Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupa Būvju apsekošana un pārbaude Studiju darbs Ēkas St

Transkripts

1 Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupa Būvju apsekošana un pārbaude Ēkas Stabu ielā 17 apsekošanas atzinums un uzturēšanas pasākumi Izpildīja: Apliec. Nr.: 081RBC049 IV RBCB03 Pieņēma: Aigars Ūdris Atzīme: Paraksts: Rīga, gada aprīlis

2 Saturs Saturs Mērķi Tehniskā apsekošana Vispārīgas ziņas par būvi Situācijas plāns Būves daļas Pamatne un pamati Sienas Pārsegumi Jumts Logi un durvis Fotografēšanas virzienu shēma Ēkas kopējais nolietojums Nepilnību uzskaitījums Slēdziens Rīcības programma Nepieciešamās darbības Vēlamās darbības Izmantotā literatūra Grafiskā daļa... 13

3 1. Mērķi Noteikt daudzfunkcionālās ēkas Rīgā, Stabu ielā 17, kadastra Nr , tehnisko stāvokli un izstrādāt nepieciešamos uzturēšanas pasākumus. 2. Tehniskā apsekošana Tehniskā apsekošana, kas ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss, tika veikta saskaņā ar LBN "Būvju tehniskā apsekošana", un atzinums ir izstrādāts atbilstoši šī būvnormatīva pielikumā esošajiem ieteikumiem, kā arī ievērojot MK noteikumus Nr. 48 Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi. Tehniskajai apsekošanai tika izmantoti ēkas rekonstrukcijas ( ) arhitektūras daļas plāni, iepirkums par fasādes rekonstrukciju un termogrāfiskās apsekošanas ( ) dati. Tehnisko apsekošanu veica un Roberts Krastiņš gada 15. aprīlī. izstrādāts 2.1 Vispārīgas ziņas par būvi Dzīvojamās ēkas Rīgā, Stabu ielā 17., koordinātas (LKS92): X: m; Y: m, projektu izstrādāja arhitekts Pauls fon Hardenaks gadā. Kopš gada ēka atrodas studentu korporācijas Selonija īpašumā. Ēkai ir 2 virszemes stāvi un pagrabstāvs, kā arī neapkurināmi bēniņi. Ēka: Pielietojums: dzīvojamā ēka, īres nams, biroju ēka; Apbūves laukums: 402,89 m 2 (Platība pa ārējo kontūru (arī ārējās daļas)) Būvtilpums: 4874,97 m 3 (Ārējā kontūra) Kopējā platība: 975,86 (platība, kas izriet no iekštelpu platību summas) Stāvu skaits: 3 Renovācija: gada vasara Ēkas izmantošana atbilst plānojuma veidam, jo biroja telpas un tām pieguļošās platības aizņem 295,38 m 2, kas sastāda 30% no ēkas kopējās platības. Ēkai nav piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. 2.2 Situācijas plāns Zemes gabals atrodas Rīgas vēsturiskā centra apbūves teritorijā saskaņā ar Rīgas teritorijas attīstības plānu gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem, kas paredz kultūrvēsturiskās vides veidošanu, dzīvojamās funkcijas īpatsvaru virs 60% un perimetrālās apbūves principus. Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu iekšpagalms dotajam zemesgabalam ir neapbūvējams. Būve atrodas pie zemes gabala robežas ar Stabu ielu un pieguļ Stabu ielas namam Nr. 19. Brauktuves un autostāvvieta 24 mašīnām sastāda 22,2% no zemesgabala platības un ir ieklātas ar bruģakmeni. Teritorija ir nožogota no visām pusēm ar metāla sētu 2m augstumā. Dotā zemesgabala izmantošana atbilst teritorijas plānojumam. Situācijas plānu skatīt Grafiskās daļas Ģenerālplāna sadaļā.

4 Zemesgabals: Kadastra Nr.: Platība: 1349,35 m Būves daļas Apbūves blīvums: Apbūves laukumu summa/ pret zemes gabala platību Apbūves intensitāte: Stāvu platība (3. stāvu) / zemes gabala platību Pamatne un pamati Ēkai ir lentveida pamati, kas veidoti no akmens mūra un saistīti ar javu (att.2.1) to biezums svārstās no 320 mm līdz 800 mm. Apdarei izmantoti dekoratīvie apmetumi. Vairākās vietā pagrabstāvā ir redzami mitruma radīti bojājumi sienu un griestu apmetumam (att.2.2 un att.2.3) un var konstatēt sēnītes izplatīšanos. att.2.1 Pamatu materiāls att.2.2pagrabstāva sienas apmetuma bojājumi att.2.3 Pagrabstāva pārsegumu apmetuma bojājumi Tikai pie ēkas mūra sienas ir izveidota betona apmale ūdens novadīšanai no pamata, pārējai ēkas daļai līdz ar sienas vertikālo līmeni ir izklāts bruģakmens, kas pašlaik, sēšanās rezultātā, veido atdalošu plaisu (att.2.4), kurā nokļūst lietus ūdens un mitrina pamatus. Lai pagrabstāvu padarītu gaišāku, ir izveidotas gaismas atveres, kurās pašlaik krājas komposts, kas aizsedz ūdens novades kanālus, un tajās vietās novērojamas plaisas un apmetuma bojājumi (att.2.5). Pamatu tehniskais stāvoklis atbilstoši tiek novērtēts ar nolietojumu 60%. att.2.4bruģakmens pie pamata att.2.5gaismas šahta 4

5 2.3.2 Sienas Pagrabstāva ārsienas sienas veidotas no akmens mūra un apskatītas punktā Pagrabstāva iekšsienās izmantots sarkanais māla ķieģelis, no kura izveidotas arī velves (att.2.6). Kā redzams, tad uz ķieģeļiem ir parādījies balts apsūbējums (kaļķu izdalījumi), kas radies sāļu un javas, gruntsūdeņu vai mitrā gaisa migrācijas ceļā. Ēkas virszemes sienas ZR virzienā ar biezumu 250 mm veidotas no sarkanajiem māla ķieģeļiem, kas apstrādāti ar dekoratīvo apmetumu(att.2.7). Apmetums vairākās vietās ir bojāts, tādējādi pakļaujot ķieģeļus mitruma iedarbībai. att.2.6pagrabstāva velves att.2.7 ZR sienas apmetums Pēc termogrāfisko datu apskates, var secināt, ka šai sienai ir novērojami lieli siltuma zudumi pie siltummezgla cokola līmenī (att.2.8). Pārējai sienai termiskie rezultāti ir vienādā līmenī (att.2.9). Arī ēkas kopējā siena ar Stabu ielas 19. namu ir kapitāla mūra siena, kuras biezums 250mm. Šai sienai ir novērojami mitruma radītie apmetuma bojājumi (att.2.10 un att.2.11). att.2.8 Siltuma zudumi mūrī sanmezgla tuvumā att.2.9 Mūra kopskats att.2.10 Siena ar 19. namu. Priekštelpa att.2.11 Siena ar 19. namu. Vējtveris 5

6 Pārējo sienu konstrukcija sastāv no koka statņiem. Pēc iepirkuma datiem šajās sienās ir izvietoti 150 mm akmensvates. Ārējai apdarei izmantoti 30 mm apdares dēļi, bet iekšpusē riģipsis. Sienu krāsojums ir saplaisājis, jo apdarē izmantots fasādei neatbilstošas krāsas. Dēļi pie ieejas pagrabstāvā ir satrupējuši (att.2.12), jo nav nodrošināti pret mitruma iedarbību no zemes. DA sienā ir izveidots atvērums (att.2.13), pa kuru māja ziemas mēnešos zaudē siltumu. Sienai otrā stāva gaitenī ir mitruma, kas nāk no jumta, radīti bojājumi (att.2.14), kā arī izveidojušās plaisas (att.2.15), kuru cēlonis varētu būt konstrukcijas nestspējas zudums. Pēc termogrāfiskās apsekošanas datiem var spriest, ka ir siltuma zudumi iekšpagalma fasādei(att.2.16) un sienai, kas robežojas ar bēniņu kāpnēm (att.2.17). Mūra un koka sienu vidējais tehniskais nolietojums ir 40% ar lokāliem bojājumiem, kas pārsniedz 60%. att.2.12 Siena pie pagraba ieejas att.2.13 Caurums sienā uz 19. nama pusi att stāva gaiteņa sienas bojājumi att.2.15 Plaisa 2. stāva sienā att.2.16 Siltuma zudumi Pauc zālē att.2.17 Siltuma zudumi bēniņu kāpņu sienā Pārsegumi Daļa pagrabstāva pārseguma ir veidota no mūra velvēm (att.2.18), bet daļa rekonstruēta, un tajos mūra velves aizstātas ar koka sijām. Pirmā un otrā stāva pārsegumos izmantotas koka konstrukcijas ar siju biezumu 250 mm un soli 900 mm. Sijas balstītas uz nesošajām sienām. Pārseguma masivitātes nodrošināšanai lietoti būvgruži. Daļa otrā stāva pārseguma ir siltināta ar 100 mm akmensvates. Otrā stāva pārsegumā redzamas mitruma iedarbības pazīmes, kas novedušas pie apmetuma bojājumiem (att.2.19). No termogrāfijas rezultātiem iespējams secināt, ka zem otrā stāva pārseguma vai tā līmenī uz ārpusi tiek 6

7 izstarots liels siltuma daudzums (att.2.20). Tāpat siltuma zudumi ir caur šo pārsegumu uz bēniņiem (att att.2.26), kuru efektu palielina gan ventilācija, gan dūmvads. Pagrabstāva mūra pārseguma tehniskais nolietojums ir 53%, bet rekonstruētiem koka pārsegumiem atbilst nolietojuma pakāpe 5% apmērā. att.2.18 Pagraba pārsegums att.2.19 Mitruma bojājumi otrajā stāva att.2.20 Siltuma zudumi brandmūrī att.2.21 Ventilācijas kanāls un dūmvads att.2.22 Ventilācijas kanāls att.2.23 Siltummezgla dūmeņa izvads att.2.24 Bēniņu pārsegums. Skats uz stadionu att.2.25 Vecās apkures sistēmas izplešanās trauks att.2.26 Ventilācijas izvadi Jumts Koka jumta konstrukcija (att.2.27) veidota no priedes brusām ar šķērsgriezumu mm. Virs spārēm atrodas latojums un skārda (att.2.28)segums. Jumta konstrukcijai ir redzamas virspusējas trupes pazīmes (att.2.29), kuras izraisījis mitrums, kas tek caur jumta seguma materiāla salaiduma vietām. Pagaidām bojājumi ir nenozīmīgi, tomēr jumta segumam nepieciešams remonts. Jau bez termiskās apskates redzams, caur kurām vietām jumtā tiek zaudēts siltums (att.2.28), tomēr pēc sīkākas apskates šādu problēmzonu skaits pieaug. Jumta konstrukcijas tehniskais stāvoklis ir nolietojies par 60%, bet jumta seguma nolietojums ir 37 % robežās. 7

8 att.2.27 Jumta konstrukcija att.2.28 Jumta segums att.2.29 Trupes pazīmes jumta konstrukcijai Logi un durvis Mājai ir izmatoti divkāršā stiklojuma logi plastikāta rāmī, tomēr, lai arī logi ir salīdzinoši kvalitatīvi, tomēr to montāžā vērojamas nepilnības, kas noved pie siltuma zudumiem (att.2.30). att.2.30 Logi 2. stāvā Fotografēšanas virzienu shēma att.2.31 Pagrabstāva shēma att stāva shēma 8

9 att stāva shēma 2.4 Ēkas kopējais nolietojums Ēkas konstruktīvo elementu nolietojums Konstruktīvais elements Pamati Ārsienas (karkasi) Pārsegumi Nesošā konstrukcija Jumts Segums Konstrukcijas veids (kods) (MK48 3. pielikums) Materiāls (kods) (MK48 2. pielikums) Elementa īpatsvars % (MK48 5. pielikums) Normatīvais kalpošanas ilgums (MK48 3. pielikums) Nolietojuma pazīme (kods) 121, 122, , 222, Nolietojuma intervāls, % Ekspluatācijā pieņemšanas gads Elementa nolietojums, % Nolietojuma daļa no ēkas nolietojuma, % Nolietojums kopā 44% 9

10 Nepilnību uzskaitījums 3. Nepilnību uzskaitījums 1. Ēkas pamatu konstrukcijās tika konstatēts plaisu tīkls, kurā uzkrājas mitrums, kas sagrauj to nesošo struktūru un bojā dekoratīvo apmetumu. Mitruma iedarbība no pamatu līmeņa redzama arī 1. stāvā, kur novērojami apmetuma apbirumi. 2. Tā kā pie pamatiem pa ēkas perimetru nav izveidota apmale, bet gan atstatus izlikts bruģakmens, tad pamati tiek pakļauti mitruma iedarbībai. 3. Ailes dienas gaismas nodrošināšanai pagrabā ir pildītas ar lapām, tādējādi radot aizsprostu ūdens novades sistēmai. 4. Pagraba sienas un pārsegums ir klāts ar baltu apsūbējumu (kaļķu izdalījumi), kas radies sāļu un javas, gruntsūdeņu vai mitrā gaisa migrācijas ceļā. 5. Ķieģeļu ārsiena vairākās vietās ir pakļauta tiešai mitruma iedarbībai, ārējā apmetuma bojājumu rezultātā. 6. Neatbilstoša krāsojuma izvēles dēļ koka apšuvuma dēļi zaudējuši savu estētisko izskatu un aizsargkārtu pret ārējās vides iedarbību. 7. Jumta seguma savienojuma vietas nav noblīvētas (skat. att. 3.1), tāpēc mitrums, sniega kušanas rezultātā, iekļūst iekštelpās. 8. Jumta koka konstrukcijas pakļautas mitruma iedarbībai jumta neblīvā savienojuma dēļ. 9. Otrā stāva pārsegumā redzamas mitruma iedarbības pazīmes, kas att. 3.1 Jumta seguma savienojums saistītas ar tā iekļūšanu caur jumta segumu un novedušas pie apmetuma bojājumiem. Šāda ūdens migrācijas ceļā ir ietekmēta arī siltumizolācijas kārta. 10. Ieejas mezgla ūdens radītie bojājumi, neatbilstošas konstrukcijas izvēles dēļ. 11. Kā redzams pēc termogrāfijas datiem, tad logu noblīvējuma pakāpe ir zema un rada siltumenerģijas zudumus. 12. Mūra sienu termiskās pretestības koeficients neatbilst mūsdienu normatīvu prasībām, tāpēc radot papildus izmaksas atbilstoša klimata uzturēšanai ēkā. 13. Arī siltināto koka konstrukciju sienu termiskā pretestība ir zem mūsdienu normām. Siltumcaurlaidības aprēķins: κ = 19 /( Θ i Θ e ) = 19 / (20 0) = 0,95 Siltuma caurlaidības normatīvā vērtība U RN = 0,25 k = 0,237 W/(m 2 K) Siltuma caurlaidības maksimālā vērtība U RM = 0,25 k = 0,285 W/(m 2 K) Koka sienu siltumcaurlaidība: U = 0,25 W/(m 2 K) Mūra sienu siltumcaurlaidība: U = 3,24 W/(m 2 K) 14. Arī otrā stāva pārseguma līmenī novērojami siltuma zudumi. 4. Slēdziens Pēc ēkas Rīgā, Stabu ielā 17, vizuālās apsekošanas var secināt, ka nepastāv sevišķas nepilnības, kas radītu būves neatbilstību ekspluatācijai, tomēr ir virkne faktoru, kas laika gaitā ēku var novest pie neapmierinoša mikroklimata, kā arī būves konstruktīvo elementu neatgriezeniskiem bojājumiem. Galvenais no ietekmes avotiem ir mitrums, kurš uz ēku iedarbojas gan pamatu un pagrabstāva līmenī, gan no ēkas jumta. Bez atbilstošu uzturēšanas darbu veikšanas iespējams izpildīt arī labiekārtošanas pasākumus, kas paaugstinās ēkas kopējo siltumnoturību un samazinās ekspluatācijas izdevumus.

11 Rīcības programma 5. Rīcības programma 5.1 Nepieciešamās darbības Pie nepieciešamajām darbībām ir norādītas aktivitātes, kas jāveic, lai atjaunotu bojātās struktūras un nodrošinātu ēkas tālāku ekspluatāciju saskaņā ar jaunākajiem būvnormatīviem. Nepieciešamo aktivitāšu veikšanas termiņi pēc pasūtītāja lūguma norādīti saskaņā ar tehniski ekonomisko faktoru, mazāko izmaksu un lielākā ieguvuma aktivitātes ierindojot kā steidzamākos darbus. Visu darbu termiņi norādīti sākot ar tehniskā atzinuma izsniegšanas datumu. Izvērtējums veikts balstoties uz objekta apsekošanas datiem un no personīgās pieredzes. Izmaksas noteiktas pēc relatīvā salīdzinājuma metodes. Veicamā darbība Termiņš Izmaksas Ieguvums Pērno lapu nogulumu iztīrīšana no teknēm un Mūra mitrināšanas novēršana Nekavējoties Mazas gaismas ailām. gaismas ailās. Jumta konstrukciju un 2. stāva Jumta seguma savienojuma vietu noblīvēšana. 1-3 mēneši Mazas pārsegumu aizsardzība no mitruma. Logu un sienu savienojuma blīvuma uzlabošana. 1-3 mēneši Mazas Siltumenerģijas ekonomija. Ieejas mezgla atjaunošana (skat. att. 2.12), izmantojot jaunu dēļu segumu. Jumta konstrukciju bojāto vietu apstrāde izmantojot mehāniskus un ķīmiskus līdzekļus. Koka ārsienu apstrāde ar atbilstošu krāsojumu gan ķīmiskā sastāva, gan vēsturiskā aspekta ziņā. Ēkas 2. stāva koka pārseguma atjaunošana un siltināšana ar akmens vati (λ>0,037) mm biezumā. Ēkas mūra ārsienu siltināšana, izmantojot akmens vati (λ>0,037) 200 mm biezumā un izveidojot apmetuma aizsargslāni. Pamatu hidroizolācija izmantojot osmatiskā tipa ķīmiskos sastāvus un siltināšana ar ekstrudēto putupolisterolu (λ>0,033) 70 mm biezumā. Nekavējoties Mazas 1-3 mēneši Vidējas 1-3 mēneši Vidējas 3 gadu robežās 3 gadu robežās 4 gadu robežās Augstas Augstas Augstas Estētiskās pievilcības atjaunošana un pamata konstrukciju pasargāšana no mitruma ietekmes. Jumta konstrukcijas atjaunošana un nestspējas nodrošināšana. Sienu nodrošināšana pret mitruma ietekmi un vizuālā izskata atjaunošana. Konstrukcijas ilgmūžības paaugstināšana un siltumenerģijas ekonomija. Ēkas siltumenerģijas patēriņa ievērojama samazināšana, jo koka ārsienas ir 14 reizes siltumnoturīgākas par mūra. Pamatu ilgmūžības paaugstināšana un siltumenerģijas zudumu samazināšana. 5.2 Vēlamās darbības 1. Lai uzlabotu temperatūras režīmu pagrabstāvā un samazinātu mitruma daudzumu, nepieciešams palielināt gaisa apmaiņu, izveidojot automātisko ventilācijas kanālu. 2. Pēc pasūtītāja paustās informācijas starpsienas nenodrošina pietiekamu skaņas izolāciju, tāpēc vēlams nomainīt esošo starpsienu konfigurāciju, lai iegūtu 60dB skaņas barjeru. 11

12 Grafiskā daļa Izmantotā literatūra 1. LBN "Būvju tehniskā apsekošana 2. MK noteikumus Nr. 48 Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi 3. LBN 002 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika 4. LBN 003 Būvklimataloģija 5. Termogrāfiskās apskates rezultāti 6. Ēkas rekonstrukcijas plāni 7. Fasādes rekonstrukcijas tāme Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

13 Rīcības programma Grafiskā daļa 13