Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts

Transkripts

1 Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai Auzu selekcijas materiāla izvērtēšana bioloģiskajai lauksaimniecībai rezultātiem gadā LAD ZM lēmums Nr /16/ Līgums ar LBLA Nr. ZP-4/2016, Izpildītāji: vadošā pētniece S.Zute pētniece Z.Vīcupe Stende, 2017

2 DARBA MĒRĶIS radīt auzu šķirnes piemērotas bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai Latvijā. GALVENAIS UZDEVUMS: izmantojot AREI Stendes pētniecības centra rīcībā esošo auzu selekcijas materiāla fondu, atlasīt un izvērtēt 114 auzu selekcijas līnijas bioloģiskās saimniekošanas apstākļos pēc to saimnieciskajām, morfoloģiskajām, bioloģiskajām un ķīmiskajām pazīmēm. 1. IZMĒĢINĀJUMU METODIKA UN APSTĀKĻI Auzu selekcijas izmēģinājumi iekārtoti selekcijas bioloģiskās augu sekas A5 laukā (iepriekšējās pārbaudes un konkursa audzētavas), A6 laukā (kontroles audzētava) 20 līnijas un B7 laukā (selekcijas 2. gada audzētava) 42 līnijas. Kopā pārbaudītas 88 līnijas, iekārtoti 272 lauciņi. Izmēģinājumi iekārtoti atbilstoši selekcijas darba metodikai un audzēšanas tehnoloģijai. Līnijas izsētas uz lauka pēc standarta metodes. Kā standarts izmantota šķirne Laima. Izmēģinājums iepriekšējās pārbaudes audzētavā iekārtots četros atkārtojumos, lauciņa uzskaites platība 10 m 2, kas izvietoti randomizēti. Priekšaugs kartupeļi. Graudu izsējas norma dīgtspējīgas sēklas uz 1m 2. Auzu sēja konkursa, iepriekšējās pārbaudes audzētavās un kontroles audzētavās veikta 11. aprīlī, bet selekcijas 2. gada audzētavā aprīlī. Selekcijas darba apjomu skatīt 1.1. tabulā, bet izmēģinājumu vietas raksturojumu 1.2. tabulā tabula Auzu selekcijas darba apjoms bioloģiskajās audzētavās AREI Stendes PC 2016.g Audzētavas un selekcijas materiāls Lauc. Atkārtojumu platība m 2 skaits Variantu skaits Darba apjoms atskaites periodā Konkurss Iepriekšējais šķirņu salīdzinājums Kontroles audzētava Selekcijas 2.g.audzētava KOPĀ :

3 Izmēģinājumu vietas raksturojums AREI Stendes PC 2016.g. Izmēģinājuma iekārtošanas apstākļi labi iekultivētas, vāji skābas (ph ) velēnu-podzolētas mālsmilts augsnes ar viduvēju organisko vielu ( %), viduvēju kālija ( mg kg -1 K 2 O) un fosfora ( mg kg -1 P 2 O 5 ) nodrošinājumu tabula Rādītāji Raksturojums Vieta augu sekā Selekcijas bioloģiskās Selekcijas bioloģiskās augu sekas A5 lauks augu sekas B7 lauks Priekšaugs Vasaras mieži Zirņi Augsnes tips Pv, Ms - sm Pv sm ph Organiskās vielas saturs augsnē, % P 2 O 5, mg kg K 2 O, mg kg Akmeņainība zema Zema Kultivācija Sēja Sējuma ecēšana Ražas novākšana

4 Vidēji mēnesī Norma Norma +/- Kopā mēnesī Norma Norma % 2. METEOROLOĢISKIE APSTĀKĻI 2.1. tabula Agroklimatiskais raksturojums (Stendes HMS dati) g. veģetācijas sezonā Gaisa vidējā temperatūra, o C Nokrišņu summa, mm Mēnesis I II III I II III Aprīlis , Maijs , Jūnijs 13,5 14,2 19, , Jūlijs 16,7 16,6 18, , Augusts 16,4 14,3 17,4 16, , gadā Stendē aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija ievērojami augstāka nekā gadā un augstāka par ilggadēji novēroto šajā periodā. Kopumā visā pavasara periodā - aprīlī un maijā, nokrišņu bija relatīvi daudz, pārspējot ilggadīgi novērotos rādītājus. Aprīļa pirmajās divās dekādēs bija salīdzinoši silts ar vidējo diennakts gaisa temperatūru 6.3 C, bet aprīļa 3. dekādē tā mazliet pazeminājās līdz +4.9 C. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5.8 C, kas, pēc ilggadīgiem novērojumiem, ir par 1.5 C augstāka nekā norma. Mēneša kopējais nokrišņu daudzums sastādīja 38.4 mm jeb 103.8%, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumiem. Sēja veikta aprīļa otrās dekādes sākumā, bet trešajā dekādē vairākas dienas lija, tādēļ mitruma nodrošinājums augsnē bija labvēlīgs sēklu sadīgšanai. Maijā gaiss iesila, tomēr otrajā dekādē vidējā diennakts gaisa temperatūra mazliet pazeminājās: no līdz C. Trešajā dekādē gaiss krietni iesila līdz pat 16.0 C, un kopumā vidējā diennakts gaisa temperatūra 13.3 C, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumiem, bija netipiski augsta - par 3.1 o C to pārsniedzot. Tātad kopumā augu

5 sadīgšanas periods bija silts, ar bagātīgu mitruma nodrošinājumu, īpaši izteiktu 2.dekādē, kad nolija vairāk par mēneša normu mm. Kaut arī trešā dekāde bija bez nokrišņiem, kopumā mēnesī nolija % no normas Jūnija pirmajās divās dekādēs gaiss kopumā bija salīdzinoši vēsāks, toties nokrišņiem bagāts, kamēr 3. dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 19.1 C. Vidējā diennakts gaisa temperatūra, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem novērojumiem, bija par 1.4 C augstāka nekā mēneša norma. Dažās dienās sasila līdz pat 24 C vidēji diennaktī. Siltā laika dēļ augu attīstība noritēja strauji un skarošanas fāzes sasniegšana notika otrās dekādes beigās līdz trešās dekādes beigām. Jūnijs raksturojās ar bagātīgu nokrišņu daudzumu, īpaši pirmajās divās dekādēs, arī trešajā dekādē lija, kaut arī mazāk - nokrišņu daudzums bija 16.2 mm. Kopumā mēnesī nolija 92.5 mm, kas ir % no mēneša normas. Jūlija pirmajās divās dekādēs vidējā gaisa temperatūra sasniedza attiecīgi C C. Trešajā dekādē kļuva mazliet siltāk, bet izteikti karstu dienu nebija. Nokrišņu ziņā jūlijs bija samērā lietains, īpaši pirmā dekāde, kad nolija vairāk nekā puse no mēneša normas (50.2 mm). Arī jūlija II un III dekādēs bija pietiekams nokrišņu daudzums attiecīgi 18.2 un 23,3 mm tātad augu attīstība varēja noritēt visumā sekmīgi. Kopējais nokrišņu daudzums mēnesī, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumiem, sasniedza 105.4% no mēneša normas. Augusts kopumā raksturojās ar vidēji siltu, stipri lietainu laiku. Siltais laiks iepriekšējos divos mēnešos veicināja skaru nobriešanu un salīdzinoši agru pilngatavības sasniegšanu. Vidējā mēneša diennakts gaisa temperatūra sasniedza C, kas bija par 0.5 C augstāka nekā norma Kopējais nokrišņu daudzums augustā bija mm, vai %, salīdzinājumā ar normu pēc ilggadīgiem vidējiem meteoroloģiskajiem novērojumiem. Ražas novākšana notika II dekādē, tādēļ nokrišņi negatīvi ietekmēja graudu ražas kvalitāti, galvenokārt vizuālā ziņā (graudu plēkšņu krāsa). 3. IZMĒĢINĀJUMU REZULTĀTI Auzu genotipu novērtējums Projekta uzdevumu izpildei izvēlētie perspektīvākie 32 auzu genotipi kopā ar kontroles šķirni Laima 2016.gada pavasarī tika iesēti AREI Stendes PC iepriekšējās pārbaudes audzētavā bioloģiskajā augu sekā. Vēl 20 genotipi, kā arī standartšķirne Laima iesēti

6 bioloģiskās augu sekas kontroles audzētavā, tai skaitā 5 kailgraudu līnijas, bet selekcijas 2.gada audzētavā iesēja 48 līnijas. Auzu genotipu saimniecisko īpašību raksturošanai noteikti un analizēti sekojoši rādītāji: graudu raža, graudu rupjums un tilpummasa. Pētījumā iekļauto auzu genotipu graudu kvalitātes raksturošanai tika izvēlēti sekojoši bioķīmiskie rādītāji: kopproteīna saturs, koptauku saturs, un β-glikāna saturs. Graudu paraugu analīze veikta AREI Stendes PI Graudu tehnoloģijas un agroķīmijas laboratorijā, izmantojot graudu analizatoru Infratech Analyser Auzu genotipu saimniecisko un graudu kvalitātes īpašību salīdzinājuma rezultāti atspoguļoti tabulās 3.1. un 3.2. Konkursa un iepriekšējās pārbaudes audzētavā bioloģiskajā augu sekā 2016.g. audzēto auzu genotipu novērtējums Auzu genotipiem noteica skarošanas sākumu, fiksējot datumu (50. līdz 52. augu attīstības etapā), kad lauciņā pirmo vārpiņu redz 50% skaru. Rezultāti rāda, ka šīs attīstības fāzes sasniegšanas tempi bijuši atšķirīgi - skarošanas sākums fiksēts no 14. jūnija līdz 24. jūnijam. Visagrīnāk skarojušais auzu genotips bija līnija 34959, vēl divi citi genotipi attiecīgo attīstības fāzi sasniedza , bet 9 auzu līnijas šīs fenoloģiskās pazīmes ziņā bijušas salīdzinoši vēlīnākas: to skarošana fiksēta no 21. līdz 24. jūnijam. Savu augu garuma potenciālu bioloģiskajos augšanas apstākļos auzu genotipiem bija grūti realizēt asās konkurences dēļ ar nezālēm. Pētījumā iekļautie auzu genotipi būtiski atšķīrās pēc augu garuma augu garums variēja no 58.6 līdz 85.0 cm. Skaras garuma ziņā starp atsevišķajiem genotipiem konstatēta vidēja mainība - ar skaras garuma variāciju augiem no cm. Izmēģinājumā iepriekšējās pārbaudes audzētavā iegūtie rezultāti rāda, ka g. veģetācijas sezonā bioloģiskajā augu sekā auzu līniju graudu ražas variēja no 2.63 līdz 4.30 t ha -1, vidēji 3.34 t ha -1. Kā salīdzinoši ražīgāki vērtējami sekojoši genotipi: 34591, 34495, un 34541, savukārt līnijām: 34959, 34932, 34938, 34969, un savu ražības potenciālu izdevies realizēt salīdzinoši vājāk (3.1.tab.). Izvērtējot visu 26 līniju ražību salīdzinājumā ar standartšķirni Laima, konstatēts, ka 11 no tām ražības ziņā būtiski pārspējušas standartšķirni, 6 līniju ražas vērtējamas standartšķirnes līmenī, bet 9 līnijām fiksēta būtiski zemāka graudu raža. Kā viens no būtiskiem ražību veidojošiem struktūrelementiem auzu līnijām vērtēts graudu rupjums, ko raksturo 1000 graudu masa. Šis rādītājs variēja no g līdz g, vidēji g, kas vērtējams kā viduvējs. Visaugstākos rezultātus šī kvalitātes rādītāja ziņā sasniegušas līnijas: (42.90 g), (40.75 g), (39.64 g) un 3935 (38.90 g). Relatīvi zemākās 1000 graudu masas skaitliskās vērtības fiksētas līnijām: (31.42 g) un (32.07 g). Analizētajā veģetācijas periodā kvalitatīvu graudu rupjuma kritērijiem (35 40 g) atbilda tikai 15 no šajā audzētavā izmēģinājumā

7 iekļautajām 26 līnijām, kas atbilst 58 %. Salīdzinot genotipus graudu rupjuma ziņā ar standartšķirni, jāsecina, ka vairums līniju (22) graudi pēc šīs pazīmes būtiski pārsniedza standartšķirni, bet, pārējo četru genotipu graudu rupjums bija standartšķirnes līmenī. Auzu genotipu raksturošanai vērtēti sekojošie graudu bioķīmiskā sastāva rādītāji: tauku, proteīna un β-glikāna saturs sausnā, kā arī graudu tilpummasa. Analizējot izmēģinājumā iekļautās līnijas pēc koptauku daudzuma graudos, saskaņā ar 3.1. tabulā apkopotajiem datiem šis parametrs variēja no 5.80% (34678) līdz 7.35% (34525). Ar salīdzinoši augstāku tauku saturu graudos izcēlās arī sekojoši genotipi: 34943, un 34558, bet zemākais tauku daudzums graudos konstatēts līnijām: 34678, 34938, un Interesanti, ka, salīdzinot genotipus ar standartšķirni šī rādītāja ziņā, visu līniju, izņemot vienu (35943) graudi saturēja būtiski zemāku tauku daudzumu, bet standartšķirnes līmeni būtiski pārsniegt nav izdevies nevienai līnijai. Olbaltumvielas ir īpaši nozīmīga grauda sastāvdaļa gan enerģētiskajā ziņā, gan kā no pārtikas viedokļa ļoti nozīmīgo aminoskābju gliadīna un glutenīna avots. Novērtējot vidējo proteīna saturu graudos, jāsecina, ka g. veģetācijas sezonā tas bijis relatīvi augsts - vidēji 11.85%, variējot no 11.3% līdz 13.5 %. Salīdzinoši augstāko proteīna daudzumu graudos uzrādījušas līnijas: 34959, 34943, 33891, un Proteīna daudzuma atšķirības no standartšķirnes pārsvarā līniju (23 no 26) bijušas negatīvas, no tām 16 līnijām - būtiski (p<0.05). Tikai viens genotips (34959) uzrādījis būtiski augstāku šīs nozīmīgās pazīmes skaitlisko vērtību. Fizioloģiski nozīmīgs auzu graudu ķīmiskā sastāva komponents ūdenī šķīstošais polisaharīds β-glikāns savu vērtību nodrošina tā diētiskā un medicīniskā nozīmīguma dēļ, kādēļ zinātniskajā literatūrā pēdējos gados šim polisaharīdam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Salīdzinot auzu genotipus β-glikāna daudzuma ziņā, jāsecina, ka gads, nav bijis labvēlīgs šī vērtīgā savienojuma veidošanās un uzkrāšanās procesiem graudos. Šī rādītāja vidējā skaitliskā vērtība bijusi tikai 2.49% un variējusi no 2.10% (34678) līdz 2.90%. Salīdzinoši rezultatīvākās β-glikāna daudzuma ziņā bijušas līnijas: 33891, 34525, 34943, un Tā kā standartšķirne sasniegusi salīdzinoši augstāko vidējo β-glikāna līmeni 2.90%, vairums genotipu (24 no 26) būtiski atpalikuši no tā. Nevienai līnijai β-glikāna satura ziņā nav izdevies būtiski pārspēt standartšķirni. Izvērtējot izmēģinājumā iekļautos auzu genotipus pēc graudu tilpummasas, tās skaitliskās vērtības fiksētas salīdzinoši viduvējas, variējot robežās no 48.7 līdz 53.5 kg hl - 1. Valsts standarta prasībām ( >48 kg hl -1 ) atbilda visas līnijas. Augstākās graudu tilpummasas bijušas līnijām: (53.5 kg hl -1 ), (53.3 kg hl -1 ) un (53.1 kg hl -1 ). Pusei analizēto genotipu (13 no 26) graudu tilpummasa bija būtiski augstāka nekā standartšķirnei, bet četrām līnijām tā būtiski atpalika, kamēr pārējās 9 šī rādītāja ziņā no standartšķirnes būtiski neatšķīrās.

8 Līnijas Nr. Izcelsme t ha -1 relatīvi Klēts raža, % Plaukšanas datums Auga garums, cm Skaras garums, cm TGM, g Tauku saturs, % Proteīna saturs, % β-glikāns, % TM gl tab. Auzu genotipu novērtējums bioloģiskajā lauka izmēģinājumā konkursa un iepriekšējās pārbaudes audzētavā AREI Stendes PC, g. Raža Graudu kvalitāte P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P

9 Līnijas Nr. Izcelsme t ha -1 relatīvi Klēts raža, % Plaukšanas datums Auga garums, cm Skaras garums, cm TGM, g Tauku saturs, % Proteīna saturs, % β-glikāns, % TM kg hl P Laima standarts vidēji min max Rs X X X tabula Kontroles audzētavā bioloģiskajā augu sekā audzēto auzu genotipu salīdzinājums, AREI Stendes PC, 2016.g. Raža Graudu kvalitāte * , ,0 16,3 32,43 7,3 15,8 4,8 62, * 1,47 97, ,7 12,7 27,77 6,4 15,3 4,9 64, ,24 0,29 97, ,3 13,7 32,97 7,0 12,2 2,5 49, ,34 0,04 97, ,0 11,7 34,73 6,9 12,2 2,6 52, ,04-0,26 97, ,5 12,0 32,93 6,9 13,1 2,8 52, ,54-0,77 95, ,8 13,5 33,25 5,8 12,8 2,3 52, ,81-0,49 97, ,2 14,2 34,10 6,8 11,6 2,5 50, * 1,25 96, ,7 13,8 28,37 8,1 15,4 4,9 62, * 1,77 96, ,8 14,3 27,11 8,4 15,0 4,9 64, * 2,07 97, ,0 12,5 27,34 8,5 15,5 5,0 65, ,78 1,29 97, ,7 13,8 34,72 6,8 11,6 2,4 51, ,92 1,43 96, ,3 16,7 38,07 6,5 11,9 2,3 49, ,26 1,77 97, ,8 12,0 37,58 6,2 11,3 2,1 51, ,79 0,00 97, ,2 14,2 32,21 5,8 11,7 2,1 52, ,22 0,43 98, ,3 14,5 33,25 5,8 11,7 2,1 51, ,92 0,13 97, ,8 12,8 33,64 6,0 11,6 2,1 50, ,90 0,11 97, ,5 11,5 33,99 6,7 12,4 2,8 52, ,64-0,16 96, ,7 13,5 37,05 7,9 13,1 3,2 52, ,29 0,49 97, ,0 12,7 34,38 6,0 11,5 2,1 49,2 Laima 3, , ,7 12,3 32,66 7,4 12,2 2,9 50,5 vidēji 3.12 X X

10 * kailgraudu līnija min 1.25 X max 4.29 X Kontroles audzētavā bioloģiskajā augu sekā 2016.g. audzēto auzu genotipu novērtējums Skarošanas sākuma ziņā konstatēta zināma atšķirība starp genotipiem: atbilstoši 3.2. tabulā apkopotajiem rezultātiem šīs attīstības fāzes sasniegšanas sākums fiksēts periodā no 18. līdz 24. jūnijam. Augu garuma vidējās vērtības analizētajā augšanas vidē variēja no 63.2 līdz 93.0 cm, vidēji 78.3 cm. Salīdzinot genotipus pēc skaras garuma, starp atsevišķiem genotipiem konstatēta samērā augsta mainība šīs pazīmes ziņā. Skaras garums augiem variēja no cm. Divi genotipi izcēlās ar šī rādītāja augstākajām skaitliskajām vērtībām: (16.3 cm) un (16.7 cm). Skaras garuma vidējā vērtība fiksēta 13.2 cm. Graudu ražas līmenis analizētajā veģetācijas periodā auzu genotipiem kontroles audzētavā bija diezgan atšķirīgs un vidēji zemāks kā iepriekšēja gadā: raža variēja no 1.25 t ha -1 līdz 4.29 t ha -1, vidēji 3.12 t ha -1 (3.2.tab.). Salīdzinoši augstākās graudu ražas plēkšņaino genotipu starpā uzrādīja līnijas: 35123, 35117, un Kailgraudu līnija, kura izcēlās ar salīdzinoši augstāku graudu ražu, bija Par standartšķirni būtiski (p<0.05) augstākas ražas fiksētas 4 plēkšņaino auzu līnijām, bet divas ( ; ) ražības ziņā būtiski atpalika, kamēr pārējo ražas no standartšķirnes līmeņa būtiski neatšķīrās graudu masas graudu rupjumu raksturojošā rādītāja - vidējie rezultāti variēja plašās robežās - no g līdz g. Zemākās 1000 graudu masas skaitliskās vērtības konstatētas kailgraudu genotipiem genotipiem, kā arī plēkšņainajiem: 35100, un Pārliecinoši augstākie rezultāti fiksēti 3 genotipiem: (38.07 g), (37.58 g), un (37.05 g). Tilpummasa ir viens no galvenajiem graudu pārstrādes uzņēmumu iepērkamo auzu graudu kvalitātes rādītājiem. Novērtējot kontroles audzētavā augušos auzu genotipus pēc tilpummasas, kā redzams 3.2.tabulā, tā bijusi robežās no 49.1 kg hl -1 līdz 65.9 kg hl -1. Atšķirības starp genotipiem šīs pazīmes ziņā bijušas būtiskas. Pārstrādātāju uzstādītajai kvalitatīvu graudu robežvērtībai( >48 kg hl -1 ) atbilda visas līnijas. Plēkšņaino genotipu vidū salīdzinoši augstākās tilpummasas bijušas līnijām: 35102, 35124, Salīdzinot plēkšņaino genotipu tilpummasu vērtības ar standartšķirni, četrām līnijām fiksēts par tās līmeni zemāks rezultāts ( 35100, 35112, 35130,, ), bet 6 līnijas būtiski pārsniegušas standartšķirnes tilpummasas līmeni. Saskaņā ar iegūtajiem datiem, arī koptauku satura variācija graudos bijusi plaša: no 5.8 % līdz 8.5%. Šī rādītāja vidējā vērtība fiksēta 7.0%. Salīdzinoši augstāko tauku saturu

11 uzrādījušas kailgraudu līnijas, kā arī divas plēkšņainās: un 35100, no kurām pirmajai izdevies pārsniegt standartšķirnes vidējo līmeni šī graudu kvalitātes rādītāja skaitliskās vērtības ziņā 7.9 %. Analizējot vidējo proteīna saturu graudos auzu genotipiem pēc 3.2. tabulā apkopotajiem rezultātiem, jāsecina, ka šī nozīmīgā graudu kvalitātes rādītāja vidējais līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem, bijis salīdzinoši augstāks 12.2% (iepriekš 10.3 %), variējot no 11.3% ( ) līdz 15.8% ( ). Šajā novērojumu periodā salīdzinoši augstākais proteīna saturs plēkšņaino auzu genotipu graudos vēl bijis līnijām: un Kailgraudu līniju vidū rezultatīvākā bija (15.8%). No salīdzinājumā iekļautajiem 14 plēkšņaino auzu genotipiem vairums (11) proteīna satura ziņā atpalika no standartšķirnes vai arī vērtējami tās līmenī bet trīs ( 35124, un ) to būtiski pārspējuši tabulā apkopotie rezultāti par β-glikānu saturu auzu graudos liecina, ka izmēģinājumā iekļauto auzu līniju graudos šī fizioloģiski nozīmīgā ķīmiskā sastāva komponenta vidējais saturs bijis zems, sasniedzot vien 3.0%, variējot no 2.1 līdz 5.0 %. Savstarpēji salīdzinot, šīs pazīmes skaitliskā rādītāja ziņā rezultatīvākās bija līnijas: un Salīdzinot plēkšņaino genotipu vidējos rādītājus ar standartšķirni Laima β-glikānu satura ziņā, tikai vienai līnijai izdevies būtiski pārsniegt standartšķirnes līmeni, kamēr pārējās šī graudu kvalitātes rādītāja skaitliskās vērtības ziņā atpalika vai ( un ) vērtējamas standartšķirnes līmenī. Bioloģiskajā augu sekā selekcijas 2. gada audzētavā 2016.g. audzēto auzu genotipu novērtējums Salīdzinot bioloģiskās saimniekošanas apstākļos selekcijas 2. gada audzētavā audzētos auzu genotipus pēc to skarošanas laika, atbilsotoši 3.3. tabulas datiem konstatēta liela laika variācija šīs morfoloģiskās pazīmes ziņā: no 14. līdz 24. jūnijam. No salīdzinājumā iekļautajām 42 auzu līnijām 12 sasniegušas skarošanas fāzi salīdzinoši agri: , bet 9 genotipiem bijis nepieciešams ilgāks laiks: Izmēģinājuma rezultāti rāda, ka 2016.gada veģetācijas sezonā bioloģiskajā laukā selekcijas 2.gada audzētavā iegūtās auzu ražas variēja no 2.58 t ha -1 līdz 6.34 t ha -1 (skat tab.). Šī rādītāja vidējā vērtība bija viduvēja 3.88 t ha -1. Ar augstāko ražu citu starpā izcēlusies līnija (6.34 t ha -1 ), bet salīdzinoši augstus ražas skaitliskos rādītājus sasniegušas arī auzu līnijas: (5.54 t ha -1 ), (5.06 t ha -1 ), (4.98 t ha -1 ) un (4.97 t ha -1 ). Salīdzinoši mazražīgākās starp plēkšņaino auzu līnijām bija: (2.58 t ha -1 ) un (2.59 t ha -1 ). Analizēto auzu genotipu 1000 graudu masas vērtības gadā svārstījās no g līdz g, vidēji g. Graudu rupjuma ziņā visaugstākos rezultātus uzrādīja auzu līnijas: (40.65 g), (38.79 g), (38.55 g), (38.19 g) un (38.63 g), kas pozitīvi izcēlušās starp analizētajiem genotipiem. Optimālajai kvalitatīvu

12 Līnijas Nr. Izcelsme t ha -1 relatīvi Klēts raža, % Plaukšanas datums TGM, g Tauku saturs, % Proteīna saturs, % β-glikāns, % TM kg hl -1 graudu 1000 graudu masai (35 40 g) atbilda vairums (30 no 42) salīdzinājumā iekļauto auzu līniju. Izvērtējot bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā audzētās auzu 2. gada selekcijas līnijas pēc graudu tilpummasas, kā redzams 3.3. tabulā, tā bijusi robežās no 41.7 kg hl -1 (35267) līdz 51.2 kg hl -1 (35240). Kvalitatīviem graudiem uzstādītajai robežvērtībai (ne zemākai par 48.0 kg hl -1 ) atbilda vien 22 līnijas. Salīdzinoši augstākas tilpummasas vērtības bijušas līnijām: (51.2 kg hl -1 ), (51.1 kg hl -1 ), un (50.9 kg hl -1 ). Selekcijas 2. gada audzētavā bioloģiskajā augu sekā audzēto auzu genotipu salīdzinājums AREI Stendes PC, g. 3.3.tabula Raža Graudu kvalitāte P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P

13 35236 P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P P Laima standarts vidēji 3.88 X min 2.58 X max 6.34 X Analizējot auzu genotipus pēc to graudu bioķīmiskā sastāva, noteikti sekojoši rādītāji: kopproteīna, koptauku un β-glikāna saturs 100 g sausnas. Augstāko kopproteīnu saturu uzrādījusi līnija %, bet zemāko un %. Šī nozīmīgā graudu kvalitātes rādītāja vidējā vērtība bija 12.3%, kas vērtējama kā relatīvi augsta. Standartšķirni proteīna satura ziņā pārspēt izdevās vien 8 no 42 genotipiem. Analizējot izmēģinājumā iekļautās šķirnes un līnijas pēc koptauku satura graudos, saskaņā ar tabulā apkopotajiem datiem, šī parametra skaitliskās vērtības variēja robežās no 6.0 % līdz7.0 %. Ar augstāko koptauku saturu graudos izcēlās genotipi: 35251, 35242, un 35257, savukārt, zemāko (6.0%) uzrādīja 7 auzu līnijas. Salīdzinot auzu genotipus ß-glikāna satura ziņā, salīdzinoši augstu šīs pazīmes skaitlisko rādītāju bioloģiskās audzēšanas apstākļos gadā izdevies sasniegt līnijām: un ( 3.1%), kā arī un (3.0%), bet salīdzinoši rezultatīvas (2.9%) bijuši vēl 4 genotipi, kuru graudos šī fizioloģiski nozīmīgā polisaharīda saturs bija

14 2.9 %. Kopumā analizētajā izmēģinājumu gadā vērtēto genotipu glikāna saturs - vidēji 2.6% ir relatīvi zems sakarā ar nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (augstās gaisa temperatūras un bagātīgo nokrišņu periodi) graudu attīstības un nobriešanas laikā. Secinājumi. Izvērtēšanas gaitā identificēti vairāki genotipi ar būtiski augstākiem ražības un graudu kvalitātes rādītājiem nekā standartšķirnei Laima. Bioloģiskās audzēšanas apstākļos 2016.g. salīdzinoši augstas ražas sasniegušas līnijas: 34464, 34591, 34495, attiecīgi t ha -1, 4.30 t ha -1 un 4.21 t ha -1 pie Rs 0.05 >0.37 t ha - 1, kā arī 2.g. selekcijas līnijas: (populācija P5219), (populācija P5219), (populācija P5215), (populācija P52119) un (populācija P5209) attiecīgi: 6.34 t ha -1, 5.54 t ha -1, 5.06 t ha -1, 4.98 t ha -1 un 4.97 t ha -1. Kontroles audzētavā audzēto kailgraudu genotipu vidū ar salīdzinoši augstāko ražību pozitīvi izcēlās līnija t ha -1, kura turklāt uzrādījusi arī salīdzinoši augstāko β-glikāna saturu graudos (5.0%). Ar salīdzinoši augstu proteīna saturu graudos izcēlās līnijas: un 34943, attiecīgi 13.5%, 12.8%, kā arī 2.g. selekcijas līnijas: 35263, (13.7%), un (13.1%). Relatīvi zema vidējā ß-glikāna satura apstākļos salīdzinoši augstāks šī bioloģiski nozīmīgā komponenta saturs graudos konstatēts kontroles audzētavas līnijām: plēkšņaino auzu (3.2%), un kailgraudu (5.0%), kā arī 2.g. selekcijas līnijas: un (3.1%).

15