PROJEKTĒŠANAS UZDEVUMS

Transkripts

1 Projekts Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana ( Vienošanās Nr. 2010/0115/3DP/ /09/IPIA/VIAA/021) Projektu līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds Esošā tehniskā projekta aktualizācija mācību bāzes Ilgas, Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā, renovācijai PROJEKTĒŠANAS UZDEVUMS (TEHNISKAIS UZDEVUMS) Pasūtītājs: Daugavpils Universitāte Reg.Nr Vienības iela 13 Daugavpils LV-5401 Izpildītājs: SIA Baltic Construction Consultancy Reg.Nr Grēcinieku iela 11a-4 Rīga LV-1050 Iepirkums Arhitektūras plānošanas uzdevumu saņemšana un tehnisko uzdevumu un projektēšanas uzdevumu (tehnisko specifikāciju) izstrāde Identifikācijas Nr. DU 2010/23 ERAF Līgums Nr /8-2, noslēgts gada augusts IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

2 Satura rādītājs: LIETOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMI... 3 I. Informācija par Pasūtītāju... 3 II. Informācija par objektu... 3 III. Pakalpojuma priekšmeta apraksts... 4 IV. Esošā tehniskā projekta aktualizācijas sagatavošanas darbu apraksts... 4 V. Esošā tehniskā projekta aktualizācijas apraksts, atbilstoši arhitektūras plānošanas un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām, ievērojot LR normatīvo aktu un Pasūtītāja īpašās prasības, tai skaitā par tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā.. 6 VI. Citu īpašo prasību apraksts VII. Būvprojekta realizācijas autoruzraudzības procesa apraksts VIII. Darbu nodošanas procesa apraksts IX. Projektēšanas darbu kalendārais grafiks X. Tehniskā projekta aktualizācijas procesā jāievēro LR normatīvajos aktos noteiktās ar autortiesību aizsardzību saistītās prasības

3 LIETOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMI CC klasifikators LR Ekonomikas ministrijas apstiprināta būvju klasifikācija DU Daugavpils Universitāte LBN Latvijas būvnormatīvs LR Latvijas Republika LVS Latvijas standarts MK noteikumi Ministru kabineta noteikumi NCS sistēma dabīgo krāsu (toņu) sistēma, kuras pamatā ir 6 krāsas un kur jebkuram krāsu tonim dots precīzs apzīmējums PAU arhitektūras un plānošanas uzdevums RAL sistēma krāsu sistēma metāla izstrādājumiem I. Informācija par Pasūtītāju Pasūtītājs: Daugavpils Universitāte Pasūtītāja rekvizīti: Vienotais reģistrācijas Nr Adrese: Vienības ielā 13, Daugavpilī, LV 5401 Tālrunis: Fakss: Kontaktpersona: DU direktors Aleksejs Burunovs, tālr , e-pasts: aleksejs.burunovs@du.lv, projekta asistente Diāna Soldāne, tālr , e-pasts: diana.soldane@du.lv. Visi plānotie pakalpojumi un darbi tiek īstenoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēta projekta Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana ietvaros, par kura īstenošanu 2010.gada 28.maijā ir noslēgta Vienošanās Nr. 2010/0115/3DP/ /09/IPIA/VIAA/021 starp Valsts izglītības attīstības aģentūru un Daugavpils Universitāti II. Informācija par objektu Būves nosaukums: mācību bāzes Ilgas renovācija Darba uzdevums: esošā tehniskā projekta aktualizācija; Atrašanās vieta: Daugavpils novads, Skrudalienas pagasts, Ilgas Adrese: Daugavpils novads, Skrudalienas pagasts, Ilgas Zemes kadastra apzīmējums: Būves kadastra apzīmējums: Sākotnējā funkcija: bijušā Muižas kungu māja Būvniecības iecere: esošās ēkas renovācija Ziņas par būvi: 1.Būves lietošanas veids: 1263 Skolas, universitātes un zinātniski- pētnieciskās ēkas; 2. Būves kapitalitātes grupa: III grupa; 3. Būves ārsienu materiāls: 01 ķieģeļu mūris 4. Būves stāvu skaits: 4.1 Virszemes Pazemes - 3

4 5. Būves esošā konstruktīvā elementa apraksts: 5.1 Būves pamati: dzelzsbetons/betons / cokolā plaisas, nosēšanās/; 5.2 Būves ārsienas: ķieģeļi/ plaisas, palielināts mitrums/; 5.3 Būves pārsegumi: koks/griestu apmetumā daudz plaisu, siju deformācijas/; 5.4 Būves jumts: metāla loksnes /bojātas/; BŪVES TEHNISKI EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI Nr. Rādītājs p.k. Pirms rekonstrukcijas (atbilstoši tehniskās inventarizācijas Apjoms Pēc renovācijas lietai) 1. Apbūves laukums 492.8m² saskaņā ar projekta risinājumu 2. Būves kopējā platība m² saskaņā ar projekta risinājumu 3. Būvtilpums m 3 saskaņā ar projekta risinājumu 4. Virszemes stāvu skaits 2 stāvi/ / 2+mansards 5. Apakšzemes stāvi - - III. Pakalpojuma priekšmeta apraksts Esošā tehniskā projekta (derīguma termiņš gada 10. marts) aktualizācija mācību bāzes Ilgas, Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā, renovācijai IV. Esošā tehniskā projekta aktualizācijas sagatavošanas darbu apraksts ĒKAS FUNKCIJAS, VIDES PIEEJAMĪBA Tehnisko projektu objektam Mācību bāzes Ilgas renovācija Daugavpils rajonā, Skrudalienas pagasts, Ilgas. izstrādāja SIA Agroprojekts, Smilšu iela 101, Daugavpils, LV Tehniskais projekts izstrādāts g., saskaņots atbilstoši būvnormatīvu prasībām, ir spēkā esosošs un derīgs līdz gada 11. martam. Tehniskais projekts satur 13 daļas: 1.daļa Vispārīgā daļa 2.daļa Arhitektūras daļa. Būvprojekta ģenerālplāns. Arhitektūra ĢP;AR 3. daļa Inženierrisinājumu daļa. Būvkonstrukcijas- BK 4. daļa - Inženierrisinājumu daļa. Ūdensapgāde un kanalizācija (ārējie un iekšējie tīkli) ŪKT,ŪK 5.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Apkure, vēdināšana un siltumapgāde-avk 6.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Ārējie tīkli siltumapgāde SAT 7.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Siltummehāniskā daļa. Katlu mājas apkure un vēdināšana- SM 8.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Elektroapgāde, ārējie tīkli-elt 9.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Elektroapgāde, iekšējie tīkli- EL 10.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Ugunsdzēsības automātikas sistēmas- UAS 11.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Gāzes apgāde- GA 12.daļa Ekonomikas daļa. Darbu organizēšanas projekts. Būvdarbu apjoma saraksts- DOP; BA; 13.daļa- Ekonomikas daļa. Izmaksu aprēķins- T 4

5 Izskatot 2007.g. projektu, konstatēts, ka, pēc ģenerālā plāna teritorijā paredzēts izvietot sekojošas ēkas un būves: - renovējamā bāzes ēka; - rekonstruējamā transformatora apakšstacija; - projektējamās attīrīšanas iekārtas; - projektējamā katlu māja; - projektējamie SNG pazemes rezervuāri - projektējamais artēziskais urbums; - projektējamā atdzelžošanās stacija. Pie iebraukšanas bāzē ieprojektēta autostāvvieta 5 vieglajām automašīnām, saimnieciskajā daļā paredzēts ierīkot laukumu atkritumu konteineru uzstādīšanai. Projektā paredzēta ēkas pārplānošana un mansarda stāva ierīkošana. Izstrādājot 1.un 2. stāva pārplānošanas projektu ir ņemta vērā vides pieejamības prasību nodrošināšana invalīdiem, atbilstoši 2007., normatīvo dokumentu uzstādījumiem. Ēkas 1.stāvā pēc 2007.g. projekta paredzētas sekojošas telpas: - dabas zinātņu laboratorijas administratora kabinets; - WC, t.sk. invalīdu; - sauna ar dušām; - ģērbtuves; - garderobe; - inventāra telpa; - apkopējas inventāra telpa; Ēkas 2.stāvā pēc 2007.g. projekta paredzētas sekojošas telpas: - dabas zinātņu laboratorijas; - semināru telpas; - konferenču zāle; - atpūtas telpas, WC; - apkopējas inventāra telpa; Ēkas mansardstāvā pēc 2007.g. projekta paredzētas sekojošas telpas: - 2-vietīgas, 3-vietīgas, 5-vietīgas istabas; - WC; - dušas telpas; - veļas uzglabāšanas telpas; - apkopējas inventāra telpa; Ūdensapgāde pēc 2007.g. projekta no projektējamā artēziskā urbuma; Kanalizācija pēc 2007.g. projekta uz projektējamām attīrīšanas ietaisēm; Siltumapgāde pēc 2007.g. projekta no projektējamās katlu mājas, kur kā kurināmo paredzēts izmantot sašķidrināto gāzi; Ventilācija pēc 2007.g. projekta - piespiedu pieplūdes-nosūces sistēmas; Projektā paredzēta teritorijas labiekārtošana g projektā izstrādājot 1.un 2. stāva pārplānošanu ir ņemtas vērā vides pieejamības prasību nodrošināšana invalīdiem atbilstoši 2007., 2008.g. normatīvo dokumentu uzstādījumiem. Sakarā ar Pasūtītāja definētām papildus prasībām, vides pieejamības prasību nodrošināšana invalīdiem projektā ir jāuzlabo, jāveic projekta korekcijas atbilstoši šodienas prasībām. Vides un informācijas pieejamība dod iespējas personām ar funkcionāliem traucējumiem pārvietoties vidē, saņemt pakalpojumus, kā arī informāciju sev saprotamā veidā. Izglītības infrastruktūra ir vitāli svarīgs atbalsts neinvestīciju cilvēkresursu atbalstam. DU Mācību bāzes Ilgas infrastruktūra nespēj nodrošināt studējošo attīstību un konkurētspēju, īpaši dabas zinātņu virzienā. Ēka, tās telpas un aprīkojums nav piemēroti personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to samazinās šo personu iespējas iegūt tālākizglītību. Veicot ēkas 2007.g. renovācijas tehniskā projekta aktualizāciju saglabājas stāvu plānojums, telpu funkcionālā izmantošana. Papildus jāveic projekta risinājumu pārbaudi, lai telpas būtu 5

6 pielāgotas personām ar īpašām vajadzībām atbilstoši LBN un Pasūtītāja prasībām, realizējot sekojošus uzstādījumus: V. Esošā tehniskā projekta aktualizācijas apraksts, atbilstoši arhitektūras plānošanas un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām, ievērojot LR normatīvo aktu un Pasūtītāja īpašās prasības, tai skaitā par tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā Projektēšanas uzdevums mācību bāzes Ilgas tehniskā projekta aktualizācijai (plānojums). Telpu numerācija ir saskaņā ar tehnisko projektu 1.1 Halli apvienot ar telpu 1.26 (likvidējam garderobi) Izskatīt iespēju palielināt telpu lai izvietot vismaz vienu vai divas gultas vietas. (jautājumu skatīt kopā ar ventilācijas sistēmas optimizāciju un pielietotajiem ventilācijas agregātiem un to apsaisti) 3.7 un 3.8 telpas apvienot papildus radot vienu gultas vietu.(likvidējas ūdensvada un kanalizācijas pievads plānotajai izlietnei.) 3.9. un apvienojam papildus radot vienu gultas vietu (izvērtējot inženierkomunikāciju izvietojumu) noliktavā izvietot netīrās veļas noliktavu tīrās veļas noliktavu. 2.2., 2.4.un 2.8. mainās funkcija paredzot telpas kolekciju un arhīvu glabāšanai. Apvienot un likvidēt WC telpas 2.10., 2.11., izveidojot tur dabas zinātņu laboratoriju. (pārskatīt inženierkomunikācijas un šahtas.) Izskatīt iespēju apvienot telpas un izvietojot tur siltumsūkni un akumulējošos boilerus. Izskatīt iespēju par stiklojuma iestrādi laboratoriju un citu publisko telpu durvīs. Projektēšanas uzdevums mācību bāzes Ilgas tehniskā projekta aktualizācijai (dažādi). Aizvieto divus 84 kw /katrs/ katlus ar gāzes kurināmo pret siltumsūkni ar ģeotermālajiem urbumiem. Jāizstrādā projekts. Uzsākot ēkas jauna apkures un siltummehānikas projekta izstrādāšanu veikt visus nepieciešamos siltumtehniskos aprēķinus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un normatīvajiem aktiem / paredzot ēkas siltināšanu no iekšpuses/: LBN Būvklimatoloģija LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LVS EN Ēku apkures sistēmas. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 6

7 Pasūtītāja prasība nodrošināt, ka pēc projekta īstenošanas kopējais primārās enerģijas patēriņš (apkure, karstā ūdens un vēdināšanas elektroenerģijas patēriņa summa) nepārsniedz 120 kwh/m2 gadā. Projektā jāievēro prasības logiem ar U-vērtību nelielāku par 1.3 W/m2*K. Telpām 2.2., 2.4.un 2.8 tiks precizētas prasības logiem attiecībā pret saules iedarbības ietekmes samazināšanu. Projektētāji pārbauda slodzes uz pārsegumu, sakarā ar izmaiņām plānojumā, pārbauda slodzes uz pārsegumu telpām 2.2., 2.4.un 2.8 sakarā ar telpu funkciju maiņu (slodzes piemērojam atbilstoši bibliotēkas prasībām). Precizēt par dzesēšanas un mitrināšanas nepieciešamību telpām 2.2., 2.4.un 2.8. Sakarā LBN un Pasūtītāja definētajām papildus prasībām, veikt projekta risinājumu pārbaudi par vides pieejamības prasību nodrošināšanu invalīdiem. Ēkā izveidot lokālo datortīklu, nodrošinot katru telpu I un II stāvā ar pievadu. Komutācijas skapi novieto pašreizējā telpā. Projektētājiem jāizskata tehniskā iespēju telpā Nr.2.2 (semināru telpa) ieklāt un restaurēt ēkā esošo vēsturisko parketu. Aktualizēt pielietotos grīdas segumus, sakarā ar apkures koncepcijas nomaiņu. Izskatīt iespēju ugunsdzēsības dīķa segumam izmantot HDPE ģeomembrānu. Aktualizēt sadaļu par mēbelēm un iekārtām objektā.(skatīt pielikumu Nr. 1) Projektēšanas uzdevums apkures, ventilācijas, ģeotermisko zondu projektēšanai mācību bāzē Ilgas Ēku norobežojošās konstrukcijas. Uzsākot ēkas projektēšanu, veikt visus nepieciešamos siltumtehniskos aprēķinus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un normatīvajiem aktiem: LBN Būvklimatoloģija LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LVS EN Ēku apkures sistēmas. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 1.2 Jāņem vērā laboratorijām paredzētie nosacījumi uz apkuri un ventilāciju. Laboratoriju aprīkojums un esošo ķīmisko vielu klātbūtne precizējama pie būvobjekta īpašnieka. Piezīme. Projekta dokumentācijai pievienot ēkas sienu, kurām paredzēts siltumizolācijas slānis izbūvēt no iekšpuses, siltumpretestības aprēķinu. Detalizēt mezglus par metāla pārseguma siju iestrādi ēkas ārsienās. Izskatīt iespējas palielināt mansarda jumta konstrukciju siltumizolācijas biezumu līdz U 0.15 W/m2K 7

8 Palielināt grīdas uz grunts I stāvā konstrukciju siltumizolācijas biezumu līdz U 0.15 W/m2K Esošā tehniskā projekta aktualizācijas nosacījumi, Tehniskais uzdevums. 1. Apkures projektēšanas nosacījumi. Izvērtēt siltuma slodzes a) Vienlaicību Vai ir lietderīgi rezervēt gandrīz pusi no siltuma jaudas karstā ūdens sagatavošanai, ja ēkā nenotiek tehnoloģiskie procesi, kas prasa nepārtrauktu un vienlaicīgu karstā ūdens padevi (75 kw no 143 kw). Ja āra gaisa temperatūra pazeminās zem normatīvās, uzrādāma katlu jaudas rezerve (iespējams tā ir redzama jaudas aprēķinos). b) Karstā ūdens jaudu Pārbaudīt karstā ūdens nepieciešamību un salīdzināt vidējo un maksimālo slodzi. Lielu atšķirību gadījumā, lietot akumulācijas tipa karstā ūdens tvertnes, paredzot atbilstošus dezinfekcijas pasākumus un cauruļvadu apsaisti, automātiku Iekštelpu projektēšanas kritērijus skatīt atbilstoši LVS EN un LVS CR 1752 Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji. 2.2 Apkuri paredzēt, kā zemgrīdas apkuri. Vidējo siltumnesēja temperatūru zemgrīdas apkurē paredzēt C. 2.3 Kā cauruļvadu materiālu izmantot atbilstošus cauruļvadu materiālus, kurus atļauts pielietot zemgrīdas apkures izbūvē. 2.4 Zemgrīdas apkures aprēķinam jābūt pakārtotam, katras telpas grīdas seguma materiālam, kas norādīts arhitektūras projektā. 2.5 Vietās, kur pēc siltumfizikas datiem nepietiek ar zemgrīdas apkuri, jāparedz papildus sildķermeņi, kas kompensē iztrūkstošo jaudu. 2.6 Katra telpa jāaprīko ar maksimālo telpas temperatūras ierobežotāju jeb telpas termostatu. 2.7 Zemgrīdas apkures betona kārtai no siltumizolācijas slāņa jābūt ne biezākai par 6,2 6,5 cm, biezums saistīts ar cauruļvada diametru. 2.8 Zemgrīdas apkures cauruļvadu kolektoru sadales skapjiem jāparedz plūsmas mērītājus, elektromotorus katram apkures lokam atsevišķi, noslēgarmatūra un atgaisošanas sistēma. 2.9 Vietās, kur zemgrīdas apkure iet gar kanalizācijas sifoniem un trapiem, šiem trapiem jābūt siltumizolācijā. 8

9 2.10 Maģistrālos cauruļvadus līdz zemgrīdas sadales kolektoriem projektēt, kā vara cauruļvadus ar siltumizolāciju b = 30mm Kā siltumnesēju, apkures sistēmā paredzēt 34% etilēnglikola maisījumu, tas saistīts ar apkures sistēmas darbības neregularitāti un potenciālajiem elektroenerģijas piegādes traucējumiem šajā reģionā Par ēkas intensitātes pielietojumu ziemas periodā, informācija precizējama pie ēkas īpašnieka lietotāja. 3. Ventilācijas sistēma projektēšanas nosacījumi. Tehniskais uzdevums. 3.1 Iekštelpu projektēšanas kritērijus skatīt atbilstoši LVS EN un LVS CR 1752 Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji. Atbilstoši ugunsdrošības prasībām. 3.2 Ventilācijas sistēmā paredzēt rekuperācijas iekārtu ar lietderības koeficientu ne zemāku par 75%, kas uz šodienu atbilst augstākajām energoefektivitātes prasībām, elektroenerģijas patēriņš ne augstāks 0.4 Wh/(m3h) ar ražotāja sertifikātu un garantiju Ventilācijas iekārtu gaisa piesildīšanu plānot no zemes ģeotermiskā siltuma. 3.4 Ēkas gaisa pieplūdes sistēma plānojama telpās, kurās patstāvīgi atradīsies cilvēki ēkas apmeklējuma laikā, gaisa nosūce plānojama caur koridoriem, sanitārajiem mezgliem un citām telpām, kurās cilvēki atrodas īslaicīgi. Konferenču zāles gaisa sadali apvienot ar mansarda stāva gaisa sadali, paredzot gaisa daudzuma pārdalīšanas iespēju, starp stāviem. Mansarda stāva pieplūdes un nosūces sistēmai izvērtēt enerģijas patēriņu aukstajā ziemas periodā. 3.5 Gaisa pieplūdes un nosūces sistēmas izbūves īpatnības, kas saistītas ar dabaszinību laboratorijām, jāsaskaņo ar laboratoriju lietotāju. Saņemt rakstisku tehnisko uzdevumu par laboratoriju tehnoloģiju, saistībā ar telpas mikroklimatu un gaisa apmaiņu, nosūces gaisa piesārņojumu. 3.6 Gaisa un pieplūdes sistēma apvienojama vienā veselā, rekuperatorā gaisa sajaukšanās savā starpā nenotiek. Precizējumi veicami saistībā ar dabaszinātņu laboratorijām. 4. Ģeotermisko zondu projektēšanas noteikumi. Tehniskais uzdevums Esošajā objektā plānot ģeotermiskās zondes ar dziļumu 60m. 4.2.Veicama grunts priekšizpēte, lai noteiktu, kāds ir urbumu ģeoloģiskais sastāvs šādā dziļumā. Tas saistīts ar iegūstamo siltumjaudu no urbuma. 4.3.Ģeotermiskās zondes un pievadu cauruļvada materiālam jāatbilst SDR 11 polietilēna markai, ļoti akmeņainās augsnēs polietilēna markai jābūt PEX a. 9

10 4.4.Plānojamais ģeotermisko zondu diametrs D32x2,9, 40x3,7 SDR11, pakārtots attālumam no ģeotermiskā zondu sadales kolektora. 4.5.Jānorāda ģeotermiskās zondes izbūves tehnoloģiskā shēma atbilstoši prasībām, betons ar ko aizpilda urbumu Fulbinder, ražotājs Schwenk vai analogs. 4.6.Jānorāda attālums starp ģeotermisko zondu centriem. 4.7.Ģeotermisko zondu sadales kolektors jāplāno rūpnieciski izgatavots, aprīkots ar balansēšanas un vai plūsmas mērītājiem, noslēgarmatūru, atgaisošanas armatūru, piem. Franke, Rehau 5. Ģeotermiskās stacijas (katlu telpas) projektēšanas nosacījumi. Tehniskais uzdevums. 5.1.Jāplāno iekārta, kuras lietderības koeficents pēc esošās ēkas rekonstrukcijas un apkures un ventilācijas sistēmas prasībām nebūs zemāks COP = Iekārta jāparedz kaskādes tipa, lai avārijas gadījumā, ja kāda iekārta izgājusi no ierindas, varētu nodrošināt minimālās nepieciešamās temperatūras. 5.3.Pamata apkures sadales kolektors sastāv no trīs lokiem : zemgrīdas apkure, ventilācijas piesildīšana, karstā ūdens apgāde. 5.4.Projektēšanas gaitā pēc visu nepieciešamo aprēķinu veikšanas, jānoskaidro vai ar esošo elektropieslēgumu pietiek, lai nodrošinātu stabilu ģeotermiskās stacijas darbību. 5.5.Jāizstrādā projektēšanas uzdevums elektriķim, norādot nepieciešamos datus. Esošā tehniskā projekta aktualizācijas būvprojektēšanas stadijas. Tehniskais uzdevums. Nr. Marka Nosaukums Piezīmes p.k. 1. TP Tehniskais projekts, tā Tehniskā projekta sastāvs saskaņā ar 5. punktā minēto daļu un sadaļu uzskatījumu.. aktualizācija Pirms aktualizētā tehniskā projekta iesniegšanas Pasūtītājam saskaņošanai, atsevišķi iesniegt saskaņošanai visus projektētos vai koriģētos inženiertīklus, ja ir nepieciešamas esošo inženiertīklu korekcijas vai jaunu projektēšana sakarā ar Pasūtītāja iesniegto izmaiņu uzskaitījumu. Tehnisko projektu Projektētājam pārskaņot Latvijas būvnormatīvos paredzētajā kārtībā ar visām 2. DR Detalizēti darba rasējumi ieinteresētajām institūcijām. Būvprojekta detalizētajos rasējumos iekļaut informāciju, kas nepieciešama būvprojekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem, izstrādāt tos saskaņā ar PAU 10

11 Esošā tehniskā projekta aktualizācijas būvprojekta daļu un sadaļu uzskaitījums Nr. p.k. Marka Nosaukums Piezīmes I. Vispārīgā daļa 1. TI Topogrāfiskā izpēte Skatīt tehnisko projektu objektam Mācību bāzes Ilgas renovācija Daugavpils rajonā, Skrudalienas pagasts, Ilgas. izstrādāja SIA Agroprojekts, Smilšu iela 101, Daugavpils, LV ĢI Ģeotehniskā izpēte Skatīt tehnisko projektu objektam Mācību bāzes Ilgas renovācija Daugavpils rajonā, Skrudalienas pagasts, Ilgas. izstrādāja SIA Agroprojekts, Smilšu iela 101, Daugavpils, LV TIS Tehniskās izpētes atzinums Skatīt tehnisko projektu objektam Mācību bāzes Ilgas renovācija Daugavpils rajonā, Skrudalienas pagasts, Ilgas. izstrādāja SIA Agroprojekts, Smilšu iela 101, Daugavpils, LV VAS Vizuālās apskates atzinums nav 5. UR Uzmērījuma rasējumi nav 6. FF Fotofiksācija nav II. Arhitektūras daļa 10. TS Teritorijas sadaļa. /skatīt projekta 2.daļa Arhitektūras daļa. Būvprojekta ģenerālplāns. Arhitektūra ĢP;AR/ Jāveic projekta aktualizācija un korekcijas saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto izmaiņu uzskaitījumu, LBN un Pasūtītāja prasībām par objekta pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām un sakarā ar apkures koncepcijas maiņu Jāsaskaņo. 11

12 Nr. p.k. Marka Nosaukums Piezīmes 11. ĢP Būvprojekta ģenerālplāns. /skatīt projekta 2.daļa Arhitektūras daļa. Būvprojekta ģenerālplāns. Arhitektūra ĢP;AR/ 12. AR Arhitektūras risinājumi. /skatīt projekta 2.daļa Arhitektūras daļa. Būvprojekta ģenerālplāns. Arhitektūra ĢP;AR/ Jāveic projekta korekcijas saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto izmaiņu uzskaitījumu, LBN un Pasūtītāja prasībām par objekta pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām. Jāsaskaņo. Jāveic projekta korekcijas saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto izmaiņu uzskaitījumu, LBN un Pasūtītāja prasībām par objekta pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām. Jāsaskaņo 13. ARD Arhitektūras risinājumi detalizētie nav 14. IE Iekārtu izvietojums Saskaņā ar Pasūtītāja prasībām par mācību un atpūtas telpu iekārtu un aprīkojuma modernizāciju. III. Inženierrisinājumu daļa 15. BK Būvkonstrukcijas, /3. daļa Inženierrisinājumu daļa. Būvkonstrukcijas- BK/ Jāveic projekta korekcijas saskaņā ar LBN un Pasūtītāja prasībām par objekta pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām, kā arī saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto ēkas renovācijas projekta izmaiņu uzskaitījumu 16. DZK Dzelzsbetona konstrukcijas 17. DZKD Dzelzsbetona konstrukcijas, detalizētas nav nav 12

13 Nr. p.k. Marka Nosaukums Piezīmes 18. MK Metāla konstrukcijas nav 19. MDK Metāla konstrukcijas, detalizētas nav 20. KK Koka konstrukcijas. /3. daļa Inženierrisinājumu daļa. Būvkonstrukcijas- BK/ 21. KKD Koka konstrukcijas, detalizētas nav Jāveic projekta korekcijas saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto ēkas renovācijas projekta izmaiņu uzskaitījumu 22. AVK Apkure, ventilācija un gaisa dzesēšana. /5.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Apkure, vēdināšana un siltumapgāde- AVK 23. ŪK Ūdensapgāde un kanalizācija. /4. daļa - Inženierrisinājumu daļa. Ūdensapgāde un kanalizācija (ārējie un iekšējie tīkli) ŪKT,ŪK Jauns Apkures tehniskais projekts sakarā ar apkures koncepcijas maiņu. Ventilācijas projekta aktualizācija un optimizācija. Esošā projekta aktualizācija saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto ēkas renovācijas projekta izmaiņu uzskaitījumu, LBN un Pasūtītāja prasībām par objekta pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām, 24. SM SAT 25. EL ELT Siltummehānika. /7.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Siltummehāniskā daļa. Katlu mājas apkure un vēdināšana- SM/, 6.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Ārējie tīkli siltumapgāde SAT Elektroapgāde. /8.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Elektroapgāde, ārējie tīkli-elt 9.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Elektroapgāde, iekšējie tīkli- EL/ Jauns tehniskais projekts sakarā ar apkures koncepcijas maiņu Esošā projekta aktualizācija saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto ēkas renovācijas projekta izmaiņu uzskaitījumu, jaudu pārbaude sakarā ar apkures koncepcijas maiņu. 13

14 Nr. p.k. Marka Nosaukums Piezīmes 26. VS Vājstrāvu sistēmas Jauns tehniskais projekts saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto ēkas renovācijas projekta izmaiņu uzskaitījumu. 27. UAS Ugunsdzēsības automātikas un apziņošanas sistēmas. /10.daļa - Inženierrisinājumu daļa. Ugunsdzēsības automātikas sistēmas- UAS/ Jāizstrādā ugunsdzēsības pasākumu pārskats saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu prasībām. 28. VAS Vadības un automatizācijas sistēmas Nav Esošā projekta aktualizācija saskaņā ar Pasūtītāja iesniegto ēkas renovācijas projekta izmaiņu uzskaitījumu, LBN un Pasūtītāja prasībām par objekta pielāgošanu personām ar īpašām vajadzībām, 34. VST Vājstrāvas, ārējie tīkli Nav 35. VAR Vides aizsardzības pasākumi Jāparedz arī saskaņā ar Daugavpils reģionālās vides pārvaldes tehniskajiem noteikumiem Nr IV. Ekonomikas daļa 36. Iekārtu, konstrukciju un materiālu Jāizstrādā specifikācijas IS kopsavilkums aktualizācija 37. BA Būvdarbu apjomu saraksts Jāizstrādā aktualizācija 38. Darbu organizēšanas projekts Saskaņā Pasūtītāja DOP norādījumiem jāaktualizē. 40. T Izmaksu aprēķins Jāizstrādā aktualizācija.tāmes izstrādāt, uzrādot darbietilpību katram darba veidam saskaņā ar LBN V. Citas prasības 42. Logu projekts aktualizācija 43 Durvju projekts aktualizācija 44. Ugunsdrošības pasākumu pārskats Jāizstrādā 14

15 IZMAIŅAS UN PAPILDINĀJUMI 1. Projektēšanas uzdevumā uzrādītie sākotnējie pieņēmumi un aprēķinu lielumi ir orientējoši, Projektētājam tie jāprecizē būvprojekta izstrādes gaitā. 2. Izstrādājot būvprojektu, par visām izmaiņām, kas neatbilst projektēšanas uzdevumam vai Pasūtītāja iesniegtajiem priekšlikumiem un risinājumiem, kā arī, ja Būvprojekta izstrādes laikā rodas pamatotas šaubas par dokumentos iekļautās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai, Projektētājam nekavējoši jāziņo Pasūtītājam. PRASĪBAS PIELIETOJAMIEM MATERIĀLIEM, IEKĀRTĀM UN MEHĀNISMIEM 1. Projekta Dokumentācijā paredzēt tehniskos risinājumus un tehnoloģijas, kas nākotnē pieļauj jauno projektēto starpsienu pārbūvēšanu un transformēšanu bez būtiskiem kapitālieguldījumiem, būvprojektā ietilpstošajiem risinājumiem jābūt ekonomiski pamatotiem, energoefektīviem, videi draudzīgiem. 2. Izvēloties materiālus, ievērtēt, lai tie būtu viegli atjaunojami un remontējami. Būvprojektā pielietotajiem būvmateriāliem ir jāatbilst nosacījumiem, ko pieprasa konstrukciju stiprība, ugunsnoturības pakāpe, siltuma un skaņas izolācija, ķīmiskā noturība u.c. rādītāji. 3.Projektētās sistēmas un iekārtas paredzēt pilnā komplektācijā. Iespēju robežās paredzēt standartizētu mehānisko un elektrisko aprīkojumu, materiālus un iekārtas. Sistēmām un iekārtām jādarbojas apmierinoši arī pie pieļaujamām slodzes un sprieguma svārstībām un neordināros apstākļos, kādi paredzami darba laikā, ja vien tie nepārsniedz iekārtu nominālos darbības parametrus. 4. Projektējamās sistēmas, ierīces un iekārtas paredzēt aprīkot ar visu ekspluatācijai nepieciešamo tehnisko armatūru, t.sk. noslēgvārstiem, ventiļiem, regulēšanas vārstiem, filtriem, pretspiediena vārstiem, drošības vārstiem, atgaisotājiem, mērinstrumentiem (termometri, manometri) u.tml. 5. Inženierkomunikāciju nostiprināšanai paredzēt sertificētas stiprinājumu sistēmas, to stiprinājuma slodzes aprēķināt atkarībā no svara un svārstību dinamikas. Lai padarītu inženierkomunikācijas pēc iespējas mazāk redzamas, projektēšanas gaitā plānot tās novietot sienu konstrukcijās, speciālās komunikāciju šahtās, pārsegumos un zonās virs piekārtajiem griestiem, ja tādi paredzēti. Tehnoloģiskajās un tehniskajās zonās pieļaujams atklāts novietojums - pie griestu un sienu konstrukcijām. Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, jābūt ievietotiem aizsargčaulās. Cauruļvadiem un to izolācijai, ja tie pakļauti atmosfēras iedarbībai, jābūt aizsargātiem ar cinkota skārda vai alumīnija lokšņu pārklājumu. Būvprojektā iekļaut iekārtu un mehānismu stiprināšanas un izolācijas risinājumu detalizētus rasējumus. 6. Metāla konstrukcijas paredzēt aizsargāt pret koroziju atbilstoši normatīvajām prasībām. Metāla konstrukcijas, kuras tiek pieprasītas kā karsti cinkotas, paredzēt apstrādāt atbilstoši normatīvajām prasības. Konstrukcijas, kas pakļautas atmosfēras iedarbībai, paredzēt rūpnieciski cinkotas. 7. Visas konstrukcijas projektēt, lai nepieļautu aukstuma tiltu rašanos, veicot esošo logu nomaiņu, risināt jautājumus par aukstuma tiltu rašanās iespējamību virs un gar logu ailām un to novēršanas pasākumiem. 8. Būvprojektā paredzētajām krāsām jābūt tonētām atbilstoši NCS un RAL sistēmām. Krāsu toņus iesaka Projektētājs, ņemot vērā PAU norādījumus, iepriekš saskaņojot tos ar Pasūtītāju. Rūpnieciski krāsotām iekārtām vai izstrādājumiem, piemēram, vārtiem, barjerām, durvīm, metāla konstrukcijām u.c., krāsas toni norādīt specifikācijās. 15

16 9. Būvprojektā paredzēt elastīgus savienojumus un kompensācijas šuves vietās, kur iespējamas plaisas un kuru cēlonis var būt temperatūras svārstības, deformācijas u.tml. Būvprojektā visiem galvenajiem būvmateriāliem jābūt specificētiem, nepieciešamības gadījumā norādot to svarīgākos raksturlielumus. 10. Visiem būvprojektā paredzētajiem pielietotajiem materiāliem un visām iekārtām jābūt sertificētām atbilstoši LR spēkā esošajām normatīvajām prasībām. PRASĪBAS UGUNSDROŠĪBAI, VIDES UN DARBA AIZSARDZĪBAI 1. Būvprojektu izstrādāt atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN "Būvju ugunsdrošība" un citu Latvijas būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām. Ēkas ugunsnoturības pakāpi noteikt atbilstoši normatīvajām prasībām. Pieņemtā ugunsnoturības pakāpe kalpo par pamatu, aprēķinot ēku statisko noturību un paredzot nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus. 2. Starp ugunsdrošības sekcijām paredzēt atbilstošas klases sienas. Ailes šajās sienās aizsargāt atbilstoši normatīvajām prasībām. Lai nepieļautu uguns izplatīšanos ēkas dažādās ugunsizturību zonās, visus atvērumus sienās un pārsegumos, kurus šķērso cauruļvadi, paredzēt noblīvēt ar ugunsdrošiem blīvējumiem un attiecīgām mastikām. Ugunsdrošajiem blīvējuma un izolācijas materiāliem jābūt sertificētiem, to pielietojumam apstiprinātam atbildīgajos valsts dienestos. 3. Būvprojektā paredzēt tikai videi draudzīgus risinājumus, ekoloģiski tīrus materiālus un sistēmu komponentus. Būvprojektā neparedzēt tādu būvmateriālu un celtniecības palīgmateriālu vai sastāvdaļu izmantošanu, kas satur, vai ir aizdomas, ka tajās varētu būt: azbests vai citas kancerogēnas vielas; šķīdinātāju saturošas (gaistošas organiskas substances) vielas, pilnīgi vai daļēji halogenētas vielas; auglim kaitīgas vai iedzimtību izmainošas vielas; vielas vai izstrādājumi, kas satur vai kas ir ražotas, izmantojot fluoru, hloru, ogļūdeņradi vai citas klimatam kaitējošas vielas; tropu kokmateriāli. Ja esošajās būvkonstrukcijās apsekošanas gaitā tiek konstatētas azbestu vai citas kancerogēnās vielas saturošie materiāli paredzēt to demontāžu un utilizāciju, projektā iekļaut šo konstrukciju nomaiņu. VI. Citu īpašo prasību apraksts Projektā jāparedz šādas citas īpašās (specifiskās) aktivitātes vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai: 1. Personām ar kustību traucējumiem: - Sliekšņu likvidēšana vai izlīdzināšana; - Tualešu pielāgošana ratiņkrēslu lietotājiem durvju paplašināšana, aprīkoto kabīņu uzstādīšana; - Durvju platuma piemērošana ratiņiem. 2. Personām ar redzes traucējumiem: - Informatīvo stendu (lekciju saraksti, studējošiem nepieciešamā informācija) izmēra palielināšana; - Informācijas stendu apgaismojuma nodrošināšana; - Kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu nokrāsošana spilgtā kontrastējošā krāsā un reljefu virsmu izveide; - Margu uzstādīšana pie kāpnēm pie ieejas un ēkā; 16

17 - Kontrastējošas krāsas līmlentes uzlīmēšana koridoros un telpās; - Taktilo (sataustāmo) apzīmējumu ierīkošana uz avārijas izejas, tualešu un citu svarīgu telpu durvīm; - Kontrastējošas krāsas gaismas slēdžu uzstādīšana; - Koridoru apgaismojuma uzlabošana; - Jaunu plākšņu ar labi redzamiem numuriem uzstādīšana pie kabinetu un auditoriju durvīm. 3. Personām ar dzirdes traucējumiem: - Norādes un vizuālās informācijas DU telpās nodrošināšana; - Lifta aprīkošana ar vizuālo signālu, kas rāda sasniedzamo stāvu; - Medija projektora nodrošināšana mācību auditorijās; - Remontējamās telpas grīdas noklāšana ar segumu, kas mazina apkārtējo troksni un nodrošina piemērotu akustiku dzirdes aparātu lietošanai. 4. Personām ar garīga rakstura traucējumiem; - Speciālo skaidro, viegli izlasāmo un saprotamo piktogrammu uzstādīšana informācijas sniegšanai. 5. Dzimumu līdztiesība un aktīvā novecošanās: - Margu ierīkošana nedrošās vietās; - Sēdvietu nodrošināšana katrā vestibilā; - Norāžu ar bultām ierīkošana katrā stāvā. Videi draudzīgas būvniecības prasības Būvprojektā ietilpstošajiem risinājumiem jābūt ekonomiski pamatotiem un energoefektīviem, ņemot vērā LR MK APSTIPRINĀTOS IETEIKUMUS VIDEI DRAUDZĪGAS BŪVNIECĪBAS VEICINĀŠANAI. Tas nozīmē, ka būvniecībai, t.sk. projektēšanas darbiem, jābalstās uz būvniecību kā sistēmu, nevis kā uz atsevišķu sastāvdaļu kopumu. Būvdarbu sistēmiskās sastāvdaļas Energoefektivitāte Būvniecības materiāli Atkritumu saimniecība Enerģijas patēriņš (t.sk. apkure, kondicionēšana, karstā ūdens apgāde) Pasīvā māja un siltumtaupīgā māja Atjaunojamie enerģijas resursi (AER) Energoefektivitātes pārraudzība Konkrētu būvniecības materiālu izslēgšana un ilgtspējīgu būvniecības materiālu pieprasīšana Aprites cikla novērtēšana: ilgs aprites cikls un materiālu efektivitāte Izolācijas materiāli Specifiski būvniecības materiāli, gatavoti no koka, dzelzs, betona, mūra, utt. Atkritumu apjoma samazināšana un materiālu pārstrādāšana un/vai vairākkārtēja izmantošana Ūdenssaimniecība Ūdens taupības sistēmu uzstādīšana un lietus ūdens vai pelēko notekūdeņu izmantošana Citi Transporta un trokšņu kontrole 17

18 VII. Būvprojekta realizācijas autoruzraudzības procesa apraksts 1. Autoruzraudzība ir regulāra objekta apsekošana ar mērķi konstatēt novirzes no projekta un risināt celtniecības gaitā radušās problēmas. Par autoruzraudzību tiek slēgts atsevišķs līgums, kurā atrunāta cena par vienu objekta apsekošanas reizi un papildus rasējumiem. Autoruzraudzības laikā objekta apsekošana tiek fiksēta autoruzraudzības žurnālā, pamatojoties uz kuru mēneša beigas tiek izrakstīts rēķins. 2. Autoruzraudzība veicama saskaņā ar LBN Autoruzraudzība veicam visā būvdarbu laikā. 4. Autoruzraudzības līgumā jānorāda autoruzraugu, kas var būt pats būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis attiecīgi sertificēts speciālists (speciālistu grupa par galvenajām projekta sadaļām). Autoruzraugam regulāri jāveic būvobjekta apsekošana un apsekojuma rezultātus jāieraksta autoruzraudzības žurnālā. 5.Autoruzraugam jāaizpilda un jāreģistrē žurnāls tajā būvvaldē, kura izsniedz būvatļauju. Autoruzraudzības žurnāla lapām ir jābūt numurētām un paškopējošām. Autoruzraudzības žurnālam ir jābūt cauršūtam un apzīmogotam ar attiecīgās būvvaldes vai pašvaldības zīmogu. Autoruzraudzības žurnālam jāglabājas pie būvdarbu vadītāja, bet aizpildīto lapu kopijas pie autoruzrauga. Pēc būvobjekta nodošanas ekspluatācijā autoruzraudzības žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju nodod pasūtītājam glabāšanai. 6. Autoruzraugam ir šādi pienākumi: 6.1.Piedalīties iknedēļas būvsapulcēs objektā; 6.2.Nodrošināt speciālistu grupas vai tās atsevišķu speciālistu par galvenajām projekta sadaļām ierašanos objektā pēc izsaukuma saņemšanas. 6.3.Būvdarbu gaitā pārbaudīt būvobjekta arhitektonisko apjomu atbilstību būvprojekta arhitektūras risinājumiem; 6.4.Laikus pārbaudīt objekta būvē lietoto konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem; 6.5.Piedalīties komisijas darbā, pieņemot būvobjektu ekspluatācijā; 6.6.Pārbaudīt, vai būvprojektā ir atbilstoša būvprojekta un būvdarbu izpildes dokumentācija; 6.7.Iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu vai darba aizsardzības normatīvo aktu prasības; 6.8.Ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos; 6.9.Veicot autoruzraudzību valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā, iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem, ja tas pieprasīts plānošanas un arhitektūras uzdevumā. 18

19 7.Būvprojekta autoram ir šādas tiesības: 7.1.Pieprasīt pasūtītājam pārtraukt būvdarbus, ja būvuzņēmējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības; 7.2.Būvprojekta autors vai viņa pilnvarotā persona, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums, atbild par attiecīgā būvprojekta autentisku īstenošanu atbilstoši šajā būvnormatīvā un citos būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 7.3.Būvprojekta autors neatbild par būvprojekta risinājumu kvalitāti, ja būvdarbu gaitā netiek novērstas autoruzraudzības žurnālā ierakstītās atkāpes no būvprojekta. 8.Autoruzraugs ir atbildīgs par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga bezdarbības vai vainas dēļ. 9.Ja nav nepieciešama būvprojekta saskaņošana, izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā veic autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 107.punktā noteiktajām prasībām. VIII. Darbu nodošanas procesa apraksts 1. Koriģējot būvprojektu, ievērot spēkā esošos LR likumus un MK noteikumus, LBN, LVS, Daugavpils novada apbūves noteikumus un citus spēkā esošus normatīvos aktus, kā arī PAU, šajā projektēšanas uzdevumā un citos atbildīgo institūciju izdotajos noteikumos noteiktās prasības. Ja iepriekš uzskaitītie dokumenti nereglamentē kādas prasības, tad var izmantot citus normatīvus, kas nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem un LR pastāvošajiem normatīviem. 2. Projektēšanas gaitā jāsadarbojas ar institūcijām un to pārstāvjiem, kas saistīti ar būvprojekta izstrādi. 3. Pirms tehniskā projekta skaņošanas Būvvaldē (akcepta saņemšanas), kā arī citās ieinteresētajās institūcijās, atbilstoši PAU un citiem noteikumiem, saņemt rakstisku saskaņojumu no Pasūtītāja. 4. Iesniegt pasūtītājam valsts un pašvaldības iestādēs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā saskaņotu būvprojekta dokumentāciju, kas izstrādāta atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN "Būvprojekta saturs un noformēšana" un "Vispārīgiem būvnoteikumiem", 3 (trīs) eksemplāros papīra formātā ar visiem skaņojumu oriģināliem un 1 (vienā) eksemplārā elektroniskā formā AutoCAD formātā, 1 (vienā) eksemplārā elektroniskā veidā PDF formātā ar ieskanētiem visiem skaņojumiem un piezīmēm no skaņotājiem, kā arī projekta realizācijas būvizmaksu aprēķinu, kas izstrādāts atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" 1 (vienā) eksemplārā papīra formātā un 1 (vienā) eksemplārā elektroniskā formā Excel formātā. Nr. p. k. IX. Projektēšanas darbu kalendārais grafiks Veicamie darbi 1.mēnesis 2.mēnesis 3.mēnesis 4.mēnesis Saņemto projektēšanas uzdevumu apstrāde 2. Pieteikumu iesniegšana tehnisko noteikumu X X X X X X X X X X 19

20 saņemšanai 3. Konceptuālo risinājumu izstrāde 4. Projektēšanas darbi 5. Saskaņošanas ar pasūtītāju 6. Saskaņošanas ar Daugavpils novada domi un atbildīgajām institūcijām X X X X X X X X X X X X X X X X X. Tehniskā projekta aktualizācijas procesā jāievēro LR normatīvajos aktos noteiktās ar autortiesību aizsardzību saistītās prasības. Ja projekta aktualizācijas darbus veic a/s Agroprojekts, tad nav nepieciešams veikt LR normatīvajos aktos noteiktās ar autortiesību aizsardzību saistītās prasības. 20