FSP 2011-cits.indd

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "FSP 2011-cits.indd"

Transkripts

1 ISSN FINANŠU STABILITĀTES PĀRSKATS 2011

2 SAĪSINĀJUMI AS akciju sabiedrība ASV Amerikas Savienotās Valstis BBUK Bāzeles banku uzraudzības komiteja CRD IV kapitāla pietiekamības direktīva IV CSP Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde DENOS LCD vērtspapīru norēķinu sistēma EBI Eiropas Banku iestāde ECB Eiropas Centrālā banka EEZ Eiropas Ekonomikas zona EFSF Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (European Financial Stability Facility; EFSF) EK Eiropas Komisija EKS Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma EONIA eiro uz nakti izsniegto kredītu vidējais indekss (Euro overnight index average) ES Eiropas Savienība EURIBOR eiro starpbanku kredītu procentu likmju indekss (Euro interbank offered rate) FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija FRS ASV Federālo rezervju sistēma GAP pārcenošanas starpība jeb PJA un PJS starpība IKP iekšzemes kopprodukts KPR kapitāla pietiekamības rādītājs LCD Latvijas Centrālais depozitārijs lr likviditātes rādītājs MFI monetārā finanšu iestāde NFS nebanku finanšu sektors NGF Noguldījumu garantiju fonds NGL Noguldījumu garantiju likums NĪ nekustamais īpašums OIS procentu likmju mijmaiņas darījums, kur mainīgā likme aprēķināta, izmantojot uz nakti izsniegto kredītu indeksu (Overnight Index Swap) PJA pret procentu likmju pārmaiņām jutīgie aktīvi PJS pret procentu likmju pārmaiņām jutīgās saistības RIGIBOR latu starpbanku kredītu procentu likmju indekss (Riga interbank offered rate) ROA aktīvu atdeve ROE kapitāla atdeve RSA riska svērtie aktīvi SAMS Latvijas Bankas starpbanku automatizētā maksājumu sistēma SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību SVF Starptautiskais Valūtas fonds VaR maksimālie gaidāmie zaudējumi noteiktā laika posmā ar noteiktu varbūtību (Value-at-Risk) VID Valsts ieņēmumu dienests Aprēķinot ROE, KPR, pirmā līmeņa KPR, atklāto valūtas pozīciju, FKTK noteikto likviditātes rādītāju, kā arī likviditātes un kredītriska jutīguma un stresa testu rezultātu un valūtas un procentu likmju riska jutīguma analīzes rezultātus, netiek iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto ārvalstu kredītiestāžu fi liāļu dati. Izdevumā "Finanšu Stabilitātes Pārskats" izmantoti CSP, FKTK, LURSOFT (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubāzes), LCD, Nodarbinātības valsts aģentūras, Reuters, SIA "Latio", SIA "Ober Haus Real Estate Latvia", SIA "Arco Real Estate", SIA "Rent in Riga", ECB, Eiropas Kopienu Statistikas biroja Eurostat, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, Valsts kases un Latvijas Bankas dati. Sagatavojot grafiskos attēlus un tabulas, izmantoti Bloomberg (1. 3. un 30. att.), attiecīgo valstu centrālo banku un/vai Latvijas Bankas (1.3., 1.4., 5., 5.1., 7., 8., 10., 11., 15., 20., 21., , 28., 29., 45., att.), SIA "Arco Real Estate" (1.1. att.), SIA "Latio" (1.1., 1.3. un 1.4. att.), SIA "Ober Haus Real Estate Latvia" (1.1. att.), SIA "Rent in Riga" ( att.), Latvijas Bankas organizētās kredītiestāžu veiktās kreditēšanas aptaujas ( att.), CSP (4., 6., 9., 10., , 45. un 46. att.), ECB (5.1. att.), Reuters (5.1. att.), FKTK (5.1., , 26., , 35., 38., 39., 45., 47., 48. att. un 1. tabula) un Nodarbinātības valsts aģentūras (9. att.) dati un Latvijas Bankas aprēķini, t.sk. pamatojoties uz FKTK datiem (22., 27., 33., 34., 36., 37., att. un tabula). Grafi skajos attēlos uzrādītie skaitļi ir noapaļotas vērtības. "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" analizēta un novērtēta Latvijas fi nanšu sistēmas darbība un riski, īpašu uzmanību pievēršot kredītiestāžu darbībai, balstoties uz informāciju un datiem līdz gada 31. decembrim. Prognozes balstītas arī uz jaunākiem datiem. Figūriekavās norādīts iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītājs. Latvijas Banka, 2012 Pārpublicējot obligāta avota norāde. Latvijas Banka K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050 Tālrunis: Fakss:

3 SATURS KOPSAVILKUMS 3 1. KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS MAKROFINANŠU VIDE Ārējā makrofinanšu vide Iekšzemes makrofinanšu vide Makroekonomiskā un finanšu attīstība Kredītiestāžu klientu finansiālā ievainojamība Mājsaimniecību finansiālā ievainojamība Nefinanšu sabiedrību finansiālā ievainojamība ielikums. Latvijas NĪ tirgus KREDĪTIESTĀŽU SEKTORA ATTĪSTĪBA UN FINANSIĀLAIS STĀVOKLIS Kredītu dinamika un kredītu kvalitāte ielikums. Kredītiestāžu aptauja par nefi nanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanu Pelnītspēja Kapitalizācija ielikums. CRD IV ieviešana un kapitāla prasības Finansējuma un likviditātes risks ielikums. Noguldītāju aizsardzības mehānisma izmantošana Tirgus risks Kredītiestāžu valūtas risks Kredītiestāžu procentu likmju risks Kredītiestāžu šoku absorbētspēja ielikums. Latvijas kredītiestāžu fi nanšu stresa indekss ielikums. Latvijas kredītiestāžu darbības regulējuma būtiskākās pārmaiņas NEBANKU FINANŠU SEKTORA ATTĪSTĪBA FINANŠU INFRASTRUKTŪRA Maksājumu sistēmas Vērtspapīru norēķinu sistēmas 49 PIELIKUMS. Kredītiestāžu darbības rādītāji 53 2

4 KOPSAVILKUMS gadā, veiksmīgi attīstoties tautsaimniecībai, Latvijas finanšu sektora sistēmiskie riski mazinājās. Tomēr krīzes sekas vēl nav pilnībā pārvarētas, un iespējamais ārējo risku saasinājums var vājināt kreditēšanas atveseļošanos un paaugstināt kredītrisku un pelnītspējas risku, kurus savukārt pastiprina aizņēmēju, īpaši mājsaimniecību, trauslā maksātspēja. Kredītiestāžu spēja absorbēt šokus joprojām saglabājas augsta. Ekonomiskā izaugsme veicinājusi finanšu sektora nostiprināšanos gadā gan Latvijas tautsaimniecība kopumā, gan kredītiestāžu sektors turpināja atlabt un nostiprināties, neraugoties uz ārējās makrofinanšu vides pasliktināšanos 2. pusgadā un AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanu novembrī. Eksporta un investīciju virzīta tautsaimniecība auga straujāk, nekā prognozēts. Uzlabojās valsts fiskālā pozīcija, situācija darbaspēka tirgū un uzņēmumu finansiālais stāvoklis. Decembrī tika noslēgta SVF un EK palīdzības programma un Latvijas valdība veiksmīgi atsāka aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Pozitīvās tendences atspoguļojās labākos kredītiestāžu darbības rezultātos lēnām uzlabojās kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitāte un pelnītspēja, sāka atjaunoties nefinanšu sabiedrību kredītu pieprasījums, kredītiestādes sāka aktīvāk kreditēt nefinanšu sabiedrības un auga ne-mfi privātā sektora noguldījumi. Turpinās kredītportfeļa samazināšanās, pakāpeniski uzlabojas tā kvalitāte. Tomēr ar vienu veiksmīgas ekonomiskās izaugsmes gadu nepietiek, lai mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību maksātspēja pēc krīzes kļūtu stabila, kredītu pieprasījums dinamisks un kopējās tautsaimniecības un kredītiestāžu nākotnes attīstības izredzes pārliecinošas. Lai gan aizņēmēju maksātspējas riski mazinās un nefinanšu sabiedrību finanšu rādītāji un kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitāte uzlabojas, tomēr aizņēmēju, īpaši mājsaimniecību, maksātspējas palielināšanās ir lēna un parāda slogs joprojām augsts. Turklāt pēdējās kredītiestāžu aptaujas liecina, ka kredītiestāžu kredītu standartu atvieglošanas tendences, līdzīgi kā citur Eiropā, vairs neturpinājās. Iekšzemes kredītportfelis gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību sektorā turpināja sarukt. To veicināja privātā sektora parāda samazināšana, aizņēmējiem atmaksājot kredītus un kredītiestādēm aktīvāk norakstot bezcerīgos kredītus. Gaidāms, ka gadā kopējais kredītiestāžu iekšzemes kredītportfelis vēl turpinās sarukt: kredītiestāžu sektora un ne- MFI privātā sektora attīstību ierobežos augstais slikto parādsaistību apjoms, konservatīvā kredītpolitika, kā arī aizņēmēju trauslā maksātspēja. Kredītiestāžu sektora finansējumā aug ne-mfi privātā sektora noguldījumu loma. Līdz ar kopējā kredītportfeļa sarukumu, tāpat kā gadā, gaidāms, ka turpināsies kredītu atmaksa Ziemeļvalstu mātesbankām un pieaugs ne-mfi privātā sektora noguldījumu nozīme Latvijas kredītiestāžu finansējumā. Savukārt ilgāka termiņa resursu pieejamība un cena noteiks kreditēšanas nosacījumus iekšzemes tirgū. Lielāks finansējuma risks joprojām saglabājas tām kredītiestādēm bez mātesbanku finansējuma, kuru kredītportfeļi tiek finansēti ar ne-mfi privātā sektora noguldījumiem ar īsu atmaksas termiņu un kuru darbība balstīta uz nerezidentu apkalpošanu. Turklāt nestabilā situācija Eiropas finanšu tirgos neatvieglo šo kredītiestāžu iespēju gūt MFI finansējumu ārvalstu finanšu tirgos gada novembrī sakarā ar AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanu pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iedarbināts NGL iestrādātais noguldītāju aizsardzības mehānisms. Garantēto noguldījumu izmaksa AS "Latvijas Krājbanka" klientiem tika nodrošināta visai operatīvi, tādējādi, lai arī tās darbības apturēšana uz laiku mazināja noguldītāju uzticību, kredītiestāžu sektora stabilitāte netika būtiski ietekmēta un kopējais ne-mfi privātā sektora noguldījumu atlikums jau decembrī pieauga. Finanšu sektora attīstības sistēmiskie riski gadā pamatā balstās ārējā vidē. Latvijas turpmākās eko no mis kās attīstības un finanšu stabilitātes galvenais sistēmiskā riska un nenoteiktības avots ir eiro zonas valsts parāda krīze un ar to saistītā negatīvā 3

5 ietekme uz Eiropas finanšu sistēmu. Risks, ka līdz ar eiro zonas valsts parāda krīzes iespējamo saasināšanos un kreditēšanas palēnināšanos Eiropā ārējais pieprasījums varētu kristies straujāk, nekā prognozēts, ir būtiskākais risks tam, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā, tādējādi radot arī paaugstinātu kredītiestāžu sektora kredītrisku un pelnītspējas risku. Nenoteiktības apstākļos papildu riskus rada tas, ka nefinanšu sabiedrību un īpaši mājsaimniecību maksātspēja joprojām ir trausla un uzkrātais kavēto kredītu apjoms liels. Ja ārējo faktoru ietekmē tautsaimniecībā būtu recesija, aizņēmēju rezerves absorbēt papildu finanšu sarežģījumus būtu ierobežotas un kredītiestāžu kredītu, īpaši restrukturizēto kredītu, portfeļa kvalitāte, pelnītspēja un turpmākās kreditēšanas izredzes pasliktinātos. Vienlaikus finansējuma risks sistēmiskā līmenī varētu būtiski paaugstināties tikai ārējās vides krasas paslik tināšanās gadījumā, ja tiktu ļoti nopietni iedragāta rezidentu un ne rezidentu noguldītāju uzticība kredītiestāžu sektoram un ja ilgstoši un būtiski tiktu ietekmētas mātesbanku finansējuma iespējas tirgos. Pašlaik šāda varbūtība nav augsta. Viens no vidēja termiņa riskiem attiecībā uz finanšu sektora dinamiskas attīstības un ve selīgas kreditēšanas iespējām ir risks, ka netiktu veiktas nepieciešamās reformas, kas nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspējīgu un ilgtspējīgu attīstību, un ka šādu reformu neveikšanas gadījumā ieilgtu aizņēmēju kredītspējas vājums un varētu saglabāties ierobežotas kredītiestāžu iespējas pelnīt, aktīvāk un drošāk kreditējot. Kredītiestāžu spēja absorbēt šokus joprojām saglabājas augsta. Kredītiestāžu kapi talizācija gadā būtiski pieauga un vidējais KPR vairāk nekā divas reizes pārsniedza minimālās regulējošās kapitāla prasības. Arī kredītriska stresa testu rezultāti liecina, ka kredītiestāžu kopējā kredītriska šoku absorbētspēja gadā nostiprinājās un gada beigās bija augsta. Stresa testi liecina, ka arī gadā kredītiestādes spēs izturēt šokus, kas varētu rasties negatīva tautsaimniecības attīstības scenārija gadījumā un riskanto kredītu radīto papildu zaudējumu dēļ. Kredītiestāžu sektora kapitāla bāze ir pietiekama, lai kredītiestādes varētu palielināt nepieciešamo uzkrājumu apjomu bez pa pildu kapitāla piesaistīšanas. Neņemot vērā AS "Parex banka", kas pilnā mērā vairs nepilda kredītiestādes funkcijas, un AS "Latvijas Krājbanka", kuras darbība novembrī tika apturēta, kredītiestāžu sektors gadu noslēdza ar peļņu. Turklāt finansiālās darbības peļņa salīdzinājumā ar gadu palielinājās. Tomēr nozīmīgu peļņas daļu veidoja uzkrājumu samazināšanas ienākumi, kas nav ilgtspējīgs ienākumu avots, tāpēc kredītiestādēm jāturpina samazināt izdevumus un jārod papildu peļņas avoti. Gaidāms, ka gadā kredītiestāžu pelnītspēju veicinās augstā kredītu un noguldījumu procentu likmju starpība, kavēto kredītu īpatsvara sarukums kredītportfelī (saskaņā ar bāzes scenāriju), izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem turpmāks samazinājums un iepriekš veiktā izdevumu optimizācija. Savukārt negatīvi kredītiestāžu peļņas apjomu ietekmēs kredītportfeļa turpmāks sarukums, kā arī finanšu stabilitātes nodevas un NGF maksājumu palielināšana. Ņemot vērā potenciālos riskus, kredītiestādēm jāturpina uzmanīgi pārraudzīt kredītu kvalitāti un konservatīvi vērtēt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. Potenciālos riskus ievērojot, veicami arī pasākumi, lai kredītiestāžu bilancēs mazinātu slikto parādu īpatsvaru un attīstītu ilgtermiņa resursu piesaistīšanas instrumentus. 4

6 1. KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS MAKROFINANŠU VIDE 1.1. Ārējā makrofinanšu vide gadā kredītiestāžu darbības ārējās un iekšējās makrofinanšu vides attīstība bija neviendabīga. No vienas puses, ārējais pieprasījums galvenajās tirdzniecības partnervalstīs bija samērā augsts un Latvijas ekonomiskā izaugsme bija veiksmīga. Par to liecināja arī labāks Latvijas kredītiestāžu sektora sniegums. Tomēr 2. pusgadā līdz ar eiro zonas valsts parāda krīzes saasināšanos nozīmīgi pieauga ārējie izaugsmes un finanšu stabilitātes riski. Tas savukārt palielina Latvijas tautsaimniecības izaugsmes risku, tādējādi radot arī paaugstinātu kredītrisku un pelnītspējas risku Latvijas kredītiestādēm un kavējot tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo kreditēšanas atjaunošanos. Vienlaikus aizņēmēju, īpaši mājsaimniecību, iespējas absorbēt papildu finansiālus sarežģījumus ir ierobežotas gada 2. pusgadā ārējie riski būtiski pieauga. Makroekonomisko atveseļošanos un stabilizāciju pasaules un ES finanšu tirgos, kas bija vērojama gadā un gada 1. pusgadā, atkal nomainīja paaugstināts stress un nenoteiktība. Fiskālās situācijas saasināšanās atsevišķās eiro zonas valstīs pārauga visaptverošā valsts parāda krīzē ar nopietniem sistēmiskiem draudiem ES finanšu stabilitātei un izaugsmei kā Eiropā, tā arī citos pasaules reģionos. Nenoteiktība, paaugstinātie finanšu sektora riski, kredītiestāžu saistību samazināšanās tendence, fiskālā konsolidācija un augstākas valsts parāda refinansēšanas izmaksas noteiks to, ka gadā eiro zonas tautsaimniecību gaida mērena recesija un ES ekonomiskā izaugsme vidēji būs nulles līmenī. Arī pasaules ekonomiskā izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts. Vienlaikus izaugsme Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs Eiropā un ārpus tās, kā arī Latvijas lielāko mātesbanku mītnes zemēs Zviedrijā un Norvēģijā, lai arī vājāka nekā pirms gada, tomēr kopumā saglabāsies pozitīva un augstāka nekā vidēji ES. Tas saskaņā ar bāzes scenāriju ļauj cerēt arī uz eksporta kāpumu, IKP izaugsmes (kaut arī lēnākas) turpināšanos Latvijā un ierobežotu ietekmi uz kredītiestāžu darbības riskiem. Ņemot vērā, ka Latvijas kredītiestādēm ir niecīgi ieguldījumi eiro zonas valstu riskantajos parāda vērtspapīros, Latvijas kredītiestādes atmaksājušas sindicētos kredītus un Latvijas lielākās mātesbankas atšķirībā no daudzu citu Eiropas valstu kredītiestādēm pašlaik neizjūt nopietnas finansējuma grūtības, ārējās vides negatīvā ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu var galvenokārt izpausties tieši ārējā pieprasījumā un ekonomiskajā izaugsmē, ietekmējot aizņēmēju kredītspēju, kas jau tā ir trausla. Turklāt kredītiestādes un aizņēmēji vēl nav pilnībā pārvarējuši iepriekšējās krīzes sekas. Taču situācijas stabilizēšanās ārējos finanšu tirgos ir svarīga, lai Latvijas kredītiestādēm bez mātesbanku finansējuma būtu iespēja par saprātīgu cenu atsākt piesaistīt finanšu līdzekļus ārvalstu tirgos un dažādot savu finansējumu. Tā kā riski Eiropā ir paaugstināti un pastāv varbūtība, ka recesijas draudus var pastiprināt valsts parādu krīzes saasināšanās un straujāka, nekā gaidīts, kreditēšanas samazināšanās, svarīgākais risks ir tas, ka arī Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un Latvijā izaugsme var būt mazāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā. Tāpēc pastāv iespēja, ka Latvijas kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks paaugstināsies. Līdzīgi kā citur Eiropā, atkal var pavājināties kreditēšanas izredzes. Eiro zonas fiskālās problēmas, Eiropas finanšu institūciju riski un ekonomiskās izaugsmes izredzes ir savstarpēji cieši saistītas jomas, kas ietekmē viena otru. Tāpēc ir svarīgi, kā turpmāk tiks risināta eiro zonas valsts parāda krīze un kā attīstīsies Eiropas finanšu tirgi un ES kredītiestāžu sektora riski, jo tas noteiks arī ārējo pieprasījumu un tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu. Valsts parāda krīze, kura sākumā tika uzskatīta tikai par atsevišķu eiro zonas valstu problēmu, gada 2. pusgadā jau skāra lielāko daļu eiro zonas valstu. Gada beigās lielākajai daļai eiro zonas valstu 5 gadu ASV dolāros emitētā valsts parāda kredītriska 5

7 FINANŠU STABILITĀTES PĀRSKATS 2011 apdrošināšanas prēmija pārsniedza 200 bāzes punktu (sk. 1. att.). Valsts parāda vērtspapīru ienesīguma līmenis pieauga ne tikai valstīs, kurās tiek īstenotas atbalsta programmas (Grieķijā, Īrijā un Portugālē), un citās fiskālā ziņā ievainojamākās valstīs (Itālijā, Spānijā un Kiprā), bet arī valstīs, kuras līdz šim tika uzskatītas par stabilām (sk. 2. att.). Valsts parāda krīzes sistēmisko raksturu atspoguļo arī tās negatīvā ietekme uz Eiropas kredītiestādēm. Valsts riska pieaugums nelabvēlīgi ietekmējis kredītiestāžu finansējuma pieejamību un cenu. Vispārējā uzticības krīze paralizēja finanšu tirgus dalībnieku aktivitāti, būtiski mazinot kā ilgtermiņa, tā arī īstermiņa finansējuma pieejamību, īpaši samērā nelielajām eiro zonas kredītiestādēm, kā arī kredītiestādēm parādu vissmagāk nomāktajās eiro zonas valstīs gada beigās īstermiņa finansējuma tirgos resursu cena tuvojās līmenim, kas tika sasniegts gada beigās pēc Lehman Brothers bankrota (sk. 3. att.). Būtiski sadārdzinājās arī eiro zonas kredītiestādēm tradicionāli svarīgā ASV dolāros denominētā finansējuma cena. Daži finansējuma kanāli uz laiku tika pilnīgi slēgti (piemēram, ASV naudas tirgus fondi 2. pusgadā gandrīz pilnībā pārtrauca atsevišķu eiro zonas valstu kredītiestāžu finansēšanu). Eiropas kredītiestāžu finansējuma piesaistes problēmas veicināja ne tikai kredītiestāžu likviditātes un finansējuma riska, bet arī pārmērīgas kredītiestāžu saistību mazināšanas riska pieaugumu. ECB gada janvāra kredītiestāžu veiktās kreditēšanas aptaujas rezultāti liecina par stingrāku kredītu standartu piemērošanu un jaunu kredītu mazāku pieejamību nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām. Turklāt gaidāms, ka kredītiestāžu 6

8 saistību mazināšanas procesi varētu skart kreditēšanu un izaugsmi arī vairākās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs, kuru kredītiestāžu sektoros nozīmīgu vietu ieņem eiro zonas valstu mātesbankas. Ne mazāk aktuāla ir arī ES kredītiestāžu kapitāla pietiekamības problēma, ko var saasināt iespējamā kredītu kvalitātes pasliktināšanās eiro zonas recesijas dēļ. Paaugstināta finanšu stresa apstākļos kredītiestādēm piesaistīt jaunu kapitālu ir grūti. Tas savukārt vēl vairāk veicina kredītiestāžu pārmērīgas saistību mazināšanas riska pieaugumu. Eiro zonas kredītiestāžu likviditātes problēmas gada nogalē atviegloja ECB un valstu centrālo banku veiktie ārkārtas pasākumi. Vislielākā ietekme uz situāciju tirgū bija 3 gadu likviditātes operācijām, kuru rezultātā ECB eiro zonas kredītiestādēm gada decembrī un gada februārī kopumā aizdeva vairāk nekā 1 trlj. eiro. Likviditātes problēmu palīdzēja novērst arī citi ECB ārkārtas pasākumi obligāto rezervju normas pazemināšana no 2% līdz 1%, ķīlas nosacījumu atvieglošana, ilgtermiņa operāciju rīkošana, kā arī vairākkārtīga termiņa pagarināšana izsoles procedūrai, kas ļauj eiro zonas kredītiestādēm no ECB aizņemties finanšu līdzekļus neierobežotā apjomā. Akūtā ASV dolāru likviditātes problēma eiro zonas kredītiestāžu sektorā gada 2. pusgadā tika risināta, sešām pasaules nozīmīgākajām centrālajām bankām (FRS, ECB, Anglijas Bankai, kā arī Kanādas, Šveices un Japānas centrālajām bankām) vienojoties par ASV dolāru mijmaiņas operāciju atjaunošanu un to izmaksu samazināšanu. Lai gan īstermiņā šie ārkārtas pasākumi spēja būtiski stabilizēt tirgu, tomēr vidējā termiņā riski joprojām saglabājas augsti un spriedze mazināta tikai daļēji. Situāciju ES finanšu sektorā joprojām raksturo augsta nenoteiktība un svārstības. Valsts parāda finansēšanas un apdrošināšanas izmaksas vairākās eiro zonas valstīs joprojām ir augstas gada beigās Standard & Poor's un Moody's virknei eiro zonas valstu un EFSF samazināja kredītreitingus. Joprojām saglabājas bažas arī par to, ka turpmāk valsts parāda pārfinansēšanas problēmas var aktualizēties ne tikai Grieķijā, bet arī citās ievainojamākajās eiro zonas perifēriskajās valstīs, kas var nelabvēlīgi ietekmēt finanšu tirgu. Tādējādi eiro zonas valsts parāda problēmas un kredītiestāžu sektora finanšu stāvoklis arvien paliek viens no nenoteiktības avotiem, kas kavē ekonomisko izaugsmi visā ES, t.sk. arī Latvijā Iekšzemes makrofinanšu vide Makroekonomiskā un finanšu attīstība gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsmi galvenokārt noteica eksports, ko savukārt veicināja gan atjaunotā konkurētspēja un investīcijas, gan pietiekami augstais pieprasījums galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Ienākumu pieaugums eksporta nozarēs sekmēja arī uz iekšējo tirgu vērsto nozaru attīstību, tāpēc IKP pieaugums gadā sasniedza 5.5% (sk. 4. att.). Par ekonomisko izaugsmi liecināja labāki uzņēmumu finanšu rādītāji un kredītportfeļa kvalitātes pakāpeniska uzlabošanās, kā arī nefinanšu sabiedrību kredītu pieprasījuma neliels pieaugums. Tomēr 2. pusgadā, vājinoties ārējam pieprasījumam, eksporta temps 7

9 pamazām palēninājās. Arī turpmāk ārējie faktori lielā mērā noteiks gan eksporta, gan visas tautsaimniecības un tādējādi arī finanšu sektora attīstību 1. Importam augot mazliet straujāk nekā eksportam (sk. 5. att.), maksājumu bilances tekošā konta deficīts gadā nedaudz palielinājās līdz 1.2% no IKP. Tomēr tekošā konta deficīta līmenis joprojām saglabājas neliels, norādot uz to, ka tautsaimniecība ir krietni sabalansētāka nekā pirmskrīzes periodā. Turklāt aptuveni 2/3 importa noteica starppatēriņa un kapitāla preču ievedums eksporta produkcijas ražošanai nepieciešamo investīciju veikšanai gadā investīcijas ievērojami palielinājās, straujāk augot tieši produktīvajiem ieguldījumiem pusi no nefinanšu investīcijām veidoja ieguldījumi rūpniecībā un transporta nozarē. Īpaši strauji pieauga investīcijas iekārtās un mašīnās, arī infrastruktūrā. Investīciju kāpumu nodrošināja gan ES fondu līdzekļu finansētie investīciju projekti, gan iekšzemes lielo nefinanšu sabiedrību investīcijas un konkurētspējīgo projektu kreditēšanas atjaunošanās. Arī ārvalstu tiešās investīcijas gadā salīdzinājumā ar gadu četrkāršojās. Uzņēmējdarbības vides pievilcību vairoja arī starptautisko kredītreitingu aģentūru veiktā Latvijas novērtējuma uzlabošanās. Iekšzemes privātā patēriņa pieaugums gadā bija mērens. Privātā patēriņa atjaunošanās norisēja lēni vājās pirktspējas un augstā parāda līmeņa dēļ. Mājsaimniecību parāds gan turpināja sarukt, taču mājsaimniecību kredītu pieprasījums saglabājās zems un mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte uzlabojās lēni. Lai gan nodarbinātības un vidējās darba samaksas kāpums nodrošināja rīcībā esošo ienākumu palielināšanos, paaugstinātās nodokļu likmes un cenu (īpaši pārtikas un energoresursu) kāpums ierobežoja iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos reālās neto darba samaksas pieaugums bija tikai 0.1%. Arī bezdarba līmenis, lai arī zemāks nekā gada sākumā, joprojām saglabājās augsts. Vēl arvien bija visai augsts ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars un strukturālā neatbilstība starp darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu. Paredzams, ka gadā bezdarbs samazināsies lēnāk nekā iepriekšējā gadā un reālās neto darba samaksas kāpums būs niecīgs. Tādējādi būtiskas mājsaimniecību maksātspējas un privātā patēriņa pārmaiņas vēl nav gaidāmas. Aizņēmēju maksātspēju gadā negatīvi ietekmēja patēriņa un ražošanas izmaksu pieaugums (attiecīgi 4.4% un 7.7%), ko savukārt pamatā izraisīja ārēji faktori (energoresursu un pārtikas sadārdzināšanās pasaules tirgos) un nodokļu likmju paaugstināšana (sk. 6. att.) 2. Paredzams, ka gadā inflācijas spiediens būs mazāks, un to augšupvērst varētu vien lielāks energoresursu cenu kāpums 3. Straujāka ekonomiskā izaugsme un fiskālās konsolidācijas pasākumi (galvenokārt ieņēmumi sakarā ar atsevišķu nodokļu likmju palielināšanu) noteica, ka gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija mazāks, nekā prognozēts (3.1% no IKP saskaņā ar 1 Latvijas Bankas aktuālo IKP prognozi sk gada aprīļa "Makroekonomisko Norišu Pārskatā". 2 PVN pamatlikme tika palielināta par 1 procentu punktu (līdz 22%), bet samazinātā PVN likme par 2 procentu punktiem (līdz 12%). Iedzīvotājiem piegādātās elektroenerģijas un dabasgāzes samazināto PVN likmi aizstāja pamatlikme. Tika paaugstināta degvielas, alkohola un tabakas akcīzes nodokļa likme, kā arī siltumenerģijas ražošanai izmantotās dabasgāzes akcīzes nodokļa likme. 3 Latvijas Bankas aktuālo inflācijas prognozi sk gada aprīļa "Makroekonomisko Norišu Pārskatā". 8

10 naudas plūsmas principu un 3.5% no IKP saskaņā ar uzkrāšanas principu). Arī valdības kopējais parāds gadā samazinājās (līdz 42.7% no IKP). Svarīgi, ka gada nogalē tika veiksmīgi noslēgta SVF un EK palīdzības programma un uzsākta fiskālās disciplīnas likuma sagatavošana, kas novērsīs iespēju atgriezties pie procikliskas budžeta politikas. Gaidāms, ka gadā valsts budžeta deficīts saskaņā ar uzkrāšanas principu nepārsniegs 2.5% no IKP. Latvijas valdība veiksmīgi atsāka aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos 4. Tas bija svarīgi, jo Latvijai nākamajos gados būs jāsāk atmaksāt starptautisko aizdevēju piešķirtos kredītus un jāturpina finansēt budžeta deficītu, kas gan pamazām tiek un tiks samazināts. Arī kredītiestādēm tas bija pozitīvs signāls, jo palielinājās to potenciālās iespējas aizņemties starptautiskajos tirgos. Vienlaikus eiro zonas valsts parāda krīzes saasināšanās gada beigās palielināja Latvijas, līdzīgi kā daudzu citu Eiropas valstu, kredītriska novērtējumu (sk. 1. att.) 5 gadu ASV dolāros emitētā valsts parāda kredītriska apdrošināšanas prēmija Latvijai gadā pieauga no 265 līdz 365 punktiem. To galvenokārt noteica ārējo faktoru pārmaiņas. Neraugoties uz notikumiem ārvalstu finanšu tirgos, situācija iekšzemes finanšu tirgū gadā kopumā bija salīdzinoši stabila, izņemot gada beigas, kad saistībā ar AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanu starpbanku procentu likmju līmenis īslaicīgi palielinājās par nepilnu procentu punktu. Līdz novembra vidum, kad tika apturēta šīs kredītiestādes darbība, starpbanku procentu likmju līmenis saglabājās stabils un zems (sk. 7. att.), un gada pirmajos mēnešos 6 mēnešu RIGIBOR pat noslīdēja zem attiecīgā termiņa EURIBOR un EONIA. Vienlaikus kredītiestāžu likviditātes pārpalikums gadā samazinājās. Decembrī noguldījumu iespējas uz nakti un uz 7 dienām vidējais atlikums Latvijas Bankā bija milj. latu {922.6 milj. latu} 5. Kredītiestāžu likvīdo aktīvu atlikumu Latvijas Bankā samazināja Latvijas kredītiestāžu latu pārdošana par eiro Latvijas Bankas tagadnes darījumos, kā arī skaidrās naudas pieaugums un valdības latos veiktā noguldījuma palielināšanās Latvijas Bankā (sk. 8. att.). Kredītiestādes pārdeva latus Latvijas Bankai, 4 Latvijas valdība gada jūnijā emitēja 10 gadu obligācijas 500 milj. ASV dolāru apjomā ar vidējo peļņas likmi 5.49%. Emisijas uzcenojums virs attiecīgā termiņa valūtas mijmaiņas darījumu procentu likmes bija 238 bāzes punkti gada februārī Latvijas valdība emitēja 5 gadu obligācijas 1 mljrd. ASV dolāru apjomā ar peļņas likmi 5.375%. Emisijas uzcenojums virs attiecīgā termiņa valūtas mijmaiņas darījumu procentu likmes bija 428 bāzes punkti. 5 Figūriekavās norādīts iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītājs. 9

11 jo joprojām saglabājās augsts eiro pieprasījums no mātesbankām ārvalstu kredītiestādes, kas bija aizdevušas naudu Latvijas meitasbankām, turpināja samazināt savas eiro pozīcijas Latvijā. Skaidro naudu apgrozībā decembrī palielināja AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšana gadā Latvijas Banka nemainīja procentu likmes un kredītiestāžu obligāto rezervju normu, jo jau gadā monetārie instrumenti bija pieskaņoti tautsaimniecības atbalstam. Tā kā galvenais kredītiestāžu izmantotais monetārās politikas instruments bija Latvijas Bankas noguldījumu iespēja, arī attiecīgā termiņa naudas tirgus procentu likmes bija tuvas Latvijas Bankas noguldījumu iespējas procentu likmei, t.i., ilgāku laiku bija vēsturiski zemākajā līmenī gada janvārī Latvijas Banka samazināja obligāto rezervju normu par 1 procentu punktu (par 2 gadiem ilgākām kredītiestāžu saistībām no 3% līdz 2% un pārējām rezervju bāzē iekļautajām kredītiestāžu saistībām no 5% līdz 4%). Samazinot obligāto rezervju normu, tika atbrīvoti papildu finanšu resursi kreditēšanai un radīti labvēlīgāki apstākļi tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībai Kredītiestāžu klientu finansiālā ievainojamība Mājsaimniecību finansiālā ievainojamība Mājsaimniecību finanšu situācija gadā būtiski neuzlabojās. Strādājošo darba samaksa sāka augt jau gada nogalē un turpināja palielināties visos gada mēnešos. Arī patērētāju noskaņojuma rādītāji pieauga, liecinot par labāku finansiālā stāvokļa vērtējumu. Taču, nodokļu un pasaules cenu ietekmē augot inflācijai, reālais darba samaksas kāpums bija tuvu nullei, nedaudz palielinoties tikai pašās gada beigās (sk. 9. att.), tāpēc mājsaimniecību pirktspēja būtiski neuzlabojās. Arī lielāks NĪ nodokļa maksājumu slogs daļai mājsaimniecību joprojām radīja nozīmīgas grūtības. Straujais bezdarba līmeņa samazinājums, kas bija vērojams gada sākumā, 2. pusgadā kritās. Arī turpmāk, palēninoties tautsaimniecības izaugsmei, gaidāms, ka bezdarba līmenis saruks lēnām un mājsaimniecību maksātspēja būtiski neuzlabosies. No jauna izsniegto aizdevumu apjoms salīdzinājumā ar aizņēmumu atmaksu bija ļoti mazs, tāpēc mājsaimniecību parāds turpināja strauji sarukt. Turklāt mājsaimniecību parāda MFI kritums paātrinājās gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas bija sarucis par 8.0% (2010. gadā par 6.3%). To veicināja kredītiestāžu piesardzīgā 10

12 kreditēšanas politika (sk. 2. ielikumu) un mājsaimniecību vājā maksātspējas atjaunošanās, tāpēc atmaksātais aizņēmumu apjoms bija ievērojami lielāks nekā no jauna izsniegto aizdevumu apjoms. Sarūkot parādam un atjaunojieties tautsaimniecības izaugsmei, mājsaimniecību parāda MFI attiecība pret IKP gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 7.7 procentu punktiem (līdz 38.6% no IKP; sk. 10. att.). Mājsaimniecību MFI veikto noguldījumu līmenis gadā saglabājās gandrīz nemainīgs to atlikums salī dzi nājumā ar gada beigām samazinājās tikai par 0.5%. Satricinājumi kredītiestāžu sektorā gada nogalē neradīja mājsaimniecību noguldījumu atlikuma ilgstošas pārmaiņas. AS "Latvijas Krājbanka" nogul dījumu nepieejamība tika operatīvi atrisināta ar NGF palīdzību. Turklāt noguldījumu termiņstruktūra mainījās par labu ilgtermiņa noguldījumiem salīdzinājumā ar gada beigām to atlikums pieauga par 81.3 milj. latu, bet īstermiņa noguldījumu atlikums samazinājās par 98.2 milj. latu. To veicināja gan ilgtermiņa noguldījumu pro centu likmju pieaugums 2. pusgadā, gan kredītiestāžu cīņa par to klientu piesaisti, kuri atguva savus no guldījumus AS "Latvijas Krājbanka", piedāvājot viņiem labvēlīgākus noguldījumu nosacījumus. Mājsaimniecību parādam kredītiestādēm sarūkot un noguldījumu atlikumam būtiski nemainoties, mājsaimniecību neto pozīcija ievērojami uzlabojās gada laikā mājsaim niecību negatīvā neto pozīcija saruka par 15.2% (sk. 11. att.), bet tās attiecība pret IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 5.1 procentu punktu (līdz 16.9%). Līdzīgs mājsaimniecību neto parāda līmenis pēdējo reizi reģistrēts gadā. Mājsaimniecību procentu maksājumu slogs gadā turpināja samazināties galvenokārt kredītportfeļa atlikuma sarukuma dēļ gadā veiktie procentu maksājumi bija par 10% mazāki nekā iepriekšējā gadā, un to attiecība pret IKP saruka līdz 1.61% (sk. 10. att.) gada beigās un gada 1. pusgadā, ECB paaugstinot refinansēšanas likmi, novērojamais EURIBOR pieaugums nedaudz palielināja aizņēmumu procentu likmes daļai mājsaimniecību, taču gada nogalē, ECB atsākot refinansēšanas likmes samazināšanu, arī EURIBOR sāka kristies, tādējādi mazinot procentu maksājumu slogu mājsaimniecībām. Pēc jaunā Maksātnespējas likuma pieņemšanas gadā privātpersonu maksātnespējas pieteikumu skaits strauji pieauga, tomēr kopējais privātpersonu maksātnespējas pieteikumu skaits vērtējams kā samērā zems salīdzinājumā ar kopējo ilgstoši kavēto 11

13 kredītu skaitu gadā iesniegto privātpersonu maksātnespējas pieteikumu skaits bija vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā gadā, turklāt ar tendenci pieaugt, tādējādi norādot, ka aktīvi privātpersonu maksātnespējas procesi turpināsies arī gadā Nefinanšu sabiedrību finansiālā ievainojamība Turpinoties tautsaimniecības izaugsmei, gadā nefinanšu sabiedrību kopējais apgrozījums un peļņa palielinājās. Tomēr pelnītspējas atjaunošanās bija nevienmērīga (sk. 12. att.). CSP apsekoto nefinanšu sabiedrību pārskati norāda, ka kopumā gada pirmajos trijos ceturkšņos nefinanšu sabiedrību apgrozījuma rentabilitāte bija 3.5% (par 0.4 procentu punktiem augstāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Nozīmīgu devumu rentabilitātes rādītāja pieaugumā nodrošināja elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares (tālāk tekstā elektroenerģijas nozare) pārējo saimnieciskās darbības ienākumu pieaugums. Līdz ar patēriņa kāpumu pieauga tirdzniecības nozares rentabilitāte un atjaunojās arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares rentabilitāte. Izmaksu kāpums nedaudz mazināja transporta un uzglabāšanas nozares rentabilitāti, bet telekomunikāciju operatoru cīņa par klientu piesaisti informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektora rentabilitāti. Lai gan sācis augt NĪ pieprasījums, operāciju ar NĪ un būvniecības nozares rentabilitātes atveseļošanās bija ļoti svārstīga. Nefinanšu sabiedrību maksātnespējas riski turpina pakāpeniski samazināties, jo, augot peļņai, nefinanšu sabiedrību procentu maksājumu segums ir pieaudzis (peļņas pirms procentu un nodokļu samaksas attiecība pret maksājamo procentu summu; sk. 13. att.). Lai gan gada 1. pusgadā, EURIBOR kāpuma ietekmē augot kredītiestāžu izsniegto kredītu procentu likmēm, nefinanšu sabiedrību procentu maksājumi palielinājās, peļņas kāpums ļāva lielākajai daļai nozaru uzlabot procentu maksājumu segumu. Kopumā gada pirmajos trijos ceturkšņos procentu maksājumu segums bija 4.1% (par 0.9 procentu punktiem augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā), un tas pieauga lielākajā daļā nozaru. Procentu maksājumu seguma samazinājums bija vērojams informācijas un komunikāciju pakalpojumu, transporta un uzglabāšanas pakalpojumu un būvniecības sektorā. Tā kā gada 2. pusgadā, ECB samazinot refinansēšanas likmes un tāpēc samazinoties arī EURIBOR bāzes procentu likmēm, nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu procentu likmes atkal saruka, procentu maksājuma slogs visdrīzāk mazinājās arī gada nogalē. Nefinanšu sabiedrību parāda attiecība pret pašu kapitālu gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz pieauga (sk. 14. att.). Straujāks parāda sloga kāpums galvenokārt uzkrāto iepriekšējā gada zaudējumu dēļ bija vērojams nozarēs, kurām jau iepriekš bija reģistrēts liels parāda slogs būvniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī operāciju ar NĪ nozarē. Parāda slogs nedaudz samazinājās apstrādes rūpniecības nozarē, kura spēja gan palielināt pamatkapitālu, gan uzkrāt peļņu. Turpinoties tautsaimniecības izaugsmes tendencei un nefinanšu sabiedrībām gūstot peļņu, nefinanšu sabiedrību parāda slogs samazināsies, taču gada 3. ceturkšņa rezultāti liek secināt, ka tas joprojām ir samērā augsts un ierobežo straujākai nefinanšu sabiedrību attīstībai nepieciešamās iespējas palielināt savas saistības. 12

14 Pēc Maksātnespējas likuma grozījumu stāšanās spēkā gada 1. novembrī juridisko personu maksātnespējas pieteikumu skaits gadā salīdzinājumā ar gadu krasi saruka (par 67.7%), jo likumā paredzētā depozīta iemaksa maksātnespējas procesa uzsākšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā mazināja nefinanšu sabiedrību motivāciju izmantot maksātnespējas procesu, lai piedzītu nelielus parādus. Tas gan radījis šķēršļus VID likvidēt neaktīvas nefinanšu sabiedrības, taču, lai risinātu šo problēmu, tiek gatavoti Komerclikuma grozījumi, kas pieļautu vienkāršotu nefinanšu sabiedrības darbības izbeigšanu pēc VID vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iniciatīvas. Tomēr, vērtējot maksātnespējas pieteikumu skaita sadalījumu pa gada mēnešiem, var secināt, ka 2. pusgadā tas sakarā ar nefinanšu sabiedrību finanšu stāvokļa uzlabošanos kļuvis vienmērīgāks, ar vāji izteiktu lejupejošu tendenci. 1. ielikums. Latvijas NĪ tirgus Latvijas NĪ tirgū gadā bija vērojams aktivitātes pieaugums, taču tirgus segmentu dalījumā tas bija nevienmērīgs. Kopumā gadā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits bija par 13.9% lielāks nekā iepriekšējā gadā, t.sk. Rīgā par 16.9%. Vislielāko devumu darījumu skaita pieaugumā nodrošināja Rīgas un Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļās reģistrētie darījumi (attiecīgi 30.1% un 9.5% no kopējā pieauguma). Straujo kāpumu veicināja augstais nerezidentu mājokļu pieprasījums gadā Latvijas valdība turpināja darbu pie NĪ nodokļa reformas, dubultojot gadā ieviestās mājokļa nodokļa likmes 6, kā arī turpināja pārskatīt NĪ kadastrālās vērtības. Lai kompensētu apbūves zemju straujo nodokļu pieaugumu, tika ieviests jauns NĪ lietošanas mērķis "Neapgūta apbūves zeme", kas piemērojams apbūves zemes gabaliem, uz kuriem vēl nav veikta būvniecība un kuriem nav izbūvēta infrastruktūra (piebraucamais ceļš un pieslēgums elektrotīkliem), tādējādi ļaujot samazināt šādu zemes gabalu īpašnieku NĪ nodokļu maksājumu par 50%. Taču kopumā, ņemot vērā mājsaimniecību vēl joprojām zemo maksātspēju, NĪ nodokļa maksājumu kopējais pieaugums rada nozīmīgu slogu daļai mājsaimniecību. Pēc gadā veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā 7, kas ļāva nerezidentiem, iegādājoties NĪ, iegūt termiņuzturēšanās atļauju, nerezidentu NĪ pieprasījums Latvijā 6 "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", "Grozījumi Imigrācijas likumā",

15 ievērojami pieauga. Nerezidenti galvenokārt meklēja augstas kvalitātes dzīvokļus Rīgas centrā un jaunbūvēs, kā arī Jūrmalā. Nerezidentu augstas kvalitātes dzīvokļu pieprasījums galvenokārt Rīgas plānošanas reģionā un to ierobežotais piedāvājums ievērojami paaugstinājis to cenu. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka atsevišķos gadījumos šādu īpašumu tirdzniecības cenas sasniedza pat un gada līmeni. Pieauga arī dzīvokļu cenas ekonomiskā segmenta jaunbūvēs, taču to vairāk veicināja rezidentu pieprasījums. Mājsaimniecības, kuru fi nansiālā situācija ir stabilizējusies vai uzlabojusies, ir gatavas uzlabot savus dzīves apstākļus un iegādāties labāku mājokli, taču saskaras ar ierobežotu piedāvājumu. Sērijveida dzīvokļu segmentā piedāvāto dzīvokļu kvalitāte ir visai zema, un bieži vien nepieciešami papildu ieguldījumi remonta veikšanai. Savukārt kredītiestādes vēl joprojām ir ļoti piesardzīgas un potenciālajiem kredītņēmējiem nosaka zemu aizdevuma attiecību pret pirkuma vērtību, tādējādi mājsaimniecībām jāspēj finansēt diezgan lielu pirkuma daļu ar pašu līdzekļiem. Dzīvokļiem jaunbūvēs, lai arī tie ir dārgāki nekā sērijveida dzīvokļi, iespējams saņemt labākus kreditēšanas nosacījumus. Šāda faktoru kombinācija veicina mājsaimniecību, kuru maksātspēja un nākotnes gaidas ir uzlabojušās, pieprasījumu tieši pēc ekonomiskiem dzīvokļiem jaunbūvēs. Taču šāds piedāvājums ir samērā ierobežots (daļā jaunbūvju nav pabeigta būvniecība, daļas šādu dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārdot īpašumu par šā brīža tirgus cenu, jo to būvniecība vai iegāde izmaksājusi ievērojami dārgāk), tāpēc dzīvokļu vidējā cena aug. Lai arī dzīvokļu pieprasījums jaunbūvēs palielinājies, darījumi ar sērijveida dzīvokļiem vēl joprojām veido lielāko daļu no darījumiem ar dzīvokļiem, taču to vidējā cena gada laikā gandrīz nav mainījusies (sk att.) gadā kredītiestādes turpināja pārņemt maksātnespējīgo aizņēmēju ķīlas un nodot tās savām aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām. Taču gadā bija vērojama arī jauna tendence augot gan rezidentu, gan nerezidentu pieprasījumam pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kredītiestāžu pārņemtie īpašumi sāka atgriezties tirgū. Latvijas NĪ tirgū darbību sāka ārvalstu investori, kuri iegādājas NĪ ar mērķi to izīrēt un pārdot, tādējādi gan atbrīvojot kredītiestāžu aktīvu pārvaldības sabiedrību bilances no īpašumiem, gan potenciāli palielinot piedāvājumu mājokļu īres tirgū. Atjaunojoties NĪ pieprasījumam, īpaši pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, vairāki NĪ attīstītāji atsāka būvdarbus nepabeigtajās jaubūvēs, kā arī plānoja jaunu projektu attīstīšanu. Tāpēc mājokļu būvniecība gadā sāka nedaudz aktivizēties auga gan izsniegto būvatļauju skaits (par 15.7%, t.sk. daudzdzīvokļu māju jaunbūvēm par 18.4%), gan būvniecības produkcijas apjoms (par 14.7%). Par to liecināja arī būvniecības sektora pelnītspējas uzlabošanās (sk. 12. att.). Mājokļu īres tirgū gadā turpinājās īres maksu pieaugums. To veicināja tādu mājsaimniecību aktivitāte īres tirgū, kurām nav pieejama mājokļa iegāde. Savukārt, piedāvājumam īres tirgū saglabājoties ierobežotam, bet mājsaimniecību pieprasījumam augot, veidojās augšupvērsts spiediens uz īres maksām (sk att.). Mājokļu īres tirgū īres maksas pieaugums bija straujāks dzīvokļiem jaunbūvēs un renovētās mājās, kuru piedāvājums ir ļoti ierobežots, bet sērijveida dzīvokļu īres maksu kāpumu kavēja piedāvājumā esošo dzīvokļu zemā kvalitāte. 14

16 Augot sērijveida dzīvokļu īres maksai, bet to iegādes cenām un mājokļa iegādei izsniegto jauno kredītu vidējām procentu likmēm nemainoties, gadā pieauga gan bruto 8, gan neto 9 īres ienesīgums (sk un 1.4. att.). Mājokļu īres tirgus (gan sērijveida dzīvokļu, gan dzīvokļu jaunbūvēs) pieprasījuma pārpalikums apvienojumā ar ienesīguma pieaugumu padara Latvijas īres tirgu interesantu investoriem kā samērā drošas peļņas avotu. Lielu izīrētāju parādīšanās Latvijas mājokļu īres tirgū var samazināt īres maksas un līdz ar to arī īres ienesīgumu, taču, pieņemot, ka mājsaimniecību ienākumu pieaugums būs samērā lēns un kredītiestāžu kredītu standarti saglabāsies nemainīgi, īres mājokļu pieprasījums tuvākajā nākotnē varētu turpināt palielināties. Piezīme. Ienesīguma aprēķinam izmantotas SIA "Rent in Riga" interneta kataloga Rent in Riga sērijveida dzīvokļu vidējās 1 m 2 īres cenas Rīgas mikrorajonos; SIA "Latio" vidējā iegādes cena sērijveida dzīvoklim Rīgā; procentu likme ir privātpersonām mājokļa iegādei visās valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme. Komercplatību īres tirgū mazumtirdzniecības pieaugums veicināja strauju neizīrēto tirdzniecības platību skaita samazināšanos, kā arī nomas maksas pieaugumu. Savukārt biroja telpu nomas maksa ir stabilizējusies. Arī komercplatību tirgū bija vērojama ārvalstu investoru interese par komercplatību iegādi ar mērķi tās izīrēt. 8 Īres bruto ienesīguma līkne rāda, cik nopelnītu dzīvokļa īpašnieks, iegādājoties dzīvokli un to izīrējot. Bruto ienesīgums (gadā) = (dzīvokļa 1 m 2 vidējā īres maksa x 12 mēnešu)/dzīvokļa 1 m 2 vidējā pārdošanas cena) x Īres neto ienesīgums rāda, cik nopelnītu dzīvokļa īpašnieks, iegādājoties dzīvokli, ņemot kredītu uz 25 gadiem un izīrējot iegādāto mājokli. Neto ienesīgums (gadā) = (dzīvokļa 1 m 2 vidējā īres maksa x dzīvokļa vidējā platība x 12 mēnešu x kredīta termiņš gados kopējie procentu maksājumi par kredītu)/(dzīvokļa vidējā pārdošanas jeb tirgus cena x kredīta termiņš gados) x

17 2. KREDĪTIESTĀŽU SEKTORA ATTĪSTĪBA UN FINANSIĀLAIS STĀVOKLIS gadā kredītiestāžu kredītportfelis turpināja sarukt, taču, augot iekšzemes ekonomiskajai aktivitātei, kredītu pieprasījums sāka lēnām atjaunoties un kredītiestāžu kredītu standarti kopumā bija labvēlīgāki nekā iepriekšējos gados, ko veicināja arī pakāpeniska nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās. Taču joprojām saglabājas augsts kavēto kredītu apjoms banku bilancēs. Tas ir gan kreditēšanas atveseļošanos, gan kredītu pieprasījumu kavējošs faktors. Būtiskākais kredītiestāžu risks saistās ar iespējamo kredītu kvalitātes pasliktināšanos lēnākas Latvijas tautsaimniecības attīstības apstākļos. Īpaši ievainojami ir pārstrukturētie kredīti, kuru apjoms kredītiestāžu bilancēs joprojām saglabājas augsts. Kredītiestāžu kapitalizācijas līmenis būtiski palielinājās, un saglabājās augsta kredītiestāžu spēja absorbēt iespējamos nākotnes šokus. Turpināja samazināties kredītiestāžu kredītu un noguldījumu attiecība, un, sarūkot mātesbanku finansējumam, kredītiestāžu sektora finansējuma struktūrā pieauga noguldījumu nozīme Kredītu dinamika un kredītu kvalitāte Kredītiestāžu iekšzemes kredītportfelis gadā turpināja sarukt, liecinot par saistību līmeņa samazināšanās procesa (deleveraging) noturīgumu. Rezidentiem izsniegto kredītu atlikums kritās par 8.3%, nedaudz lēnāk nekā gadā. Neietverot norakstīto kredītu ietekmi, kredītu atlikuma gada sarukuma temps decembra beigās bija 5.9%. Mājsaimniecību kredītportfeļa krituma devums kopējā kredītportfeļa sarukumā gada laikā palielinājās (sk. 15. att.). Pēc kredītu atlikuma būtiskās samazināšanās 1. pusgadā 3. ceturksnī iekšzemes kredītportfelis saruka ļoti maz, tomēr decembrī tā apjoms ievērojami kritās. Mājsaimniecību finanšu stāvoklis būtiski neuzlabojās, un palielinājās norakstīto kredītu apjoms, tāpēc kredītiestāžu mājsaimniecību kredītportfeļa krituma temps gadā pat nedaudz paātrinājās. Iekšzemes makrofinanšu vides uzlabošanās un labāki nefinanšu sabiedrību finanšu rādītāji 2. pusgadā veicināja kreditēšanas atjaunošanos korporatīvajā sektorā. Palielinoties no jauna izsniegto kredītu apjomam, nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums jūlijā oktobrī pakāpeniski pieauga. Kredītportfeļa samazināšanās decembrī skaidrojama ar kredītiestāžu bilanču attīrīšanu no bezcerīgajiem parādiem, kam raksturīga sezonalitāte ar augstāku intensitāti, noslēdzot pārskata gadu, un nozīmīgajām kredītu atmaksām (t.sk. pirmstermiņa), kurām arī ir sezonālas iezīmes. Kreditēšanas dinamika joprojām saglabājas negatīva gandrīz visos lielākajos segmentos. Kreditēšanas kritums bija vērojams ne tikai uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs un mājsaimniecībām izsniegtajos kredītos, kur NĪ buma laikā uzkrātais parāda slogs bija nepamatoti augsts, bet arī gandrīz visās uz eksportu orientētajās nozarēs (sk. 16. att.). Izņēmums bija lauksaimniecības nozare, kurai izsniegto kredītu atlikums veido nelielu daļu no kredītportfeļa, bet kuras kreditēšanu gadā palielināja vairākas kredītiestādes gadā kredītu atlikums pieauga arī elektroenerģijas nozarē. Tas lielā mērā skaidrojams ar šajā nozarē veiktajām lielajām investīcijām. 16

18 Piezīme gada 4. ceturkšņa kredītportfeļa pārmaiņas tika koriģētas, lai izslēgtu vienas kredītiestādes nozaru pārklasifikācijas efektu. Lai gan kredītiestāžu nerezidentu kredītportfelis gadā saruka par 7.2%, tomēr dažas kredītiestādes turpināja aktīvi kreditēt nerezidentus. Iekšzemes tirgū saglabājoties samērā mazam kredītu pieprasījumam, pieaugusi atsevišķu kredītiestāžu vēlme aktīvāk piedāvāt kreditēšanas pakalpojumus ārpus Latvijas. Dažām kredītiestādēm nerezidentu kredītportfelis gadā nozīmīgi palielinājās. Nerezidentu kreditēšana saistīta ar papildu riskiem, kas rada nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību kredītriska pārvaldīšanas praksei šajās kredītiestādēs. Nestabilas ārējās makroekonomiskās vides apstākļos iekšzemes kredītportfelis gadā turpinās samazināties. Eiro zonas valsts parāda krīzes saasināšanās un ekonomiskās izaugsmes prognožu pazemināšana Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kas ierobežos Latvijas eksporta dinamiku un kopumā arī tautsaimniecības tālāku izaugsmi, kavēs arī nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanu. Kredītu pieprasījums, kas gadā sāka atjaunoties, varētu atkal samazināties, jo lēnāka izaugsme veicinās piesardzību, uzņemoties jaunas kredītsaistības, turklāt pieaug risks, ka arī kredītiestāžu kredītpolitika varētu kļūt stingrāka. Saskaņā ar Latvijas Bankas rīkoto kredītiestāžu veiktās kreditēšanas aptauju jau gada 2. pusgadā bija vērojamas kredītu standartu pastiprināšanas pazīmes (sīkāk sk. 2. ielikumā). Arī joprojām augstais bezcerīgo parādu atlikums kredītiestāžu bilancēs vērtējams kā gan kreditēšanas atjaunošanu, gan kredītu pieprasījumu kavējošs faktors. Papildu riska faktors, kas varētu ierobežot kreditēšanu gadā, ir mātesbanku finansējuma sadārdzināšanās gadā kredītiestāžu kredītu kvalitāte pakāpeniski uzlabojās. Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu atlikums samazinājās, tomēr kopējā kredītportfeļa krituma dēļ šo kredītu īpatsvara sarukums nebija tik nozīmīgs. Decembra beigās ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars bija 17.5% {19.0%} no kredītiestāžu kopējā kredītu atlikuma. Pozitīvi vērtējams, ka saglabājas samērā zems tādu kredītu atlikums, kuru kavējums bija mazāk nekā 90 dienu (sk. 17. att.). Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu kvalitāte būtiski uzlabojās (turklāt gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs), tomēr mājsaimniecību kredītportfeļa kvalitāte būtiski nemainījās. Lai gan nozaru dalījumā ievērojamāko ieguldījumu ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu atlikuma sarukumā deva operācijas ar NĪ un būvniecība, kas galvenokārt varētu būt 17

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Vaks2016.cdr

Vaks2016.cdr Finanšu stabilitāte tāds finanšu sistēmas (finanšu starpnieki, tirgi un tirgus infrastruk tūras) stāvoklis, kādā tā spēj izturēt šokus, neradot nozīmīgus finanšu starpniecības un kopējo finanšu pakalpojumu

Sīkāk

Aktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) R bankas 0 Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapit

Aktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) R bankas 0 Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapit Aktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) 9 7 5 6 4 5 3 1 5 R bankas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapitāla tirgu 214. gada pirmais ceturksnis 4 35 3 25 2 15 1 5 NR bankas BANKU

Sīkāk

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS gada jūnijs

MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS gada jūnijs MAKROEKONOMISKO NORIŠU PĀRSKATS 2019 JŪNIJS DECEMBER ISSN 1691 5933, Nr. 29 Latvijas Banka, 2019 Pārpublicējot obligāta avota norāde. Latvijas Banka K. Valdemāra iela 2A, Rīga, LV-1050 Tālrunis: 67022300

Sīkāk

Mēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas

Mēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Mēneša bilances pārskats VSPARK 27002001 MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Bankai Adrese Aktīvi (10 lapu) (veselos latos) Pozīcijas

Sīkāk

ECB speciālistu gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai

ECB speciālistu gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai 1 1. Euro zonas perspektīva: pārskats un galvenās iezīmes Gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās euro zonā turpināsies,

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

Informacijas atklasanas atskaite_ LV

Informacijas atklasanas atskaite_ LV Informācija par AS Meridian Trade Bank darbībai 2014.gadā piemītošajiem riskiem, risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un iekšējā kapitāla pietiekamību. Informācija

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī (

AS Meridian Trade Bank publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī ( AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās 215. gada 3. septembrī Bilances pārskats Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām Prasības uz pieprasījumu

Sīkāk

RIGENSIS BANK PUBLISKAIS PĀRSKATS(NEAUDITĒTS)

RIGENSIS BANK PUBLISKAIS PĀRSKATS(NEAUDITĒTS) RIGENSIS BANKA AS PUBLISKAIS PĀRSKATS PAR 2015.GADA 6 MĒNEŠIEM (NEAUDITĒTS) Apstiprināts Rigensis Bank AS Valdes 2015.gada 06.augusta sēdē, Protokols Nr. 03/40 Saturs 1. INFORMĀCIJA PAR BANKU UN BANKAS

Sīkāk

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Finanšu darbības pārskats par gada II ceturksni Konsolidētais bilances pārskats par 2015.gada II ceturksni EUR 000 Pozīcijas nosaukums Pārskata

Finanšu darbības pārskats par gada II ceturksni Konsolidētais bilances pārskats par 2015.gada II ceturksni EUR 000 Pozīcijas nosaukums Pārskata Konsolidētais bilances pārskats EUR 000 Pārskata periodā Pārskata periodā 30.06.2015 30.06.2015 31.12.2014 31.12.2014 Grupa Banka Grupa Banka Nerevidēts Nerevidēts Revidēts Revidēts Kase un prasības uz

Sīkāk

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018 SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD ceturksnis NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Dzīvokļu tirgus Latvijas lielākajās pilsētās VZD 2012 1.ceturksnis Saturs 1. Kopsavilkums... 3 2. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības vispārējās tendences... 3 3. Dzīvokļu

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

2015 Finanšu pārskats

2015 Finanšu pārskats 2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,

Sīkāk

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Neauditēts starpperioda saīsinātais finanšu pārskats

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Neauditēts starpperioda saīsinātais finanšu pārskats Neauditēts saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats 2016. gada 1. janvāris 30.septembris (pārskatā iekļauti operatīvie dati) Saturs VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU... 3 VADĪBAS ZIŅOJUMS... 4 PAZIŅOJUMS

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja

Sīkāk

Baltic International Bank 1.ceturkšņa pārskats 2017

Baltic International Bank 1.ceturkšņa pārskats 2017 AS,,BALTIC INTERNATIONAL BANK PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PAR PERIODU, KAS NOSLĒDZĀS 2017. GADA 31. MARTĀ Saturs Bankas (Koncerna) vadības ziņojums... 3 Konsolidācijas grupas sastāvs... 4 Bankas akcionāri...

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.12.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. DECEMBRI PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

Latvijas ekonomika Mēneša apskats, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa Lija Strašuna Nr gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīga

Latvijas ekonomika Mēneša apskats, Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa Lija Strašuna Nr gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīga Lija Strašuna Nr. 1 12. gada 27. februāris Produktīvas investīcijas ilgtspējīgas izaugsmes atslēga Investīcijas ir virzījušas ekonomikas izaugsmi kopš 11.gada. Tomēr pēc spēcīgā uzrāviena 12.gada sākumā

Sīkāk

2013 Finanšu pārskats

2013 Finanšu pārskats 2013 2 Neatkarīgo revidentu ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Esam veikuši auditu klāt pievienotajiem ( Uzņēmums ) finanšu pārskatiem, kas sastāv no 2013.gada 31.decembra bilances, ienākumu

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija 2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

RB IDS 2016 LV

RB IDS 2016 LV Informācijas atklāšanas paziņojums par 2016. gadu Rīgā 2017.gada 31.martā Saturs Ievads 3 Informācija par Banku 3 Galvenie finanšu pārskata rādītāji 3 Risku pārvaldības mērķi 5 Riska vadības politikas un

Sīkāk

bilance lv

bilance lv AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

LTFJA KKS “Jūrnieku forums” 2010.g. finanšu parskats

LTFJA KKS “Jūrnieku forums” 2010.g. finanšu parskats Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības JŪRNIEKU FORUMS 2010.gada finanšu pārskats Saturs Vadības ziņojums... 3 Informācija par krājaizdevu sabiedrību...

Sīkāk

Interim Financial Statement

Interim Financial Statement AS ELKO GRUPA Neauditēts starpperioda 2018. gada 3 mēnešu konsolidētais finanšu pārskats Struktūra Lpp. Vadības ziņojums 3 Paziņojums par vadības atbildību 5 Konsolidētā bilance 6 Konsolidētais peļņas

Sīkāk

BANKAS PUBLISKAIS PĀRSKATS PAR GADA 2. CETURKSNI

BANKAS PUBLISKAIS PĀRSKATS PAR GADA 2. CETURKSNI ANKAS PULISKAIS 2.2009 PĀRSKATS PAR 2009. GAA 2. CETURKSNI RISKU ANALĪZE Finanšu risku, no kuriem svarīgākie ir likviditātes risks, kredītrisks un tirgus risks, pārvaldīšanu īsteno saskaņā ar Valdes un

Sīkāk

Microsoft Word - Parsk 2012.g. 3 men.doc

Microsoft Word - Parsk 2012.g. 3 men.doc AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 FINANŠU PĀRSKATS PAR 2012. GADA 3 MĒNEŠIEM ( NEAUDITĒTS ) SATURS Informācija par sabiedrību 3 Peļņas

Sīkāk

AS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info

AS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info AS LPB Bank Reģ. Nr. LV5010189561 SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV1011 Tālr. +71 6 777 2 999 info@lpb.lv www.lpb.lv Vispārēja informācija Informācijas atklāšana par AS LPB Bank darbību 2018.gadā Akciju

Sīkāk

17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv

17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apv 17. OLIMPIĀDE EKONOMIKĀ 2. posms 2016. gada 3. Februāris Skola: Vārds, uzvārds: Tests (22 punkti) Apvelc pareizo atbildi! Katram jautājumam drīkst apvilkt tikai vienu atbildi! Par katru pareizu atbildi

Sīkāk

banku gada pārskats

banku gada pārskats Saīsinātie starpperioda koncerna konsolidētie un bankas atsevišķie finanšu pārskati par sešu mēnešu periodu, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā SATURS Lapa Vadības ziņojums 3 Padomes un valdes sastāvs

Sīkāk

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo

Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības

Sīkāk

AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 2012.GADS 2012.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUM

AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 2012.GADS 2012.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUM AGLONAS NOVADA DOME, reģ.nr. 965754 Somersetas iela 34, Aglona, Aglonas novads PAMATBUDŽETS (konsolidētais) 212.GADS 212.GADS IEŅĒMUMI, IZDEVUMI Klasifikācijas kods Rādītāju nosaukums (latos) Pielikums

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14. Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim Ieguldījumu

Sīkāk

SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU JELGAVAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDE FINANŠU PĀRSKATS PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM Jelgavā, 2018

SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU JELGAVAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDE FINANŠU PĀRSKATS PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM Jelgavā, 2018 SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU JELGAVAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRVALDE FINANŠU PĀRSKATS PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM Jelgavā, 2018 SATURS Lpp. 1.Bilance...3-4 2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins...5 3. Finanšu

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Reģ.Nr Turgeņeva 14, Rīga, LV-1050, tālr , fakss , e-pasts PAKALPOJUMU CENRĀDIS (spēk

Reģ.Nr Turgeņeva 14, Rīga, LV-1050, tālr , fakss , e-pasts PAKALPOJUMU CENRĀDIS (spēk Reģ.Nr.40003248087 Turgeņeva 14, Rīga, LV-1050, tālr.+371 6 7232211, fakss +371 6 7232212, e-pasts info@dzks.lv,www.dzks.lv PAKALPOJUMU CENRĀDIS (spēkā no 05.12.2017.) Pakalpojums KONTA ATVĒRŠANA, APKALPOŠANA,

Sīkāk

Makroekonomikas pētījumu daļa Makroekonomikas pētījumu daļa - Latvijas ekonomika 2014.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsai

Makroekonomikas pētījumu daļa Makroekonomikas pētījumu daļa - Latvijas ekonomika 2014.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsai Makroekonomikas pētījumu daļa 14.gada 3.februāris Latvijas ekonomika Tematiskais apskats Parādsaistību slogs turpina mazināties Parādsaistību slogs turpina sarukt Nefinanšu uzņēmumu jaunā kreditēšana stagnē

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam 2017.gada 10. jūlijs Kādēļ vajadzīga nodokļu reforma? NAP 2020: vidējā ikgadējā IKP izaugsme vismaz 5% apjomā Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

2016. gada pārskats

2016. gada pārskats Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada

Sīkāk

SIA Cesvaines Siltums 2016.gada ( ) finanšu pārskats Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Cesvaines siltums 2016.gada pārskats Cesvain

SIA Cesvaines Siltums 2016.gada ( ) finanšu pārskats Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Cesvaines siltums 2016.gada pārskats Cesvain Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Cesvaines siltums 2016.gada pārskats Cesvainē, 2017 1 Saturs Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4-5 Peļņas vai zaudējuma aprēķins 6 Bilance 7-8 Pielikums

Sīkāk

AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr Ganību dambis 53, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTĀ FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018.GADA 9

AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr Ganību dambis 53, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTĀ FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018.GADA 9 AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 53, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTĀ FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM ( NEAUDITĒTA ) SAGATAVOTA SASKAŅĀ AR ES APSTIPRINĀTAJIEM

Sīkāk

Microsoft Word - FP IF CBL Eastern European Bond Fund EUR 2015_pusgada.doc

Microsoft Word - FP IF CBL Eastern European Bond Fund EUR 2015_pusgada.doc IEGULDĪJUMU FONDS CBL Eastern European Fixed Income Funds (iepriekš Citadele Eastern European Fixed Income Funds ) Apakšfonds CBL Eastern European Bond Fund EUR (iepriekš Citadele Eastern European Bond

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem

Sīkāk

finansu parskats 3 men 2010_lv

finansu parskats 3 men 2010_lv AS DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2010.GADA 3 MĒNEŠIEM (01.01.2010. 31.03.2010.) Sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un AS NASDAQ

Sīkāk

SIA (VAS)

SIA (VAS) SIA LDZ infrastruktūra neauditēts saīsinātais Finanšu pārskats par 2016.gada 6 mēnešu darbības rezultātiem izskatīts SIA LDZ infrastruktūra 2016.gada 21.jūlija Valdes sēdē, protokols Nr. INF-1.2./28 Informācija

Sīkāk

Financial statements

Financial statements Starpperioda pārskats par sešu mēnešu periodu līdz 2019. gada 30. jūnijam Īsumā par Koncernu Galvenie finanšu rādītāji Citadele turpināja attīstīt digitālos pakalpojumus klientiem Baltijā, veicot uzlabojumus

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

AS BLUEORANGE BANK gada IV ceturkšņa finanšu pārskats

AS BLUEORANGE BANK gada IV ceturkšņa finanšu pārskats AS BLUEORANGE BANK 2017. gada IV ceturkšņa finanšu pārskats 2 SATURS 3 Pamatinformācija 4 Bankas akcionārs 5 Padome un Valde 6 Darbības stratēģija un mērķi 7 Bankas struktūra 8 Konsolidācijas grupas sastāvs

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation MĀJOKĻU P Ā R S K A TS 2019.gada 1. pusgads 2 Dzirdot frāzi «izaugsme palēnināsies», visi pievērš uzmanību otrajam vārdam un sāk satraukties, lai gan daudz nozīmīgāks ir vārds «izaugsme». Nav pamata celt

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -. Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.

Sīkāk

Atskaite-LV-3 ceturksnis

Atskaite-LV-3 ceturksnis 2018 Finanšu pārskats 2018.gada 1. ceturksnis Saturs / 3 / 4 / 5 / 67 / 812 Vispārīga informācija AS "Rietumu " struktūra s akcionāri s padomes sastāvs s valdes sastāvs Konsolidācijas grupas sastāvs Finanšu

Sīkāk

VFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3)

VFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3) Tirgus dalībnieka nosaukums: Swedbank Pārvaldes Sabiedrība AS Kods: 116 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

Sīkāk

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018. GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem VALMIERA 2018 1 SATURS Lpp. INFORMĀCIJA

Sīkāk

Letonie_etude_fin_lv

Letonie_etude_fin_lv PETIJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIALO SITUACIJU BALTIJAS VALSTIS: LATVIJA pētījums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs LATVIJA Kopsavilkums

Sīkāk

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību A TurboC 4U Vienotais reģ. Nr gada pārskats Rīga, gads

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību A TurboC 4U Vienotais reģ. Nr gada pārskats Rīga, gads Sabiedrība ar ierobežotu atbildību A TurboC 4U Vienotais reģ. Nr. 40003302557 2016. gada pārskats Rīga, 2017. gads Saturs Informācija par sabiedrību... 3 Vadības ziņojums... 4 Peļņas vai zaudējuma aprēķins...

Sīkāk

AS,,Baltic International Bank publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. jūnijā

AS,,Baltic International Bank publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. jūnijā AS,,Baltic International Bank publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās 216. gada 3. jūnijā Saturs Bankas (Koncerna) vadības ziņojums... 3 Konsolidācijas grupas sastāvs... 5 Bankas akcionāri...

Sīkāk

Prezentacja programu PowerPoint

Prezentacja programu PowerPoint EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.

Sīkāk

Pamatnostādnes Pamatnostādnes par stresa testa scenārijiem atbilstoši NTF regulas 28. pantam 21/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Pamatnostādnes par stresa testa scenārijiem atbilstoši NTF regulas 28. pantam 21/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Pamatnostādnes par stresa testa scenārijiem atbilstoši NTF regulas 28. pantam 21/03/2018 ESMA34-49-115 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 4 3 Ievērošanas un ziņošanas

Sīkāk

2002O0007 LV Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EI

2002O0007 LV Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EI 2002O0007 LV 01.10.2008 004.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (2002. gada 21.

Sīkāk

NORD LB 3

NORD LB 3 VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU IEGULDĪJUMU PLĀNS AKTĪVAIS IEGULDĪJUMU PLĀNS DNB NORD 3 SATURS Informācija par Plānu 3 Līdzekļu pārvaldītāja ziņojums 4 6 Paziņojums par līdzekļu pārvaldītāja vadības

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

Microsoft Word - fiz_LV

Microsoft Word - fiz_LV GROZĪJUMI TARIFOS FIZISKĀM PERSONĀM LR REZIDENTIEM 1. Norēķinu konts Jaunais tarifs Katra konta apkalpošana, ja Klients neaktīvs nevienā Klienta norēķinu un/vai karšu kontā Bankā nav veiktas vismaz 3 (trīs)

Sīkāk

2013_6M_LV

2013_6M_LV Nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas beidzas 213. gada 3. jūnijā 213. gada 3. augusts Atruna Šo prezentāciju un visus materiālus, kas izplatīti vai

Sīkāk

DnB NORD 1

DnB NORD 1 VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU IEGULDĪJUMU PLĀNS KONSERVATĪVAIS IEGULDĪJUMU PLĀNS DNB NORD 1 SATURS Informācija par Plānu 3 Līdzekļu pārvaldītāja ziņojums 4 5 Paziņojums par līdzekļu pārvaldītāja

Sīkāk

Microsoft Word _Konta_apkalposhana_LV_ doc

Microsoft Word _Konta_apkalposhana_LV_ doc 2. Konta noteikumi 2.1. Konta apkalpošanas noteikumi Speciālie termini: Līgums par konta atvēršanu un apkalpošanu Bankas un Klienta vienošanās par Konta atvēršanu un apkalpošanu, kurš tiek noslēgts, Klientam

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

Pillar LV LAT form

Pillar LV LAT form AS SEB banka Kapitāla pietiekamības un riska pārvaldības ziņojums 2016 AS SEB banka Kapitāla pietiekamības riska pārvaldības (3. pīlārs) 2016 1 Satura rādītājs Saturs Lpp. Par šo ziņojumu 2 Iekšējais kapitāla

Sīkāk

Microsoft Word - NerevidÄfitais pĆrskats_1.ceturksnis_2018 (002)

Microsoft Word - NerevidÄfitais pĆrskats_1.ceturksnis_2018 (002) VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA 2018.gada nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 3 mēnešu periodu līdz 2018.gada 31.martam, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Parex Universalais pensiju plans 1. pielikums

Tirgus dalībnieka nosaukums: Parex Asset Management Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Parex Universalais pensiju plans 1. pielikums Tirgus dalībnieka nosaukums: "Parex Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Ieguldījumu

Sīkāk

NorvikBanka_PubliskaisParskats_4_2011_LAT_ J.indd

NorvikBanka_PubliskaisParskats_4_2011_LAT_ J.indd BANKAS PUBLISKAIS IV.2011 PĀRSKATS PAR 2011. GADA IV CETURKSNI CIENĪJAMIE KLIENTI UN AKCIONĀRI! 2011. gadā AS NORVIK BANKA un tās Grupas darbību raksturo stabilitāte galvenajos finanšu rādītājos, tai skaitā

Sīkāk

Eiropas Savienības C 271 Oficiālais Vēstnesis 62. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 13. augusts Saturs I Rezolū

Eiropas Savienības C 271 Oficiālais Vēstnesis 62. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 13. augusts Saturs I Rezolū Eiropas Savienības C 271 Oficiālais Vēstnesis 62. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 2019. gada 13. augusts Saturs I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi IETEIKUMI Eiropas Sistēmisko

Sīkāk

Gada_parskats_300917_atzinuma.xlsx

Gada_parskats_300917_atzinuma.xlsx Sabiedrība ar ierobežotu atbildību FN-SERVISS Vienotais reģ. 40003606424 Gada pārskats par periodu no 01.10.2016. - 30.09.2017. Rīga, 2018. gads Saturs Informācija par sabiedrību... 3 Vadības ziņojums...

Sīkāk

Pillar LV LAT FINAL

Pillar LV LAT FINAL Kapitāla pietiekamības un riska pārvaldības ziņojums (3. pilārs) 2017 Satura rādītājs Saturs Lpp. Par šo ziņojumu 2 Iekšējais kapitāla pietiekamības novērtējuma process (ICAAP) 3 Pašu kapitāls un kapitāla

Sīkāk

The 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration

The 2011/2012 Alert Mechanism Report: outline and issues for consideration EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma

Sīkāk