Touch metodika LV

Transkripts

1 Latvijas Lietuvas p!rrobe"u sadarb#bas programma Projekts Jauna sporta veida ievie$ana Zemgales un %au&u re'ionos jaunie$u akt#va un vesel#ga dz#ves veida atbalstam APM(C)BU PROGRAMMA (Touch regbija treni*u metodolo'ija un m!c#bu materi!li) Autors: Jared Grellet Atbild#g! organiz!cija par materi!la saturu: Regbija att#st#bas asoci!cija (RAA)!is materi"ls ir sagatavots, pateicoties Eiropas Savien#bas finan$u atbalstam. Regbija att#st#bas asoci"cija uz%emas pilnu atbild#bu par m"c#bu materi"la saturu, un $# materi"la saturs nek"d" veid" neatspogu&o Eiropas Savien#bas viedokli.

2 SATURS 1. Touch (piesk!rien-) regbija v+sture 2. K!p+c b,tu j!sp+l+ touch regbijs Latvij!? 3. Touch regbija pamatideja 4. Touch regbija laukuma izm+ri 5. Touch regbija terminolo'ija 6. Touch regbija noteikumi 7. Treni*u metodika 8. Touch regbija sp+les ties!$ana - 2 -

3 1. TOUCH REGBIJA V-STURE Touch regbiju ies!ka sp"l"t 20. gadsimta se#desmitajos gados Austr!lij!. S!kum! to izmantoja k! iesild$#an!s vingrin!jumu pirms regbija un regbija l$gas sp"l"m. %emot v"r!, ka touch sp"le iek&auj gan regbija, gan regbija l$gas sp"les elementus, tad dr$z vien touch regbijs k&uva par ide!lu bezkontakta iesild$#an!s sp"li, nodro#inot jebkuras regbija sp"les pamata elementus: komunik!ciju,!trumu un nepiecie#am$bu!tri piesp"l"t un sa'emt bumbu. Bie(i touch regbiju vienk!r#i sauc par touch, lai veicin!tu #$ sporta izaugsmi un mazin!tu iesp"jamos ar regbija sp"li saist$tos stereotipus, kuri nereti attur potenci!li jaunus dal$bniekus no piedal$#anas sp"l". Pret"ji regbija sp"lei, touch piesaista lielu sievie#u dal$bnieku skaitu. Sievie#u l$dzdal$ba #aj! sport! ir $pa#i izskaidrojama ar to, ka touch ir bez kontakta sports. Ies!kum! vis! Oke!nij! tika veidotas atsevi#)as sievie#u komandas, ta*u dr$z arvien liel!ku popularit!ti iemantoja jaukt!s v$rie#u un sievie#u komandas. Darba viet!s un korporat$vaj!s komp!nij!s iev"roja, ka dal$ba touch regbij! pal$dz veidot vesel$gu komandas atmosf"ru darba viet!, un dr$z vien darba vietu komandas un turn$ri k&uva &oti popul!ri un izplat$j!s vis! Oke!nijas teritorij!, Amerikas Savienotaj!s Valst$s un Anglij!. Strauji augo#! popularit!te bija izskaidrojama ar faktu, ka sievietes un v$rie#i var"ja sacensties vienl$dz$gi. Austr!lie#i un jaunz"landie#i, dz$vojot Rietumeirop! un Amerikas Savienotaj!s Valst$s, iem!c$ja sp"li viet"jiem, un dr$z touch att$st$j!s jau pats par sevi. +pa#u popularit!ti touch regbijs ir ieguvis Anglij!, ta*u interese par to pieaug ar$ p!r"j! Eiropas teritorij!. Kop# gada ir notiku#as se#as pasaules kausa izc$'as touch regbij!. T! k! pasaules kausa sp"les notika Austr!lij! un Jaunz"land", tad, protams, Eiropas un citu valstu piedal$#an!s bija ierobe(ota. Austr!lijas un Jaunz"landes komandas domin"ja vis!s kategorij!s gan atv"rtaj!s, k! ar$ jauktaj!s komand!s, v$rie#u, sievie#u, jaunie#u un senioru komand!s. N!ko#! pasaules kausa izc$'a ir paredz"ta Edinburg!, Skotij!, gad!, un tas pozit$vi ietekm"s touch sportu, dodot iesp"ju pla#!kam valstu skaitam piedal$ties turn$r!. P"d"jo 15 gadu laik! regul!ri notiek Eiropas *empion!ts, kura ietvaros turn$ri tiek organiz"ti katru otro gadu. Kaut ar$ p!rsvar! pan!kumus g,st t!da regbija valsts k! Anglija, ar$ Austrija un -veice ir par!d$ju#as labus touch rezult!tus

4 2. K(P-C J(SP-L- TOUCH LATVIJ(? Regbija att$st$bas asoci!cija v"las iepaz$stin!t ar touch regbiju Latvijas skolas, lai pied!v!tu jaunie#iem alternat$vu paral"li t!diem tradicion!lajiem sporta veidiem k! hokejs, basketbols un futbols. It sevi#)i tiem jaunie#iem, kuri vai nu nav ieinteres"ti tradicion!lajos sporta veidos, vai ar$ nevar piedal$ties augsto izmaksu d"&. Piesk!rienregbiju var viegli iem!c$ties, un tam ir vienk!r#i noteikumi. -im sporta veidam nav nepiecie#ami lieli finan#u l$dzek&i, pietiek vien$gi ar bumbu. Touch regbijs &auj vienl$dz$gi sp"l" piedal$ties gan meiten"m, gan z"niem. Touch sp"le &oti labi att$sta roku un acu koordin!ciju, komandas sp"les iema'as un veicina visp!r"jo fizisko sagatavot$bu. T! ir viena no vis!tr!kajam sp"l"m pasaul" un tiek sp"l"ta!tr! temp!. %emot v"r!, ka touch ir sal$dzino#a jauna un sp"le ar augo#u popularit!ti Eirop!a, #$ ir iesp"ja Latvijai att$st$ties touch sporta jom! jau agr$n! stadij! un k&,t par vienu no vado#aj!m valst$m #aj! sporta veid!. %emot v"r!, ka regbijs septi'i (R7) nesen tika iek&auts olimpisko sp"&u programm!, touch regbija sp"le kalpos k! lieliska iesp"ja b"rniem att$st$t nepiecie#am!s iema'as, lai ne tikai var"tu 'emt dal$bu regbija sp"l", bet ar$ tiekties p"c Olimpiskajiem sasniegumiem. 3.TOUCH REGBIJA PAMATIDEJA Lai uzs!ktu touch sp"li, katr! komand! j!b,t ne maz!k par.etriem cilv"kiem un ne vair!k par se$iem cilv"kiem. Ja ir vajadz$ba un v"l"#an!s, sp"l"t!ji var tikt nomain$ti sp"les gait!, ar noteikumu, ka sp"l"t!js, kuru nomaina, neatrodas uz laukuma mai'as laik!. Komanda sp"l" *etru cilv"ku sast!v! tikai tad, ja nav atrodami vair!k sp"l"t!ju, vai ar$, ja tiek sp"l"ts jauktaj!s komand!s un komandai nav sievie#u sp"l"t!ju. Jauktaj!s komand!s katrai komandai j!b,t vismaz div!m sievie#u k!rtas sp"l"t!j!m. Ja komandai nav vismaz divu sievie#u k!rtas sp"l"t!ju, tad komanda sp"le piecu sp"l"t!ju sast!v!. Touch sp"les galvenais m"r)is ir izdar$t p"c iesp"jas vair!k piezem"jumu divos septi'u min,#u puslaikos. Bumbas piezem"jums dod punktus tad, kad sp"l"t!js ir sasniedzis laukuma beigu l$niju vai laukuma beigu zonu (atrodas starp div!m l$nij!m abos laukuma galos) un piezem" bumbu. Taj! mirkl$, kad bumbu piezem", t! ir j!piespie( pie zemes

5 Opoz$cijas komanda m".ina aptur"t sp"l"t!ju ar piesk!rienu. Viens piezem+jums dod komandai vienu punktu. Uzbr,ko#ajai komandai, pl!nojot izdar$t piezem"jumu, ir j!iev"ro sekojo#i galvenie noteikumi: Sp+l+t!js var izdar#t bumbas piesp+li tikai atpaka& virzien!. Ja bumba lido uz priek#u, tad t! j!atdod pretinieku komandai. Uzbr,ko$ajai komandai var pieskarties tikai se$as reizes, p+c tam bumba tiek nodota pretinieku komandai. Ja #o se#u piesk!rienu laik! uzbruc"ju komanda neizdara piezem"jumu, tad bumba tiek atdota pretinieku komandai. Bumbu nedr#kst spert. Uzbruc"ju komanda dr$kst piesp"l"t bumbu tikai savas komandas sp"l"t!jiem. Ja sp"l"t!jam ir izdar$ts piesk!riens, tad ir j!apst!jas un j!noliek bumba zem", pie k!j!m. Bumba dr$kst atrasties uz zemes vien$gi tad, kad sp"l"t!js ir sa'"mis piesk!rienu, apst!jies un noliek bumbu zem" pie k!j!m t!, lai vi'a komandas biedrs var to pa'emt. Ja sp"l"t!jam bumba izkr$t no rok!m vai piesp"les laik! nokr$t uz zemes, tad bumba tiek nodota pretinieku komandai. Sp"l"t!jam, kur# pa'em bumbu p"c tam, kad t! nolikta zem", nedr$kst pieskarties. -is sp"l"t!js ar$ nedr$kst izdar$t piezem"jumu. (-os sp"l"t!jus, pussargus, sauc par dummy.) Vi'a uzdevums ir piesp"l"t bumbu t!l!k. Ja dummy sa'em piesk!rienu, tad bumba p!riet pie pretinieku komandas. Aizsardz$b! eso#ajai komandai ir j!iev"ro sekojo#i noteikumi: Piesk!riens tiek ieskait$ts, ja tas izdar$ts uz jebkuras )erme'a da&as, ieskaitot ap."rbu. Piesk!riena mirkl$ tam, kur# izdara piesk!rienu, ir j!iesaucas touch. Tikai tad piesk!riens tiek ieskait$ts. Taj! mirkl$, kad piesk!riens tiek izdar$ts, visa aizst!v$b! eso#! komanda atk!pjas atpaka& 5 metrus. P!rsvar! #$ likuma iev"ro#ana ir tiesne#a atbild$ba

6 4. TOUCH LAUKUMA IZM-RI - 6 -

7 5. TOUCH REGBIJA TERMINOLO/IJA Dummy sp"l"t!js /pussargs, kur# pace& bumbu no zemes, kur t! nolikta p"c piesk!riena sa'em#anas. -im sp"l"t!jam ir j!piesp"l" bumba t!l!k. Dummy nedr$kst sa'emt piesk!rienu. Cut out piesp"le, kura tiek t"m"ta uz sp"l"t!jiem t!l!k no bumbas tur"t!ja un izsl"dz sp"l"t!ju, kur# atrodas blakus. Dump/rollball darb$ba, kuras laik! bumba j!noliek zem" pie k!j!m un j!paripina starp k!j!m atpaka& virzien!, p"c tam, kad sp"l"t!js ir sa'"mis piesk!rienu. Hit up situ!cija, kur! liel!kie sp"l"t!ji, sa'emot pirmos 3 piesk!rienus, tiek izmantoti komandas virz$bai uz priek#u. Middle divi sp"l"t!ji laukuma vid,, kuri p!rsvar! vada komandas sp"li, it sevi#)i aizsardz$b!. Svar$gi, ka #ie divi sp"l"t!ji regul!ri main!s, lai nenogurtu, jo pret"j! gad$jum! pretinieki izmantos vi'u nogurumu, lai vi'us noblo)"tu laukuma vid,. Offside situ!cija, kur! sp"l"t!js neatrodas noteikumos paredz"taj! poz$cij!. Overlap notiek situ!cij!, kad uzbr,ko#! komanda atrodas vair!kum!, t.i, kad uzbruc"ji ir divi pret vienu, izveidojot perfektu situ!ciju punktu g,#anai. Sods tiek piem"rots #!d!s situ!cij!s: piesp"les pado#ana piesk!riena laik!; atra#an!s!rpus noteikumos pie&aut!s poz$cijas; piesp"le uz priek#u, bumbas ripin!#ana uz priek#u no t!s vietas, kur sa'emts piesk!riens (p!ri iez$m"tajai vietai); sp"l"t!ju daudzums uz laukuma p!rsniedz noteikumos paredz"to skaitu; nepak&au#an!s vai rupja iztur"#an!s pret tiesnesi vai k!du sacens$bu dal$bnieku (gan aizst!voties, gan uzbr,kot); fiziskais kontakts pielietots nepamatoti vai p!r!k stipri. Ja tiek pie#)irts sods, tad pretinieku komanda atk!pjas 10 m no vietas, kur sods tika pie#)irts, un sodu sa'"mu#ais izdara vieglu piesk!rienu ar p"du pa bumbu (tap). Tiesnesis sp"les galvenais noteic"js. Da(!s sp"l"s tiek izmantoti divi tiesne#i, viens aiz uzbruc"ju komandas un otrs aiz aizsardz$b! eso#!s komandas

8 Raks vieta uz laukuma, kur atrodas dummy (pussargs) un rollball sp"l"t!js. Ja aizsardz$bas sp"l"t!js atrodas tuvum! vai nokr$t pie zemes blakus rollball sp"l"t!jam, var tikt pie#)irts sods par atra#anos rak! Switch/cross situ!cija izveidojas, kad sp"l"t!js ar bumbu rok!s pa diagon!li #)"rso laukumu t!, ka #)"rso ce&u savas komandas sp"l"t!jam pirms piesp"les izdar$#anas. Touch jeb piesk!riens tiek ieskait$ts, ja tas izdar$ts uz jebkuras )erme'a da&as, ieskaitot ap."rbu un matus. Aizsardz$b! eso#ais sp"l"t!js var ar$ sp"les gait! izdar$t piesk!rienu ne tikai ar roku, bet ar$ citu )erme'a da&u, ta*u, ja tas tiek dar$ts speci!li, tad par to var tikt pie#)irts sods. Split jeb sa$0el$ana sp"l"t!js sa#)e& aizsardz$bu mirkl$, kad vi'# noliek bumbu zem" un pavirz!s nost no t!s, lai dummy var"tu padot bumbu t!l!k tiem, kuri iet uzbrukum!. Tas ir labs veids, k! novirz$t aizsargu uzman$bu, ja uzbruc"jiem nav tuvum! citu sp"l"t!ju, kuri var"tu skriet ar bumbu uz priek#u vai piezem"t mirkl$, kad aizsardz$ba ir nogurusi. Tap izsp"le ar k!ju jeb viegls uzsitiens ar p"du pa bumbu, kad uzs!k sp"li vai puslaiku, vai ar$ katru reizi, kad komanda sa'em sodu. Try jeb piezem+jums ja bumba tiek piezem"ta uz/vai starp ab!m gala l$nij!m, tad tiek ieskait$ts punkts komandas lab!. Wing sp"l"t!js, kur# aizsardz$b! st!v tuvu s!nu l$nijai. -$s poz$cijas uzdevums ir nov"rot situ!ciju un ska&i komunic"t ar p!r"jiem aizsargiem. -aj! poz$cij! var ielikt sp"l"t!ju, kur# ir visvair!k noguris, lai dotu atelpu

9 6. TOUCH (PIESK!RIENA) REGBIJA NOTEIKUMI 1. Punktu g,$ana. Piezem"jums (1 punkts) tiek pie#)irts, kad uzbr,ko#!s komandas sp"l"t!js noliek bumbu uz vai aiz piezem"juma l$nijas, pirms #im sp"l"t!jam ir piesk!ries k!ds no aizsarg!jo#!s komandas sp"l"t!jiem. Akt$vajam pussargam (sp"l"t!js, kur# ievada sp"l" bumbu jeb izsp"l" bumbu uzbrukuma s!kum!) nav at&auts g,t piezem"jumu uzreiz p"c bumbas izsp"les (ir j!veic vismaz viena piesp"le savam komandas biedram). 2. Sp+l+t!ju mai*a. Komandas var main$t sp"l"t!jus jebkur! sp"l"s br$d$. Sp"l"t!js nevar uziet uz laukuma, pirms nomain!mais sp"l"t!js nav non!cis no t! nost. Sp"l"t!ju mai'as dr$kst notikt taj! laukuma s!nu mal!, pie kuras atrodas!rpus laukuma eso#ie komandas sp"l"t!ji un/vai treneris. 3. Bumbas kontrole jeb p!rvald#ba. Bumbas kontroles jeb p!rvald$bas mai'a (bumba tiek atdota pretinieku komandai) notiek, kad: a) bumba nokr$t uz zemes; b) ir veikts piesk!riens (touch) akt$vajam pussargam, kam"r vi'# p!rvalda bumbu un t! v"l nav izsp"l"ta; c) p"c sest! aizsarg!jo#!s komandas piesk!riena (touch) uzbr,ko#!s komandas sp"l"t!jam, kura kontrol" atrodas bumba; d) sp"l"t!js ar bumbu ir uzk!pis vai p!rk!pis laukuma robe(as l$niju; e) bumbas izsp"le ar roku (rollball) ir veikta nepareizi; f) bumbas izsp"le ar k!ju (tap) ir veikta nepareizi; Bumbas kontroles jeb p!rvald$bas mai'as gad$jum! sp"le tiek ats!kta ar bumbas izsp"li. -!dos gad$jumos veic izsp"li ar roku paripinot bumbu uz aizmuguri pa zemi (rollball). 4. Piesp+les. Sp"l"t!js dr$kst piesp"l"t, pasist, mest vai padot bumbu ar roku jebkuram uzbr,ko#!s komandas sp"l"t!jam, kur# ir sp"l" (nav aizmugur" ), ar nosac$jumu, ka piesp"l"t bumbu uz priek#u nav at&auts. 5. Bumbas izsp+le ar k!ju (tap). Bumbas izsp"le ar k!ju notiek, novietojot bumbu uz zemes nor!d$taj! viet!. Bumba ir j!izlai( no ab!m rok!m un j!pasper ar k!ju ne vair!k k! vienu metru jebkur! virzien!, p"c - 9 -

10 tam bumbu var 'emt atpaka& rok!s. Izsp"li ar k!ju var veikt jebkur# sp"l"t!js no uzbr,ko#!s komandas. 6. Bumbas izsp+l+$ana ar roku (rollball). Bumbas izsp"le ar roku tiek lietota sp"les ats!k#anai. Sp"l"t!jam bumba ir j!izsp"l" nor!d$taj! viet!. Izsp"le ar roku notiek, sp"l"t!jam esot ar seju pret pretinieku komandas piezem"juma laukumu un paripinot bumbu starp k!j!m uz aizmuguri, bet bumba nedr$kst p!rvietoties vair!k k! par vienu metru. Sp"l"t!js nedr$kst kav"t izsp"li. 7. Piesk!riens (touch). Piesk!rieni ir at&auti, abu komandu sp"l"t!jiem atrodoties aizsardz$bas poz$cij! (bumbu kontrol" pret"j! komanda). Piesk!riens ir kontakts, kas notiek, pieskaroties pie jebkuras )erme'a da&as, bumbas, dr"b"m vai matiem. Veicot piesk!rienu (touch), vienm"r ir j!lieto minim!lais sp"ks, lai nenodar$tu p!ri pretinieku komandas sp"l"t!jiem. Komanda, kas kontrol" bumbu un ir uzbrukum!, var turpin!t uzbrukumu, l$dz aizsardz$bas komanda ir veikusi p"c k!rtas se#us piesk!rienus. 8. P!rk!pumi. Kad sp"l"t!js/komanda tiek sod$ta par p!rk!pumu, tad pret"j! komanda ats!k sp"li ar bumbas izsp"li ar k!ju (tap). Bumbas izsp"l"#ana ar k!ju notiek nor!d$taj! p!rk!puma viet!, un komandai, kura sp"l" aizsardz$b!, ir j!atk!pjas 10 metrus no p!rk!puma vietas. Sp"le ats!kas ar bumbas izsp"li ar k!ju, ja ir veikti #!di p!rk!pumi: a) piesp"le uz priek#u; b) piesp"le p"c piesk!riena (touch); c) ja bumba tiek izsp"l"ta ar roku (touch) cit! viet!, nek! ir nor!d$ts, vai cit! viet!, nevis tur, kur tika veikts piesk!riens (touch); d) tiek veikta bumbas izsp"le ar roku (rollball) ja piesk!riens (touch) v"l nemaz nav veikts; e) aizsarg!jo#! komanda atrodas aizmugur" br$d$, kad uzbr,ko#! komanda veic bumbas izsp"li ar roku, tas ir, tuv!k par etriem no vietas, kur tiek veikta bumbas izsp"le ar roku (rollball); f) aizsarg!jo#! komanda atrodas aizmugur" br$d$, kad uzbr,ko#! komanda veic bumbas izsp"li ar k!ju, tas ir, tuv!k par 10 metriem no vietas, kur tiek veikta bumbas izsp"le ar k!ju (tap); g) apzin!ti tiek kav"ta sp"le; h) uz laukuma k!d! no komand!m atrodas vair!k nek! se#i cilv"ki; i) nepareizi veikta sp"l"t!ju mai'a; j) ja sp"l"t!js k&,daini apgalvo, ka ir bijis piesk!riens (touch);

11 k) lietojot vair!k k! minim!lo sp"ku, lai veiktu piesk!rienu (touch); l) nesportiska uzved$ba sp"les laik!. 9. Piesp+le p+c pieskar$an!s (touch). Sp"l"t!js nedr$kst piesp"l"t bumbu citam komandas sp"l"t!jam p"c piesk!riena (touch). 10. Akt#vais pussargs. Akt$vais pussargs ir sp"l"t!js, kur# pace& bumbu p"c t!s izsp"l"#anas ar roku (rollball). 11. Atra$an!s aizmugur+ un k! no aizmugures st!vok&a non!kt sp+l+. P"c piesk!riena (touch) visiem aizsardz$b! eso#ajiem sp"l"t!jiem ir j!atk!pjas etrus no pieskar#an!s vietas. Pret"j! gad$jum! #ie sp"l"t!ji atrodas aizmugures st!vokl$. Aizsardz$b! eso#!s komandas sp"l"t!ji nedr$kst s!kt kust$bu uz priek#u, kam"r akt$vais pussargs nav piesk!ries bumbai. 12. S!nu l#nija. Ja sp"l"t!js, kur# kontrol" bumbu, pieskaras vai p!rk!pj sp"les laukuma s!nu malas l$niju, tad vi'#/-a ir!rpus sp"les un bumbu ieg,st kontrol" otra komanda. Sp"le ats!kas ar bumbas izsp"li no rokas etrus no s!nu l$nijas, viet!, kur sp"l"t!js p!rk!pa sp"les laukuma s!nu l$niju. Ja pirms sp"les laukuma s!nu l$nijas p!rk!p#anas ir izdar$ts piesk!riens, tad piesk!riens skait!s. 13. Blo0+$ana/aiztur+$ana. Sp"l"t!ji no uzbr,ko#!s komandas nedr$kst aiztur"t vai blo)"t aizsardz$b! eso#!s komandas sp"l"t!jus, lai nov"rstu piesk!rienu (touch). Aizsardz$b! eso#!s komandas sp"l"t!ji nedr$kst aiztur"t vai blo)"t uzbr,ko#!s komandas sp"l"t!jus, kuri var sa'emt piesp"li no bumbas nes"ja. 14. Sp+les laukums. Sp"les laukuma garums ir 70 metri (no vienas piezem"juma l$nijas l$dz otrai piezem"juma l$nijai), un sp"les laukuma platums 50 metri. Sp"l"t!ju mai'as laukumi parasti ir 20 metru gari iez$m"ti laukumi, kas atrodas!rpus sp"les laukuma un ir katrs sav! pus" centra l$nijai, vien! no laukuma s!nu mal!m. Piezem"juma laukuma zona s!kas aiz piezem"juma l$nijas. 15. Komandas sast!vs. Komandas sast!v! var b,t l$dz 14 sp"l"t!jiem. Uz laukuma sp"les laik! vienlaikus var atrasties ne vair!k k! 6 sp"l"t!ji. Lai var"tu notikt sp"le, katr! komand! j!b,t vismaz 4 sp"l"t!jiem. 16. Izloze. Komandas kapteinis, kur# uzvar izloz", ieg,st iesp"ju uzs!kt sp"li (ieg,st bumbu), un vi'am ir ties$bas izv"l"ties laukuma pusi. Tiesnesis uzrauga izlozes norisi

12 17. Sp+les laiks. Viens puslaiks ilgst 10 min,tes ar 3 min,#u p!rtraukumu. Sp"l" divi puslaiki. (Puslaiks var tikt samazin!ts l$dz 7 min,t"m.) 18. Sp+les papildlaiks. Neiz#)irta rezult!ta gad$jum! pamatlaik! sp"le nebeidzas, tiek pie#)irts papildlaiks uzvar"t!ja noskaidro#anai. Sp"les papildlaik! katra komanda no'em no laukuma pa vienam sp"l"t!jam katru otro min,ti, kas tiek nosp"l"ta papildlaik!, l$dz uz laukuma paliek tikai tr$s sp"l"t!ji katr! komand!. Uzvar t! komanda, kura pirm! g,st punktus, piezem"jot bumbu pretinieka komandas piezem"juma laukum!. 19. Sp+l+t!ju formas. Katras komandas sp"l"t!jiem j!b,t t"rptiem at#)ir$gos formas t"rpos. Uz laukuma sp"l"t!jam nedr$kst b,t rotaslietas, jo tas var b,t b$stami gan pa#a sp"l"t!ja, gan p!r"jo sp"l"t!ju vesel$bai. 20. Tiesnesis. Sp"les tiesnesis ir vien$gais tiesnesis, kas ties! sp"li un pie'em attiec$gos l"mumus katr! sp"les situ!cij! atbilsto#i sp"les noteikumiem. Tiesnesis ir ties$gs pie'emt l"mumu par jebkuru soda veidu, k!ds nepiecie#ams, lai kontrol"tu sp"li. Piln$gi vis!m iesaist$taj!m person!m gan ofici!lajiem turn$ra/komandu p!rst!vjiem, gan sp"l"t!jiem, gan ar$ treneriem ir j!respekt" un j!ciena tiesne#a pie'emtie l"mumi. 21. Sp+les noteikumu p!rk!pums jeb sods. Ikviens sp"les noteikumu p!rk!pums tiek sod$ts ar vain$g! sp"l"t!ja $slaic$gu noraid$#anu no laukuma vai ar$ noraid$jumu uz visu atliku#os sp"les laiku. Sp"les noteikumu p!rk!pumu nosaka tikai un vien$gi tiesnesis. Soda bargums ir atkar$gs no p!rk!puma smaguma. 22. Jaukta komanda. Jauktas komandas tiek veidotas, ja vienas komandas sast!v! ir gan meitenes, gan z"ni. Jauktaj! komand! uz laukuma vienlaikus nedr$kst sp"l"t vair!k k! tr$s vai maz!k k! viens z"ns

13 7. TRENI1U METODIKA -aj! sada&! tiek aprakst$ta virkne da(!du vingrin!jumu, kuru pielieto#ana att$sta touch regbija svar$g!k!s iema'as. Vingrin!jumi ir izveidoti ar m"r)i, lai jauni sp"l"t!ji var"tu treni'u proces! apg,t nepiecie#am!s pamata iema'as un izprast touch b,t$bu. Aprakst$tie vingrin!jumi tiek pied!v!ti k! idejas, ta*u skolot!ji un treneri var izveidot pa#i savus vingrin!jumus. Vingrin!jumu izvietojums uz laukuma un laukuma izm"rs var tikt piem"rots apst!k&iem, tos attiec$gi samazinot vai palielinot. Vingrin!jumu m"r)is ir samazin!t iesp"jam!s k&,das sp"les laik!, piem"ram, t!das k! bumbas pado#ana uz priek#u, l$dz$gi, k! tas notiek Amerik!'u futbol!. APZ)M-JUMI - SP!L!T"JS NEKUST#GS SP!L!T"JS LAUKUMA ATT"LUMA APZ#M!JUMS IEZ#M!T" LAUKUMA GALA L#NIJA NO KURIENES SP!L!T"JS VIRZ"S UZ KURIENI SP!L!T"JS VIRZ"S BUMBAS TRAJEKTORIJA KONUSS

14 1.VINGRIN(JUMS PIESP-LE UZ AIZMUGURI Drill M+r0is pal$dz"t sp"l"t!jiem pierast pie domas, ka touch regbij! piesp"le tiek izdar$ta atpaka& virzien!. Proced,ra: Sp"l"t!jus nost!da 2 kolonn!s 3 4 m att!lum! vienu no otras. C1 padod bumbu atpaka& C2. C2 pagriezien! piepel" bumbu sp"l"t!jam C3. Turpina, l$dz bumba sasniedz p"d"jo sp"l"t!ju

15 2. VINGRIN(JUMS REGBIJA PIESP-LE Drill M+r0is pal$dz"t jaunajiem sp"l"t!jiem iem!c$ties pareizi piesp"l"t bumbu, jo jaunie sp"l"t!ji m"dz bumbu piesp"l"t basketbola manier", ar gr,dienu no kr,t$m. Pret"ji basketbolam, regbij! piesp"li izdara ar pendel"jo#u kust$bu no vienas )erme'a puses uz otru

16 ~ 30 m ~ 30 m Proced,ra: Nost!da sp"l"t!jus apl$ ar muguru pret vidu. Liek sp"l"t!jiem piesp"l"t bumbu pa apli. Piesp"les laik! katram sp"l"t!jam j!par!da, ka piesp"le tiek izdar$ta ar pendel"jo#u kust$bu. Sp"l"t!ji izdara piesp"les pulkste'a r!d$t!ja virzien! un pret"ji pulkste'a r!d$t!ja virzienam. 3.VINGRIN(JUMS SKRIE%ANA UN PIESP-LE Drill

17 M+r0is iem!c$ties piesp"l"t bumbu un no)ert piesp"li kust$b!. Proced,ra: Izveido laukumu starp div!m ap 30 metru att!l!m l$nij!m. Sadala sp"l"t!jus 3 kolonn!s un novieto aiz l$nijas I ap 3 att!lum! vienu no otras. Iedod bumbu C1. Pirmais sp"l"t!js no katras kolonnas s!k skriet l$nijas II virzien!. C1 piesp"l" bumbu C2, kur# savuk!rt piesp"l" bumbu C3. Visas piesp"les ir j!izdara, kam"r sp"l"t!ji atrodas starp ab!m l$nij!m. Sp"l"tajiem j!atceras, ka piesp"li var izdar$t tikai atpaka& virzien!. Vingrin!jumu atk!rto ar n!ko#ajiem trijiem sp"l"t!jiem, kam"r visi sp"l"t!j ir izsp"l"ju#i vismaz 3 g!jienus. Vingrin!jumu atk!rto, ta*u s!kot ar C3. Sp"l"t!ji var apmain$ties ar viet!m cit! kolonn! un piesp"l"t no da(!d!m poz$cij!m

18 ~ 30 m ~ 30 m 4.VINGRIN(JUMS DUMMY PIESP-LE Drill 4 1 c4 c5 2 c4 c5-18 -

19 ~ 30 m 3 c5 c4 M+r0is iem!c$t sp"l"t!jiem, k! novietot bumbu starp k!j!m un izvair$ties no bumbas izsl$d"#anas no rok!m vai paripin!#anas uz priek#u. Proced,ra: Iez$m" laukumu starp div!m l$nij!m apm"ram 30 m att!lum!. Sadala sp"l"t!jus 3 kolonn!s un novieto aiz l$nijas I. C1 sp"l"t!js paskrien uz priek#u un novieto bumbu zem" starp k!j!m. Bumba ir j!noliek zem" prec$zi, izvairoties no nome#anas, paripin!#anas vai pasvie#anas otram sp"l"t!jam. C2 skrien un pa'em bumbu, un piesp"l" C3. C3 paskrien uz priek#u, apst!jas un novieto bumbu zem" starp k!j!m. C4 skrien un pa'em bumbu, un piesp"l" to C5. C5 skrien l$dz l$nijai II. Atk!rto vair!kas reizes, &aujot sp"l"tajiem skriet gan k! dummy, gan ar$ skriet ar bumbu k! uzbruc"jam

20 ~ 30 m ~ 30 m 5. VINGRIN(JUMS AIZSARDZ)BA Drill 5 1 c4 c5 b1 b2 b3 2 c4 c5 b1 b2 b3-20 -

21 ~ 30 m ~ 30 m 3 c4 c5 b1 b2 b3 4 c4 c5 c5 c4 b2 b2 b3 M+r0is iem!c$t touch sp"les aizsardz$bas pamata iema'as. Nereti pretinieki g,st punktus tie#i v!jas komunik!cijas un p!rpratumu d"l aizsardz$bas sp"l"t!ju vid,. Proced,ra: Izveido laukumu ar div!m l$nij!m apm"ram 50 m att!lum! vienu no otras. Sadala sp"l"t!jus tr$s kolonn!s un novieto aiz l$nijas I. Pirmie sp"l"t!ji no katras kolonnas tiek novietoti aiz l$nijas II ar skatu pret pretinieku kolonnu I. T! b,s komanda B. Pirmais sp"l"t!js kolonn! C1 skrien uzbrukum! un sa'em piesk!rienu. L$dz ko piesk!riens ir

22 sa'emts, aizsardz$b! eso#! komanda (B) atk!pjas. C1 apst!jas, noliek bumbu un paripina. N!ko#ais sp"l"t!js no kolonnas C1 skrien un pace& bumbu un piesp"l" to t!l!k sp"l"t!jam kolonn! C2. L$dzko bumba ir pa'emta, t! uzbrukum! ejo#a komanda var iet uz priek#u un m".in!t pieskarties. L$dzko piesk!riens ir izdar$ts, sp"l"t!ji atkal atk!pjas un otrais sp"l"t!js no C2 pa'em bumbu un piesp"l" to pirmajam sp"l"t!jam C3. L$dzko C3 sp"l"t!js sa'em piesk!rienu, sp"l"t!ji apmain!s lom!m

23 6.VINGRIN(JUMS PIESP-LES KOMUNIK(CIJA Drill 6 1 D C A B 2 D C A B M+r0is iem!c$t prec$zu komunik!ciju starp sp"l"t!jiem piesp"les mirkl$. Nereti bumba tiek piesp"l"ta, pirms m"r)is ir prec$zi noteikts. Tas noved pie bumbas zaud"#anas vai nodo#anas pretinieku komandai. Proced,ra: Izveido *etrst,ra laukumu un katr! st,r$ novieto konusu. Aiz katra konusa novieto rindu ar vien!da daudzuma sp"l"t!jiem. Sp"l"t!js A tur bumbu. Sp"l"t!js A skrien uz laukuma vidu, pirms vi'# ir izdar$jis piesp"li sp"l"t!jam B. Sp"l"t!js A turpina skriet l$dz

24 l$nijas C galam Rinda B atk!rto proced,ru, skrienot uz laukuma vidu, piesp"l" bumbu pirmajam sp"l"t!jam l$nij! C. Ja sp"l"t!ji ir apguvu#i ideju, tad var main$t piesp"&u virzienu.sods par pazaud"tu piesp"li ir atk!rtoti piepump"#an!s vingrin!jumi. Vajag uzst!t, ka sp"l"t!ji nedr$kst piesp"l"t, pirms atskan sauciens no otra sp"l"t!ja, ka piesp"li var izdar$t

25 ~ 50 m ~ 50 m 7.VINGRIN(JUMS METRU IEG2%ANA Drill

26 ~ 50 m 3 M+r0is iem!c$t sp"l"t!jiem sp"l"t kop! ar komandu, skriet!tri p!ri laukumam, izdarot!tras un $sas piesp"les. Daudzi sp"l"t!ji baid!s sa'emt piesk!rienu, t!p"c m".ina vienm"r jebkuros apst!k&os piesp"l"t bumbu. Proced,ra: Izveido platu un 30 m garu laukumu. Sadala dal$bniekus grup!s ar trim sp"l"t!jiem.viens sp"l"t!js skrien uz priek#u ar bumbu. Kad no otr! grupas sp"l"t!ja atskan sauciens pie zemes, tad pirmais sp"l"t!js apst!jas un noliek bumbu zem".otrais sp"l"t!js pa'em bumbu un piesp"l" to tre#ajam sp"l"t!jam, kur# taj! mirkl$ atrodas skr"jien! uz priek#u. Atk!rto, cik bie(i vien iesp"jams 30 m laukum!

27 ~ 40 m ~ 40 m 8.VINGRIN(JUMS PIEVILIN(T UN PIESP-L-T Drill m 2 10 m

28 ~ 40 m ~ 40 m 3 10 m 4 10 m M+r0is att$st$t t!l!k sasp"les komunik!ciju un iem!c$ties, k! sp"l"t situ!cij! 2 pret 1. Proced,ra: Izveido 10 m platu un 40 m garu laukumu. Novieto uz laukuma 3 sp"l"t!jus 10 m att!lum! vienu no otra. -ie sp"l"t!ji var kust"ties tikai pa labi vai kreisi, bet nedr$kst kust"ties uz priek#u vai atpaka&. P!r"jos sp"l"t!jus novieto div!s kolonn!s aiz l$nijas I. Pirmais sp"l"t!js C1 pa'em bumbu. Skrienot aizsardz$bas virzien!, ir j!m".ina pievilin!t sev tuv!k aizsargu, un tad, kad aizsargs ir pievirz$jies sp"l"t!jam C1 pavisam tuvu, bumba

29 tiek padota sp"l"t!jam C2, kur# taj! mirkl$ skrien uz priek#u. Kad sp"l"t!ji pietuvojas otrajam un tre#ajam aizsargam, vingrin!jums tiek atk!rtots, m".inot pielaist cik tuvu iesp"jams aizsargu un padot bumbu komandas sp"l"t!jam. L$dzko visi sp"l"t!ji ir vingrin!jumu izpild$ju#i, grupas apmain!s poz$cij!m. Svar$gi atcer"ties, ka #aj! vingrin!jum! aizsardz$bas sp"l"t!ji paliek sav!s viet!s, jo #$ vingrin!juma b,t$ba ir iem!c$ties pietuvin!t aizsardz$bas sp"l"t!ju un tad piesp"l"t bumbu komandas biedram. (pievilin!t un piesp"l"t)

30 ~ 50 m ~ 50 m 9. VINGRIN(JUMS 3 PRET 2 SKR-JIEN( Drill 9 1 b1 b2 1 2 b2 b1 1 M+r0is iem!c$t gan uzbruc"jus, gan aizsargus skriet un vienlaic$gi dom!t skr"jien!. Proced,ra: Izveido 50 m garu un 10 1 platu laukumu. Sp"l"t!ji nost!jas div!s kolonn!s pusce&! starp ab!m gala l$nij!m, ta*u!rpus laukuma. Viens sp"l"t!js X ar bumbu nost!jas tur, kur nor!d$ts diagramm!. P"c X sign!la pirmie tr$s sp"l"t!ji no C1 skrien ap

31 laukuma st,ri un tad izvietojas uz l$nijas I. Taj! pa#! laik! pirmie divi sp"l"t!ji no B2 skrien uz l$niju II un sagatavojas aizsardz$bai. Sp"l"t!js X piesp"l" bumbu vienam no uzbruc"ju sp"l"tajiem, kur#, sa'"mis bumbu, s!k skriet aizsardz$bas virzien!. T! k! t! ir 3 pret 2 situ!cija, tad uzbruc"ju komandai ir j!izmanto priek#roc$ba un j!m".ina tikt gar!m aizsardz$bas l$nijai. Vingrin!jumu atk!rto, lai sp"l"t!ji izsp"l"tu gan aizsardz$bu, gan ar$ uzbrukumu

32 10. VINGRIN(JUMS ATK(P%AN(S Drill ~ 50 m ~ 50 m

33 ~ 50 m 3 M+r0is pieradin!t sp"l"t!jus pie idejas, ka ikreiz, kad tiek izdar$ts piesk!riens, komandai j!atk!pjas. Bie(i sp"l"t!ji sa'em sodu par #! noteikuma neiev"ro#anu. T! ir vienk!r#a k&,da, ta*u maks! d!rgi. Proced,ra: Izveido laukumu ar div!m l$nij!m 50 m att!lum! vienu no otras. Visi sp"l"t!ji nost!jas pie l$nijas II. P"c trenera svilpes sign!la visi sp"l"t!ji s!k kust"ties uz priek#u. Ikreiz, kad treneris dod sign!lu ar svilpi, sp"l"t!jiem ir j!atkap!jas atpaka&. Atk!rtot, kam"r visi sp"l"t!ji ir apguvu#i atk!p#an!s ideju

34 ~ 30 m ~ 30 m 11. VINGRIN(JUMS PIESP-LE L)DZ GALAM Drill M+r0is iem!c$ties iezsp"l"t bumbu l$fdz galam. Proced,ra: Izveido laukumu starp div!m ap 30 metru att!l!m l$nij!m. Sadala sp"l"t!jus 3 kolonn!s un novieto aiz l$nijas I ap 3 att!lum! vienu no otras. Iedod bumbu C1. Pirmais sp"l"t!js no katras kolonnas s!k skriet l$nijas II virzien!. C1 piesp"l" bumbu C2, kur# savuk!rt piesp"l" bumbu C3. Visas piesp"les ir j!izdara, kam"r sp"l"t!ji atrodas starp ab!m l$nij!m

35 ~ 20 m ~ 20 m 12.VINGRIN(JUMS IZLAIST Drill M+r0is iem!c$t vienu no touch regbija pamata kust$b!m. Proced,ra: Izveido laukumu starp 2 l$nij!m 20 m att!lum! vienu no otras. Sp"l"t!ji sagrup"jas 3 kolonn!s aiz l$nijas I. Bumba atrodas pie C1. C1 skrien taisn! l$nij!. -aj! reiz" taj! viet!, lai piesp"l"tu uzreiz C2, piesp"le tiek nodota C3, izlai(ot C2. Atk!rto, kam"r visi ir izsp"l"ju#i da(!d!s poz$cij!s

36 ~ 20 m ~ 20 m 13. VINGRIN(JUMS CILPA Drill

37 ~ 20 m ~ 20 m 3 4 M+r0is iem!c$t sp"l"t!jiem vienu no touch regbija pamata kust$b!m. Proced,ra: Izveido laukumu starp div!m l$nij!m 20 m att!lum! vienu no otras. Sagrup" sp"l"t!jus tr$s kolonn!s aiz l$nijas I. C1 ies!k ar bumbu. C1 skrien uz priek#u un padod bumbu C2. Mirkl$, kad bumba ir piesp"l"ta, sp"l"t!ji t,l$t skrien aiz muguras C2 un sagatavojas sa'emt piesp"li. L$dz ko C2 ir no)"ris bumbu, t! padod!tri to C1, kur# jau atrodas aiz muguras. C1 no)er bumbu, padod to C3, kur# skrien l$dz l$nijai II, lai nobeigtu vingrin!jumu

38 ~ 20 m ~ 20 m 14.VINGRIN(JUMS KRUSTS Drill 11 (Drill 14?)

39 ~ 20 m 3 M+r0is iem!c$t sp"l"t!jiem vienu no pamatkust$b!m touch regbij!. Proced,ra: Izveido laukumu ar div!m l$nij!m 20 m att!lum! vienu no otras Sagrup" sp"l"t!jus 3 kolonn!s aiz l$nijas I. Sp"l"t!ji C1 un C2 neskrien vairs taisni k! iepriek#"jos vingrin!jumos, bet skrien le')$, t! lai vi'u ce&i krustotos. C2 ies!k skriet ar bumbu rok!s. Mirkl$, kad C1 krusto C2 ce&u, tad C2!tri atdod bumbu C1, kur# savuk!rt pagriezien! izdara piesp"li C3. C3 turpina skriet ar bumbu l$dz otrai l$nijai. Atk!rto tik ilgi, kam"r visi ir izsp"l"ju#i da(!d!s poz$cij!s

40 ~ 40 m 15. VINGRIN(JUMS UZSAUKT KOMBIN(CIJU Drill 15 1 c4 10 m OPTIONS 1- Piesp!le l"dz galam 2- P#rmetiens 3- Cilpa 4- Krusts M+r0is l$dz$gs k! iepriek#"jam vingrin!jumam, ta*u tagad sp"l"t!jiem ir ne tikai j!izsp"l" vi'u kombin!cija, bet ar$ j!izdom! aizsardz$ba. Proced,ra: Izveido laukumu starp div!m l$nij!m 40 m att!lum! vienu no otras. Sp"l"t!ji sagrup"jas 3 kolonn!s aiz l$nijas I un div!s kolonn!s aiz l$nijas II. Bumba s!kuma atrodas pie C1. T!pat k! iepriek#"jos vingrin!jumos, C1 nosauc kombin!ciju un uzs!k kust$bu. C4 un C5 tagad sp"l"s aizsardz$b! pret uzbr,ko#o komandu. C4 un C5 ir j!b,t labai savstarp"jai komunik!cijai, jo vi'iem ir j!zina, kur atrodas bumba un otrs sp"l"t!js. Sp"l"t!ji apmain!s lom!m, l$dz katrs ir sp"l"jis da(!d!s poz$cij!s

41 8. TOUCH REGBIJA SP-LES TIES(%ANA Parasti ties!#anu vada viens cilv"ks. Lielos turn$ros tiek pieaicin!ts otrais tiesnesis un piezem"jumu zonas tiesnesis, ta*u tas nav nepiecie#ams ies!c"ju l$men$. Tiesnesim ir labi j!p!rzina touch sp"les noteikumi, kuri ir iek&auti #aj! buklet!. Ja noteikumi ir apg,ti, tad n!kamais solis ir pielietot #$s zin!#anas re!l!s sp"les situ!cij!s. Vien$gais veids, k! tiesnesis var uzlabot savu darbu, ir, ieg,stot ties!#anas pieredzi un darot darbu. Galven!s $pa#$bas, ko sagaida no tiesne#a, ir noteikt#ba, taisn#gums un p!rliec#ba. Noteikt#ba. Tiesnesim j!run! t!, lai visi vi'u dzird"tu un sp"l"t!ji skaidri saprastu, kur# vada sp"li. Tiesne#a svilpes sign!lam ir j!b,t ska&am un noteiktam, k! ar$ j!b,t skaidr$bai, k!p"c tas tika dar$ts. Touch sp"l" ir ar$ da(i roku sign!li. Lai izvair$tos no situ!cijas, ka tiesnesim ar balsi j!apst!dina sp"le, ir svar$gi, ka tiesnesis sp"les laik! ska&i uzskaita izdar$tos piesk!rienus, lai sp"l"t!ji zin!tu, cik at&auto piesk!rienu ir izmantoti un cik paliku#i. Tas mazin!s #aubas un neizpratni sp"les laik!. Kad komanda ir sasniegusi maksim!lo pie&aujamo piesk!rienu skaitu, tiesnesim ir ska&i j!iesaucas p"d"jais piesk!riens (vai taml$dz$gi). B,tiski, lai katrs sp"l"t!js saprastu, ko tiesnesis saka. Ir ar$ svar$gi iev"rot, lai tiesnesis neuz'emas p!r!k domin"jo#u lomu. Piem"ram, ies!c"ji sp"les laik! izdara daudz k&,du. Ja tiesnesis visu laiku p,t$s svilpi, tad b"rni!tri pazaud"s interesi par sp"li. Ja b"rni ir nesen s!ku#i sp"l"t, tad lab!k ir atz$m"t galven!s k&,das. Ta*u jebk!dos apst!k&os tiesne#a uzdevums ir vienm"r saglab!t god$gu un taisn#gu poz$ciju. Taisn#gums. Ir &oti svar$gi, ka tiesne#a poz$cija uz laukuma ir neitr!la. Tiesnesim ir j!izvair!s no situ!cij!m, kur!s k!da no komand!m tiek v"rt"ta ar liel!ku labv"l$bu nek! otra, un l"mumiem j!b,t br$viem no jebk!diem person$giem iespaidiem. Lai nodro#in!tu taisn$gumu, tiesnesim ir j!sp"j iztur"ties noteikti un ar p!rliec#bu. P!rliec#ba. K! jau iepriek# min"ts, parasti tiesnesim nav pieejama pal$dz$ba no citu tiesne#u puses. Tiesnesim ir j!atceras, ka pie'emtais l"mums ir neapstr$dams un vien$gais, t!p"c l"mums ir j!pazi'o ar p!rliec$bu. Nereti tas b,s l"mums, kur# noteiks, kura komanda ir zaud"jusi un kura uzvar"jusi. Sp"l"t!ji labi pamana, ja tiesnesis nav p!rliecin!ts par to, ko saka, un pie izdev$bas to noteikti izmantos. T!p"c tiesnesim ir $pa#i svar$gi b,t noteiktam un p!rliecin!tam, pie'emot l"mumus