Terit_attistibas_programma_2007_salabotais.doc

Transkripts

1 SALASPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA gadam GROZĪJUMI 4.SĒJUMS SALASPILS NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA Apstiprināti: Salaspils novada domes sēdē 2009.gada 21.aprīļa (protokols Nr. 12, 2 )

2 TERITORIJAS PLĀNOJUMA SASTĀVS 1. sējums PASKAIDROJUMA RAKSTS 2. sējums TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 3. sējums GRAFISKĀ DAĻA 4. sējums 5. sējums PĀRSKATS PAR PLĀNOJUMA IZSTRĀDI 6.sējums PĀRSKATS PAR PLĀNOJUMA IZSTRĀDI. IEDZĪVOTĀJU PRIEKŠLIKUMI 2.SĒJUMA SATURA RĀDĪTĀJS IEVADS...5 Ģeogrāfiskais novietojums...7 Vēsturiskā attīstība...8 Administratīvais raksturojums...10 Pārvaldes struktūra...10 Budžets, finanses un nodokļi...13 Zemes īpašumi un privatizācija...17 Uzņēmējdarbība...19 Investīciju piesaiste...20 Iedzīvotāji...22 Nodarbinātība un sociāli ekonomiskā situācija...27 Mājokļi un apdzīvojuma struktūra...31 Sociālā infrastruktūra...32 Veselības aizsardzība...32 Kultūra...33 Kultūras nams Rīgava...34 Kultūras nams Enerģētiķis...35 Bibliotēkas...36 Salaspils novada bibliotēka...36 Bērnu un jauniešu filiālbibliotēka Avotiņš...37 Dienvidu filiālbibliotēka...38 Saulkalnes filiālbibliotēka...39 Baznīcas...39 Izglītība...41 Vispārizglītojošās skolas...41 Salaspils 1. vidusskola...41 Salaspils 2. vidusskola...42 Salaspils sākumskola...43 Pirmskolas izglītības iestādes...44 PII Daugaviņa

3 PII Ritenītis...45 PII Saime...46 PII Saulīte...47 Salaspils izglītības iestāžu attīstības koncepcija...48 Salaspils 3.vidusskolasbūvniecība...51 Profesionālās ievirzes izglītība...52 Salaspils mūzikas un mākslas skola...52 Salaspils bērnu sporta skola...53 Sports un rekreācija...53 Pakalpojumi...54 Dabas resursi...55 Ģipsis...55 Dolomīts...55 Grants un smiltis...56 Māls...56 Kūdra...56 Zivju resursi...56 Meži...56 Medības...58 Ūdens...58 Tautsaimniecība...61 Rūpniecība...61 Būvniecība...63 Lauksaimniecība...64 Mežsaimniecība...66 Zivsaimniecība...67 Tūrisms, dabas un kultūrvēsturiskais mantojums...68 Salaspils zinātniskās iestādes...79 Latvijas Kodolpētniecības centrs...79 Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs...80 Latvijas Universitātes Fizikas institūts...80 Latvijas Tehniskās Universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts...81 Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts SILAVA...82 Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts...83 Infrastruktūra...84 Energoapgāde...84 Gāzes apgāde...84 Elektroapgāde...84 Siltumapgāde...85 Ūdensapgāde un kanalizācija...90 Ūdensapgāde...90 Kanalizācija...92 Ceļi un satiksme...93 Ceļi, ielas...93 Satiksme...94 Sakari...95 Atkritumu saimniecība...96 Vides kvalitāte...97 Klimats...97 Ūdens

4 Kvartāra nogulumu pazemes ūdens...97 Pirmskvartāra nogulumi...98 Augsne...98 Ģeoloģija Pirmskvartāra nogulumi Kvartāra nogulumi Reljefs Atkritumi un kanalizācijas notekūdeņi Atkritumi Notekūdeņi Vides kvalitāti negatīvi ietekmējošie faktori Transporta kustība Rūpniecības objekti Energoapgādes uzņēmumi Salaspils atomreaktors Augsts gruntsūdens līmenis Ģipšakmens un citu derīgo izrakteņu ieguve Esošās situācijas SVID analīze Iedzīvotāju aptaujas analīze Ekonomika un uzņēmējdarbība Stiprās puses Vājās puses Iespējas Tehniskā infrastruktūra un komunikācijas Stiprās puses Vājās puses Iespējas Draudi Sociālā infrastruktūra Stiprās puses Vājās puses Iespējas Draudi Secinājumi Attīstības koncepcija Nākotnes vīzija Prioritātes Galvenie mērķi Īstermiņa Ilgtermiņa mērķi Attīstības stratēģija Attīstības pamatprincipi Stratēģijas pamatelementi Galvenie uzdevumi Vadlīnijas teritorijas plānošanai Rīcības plāns

5 IEVADS Salaspils novada attīstības programma (turpmāk programma) ir attīstības politikas sastāvdaļa, kas nosaka prioritātes, mērķus un pasākumus, lai sekmētu novada attīstību laika posmā no līdz 2012.gadam. Programmas mērķis ir veicināt Salaspils novada ekonomisko attīstību un vienlaikus saglabāt dabu un kultūrvidi atbilstoši valsts attīstības ilgtermiņa prioritātēm un attīstības plāniem, nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi cilvēkam un sabiedrībai kopumā, kā arī garantēt zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaņā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem. Programmas pamatā ir virzība uz ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocību izmantošanu, inovatīvu uzņēmējdarbību un augsti kvalificētu un motivētu darba spēku kā pamatu dinamiskas reģiona izaugsmes nodrošināšanai. Lai to sasniegtu, programmā ir ievērota sociālekonomisko sektoru savstarpējā mijiedarbība un ietekme. Programmas sagatavošana ir balstīta uz novada ietvaros sagatavotajiem stratēģiskajiem dokumentiem, to noteiktajiem attīstības virzieniem un prioritātēm, kā arī nacionālā līmeņa starpnozaru un nozaru dokumentos noteiktajām attīstības prioritātēm un rīcības virzieniem, kas atbilst pašvaldības interesēm. Programmas sagatavošanas gaitā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir ievēroti sekojoši principi: 1) sociālās vienlīdzības princips visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas izglītības, nodarbinātības, kultūras un atpūtas iespējas, kā arī tiesības uz mājokli; 2) veselīgas vides princips visiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt medicīnisko un sociālo aprūpi; iedzīvotāji ir pietiekami nodrošināti ar pilnvērtīgu uzturu; iedzīvotājiem ir tiesības uzturēties ekoloģiski tīrā vidē (nepiesārņots ūdens, gaiss, augsne), un pašvaldība rūpējas, lai tiktu novērsti piesārņojuma cēloņi; 3) sabiedrības līdzdalības teritorijas pārvaldē un apsaimniekošanā princips iedzīvotāji ir informēti par teritorijā notiekošajiem procesiem; pieņemot lēmumus, pašvaldība ņem vērā visas sabiedrības intereses; 4) līdzsvarota saimniecības princips vienlaicīgi attīstās vairākas tautsaimniecības nozares, pieejamie resursi tiek izmantoti efektīvi; saimnieciskās aktivitātes nodrošina dabas, ekonomisko un sabiedrisko vērtību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm; 5) aizsargātā privātā sektora princips pašvaldība atbalsta privāto iniciatīvu uzņēmējdarbībā; tiek aizsargāti mazie un vidējie uzņēmumi; pašvaldība pakāpeniski izstājas no uzņēmējdarbības. 6) savstarpējas sadarbības princips savstarpēja apmaiņa ar precēm ar citām pašvaldībām vai pakalpojumiem, resursu apvienošana; 7) pārdomātas zemes izmantošanas princips zemes gabali apbūvei vai apsaimniekošanai tiek piešķirti pēc pārdomāta plāna, lai nodrošinātu tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm; 8) visos attīstības procesos noteicošā loma ir zināšanām tās nosaka teritorijas spēku un teritorijas attīstības ātrumu un virzienu. Saturiski ir izšķirami sekojoši programmas bloki: Esošās situācijas analīze - novada vispārējās situācijas raksturojums, ietverot analīzi par ekonomisko, sociālo, vides situāciju un infrastruktūru. 5

6 SVID (Stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīze - apkopojoša specifiskā informācija par esošās situācijas analīzē sniegto raksturojumu par ekonomisko un uzņēmējdarbības, sociālo un tehnisko infrastruktūru. Attīstības koncepcija jeb vīzija šajā nodaļā ir atklāta Salaspils nākotnes vīzija vēlamā un iespējamā nākotnē sasniedzamā situācija un teritorijas tēls, uzskaitītas attīstības prioritātes, kā arī definēti galvenie īstermiņa un ilgtermiņa mērķi. Attīstības stratēģija tiek izstrādāts vispusīgs rīcības plāns, kas izstrādāts, lai koncentrētu pašvaldības uzmanību un resursus uz izvirzīto mērķu sasniegšanu, kā arī, balstoties uz attīstības koncepciju, tiek definēti attīstības pamatprincipi, stratēģijas pamatelementi un galvenie uzdevumi, kā sasniegt izvirzītus mērķus. Līdz ar to programma gan saturiski, gan pēc ievērotajiem sagatavošanas principiem ir uzskatāma par atbilstošu Eiropas Savienības un Latvijas ietvaros noteiktajām likumdošanas prasībām un sociālekonomiskās attīstības interesēm. 6

7 Ģeogrāfiskais novietojums Salaspils novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas rajonā, Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Teritorijas ziemeļos plūst Mazā Juglas upe. Pilsētas teritorija ir 12 km 2, lauku teritorijas kopējā platība 115 km 2. 15,8% teritorijas aizņem Rīgas HES ūdenskrātuve, 30,5% aizņem meži, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 32,5%. Salaspils atrodas 18 km attālumā no valsts galvaspilsētas un vienlaikus arī rajona centra, t.i., Rīgas. Tuvākās pilsētas Salaspilij ir Ikšķile (11 km), Ogre (18 km) un Baldone (21 km). 1.attēls Salaspils ģeogrāfiskais novietojums RĪGA SALASPILS Pilsētas teritorija atrodas lauku teritorijas centrālajā daļā un robežojas ar Rīgas HES ūdenskrātuvi Daugavas upē. Lauku teritorijā ir vairākas lielas apdzīvotas vietas, no kurām kā lielākās jāmin Saulkalne un Acone. Salaspils teritorijā ietilpst arī Doles sala un tajā esošais dabas parks. Pašreizējo lauku teritoriju veido šādi ciemi Acone, Silabrieži, Rūķi, Bunči, Pikalne, Bajāri, Piķurgas, Dole, Tilderi, Ķeizarsils, Mežsturīši, Getliņi, Saurieši, Tēraudi, Jaksti, Saulkalne. Apskatāmā teritorija rietumos robežojas ar Rīgas pilsētu, ziemeļos ar Stopiņu pagastu, dienvidos ar Daugmales pagastu, austrumos ar Tīnūžu pagastu, ziemeļaustrumos ar Ropažu pagastu un dienvidrietumos ar Ķekavas pagastu. Ar citām teritorijām Salaspili savieno divi transporta veidi autoceļš un dzelzceļš. Pilsētu un lauku teritoriju šķērso Valsts nozīmes autoceļš Rīga Daugavpils Krāslava (A6), dienvidu daļā piekļaujoties pilsētas dzīvojamajai zonai. Šis ceļš nodrošina satiksmi starp Salaspili, Rīgu un Ogri. Rīgas apvedceļa posms Baltezers Saulkalne (A4) austrumu daļā šķērso Salaspils lauku teritoriju, savienojot to ar Vidzemes šoseju, Tallinas šoseju un Baltezeru. Rīgas apvedceļa posms Salaspils Babīte (A5) šķērso Rīgas HES aizsprostu un saista Salaspili ar Ķekavas, Mārupes un Olaines pagastiem. Ziemeļu daļā 1.šķiras ceļa Ulbroka Ogre (P5) posms saista teritoriju ar Tīnūžu un Stopiņu pagastiem. Apskatāmajai teritorijai cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga Daugavpils. Teritorijā pavisam ir četras dzelzceļa stacijas Dārziņi, Saulkalne, Salaspils, un Dole, no kurām pēdējās divas atrodas pilsētā. Teritorijas robežās autoceļa kustība pār dzelzceļu iespējama četrās vietās. No trijām dzelzceļa pārbrauktuvēm viena atrodas pilsētas centrā. Pārvietojoties pa Rīgas apvedceļu (Baltezers Saulkalne), dzelzceļa šķērsošanai tiek izmantots tilts. Brauciens no Salaspils līdz Rīgai neatkarīgi no izvēlētā transporta veida (autoceļš vai dzelzceļš) ilgst aptuveni 25 minūtes. Nelielā attāluma un ērtās satiksmes dēļ tiek veicināta diennakts migrācija liela daļa Salaspils iedzīvotāju katru dienu brauc strādāt vai mācīties uz Rīgu. 7

8 Vēsturiskā attīstība Salaspils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Arheoloģiskie izrakumi, kas veikti no līdz 1975.gadam (Rīgas HES celtniecības laikā), atklāj senas apmetnes, kapulaukus un pilskalnus, kas norāda uz blīvu teritorijas apdzīvojumu. Salaspilī Daugavas labajā krastā atklāta arī senākā pašlaik zināmā Latvijas pirmiedzīvotāju apmetne Salaspils Laukskola, kur pirms 11 tūkstošiem gadu apmetni izveidoja pēcleduslaikmeta ziemeļbriežu mednieki. Saskaņā ar arheoloģiskajiem pētījumiem, X.-XII. gadsimtos Salaspils teritorijā un Doles salā attīstījusies ļoti savdabīgā Daugavas lībiešu kultūra. Par to liecina atrastās greznās rotaslietas, mājsaimniecības piederumi un celtņu paliekas. Liela nozīme ne tikai Salaspils, bet visas Latvijas vēsturē bija XII gadsimta beigu un XIII gadsimta sākuma notikumiem uz Mārtiņsalas, kur bija izveidojies Daugavas lībiešu centrs, jo tieši šeit un netālu esošajā Ikšķilē tika uzbūvētas pirmās mūra pilis un kristiešu baznīcas gadā bīskaps Meinards lika uzcelt pili uz Mārtiņsalas. Salaspils apkārtnē risinājās Livonijas hronikā aprakstītie notikumi lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana. Iespējams, ka ap šo laiku Mārtiņsalā jau bija uzcelta arī katoļu baznīca, jo 1197.gadā tur iesvētīta pirmā katoļu kapsēta Latvijā gadā lībiešu vadonis Ako organizēja sacelšanos pret vācu krustnešiem, taču cieta sakāvi. Vēsturiskajos avotos Salaspils vārds (Holme - sala) pirmoreiz minēts XII gadsimtā.tagadējais pilsētas nosaukums radies saistībā ar Mārtiņsalā uzcelto pili Salaspils, bet vāciskotais vārds Kirchholm saistībā ar baznīcu uz šīs salas Baznīcas sala. Abi nosaukumi vēlāk attiecināti uz Daugavas labā krasta teritoriju, kuru pārvaldīja Livonijas ordenis gadā pirmo reizi pieminēta Livonijas ordeņa pils (Neu-Kirchholm) Daugavas labajā krastā, kurai blakus tika uzcelta arī neliela Sv.Jura baznīca. Iespaidīgā pils bija ievērojams ordeņa atbalsta punkts, kontrolējot Daugavas ūdensceļu uzrīgu. XV-XVI gs. ap pili izveidojusies neliela pilsētiņa.1577.gadā Livonijas kara laikā Salaspils pils tika pilnībā nopostīta. Līdz Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanai saglabājās šīs pils drupas. Salaspils teritorijā notikušas kaujas dažādos vēstures periodos. Viena no lielākajām kaujām XVII gadsimta Eiropas vēsturē notika Salaspilī 1605.g.27.septembrī Polijas Zviedrijas kara laikā (1600.g g.). Daugavmalā Sv.Jura baznīcas tuvumā pēc kaujas tikuši apglabāti ap 9000 Zviedrijas armijas karavīri. Kaujas atcerei Salaspilī uzstādīti divi piemiņas akmeņi. XVII.gs. vidū zviedru inženieru izbūvētais nocietinājums zviedru skanste Salaspilī bija redzams līdz pat XX. gs. 50. gadiem. Visos karos postītā Sv. Jura baznīca atjaunota, izņemot laiku pēc Otrā pasaules kara. No XVII.gs. līdz Latvijas neatkarības iegūšanai un LR zemes reformai novada zemes pārvaldīja dažādiem īpašniekiem piederošu muižu - Salaspils (Kirchholm), Doles (Dahlen), Kurtes (Kurtenhof) u.c. īpašnieki un nomnieki. Novada teritorija līdz XX.gs. otrajai pusei ietilpa dažādos pagastos Salaspils, Ulbrokas Stopiņu, Doles, Ikšķiles u.c., bet t.s. padomju laikā arī dažādu ciema padomju teritorijās gadā atklāja dzelzceļu Rīga Daugavpils. Jauns apbūves centrs izveidojās pie jaunatklātās Salaspils stacijas iepretim Kurtes muižai g. Zeltiņos sāka darboties J.Celma ģipša fabrika un krāsns podiņu fabrika (vēlākā P. Bēma fabrika) gadā no Rīgas uz Salaspili pārcēla Šoha dārzniecību (mūsdienu Nacionālā botāniskā dārza priekšteci). Kopš XIX gadsimta otrās puses Salaspils pagasta teritorijas daļa tika nodota cariskās Krievijas armijas vajadzībām - vasaras nometņēm. Armijas garnizona vajadzībām XX.gs. sāk. uzcēla arī pareizticīgo baznīcu. XX gs. sākumā novada iedzīvotāji (īpaši Dolē un bij. Stopiņu pagasta daļā) iesaistījās 1905.gada revolūcijā, Salaspilī notika revolucionāru nežēlīga sodīšana. Pirmā pasaules kara laikā divus gadus Salaspils atradās piefrontes joslā un tika nopostītas daudzas celtnes un zemnieku sētas gar Daugavu, arī abas baznīcas. Vairāki brāļu kapi liecina par sīvajām kaujām uz Nāves salas un pie Mazās Juglas upes. Par Latvijas Atbrīvošanas cīņu laiku novada teritorijā liecina trīs pieminekļi igauņu karavīriem. Pirmās Latvijas Republikas laikā tagadējā Salaspils teritorija ietilpa trīs pagastos Stopiņu, Salaspils un Doles. Šajā laikā tika izstrādāts Rīgas ģenerālplāns, saskaņā ar kuru Salaspils ietilpa jaunās Lielrīgas 8

9 administratīvajās robežās kā dārzu pilsēta. Tomēr 1935.gada statistika vēl neiekļāva Salaspili kā toreizējā pagasta centru Latvijas 135 visblīvāk apdzīvoto vietu sarakstā. Nozīmīgākie saimnieciska rakstura uzņēmumi LR laikā bija K. Šoha dārzniecība (īpašnieks P. Balodis), P. Bēma ģipša fabrika Zeltiņos, vairāki kaļķu cepļi un dolomīta lauztuves gar Daugavu (tag. Saulkalnes apkārtnē), Salaspils un Saulkalnes dzelzceļa stacijas. Traģiski notikumi Salaspilī un tās apkārtnē risinājās otrā pasaules kara laikā. Bijušajā karaspēka nometnē 1941.gadā tika ierīkota padomju armijas karagūstekņu nometne. Te gāja bojā no bada un slimībām vai tika nogalināti tūkstošiem karagūstekņu. 2 km no karagūstekņu nometnes 1941.gada oktobrī nacisti ierīkoja lielāko civiliedzīvotāju ieslodzījuma vietu okupētajā Baltijā.Līdz 1944.gada vidum Salaspils koncentrācijas nometnē dzīvību zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku no dažādām Eiropas valstīm. Precīzus abās nometnēs ieslodzīto un bojāgājušo skaitļus no jauna izvērtē Latvijas vēsturnieku komisija. Fašistiskā terora upuru piemiņai 1967.gadā Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika atklāts Memoriālais ansamblis, bet 1969.g. piemineklis bojāgājušajiem karagūstekņiem. 50-to gadu beigās un 60-to gadu sākumā dažādas PSRS un LPSR organizācijas Salaspilī uzsāka dažādu rūpniecības uzņēmumu celtniecību un zinātnes iestāžu veidošanu. Ar plašu vērienu uzsāka arī daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecību. Pāris desmitu gadu laikā pašreizējā Salaspils pilsētas teritorijā tika uzbūvēti vairāki atdalīti mikrorajoni. Dzīvojamais fonds bija nepieciešams Salaspils kodolreaktora darbiniekiem, šeit izvietoto Zinātņu akadēmijas institūtu personālam, bijušās padomju saimniecības darbiniekiem, bet jo īpaši Rīgas HES un Rīgas TEC-2 celtniekiem. Salaspils izveidojās par nozīmīgu Latvijas enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru. Diemžēl pēckara straujā celtniecība un Rīgas HES ūdenskrātuve iznīcināja Salaspils vēstures pieminekļus. Tika appludināta Doles salas augšdaļa un gleznainais Daugavas senlejas posms ar veco Salaspils pagasta centru (apbūve gar Daugavu un vecā skola). Vēsturiskā apbūve saglabājusies vienīgi pie Salaspils dzelzceļa stacijas. Daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecība attīstījās arī lauku teritorijā pie lieliem rūpniecības uzņēmumiem (Saulkalnē, Aconē) un lielfermām, lai nodrošinātu to darbiniekus ar dzīvojamo platību gadā Salaspils ieguva lauku ciemata statusu un bija lielākā lauku apdzīvotā vieta LPSR ar 14 tūkstošiem iedzīvotāju to gadu beigās Salaspili veidoja vecākā apbūve dzelzceļa stacijas tuvumā, agrofirmas Salaspils, Enerģētiķu, Zinātņu akadēmijas, Silavas un Zeltiņu ciemati. Pilsētas ar lauku teritoriju statusu Salaspils ieguva 1993.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lauku teritorijā ietilpa Saulkalnes, Bajāru, Bunču, Pikalnes, Stopiņu, Silabriežu un Acones ciemi, kā arī Doles sala gada novembrī Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju atkārtoti nomainīja savu statusu un kļuva par Salaspils novadu. 23.novembrī apstiprināti LR Ministru Kabineta Noteikumi par Rīgas rajona Salaspils novada izveidošanu / Nr.953/. Pēdējos gados strauji attīstās dzīvojamo māju celtniecība, uzņēmējdarbība, kā arī veikti lieli rekonstrukcijas darbi pašvaldības iestādēs. Turpmākajos gados ir plānots izveidot jaunu dzīvojamo? māju masīvu, kā arī sociālo māju. 9

10 Administratīvais raksturojums Pārvaldes struktūra Kopš 1993.gada, kad tika iegūts pilsētas statuss, teritoriju pārvalda Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju dome. Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju dome ir pašvaldība, kuras primārais uzdevums ir nodrošināt Salaspils iedzīvotājiem iespēju veidot pilnvērtīgu dzīvi šajā pilsētā un tai pieguļošai lauku teritorijā. Salaspils pašvaldības funkcijas ir noteiktas LR likuma Par pašvaldībām, bet Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes darba organizācijas pamatprincipi- nolikumā, kas apstiprināts gada 30.maijā. Kopš 2005.gada marta Salaspils novada domē tiek ievēlēti 13 deputāti. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu domes deputāti tika ievēlēti uz 4 gadiem. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks. Lai nodrošinātu domes darbību: pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, administratīvo teritorijas pārvaldi un labiekārtošanu, lai sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, ir izveidotas komitejas un komisijas. Komitejas Finansu komiteja Sociālās aizsardzības un veselības aprūpes komiteja Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komiteja Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteja Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komiteja Dzīvokļu saimniecības komiteja Komisijas Atbilstoši tiesību aktu prasībām un nepieciešamībai izpildīt atsevišķas pašvaldības funkcijas, kā arī nodrošināt administratīvās teritorijas pārvaldīšanu, pašvaldībā, darbojas šādas komisijas: ārkārtas situāciju komisija avārija, katastrofu un stihisko nelaimju seku likvidācijai; zemes komisija; individuālā darba veicēju reģistrācijas un juridisko personu atsevišķu darbības veidu licencēšanas komisija; administratīvā komisija; dzīvojamo māju privatizācijas komisija; būvju pieņemšanas ekspluatācijā komisija; sporta komisija; sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības komisija; dzīvokļu saimniecības un komunālo jautājumu komisija. Pašvaldības pakļautībā ir 26 iestāde un 3 kapitālsabiedrības, kurās pašvaldība ir kapitāldaļu turētājs, to skaitā siltumapgādi nodrošina SIA Salaspils Siltums, ūdensapgādi un kanalizāciju SIA Valgums-S un veselības aprūpi SIA Salaspils poliklīnika. Domes pakļautībā un pārraudzībā darbojas valsts īpašuma objekts Salaspils memoriāls. 10

11 Pašvaldības iestādes 1. Salaspils novada dome Līvzemes iela 8, Salaspils 2. Salaspils Bāriņtiesa Līvzemes iela 8, Salaspils 3. Salaspils Būvvalde Līvzemes iela 8, Salaspils 4. Salaspils Dzimtsarakstu nodaļa Līvzemes iela 8, Salaspils 5. Sociālās palīdzības dienests Skolas iela7, Salaspils 6. Sociālās aprūpes māja Daugavas iela 2A, Salaspils 7. Sociālās palīdzības nams Skolas iela 7, Salaspils 8. K/n Enerģētiķis Skolas iela 2, Salaspils 9. Izstāžu zāle Rīgas iela 36, Salaspils 10. K/n Rīgava Līvzemes iela 7, Salaspils 11. Daugavas muzejs Salaspils lauku teritorija, Doles sala 12. Salaspils pilsētas bibliotēka Līvzemes iela 8, Salaspils 13. SPB Bērnu un jauniešu bibliotēka Avotiņš Skolas iela 2, Salaspils 14. SPB Dienvidu bibliotēka Dienvidu iela 7k.3, Salaspils, LV SPB Saulkalnes bibliotēka Salaspils lauku teritorija, Saulkalne, LV PII Ritenītis Rīgas iela 10, Salaspils 17. PII Saulīte Enerģētiķu iela 17, Salaspils 18. PII Saime Miera iela 19/9, Salaspils 19. PII Daugaviņa Salaspils lauku teritorija, Saulkalne 20. Salaspils sākumskola Meža iela 6, Salaspils 21. Salaspils 1. vidusskola Lauku iela 1, Salaspils 22. Salaspils 2. vidusskola Skolas iela 6, Salaspils 23. Salaspils Mūzikas un mākslas skola Līvzemes iela 9, Salaspils 24. Bērnu sporta skola Līvzemes iela 22, Salaspils 25. Pašvaldības policija Lauku iela 6, Salaspils 26. Saulkalnes veselības punkts Salaspils lauku teritorija, Saulkalne 30, dz. 40 Salaspils novada domes kompetencē ir vietējā pašpārvalde, iedzīvotāju sociālās, ekonomiskās, kultūras un izglītības vajadzības. Pašvaldības pārvaldes struktūra parādīta 1.attēlā. Valsts pārvaldi Salaspilī realizē tikai divas valsts iestāžu nodaļas Nodarbinātības valsts dienesta Rīgas rajona centra Salaspils sektors un Valsts policijas Salaspils policijas nodaļa. Pārējās valsts iestādes teritorijas iedzīvotājiem pieejamas pārsvarā Rīgā. Ar domes sēdes darba kārtību iedzīvotāji var iepazīties domē pie informatīvā dēļa piecas dienas pirms kārtējās domes sēdes un Salaspils pašvaldības interneta mājas lapā ( 11

12 1.attēls Salaspils pašvaldības pārvaldes struktūra 2007.gadā Finansu komiteja Salaspils novada dome Pašvaldības kapitālsabiedrības Sociālās aizsardzības un veselības aprūpes komiteja Priekšsēdētājs Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komiteja Priekšsēdētāja padomnieks juridiskajos jautājumos Priekšsēdētāja vietniece Komisijas Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteja Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komiteja Dzīvokļu saimniecības komiteja Izpilddirektors Administratīvā daļa Salaspils novada domes administrācija Finanšu un grāmatvedības uzskaites daļa Pašvaldības iestādes Dzīvesvietas deklarēšanas daļa Nekustamā īpašuma daļa Informācijas daļa Saimniecības daļa Speciālisti Auto transporta daļa Komunālā daļa Tehniskā daļa Izglītības, kultūras un sporta metodiskā daļa Investīciju ieviešanas daļa 12

13 Budžets, finanses un nodokļi Pašvaldību finanšu sistēmas pamatā ir pašvaldības pamatdokuments budžets. Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus. Pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Pašvaldības pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem, kā arī apropriācijas visiem pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta ieņēmumiem. Salaspils pašvaldības finansiālais stāvoklis analizēts, izmantojot domē lietotās grāmatvedības programmas Locis datus par gadu budžeta izpildes rezultātiem. Septiņu gadu laikā Salaspils pašvaldības pamatbudžets (turpmāk budžets) ir pieaudzis gandrīz par 3 miljonu latu, vai par 56% gadā budžeta ieņēmumi sasniedza jau 6,6 miljonus latu. Pašvaldības budžeta ieņēmumi palielinājušies katru gadu, izņemot 2000.gadu. Ņemot vērā, ka teritorijas iedzīvotāju skaits gados ir samazinājies, bet budžeta ieņēmumu apjoms gan 2001, gan gados ir pieaudzis, ir pieauguši arī budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju: 2002.gadā 217Ls gadā budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija 322Ls gadā salīdzinot ar 2005.gadu budžeta ieņēmumi pieauguši par 31% un sasniedza 8,5 miljonus latu. Tāpat kā iepriekšējos gados lielāko ieņēmumu daļu veido nodokļi (75%), galvenokārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis 87% no visiem ieņēmumiem 2006.gadā. Šim rādītājam ir vislielākā ietekme uz kopējo budžeta ieņēmumu pieaugumu. Ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izskaidrojams gan ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu, gan arī ar algu līmeņa pieaugumu, gan iespējams arī ar ienākumu legalizēšanu, samazinoties t.s. aplokšņu algām gadā budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija 413Ls. Būtiskas izmaiņas saistītas ar ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļiem. Līdz 2000.gadam nebija nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm un par zemi, bet gan īpašuma nodoklis un zemes nodoklis, un šo nodokļu aprēķinu noteica likums Par īpašuma nodokli un likums Par zemes nodokli, bet ar 2000.gadu nodokļi par nekustamo īpašumu tika apvienoti, izveidojot nekustamā īpašuma nodokli, kura uzskaite tiek veikta atsevišķi par ēkām un būvēm un par zemi. Mainījās arī šo nodokļu aprēķināšanas kārtība un administrēšana. Kopumā, ieņēmumu procentuālais sadalījums palicis tāds pats kā iepriekš lielākie pašvaldības budžeta ieņēmumi ir no nodokļu ieņēmumiem, tad seko saņemtie maksājumi, kas ietver valsts mērķdotācijas un maksājumus no citiem budžetiem un 10% no kopējiem ieņēmumiem veido nenodokļu ieņēmumi, kas ietver arī pašvaldības budžeta iestāžu maksas pakalpojumus. Procentuālā starpība starp saņemtajiem maksājumiem un nenodokļu ieņēmumiem ir samazinājusies, jo šajā gadā bijuši lieli ieņēmumi no zemes īpašuma pārdošanas, kas parādās pie nenodokļu ieņēmumiem. Budžeta ieņēmumus raksturo 1.tabula. 13

14 1.tabula Pārskats par pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem gados (izpilde, Ls) Ieņēmumu veidi Nodokļu ieņēmumi Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi NĪN parādu maksājumi par zemi NĪN parādu maksājumi par ēkām un būvēm Azartspēļu nodoklis Nenodokļu ieņēmumi Savstarpējie norēķini Mērķdotācijas Kredīts IEŅĒMUMI KOPĀ Pašvaldības ieņēmumu struktūra gados 2. tabula Ieņēmumu veidi Ieņēmumu veida īpatsvars, % Nodokļu ieņēmumi 75% 78% 80% 80% 76% 75% 75% Nenodokļu 11% 8% 7% 6% 5% 6% 6% ieņēmumi Savstarpējie norēķini 2% 2% 1% 2% 2% 2% 13 Mērķdotācijas 12% 12% 12% 12% 11% 10% 11 Kredīts 6% 7% IEŅĒMUMI KOPĀ 100% 100% 100% 100% 100% 100% Pašvaldības budžeta izdevumus raksturo 3.tabula. 14

15 3.tabula Pārskats par pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem gados (izpilde, Ls) Izdevumu veidi Izdevumi izpildvaras un likumdošanas varas institūcijām Sabiedriskās kārtības nodrošināšana Izglītība Veselības aprūpe Sociālā apdrošināšana un nodrošināšana Dzīvokļu un komunālā saimniecība Kultūra, sports Norēķini ar pašvaldību budžetiem Maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondam IZDEVUMI KOPĀ Pašvaldības izdevumu struktūra gados Īpatsvars, % Izdevumu veidi Izdevumi izpildvaras 9% 9% 10% 11% 10% 11% 11% un likumdošanas varas institūcijām Sabiedriskās 3% 3% 3% 2% 2% 2% 2% kārtības nodrošināšana Izglītība 32% 32% 36% 34% 34% 34% 36% Veselības aprūpe 0 0% 0% 0% 0% 0% 0% Sociālā 10% 12% 10% 8% 8% 7% 8% apdrošināšana un nodrošināšana Dzīvokļu un 20% 20% 16% 21% 23% 25% 19% komunālā saimniecība Kultūra, sports 7% 7% 7% 7% 7% 6% 8% Norēķini ar 4% 3% 3% 3% 3% 3% 2% pašvaldību budžetiem Maksājumi 15% 14% 15% 14% 13% 12% 13% pašvaldību izlīdzināšanas fondam IZDEVUMI KOPĀ 100% 100% 100% 100% 100% 100% 100% 4. tabula 15

16 Salīdzinot pašvaldības budžeta izdevumus laika periodā no gadam, redzams, ka budžeta izdevumi pieauguši par gandrīz 4.5 miljoniem latu vai par 120%. Salīdzinot budžeta ieņēmumus un izdevumus, redzams, ka gandrīz katru gadu pašvaldības budžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus vidēji par 1-3%, savukārt 2005.gadā ieņēmumi bija nedaudz zemāki par izdevumiem. Kopējie budžeta izdevumi 2006.gadā bija 7.8milj.Ls, t.i. zemāki nekā ieņēmumi par 1milj.Ls. Salīdzinot ar 2005.gadu, lielākā daļa izdevumu, sadalot tos pa attiecīgajām jomām, procentuāli palikuši nemainīgi. Visvairāk līdzekļu novirzīts izglītībai 37%, tālāk seko izdevumi dzīvokļu saimniecībai un vides aizsardzībai 19%, maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondam 13%, sociālajai nodrošināšanai un apdrošināšanai 8%, izpildvarai 11%. Pēdējo sešu gadu laikā diezgan nemainīgs katru gadu ir izdevumu īpatsvars kultūrai un sportam ap 8%. Pašvaldības speciālais budžets ir budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā, ārvalstu finanšu palīdzība. Lielāko pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu daļu (vidēji 37%) veido mērķdotācija no Valsts autoceļu fonda, kurā tiek ieskaitīti ieņēmumi no akcīzes nodokļa un transporta nodevas. Pašvaldības saņemtais finansējums ar katru gadu pieauga. Laikā no gadam Salaspils pašvaldības saņemtā dotācija no Valsts autoceļu fonda pieaugusi vidēji par 29% un 2003.gadā saņemtais finansējums bija Ls. Ar 2004.gada 1.janvāri Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtie līdzekļi paredzēti valsts pamatbudžetā. Šīs korekcijas izjuta arī Salaspils pašvaldība, jo 2004.gadā saņemtais finansējums bija jau par 128Ls mazāks nekā 2003.gadā un 2005.gada jau par 2422Ls mazāks nekā saņemts 2004.gadā. Šāda situācija ir gandrīz visā valstī, līdz ar to pašvaldībām paliek grūtāk uzturēt jau esošos ceļus, nemaz nerunājot par jaunu ielu un ceļu izbūvi. Tomēr 2006.gadā Autoceļu fonda līdzekļi pieauga par 80% salīdzot ar 2005.gadu. Salaspils pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi redzami 5.tabulā. 5.tabula Pārskats par pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumiem gados (izpilde, Ls) Ieņēmumu veids Autoceļu fonds Dabas resursu nodoklis Privatizācijas fonds Pārējie ieņēmumi Ziedojumi IEŅĒMUMI KOPĀ Pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu struktūra gados Īpatsvars, % Autoceļu fonds 28% 30% 46% 31% 44% 34% 49% Dabas resursu nodoklis 47% 16% 25% 11% 19% 14% 20% Privatizācijas fonds 6% 13% 9% 2% 2% 3% 4% Pārējie ieņēmumi 18% 39% 18% 54% 32% 47% 25% Ziedojumi 1% 2% 2% 2% 3% 2% 2% 6.tabula 16

17 IEŅĒMUMI KOPĀ 100% 100% 100% 100% 100% 100% 100% Galvenie pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu analīzes secinājumi: 1. Salīdzinot ar 2000.gadu, pamatbudžeta ieņēmumi 2006.gadā palielinājušies par gandrīz 5.1 miljonu latu vai par 140%. Budžeta ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju sešu gadu laikā ir palielinājušies par 200 Ls, 2006.gadā sasniedzot 413 Ls. 2. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars budžetā ir augsts - vidēji 78 %. Lielākos ieņēmumus dod iedzīvotāju ienākuma nodoklis - vidēji 64% no visiem ieņēmumiem. 3. Salīdzinot pašvaldības budžeta izdevumus laika periodā no gadam, redzams, ka budžeta izdevumi pieauguši par gandrīz 4.5 miljoniem latu vai par 120%. Izdevumu īpatsvars apskatāmajā laika periodā nav būtiski mainījies - visvairāk līdzekļu novirzīts izglītībai vidēji 33%. 4. Pašvaldība nesaņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un ir spējīga izdzīvot no saviem ieņēmumiem. 5. Lielāko pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu daļu (vidēji 40%) veido mērķdotācija no Valsts autoceļu fonda, kurā tiek ieskaitīti ieņēmumi no akcīzes nodokļa un transporta nodevas. Zemes īpašumi un privatizācija Salaspils novadā ir 6066 lietojumi un īpašumi, kas aizņem 12688ha, no kuriem ha ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes (sakt.2.attēlu). 2.attēls Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un pa zemes lietošanas veidiem uz Salaspils novadā kopā lauksaimniecība vienģimeņu un daudzģimeņu dzīvojamo māju apbūve daudzdzīvokļu māju apbūve 1% 3% 1% 3% 7% 1% 1% 16% darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve sabiedriskas nozīmes objekti rūpniecības objekti satiksmes infrastruktūas objekti ūdenssaimniecība zvejsaimnieība un zivsaimniecība 67% mežsaimniecība ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 17

18 Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 29% Salaspils teritorijas, bet meži 28.2%. 63% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem aramzeme. Salaspils pašvaldībai līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja zemes gabali aptuveni 70ha platībā. Pēckara periodā brīvās teritorijas un apbūvētie zemes gabali tika sadalīti mazākos un iedalīti dzīvojamo māju, sabiedrisko un ražošanas objektu celtniecībai. Sākoties zemes reformai, pašvaldība sāka apzināt zemes gabalus, kuri tai piederējuši līdz 1940.gadam. Pašreiz Salaspils pašvaldībai atjaunotas īpašumtiesības uz 10 zemes gabaliem kopā pilsētas un lauku teritorijā. Zemes reformas gaitā tiek precizēti pašvaldībai piekrītošie zemes gabali. Līdz zemes reformas pabeigšanai pilsētās nepieciešams nostiprināt zemes īpašuma tiesības zemes gabaliem, kuri piederēja pašvaldībai Salaspils administratīvajā teritorijā līdz 1940.gadam, pašvaldībai piekrītošajiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas pašvaldībai un tās uzņēmumiem un iestādēm piederošās ēkas, kā arī rezervēt brīvās, nepieprasītās zemes, kas piešķiramas kā līdzvērtīga zeme neapmierinātajiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Pavisam Salaspils lauku teritorijā ir 5355 zemes gabali ar kopplatību ha jeb 113km2, pilsētas teritorijā 1805 zemes gabali ar kopplatību ha jeb 12 km2. Zemāk ir uzrādītas divas tabulas, kas atspoguļo zemes izmantošanas veidu gan pilsētas teritorijā (skat.7.tabulu), gan lauku teritorijā (skat.8.tabulu), kā arī parāda to sadalījumu pa lietošanas mērķu grupām. 7.tabula Zemes izmantošanas veids Zemes īpašumi un lietojumi Salaspils pilsētas teritorijā 2006.gadā sadalījumā pa lietošanas mērķu grupām skaits Īpašumi kopējā platība (ha) skaits Lietojumi kopējā platība (ha) Brīvā valsts zeme un valstij vai pašvaldībai piekritīgā zeme skaits kopējā platība (ha) skaits Kopā kopējā platība (ha) Lauksaimniecība Mežsaimniecība Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas Daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas Darījumu iestāžu un komerciālā rakstura apbūve Sabiedriskas nozīmes objekti Rūpniecības objekti Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti KOPĀ

19 8.tabula Zemes izmantošanas veids Zemes īpašumi un lietojumi Salaspils lauku teritorijā 2006.gadā sadalījumā pa lietošanas mērķu grupām skaits Īpašumi kopējā platība (ha) Lietojumi skaits kopējā platība (ha) Brīvā valsts zeme un valstij vai pašvaldībai piekritīgā zeme skaits kopējā platība (ha) skaits Kopā kopējā platība (ha) Lauksaimniecība Mežsaimniecība Ūdenssaimniecība Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde Zvejsaimniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve Daudzdzīvokļu māju apbūve Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve Sabiedriskas nozīmes objekti Rūpniecības objekti Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti Pārējie objekti KOPĀ Salaspilī darbojas Salaspils pilsētas zemes komisija, var saņemt zvērināta mērnieka pakalpojumus. Uzņēmējdarbība Raksturojot uzņēmējdarbības vidi Salaspilī, svarīga loma ir teritorijas atrašanās vietai, kas lielā mērā nosaka ekonomiskās attīstības iespējas. Šajā ziņā Salaspils atrodas uzņēmējdarbības attīstībai izdevīgā vietā tikai 18 km no valsts galvaspilsētas Rīgas, turklāt Latvijas centrālajā daļā. Viena no pilsētas priekšrocībām uzņēmējdarbības attīstībā ir arī tās atrašanās nozīmīgu transporta koridoru tuvumā. Pēdējos gados Salaspilī uzņēmējdarbība strauji attīstās. Statistikas dati liecina, ka pašlaik Salaspilī darbojas 253 uzņēmumi. No tiem visvairāk uzņēmumi darbojas tirdzniecības jomā un pakalpojumu sniegšanas jomā (skat.2.attēlu). 19

20 Visbiežāk sastopamās uzņēmumu darbības sfēras 2.attēls Kafejnīca, ēdnīca 8% Kravu pārvadājumi 8% Kokapstrāde un kokmateriālu ražošana 7% Pārtikas produktu tirdzniecība 31% Aptiekas 10% Frizētavas 12% Remontdarbi un būvdarbi 24% Investīciju piesaiste Teritorijas attīstību var veicināt, galvenokārt, Salaspils pašvaldība. Budžeta izdevumu sadalījums šobrīd nodrošina visu nozaru apmierinošu darbību, bet, lai realizētu lielākus projektus, pašvaldības līdzekļu ir nepietiekami. Situāciju var atrisināt, ņemot kredītus vai piesaistot investīcijas. Lai realizētu projektus, nepieciešams izstrādāt biznesa plānus un investīciju piesaistīšanas plānus dažādām nozarēm. Šobrīd Salaspils novadā tiek īstenoti šādi projekti: Projekts Energoefektivitātes paaugstināšana Salaspils sabiedriskajās ēkās ; Projekts Mājokļu būvniecība ar sociāliem dzīvokļiem Salaspilī iespējamajām publiskās un privātās partnerības īstenošanas shēmām; 3.vidusskolas būvniecības projekts; Jaunās pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības projekts; Projekta Energoefektivitātes paaugstināšana Salaspils sabiedriskajās ēkās mērķis ir izstrādāt Salaspils sabiedrisko ēku (skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālās palīdzības, kultūras un sporta objektu) rekonstrukcijas koncepciju ilgtermiņa attīstības programmu. Projektā iekļauti pasākumi, kas nepieciešami normatīvo prasību, tajā skaitā ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības, izpildīšanai, ēku funkcionalitātes palielināšanai un ekspluatācijas izmaksu samazināšanai. Ilgtermiņa attīstības koncepcijas ietvaros izvērtētas esošo sabiedrisko ēku rekonstrukcijas un jaunu kultūras, sporta un izglītības objektu celtniecības iespējas, lai radītu pilsētā labvēlīgus apstākļus kultūras un sporta aktivitātēm, kā arī paaugstinātu izglītības kvalitāti un pieejamību. Šī projekta realizācija: pozitīvi ietekmēs pašvaldības budžetu, kā rezultātā tiks samazināti ēku uzturēšanas izdevumi, ietaupījumus novirzot investīcijām izglītības attīstībai, un iedzīvotājiem tiks nodrošinātas kvalitatīvas, konkurētspējīgas izglītības ieguves iespējas. vide, kurā uzturēsies bērni un skolēni būs mūsdienīgāka, estētiskāka. Tas veicina skolēnos un bērnos pozitīvāku attieksmi pret apkārtējo vidi un mācību procesu. bērni, skolēni un arī viņu vecāki varēs lepoties, ka viņi dzīvo, mācās un strādā pilsētā, kurā mūsdienīgas sabiedriskās ēkās kurās ir plašas iespējas, gan izglītoties, gan sportiski pavadīt brīvo laiku. sporta objektu būvniecība un rekonstrukcija ļaus attīstīties profesionālam sportam pilsētā, kas piesaista skatītājus un veicina patriotismu Salaspils iedzīvotājos. ievērojami lielākam skaitam pilsētas iedzīvotāju būs vieta, kur aktīvi atpūsties un uzlabot veselību. 20

21 Projekta realizācija ir uzsākta 2004.gadā, nomainot logus un durvis visās pašvaldības iestādēs(pii Ritentiņš, PII "Saime", PII "Saulīte", PII "Daugaviņa", Salaspils 1.vidusskola, Salaspils 2.vidusskola un sākumskola, Salaspils sākumskola, Salaspils Mūzikas un mākslas skola, Sociālās aprūpes māja, Sociālās palīdzības nams, k/n "Rīgava", k/n"enerģētiķis", domes administratīvā ēka). Turpinot projekta realizāciju 2005.gadā ir veikta triju iestāžu ēku rekonstrukcija: PII Saime, PII Daugaviņa un Sociālās palīdzības nams. Rekonstrukcijas gaitā ir siltinātas ēku sienas un pamati, un mainīti plakanie jumti uz siltinātiem divslīpu jumtiem. Kopējie kredīta līdzekļi gadam no Eiropas Investīciju bankas EIB ir 723 tūkst.ls un Valsts kases 120 tūkst.ls. Lai sekmīgi turpinātu projekta realizāciju, Salaspils novada dome plāno saņemt līdzfinansējumu no ERAF (2 milj.ls) un ņemt kredītu VK 834 tūkst.ls. Par šiem līdzekļiem paredzēts turpināt pašvaldības iestāžu siltināšanu un rekonstrukciju gadā paredzēta PII Ritenītis, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas un k/n "Rīgava" rekonstrukcija. Šajā gadā arī tiek plānota jaunas vidusskolas būvēšana, lai atslogotu esošās, jo bērnu skaits vidusskolās palielinās līdz ko palielinās iedzīvotāju skaits novadā. Projekts Mājokļu būvniecība ar sociāliem dzīvokļiem Salaspilī iespējamajām publiskās un privātās partnerības īstenošanas shēmām. VPP ir ilgtermiņa sadarbība - līgumiskas attiecības starp publisku personu un privātu personu ar mērķi realizēt projektu vai sniegt pakalpojumu, ko tradicionāli nodrošina sabiedriskais sektors, savstarpēji dalot riskus un ieguldījumus. Projekta ietvaros paredzēts izveidot jaunu Nometņu ielu, kurā paredzēts uzbūvēt trīs daudzdzīvokļu mājas. Šie dzīvokļi paredzēti kā sociālie vai izīrējamie dzīvokļi (nodrošinot ar dzīvokļiem rindās stāvošās ģimenes). Projekta ietvaros mājās paredzēts izbūvēt sociālos dzīvokļus, īrējamos dzīvokļus un komerciālos dzīvokļus. Sociālo dzīvokļu un koplietošanas telpu izbūvi plānots pilnībā pabeigt, komercdzīvokļu izbūvi plānots pabeigt ar daļēju apdari. Projekta ietvaros plānots pievērst uzmanību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, māju pirmajos stāvos pielāgojot dzīvokļus cilvēku ar kustības traucējumiem vajadzībām. Katra veiksmīga projekta pamatā ir ideja, ka finansiāli izdevīgāk projektu iespējams realizēt, izmantojot privātā sektora kompetences un sadalot riskus starp pusēm tā, ka katru no tiem uzņemas tā darījuma puse, kas vislabāk tos spēj pārvaldīt. Projekta priekšroka ir tajā, ka projektēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas funkcijas veic privātais partneris, kurš var piesaistīt apakšuzņēmējus; projektu līdzfinansē privātais partneris un banka, būvniecības un apsaimniekošanas izdevumu risks tiek nodots privātajam partnerim, privātuzņēmējs ir ieinteresēts kvalitatīvi veikt būvdarbus. 3.vidusskolas būvniecības projekts Salaspils 3.vidusskolas celtniecības ideja radās jau 80.gadu beigās sakarā ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tika izstrādāts skolas tehniskais projekts skolai ar lauksaimniecības specialitāšu pastiprinātu apguvi un noteikta jaunās skolas atrašanās vieta Miera un Dienvidu ielas rajons. Sakarā ar Salaspils padomju saimniecības likvidāciju un teritoriāli administratīvajām izmaiņām 90.gadu sākumā projekts netika realizēts. Projekta idejas aktualitāte saglabājas, jo esošās vidusskolas nespēj uzņemt visu skolēnu plūsmu un arī patreiz mācības 2.vidusskolā notiek divās maiņās. Jaunas vidusskolas vai ģimnāzijas celtniecība atslogotu arī esošās sākumskolas, skolēnu plūsmu daļēji novirzot uz esošajām vidusskolām gadā pieņemts lēmums uzsākt jaunas skolas celtniecību Miera un Dienvidu ielas rajonā. Jaunā skola tiks veidota kā vidusskola ar latviešu mācību valodu. Paredzams, ka skolā tiks izveidotas 24 klases, kur katrā mācīsies 30 skolēni. Pamatskolas klašu skaits pakāpeniski palielināms. Kopējais skolēnu skaits ir 720. Skolā tiks izveidota mūsdienīga bibliotēka ar interneta centru. Skolā būs aktu zāle, liela sporta zāle un baseins. Skolas teritorijā paredzēts ierīkot stadionu. Salaspils novads pēdējā laikā attīstās ļoti straujos tempos: liels pieprasījums pēc apbūves gabaliem, kas veicinās iedzīvotāju skaita būtisku pieaugumu. Tādēļ pašvaldībai ir jāatrisina vairākas izglītības problēmas: liels pieprasījums pēc vietām bērnudārzos un jāizvērtē vidusskolas celtniecības nepieciešamība. 21

22 Iedzīvotāji Vēsturiskās attīstības gaitā teritorijas novada iedzīvotāju skaits piedzīvojis krasas izmaiņas. Tā kā Salaspils atrodas tuvu Latvijas galvaspilsētai, teritoriju dažādos laika posmos jūtami ietekmējuši lieli vēsturiski notikumi (kari) un saimnieciskās attīstības diktētas iedzīvotāju migrācijas. Pašreizējā novada teritorijas iedzīvotāju kopējais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas dažādos vēstures periodos precīzi ir grūti nosakāms dažādā administratīvā iedalījuma dēļ. Precīzi dati par novada iedzīvotājiem pieejami kopš 1993.gada, kad Salaspils ieguva pilsētas ar lauku teritoriju statusu gada 23. novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.953, saskaņā ar kuriem Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tika pārveidota par Salaspils novada administratīvo teritoriju. Pēdējo 60 gadu laikā teritorijas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis aptuveni 70 reizes no 1105 cilvēkiem 1943.gadā līdz cilvēkiem 2000.gadā. Tā kā I Pasaules kara laikā Salaspils ilgu laiku atradās piefrontes joslā, daudzi iedzīvotāji devās bēgļu gaitās, daļa neatgriezās. Pirmās Latvijas Republikas laikā Salaspils atdzīvojās nostabilizējās iedzīvotāju skaits, attīstījās vietējā uzņēmējdarbība, taču 1935.gadā Salaspils neietilpa 135 Latvijas apdzīvotāko vietu vidū. Situācija vēl vairāk pasliktinājās II Pasaules kara laikā. Iedzīvotāju skaits, galvenokārt, mehāniskās kustības dēļ strauji palielinājās pēc II Pasaules kara, kad padomju plānveida ekonomikas ietekmē šeit iebrauca iedzīvotāji no citiem Latvijas rajoniem un Padomju Savienības republikām. Maksimumu iedzīvotāju skaits sasniedza 90-to gadu sākumā (skat. 1.attēlu) gada beigās Salaspilī dzīvoja iedzīvotāji, tas ir par gandrīz 500 cilvēkiem vairāk nekā 2005.gadā, no kuriem 3106 jeb 15% lauku apvidū, teritorijas apdzīvojuma blīvums 166 cilvēki uz km2. 1.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas tagadējā Salaspils pilsētas un lauku teritorijā no līdz 2005.gadam Salaspils lauku teritorijas iedzīvotāju skaita palielināšanos noteica lielo rūpniecisko objektu atvēršana (Saulkalnē, Aconē, Dolē), taču precīzi, datorizēti dati par iedzīvotāju skaitu lauku teritorijā pieejami tikai kopš 1995.gada pēc Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju statusa iegūšanas un precīzas teritorijas robežu noteikšanas (skat. 2.attēlu). Maksimumu lauku iedzīvotāju skaits sasniedza 2000.gadā un turpmākajos gados tam ir tendence samazināties. 22

23 2.attēls Salaspils lauku teritorijas iedzīvotāju skaita izmaiņas Iedzīvotāju skaitu teritorijā ietekmējusi galvenokārt mehāniskā kustība. Iedzīvotāju skaita pieaugumu galvenokārt ietekmē tādi rādītāji kā: P Diezgan augsts dabiskā pieauguma rādītājs (-6); P Augsta apbūves intensitāte novadā, par ko liecina liels būvatļauju izsniegšanas skaits; P Mehāniskās kustības ietekme, jo ir Rīgas tuvums (18km attālums) gadā lielākā daļa iedzīvotāju migrācija bija no Rīgas (skat.1.tabulu), bet cilvēki deklarējās Salaspils novadā arī no Ogres, Jelgavas un citām pilsētām. Uz ārzemēm gada laikā izrakstījās 7 cilvēki (uz Krieviju -6 un uz Austrāliju - 1). Salaspilī 2005.gadā pierakstīto iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks, nekā no Salaspils izrakstīto iedzīvotāju skaits 1746 : tabula Iedzīvotāju migrācija 2005.gadā no 2005 Rīga 1015 Ogre 25 Jelgava 19 Daugavpils 13 Rēzekne 7 Iedzīvotāju skaits teritorijā sāka palielināties mehāniskās kustības ietekmē, jo, saskaņā ar statistikas datiem, kopš 1993.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs (skat. 3.attēlu). 23

24 3.attēls Dabiskais pieaugums Salaspilī laika posmā no līdz 2006.gadam dzimstība mirstība gadā Salaspilī dzimuši 164 bērni, kas ir nedaudz mazāk par 2005.gadu (172 bērni), savukārt visi pārējie rādītāji ir labāki par iepriekšējo gadu: mirušo skaits samazinājās par 58 cilvēkiem; reģistrēto laulību skaits ir palielinājies par 32 pāriem; dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs, bet mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu tikai par 6 cilvēkiem nevis par 56 salīdzinājumā ar 2005.gadu, kas dod cerību gadu pabeigt ar pozitīvo dabiskā pieauguma rādītāju. Dabiskā pieauguma līmenis Salaspilī tomēr ir mazāks kā valstī kopumā (skat.2.tabulu). 2.tabula Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Salaspilī un Latvijā kopumā (uz 1000 iedzīvotājiem) Salaspils -2,0-2,1-2,5-3,3-4,5-1,8-3,2-2,9-3,9-4,1-2,7-0.3 Latvija -6,9-5,9-6,0-6,5-5,6-5,0-5,6-5,3-4,9-5, Iedzīvotāju mehāniskās kustības ietekmē Salaspils kļuvusi par daudznacionālu pilsētu. Pēc 1935.g. tautskaites rezultātiem bij. Salaspils pagasta pastāvīgo iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija: 94% latvieši, 6% - pārējās tautības- krievi, poļi, baltkrievi, lietuvieši, taču pēc kara krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars aizvien palielinājies, bet latviešu samazinājies. Šobrīd teritorijā 43% iedzīvotāju ir latvieši (skat. 4.attēlu un 3.tabulu). 24

25 4.attēls Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Salaspilī 2006.gadā baltkrievi 7% poļi 2% ukraiņi 4% lietuvieši 1% citas tautības 2% latvieši 43% krievi 41% Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Salaspilī (%) 3.tabula 1968 (Ekspedīcijas dati) 1989 (Tautas skaitīšanas dati) 1994 (Pilsonības un imigrācijas dep. dati) 2000 (Pilsonības un imigrācijas dep. dati) 2005 (Pilsonības un imigrācijas dep.dati) 2006 (Pilsonības un imigrācijas dep.dati) latvieši 54,8 39,0 41,3 42,5 43,4 43,3 krievi 30,1 44,8 42,3 41,2 40,7 40,8 baltkrievi 8,5 7,6 7,6 6,8 6,6 6,4 ukraiņi 1,4 3,9 3,9 3,8 3,8 3,7 poļi 2,1 1,8 2,0 2,1 2,2 2,2 lietuvieši 1,9 1,1 1,2 1,1 1,2 1,1 citi 1,2 1,8 1,7 2,5 2,1 2, gadā teritorijā bija tikai 39% latviešu, tomēr, salīdzinot ar 1989.gadu, šobrīd par 4,4 % palielinājies latviešu īpatsvars un par 4,1 % samazinājies krievu īpatsvars. 99,6% latviešu ir Latvijas Republikas pilsoņi, taču citu tautību iedzīvotāji vairums ir nepilsoņi (skat. 4.tabulu). Pilsoņu skaitam ir tendence palielināties visu tautību vidū. Iedzīvotāju pilsonība 2005.gadā (% no tautības kopskaita) 4.tabula tautība LR pilsoņi LR nepilsoņi latvieši 99,6 0,4 krievi 37,5 62,5 baltkrievi 21,6 78,4 ukraiņi 13,3 86,7 poļi 46,5 53,5 25

26 lietuvieši 46,5 53,5 citi 31,3 68,7 Līdz 90-to gadu vidum teritorijā bija vērojama iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās, 2000.gadā situācija mainījās samazinājās darbspējas un virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars un par 2,4% palielinājās līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, taču uz 2006.gadu atkal ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri ir darbaspējas vecumā, bet nedaudz ir samazinājies jaunāku un virs darbspējas vecuma cilvēku skaits. Tāda pati tendence ir vērojama Latvijas valsts kopumā. Iedzīvotāju vecuma struktūra (% no kopējā iedzīvotāju skaita) 5.tabula Vecuma grupa Jaunāki par darbspējas vecumu Salaspils Latvija ,0 22,4 14,8 14,2 21,0 17,8 14,9 13,9 Darbspējas vecumā 66,1 64,5 66,7 68,2 56,8 59,4 63,5 65,3 Virs darbspējas vecuma 13,9 13,1 18,6 17,6 22,2 22,8 21,6 20,7 Salīdzinot ar situāciju Latvijā kopumā, Salaspilī ir lielāks iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars Salaspilī ir mazāks kā vidēji valstī (skat. 5.tabulu). Pensionāru īpatsvars Salaspilī skaidrojams ar masveidīgu darbspējas vecuma strādnieku iebraukšanu teritorijā Rīgas HES būvei ( ), kuri arī palika Salaspilī uz pastāvīgu dzīvi. Pašlaik daļa šo iedzīvotāju vēl ir darbspējas vecumā, lai gan tuvojas pensijas vecumam, tādēļ nākamajos gados ir paredzams virs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums, kas vērojams jau datos uz 2005.gada 1. janvāri, kad salīdzinājumā ar 2000.gadu, pensionāru īpatsvars ir palielinājies par 5,5 %. Pēc datiem uz 2006.gada 1.janvāri, 54% teritorijas iedzīvotāju ir sievietes, tajā skaitā arī lielākā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, tomēr kopš 2000.gada dzimušie un skolēni lielākoties ir zēni. Tas nozīmē, ka šai vecuma grupai sasniedzot darbspējas vecumu, gaidāms vīriešu īpatsvara palielinājums darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Pensionāru sieviešu skaits gandrīz divas reizes pārsniedz pensionāru vīriešu skaitu (skat. 6.tabulu un 5.attēlu). Iedzīvotāju dzimuma struktūra sadalījumā pa vecuma grupām (cilvēku skaits) 6.tabula sievietes vīrieši vecuma grupa pilsones nepilso nes kopā pilsoņi nepilso ņi kopā KOPĀ Bērni, 0-6 gadi skolēni, 7-18 gadi pieaugušie, gadi pensionāri, 59 gadi

27 un vairāk KOPĀ attēls Iedzīvotāju dzimuma struktūra sadalījumā pa vecuma grupām (cilvēku skaits) Bērni, 0-6 gads skolēni, 7-18 gadi pieaugušie, gadi pensionāri, 59 gadi un vairāk sievietes vīrieši Nodarbinātība un sociāli ekonomiskā situācija Saskaņā ar Nodarbinātības valsts dienesta Rīgas rajona Salaspils biroja sniegto informāciju pašreiz Salaspilī ir darbspējīgie jeb 65% no iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis Salaspilī ir zems 2005.gadā teritorijā bija 660 bezdarbnieki jeb 4% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita, toties jau 2005.gada beigās tas sastādīja 550 cilvēkus, kas ir uz 100 cilvēkiem mazāk par pērno gadu (skat. 6.tabulu). Toties apskatoties bezdarbnieku skaita dinamiku Salaspilī kopumā, tad pēc gada ir redzams, ka to skaits nepārsniedz 700 cilvēku, kas ir vērtējams diezgan pozitīvi. Reģistrētā bezdarba līmenis Salaspilī ir uz pusi mazāks kā Latvijā kopumā (8.5%). Tas varētu būt izskaidrojums ar radušos situāciju, ka Rīgas tuvuma dēļ daudzi iedzīvotāji strādā lielpilsētā, savukārt rīdzinieki ir nodarbināti arī Salaspilī gadā bezdarba līmenis Rīgas rajonā kopumā bija 5.6%. 6.tabula Bezdarbnieku skaits Salaspilī uz gada beigām Bezdarbnieku skaits Visvairāk Salaspils iedzīvotāju nodarbināti izglītībā un veselības aizsardzībā, tirdzniecībā un elektro-, ūdens un siltumapgādē, kas ir saistīts ar Rīgas HES un TES esamību novada teritorijā. Lielākajai daļai bezdarbnieku (321 personām jeb gandrīz 49%) ir vidējā speciālā izglītība. Samērā augsts ir arī bezdarbnieku īpatsvars ar augstāko izglītību gandrīz 9.4%, kas ir par 2% lielāks kā Latvijā kopumā (skat.7.tabulu). 27

28 7.tabula Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības Salaspilī un Latvijā 2006.gadā IZGLĪTĪBA SALASPILS SKAITS % LATVIJA, % Augstākā izglītība Vidējā speciālā izglītība t.sk. Arodizglītība Vidējā izglītība Pamatizglītība Nepabeigta pamata izglītība Izglītība nav uzrādīta Tas varētu būt izskaidrojams ar faktu, ka samazinājies darba vietu skaits zinātniskajās iestādēs, kuru uzplaukums bija vērojams padomju varas laikos. Bezdarbnieku īpatsvars ar arodizglītību ir krietni samazinājies, salīdzinot ar gadu, kad to skaits Salaspilī bija pāri 33%. Arī valstī arodizglītību ieguvušo skaits ir mazāks par 1%. Šī situācija radusies tādēļ, ka savu darbību pārtraukuši vai darbinieku skaitu samazinājuši daudzi padomju varas laikos dibināti uzņēmumi lauksaimniecībā un rūpniecībā, kur lielākajai daļai darbinieku bija nepieciešama tieši arodizglītība. Pašlaik darba tirgū nav vērojams augsts pieprasījums pēc šādiem speciālistiem. Neskatoties uz to, ka ik gadu palielinās cilvēku skaits ar augstāko izglītību un ar vidējo speciālo izglītību, tomēr pat ar izglītību ir grūti atrast pietiekoši atalgotu darbu. Tas, protams, nevar neiespaidot situāciju valstī kopumā, jo cilvēkiem liekas, ka izglītība darba tirgū nav svarīgākais faktors un izglītoto cilvēku skaits var arī samazināties. Jo vairāk Salaspilī bezdarbnieku vidū ir cilvēki ar darba pieredzi nekā bez tās, bet bezdarbnieku skaita palielināšana liecina, ka arī šis faktors nav būtiskākais darba meklēšanā (skat.6.attēlu). 6.attēls Bezdarbnieku sadalījums pēc darba pieredzes bez darba pieredzes 10% ar darba pieredzi 90% Profesionālajā ziņā liela daļa bezdarbnieku ir zemas kvalifikācijas strādnieki (skat. 8.tabulu). Daudzas bezdarbnieku pārstāvētās profesijas šodienas darba tirgū vairs nav aktuālas, tādēļ uzmanība jāpievērš apmācības un pārkvalifikācijas programmu izstrādāšanai. 28

29 Biežāk sastopamās bezdarbnieku profesijas 8.tabula Profesija Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs Bezdarbnieku skaits 52 Palīgstrādnieks 18 Apkopējs 17 Bez profesijas 39 Autovadītājs 16 Sētnieks 10 Noliktavas pārzinis 13 Pavārs 13 Šuvējs gados gan nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem bija iespēja piedalīties vairākās apmācības un pārkvalifikācijas programmās, ko organizēja Nodarbinātības valsts aģentūra saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda Nacionālo programmu "Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai" (skat.8.attēlu). Lai gan bezdarba līmenim ir tendence palielināties, statistika liecina, ka samazinās to bezdarbnieku skaits, kas izmanto iespēju piedalīties minētajās programmās gadā šo iespēju izmantoja 56 bezdarbnieki, kuri piedalījās gan apmācības, gan pārkvalifikācijas programmās, 2005.gadā tikai 47 cilvēki, bet jau 2006.gadā piedalījās 90 cilvēki, no tiem 47 apmācības programmās un 43 modulāro apmācību programmās. 29

30 8.attēls NVA organizētās 15 populārākās apmācības un pārkvalifikācijas programmas gada projekta ietvaros Straujās rūpniecības uzņēmumu celtniecības un valdības iestāžu atvēršanas rezultātā bija vērojama darbspējas vecuma iedzīvotāju, galvenokārt cittautiešu ieplūšana. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem tagad ir pensijas vecumā, tomēr tikai 43 % teritorijas iedzīvotāju ir latvieši. Gandrīz 70% bezdarbnieku ir cittautieši, galvenokārt krievu tautības 335 cilvēki, bet tas nav dēļ tā, ka viņi nevēlas mācīties valsts valodu, bet dēļ tā, ka šobrīd ir diezgan sīvā konkurence darba tirgū un lielas prasības pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem. Bezdarbnieku sadalījums pēc to tautības parādīts 9.attēlā 9.attēls Bezdarbnieku sadalījums pēc tautības Baltkrievi 6% Poļi 2% Lietuvieši 0% Ukraiņi 5% Citas tautības 3% Latvieši 33% Krievi 51% Lielākā daļa bezdarbnieku 63% ir sievietes, bet pārējo bezdarbnieku skaitu sastāda invalīdi (4.7%) un jaunieši (11.2%). 30

31 Bez oficiāli reģistrētā pastāv arī slēptais bezdarbs, kas izpaužas darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos, saīsinātā darba nedēļu un darba dienu darbā, uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs. Tomēr statistika nav pilnīga un kopējais darba vietu skaits faktiski varētu būt augstāks, galvenokārt privātajā sektorā, kur ne vienmēr tiek uzrādīts patiesais nodarbināto skaits. Nav pieejama statistika, kas parādītu personīgos un ģimenes ienākumus Salaspilī. Vidējās algas lielums Latvijā 2005.gada bija 212Ls. Tiek pieņemts, ka šis rādītājs Salaspilī ir tuvs vidējam. Mājokļi un apdzīvojuma struktūra Salaspils dzīvojamo fondu veido 2169 dzīvokļi, no kuriem aptuveni 20% ir vienistabu, 50% ir divistabu un 30% ir trīsistabu dzīvokļi. Lauku teritorijā atrodas 148 dzīvokļi, lielākoties vienistabu un divistabu dzīvokļi attiecīgi 43% un 33% no visiem dzīvokļiem. Salaspils novadā pēdējā dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā gadā. Pamatojoties uz LR likumiem: Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem Salaspils novadā 2 dzīvojamie nami ir denacionalizēti un atdoti likumīgajiem īpašniekiem. Atlikušās dzīvojamās mājas, pamatojoties uz likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, ir nodotas vispārējai privatizācijai. Visas dzīvojamās platības ir izīrētas. Neprivatizētas pašvaldības dzīvojamā fondā ir aptuveni 13 % dzīvojamo telpu, tajā skaitā, divdesmit četri dzīvokļi Sociālās palīdzības namā Raiņa ielā 17a un astoņdesmit divas dzīvojamās telpas pārvietojamā dzīvojamā fondā Sociālās palīdzības namā Skolas ielā 7. Pašvaldības SIA apsaimniekošanā ir daļēji privatizētas 69 mājas, tai skaitā 12 mājas lauku teritorijā, kurās dzīvokļi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Dzīvokļu pieprasītāju uzskaites rinda Salaspils novada pašvaldībā ir samazinājusies, pamatojoties uz izmaiņām likumā Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nevis uz realitāti, ka jūtami šīm ģimenēm būtu palīdzēts dzīvokļu jautājumos. Tam nav bijis ne finansiāla pamata, ne pietiekošā daudzumā dzīvojamās platības. Šobrīd pašvaldības dzīvojamā fonda rīcībā ir aptuveni 600 dzīvokļi, toties Salaspilī notiek intensīva privātā apbūve gadā tika izsniegta 33 būvatļauja, gadā būvatļauja, 2004.gadā 309, bet gadā 271 būvatļauja. Tātad pašvaldību dzīvojamo māju skaits pakāpeniski samazinās. Saskaņā ar datiem 2002., 2003., un 2005.gadā par iedzīvotāju personīgajiem līdzekļiem un ar valsts kredīta palīdzību kopā uzbūvētas 84 individuālās mājas. 10.attēls Salaspils teritorijā uzbūvētās dārza mājas un dzīvojamās mājas laika posmā no līdz 2005.gadam dārza mājas dzīvojamās mājas Ar ūdensvadu un kanalizāciju ir apgādāti visi pilsētas dzīvokļi, arī centrālā apkure, vanna (duša), karstais ūdens un gāzes apgāde ir pieejama gandrīz visos dzīvokļos 99,4%. Lauku teritorijā šie rādītāji atšķiras. Gāzes apgāde ir 93,2% dzīvokļu, bet tikai nedaudz vairāk par pusi dzīvokļu ir apgādāti ar ūdensvadu un kanalizāciju (60,1%), kā arī centrālo apkuri, vannu (dušu) un karsto ūdeni (58,1%). 31

32 Sociālā infrastruktūra Veselības aizsardzība Medicīnas aprūpi Salaspilī nodrošina SIA Salaspils poliklīnika, kas atvērta 1976.gadā. Sākumā tā darbojās kā pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, bet kopš 2002 gada tas kļuva par pašvaldības kapitālsabiedrību. Poliklīnikā iespējams saņemt primāro un sekundāro medicīnisko aprūpi, darbojas laboratorija un rentgena kabinets. Ārstu sadalījums pa specialitātēm parādīts 1.tabulā. Salaspils poliklīnikā praktizējošo ārstu sadalījums pa specialitātēm Specialitāte Ārstu skaits pediatri 5 terapeiti 8 Acu ārsts 2 LOR 2 Ginekologi 2 Kardiologs 1 Rehabilatologs 1 Stomatologi protēzists Ārsts radiologs 1 (+1 amata apvienošanas kārtībā) Laboratorijas ārsts 1 Ķirurgs traumotologs Narkologs 1 Dermotolgs 1 1.tabula Šobrīd visiem poliklīnikā strādājošajiem pediatriem un terapeitiem ir ģimenes ārsta sertifikāti. Kopā Salaspils medicīniskajās iestādēs nodarbināti 60 ārsti, no kuriem 29 ir privātārsti un pārējie ir pastāvīgie poliklīnikas darbinieki. Salaspils poliklīnikā iespējams izdarīt visas profilaktiskās potes, kas paredzētas valsts programmā, kā arī potes pret ērču encefalītu un gripu. Salaspils medicīnisko iestāžu apkalpes zonā šobrīd ir iedzīvotāji. Salīdzinot medicīnas iestāžu noslogojumu 2000.gadā ar 2005.gadu (skat.2.tabulu), tad ir vērojams iedzīvotāju ārstu apmeklējuma samazinājums divās reizēs. Viens no šādas situācijas iemesliem ir Salaspils poliklīnikas pāreja uz kapitālsabiedrību, kas nozīmē, ka vairākums iedzīvotāju apmeklē privātārstus. Medicīnas iestāžu noslogojums Salaspilī Sniegtās palīdzības veids Pacientu skaits 2000.gads 2006.gads Ārstu apmeklējumi, t.sk., pieaugušie bērni mājas vizītes pieaugušajiem tabula 32

33 Kultūra Teritorijas raksturs veidojies vēsturisko notikumu gaitā, no lauku apdzīvotas vietas izaugot par industriāli attīstītu pilsētu. Salaspils un Doles iedzīvotāju sabiedriskās dzīves aktivitātes aizsākās 19. gs. otrajā pusē ar dažādu biedrību un kora organizēšanu, līdzdalību pašdarbības teātra izrādēs, iesaistīšanos baznīcu (Salaspils un Doles-Ķekavas) draudžu organizētajos pasākumos u.c. Otrais Pasaules karš pārtrauca sabiedrisko dzīvi teritorijā, šeit tika izveidotas divas koncentrācijas nometnes. Neliela rosība kultūras dzīvē Salaspils teritorijā atsākās pēc II Pasaules kara beigām. Pilsētas un lauku apdzīvoto vietu seju visvairāk mainījis padomju laika intensīvās celtniecības posms, sākumā ar baraku tipa dzīvošanai pielāgotām mājām, strauju ražošanas korpusu un standarta dzīvojamo paneļa ēku būvniecību izveidojot bezpersoniskus un līdz tam neierastus daudzdzīvokļu ēku mikrorajonus. Šādu celtņu būvniecību uzsāka arī lauku teritorijā lielo rūpniecisko objektu tuvumā. Starp dažādiem resoriem nokoordinētā celtniecība negatīvi ietekmēja gan apdzīvotās vietas izskatu un plānojumu, gan arī sadzīves atmosfēru. Veikto pasākumu rezultātā tika iznīcināta vēsturiskā apbūve, kas nedaudz saglabājusies vienīgi pie Salaspils dzelzceļa stacijas. Izveidojot Rīgas HES ūdenskrātuvi, tika applūdināti tādi kultūrvēsturiskie pieminekļi kā Salaspils pilsdrupas, Doles Ķivutkalns, gados celtā Salaspils pamatskola u.c. Turklāt lielo rūpniecības objektu celtniecības laikā Salaspils teritorijā ieplūda daudz cittautiešu, radot draudus latviešu valodas, tradīciju un vērtību saglabāšanai. Salaspils novadā ir daudzveidīgs kultūras nozaru piedāvājums. Pašā pilsētā kopš 1967.gada darbojas kultūras nams Rīgava un kopš 1980.gada - kultūras nams Enerģētiķis, kuri budžeta ietvaros nodrošina un atbalsta pašdarbības kolektīvu darbību, atbalsta un organizē novada nevalstisko organizāciju sarīkojumus, rīko valsts, tradicionālo svētku svinības, kā arī konkursus, izstādes, atpūtas vakarus gadā kultūras namos kopā darbojušies 38 kolektīvi, no tiem 25, kuros noteikta dalības maksa. Šajos kolektīvos kopā darbojas 664 dažādu vecuma grupu dalībnieki. Abos kultūras namos kopā gadā organizētas 390 dažādas kultūras norises, tajā skaitā izglītojošie un izklaides pasākumi, izbraukumu koncertdarbība un citas norises. Salaspils iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt arī izstāžu zāli, kas atvērta 1997.gadā vecajā aptiekas mājā. Salaspils izstāžu zāle vieta, kur uz brīdi apstājas laiks, un kur cilvēki nāk veldzēt dvēseli, atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. Uz mirkli aizbēgt no ikdienas palīdz gan XX gadsimta 20.gadosbūvētais mājīgais namiņš, gan skaistais dārzs kā brīnišķīga oāze pilsētas vidū. Salaspilī apzinātie 140 mākslinieki un daiļamatnieki ir apvienojušies asociācijā Salas Pils. Šeit pulcējas arī Salaspils sieviešu klubs Spīganas, darbojas Bībeles studija, bieži notiek arī citi interesanti pasākumi. Iestādē apskatāmi daiļamatnieku darbi, regulāri tiek atklātas mākslas izstādes, iespējams iegādāties suvenīrus. Vasarā izstāžu zāles dārzā tiek rīkoti mūzikas koncerti. Doles muižas kompleksā kopš 1977.g. atvērts Daugavas muzejs, kas iepazīstina ar Daugavas ūdens ceļa vēsturi, laivinieku, zvejnieku un pārcēlāju amatiem. Muzejs piedāvā gan mākslas, gan tematiskās izstādes par Daugavu. Muzeja parkā iekārtota brīvdabas ekspozīcija Daugavas lejteces zvejnieka sēta, paredzētas nodarbības arī bērniem un skolēniem. Salaspils bibliotēkas pirmsākumi saistāmi jau ar gadu. No gada Salaspils tautas bibliotēkas pārņem Salaspils pašvaldība. No 2005.gada 1.marta Bibliotēka veic Rīgas rajona Galvenās bibliotēkas funkcijas. Iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu Salaspilī nodrošina Salaspils novada bibliotēka un tās struktūrvienības: Bērnu un jauniešu filiālbibliotēka Avotiņš - specializējas bērnu un jauniešu apkalpošanā, Dienvidu filiālbibliotēka - orientēta uz mikrorajona apkalpošanu, Saulkalnes filiālbibliotēka - nodrošina lasītāju apkalpošanu Saulkalnes ciematā. Bibliotēkas darbības mērķis veicināt sabiedrības attīstību un izglītību, nodrošinot sakārtotas informācijas pieejamību. 33

34 Kultūras nams Rīgava Kultūras nams Rīgava ir pašvaldības iestāde. Kultūras nama darbības mērķis ir kultūrapgaismības, radošās darbības, tradicionālo kultūras norišu piedāvājuma nodrošināšana, kultūras un mākslas vērtību saglabāšana un uzturēšana Salaspils novadā. Kultūras nama uzdevumi ir valsts kultūrpolitikas īstenošana Salaspils novadā, atbilstoši visu iedzīvotāju grupu interesēm un vajadzībām, vērtīborientācijas veidošana, radoša iesaistīšanās kultūras procesā, kultūras mantojuma saglabāšana un piesaiste, radošo pašizpausmju un iniciatīvu atbalstīšana. Kultūras namā strādā 29 darbinieki, no tiem 16 pamatdarbā. 8 speciālistiem ir augstākā izglītība horeogrāfijā un mūzikā, 5 speciālistiem ir augstākā izglītība citā specialitātē. Vidējā speciālā izglītība horeogrāfijā un mūzikā ir 7 darbiniekiem, citās jomās 2 darbiniekiem. Vispārējā vidējā izglītība ir 7 darbiniekiem. Kultūras nama 4 darbinieki studē dažādās augstskolās. Kultūras namā Rīgava 313 dalībnieki darbojas 19 dažādu profilu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu grupās. 13 grupas apmeklē pirmsskolas un skolas vecuma bērni un jaunieši. Iestādes budžetu veido pašvaldības finansējums, kā arī valsts mērķdotācija, ieņēmumi no pasākumu ieejas biļetēm, maksas pakalpojumi, KKF finansējums un citi ienākumi. Vairāk ir pārstāvēta tautas māksla 206 dalībnieki darbojas 2 jauktā kora grupas un 7 deju kolektīvu grupas, tajā skaitā 4 bērnu deju kolektīva Sienāzītis grupas, jauniešu deju kolektīvi Ūsiņš un Austriņš un vidējās paaudzes deju grupa Ūsa. Aktīva ir arī vokālo ansambļu darbība. Popgrupā Dzeltenā zemūdene ir 3 dažādu vecumu grupas, vokālā grupa Vālodzīte sastāv no 4 grupām, darbojas arī vokālās grupas Salaspils puikas un Spārni. Kopā šo kolektīvu 9 grupas apmeklē 93 audzēkņi. Kopš 1997.gada pastāv un veic aktīvu koncertdarbību deju grupa Buras. Tās sastāvā 14 dalībnieki. Pie tehniskajiem pulciņiem pieskaitāms Angļu valodas klubs kura 4 grupās darbojas 44 bērni. No uzskaitītajiem pulciņiem 15 ir par maksu, dalībnieki pārsvarā ir pamatskolas un pirmsskolas vecuma bērni. Kultūras namā Rīgava darbojas arī 4 interešu klubi ģimeņu klubs Saskaņa, rokdarbnieču klubs Sirdsprieks, Bēbīšu skola un kāršu spēles Zolīte klubs, kuros apvienojušies 154 biedri gadā kultūras nams ir organizējis 258 dažāda profila norises. Notikuši Valsts un tradicionālie svētki, 42 informatīvi izglītojoši pasākumi, 19 amatierkolektīvu koncerti, 103 vieskoncerti, 4 profesionāla un 2 amatierteātra izrādes, 56 izklaides pasākumi. Citu iestāžu rīkotie informatīvi izglītojoši pasākumi notikuši 8 reizes, izklaides pasākumi 23 reizes. Rūpniecības preču pārdošana kultūras namā notikusi 6 reizes, 4 reizes darbojies grāmatu galds un 4 reizes kafejnīca. Kultūras nams Rīgava vairāk atbalsta tradicionālās kultūras norises un aktīvi veido savu koncertdarbību gan novadā, gan ārpus tā. Popgrupa Dzeltenā zemūdene 2005.gadā ir viesojusies Krenovicē (Čehija), vokālās grupas Vālodzīte un Salaspils puikas koncertējušas Lietuvas pilsētās Sudeikā un Klaipēdā, deju ansamblis Ūsa viesojies Lietuvā un Čehijā. Iestādes pulciņu mērķauditorija pārsvarā ir bērni un skolu jaunatne. Jauktā kora jauniešu grupa, deju kolektīvi Sienāzītis un Austriņš, kopā 86 dalībnieki, piedalījās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Tradicionāli tika rīkoti gadskārtu ieražu un tradicionālie pasākumi - Jāņu ielīgošana, Lāčplēša diena, Adventes un Ziemassvētku pasākumi. Kultūras namā notikušas Latvijas profesionālo teātru un mūziķu viesizrādes, bet iestādes kolektīvi bijuši koncertceļojumos uz ārvalstīm. Noticis arī Mazo vokālistu konkurss Salaspils Cālis 2006 un Olgas konkurss disenīte. 34

35 Kultūras nams Enerģētiķis Kultūras nams Enerģētiķis ir pašvaldības iestāde. Kultūras nama darbības mērķis ir kultūrapgaismības, radošās darbības, tradicionālo kultūras norišu piedāvājuma nodrošināšana, kultūras un mākslas vērtību saglabāšana un uzturēšana Salaspils novadā. Kultūras nama uzdevumi ir valsts kultūrpolitikas īstenošana Salaspils novadā, atbilstoši visu iedzīvotāju grupu interesēm un vajadzībām, vērtīborientācijas veidošana, radoša iesaistīšanās kultūras procesā, kultūras mantojuma saglabāšana un piesaiste, radošo pašizpausmju un iniciatīvu atbalstīšana. Kultūras namam ir struktūrvienība - Izstāžu zāle, kuras uzdevumi ir tematisko un autorizstāžu organizēšana, jauno talantu, t.sk., bērnu atbalstīšana un darbu eksponēšana. Kultūras namā strādā 45 darbinieki, no tiem 27 pamatdarbā. 11 speciālistiem ir augstākā izglītība horeogrāfijā un mūzikā, 4 speciālistiem ir augstākā izglītība citā specialitātē. Vidējā speciālā izglītība horeogrāfijā un mūzikā ir 11 darbiniekiem, citās jomās 10 darbiniekiem. Vispārējā vidējā izglītība ir 2 darbiniekiem, pamatizglītība 7 darbiniekiem. Iestādes budžetu pamatā veido pašvaldības finansējums, kā arī valsts mērķdotācija, ieņēmumi no pasākumu ieejas biļetēm, telpu noma un kino biļešu ienākumi. Kultūras namā Enerģētiķis 351 dalībnieks darbojas 19 dažādu profilu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu grupās. 13 grupas apmeklē pirmsskolas un skolas vecuma bērni un jaunieši. Šajā iestādē ir ļoti plašs piedāvāto nodarbību spektrs. Tautas mākslu pārstāv jauktais koris Tiāde ar 25 dalībniekiem, pūtēju orķestris ar 21 dalībnieku, krievu jauniešu un latviešu amatierteātri, keramikas pulciņš. Darbojas arī vokālie ansambļi dažādām vecuma grupām: krievu dziesmu ansamblis Otrada un senioru vokālais ansamblis Viktorija, kuros darbojas 20 dalībnieces, kā arī bērnu vokālais ansamblis Fantāzija ar 20 dalībniekiem. Kultūras namā iespējams apgūt arī mūzikas pamatus, apmeklējot individuālās nodarbības klavieru spēles pulciņā un solfedžo grupu nodarbības. Iestādē tiek piedāvāta plaša deju pulciņu izvēle. 122 dalībnieki darbojas 6 deju pulciņos, no kuriem 3 pulciņi paredzēti pirmsskolniekiem un skolas vecuma bērniem: bērnu deju grupa Fantāzija, modes deju teātris Jūras pērles un deju skola Gang Breakers. Ir iespēja nodarboties līnijdeju, vēderdejotāju grupās, kā arī senioru deju grupā Madaras. Nodarbības skolas vecuma bērniem piedāvā cirka studija Arlekīns, vizuālās mākslas, angļu valodas un karatē grupas gadā kultūras nams ir organizējis 152 dažāda profila norises. Notikuši 5 Valsts un tradicionālie svētki, 2 informatīvi izglītojoši pasākumi, 11 amatierkolektīvu un 2 profesionāļu koncerti, 4 amatierteātra izrādes, 9 izklaides pasākumi. Iestādē ir iespēja rīkot kinoseansus: Kultūras nams Enerģētiķis piedāvājums ir daudzveidīgs - gan tradicionālās kultūras norises, gan netradicionālās. Iestādes pulciņu darbība orientēta uz visām vecumu grupām. Atbilstoši kultūras nama lokalizācijai un tradīcijām, iespēja darboties dažādos pulciņos tiek piedāvāta arī krievvalodīgo iedzīvotāju grupai. Šeit var minēt krievu dziesmas ansambli Otrada un Krievu dziesmas festivālu, Vecā Jaunā gada svinēšanu, Masļeņņicu u.c. pasākumus. Notikušas arī Lieldienu, Mārtiņu un Ziemassvētku uzvedumi gan latviešu, gan krievu valodā. Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi senioru vokālo ansambļu sadziedāšanās Daugav's abas malas, Sadancošana popdeju ritmos. Novembrī noticis Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts 35

36 koncerts Mēs - dzirksteles no senču ugunskura gadā nodibināts pūtēju orķestris, kas sevi jau veiksmīgi pieteicis dažādos pilsētas mēroga pasākumos. Kultūras norišu piedāvājumu būtiski papildina arī Izstāžu zāles darbība, gadā aktīvi veidojot kultūras apmaiņas pasākumus ar Japānu. Sadarbībā ar Japānas vēstniecību Latvijā un japāņu valodas un kultūras studiju Gengo organizējusi projektus izstādes Amazones mūža mežu opera un Japāna ikdienā (kimono) ar japāņu fotomākslinieka Fudži Hiroši un japāņu kora Sapņu balons piedalīšanos, iesaistot arī Daugavas muzeju. Sadarbībā ar Mākslinieku un daiļamatnieku asociāciju Salas pils un Salaspils novada domi, tika realizēts projekts Žogs. Gada laikā notikušas 15 izstādes, kurās piedalījušies profesionāli mākslinieki, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, Salaspils mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, daiļamatnieki. Izstāžu zālē organizētas 6 amatieru un 9 profesionālu mākslinieku izstādes. Citu iestāžu rīkotie Valsts un tradicionālie svētki notikuši 4 reizes, informatīvi izglītojoši pasākumi- 10 reizes, 2 amatieru un 2 profesionāļu koncerti, 2 profesionālas izrādes, izklaides pasākumi 5 reizes un reliģisko konfesiju norises 24 reizes. Pastāvīgā ekspozīcijā apskatāmi profesionālu mākslinieku un daiļamatnieku darbi. Bibliotēkas Salaspils novada bibliotēka Salaspils novada bibliotēka ir Salaspils novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras darbības mērķis veicināt sabiedrības attīstību un izglītību, nodrošinot sakārtotas informācijas pieejamību. Bibliotēka veic Rīgas rajona Galvenās bibliotēkas funkcijas. Tās vienotajā struktūrā ietilpst bērnu un jauniešu filiālbibliotēka Avotiņš, Dienvidu filiālbibliotēka un Saulkalnes filiālbibliotēka. Salaspils novada bibliotēkas un tas struktūrvienību galvenais uzdevums ir gatavošanās akreditācijai bibliotekārā darba procesu sakārtošana atbilstoši bibliotekārā darba standartiem. Laika posmā no 20.februāra līdz jūnija vidum Salaspils novada bibliotēkā tika veikts remonts, kura laikā tika izveidotas jaunas datorvietas, iegādātas mēbeles. Lai arī telpu platība nav mainījusies, remonta rezultātā bibliotēka ir kļuvusi plašāka un atvērtāka lietotājiem. Bibliotēkas attīstība tiek sekmēta arī ar projektiem. P No 2005.gada maija līdz decembrim notika projekta Informacionālo vajadzību nodrošinājums bērniem un jauniešiem Salaspils novada bibliotēkās realizācija un 2006.gada janvārī sadarbībā ar Salaspils 1.vidusskolu projekta noslēguma pasākums, kurā prezentēts projekta ietvaros izveidotais informatīvais buklets skolēniem Ceļvedis informācijas meklēšanai internetā. 36

37 P Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) iesniegts projekts Salaspils novada mājas lapas izveide. Līdz ar to no 2006.gada 30.novembra pieejama Salaspils novada bibliotēkas mājas lapa P Iesniegts projekts Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansētajā mērķprogrammā Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām. P Salaspils novada domes atbalstītais kultūras projekts Vinnijs Pūks un siera ritulis. P Bērnu un jauniešu filiālbibliotēka Avotiņš un Saulkalnes filiālbibliotēka guvusi atbalstu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Lasīšanas veicināšana un bibliotēku pakalpojumu bērniem attīstīšana 1.posma Bērnu žūrija. Šodien Salaspils novada bibliotēkas krājums ir universāls un tiek veidots atbilstoši publiskās bibliotēkas statusam un lietotāju vajadzībām. Bibliotēka piedāvā: nozaru literatūru un daiļliteratūru periodiskos izdevumus (apm. 70 nosaukumus) novadpētniecības materiālus preses klipus abonētās datu bāzes (NAIS, LURSOFT, EBSCO) bibliotēkas veidotās datu bāzes BIS ALISE - Kopkatalogs, Analītika, Novads interneta pakalpojumus kopēšanas, skenēšanas un faksa pakalpojumus Adrese: Līvzemes iela 8, Salaspils, LV-2169 tālr , tālr./fakss ; mājaslapa: e-pasts: spb@salaspils.lv Bērnu un jauniešu filiālbibliotēka Avotiņš Avotiņš ir Salaspils ciema bibliotēkā bērnu grāmatu nodaļa, kas kopš 1998.gada atrodas kultūras namā Enerģētiķis. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem bibliotēkas darbā ir iemācīt bērniem pēc iespējas labāk izmantot bibliotēkas krājumu, izvērtēt lasīto, attīstīt iespiesto un elektronisko dokumentu izmantošanas prasmes, tātad nodrošināt bērnus un jauniešus ar nepieciešamo informāciju, rosināt interesi par lasīšanu, aktīvi izmantot moderno tehnoloģiju iespējas. No 1169 reģistrētajiem bibliotēkā lasītājiem 802 ir bērni un jaunieši līdz 18 gadiem. Pirmskolas vecuma bērniem filiālbibliotēka piedāvā bilžu grāmatas un galda spēles. Skolēniem grāmatas un citus dokumentus mācībām un atpūtai gadā pozitīvi atzīmējama tendence ir tā, ka skolēni arvien biežāk bibliotēkā pieprasa grāmatas savam vaļaspriekam, nevis tikai mācībām. Diemžēl vērojama intereses mazināšanās par latviešu oriģinālliteratūru, izņemot latviešu autoru kriminālromānu šis žanrs 2006.gadā bijis ļoti iecienīts vecāko klašu skolēnu vidū. Liels pieprasījums bija pēc ārzemju autoru daiļliteratūras, kā arī eksakto un humanitāro zinātņu literatūras. Jau piekto gadu filiālbibliotēka Avotiņš piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra organizētajā un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētajā programmā Bērnu žūrija: lasīšanas veicināšanas programma. Šogad VKKF piedāvā 48 bērnu un jauniešu grāmatas. Tas ir vērtīgs bibliotēkas krājuma papildinājums. Bērnu žūrija guvusi atsaucību un ir ļoti populāra mazo lasītāju un jauniešu vidū. Ar bērnu iniciatīvu izveidots jauno lasītāju klubiņš Salaspils SuperPūce. Ar 2005.g. aprīlī 37

38 organizētajiem 1.Bērnu grāmatu svētkiem Rīgas rajona bibliotēku Bērnu Žūrijas ekspertu lielais salidojums Salaspilī ir likti pamati jaunas tradīcijas aizsākšanai Rīgas rajonā g. 12. maijā par Salaspils novada lasīšanas svētku organizēšanu un lasītprieka veicināšanu bibliotēka Avotiņš saņēma Pateicības rakstu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Bibliotēka sadarbojas ar Salaspils izglītības un kultūras iestādēm un sabiedriskajām organizācijām. Tikšanās ar rakstniekiem un novadniekiem ir veicinājušas ne tikai interesi par grāmatu un lasīšanu, bet arī par pilsētas un novada vēsturi, kultūru. Par tradīciju jau ir kļuvuši bibliotēkas organizētie pasākumi Dzejas dienas, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumi, iepazīšanās ekskursija No māla plāksnes līdz CD ROM jaunāko klašu skolēniem un pirmskolu izglītības iestāžu audzēkņiem u.c. Katru mēnesi bibliotēkas lasītājiem tiek piedāvātas informatīvas un grāmatu izstādes - par aktuālākajiem notikumiem un jaunākajiem izdevumiem nozarē. Lielu interesi izraisīja izstāžu cikls Iezīmdienas - gadskārtu ieražām veltītas ikmēneša tematiskās izstādes. Populāra lasītāju vidū ir arī informatīvā izstāde Ceļvedis studijām Latvijā gada vasarā īpašu popularitāti guva izstāde Iepazīsim teiksmainās Latvijas pilis. Bibliotēka piedāvā: Adrese: interesantus un saturīgus literāros pasākumus grāmatas un periodiku bērniem un jauniešiem galda spēles interneta pakalpojumus elektroniskās datu bāzes BIS ALISE datu bāzi Letonika Skolas iela 2, Salaspils, LV-2121 tālr e - pasts ritabib@inbox.lv Dienvidu filiālbibliotēka Bibliotēkā ir universāls grāmatu un periodisko izdevumu krājums ar 9265 vienībām. Bibliotēkas krājums ik gadu tiek papildināts ar aptuveni 250 jaunām grāmatām gan no pašvaldības līdzekļiem, gan Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas, gan lasītāju dāvinājumiem. Regulāri tiek veidotas literatūras izstādes par ievērojamiem cilvēkiem un notikumiem. Katru rudeni bibliotēka piedalās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos, organizējot literāros lasījumus. Dienvidu filialbibliotēkā 2006.gadā sniegtas 663 uzziņas un konsultācijas informācijas meklēšanā. Lielākā daļa uzziņu ir tematiskās literatūras vai informācijas meklēšana par noteiktu tēmu, taču ir arī adresālās, faktu un bibliogrāfisko datu precizējošas uzziņas. Bez tradicionālajiem avotiem izmantoti arī elektroniskie resursi: citu bibliotēku katalogi, datu bāzes, turklāt tiek abonēta Letonikas datu bāze gadā filiālbibliotēka ir iesaistījusies datubāzu: Lursoft laikrakstu bibliotēka un Likumi.lid.lv bezmaksas izmēģināšanā. Joprojām tiek turpināta tematisko mapju papildināšana ar materiāliem par šādām tēmām: latviešu rakstnieki, latviešu mākslinieki, aktieri, Latvijas valsts svētku un atceres dienas, Latvijas vēsture, ģeogrāfija, nacionālie svētki un tradīcijas. Bibliotēka piedāvā : daiļliteratūru pieaugušajiem un bērniem nozaru literatūru periodiskos izdevumus datorpakalpojumus interneta pieslēgumu 38

39 datu bāzi Letonika Šobrīd Dienvidu bibliotēkas prioritāte gatavoties remontam un paplašināt pakalpojumu klāstu. Adrese: Dienvidu iela 7/3, Salaspils, LV-2169 tālr e pasts: dmos@inbox.lv Saulkalnes filiālbibliotēka Saulkalnes filiālbibliotēka bibliotēka atrodas Saulkalnes pirmskolas izglītības iestādes Daugaviņa telpās. Saulkalnes bibliotēka ar savu darbību ir ieguvusi vietējā kultūras centra prestižu un piesaista ne tikai bērnu, bet arī visu vietējo iedzīvotāju interesi. KKF mērķprogrammas Bērnu žūrija realizēšanas laikā ir meklētas jaunas radošas formas bērnu lasīšanas veicināšanā, kā rezultātā 2006.gadā Saulkalnes lasītāji bērni ir izveidojuši savu jauno lasītāju klubiņu Saulkalnes lasītāju sala. Saulkalnes Bērnu žūrijas eksperti regulāri satiekas sanāksmēs, ierosina konkursus un aktīvi gatavojas pasākumiem. Saulkalnes bibliotēkas lietotājiem un interesentiem sniegtas 836 uzziņas, t.sk. tematiskās - 301, faktu, bibliogrāfiskos datus precizējošas un adresālās 535. Tematiskas uzziņas, galvenokārt, sniegtas par pedagoģijas un psiholoģijas jautājumiem studējošiem PII Daugaviņa pedagogiem. Skolēniem sniegtas uzziņas bijušas literatūrzinātnē, bioloģijā, astronomijā, vēsturē. Bibliotēka veic arī aktīvu darbu ar sabiedrību tikšanās, pasākumi un novadnieku darbu izstādes. Katru pavasari Bibliotēku nedēļas ietvaros PII Daugaviņa audzēkņiem bibliotēkā notiek bibliotekārās stundas Satiec grāmatiņu, pārējiem interesentiem apmācības Interneta iespējas. Bibliotēka piedāvā: pieaugušo un bērnu bibliotekāro apkalpošanu interneta pieslēgumu kopēšanas un skenēšanas pakalpojumus datu bāzi Letonika Adrese: Saulkalne, Salaspils novads, Rīgas rajons, LV-2117, tālr e pasts: saulkalnes.biblioteka@navigator.lv Baznīcas Salaspils teritorijā (applūdinātajā Mārtiņsalā) atradās viena no visvecākajām, iespējams, pati vecākā katoļu baznīca Latvijā, kas celta XII gs. beigās. XIV gs. otrajā pusē uzceltā Sv. Jura baznīca Daugavas labajā krastā ir karos postīta un vairākkārt atjaunota. No XVII līdz XX gs. vidum šī baznīca bija luterāņu draudzes pārziņā, turklāt neatņemama vecās Salaspils ainavas sastāvdaļa. Ūdenskrātuves malā tagad atrodas šīs baznīcas drupas XIV gadsimta altārdaļas mūri, virs kuriem uzstādīts krusts (skat. 1.attēlu). Luterāņu draudzi Salaspilī atjaunoja 1991.gadā, taču tās dievkalpojumi pašlaik notiek Salaspils pilsētas domes dzimtsarakstu zālē, līdz tiks uzcelta jauna luterāņu baznīca. Salaspils evanģēliski luteriskajā draudzē ir 75 draudzes locekļi. 39

40 1.attēls Sv.Jura baznīcas drupas Kopš 1991.gada Salaspilī darbojas arī Romas katoļu draudze, šobrīd ar 900 draudzes locekļiem. Ļoti īsā laikā tika uzcelta un 1996.gadā iesvētīta Dievmātes Marijas Sv. Rožukroņa karalienes baznīca. Tai ir laikmetīga arhitektūra, izmantoti mūsdienīgi celtniecības materiāli (skat. 2.attēlu). Īsu laika posmu līdz sagraušanai 1. Pasaules kara laikā Salaspilī bija arī pareizticīgo baznīca gadā dibināta Salaspils pareizticīgo draudzes Visu sērojošo iepriecinājums padome. Tai pašā gadā par saziedotajiem līdzekļiem uzcēla nelielu pareizticīgo lūgšanu namu (skat. 3.attēlu), plānota arī jaunas, lielas baznīcas celtniecība. Šobrīd draudzē ir 80 locekļi. 2.attēls Katoļu baznīca un Pareizticīgo lūgšanu nams Salaspilī 40

41 Izglītība Izglītība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem teritorijas attīstībā, iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanā un bezdarba līmeņa samazināšanā. Salaspils mācību iestādes ir Salaspils novada domes iestādes un tiek uzturētas no pašvaldības budžeta. Izglītība Salaspils pilsētas pašvaldības budžetā ir vislielākais izdevumu postenis- vidēji 34% gadā. Pedagogu darbs tiek finansēts no Valsts budžeta. Skolu vēsture Salaspilī, tāpat kā daudzviet Latvijā, aizsākusies ar draudzes skolām. Laika posmā no 1866.gada līdz mūsdienām teritorijā pastāvējušas piecas vispārizglītojošās skolas. Pirmā skola atradās Rīgas Daugavpils lielceļa malā Daugavas krastā, kuru 1866.g. atklāja pārbūvētajā bijušā Lauku kroga ēkā, bet I Pasaules kara laikā vācieši ieņēma Pārdaugavu, tādēļ skolai darbs bija jāpārtrauc. Otrā skola arī atradās Daugavas krastā bijušajā Salaspils muižas ēkā. Skolas pastāvēšanu pārtrauca Rīgas HES celtniecība, kad ēka tika appludināta. Trešā vispārizglītojošā skola ir uzcelta 1965.gadā uz I Pasaules karā nopostītās pareizticīgo baznīcas pamatiem. Darbības sākumā skolā bija divas maiņas latviešu un krievu, taču vēlāk uzcēla Salaspils 2.vidusskolu krievu plūsmai. Salaspils novada pašreizējā teritorijā atradās arī citas skolas, kas pastāvēja vismaz kopš 19.gs. otras puses Stopiņu skola, arī Doles salā dažādos laikos darbojās skolas u.c. Vispārizglītojošās skolas gada septembrī skolas gaitas Salaspils novada vispārizglītojošās skolās uzsāka 1675 skolēni, tajā skaitā 177 pirmklasnieki, savukārt pirmskolas izglītības iestādēs bija 635 audzēkņi un profesionālās izglītības iestādēs gāja 405 bērni. Salaspils 1. vidusskola Salaspils 1. vidusskola ir vispārizglītojoša izglītības iestāde, kas piedāvā skolēniem apgūt pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. Skolēnu skaits gada 1. septembrī 700, pedagogu skaits 58. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu. Skolas vīzija: Skola, kurā sakārtota fiziskā vide, pozitīvs mikroklimats un sadarbība ar apkārtējo sabiedrību nodrošina iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību visās izglītības pakāpēs. Skola piedāvā šādas programmas: Skolas līdzdalība projektos: Pamatizglītības programma, Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Kultūrizglītības programma (kori, deju kolektīvs Dzīpariņš, vokālais ansamblis, drāmas grupa, skatuves runas pulciņš, vizuālās mākslas pulciņš, suvenīru pulciņš, šūšanas pulciņš, Rotaļnieki, kulinārijas pulciņš, tehniskās jaunrades pulciņš); Sporta izglītības programma (basketbols, vieglatlētika, frisbijs, florbols); Tehniskās jaunrades programma (datorzinību pulciņš); 41

42 Skolas publicitāte: o o o o o Comenius 1 skolu partnerības projekts; SIF latviešu valodas kursi mazākumtautību skolēniem un pieaugušajiem; LVAVA tematisko plānu izstrāde mazākumtautību skolām vēsturē, bioloģijā; LVAVA Skolu sadarbības projekti vienotam metodiskajam atbalstam mazākumtautību un latviešu mācībvalodu skolās, kuras īsteno vispārējas vidējās izglītības programmas. Skolas avīzes Logs projekts. Sākumskolas un pirmskolas izglītības darba grupas sadarbība. Sabiedrības informēšana par skolas aktualitātēm Salaspils Vēstīs ; Atvērto durvju dienas; Draudzīgais Aicinājums; Skolas avīze Logs ; Informācija par notikumiem skolā un mācību sasniegumiem Skolas mājas lapā. Salaspils 2. vidusskola Salaspils 2. vidusskola ir vispārizglītojoša izglītības iestāde, kas piedāvā skolēniem apgūt pirmskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. Skolēnu skaits gada 1. septembrī 894 (pirmskolas grupās 96 bērni). Skolā strādā 92 pedagogi. Skolas vīzija: P izglītots, sociāli aktīvs, izvērtēt, lemt un rīkoties spējīgs skolas beidzējs, kurš izprot mūžizglītības nozīmi, ir tolerants pret citu viedokļiem, bet prot aizstāvēt savu; P izglītoti, motivēti tālākizglītībai, atvērti visam jaunajam, sociāli aktīvi pedagogi; P sakārtota, tehniski nodrošināta, psiholoģiski labvēlīga skolas vide; P skaidri, reālās iespējas un tālākizglītību ieveroši, visu pušu akceptēti mērķi un uzdevumi; P vecāki, kuri seko savu bērnu izglītībai, nodrošina tiem apstākļus sekmīgai izglītībai, sadarbojas ar skolu kopējo mērķu sasniegšanai. Skola realizē 11 izglītības programmas latviešu un krievu valodas plūsmā: Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības mazākumtautību programma, Pirmskolas izglītības programma, Pamatizglītības otra posma (7.-9.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību izglītības programma (3.modelis), Pamatizglītības programma (1. 9.kl.), Pamatizglītības (1.-9.kl.) mazākumtautību programma (3.modelis), Pamatizglītības (1.-9.kl.) mazākumtautību programma, Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma vakara (maiņu) skolām, 42

43 Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (neklātienei), Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma, Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma vakara (maiņu) skolām, Iestādē ir 894 audzēkņi un 65 pirmskolas audzēkņi. Skolas līdzdalība projektos: Skola pieteica un ieguva atbalstu starpskolu sadarbības projektā LVAVA Nacionālās programmas Latviešu valodas apguve aktivitāte Skolu sadarbības projekti vienotam metodiskam atbalstam mazākumtautību un latviešu mācībvalodas skolās, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas. Sadarbības partneris ir Salaspils 1.vidusskola. Projektā darbojas 16 Latvijas skolas. Projekts ir no 2006.gada jūnija līdz 2008.gada jūnijam. Salaspils sākumskola Salaspils sākumskola ir vispārizglītojoša izglītības iestāde, kas piedāvā skolēniem apgūt pamatizglītības un interešu izglītības programmas. Skolas vīzija: Izglītoti darbinieki, ieinteresēti visam jaunajam, tālākizglītības atbalstītāji. Skola- Salaspils pilsētas kultūrizglītojošs centrs, kurš ir atvērts sabiedrībai ar sakārtotu, drošu, mūsdienīgi aprīkotu vidi. Bērns izglītots, sabiedriski aktīvs, komunikabls, radošs indivīds, spējīgs darboties sabiedrībā, kurš prot mācīties un ir gatavs tālākai izglītības apgūšanai. Vecāki un apkārtējā sabiedrība bērnu izglītības veicinātāji un skolas sadarbības partneri. Skolas darbības mērķis: Veidot izglītības vidi un īstenot izglītības ieguves procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu. Galvenie uzdevumi 2006./2007.māc.gadam: 1. Turpināt pamatizglītības standartu ieviešanu sākumskolā, veicot izmaiņas mācību priekšmetu saturā, mācību darba organizācijā un skolotāju metodiskajā darbā. Ieviest skolēnu mācību sasniegumu datorizētu uzskaiti un analīzi. 2. Īstenot pirmskolas un sākumskolas pedagogu sadarbību latviešu valodas apmācībā. 3. Veidot sadarbību starp skolēniem, vecākiem un pedagogiem demokrātiskas skolas vides attīstīšanā. Iestāde piedāvā šādas programmas: Pamatizglītības pirmā posma (1.-4.kl.) programma; Pirmskolas izglītības programma; Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programma; Kultūrizglītības interešu programma (koris, popgrupa Atvasīte, pulciņi- teātra, estrādes deju, keramikas, drāmas stundas) Iestādē ir 162 bērni, no kuriem 81 ir pirmskolas izglītības iestādes audzēkņi: P skolēni 81 43

44 P 1-5 gadīgie bērni 38 P 5-6 gadīgie bērni 43 Skolas līdzdalība projektos: Dalība Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projektā Bērniem draudzīga skola, Izstrādāts un realizēts projekts labdarības akcija Dalies priekā! Pirmskolas izglītības iestādes Salaspils novadā darbojas 4 pirmskolas izglītības iestādes Daugaviņa, Ritenītis, Saime, Saulīte un trīs pirmskolas grupas Salaspils sākumskolā, trīs pirmskolas grupas Salaspils 2. vidusskolas sākumskolas telpās, kuras apmeklē 48 bērni kuras kopā apmeklē 697 bērni vecumā no 2 līdz 6 gadiem. Vietu pirmskolas izglītības iestādēs gaida vairāk kā 300 bērnu no 1 mēneša līdz piecu gadu vecumam. Pamatizglītības uzsākšanai tiek nodrošināta arī obligātā pirmskolas izglītības apguve: Salaspils sākumskolā latviešu valodā viena grupa un Salaspils 2. vidusskolā krievu valodā divas grupas. Pirmskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu pieredzes un profesionalitātes līmenis ir augsts. Pašvaldība finansiāli atbalsta pirmskolas pedagogus, kuri iegūst augstāko izglītību gadā šiem mērķiem tērēti Ls pirmskolas iestāžu pedagogi turpina mācības augstākajās izglītības iestādē. PII metodiskais darbs tiek augstu novērtēts arī rajonā. Mūsu PII katru gadu rīko atvērto durvju dienas un seminārus rajona PII pedagogiem. PII Daugaviņa ir novada kultūras centrs Saulkalnē, PII Ritenītis katru gadu pilsētas iedzīvotājus priecē ar bērnu, vecāku un pedagogu kopīgām izstādēm. Visās PII iestādēs tiek veikts nopietns darbs vecāku un sabiedrības izglītošanā un iesaistīšanā audzināšanas procesā vecāku un ģimeņu dienas, sporta un kultūras pasākumi. Jau par tradīciju kļuvis PII deju un dziesmu festivāls Draugu karuselis un bērnu un pedagogu viesošanās radniecīgās iestādēs novadā un rajonā. PII Daugaviņa Pirmskolas izglītības iestādes Daugaviņa vīzija: Bērnu attīstību veicinoša, radoša un droša vide. Darbības mērķis: pirmskolas, vides un vecāku pieprasījuma mērķi. Iestādes uzdevumi ir : 1. bērnu daudzpusīga sagatavošana skolai; 1.1. bērna es apziņas veidošanas nodrošināšana, 1.2. estētisko jūtu, sensoro, izziņas un kognitīvo spēju attīstīšana; 2. atbalsta nodrošināšana bērniem un ģimenēm, kuri nonākuši sociālā riska apstākļos; 2.1. vecāku izglītošana 2.2. bērnu un vecāku integrācijas nodrošināšana sabiedrībā. Tiek piedāvāta pirmskolas izglītības programma. Iestādē ir 84 audzēkņi, no kuriem: P 1-5 gadīgie bērni 41 P 5-6 gadīgie bērni 19 P 6-7 gadīgie bērni gadā iestādē uzdevumu sasniegšanai tika organizēti sekojoši pasākumi: 1. Bērnu personību veidojoši un attīstību nodrošinoši pasākumi: 2. Mācību programmas realizācija visās vecuma grupās. 44

45 3. Sporta pasākumi. 4. Sadarbība ar skolu un vecākiem. 5. Pedagogu pašizglītības nodrošinājums. 6. Interešu, tematiskie pasākumi. Publicitāte / sabiedrības informēšana - Informācija par iestādes darbību Salaspils mājas lapā. - Informācija Salaspils laikrakstos, Rīgas rajona laikrakstos. - Informācijas Salaspils TV. Gandarījums/sasniegumi - Vecāku izglītojošā programma PII Daugaviņa. - Ģimeņu zīmējumu izstādes Rudens raibumiņi un Balta, salta ziema nāca. - Mazo dziedātāju konkurss k/n Enerģētiķis Mazās zvaigznītes. - Rudens gadatirgus Es iejūdzu raibu gaili - Pārsteiguma koncerts Egles iedegšanas svētki - Piedalīšanās Salaspils adventes koncertā k/n Enerģētiķis. PII Ritenītis Iestādes statuss ir virzīties nepārtrauktā attīstībā, veidojot pedagoģiskā procesa darbību un uzkopjot apkārtējo vidi tā, lai veicinātu ikviena audzēkņa garīgo un fizisko attīstību. Tas sekmē brīvas un radošas personības izaugsmi. Galvenais mērķis un uzdevumi ir pakārtoti tam, lai sekmīgi sagatavotu bērnus pamatizglītības programmas apguvei skolā. Iestādes uzdevumi 2006.gadā bija: 1) Fizisko aktivitāšu bērnu veselības nostiprināšanā pilnveidošana; 2) Sadarbības ar vecākiem aktivizēšana, sekmējot jaunu darba formu veidošanos; 3) Pirmskolas skolotāju pedagoģiskās meistarības paaugstināšana, pievēršot lielāku uzmanību apmācībai darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Tiek piedāvāta pirmskolas izglītības programma. Iestādē ir 214 audzēkņi, no kuriem: P 1-5 gadīgie bērni 125 P 5-6 gadīgie bērni gadā iestādē mērķu un uzdevumu sasniegšanai tika organizēti sekojoši pasākumi: 1.Bērnu personību veidojoši un attīstību nodrošinoši pasākumi. 2.Pedagogu tālākizglītību nodrošinoši pasākumi. 3.Vecāku izglītību nodrošinoši pasākumi: individuālās konsultācijas, pārrunas, anketēšana, labdarības akcijas; vecāku grupu sapulces; Iestādes padomes sēdes; vecāku atvērto durvju dienas, profesiju prezentācija; radošā darbnīcas apmeklējumi un kopīgu izstāžu rīkošana. Sasniegumi: PII Ritenītis tautisko deju kolektīva Zvirbulēni un vokālā ansambļa Jāņtārpiņš piedalīšanās PII, rajona un republikas pasākumos. Iestādes tēla veidošana, sabiedrības informēšana un sadarbība ar citām iestādēm: video materiāla kartotēka; 45

46 izstāžu organizēšana citās pašvaldībās; pieredzes apmaiņas pasākumi; sadarbība ar Salaspils televīziju un Salaspils vēstīm. PII Saime Iestādes mērķis ir veicināt katra bērna personības attīstību, veidojot bērnā apkārtējās pasaules uztveri kopsakarībās, izkopjot skaistuma izjūtu, ekoloģisko izpratni un mīlestību pret dzimto vietu, to attēlojot vārdos, krāsās, skaņās, kustībās, dziesmās un dejās. Pedagogu darbība vērsta uz to, lai bērns spētu: pieņemt pārmaiņas un pašiem radīt tās; analītiski domāt un izdarīt izvēli; saredzēt problēmas un risināt tās; darboties radoši, apzinoties nākotnes vīziju; saudzīgi izturēties pret vidi. Galvenie uzdevumi 2006.gadā: Turpināt darbu pie programmas satura un tēmu papildināšanas. Pilnveidot dažādu mācību metožu izmantošanu radošajās nodarbībās, izmantojot netradicionālus materiālus un tehnikas. Rosināt vecākus līdzdarboties pirmskolas izglītības iestādes dzīvē. Tiek piedāvāta pirmskolas izglītības programma. Iestādē ir 120 audzēkņi, no kuriem: P 1-5 gadīgie bērni 59 P 5-6 gadīgie bērni gadā iestādē mērķu un uzdevumu sasniegšanai tika organizēti sekojoši pasākumi: 1. Bērnu personību veidojoši un attīstību nodrošinoši pasākumi. 2. Pedagogu tālākizglītību nodrošinošie pasākumi. 3. Vecāku izglītību nodrošinoši pasākumi: grupu vecāku sapulces; iestādes padomes sapulces; Salaspils domes rīkotie kursi bērnu vecākiem; vecāku avīze Kāpēc- tāpēc. Publicitāte / sabiedrības informēšana P Zinību dienas pasākuma filmēšana. P Viesu uzņemšana, veidota iestādes hronika - portfolio, kurā ir atspoguļota iestādes darbība. Gandarījums/sasniegumi P Lielajiem bērniem ir uzstādīta sporta pilsētiņa. P Akcija Rotaļlietu pasaule papildināja grupās nepieciešamo rotaļlietu klāstu. P Mazajiem bērniem laukumā tika uzlikta spēļu māja un bagātīgs celtniecības materiālu komplekts visa vecuma grupām, kā arī video kamera. 46

47 PII Saulīte Iestādes statuss: radīt ikvienam audzēknim iespēju veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un radošu personību. Iestādes vīzija: nodrošināt stabilu PII darbu un psiholoģisku komfortu ikvienam bērnam, lai attīstītu viņa individualitāti un realizētu radošo potenciālu. Iestādes mērķis: P Sekmēt vispusīgu bērna individuālo attīstību un sagatavot mācībām skolā. P Veidot bērniem izpratni par piederību Latvijas valstij un ES, saglabājot savas nacionālās kultūras vērtības un iesaistīt viņus valsts un sabiedriskās dzīves norisēs. Iestādes uzdevumi: P Nodrošināt iespēju apgūt nepieciešamo priekšstatu apjomu par apkārtējo pasauli, lai viņš varētu patstāvīgi orientēties dažādās situācijās un spētu papildināt savus priekšstatus. P Radīt iespēju iepazīt Latvijas valsti, tās daudznacionālo kultūru, veltot sevišķu vērību Latviešu tautas tradīcijām un kultūrai. P Dot iespēju katram bērnam apgūt valsts valodu, ievērojot bērna individuālās īpašības un vecuma īpatnības. P Sagatavot bērnus skolai krievu un latviešu valodā, atkarībā no bērna individualitātes un vecāku vēlmes. P Nodrošināt psiholoģiskā komforta atmosfēru dažādu nacionalitāšu bērniem, ievērojot viņu neatkārtojamās personības un etniskās īpatnības. Tiek piedāvāta mazākumtautības pirmskolas izglītības programma. Iestādē ir 217 audzēkņi, no kuriem: P 1-5 gadīgie bērni 109 P 5-6 gadīgie bērni gadā iestādē mērķu un uzdevumu sasniegšanai tika organizēti sekojoši pasākumi: 1. Bērnu personību veidojoši un attīstību nodrošinoši pasākumi. 2. Pedagogu tālākizglītību nodrošinošie pasākumi. 3. Vecāku izglītību nodrošinoši pasākumi. Publicitāte / sabiedrības informēšana- publikācijas Salaspils novada mājas lapā Gandarījums/sasniegumi P Bērnu uzstāšanās Salaspils novada PII festivālā Draugu karuselis. P Piedalīšanās konkursā Aprīļa pilieni P Piedalīšanās Salaspils novada svētkos Salaspils 820. P Piedalīšanās pirmskolas izglītības iestādes Ritenītis sporta dienā. P Piedalīšanās bērnu dziesmu festivālā Salaspils zvaigznīte. P Piedalīšanās koncertā Pirmo adventes sveci iededzot. P Piedalīšanās egļu dienai veltītajā labdarības koncertā pasākumā Dedziet gaišu uguntiņu Laidiet ziemu istabā! P Piedalīšanās Izstāžu zāles organizētājā Zvanu darināšanas pasākumā. 47

48 Salaspils izglītības iestāžu attīstības koncepcija Salaspils novada attīstība pēdējos gados notiek straujos tempos, par ko liecina arī būtisks ienākuma nodokļa pieaugums pašvaldības budžetā. Pašvaldībā ir liels pieprasījums pēc apbūves gabaliem, kas veicina iedzīvotāju skaita būtisku pieaugumu. Tādēļ pašvaldībai ir jārisina vairākas problēmas. Viena no lielākajām problēmām ir izglītības jomā pārslogotas, mūsdienu prasībām neatbilstošas klases vispārizglītojošās skolās un ievērojams vietu trūkums pirmskolas izglītības iestādēs. Par pamatu ņemot jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu mājās deklarēto bērnu skaitu un vecumu, ir veikta prognoze bērnu skaita pieaugumam līdz gadam (3.att.) / / / / / / / /14. esošais bērnu skaits ar meh.pieaug Salaspils skolās Pēc grafika var spriest: 3.attēls Prognoze skolēnu skaitam Salaspils skolās g. ja iedzīvotāju skaits Salaspils novadā paliek nemainīgs (esošā situācija), tad skolēnu skaits Salaspils skolās līdz 2010.gadam samazināsies apmēram par 300 skolēniem; ja iedzīvotāju skaits palielinās pēc prognozētā pieauguma, tad līdz 2010.gadam skolēnu skaits Salaspils skolās paliks nemainīgs un sākot ar 2010./11. m.g. skolēnu skaits skolās strauji augs. Periodu no 2007.g līdz 2010.g pašvaldībai vajadzētu izmantot jaunās 3.vidusskolas celtniecībai un esošās 1.vidusskolas rekonstrukcijai. Lēmums uzsākt jaunas skolas celtniecību Salaspilī tika pieņemts 2003.gadā gadā noslēdzies Salaspils 3.vidusskolas metu konkurss un izvēlēts jaunās skolas vizuālais izskats. Šobrīd tiek gatavoti konkursa dokumentācija būvprojekta izstrādāšanai. Plānotais skolas atvēršanas gads-2010.g. Jaunajam skolas būvniecībai ir sekojošas priekšrocības: mūsdienu prasībām atbilstošas mācību telpas un aprīkojums, iespēja ievērojami paplašināt interešu izglītību kultūrai un sportam, izbūvējot modernu mācību iestādi skolēni dos priekšroku mācībām blakus dzīvesvietai; lielākam skaitam skolēnu tiks nodrošinātas iespējas mācīties Salaspils mācību iestādēs; izglītības iestāde būs pieejama invalīdiem. Skolas būvniecības lielākie riski: kvalificētu pedagogu trūkums (skolotāju materiālā ieinteresētība); būvniecības izmaksu palielinājums un finanšu trūkums. Pēc jaunās skolas izbūves, varētu mainīties arī pārējo izglītības iestāžu profils un uzdevumi (4.att.). 48

49 1.vidusskola 2.vidusskola 2.vsk. sākumskola Sākumskola Vecās telpas pārveido par pamatskolu 2.vidusskola Pārveido par PII Sākumskola Daļa darbojas jaunajā ēkā 4.attēls Plānotās izmaiņas izglītības iestādēs pēc projekta realizācijas Salaspils 3.vidusskolas celtniecība jebkurā gadījumā būtiski ietekmēs 1.vidusskolas darbību, jo liela daļa 1.vidusskolas skolēnu un darbinieku vēlēsies darboties jaunajā iestādē. Tam pamatojums varētu būt: tuvāk dzīvesvietai, moderna ēka ar labu sporta bāzi un mūsdienu prasībām atbilstošiem mācību līdzekļiem. Būs arī daļa skolēnu un darbinieku, kas tomēr vēlēsies turpināt darbu 1.vidusskolas telpās. Aktuāls jautājums ir Vai Salaspilī ir vajadzīgas trīs vidusskolas?. Pēc prognozēm skolēnu skaits pieaugs un jauna moderna ēka varētu piesaistīt daļu iedzīvotāju, kuri savus bērnus skolo Rīgā, tādejādi varētu plānot, ka visām trim vidusskolām būs nepieciešamais vidusskolēnu skaits. Tomēr šobrīd lielākās problēmas ir sākumskolas un vēlāk ar pamatskolas klašu skaita palielinājumu: 2.vidusskolas sākumskolas klases plāno pārcelt uz galveno ēku, kurā kabinetu trūkuma dēļ mācības notiek divās maiņās; Salaspils sākumskolas telpas, kas sākotnēji būvēta kā bērnudārzs, varētu pārveidot par pirmskolas izglītības iestādi; pirmskolas vecuma bērnu skaita palielinājums drīzumā ietekmēs arī sākumskolas vecuma bērnu skaita palielinājumu. Tādēļ viens no risinājuma variantiem ir pārveidot 1.vidusskolu par sākumskolu vai pamatskolu. Bērnu skaita pieauguma prognoze parāda pirmskolas vecuma bērnu skaita pieaugumu daudzkārt lielāku par skolēnu skaitu pieaugumu. Tādēļ esošā situācija pašvaldībā ar vietu trūkumu pirmskolas izglītības iestādēs strauji pasliktināsies līdz ar bērnu skaita pieaugumu / / / / / / / /15 kopājais bērnu 3-6g steidzīgi būvējot PII rinda bez izmaiņām 5.attēls Prognoze bērnu skaitam, kuriem trūks vietas pirmskolas izglītības iestādēs g. 49

50 Izvērtējot 5.attēlā prognozēto situāciju, var secināt, ka sākot ar 2009.gadu apmēram 200 bērniem vecumā no 3-6 gadiem pašvaldība nevarēs nodrošināt vietu pirmskolas izglītības iestādē. Prognozē nav aplūkota vecuma grupa no 1,5 līdz 3 gadiem, kuriem arī pašvaldībai jācenšas nodrošināt vietu PII, jo pēc esošās likumdošanas māmiņām būtu jāatgriežas darba tirgū. Salaspils novada dome, situācijas uzlabošanai, nolēma Salaspils 2. vidusskolas sākumskolas telpās, kas sākotnēji būvēta kā bērnudārzs, pārveidot par pirmskolas izglītības iestādi Jāņtārpiņš gada oktobrī atvērtas trīs pirmskolas grupas un arī 2007.gadā plāno atvērt vēl trīs grupas (kopsummā 6 grupas). Tiek formēti dokumenti, lai juridiski noformētu par pirmskolas izglītības iestādi. Turpmākajos gados plānota ēkas rekonstrukcija, lai jaunajā PII varētu darboties 10 grupas apmēram 200 bērniem. Diemžēl minētā PII izveide neatrasina pirmskolas izglītības iestāžu vietu trūkumu un vēl būtiski ietekmē Salaspils 2.vidusskolas darba režīmu, jo jāpārceļ sākumskolas klases un galveno ēku, kurā kabinetu trūkuma dēļ mācības notiek divās maiņās. Tuvāko gadu laikā Salaspils novadā plānota trīs jaunu pirmskolas izglītības iestāžu būvniecība: vienu būvēs pašvaldība un divus- privātie investori. Katrā bērnudārzā plānotas 200 vietas, tātad kopējais jaunu vietu skaits pirmskolas izglītības iestādēs būs 600. Ja lēmumi tiks mērķtiecīgi ieviesti, tad minētais risinājums apmierinās iedzīvotāju prasības tuvākajā piecgadē. Tomēr ņemot vērā prognozi (skat. 4.tab.), tad pieņemtie lēmumi nenodos ilgtermiņa rezultātu. Pašvaldībai būs jāmeklē iespējas, kā nodrošināt jaunās iestādēs ar kvalificētiem darbiniekiem, jo audzinātāju trūkumu izjūt jau esošās pirmskolas izglītības iestādes un Rīgas reģionā šī problēma ir ļoti aktuāla. Salaspils domei ne tikai būs jānodrošina jauno iestāžu uzturēšanas izmaksas un darbinieku atalgojums, bet jāatrod varianti, kā motivēt darbiniekus nākt strādāt Salaspils izglītības iestādēs. Salaspils novada dome, apstiprinot divu daudzdzīvokļu māju masīvu būvniecības detālplānojumus, noslēdza vienošanos ar detālplānu izstrādātājiem par PII izbūvi katrā no masīviem. Tādejādi plānots uzlabot esošo situāciju pirmskolas vecuma bērniem. Ņemot vērā iepriekš minēto prognozi un izvērtējot abu firmu sarunu gaitā izteiktās būvniecības ieceres (4.tab.), var secināt, ka daudzdzīvokļu māju mikrorajonu un plānoto divu PII būvniecība, neatrisinās pašvaldības problēmu ar vietu trūkumu PII, bet radīs papildu slogu pašvaldībai. 4.tab. Jaunbūvējamo mikrorajonu ietekme uz bērnu skaitu pieaugumu Salaspilī Firma Dzīvokļu skaits Skolēnu skaits Pirmskolas bērnu skaits Vietu skaits jaunajā PII X XX paliek vietām PII bez Pēc 4.tab. prognozes, apmēram 3 tūkstošiem bērniem no jaunajiem mikrorajoniem nebūs vietas jaunuzbūvētajos PII un apmēram 1,5 tūkstošiem skolēniem no jaunajiem mikrorajoniem būs jābūvē vēl viena skola, jo esošās skolas piepilda bērni no esošiem PII. Salaspils novada domei ir jāpievērš ļoti liela uzmanība šo mikrorajonu izbūvei, nodrošinot, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra: transporta tīkls, pietiekošā skaitā izglītības iestādes, medicīniskie pakalpojumi utt. Ņemot vērā pašvaldības ierobežotos finanšu resursus kā viena no iespējām nodrošināt pašvaldības bērnus ar vietām PII ir jaunu PII būvniecībai piesaistīt privātā kapitāla palīdzību- uz ilgtermiņa sadarbības pamata starp pašvaldības un privāta sektora kapitālsabiedrību, savstarpēji sadalot ieguldījumus un riskus. Šīs sadarbības ietvaros funkcija nodrošināt bērniem iespēju apmeklēt PII pilnībā vai daļēji tiek nodota privātajam sektoram. Sadarbības mērķis ir izmantot kā privātā sektora, tā arī publiskā sektora pieredzi un iespējas, lai sadarbības ietvaros sabiedrībai sniegtu kvalitatīvāku un pieejamāku pakalpojumu. 50

51 Ļoti svarīgi šo pārmaiņu laikā pašvaldībai informēt iedzīvotājus par lēmumiem un iespējamām sekām, lai mazinātu spriedzi un sniegtu objektīvas atbildes par iespējamām problēmām. Salaspils 3.vidusskolasbūvniecība Salaspils 3.vidusskolas celtniecības ideja radās 80.gadu beigās, kas bija saistīts ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tika izstrādāts skolas tehniskais projekts. Skolā bija plānota apmācība ar lauksaimniecības specialitāšu pastiprinātu apguvi. Līdz ar Salaspils padomju saimniecības likvidāciju un teritoriāli administratīvajām izmaiņām projekts netika realizēts. Projekta aktualitāte ir saglabājusies, jo esošās vidusskolas nespēj uzņemt visus skolēnus. 2.vidusskolā mācības notiek divās maiņās. Salaspils 1. vidusskolas, Salaspils 2. vidusskolas un Salaspils sākumskolu telpas saskaņā ar normatīvu (MK noteikumi Nr. 610) ir pārpildītas. Galvaspilsētas tuvums un labi attīstītas transporta sistēma veicina skolēnu vēlmi mācīties Rīgā. Pēc veiktajiem norēķiniem starp pašvaldībām, var secināt, ka šobrīd Rīgā mācās aptuveni 500 Salaspils skolēnu, par kuru izglītošanu Salaspils pašvaldība Rīgas domei maksā aptuveni 60 tūkst.ls gadā. Par katru bērnu, kas mācās Salaspilī no citām pašvaldībām Salaspils novada pašvaldībai pārskaita no 12 līdz 94 Ls atkarībā no izglītības iestādes. Esošās sporta bāzes Salaspils novadā ir fiziski un morāli novecojušas. Problēmas sagādā sporta nodarbību nodrošināšana gan vispārizglītojošās skolās, gan sporta skolā. Skolās nav iespēju izveidot jaunus klašu komplektus. Lēmums uzsākt jaunas 3.vidusskolas celtniecību Salaspilī tika pieņemts 2003.gadā. Jaunā skola paredzēta būvēt 800 skolēniem. Skola būs pieejama arī bērniem ar kustību traucējumiem. Tā tiks veidota kā vidusskola ar latviešu mācību valodu. Paredzams, ka skolā tiks izveidotas 24 klases, kur katrā mācīsies līdz 30 skolēniem. Skolā tiks izveidota mūsdienīga bibliotēka ar interneta centru, aktu zāle, liela sporta zāle un baseins. Skolas teritorijā paredzēts ierīkot stadionu gadā noslēdzies Salaspils 3.vidusskolas metu konkurss un izvēlēts jaunās skolas vizuālais izskats. Šobrīd tiek gatavoti konkursa dokumentācija būvprojekta izstrādāšanai. Plānotais skolas atvēršanas gads g. 51

52 Profesionālās ievirzes izglītība Salaspils mūzikas un mākslas skola un Salaspils bērnu sporta skola ir mācību iestādes, kuras realizē profesionālās ievirzes izglītības programmas. Mūzikas nodaļas audzēkņi tradicionāli iepriecina ar augstiem sasniegumiem reģionālajos un starptautiskajos konkursos. Bērnu sporta skola ir visjaunākā mācību iestāde mūsu pašvaldībā. Šobrīd lielākie panākumi ir rokasbumbas nodaļas jaunietēm, no kurām sešas ir valsts jaunatnes izlasē. Salaspils mūzikas un mākslas skola Salaspils mūzikas un mākslas skola ir Salaspils novada pašvaldības iestāde profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas programmu īstenošanai. Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas programmās noteikto mērķu sasniegšanu pamatizglītības pakāpē. Skolas uzdevumi: 1) Nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības zināšanas un prasmes mūzikā un mākslā pamatizglītības pakāpē; 2) Sagatavot izglītojamos mūzikas un mākslas profesionālās vidējās izglītības ieguvei; 3) Veicināt profesionālās ievirzes izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi; 4) Racionāli izmantot izglītībai iedalītos līdzekļus. Skolas piedāvātās programmas: Instrumentālā mūzika: klavierspēle, akordeona spēle, vijoļspēle, kokles spēle, flautas spēle, klarnetes spēle, saksofona spēle, sitaminstrumentu spēle. Vizuāli plastiskā māksla. Audzēkņu skaits ir 194, no kuriem: o Izglītības programmā Instrumentālā mūzika 105 audzēkņi; o Izglītības programmā Vizuāli plastiskā māksla 63 audzēkņi; o Mūzikas nodaļas sagatavošanas klasē 16 audzēkņi; o Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas sagatavošanas klasē 10 audzēkņi. Skolas līdzdalība projektos: Izstrādāti projekta pieteikumi: Projekta pieteikums VKKF Vizuālās prezentācijas tehnikas (epidoskopa) un aprīkojuma iegāde pielietošanai mākslas valodas pamatu mācību nodarbībās, lekcijās un radošajos pasākumos vizuāli plastiskās mākslas nodaļā ; Atbalstītie projekti: Projekts Pirmie soļi datormākslas pamatos. Plānotie projekti: Projekts Concours Musical de France ; 52

53 Projekts Mozaīka ; Projekts Kokļu dienas Jūrmalā 2007 Gandarījums, skolas sasniegumi: Dalība: 1. Rīgas rajona mākslas skolu absolventu diplomdarbu izstāde Mālpilī; 2. Mākslas nodaļas absolventu diplomdarbu izstāde Dagdas mākslas skolā; 3. Latvijas mākslas skolu izstāde Pa māla ceļu Salacgrīvā; 4. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas audzēkņu vasaras prakses darbu izstāde Mirklis zem varavīksnes Salaspils izstāžu zālē; 5. Etīžu konkurss klavieru nodaļas jaunāko klašu audzēkņiem Saldus mūzikas skolā; 6. Mūzikas skolu audzēkņu radošais konkurss Rīgā. Salaspils bērnu sporta skola Salaspils bērnu sporta skola ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kas piedāvā audzēkņiem apgūt profesionālās ievirzes izglītības programmas. Skolas darbības mērķis: Veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības mērķu sasniegšanu veselas, fiziski, garīgi un emocionāli attīstītas personības veidošanu, kas ir motivēta aktīvam, kustīgam dzīvesveidam un apzinās sporta kā vērtības nozīmi. Sporta skola nodrošina iespēju bērnu un jauniešu fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, veselības uzlabošanai un nostiprināšanai, demokrātijas izpratnes un vadības iemaņu veidošanā, interešu, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai, profesijas izvēlei, lietderīgai brīvā laika un atpūtas organizācijai. Skolas piedāvātās profesionālās ievirzes programmas: 1. basketbols, 2. futbols, 3. rokasbumba, 4. vieglatlētika. Interešu izglītība brīvā laika pavadīšanas veids - skeitbords. Skolas sasniegumi: Vieglatlētikas savienības balva Par izciliem audzēkņu sasniegumiem 2006.gada sezonā. Saņemtas valsts mērķdotācijas Ls trenažieru zāles labiekārtošanai, kur tika izremontēta telpa un nopirkti jauni moderni trenažieri Sports un rekreācija Salaspils iedzīvotāji ar sportu nodarbojas Salaspils 1. un Salaspils 2. vidusskolas sporta zālēs, stadionā, skeitparkā un atklātajos volejbola, basketbola, futbola laukumos. Profesionālas ievirzes sporta izglītību var iegūt Salaspils bērnu sporta skolā. Salaspilī notiek vietējās un atklātās sacensības futbolā, vieglatlētikā, basketbolā, volejbolā, karatē, roku cīņā, svarbumbu celšanā, dambretē, šahā, novusā, šautriņu mešanā, frisbijā, lielajā tenisā, galda tenisā un riteņbraukšanā. Tradicionālās sacensības ir strītbola zibensturnīrs (pavasara un vasaras mēnešos), galda tenisa, lielā tenisa, novusa, šautriņu, dambretes, šaha, basketbola, mix volejbola sacensības. Salaspils komandas dažādos sporta veidos regulāri piedalās Rīgas rajona sacensībās. Tradicionāli augsti sasniegumi ir galda tenisā, šahā, dambretē, roku cīņā un rokas bumbā (handbolā). Salaspilī šobrīd ir 5 sporta biedrības: 53

54 Frisbija biedrība, Futbola klubs Kengaroos, Handbola biedrība Salaspils sporta klubs, Karatē klubs, Riteņbraukšanas biedrība Salaspils/Zīriņi, Roku cīņu, svarbumbu un florbola biedrība Egoisti. Pašlaik Salaspilī trenējas sieviešu futbola komanda, kura startē dažāda līmeņa sacensībās. Drīzumā būs sieviešu futbola biedrība. Salaspilī darbojas arī 8 futbola komandas un apvienības: dambretē, galda tenisā, lielajā tenisā, skeitbordā, šahā, volejbolā. Pakalpojumi Pakalpojumu infrastruktūra aptver tādus pakalpojumu veidus kā tirdzniecība, ēdināšanas iestādes, banku un apsardzes pakalpojumus un dažādus sadzīves pakalpojumus: apģērbu ķīmiskā tīrīšana, frizētavas, pirtis, skaistumkopšana, apģērbu šūšana un apavu labošana u.c. Šie uzņēmumi tradicionāli ir privātā sektora darbības sfēra un to darbības panākumus nosaka galvenokārt pieprasījums, kas ir atkarīgs no patērētāju skaita un maksātspējas. Lielākā daļa no pakalpojumus sniedzošajiem uzņēmumiem Salaspilī nodarbojas ar tirdzniecību gan ar pārtikas, gan nepārtikas produktiem (medikamentiem, grāmatām, apģērbu u.c.). Pilsētā darbojas apsardzes firmu Holmsserviss un Kobra filiāles, kā arī vairākas apdrošināšanas kompāniju filiāles a/s Baltijas transporta apdrošināšana Salaspils filiāle un a/s Latgarants Salaspils pārstāvja birojs. Par drošību Salaspilī atbild ceļu, pašvaldības un valsts policija, pieejama Salaspils poliklīnikas ātrā neatliekamā palīdzība. Banku pakalpojumus Salaspilī piedāvā šādas iestādes: Lateko Banka Salaspils norēķinu grupa; Latvijas krājbankas Rīgas priekšpilsētas filiāles klientu apkalpošanas daļa; Latvijas Unibankas Salaspils filiāle; NORD/LB Salaspils filiāle; Šo banku pakalpojumi ir vispusīgi. Tiek nodrošinātas ikdienas naudas plūsmas jebkurā valūtā, kā arī sniegti visu veidu kredītpakalpojumi. Norēķinus var veikt arī ar kredītkartēm. Latvijas pasts piedāvā savus pakalpojumus 2 pasta nodaļās Salaspils pilsētā, Acones pasta nodaļā un Saulkalnes pasta nodaļā. Teritorijā plaši pārstāvēta celtniecības un remonta darbu nozare šajā jomā savus pakalpojumus piedāvā vairāki uzņēmumi. Automašīnu īpašnieku rīcībā ir degvielas uzpildes stacijas, vairākas autostāvvietas, remonta un apkopes pakalpojumi. Vairāki uzņēmumi piedāvā kravas pārvadājumu pakalpojumus ar autotransportu. 54

55 Dabas resursi Teritorijas tautsaimniecības attīstības iespēju analīze nav iespējama bez dabas resursu izpētes un derīgo izrakteņu krājumu novērtējuma. Salaspils novads ietilpst Lielrīgas reģionā, kur derīgo izrakteņu ieguve notika 25 atradnēs. Galvenās izrakteņu grupas smiltis, grants, dolomīts, ģipsis un kūdra. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ieguves apjomi reģionā nav būtiski mainījušies. Ģipšakmens ieguve kopumā nedaudz palielinājusies, bet dolomīta ieguve samazinājusies par 85,1 tūkst. m 3. Palielinājusies kūdras ieguve. Salaspils apkārtnē rūpnieciskos apjomos iegūst ģipšakmeni, granti un smiltis. Nelielā daudzumā iegūst dolomītu un kūdru. Ģipsis Ģipšakmens ir viens no svarīgākajiem Salaspils dabas resursiem. Tā resursu izpēte uzsākta jau 20.gadsimta sākumā. Labvēlīgu vidi ģipšakmens ieguvei rada tiešais pārstrādes uzņēmumu un patērētāju tuvums, labi izveidotais ceļu tīkls, ģipša iegulas atrodas salīdzinoši nelielā dziļumā un iespējama to ieguve atklātā veidā. Saskaņā ar Sauriešu valsts būvmateriālu kombināta datiem, Salaspils atradnes ģipša ģeoloģiskie krājumi ir 10196,9 tūkst t, bet iegūstamais rūpnieciski nozīmīgais apjoms 6425,86 tūkst. t. Karjera ieplānotā platība ir 78,7 ha (platums 0,5 1 km, garums 1,5 km). Karjera rezervju izstrāde tika plānota uz 16 gadiem ar gada ieguvi 450 tūkst. t vai 22 gadiem ar ieguvi 300 tūkst. t gadā. Pirmajos gados ieplānotais izstrādes apjoms bija mazāks ( tūkst. t gadā). Plānotais izstrādes dziļums ir no 8 līdz 20 m. Ģipšakmens apakšslāņa robežas svārstās no 1,5 līdz 11 m virs jūras līmeņa. Ģipšakmens josla (Rīgas ģipša atradne), kurā ietilpst ieprojektētais Salaspils karjers, 0,5km platumā stiepjas no ZR caur Sauriešiem, Salaspilij, appludinātajiem Rīgastiem, Nāves salai. Ģipšakmens iegulas pieder augšdevona Salaspils svītas (pirmo reizi izdalīta 1930.gadā) nogulumiem. Ģipsi saturošā slāņa biezums svārstās no 8,5 līdz 24,5 m, ģipša daudzums ģipšakmens slāņos no 65,7 līdz 95,4%. Ģipšakmens sastopams galvenokārt tā sauktā slāņainā ģipšakmens veidā, kas sastāv no tumšpelēka vai pelēcīgi tumša ģipša ar gaišpelēkām šķiedru ģipša starpkārtiņām. Ģipšakmens griezumā sastopami arī dolomīti un dolomītmarģeļi. Kvartāra segas biezums virs ģipsi saturošā slāņa svārstās no 1 līdz 13 m, vidēji 4 6 m. Lielu daļu derīgā izrakteņa sastāda selenīts balts vai ar sārtu vai zaļganu nokrāsu ģipšakmens paveids, kurš sevišķi pakļauts karsta procesiem. Salaspils karjerā iespējama ģipšakmens ieguve atklātā veidā, kas ļauj ievērojami samazināt ieguves izmaksas, taču atstāj daudz lielāku ietekmi uz vidi. Teritorijas reljefs ir viegli viļņots, absolūtās zemes virsmas augstuma svārstības ir no 15 līdz 25 m. Ģipšakmens ieguve atstāj ļoti būtisku iespaidu uz vidi mainās gruntsūdeņu režīms un ķīmiskais sastāvs, ūdens atsūknēšanas rezultātā palielinās sulfātu koncentrācija un duļķainība virszemes ūdenskrātuvēs, tiek radītas degradētas rekultivējamas teritorijas. Jautājumi, kas saistīti ar šī resursu veida ieguvi, iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi novērtēšanu un novēršanu, kā arī karjeru rekultivāciju, jārisina pirms ieguves uzsākšanas. Dolomīts Devona dolomītus izmanto šķembu un akmeņu veidā un kā izejvielu cementa un kaļķa ražošanai. Devona karbonātieži izplatīti zem kvartāra segas un aizņem 1/4-1/5 no Latvijas teritorijas. Salaspils apkārtnē tautsaimnieciska nozīmība ir Daugavas svītu dolomītiem, kas izplatīti gar Daugavas krastiem. Salaspils devona svīta veido atsevišķus plānus starpslāņus. Salaspils apkārtnē dolomītu ieguve no Daugavas svītas iegulām notiek Saulkalnes karjerā. Tuvāko gadu laikā plānots uzsākt Salaspils karjera izstrādi. 55

56 Daugavas svītā izdala trīs pasvītas. Augšējā pasvīta (D 3 dg 3 ) sastāv no marģeļainiem sīkgraudainiem dolomītiem, vietām sastopamas tukšas vai ar dolomīta miltiem pildītas kavernas un 2 līdz 3 cm biezas dolomītmarģeļu starpkārtiņas. Vidējā pasvīta (D 3 dg 2 ) sastāv no dolomītmarģeļiem un ļoti marģeļainiem dolomītiem, vidējā daļā novērojamas arī raibas māla starpkārtiņas. Apakšējās pasvītas (D 3 dg 1 ) augšējā daļā ieguļ 0,6-1,5 m biezs kavernozu dolomītu slānis (kavernas sastāda ap 30% no ieža tilpuma un pildītas ar smilti, māliem un dolomīta miltiem, kas vietām piesūcināti ar dzelzs hidroksīdu). Zem šīs slāņkopas atrodas samērā tīri cieti dolomīti. Pasvītas apakšējā daļā dolomīti kļūst marģeļaināki. Daugavas svītas apakšējās un augšējās pasvītas dolomīti derīgi kaļķa, būvakmeņu un šķembu ražošanai. Grants un smiltis Smilts un grants ieguve Salaspils apkārtnē notiek jau vairākus gadsimtus, taču to nevar uzskatīt par būtisku resursu, it īpaši salīdzinot ar ģipša un kūdras atradnēm. Salaspils lauku teritorijā pēdējos gados smilti iegūst galvenokārt, veidojot dīķus. Lielākais ražotājs ir Stopiņu pagasta un Salaspils lauku teritorijas zemnieku saimniecība Cēderi. Smilts ieguve saistīta ar teritorijas pārveidošanu, degradētu platību ar iznīcinātu veģetāciju un augsnes virskārtu veidošanos. Jāveic plānošanas pasākumi šo karjeru rekultivēšanai un racionālai izmantošanai nākotnē. Māls Rīgas rajons nav bagāts ar māla atradnēm. Lielākā ģeoloģiski izpētītā māla atradne atrodas Doles salā. To veido zaļgani pelēki marģeļaini Devona māli, kas pēc vecuma pieder Salaspils svītas nogulumiem (D 3 slp). Doles atradnes māliem raksturīgs liels karbonātu īpatsvars, SiO 2 un Fe 2 O 3 daudzums attiecīgi samazinās. Atradnes māla krājumi ir aptuveni 223,2 tūkst. m 3, rūpnieciska ieguve nenotiek. Kūdra Latvijā kūdrāju kopējā platība ir ha vai 9,8 % no teritorijas. No kopējās kūdrāju platības 53,24 % aizņem augstie purvi, 38,48 % zemie purvi un 8,28 % pārejas purvi. Kopējie kūdras resursi pēc dažādiem literatūras avotiem ir atšķirīgi. Saskaņā ar PHARE veiktās izpētes rezultātiem, rūpnieciski iegūstamās kurināmās kūdras krājumi ir 1,543 mlj.t (relatīvais mitrums 40%). Salaspils apkārtnes kūdrāji veidojušies galvenokārt augstajos purvos. Aktīva kūdras ieguve Salaspilī notika gados, kad darbojās Salaspils kūdras fabrika. Mazākā apjomā kūdras ieguve turpinājās līdz 90.gadiem kūdrājā netālu no Silavas, Kūdras ciemata apkaimē. Zivju resursi Šobrīd zivju ieguve notiek Daugavā abpus Rīgas HES un Sausajā Daugavā. Ar zivju nozveju nodarbojas gan privātpersonas, gan uzņēmējsabiedrības. Pēc 1993.gada Zivsaimniecības departamenta datiem abpus Rīgas HES tika iegūts 7740 kg zivju, no kurām lielāko daļa bija zandarti, plauži, raudas, asari, nēģi. Ar zivju mazuļu audzēšanu nodarbojas zivju audzētava Dole, un tos izlaiž Daugavā, Gaujā un citās ūdenskrātuvēs atbilstoši Zivsaimniecības departamenta norādījumiem. Zivju krājumi samazinājušies Mazajā Juglā sakarā ar upes piesārņotību, tomēr pēdējos gados ūdens kvalitāte sāk uzlaboties un vērojama zivju resursu palielināšanās, upes augštecē atgriezušies pat vēži. Meži Mežu kopplatība Salaspils pilsētā ar lauku teritoriju ir 3868,4 ha jeb 30,5% no teritorijas kopējās platības. 56

57 Saudzējamo un aizsargājamo mežu kategorijā iekļauti visi teritorijā esošie meži, nosakot to apsaimniekošanas īpašības. Mežos nav atļautas kailcirtes, koksnes ieguve notiek kopšanas un sanitārajās cirtēs pašvaldības vajadzībām, iedzīvotāju apgādei ar malku un to zemnieku vajadzībām, kuriem lietošanā vai īpašumā nav savu mežu. 1.attēls Priežu audze pie Silavas ciemata pēc kopšanas cirtes Salaspils mežu lielāko daļu aizņem sausieņu mežu grupas mežu augšanas apstākļu tipi (skat. 2.attēlu): q mētrājs 12 %; q damaksnis 13 %; q lāns 24 %. 2.attēls Sausieņu meža augšanas apstākļu tipu sadalījums Lāns 24% Mētrājs 12% Damaksnis 13% Vidējā bonitāte pašvaldības mežos ir 11,6, koku sugu sadalījumā (skat. 3.attēlu): q priedei - 11,5; q bērzam - 11,7; q baltalksnim - 11,1. 57

58 3.attēls Izplatītāko koku sugu bonitāte Salaspils mežos 11,7 11,6 11,5 11,4 Bonitāte 11,3 11,2 11, ,9 10,8 Priede Bērzs Baltalksnis Valdošā suga mežos ir priede 70 %, bērzs 29 % un baltalksnis 1 %. Vidējais audžu vecums 46 gadi, vidējā biezība 0,68. Mežu stāvokļa novērtējums sagatavots, balstoties uz Lielrīgas vides reģionālās pārvaldes informāciju par Rīgas rajonu. Kopumā 1999.gadā mežu stāvoklis rajonā bija apmierinošs. Meža bojājumus vairumā gadījumu radīja zāģlapsenes un astoņzobu mizgrauži. Viena no svarīgākajām Salaspils pašvaldības mežu problēmām, ko rada mežu atrašanās vieta (liels iedzīvotāju blīvums) un valdošais sugu sastāvs (sausieņu meža tipos dominē priede), ir lielā ugunsbīstamība. Medības Salaspils pilsētas lauku teritorijas mežus nevar nosaukt par bagātiem attiecībā uz medījamo dzīvnieku skaitu. To nosaka augstais iedzīvotāju blīvums un urbanizētā vide. Mežos sastopami galvenokārt zaķi, lapsas, jenotsuņi, kā arī stirnas. Medījamo dzīvnieku resursiem Salaspils apkārtnē nav būtiskas tautsaimnieciskas nozīmes. Ūdens Salaspils teritorijā atrodas Daugavas, Mazās Juglas un vairāku citu sīkāku upīšu ielejas, kas apvienojas Daugavas baseinā. Upēm raksturīgas seklas ielejas un lēzeni krasti. Ūdens pieplūdums ūdenskrātuvēs veidojas galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem, mazāk no pazemes ūdeņiem. Pastāvīga ledus kārta veidojas decembra otrajā pusē, bet ledus iet marta beigās. Siltākās ziemās pastāvīgs ledus slānis var arī neizveidoties. Gar Salaspils teritorijas dienvidu robežu tek lielākā Latvijas upe Daugava. Upes ielejas platums atsevišķās vietās sasniedz pat 2km. Izteiktāka upes ieleja veidojas augšpus Salaspils, taču lielākā daļa šīs teritorijas ir appludināta. Daugavas plūsmu Salaspils teritorijā ievērojami pārveidojusi Rīgas HES izbūve. Tās rezultātā Daugavas līmenis augšpus aizsprosta ir pacelts par vidēji 17,2 m, appludinot lielu daļu upes ielejas, kā arī tādas teritorijas, kas agrāk nav piederējušas upes ielejai. Salaspils teritorijā atrodas 15,8 km garš Daugavas posms, no tā 10,6 km ir Rīgas HES aizsprosta uzpludināta upes daļa, kura lēnās ūdens apmaiņas dēļ ir kļuvusi līdzīga ezeram. Tās platākajā daļā apmēram 2 km pirms aizsprosta upe ir ap 4 km plata, iepretim Salaspilij ūdenskrātuve sašaurinās līdz 1,2 km. Pie Saulkalnes Daugava ir 650 m plata. Kopumā Rīgas HES izveidotais sprostezers ir 35 km garš, tā platība ir 35,8 km 2. Ūdens līmeņa amplitūda diennakts laikā sasniedz vidēji 1,4 m, maksimālais viļņu augstums ir 1,7 m. Ledus sega izveidojas novembra beigās un saglabājas līdz 20.martam. Vidējais ledus segas biezums ir 4 cm. 58

59 Rīgas HES ūdenskrātuvē izveidojušies labvēlīgi apstākļi intensīvai saldūdens zivsaimniecībai, taču ūdenskrātuves zivju ražošanas resursi netiek izmantoti pilnībā. Lejpus aizsprosta Daugava arī ir uzskatāma par pārveidotu upi, jo tās tecējuma režīms pakļauts Rīgas HES darba režīmam, kas stipri atšķiras no normālas upes tecējuma režīma. Kad Rīgas HES darbojas, upe lejpus aizsprosta ātri uzplūst un kļūst ļoti strauja, savukārt, kad Rīgas HES nestrādā, arī upes tecējums būtiski palēninās un tā kļūst seklāka. Nevienmērīgais tecējums veicina pastiprinātu krastu eroziju. Salaspils lauku teritorijā ietilpst 5,2 km garš Daugavas posms lejpus aizsprosta. Pie HES aizsprosta Daugava ir 390 m plata, pie Doles salas dienvidrietumu gala 550 m plata. Pilsētas lauku teritorijā atrodas liela Daugavas sala Doles sala. Gar vienu salas pusi agrāk tecēja Daugavas pamatplūsma, gar otru pusi neliela tece Sausā Daugava. Tagad Sauso Daugavu aizšķērso aizsprosts, un tā ir kļuvusi līdzīga vecupei. Salaspils teritorijā atrodas 8,4 km garš Sausās Daugavas posms. Pie Annuškas (salas dienvidrietumu gals) Sausās Daugavas platums ir aptuveni 350 m, pie Doles muižas ap 200 m. Krastu pārpurvošanās rezultātā Doles salā izveidojušās jaunas ūdens putnu ligzdošanas vietas. Otra lielāka upe, kas plūst cauri Salaspils teritorijai, ir Mazā Jugla. Upes garums pagasta teritorijā sasniedz 14 km. Mazās Juglas ieleja ir sekla, m plata, bet upes platums ir aptuveni 20 m. Upes piekrastē izveidotas vairākas atpūtas vietas, taču rekreācijas resursi tiek izmantoti neorganizēti, nereti nodarot kaitējumu videi. 4. attēls Mazās Juglas ieleja 59

60 5.attēls Neorganizētas atpūtas vietas veidojas Mazās Juglas krastos netālu no apvadceļa Tallinas virzienā Pārējās ūdensteces Salaspils teritorijā ir pārveidotas iztaisnotas. Pagastā nav lielu, dabisku ezeru, taču īpatnējas dziļas, ezeriem līdzīgas ūdenskrātuves izveidojušās pamestajos Salaspils ģipšakmens karjeros. Paplašinot ģipšakmens ieguves vietu, šie ezeriņi pazudīs, ģipšakmens atradņu izstrādes rezultātā veidosies vēl lielākas mākslīgas ūdenskrātuves. Jau pašlaik jārēķinās ar šo teritoriju rekultivācijas nepieciešamību un, veidojot juridiskās attiecības ar atradņu izstrādātājiem, jāparedz, kā notiks teritorijas sakārtošana pēc izstrādes beigšanas. 60

61 Tautsaimniecība Rūpniecība Rūpniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm Salaspilī, ņemot vērā vēstures faktu, ka Salaspils attīstība padomju laikos notika tieši šeit atvērto rūpniecības uzņēmumu dēļ. Pēdējos gados situācija rūpniecībā būtiski uzlabojusies pēc krīzes 90.gadu vidū. Ņemot vērā iedzīvotāju izglītības līmeni (galvenokārt arodizglītība un vidējā izglītība), kā arī profesijas (galvenokārt vienkāršo amatu strādnieki), rūpniecības attīstība ir viens no būtiskiem visas Salaspils teritorijas attīstības priekšnoteikumiem. Salaspils teritorijā šobrīd nozīmīgākās rūpnieciskās ražošanas nozares ir enerģijas ražošana, kā arī būvmateriālu ražošana. Teritoriāli lielākais uzņēmums Salaspilī ir Rīgas HES (ar ūdenskrātuvi, skat. 1.attēlu). Ūdenskrātuve atrodas teritorijas dienvidos, tās kopējā platība ir 20 km 2, kas sastāda 15,8% no visas Salaspils teritorijas. HES būve uzsākta 1968.gadā, bet elektroenerģijas ražošana 1974.gadā. Stacijas kopjauda ir 402 MW. Šobrīd uzņēmumā nodarbināti 108 cilvēki. Rīgas HES galvenais uzdevums ir enerģijas ražošana dienas maksimumstundās, kad ir lielākais elektroenerģijas patēriņš. Visvairāk enerģijas tiek saražots no marta līdz jūnija vidum. Lielākā daļa procesu ir automatizēti. 1.attēls Rīgas HES Līdztekus tās pamatfunkcijai Rīgas HES pilda arī citas svarīgas funkcijas: q q q q HES ūdenskrātuve kalpo kā ūdens līmeņa regulētājs pavasara palu laikā; ūdenskrātuve ir dzeramā ūdens ņemšanas vieta Rīgai un Olainei; tehniskā ūdens ņemšanas vieta TES katlu dzesēšanai; HES tilts ir ieslēgts Rīgas apvedceļa sistēmā. Rīgas HES būves ir stabilas, jo tās ir celtas 100 gadu izmantošanai. HES drošību garantē arī 1998.gada 18.augustā LR Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi, kas nosaka Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtību, lai ierobežotu Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu eroziju hidroelektrostaciju darbības ietekmes zonā un uzturētu ekspluatācijas kārtībā Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves. 61

62 Kā viens no lielākiem rūpniecības uzņēmumiem Salaspils teritorijā ir Rīgas TEC-2. Tas izvietots pašvaldības teritorijas ZA daļā. TEC ir celta 1975.gadā un pilda divas galvenās funkcijas: nodrošina ar siltumu Rīgas pilsētu un ražo elektroenerģiju. TEC jauda ir 390 MW, un tas ir lielākais šāda veida uzņēmums Latvijā. Enerģijas ražošanai kā kurināmais tiek izmantots mazuts vai dabas gāze. Nākotnē TEC darbībā lielas izmaiņas nav paredzētas, saglabājot pašreizējo ražošanas līmeni. Rīgas HES un TEC ekspluatāciju un modernizāciju nodrošina tādi uzņēmumi kā Enerģija SHEMS, Balthem, LBS, DHB un citi. SIA Saulkalne-S ir celts 1962.gadā. Uzņēmums nodarbojas ar celtniecības un lauksaimniecības kaļķu, kā arī dolomīta miltu un šķembu ražošanu. SIA Baltrotors konstruē, ražo un realizē hidrauliskos rotatorus Eiropas Savienības un pārējos pasaules tirgos (2005. gadā realizētā produkcija sastādīja Ls). Uzņēmumā šobrīd strādā 109 darbinieki. A/S Viators (skat. 4.attēlu) ražo asfaltbetonu autoceļu segumiem, piedāvājot mūsdienīgus ceļu būves materiālus. Pie rūpniecības uzņēmumiem Salaspils teritorijā minams arī jumta segumu, krāsu, līmju un citu būvmateriālu ražotājs Antikors. Ar pārtikas ražošanu (maizes un miltu izstrādājumu ražošanu) nodarbojas AS Roga- Agro. Kā pozitīva tendence rūpniecības attīstībā pēdējos gados minama jaunu modernu rūpniecības objektu būvniecība Saulkalnē un Aconē. Pēdējos gados Saulkalnē uzbūvēta moderna gāzbetona ražošanas rūpnīca, bet Aconē somu kompānijas Rante-Ruuki filiāle un dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīca. 2.attēls Knauf rūpnīcas teritorija, tuvojoties no Salaspils puses 62

63 3.attēls Knauf rūpnīcas ēkas, tuvojoties no Rīgas puses 4.attēls A/S Viator teritorija Būvniecība Kā jauna un ļoti perspektīva nozare Salaspils novadā ir loģistikas un noliktavu būvniecība. Šīs nozares attīstību sekmē labs ģeogrāfiskais izvietojums un transporta infrastruktūras pieejamība. 12% no Salaspils ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nodarbināti būvniecības nozarē. Ar būvmateriālu ražošanu teritorijā nodarbojas 5 uzņēmumi SIA Saulkalne-S (skat.5.attēlu), SIA Antikors, SIA Aeroc Poribet, SIA Baltijas betons un Saulkalnes betona rūpnīca. Būvmateriālu un būvkonstrukciju tirdzniecību veic SIA Līgo, firma Rante Ruuki Latvia, SIA Aeroc Poribet, SIA Baltijas betons, SIA Cemex un citi. Celtniecības un remonta darbu pakalpojumus teritorijā piedāvā vairāk kā 30 uzņēmumi, no kuriem lielākie ir SIA Balthem, firma DHB un SIA Latbūvserviss. 63

64 5.attēls A/S Saulkalne teritorija Lauksaimniecība Salaspils teritorijā pavisam ir 3542ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir 27.9% no kopējās platības, savukārt 60% no tās aramzeme un dārzi. No kopējā LIZ īpatsvara faktiski nav apstrādāti 69% jeb 2438ha un tikai 31% jeb 1104ha ir apsaimniekoti. 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% 31% apstrādā 69% neapstrādā LIZ Pašreiz uz īpašumā piešķirtās vai nomas zemes saimnieko 60 zemnieki. Teritorijā ir 37 piemājas saimniecības, kurās vēl audzē liellopus. Tehnika zemnieku saimniecība Saimn. skaits Tehnikas skaits Zemnieku nodrošinājums ar tehniku piemājas saimniecība Saimn. skaits Tehnikas skaits Saimn. skaits SIA Tehnikas skaits kopā teritorijā Saimn. skaits Tehnikas skaits traktori kravas automašīnas sējmašīnas slaukšanas iekārtas

65 piena dzesēšanas iekārtas labības kombaini kartupeļu rokamās mašīnas siena prese kūtsmēslu, minerālmēslu ārdītāji burkānu novākšanas kombains dēstu stādāmās mašīnas Gurķu novākšanas un stādīšanas kombains atklātā lauku platībā Tabulā iekļautā informācija ir nepilnīga, jo trūkst datu par atsevišķām mašīnām un tehniku. Nav uzrādīta informācija, piemēram, par zemnieku nodrošinājumu ar pļaujmašīnām, kultivatoriem, traktorvilkmes arkliem, lai gan šāda tehnika var būt zemnieku rīcībā, taču nav veikta precīza uzskaite gadā neviena saimniecība nebija nodrošināta ar slaukšanas iekārtām un labības kombainiem, bet šobrīd slaukšanas iekārtas ir jau 6 saimniecībās, labības kombaini iegādāti 2 saimniecībās, bet tie jau ir stipri nolietojušies. Lopu skaits zemnieku, piemājas un SIA saimniecībās ir mainīgs lielums, taču pašreizējā situācija parādīta. Lopi Lopu skaits saimniecībās zemnieku saimniecības piemājas saimniecības SIA liellopi cūkas kazas zirgi Lielākajā daļā saimniecību lauksaimnieciskā ražošana nodrošina, galvenokārt, tikai pašu ģimenes vajadzības. No labības tikai pašpatēriņam tiek audzēti galvenokārt mieži, auzas, tritikāle. No sakņaugiem visvairāk audzētie ir kartupeļi, burkāni, kāposti un garšaugi. Tikai neliela daļa no saražotās produkcijas nonāk tirgū, zemnieki gandrīz visu patērē paši. Lielākais lauksaimniecības uzņēmums teritorijā ir SIA Daugavkrasts, kura apsaimnieko aptuveni 244ha zemes. Uzņēmumā pastāvīgi nodarbināti 20 strādnieki, sezonā to skaits sasniedz pat 50. SIA Daugavkrasts nodarbojas ar dārzeņu un garšaugu audzēšanu. Uzņēmuma teritorijā atrodas arī dārzeņu noliktava, dzesētava un fasētava, tas nozīmē, ka SIA Daugavkrasts uzreiz nogādā produkciju patērētājiem, neizmantojot pārstrādes uzņēmumu pakalpojumus. Bet uzņēmums nevar nodrošināt pilnu produkcijas klāstu veikalos, līdz ar to rodas nepieciešamība kooperēties ar mazajiem uzņēmumiem. SIA Daugavkrasts slēdz līgumus ar mazajām saimniecībām līdz ar to sekmējot ne tikai to saimniecisko darbību un produkcijas noietu, bet arī nodrošinot pilnu dārzeņu klāsta pieprasījumu veikala plauktos. Šī kooperēšanās ļoti strauji veras plašumā, kas labvēlīgi ietekmē visa novada attīstību. Vienas no lielākajām augkopības saimniecībām novadā ir Z/S Jaunpelši, kas nodarbojas ar dekoratīvo ziedu audzēšanu gan lauka, gan arī segtajās platībās un Z/S Didži, kura izvietojusies blakus. Kā vienā tā arī otrā saimniecībās vairāku hektāru platībā dižojas krūmmelleņu stādījumi. 65

66 Savukārt lopkopības nozarē vienas no lielākajiem uzņēmumiem (18ha) ir SIA Ancera filiāle Bunčos, kur atrodas gan nobarojamo cūku novietne ar 1200 cūkām, kas rekonstruēta par SAPARD līdzekļiem, gan sertificēta lopu kautuve (izņemot liellopus). Salaspils novada lielākā sporta zirgus novietne ir SIA Arizona (32 zirgi), kuras teritorijā notiek gan izjādes, gan treniņi, kā arī labākie jātnieki piedalās sacensībās. Piena lopkopībā lielākais uzņēmums ir Z/S Leikas, kurš apsaimnieko 32ha zemes, taču pastāvīgi nodarbināti tikai 2 strādnieki. Teritorijā pienu var nodot A/S Rīgas piena kombināts, A/S Valmieras piena kombināts, SIA Mālpils piens. Ekstra klases pienu pieņem par 17 santīmiem kilogramā. Viena no galvenajām zemnieku problēmām ir katastrofāli nepietiekamais nodrošinājums ar lauksaimniecības tehniku, taču, lai katra zemnieku saimniecība sevi pilnībā nodrošinātu ar ražošanas infrastruktūru, vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, kuru tām nav. Risinājums būtu aizņēmumi, taču nepieciešams izstrādāt zemniekiem izdevīgus noteikumus, lai nesadārdzinātu lauksaimniecības produkciju. Tomēr arī šis risinājums piemērots tikai lielākām un stabili ražojošām zemnieku saimniecībām, bet mazajām saimniecībām ieteicams sadarboties. Lauksaimniecības zemju izmantošanu atbilstoši teritorijas attīstības interesēm nosaka zonējums. Nākotnē saimniecības lielumu noteiks tās spēja izdevīgi realizēt saražoto produkciju. Šajā sakarā nepieciešams atrisināt radušos situāciju, ka zemniekam praktiski nav iespējas realizēt savu produkciju par rentablām cenām. Viens no problēmas risinājumiem ir slēgt līgumu un piegādāt to produkciju, kas nav SIA, lai nodrošinātu pilnu dārzeņu klāsta pieprasījumu. Lai sekmētu lauksaimniecības attīstību, nepieciešams valsts mērogā veikt pasākumus iekšējā lauksaimniecības tirgus aizsardzībai, tādējādi vietējiem zemniekiem tiktu dota iespēja patērētājiem piedāvāt vietējo produkciju. Viena no perspektīvām zemnieku darbībai nākotnē ir tūristu un atpūtnieku uzņemšana savās lauku mājās. Aizvien vairāk pilsētnieku savu brīvo laiku vēlas pavadīt ārpus pilsētas, kas var kalpot kā ienākumu avots vietējiem zemniekiem. Salaspils atrašanās Rīgas tuvumā šajā gadījumā ir tās priekšrocība. Tūristu uzņemšana lauku mājās ir atbalstāma, jo veicinātu zemnieku sētu sakopšanu, tomēr pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir atkarīgs no sezonas vasarā viesu vairāk, ziemā mazāk. Tādēļ zemnieki varētu pievērsties lauku tūrismam ne tikai kā papildus nodarbošanai, bet arī kā perspektīvai blakus nozarei, kas mūsdienās ļoti strauji attīstās. Šobrīd savās lauku mājās atpūtniekus uzņem divas saimniecības: Z/S Auči un viesu nams Pie Kārļa. Perspektīvē ar lauku tūrismu nodarbosies arī piemājas saimniecība Auziņas. Zemnieki var sekmīgi saimniekot strādājot gudri, tādēļ viņi izmanto iespēju apgūt zināšanas par ES līdzekļiem. Bet lai sasniegtu Eiropas līmeni lauksaimniecībā, ar zināšanām vien nepietiek, jo ir nepieciešams ieviest moderno tehniku, lai palielinātu produktivitāti un kļūtu konkurētspējīgam. Tāpēc zemniekiem ir jāraksta projekti (ko viņi arī cenšas darīt), lai tos realizējot, iegūtu finansējumu savu saimniecību tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai. Mežsaimniecība Salaspili var uzskatīt par vienu no Latvijas mežsaimniecības centriem, jo pilsētā atrodas vienīgais mežzinātnes institūts Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts SILAVA, SIA Latvijas Mežu ierīcība un mežsaimniecības iekārtu rūpnīca, kas agrāk kopā ar mežzinātnes institūtu veidoja Zinātnisko ražošanas apvienību SILAVA. 66

67 6.attēls SIA Latvijas Mežu Ierīcība Pašvaldības lietojumā esošo mežu kopējā platība ir 500.9ha, kas ir sadalīti 19 nogabalos. Medību saimniecības attīstīšana pašvaldības mežos nav iespējama arī to novietojuma dēļ meži atrodas lielākoties pilsētas teritorijā un tuvu apdzīvotām vietām. Uz pašvaldības mežu izstrādes rezultātā iegūto malku var pieteikties Salaspils mazturīgie iedzīvotāji. Salaspils mežu var nosaukt par Rīgas zaļajām plaušām! Zivsaimniecība Salaspils teritorijā zvejniecība ir tradicionāla tautsaimniecības nozare. Šobrīd rūpnieciskā zveja notiek Daugavā abpus Rīgas HES. Ar zivju nozveju nodarbojas privātpersonas un uzņēmējsabiedrības. No 2005.gada privātpersonām rūpnieciskās zvejas tiesības ir limitētas ar vienu zivju murdu. Atļaujas zvejai 2006.gadā piešķirtas 9 uzņēmumiem vienai SIA un zemnieku saimniecībai un 7 individuāliem komersantiem. Individuālās atļaujas zvejai piešķirtas 9 zvejniekiem. Galvenās makšķerējamās zivju sugas ir zandarti (80 % no loma), vimbas, asari, raudas, ālanti, sīgas. Nozvejas apjomu aprēķina pēc izsniegto licenču skaitu, lai gan liela daļa nozvejoto lomu attiecas uz maluzvejniekiem. Salaspils teritorijā atrodas arī valsts zivju audzētava Dole. Tā ir celta kā zivju populācijas kompensācijas objekts pēc Rīgas HES aizsprosta izbūves un ir viens no lielākajiem zivju mazuļu ražotājiem Latvijā Makšķerēšana Rīgas HES ūdenskrātuvē, Daugavā un Mazā Juglā ir publiski pieejama jebkuram. Makšķerēšana un atpūtas organizēšana pie ūdeņiem var kalpot arī kā būtisks rekreācijas resurss, kas piesaistītu makšķerēšanas sporta cienītājus no Rīgas un tālākas apkārtnes. 67

68 Tūrisms, dabas un kultūrvēsturiskais mantojums Salaspils novada pašvaldībā pastāv šāds viedoklis par tūrisma attīstību: tūrismu vajadzētu attīstīt, bet tas būtu jādara privātajam sektoram. Tas, iespējams, ir galvenais faktors, kas ietekmē tūrisma attīstību Salaspilī. Salaspils dome tūrisma attīstībai pašvaldības teritorijā saskata vairākus kavējošus apstākļus. Pašai pilsētai nav vecpilsētas, vēsturiskā centra, kurš varētu piesaistīt tūristus. Apskates objekti izkaisīti pa pašvaldības teritoriju, tie nav koncentrēti vienā vietā. Pilsēta veidojusies ciešā saistībā ar rūpniecības attīstību, tāpēc tā nav piemērota tipiskam pilsētu tūrismam. Izņēmums ir Doles sala. Kaut gan Salaspils novads nav ļoti bagāts ar tūrisma resursiem, taču šeit ir apzināts un kopts kultūras, vēstures un dabas mantojums. Salaspils pilsētā un lauku teritorijā atrodas vairāki objekti, kas raksturo gan apvidus dabas resursus, gan liecina par teritorijas vēsturisko attīstību. Nozīmīgākie no tiem: q Doles salas dabas parks ar galveno tūristu piesaistes objektu - Daugavas muzeju, kas atrodas bij. Doles muižas kompleksā; q q q q q Nacionālais botāniskais dārzs (vislielākā sugu kolekcija Baltijā, plašs zinātniskais darbs); Salaspils memoriāls; Ako piemineklis (atklāts 1994.gadā); jaunā katoļu baznīca (uzbūvēta 90-to gadu beigās). Pilskalns Spolīškalns (Mūku kalns). Būtiska kultūrvēsturiska ietekme Salaspils rakstura izveidē pēdējos 40 gados ir arī 5 zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, atomreaktoram, kā arī abām pilsētas lauku teritorijā esošajām elektrostacijām Rīgas HES un TEC-2. Taču, izņemot Rīgas HES, šie objekti mūsdienu tūristus pārāk nesaista. Doles sala Doles sala atrodas Salaspils teritorijas dienvidrietumu daļā. Līdz Rīgas HES aizsprosta uzcelšanai salas garums bija 8,7 km. Pašlaik tās augšdaļu appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve, atlikušās daļas garums ir 5,2 km, platums 2 2,5 km. Salas platība 975 ha. Lielāko daļu salas aizņem plakans, nedaudz viļņots līdzenums ar absolūto augstumu 5 10 m virs jūras līmeņa. Mūsdienu reljefā ir saglabājusies bijušās Daugavas attekas Lebjavas gultne m platumā. Zemes virsmas absolūtais augstums virs jūras līmeņa šeit pazeminās līdz 1 5 m. Upes gultnes atliekas sadala salu divās nosacītās daļās. Lejasdaļa saglabājusies maz izmainītā stāvoklī liela daļa apaugusi ar mežu, iedzīvotāju skaits neliels. Doles salas augšdaļa, kura piekļaujas Rīgas HES aizsprostam, ir stipri vairāk pārveidota. Dzelzsbetona rūpnīca, malkas sagatavošanas laukums, zivju audzētava un dārzkopības sabiedrības rada rūpnieciska rajona iespaidu. Lielu daļu salas teritorijas aizņem izstrādātais grants karjers gadā Doles salas dabas parks pārņemts valsts aizsardzībā ar mērķi saglabāt uz salas vēl palikušos kultūras un vēstures pieminekļus un nodrošināt rekreācijas resursu optimālu izmantošanu. Parks aizņem visu salas teritoriju (skat. 7.attēlu). Doles salā pie Daugavas muzeja atrodas arī divi ievērojami aizsargājami dabas objekti Doles ozols un Doles salas dolomīta atsegums, kura platība ir aptuveni 0,5ha. Doles sala lepojas, ka ir mūsu prezidentes Vairas Vīķes Freibergas bērnības zeme. 68

69 7.attēls Doles salas dabas parks Daugavas muzejs (bij.doles muiža) Doles salā atrodas svarīgākais salas tūrisma objekts Doles muižas komplekss, kurā kopš 1977.g. atvērts Daugavas muzejs. Muiža izveidojusies 17.gs. blakus Jaundoles pilsdrupām. No aptuveni 20 muižas kompleksa ēkām līdz mūsdienām saglabājusies vecākā celtne ir vecā kungu māja (celta 18.gs. vai agrāk) no 20.gs. saukta - pārvaldnieka māja. Tajā saglabājušās kāpnes ar virpotām dokām, rokoko stila durvis un krāsns ar klasicisma stilā apgleznotiem podiņiem (19.gs. 1.p.). Jaunā kungu māja būvēta fon Lēvisu of Menāru dzimtai 1898.g.neoromānikas stilā. Ēka ir rets ķieģeļu stila paņēmienu izmantošanas piemērs Latvijas historisma piļu arhitektūrā. Bijušajā muižas kungu mājā gadā atvērts Daugavas muzejs,kas iepazīstina ar arheologu atradumiem Daugavas piekrastē, Daugavas ūdens ceļa vēsturi, senākajām nodarbēm pie Daugavas ūdeņiem - laivinieku, zvejnieku un pārcēlāju amatiem (skat.8.attēlu), Daugavas hidrobūvju: dambju, tiltu, elektrostaciju vēsturi. Muzejs organizē gan mākslas, gan tematiskas izstādes par Daugavu un novada vēsturi, aicina ceļot kopā ar muzeja gidu gar Daugavas krastiem un Salaspili. Bērniem un skolēniem paredzētas nodarbības pie 450-gadīgā Doles dižozola, pie Daugavasdolomīta atseguma, kā arī tematiskas nodarbības un lomu spēles brīvdabas sētā. Speciāls piedāvājums kāzu dienā - programma viesiem, jaunā pāra brauciens pa Daugavu. Tiek piedāvātas atpūtas iespējas brīvā dabā organizācijām un individuālām grupām. 8.attēls Doles muižas, tagad Daugavas muzeja ēka 69

70 Pie muzeja atrodas muižas parks, kas stādīts ap 1776.g., to sāka veidot pazīstamais teātra mecenāts Oto fon Fītinghofs un turpināja nākamie muižas īpašnieki Levis of Menāri. Pēc O. fon Fītinghofa ieceres parkā tika izveidots brīvdabas teātris ar liepu dzīvžogu aizmugurē pēc Veimāras dārza teātra parauga. Parkā saglabājušies vairāki bijušo īpašnieku piemiņai veltīti pieminekļi, kā arī 1972.g. no Jaunlīves muižas pārvesta urna (1802.g. tēlnieksj.g.šadovs). Parka vidū atrodas bijušo muižas īpašnieku Lēvisu of Meināru dzimtas piemiņas akmens - granīta obelisks. Parkā atrodas arī senlaicīgās zvejnieku sētas "Mellupi" brīvdabas komplekss - dzīvojamā māja, klēts, kūts un pirtiņa. 19. gs. 2. pusē celtajā dzīvojamajā mājā (skat.9.ttēlu) var aplūkot agrāk slaveno Doles nēģu un lašu zvejnieku iedzīvi 19. gs. beigās gs. sākumā, savdabīgos nēģu apstrādes rīkus. Saimniecības ēkā tiek rīkotas muzeja fondu izstādes. Netālu no brīvdabas sētas parkā apskatāma iespaidīgo Doles nēģu un lašu taču rekonstrukcija. 9.attēls Zvejnieku sēta Doles muižas parkā Doles salas īpatnējā ainava, kultūras un vēstures pieminekļi un izdevīgais novietojums var kalpot par pamatu tūristu piesaistīšanai. Risināmās problēmas ir industrializācijas (dzelzsbetona rūpnīca un ar to saistītās ēku paliekas) seku apzināšana un likvidēšana. Nesakoptā vide ir viens no pirmajiem ainavas elementiem, ko pamana salas apmeklētāji 70

71 Salaspils memoriāls Salaspils ir viena no tām vietām Latvijā, kur saglabājušās visvairāk liecības par šeit notikušajām kaujām dažādos laika posmos, īpaši par Pirmo un Otro pasaules karu. Salaspilī un tās lauku teritorijā ir vairāk kā divdesmit šādu piemiņas vietu, kas svarīgas gan mūsu pilsētas un tās apkārtnes vēsturei, gan atgādina par nežēlīgajiem pasaules mēroga notikumiem divu 20.gadsimta pasaules karu dzirnavās samalto dažādu tautu karavīru un civiliedzīvotāju cīņu un ciešanu vietām. Ievērojamākā piemiņas vieta ir Salaspils memoriāls, kas atrodas starp Doles un Dārziņu dzelzceļstacijām, aptuveni puskilometru no dzelzceļa. Memoriāls atklāts 1967.gadā bijušās koncentrācijas nometnes vietā ( g.), un tā kopējā platība ir 25ha. Pēdējos 15 gados veiktie vēsturnieku līdzšinējie pētījumi apliecina, ka Salaspils koncentrācijas nometne, neapšaubāmi, bija brutāla nacistu režīma upuru novietne, kur aizgāja bojā vairāki cilvēku tūkstoši. Kopš 90.gadiem unikālais Salaspils memoriāls ir kļuvis par piemiņas vietu abu totalitāro režīmu (gan fašisma, gan padomju)koncentrācijas nometņu upuru piemiņai gadā memoriāls nodots Salaspils pašvaldības pārziņā, līdzekļus memoriāla uzturēšanai saņemot no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 25000Ls apjomā, no kuriem latu tiek tērēti strādājošo algām un tikai apmēram 6000 atvēlēti kompleksa uzturēšanai. Memoriālā ir iekārtota arī muzeja ekspozīcija. Salaspils memoriālais ansamblis pazīstams ar to, ka ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā (skat.11.attēlu). Pēdējos gados lielāko daļu memoriāla apmeklētāju veido tūristu grupas no ārzemēm. Kopumā memoriālu ik gadu apmeklē cilvēku. Tika konstatēts, ka piemineklis ir kritiskā stāvoklī un tika sākta rekonstrukcija gadā memoriālam no rezerves līdzekļiem tika piešķirti latu. Ir atjaunots uzraksts virs ieejas ansamblī un salabots objekts Metronoms gada nogalē Salaspils memoriālam, Latvijas valsts kultūras, mākslas un vēstures piemineklim aprit 40. gadi kopš tā atklāšanas. 10.attēls Salaspils memoriāla vārti 71

72 11.attēls Skulptūras Salaspils memoriālajā ansamblī Piemiņas ansamblis bojā gājušajiem padomju karagūstekņiem izveidots 1969.gadā (tēlnieks J.Mauriņš, skat. 12.attēlu). Pie Salaspils vecajiem kapiem atrodas piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā kritušajiem igauņu karavīriem (skat. 13.attēlu). 12.attēls Piemineklis bojā gājušajiem padomju karagūstekņiem 13.attēls Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā kritušajiem igauņu karavīriem 72

73 Nacionālais botāniskais dārzs 1956.gadā uz bijušās Šoha dārzniecības bāzes ierīkoja Zinātņu akadēmijas Botānisko dārzu, un 1992.gadā tam piešķīra Nacionālā botāniskā dārza statusu. Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs lielākais Baltijā (skat.11.attēlu). Tas aizņem 129ha lielu platību Salaspils pilsētas ziemeļu daļā starp dzelzceļu un bijušo kūdras ieguves vietu. Botāniskais dārzs slavens ar to, ka šeit izveidota bagātākā augu kolekcija Baltijas valstīs ap 14 tūkstošiem dažādības (sugas, pasugas, šķirnes, formas un hibrīdi), t.sk. vairāk kā 4000 koku un krūmu, ap 1400 oranžēriju augu, vairākas krāšņumaugu šķirņu nacionālās kolekcijas, kā arī viens no lielākajiem dendrārijiem pasaulē un citas vērtības. Dārza zinātnieki veic pētījumus augu aklimatizācijā, selekcijā, pavairošanas metožu izstrādē, ka arī floristiskus un taksonomiskus pētījumus. 14.attēls nacionālā botāniskā dārza skats Nacionālais botāniskais dārzs kalpo gan kā pētniecības centrs, gan arī kā populārzinātniskās informācijas ieguves un tūristu apmeklējuma vieta. Latvijas (Baltijas) dendrofloras izpēte. Veikti no jauna introducēto koku un krūmu sugu un dekoratīvo formu aklimatizācijas un sistemātiskās pareizības pētījumi. Latvijas Sarkanās grāmatas jaunajam izdevumam sagatavoti aizsargājamo koku un krūmu apraksti un to izplatības kartes. Apsekoti, izmērīti un reģistrēti kompjuterizētā datu bāzē vairāk nekā 2000 Latvijas dižkoku. Turpinās Latvijas aizsargājamo lauku parku apsekošana un novērtēšana, izveidota datu bāze "Parki". Tiek veidota datu bāze "NBD augi". Izstrādātas skujkoku, lapkoku, krūmu un vīteņaugu veģetatīvās pavairošanas metodes, lietojot Latvijā ražotas bioloģiski aktīvas vielas. Veikta Latvijas lapegļu kultūru novērtēšana, un izstrādātas rekomendācijas to uzlabošanai. Sākts veidot ātri augošu papeļu klonu eksperimentālus stādījumus lauksaimniecībā neizmantojamu zemju apmežošanai. Trijos Latvijas reģionos pētītas dažu parastās priedes klonu bioķīmiskās pārmaiņas (hlorofili, karotinoīdi un makroelementi) atkarībā no augsnes, vides piesārņojuma, auga fizioloģiskā stāvokļa. Veikta aizsargājamo augu saglabāšana un pavairošana NBD kolekcijā. Jaunu selekcijas metožu izstrāde un selekcija. Izveidotas jaunas krāšņumaugu formas (gerberas, krizantēmas, orhidejas, astilbes, hostas, sīpolpuķes, gumpuķes), sīkie augļaugi (upenes, augstās zilenes, dzērvenes, brūklenes, pīlādži u.c.), dekoratīvie koki un krūmi (parka rozes, krūmrozes, stīgotājtipa Rosa rugosa šķirnes u.c.), interjera augi, kā arī zālieniem piemērotas graudzāles. Turpinot pētījumus par atšķirīgu genotipu reakciju uz pazeminātu temperatūru un apgaismojumu, kā salīdzinoši tolerantas atlasītas četras gerberu un 13 krizantēmu formas. Turpināta inbredlīniju ieguve gerberām (10 līnijas), noskaidrotas to krāsu 73

74 un formu pārmantošanas sakarības. Noteikta šo līniju augu kombinatīvā spēja, to izmantošanas iespējas tālākajā selekcijā. Liels darbs ieguldīts nacionālās krizantēmu (280 taksoni) kolekcijas un gerberu (200 taksoni) kolekcijas taksonomiski pareizai un fitosanitārijai atbilstošu augu uzturēšanai. Šīs kolekcijas ir vienīgās Baltijā. Valsts šķirņu reģistrā reģistrētas četras gerberu un sešas krizantēmu šķirnes. Sīkie augļaugi. Papildināts augu genofonds, kā arī augu banka in vitro (76 formas). Atlasīti un savairoti perspektīvi brūkleņu un zileņu hibrīdi. Iegūtas dižaugļu dzērveņu formas, kuras ražībā par 23-27% pārspēj Ziemeļamerikas šķirnes. Starpsugu hibridizācijā, izlasē un atkārtotā krustošanā iegūtas 11 upeņu formas, kuras ir sevišķi ražīgas, mehanizēti novācamas. Tās tiks reģistrētas kā piemērotas tehniskai pārstrādei. Zālieniem piemērotas graudzāles. Nodalītas Latvijai un Baltijai perspektīvas trīs sarkano auzeņu formas, kā arī divas pļavas skareņu formas, izstrādāti atšķirīgu funkciju graudzāļu novērtēšanas kritēriji (NBD, Priekuļu sēklkopības izmēģinājumu stacija, Zemkopības institūts). Augu audu kultūras. Baltijā lielākā aktīvā augu banka in vitro, vairāk nekā 350 augu taksonu no 40 ģintīm, t. sk. Latvijas selekcionāru šķirnes. Izstrādātas un tiek pilnveidotas genofonda konservācijas metodes. Pētīta ilgstošas kultivēšanas in vitro ietekme uz augiem. Izstrādāta kokaugu programmētā multiplicēšana - aktīvo vielu balanss, minerālvielu saturs un attiecības, eksplantu apstrādes līdzekļi, uzglabāšanas režīmi. Pētīta Latvijā ražotu preparātu piemērotība dažādu augu audu kultūrās. Dārzs ir atvērts apmeklētājiem, tā teritoriju par pastaigu vietu izmanto arī Salaspils iedzīvotāji. Jāatzīst, ka botāniskajam dārzam nav izveidots efektīvs dienests, kas popularizētu tā darbību un veidotu tūrisma un atpūtas infrastruktūru gadā Botāniskajā dārzā izveidots muzejs. Muzeja stendos un fotoattēlos apkopota plaša informācija par Botāniskā dārza vēsturi, sākot jau ar gadu, parādīti darbības galvenie virzieni. Iespējams iepazīties ar Botāniskajā dārzā, kā arī Latvijas selekcionāru izveidoto šķirņu raksturojumiem, Latvijas parku un apstādījumu dendroloģiskiem pētījumiem. Te skatāmi zinātnisko ekspedīciju fotomateriāli, prēmētie zinātnieku darbi, publikācijas u.c. materiāli. Attēlos un aprakstos parādīta Latvijas dekoratīvās dārzkopības attīstības vēsture. Pie Nacionāla botāniska dārza darbojas: Latvijas selekcionāru klubs, Baltijas valstu liliju audzētāju asociācija Lilium Balticum, Jauno dārznieku skola, Latvijas Dendrologu biedrība. Populāras ir Dārzā organizētās izstādes dažādu augu ziedēšanas un augļu ienākšanas laikā: mārtiņrožu, asteru, sīpolaugu, frēziju, mazizplatīto augļaugu (saussēržu, smiltsērkšķu, irbeņu, plūškoku, brūkleņu, dzērveņu, zileņu), rožu, liliju, oranžēriju u.c. augu. Botāniskais dārzs ir mācību bāze augstskolu studentiem un skolu audzēkņiem bioloģijā, it sevišķi augu sistemātikā, dendroloģijā, puķkopībā, ainavu arhitektūrā u.c. Dārza speciālisti vada bakalauru un maģistru darbus, kā arī disertāciju sagatavošanu. Ik gadu botānisko dārzu apmeklē liels skaits interesentu, pēdējos gados vidēji cilvēku gadā. Botāniskā dārza apmeklētājiem ir iespējas atpūsties, pastaigājoties pa parku, dendrāriju, apskatot ekspozīcijas. Var gan jāt ar zirgiem vai vizināties pajūgā, gan makšķerēt kādā no dīķiem. Dārza kioskā var iegādāties puķes, sēklas un stādus, kā arī darbarīkus Jūsu dārzam. Darbojas kafejnīca. Ako piemineklis un Spolīškalns 74

75 Piemineklis lībiešiem un viņu vadonim Ako atklāts salīdzinoši nesen (1994.gadā) un ir viens no jaunākajiem apskates objektiem Salaspils lauku teritorijā (skat.12.attēlu). Piemineklis atrodas Daugavas krastā Rīgas HES dambja galā, netālu no šosejas Rīga Daugavpils. Ako (? 1206) Mārtiņsalas lībiešu vadonis lībiešu virsaitis, Salaspils valdnieks, ir minēts Indriķa hronikā, kur aprakstīts kā viņš vadīja sacelšanos pret vāciešiem. Pēc Mārtiņsalas ieņemšanas krustneši nocirta Ako galvu un nosūtīja to uz Rīgu bīskapam Albertam. 15.attēls Piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako Iepretī Salaspilij Daugavas krastā redzams Daugmales pilskalns. Labajā Daugavas krastā pie Spolīšu mājām paceļas pilskalns Mūku kalns (Spolīškalns). Pilskalns atrodas aptuveni 1 km attālumā no Ako pieminekļa (skat.13.attēlu). 16.attēls Spolīškalns Svarīgākie tūrisma objekti ir: Izstāžu zāle Salaspils izstāžu zāle vieta, kur uz brīdi apstājas laiks, un kur cilvēki nāk veldzēt dvēseli, atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. 17.attēls Izstāžu zāle 75

76 Uz mirkli aizbēgt no ikdienas palīdz gan XX gadsimta 20.gados būvētais mājīgais namiņš, gan skaistais dārzs kā brīnišķīga oāze pilsētas vidū. Salaspilī apzinātie 140 mākslinieki un daiļamatnieki ir apvienojušies asociācijā Salas Pils, kura darbojas šajā namiņā. Šeit pulcējas arī Salaspils sieviešu klubs Spīganas, darbojas Bībeles studija, bieži notiek arī citi interesanti pasākumi. Izstāžu zāle savu darbību sākusi 1997.g. 23.decembrī un katru gadu salaspiliešiem sniedz iespēju aplūkot izstādes (skat.15.attēlu), turklāt pastāvīgajā ekspozīcijā savus darbus piedāvā lietišķās mākslas meistari. Plašajā dārzā (1738 m²) rīkotie gadskārtu ieražu svētki priecē lielus un mazus svinētājus. 18.attēls Izstāde Salaspils Romas katoļu baznīca Ar Salaspils pašvaldības un Bonifācijas fonda (Vācijā) atbalstu 1996.gadā uzcelta un iesvētīta Dievmātes Marijas - Sv. Rožukroņa karalienes baznīca. Šobrīd Salaspils draudzē reģistrējušies aptuveni 2500 cilvēku. 76

77 19.attēls Salaspils Romas katoļu baznīca gada 27. jūnijā Salaspils Romas katoļu baznīcā Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats iesvētīja baznīcas galveno altāri, kas veltīts Rožukroņu karalienei, sānu altāri, krusta ceļa stacijas, kardināla krēslu, biktskrēslu, Dieva galdu un ambonu (skat.17.attēlu). Neparasti smalkais ozola un oša kokā darinātais meistardarbs ir Rīgas Amatniecības vidusskolas dāvinājums baznīcai. 20.attēls Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats iesvēta baznīcas galveno altāri. 77

78 Sv. Jura baznīcas drupas Sv. Jura baznīcas drupas Rīgas HES ūdenskrātuves malā. 14 gs. Arhitektūras piemineklis (skat.18.attēlu). Šī baznīca no 17gs. 30.gadiem līdz 20.gs. vidum bija luterāņu draudzes dievnams un neatņemama Salaspils ainavas sastāvdaļa. Virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts. 21.attēls Netālu no baznīcas atradās Livonijas ordeņa pils ( gs.) drupas un Zviedru skansts. Daugava pretī baznīcai atradās Mārtiņsala, kur risinājās Indriķa hronikā aprakstītie notikumi. Gar baznīcu 15km garuma stiepjas HES dambis- salaspiliešu iemīļota atpūtas un pastaigu vieta. Skaists skats uz Vidusdaugavu. Tūrisma infrastruktūra Situācija Salaspils tūrismā ir ļoti sarežģīta, jo Salaspils atrodas pārāk tuvu Rīgai. Braucot ārā no Rīgas, ir par ātru apstāties, bet braucot uz Rīgu, ir pārāk tuvu galvaspilsētai, lai apstātos. Tāpēc var attīstīties tikai tranzīttūrisms. Salaspilī pavisam nesen tika izveidota viesnīca Valērija un viesu nams "Villa Dole", kur tūristiem ir iespējams izīrēt istabiņas, bet pārgājiena mīļotājiem ir izveidotas telšu vietas uz Doles salas pie Daugavas muzeja. Protams, viesnīca varētu būt nespēs konkurēt ar Rīgas piedāvājumu, jo attālums ir pārāk neliels. Tā varētu konkurēt vienīgi ar zemāku cenu. Teritorijā pašlaik darbojas vairāk kā 10 kafejnīcas un tiek atvērtas arvien jaunas. Šīs atpūtas vietas pārsvarā izmanto vietējie iedzīvotāji. Tūristiem pievilcīgākā varētu šķist spēļu zāles Klondaika kafejnīca, kurā var izbaudīt meksikāņu virtuvi, jo tā atrodas Daugavpils šosejas malā un šis uzņēmums popularizē to tieši tranzītbraucējiem uz galvaspilsētu: Rīga vēl tālu, piestāj paēst!. Salaspilī atrodas 4 lielāki pirts kompleksi, kuros iekļaujas arī banketu un svinību zāles. Šie kompleksi piesaista apmeklētājus Salaspilij, kaut gan tos izmanto arī vietējie iedzīvotāji. Pilsētā ir arī iespēja iznomāt limuzīnu svinīgam gadījumam vai vienkārši pavizināties, ko piedāvā SIA V.S.Imperia. Pilsētā un tās apkārtnē izvietojušās 3 vietas, kur iespējamas zirgu izjādes. Jāšanas klubos SIA Arizona un Armanda ir iespējams iemācīties saprasties un pareizi darboties ar zirgiem, doties uz pikniku zirga mugurā vai veikt trīs dienu ilgu pārgājienu. Bet ja jums gribas 78

79 aizbraukt ceļojumā uz ārzemēm, tad ir iespējams izmantot turfirmas SIA Manro pakalpojums. Teritorijā ir bagātīgi ūdens resursi. Šeit tek Daugavas un Mazās Juglas upe, kuras vasaras mēnešos vietējie iedzīvotāji izmanto kā peldēšanas vietu, bet nākotnē to varēs izmantot arī tūristu pievilināšanai attīstot ūdenstūrismu, kā arī makšķerēšanu. Ļoti maz, kas zina, ka Salaspils lauku teritorijā, ap 30m lejpus Rīgas HES, Daugavas labajā krastā atrodas ūdenskritums 2m augstumā un 7-8 m platumā. Ūdenskritums līst pār dolomīta klintīm - arī tās visdrīzāk atsegušās, izspridzinot Daugavas gultni HES vajadzībām. Ūdens plūsma ūdenskritumā ir nemainīga, neatkarīgi no gadalaika. Tūrisma attīstību Salaspils teritorijā pozitīvi ietekmē transporta infrastruktūra. Šeit ir attīstīta autoceļu sistēma, kas Salaspili savieno ar citām apdzīvotām vietām, teritoriju šķērso 3 valsts nozīmes autoceļi, pieejams daudzveidīgs sabiedriskais transports. Dzelzceļa satiksmi nodrošina VAS Latvijas Dzelzceļš. Salaspils novada teritorijā ir viena dzelzceļa stacija ( Salaspils ) un trīs pieturas ( Dārziņi, Dole un Saulkalne ). Autobusu satiksmi starp Salaspils novadu un Rīgas pilsētu nodrošina SIA Galss Buss. Maršrutu Salaspils Rīga nodrošina 12 autobusi. Autobusu satiksmi Salaspils novada ietvaros pēc Salaspils novada domes pasūtījuma nodrošina SIA Ormanis. Satiksmi nodrošina divi maršruta autobusi, kurus subsidē Salaspils novada pašvaldība. Ērtā pārvietošanās nodrošina Salaspilij priekšrocību vieglā pieejamībā gan ar privāto, gan sabiedrisko transportu. Salaspils zinātniskās iestādes gados Salaspils izveidojās par ievērojamu Latvijas zinātnes centru. Šeit izvietota liela daļa Latvijas zinātniski pētniecisko iestāžu: Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Kodolpētniecības centrs, Fizikas, Neorganiskās ķīmijas, Bioloģijas, Hidroekoloģijas institūts, kā arī Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts Silava. Pašlaik šie institūti pārstrukturējas, pielāgojoties mūsdienu tirgus ekonomikas prasībām. Latvijas Kodolpētniecības centrs 1 Salaspils atomreaktors darbojās no līdz 1998.gadam. Pašlaik notiek reaktora demontāžas sagatavošanas darbi. Reaktorā tika veikti pētījumi kodolspektroskopijā, radiācijas ķīmijā un fizikā. Centrā bija iespējams veikt ūdens ķīmiskās analīzes pēc neitronu aktivizācijas metodes, testēt radioaktivitātes mēraparatūru, kā arī veikt medicīnisko preparātu sterilizāciju. Reaktora darbības sfēra bija arī radioaktīvo medicīnisko preparātu iegūšana, dārgakmeņu dzidrināšana un dzintara novecināšana. Šobrīd zinātnieki šeit strādā pie teorētiskiem jautājumiem. Pie mums ir Fizikas institūta laboratorija. Bijušais Kodolpētniecības centrs tika sadalīts trīs daļās tika izveidots SIAReaktors, otra daļa pārgāja LU Cietvielu fizikas institūta pārziņā uz turieni aizgāja fiziķi teorētiķi, jo eksperimentālo iekārtu vairs nebija. Trešā struktūrvienība ir Metroloģiskais centrs, kas veic radiometru, dozimetru un spektrometru pārbaudi un metroloģiju, nodrošinot radiācijas mēriekārtu atbilstību valsts prasībām. Vēlāk, apvienojoties valsts akciju sabiedrībai Radons un SIA Reaktors, izveidojās SIA RAPA (radioaktīvo atkritumu pārvaldes aģentūra), kura pēc Ministru kabineta lēmuma gadā sāka strādāt kā valsts aģentūra

80 22. attēls Latvijas Kodolpētniecības centrs Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs 2 Nacionālais botāniskais dārzs ir viens no lielākajiem šāda veida objektiem Baltijā. Tam piešķirts valsts nozīmes zinātnes, izglītības un kultūras objekta statuss. Botāniskā dārza platība ir aptuveni 129 ha, tā kolekcijā ir vairāk kā 15 tūkstoši sugu. Šobrīd iestādē nodarbināti 110 darbinieki. Latvijas Universitātes Fizikas institūts 3 Līdz 90. gadu sākumam pastāvēja kā plaša profila zinātniska iestāde. Tad notika būtiska institūta reorganizācija, cietvielu fizikas, kodolfizikas, teorētiskās fizikas un matemātikas laboratorijas pārgāja citu zinātnisku institūciju sastāvā. Kopš gada sākuma institūts ir specializēts zinātnes centrs, kas pamatā nodarbojas ar magnētiskās hidrodinamikas un siltumfizikas problēmu izpēti. Bet institūts ne tikai veic fundamentālus un lietišķus pētījumus šādos fizikas virzienos, bet arī inženierzinātņu virzienos, kā arī piedalās LU studiju programmu realizēšanā, īstenojot studiju un zinātniskā darba vienotību, nodrošināt doktorantu studijas, veic augstākās kvalifikācijas zinātnieku sagatavošanu. Institūts ir Līdzdalībnieks valstiskās nozīmes pētnieciskās programmas izpildē, Latvijas Zinātnes padomes projektos, kā arī starptautiskajos projektos ar Vāciju, Franciju, ASV, Šveici utt. Institūtam ir laba eksperimentālā bāze. Pie Fizikas institūta ir izveidojušies vairāki uzņēmumi, kas, izmantojot institūta pētījumus, nodarbojas ar dažādu zinātnes ietilpīgu produktu (graudu, mitruma mērītāju, pretkorozijas krāsas, presētā dzintara u.c.) ražošanu. Šobrīd institūtā strādā 90 štata darbinieki, no tiem 7 ar habilitēta doktora un 28 ar doktora zinātnisko grādu. Institūts izdod starptautisku žurnālu, kurā tiek publicēti ari daudzi institūta zinātnieku rezultāti. Iznāk 4 numuri gadā

81 23.attēls Latvijas Universitātes Fizikas institūts Latvijas Tehniskās Universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts 4 Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts ir valsts bezpeļņas zinātniska iestāde. Institūta saīsināts nosaukums ir RTU NĶI. Iestāde veic fundamentālus un lietišķus pētījumus ķīmijas, ķīmijas inženierzinātņu nozarēs un materiālzinātnēs, nodrošina studijas maģistra grāda iegūšanai, piedalās RTU bakalauru studiju programmās, īstenojot studiju un zinātniskā darba vienotību, kā arī veic zinātnisko kadru sagatavošanu, nodrošinot doktorantu studijas, kā arī augstākās kvalifikācijas zinātnieku sagatavošanu, veicina augstskolu mācību spēku zinātniskās kvalifikācijas celšanu. Institūts sadarbojas ar laboratorijām, grupām un firmām, kas ievieš institūta izstrādnes ražošanā. Zinātniekiem ir izveidojušies starptautiski sakari ar Japānu, Dāniju, Vāciju, Franciju, ASV un Krieviju. Laboratoriju pētījumus īpaši atbalsta Eiropas Savienība. Iestādē darbojas arī bibliotēka, kuras fondā ir grāmatas. Tā lielāko daļu sastāda specializēta ķīmijas literatūra, bet pamatu veido iespieddarbi (grāmatas, periodiskie izdevumi)

82 24.attēls Latvijas Tehniskās Universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts SILAVA 5 Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts Silava ir LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošs valsts uzņēmums - bezpeļņas organizācija. LVMI "Silava" ir galvenais mežzinātnes pētnieciskais centrs valstī. Institūta sākotne ir Mežsaimniecības problēmu institūta nodibināšana gadā. Pēc vairākkārtīgas reorganizācijas no gada tas pazīstams kā Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava". Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava" gadā tika uzņemts Starptautiskajā Mežu pētīšanas organizāciju savienībā (IUFRO - International Union of Forest Research Organizations). Bet no gada institūts ir Eiropas Meža institūta (EFI - European Forest Institute) biedrs. LVMI "Silava" darbības mērķi ir meža ekosistēmu un to komponentu izpēte, rekomendāciju izstrādāšana nenoplicinošas meža apsaimniekošanas nodrošināšanai, meža resursu un produktu racionālai un efektīvai izmantošanai. Iestādē darbojas 64 zinātniskie darbinieki. 25.attēls Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava

83 Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts 6 Institūta laboratoriju tehniskais un zinātniskais potenciāls ir visai atšķirīgs, atsevišķas laboratorijas spēj konkurēt ar līdzīgām Eiropā. Institūts sadarbojas arī ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti studentu apmācībā un to praktiskā darba organizēšanā. Pētījumu veikšanai institūtam ir izveidojusies sadarbība ar Bioloģijas institūtiem Islandē, Singapūrā, Slovēnijā, Štutgartē, Malaizijā u.c. Galvenie zinātniskās darbības virzieni ir Latvijas dabas resursu izpēte, to racionāla izmantošana, vides un ekoloģijas problēmas, dabas aizsardzība, augu un dzīvnieku dzīvības norišu un bioloģiskās produktivitātes izpēte. Bioloģijas institūtā strādā 114 darbinieki. 26.attēls Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts

84 Infrastruktūra Energoapgāde Gāzes apgāde Salaspils ir nodrošināta ar iespēju izmantot dabas gāzi. Dabas gāzes piegāde tiek nodrošināta no TEC 2 gāzes regulēšanas stacijas (GRS) kopš 1994.gada sākuma, kad tika izbūvēti maģistrālie gāzes vadi un sašķidrinātās gāzes vadi tika pārvienoti uz dabas gāzi. Kopējais gāzes patēriņš 2006.gadā bija 9,9 milj. m 3, no kuriem 9,8 milj.m 3 patērēja SIA Salaspils Siltums katlumāja. Kopējais gāzes vadu garums ir 35,7 km, tai skaitā 15,6 km zema spiediena, 8,7 km vidēja spiediena un 11,4 km augstspiediena vadi. Līdz 1997.gada beigām uz katlumāju pienāca vidēja spiediena gāzes vads, kas nebija pietiekošs katlumājas vajadzībām. Pēc tam tika izbūvēts atsevišķs augstā spiediena gāzes vads (12 bari) uz estakādes. TEC 2 gāzes regulēšanas stacija apkalpo 6 skapju regulēšanas punktus, no kuriem 5 ir dzīvojamajam sektoram un 1 katlumājai. Elektroapgāde Salaspils novada kopējā elektriskā slodze ir 14,9 MW. Patērētāji ar elektroenerģiju tiek apgādāti no 5 apakšstacijām, no kurām trīs pieder Salaspils pilsētas domei: apakšstacija TP-4906 Smiļģu ielā 20 ar jaudu 400 kva, apakšstacija TP-4919 Budeskalnu ielā ar jaudu 160 kva, un apakšstacija TP-4112 Lauku ielā 9 ar jaudu 250 kva. Pārējās divas apakšstacijas atrodas Silavās, no kurām viena TP-4931 Institūta ielā 2 ar 36 transformatoru punktiem un kopējo jaudu kva pieder Juglas rajona Centrālajiem tīkliem. Otra TP Institūta ielā 1 ar jaudu 400 kva pieder SIA T.I.G.E.R.. Elektroenerģija patērētājiem tiek pievadīta pa 20/0,4 kv kabeļu līnijām un gaisa vadu līnijām, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 65,6 km gadā tika veikta esošo pilsētas ielu apgaismojuma līniju tehniskā stāvokļa izpēte. Pilsētas ielu apgaismojuma elektrolīnijas tika būvētas vienlaicīgi ar pilsētas dzīvojamo masīvu celtniecības darbiem. Kopējais līniju garums sasniedz aptuveni 30 km. Pirmās ielu apgaismojuma līnijas izbūvētas Zinātņu akadēmijas mikrorajonā Miera ielā 1968.gadā un aptuveni tajā pašā laikā uzsākta Līvzemes un Gaismas ielu apgaismojuma elektrolīniju izbūve. Dažus gadus vēlāk uzsākta Maskavas - Daugavas un Kalnu ielu apgaismojuma elektrolīniju būvniecība tagadējā Ķesterciema rajonā. Šīm līnijām raksturīgas sekojošas pazīmes: q q q q q izmantoti metāliskie balsti; gaismas ķermeņi ORU tipa; dzīvsudraba lampas; starp stabiem zemē ieguldīts kabelis; līniju ieslēgšanai un izslēgšanai izmantotas automātiskās ierīces un fotoelementi. Septiņdesmitajos gados līniju būvē tika izmantoti dzelzsbetona stabi. Šādas ir Dienvidu, Rīgas, Enerģētiķu, Celtnieku, Skolas ielas elektroapgaismojuma līnijas. Šobrīd esošās līnijas pilsētā izbūvētas sešdesmito gadu beigās un septiņdesmitajos gados. Salaspilī darbojās 25 atsevišķas ielu apgaismojuma elektrolīnijas, Saulkalnē viena un arī Aconē viena līnija. Visas elektrolīnijas apkalpo Salaspils pilsētas dome. Pēc izpētes, novērtējot kopējo ielu apgaismojuma stāvokli, ieteicams elektrolīniju turpmāko attīstību sadalīt posmos 84

85 ievērojot ielu apgaismojuma kvalitātes uzlabošanu, cilvēku plūsmas intensitāti atsevišķās ielās un posmos, kā arī esošo līniju drošu ekspluatāciju. Šo attīstību varētu iedalīt četros galvenos attīstības posmos: 1. Daļēja jaunu elektrolīniju izbūve vai esošo pagarināšana ielās bez apgaismojuma, bet ar lielu cilvēku plūsmas intensitāti jau šobrīd un vienas jaunas elektrolīnijas būve esošās vietā. 2. Daļēja jaunu elektrolīniju izbūve vai esošo pagarināšana ielās bez apgaismojuma, bet ar lielu cilvēku plūsmas intensitāti jau šobrīd, un jaunu elektrolīniju izbūve veco elektrolīniju vietā, kuru tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts un tās ir fiziski nolietojušās. 3. Esošo elektrolīniju rekonstrukcija, uzlabojot to kvalitāti līnijām ar sliktu un apmierinošu tehnisko stāvokli. 4. Jaunu elektrolīniju izbūve ielās, kurās attīstoties individuālai apbūvei pieaugs cilvēku plūsmas intensitāte. Veicot remontdarbus vai izbūvējot jaunās līnijas, paredzēts pakāpeniski pāriet no dzīvsudraba lampām DRL 250 uz nātrija lampām NAVE 10, jo tās ir ekonomiskākas, kā arī uzsākt drošinātāju vāku nomaiņu pret aizslēdzamiem ar speciālo atslēgu. Siltumapgāde 1999.gadā izstrādāta koncepcija Salaspils pilsētas siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas iespējas gadā veikts ekonomiska efekta novērtējums projektam Koģenerācijas stacijas izbūves iespēju analīze gadā izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumtīklu rekonstrukcija. Salaspils pilsētā centralizēto siltumapgādi nodrošina viena katlumāja, kas atrodas pilsētas nomalē Miera ielā 31 (skat. 1.attēlu). Katlumāja nodota ekspluatācijā 1997.gadā un to apsaimnieko SIA Salaspils Siltums. 1.attēls Salaspils pilsētas CSS katlumāja Pašlaik siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti divi ūdens sildāmie katli ar kopējo projektēto jaudu aptuveni 47 MW. Katlumājā uzstādīto jaudu sadalījums nav optimāls patērētāju slodzei. Vidējās slodzes nosegšanai viens katls ir nedaudz par maz, bet divi katli šo slodzi ievērojami pārsniedz. (skat. 1.tabulu un 2.attēlu). Izmantojot siltumenerģijas uzskaites iekārtu rādījumus, katlumājas vidējais lietderības koeficients 2005.gada apkures sezonā bija 95%. Kā kurināmais tiek izmantota gāze. Katlumāja ir pievienota centralizētajam gāzes vadam. 85

86 2000.gadā tika pilnībā pabeigta katlumājas rekonstrukcija, uzstādot frekvences regulatorus cirkulācijas sūkņiem, tādējādi samazinot elektrības patēriņu. Katlumājā iz uzstādītas siltumenerģijas uzskaites iekārtas. Izmantojot siltumenerģijas uzskaites iekārtu rādījumus, katlumājas vidējais lietderības koeficients 2005.gada apkures sezonā bija 95%. Katla tips 1.tabula Katlumājā uzstādītie katli Lietderības koeficients Katla jauda % MW Uzstādīšanas gads KVGM-20 89% 23, KVGM-20 89% 23, KOPĀ 46,6 2.attēls KVGM tipa katli katlumājā Siltumapgāde pilsētā tiek nodrošināta ar divcauruļu un četrcauruļu siltumapgādes sistēmu. Kopējais siltumtīklu garums sasniedz aptuveni 27 km, no kuriem 2 km ir četrcauruļu. Lielākā daļa maģistrālo siltumtīklu ir virszemes (skat. 3.attēlu), kas sastāda aptuveni 3 km. Virszemes siltumtīkli ir uz atsevišķi stāvošiem balstiem, bet pazemes - necaurejamos kanālos. 3.attēls Maģistrālie virszemes siltumtīkli 86

87 Siltumtīkli izbūvēti aptuveni pirms gadiem un tika projektēti lielām perspektīvām slodzēm, kuras nav realizējušās. Siltumtīklu noslogojums ir zems. Tīklu noslodzes koeficients sasniedz tikai 1,7 MW/km(7).Aptuveni 50% no kopējā siltumtīklu garuma cauruļu diametri neatbilst esošajai patērētāju slodzei, kas būtiski palielina siltuma zudumus tīklos, kas 2005.gadā sasniedza 20,5% no tīklos padotā siltuma daudzuma. 4.attēls Maģistrālie tīkli Karstais ūdens apkures sezonā tiek padots katru dienu. Lielo siltuma zudumu dēļ ir pārtraukta karstā ūdens padeve vasarā. Tas tiek sagatavots trīs centrālajos siltumpunktos, kas nodrošina karstā ūdens apgādi diviem dzīvojamajiem rajoniem, un caurulīšu tipa individuālajos siltummezglos (ISM), kas uzstādīti aptuveni 80% patērētāju. Centralizētās siltumapgādes patērētāju maksimālā siltumslodze Salaspilī ir aptuveni 44 MW. 75% no pieslēgtās slodzes veido dzīvojamais sektors (skat. 5.attēlu), pārējo budžeta iestādes (skat. 6.attēlu) un citi patērētāji. Kopumā centralizēto siltumapgādi izmanto 90% pilsētas iedzīvotāju. 5.attēls Dzīvojamā ēka Celtnieku ielā 18 7 aprēķināts kā pieslēgtās aprēķinu slodzes attiecība pret siltumtīklu garumu 87

88 6.attēls Salaspils 2.vidusskola Salaspils pilsētā pārsvarā ir tipveida projektu dzīvojamās mājas. Aptuveni 55% no kopējiem siltuma zudumiem ēkās veido zudumi caur ārējām sienām. Sienas, kuras pārsvarā sastāv no dzelzsbetona konstrukcijām, neatbilst siltumnoturības prasībām, bet to termiskā pretestība ir zema. 7.attēls Dzīvojamās ēkas Salaspilī Ceturto daļu no kopējiem siltuma zudumiem ēkās veido siltuma zudumi caur logiem un durvīm. Logu un durvju noblīvējums ir neapmierinošs jau no ēku nodošanas ekspluatācijā. Mitruma iedarbības rezultātā koka konstrukcijas piebriest un tās nav iespējams noslēgt vai noslēdzot paliek spraugas. Bojājumi, kas rodas laika gaitā, siltuma zudumus ievērojami palielina. Atvērtās kāpņu telpu durvis siltuma zudumus palielina vairākas reizes. Siltuma zudumu samazināšana caur logiem un durvīm ir viens no pasākumiem, ko var realizēt šodienas apstākļos, jo tas neprasa lielus kapitālieguldījumus un ir samērā vienkārši ieviešams. Siltuma zudumi caur griestiem augšējos stāvos un grīdām pirmajos stāvos sastāda aptuveni 20% no kopējiem zudumiem ēkās. Gaisa temperatūra bēniņos, ja āra gaisa temperatūra ir -2 o C, sasniedz +10 līdz +14 o C, kas liecina par ļoti nelietderīgu siltuma izmantošanu. Siltuma zudumi pagrabos rodas no slikti izolētiem iekšējās apkures sistēmas cauruļvadiem un grīdas. Praktiski visās mājās siltumizolācijas kvalitāte ir neapmierinoša. Vēl lielāki siltuma zudumi ir celtnēm, kurām jumti veidoti tikai no dzelzsbetona pārsedzēm. Pilsētas ēkās ir viencauruļu apkures sistēma, kas pēc uzbūves ir vienkārša, bet praktiski nav regulējama. Divcauruļu sistēmas montāžas izmaksas ir augstākas, taču individuālās regulēšanas un vadības iespējas 88

89 nodrošina mazāku enerģijas patēriņu un efektīvāku siltumapgādes sistēmas darbību. Divcauruļu sistēmā ir iespējams regulēt siltuma slodzi katram atsevišķam patērētājam, neietekmējot citu patērētāju režīmus, un katrā dzīvoklī uzstādīt temperatūras regulēšanas iekārtas. Salaspils siltumenerģijas patērētāji pieslēgti ar atkarīgo pieslēgumu, kad siltumapgādes tīklu ūdens plūsma praktiski notiek vienā cirkulācijas kontūrā. Alternatīva ir neatkarīgais pieslēguma veids, kurā siltums no siltuma avota tiek nodots, iekšējās apkures sistēmas cirkulācijas ūdenim savstarpēji nekontaktējoties. Siltumnesēja plūsma praktiski notiek divās cirkulācijas kontūrās. Būtisks pasākums, ko varētu veikt apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu modernizācijas jomā, būtu efektīvu un pilnīgi automatizētu siltummezglu uzstādīšana, kuru darbības pamatā ir daudz efektīvāka neatkarīgā pieslēguma izmantošana. Tas nozīmē, ka siltummezgla darbību var regulēt stundas, diennakts, nedēļas laikā, atkarībā no āra un telpas gaisa temperatūras, nepieļaujot siltuma pārtēriņu. Reālais siltuma ietaupījums dzīvojamām mājām ir aptuveni 20% no kopējā siltuma patēriņa, bet sabiedriskajām ēkām tas var būt līdz pat 70%, jo tajās var izmantot efektīvāku regulāciju, samazinot siltuma padevi naktī, brīvdienās un svētku dienās. Laika posmā gados Salaspils CSS ir veikti ievērojami rekonstrukcijas pasākumi. Šajā periodā ir rekonstruēti aptuveni 50% siltumtīklu, patērētājiem uzstādīti individuāli siltummezgli, likvidējot četrcauruļu siltumapgādes sistēmu, kā arī uzsākta Centrālās katlumājas modernizācija. CSS rekonstrukcijā ir ieguldīti aptuveni Ls 1650 tūkst., no kuriem 30% ir pašu ieguldījums, bet pārējais ilgtermiņa kredīti. Uzņēmums veiksmīgi sagatavojis, vadījis un realizējis lielus projektus, kurus finansēja ārvalstu institūcijas Ziemeļvalstu Investīciju un Eiropas Investīciju bankas tādējādi gūstot pieredzi perspektīvajiem projektiem gadā realizētās siltumenerģijas pašizmaksa bija Ls/MWh. Patērētāji ar siltumu tika nodrošināti aptuveni 79% apjomā no nepieciešamā siltuma daudzuma. Siltumenerģijas pašizmaksa iedzīvotājiem apkures sezonā atbilstoši aprēķiniem 0.38 Ls/m2 mēnesī par apkuri un 2.30Ls/ iedz.mēn. par kārsto ūdeni. Salaspils lauku teritorijā Saulkalnē siltumenerģiju nodrošina viena katlumāja ar jaudu 1,8 MW, ko apsaimnieko SIA Salaspils siltums. Katlumājai pieslēgtā lietderīgā platība m 2. Siltumtīklu garums sasniedz aptuveni 1,0 km. Aconē iedzīvotāji ar apkuri tiek nodrošināti no TEC-2. Salaspils CSS siltumtīklu rekonstrukciju plānots pabeigt piecās kārtās līdz 2010.gadam. km Plānots realizēt Siltumtīklu rekonstrukcijas 5.kārta g Siltumtīklu rekonstrukcijas 6.kārta g Siltumtīklu rekonstrukcijas 7.kārta g Siltumtīklu rekonstrukcijas 8.kārta g KOPĀ 13.1 Siltuma zudumi pēc absolūtās vērtības samazināsies par 15% un sasniegs 19% no tīklos padotā siltuma daudzuma. 89

90 Ūdensapgāde un kanalizācija Ūdensapgāde 1999.gadā tika veikta Salaspils novada ūdenssaimniecības sistēmas izpēte projekta Valsts Programma 800+ ūdensapgāde un kanalizācija mazās un vidēja lieluma Latvijas pilsētās. ietvaros. Projektu iesāka realizēt 2007.gadā. Kopējie ieguldījumi Ls 4,9 milj. Aptuveni Salaspils iedzīvotāji jeb 80% ir pieslēgti centralizētai ūdensapgādes sistēmai, bet pārējie izmanto lokālās sistēmas. Iedzīvotāji ar ūdeni tiek apgādāti no piecām atsevišķām sistēmām. Galvenais ūdens ieguves avots ir Ķesterciems ar atdzelzošanas staciju, kas nodrošina iedzīvotāju un Latvijas Zinātņu Akadēmijas sistēma (LZA), kur atdzelzošana notiek infiltrācijas procesā, iedzīvotājus. Pārējās trīs mazākās sistēmas Budeskalnos, Saulkalnē un Silavā, kas kopā nodrošina iedzīvotājus. Šajā sistēmās ūdens netiek attīrīts. Visas piecas sistēmas ņem ūdeni no dziļurbuma artēziskajām akām (skat. 3.tabulu). Pazemes ūdens ir labi aizsargāts pret virszemes piesārņojumu. Salaspilī nav ūdens trūkums. Aku skaits ir pietiekošs, bet daļa no tām ir nolietojušās. Artēziskās akas Salaspils pilsētā 3.tabula Akas Nr. Ķesterciema sistēma Akas ražība Sūkņu ražība Akas dziļums m 3 /h m 3 /h m LZA sistēma Silavas sistēma

91 1998.gada jūlijā veiktās ūdens analīzes Ķesterciema atdzelzošanas stacijā parādīja, ka neattīrītam ūdenim dzelzs saturs ir 2,1 mg/l, bet attīrītam 0,15 mg/l. Neattīrītam ūdenim cietība satur 100 mg/l Ca un 45 mg/l Mg. Cietība šajā attīrīšanas procesā nemainās. Tā kā hidrogēnkarbonātu un sulfātu saturs ir 220 mg/l, tad sārmainība ir 290 mg/l. Augstā sārmainības un kalcija koncentrācija izsauc problēmas karstā ūdens sagatavošanas procesā. Karsējot ūdeni, hidrogēnkarbonāti pāriet kalcija karbonātos un rada problēmas cauruļvadiem un iekārtām un ogļskābe korodē cauruļvadus. Augstā dzelzs koncentrācija var radīt nepatīkamu ūdens garšu. Ķesterciema sistēmā ir uzstādīta ūdens attīrīšanas ietaise ar aerāciju un slēgtajiem ātrajiem filtriem. Ar normālu slodzi ietaises var saražot 140 m 3 /h vai 3400 m 3 /dn, ieskaitot 100 m 3 mazgāšanai. Pašreizējā attīrīšana norit veiksmīgi. Artēzisko aku ūdeni nav nepieciešams dezinficēt, bet tīklu izbūves laikā vajadzēs šo procesu pielietot. LZA sistēma attīra ūdeni slāņos, kuriem jābūt nodrošinātiem pret septiķu un virszemes piesārņojumiem. Sistēmai ir iegremdējamie sūkņi akās, kas nogādā ūdeni tīklā ar 300 m 3 ūdenstorni. Trijām mazajām sistēmām nav funkcionējošu attīrīšanas ietaišu. Ražošanas kompleksam Silava ir dzeramā ūdens attīrīšanas ietaises ar aerācijas baseiniem un smilšu filtriem. Ietaises ir tehniski labā stāvoklī, ātro filtru ražība ir 45 m 3 /h saražojot 1000 m 3 /h dienā. Sūkņi nogādā ūdeni tieši tīklā bez ūdens torņa, strādājot 24 h diennaktī. Budeskalnos (skat. 8.attēlu) un Saulkalnē neattīrīts, ar dzelzi bagāts pazemes ūdens, tiek padots tieši tīklā. Budeskalnos aku sūkņi ūdeni nogādā tīklā ar 100 m 3 ūdens torni, kas nav pietiekami augsts, lai apgādātu daudzstāvu mājas. Saulkalnē ir vietējā sistēma ar 2 akām, sadales tīklu un ūdens torni. 8.attēls K/S Budeskalni ūdensapgādes sistēmas ūdenstornis Kopējais ūdensapgādes tīklu garums ir 22 km. Maģistrālie vadi ir ķeta, bet sadalošie tīkli un māju ievadi ir tērauda. Cauruļvadu lūzumi notiek vidēji reizi mēnesī, bet lūzumu skaits pieaug. Lielākie zudumi bieži vien ir māju ievadu bojājumu dēļ. Pašreiz ir uzsākts process tērauda cauruļu aizvietošanai ar plastmasas. Pagaidām ir nomainīti 300 m cauruļvadu. Ūdens patēriņa uzskaite ar ūdens skaitītājiem ir galvenajā sistēmā un Silavā. Kopējais ūdens patēriņš sastāda 4200 m 3 /dn vai 240 l/iedz.dn ieskaitot zudumus (skat. 4.tabulu). Sakarā ar individuālu ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos ir gaidāma ūdens patēriņa samazināšanās. Pašlaik aptuveni 1050 dzīvokļos ir ūdens skaitītāji. 91

92 4.tabula Maksimālais ūdens patēriņš mēnesī Iedzīvotāji m3/mēn. m3/dn l/iedz.dn Galvenā sistēma LZA sistēma Budeskalni Silava Saulkalne KOPĀ iedzīvotāji, kas pieslēgti sistēmai ar atdzelžotavu, ir apmierināti ar piegādi un salīdzinoši labu ūdens kvalitāti. Problēma ir ūdens cietība, kas traucē karstā ūdens sagatavošanas procesu iedzīvotāji nav pieslēgti galvenajam tīklam, bet viņiem ir līdzīgas problēmas ar dzelzs saturu ūdenī, lai gan tiem ir atvērtās akas. Sadales tīkls ir ļoti sliktā stāvoklī un perspektīvā vajadzētu pārbūvēt. Patreiz lielākā problēma ir cementa savienojumi ķeta caurulēm, zemās kvalitātes noslēgarmatūra un tērauda cauruļu korozija, kā arī tērauda savienojumi galvenajā tīklā. Lai samazinātu ekspluatācijas izmaksas, sistēmas varētu apvienot. Zudumi tīklā tiek strauji novērsti, dezinfekcija pēc remonta notiek ar kalcija hipohlorīdu. Kanalizācija Aptuveni 17,5 tūkst. iedzīvotāju ir pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Saulkalnes iedzīvotāji - 1,3 tūkst. visi ir pieslēgti kanalizācijas sistēmai. Aptuveni 2,0 tūkst. iedzīvotāju, kas dzīvo lauku rajonā, nav pieslēgti pašvaldības sistēmai. Visas daudzstāvu mājas ir pieslēgtas kanalizācijas sistēmai, starp nepieslēgtajiem pārsvarā ir privātmājas ar saviem notekūdeņu izvietošanas risinājumiem. Septiskās dūņas tiek nogādātas uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (NAI). Dūņu apjoms gadā sastāda 3500 m 3. Salaspils šodien ir svarīgu pētījumu centrs, ražošanas aktivitātes ir mazas, nav nevienas rūpniecības nozares, kuras negatīvi ietekmētu NAI procesa veiksmīgu noriti. Saulkalnes rūpnīca ražo betonu, asfaltbetonu un kaļķakmeni, ražošanas notekūdeņi nesatur organisko piesārņojumu, bet palielinātu suspendēto vielu saturu, kas tiek novadītas lietus kanalizācijā un tālāk nonāk Daugavā. Kanalizācijas sistēma ir dalītā, kas nozīmē, ka lietus kanalizācija no necaurlaidīgajiem rajoniem netiek pa tiešo novadīta kanalizācijas sistēmā. Tomēr kļūdas vai citu faktoru ietekmē daži no šiem rajoniem iespējams ir savienoti ar kanalizācijas sistēmu. Notekūdeņi tiek novadīts uz pašvaldības NAI, kas atrodas netālu no šosejas uz Rīgu, pēc tam uz Daugavu. Neeksistē neviena cita attīrīšanas ietaise. NAI ir projektēts uz m 3 /dn, bet patreizējā noslodze ir m 3 /dn. Ieejošā plūsma tiek kalkulēta izejot no ūdens patēriņa, jo nav uzstādīts plūsmas mērītājs. Mehāniskai attīrīšanai izmanto mehāniskā redeles, smilšķērājs un pirmējais nostādinātājs, kam seko bioloģiskā attīrīšana ar aktīvajām dūņām, aerotenkiem un aerācijas sistēmu, un otrreizējiem nostādinātājiem. Esošais otrreizējo nostādinātāju tilpums ir par mazu. Stabilizētā dūņa tiek izmantota lauksaimniecībā pavasara un rudens periodos. Ziemas periodos dūņa tiek saldēta. NAI izlaide ir izvietota 7 km lejpus pilsētas centra Daugavas upes gultne vidū. Izplūdes paraugi tiek noņemti katru dienu un divi paraugi nedēļā tiek izmantoti Vides Aizsardzības pārvaldes kontrolei. Gan kanalizācijas sistēma, gan NAI ir pašvaldības uzņēmuma Valgums-S pārziņā. Kopējais kanalizācijas sistēmas tīklu garums sasniedz 32 km pašteces un 18 km spiedvadu. Cauruļvadi ir no betona un keramikas. Lietus kanalizācija aptver daļu no pilsētas teritorijas. Tā sastāv no keramikas caurulēm un grāvjiem. Kopā ir 4 kanalizācijas sūkņu stacijas- Miera, Lauku, Nometņu ielās un Saulkalnē. Saulkalnes stacijai ir 6 km garš spiedvads, pa kuru nogādā saimnieciskos notekūdeņus 7000 m 3 mēnesī uz Salaspils kanalizācijas galveno daļu. 92

93 Esošās kanalizācijas sistēmas stāvoklis ir slikts, zudumi vados izsauc negatīvu ietekmi uz visu sistēmu kopumā, kas izsauc papildus sūknēšanas izmaksas un zūd attīrīšanas kvalitāte attīrīšanas ietaisēs. Zudumi kanalizācijas tīklā izsauc ražības problēmas sūkņu stacijā, jo pārplūst sūkņu stacijas ēka un vērojama pretplūsma. Aptuveni piecās apdzīvotās vietās nepieciešama tīklu rekonstrukcija, tāpat arī nepieciešams atjaunot sūkņu stacijas un uzstādīt jaunus sūkņus ar augstāku ražības efektivitāti. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises izplūžu koncentrācijas neatbilst prasībām. NAI stāvoklis ir slikts. Būtu nepieciešams nomainīt redeles, rekonstruēt otrreizējos nostādinātājus. Pašreizējie tarifi par ūdeni un notekūdeni ir noteikti atbilstoši budžetam (skat. 5.tabulu). Priekšlikumus par tarifu labojumiem pārskata Komunālo pakalpojumu komisija, Finansu komiteja un tos apstiprina Pilsētas dome. 5.tabula Tarifi ūdenim un notekūdeņiem Tarifs, LVL/m 3 Neatdzelžots ūdens 0,106 Atdzelžots ūdens 0,156 Notekūdeņu novadīšana 0,184 Patērētāji, kam ir uzstādīti ūdens skaitītāji, norēķinās pēc patērētā. Pārējie patērētāji pēc noteiktas lietotāja normas. Pašlaik tā ir atbilstoši patēriņam 254 l/iedz.dienā. tātad kopējās mēneša izmaksas ir 1,74 Ls/iedz., kas atbilst mēneša patēriņam - 7,6 m 3 uz iedzīvotāju. Ceļi un satiksme Ceļi, ielas Salaspils teritoriju šķērso šādi LR galvenie Valsts autoceļi: q Rīga Daugavpils Krāslava, kas piekļaujas pilsētas dzīvojamajai zonai no Dienvidu puses un saista pilsētu ar Rīgu un Ogri. q Rīgas apvedceļa posms (Baltezers Saulkalne) šķērso Salaspils lauku teritoriju tās austrumu daļā, saistot to ar Vidzemes šoseju, Tallinas šoseju un Baltezeru. q Rīgas apvedceļa posms (Salaspils Babīte), kurš, šķērsojot Rīgas HES aizsprostu, saista Salaspili ar Doles salu, Ķekavu un Daugmales pagastu. LR pirmās šķiras valsts autoceļš Ulbroka Ogre šķērso Salaspils teritoriju tās ziemeļu daļā, saistot Salaspili ar Tīnūžu un Stopiņu pagastiem. Pie galvenajiem vietējās nozīmes ceļiem pieskaitāmi: q q Salaspils Sauriešu būvkombināts. TEC-2 Sauriešu būvkombināts. Salaspils teritorijas robežās autotransporta kustība pāri sliežu ceļiem iespējamā četrās vietās. To nodrošina trīs dzelzceļa pārbrauktuves, kuras autoceļi šķērso vienā līmenī ar sliežu ceļiem (Salaspils centrā apsargājama, pie Salaspils memoriāla un Saulkalnes stacijas neapsargātas pārbrauktuves). Autotransporta kustībai pa Rīgas apvedceļu pāri dzelzceļam izmanto tiltu. Lai arī teritorijas ceļu tīklu kopumā var uzskatīt par labi izveidotu, tomēr jāpiemin vairākas problēmas, kuras esošais ceļu tīkls neatrisina: 93

94 q esošā dzelzceļa pārbrauktuve pilsētas centrā nenodrošina normālu dzelzceļa līnijas šķērsošanu. Tas palielina autotransporta kustību cauri pilsētas centram. q palielināta tranzīta kustība cauri pilsētai, ko nosaka galveno autoceļu izvietojums Salaspils pilsētas dienvidu daļā (Rīgas apvedceļa transporta plūsma, Rīga Daugavpils Krāslava transporta plūsma). q teritorijas rietumu daļas sliktā saistība ziemeļu dienvidu virzienā. Kopējais novada ceļu garums pēc statistikas datiem sasniedz 79,25 km, no tiem 12,4 km ar asfaltbetona segumu. Pilsētas ielu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Šķembu seguma ielās nepieciešama asfaltbetona seguma ierīkošana, kā arī asfaltbetona seguma remonts un atjaunošana. Satiksme Salaspils novada saistība ar apkārtējām teritorijām tiek nodrošināta ar diviem transporta veidiem dzelzceļu un autotransportu. Iekšējos sakarus nodrošina autotransports. Salaspils teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga Daugavpils, kas darbojas kopš 1861.gada. Ir arī izbūvēti dzelzceļa sliežu pievadceļi līdz Saulkalnei (asfaltbetona rūpnīcai). Salaspils pilsētā ar lauku teritoriju ir četras dzelzceļa stacijas, divas no tām Salaspils (skat. 9.attēlu) un Dole atrodas pilsētā, pārejās Saulkalne un Dārziņi ārpus pilsētas. Salaspils stacija atrodas 18 km attālumā no Rīgas pasažieru stacijas un 211 km no Daugavpils. Stacijā kopumā ir 6 sliežu ceļi, tai skaitā 2 galvenie un 2 pieņemšanas aizlaišanas, un 23 pārmijas. Sliežu ceļu kopējais garums ir 6197 m. Stacija nodrošina preču un pasažieru pārvadājumus, kā arī kravas izkraušanas un iekraušanas operācijas (sausās kravas naftas produkti). Dzelzceļa līnija ir elektrificēta. 9.attēls Dzelzceļa stacija Salaspilī 94

95 Kravas vilcienu kustības intensitāte cauri Salaspils stacijai ir apmēram 36 vilcieni diennaktī un 108 pasažieru vilcieni diennaktī. Piepilsētas elektriskie vilcieni no Rīgas Salaspils virzienā kursē ikdienas no 5 00 līdz 24 00, vidēji ar 40 minūšu intervālu. Brauciena laiks Rīga Salaspils ir aptuveni 25 minūtes. Vidēji diennaktī dzelzceļa pakalpojumus izmanto 4580 pasažieri. Bez dzelzceļa pasažieru pārvadājumus starp Salaspili un citām apdzīvotajām vietām nodrošina maršruta taksometri, piepilsētu un starppilsētu autobusi. Maršruta taksometri un starppilsētu autobusi maršrutā Rīga Salaspils un Salaspils Rīga kursē ik dienas, sākot no 5 00 rītā līdz vakarā ar kustības intervālu aptuveni minūtes. Tālsatiksmes autobusi kursē cauri Salaspilij pa autoceļu Rīga Daugavpils ar pieturām Salaspils un Saulkalne. Satiksmi Salaspils novadā nodrošina vietējā maršruta autobuss TEC 2-Salaspils-Doles sala, veicot vairākus reisus dienā. Savus pakalpojumus iedzīvotājiem piedāvā arī privāto taksometru vadītāji. To skaits ir mainīgs, atkarībā no sezonas. Sakari Sakaru pakalpojumus Salaspils pilsētā piedāvā Lattelekom, kas ir lielākais telekomunikāciju uzņēmums Latvijā, kuram saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu ir monopoltiesības uz telekomunikāciju pamatpakalpojumu sniegšanu. Lattelekom sniedz telekomunikāciju pamatpakalpojumus, teleksa pakalpojumus, kā arī datu pārraides, līniju nomas, Internet un citus telekomunikāciju pakalpojumus privātiem un biznesa klientiem. Salaspils novada telefonu sakarus nodrošina piecas automātiskās telefona centrāles (skat. 6.tabulu) - Salaspils-1, Salaspils-2, Salaspils-3, Silava un Saulkalne. Tās kopumā var nodrošināt 9112 abonementu apkalpošanu. Pašreiz aizņemti ir 6049 abonementi. 6.tabula Automātiskās telefonu centrāles Telefonu centrāles Montētais abonementu skaits Aizņemtais abonementu skaits Salaspils-1, Skolas ielā Salaspils-2, Miera ielā 26b Salaspils-3, Rīgas ielā Silava, Rīgas ielā Saulkalne, Daugavmales ielā KOPĀ Kopējais telefona abonementu skaits Salaspilī ir 5889, no tiem 5414 privātās telefonu līnijas un iestāžu un uzņēmumu Vecākā no telefona centrālēm Salaspils-1 ir vairāk kā 20 gadus veca. Salaspils -2 un Silava centrāles ir uzstādītas astoņdesmitajos gados, bet Salaspils gadā. Salaspilī tāpat ir pieejami vairāku mobilo sakaru operatoru pārklājumi, kas nodrošina stabilu tīkla pārklājumu. Pasta pakalpojumus nodrošina Salaspils pasta nodaļa (skat. 10 attēlu) 95

96 10.attēls Salaspils pasta nodaļa Atkritumu saimniecība Salaspils pilsētā ar atkritumu izvešanu nodarbojas divi uzņēmumi - SIA Marss un SIA Alen. SIA Marss atkritumus nogādā uz Baldones pilsētas izgāztuvi, kuru apsaimnieko pati firma. Uzņēmums savāc tikai netoksiskos sadzīves atkritumus, izmantojot vienu savākšanas mašīnu KAMAZ, kas savāc atkritumus katru dienu, pēc līgumā paredzētā grafika ar katru klientu atsevišķi. SIA Alen atkritumus nogādā uz Getliņu un Ķekavas izgāztuvēm ar 3 transportlīdzekļiem cieto atkritumu savācējmašīnām GAZ 4301, GAZ 2209 un GAZ Atkritumi tiek savākti no konteineriem, kas uzstādīti pastāvīgās vietās, pēc grafika. 96

97 Vides kvalitāte Klimats Noteicošā loma klimata veidošanā Salaspils apvidū ir Atlantijas okeāna mērenā platuma gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonu darbību, tāpēc bieža parādība ir nokrišņi un apmācies laiks. Mikroklimatu būtiski ietekmē arī Rīgas HES ūdenstilpnes tuvums. Maksimālais Saules augstums Salaspilī ir jūnijā. Visos gadalaikos novērojams palielināts mākoņainums. Kopējais skaidro dienu skaits gadā, pēc ilggadīgu novērojumu datiem, ir 18 dienas. Kopējais dienu skaits ar sauli ir 262 dienas gadā. Ziemā bez saules vidēji ir 13 20, bet vasarā 1 2 dienas mēnesī. Teritorijas ikgadējā vidējā gaisa temperatūra ir +6,0 o C. Ziemas mēnešos (janvārī) vidējā gaisa temperatūra ir 4,9 o C. Bezsala perioda ilgums pēc ilggadīgiem vidējiem datiem ir 142 dienas gadā. Absolūtais temperatūras minimums atzīmēts februārī 34,9 o C. Vasaras (jūlija) vidējā gaisa temperatūra ir +16,9 o C. Absolūtais gaisa temperatūras maksimums atzīmēts +33,6 o C. Pavasaris ir auksts, rudens silts, un abi gadalaiki ir pagarināti. Relatīvais gaisa mitums Salaspilī visu gadu ir paaugstināts, vidēji gada laikā 80%. Vismazākais tas ir pavasarī, bet vislielākais rudens beigās un ziemā. Valdošo jūras gaisa masu ietekmē nokrišņu daudzums Salaspils apkārtnē, tāpat kā visā Latvijā, ir liels apmēram 633 mm gadā. 72% ir lietus, 16% sniegs, pārējie jaukti. Visvairāk nokrišņu ir vasaras mēnešos (no jūnija līdz septembrim, 46% no kopējā nokrišņu daudzuma). Mazāk nokrišņu ir ziemā, sevišķi maz pavasara sākumā (martā, 4,8%). Kopējais gada dienu skaits ar nokrišņiem vairāk par 0,1 mm ir 181. Sniega sega Salaspilī veidojas decembra beigās un pastāv līdz marta trešajai dekādei. Ziemā bieža parādība ir atkušņi, tāpēc sniega sega nav bieza, 1 20 cm. Puteņu maksimums ir janvārī un februārī apmēram 5 dienas mēnesī. Nokrišņu ķīmiskā sastāva monitorings nav veikts, tāpēc grūti spriest par rūpnieciski attīstītās Rīgas piesārņojuma ietekmi uz Salaspili, lai gan valdošo vēju virziens nodrošina, ka lielākā daļa gaisa masu no Rīgas novirzās garām Salaspilij. Nokrišņu ūdens ķīmiskais sastāvs varētu būt līdzīgs, kā vidēji Latvijā. Ūdens Salaspils teritorijā var izšķirt divus lielus pazemes ūdens stāvus kvartāra nogulumu pazemes ūdeņus un pirmskvartāra nogulumu pazemes ūdeņus. Kvartāra nogulumu pazemes ūdens Kvartāra iežu slānī var izdalīt dažādus ūdensnesējus horizontus: q q q q q q purvu nogulumi; mūsdienu un senie aluviālie nogulumi; Baltijas ledus ezera nogulumi; fluvioglaciālie nogulumi; limnoglaciālie nogulumi; sporādiskas izplatības smilts un mālsmilts morēnu ūdens ieslēgumi. Var izdalīt arī ūdens caurlaidīgas, bet praktiski ūdeni nesaturošas eolās smiltis. 97

98 Visi šie ūdensneses horizonti nav atdalīti viens no otra ar ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem, tie ir cieši saistīti. Tikai morēnas smalka mehāniskā sastāva sablīvētais materiāls uzskatāms par ūdens necaurlaidīgu slāni starp kvartāra un pirmskvartāra iežiem. Pirmskvartāra nogulumi Hidrogrāfiski pētīti pirmskvartāra nogulumi no Daugavas Katlešu ūdensneses horizonta līdz Pērnavas ūdensneses horizontam apmēram 400 m dziļa slāņkopa. Lielāko daļu teritorijas pirmskvartāra iežu ūdeņus labi aizsargā morēna. Atsevišķās vietās, kur morēnas slāņa nav, atsedzas dolomīti. Izdala vairākus pirmskvartāra ūdensneses horizontus: 1. brīva ūdens apmaiņas zona; a. Daugavas - Katlešu ūdensneses horizonts, b. sporādisks pazemes ūdens Salaspils svītā, c. Pļaviņu ūdensneses horizonts, d. Amatas un Gaujas ūdensneses horizonts, e. Arukilas un Burtnieku ūdensneses horizonts. 2. apgrūtināta ūdens apmaiņas zona; a. Pērnavas ūdens nesošais horizonts, 3. ūdens necaurlaidīgi slāņi; a. Ogres ūdens necaurlaidīgie nogulumi, b. Narvas ūdens necaurlaidīgie nogulumi gadā programmas 800+ ietvaros tika veikta Salaspils dzeramā ūdens krājumu izpēte. Rezultāti liecināja, ka pazemes ūdeņu rezerves atbilst vai ir nedaudz lielākas par pašvaldības līdz 2010.gadam pieprasīto ūdens daudzumu. Augsne Salaspils novads atrodas Viduslatvijas augšņu rajona ziemeļaustrumu malā, tādēļ te sastopamas abiem augšņu rajoniem raksturīgi augšņu tipi. Lielākajā daļā teritorijas dominē podzolaugsnes un gleja augsnes, salīdzinoši liels ir kūdras augšņu īpatsvars. Gar Mazo Juglu izveidojušās tipiskas aluviālās palieņu augsnes. Salaspils teritorijā sastopami gan zemie, gan augstie, gan jaukta tipa purvi. Salaspils lauku teritorijā ir 4125 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Zemes kvalitātes un ekonomisko vērtējumu Salaspils apkārtnes lauksaimniecības zemēm veicis Latvijas valsts zemes ierīcības projektēšanas institūts. 98

99 1.attēls Galvenie augšņu tipi Zemā purva kūdras gleja augsnes 12% Aluviālās augsnes (AL Alisols) 9% Citas augsnes (tajā skaitā degradētās) 4% Podzolaugsnes (PV Podzols) 29% Podzolētas gleja augsnes (PG Gleyic Podzols) 18% Gleja augsnes (GL Glysols) 28% 90-tajos gados meliorācijas sistēmu nolietošanās rezultātā, pastiprinoties pārpurvošanās procesiem, ievērojami palielinājies gleja un glejoto augšņu īpatsvars. 2.attēls Augšņu sadalījums pēc mehāniskā sastāva bijušajā Ļeņina padomju saimniecībā Mālsmilts augsnes 23% Kūdras augsnes 13% Viegs un vidējs smilšmāls 14% Smilts un grants augsnes 50% Mežaudžu vai plantāciju tipa stādījumu veidošana pamestajās lauksaimniecības platībās, tāpat kā rekultivējamos karjeros, ir visperspektīvākais šo teritoriju apsaimniekošanas paņēmiens tuvākajā nākotnē. Ņemot vērā, ka attīstoties tautsaimnieciskajai ražošanai, atjaunosies arī lauksaimniecība un apmežotās zemes būs atkal nepieciešamas, lietderīgāk veidot plantāciju tipa lapu koku audzes, kas ļauj saglabāt un pat uzlabot augsnes īpašības. 99

100 Ģeoloģija Pirmskvartāra nogulumi Salaspils apkaimē pirmskvartāra nogulumi pārstāvēti ar šādu ģeoloģisko periodu nogulumiem kembrija, orbovika, silūra un devona iežiem. Salaspils teritorijā pilns griezums caur visiem iežu slāņiem nav veikts, ar urbumiem sasniegti tikai vidusdevona un augšdevona ieži. Kvartāra nogulumi Minētie nogulumi teritorijā ir plaši izplatīti un uzguļ denudētai devona iežu virsmai. Raksturīgs ļoti nevienmērīgs biezums, galvenokārt subkvartārās virsmas dēļ. Kopumā nogulumu sega kļūst biezāka ziemeļaustrumu virzienā. Salaspils apkārtnē kvartāra nogulumu segas biezums vidēji ir 10 m, maksimālais biezums Latvijā 302 m (Aknīstē). Pilsētas centrā, kā arī dienvidrietumu un austrumu daļās zemes virsmu veido sīkgraudainas smilts, morēnu smilšmāla un mālsmilts, kā arī devona māliem un dolomītiem. Vidējais gruntsūdens līmenis šajās teritorijās ir vairāk kā 2 m dziļumā. Pilsētas dienvidrietumu un rietumu daļā gruntsūdens līmenis augstāks par 2 m. Raksturīga virsūdeņu veidošanās. Plānojot teritoriju apsaimniekošanu un apbūvi, sagatavošanas darbi jāvērš galvenokārt uz gruntsūdens līmeņa pazemināšanu. Daudzos gadījumos virsūdeņu veidošanās iemesls ir patvaļīga drenāžas un grāvju aizbēršana vai to sliktais tehniskais stāvoklis un nepietiekošā caurlaidība. Purvu līdzenumos un teritorijās ar rūpnieciskajām derīgo izrakteņu iegulām kūdru un ģipšakmeni ir augsts gruntsūdens līmenis, iespējama ūdeņu agresija pret betonu, ģipša iegulu vietās augsnes iegrimšana. Veicot teritorijas sagatavošanas darbus apbūvei, jārēķinās ar lielām izmaksām (grunts uzbēršana, grunts maiņa, drenāžas sistēmu ierīkošana). Raksturīgs grunts rekonstrukcijas piemērs ir Institūta ielas rajons ( SILAVAS ciemats), kur vietām vairākus metrus biezajam kūdras slānim uzklāta būvgružu un augsnes kārta. Galvenais faktors, kas traucē šādu teritoriju izmantošanu apbūvei, ir augstais gruntsūdens līmenis, ko sekmē sliktais meliorācijas tīkla tehniskais stāvoklis un ne vienmēr veiksmīgais plānojums, kas nebija paredzēts Rīgas HES ūdenskrātuves hidrostatiskā spiediena aizturēšanai. Risinājums, kas būtu jāmeklē kopā ar Rīgas HES un Latvenergo vadību, ir sūkņu stacijas izbūve un meliorācijas sistēmas pilnveidošana, kas nodrošinātu gruntsūdens līmeņa pazemināšanos un nepieļautu virsūdeņu veidošanos pavasarī. Reljefs Salaspils novada mūsdienu reljefs veidojies galvenokārt pēdējā kontinentālā apledojuma Baltijas apledojums ietekmē. Novērojama subkvartārās virsmas reljefa pacelšanās virzienā uz ziemeļaustrumiem (+20,4 m Saulkalnē, aptuveni 5m pagasta ziemeļu daļā). Izteikts subkvartārās virsmas elements ir apraktā ieleja pagasta ziemeļaustrumu daļā, tā ir metrus dziļa, nevienmērīga platuma, taču virszemes reljefā ir maz izteikta. Pēc ģenēzes aprakstāmajā rajonā var izdalīt trīs ģeomorfoloģiskus rajonus Piejūras zemiene un Viduslatvijas nolaidenums un Rīgas smilšainais līdzenums. Divas pēdējās ģeomorfoloģiskās formas ietilpst Viduslatvijas zemienē. Rīgas smilšainais līdzenums skar Salaspils apkārtni tikai nelielā teritorijā. Tas ir radniecīgs Zemgales līdzenumam, tikai slokšņu māla vietā to veido Baltijas ledus ezera nogulumi lielākoties smiltis. Augstums virs jūras līmeņa ir dažu metru robežās. Upju ielejas vāji izteiktas, ainavā izceļas tikai kāpu grēdas. Salaspils pagastu skar Viduslatvijas nolaidenuma R mala. Augstums virs jūras līmeņa ir lielāks, m. Ogres virzienā parādās osu grēdas Ogres kangari. 100

101 Piejūras zemiene raksturojama kā smilšains līdzenums ar kāpu grēdu pacēlumiem. Atsevišķas kāpas sasniedz ievērojamu augstumu. Salaspils apkārtnē šādu lielu kāpu nav. Augstums virs jūras līmeņa, tāpat kā Viduslatvijas nolaidenumā, vidēji daži metri. Mūsdienās fiziski ģeoloģiskie teritorijas veidošanās procesi notiek šādos virzienos: q q q q q upju erozija un akumulatīvā darbība; pārpurvošanās (būtiski palielinājās sakarā ar Rīgas HES ūdenstilpnes hidrostatisko spiedienu); vēja erozija; antropogēnā darbība (derīgo izrakteņu ieguve, dabisko ūdensteču pārveidošana); karsta procesi ģipša iegulu izskalošanās. Intensīvākā vēja erozija notiek eolā reljefa zonās Baltijas ledus ezera līdzenumā un limnoglaciālajos līdzenumos, lauksaimniecībā izmantotajās platībās. Antropogēnie procesi Salaspils teritorijā XX gadsimta otrajā pusē bijuši ļoti apjomīgi Rīgas HES aizsprosts izsaucis daudzas ģeoloģisko procesu izmaiņas, vairākas reizes paplašinājusies Daugavas gultne, būtiska un līdz šim maz pētīta ir arī Rīgas pazemes ūdens depresijas piltuves ietekme, izbūvēti jauni ceļi, ierīkoti karjeri u.c. Karsta 8 procesiem Salaspils teritorijā raksturīgas gan senas, gan mūsdienu izpausmes. Tās izsauc pazemes ūdens šķīdinošā iedarbība uz dolomītiem, bet jo sevišķi uz ģipsi. Senas karsta kritenes atrastas Sauriešu rajonā, Saulkalnē, Doles salā. Tuvāk Daugavai novērojamas dažādas mūsdienu karsta izpausmes piltuves, ieplakas u.c. Atkritumi un kanalizācijas notekūdeņi Atkritumi Getliņu sadzīves atkritumu izgāztuve izveidota Getliņu purvā un robežojas ar Salaspils lauku teritoriju. Tāpat kā visas darbojošās Rīgas apkārtnes sadzīves atkritumu izgāztuves, arī Getliņi radušies nelegālas atkritumu izgāztuves vietā bez iepriekšējas izpētes un iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšanas. Nopietnus draudus videi Getliņu izgāztuve radīja pēc Rīgas HES uzbūvēšanas, kad paaugstinājās gruntsūdens un būtiski izmainījās gruntsūdeņu struktūra palielinājās atkritumu sadalīšanās produktu ieskalošanās augsnē un gruntsūdenī, ko veicināja arī efektīvas drenāžas, kas aizvadītu filtrācijas ūdeni, trūkums. Realizējot programmas 500- mērķus, Getliņu izgāztuvē paredzēts veidot vienu no 12 reģionālajiem sadzīves atkritumu poligoniem, kurā tiks pārstrādāti un deponēti Rīgas un daļēji Rīgas rajona, tajā skaitā Salaspils pilsētas, sadzīves atkritumi. Izstrādāts atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, kas paredz tās darbības turpināšanu, samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, izveidojot biogāzes iegūšanas un uzkrāšanas sistēmu, taču dažādu iemeslu dēļ šī projekta realizācija kavējas. SIA GeoKonsultants veiktā pazemes ūdeņu monitoringa rezultāti rāda, ka gruntsūdeņu piesārņojuma oreols, kas radies izgāztuves darbības rezultātā nav stabilizējies un turpina izplatīties. Oreola garākā ass ir ap 2km, bet īsākā 1km. Piesārņojuma platība apmēram 1,6 km 2 un piesārņoto gruntsūdeņu tilpums 3milj. m 3. Piesārņojums lēnām turpina pārvietoties Daugavas virzienā. Maksimālais konstatētais piesārņojuma līmenis: hlorīdiem 3450mg/l, amonija joniem 820mg/l, kas uzskatāms par ļoti augstu rādītāju. 90-tajos gados Getliņos mainījusies atkritumu apstrādes tehnoloģija. Tagad atkritumus nevis dedzina, bet sablīvē, līdz ar ko samazinās pūšanas procesā radušos gāzu un toksisko organisko sadegšanas produktu izdalīšanās. Pašlaik uzņēmums realizē lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Projekta mērķis ir likvidēt turpmākā vides piesārņojuma cēloņus un modernizēt Getliņu izgāztuvi līdz tā atbilstu starptautiski atzītiem atkritumu poligona standartiem, kā arī jaunajām prasībām, ko nosaka Latvijas Ministru kabineta noteikumi. Projekta realizācijas rezultātā samazināsies patreizējais atmosfēras piesārņojums, virszemes un pazemes 8 Par karsta procesiem sauc pazemes ūdens šķīdinošo iedarbību uz dolomītiem, bet jo sevišķi uz ģipsi. 101

102 ūdeņu piesārņojums, uzlabosies atkritumu pieņemšana, kontrole, šķirošanas un deponēšanas tehnoloģija, kā arī poligona ārējais izskats. Videi kaitīgais metāns tiks savākts un izmantots kā enerģijas avots. Notekūdeņi Salaspils notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu attīrītais ūdens ieplūst tieši Daugavā. Esošo attīrīšanas iekārtu iepludinātais ūdens atbilst Lielrīgas vides reģionālās pārvaldes prasībām, taču pārsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz , attiecībā uz slāpekļa (galvenokārt nitrātu formā) un fosfora savienojumiem. Lai sasniegtu normatīvu prasības, slāpekļa koncentrācija attīrītajos notekūdeņos, salīdzinot ar esošo lielumu, jāsamazina par 21%, fosfora par 17%. Veicot notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši normatīviem, slāpekļa ieplūde Daugavā samazinātos par apmēram 6 tonnām gadā, fosfora par 0,5 tonnām gadā. Slāpekļa koncentrācijas samazināšana izplūdes ūdeņos atbilst Eiropas Savienības direktīvas par nitrātu piesārņojuma no lauksaimniecības avotiem ierobežošanu (91/676/EEC) pamatnostādnēm. Būtiska ar kanalizāciju saistīta problēma ir neattīrītie notekūdeņi no privātmājām, kur notiek kanalizācijas ūdeņu tieša infiltrācija augsnē. Atkritumu savākšana no akām notiek neregulāri, tāpēc tās nereti pārplūst un notiek kanalizācijas ūdeņu iesūkšanās augsnē vai aizplūšana pa virszemes drenāžas sistēmu. Salaspilī nav lietus ūdeņu kontroles un attīrīšanas mehānisma. Kanalizācijas un lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas nav apvienotas, taču daļa lietus ūdeņu nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, radot darbības traucējumus. Lietus ūdeņu ķīmiskais sastāvs nav noteikts, Valsts programmas 800+ ietvaros veiktajā pētījumā izmantoti teorētiski dati par Zviedriju un ASV, kas neatspoguļo reālo situāciju, jo gan lietus ūdens ķīmiskais sastāvs, gan citi faktori, kas ietekmē no ūdens savākšanas sistēmām Daugavā iepludināto ūdeņu kvalitāti, atšķiras. Vides kvalitāti negatīvi ietekmējošie faktori Salaspils novada vides stāvoklis raksturojams kā dinamisks, atkarīgs no vairākiem ļoti nozīmīgiem antropogēniem faktoriem, kas no vienas puses stimulē pilsētas ekonomisko izaugsmi, bet no otras puses rada neprognozējamas un neatgriezeniskas izmaiņas vidē. Salaspils teritorijā izvietotie rūpnieciskie un arī zinātnes objekti rada pastāvīgus draudus pilsētas apkārtnes videi. Šo objektu ietekme jāpēta un jāuzsver, veidojot attiecības ar to īpašniekiem un apsaimniekotājiem, lai novērstu ekoloģiskās katastrofas iespēju nākotnē. Būtiskākie faktori, kas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi Salaspils apkārtnē ir: q Getliņu atkritumu izgāztuve; q transporta kustība (dzelzceļš un autotransports); q rūpniecības objekti ; q energoapgādes uzņēmumi; q paaugstinātais gruntsūdens līmenis; q ģipša ieguves uzsākšana Salaspils karjerā, arī derīgo atradņu izstrādes pasākumi. Transporta kustība Salaspils teritorijā notiek aktīva autotransporta un dzelzceļa satiksme, kas saistīta ar lielu dažādu avāriju varbūtības pakāpi, ko pierāda 1999.gada 29.decembrī uz autoceļa A5 pie uzbrauktuves pāri autoceļam A6 (Rīgas Daugavpils šoseja) notikusī avārija. No vilcēja atāķējās un nogāzās no uzbēruma cisterna ar formalīnu, kā rezultātā izplūda 12 m 3 toksiskas vielas formalīna, piesārņojot Mūrnieku saimniecības dzeramā ūdens aku un augsni avārijas vietā. Piesārņotā augsne tika aizvesta uz Salaspils notekūdeņu 102

103 attīrīšanas iekārtu dūņu laukiem attīrīšanai, bet reāli deponēšanai. Šādas vai mazāka vai lielāka mēroga ar transportu saistītas avārijas notiek katru gadu. Nav izveidots mehānisms, kas ļautu ātri un bez paliekošām sekām likvidēt šādas avārijas. Otra problēmu grupa, kas saistīta ar transporta plūsmu, ir izplūdes gāzes, autoriepu dilšanas produkti, sāls, kas ziemā tiek laistīta ledus un sniega izkausēšanai. Šo faktoru ietekmē ceļu tuvumā augsnē palielinās svina un kadmija koncentrācija, rodas traucējumi mežaudžu attīstībā. Transporta kustība rada paaugstinātu trokšņu līmeni. Gatavojot pilsētas ģenerālo plānu, jāieplāno arī dzelzceļa un šosejas norobežošanas mehānismi. Lai novērtētu transporta ietekmi uz vidi, jāveic augsnes un gaisa monitorings autoceļu, dzelzceļu un citu transporta objektu apkārtnē. Rūpniecības objekti Salaspils teritorijā izvietoti vai ar to robežojas vairāki lieli rūpniecības uzņēmumi. Nozīmīgākie ir firma Viators, būvmateriālu rūpnīcas Knauf, Sauriešu būvkombināts un Saulkalne. Šo uzņēmumu darbības rezultātā atmosfērā nonāk liels daudzums cieto un gāzveida izmešu, tiek piesārņotas ūdenskrātuves, derīgo izrakteņu vietās notiek nepilnīga rekultivācija, kas padara ainavu nepievilcīgu. Nav pietiekoši ticamu datu par rūpniecības uzņēmumu ietekmi uz vidi gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti, tuvākie monitoringa mērījumi veikti Rīgas pilsētas robežās. Jāpilnveido informācijas apmaiņa ar pagasta teritorijā esošajiem vai to ietekmējošajiem rūpniecības uzņēmumiem, jāveic vides parametru monitorings. Abu lielo būvmateriālu rūpnīcu izmešu ietekme uz Salaspili nav tik liela, kā varētu domāt, jo valdošie dienvidrietumu vēji novirza rūpnīcu izmešus garām pilsētai. Energoapgādes uzņēmumi Būtiski uzlabojumi pēdējos gados izdarīti Latvenergo uzņēmumos TEC-2 un Rīgas HES, kas veicinājis to negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanos. Uzsākta projekta Integrēta pieeja piesārņojuma novēršanai un kontrolei izstrāde. Tiek gatavota uzņēmuma Vides pārvaldības sistēma (LVS ISO standarts), kas negarantē piesārņojuma samazināšanu, taču nosaka uzņēmuma darbinieku atbildību, profesionālā līmeņa paaugstināšanu un uzdevumus, kas realizējami, lai uzlabotu vides stāvokli gadā veikta TEC-2 katlu modernizācija, kas samazina kurināmā patēriņu un izmešu emisiju par 2 %. Rīgas termoelektrostacija TEC 2 atrodas Rīgas rajona Salaspils novada Aconē, tās teritorija ir 67ha. TEC 2 atrodas apmēram 2km uz austrumiem no Rīgas pilsētas robežas. TEC 2 teritorija rietumos robežojas ar mazdārziņu kooperatīvu Enerģētiķis 2. Tuvākās mazstāvu dzīvojamās mājas atrodas apmēram 75 m attālumā uz ziemeļiem, un tās no ražotnes atdala dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi. Uz dienvidiem no ražotnes atrodas piecas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kas savulaik tika uzbūvētas TEC 2 darbiniekiem. Citas tuvākās apdzīvotās teritorijas ir Saulīši apmēram 700 m uz ziemeļrietumiem, Rūķīši apmēram 1000 m uz dienvidiem, Vālodzes apmēram 1200 m uz ziemeļaustrumiem, Silabrieži apmēram 1300 m uz dienvidaustrumiem un Ulbroka apmēram 2000 m uz ziemeļiem. TEC 2 pamatiekārtu ekspluatācija tika uzsākta laika posmā no līdz 1979.gadam. Tā ir Rīgas pilsētas galvenais siltuma avots, kā arī nozīmīgs bāzes elektriskās jaudas avots, jo atrodas tuvu patērētājiem. Rīgas termoelektrostacijai TEC 2 ir izveidota nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, tāpēc jaunā energobloka uzstādīšana ir paredzēta šajā pašā teritorijā. Jaunais energobloks būs kombinēta gāzes tvaika iekārta, kas sastāv no gāzes turbīnas, katla utilizatora un tvaika turbīnas. Jaunā energobloka pamatkurināmais būs dabas gāze, bet rezerves mazuts. TEC 2 ūdens apgādei izmanto virszemes ūdeņus no Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuve) un artēziskos ūdeņus no trim esošajiem urbumiem. TEC 2 notekūdeņi tiek novadīti pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens kanalizācijas kolektorā (komunālie notekūdeņi) un Rīgas pilsētas lietus kanalizācijas sistēmā (ražošanas, dzesēšanas un lietus notekūdeņi). 103

104 Nomainot arī esošajā ražotnē vides prasībām neatbilstošās iekārtas, rekonstrukcijas rezultātā TEC 2 ražotnē tiek prognozēts kopumā ievērojams emitēto izmešu daudzuma samazinājums (skat.1.tabulu). TEC-2 nav atrisināts jautājums par suspendēto tehnoloģisko atkritumu pārstrādi. Vēl arvien tie tiek deponēti pagaidu uzkrāšanas poligonā Aconē. 1.tabula Izmešu daudzums TEC-2 Izmešu veids Cietās daļiņas (t) 170,13 64, SO 2 (t) 6771, ,7 8.9 NO x (t) 1981, , V 2 O 5 (t) 26,79 27, Salaspils atomreaktors Sabiedrībā izveidojies uzskats, ka Salaspils atomreaktors rada apkārtējās vides radioaktīvo piesārņojumu, taču pēc Kodolpētniecības centra izpētes datiem radioaktīvais fons visā Salaspilī un arī reaktora apkārtnē ir normas robežās. Normālas darbības apstākļos atomreaktors nerada nekādus reālus draudus Salaspils iedzīvotājiem un videi. Nav novērotas arī anomālijas iedzīvotāju vai reaktora darbinieku veselības stāvoklī, kas liecinātu par saindēšanos ar radioaktīvām vielām. Š.g. 22.decembrī, Salaspilī Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras, Salaspils pašvaldības un līguma izpildītāju pārstāvju klātbūtnē notika objekta Salaspils kodolreaktora radioaktīvo materiālu pagaidu glabātavas rekonstrukcija būvniecības 1.kārtas nodošana ekspluatācijā. Salaspils kodolreaktora radioaktīvo materiālu pagaidu glabātavas rekonstrukcija tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem investīciju projekta EV6904 Salaspils kodolreaktora demontāža un likvidācija ietvaros. Kopējās objekta būvniecības 1. kārtas izmaksas ir Ls 94631,52. Būvdarbu projektu izstrādāja A/S Rūpnīcprojekts, savukārt, objekta rekonstrukciju veica būvfirma SIA Orions. Salaspils kodolreaktora radioaktīvo materiālu pagaidu glabātavas rekonstrukcija tika veikta ar mērķi nodrošināt Salaspils kodolreaktora demontāžās rezultātā radušos radioaktīvo materiālu pagaidu uzglabāšanu, izbūvējot Latvijas Republikas likumdošanas un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu radioaktīvo materiālu pagaidu glabātavu, kas ļaus efektīvi novērst piesārņojuma draudus videi, kā arī draudus iedzīvotāju veselībai, ko radītu bīstamu radioaktīvo materiālu nokļūšana apkārtējā vidē Salaspils kodolreaktora demontāžas rezultātā. Projekta 2. kārtas ietvaros ir paredzēts veikt objekta piebraucamo ceļu rekonstrukciju, teritorijas labiekārtošanu un stacionāras, objekta kopējā datortīklā integrētas dozimetriskās iekārtas uzstādīšanu. Salaspils kodolreaktora demontāžu ir plānots pilnībā pabeigt līdz 2010.gadam. Augsts gruntsūdens līmenis Par gruntsūdeņu līmeņa dinamiku Salaspils teritorijā pēdējo 26 gadu laikā var spriest pēc firmas EnergoShem rīcībā esošajiem izpētes materiāliem 26 gadu pjezometrisko urbumu tīkla apsekošanas dati. Pēc Rīgas HES aizsprosta noslēgšanas 1976.gadā gruntsūdens līmenis cēlies atkarībā no vietas reljefa un ģeoloģiskās uzbūves par 0,5 līdz 2 m. 80-tajos gados gruntsūdens līmenis stabilizējies, bet 90-tajos gados atsākusies lēna gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās. Daļēji tas izskaidrojams ar pirms 20 un vairāk gadiem ierīkotās meliorācijas sistēmas nolietošanos, apzinātu ūdens novadīšanas grāvju aizbēršanu, taču galvenais faktors ir sūkņu stacijas trūkums, kas uzlabotu meliorācijas sistēmas darbību. 104

105 Nopietna problēma, kas saistīta ar gruntsūdens līmeņa celšanos, ir Getliņu izgāztuves piesārņojuma arvien aktīvākā ieplūšana gruntsūdenī. Toties tagad Getliņi realizē lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs, kura mērķis ir būtiski samazināt ūdeņu piesārņošanu. Ģipšakmens un citu derīgo izrakteņu ieguve 1994.gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noslēdza līgumu ar Sauriešu valsts būvmateriālu kombinātu par Salaspils atradnes izstrādi. Šis līgums deva uzņēmumam tiesības sākt derīgo izrakteņu ieguvi Salaspils teritorijā. Veicot ieguvi, nepieciešama ūdens atsūknēšana, kā rezultātā ģipsi šķīdumā un suspensijas veidā saturošiem gruntsūdeņiem tiks vēl vairāk piesārņota tuvumā esošā Mazā Jugla. Uzsākot ģipšakmens izstrādi, notiks arī netieša būtiska ietekme uz vidi, kuras sekas ilgtermiņa skatījumā ir gūti prognozēt. q Iespējama karsta procesu aktivizēšanās, ko var radīt ūdens plūsmas ātruma palielināšanās, atsūknējot ūdeni no karjera. Rezultātā var veidoties jauni karsta iegruvumi, mainīties gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs. q Izmainīsies pazemes ūdeņu līmenis, kas padarīs nelietojamas apkārtējo iedzīvotāju individuālās dzeramā ūdens akas. Šī parādība raksturīga visām ģipšakmens ieguves vietām Latvijā. Karjera tiešā tuvumā prognozēta gruntsūdens līmeņa pazemināšanās par 4m, 4km rādiusā 2m. q Gruntsūdens līmeņa pazināšanās var izraisīt izmaiņas lauksaimniecībā aiziet bojā augļu dārzi, jāmaina agrotehnikas pasākumu komplekss apkārt esošajās lauksaimniecības platībās. q Paaugstinās trokšņu līmenis. q Pastāv viedoklis, ka gruntsūdeņu plūsmas palielināšanās un tai sekojošie karsta procesi var samazināt Salaspils atomreaktora stabilitāti, taču tam vairs nav būtiskas nozīmes, jo reaktoru paredzēts demontēt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Sauriešu būvkombināta līgumā ietverta sadaļa, kas paredz veikt pasākumus, lai prognozētu un novērstu nelabvēlīgo ģeoloģisko procesu izplatību. Karjeriem, kuros notiek pazemes ūdens atsūknēšana, nepieciešams pazemes ūdens monitorings. Veicot atsūknēšanu no karjera, iespējama: q q pazemes ūdens līmeņa pazemināšanās izstrādājamajā slānī un blakus esošajos horizontos; hidroloģisko un bioķīmisko apstākļu izmaiņas ūdenstecēs, kurās tiek novadīti karjera ūdeņi. Lielrīgas reģionā pazemes ūdens monitorings nepieciešams vairākām atradnēm, tajā skaitā arī ģipša atradnei Saurieši. 105

106 Esošās situācijas SVID analīze Analizējot Salaspils teritorijas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (SVID), nācās saskarties ar dažādiem faktoriem, kuru ietekme uz teritorijas attīstību atkarībā no apskatāmā virziena un nozares var būt gan pozitīva, gan negatīva. Šajā nodaļā iekļauts minēto faktoru uzskaitījums un ietekmes skaidrojums uz Salaspils teritoriju. Iedzīvotāju aptaujas analīze gadā Salaspils novada teritoriālā attīstības plāna izstrādes procesa gaitā tika veikta iedzīvotāju aptauja, kuras mērķis bija uzzināt iedzīvotāju viedokli par pilsētā esošajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem, lai kopīgi veidotu pilsētas nākotni. Kopumā aizpildīta 131 anketa, no tām 9 anketas aizpildītas izmantojot laikrakstu Salaspils Vēstis, 40 cilvēki izmantoja iespēju anketu aizpildīt mājas lapā, pārējās anketas aizpildītas Salaspils novada bibliotēkā un domē. Visaktīvākie bija iedzīvotāji, kas Salaspilī dzīvo 11 un vairāk gadus, sievietes trīs reizes aktīvākas nekā vīrieši. Cilvēkiem visvairāk Salaspilī patīk Rīgas tuvums, ērta satiksme ar galvaspilsētu, Botāniskais dārzs, zaļā zona, klusums, tīrs gaiss, arī Daugava. Nepatīk, ka Salaspilī ir maz iespēju aktīvai atpūtai, slikta ceļu kvalitāte kā arī pašu iedzīvotāju neieinteresētība savas apkārtnes sakopšanā. Iedzīvotāji atzīmē, ka šajos gados Salaspilī sakoptākas kļuvušas Rīgas un Pļavu ielas, autobusu pieturas, noasfaltēti gājēju celiņi un pati pilsēta kļuvusi tīrāka un skaistāka. Vairāk kā puse respondentu uzskata, ka interesējas par to kas notiek pašvaldībā. Par galveno informācijas avotu salaspilieši atzīmē laikrakstu Salaspils Vēstis (48%). Informāciju par Salaspili iegūst arī no Rīgas Apriņķa Avīzes (15%) un interneta (13%). Populārākie pasākumi Salaspils iedzīvotāju vidū ir dažādi koncerti (22%), brīvdabas pasākumi (19%) un bērnu pasākumi (13%). No gada atmiņā visvairāk palikuši Vasaras svētki Botāniskajā dārzā, jauniešu kora Tiāde 10 gadu jubilejas svinības, 125 gadi kora dziesmai Salaspilī, kā arī Skeitparka atklāšana un pilsētas svētki. Iedzīvotāji vēlas saņemt informāciju par visu kas notiek Salaspilī par kultūras un sporta pasākumiem, domes sēdēm, naudas izlietojumu, aktualitātēm, deputātu paveikto, pilsētas attīstību, sadarbību ar citām pašvaldībām, ieskatu Salaspils pašvaldības iestāžu darbā un salaspiliešu sasniegumiem. No sadarbības formām biežāk atzīmētās ir aptaujas un anketēšana, kā arī iedzīvotāju sapulces. Tiek nosauktas arī telefonaptaujas, jaunumu saņemšana pa e-pastu, tikšanās ar domes deputātiem, domes darbiniekiem un komunālo uzņēmumu vadītājiem. Iedzīvotāji vēlētos apmeklēt arī izglītojošas lekcijas un seminārus. Pēc aptaujas datiem pašvaldības un iedzīvotāju sadarbību uzlabotu bezmaksas telefonlīnija (41%) un pašu iedzīvotāju lielāka ieinteresētība (27%). Iedzīvotāji pilsētā vēlētos vairāk sakoptas ielas un to pieguļošās teritorijas, skvērus un atpūtas laukumus pilsētas zaļajā zonā, veloceliņus, sakoptus iekšpagalmus un vairāk soliņu un atkritumu urnu. Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka Salaspilī darāmā vēl daudz (59%), atzīmē arī to, ka pilsēta kļuvusi atpazīstamāka (27%). 106

107 1. attēls Respondentu sadalījums pēc dzimuma Vīrieši 24% Sievietes 76% 2. attēls Respondentu sadalījums pēc vecuma gadi 36% gadi 11% gadi 12% 65 un vairāk gadi 16% gadi 25% 107

108 Ekonomika un uzņēmējdarbība Stiprās puses Ģeogrāfiskais novietojums q Rīgas tuvums 18 km (tuvs lauksaimniecības un rūpniecības noieta tirgus, viens no zemā bezdarba līmeņa iemesliem, iespējas izmantot Rīgas pakalpojumu klāstu); q atrodas tuvu citām Latvijas pilsētām (Ikšķile 11 km, Ogre 18 km, Baldone 21 km); q tranzīta plūsma notiek cauri Salaspils teritorijai un nav nepieciešams meklēt citus tranzīta koridorus. Dabas resursi q ģipšakmens atradnes; q dolomītu atradnes; q kūdras purvi; q grants un smilts karjeri; q zivis; q meži; q ūdenskrātuves (Daugava, Rīgas HES ūdenskrātuve, Mazā Jugla). Pieejams pilns finansu pakalpojumu klāsts Pieredze Jaunu rūpniecības uzņēmumu celtniecība Rīgas HES Ērta satiksme Darbojas 4 banku filiāles. Iegūtas zināšanas un uzkrāta pieredze tādās nozarēs kā rūpniecība, zinātne, lauksaimniecība, būvniecība. Teritorijas iedzīvotāju izglītība un darba pieredze nodrošina atbilstošas kvalifikācijas strādniekus ražošanas uzņēmumiem. Viens no lielākajiem darba devējiem teritorijā. Autoceļu tuvums un ērtā pārvietošanās sekmē tādu tautsaimniecības nozaru attīstību kā rūpniecība, lauksaimniecība (lielākas produkcijas realizācijas iespējas) un tūrisms (ērtas pārvietošanās iespējas piesaista apmeklētājus). Sadzīves pakalpojumi ZA iestāžu sadarbība ar citām pasaules valstīm Japāna, Dānija, Vācija, Francija, ASV, Krievija 108

109 Vājās puses Zems uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis Lielo rūpniecības objektu negatīvā ietekme uz vidi Darba vietu skaita samazinājums Paredzams iedzīvotāju pensijas vecumā skaita pieaugums Bezdarbnieku nevēlēšanās mācīties un pārkvalificēties Darbspējīgo iedzīvotāju nodarbinātība Rīgā q samazinājusies jaunu uzņēmumu dibināšanas aktivitāte (salīdzinot ar 1994.gadu par 35%); q informācija par uzņēmējdarbību Salaspilī nav brīvi pieejama; q Rīgas tuvums veicina patērētājus atsevišķu nozaru piedāvātos pakalpojumus izmantot Rīgā, nedodot iespēju attīstīties vietējiem uzņēmumiem. q atmosfērā nonāk liels daudzums cieto un gāzveida izmešu; q piesārņotas ūdenskrātuves; q nepilnīga karjeru rekultivācija; q likvidēto uzņēmumu ēku paliekas bojā ainavu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, darba vietu skaits lielākajos teritorijas uzņēmumos samazinās, turklāt arī jaunu uzņēmumu dibināšanas aktivitāte samazinās. Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars teritorijā šobrīd ir pieaudzis un iedzīvotāju darbspējas vecumā īpatsvars - samazinās. NVD organizētajās bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācijas programmās 2000.gadā piedalījās tikai 15% bezdarbnieku, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, interesentu skaits ir samazinājies. Plašais darba piedāvājums Rīgā (dažādība, lielākas algas, vairāk iespēju) veicina darbspējīgos iedzīvotājus strādāt lielpilsētā. Vāji attīstīta lauksaimniecība q zems nodrošinājums ar tehniku; q nav iespējas realizēt saražoto produkciju par rentablām cenām. 109

110 Iespējas Valsts politika iekšējā lauksaimniecības tirgus aizsardzībai Zemnieku kooperācija Lauku tūrisms Iespēja lauksaimniekiem apgādāt patērētājus ar vietējo, ekoloģiski tīru produkciju. Lai nodrošinātu efektīvāku lauksaimniecības produkcijas realizāciju, zemnieki var izveidot kopīgu produkcijas pārstrādes uzņēmumu vai produktu glabātuvi un apgādāt Rīgas pārtikas uzņēmumus. Perspektīva zemnieku darbībai nākotnē tūristu un atpūtnieku uzņemšana savās lauku mājās. Zivsaimniecība q zivju resursu izmantošana; q makšķerēšana kā rekreācijas resurss atpūtnieku piesaistīšanai. Investīciju plānu izstrādāšana un investīciju piesaistes avotu meklēšana Pašvaldība var meklēt potenciālos investorus, pamatojoties uz izstrādātiem investīciju plāniem Bezdarba samazinājums, piedaloties NVD organizētajās pārkvalifikācijas un apmācības programmās 110

111 Tehniskā infrastruktūra un komunikācijas Stiprās puses Attīstīta transporta infrastruktūra q q q q q q Valsts nozīmes autoceļš Rīga Daugavpils Krāslava (A6); Rīgas apvedceļa posms Baltezers Saulkalne (A4); Rīgas apvedceļa posms Salaspils Babīte (A5); 1.šķiras ceļš Ulbroka Ogre (P5); dzelzceļa līnija Rīga Daugavpils; daudzveidīgs sabiedriskais transports. Teritorijā ir energoapgādes tīkli q ir sava centralizētās siltumapgādes sistēmas katlumāja un siltumtīkli; q ir gāzes vads. Ūdens resursi ir pietiekošā daudzumā, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar ūdensapgādi Attīstīts sakaru tīkls sakaru tīklu un Interneta pakalpojumu pieejamība Izveidota un funkcionē sadzīves atkritumu izvešanas sistēma Vājās puses Getliņu atkritumu izgāztuve q efektīvas drenāžas, kas aizvadītu filtrācijas ūdeni, trūkums; q atkritumu sadalīšanās produktu ieskalošana augsnē un gruntsūdenī; q augsts vides piesārņojuma līmenis. Aktīva transporta kustība cauri Salaspils teritorijai q q q q q transporta plūsma cauri pilsētas centram; tranzīta plūsma cauri pilsētas teritorijai; dažādu lielu avāriju varbūtība; atmosfēras piesārņošana ar izplūdes gāzēm, riepu dilšanas produktiem un ziemā uz ceļiem kaisīto sāli sniega kausēšanai; troksnis. Ielas un trotuāri ir sliktā stāvoklī Nepieciešams atjaunot vecos segumus un ierīkot jaunus asfaltbetona seguma ceļus. 111

112 Nav ugunsdzēsēju glābšanas dienesta Nolietojusies un neefektīva ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra Gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās q nolietojušies ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīkli slikta ūdens kvalitāte, lieli ūdens zudumi; q notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehniskais stāvoklis ir slikts; q neregulāra atkritumu savākšana no privātmāju kanalizācijas akām akas pārplūst un notiek kanalizācijas ūdens iesūkšanās augsnē. q nolietojusies meliorācijas sistēma; q apzinātas rīcības rezultātā aizbērti ūdens novadīšanas grāvji. Iespējas Piedalīšanās nacionālajās programmās 800+, 500- Piedalīšanās Valsts investīciju programmā un ERAF Koģenerācijas stacijas izbūve Negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana Getliņu atkritumu izgāztuvē Iespējas attīstīt transporta, enerģētikas un vides aizsardzības sektoru. Iespēja katlumājā ražot vienlaicīgi elektroenerģiju un siltumenerģiju, samazinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas. Izstrādātais atkritumu izgāztuves sanācijas projekts paredz tās darbības turpināšanu, samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, izveidojot biogāzes iegūšanas un uzkrāšanas sistēmu. Draudi Avārijas situāciju rašanās, pārvadājot bīstamas kravas pa autoceļiem un dzelzceļu Valstī nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu operatīvi likvidēt avāriju izraisītās sekas Vides stāvokļa pasliktināšanās kanalizācijas sistēmas trūkumu radītā piesārņojuma dēļ 112

113 Getliņu atkritumu izgāztuves radītais piesārņojums un paredzamā izgāztuves paplašināšana q q q gruntsūdens piesārņojuma oreols nav stabilizējies un turpina izplatīties, pārvietojoties Daugavas virzienā; lai gan Rīgas atkritumu poligona izbūve Getliņu purvā paredz darbības turpināšanu, samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, reālā situācija ir pārāk draudīga, lai būtu pamats uzskatīt, ka stāvoklis kļūs labāks; atkritumu izgāztuves piesārņojuma aizvien aktīvāka ieplūšana gruntsūdenī, ja tā līmenis turpina celties. Valsts politikas nestabilitāte Pilsētas tehniskās infrastruktūras uzlabošana un attīstība ir ilgtermiņa process, un, mainoties valsts prioritātēm, pastāv draudi, ka iesāktie darbi var netikt novesti līdz galam. Sociālā infrastruktūra Stiprās puses Iedzīvotājiem ir pieejamas vairākas vidējās vispārējās mācību iestādes Salaspilī ir 2 vidusskolas un vakarskola iedzīvotājiem ir izglītības izvēles iespējas. Papildus izglītības iespējas Darbojas amatieru kolektīvi un dažādi pulciņi Iedzīvotāji informēti par norisēm pašvaldībā Apzināts un kopts kultūras, vēstures un dabas mantojums Attīstīta sporta infrastruktūra Pieejamas un attīstītas izklaides iespējas Attīstīta pilsētas sociālā palīdzība Pieejami neatliekamās palīdzības dienesti Salaspils Mūzikas un mākslas skola, Salaspils sporta skola Divos kultūras namos Rīgava un Enerģētiķis kopā darbojas aptuveni 30 dažādi kolektīvi un pulciņi, t.sk., deju kolektīvi, kori, teātris, u.c. Darbojas Salaspils TV, laikraksts Salaspils Vēstis, informācija Internetā ( Salaspils memoriāls, Nacionālais botāniskais dārzs, Doles sala, vairāki pieminekļi, baznīcas Atvērta Bērnu sporta skola, skeitparks, vairāki sporta laukumi, iespēja nodarboties ar vairāk kā 20 sporta veidiem. Izklaides pasākumus organizē 2 kultūras nami, darbojas apmēram 10 kafejnīcas Salaspilī atvērta Sociālās aprūpes māja, Sociālās palīdzības nams, maznodrošināto ēdnīca un Sociālās palīdzības dienests, sabiedriskais centrs, nakts patversme VP RRPP Salaspils policijas nodaļa, Salaspils pašvaldības policija 113

114 Vājās puses Rīgas tuvums Viesnīcu trūkums Pilsētā ir šaurs profesionālu izglītības skolu skaits Nacionālais sastāvs Vienveidīga un nepievilcīga ēku arhitektūra Vietējie iedzīvotāji bieži izmanto Rīgā piedāvātos pakalpojumus, kavējot vietējo uzņēmumu attīstību. Salaspilī ir tikai 1 viesnīca un 1 viesu māja Ir divas profesionālās izglītības skolas (Salaspils Mūzikas un mākslas skola un Bērnu sporta skola), bet nav speciālo skolu (audzēkņiem invalīdiem), turklāt arī esošās mācību iestādes nav piemērotas audzēkņiem ar kustības traucējumiem. Teritorijai ir polinacionāls raksturs lielākā daļa iedzīvotāju (57%) ir cittautiešu, kas prasa papildus pasākumus to integrācijai esošajā kultūrvidē. Padomju laika masveida daudzstāvu dzīvojamo bloka ēku celtniecība, kuras lielākoties neatbilst būvniecības standartiem un siltumnoturības prasībām. Celtniecības rezultātā iznīcināti vēstures un arhitektūras pieminekļi. Iespējas Izmantot nacionālos un starptautiskos finansu avotus, dibināt kontaktus ar potenciālajiem donoriem ES struktūrfondu finansējums Sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām Draudi Kvalificēta darbaspēka un jaunatnes aizplūšana uz Rīgu Ierobežoti līdzekļi sociālās infrastruktūras objektu finansēšanai Rīgas tuvums veicina darbaspēka resursu aizplūšanu no Salaspils Neattīstīta uzņēmējdarbība 114

115 Secinājumi Salaspils ģeogrāfiskais novietojums uzņēmējdarbības attīstībai teritorijā ir gan labvēlīgs, gan nelabvēlīgs. Rīgas tuvums nodrošina noieta tirgu rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, bet sociālās infrastruktūras jomā Salaspils iedzīvotājiem ir pieejams Rīgas pakalpojumu klāsts. No otras puses, Rīgas tuvuma dēļ daudzām vietējām nozarēm (piemēram, viesnīcas, pakalpojumi) nav iespēju attīstīties, jo patērētāji priekšroku bieži vien dod galvaspilsētas piedāvājumam. Ņemot vērā daudzās iespējas, vērojama arī kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz Rīgu. Divējāda ietekme uz Salaspils teritoriju ir arī transporta infrastruktūrai. No vienas puses, attīstīta autoceļu sistēma Salaspili savieno ar citām apdzīvotām vietām, teritoriju šķērso 3 valsts nozīmes autoceļi, pieejams daudzveidīgs sabiedriskais transports. Ērtā pārvietošanās nodrošina lielākas produktu realizācijas iespējas lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet tūrisma nozarē Salaspils priekšrocība ir vieglā pieejamība gan ar privāto, gan sabiedrisko transportu. Analizējot aktīvās transporta plūsmas ietekmi uz vidi, atklājas tā nelabvēlīgā ietekme. Pirmkārt, vērojama aktīva transporta plūsma cauri pilsētas centram pa autoceļu, kas savieno Rīgas Daugvapils šoseju ar P5 ceļu Ulbroka Ogre. Negatīvu ietekmi uz teritoriju atstāj arī aktīvā tranzīta plūsma pa Rīgas Daugavpils šoseju, turklāt šosejas posms šķērso arī pilsētas teritoriju. Aktīvā transporta plūsma rada ne tikai dažādu lielu avāriju varbūtību, bet arī piesārņo atmosfēru ar izplūdes gāzēm, riepu dilšanas produktiem u.c., turklāt rodas troksnis. Savukārt ceļiem un ielām Salaspilī ir slikta kvalitāte, un nepieciešami uzlabojumi. Laika gaitā Salaspils tautsaimniecībā uzkrātas zināšanas un pieredze tādās nozarēs kā rūpniecība un lauksaimniecība. Salaspilī plaši pieejami dabas resursi šeit ir ģipšakmens, dolomītu, kūdras, grants un smilts karjeri, kas veicina celtniecības un rūpniecības nozaru attīstību. Teritorijā ir potenciāls būvniecībai un būvmateriālu ražošanai. Turpretī tādas nozares kā tūrisms attīstīšanā pašvaldībai nav pieredzes. Šajā sakarā būtisks tūrisma infrastruktūras trūkums ir atpūtnieku pārraudzības dienesta trūkums, atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un noskaņojot vietējos iedzīvotājus pret šīs nozares attīstīšanu. Savukārt apskates objektu ziņā Salaspils ir bagāta teritorija, kas tādējādi ir tās stiprā puse, ir visas iespējas attīstīt arī lauku tūrismu. Salaspilī ir plašas iespējas zinātnes attīstībai. Esošo zinātnisko institūtu sadarbība ar citām pasaules valstīm veicina visas teritorijas attīstību, piesaistot pasaules mēroga uzmanību. Salaspilī ir vairāki lieli rūpniecības objekti, tajā skaitā TEC-2, HES u.c., kas rada negatīvu ietekmi uz ekoloģisko situāciju. Atmosfērā nonāk liels daudzums izmešu, tiek piesārņotas ūdenskrātuves, ir nepilnīga izmantoto karjeru rekultivācija. Savukārt likvidēto rūpniecības objektu ēku paliekas bojā ainavu. No otras puses, teritorijas iedzīvotāju izglītība atbilst rūpnīcu strādnieku prasībām (galvenokārt vidējā), tādējādi esošajiem un potenciālajiem ražošanas uzņēmumiem ir pietiekams nodrošinājums ar darbaspēka resursiem. NVD katru gadu rīko apmācības un pārkvalifikācijas programmas, taču interesentu skaits, tajā skaitā no bezdarbnieku vidus, ar katru gadu samazinās. Kopumā bezdarba līmenis teritorijā nav augsts, un nav paredzams arī tā straujš pieaugums, ko nodrošina, galvenokārt, Rīgas tuvums. Uzņēmējdarbības aktivitāte teritorijā strauji palielinās, to veicina Rīgas tuvums un salīdzinoši zema zemes vērtība, tā rezultātā Salaspilī nāk tādi lieli uzņēmumi kā Laima, Lido, Loreal, būvniecības uzņēmumi un citi. Ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju dažādus sadzīves pakalpojumus izmanto Rīgā, esošie uzņēmumi spēj apmierināt pieprasījumu. No otras puses, patērētāju aizplūšana uz Rīgu kavē vietējo uzņēmumu attīstību. Pašvaldībā ir pietiekoši daudz ūdens resursu, lai nodrošinātu ūdensapgādi, taču esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās. Neefektīvās kanalizācijas sistēmas darbības un tās radītā piesārņojuma dēļ iespējama vides stāvokļa pasliktināšanās. Atzinīgi vērtējama ilgtermiņa un īstermiņa pasākumu plāna izstrādāšana kanalizācijas un ūdensapgādes jomā, un nākamais solis ir tā realizācija. Tālruņa sakarus Salaspilī nodrošina Lattelekom, ir visu mobilo sakaru pārklājums, pieejams arī Internet pieslēgums. 115

116 Lai sakārtotu tehnisko infrastruktūru, pašvaldībai ir iespējas piedalīties dažādās investīciju programmās, ņemt kredītus, kā arī pretendēt uz Eiropas fondu līdzekļiem, rakstot projektus, un meklēt citus investīciju avotus. Salaspils novads pēdējā laikā attīstās ļoti straujos tempos: liels pieprasījums pēc apbūves gabaliem, kas veicinās iedzīvotāju skaita būtisku pieaugumu. Tādēļ pašvaldībai ir jāatrisina vairākas izglītības problēmas: liels pieprasījums pēc vietām bērnudārzos un izvērtēt ģimnāzijas celtniecības nepieciešamību. Salaspilī ir iespējas apgūt arī profesionālo izglītību, taču to izvēle ir ļoti šaura. Viens no lielākajiem trūkumiem šajā jomā ir mācību iestāžu nepiemērotība cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Tautsaimniecības nozaru attīstības iespēju apkopojums parādīts 1.tabulā. 116

117 1.tabula Dažādu nozaru attīstības iespējas Salaspilī Nozare Resursu pieejamība Infrastruktūra Produkcijas realizācijas iespējas Ietekme uz vidi Citi faktori Rūpniecība atbilstošas kvalifikācijas darbaspēks, ir brīvas teritorijas rūpniecības objektu izveidei, pieejami dabas resursi agrāk plaši attīstīta, šobrīd notiek pakāpeniska regresija, darbībai sašaurinoties vietējais tirgus Latvijas mērogā; eksports vairāk negatīva, kā neitrāla drauds teritorijai pārtapt par vēl izteiktāku industriālu rajonu ar nepievilcīgu ainavisko vidi un dzīvojamo telpu Būvniecība ir derīgo izrakteņu atradnes būvmateriālu ražošanai, atbilstošs darbaspēks celtniecības darbu veikšanai attīstīta vietējais tirgus, eksports nekaitīga uz atmosfēru, bet nepieciešama izlietoto karjeru rekultivācija liela konkurence Lauksaimniecība ir lauksaimniecības zemes un zemnieki, kuri ir gatavi strādāt un vēlas saņemt ienākumus attīstīta galvenokārt vietējais tirgus (Latvijas mērogā) nekaitīga vājš zemnieku nodrošinājums ar tehniku; lai sasniegtu efektīvu rezultātu, nepieciešama zemnieku korporācija Pārtikas pārstrāde ekoloģiski tīra lauksaimniecības produkcija vāji attīstīta vietējais tirgus, eksports nekaitīga nepieciešamas efektīvas pārstrādes tehnoloģijas; produkti ir konkurētspējīgi Mežsaimniecība kokapstrādei vietējo resursu nav, ir pieredze un darbaspēks mežu apsaimniekošanai vāji attīstīta vietējais tirgus, eksports (kokapstrādes produkcijai) nekaitīga mežsaimniecība raksturojas ar pasākumiem mežkopībā un meža aizsardzībā, bet mazāk ar kokapstrādes rūpniecību Zivsaimniecība ir vairākas ūdenskrātuves, zivjaudzētava attīstīta vietējais tirgus, eksports nekaitīga iespēja vienlaikus attīstīt gan zivsaimniecību, gan tūrisma un atpūtas nozari makšķerēšana kā rekreācijas resurss Tūrisms ir tūrisma un apskates objekti vāji attīstīta vietējais tirgus, eksports nekaitīgs trūkst atpūtnieku pārraudzības dienesta, nav viesnīcu; iespēja piedāvāt tūristiem atpūtu vietējo zemnieku lauku mājās 117

118 Pakalpojumi pietiekami nosacījumi efektīvai attīstībai Zinātne pieejams darbaspēks ar pieredzi attīstīta Izglītība ir nosacījumi efektīvai attīstībai attīstīta attīstīta vietējais tirgus nekaitīgs vietējais tirgus, eksports vietējais tirgus, eksports daļēji kaitīga (Salaspils atomreaktors un tā demontāža var radīt negatīvu ietekmi) nekaitīga Rīgā piedāvātais plašais pakalpojumu klāsts veicina Salaspils patērētājus izvēlēties Rīgas piedāvājumu, kavējot vietējo uzņēmumu attīstību iespēja Salaspilij piesaistīt pasaules mēroga uzmanību, veicinot kopējo teritorijas attīstību; iespējama sadarbība ar LU un citām mācību iestādēm, kā arī ar rūpniecības uzņēmumiem Iespēja izmantot zinātnisko iestāžu potenciālu, Rīgas tuvums (muzeji, u.c.) 118

119 Attīstības koncepcija Latvijā vērojama nevienmērīga teritoriālā attīstība uz visas valsts fona spilgti izceļas galvaspilsēta Rīga, kurā notiekošie procesi un investīcijas noteikuši tās straujāku attīstību, tādējādi radot lielas atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju. Lai mūsu valsts galvaspilsēta attīstības ziņā varētu iekļauties Eiropas pilsētu līmenī un netiktu bremzēts tās uzplaukums, nepieciešams līdzsvarot visu valsts iekšējo reģionu attīstību. Stiprs un ilgtspējīgs vidējo un mazo pilsētu tīkls kalpo kā atbalsta punkts Rīgai un apkārtējām teritorijām. Salaspils novada attīstības koncepcijas izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt Salaspils izaugsmi iedzīvotāju labklājības, tautsaimniecības, tehniskās infrastruktūras un vides aizsardzības jomās kā visas valsts attīstības pamatu. Šajā nodaļā atklāta Salaspils nākotnes vīzija vēlamā un iespējamā nākotnē sasniedzamā situācija un teritorijas tēls, uzskaitītas attīstības prioritātes, kā arī definēti galvenie īstermiņa un ilgtermiņa mērķi. Nākotnes vīzija Salaspils ir teritorija, kuras iedzīvotājiem ir nodrošināti labvēlīgi ekonomiskie un sociālie apstākļi, kvalitatīva un konkurētspējīga infrastruktūra, ir pieejamas darba, izglītības, veselības aizsardzības, atpūtas un sociālā nodrošinājuma iespējas, kas ir līdzvērtīgas citām Latvijas pilsētām. Salaspili demokrātiski pārvalda vietējā pašvaldība, kas uzņemas atbildību par dinamisku un XXI gadsimta prasībām atbilstošu teritorijas attīstību. Salaspils pārvaldē aktīvi piedalās arī tās iedzīvotāji, kuri ir labi informēti par situāciju teritorijā, izprot sabiedrībā notiekošos procesus un vēlas tos ietekmēt. Salaspils ekonomisko uzplaukumu nodrošina daudzveidīga, videi draudzīga tautsaimniecība, kuras pamatā ir jaunas tehnoloģijas un kvalificēts darbaspēks. Salaspils teritorijā ir radīti apstākļi sekmīgai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Tautsaimniecības attīstību labvēlīgi ietekmē arī valsts politika. Salaspilī ir attīstīta rūpniecība karjeru izstrāde, būvmateriālu ražošana, loģistika, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana. Pārtikas ražotāji izmanto vietējo lauksaimniecības un ievesto produkciju. Saražotās preces apgādā vietējo tirgu un tiek eksportētas uz ārvalstīm. Novadā daļēji attīstīta lauksaimniecība. Salaspils lauksaimniecības produkcija ir ekoloģiski tīra, un to izmanto gan vietējais tirgus, gan ārvalstu uzņēmumi pārtikas pārstrādei un tirdzniecībai. Zinātnes jomā Salaspils ir ievērojama ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Salaspils zinātniskās iestādes iesaistās dažādos starptautiskos projektos, piesaistot investīcijas teritorijas attīstībai. Laboratorijās veiktie pētījumi un eksperimenti veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu rūpniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā gan vietējā tirgū, gan arī ārvalstīs. Salaspils pilsēta un tās lauku teritorija ir tradīcijām bagāta un sakopta vide ar nozīmīgu vēsturisko mantojumu. Saglabātie un koptie kultūras un vēstures pieminekļi teritorijai ļauj kļūt par iecienītu tūrisma un atpūtas vietu. Izglītībai Salaspilī ir liela vērtība. Teritorijā ir plašas iespējas dažādu līmeņu izglītības iegūšanai un pilnveidošanai, un iedzīvotāji jebkurā vecumā ir motivēti paaugstināt savu izglītības līmeni. Salaspilī ir labvēlīgi apstākļi mākslinieciskās jaunrades, pašdarbības, tautas mākslas un amatniecības attīstībai. Veselības aprūpe Salaspilī ir daudzpusīga, kvalitatīva un pieejama ikvienam iedzīvotājam. Salaspils iedzīvotāji ir izglītoti veselības aizsardzības jautājumos un rūpējas par to. Izglītības pakalpojumus un veselības aprūpi Salaspilī nodrošina pašvaldības un privātās iestādes, kuru finansējums ir pietiekams, lai sniegtu kvalitatīvus un pilnvērtīgus pakalpojumus, un to veido gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi. Iedzīvotājiem ir plašas iespējas pilnvērtīgai brīvā laika un atpūtas pavadīšanai. Salaspils iedzīvotājiem tiek piedāvāti daudzveidīgi un kvalitatīvi visi nepieciešamie pakalpojumi un informācija. 119

120 Salaspils iedzīvotāji un uzņēmumi augsti vērtē vides kvalitāti, un katra paaudze apzinās savu atbildību par vidi, kurā dzīvo un kurā būs jādzīvo nākamajām paaudzēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Daugavas, Rīgas HES ūdenskrātuves, Mazās Juglas un citu ūdenskrātuvju, kā arī Doles salas, Nacionālā botāniskā dārza, teritorijas mežu un pieminekļu saglabāšanai. Salaspils demogrāfiskā attīstība apsteidz Latvijas rādītājus. Iedzīvotāju skaita palielinājums saistīts ar attīstību nekustāmā īpašumā tirgū un pievilcīgu apkārtējo vidi. Iedzīvotāji ir droši par savu pēcnācēju nākotni, kā arī par spēju nodrošināt normālus apstākļus viņu attīstībai. Teritorijā attīstās individuālā dzīvojamo māju apbūve. Salaspils vide ir pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem dzīvošanai, gan pilsētas viesiem. Prioritātes Lai pašvaldība nākotnē sasniegtu vēlamo situāciju (vīziju), nepieciešams realizēt virkni plānotu pasākumu. Prioritāte ir kāda procesa vai parādības priekšrocība citu vidū. Teritorijas attīstības prioritātes tiek noteiktas, balstoties uz SVID analīzi un vēlamās situācijas aprakstu. Salaspils pašvaldībai ir šādas attīstības prioritātes: 1. Pašvaldības darbības uzlabošana un iedzīvotāju iesaistīšana pārvaldē. 2. Izglītības iestāžu tīkla attīstība un to pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. 3. Iedzīvotāju dzīves apstākļu kvalitātes uzlabošana saglabājot, atjaunojot un modernizējot infrastruktūru. Ielu un ceļa tīkla uzlabošana Mājokļu sektora sakārtošana 4. Kvalitatīvas pilsētvides veidošana un pozitīva teritorijas tēla radīšana. 5. Sociālās palīdzības un primārās medicīniskās aprūpes sistēmas pilnveidošana. 6. Efektīva dabas, finansu un darbaspēka resursu izmantošana. 7. Daudzveidīgas uzņēmējdarbības veicināšana, kā arī rūpniecības aktivizēšana un attīstīšana, nodrošinot uzņēmējiem labvēlīgus apstākļus. 8. Jaunu uzņēmējdarbības nozaru (piem. loģistikas) ienākšanas veicināšana. 9. Dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, saglabāšana un izmantošana. Galvenie mērķi Mērķis ir konkrēts vēlamais stāvoklis vai rezultāts, ko grib sasniegt Salaspils pašvaldība. Mērķi tiek noteikti, ņemot vērā pašvaldības prioritātes. Īstermiņa Pašvaldībai ir šādi galvenie īstermiņa mērķi: 1. Informēt teritorijas iedzīvotājus par izglītības nozīmi katra personīgās dzīves veidošanā un visas teritorijas attīstībā un izglītot veselības aizsardzības jautājumos. 2. Motivēt iedzīvotājus ikkatra apkārtējās vides sakopšanai, tādējādi pakāpeniski nodrošinot visas teritorijas sakopšanu. 3. Pilnveidot, papildināt ar jaunu informāciju Salaspils pilsētas mājas lapu Internetā. 4. Pabeigt zemes reformu un novērst neskaidrības zemes īpašuma jautājumos. 5. Veicināt zemas kvalifikācijas strādniekus iesaistīties NVD organizētajās apmācības un pārkvalifikācijas programmās. 120

121 6. Iesaistīt bezdarbniekus dažādos teritorijas sakopšanas un apsaimniekošanas darbos. 7. Atrast finansējumu un realizēt izstrādātos īstermiņa pasākumu plānus ielu apgaismojuma, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas jomās. 8. Sakārtot elektrotīklu piederības jautājumus. 9. Atjaunot ielu un trotuāru segumu. Ilgtermiņa mērķi Pašvaldībai ir šādi galvenie ilgtermiņa mērķi: 1. Radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, atbalstīt esošo mazo un vidējo uzņēmumu darbību, veicināt jaunu uzņēmumu rašanos. 2. Atbalstīt rūpniecības uzņēmumu un zinātnes iestāžu darbību, lai teritorijā nesamazinātos darba vietu skaits. 3. Izstrādāt investīciju plānus un piesaistīt investīcijas pašvaldības iestāžu un uzņēmējdarbības attīstībai. 4. Veicināt tūrisma infrastruktūras attīstību. Apzināt, sakopt un nodrošināt efektīvu kultūras un vēstures pieminekļu pārraudzību un saglabāšanu. Atbalstīt atpūtas un apkalpojošās sfēras uzņēmumu darbību. 5. Uzlabot vides kvalitāti. 6. Veicināt pašvaldības īpašumā esošo izglītības un medicīniskās aprūpes iestāžu kvalitatīvu darbību, radīt jaunas izglītības iestādes. 7. Izveidot ilgtspējīgu sadarbību ar citām pašvaldībām, iestādēm, uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām Latvijā un ārvalstīs. 8. Attīstīt un pilnveidot tehnisko infrastruktūru un komunikācijas, piedāvājot iedzīvotājiem kvalitatīvus siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes un atkritumu saimniecības pakalpojumus: atrast finansējumu un realizēt izstrādātos ilgtermiņa pasākumu plānus ielu apgaismojuma, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas jomās; veikt ēku siltināšanas pasākumus siltumenerģijas patēriņa samazināšanai siltuma zudumu veidā; katlumājā uzstādīt koģenerācijas staciju. 9. Veicināt iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšanu un pārkvalifikāciju. 121

122 Attīstības stratēģija Attīstības plānošana, kas ietver sevī attīstības programmu, t.sk. attīstības stratēģiju un teritorijas plānojumu, ir pamats investīciju piesaistei, dzīves apstākļu un vides stāvokļu uzlabojumiem. Maz ticams, ka pašvaldību pašattīstības procesi bez pārdomātas un apzināti virzītas darbības ies pareizajā, vēlamajā attīstības virzienā. Attīstības stratēģija ir vispusīgs, komplekss rīcības plāns, kas izstrādāts, lai koncentrētu pašvaldības uzmanību un resursus uz izvirzīto mērķu sasniegšanu. Plāna izstrādāšanas process tiek saukts par stratēģisko plānošanu. Stratēģija balstās uz nākotnes vīziju, pašvaldības prioritātēm un galvenajiem mērķiem, savukārt, pamatojoties uz stratēģiju, tiek izstrādāts rīcības plāns jeb taktika. Lai nodrošinātu plānoto pasākumu (rīcības) atbilstību pašvaldības interesēm un visas valsts kopīgai attīstībai, nepieciešams definēt attīstības pamatprincipus, kurus ievērojot, pašvaldība demonstrē savu pārliecību, kas ir labvēlīga teritorijas izaugsmei. Stratēģijas pamatelementi norāda, kādi ir galvenie akcenti (sfēras), kuru plānveidīga sakārtošana novedīs pie mērķu sasniegšanas, kalpojot kā ķēdes posms starp pašreizējo situāciju un teritorijas nākotnes vīziju. Attīstības pamatprincipi Realizējot pasākumus teritorijas attīstībai, Salaspils pašvaldība cenšas ievērot vairākus principus, kuri atklāj pašvaldības raksturu un pārliecību: 1. Latvijā ir policentriska apdzīvojuma struktūra mazpilsētu tīkls ir no lielpilsētām (lielākā vai mazākā mērā) neatkarīgi funkcionējoša sistēma, un lielākās pilsētas nepārņem mazpilsētu resursus (finansu un darbaspēka), kas tādējādi rada labvēlīgus apstākļus patstāvīgai un individuālai mazpilsētu attīstībai; 2. sociālā vienlīdzība visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas izglītības, nodarbinātības, kultūras un atpūtas iespējas, kā arī tiesības uz mājokli; 3. veselīga vide visiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt medicīnisko un sociālo aprūpi; iedzīvotāji ir pietiekami nodrošināti ar pilnvērtīgu uzturu; iedzīvotājiem ir tiesības uzturēties ekoloģiski tīrā vidē (nepiesārņots ūdens, gaiss, augsne), un pašvaldība rūpējas, lai tiktu novērsti piesārņojuma cēloņi; 4. sabiedrības līdzdalība teritorijas pārvaldē un apsaimniekošanā iedzīvotāji ir informēti par teritorijā notiekošajiem procesiem; pieņemot lēmumus, pašvaldība ņem vērā visas sabiedrības intereses; 5. līdzsvarota saimniecība vienlaicīgi attīstās vairākas tautsaimniecības nozares, pieejamie resursi tiek izmantoti efektīvi; saimnieciskās aktivitātes nodrošina dabas, ekonomisko un sabiedrisko vērtību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm; 6. aizsargāts privātais sektors pašvaldība atbalsta privāto iniciatīvu uzņēmējdarbībā; tiek aizsargāti mazie un vidējie uzņēmumi; pašvaldība pakāpeniski izstājas no uzņēmējdarbības. 7. savstarpēja sadarbība ar citām pašvaldībām savstarpēja apmaiņa ar precēm vai pakalpojumiem, resursu apvienošana; 8. pārdomāta zemes izmantošana zemes gabali apbūvei vai apsaimniekošanai tiek piešķirti pēc pārdomāta plāna, lai nodrošinātu tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm; 9. visos attīstības procesos noteicošā loma ir zināšanām tās nosaka teritorijas spēku un teritorijas attīstības ātrumu un virzienu. 122

123 Stratēģijas pamatelementi Pašvaldības attīstības vispārējais mērķis ir iedzīvotāju labklājības celšana, tautsaimniecības attīstība un vides aizsardzība pašvaldības teritorijā. Stratēģijas pamatelementi atklāj, kādu sfēru sakārtošana palīdz sasniegt vēlamo situāciju nākotnē. Salaspils novadā liels uzsvars ir likts uz šādiem attīstības pamatelementiem: 1. Tehniskās infrastruktūras attīstība un pašvaldības atbalsts dažādu jautājumu risināšanā (ielu un ceļu seguma atjaunošana, pasākumi ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un atkritumu saimniecības attīstīšanai). 2. Apkalpes un sociālās infrastruktūras attīstības veicināšana un pašvaldības atbalsts izglītības, medicīnas, kultūras un sporta iestādēm; atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumu pieejamība. Galvenie uzdevumi Lai pašvaldība varētu sasniegt gan pašvaldības attīstības vispārējo mērķi, gan arī tās izvirzītos ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, nepieciešams veikt šādus uzdevumus: 1. Organizēt seminārus un tikšanos ar iesaistītajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldības darbiniekiem), lai izzinātu viņu viedokļus un veidotu kopīgu izpratni par teritorijas attīstības pamatjautājumiem: nepieciešamību, mērķiem, kompetencēm, prioritātēm un rīcībām. 2. Nodrošināt informācijas pieejamību par attīstības politikas izstrādāšanas procesu un pasākumiem. Radīt interaktīvu vidi diskusijām un viedokļu apmaiņai par teritorijas attīstības jautājumiem. 3. Nodibināt draudzīgas attiecības ar apkārtējām pašvaldībām, lai, efektīvi sadarbojoties, apmainītos ar pieredzi un informāciju ikdienas darba organizēšanā un teritorijas attīstības plānošanā. Vadlīnijas teritorijas plānošanai Lai radītu izpratni par teritoriālo plānošanu, pašvaldībām nepieciešamas vadlīnijas, kas sniegtu priekšstatu par attīstības koncepcijas būtību, mērķiem, plānošanas virzieniem un prioritātēm. Salaspils pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas darbu var organizēt, pamatojoties uz: 1) šo programmu; 2) apkārtējo pašvaldību izplatīto informāciju un pieredzi teritorijas plānošanā; 3) nodibinātās attīstības grupas dalībnieku izstrādātājiem pētījumiem un viedokļu analīzi; 4) normatīvajiem aktiem, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu teritorijas attīstības plānošanā (piemēram, MK Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija, LR VARAM Ieteikumi attīstības stratēģijas izstrādāšanai, u.c.); 5) Latvijas mērogā organizētiem teritorijas attīstības plānošanas tēmai veltītiem darba semināriem; 6) pašvaldības individuālo pieredzi problēmu risināšanā dažādās nozarēs. Rīcības plāns Rīcības plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz stratēģiju. Pārskatāmības dēļ veicamie pasākumi sakārtoti tabulā, norādot, kāda rīcība nepieciešama katra izvirzītā mērķa sasniegšanai (skat. 1.tabulu, 2.tabulu, 3.tabulu, 4.tabulu, 5.tabulu) 123

124 1.tabula Rīcības programma teritorijas attīstības mērķu sasniegšanai Mērķis: Veicināt pašvaldības īpašumā esošo izglītības un medicīnas iestāžu kvalitatīvu darbību. Paaugstināt iedzīvotāju vidējo izglītības līmeni. Nr. Pasākums Realizācijas laiks Resursi Resursu avoti 1. Salaspils 3. vidusskolas celtniecība milj. Ls Salaspils pašvaldības budžets un privātais finansējums (VPP mehānisms) 2. Izglītības iestāžu struktūras optimizācija milj. Ls Salaspils pašvaldības budžets + ERAF 3. Privātā sektora iniciatīvas atbalstīšana sporta būvju celtniecībā par saviem līdzekļiem uz pašvaldības zemes pastāvīgi Salaspils pašvaldības budžets 4. Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības atbalsts pastāvīgi Salaspils pašvaldības budžets 5. Bibliotēkas telpu celtniecība vai rekonstrukcija milj. Ls Salaspils pašvaldības budžets, VPP mehānisms 6. Meklēt iespējas finansējuma piesaistīšanai un izglītības un medicīnas iestāžu ēku atjaunošanai (rekonstrukcijai un remontdarbiem, ēku siltināšanai, t.sk., pielāgot ēkas cilvēkiem ar kustības traucējumiem) un aprīkojuma modernizācijai (diagnostikas centrs). 7. Nodrošināt materiālo bāzi izglītības iestāžu akreditētajām programmām pastāvīgi 8 milj. Ls Salaspils pašvaldības budžets un ERAF pastāvīgi Ls Salaspils pašvaldības budžets 8. Stadiona izbūve 2008.gadā Ls Salaspils pašvaldības budžets un kredīts, VPP mehānisms 9. Brīvdabas estrādes izbūve 2010.gadā Ls Salaspils pašvaldības budžets 124

125 2.tabula Rīcības programma teritorijas attīstības mērķu sasniegšanai Mērķis: Attīstīt tehnisko infrastruktūru un komunikācijas, piedāvājot iedzīvotājiem kvalitatīvus siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes un atkritumu saimniecības pakalpojumus. Nr. Pasākums Realizācijas laiks 1. Turpināt piedalīties VARAM koordinēto projektu Ūdenssaimniecības attīstība austrumupju baseinā Resursi Resursu avoti ISPA, Kohezijas fonds, Salaspils pašvaldības budžets 2. Turpināt realizēt ielu apgaismojumu attīstības perspektīvo plānu pastāvīgi Salaspils pašvaldības budžets 3. Sakārtot elektrotīklu piederības jautājumus. pastāvīgi Veikt regulārus pasākumus tehniskās infrastruktūras apkopei un saglabāšanai. 5. Ielu un trotuāru seguma atjaunošana, izbūve gads 6. Veikt ēku siltināšanas pasākumus gads 7. Iespēju robežās pārņemt Valsts ceļus pašvaldības budžeta bilancē ar garantētu līdzfinansējumu. 8. Piesaistīt privātā iniciatīvu sabiedriskas infrastruktūras izbūvei pastāvīgi kopš šī brīža - Salaspils pašvaldības budžets, kredīti, uzņēmēji 6 milj. Ls Salaspils pašvaldības budžets, kredīti, sponsori 8 milj. Ls Salaspils pašvaldības budžets Sākot ar 2007.g Atbalstīt bērnu laukumu izveidošanu daudzīvokļu māju rajonos Ls katru gadu 10. Izveidot atpūtas un rekreācijas teritoriju starp Nometņu Rīgas ielām un dzelzceļu Salaspils pašvaldības budžets Salaspils pašvaldības budžets 11. Konsultēt zemes īpašniekus teritorijas labiekārtošanas jautājumos pastāvīgi Salaspils pašvaldības budžets 12. Pārskatīt mazdārziņu teritoriju izmantošanu, daļu no tām pārvēršot citiem izmantošanas mērķiem Salaspils pašvaldības budžets 125

126 3.tabula Rīcības programma teritorijas attīstības mērķu sasniegšanai Mērķis: Saglabāt un racionāli izmantot dabas resursus un vides kvalitāti. Nr. Pasākums Realizācijas laiks Resursi Resursu avoti 1. Pašvaldība izstrādā plānus pilsētas teritorijas labiekārtošanai un lauku apdzīvoto vietu apzaļumošanai, zālāju un apstādījumu izveidošanai un kopšanai. 2. Mežu atjaunošanas darbiem tiks rīkotas talkas, iesaistīti bezdarbnieki un skolnieki Ls gadā Salaspils pašvaldības budžets, vietējie uzņēmēji Ls gadā Salaspils pašvaldības budžets 3. Sekmēt dalīto atkritumu savākšanas attīstību Salaspils novadā Ls Salaspils pašvaldības budžets 4. Labiekārtot pludmali pie Daugavas pretī Ķesterciemam Ls no budžeta + privātā iniciatīva 5. Kontrolēt jaunu lielu rūpniecības uzņēmumu ienākšanu teritorijā, izvērtējot iespējamo ietekmi uz vidi. Salaspils pašvaldības budžets kopš šī brīža

127 4.tabula Rīcības programma teritorijas attīstības mērķu sasniegšanai Mērķis: Veicināt tūrisma infrastruktūras attīstību. Apzināt, sakopt un nodrošināt efektīvu kultūras un vēstures pieminekļu pārraudzību un saglabāšanu. Atbalstīt atpūtas un apkalpojošās sfēras uzņēmumu darbību. Nr. Pasākums Realizācijas laiks 1. Nodrošināt vides un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un iedzīvotāju izglītošanu šajā jomā (izveidot Doles salas un Nacionālā botāniskā dārza pārraudzības dienestu, publicēt rakstus vietējā presē, lai informētu iedzīvotājus par pieminekļu vērtību un nepieciešamību saglabāt u.c.) 2. Salaspils teritorijas sabiedrisko attiecību programmas realizācija (informācijas publicēšana presē visai Latvijai par Salaspils vēsturi, apskates objektiem, pasākumiem, lauku tūrisma iespējām u.c., kas varētu piesaistīt tūristus) 3. Atbalstīt mūsdienīgo sporta un atpūtas centru (ar baseinu, trenažieru zālēm, saunu u.c.) izveidošanu kā privāto iniciatīvu 4. Turpināt ikgadēju tradicionālu pasākumu organizēšanu (novada svētki, Kamermūzikas svētki, Streetball u.c.) un aizsākt jaunas tradīcijas pasākumu organizēšanā. Resursi Ls gadā pastāvīgi pastāvīgi katru gadu Ls gadā Resursu avoti Salaspils pašvaldības budžets Salaspils pašvaldības budžets, sponsori Salaspils pašvaldības budžets, sponsori, uzņēmēji Salaspils pašvaldības budžets, sponsori, uzņēmēji 127

128 5.tabula Rīcības programma teritorijas attīstības mērķu sasniegšanai Mērķis: Radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, atbalstīt lauksaimniecisko ražošanu un veicināt jaunu uzņēmumu rašanos. Nr. Pasākums Realizācijas laiks 1. Pašvaldības sabiedrisko attiecību programmas izstrādāšana (informatīvo materiālu par Salaspils teritoriju sagatavošana, piedalīšanās izstādēs un gadatirgos, veidot reklāmas kampaņas presē, TV, radio, pabeigt un papildināt ar jaunāko informāciju Salaspils mājas lapu Internetā, veiksmīgu uzņēmējdarbības piemēru popularizēšana u.c.). 2. Iesaistīties vietējos un starptautiskos projektos, lai piesaistītu finansējumu un investīcijas teritorijas uzņēmumu attīstībai un Salaspils vārda popularizēšanai. 3. Sadarbībā ar dažādām institūcijām organizēt izglītojošus seminārus uzņēmējiem par uzņēmējdarbībai būtiskām tēmām (likumdošanas jautājumi, teritorijas attīstības gaita un pasākumi, informācija par starptautiskiem projektiem, izstādēm u.c.) sākot ar 2007.gada 2.pusgadu sākot ar 2007.gada 2.pusgadu pastāvīgi 4. Izstrādāt investīciju plānus un piesaistīt investīcijas. pastāvīgi 3. Atbalstīt Tehnoloģiskā parka izveidi (pārrunas ar zinātniskajiem institūtiem, vietējiem uzņēmējiem; parka izveidošanai nepieciešamo pasākumu koordinēšana, organizēšana, idejas popularizēšana vietējo uzņēmēju vidū u.c.) 4. Pašvaldība pieļauj jaunu rūpniecības uzņēmumu celtniecību tikai teritorijas zonējumā noteiktajās rūpniecības zonās. Resursi Resursu avoti 2000 Ls gadā Salaspils pašvaldības budžets - Salaspils pašvaldības budžets Salaspils pašvaldības budžets, sponsori 2010.gads - Salaspils pašvaldības budžets, sponsori sākot ar šo brīdi Popularizēt un reklamēt vietējos ražojumus. pastāvīgi 300 Ls gadā Salaspils pašvaldības budžets, sponsori 7. Dibināt attiecības ar dažādām vietējām un starptautiskām lauksaimnieku biedrībām un organizācijām, meklēt iespējas veidot pieredzes apmaiņas braucienus zemnieku izglītošanai. 9. Lauku tūrisma nozares attīstīšana (informācijas bukletu veidošana un atpūtas vietu reklamēšanas pasākumi) uzņēmēji 128

129 129

130 130