Latvijas Nacionālais rīcības plāns

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Latvijas Nacionālais rīcības plāns"

Transkripts

1 Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai ( )

2 2 Saturs Izmantotie saīsinājumi... 5 IEVADS sadaļa. Galvenās tendences un izaicinājumi Nabadzības un sociālās atstumtības definīcija Ekonomika Demogrāfiskā situācija Nodarbinātība un bezdarbs Teritoriālās atšķirības Sociālās sfēras izdevumi Pieeja resursiem, tiesībām, precēm un pakalpojumiem Adekvātu ienākumu nodrošināšana Izglītība Mājoklis Veselība Sociālie pakalpojumi Kultūra, sports un brīvā laika pavadīšana Juridiskā palīdzība Transports E-iekļaušana Dzimumu līdztiesība Sociālās atstumtības riska grupu situācija Daudzbērnu un nepilnās ģimenes Invalīdi Vecie ļaudis Bērni un jaunieši Personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām Bezdarbnieki Bezpajumtnieki Etniskās minoritātes Cilvēktirdzniecības upuri sadaļa. Stratēģiskā pieeja, svarīgākie mērķi un uzdevumi Nacionālā stratēģija nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai Lauku un reģionālās attīstības veicināšana Dzimumu līdztiesības principu integrēšana Ekonomikas attīstība Kvalitatīva un pieejama izglītība Iekļaujoša darba tirgus izveide un nodarbinātības veicināšana Adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās aizsardzības sistēmas palīdzību... 29

3 3 2.6.Adekvāta mājokļa pieejamības nodrošināšana Valsts garantētās minimālās veselības aprūpes un nepieciešamo medikamentu saņemšanas iespējas nodrošināšana Pieeja sociālajiem pakalpojumiem E-iekļaušana Transporta attīstība Kultūras un sporta pasākumu izmantošana sociālās atstumtības mazināšanai Juridiskās palīdzības pieejamība sadaļa. Politikas pasākumi Pasākumi ekonomikas attīstībai Pasākumi lauku un reģionālās attīstības veicināšanai Nodarbinātības veicināšana un iekļaujoša darba tirgus izveide Izglītības kvalitātes un pieejas izglītībai uzlabošana Adekvātu ienākumu nodrošināšana Mājokļu pieejamības veicināšana Valsts garantētās veselības aprūpes un nepieciešamo medikamentu nodrošināšana Sociālo pakalpojumu attīstība Informācijas sabiedrības attīstība Transporta pieejamības uzlabošana Juridiskās palīdzības pieejamības nodrošināšana Kultūras un sporta pasākumu attīstība Dzimumu līdztiesības veicināšana Īpaši valsts atbalsta pasākumi sociālās atstumtības riska grupām Daudzbērnu un nepilnās ģimenes Invalīdi Vecie ļaudis Bērni un jaunieši Bijušie ieslodzītie Bezdarbnieki Bezpajumtnieki Cilvēktirdzniecības upuri ES struktūrfondu izmantošana sociālās atstumtības mazināšanai sadaļa. Sadarbības tīklu izveide un visu iesaistīto pušu mobilizācija Ievads Nacionālā rīcības plāna ( ) izstrādes process Saskaņotas politikas veidošana sociālās atstumtības mazināšanai... 51

4 NRP īstenošanas pārraudzība un izvērtēšana sadaļa. Labās prakses piemēri Invalīdu subsidētās nodarbinātības pasākumi Lauku partnerības programma PIELIKUMI...Error! Bookmark not defined. 1.pielikums...Error! Bookmark not defined. 2.pielikums...Error! Bookmark not defined. 3.pielikums...Error! Bookmark not defined. 4.pielikums...Error! Bookmark not defined.

5 5 Izmantotie saīsinājumi BĢLM - Bērnu un ģimenes lietu ministrija CSP - Centrālā statistikas pārvalde CSP DA - Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojums EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ELVGF - Eiropas lauksaimniecības vadības un garantijas fonds ERAF - Eiropas Reģionālās Attīstības fonds ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais Fonds FM - Finanšu ministrija IKP - Iekšzemes kopprodukts IST - Informācijas un sakaru tehnoloģijas IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KIM - Latvijas valdības un Eiropas Komisijas Kopējais sociālās iekļaušanas memorands KM - Kultūras ministrija LM - Labklājības ministrija LPS - Latvijas Pašvaldību savienība MK - Ministru kabinets MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi NNP - Nacionālais nodarbinātības plāns NRP - Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai ( ) NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas PKIC - Profesionālās karjeras un izglītības centrs RAPLM - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija VPD - Vienotais programmdokuments (Latvijas Attīstības plāns) VM - Veselības ministrija ZM - Zemkopības ministrija

6 6 IEVADS 2000.gada martā Lisabonā Eiropadome definēja Eiropas Savienības (turpmāk ES) attīstības stratēģisko mērķi līdz 2010.gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spētu nodrošināt noturīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām, un lielāku sociālo kohēziju ( Lisabonas stratēģija ). Viens no galvenajiem uzdevumiem, lai sasniegtu šo mērķi, ir ievērojami mazināt nabadzību un sociālo atstumtību visās ES dalībvalstīs. Lai labāk koordinētu dalībvalstu sociālās iekļaušanas politikas, saskaņā ar Eiropas Sociālās iekļaušanas stratēģiju ieviesta atvērtās koordinācijas metode. Viens no svarīgākajiem šīs koordinācijas metodes elementiem līdzās Kopienas Rīcības programmai cīņai pret sociālo atstumtību ( ) ir ES dalībvalstu nacionālie rīcības plāni nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, kuros tiek definētas valstu stratēģijas, pasākumi un to īstenošanai nepieciešamais institucionālais mehānisms. Latvija, tāpat kā citas jaunās ES dalībvalstis, 2004.gadā izstrādā savu pirmo Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (turpmāk NRP). Latvijas NRP tiek izstrādāts, ievērojot 2000.gada decembrī Nicā Eiropadomē definētos ES kopējos mērķus, kuri ietver nodarbinātības veicināšanu, pieejas resursiem, tiesībām, precēm un pakalpojumiem sekmēšanu, atstumtības risku novēršanu, atbalstu sociāli visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kā arī visu iesaistīto pušu mobilizēšanu. NRP definēto mērķu īstenošana palīdzēs, izmantojot ES kopējos un nacionālos indikatorus, novērtēt Latvijas virzību uz Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu un apmainīties ar citām ES dalībvalstīm ar labās prakses piemēriem sociālās iekļaušanas politikas veidošanā. Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir svarīgs Latvijas sociālās politikas ilgtermiņa mērķis. Lai sagatavotos pirmā nacionālā rīcības plāna izstrādei un pilntiesīgi iesaistītos ES sociālās iekļaušanas procesā, 2003.gadā Latvijas valdība kopā ar Eiropas Komisiju izstrādāja Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (turpmāk Memorands). Memorandā tika definēti galvenie mērķi nabadzības un sociālās atstumtības jautājumu risināšanai, noteikti svarīgākie politiskie pasākumi, ko Latvija veikusi, veidojot valsts politiku saskaņā ar ES kopējiem mērķiem, kā arī noteiktas galvenās politiskās jomas, kuras nepieciešams pilnveidot. NRP izstrādē izmantota Memoranda sagatavošanā pielietotā integrētā un daudzpusējā pieeja nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanai. NRP ir izstrādāts, ievērojot Tautsaimniecības vienoto stratēģiju, Vienoto Programmdokumentu ( ), Nacionālo nodarbinātības plānu (2004) un citus politikas dokumentus. Lai arī nabadzības un sociālās atstumtības samazināšana ir konkrētas ES dalībvalsts atbildība, valstu sociālās iekļaušanas politikas un nacionālo rīcības plānu īstenošana tiek vērtēta saskaņā ar kopējo ES sociālās iekļaušanas procesu, kura mērķis ir līdz 2010.gadam būtiski samazināt nabadzību Eiropā.

7 7 1.sadaļa. Galvenās tendences un izaicinājumi 1.1.Nabadzības un sociālās atstumtības definīcija Nabadzība ir daudzpusējs jēdziens. Par nabadzīgām šī dokumenta izpratnē tiek uzskatītas personas, kuru ienākumi un resursi (ekonomiskie, sociālie un kultūras) ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto 1. 1 Eiropas Komisijas Kopējais Sociālās iekļaušanas ziņojums, 2003, 9.lpp 2 Eiropas Komisijas Kopējais Sociālās iekļaušanas ziņojums, 2003, 9.lpp 3 Eiropas Komisijas Kopējais Sociālās iekļaušanas ziņojums, 2003, 9.lpp 4 Joint Assessment Paper, 6.lpp 5 CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma (DA) dati 6 =STRIND_EMPLOI&root=STRIND_EMPLOI_copy_ /emploi_copy_ /e m071_copy_ LU FSI 2003.gada pētījums Sociālās atstumtības varbūtība un tās iemesli bezdarba riska apdraudētajām iedzīvotāju grupām 8 LU FSI 2003.gada pētījums Sociālās atstumtības varbūtība un tās iemesli bezdarba riska apdraudētajām iedzīvotāju grupām 9 Latvijas Attīstības plāns ( Vienotais programmdokuments) 1. mērķa programma gadam 10 Klasifikators Eiropas integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma (ESSPROS): vispārīgie principi, pabalstu klasifikācija pamatsistēmā 11 Avots nabadzības rādītājiem ir CSP aprēķini un Eurostat publikācija Statistics in Focus, theme 3-8/2003 un Draft of Statistics in Focus,,theme3-03/ Vienas personas mājsaimniecībā 2001.gadā ES15 valstīs nabadzības slieksnis pirktspējas paritātes standarta nosacītā valūtā bija PPS 8253, Latvijā - PPS Aprēķināts pēc Eurostat metodoloģijas, kur par nabadzības slieksni tiek ņemti 60% no ekvivalento ienākumu mediānos. Aprēķinos izmantoti Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati. 14 Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati 2002.g. 15 World Health Organization Regional Office for Europe Atlas of health in Europe 16 Pētījums par informācijas sabiedrības veidošanās gaitu Latvijas pašvaldībās, SIA ADati, 2003.g/decembris 17 Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem / Nr. 4: Laiks darbam un atpūtai pēcatmodas gados Latvijā. Red. P. Eglīte. Rīga: LZA Ekonomikas institūts, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mājas lapa ( 19 Latvija: Pārskats par tautas attīstību 2002/2003, Cilvēkdrošība. 20 Saskaņā ar likumu Par valsts pensijām no 2002.gada pensijas, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (aptuveni 95% no vecuma pensionāriem), līdz 2004.gadam tika indeksētas ar patēriņa cenu indeksu un 25% no algu summas, no kurām valstī veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, reālā pieauguma. Līdz tam pensijas tika indeksētas vienīgi ar patēriņa cenu indeksu.. 21 mēneša vidējās izmaksātās pensijas indeksa attiecība pret patēriņa cenu indeksu. 22 mēneša vidējās neto darba samaksas indeksa attiecība pret patēriņa cenu indeksu

8 8 Sociālā atstumtība ir plašāks jēdziens nekā nabadzība. Ar sociālo atstumtību tiek saprasts process, kurā indivīds nabadzības, nepietiekamas izglītības, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļ nespēj pilnībā vai daļēji iekļauties sabiedrībā un piedalīties sabiedrības ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē 2. Sociāli atstumtam cilvēkam ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas realizēt savas tiesības iegūt pietiekošus ienākumus un saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras viņam ir būtiski nepieciešamas. Sociālā iekļaušana līdz ar to ir process, kas nodrošina nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām iespējas un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē, nodrošinātu sabiedrībā pieņemto dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām Ekonomika Laika periodā no 1996.gada līdz 2003.gadam Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies vidēji gadā par 6,1% un turpinās diezgan strauja ekonomiskā izaugsme. IKP 2001.gadā pieauga par 8,0%, 2002.gadā par 6,1%, bet 2003.gadā par 7,5%. Inflācija Latvijā ir bijusi viena no zemākajām starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Pēdējo četru gadu laikā gada vidējā inflācija ir bijusi 2-3% robežās gadā patēriņa cenu vidējā inflācija bija 2,9%. Ekonomisko izaugsmi raksturo arī investīciju pieaugums. Katru gadu laika posmā no 1996.gada līdz 2002.gadam investīcijas pamatlīdzekļos pieauga vidēji par 18%. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā makroekonomiskā vide, kredīta procentu likmju pazemināšanās, banku sektora nostiprināšanās u.c. Līdz ar ekonomikas attīstību valstī palielinās darba samaksa un regulāri pieaug pensiju apmēri. Strādājošo neto darba samaksa laika periodā no gadam pieaugusi par 76% (2003.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu par 11%), bet izmaksātās vecuma pensijas - par 70% (2003.gadā salīdzinājumā ar 2002.gadu par 3,5%). Neskatoties uz salīdzinoši labajiem ekonomiskajiem rādītājiem, sabiedrības labklājības līmeņa pieauguma temps ir pārāk zems. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir ļoti nevienmērīgs. Palielinās materiālās labklājības polarizācija, ir liels iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem skaits. Relatīvi lielai daļai nodarbināto reālie ienākumi no darba netiek oficiāli uzrādīti un sociālās iemaksas un ienākumu nodokļu maksājumi tiek veikti no minimālās darba algas. Pēc Finanšu ministrijas (turpmāk FM) datiem 2002.gadā slēptā nodarbinātība sastādīja 14-20% 4. Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir augstais tekošā konta deficīts. Tā pamatā ir augstais iekšzemes pieprasījums, it īpaši, investīciju straujais pieaugums gadā tekošā konta deficīts bija 7,8% no IKP, bet 2003.gadā - 9,2%. 1.3.Demogrāfiskā situācija Demogrāfisko situāciju 2003.gadā Latvijā raksturo šādi rādītāji: Iedzīvotāju skaits kopā 2,33 miljoni No tiem: vīrieši 46% sievietes 54% Sadalījumā pa vecuma grupām: līdz darbspējas vecumam (0-14 g.v.) 16%

9 9 darbspējas vecumā (15-64 g.v.) virs darbspējas vecuma (65 un vairāk) Nacionālais sastāvs: latvieši krievi citas tautības 62,4% 21,6% 58,5% 29% 12,5% Latvijā 2003.gadā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, bet dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem pieauga. Demogrāfiskās slodzes samazinājums notiek pārsvarā uz bērnu skaita samazinājuma rēķina gadā demogrāfiskā slodze Latvijā ir 603 bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Līdzīgi kā Eiropā kopumā, Latvija saskaras ar sabiedrības novecošanas problēmām. 1.4.Nodarbinātība un bezdarbs 2003.gadā vērojama nodarbinātības un bezdarba rādītāju uzlabošanās. Pieaugusi iedzīvotāju vecumā no gadiem ekonomiskā aktivitāte, sasniedzot 69,2% 2003.gadā. Sieviešu ekonomiskā aktivitāte 2003.gadā sasniedza 64,7%, turpretim vīriešu - 74,0%. Ekonomiski aktīvo jauniešu īpatsvars 2003.gadā veidoja 38,6% no jauniešu kopskaita. Kaut arī iedzīvotāju vecumā no gadiem ekonomiskā aktivitāte pieaug, sasniedzot 47,9%, tā ir par 22,3% zemāka nekā gadus vecajiem. Vērojamas arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes atšķirības pa reģioniem: vislielākā aktivitāte novērojama Rīgas reģionā 73,7%, savukārt Latgalē tā ir par 11,9 procentu punktiem zemāka gadā gadu vecuma grupā nodarbināti bija 61,8%. Sieviešu nodarbinātības līmenis bija 57,8%, un vīriešu nodarbinātības līmenis - 66,0%. Kaut arī sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā jau ir sasniedzis Lisabonas starpposma mērķi 2005.gadam - 57%, sieviešu vidējā darba samaksa vēl joprojām ir zemāka nekā vīriešiem. Latvijā nodarbināto iedzīvotāju izglītības līmenis ir salīdzinoši augsts gadā 20,3% no pamatdarbā nodarbinātiem bija ar augstāko izglītību, 65,7% ar vidējo, t.sk., profesionālo izglītību. Vērojamas būtiskas nodarbinātības un bezdarba līmeņa atšķirības reģionos. Piemēram, vecuma grupā gadi 2003.gadā nodarbinātības līmenis Rīgas reģionā bija 66,0%, bet Latgales reģionā tikai 52,1%. Bezdarba līmenis (pēc SDO metodikas) turpina pakāpeniski samazināties (par 1,4 procentu punktiem, salīdzinot ar 2002.gadu) un 2003.gadā sasniedzot 10,7% 5 (15-74 gadu vecuma grupā), tomēr tas ir par 2,6 procentu punktiem augstāks nekā ES 6. Taču vēl joprojām ir liela atšķirība starp Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk - NVA) reģistrēto bezdarba līmeni un Centrālās Statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) Darbaspēka apsekojuma (turpmāk - DA) rezultātā iegūto rādītāju bezdarba līmenis (pēc SDO metodikas). Tas norāda uz nepietiekamu motivāciju darba meklētājiem reģistrēties NVA. Pozitīvi vērtējama šīs atšķirības samazināšanās salīdzinot ar 2002.gadu gadā vidēji Latvijā bezdarba līmenis vīriešiem bija 10,7% (salīdzinot ar 2002.gadu, samazinājums par 2,6 procentu punktiem), bet sieviešu bezdarba līmenis - 10,5% (par 0,5 procentu punktiem mazāk nekā 2002.gadā) gada beigās vidēji 67,5% bezdarbniekiem Latvijā bija vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, 7,2% - augstākā un 25,3% - pamata vai zemāka izglītība. Pēc CSP DA datiem, bezdarba līmenis (pēc SDO metodikas) 2003.gadā vidēji Latgales reģionā bija 15,5%, bet visos pārējos Latvijas reģionos tas bija robežās no 10,3% līdz 8,8%. Saskaņā ar CSP DA datiem, 2003.gadā 43,9% no visiem darba meklētājiem vecumā no gadiem darbu meklēja ilgāk par 12 mēnešiem. Salīdzinot ar 2002.gadu, ilgstošo

10 10 bezdarbnieku īpatsvars (pēc SDO metodikas) bezdarbnieku kopskaitā ir būtiski samazinājies. Vecuma grupā 55-64, ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars (pēc SDO metodikas) ir lielāks nekā citās vecuma grupās. Salīdzinoši augsts bezdarba līmenis (pēc SDO metodikas) ir arī jauniešiem no gadiem, tomēr, salīdzinot ar 2002.gadu, tas ir samazinājies par 2,3 procentu punktiem, sasniedzot 18,5% 2003.gadā. Iedzīvotāju grupas, kurām ir paaugstināts bezdarba risks Joprojām saglabājas zems invalīdu nodarbinātības līmenis. Invalīdu iekļaušanos darba tirgū kavē gan darba devēju motivācijas trūkums, gan invalīdu īpašajām vajadzībām nepielāgota vide (tai skaitā, darba vide), kā arī invalīdu salīdzinoši zemais izglītības un prasmju līmenis. Bijušo ieslodzīto iekļaušanos darba tirgū apgrūtina viņu zemais izglītības līmenis, darba tirgus prasībām neatbilstošās prasmes un darba devēju motivācijas trūkums pieņemt viņus darbā. Pētījuma 7 dati liecina, ka bijušie ieslodzītie vairāk nekā citu grupu iedzīvotāji izmanto neformālos kanālus, veidojot savu dzīvi brīvībā, ir mazāk motivēti saņemt informāciju par valsts un pašvaldību piedāvātajām iespējām un ir pasīvāki nekā citas iedzīvotāju grupas aktīvo nodarbinātības pasākumu izmantošanā. Sieviešu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriešanos darba tirgū apgrūtina kvalifikācijas un prasmju novecošanās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Darba devēji uzskata, ka bērnu audzināšana pazeminās sievietes darba ražīgumu un vienlaikus nav motivēti ļaut darbiniecēm strādāt nepilnu darba laiku un veikt darbu mājās (izmantojot IST u.c.). Savukārt pētījuma dati 8 parāda, ka sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir ievērojami aktīvākas nekā citu grupu iedzīvotāji, izmantojot NVA piedāvātos darbā iekārtošanās un aktīvās nodarbinātības pasākumus. Vēl viens no faktoriem, kura ietekmē palielinās bezdarba risks sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, ir lauku teritoriju nepietiekamais nodrošinājums ar sabiedrisko transportu. Tas ne tikai ievērojami palielina laiku nokļūšanai līdz darba vietai, bet arī pazemina iespēju izmantot pirmsskolas bērnu iestāžu pakalpojumus. Politiskais mērķis: Iekļaujoša darba tirgus izveide un nodarbinātības veicināšana 1.5. Teritoriālās atšķirības Saglabājas ienākumu nevienlīdzība starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem. Vidējais mājsaimniecības locekļa rīcībā esošais ienākums 2002.gadā Rīgā bija 104,53 Ls (179,30 EUR), bet laukos 63,93 Ls (109,66 EUR). Pastāv arī būtiskas atšķirības starp reģioniem. Tās raksturo šādi rādītāji 9 : gads Rīgas reģions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Platība (% no kopējas teritorijas) 5,3 30,7 21,1 20,4 22,5 Iedzīvotāju skaits (% no kopējā skaita) Pilsētā dzīvojošo īpatsvars % no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2003.g. sākums 40,3 15,2 13,5 14,9 16,1 2003g. sākums 90,3 44,8 61,9 46,7 57,5 IKP (EUR uz vienu iedzīvotāju) IKP īpatsvars nacionālajā IKP ,6 8,6 12,9 8,5 9,1 Reģistrētā bezdarba līmenis 2002 (15+) 5,2 8,4 9,8 9,8 18,1

11 11 Darba meklētāju īpatsvars 2003 (15-74) (15-64) 10,3 10,4 8,8 9,0 9,5 9,6 9,4 9,5 15,5 15,7 Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits ,8 11,6 13,0 10,3 9,2 privātajā sektorā uz 1000 iedzīvotājiem Izglītības līmenis (iedzīvotāju ar vidējo un augstāko izglītību īpatsvars kopējā reģionu iedzīvotāju skaitā) ,1 43,3 41,8 42,2 45,0 Visvairāk problēmu vienkopus koncentrējas Latgales reģionā. Šajā reģionā vērojams ne tikai vismazākais ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits privātajā sektorā uz 1000 iedzīvotājiem un IKP uz vienu iedzīvotāju, bet arī vismazākā iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un visaugstākais bezdarba līmenis. Latgales reģiona problēmas pastiprina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz lielākajām pilsētām. Šī problēma ir novērojama arī citos Latvijas reģionos. Jāatzīmē, ka arī reģionu iekšienē pastāv ievērojamas atšķirības ienākumu un bezdarba līmeņa ziņā starp laukiem un pilsētām. Teritorijām, kurās ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un/vai sociālās attīstības tendences, saskaņā ar Latvijas likumdošanu var tikt piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss gadā īpaši atbalstāmo reģionu statuss ir piešķirts 5 rajoniem, 16 pilsētām, 1 novadam un 113 pagastiem. Šajās teritorijās, no kurām vairums atrodas Latgalē, kopumā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju. Politiskais mērķis: Vienmērīga reģionālā attīstība/ Apdzīvota, sociāli un ekonomiski attīstīta Latvijas lauku teritorija 1.6. Sociālās sfēras izdevumi Lai nodrošinātu datu starptautisko salīdzināmību, sociālās aizsardzības izdevumu analīze salīdzinājumā ar citām ES valstīm dota sadalījumā pa ESSPROS klasifikatorā 10 noteiktajām funkcijām: slimība/ veselības aprūpe; invaliditāte; vecums; apgādnieka zaudējums; ģimene/ bērni; bezdarbs; mājoklis; sociālā atstumtība, kas citur netiek klasificēta. Tā kā šobrīd noris darbs pie ESSPROS klasifikatora ieviešanas un Latvijas statistiskās sistēmas pilnveidošanas, šajā sadaļā sniegtie dati nākotnē var tikt precizēti. Sociālās aizsardzības izdevumi, % no IKP 1.tabula 2000.gads 2001.gads Zviedrija 30,7 31,3 Francija 29,8 30 Vācija 29,6 29,8 Dānija 29,2 29,5 Austrija 28,4 28,4 Nīderlande 27,4 27,6 EU-15 27,3 27,5 Beļģija 26,8 27,5 Grieķija 26,3 27,2

12 12 Lielbritānija 27,1 27,2 Somija 25,5 25,8 Norvēģija 24,6 25,6 Itālija 25,2 25,6 Portugāle 23 23,9 Luksemburga 20,3 21,2 Islande 19,8 20,1 Spānija 20,2 20,1 Latvija 15,2 15 Īrija 14,2 14,6 Lai gan izdevumi sociālajai aizsardzībai absolūtos skaitļos turpina pieaugt, to īpatsvars IKP nepieaug gadā sociālai aizsardzībai izlietots 701,3 milj. Ls jeb 15,2% no IKP. Savukārt 2001.gadā sociālās aizsardzības pasākumiem izlietots 714,9 milj. Ls, kas bija 15% no IKP. Kā rāda statistiska, izdevumu īpatsvars veselības aprūpei un atbalstam slimības gadījumā Latvijā ir viszemākais ne tikai starp ES dalībvalstīm, bet arī starp Baltijas valstīm. Izdevumi veselības aprūpei Latvijā sastāda apmēram 4% no IKP, salīdzinoši ES valstīs 7-10%. Lielāko sociālais aizsardzības izdevumu īpatsvaru līdzīgi kā daudzās ES dalībvalstīs veido to sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu nodrošināšana, kas saistīti ar materiālo un mantisko atbalstu vecuma riska iestāšanās gadījumā. Izdevumi periodiskajiem naudas pabalstiem (vecuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušajiem) funkcijā Vecums veido vairāk kā 90% no funkcijas izdevumu kopsummas. Vislielākās atšķirības Latvijai izdevumu īpatsvara sadalījumā starp funkcijām vērojamas izdevumiem Veselības aprūpei/ slimībai un Bezdarbam, kas ir zemākais starp visām ES dalībvalstīm. Vismazāko sociālais aizsardzības izdevumu daļu veido atbalsts ar mājokļa uzturēšanu saistītu izdevumu segšanai un atbalsts sociālās atstumtības funkcijā iekļautajiem pasākumiem. Šajā funkcijā lielākoties ir iekļauti pašvaldību izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti un institucionālā aprūpe un pakalpojumi noteiktām iedzīvotāju grupām (patvēruma meklētāji, bēgļi, servisa dzīvokļi, rehabilitācija atkarībā nonākušām personām u.c.). Ņemot vērā salīdzinoši augstos bezdarba rādītājus Latvijā un to, ka bezdarbs ir viens no galvenajiem sociālo atstumtību un nabadzību veicinošiem faktoriem, ir būtiski veicināt jauno aktīvās nodarbinātības pasākumu attīstību, to atbilstību noteiktām mērķa grupu vajadzībām un papildus resursu piesaistes iespējām. 2.tabula Sociālās aizsardzības izdevumu sadalījums pa funkcijām (% no kopējiem izdevumiem) Slimība/ veselības aprūpe Invaliditāte Vecums un Apgādnieka zaudējums Ģimene/ bērni Bezdarbs Mājoklis un Sociālā atstumtība 2000.gads EU-15 27,3 8,1 46,4 8,2 6,3 3,7 Latvija 16,4 10,3 58,1 9,8 4,1 1, gads EU-15 28,2 8,0 46,0 8,0 6,2 3,6 Latvija 19,2 10,1 56,5 9,3 3,6 1,3

13 Pieeja resursiem, tiesībām, precēm un pakalpojumiem Adekvātu ienākumu nodrošināšana Izmantojot 2001.gadā Lākenā Eiropadomē apstiprinātos monetāros nabadzības rādītājus 11, jāsecina, ka Latvijā ir relatīvi augsta ienākumu nevienlīdzība un iedzīvotāju nabadzības riska indekss. Džini koeficients, kas raksturo nevienlīdzību ienākumu sadalē, 1999.gadā Latvijā sasniedza 31% (ES15-29%), bet 2002.gadā 34%. Ienākumu attiecība starp augstāko un zemāko kvintili S80/S20 Latvijā 1999.gadā bija 5,1 (ES15 4,6), bet 2002.gadā 5, gadā 16% iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam (ES gadā - 15%). Ievērojama loma nabadzības samazināšanā ir sociālajiem transfertiem. Nabadzības riskam bez sociālajiem transfertiem, 2002.gadā pakļauti 43% Latvijas iedzīvotāju (ES15 vidēji - 40% 2000.gadā). Svarīgi atzīmēt, ka nabadzības riska slieksnis Latvijā ir ļoti zems gadā tas bija 59 Ls vienas personas mājsaimniecībā mēnesī jeb 706 Ls gadā. ES15 valstīs nabadzības riska slieksnis 2001.gadā bija 3,6 reizes augstāks 12. Galvenais iedzīvotāju ienākumu avots ir darba samaksa. Vidējā neto darba samaksa 2003.gadā bija 138 lati gada 1.janvārī minimālā darba alga Latvijā bija 70 Ls mēnesī, gada 1.janvārī 80 Ls mēnesī. Valstī noteiktā minimālā darba alga pēdējos trīs gados tiek regulāri palielināta, bet ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā summa saglabājas nemainīga pēdējos 10 gadus. Latvijā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tiek aplikts ienākums, kas gūts uz darba attiecību pamata pēc vispārējās nodokļa likmes, t.i., 25%. Ar nodokli neapliekamais minimums ir 21 lats mēnesī jeb 252 lati gadā. Savukārt par katru apgādībā esošo personu (t.sk., par katru bērnu) ir noteikts nodokļa atvieglojums puses apmērā no neapliekamā minimuma, t.i., 10,50 lati mēnesī jeb 126 lati gadā. Bez tam fiziskai personai ir tiesības no gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma atskaitīt paša un ģimenes locekļa izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem un izdevumus izglītības iegūšanai. Šajos izdevumos iekļauti izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, izdevumi par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī izdevumu amatā vai arodā nepieciešamo zināšanu paplašināšanai un izdevumu par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu. Gadījumos, kad persona nevar gūt ienākumus no darba, daļēju ienākumu kompensāciju regulē sociālās apdrošināšanas, valsts pabalstu, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēmas. Sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība balstās uz solidaritātes principu un pakalpojumu apjoma atbilstību iemaksām gadā vidējais pensijas apmērs bija 61,10 Ls, 2003.gadā 63,40 Ls. Neskatoties uz sieviešu nodarbinātības salīdzinoši augstajiem rādītājiem, ir vērojama nabadzības feminizācijas tendence. Vidēji zemāka atalgojuma dēļ (2002.gadā sieviešu vidējā darba samaksa attiecībā pret vīriešu darba samaksu bija 81,5%) sieviešu nabadzībai ir tendence saglabāties visas dzīves garumā, jo nākotnes materiālais nodrošinājums jeb pensijas apmērs ir atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Izvērtējot mājsaimniecību materiālo stāvokli pēc demogrāfiskā sastāva, iezīmējas divi galvenie mājsaimniecību tipi, kas pakļauti īpaši zemu ienākumu riskam mājsaimniecības, kurās ir trīs un vairāk bērni un mājsaimniecības ar vienu pieaugušo (galvenokārt, sievieti) un vienu vai vairākiem bērniem gadā risks kļūt nabadzīgām (nabadzības riska indekss) bija 35% 13 mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un vienu vai vairākiem bērniem un 22% mājsaimniecību, sastāvošām no diviem pieaugušiem un trim un vairāk bērniem. Salīdzinot mājsaimniecību vidējo ienākumu rādītājus, redzams, ka 2002.gadā viszemākais vidējais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli - 54,37 Ls (93,26 EUR) - bija

14 14 mājsaimniecībās ar vienu pieaugušo un vienu vai vairākiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem, pārim ar bērniem 75,74 Ls (129,91 EUR). Turpretī vienas personas mājsaimniecībās vidējais ienākums bija 92,17 Ls (158,10 EUR), bet pārim bez bērniem 108,74 Ls (186,52 EUR). Pēc Mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem 2002.gadā 39% no bērnu kopējā skaita dzīvoja 20% nabadzīgāko Latvijas mājsaimniecību 14. Politiskais mērķis: Adekvātu ienākumu nodrošināšana visiem ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību Izglītība Latvijā nodarbināto iedzīvotāju izglītības līmenis ir salīdzinoši augsts gadā 20,0% no pamatdarbā nodarbinātiem bija ar augstāko izglītību (ES 24%), un 66,4% ar vidējo, t.sk., profesionālo izglītību (ES attiecīgi 46%). Tomēr daļai strādājošo prasmju un profesionālās kvalifikācijas trūkums neļauj strādāt pieprasītākajās darba tirgus profesijās - informācijas tehnoloģiju, komunikācijas, mārketinga un uzņēmējdarbības jomās. Arī nepietiekamas valsts valodas zināšanas palielina bezdarba risku. Latvijā 2003.gadā vecuma grupā no gadiem 8,6% bezdarbnieku bija augstākā izglītība, 67,1% - vidējā vai vidējā profesionālā un 24,3% - pamata vai zemāka izglītība. Iedzīvotājiem materiālo resursu nepietiekamības dēļ (bezdarbnieki, personas ar nepietiekamu profesionālo kvalifikāciju, cilvēki ar invaliditāti, personas, kuru profesionālā izglītība neatbilst patreizējām darba tirgus prasībām, cilvēki pirmspensijas vecumā, kuri ir zaudējuši darbu) nav iespējas sev nodrošināt mūžizglītību. 2002/2003.mācību gadā Latvijā vispārizglītojošajās skolās mācījās 340 tūkst. (2003./2004.mācību gadā tūkst.) bērnu. Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu reģistrācijas dati liecina, ka 2002.gadā skolu nav apmeklējuši 2512 bērni vecumā no 5-15 gadiem (0.8%), t.sk., 1755 bērni vecumā no 7-15 gadiem. Profesionālajā izglītībā ir relatīvi liels to audzēkņu skaits, kuri nepabeidz mācības un līdz ar to neiegūst arī profesionālo kvalifikāciju. Tā, piemēram, 2001./2002.mācību gadā profesionālās izglītības iestādes absolvēja audzēkņi (no tiem 5943 meitenes), atskaitīts tika 7001 audzēknis (t.sk., 2723 meitenes) /2003.mācību gadā skolu absolvēja (t.sk., 5696 meitenes), atskaitīti tika 6862 audzēkņi, no kuriem 2736 bija meitenes. Salīdzinoši neliels ir to profesionālās izglītības iestāžu skaits, kur izglītojamie var iegūt pamata pakāpes profesionālo izglītību (2002./2003.macību gadā 2,7% no profesionālās izglītības iestādēm). Pārsvarā Latvijas profesionālās izglītības iestādes ir orientētas uz vidējās izglītības pakāpes iegūšanu (97,3%). Līdz ar to izglītojamajiem ar nepabeigtu pamatizglītību ir ierobežotas iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pašlaik Latvijā darbojas 64 speciālās skolas, kurās mācās vairāk nekā bērnu ar īpašām vajadzībām. Parasti šīs skolas ir internātskolas, kas specializētas konkrētas invaliditātes veidam. Tas nozīmē, ka bērns ir spiests ilglaicīgi atrasties atrauts no ģimenes. Latvijā pastāv atšķirības kvalitatīvas vispārējās izglītības iegūšanas iespējās starp pilsētām un laukiem. Atšķirības izpaužas gan skolu materiālajā nodrošinājumā, gan nodrošinājumā ar pedagogiem un mācību līdzekļiem. Gan pilsētā, gan laukos pastāv vides pieejamības problēmas bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem. Līdzās vides pieejamības problēmām pastāv arī problēmas, kas saistītas ar speciālo klašu atvēršanu bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem, vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem. Šo bērnu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai nepietiek papildus apmācītu pedagogu, nepieciešamo palīglīdzekļu un specializēto mācību materiālu. Skolām trūkst motivācijas atvērt specializētās klases, akreditēt speciālās mācību programmas, pieņemt

15 15 darbā speciālos pedagogus, jo tas netiek finansiāli atbalstīts. Visu veidu un pakāpju kvalitatīvas izglītības pieejamība ir saistīta ar izglītības iestāžu izvietojumu un finansējumu, kā arī ar sociālo partneru iespējām iesaistīties izglītības nodrošināšanā. Šobrīd Latvijā studējošo sadalījums pa studiju tematiskajām grupām neatbilst tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus izmaiņām. Neskatoties uz augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās ir mazāks studēt gribošo skaits salīdzinājumā ar uzņēmējdarbību, sociālajām un tiesību zinātnēm. Jauniešiem no ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni ir ierobežotas iespējas iegūt augstāko izglītību, studējot par maksu. Augstskolas praktiski nepiedāvā nekādas papildus iespējas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Nav valsts atbalsta programmas cilvēkiem ar invaliditāti (apmaksāti surdotulki, informācijas sagatavošana Braila rakstā, papildus transporta un asistentu izmaksas, apkārtējās vides pieejamība nodrošināšana u.c.), netiek dota iespēja mācību programmas individuālai pielāgošanai. Politiskais mērķis: Paaugstināt izglītības kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti un panākt izglītības un apmācības lielāku atbilstību modernajam darba tirgum Mājoklis 2002.gadā Latvijas dzīvojamais fonds bija 54,9 milj.m 2, 65% visa dzīvojamā fonda bija pilsētās. Nedaudz mazāk kā puse no dzīvojamā fonda bija lielpaneļu dzīvojamās ēkas. Rīgā dzīvojamais fonds ir 16,5 milj.m 2 jeb 30% no visas valsts dzīvojamā fonda. Pārejas periods 90.gadu sākumā nozīmēja arī dzīvokļu īpašuma struktūras maiņu. Namīpašumu denacionalizācijas un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā 2003.gadā privātpersonu īpašumā atradās 82%, pašvaldību - 14%, valsts - 2%, bet dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību - 2% dzīvojamā fonda. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā mājokļa kvalitāte ir zemāka, dzīvojamās ēkas ir salīdzinoši vecas un nekvalitatīvas, it sevišķi no siltuma patēriņa viedokļa. 31% ēku no kopējā skaita ir būvētas līdz 1940.gadam. 57% no visām dzīvojamām mājām tika uzceltas laika posmā no gadam, kad celtniecībā ļoti plaši izmantoja dzelzsbetona konstrukcijas. Neapmierinoša ir mājokļa vides pielāgotības nodrošināšana cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ar mājokli saistītā galvenā problēma ir zemie iedzīvotāju ienākumi un salīdzinoši augstie maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Vidēji patēriņa izdevumi mājsaimniecībā uz vienu mājsaimniecības locekli mājokļa un komunālo pakalpojumu apmaksai 2002.gadā sastādīja 13% jeb 11,92 Ls. Dzīvokļu tirgus ir izkropļots gan iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ, gan atšķirīgās ekonomiskās aktivitātes dēļ dažādos Latvijas reģionos. Reģionos ar zemu ekonomisko aktivitāti pieprasījums pēc dzīvokļiem ir zems, savukārt ekonomiski attīstītākajos reģionos vairākkārt pārsniedz piedāvājumu. Iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ Latvijā joprojām ir augsts pieprasījums pēc lētiem (daļēji labiekārtotiem, ar malkas apkuri) pašvaldību īres dzīvokļiem, taču to trūkst. Pēc namīpašumu denacionalizācijas un atdošanas bijušajiem īpašniekiem Latvijā kopumā ir dzīvokļi, kurus, pamatojoties uz īres līgumu, kas slēgts līdz nekustamā īpašuma atdošanai bijušajiem īpašniekiem, lieto īrnieki. Attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem šie

16 16 īrnieki ir aptuveni 3%. Īres maksas apmērs privātajos īres namos, galvenokārt, ir atkarīgs no vispārējās ekonomiskās situācijas attiecīgajā teritorijā, kas vienlaicīgi ietekmē mājokļu pieprasījumu, gan arī mājsaimniecību maksātspēju. Ar izlikšanu no dzīvokļa sakarā ar nepieciešamajiem kapitālā remonta veikšanas darbiem vai īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda izveidošanos, saskaras personas ar zemiem ienākumiem, kuras īrē dzīvokļus denacionalizētajos namos. Šīs personas ir pakļautas riskam kļūt par bezpajumtniekiem, jo nespēj iegādāties mājokli dzīvokļu tirgū. Savukārt, pašvaldību dzīvokļu pabalsti ir ierobežoti laika un apjoma ziņā. Nav pieņemams parādu problēmas risinājums, dzīvokļa pabalstus izmantojot par dotāciju mūža garumā. Latvijā pastāvošajā dzīvokļu tirgus situācijā visneaizsargātākās ir ģimenes ar bērniem. Otra visneaizsargātākā grupa ir pensijas vecumu sasniegušie iedzīvotāji un invalīdi, kuri dzīvo lielajās pilsētās un nav spējīgi apmaksāt mājokļu īres izdevumus, ne arī pašu spēkiem atrast saviem finansiālajiem resursiem atbilstošu mājokli. Personām ar zemiem ienākumiem ir grūti saņemt hipotekāros kredītus mājokļa iegādei vai esošā paplašināšanai un labiekārtošanai. Savukārt pašvaldību dzīvokļu celtniecība pēdējā gadu desmitā ievērojami samazinājusies 0,4 dzīvokļi uz 1000 iedzīvotājiem 1999.gadā (2001.gadā pašvaldību dzīvokļu celtniecība nav notikusi). Šobrīd uzsākta dzīvokļu celtniecība - galvenokārt Rīgā. Latvijā ir nepietiekams sociālo dzīvokļu skaits gadā Latvijā bija 930 sociālie dzīvokļi un 74 sociālās mājas, no kurām 36 atrodas pilsētās. Salīdzinot ar 2002.gadu sociālo māju skaits ir pieaudzis par 12%, bet sociālo dzīvokļu skaits pieaudzis par 6%. Ar izlikšanu no dzīvokļa sakarā ar nepieciešamajiem kapitālā remonta veikšanas darbiem vai īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda izveidošanos, saskaras personas ar zemiem ienākumiem, kuras īrē dzīvokļus denacionalizētajos namos galvenokārt Rīgā. Šīs personas atsevišķos gadījumos pakļaujas riskam uz laiku kļūt par bezpajumtniekiem, jo nespēj iegādāties mājokli dzīvokļu tirgū. Savukārt, pašvaldību dzīvokļu pabalsti ir ierobežoti laika un apjoma ziņā. Nav pieņemams parādu problēmas risinājums, dzīvokļa pabalstus izmantojot par dotāciju mūža garumā. Pašvaldību rīcībā esošā dzīvojamā fonda samazināšanās privatizācijas rezultātā neļauj īsā laika periodā tām nodrošināt ar dzīvojamo telpu visas personas, kuras vērsušā par pieteikumu par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu. Politiskais mērķis: Nodrošināt adekvāta mājokļa pieejamību katram iedzīvotājam Veselība Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis, salīdzinot ar citu ES valstu iedzīvotāju veselības stāvokli, ir neapmierinošs. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 2002.gadā ir palicis nemainīgi zems 65,4 vīriešiem un 76,8 sievietēm (ES valstīs 2001.gadā sievietēm 81,4; vīriešiem 75,3 gadi 15 ). Saslimstības un mirstības rādītāji izplatītākajās slimību diagnozēs Latvijā ir augstāki nekā citās ES valstīs. Piemēram, pēc Eiropas veselības atlasa (Atlas of Health in Europe) Latvija 2001.gadā bija pirmajā vietā no ES25 valstīm mirstības ziņā vecuma grupā līdz 64 gadiem (539,4 uz iedzīvotājiem), pirmajā vietā mirstības ziņā no sirds un asinsvadu slimībām vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem (290,5 uz iedzīvotājiem), aiz Igaunijas un Lietuvas vīriešu mirstības ziņā ievainojumu un saindēšanās dēļ (246,3 uz vīriešiem), pirmajā vietā pēc mirstības satiksmes negadījumu dēļ (23,48 uz iedzīvotājiem), aiz Igaunijas pēc HIV infekcijas jauno gadījumu skaita (34.3 uz iedzīvotājiem). Izplatītākās slimības, kas izsauc nāvi, ir sirds un asinsvadu slimības, no kurām biežāk mirst sievietes gadā kā nāves cēlonis tās atzīmētas retāk nekā iepriekšējā gadā (777,8 pret 782, gadā uz iedzīvotājiem). Nedaudz samazinājies arī audzēju izsauktās nāves gadījumu skaits no 246,4 (uz iedzīvotājiem) 2001.gadā uz 245, gadā Taču saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pēdējo 3 gadu laikā pieaugusi par 3,4 % uz 100

17 iedzīvotājiem. Trešais biežākais nāves cēlonis ārējās iedarbes sekas (4,7 reizes biežāk vīriešiem) 2002.gadā atzīmēts nedaudz retāk. No 3703 bojā gājušajiem 2001.gadā skaits samazinājies uz Jāatzīmē, ka 67% no šiem bojāgājušajiem bijuši darbspējas vecumā. Garīgās veselības jomā nav vērojama būtiska uzlabošanās vai katastrofāla pasliktināšanās. Psihiatru aprūpē esošo pacientu skaits 2003.gadā ir pieaudzis par 2,1 %. Pieaudzis arī primāri saslimušo pacientu skaits par 3,7 %. Pēdējo piecu gadu laikā vērojama pašnāvību skaita samazināšanās tendence, kaut Latvija pašnāvību skaita ziņā joprojām atrodas 4.vietā pasaulē. Būtiskākās problēmas garīgās veselības aprūpes jomā rada pacientu sociālās situācijas pasliktināšanās, kas, savukārt, ierobežo iespējas saņemt adekvātu ārstēšanu. Vērojama tendence pieaugt garīgi slimo personu sociālai atstumtībai un izolētībai. Pēc Psihisko traucējumu un psihisko slimību Valsts reģistra datiem, piemēram, veselības apdraudējumi ģimenes sociālās vides un sociālo apstākļu dēļ 2000.gadā tika konstatēti 3131 no stacionētajiem pacientiem, 2001.gadā 4653, bet 2002.gadā 5163 pacientiem. Šajā grupā ietilpst arī diagnoze sociālā izolētība, kas 2000.gadā tika konstatēta 531 pacientam, 2001.gadā - 836, bet 2002.gadā 722 pacientiem, un tendencei izmantot stacionāru, lai saņemtu ne tikai ārstniecisko palīdzību, bet arī sociālo atbalstu. Efektīva garīgās veselības dienesta trūkums, darba iemaņu, kā arī paša darba trūkums/neesamība rada situāciju, kad pacients tiek uztverts kā apgrūtinājums ģimenei un samazina iespēju pacientam integrēties sabiedrībā, kā rezultātā rodas risks pieaugt sociālai spriedzei (bezpajumtniecība, noziedzība) un izdevumu pieaugšanai sociālai sfērai (pabalsti, invaliditātes pensijas). Pēdējos gados saslimstība ar tuberkulozi ir samazinājusies, taču tā joprojām saglabājas augsta gadā saslimstība ar visu formu tuberkulozi bija 63,7 uz iedzīvotājiem. Turpina samazināties mirstība no tuberkulozes un tās sekām gadā šis rādītājs bija 9,0 uz iedzīvotājiem. Diemžēl iegūtie dati liecina par neapmierinošu darbu primārās veselības aprūpes līmenī un novēlotu tuberkulozes diagnostiku. Vīrieši saslimst 2,5 reizes biežāk kā sievietes un, galvenokārt, slimo darbspējīgā vecumā no 25 līdz 54 gadiem. Īpašam riskam saslimt ar tuberkulozi pakļauti cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas, bezdarbnieki, ieslodzītie. Šis risks ir augsts arī personām pēc atgriešanās no ieslodzījuma vietas, kuras ir bez darba un pastāvīgas dzīvesvietas. Latvijā šobrīd ir septiņi tuberkulozes izglītošanas kabineti un tuberkulozes ārstēšana tiek apmaksāta no veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem. Turklāt ik gadu iedzīvotājiem ir jāveic bezmaksas fluorogrāfisko pārbaudi. Latvijā 2003.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saslimstība ar sifilisu palielinājusies par 15,5 %. Reģistrētā saslimstība ar pārējām seksuāli transmisīvām slimībām (gonoreju, urogenitālo hlamidiozi, anogenitālo herpes vīrusu) gadu no gada samazinās. Reģistrētā saslimstība neatspoguļo saslimstību pilnībā, jo tieši nabadzīgākā iedzīvotāju daļa negriežas pēc palīdzības, baidoties no maksājumiem par pakalpojumiem un medikamentu dārdzības. Kā riska grupas minamas jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, personas bez noteiktas nodarbošanās un iztikas avota. Saslimstība ar ādas lipīgajām slimībām Latvijā saglabājas augsta (2002.gadā saslimstība ar dermatomikozēm ir 21,1 uz iedzīvotājiem), turklāt jāņem vērā, ka nereģistrēto gadījumu skaits varētu būt lielāks par reģistrēto saslimstību. Latvijā turpina izplatīties HIV/AIDS infekcija. Kaut arī inficēšanās ar HIV ir samazinājusies par 32,3% (23,2 uz iedzīvotājiem 2002.gadā), taču par 31% pieaugusi saslimstība ar AIDS, kā arī strauji pieaudzis no HIV/AIDS mirušo skaits. Var prognozēt, ka arī turpmākajos gados AIDS slimnieku un mirušo skaits palielināsies. Visās vecuma grupās inficēšanās ar HIV ir augstāka vīriešu vidū. Uztraucoša ir HIV infekcijas gadījumu skaita pieauguma tendence jauniešu vidū vecuma grupā no 11 līdz 19 gadiem, kopējam skaitam sasniedzot 468 gadījumus jeb 17% no kopējā gadījumu skaita gadā no visām uz HIV infekciju izmeklētajām personām, kas atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, 4,4% (295 personas) bija pozitīvs HIV tests, bet 2003gadā 3,6% (222 personām).

18 18 Saskaņā ar likumdošanu no pacienta iemaksas ir atbrīvoti vairāku grupu iedzīvotāji, tajā skaitā, bērni vecumā līdz 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām attiecībā uz ārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi, politiski represētās personas un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par trūcīgām atzītas personas, tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai, valsts specializēto un pašvaldību sociālās aprūpes institūciju aprūpē esošas personas, iedzīvotāji, ja tiek veikta vakcinācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Imunizācijas valsts programmas ietvaros tiek nodrošināta bezmaksas vakcinācija bērniem (tuberkuloze, difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts, Pfeifera nūjiņas (influences baktērijas) izraisītā b tipa infekcija, B hepatīts). Pieaugušiem tiek nodrošināta bezmaksas vakcīna pret difteriju un stinguma krampjiem. Savukārt, pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu, pieaugušie un bērni saņem bezmaksas vakcīnu pret trakumsērgu. Likumdošanā ir noteikta sistēma, saskaņā ar kuru personām, kuras slimo ar konkrētām slimībām, ir dotas tiesības iegādāties ārstēšanai nepieciešamos kompensējamos medikamentus. Tomēr ne vienmēr tiek nodrošināta kompensācijas sistēmā jau iekļauto diagnožu pilnvērtīga kompensācija, kā arī jaunu diagnožu iekļaušana, kā rezultātā daļai pacientu ar smagām un hroniskām saslimšanām ir liegta iespēja iegādāties nepieciešamās zāles. Savlaicīgi nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, pasliktinās vispārējais pacientu veselības stāvoklis, pieaug neārstētu slimību skaits. Palielinātam riskam, nespējot segt ārstēšanās izdevumus, pakļauti tieši pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, bezdarbnieki. Politiskais mērķis: Valsts garantētās minimālās veselības aprūpes un nepieciešamo medikamentu saņemšanas iespējas nodrošināšana Sociālie pakalpojumi Latvijā pamatos ir izveidota sociālo pakalpojumu sistēma ar skaidri definētiem pakalpojumu saņemšanas kritērijiem un kārtību, ir izstrādāti arī pakalpojumu kvalitātes standarti. Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu piedāvājums joprojām neapmierina dažādu grupu iedzīvotāju vajadzības pēc tiem. Nepietiekami pieejami alternatīvās aprūpes pakalpojumi veciem ļaudīm un personām ar garīga rakstura traucējumiem to dzīves vietā (aprūpe mājās, dienas centros), kā rezultātā ģimenes locekļiem ir ierobežotas iespējas iesaistīties darba tirgū un pasliktinās ģimenes materiālais stāvoklis. Nav pietiekoši pieejami profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi invalīdiem darba tirgū pieprasītu profesiju apguvei. Lai arī regulāri tiek paplašināts iedzīvotājiem pieejamo tehnisko palīglīdzekļu klāsts, nepieciešama būtu piedāvājuma apjoma palielināšana un pakalpojuma pieejamības uzlabošana. Kaut arī valsts sniedz finansiālu atbalstu profesionālu sociālo darbinieku sagatavošanai un vairākās augstskolās ir sociālā darba izglītības programmas, profesionālu sociālā darba speciālistu skaits pašvaldībās joprojām nav pietiekams. Saskaņā ar likumdošanu no 2008.gada 1.janvāra jābūt 1 sociālam darbiniekam uz 1000 iedzīvotājiem gadā pašvaldībās strādāja tikai 57% no saskaņā ar plānoto normu nepieciešamajiem speciālistiem (683 no nepieciešamajiem 1195). Sociālo dienestu skaits pašvaldībās joprojām ir nepietiekams, tāpēc būtu nepieciešama straujāka sociālo dienestu tīkla attīstība. Politiskais mērķis: Nodrošināt cilvēkiem iespēju saņemt viņu vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvu dzīvesvietai.

19 Kultūra, sports un brīvā laika pavadīšana Kultūra ir viens no galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem sabiedrībai, indivīdam un videi. Kultūrizglītības iestāžu un kultūras pasākumu daudzveidība un pieejamība kalpo par sabiedrības garīgās attīstības potenciālu, kas stimulē radošas un pilnvērtīgas personības un sabiedrības attīstību. Latvijā kultūras dzīves dinamiku nodrošina teātri, koncertzāles, muzeji, bibliotēkas, kultūrizglītības iestādes, nacionālā opera, kas piedāvā plašu un dažādu kultūras pasākumu klāstu un ir atvērtas sabiedrībai, taču tās lokalizētas galvenokārt galvaspilsētā un lielākajās pilsētās, esošais ēku un telpu tehniskais nodrošinājums, biļešu cenas ierobežo maznodrošināto (bezdarbnieki, pensionāri, daudzbērnu ģimenes), lauku iedzīvotāju un invalīdu, īpaši, ar kustību un redzes traucējumiem kultūras pasākumu apmeklējumu. No kultūras pasākumu un iestāžu pakalpojumu izmantošanas pašlaik viskrasāk nošķirti cilvēki ar kustību traucējumiem un redzes problēmām. Lielākajai daļai kultūras iestāžu ēku un telpu ieejas, kāpnes un durvis nav veidotas tā, lai invalīdam, kurš pārvietojas ratiņos un redzes invalīdam būtu iespējams pašam iekļūt ēkā un pilnvērtīgi izmantot tās pakalpojumus. Līdz šim ierobežoto finanšu līdzekļu robežās nav bijis iespējams izveidot speciālas uzbrauktuves, iekārtot liftus un veikt citus rekonstrukcijas darbus, lai cilvēki ar kustību un redzes traucējumiem varētu iekļūt ēkās un apmeklēt interesējošos kultūras pasākumus un pakalpojumus. Līdz ar mūsdienu tehnoloģiju attīstību un kultūras informācijas daudzuma koncentrēšanos globālajā datortīklā, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas brīvā laika pavadīšanai. Lai veicinātu kultūras un kultūrizglītības attīstību laukos, Kultūras ministrija ik gadus piešķir dotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un pašvaldību mūzikas un mākslas skolām, tādējādi veicinot kultūras dzīves aktivizēšanu reģionos. (2004.gadā dotācijas apmērs pašvaldību kultūrizglītībai Ls, tautas mākslas kolektīvu vadītājiem Ls). Ik gadus Kultūras ministrijas budžetā paredzēti finanšu līdzekļi literatūras izdošanai Braila rakstā, lai nodrošinātu cilvēkiem ar redzes traucējumiem literatūras pieejamību (2004.g Ls). Sports ir viena no būtiskākajām aktivitātes formām, kas veicina gan indivīdu fizisko, gan sociālo aktivitāti, līdz ar to sportam ir nozīmīga loma sociālās atstumtības problēmu risināšanā īpaši tādām sociālās atstumtības riska grupām kā jaunieši un cilvēki ar invaliditāti. Lai gan sports kā atsevišķa nozare Latvijā pastāv jau ilgus gadus un tādējādi būtu uzskatāma par svarīgu valsts attīstības nozari, nepietiekamais finansējums un nesakārtotā sporta struktūra ir galvenais šķērslis daudzu problēmu risināšanā. Nozīmīgākās problēmas sporta jomā Latvijā, kuru risināšana ir vienlīdz prioritāra, ir šādas: nav izveidota vienota sistēma valstī jaunatnes sporta atbalstīšanas veicināšanai; nepietiekams sporta būvju skaits valstī kopumā un īpaši - skolu sporta bāzu sliktais tehniskais stāvoklis vai to trūkums - kā pilsētās, tā lauku reģionos; augsti kvalificētu sporta speciālistu trūkums skolās, sporta skolās un sporta organizācijās; nepietiekama sadarbībā starp privāto, valsts un pašvaldību sektoru sporta jomā; nepietiekams valsts atbalsts sporta klubu un valstī atzīto un reģistrēto federāciju, savienību un asociāciju darbībai; nepietiekamas sociālās garantijas izciliem sportistiem, sporta speciālistiem un treneriem; nepietiekama sabiedrības izpratne par invalīdu sportu un ierobežota sporta bāzu pieejamība iedzīvotājiem ar speciālām vajadzībām. Politiskais mērķis: Nodrošināt visiem iedzīvotājiem iespējas iekļauties sabiedrības kultūras un sporta dzīvē, un pilnvērtīgi pavadīt savu brīvo laiku

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not

Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta not Atvieglojumi personām ar I invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar I invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no

Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti gada 4.augustā Ministru kabineta no Atvieglojumi personām ar II invaliditātes grupu Nr. Normatīvais akts Atvieglojumi personām ar invaliditāti 1. 2009.gada 4.augustā Ministru kabineta noteikumi Personām ar II invaliditātes Nr.872 Noteikumi

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Nr

Nr JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV tālrunis: , fakss: , e-pasts:

Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV tālrunis: , fakss: , e-pasts: Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV - 2167 tālrunis: 67934695, fakss: 67149858, e-pasts: marupe.info@marupe.lv, www.marupe.lv Mārupes novada Dome SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 18/2009

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija 2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Template

Template ES VALSTU MĀJOKĻU POLITIKA Aino Salmiņš, LPS padomnieks Mājokļu politika Mājokļu politikas instrumenti Dzīvojamo māju būvniecība Dzīvojamo māju uzturēšana Sociālo dzīvojamo māju nodrošināšana Dzīvojamo

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem

Sīkāk

Projekts

Projekts VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,

Sīkāk

MK noteikumi Nr.407 "Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata u

MK noteikumi Nr.407 Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata u 05.05.2010. MK noteikumi Nr.407 "Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu" ("LV",

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018 SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Microsoft Word - I dala - esosas situacijas analize.doc

Microsoft Word - I dala - esosas situacijas analize.doc Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas I daļa 2011. - 2018.gadam Esošās situācijas un SVID analīze Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ 1 Saturs

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Bērnu un ģimeņu politika Latvijā: prioritātes, aktualitātes un izaicinājumi Līga Āboliņa (Dr.demogr.) Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece 2017.gada 29.maijs BĒRNU UN ĢIMENES POLITIKA: starpdisciplināra

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

IZRAKSTS KONSOLIDĒTS LATVIJAS REPUBLIKA RUNDĀLES NOVADS RUNDĀLES NOVADA DOME Reģ. Nr , Pilsrundāle 1, Pilsrundālē, Rundāles pagastā, Rundā

IZRAKSTS KONSOLIDĒTS LATVIJAS REPUBLIKA RUNDĀLES NOVADS RUNDĀLES NOVADA DOME Reģ. Nr , Pilsrundāle 1, Pilsrundālē, Rundāles pagastā, Rundā IZRAKSTS KONSOLIDĒTS LATVIJAS REPUBLIKA RUNDĀLES NOVADS RUNDĀLES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009112819, Pilsrundāle 1, Pilsrundālē, Rundāles pagastā, Rundāles novadā, LV 3921, Tālr. 63962298, fakss 63962533,

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 2012.GADS 2012.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUM

AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 2012.GADS 2012.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUM AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr. 965754 Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 212.GADS 212.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUMI Klasifikācijas kods Rādītāju nosaukums (latos) Pielikums

Sīkāk

Izziòa

Izziòa IZZIĥA par vadošās iestādes komentāriem par Labklājības ministrijas sagatavoto 1.operacionālās programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība prioritāti Nodarbinātība un sociālā iekĝaušana Pasākums Nodarbinātība

Sīkāk

Atskaite

Atskaite VAS Latvijas valsts meži 2011.gada ziedojuma sociālajai jomai izlietojums 2012 LVM 2011.gadā sociālās jomas atbalstam piešķīra ziedojumu 400 000 latu apjomā. Ziedojums tika sadalīts nevalstiskajām organizācijām

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija

Sīkāk

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD 2012 1.ceturksnis Saturs 1. Kopsavilkums... 3 2. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības vispārējās tendences... 3 3. Dzīvokļu

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem

Sīkāk

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas mehānisms bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības jomā Labklājības ministrija 2014.gada 28.februāris Tiesiskais ietvars Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta

Sīkāk

1

1 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažu novadā A P S T I P R I N Ā T I ar Ādažu novada domes 2019.gada 25.jūnija sēdes lēmumu (protokols Nr.14 22) 2019.gada 25.jūnijā Nr. 14/2019 Grozījumi Ādažu novada domes saistošajos

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz

Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,

Sīkāk

PB_izdevumi_13_2011

PB_izdevumi_13_2011 Kocēnu novada domes 2011.gada pamatbudžeta izdevumi Kocēnu novada domes Saistošo noteikumu NR.13/2011 "Par Kocēnu novada domes pamatbudžetu 2011.gadam" ( 19.10.2011.sēdes protokols Nr.14,9. ) PIELIKUMS

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

JAUNUMS! KAS VAR SAŅEMT PABALSTU? Seniori, kas saņem LR valsts vecuma pensiju un Jūrmalā deklarēti ne mazāk kā gadu Ārstējies! Iegādājies zāles

JAUNUMS! KAS VAR SAŅEMT PABALSTU? Seniori, kas saņem LR valsts vecuma pensiju un Jūrmalā deklarēti ne mazāk kā gadu Ārstējies! Iegādājies zāles JAUNUMS! KAS VAR SAŅEMT PABALSTU? Seniori, kas saņem LR valsts vecuma pensiju un Jūrmalā deklarēti ne mazāk kā gadu. 1. 2. Ārstējies! Iegādājies zāles, medicīnas preces, optiku Paņem čeku, stingrās uzskaites

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.

APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem   “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai”    1.grupa un grupa - 31. Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»

Sīkāk

Microsoft Word _Pamatjoma.doc

Microsoft Word _Pamatjoma.doc Ogres sākumskola ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2014. 2017. gadam Skolas attīstības prioritātes 2014.- 2017.gadam 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g. 2016./2017.m.g. Mācību saturs Pamatzināšanu kodola izveide izglītojamiem

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

BAUSKAS RAJONS

BAUSKAS RAJONS Vecumnieku novada Dome Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola Reģ. Nr. 0470902281 Rīgas ielā 24C, Vecumniekos, Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, LV-3933 Tālrunis: 639 76386, fax: 639 76384, e-pasts:

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos otrās kārtas otrā apakškārta 2011.gada maijs Nodarbinātības valsts aģentūras

Sīkāk

17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv

17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv 17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms 2016. gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apvilkt tikai vienu atbildi! Par katru pareizu atbildi

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV Tālrunis/faks

LATVIJAS REPUBLIKA PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV Tālrunis/faks LATVIJAS REPUBLIKA PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr. 909116276 Iktes, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV - 4151 Tālrunis/fakss 64134426, e-pasts: pargaujasnovads@pargaujasnovads.lv

Sīkāk

Biedrība Bauskas rajona lauku partnerība G A D A P Ā R S K A T S par 2009.gadu 1

Biedrība Bauskas rajona lauku partnerība G A D A P Ā R S K A T S par 2009.gadu 1 Biedrība Bauskas rajona lauku partnerība G A D A P Ā R S K A T S par 2009.gadu 1 SATURS Lpp. Bilance 3 Ieņēmumu un izdevumu pārskats 5 Ziedojumu un dāvinājumu pārskats 6 Ziņojums 7 Ziedotāji un dāvinātāji

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va

Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO va Ēku energoefektīvas renovācijas finansējumu risinājumi Ēku renovācijas finansēšana, izmantojot energotaupības pasākumus Raivo Damkevics SIA RENESCO valdes loceklis Tālr.: 67027427 Fakss: 29371545 E-pasts:

Sīkāk

State of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO

State of Health in the EU Latvija Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO State of Health in the EU Valsts veselības pārskats 2017 European on Health Systems and Policies a partnership hosted by WHO Valstu profilu sērija Valstu profili ir kodolīgs, politikas veidošanai svarīgs

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ATBALSTA CENTRS VISIEM KURUS SKAR HIV/AIDS HIV infekcija apdraudoša aktualitāte LV. Ārstēšanās pieejamības veicināšana sociāli atstumtajām riska grupām RD LD konference Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI Ministru kabineta noteikumi Nr.279 Noteikumi par kārtību, kādā persona saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā, un prasībām

Sīkāk

Microsoft Word - MK632_1.DOC

Microsoft Word - MK632_1.DOC Apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 (grozījumi ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.632) Programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Saturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība Rīgas pa

Saturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība Rīgas pa Saturs IEVADS...4 RĪGAS PILSĒTAS Pašvaldības kapitālsabiedrību UN Publiski privātās kapitālsabiedrības finanšu un saimnieciskā darbība...5 1. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību Rīgas

Sīkāk

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3.

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3. PIELIKUMS Krustpils novada domes 2015. gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3., 6.p. ) Mežāres pamatskolas NOLIKUMS Izdots saskaņā

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv APSTIPRINĀTS

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

SIA (VAS)

SIA (VAS) SIA LDZ infrastruktūra neauditēts saīsinātais Finanšu pārskats par 2016.gada 6 mēnešu darbības rezultātiem izskatīts SIA LDZ infrastruktūra 2016.gada 21.jūlija Valdes sēdē, protokols Nr. INF-1.2./28 Informācija

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts: SAISTOŠIE NO

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV , tālrunis: , fakss: ; e-pasts:   SAISTOŠIE NO JŪRMALAS PILSĒTAS DOME Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI Jūrmalā 2016.gada 16.decembrī Nr. 47 Par Jūrmalas

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

HIV infekcijas izplatība

HIV infekcijas izplatība Aktualitātes HIV profilaksē un ārstēšanā. Sociālo darbinieku iespējas. Seminārs sociālo dienestu darbiniekiem 2019. gada 25. aprīlis Inga Bulmistre «Baltijas HIV asociācija» Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1

LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS ĀDAŽU NOVADA SOCIĀLĀ DIENESTA NOLIKUMS APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 2010.gada 23.februāra sēdes protokolu Nr.4 7.2. Izdots saskaņā ar,,sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta otro

Sīkāk

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx

Microsoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik

Sīkāk