Kantar TNS_LSFP_Iedzīvotāju sportošanas paradumi-FINAL

Transkripts

1 Latvijas Sporta federāciju padomes un Kantar TNS pētījums. Interneta un mediju ietekme uz sportošanas paradumi strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū Galveno rezultātu atskaite gada 20. septembris

2 Pētījuma apraksts Mērķis Izlase Mērķa grupa Veikt nacionāli reprezentatīvu Latvijas strādājošo iedzīvotāju aptauju par sportošanas paradumiem un citiem ar sportu un fiziskajām aktivitātēm saistītiem jautājumiem Reprezentatīva; dati svērti atbilstoši jaunākajai PMLP statistikai ( ) un ir reprezentatīvi iedzīvotāju daļai pēc dzimuma, tautības, vecuma un dzīves vietas; 100 aizpildītas anketas Latvijas iedzīvotāji, pilnu slodzi strādājošie vecumā no 20 līdz 65 gadiem Metode Vidējais intervijas garums Laika periods Datorizēta interneta aptauja (CAWI AdHoc) ~ 10 minūtes gada septembris Intervijas valoda Latviešu vai krievu valoda, pēc respondenta izvēles 0

3 Izlases struktūra Vecums Dzimums Tautība Apdzīvotās vietas tips Reģions Izglītība Nodarbošanās gadi 0-9 gadi gadi gadi Vīrietis Sieviete Latvietis Cita Rīga Citas pilsētas Lauku teritorija Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Pamata Vidējā Augstākā Pašnodarbinātais Vadītājs Augstākā līmeņa speciālists Speciālists Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieks Strādnieks 20% 25% 25% 56% 4 6 8% 6% 7% 27% 6% 2 8% % 6 9% % 15% Ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku Personīgie ienākumi Cilvēku skaits ģimenē Bērni līdz 18 gadiem Līdz 00 EUR EUR EUR 751 EUR un vairāk, nav atbildes Līdz 400 EUR EUR EUR EUR 1101 EUR un vairāk, nav atbildes Dzīvo viens 2 cilvēki cilvēki 4 cilvēki 5 cilvēki un vairāk Nav bērnu Ir bērni 18% % 2 15% 20% 19% % 20% 9% 57% 4 Bāze: visi respondenti, n=100 0

4 Rezultātu precizitāte STATISTISKĀS KĻŪDAS NOTEIKŠANAS TABULA (ar 95% varbūtību) Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Analizējot un interpretējot pētījumā iegūtos rezultātus, to vajadzētu ņemt vērā. Tās atšķirības, kuras iekļaujas statistiskās kļūdas robežās jeb ir mazākas par to, var uzskatīt par nenozīmīgām. Lai noteiktu statistisko mērījumu kļūdu, nepieciešams zināt respondentu skaitu atbilstošajā apakšgrupā (tabulās apzīmēts ar «n») un rezultātu procentos. Izmantojot šos lielumus, tabulas attiecīgajā iedaļā var atrast statistiskās mērījuma kļūdas robežas +/- procentos ar 95%-tu varbūtību. Piemēram, ja pētījuma rezultātā no visiem strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem (n=100) 45% pēdējā gada laikā ir izmēģinājuši kādus līdz šim neizmēģinātus sporta veidus, tad ar 95% varbūtību mēs varam teikt, ka statistiskā mērījuma kļūda šajā gadījumā ir +/- % robežās. No tā izriet, ka Latvijas strādājošo iedzīvotāju daudzums vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri pēdējā gada laikā ir izmēģinājuši kādus līdz šim neizmēģinātus sporta veidus, ir robežās no 4 līdz 48%. Atbilžu sadalījums % Respondentu skaits (bāze) n = vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai , vai ,

5 2 Sporta veidi

6 Latvijas iedzīvotāji labprāt izmēģina jaunus sporta veidus A1. Kādus līdz šim neizmēģinātus sporta veidus Jūs esat izmēģinājis/-usi pēdējā gada laikā? Riteņbraukšana Fitness (veselības sports) Peldēšana Vieglatlētika (skriešana, soļošana, lēkšana un Pludmales volejbols Slidošana Slēpošana Futbols Orientēšanās sports Teniss Basketbols Florbols Bokss Nūjošana Snovbords Golfs Hokejs Handbols Cits Bāze: visi respondenti, n= % 7% 7% Ir izmēģinājis jaunus sporta veidus Nav izmēģinājis jaunus sporta veidus/ grūti pateikt 45% 55% Salīdzinoši biežāk jaunus, līdz šim neizmēģinātus sporta veidus pēdējā gada laikā ir izmēģinājuši strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri arī ikdienā nodarbojas ar sportu vai fiziskajām aktivitātēm. Vienlīdz bieži kā vīrieši tā arī sievietes ir norādījušas, ka pēdējā gada laikā ir izmēģinājuši līdz šim neizmēģinātus sporta veidus. Iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir tie, kuri pēdējā gada laikā visbiežāk ir izmēģinājuši līdz šim neizmēģinātus sporta veidus.

7 Vairākums iedzīvotāju ir atvērti jaunu sporta veidu izmēģināšanai nākotnē A. Kādus jaunus sporta veidus Jūs labprāt izmēģinātu nākošo 6 mēnešu laikā? Fitness (veselības sports) Peldēšana Teniss Orientēšanās sports Slēpošana Slidošana Golfs Snovbords Riteņbraukšana Bokss Pludmales volejbols Vieglatlētika (skriešana, soļošana, lēkšana un mešanas disciplīnas) Hokejs Florbols Futbols Basketbols Handbols Cits % 10% 9% 8% 7% 5% Vēlas izmēģināt jaunu sporta veidu Nevēlas izmēģināt jaunu sporta veidu 68% 2 8% Salīdzinoši biežāk jaunus sporta veidus nākošā pusgada laikā vēlas izmēģināt šādas strādājošo iedzīvotāju grupas: sievietes, iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem un Rīgas iedzīvotāji. Savukārt nevēlas izmēģināt jaunus sporta veidus iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem, Latvijas lauku iedzīvotāji un tie iedzīvotāji, kuri ikdienā ar sportu un/ vai fiziskām aktivitātēm nenodarbojas. Bāze: visi respondenti, n=100

8 Dažādu sporta veidu pieejamība iedzīvotāju vērtējumā A5. Kurš no šiem sporta veidiem Jums personīgi šķiet nepieejams (finansiāli, nav pieejama infrastruktūra, ir specifisks un grūti apgūstams)? Golfs Snovbords 4 7% Kāds sporta veids šķiet nepieejams 85% Hokejs 5% Teniss Bokss Slēpošana 26% 19% 1 Visi sporta veidi šķiet pieejami Handbols 1 Slidošana Florbols 1 10% 1 Peldēšana 8% Futbols Basketbols Vieglatlētika Riteņbraukšana Cits 8% 7% 7% 5% Visbiežāk kāds no sporta veidiem nepieejams (finansiāli, nav pieejama infrastruktūra, ir specifisks un grūti apgūstams) šķiet sievietēm; Sievietes kā nepieejamus sporta veidus biežāk norāda boksu, handbolu un florbolu. Visi sporta veidi šķiet pieejami iedzīvotājiem ar personīgo ienākumu līmeni virs 1100 eiro. Bāze: visi respondenti, n=100

9 Sportošanas un fizisko aktivitāšu paradumi

10 Sportošanas un fizisko aktivitāšu paradumi Kopsavilkums Vairākums (68%) strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem norāda, ka ikdienā sporto un/ vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vairāk nekā puse (56%) no šiem iedzīvotājiem nodarbojas ar sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm lielāko savas dzīves daļu. Piektā daļa (18%) to ir uzsākuši pēdējo piecu gadu laikā, bet 1 - uzsākuši pēdējā gada laikā. To, ka ar sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm nodarbojas lielāko savas dzīves daļu, salīdzinoši biežāk norāda vīrieši un iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem. Savukārt to, ka sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm uzsākušas nodarboties pēdējā gada laikā, salīdzinoši biežāk norāda sievietes. Savukārt 28% iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā nesporto un/ vai nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. No šiem iedzīvotājiem 4 nesporto un/ vai nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm kopš pabeidza skolas gaitas un 7% norāda, ka nekad to regulāri nav darījuši. 4 iedzīvotāju norāda, ka sākt sportot ir bijusi viņu apņemšanās, piemēram, atnākot Jaunajam gadam. Desmitā daļa (1) iedzīvotāju ik gadu, atnākot Jaunajam gadam, apņemas sākt sportot. Sportošanu kā ikgadēju Jaunā gada apņemšanos salīdzinoši biežāk norāda sievietes. No tiem iedzīvotājiem, kuriem sportošana ir bijusi apņemšanās, ceturtajai daļai (2) tā ir bijusi veiksmīga un kopš tā brīža viņi sporto regulāri, trešajai daļai () šī apņemšanās ilga vien pāris mēnešus, taču ceturtajai daļai (25%) šī apņemšanās tā arī nesākās. 10

11 Iedzīvotāju ikdienas sportošana un fiziskās aktivitātes B1. Vai Jūs ikdienā nodarbojaties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm (ieskaitot pastaigas, pārvietošanos ar velosipēdu u.tml.)? Nē 28% B1.2.Cik sen uzsākāt ikdienā nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? Nodarbojos lielāko savas dzīves daļu Uzsāku pēdējā gada laikā 1 Uzsāku pēdējo 2 gadu laikā 1 Uzsāku pēdējo 5 gadu laikā 18% Cita atbilde Nav atbildes 0. Bāze: respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, n=697 56% Jā 68% B1.. Cik ilgi Jūs nesportojat ikdienā? Nekad neesmu regulāri sportojis Nesportoju kopš skolas beigšanas 7% 4 Nesportoju kopš sporta karjeras Cita atbilde Nav atbildes 5% 1 Bāze: visi respondenti, n=100 Bāze: respondenti, kuri ikdienā nenodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, n=285

12 Sportošana kā apņemšanās B1.4. Vai kādreiz Jūsu apņemšanās (piemēram, Jaunā gada sākumā) ir bijusi sākt sportot? B.1.5. Cik sekmīga bija šī apņemšanās? Cita atbilde Jā, katru gadu 1 Jā 4 Nē 55% Jā Apņemšanās tā arī nesākās Apņemšanās ilga 1 mēnesi vai pat mazāk Apņemšanās ilga pāris mēnešus 25% 17% Kopš apņemšanās sportoju regulāri 2 Cita atbilde Bāze: respondenti, kuriem kādreiz ir bijusi apņemšanās sākt sportot, n=442 Bāze: visi respondenti, n=100

13 Sportošanai un fiziskajām aktivitātēm veltītais laiks B. Vidēji, cik ilgu laiku dienā Jūs veltāt sportam un/vai fiziskajām aktivitātēm (ieskaitot pastaigas, pārvietošanos ar velosipēdu u.tml.)? B.1. Kurās dienās Jūs visbiežāk nodarbojaties ar sportu un/vai fiziskām aktivitātēm? (Vairāku atbilžu jautājums) B5. Kura ir Jūsu iecienītākā diennakts daļa, lai nodarbotos ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? 15 minūtes vai mazāk 16-0 minūtes 1-45 minūtes minūtes minūtes minūtes minūtes 181 minūti vai vairāk NA 15% 18% 9% 29% 10% 1 Pirmdienās Otrdienās Trešdienās Ceturtdienās Piektdienās Sestdienās Svētdienās 40% 9% 40% 9% 8% 40% 2 Rīts Dienas vidus Vakars Nakts 7% 2 17% 5 Vidēji 59 min dienā Salīdzinoši visbiežāk tie strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri vidēji dienā velta 91 un vairāk minūtes sportam un/ vai fiziskajām aktivitātēm (ieskaitot pastaigas, pārvietošanos ar velosipēdu u.tml.), uzskata, ka viņi pietiekami daudz nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm. Bāze: respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, n=697

14 1/ labprātāk sporto kompānijā, vairāk nekā ½ - labprātāk vienatnē B6. Vai labprātāk sportojat un/vai nodarbojaties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm vienatnē vai kompānijā? B7. Ar ko kompānijā vislabprātāk sportojat un/vai nodarbojaties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? Vienatnē 58% Kompānijā Ar ģimeni (kopā ar bērniem) Ar bērniem Ar vīru/sievu (partneri) Ar draugiem Ar kaimiņiem, paziņām Ar darba kolēģi/-iem Cits variants Bāze: respondenti, kuri labprātāk sporto un/vai nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm kompānijā, n= % 1 7% 19% 40% 8% Trešā daļa () no iedzīvotājiem, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm, vislabprātāk to dara kompānijā ar kādu. Šie iedzīvotāji salīdzinoši biežāk norādījuši, ka sporto un/ vai nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm kopā ar draugiem (40%) un/vai ģimenes lokā kopā ar vīru/ sievu vai partneri (19%) un/ vai bērniem (1). Bāze: respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, n=697

15 Bezmaksas treniņu apmeklēšana B7.1. Vai Jūs apmeklējat bezmaksas treniņus? B7.2. Kāpēc Jūs neapmeklējat bezmaksas treniņus? Jā 17% Ir informācijas trūkums par bezmaksas treniņiem Laika trūkums Neizdevīgas treniņu norises vietas Nav pieejama infrastruktūra (sporta klubs, stadions u.c.) Treniņu programma neatbilst manām spējām, interesēm 1 Veselības problēmas 6% Cits 6% Bāze: respondenti, kuri neapmeklē bezmaksas treniņus, n=565 Nē 8 Salīdzinoši biežāk bezmaksas treniņus neapmeklē strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuriem ir veselības problēmas, ko ārsts skaidro ar nepietiekamu fizisko aktivitāti. Bāze: respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, n=697 B8. Kur Jūs apmeklējat bezmaksas treniņus? Brīvā dabā Sporta klubā Pašvaldības organizētajos pasākumos Izglītības iestāžu telpās Cits variants Bāze: respondenti, kuri apmeklē bezmaksas treniņus, n=117 5% 17% 2 0% 50%

16 Kas iedvesmo Latvijas iedzīvotājus sportot vai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm B9. Kas ir galvenais iedvesmotājs, kas mudina Jūs nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? Es pats/-i sevi iedvesmoju Ģimene Draugi Ārsts Bērni Sabiedrība kopumā Treneris Profesionāli sportisti Mediji (TV, radio, prese, internets u.c.) Sabiedrībā pazīstami cilvēki Sporta skolotājs CITA ATBILDE Rūpes par savu veselību, vēlēšanās uzlabot veselību un fizisko formu Darbs (fiziski mazaktīvs vai garīgs darbs, nokļūšana uz darbu u.c.) Cits GRŪTI PATEIKT 9% 0. 67% Vienlīdz bieži gan sievietes, gan vīrieši norāda, ka paši sevi iedvesmo un mudina nodarboties ar sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm. Salīdzinoši biežāk iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem norāda, ka galvenais iedvesmotājs, kas mudina viņus nodarboties ar sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm ir sabiedrība kopumā. Iedzīvotāji, kuru ģimenēs cilvēku skaits ir 5 vai lielāks, salīdzinoši biežāk norāda, ka viņu iedvesmotājs ir tieši ģimene. Bāze: respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, n=697

17 Sporta skolotāju ietekme uz iedzīvotāju sportošanas paradumiem B10. Vai sporta skolotāji skolā Jūs ievirzīja un radīja interesi par sportu vai aktīvu dzīvesveidu? 1 Jā 7% n n Salīdzinoši biežāk to, ka sporta skolotāji skolā viņus ievirzīja un radīja interesi par sportu vai aktīvu dzīvesveidu, norāda iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk to, ka sporta skolotāji skolā viņus neievirzīja un neradīja interesi par sportu vai aktīvu dzīvesveidu, norāda sievietes un iedzīvotāji vecumā no 0 līdz 9 gadiem. Nē 5 Bāze: visi respondenti, n=100

18 Skolā iegūtās pieredzes ietekme uz iedzīvotāju sportošanas paradumiem B10.1. Vai sports un/vai fiziskās aktivitātes skolā kopumā ir/bija iemesls nesportošanai/ nepatikai pret sportu? 1 Jā n n Salīdzinoši biežāk fiziskās aktivitātes skolā ir raisījušas nepatiku pret sportu sievietēm un iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk pretēju viedokli ir snieguši vīrieši. Nē 57% Bāze: respondenti, kurus sporta skolotāji skolā nav ievirzījuši un nav radījuši interesi par sportu vai aktīvu dzīvesveidu, n=58

19 Iedzīvotāju viedoklis par iemesliem nepatikai pret sportu B11. Kāpēc sports un/vai fiziskās aktivitātes skolā kopumā ir/bija iemesls nesportošanai/ nepatikai pret sportu? n Salīdzinoši visbiežāk iedzīvotāju nosauktais iemesls nepatikai pret sportu un Vērtēšanas sistēma - pārāk augstas prasības un normatīvi, atzīmju likšana Neprofesionāli, slikti sagatavoti fizkultūras skolotāji Nievājoša attieksme no klasesbiedriem vai skolotāja par viduvējiem vai vājiem rezultātiem Nebija individuālas pieejas, netika ņemtas vērā katra skolēna dotības un veselības stāvoklis Piespiedu kārtā jādara tas, ko liek, nevis kas patīk (nav izvēles iespēju) % 15% 8% n fiziskajām aktivitātēm ir vērtēšanas sistēma skolā, iedzīvotāju vērtējumā tajā ir/ir bijušas pārāk augstas prasības un normatīvi. Salīdzinoši bieži iedzīvotāju nosauktie iemesli nepatikai pret sportu un fiziskajām aktivitātēm ir: neprofesionāli, slikti sagatavoti fizkultūras skolotāji (2), nievājoša attieksme no klasesbiedriem vai skolotāja par viduvējiem vai vājiem rezultātiem (2), individuālas pieejas trūkums, netika ņemtas vērā katra skolēna dotības un veselības stāvoklis (17%), piespiedu kārtā jādara tas, ko liek, nevis kas patīk (nav izvēles iespēju) (15%) un kopumā neinteresantas fizkultūras stundas (15%). Neinteresantas fizkultūras stundas 15% Neatbilstoša infrastruktūra un aprīkojums Cita atbilde, N/A 7% Bāze: respondenti, kuriem sports un/vai fiziskās aktivitātes skolā kopumā ir/bija iemesls nesportošanai/ nepatikai pret sportu, n=166

20 Savas fiziskās sagatavotības subjektīvais novērtējums B12. Kā Jūs subjektīvi vērtētu savu fizisko sagatavotību? B1.1. Cik bieži Jūs esat gatavs/-a nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, lai uzlabotu savu fizisko sagatavotību? % 1-2 reizes nedēļā 5 11 Optimāla 6-4 reizes nedēļā 2 5 un vairāk reizes nedēļā 6% Augsta Cits variants Vidēja 57 Neesmu gatavs nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, lai uzlabotu savu fizisko sagatavotību 15% 5% Zema Bāze: respondenti, kuriem savu fizisko sagatavotību vērtē kā zemu, n= Salīdzinoši biežāk savu fizisko sagatavotību kā zemu novērtē sievietes. Kā optimālu un augstu savu fizisko sagatavotību salīdzinoši biežāk novērtē iedzīvotāji, kuri uzskata, ka pietiekami daudz nodarbojas ar sportu vai fiziskajām aktivitātēm. Bāze: visi respondenti, n=100

21 Nepietiekamu fizisko aktivitāšu radītās veselības problēmas B14. Vai Jums ir veselības problēmas, ko ārsts skaidro ar nepietiekamu Jūsu fizisko aktivitāti? 1 Nē 66% Jā 2 n Aptuveni ceturtā daļa (2) strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem atzīst, ka viņiem ir veselības problēmas, ko ārsts skaidro ar viņu nepietiekamo fizisko aktivitāti. n Tie iedzīvotāji, kuru veselības problēmas ārsts skaidro ar nepietiekamu fizisko aktivitāti, salīdzinoši retāk piedalās sporta un/vai fiziskajās aktivitātēs, kuras nodrošina darba devējs. n Savukārt iedzīvotāji, kuriem nav tādu veselības problēmu (66%), ko ārsts skaidrotu ar viņu nepietiekamo fizisko aktivitāti, biežāk piedalās un izmanto iespējas nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, kuras nodrošina viņu darba devējs. Bāze: visi respondenti, n=100

22 Bezmaksas sportošanas infrastruktūras pieejamība Jā Nē B15. Vai Jūsu dzīvesvietas tuvumā ir pieejams bezmaksas sporta aprīkojums/ laukums? B16. Vai Jūsu dzīvesvietas tuvumā pieejamais bezmaksas sporta aprīkojums/ laukums Jūs motivētu vairāk/ biežāk nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? B17. Vai Jūsu darba vietas tuvumā ir pieejams bezmaksas sporta aprīkojums/ laukums? B18. Vai Jūsu darba vietas tuvumā pieejamais bezmaksas sporta aprīkojums/ laukums Jūs motivētu vairāk/ nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? B19. Vai Jūsu darba vietā (telpās, teritorijā vai tuvumā) ir iespējas nodarboties ar nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, kuras nodrošina darba devējs? Salīdzinoši biežāk Zemgales iedzīvotāji ir norādījuši, ka viņu darba vietas tuvumā ir pieejams bezmaksas sporta aprīkojums/ laukums, salīdzinoši visretāk Rīgas iedzīvotāji. Bāze: visi respondenti, n=100 22

23 Iedzīvotāju sportošanas un/ vai fizisko aktivitāšu paradumi darba vietā I B20. Vai Jūs piedalāties šajās aktivitātēs? B21. Kāpēc Jūs nepiedalāties šajās aktivitātēs? Man neinteresē piedalīties šajās aktivitātēs Man nepatīk piedāvāto fizisko aktivitāšu klāsts 20% 27% Nepiedalos, jo mani kolēģi arī nepiedalās 20% Nē 50% Nē 50% Jā 46% Es nevēlos sevi apgrūtināt Cita atbilde Laika trūkums, daudz laika pavadu strādājot un ar ģimeni Neatbilstošs laiks, sporta un/vai fiziskās aktivitātes sakrīt ar darba laiku vai notiek brīvdienās 8% 10% 2 Veselības problēmas Cits 6% 8% Bāze: respondenti, kuriem darba vietā ir iespējas nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, kuras nodrošina darba devējs, n=192 Bāze: respondenti, kuri darba vietā neizmanto iespējas nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, kuras nodrošina darba devējs, n=95

24 Iedzīvotāju sportošanas un/ vai fizisko aktivitāšu paradumi darba vietā II B20. Vai Jūs piedalāties šajās aktivitātēs? B2. Kādas fiziskās aktivitātes nodrošina Jūsu darba devējs darba vietā? Ir pieejams inventārs, lai veiktu fiziskās aktivitātes (piemēram, hanteles, zviedru siena ) 48% Ir pieejama trenažieru zāle 4 Nē 50% Jā 46% Jā 46% Darba devējs atbalsta sporta komandu veidošanu (basketbola komanda, hokeja komanda) Darba devējs apmaksā sporta nodarbību abonenemtu Ir iespēja apmeklēt vingrošanas nodarbības 28% 2 2 Cits - Fiziski smags un aktīvs darbs 9% Bāze: respondenti, kuriem darba vietā ir iespējas nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, kuras nodrošina darba devējs, n=192 Bāze: respondenti, kuri darba vietā izmanto iespējas nodarboties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm, kuras nodrošina darba devējs, n=88

25 4 Sekošana līdzi sporta notikumiem

26 Absolūto vairākumu iedzīvotāju interesē Latvijas sportistu sniegums C1. Vai Jūs sekojat līdzi Latvijas sportistu sniegumam (skatāties sporta pārraides, skatāties sporta ziņas, lasāt sporta ziņas presē vai internetā, sekojat medijos vai sociālajos tīklos)? Nē 16% Grūti pateikt, 0.5% Jā 4 n Absolūtais vairākums (8) strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem norāda, ka seko līdzi Latvijas sportistu sniegumam medijos. n Latvijas sportistu sasniegumiem medijos seko līdzi galvenokārt vīrieši, sievietes salīdzinošu biežāk norāda, ka «dažreiz» seko līdzi Latvijas sportistu sniegumam medijos. n Salīdzinoši biežāk Latvijas lauku teritorijas, Vidzemes iedzīvotāji un iedzīvotāji, kuriem bērni apmeklē sporta nodarbības, treniņus, ir norādījuši, ka seko līdzi Latvijas sportistu sniegumam medijos. n Salīdzinoši biežāk Latvijas sportistu sniegumam medijos seko latvieši. Dažreiz 4 Bāze: visi respondenti, n=100

27 Galvenokārt informāciju par sportu iedzīvotāji iegūst internetā I C2. Kur Jūs iegūstat informāciju par Latvijas sportistu startiem, panākumiem vai neveiksmēm? Interneta portāli Televīzija Delfi.lv Apollo.lv Sportacentrs.com TVNet Lsm.lv Citos interneta portalos Internetā (neprecizēts) TV LTV7 LTV1 LNT TV6 PBK (1.Baltijas kanāls) Eurosport Citā televīzijā Televīzijā (neprecizēts) Bāze: visi respondenti, n=100 Informāciju iegūst 90% Informāciju neiegūst 10% 6% 19% 1 7% 5% 69% Informāciju iegūst 65% Informāciju neiegūst 5% 7% 7% 25% 25% Sociālie tīkli Facebook Youtube Instagram Twitter Draugiem.lv Citos sociālajos tīklos Radio Sociālajos tīklos Informāciju iegūst 65% Informāciju neiegūst 5% 7% 6% % Radio SWH Latvijas Radio Radio STAR FM Radio Skonto Radio Tev Cita radio stācija Radio (neprecizēts) 15% 1 25% 20% 1 49% Informāciju iegūst 6 Informāciju neiegūst 9% 27

28 Galvenokārt informāciju par sportu iedzīvotāji iegūst internetā II C2. Kur Jūs iegūstat informāciju par Latvijas sportistu startiem, panākumiem vai neveiksmēm? Reģionālie mediji Informāciju iegūst 7% Informāciju neiegūst 6 Dzīvesstila mediji Informāciju iegūst 2 Informāciju neiegūst 78% Novada avīze 1 Kas Jauns 5% Pašvaldības avīze 1 Privātā Dzīve Pašvaldības portāls 8% Vakara Ziņas Citā vietējās avīzēs 0. Ieva Vietējās avīzēs (neprecizēts) 0. Citos dzīvesstila medijos Drukātā prese Informāciju iegūst 19% Informāciju neiegūst 8 No apkārtējiem cilvēkiem - draugiem, kolēģiem, ģimenes locekļiem Diena Sporta Avīze Neatkarīgā Rīta Avīze Citā drukātajā presē Drukātajā presē (neprecizēts) Bāze: visi respondenti, n=100 5% 0. 9% 28

29 Latvijas sportistu panākumi vairumu iedzīvotāju nemudina pievērsties fiziskajām aktivitātēm C. Vai Latvijas sportistu panākumi Jūs motivē pašam/-ai pievērsties fiziskām aktivitātēm? 16% Jā 18% n 18% iedzīvotāju ir atzinuši, ka Latvijas sportistu panākumi viņus motivē pašiem pievērsties fiziskām aktivitātēm, tomēr lielāko daļu (66%) iedzīvotāju Latvijas sportistu panākumi nemotivē pašiem pievērsties fiziskajām aktivitātēm. n Latvijas sportistu panākumi motivē nodarboties ar fiziskām aktivitātēm tos iedzīvotājus, kuri paši ikdienā jau sporto vai nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Nē 66% Bāze: visi respondenti, n=100

30 1/5 iedzīvotāju interesētu kopīgi treniņi ar sev zināmiem sportistiem C4. Vai Jūs apmeklētu treniņus vai citas sportiskas aktivitātes, lai trenētos kopā ar sev zināmiem sportistiem? Grūti pateikt, 5% Jā, man tas patiktu 18% n Iedzīvotāji vecumā no 0 līdz 9 gadiem un iedzīvotājiem, kuri ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji, salīdzinoši biežāk norāda, ka viņiem patiktu apmeklēt treniņus vai citas sportiskas aktivitātes, lai trenētos kopā ar sev zināmiem sportistiem. Man tas nav svarīgi 4 Nē 6% Bāze: visi respondenti, n=100

31 Iedzīvotāji aktīvi seko līdzi savu mīļāko sportistu/ komandu profiliem sociālajos tīklos C6. Vai esat AKTĪVS sociālo tīklu lietotājs (ikdienā regulāri pārbaudāt savu sociālo tīklu kontu, dalieties ar informāciju, atzīmējiet informāciju ar Patīk )? C7. Vai sekojat līdzi savu mīļāko sportistu/ komandu sociālo tīklu profiliem? Nelietoju sociālos tīklus 1 Grūti pateikt, 5% Jā 17% Jā 5 Nē 79% Nē Nē 79% Bāze: respondenti, kuri lieto un ir novērtējuši savu aktivitāti sociālos tīklos, n=857 Bāze: visi respondenti, n=100

32 1/ iedzīvotāju pozitīvi vērtē līdzcilvēku fizisko aktivitāšu atspoguļošanu sociālajos tīklos C8. Kāda ir Jūsu attieksme pret līdzcilvēku regulāru sportisko aktivitāšu ATSPOGUĻOŠANU SOCIĀLAJOS TĪKLOS? C9. Kā līdzcilvēku sociālo profilu aktivitātes un dalīšanās ar sportiskām bildēm sociālajos tīklos motivē Jūs pievērsties sportiskām aktivitātēm? Noteikti pozitīva Drīzāk pozitīva % % Noteikti motivē Drīzāk motivē % 4 2 Motivē 27% Neitrāla Drīzāk negatīva Noteikti negatīva % 1 Drīzāk nemotivē Noteikti nemotivē Nemotivē 5 Bāze: visi respondenti, n=100

33 Vairākums iedzīvotāju savos sociālo tīklu profilos nepublicē to, kā nodarbojas ar aktīvu dzīvesveidu vai sportu C10. Vai Jūs savos sociālajos profilos publicējat, kā nodarbojaties ar aktīvu dzīvesveidu un/vai sportu? Jā, bieži Grūti pateikt, Dažreiz 2 n Salīdzinoši visbiežāk savos sociālajos profilos to, kā nodarbojas ar aktīvu dzīvesveidu vai sportu, dažreiz publicē iedzīvotāji, kuri ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji, iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem un tie strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri dienā sportam vai fiziskajām aktivitātēm velta no 1,5 līdz 2 stundām dienā. Nē 7 Nē Bāze: respondenti, kuri lieto un ir novērtējuši savu aktivitāti sociālos tīklos, n=857

34 Interese par sporta veidiem un organizācijām sociālajos tīklos I C11. Kuru sporta veidu vai sporta organizāciju lapām Jūs sekojat līdzi sociālajos tīklos? Sporta veidi 8% Sporta organizācijas (spontāna atbilde)! F1, rallijkross, spīdvejs u.c. Hokejs Basketbols Futbols Teniss Vieglatlētika Autosports, motosports Bokss Fitness, vingrošana, aerobika Bobslejs Riteņbraukšana, velosports Biatlons Pludmales volejbols Daiļslidošana Volejbols Skeletons Florbols Slēpošana Citi sporta veidi 16% 1 6% 6% 0. 5% Sporta klubi un komandas 6% IIHF, FIBA, FIFA, UEFA u.c. Latvijas Futbola federācija Latvijas Hokeja federācija Latvijas Basketbola savienība Latvijas Volejbola federācija Latvijas Handbola federācija Latvijas Orientēšanās federācija Latvijas Vieglatlētikas savienība Latvijas Riteņbraukšana federācija Citu sporta veidu Latvijas federācija Starptautiskās sporta veidu federācijas 0.5% Līgas, čempionāti NHL, NBA, Anglijas premjerlīga futbolā u.c. KHL Citas sporta spēļu līgas, čempionāti Profesionālie sportisti Dinamo Rīga Citi sporta klubi un komandas M.Briedis, K.Porziņģis, R.Nitišs u.c. Sportistu panākumi Bāze: respondenti, kuri lieto un ir novērtējuši savu aktivitāti sociālos tīklos, n=857 4

35 Interese par sporta veidiem un organizācijām sociālajos tīklos II C11. Kuru sporta veidu vai sporta organizāciju lapām Jūs sekojat līdzi sociālajos tīklos? Citas ar sportu un fiziskām aktivitātēm saistītas lapas sociālajos tīklos Ghetto Games, NikeRunning u.c. Sekoju līdzi daudzu sporta veidu un organizāciju lapām sociālajos tīklos Sportacentrs.com Citas ar sportu un fiziskām aktivitātēm saitītas lapas sociālajos tīklos Nesekoju sporta veidu vai organizāciju lapām sociālajos tīklos 4 Cita atbilde 8% C12. Kuru sporta veidu organizācijām un federācijām Jūs sekojat līdzi sociālajos tīklos? (virzīta atbilde) Latvijas Hokeja federācija Latvijas Basketbola savienība Latvijas Futbola federācija Latvijas Olimpiskā komiteja Latvijas Vieglatlētikas savienība Latvijas Tenisa savienība Latvijas Boksa federācija Latvijas Volejbola federācija Latvijas Florbola savienība Latvijas Slēpošanas federācija Latvijas Riteņbraukšana federācija Latvijas Sporta federāciju padome Latvijas Peldēšanas federācija Latvijas Orientēšanās federācija Latvijas Handbola federācija Latvijas Golfa federācija Nevienai no šīm 10% 6% 5% 0. 7% 17%! 6 Bāze: respondenti, kuri lieto un ir novērtējuši savu aktivitāti sociālos tīklos, n=857 5

36 Vispopulārākais sporta saturs internetā ir sporta spēļu rezultāti C1. Kāda satura informāciju par sportu Jūs skatāties internetā? Sporta spēļu rezultātus Sporta pasākumu tiešraides/ierakstus (spēles, sacensības) Sporta reportāžas/ ziņas Vingrinājumus Sporta sacensību kalendāru (piem., FIFA, NBA u.c.) 48% 8% 6% 20% 18% Vīrieši salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka internetā skatās: sporta pasākumu tiešraides/ierakstus (spēles, sacensības), sporta reportāžas/ ziņas, sporta spēļu rezultātus un sporta sacensību kalendāru (piem., FIFA, NBA u.c.). Savukārt sievietes salīdzinoši biežāk ir norādījušas, ka internetā skatās vingrinājums. Iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem salīdzinoši biežāk norādījuši, ka internetā skatās vingrinājumus un informāciju par sporta uzturu. Sporta uzturu Tautas sporta norises kalendāru (piem., Latvijas Tautas sporta asociācijas mājas lapā) Sporta modi Cits Neskatos informāciju par sportu internetā, informācija par sportu neinteresē 8% 17% Bāze: visi respondenti, n=100 6

37 Absolūtais vairākums iedzīvotāju diskusijās internetā par sporta notikumiem neiesaistās C14. Vai Jūs sekojat līdzi un arī iesaistāties diskusijās internetā par sporta notikumiem? C14.1. Vai Jūs sekojat līdzi un arī iesaistāties diskusijās internetā par sporta notikumiem? 5% Jā 10% Facebook Draugiem.lv 2 8 Youtube 2 Google 15% Twitter 1 VKontakte 6% Odnoklassniki Nē 85% Citur - sportacentrs.com Bāze: Respondenti, kuri seko līdzi un arī iesaistās diskusijās internetā par sporta notikumiem, n=86 Bāze: respondenti, kuri lieto un ir novērtējuši savu aktivitāti sociālos tīklos, n=857

38 Iespēja uzzināt visu jaunāko informāciju ir galvenais iemesls nospiest «patīk» C15. Kas Jūs personīgi motivē nospiest patīk lapai sociālajos tīklos? Iespēja sekot līdzi interesējošai informācijai Iespēja sekot līdzi/ atbalstīt savu mīļāko komandu/ sporta veidu Iespēja laimēt balvu Iespēja iesaistīties procesā/ notikumos 19% 17% 10% 7% Salīdzinoši biežāk sievietes un iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir norādījuši, ka iespēja sekot līdzi interesējošai informācijai viņus mudina nospiest «patīk» lapai sociālajos tīklos. Salīdzinoši biežāk iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir norādījuši, ka iespēja vinnēt balvu viņus mudina nospiest «patīk» lapai sociālajos tīklos. Tie iedzīvotāji, kuri ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka viņus nospiest «patīk» mudina: iespēja sekot līdzi interesējošai informācijai, iespēja iesaistīties procesā/ notikumos un iespēja sekot līdzi/ atbalstīt savu mīļāko komandu/ sporta veidu. Iespēja tikties ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem Cits - Saistošs un iepaticies redzētais saturs, nekādi citi bonusi vai motivācija nav vajadzīga Nekas nemotivē nospiest "patīk", nedaru to nekad 6% Bāze: respondenti, kuri lieto un ir novērtējuši savu aktivitāti sociālos tīklos, n=857 8

39 5 Sporta preču zīmolu atpazīstamība

40 Sporta preču zīmolu atpazīstamība Kopsavilkums Salīdzinoši visbiežāk strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem atpazīst un ir iegādājušies zīmola «Nike» sporta preces. Sporta preču zīmolus «FILA», «Oakley» un «Wilson» salīdzinoši visbiežāk atpazīst vīrieši. Zīmolus «4F», «New Balance», «Oakley», «Vans» un «Converse» salīdzinoši visbiežāk atpazīst iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 9 gadiem. Iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 29 gadiem salīdzinoši visbiežāk norāda, ka ir iegādājušies zīmolu «Nike», «Vans» un «Converse» sporta preces. Strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem ar ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku ģimenē vairāk par 751 eiro salīdzinoši visbiežāk norāda, ka ir iegādājušies zīmolu «Nike», «Adidas», «Oakley» un «Wilson» sporta preces. 40

41 Sporta preču zīmolu atpazīstamība D5. Vai atpazīstat šādus sporta preču zīmolus? Atpazīstu un esmu iegādājies/-usies Atpazīstu Neatpazīstu Nike Adidas Puma Reebok Converse FILA Wilson F Vans New Balance Under Armour Oakley Stance Bāze: visi respondenti, n=100 41

42 6 Bērnu fiziskās aktivitātes

43 Bērnu fiziskās aktivitātes Kopsavilkums Absolūtais vairākums (79%) iedzīvotāju, kuru ģimenēs šobrīd aug bērni līdz astoņpadsmit gadu vecumam, norāda, ka ikdienā seko līdzi bērnu fiziskajām aktivitātēm. To vienlīdz bieži dara gan sievietes, gan vīrieši. 78% iedzīvotāju ikdienā seko līdzi bērnu fiziskajai sagatavotībai, kā arī 8 iedzīvotāju - bērnu stājai, vai nav deformēts mugurkauls, ikdienā bērns tur taisnu muguru, nav skolioze. Salīdzinoši biežāk to dara iedzīvotāji, kuru bērni apmeklē kādas sporta nodarbības vai treniņus. Vairāk nekā puse (6) iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņu bērns vai bērni apmeklē kādas sporta nodarbības vai treniņus. Salīdzinoši biežāk bērni apmeklē peldēšanu (7) un vieglatlētiku (55%). No visiem Latvijā pieejamajiem sporta veidiem TOP 5, ko saviem bērniem izvēlētos Latvijas strādājošie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem ir: peldēšana (7), vieglatlētika (55%), riteņbraukšana (8%), futbols () un basketbols (). 4

44 Iedzīvotāju fiziskās aktivitātes novērtējums un bērnu skaits ģimenēs P1. Vai, Jūsuprāt, pietiekami daudz nodarbojaties ar sportu un/vai fiziskajām aktivitātēm? P2. Vai Jūsu ģimenē pašreiz ir bērni vecumā līdz 18 gadiem? Noteikti nē, 2 Noteikti jā 10% Drīzāk jā 25% Nav bērnu 57% Ir 1 bērns 2 Ir 2 bērni 15% Ir bērni, Drīzāk nē 9% Ir 4 vai vairāk bērnu 6 iedzīvotāju uzskata, ka paši pietiekami daudz nodarbojas ar sportu un/ vai fiziskajām aktivitātēm. 4 iedzīvotāju ģimenēs aug viens vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam. Bāze: visi respondenti, n=100

45 Bērnu fiziskās aktivitātes P. Vai ikdienā sekojat līdzi Jūsu bērna/-u fiziskajām aktivitātēm? P4. Vai sekojat līdzi Jūsu bērna/-u stājai (nav deformēts mugurkauls, ikdienā bērns tur taisnu muguru, nav skolioze)? P7. Kādus piecus sporta veidus no visiem Latvijā pieejamajiem Jūs izvēlētos savam bērnam? 6% Nē 15% Jā 79% P5. Vai sekojat līdzi Jūsu bērna/-u fiziskajai sagatavotībai? 8% Nē 1 Jā 78% 8% Nē 1 Nē 6% Jā 8 P6. Vai Jūsu bērns/-i apmeklē kādas sporta nodarbības, treniņus? Jā 6 Peldēšana Vieglatlētika Riteņbraukšana Futbols Basketbols Teniss Slidošana Slēpošana Florbols Hokejs Bokss Snovbords Golfs Handbols CITS Cīņas sporta veidi Volejbols, pludmales volejbols Sporta dejas Vingrošana Cits 7% 5% 8% 0% 27% 27% 16% 15% 10% 5% 55% 7 džudo, karatē, taekvondo, aikido u.c. sporta, mākslas, fitness u.c. vingrošanas disciplīnas Bāze: respondenti, kuriem ģimenē pašreiz ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, n=449

46 Pētījums tapis Eiropas Sporta nedēļas ietvaros Iniciators: Koordinators: Līdzfinansē: 46