Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās
|
|
- Ina Lapsa
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai Kartupeļu selekcijas materiāla izvērtēšana rezultātiem gadā. Līgums ar LAD ZM Nr /16/967. Līgums ar KAPS Nr. ZP-2/2016, Sagatavoja: AREI Priekuļu pētniecības centra vadošās pētniece I.Skrabule pētnieces I.Mežaka zinātniskā sistente I.Zilvere Stendes pētniecības centra pētniece Lidija Vojevoda 2016 Priekuļi
2 Kopsavilkums gadā veikts kartupeļu selekcijas materiāla izvērtēšanu, lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai. Kartupeļu klonu izvērtējums veikts konkursa audzētavas kloniem integrētajā un bioloģiskajā laukos Priekuļos un integrētajā un bioloģiskajā laukos Stendē. Pēc iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem šķirņu reģistrācijai un pārbaudēm atlasīta perspektīvā šķirne Rigonda un Jogla, kas raksturīga ar labu adaptivitāti bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Tieši nelabvēlīgākiem augšanas apstākļiem atbilstošu adaptivitāti uzrādīja šķirne Brasla. Informācija par selekcijas materiāla pārbaužu norisi un rezultātu pārskats pieejams VPLSI mājas lapā Visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar pētījumu par selekcijas materiāla izvērtējumu AREI Priekuļu pētniecības centra un Viļānu rīkotajās lauka dienās un semināros.
3 DARBA MĒRĶIS: Izmantojot kartupeļu selekcijas programmas ietvaros uzkrāto selekcijas materiālu, veikt kartupeļu selekcijas klonu novērtēšanu pēc audzēšanai un izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm. METODES UN MATERIĀLI Pētījumā izvērtēti selekcijas materiāla kloni: Selekcijas audzētavas Klonu Lauciņa lielums Pētītās pazīmes skaits m 2 un atkārtojumu skaits Konkursa audzētava 30 10x4 Raža, ciete saturs integrētajā laukā Priekuļos un Stendē (ražas stabilitātes pārbaudei) Konkursa audzētava 30 5 x 4 Agrīnuma pārbaude, ražas un Bioloģiskajā laukā kulināro īpašību izvērtēšana, Stendē un Priekuļos cietes saturs, izturība pret patogēniem lauka apstākļos un glabātuvē Materiāla 2 (in vitro atveseļošana un sagatavošana AVS un pārbaude) SĪN Kopā 62 Projekta izmaksu kalkulācija Kultūraugu Selekcijas materiāla novērtēšanas grupa veidi Izcenoju ms par vienu paraugu, Ls Parau gu skaits Kopā izmaksas, Ls Kartupeļi Konkursa audzētava Materiāla sagatavošana AVS un SĪN (in vitro atveseļošana un pārbaude) Kopā kartupeļiem Izmēģinājuma lauka raksturojums: Priekuļos integrētajā saimniekošanas sistēmā izmēģinājums iekārtots laukā ar vidēju iekultivēšanas pakāpi, mālsmilts struktūras augsnē ar vidēju trūdvielu saturu un vidēji skābu, tomēr kartupeļu audzēšanai atbilstošu augsnes reakciju (ph KCl 5.3, organisko vielu saturs 1.8 %, P 2 O mg kg -1, K 2 O 143 mg kg -1 ). Priekšaugs ziemāji. Priekuļos bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā izmēģinājums iekārtots laukā vidēju iekultivēšanas pakāpi, mālsmilts struktūras augsnē ar vidēju trūdvielu saturu un vāji skābu, tomēr kartupeļu audzēšanai atbilstošu augsnes reakciju (phkcl 6.3 organisko vielu saturs 3.3 %, P 2 O 5 93 mg kg -1, K 2 O 54 mg kg -1, 2010.gada dati). Priekšaugs ziemāji.
4 Stendē integrētās saimniekošanas sistēmā izmēģinājums iekārtots velēnu podzolētā laukā ar vidēju iekultivēšanas pakāpi, smilšmāla struktūras augsnē ar zemu trūdvielu saturu, v;aju augsnes skābumu (phkcl 6.3 organisko vielu saturs %, P 2 O mg kg -1, K 2 O mg kg -1 ). Priekšaugs ziemas rapsis. Stendē bioloģiskajā laukā izmēģinājums iekārtots laukā ar velēnu podzolētu augsni, mālsmilts, vidēju trūdvielu saturu un normālu kartupeļu audzēšanai atbilstošu augsnes reakciju (ph KCl , organisko vielu saturs 3.3 %, P 2 O mg kg -1, K 2 O 140 mg kg -1 ). Priekšaugs ziemas auzas. Veiktie agrotehniskie pasākumi integrētajā laukā Priekuļos: Minerālmēslu izkliede (NPK 12:11:18) 500 kg ha -1, tīrvielā NPK 60:55:90, dziļirdināšana, vagu veidošana ar vagotāju, stādīšana ar rokām un aizvagošana, vagošana ar ecēšanu, vagošana, apstrāde ar herbicīdiem (Titus 0.03 l ha -1 ), insekticīdu Fastaks (0.3 l ha -1 ) + Kontakts 200ml ha -1, fungicīdiem Ridomils Gold (2.5 kg ha -1 ) + Proteus (0.6 l ha -1, Infinito (2 l ha -1 ), Širlans (1.35 l ha -1 ), lakstu pļaušana un novākšana ar vienrindas kartupeļu kombainu. Kartupeļi iestādīti maijā, novākti septembra otrajā dekādē. Veiktie agrotehniskie pasākumi integrētajā laukā Stendē: Minerālmēslu izkliede (NPK 17:12:15) lokāli vagās 500 kg ha -1, (NP 33:3) 100 kg ha -1, tīrvielā NPK 66:30:60 kg, lauka rušināšana, apstrāde ar herbicīdiem (Feniks 3 l ha -1 ) un Titus (0.05 kg ha -1 ), insekticīdu Proteus OD (0.6 l ha -1 ), Fastaks 0.3 kg ha -1, fungicīdiem Ridomil Gold -2.5 kg ha -1, Infinito 1.5 L ha -1, Gloria 2 kg ha -1, Infinito 1.5 L ha -1, Ranman Top 0.5 kg ha -1, lakstu pļaušana un novākšana. Kartupeļi iestādīti 10 maijā, novākti 5. septembrī. Veiktie agrotehniskie pasākumi bioloģiskajā laukā Priekuļos: Kultivēšana, vagu veidošana, stādīšana, 4 reizes ecēšana un vagošana, lakstu pļaušana. Kartupeļi stādīti 10.maijā, laksti pļauti 12.augustā, novākti 8.septembrī Veiktie agrotehniskie pasākumi bioloģiskajā laukā Stendē: Šļūkšana, dziļirdināšana, vagu veidošana, stādīšana, vagu rušināšana, ecēšana četras reizes. Kaitēkļu ierobežošanai ar rokām lasīti kartupeļu lapgrauža vaboles un kāpuri, sākot ar jūnija beigām līdz jūlija otrai dekādei trīs reizes, vienu reizi veicot lakstu purināšanu. Lakstu pļaušana. Kartupeļu stādīti 10. maijā, laksti pļauti 21. augustā, raža vākta 3. septembrī. Meteoroloģisko apstākļu ietekme uz kartupeļu attīstību Priekuļos 2016.gadā: Maija otrā un trešā dekāde raksturojās ar salīdzinoši siltāku diennakts temperatūru kā ilggadīgie dati 0.1 un -3.4 C, respektīvi), bet nokrišņu daudzums bija ļoti zems (48 % un 2 %, respektīvi). Tomēr augsnē pēc ļoti spēcīgajiem nokrišņiem aprīlī (231 % no ilgg. datiem), mitruma saturs bija augsts. Maija beigas un jūnija pirmā dekāde raksturojās ar zemu nokrišņu līmeni (2-40 %), bet jau jūnija otrajā un trešajā dekāde nokrišņi pārsniedza ilggadīgi novērotos datus (167 un 309 %). Gaisa temperatūra kartupeļu dīgšanas laikā bija tuva ilggadīgajiem novērojumiem, kopumā kartupeļu sadīgšanai bija labvēlīgi apstākļi. Sausais laiks kavēja arī nezāļu dīgšanu, bet spēcīgie nokrišņi jūnija otrajā pusē tieši veicināja divdīgļlapu nezāļu augšanu.
5 Jūnija otrajā dekādē kartupeļu asni jau bija sadīguši, tāpēc herbicīdu lietošanai bija ierobežojumi, līdz ar to laukā bija nezāles (galvenokārt balandas un usnes). Jūlija pirmajās dekādes nokrišņu līmenis bija mm, kas reizes pārsniedza normu. Gaisa temperatūra bija tuva ilggadīgajiem datiem Siltais un mitrais laiks veicināja kartupeļu augšanu un nodrošināja jaunās ražas bumbuļu veidošanos. Pielietotie fungicīdi ierobežoja lakstu puves attīstību, pirmie lakstu puves bojājumi konstatēti 22.jūlijā. Augusta pirmajās divās dekādēs gaisa temperatūra bija tuva ilggadīgajiem novērojumiem, bet nokrišņu līmenis bija ļoti augsts 2 3 reizes pārsniedzot normu un sasniedzot 72.3 mm otrajā dekādē. Savukārt trešajā dekādē gaisa temperatūra bija par 2.7 o C augstāks par normu un nokrišņu līmenis nedaudz samazinājās. Tomēr augsne bija ļoti mitra, veicinot augsnes patogēnu attīstību, augusta beigās un jūnija sākumā uz lauka jau varēja konstatēt slapjās puves bojātus bumbuļus. Uz kartupeļu bumbuļiem varēja novērot baltas atvārsnītes, kas izraisa risku inficētībai ar bakteriālajām un sēņu slimībām. Vienlaikus turpinājās lakstu puves attīstība uz lakstiem. Septembra sākumā laika apstākļi bija labvēlīgi kartupeļu novākšanai Meteoroloģisko apstākļu ietekme uz kartupeļu attīstību Stendē 2016.gadā: Vasara vērtējama kā mēreni silta. Izteiktu karstu dienu virs +25 C bija maz.. Nokrišņu daudzums bija pietiekošs. un visos mēnešos veģetācijas periodā kopumā pārsniedza mēneša normu. Maijs vērtējams kā silts mēnesis, vidēji gaisa temperatūra bija 3.1 C virs mēneša normas. Maija sākumā un beigās nokrišņu vispār nebija, taču kartupeļiem tas īpaši netraucēja sadīgt, jo kā, zināms, kartupeļiem visvairāk nepieciešams mitrums tad, kad sāk attīstīties jaunie bumbuļi, ziedēšanas un pēc ziedēšanas fāzēs. Ņemot vērā, ka iepriekšējā gada veģetācijas periodā un ziemas mēnešos bija nabadzīgi ar nokrišņiem, zeme bija samērā sausa un tad, kad bagātīgi nolija, tas neveicināja pārlieku mitruma uzkrāšanos augsnē. Jūnijs bija silts un mēneša vidējā temperatūra bija nedaudz augstāka par normu un bija 14.2 C. Naktis jūnijā bija siltas, it īpaši mēneša pēdējā dekādē, kas veicināja kartupeļu strauju attīstību. Visvairāk nokrišņi 43.4 mm vērojami mēneša otrajā dekādē, taču, kā minēts, tas neveicināja lieku ūdens uzkrāšanos augsnē. Ūdens ātri iesūcas augsnē, kā arī iztvaikoja. Jūlijs raksturojas kā silts un mēreni mitrs mēnesis, vidējie gaisa temperatūras rādītāji un nokrišņu daudzums bija tuvu mēneša normu, nedaudz to pārsniedzot. Kartupeļi attīstījās un auga labi. Lakstu puves (ieros. Phytophtora infestans) pirmās pazīmes bija novērotas bioloģiskajā laukā 25. jūlijā. Augusta mēnesī kļuva vēsāks un gaisa temperatūra vidēji mēnesī bija nedaudz zemāka par mēneša normu. Nokrišņu daudzums kopumā bija virs mēneša normas un bija 87 mm. Daudz lija mēneša pirmajā dekādē, bet trešajā dekādē nokrišņu nebija nemaz. Pēc lietavām, vietām, kur lauka reljefs bija zemāks, tika novērots vagās ūdens, kas protams, nav labi bumbuļiem, jo tiem sāka veidoties baltie punktiņi uz mizas. Lakstu puve bioloģiskā laukā, strauji izplatījās augusta otrās dekādes beigās. Augusta otrās dekādes sākumā slimības infekcija uz lapām bija novērota tikai atsevišķām šķirnēm, kuras vairāk ir jutīgas pret lakstu puvi, taču infekcija nebija tik agresīva kā citos gados. Gaisa temperatūra neveicināja slimības ātru attīstību. Agrās un vidēji agrās šķirnes jau bija izaugušas. Konvencionālajā laukā, kur tika pielietoti fungicīdi lakstu puves ierobežošanai, kartupeļu laksti bija zaļi un bumbuļu raža turpināja vēl veidoties. Šogad laika apstākļu dēļ jūlija sākumā uz kartupeļu lakstiem izplatījās
6 kartupeļu sausplankumainība (ieros. Alternaria solani). Smidzinot ar fungicīdiem pret lakstu puvi, šī infekcija nebija tik būtiska. REZULĀTI Bioloģiskais lauks Priekuļos Kartupeļi sadīga dienas pēc stādīšanas, īsāka periodā kā integrētajā laukā. 4.jūnijā (25 dienas pēc stādīšanas) bija sadīguši 6 genotipi. Ilgākais asnu veidošanas laiks bija šķirnei Monta un klonam ( Ibis / Rosara ). Ziedēšana sākusies dienas pēc stādīšanas, kas ir nedaudz īsāks periods kā iepriekšējā gadā. Ziedēšana agrāk 1.jūlijā konstatēta 4 kloniem, bet klonam ( Sante / Vaiva ) ziedēšanu nekonstatēja. Bioloģiskajā laukā lakstu puves izplatības sākums novērots 27.jūlijā. Pirmajā novērošanas reizē lakstu puves neskarti bija šķirne Kuras, Magdalena, Gundega un perspektīvā šķirne Jogla, pirmās bojājumu pazīmes novērotas šķirnei Imanta. Lielākie bojājumi konstatēti klonam S ( Valisa / Hamlet ) % no lapu virsmas, un S ( Pepo / Vineta ) %. Lakstu puve vērtēta 3 reizes ar 7-8 dienu intervālu. Novērojumu beigās 8.augustā mazāk lapu virsmas bojājumi bija Kuras % lapu virsmas. Kartupeļu klonu raža bija robežās no 20.6 t ha -1 līdz 39.7 t ha -1. Perspektīvās agrās šķirnes Rigonda ražā bija būtiski augstāka par standartšķirnes Monta ražu (attiecīgi 37.3 t ha -1 un 32.9 t ha -1 (RS 0.05 =3.9 t ha -1. Vēl viens agrie klons ražas ziņā būtiski pārsniedza standartšķirni, bet divu klona raža būtiski neatšķirās no standatršķirnes ražas. Trīs klonu raža vidēji agro grupā būtiski neatšķīrās no vidēji agrās šķirnes Lenora ražas 31.9 t ha -1. Perspektīvās vidēji vēlās šķirnes Jogla raža 23.3 t ha -1 būtiski neatšķīrās no šķirņu Imanta, Brasla un Kuras ražas attiecīgi 21.8 t ha -1, 25.1 t ha -1 un 26.7 t ha -1. Cietes saturs vairāk par 19 % konstatēts 5 genotipiem: Brasla 19.4 %, Imanta 19.6 %, Jogla 21.6 %, Kuras 22.3 % un ( / Veras ) %, vairāk par 4 t ha -1 ieguva tikai 2 genotipiem: Jogla 4/0 t ha -1 un Kuras 4.8 t ha -1. Bioloģiskais lauks Stendē Kartupeļi sadīga dienas pēc stādīšanas, nedaudz vēlāk un ilgākā periodā kā integrētajā laukā. 5.jūnijā (25 dienas pēc stādīšanas) bija sadīdzis klons S Ilgākais asnu veidošanas laiks bija šķirnēm Imanta (31 diena), Lenora 32 dienas un Gundega (33 dienas). Ziedēšana sākusies dienas pēc stādīšanas, kas ir nedaudz īsāks periods kā iepriekšējā gadā un vēlāk kā integrētajā laukā Stendē un Priekuļu laukos. Ziedēšana agrāk 7.jūlijā konstatēta 4 genotipiem. Vēlākais ziedēšanas laiks 18.jūlijs (69 dienas) konstatēts šķirnei Imanta. Bioloģiskajā laukā lakstu puves izplatība sākta vērtēt 19.jūlijā, bet infekcijas sākums novērots 25.jūlijā. šai laikā novērošanas reizē lakstu puves neskarti bija šķirne Jogla, Brasla, Prelma un Imanta. Lielākie bojājumi konstatēti klonam šķirnei Lenora 4 % no lapu virsmas. Lakstu puve vērtēta 4 reizes ar 7-8 dienu intervālu. Nākamajā vērtēšanas laikā mazāk bojājumu konstatēts šķirnei Prelma 2.5 %. Novērojumu beigās 9.augustā mazāk lapu virsmas bojājumi bija Imanta 40% lapu virsmas, bet relatīvu izturību parādīja arī genotipi % un Jogla 61.3 %. Pilnīgi lakstu puves iznīcināti laksti bija 10 genotipiem, pārējiem bojāta vairāk kā 70 % lapu virsmas.
7 Stādījumam konstatēta kartupeļu lapgrauža invāzija, tā tika ierobežota, veicot kaitēkļu aizvākšanu ar rokām un lakstu purināšanu. Kartupeļu klonu raža bija robežās no 13.7 līdz 20.0 ha -1 kas salīdzinoši ir zemāks ražības līmenis kā Priekuļos. Perspektīvajai agrajai šķirnei Rigonda, raža (19.1 t ha -1 ) būtiski neatšķīrās no agrās šķirnes Monta ražas (21.8 t ha -1, RS 0.05 =3.6 t ha -1 ). Agrajiem kloniem S ( Valisa / Hamlet ) ražas līmenis (27.0 t ha -1 ) bija būtiski augstāks kā šķirnei Monta ražas, bet diviem kloniem raža bija būtiski zemāka. Vidēji agrajam klonam ( Ibis / Rosara ) raža būtiski pārsniedza vidēji agrās šķirnes Prelma ražu (attiecīgi 26.8 t ha -1, 19.1 t ha -1,, RS 0.05 =3.6 t ha -1 ). Pārējiem vidēji agrajiem kloniem raža būtiski neatšķīrās no šķirnes Prelma ražas. Perspektīvās šķirnes Jogla (22.2 t ha -1 ) un klona (21.8 t ha -1 ) raža būtiski neatšķīrās no šķirnes Brasla ražas (23.1 t ha -1 ), bet būtiski pārsniedza šķirnes Imanta ražu (16.3 t ha -1 ). Savukārt klona raža (18.3 t ha -1 ) bija būtiski zemāka kā Braslai, bet šķirnes Imanta līmenī. Cietes saturs šķirnei Imanta bija 16.9 %, bet vairāk par 17 % cietes bumbuļos konstatēts klonam (17.2 %), Jogla (17.2 %) un S (17.6 %). Augstākā cietes raža iegūta šķirnēm Jogla t ha -1 un Brasla 3.7 t ha -1 (cietes saturs 16.0 %). Integrētais lauks Priekuļos Kartupeļu kloni sadīga dienas pēc stādīšanas, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tomēr dīgšanas laiks bija garāks. To var skaidrot ar ilgstošu sausuma periodu jūnija sākumā un straujo dīgšanu jūnija otrajā pusē pēc lietus. Ziedēšana iestājusies dienas pēc stādīšanas, kas ir nedaudz vēlāk un ilgstošāks periods kā iepriekšējā gadā. Arī šajā gadījumā augu attīstību varēja ietekmēt sausums dīgšanas laikā un nokrišņiem bagāts periods jūnija beigās un jūlija sākumā. Visagrāk ziedēt sāka agrā perspektīvā šķirne Rigonda un S ( Pepo / Vineta ). Ilgākais laiks no stādīšanas līdz ziedēšanai konstatēts klonam ( Sante / Vaive ). Lakstu puves izplatības vērtējums stādījumā uzsākts 20.jūlijā, bet pirmie lakstu puves bojājumi konstatēti 29.jūlijā šķirnēm Jogla un Prelma. Savukārt 10.augustā lakstu puves bojājumi bija visiem genotipiem, vismazāk bojātas lapu virsmas bija klonam ( Ibis / Rosara ) 0.5 %, bet visvairāk šķirnei Lenora %. Jaunajām šķirnēm Rigonda un Jogla sākotnēji lakstu puves bojājumi bija nelieli, attiecīgi 30 % un 16 %. Veicot vērtējumu 31.augustā pētītajām šķirnēm un kloniem bojājumu apjoms bija robežās no 32.5 % (S ( Barbara / Rosara )) līdz 66.3 % (S ( Valisa / Hamlet ). Izvērtējot lakstu puves bojājumu AUDCP, konstatēts, ka sezonas laikā tas bija robežās no 272 ( Imanta ) līdz 1056 ( Lenora ), starp genotipiem tika konstatētas būtiskas AUDPC atšķirības (p<0.05). Jauno šķirņu Rigonda un Jogla noteiktais AUDPC (attiecīgi 573 un 800) būtiski neatšķīrās no šķirnes Imanta rādītāja. Kartupeļu klonu raža bija robežās no 20.6 ( Gundega ) līdz 47.9 t ha -1 ( Prelma ), ražas līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā gadā. Junās perspektīvās šķirnes Rigonda, kas atbilst agro šķirņu grupai, raža (43.9 t ha -1 ) būtiski pārsniedza agrās šķirnes Monta ražu (25.7 t ha -1 ), bet nebūtiski atšķirās no šķirnes Arielle ražas (36.83 t ha -1, RS 0.05 =8.9 t ha -1 ). Agro klonu grupā arī klona S raža (39.9 t ha -1 )būtiski pārsniedza šķirnes Monta ražu. Pārējo agro klonu ražu starpības ar agrajām šķirnēm Arielle un Monta nebija būtiskas. Vidēji agro šķirņu grupā divu klonu raža būtiski neatšķīrās no šķirnes Prelma ražas (attiecīgi t ha -1, S t ha -1 un Prelma 56.1 t ha -1, RS 0.05 =5.1 t ha -1 ). Vēl divu klonu ražas līmenis būtiski neatšķītās no vidēji agrās
8 šķirnes Lenora ražas (38.86 t ha -1 ), bet pārējo pārbaudīto klonu ražas līmenis bija būtiski zemāks. Pārbaudot vidēji vēlos klonus, konstatēts, ka jaunās perspektīvās šķirnes Jogla raža (36.7 t ha -1 ) būtiski neatšķīrās no vidēji vēlās šķirņu Kuras un Brasla ražas, attiecīgi 43.2 t ha -1 un 33.0 t ha -1, RS 0.05 =10.1 t ha -1 ), savukārt klona raža (22.3 t ha -1 ) bija būtiski zemāka kā šķirnēm Kuras, Brasla un Jogla. Vērtējot kartupeļu bumbuļu lielumu, vairāk kā 50% lielo bumbuļu (>50mm) konstatēts 9 genotipiem. Astoņiem genotipiem cietes saturs bumbuļos pārsniedza 18 %, diviem no vidēji agro šķirņu grupas ( Folva / ) 18.5 % un S ( Pareka / Monta) 20.2 %. Vidēji vēlo šķirņu grupā augsts cietes saturs konstatēts visiem genotipiem: Brasla 19.2 %, Jogla 19.4 %, Imanta 19.5 %, ( / Monta ) 20.2 % un Kuras 20.9 %. Cietes raža šai grupā bija robežās no 4.5 t ha -1 līdz 9 t ha -1 ( Kuras ). Integrētais lauks Stendē. Kartupeļu kloni sadīga dienas pēc stādīšanas, nedaudz vēlāk kā iepriekšējā gadā, bet īsākā periodā. Ziedēšana iestājusies dienas pēc stādīšanas, kas ir ilgākā periodā nekā iepriekšējā gadā, bet sākums agrāk kā Priekuļos šogad. Visagrākā sadīgšana tika novērota klonam S , arī ziedēšanas fāze šim klonam bija visagrāk par citiem 49 dienas pēc stādīšanas (28.06), reizē ar jauno agro šķirni Rigonda. Šķirne Imanta sāka ziedēt vēli ( dienas) un vāji. Savukārt, vidēji vēlā šķirne Brasla sāka ziedēt agri Visvēlāk sadīga šķirnes Gundega un Imanta. Lakstu puves (ieros. Phitophtora infestans) infekcija netika konstatēta, jo izmēģinājums konvencionālā laukā bija smidzināts ar fungicīdiem. Kartupeļu klonu raža bija robežās no 42.3 ( Brasla ) līdz 76.3 t ha -1 ( Prelma ). Jaunajai perspektīvajai šķirnei Rigonda, kas atbilst agro šķirņu grupai raža (63.2 t ha -1 ) būtiski pārsniedza agrās šķirnes Monta ražu (52.8 t ha -1, RS 0.05 =10.3 t ha -1 ). Arī klona S raža (66.8 t ha -1 ), kas ietilpst agrajā grupā, bija būsiki augstāka kā šķirnei Monta. Klona S raža (54.7 t ha -1 ) būtiski neatšķīrās no agrās šķirnes Monta ražas, bet klona S raža bija būtiski zemāka. Divu pārbaudīto vidēji agro klonu ražas bija būtiski zemākas par šķirnes Prelma ražu (RS 0.05 =10.3 t ha -1 ), bet pārējo divu pārbaudīto klonu raža bija būtiski zemāka. Pārbaudot vidēji vēlos klonus, konstatēts, ka pārbaudīto klonu un perspektīvās šķirnes Jogla (62.4 t ha -1 ) raža bija būtiski augstāka kā šķirnei Brasla, bet Joglas un klona raža būtiski pārsniedza arī šķirnes Imanta ražu (46.2 t ha -1 ). Cietes saturs vairāk kā 20 % bumbuļos konstatēts šķirnēm un kloniem: S %, Jogla 21.2 %, %. Augstākās cietes ražas iegūtas šķirnēm un kloniem t ha -1, t ha -1 un Jogla 13.2 t ha -1. Ražas stabilitātes jeb adaptivitātes vērtējums kartupeļu kloniem un šķirnēm. Izvērtējot 10 genotipu ražu gadā gan integrētās, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos Priekuļos un Stendē, kopā 14 dažādās audzēšanas vidēs, noteikta ražas stabilitāte jeb adaptivitāte. Sešas dažāda agrīnuma šķirnes tiek audzētas, lai novērtētu ražības potenciālu, kopā ar tām izvērtēti perspektīvie selekcijas kloni.
9 Audzēšanas vides dažādību raksturo vidējā visu genotipu raža katrā vidē, tā bija robežās no 14.3 t ha -1 līdz t ha -1. Ražas stabilitātes jeb adaptivitātes vērtējums kartupeļu kloniem un šķirnēm Priekuļos un Stendē gadā Genotips Vidējā raža 10 vidēs, t ha-1 Regresijas analīzes rādītāji b1 H0: b1=1; H1: b1 nav 1 p vērtība Prelma b1> Rigonda b1= S b1= S b1= Lenora b1= Jogla b1= Monta b1= Brasla b1< Imanta b1= Gundega b1= Vidēji RS Apkopojot rezultātus visos audzēšanas laukos, var secināt, ka ražības līmenis kloniem bijis ļoti mainīgs. Tomēr atsevišķiem genotipiem salīdzinoši augsta un stabila bumbuļu raža tika iegūta gan bioloģiskajos, gan konvencionālajā laukā. Būtiski augstāks ražas līmenis par visu genotipu vidējo ražu desmit vidēs bija tikai šķirnei Prelma un Rigonda. Perspektīvajai šķirnei Jogla un trim kloniem vidēja raža 14 vidēs pārsniedza visu pārbaudīto genotipu vidējo ražu, bet starpība nebija būtiska ((RS 0.05 =3.06 t ha -1 ). Pēc veiktās regresijas analīzes, izvērtējot ražas datu regresijas koeficientu, 9 genotipi uzrādīja plašu adaptivitāti (b=1), tomēr labākos augšanas apstākļos ražas līmenis bijis lielāks. Šķirni Brasla regresijas koeficients bija būtiski zemāks par 1. Tas nozīmē, ka šķirne labi piemērojas vides apstākļu izmaiņām un tām ir specifiska piemērotība sliktākiem audzēšanas apstākļiem (low yielding environment). Braslai raksturīga laba adaptivitāte, labu ražas līmeni tās nodrošinās ne tikai labos, ar barības vielām nodrošinātos audzēšanas apstākļos, bet arī mazāk nodrošinātos ar pieejamām barības vielām audzēšanas apstākļos, kādi ir bioloģiskās saimniekošanas laukos.
10 Materiāla sagatavošana AVS un SĪN 2015.gadā ir atveseļoti perspektīvākie kloni S un , no kuru meristēmām izveidoti merikloni, katrs 4 eksemplāros. Izveidotie merikloni testēti uz PVY, PLRV, PVS, PVM, PVX vīrusu klātbūtni. SECINĀJUMI gadā plānotajos apjomos veikta kartupeļu selekcijas materiāla izvērtēšana bioloģiskajos un integrētajos laukos Priekuļos un Stendē, lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem piemērotas kartupeļu šķirnes bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai. No izvērtētā materiāla tiek atlasīti selekcijas kloni, kuru pazīmes vislabāk piemērotas bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas sistēmai Latvijas apstākļos, kā arī atbilst patērētāju prasībām gan tirgus, gan pārstrādes vajadzībām. Šobrīd AVS un SĪN pārbaudēm izvēlēta perspektīvā šķirne Rigonda (S ) un Jogla. Līdzīgi kā šķirņu adaptivitāte izvērtēta pēc ražas datiem, būtu ieteicams izvērtēt arī cietes satura bumbuļos un cietes ražas adaptivitāti dažādiem audzēšanas apstākļiem.
11 Informatīvie pasākumi: AREI PPC 2016.gada 5.jūlijā LAUKU DIENA PRIEKUĻOS 12:00 12:30 Ierašanās un reģistrācija 12:30 - Lauku dienas atklāšana 12:45 13:45 Izmēģinājumu lauku apskate 1. daļa Integrētā saimniekošanas sistēma: - Vasarāju šķirnes un to audzēšanas tehnoloģijas (sadarbībā ar SIA BAYER, SIA SYNGENTA POLSKA sp.z.o.o., UAB ADAMA, NUFARM GmbH, Rapool-Rind GmbH, SIA YARA, SIA AgroAlbit, SIA AnAgro, LPKS VAKS) Bioloģiskā saimniekošanas sistēma (atsevišķi): - Miežu šķirņu maisījumi un populācijas - Pākšaugu demonstrējumi - Laukaugu šķirņu maisījumu potenciāls nežālu ierobežošanā 13:45-14:45 Lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi un apskate ( SIA KONEKESKO, SIA STOKKER AGRITECH, SIA VADERSTAD, SIA VOKA) 14:45 15:45 Izmēģinājumu lauku apskate 2. daļa (AREI projekti: šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas: kartupeļi, zirņi, pupas, sarkanais āboliņš u.c.) Visa pasākuma laikā: - Lauksaimniecības tehnika - Mazo lauksaimnieku aktivitātes - Piedāvājums lauksaimniekiem (SIA Greising, SIA Salkalne, SIA Albert Berner, AGRICON GmbH, SIA Agrotehnika Smiltene, STARCO Eastem Group) - Lauksaimnieku tirdziņš (pārtika u.c. lauksaimniekiem noderīgi izstrādājumi) - Dienas gaitā notiks Latvijas Agronomu biedrības kongress 15:30 17:00 Diskusijas un Lauku dienu mielasts Sējumu skate AREI PPC 11.jūlijā
12 Lauka diena un skate Viļānos 14.jūlijā, kartupeļu šķirņu izstāde. Monta Rigonda Prelma Jogla Paula Sukatnieka Dārza svētki Kartupelis, tomāts baro dziedē, pārsteidz. Dvietē, Ilūkstes novadā 20.augustā. Kartupeļu izstāde, degustēšana 2015.gada septembrī starptautiskā izstāde RigaFood, kartupeļu degustācija. Ilze Skrabule Eiropas kartupeļu pētniecības asociācijas 3. Agronomijas sekcijas konference Rīgā, septembris: Konosonoka I.H., Skrabule I., Nesterova A Evaluation of potato tuber biochemical composition by near-infrared spectroscopy. 3rd meeting of the Section of Agronomy and Physiology of EAPR, Proegramme and abstracts, Ilze Kalviņa/Zilvere Eiropas kartupeļu pētniecības asociācijas 3. Agronomijas sekcijas konference Rīgā, septembris:
13 Skrabule I., Mežaka I., Venta N., Kalviņa I Resistance to late blight in potato breeding population depending on presence of RPI-BLB2 gene. 3rd meeting of the Section of Agronomy and Physiology of EAPR, Proegramme and abstracts, Skrabule I., Vojevoda L Stabila kartupeļu raža bioloģiskajā saimniekošanā. Agrotops Nr.3 (223), Skrabule I., Dimante I Precīzās lauksaimniecības metodes kartupeļu laukā. Precīzā laukkopība. Agrotops bibliotēka
Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba
Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības
SīkākAPP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē
APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas
SīkākMicrosoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx
SATURS Projekta izpildītāji......3 Ievads... 5 1. Nezāļu populāciju sastāvs, dominējošās sugas, to izplatības līmenis laukaugu sējumos un stādījumos, izplatību ietekmējošie kultūraugu audzēšanas agrotehniskie
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu
SīkākKartupeļu šķirņu ar zilu un violetu mīkstumu produktivitātes raksturojums = Characteristics of productivity of potato cultivar with blue and violet fl
KARTUPEĻU ŠĶIRŅU AR ZILU UN VIOLETU MĪKSTUMU PRODUKTIVITĀTES RAKSTUROJUMS CHARACTERISTICS OF PRODUCTIVITY OF POTATO CULTIVAR WITH BLUE AND VIOLET FLESH Aivars Pogulis ZS Pilsumi aivars.pogulis@inbox.lv
SīkākAKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ
2014. gada izmēģinājumu rezultātu pārskats un BASF ieteikumi graudu un rapšu audzēšanai 2015. gada sezonai Rēzekne 06.03.2015. 2015.01.19. Izmēģinājumu rezultāti ziemas kviešos Viļāni 2014 +1,97 +2,03
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākMicrosoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc
Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2008 MATERIĀLS SAGATAVOTS UN PAVAIROTS PAR VALSTS SUBSĪDIJU LĪDZEKĻIEM Ozolnieki 2009 Atbildīgā par izdevumu: I. Skudra Autoru kolektīvs VSIA Latvijas Augu aizsardzības
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākPrakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē
Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Zinta Gaile LLU Lauksaimniecības fakultāte Lauksaimniecības zinātne Augstākā izglītība lauksaimniecībā Lauksaimnieciskā ražošana 2 Darba devēju
SīkākSlide 1
Latvijas Valsts augļkopības institūts, Lauku diena, 2014. gada 10. aprīlis LAP projekts, uzsāktie pētījumi, kā turpmāk Kā uzsākām? Pierādījumu un pamatojuma sagatavošana Briselei 2004.-2005.g. Projekts
Sīkāk1
1 SATURS PROJEKTA izpildītāji... 4 IEVADS... 6 1. Ieteikumi izplatītāko, kā arī saimnieciski kaitīgāko nezāļu sugu, tajā skaitā vējauzas ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos... 8 1.1. Nezāļu sugu
SīkākAizsargiepakojuma marķējums
Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,
SīkākLDF-24LPP_ieksha.indd
LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera,
SīkākIzmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017
Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017 Izdevējs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Materiāls sagatavots un iespiests Valsts Lauku tīkla pasākuma Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākKRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME
KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 212 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEMENTU MĒSLOJUMIEM LIELĀKA AUGU IZTURĪBA PRET STRESU MPC
SīkākTitle
Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas
SīkākHumilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a
Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un aminoskābju ilgtermiņa krājumus augsnē, kā arī nodrošina
SīkākPowerPoint Presentation
Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas
SīkākLauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017
Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu
SīkākLEMUMS_GND_2015_27
Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu
SīkākJaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos
ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī
SīkākApstiprināts LVAI Zinātniskās padomes sēdē
Augļu un ogu kultūru audzēšanas risku mazinošu inovatīvu tehnoloģisko risinājumu izstrāde un adaptācija Latvijas apstākļos Apstiprināts LVAI Zinātniskās padomes sēdē 21-01-2014 (LVAI ZP protokols Nr.2)
SīkākLEMUMS_GND_2015_26
Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākPowerPoint-Präsentation
Pralinē Saturs Izejvielas Par eļļas sēklām Ražošanas process Apstrāde Izmantošanas iespējas Izejvielas. Lazdu rieksti. Botānika Parastās lazdas (Corylus avellana) rieksts ir neveronis, kas nozīmē, ka sēkla
SīkākMicrosoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]
Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju
SīkākSlide 1
Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava» 1971 1974 1977 1980 1983 1986 1989 1992 1995 1998 2001 2004 2007 2010 2013 2016 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1-
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākMācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
3.pielikums Vērtēšanas formas (pēc vietas mācību procesā) Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu
SīkākRaksts_Rezeknei09
ISSN 1691-5402 ISBN 978-9984-44-027-9 Environment. Technology. Resources Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference. Volume 1 Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, RA Izdevniecība,
SīkākValsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr
1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji
SīkākLatvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006
Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 006 Saturs Ievads... Uzdevumi... Metode... Pētījuma respondenti...
SīkākKlimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu
SīkākSlide 1
transporta plūsmas monitorēšanai Roberts Kadiķis Kārlis Freivalds Multifunkcionāla inteliģenta transporta sistēmas punkta tehnoloģija Nr.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/086 Motivācija Nepieciešamība efektīvāk
SīkākILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ = IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTU
ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTURE AND A CASE STUDY WITH FIELD CROPS FROM LATVIA Zinta
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākPowerPoint Presentation
Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA
SīkākInstrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem
Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.
SīkākBIOORG EMO
BIOTEHNOLOĢIJA LAUKSAIMNIECĪBĀ EFEKTĪVA AUGSNES DZĪVĪBAS DARBĪBA vērtīgi un efektīvi preparāti ekoloģiskajām un konvencionālajām saimniecībām PRODUKTS Šķidrie organiskie mēsli BIOORG VH ir koncentrēts,
SīkākMicrosoft Word - Fandango 200 EC-labelReg.doc
Iepakojuma marķējums Fandango 200 EC Fandango 200 e.k. Sistēmas iedarbības ārstējošs un aizsargājošs fungicīds slimību apkarošanai ziemas un vasaras kviešu, tritikāles, rudzu, ziemas un vasaras miežu sējumos,
SīkākVPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K
VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU
SīkākMicrosoft PowerPoint - p.pptx
Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE
Sīkāk'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx
PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Ginta Dzerkale Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļa Pārtikas kvalitātes shēmas *ES pārtikas kvalitātes shēmas: Bioloģiskās
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
SīkākSlide 1
Pētījums Augstas pretestības plāno rezistīvo slāņu pēcapstrādes procesu izzināšana Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs Pārskata periods 1.6.217. 3.11.217. Pētnieciskie
SīkākKŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS
KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE
SīkākTitle
Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo
SīkākIEVADS
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
SīkākAPSTIPRINU
APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8.janvāra rīkojumu Nr. 10 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0054 Profesija Viesnīcu servisa organizators Kvalifikācijas līmenis
SīkākPārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna – 2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu 20___. gadā
2. pielikums Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra rīkojumam Nr. 769 Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017. 2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu
SīkākApstiprināts ar
Apstiprinu: Normunds Grinbergs Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents 2018.gada 1.februārī Latvijas profesionālās izglītības iestāžu būvniecības nozares audzēkņu profesionālās meistarības konkursa Sienu
SīkākKANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr
KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV - 3135 Reģ. Nr. 90009930116, Tālrunis 63155356, fakss 631 55356, e-pasts:
SīkākLAUKU MODULIS IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošin
IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošināt uzticamu apgādi ar veselīgu, kvalitatīvu pārtiku, taču lauksaimniecība
SīkākPowerPoint Template
ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko
SīkākKuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads... 3 1. Putnu
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākRīgā
APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās
SīkākIntegrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrā
Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde Līguma Nr.10.9.1-11/16/1477 ATSKAITE par pētījumu
SīkākPĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ GADĀ RĪGA, 2019
PĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ 2018. GADĀ RĪGA, 2019 Pārskats par gaisa kvalitāti sagatavots pamatojoties uz: 1. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.101 21.02.2017.g. Grozījumi Ministru
SīkākSlide 1
VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības
SīkākPDF_Saldudens_gids_A5
Saldūdens zivju ceļvedis, Pasaules Dabas Fonds. Pirmais izdevums. Teksta konsultants: Vides risinājumu institūts. Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv; Karpa (Cyprinus carpio) un Strauta forele (Salmo trutta
SīkākBŪTISKĀS PRASĪBAS INDIVIDUĀLAJIEM AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻIEM (turpmāk – IAL)
Reglamentētās sfēras būvizstrādājumu uzraudzība 01.01.2013.-28.04.2014. Par prasībām reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem: Reglamentētās sfēras būvizstrādājumi - ja attiecināmi saskaņotās saskaņotie
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
SīkākKONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINU: Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums direktors A. Ruperts 2013.gada 7. maijā Profesionālās izglītības kompetenču centrs Liepājas Valsts tehnikums audzēkņu biznesa
SīkākPowerPoint Presentation
2018. 2019. gada kampaņa «Turi grožos bīstamās vielas» Renārs Lūsis Valsts darba inspekcijas direktors Kas ir bīstamas vielas? Jebkura viela (gāze, šķidrums vai cieta viela), kas apdraud darbinieku drošību
SīkākKuldīgas 2
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads...3 1.Putnu barošana
SīkākIzglitiba musdienigai lietpratibai ZO
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā
SīkākGaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša
Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāšanas un transportēšanas rezultātā. Piesārņojuma izplatība
SīkākSanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi
Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro2000 1. Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi - Poraini apakš apmetumi/ gaisa poru apmetumi - Reversīvie
SīkākDiapositiva 1
Kognitīvo procesu izpēte klīniskajā psiholoģijā Jeļena Lučkina, Mg.psych., klīniskais psihologs PSIHOLOĢIJA... Zinātne, kas pēta cilvēka vai cilvēku grupas psihes un psihiskas darbības izcelsmi, attīstību
Sīkāk8
7. Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par nodarbināto veselības
SīkākMicrosoft Word - Kartiba_Cemex_ RTUAF-341.doc
Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds», Reģ. Nr. 40008067097, Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija Tālr. 67089429, e-pasts: fonds@rtu.lv, www.fonds.rtu.lv Kārtība SIA CEMEX praktisko
SīkākLaukuLapa(2.versija)
Nr. 88 (11.07.2012) SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs INFORMATĪVAIS IZDEVUMS AKTUALITĀTES Bišu dravu īpašnieki var pieteikties bišu veselības programmas īstenošanā Zemkopības ministrija
SīkākBaltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā
SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā
SīkākINFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES
INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES PAR LULUCF DARBĪBĀM 10. PANTU IESNIEGŠANAI EIROPAS
SīkākEsi biodaudzveidības detektīvs! Tulkots no: HTFC Education ( Piemērots skolēniem vecuma
Esi biodaudzveidības detektīvs! Tulkots no: HTFC Education (http://hctfeducation.ca/lessons/earth-ecosystems-and-ecology/) Piemērots skolēniem vecuma posmā: Pirmsskola līdz 8. klase Kategorija: Ekosistēmas
Sīkāk21_07_05_a
VIENOTAIS PROGRAMMDOKUMENTS L A U K U L A P A Sagatavots SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Rīgas iela 34, Ozolnieku nov., Ozolnieku pag., Jelgavas raj., LV 3018, tālr. 3050220 Aktuāli!
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģij
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģijas, tām ir izcils dizains un laba gaismas kvalitāte,
SīkākPowerPoint Presentation
ATBALSTA CENTRS VISIEM KURUS SKAR HIV/AIDS HIV infekcija apdraudoša aktualitāte LV. Ārstēšanās pieejamības veicināšana sociāli atstumtajām riska grupām RD LD konference Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākApstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,
Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti
SīkākEiro viltojumi Latvijā
Eiro drošības pazīmes un to pārbaude Andris Tauriņš Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs 5, 10, 20 eiro naudas zīmes 120 x 62 mm 127 x 67 mm 133 x 72 mm Jaunā 5 eiro naudas
SīkākMicrosoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais
AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
Sīkākprotokols_29_06_17_rezultati_ml
Iepirkuma Datortehnikas un tehniskā aprīkojuma piegāde Ventspils Augstskolai piedāvājumu vērtēšanas sēdes protokols Nr. VeA 2017/08/ERAF/VP 04 2017. gada 29.jūnijā Iepirkuma rīkotājs: Ventspils Augstskola
SīkākA.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS
DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,
SīkākApstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko gada 13. nov
Apstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko 2017. gada 13. novembrī Projekts Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu
Sīkāk