IMIGR latv

Transkripts

1 37 Måcåmies uzñemt: Imigrantu integråcija Latvijå Iveta appleeßåne un Rita Kaßa Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS Ievads Imigrantu integråcija Latvijå ir politiski jutîgs jautåjums. No vienas puses, tas at - dzîvina da å sabiedrîbas negatîvas emocijas, kas saistås ar pieredzi PSRS sa - ståvå. No otras puses, mazpazîstamais un sveßais Latvijas sabiedrîbå kopumå rada satraukumu par tås nåkotnes seju. Par imigrantiem Latvijas publiskajå un politiskajå telpå nerunå bieωi. Politi i izvairås atzît imigrantu pieaugoßo nozîmi. Savukårt masu mediji ar vårdu imigranti saprot tikai viesstrådniekus, tådējådi norådot, ka ßie cilvéki ßeit ieradußies darba nolükå uz ierobeωotu laiku un aiz - brauks. Jédziena imigrants politiskå nevélamîba tießå veidå saistås ar Padomju gados notikußo imigråciju, kad uz Latviju strådåt un dzîvot brauca cilvéki no citåm PSRS republikåm. Imigråcijas politika saistîjås ar krievu valodas telpas paplaßi nå - ßanos un ietekméja etniskå saståva izmaiñas gadå tikai 52% Latvijas iedzîvotåju bija etniskie latvießi, kaut gan pirms okupåcijas latvießi veidoja vairåk nekå trîs ceturtda as Latvijas sabiedrîbas. 1 Tådēļ péc neatkarîbas atgüßanas tika ieviesta stingra imigråcijas politika ar mér i pasargåt latvießu nacionålo identi - tåti no sveßinieku ietekmes un tådējådi radît droßîbas sajütu sabiedrîbå 2. Lîdzîgi nacionålås droßîbas sajüta tika stiprinåta, pieñemot stingru Pilsonîbas likumu, kas pirmajos gados péc neatkarîbas atgüßanas Padomju gadu imigran - tiem nedeva iespéju naturalizéties. Íajå kontekstå arî nostiprinåjies vårda imigrants negatîvais skanéjums. Taču Latvijas neatkarîba, tirgus ekonomika un iek außanås starptautiskajå vidé prasa akceptét cilvéku brîvu kustîbu. Latvijå ik dienu ierodas cilvéki no citåm valstîm. Rezultåtå ßodien Latvijå paståv divi jédzieni, kas apzîmé iece otåjus. 3 Ar 1 Vébers, E. (red.) (1994). Etnosituåcija Latvijå: fakti un komentåri. Rîga: Latvijas Zinåtñu akadémijas Filozofijas un sociolo ijas institüts. 2 Pabriks, A. (2007). Migration: Time to Change the Political Course. A. Pabriks (red.). Effect of migration on European politicial thought and decision-making process. Valmiera: Vidzeme University College. 3 Akule, D. (2007). The effects of fear of imigrants on the decision makingin Latvia: a boost or an obstacle to development? A. Pabriks (red.) Effect of migration on European politicial thought and decision-making process. Valmiera: Vidzeme University College.

2 38 MĀCĀMIES UZ EMT vienu saprot vecos imigrantus jeb tos, kas Latvijå iebrauca Padomju Savienîbas laikå. Ar otru jédzienu saprot jaunos imigrantus, kas Latvijå ierodas ßobrīd gadå termiņuzturéšanās at auju Latvijå uz laiku pirmo reizi sañéma 3201 ārzemnieks. Çetru gadu laikå ßî statistika mainîjusies augßupejoßå virzienå, pieaugot no 1896 cilvēkiem gadā. 4 Íā pétîjuma mér is ir aktualizét jautåjumu par imigrantu integråcijas politiku Latvijå, analizéjot, kå imigrantu uzturéßanås un dzîve Latvijå ir tiesiski reguléta. Pamatojoties uz intervijåm ar valsts un nevalstiskå sektora institüciju pår ståv - jiem, ir iztirzåti paßreizéjie nosacîjumi imigrantu integråcijai. Ziñojums ietver seci nåjumus par jomåm, kas imigrantu integråcijas politikas kontekstå prasa îpaßu uzmanîbu. Vispirms ir aplūkots jautåjums par uzturéßanås at auju iegüßanas un imenes apvienoßanås nosacîjumiem, tad seko darba tirgus pieejamîbas apskats. Atseviß i aplūkotas valsts valodas apguves un izglîtoßanås, kå arî veselîbas ap - rüpes un måjok a ieguves iespéjas. Èpaßa uzmanîba veltîta imigrantu politiskås lîdzdalîbas nosacîjumiem un diskriminåcijas novérßanai. Nobeigumå iztirzåta valsts un paßvaldîbu sadarbîbas nepiecießamîba, lai notiktu veiksmîga jauno iebraucéju integråcija Latvijå. 1. Uzturéßanås at auja un imenes apvienoßanās noteikumi Situåcijas apraksts: Uzturéßanås at auja Uzturéßanås at aujas sañemßana ir da a no pirmajiem iespaidiem, ko imigrants güst par Latvijas valsti un kas iezîmé såkumu viña integråcijai Latvijas sabied - rîbå. Uzturéßanås at aujas izsniegßanå ir iesaistîtas divas valsts institücijas Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvalde (PMLP) un Nodarbinåtîbas valsts a entüra (NVA). Pirmå institücija izsniedz uzturéßanås un darba at auju, bet otrå apstiprina darba izsaukumu. Latvijå imigrants var uzturéties ar vienu no trim uzturéßanås at aujåm tās ir termiñuzturéßanås at auja, paståvîgå uzturéßanås at auja un Eiropas Kopienas (EK) paståvîgå iedzîvotåja statuss Latvijå. 5 Ierodoties Latvijå, imigrants sākotnēji var sañemt termiñuzturéßanås at auju. Termiñuzturéßanås at auju izsniedz uz laiku, kas nepårsniedz vienu gadu, ja imigrants ierodas Latvijå kå paßnodarbi - nåta persona. Savukårt, ja persona ierodas uz darba lîguma vai uzñéméja lîguma pamata, vai, pamatojoties uz citu civiltiesisku lîgumu (tajā skaitå kå komerc - sabiedrîbas pårvaldes vai izpildinstitücijas loceklis), termiñuzturéßanås at auja 4 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nepublicētie statistikas dati par ārzemniekiem, kas termiņuzturēšanās atļauju saņem pirmo reizi, nevis pagarinot termiņuzturēšanos valstī. 5 Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz ( pants). Likums Par Eiropas Kopienas paståvîgå iedzîvotåja statusu Latvijas Republikå, spékå no , bez grozîjumiem.

3 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 39 tiek izsniegta uz pieciem gadiem. 6 Ja termiñuzturéßanås at auju izsniedz ime - nes apvienoßanås nolükå, tad to izsniedz uz tådu paßu laiku kå sponsoram. Termiñuzturéßanås at auja, ja ieraßanås mér is ir nodarbinåtîba, tiek izsniegta tikai kopå ar darba at auju. 7 Nodzîvojušam Latvijå piecus gadus ar termiñuzturéßanås at auju, imigrantam ir tiesîbas sañemt paståvîgås uzturéßanås at auju vai EK paståvîgå iedzîvotåja statusu Latvijå. Treßås valsts pilsonis, kas Latvijå ieguvis EK paståvîgå iedzîvotåja statusu, péc viena nostrådåta gada kådå citå ES valstî varés brîvi mainît darba devéju. Savukårt paståvîgå uzturéßanås at auja ir piemérota, ja imigrants pa matå vélas uzturéties Latvijå, un, dodoties strådåt uz citu ES dalîbvalsti, ßis cilvéks var strådåt tikai pie tā darba devéja, kas viñu ir uzaicinåjis darbå. 8 Uzturoties Latvijå piecus gadus ar paståvîgås uzturéßanås at auju vai sañemot EK paståvîgå iedzîvo - tåja statusu Latvijå, imigrants var naturalizéties un sañemt Latvijas pilsonîbu. 9 Katra no ßîm trim uzturéßanås at aujåm nodroßina imigrantam atß irîgas tie - sîbas. Visneaizsargåtåkie ir tie treßo valstu pilsoñi, kas Latvijå uzturas ar termiñ - uzturéßanås at auju. Imigranti nav tiesîgi sañemt valsts garantétu veselîbas ap - rüpi, sociålo palîdzîbu, atbalstu bezdarba gadîjumå, lai gan viñi ir legåli nodar - binåti un makså tikpat lielu iedzîvotåju ienåkuma un sociålo nodokli kå vietéjie iedzîvotåji. Termiñuzturéßanås at auju sañémußai personai un tås bérniem nav pieejama arî valsts apmaksåtå izglîtîba. 10 Íîs personas nevar sañemt arî valsts garantéto juridisko palîdzîbu. 11 Iemesls ßådiem noteikumiem ir valsts migråcijas politika, kas veidota tå, lai imigrants nebütu par slogu Latvijas sociålås palî - dzîbas sistémai. 12 Situåcija mainås, kad årzemnieks iegüst paståvîgås uzturéßanås at auju vai EK paståvîgå iedzîvotåja statusu Latvijå, jo tad personai tiek nodroßinåtas tådas 6 Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Lai nodibinåtu darba tiesiskås attiecîbas (slédzot darba lîgumu vai uzñémuma lîgumu (paßnodarbinåtai personai) vai civiltiesisku lîgumu) laikå, kamér årzemniekam nav pieß irta paståvîgå uzturéßanås at auja, ir nepiecießama darba at auja. Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (9. pants). 8 Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldes informåcija. menu id=178 Pēdējo reizi sk Pilsonîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (12. pants). 10 Personåm, kas Latvijå uzturas ar termiñuzturéßanås at auju, un viñu bérniem netiek nodroßinåta valsts garantéta medicîniskå aprüpe, izglîtîba, sociålie pakalpojumi un sociålå palîdzîba. To paredz Årstniecîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (18. pants); Izglîtîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (3. pants); Sociålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (3. panta 1. da a); Valsts sociålo pabalstu likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (4. panta 2. da a). 11 Intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî. 12 Termiñuzturéßanås at auja izsniedzama ar nosacîjumu, ka årzemnieks nepieprasîs materiålo pabalstu no Latvijas valsts. To paredz Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (30. pants 2. da a).

4 40 MĀCĀMIES UZ EMT paßas tiesîbas kå Latvijas nepilsoñiem. 13 Proti, viñi var sañemt valsts apmaksåtos veselîbas aprüpes pakalpojumus, bérni iegüt bezmaksas izglîtîbu, kå arî pretendét uz atbalstu bezdarba gadîjumå, k üt par darba meklétåjiem, apmeklét valsts apmaksåtos pårkvalifikåcijas kursus, un tå joprojåm. Lai paståvîgais ie - dzî votåjs sañemtu bezdarbnieka pabalstu, sociålås apdroßinåßanas iemaksåm jåbüt veiktåm vismaz vienu gadu pédéjo 18 méneßu laikå pirms bezdarbnieka statusa iegüßanas dienas. 14 Ja ßis nosacîjums ir izpildîts, tad uz bezdarbnieka pa - balstu var pretendét arî paståvîgo uzturéßanås at auju vai EK paståvîgå iedzîvo - tåja statusu sañémußo laulåtie. Situåcijas apraksts: Ìimenes apvienoßanas noteikumi Treßo valstu pilsoñiem imenes apvienoßana Latvijå ir at auta. 15 Imigranta i - mene, laulåtais un viñu nepilngadîgie (arî aizbildnîbå esoßie) bérni un aizgådnîbå esoßås personas var pieprasît uzturéßanås at auju, tiklîdz aizbildnis ir sa - ñémis savu uzturéßanås at auju. Tas nozîmé, ka årvalstnieks, nokårtojis savu uzturéßanås at auju Latvijå, uzreiz var kårtot dokumentus saviem imenes locek iem un imene valstî var ierasties kopå. Termiñuzturéßanås at auju sañémußå imigranta laulåtais vai nepilngadîgais bérns un aizgådnîbå esoßås perso - nas arî sañem termiñuzturéßanås at auju. 16 Savukårt Paståvîgo uzturéßanås at auju sañémußå imigranta laulåtais såkotnéji var sañemt tikai termiñuzturéßanås at - auju, bet nepilngadîgais bérns uzreiz var sañemt paståvîgo uzturéßanås at auju. 17 Tas nozîmé, ka uzturéßanås at auja laulåtajam ik péc laika jåatjauno. Paståvîgo uzturéßanås at auju sañémußå årzemnieka laulåtais pirmajå pieteikßanås reizé var sañemt termiñuzturéßanås at auju uz vienu gadu. Otro reizi iesniedzot dokumentus, laulåtais var sañemt termiñuzturéßanos uz çetriem gadiem. Tikai treßo reizi iesniedzot dokumentus, laulåtais var sañemt paståvîgo uzturéßanås at auju. Tas tiek darîts, lai PMLP veiktu pårbaudi, vai nav notikußas fiktîvas lau - lîbas, kas ßo nosacîjumu dēļ k üst dårgas un neizdevîgas Sk. 10. atsaucé minētos likumus. Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî. 14 Labklåjîbas ministrijas Sociålås apdroßinåßanas departamenta gada aprîlî sniegtå informåcija. Bezdarbnieku un darba meklétåju atbalsta likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Likums Par valsts sociålo apdroßinåßanu, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Atseviß i ierobeωojumi imenes apvienoßanai paståv. Ìimenes locek i nevar pieprasît uzturéßanås at auju uz treßås valsts pilsonim izsniegtås uzturéßanås at aujas termiñu viña pilngadîgiem bérniem un bérniem, kuri ir noslégußi laulîbu vai kuriem ir atseviß a måjsaimniecîba. Treßås valsts pilsonim nav tiesîbu imenes apvienoßanas nolükå uzñemt pie sevis vecåkus. Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (23. pants). 17 Turpat (26. pants). 18 Fiktîvas laulîbas ir konstatétas aptuveni 3% gadîjumu. Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada maijå. Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izsludinåti lîdz (26. pants).

5 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 41 Problémas un ieteikumi: SareΩ îtas procedüras un nepietiekama informåcijas pieejamîba Paßreizéjå uzturéßanås at aujas izsniegßanas kårtîba ir sareω îta, jo tajå iesaistîtas divas valsts institücijas (PMLP un NVA) un katrå no tåm dokumenti jåiesniedz atseviß i. Informåcija par uzturéßanås at aujas izsniegßanu nav koordinéta un viegli pieejama iece otåjam. Tiesîbsarga birojam ir zinåmi gadîjumi, kad PMLP atsåkås konsultét imigrantu vai viña pårståvi pa telefonu vai e-pastu. Tas tå ir arî reizés, kad imigrants (vai viña pårståvis) sazinås ar PMLP, lai uzzinåtu, kådå uzturéßanås at aujas izsnieg - ßanas procesa stadijå atrodas viña lieta. Pamatå PMLP izvélas pastu kå ko mu ni - kåcijas kanålu, bet tas paildzina informåcijas sañemßanu, un reizém adre såts nemaz netiek sasniegts. 19 Ir novérots, ka daωkårt PMLP seko birokråtiskiem no - teikumiem, neiedzi inoties imigranta lietå péc bütîbas. Íā iemesla dé imigran - tiem tikusi sniegta viñu gadîjumam neatbilstoßa informåcija, kå rîkoties. 20 Ir arī gadîjumi, kad PMLP referenti sniedz atß irîgu informåciju. 21 Tas noråda, ka PMLP uzturéßanås at auju izsniegßanas procedüra nav pietiekami koordinéta un saskañota starp visiem darbiniekiem. Grüti pieejama ir arî informåcija, kas saistîta ar iece otåja statusa maiñu Latvijå, pieméram, pårejot no termiñuzturéßanås uz paståvîgo uzturéßanas at auju. 22 Netiek paskaidrots, ka büs jåkårto valsts valodas prasmes pårbaude, ja imigrants vélésies sañemt paståvîgås uzturéßanås at auju. Imigrantu arî neinformé, kur ir pieejami latvießu valodas kursi, konsultåcijas par viña tiesîbåm un statusu Lat vijå, kā arī cita informåcija, kas palîdzétu imigrantam iek auties vietéjå sa biedrîbå. 23 Íobrîd, ja PMLP noraida imigranta uzturéßanås at aujas izsniegßanas pieprasî - jumu, imigrantam ir nelielas izredzes mainît negatîvo lémumu, pårsüdzot savu lietu. Imigrants vai viña uzaicinåtåjs var pårsüdzét uzturéßanås at aujas norai - dîjumu PMLP priekßniekam 30 dienu laikå. Ja PMLP priekßnieka lémums arî ir negatîvs, to var pårsüdzét tieså. 24 Taçu, ñemot vérå situåciju, ka PMLP valsts pårvaldé tiek atzîts par ekspertu migråcijas jautåjumos, ir gadîjumi, kad tiesa, iz - skatot pårsüdzîbu, sprieduma pieñemßanå seko PMLP jau izdarîtajam lémumam. Tikai pårsüdzot lietu otrajå instancé apgabaltieså, spriedums retåk atbilst PMLP jau pieñemtajam lémumam Uzñémuma uzaicinātais pavårs no Åzijas nevarēja ierasties Latvijå administratîvu barjeru dé, jo dokumenti par situåciju, kas paskaidrotu lietas ståvokli PMLP, tika nosütîti nepa reizam adresåtam. Tå rezultåtå darba devéjam un arî darbå pieñemtajam årvalstniekam radås zaudéjumi, gaidot, kamér sañems informåciju no PMLP. Informåcijas avots intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî. 20 Turpat. 21 Intervija ar Aråbu kultüras biedrîbas valdes priekßsédétåju Hosamu Abu Meri gada aprîlî. 22 Intervijas ar Aråbu kultüras biedrîbas valdes priekßsédétåju Hosamu Abu Meri un bied - rîbas Afrolat valdes priekßsédétåja vietnieku DΩordΩu Stîlu gada aprîlî. 23 Turpat. 24 PMLP informåcija. id=12 Pēdējo reizi sk Intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî.

6 42 MĀCĀMIES UZ EMT Bütiski, ka péc termiñuzturéßanås at aujas beigåm treßås valsts pilsonim, pie - sakoties atkårtoti uz termiñuzturéßanås at auju, ir jåveic tå pati birokråtiski sa - reω îtå uzturéßanås at aujas sañemßanas procedüra, kas prasa tikpat daudz laika un izdevumu, cik piesakoties termiñuzturéßanås at aujai pirmo reizi. Jåpiebilst, ka termiñuzturéßanås at aujas sañemßanas procedüra Latvijå salîdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir dårga. Lîdz gada 1. jülijam uzturéßanås at aujas un darba at aujas pieprasîßanas izmaksas (pirmajam iece oßanas gadam) Latvijå bija LVL 533, Lietuvå LVL 93, 25, Igaunijå LVL 67, Vienîgais izñémums, kas atvieglo termiñuzturéßanås at aujas pagarinåßanu, ir laulåto gadîjumå, kad atkårtoti nav jåiesniedz informåcija no izcelsmes valsts par nesodåmîbu. 27 Tomér kopumå uzturéßanås at aujas sañemßanas procedüra laulåtajam, kurß ierodas Latvijå imenes apvienoßanås nolükå pie paståvîgo uzturé - ßanås at auju sañémußå imigranta, ir birokråtiski sareω îta, jo uzturéßanås at auja ik péc laika jåatjauno. Vél viena probléma ir fakts, ka imenes locek iem nav tiesîbu uz nodarbinåtîbu tülît péc ieraßanås Latvijå, jo izsniegtå uzturéßanås at auja uz imenes apvieno - ßanas pamata nedod tiesîbas strådåt. Ja imenes loceklis izlemj strådåt, ne pie - cießams sañemt darba at auju un jaunu uzturéßanås at auju, ko viñß var iegūt, jau atrodoties Latvijå. 28 Situåcija ir neskaidra tādā gadîjumå, ja ßis imenes lo - ceklis pårtrauc darba tiesiskås attiecîbas, jo nav skaidrs, vai ßådå situåcijå ir vélreiz jåkårto uzturéßanås at auja, kas izsniegta uz imenes apvienoßanas pa mata. Lai ßo situåciju risinåtu, imenes locek iem bütu jådod tiesîbas uz no darbi nåtîbu tülît péc ieraßanås, taçu paßreiz tas nav iespéjams, jo, lai Latvijå va rétu nodar - binåt iece otåjus, darba devéjam vakance jåizsludina vienu ménesi. Tikai tådå ga - dî jumå, ja uz ßo vakanci nav piemérota vietéjå darba ñéméja, ßî vieta ir brîva årvalst niekam. 29 Gaidåmie uzlabojumi: Informåcijas aprites uzlaboßana un procedüru vienkårßoßana Valdîba paredzéjusi atvieglot uzturéßanås at aujas sañemßanas procedüru vies - strådniekiem Latvijå, izveidojot vienas pieturas a entüru, kas nozîmétu, ka turpmåk darba devéjiem vai paßiem imigrantiem, lai nokårtotu uzturéßanås at - auju, büs jåvēršas tikai PMLP. Ieceréts arî samazinåt laiku, kådå viesstrådnie kiem 26 Iekßlietu ministrija ( ). Infromatîvais ziñojums par ekonomisko migråciju Baltijas valstîs. Pēdējo reizi sk Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî. 28 Ìimenes loceklis, kas ieradies Latvijå uz imenes apvienoßanås pamata, var strådåt Lat - vijå, ja viñß, jau atrazdamies Latvijå, nokårto darba at auju, bet, lai vietéjais darba devéjs varétu ßådu årvalstnieku nodarbinåt, attiecîgajai vakancei jåpaliek brîvai vienu ménesi. Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî. PMLP (2007). Ìimenes atkalapvienoßanås Latvijas Republikå, Rîga: PMLP, 22. lpp. id=164 Pēdējo reizi sk Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî.

7 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 43 izsniedz termiñuzturéßanås at auju, no 86 uz 28 dienåm. Tas gan attieksies tikai uz daωåm imigrantu grupåm, ja kådå profesijå tiks konstatéts bütisks darba spéka trükums vai ja būs jåîsteno nacionålas nozîmes projekti. 30 Ar gada 1. jüliju samazinåti arî maksåjumi par uzturéßanås un darba at aujas sa - ñem ßanu no LVL 533 uz LVL 148. Ja lîdz ßim darba devéjam par årzemnieka nodarbinåßanu bija jåmakså ikméneßa nodeva LVL 35, tad no gada 1. jülija tå ir LVL 35 gadå. Lîdz gadam ir paredzéts veikt pasåkumus, kas uzlabotu uzturéßanås at - aujas sañemßanas procedüru. Tiks pétîta Latvijas likumdoßanas kvalitåte imigråcijas un integråcijas jomå, ñemot vérå ES noteikumus un darba tirgus prasîbas. Tiks izstrådåti informatîvie materiåli par Latviju un par to, kådas iespéjas tiek piedåvåtas imigrantu integråcijai (pilsoniskå izglîtîba, valodu kursi u. c.). Ío informåciju treßås valsts pilsonis varés sañemt jau savå izcelsmes valstî. Treßo valstu pilsoñiem paredzéts nodroßinåt valsts apmaksåtus starpniecîbas un tulka pakalpojumus, kas ßobrîd vēl netiek sniegti. Valsts pårvaldes darbinieki tiks apmåcîti, kå strådåt ar imigrantiem daωådu kultüru pārstāvjiem. 31 Íåda apmå - cîba nepiecießama iekßlietu struktüru, izglîtîbas un kultüras, kå arî sociålås ap - rüpes un veselîbas aprüpes sistémas darbiniekiem. 32 Problémas un ieteikumi: SareΩ îti uzturéßanås at aujas nosacîjumi studentiem Piesakoties paståvîgås uzturéßanås at aujai, netiek ñemti vérå imigranta studiju gadi Latvijå. 33 Pieméram, tådas augsti kvalificétas profesijas pårståvim kå årstam péc studiju beigßanås, lai pieteiktos naturalizåcijai un sañemtu Latvijas pilso nîbu, 30 Ekonomikas ministrija ( ). Uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßanas pasåkumu plåns gadam Pēdējo reizi sk Iekšlietu ministrija ( ). Infromatîvais ziñojums par ekonomisko migråciju Baltijas valstîs. Pēdējo reizi sk Paßlaik ÈUMSILS izstrådå treßo valstu pilsoñu integråcijas programmas viena gada un daudzgadu straté iju, kas paredz arî uzlabot treßo valstu pilsoñu uzñemßanu. Íis Treßo valstu valstspiederîgo integråcijas fonds tiek izstrådåts saskañå ar Eiropas Komisiju. Ar Eiropas Savienîbas Padomes lémumu 2007/435/EK gada 25. jünijå tika nodibinåts Eiropas fonds treßo valstu pilsoñu integråcijai no lîdz gadam ES dalîbvalstîs. Tas notiek vispåréjås ES programmas Solidaritåte un migråcijas plüsmu pårvaldîba ietva - ros. Vispåréjås programmas un fonda mér is ir taisnîgas attieksmes nodroßinåßana pret treßo valstu pilsoñiem, kuri likumîgi uzturas ES teritorijå, un nepiecießamîba péc spécî - gåkas integråcijas politikas, lai pieß irtu treßo valstu pilsoñiem lîdzvértîgas tiesîbas un pienåkumus ar ES pilsoñiem. Informåcijas avots: Èpaßo uzdevumu ministrija sabiedrîbas integråcijas lietås (2008). The Fund for the Integration of Third-Country Nationals, 2007 Annual Programme. 32 Intervijas ar LU Sociålo un politisko pétîjumu centra direktoru Nilu MuiΩnieku un Lat - vijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas priekßsédétåju Péteri Krîgeru gada aprîlî. 33 Intervija ar Aråbu kultüras biedrîbas valdes priekßsédétåju Hosamu Abu Meri un bied - rîbas Afrolat valdes priekßsédétåja vietnieku DΩordΩu Stîlu gada aprîlî.

8 44 MĀCĀMIES UZ EMT ir jåuzturas Latvijå piecus gadus ar termiñuzturéßanås at auju un piecus gadus ar paståvîgås uzturéßanås at auju. Tåtad kopumå, lai k ütu par Latvijas pilsoni, ßai personai péc studiju beigšanas valstî jåpavada vél desmit gadu. 34 Imigråcijas likums skaidri nenosaka, vai, izsniedzot paståvîgås uzturéßanås at auju, studiju laiks tiek ieskaitîts nepårtrauktås uzturéßanås laikå. PMLP interpretåcijå studiju laiks netiek ieskaitîts, jo studenta statuss ir pårejoßs. Taçu tiek pie auts, ka studijås pavadîto laiku varétu ieskaitît, ja, pieméram, gadu péc stu diju beigßanas imigrants bütu pavadîjis nodarbinåtå statuså Latvijå. 35 Tomér, tå kå Imigråcijas likums skaidri nedefiné, ka paståvîgås uzturéßanås laikå ieskaita akreditétas izglîtîbas iestådes audzékña vai pilna laika studenta måcîbu laiku, tad praksé tas netiek pielietots. Bet ES direktīva trešo valstu pilsoņu gadījumā auj ñemt vérå pusi no uzturéßanås periodiem studiju vai arodmåcîbu nolükå, piesa koties paståvîgås uzturéßanås at aujai. 36 Izñémums ir iespéjams, ja paståvîgås uzturéßanås at aujas vietå persona izvélas sañemt EK paståvîgå iedzîvotåja statusu Latvijå. Tad likums skaidri noteic, ka nepårtrauktas uzturéßanås laikå ie - skaita pusi no akreditétas izglîtîbas iestådes audzékña vai pilna laika studenta måcîbu laika. 37 Kå viens no iemesliem, kåpéc ir izveidojusies ßåda situåcija, varétu büt fakts, ka Latvijå, atß irîbå no daudzåm Eiropas valstîm, tiek uzskatîts, ka årvalstu studenti ßeit ieradußies tikai uz studiju laiku un pēc tam brauks prom. Tåpéc netiek veicinåta viñu saikne ar Latvijas valsti, atvieglojot pilsonîbas iegüßanas nosa - cî jumus. Turpretî, pieméram, Somijas valdîba, domåjot, kå lai piesaista augsti kvalificétu darbaspéku un inteli entos cilvékus valstî, atvieglo studentiem pilsonîbas iegüßanas procesu un nosacîjumus. 38 Problémas un ieteikumi: Sociålo, veselîbas aprüpes un izglîtîbas pakalpojumu nepieejamîba Pirmos piecus gadus pirms paståvîgå statusa sañemßanas imigrants ar termiñ - uzturéßanås at auju Latvijå ir sociåli neaizsargåts. Íî persona nav tiesîga sañemt valsts garantétu veselîbas aprüpi, sociålo palîdzîbu, atbalstu bezdarba gadî jumå. Visi veselîbas aprüpes, sociålie, kå arî juridiskie pakalpojumi, imigrantam ir jå - sedz no saviem lîdzek iem, kaut arî treßås valsts pilsonis, kas ieradies uz darba lîguma pamata, no pirmås nodarbinåtîbas dienas makså tådu paßu ienåkuma un 34 Intervija ar Aråbu kultüras biedrîbas valdes priekßsédétåju Hosamu Abu Meri gada aprîlî. 35 Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî. 36 ES Padomes direktîva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to treßo valstu pilsoñu statusu, kuri ir kådas dalîbvalsts paståvîgie iedzîvotåji (4. pants). LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32003L0109:LV:HTML Pēdējo reizi sk Likums Par Eiropas Kopienas paståvîgå iedzîvotåja statusu Latvijas Republikå, spékå no , bez grozîjumiem (3. pants). 38 Intervija ar Naturalizåcijas pårvaldes priekßnieces vietnieci Solvitu Vîbu gada aprîlî.

9 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 45 sociålo nodokli kå jebkurß strådåjoßs Latvijas iedzîvotåjs. Lai sañemtu termiñ - uzturéßanås at auju, imigrantam ir nepiecießams uzrådît veselîbas apdroßinå - ßanas polisi, kas sedz visus årstniecîbas pakalpojumus. Íîs personas nevar sañemt valsts garantéto juridisko palîdzîbu. 39 Tas padara îpaßi neaizsargåtus tos treßo valstu pilsoñus, kuri Latvijå ierodas uz darba lîguma vai uzñémuma lîguma pamata. 40 Izñemot Valsts darba inspekciju, nav nevienas citas valsts institücijas, kas kaut da éji uzñemtos atbildîbu par imigranta ar termiñ uztu - ré ßanås at auju sociålo labklåjîbu Latvijå. 41 Sociåli neaizsargåti ir arî treßo valstu iece otåju imenes locek i, kam Latvijå ir termiñuzturéßanås at auja. Íîm imeném no saviem ienåkumiem jåapmakså veselîbas un izglîtîbas pakalpojumi, jo arî iece otåja nepilngadîgajiem bérniem ne - tiek nodroßinåta valsts garantétå medicîniskå aprüpe, izglîtîba, sociålå aiz sar - dzîba. 42 Viñiem ßie izdevumi jåsedz no saviem ienåkumiem. Ja imenes kopéjie ienåkumi ne auj tādus pakalpojumus apmaksåt, paståv sociålås atstumtîbas risks. Kå îpaßa riska grupa ßajå situåcijå jåuzlüko tießi bérni, jo lîdzek u trükums var negatîvi ietekmét viñu labklåjîbu un attîstîbu. Íåda situåcija ir pretrunå ar bérnu tiesîbu aizsardzîbu, kas prasa, lai visiem bérniem Latvijå valsts nodroßi - nåtu visas tiesîbas un brîvîbas, neatkarîgi no bérna, viña vecåku, aizbildñu, imen es locek u rases, tautîbas, dzimuma, valodas, partijas piederîbas, politiskås un reli iskås pårliecîbas, nacionålås, etniskås vai sociålås izcelsmes, dzîvesvietas valstî, mantiskå un veselîbas ståvok a, dzimßanas vai citiem apståk iem. 43 Jåatzîmé, ka kopéjo situåciju par treßo valstu pilsoñu sadzîves apståk iem, so - ciålo un veselîbas aprüpes pakalpojumu izmantoßanu Latvijå ßobrîd uzzinåt nav iespéjams, jo ßådi dati apkopoti netiek. Tåpat netiek arî pétîts, kas notiek ar lau - låtajiem, kuri ierodas Latvijå imenes apvienoßanås nolükå, ko dara imigrantu bérni, un kådas ir viñu vajadzîbas sabiedrîbå Intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî. 40 Sîkåk par to sada å par pieeju darba tirgum. Informåcijas avots: intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî. 41 Intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî. 42 Personåm, kas Latvijå uzturas ar termiñuzturéßanås at auju, un viñu bérniem, netiek nodroßinåta valsts garantéta medicîniskå aprüpe, izglîtîba, sociålie pakalpojumi un sociålå palîdzîba. To paredz Årstniecîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas iz - darîti lîdz (18. pants); Izglîtîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (3. pants); Sociålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (3. panta 1. da a); Valsts sociålo pabalstu likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (4. panta 2. da a). 43 Bérnu tiesîbu aizsardzîbas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz (3. panta 2. da a). 44 Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî.

10 46 MĀCĀMIES UZ EMT Situåcijas apraksts: Måjoklis imigrantiem Bütisks imigrantu integråcijas politikas aspekts ir måjok a pieejamîba. Viens no gadå pieñemtås Ministru kabineta måjok u politikas koncepcijas mér iem ir radît iespéju ikviena cilvéka dalîbai sava måjok a izvélé un veidoßanå, atbilstoßi Latvijå paståvoßajam dzîves lîmenim un måjok a standartam, vienlaicîgi veidojot sociålos (sociålå pabalsta) dzîvok us maznodroßinåtåm un sociåli mazaiz sar gåtåm imeném (personåm). 45 Imigranti måjok u politikas dokumentos kå îpaßa mér a grupa nav pieminéti. Íobrîd måjok u pieejamîbu imigrantiem nosaka tirgus apståk i un darba devéju atbalsts, nevis valsts politika måjok u jomå. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neuzdroßinås aktualizét jautåjumu par måjok u politiku darba iece otå jiem un viñu imeném vispåréjås smagås vietéjås situåcijas ar måjok a nodroßinåjumu dé. 46 Tajå paßå laikå citu valstu pieredze liecina, ka imigrantu iek außanås vie - téjå sabiedrîbå kå pretstats geto kvartålu veidoßanai ir cießi saistîta ar to, kå veidojas måjok u pieejamîba ßiem cilvékiem. Informåcija, kådos apståk os dzîvo treßo valstu iece otåji un viñu imenes nav apkopota. Da éjas ziñas par to parådås tikai masu mediju ziñojumos 47, kas lie - låkoties ståsta par tådiem apståk iem, kad viesstrådnieki atrodas izolåcijå no vietéjås sabiedrîbas. Darba devéju noståja, ka viesstrådnieki var atrasties tikai uzñémuma teritorijå un iztikt bez kontaktéßanås ar vietéjiem iedzîvotåjiem, ir saistîta ar viedokli, ka ßie cilvéki aizbrauks un tåpéc nav vérts neko darît, lai sek - métu viñu iek außanos Latvijas sabiedrîbå. 48 LDDK atbalsta cirkulåro migråciju, lai viesstrådnieki no treßajåm valstîm Latvijå ierastos tikai uz darba veikßanu konkrétå periodå un tad dotos prom. Arî Latvijas valdîba labpråtåk runå par cirkulåro migråciju. Bet pétîjumi, kas veikti Austrijå un Íveicé liecina, ka cirkulårå migråcija praksé neîstenojas. 49 To pieråda arî Våcijas piemérs. Tur 20. gs gados såkotnéji uz noteiktu laiku atbraukußie viesstrådnieki valsti nepameta, paliekot uz pastå - 45 Re ionålås attîstîbas un paßvaldîbas lietu ministrija ( ). Måjok u politikas kon cep cija. Pēdējo reizi sk Intervija ar LDDK Izglîtîbas un nodarbinåtîbas eksperti Ilonu Kiukucåni gada aprîlî. 47 Intervija ar Cilvéktiesîbu centra pétnieci Sigitu Zankovsku-Odiñu gada aprîlî. Akule, D., Lulle, A. (2008). The challenges facing migrants from Belarus, Moldova and Ukraine on labour markets and in societies of the new EU memberstates: Country field research on Latvia commissioned by the Soderkoping process secretariat. International Organization for Migration. (Nepublicéts materiåls.) 48 Sigita Zankovska-Odiña: Ir ziñots par situåciju Liepåjå, kur mongo u viesstrådnieki dzîvo uzñémuma teritorijå un tiek laisti årå reizi nedé å uz veikalu, un uzñémuma vadîba uzskata to par normålu. 49 AK Europa (2007). Circular migration Issues paper on circular migration, 4. lpp. Pēdējo reizi sk

11 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 47 vîgu dzîvi. 50 Íî Rietumeiropas valstu pieredze liecina, ka uzsvars uz cirkulåro migråciju drîzåk ir érts mîts, kas tiek izmantots sabiedriskås politikas telpå, lai izvairītos no imigrantu integråcijas jautåjumiem, tostarp no måjok a situåcijas risinåßanas péc bütîbas. Íobrîd valsts institücijas nedomå, kå panåkt, lai viesstrådnieki neizolétos no sa - biedrîbas, bet iesaka ierobeωot vietéjå darba tirgus pieejamîbu treßo valstu pilsoñiem, pamatojot to tādējādi, ka, paståvot ierobeωojoßai imigråcijas politikai, ir iespéjams izvairîties no segregåcijas tendencém, tå saukto geto rajonu izveidoßanås. Íajos rajonos ir augsta mazkvalificétu årzemnieku koncentråcija, augsts bezdarba procents un augsts noziedzîbas lîmenis.51. Nevienå valsts politikas dokumentå paßlaik nav iztirzåts, kå bütu jåveidojas valsts politikai iece otåju izmitinåßanas jomå, lai novérstu izolétu imigrantu rajonu veidoßanos. Problémas un ieteikumi: Imigrantu måjok u politikas veidoßana Treßo valstu iece otåju skaitam valstî palielinoties, måjok u jautåjums büs jårisina. Lai nepie autu, ka Latvijå veidojas izoléti iece otåju geto rajoni, ir nepiecießama starp valsti un paßvaldîbåm koordinéta måjok u politika. 52 Tiek norådîts, ka valsts un paßvaldîbu atbalsts iece otåjiem måjok a iegüßanai nevar büt labåks, nekå tas ir vietéjiem iedzîvotåjiem, jo tas saß els sabiedrîbu, vietéjo iedzīvotāju da u no - skañojot pret imigrantiem. 53 Tomēr nav citu alternatîvu imigrantu integråcijas sekméßanai, kå iek aujot ßo cilvéku grupu valsts veidotajå måjok u politikå, jo citådi tas var novest pie negatîvåm sociålåm sekåm. 54 Lai mazinåtu spriedzes veidoßanos starp vietéjiem iedzîvotåjiem un iece otåjiem, valsts atbalsts bütu jåorganizé tå, lai no tå labumu tießå veidå gütu arî vietéjie iedzîvotåji. Viens ßåds piemérs savulaik bija Sorosa fonda atbalstîtie latvießu valodas apguves kursi Mucenieku vietéjiem iedzîvotåjiem, lai viñi justu arî personîgu labumu no Muce - nieku patvéruma meklétåju izmitinåßanas centra atraßanås ciemå Fargues, P. (2008). Circular migration: Is it relevant for the South and East of the Med - detarian? Florence: Robert Schuman Centre for Advanced Studies. Pēdējo reizi sk Iekßlietu ministrija ( ). Koncepcija par migråcijas politiku nodarbinåtîbas kontekstå, 21. lpp. Nav apstiprinåta Ministru kabinetå. news id=1111&news pos=0&menu id=20 Pēdējo reizi sk Intervija ar LU Sociålo un politisko pétîjumu centra direktoru Nilu MuiΩnieku gada aprîlî. 53 Intervija ar Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas priekßsédétåju Péteri Krîgeru gada aprîlî. 54 Intervija ar LU Sociålo un politisko pétîjumu centra direktoru Nilu MuiΩnieku gada aprîlî. 55 Intervija ar LU Sociålo un politisko pétîjumu centra direktoru Nilu MuiΩnieku gada aprîlî.

12 48 MĀCĀMIES UZ EMT 2. Darba tirgus pieejamîba Situåcijas apraksts: Darba at auja Migråcijas politika Latvijå ir vérsta uz iekßéjå darba tirgus aizsardzîbu. 56 Priekß - roka nodarbinåßanai Latvijå tiek dota vietéjiem iedzîvotåjiem un ES pilsoñiem. Proti, viesstrådnieki no treßajåm valstîm Latvijå var tikt uzñemti tikai péc darba devéja pieteiktas vakances, ja uz ßo vakanci méneßa laikå nepiesakås atbilstoßas kvalifikåcijas Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ES pilsonis. Tomēr daωå - dåm imigrantu grupåm piek uves Latvijas darba tirgum nosacîjumi atß iras at - karîbå no uzturéßanås at aujas veida, profesijas, kå arî uzturéßanås ilguma. Relatîvi brîva pieeja Latvijas darba tirgum ir paståvîgo uzturéßanås at auju sañémußo iece otåju laulåtajiem, kas ir årvalstnieki ar termiñuzturéßanås at auju. Íiem cilvékiem darba at auja tiek izsniegta uz uzturéßanas at aujas laiku ar tie - sîbåm strådåt pie jebkura darba devéja Latvijå. 57 Tomér, lai vietéjais darba de - véjs varétu ßådu årvalstnieku nodarbinåt, attiecîgajai vakancei jåbūt palikušai brîvai vienu ménesi. Brîvi pieejams Latvijas darba tirgus ir tiem iebraucéjiem, kam ir paståvîgås uz - turéßanås at auja vai EK paståvîgå iedzîvotåja statuss Latvijå. Íie iebraucéji var mainît darba devéju un nodarboßanås jomu atbilstoßi viñu iespéjåm un vélmém. Izñémums ir årzemnieki, kuriem ir EK paståvîgå iedzîvotåja statuss citå ES valstî. Viñiem, såkot strådåt Latvijå, pirmajå gadå ir nepiecießama darba at auja, viñu statuss tiek pielîdzināts cilvékiem ar termiñuzturéßanås at auju. IerobeΩota pieeja darba tirgum ir imigrantam ar termiñuzturéßanås at auju, kas piesaistîts vienam darba devéjam, un brîvas mobilitåtes iespéjas ßim iebraucéjam vietéjå darba tirgü nepaståv. Ja termiñuzturéßanås at auju sañémis imigrants paliek bez darba, viñam Latvija jåpamet. 58 Praksē tāda situācija var izveidoties arî gadîjumos, ja viesstrådniekam Latvijå mainås darba devéjs, jo viñam jåsa - ñem jauna darba at auja. Bet, lai pretendétu uz jaunu darba at auju, jaunajam darba devéjam nepie cie ßams veikt visu darba at aujas pieprasîßanai nepiecie - ßamo proce düru, ieskaitot vakances izsludinåßanu uz vienu ménesi un darba izsaukuma noformēšanu. 59 Tas prasa aptuveni divus mēnešus, bet ārzemniekam valstī ir ļauts uzturēties tikai 45 dienas pēc pirmās darba atļaujas anulācijas. Tas nozīmē, ka zaudējot darbu pie pirmā darba devēja, ārzemniekam var būt jāaiz - brauc no valsts, gaidot darba un uzturēšanās atļaujas, lai strādātu pie cita darba 56 Iekßlietu ministrija ( ). Koncepcija par migråcijas politiku nodarbinåtîbas kontekstå. id=1111&news pos=0&menu id=20 Pēdējo reizi sk MK noteikumi Nr. 116 Årvalstnieku un bezvalstnieku nodarbinåßanas kårtîba Latvijå, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Papildu informåciju par laulåto årvalstnieku darba at aujas iegüßanas nosacîjumiem sk. sada å Uzturéßanås at - aujas. 58 Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz MK noteikumi Nr. 44 Noteikumi par darba at aujåm årzemniekiem, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz

13 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 49 devēja Latvijā. Izbraukšana var nebūt nepieciešama, ja dokumentu kārtošana ar jauno darba devēju tiek uzsākta, vēl strādājot pie pirmā darba devēja. Ja darba devéjs var nodro ßinåt stabilu darbavietu, tad termiñuzturéßanås at auju uz darba lîguma pamata årzemniekam var pieprasît uz laiku lîdz pieciem gadiem. Imigranti ar termiñuzturéßanås at auju Latvijas darba tirgü var iesaistîties arî kå individuåli komersanti un paßnodarbinåtas personas. Årvalstnieki dokumentus termiñuzturéßanås at aujai var iesniegt vai nu no savas mîtnes zemes, vai Latvijå, iece ojot ar vîzu. Íajos gadîjumos darba devéja izsaukums nav nepiecießams. 60 Ja årzemnieks ir paßnodarbinåta persona, viñß var pieprasît uzturéßanås un darba at auju uz laiku lîdz vienam gadam, pamatojoties uz zvérinåta revidenta pårbaudîtu biznesa plånu paredzétajam darbîbas laikam, dokumentiem, kas aplie - cina personîgo finanßu lîdzek u pietiekamîbu biznesa plåna îstenoßanai u. c. Ja årzemnieks vélas paßnodarbinåtå statusu Latvijå pagarinåt, at auja jålüdz atkal, izpildot visas administratîvås prasîbas no jauna. 61 Ja årvalstnieks vélas Latvijå darboties kå individuåls komersants un sañemt uz - turéßanås un darba at auju uz laiku, kas nepårsniedz piecus gadus, viñam kå individuålam komersantam jåbüt re istrétam komercre istrå. Arî ßajå gadîjumå årzemniekam termiñuzturéßanås sañemßanai jåiesniedz virkne dokumentu tådu kå zvérinåta revidenta pårbaudîts biznesa plåns paredzétajam darbîbas laikam, pietiekamu projekta îstenoßanai personîgo finanßu lîdzek u pierådîjums u. c. 62 Ja årzemnieks strådå vairåkås komercsabiedrîbås, ieñem vairåkus amatus vienå komercsabiedrîbå vai strådå vairåkås specialitåtés vienå komercsabied - rîbå, darba at auja nepiecießama katram darba veidam. 63 Íåda prasîba noteikta, lai kontrolétu imigrantu aktivitåti darba tirgü, jo konstatéti desmitiem gadîjumu, kad årzemniekiem izsniegtas termiñuzturéßanås at aujas Latvijå kå komerc - re istrå re istrétu personålsabiedrîbu valdes locek iem ar paraksta tiesîbåm, bet īstenībā viņi veic celtnieka pienåkumus. Tådå veidå darba devéjs izvairås no darba izsaukuma organizéßanas un brîvås vakances testa veikßanas, kå arî no ikméneßa maksas par darba at auju årzemniekam LVL 35 apmérå. 64 Latvijå ikvienam ir noteiktas vienlîdzîgas tiesîbas uz darbu, taisnîgiem, droßiem un veselîbai nekaitîgiem darba apståk iem, kå arî uz taisnîgu darba samaksu. 65 Lai nodroßinåtu, ka viesstrådniekiem Latvijå ir pietiekami lîdzek i uzturam un dzîvei, darba devéjam ir jåmakså viesstrådniekam alga, kas nav mazåka par 60 Imigråcijas likums paredz virkni izñémumu, kad darba at auju izsniedz bez darba devéja izsaukuma lîdz ar termiñuzturéßanås at auju. Tas attiecas uz studentu apmaiñu, praksém, zinåtnes jomu u. c. Imigråcijas likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izda - rîti lîdz (9. pants). 61 MK noteikumi Nr. 813 Uzturéßanås at auju noteikumi, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Turpat. 63 MK noteikumi Nr. 44 Noteikumi par darba at aujåm årzemniekiem, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Intervija ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi gada aprîlî. 65 Darba likums, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz

14 50 MĀCĀMIES UZ EMT méneßa vidéjo bruto darba samaksu valstî gadå gada aprîlî ßî minimålå darba samaksa bija 398 lati ménesî. 67 Problémas un ieteikumi: Nepietiekama statusa droßîba Latvijå Viesstrådnieki ar termiñuzturéßanås at auju Latvijå ir piesaistîti vienam darba devéjam un pilnîbå no viña atkarîgi. Mainoties darba nosacîjumiem vai darbu zaudéjot, uzturéßanås un darba at auja k üst nederîga un strådniekam ir jåpamet Latvija, jo viña uzturéßanås valstî ir saistîta ar darbu. Ja darba at auja k üst ne - derîga, darba ñéméjam Latvija jåpamet pat tad, ja uzturéßanås at aujas termiñß nav beidzies. Uzturéßanås un darba at auju kårto nevis pats viesstrådnieks, bet gan darba de - véjs. Lîdz ar to iespéjams, ka viesstrådnieks tiek maldinåts par patieso situåciju, un darba devéjs viñu nodarbina nelegåli, patiesîbå nepiecießamos dokumentus nemaz nenokårtojis. Kaut gan viesstrådnieks ßådå situåcijå k üst par upuri darba devéja prettiesiskai rîcîbai, sankcijas tiek vérstas pret viesstrådnieku, viñu izsütot ar iespéjamu piecu gadu liegumu iebraukt Íengenas valstu zonå. 68 Pašreiz nav mehånisma, kå viesstrådniekam sevi aizsargåt ßådas darba devéja prettie - siskas rîcîbas gadîjumå. Viesstrådniekiem ir arī maz iespéju cînîties pret nepa - matotu atlaißanu, jo ir dotas tikai 20 dienas, kuru laikå darba devéja lémumu apstrîdét. Íis termiñß ir påråk îss, lai viesstrådnieks aizståvétu savas tiesîbas, samekléjot nepiecießamo juridisko palîdzîbu un iesniedzot prasîbu pret darba devéju. 69 Jåuzsver, ka personas ar termiñuzturéßanås at auju nevar sañemt valsts garantéto juridisko palîdzîbu. Arī tās personas, kuru uzturéßanås valstî ir nelegåla proti, ja personai vairs nav pamata büt valstî, kå tas ir darba vietu zaudéjußam treßås valsts pilsonim, kas Latvijå iebraucis nodarbinåtîbas no - lükos, nevar iegüt valsts sniegtu bezmaksas juridisko palîdzîbu. 70 Kaut gan nav 66 MK noteikumi Nr. 515 Noteikumi par årzemniekiem nepiecießamo finanßu lîdzek u apméru un finanßu lîdzek u esîbas konstatéßanas kårtîbu, spékå no , bez grozîjumiem. 67 Intervija ar NVA direktores vietnieci nodarbinåtîbas politikas jautåjumos Viju Raçinsku gada aprîlî. 68 Akule, D., Lulle, A. (2008). The challenges facing migrants from Belarus, Moldova and Ukraine on labour markets and in societies of the new EU member states: Country field research on Latvia commissioned by the Soderkoping process secretariat. International Organization for Migration. (Nepublicéts materiåls.) 69 Intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ieva Liepiñu gada aprîlî. 70 Latvijas bezmaksas juridiskås palîdzîbas koncepcija neparedz sniegt bezmaksas juri - disko palîdzîbu treßo valstu pilsoñiem, kuri Latvijå uzturas nelegåli. Valsts nodroßinåtas ju ridis kas palîdzîbas likums noteic, ka bezmaksas juridiskå palîdzîba jånodroßina patvé ruma meklétajiem, bég iem vai personåm, kuråm ir pieß irts alternatîvais statuss, ka arî tådiem årzemniekiem, kuriem ßåda palîdzîba paredzéta divpuséjos lîgumos, ko Latvija noslégusi ar citåm valstîm, un treßo valstu (ne ES) pilsonim, ja viñß tiesiski uzturas Latvijå un ir sañé - mis paståvîgås uzturéßanas at auju. Saskañå ar Imigråcijas likuma 56. pantu aizturétajam årzemniekam ir tiesîbas sazinåties ar savas valsts pårståvniecîbu un sañemt savas valsts nodroßinåtu juridisko palîdzîbu. Pétîjums Atgrießana, PMLP, Eiropas migråcijas tîkls, gads.

15 MĀCĀMIES UZ EMT: IMIGRANTU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ 51 pieejama detalizéta informåcija, uz kåda pamata treßo valstu pilsoñi no Latvijas ir izraidîti, un vai tam ir bijis sakars ar darba devéja negodpråtîgu rîcîbu, kopéjå statistika par piespiedu izraidîßanu ir apkopota. Saskañå ar PMLP informåciju no lîdz gadam pieñemts lémums par piespiedu izraidîßanu uz Krieviju 252 gadîjumos, Ukrainu 128, Moldovu 106, Baltkrieviju 63, Gruziju 31, Arméniju 15, AzerbaidΩånu 9, Uzbekistånu 8 gadîjumos. 71 Gan valsts pårvaldes, gan darba devéju pårståvji atzîst, ka darba at auju noforméßanas procedüra Latvijå ir laikietilpîga un dårga. 72 Valsts nodeva par uzturé - ßanås at aujas noforméßanu uz vienu gadu par vienu viesstrådnieku Latvijå lîdz gada 1. jülijam bija 533 lati, 73 gandrîz seßas reizes lielåka nekå Lietuvå un gandrîz astoñas reizes lielåka nekå Igaunijå. Tåpéc Latvijas darba devéji ieved un re istré viesstrådniekus, pieméram, Lietuvå, bet nodarbina Latvijå uz darba komandéjuma pamata. 74 Íåds konteksts arî stimulé imigrantu nelegålo nodar bi - nåtîbu Latvijå, par kuras apjomu ticamus datus iegüt ir grüti. 75 Jåuzsver, ka no gada 1. jülija izmaksas, kas jåsedz darba devéjam, lai uz - aicinåtu un nodarbinåtu treßås valsts pilsoni, ir samazinåtas lîdz 148 latiem gadå. Nākotnē tiks vienkårßota arī pieteikßanås procedüra, izveidojot vienas pieturas a entüru (sîkåks apraksts 1. noda å). 76 Situåcijas apraksts: Valsts valodas prasme un kvalifikåcija darbam Latvijå Darba tirgus pieejamîba Latvijå ir cießi saistîta ar valsts valodas prasmi, jo lielå da å profesiju drîkst strådåt tikai tad, ja noteiktå lîmenî apgüta valsts valoda. Íådas formålas prasîbas paståv saskañå ar valsts valodas politikas vadlînijåm, kas paredz stiprinåt latvießu valodas statusu. 77 Imigrantiem nepiecießamais valsts valodas prasmes lîmenis ir atkarîgs no no - darbi nåtîbas valsts vai privåtajå sektorå, kå arî no profesijas statusa, proti, vai tå ir reglamentéta vai nereglamentéta profesija. Reglamentétåm profesijåm 71 Iekßlietu ministrija ( ). Informatîvais ziñojums par Vienotås patvéruma un migråcijas vadîbas sistémas attîstîbas programmas gadam îstenoßanu gadå. Pēdējo reizi sk Intervijas ar PMLP Migråcijas politikas noda as vadîtåju Ilzi Briedi un LDDK Izglîtîbas un nodarbinåtîbas eksperti Ilonu Kiukucåni gada aprîlî. 73 Iekßlietu ministrija ( ). Informatîvais ziñojums par ekonomisko migråciju Baltijas valstîs. Pēdējo reizi sk Intervija ar LDDK Izglîtîbas un nodarbinåtîbas eksperti Ilonu Kiukucåni gada aprîlî. 77 Íumilo,. u. c. (2007). Nere istrétås nodarbinåtîbas novértéjums. Rîga: Latvijas Univer - sitåte, 53. lpp. 76 Ekonomikas ministrija ( ). Uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßanas pasåkumu plåns gadam Pēdējo reizi sk Izglîtîbas un zinåtnes ministrija ( ). Valsts valodas politikas programma gadam: Informatîvå da a. Pēdējo reizi sk

16 52 MĀCĀMIES UZ EMT ne pie cießamo latvießu valodas prasmes lîmeni nosaka valsts, nereglamentétåm profe sijåm darba devéjs. 78 Valdîba nosaka reglamentéto profesiju sarakstu, kas skar tådas sabiedriskås intereses kå sabiedriskå droßîba, veselîba, tikumîba, vese - lîbas aizsardzîba un tå joprojåm. 79 Problémas un ieteikumi: 1. Neesoßs atbalsts valsts valodas apguvei Latvijå Prakse liecina par valsts valodas prasmes lîmeña prasîbu pretrunîgu lieto jumu no valsts ieståωu puses, nodroßinot vai liedzot pieeju Latvijas darba tirgum treßo valstu pilsoñiem. To ilustré gadîjums, kad darba at auja viesstrådnieku no - darbinåßanai privåtajå sektorå Latvijå tikusi dota, taçu termiñuzturéßanås at auja atteikta, pamatojoties ar nepietiekamåm valsts valodas zinåßanåm. 80 Pašlaik imigrantiem nav pieejami nekådi valsts atbalstîti latvießu valodas kursi, måcîbu materiåli vai citi palîglîdzek i valodas apguvei. 81 Nenotiek arî valsts sa - darbîba ar darba devéjiem, lai veicinåtu valsts valodas apguvi viesstrådnieku vidü. Paßreiz valsts valodas normu ievéroßanu tiek mé inåts panåkt ar sodiem, nevis latvießu valodas måcîßanos viesstrådnieku vidü tiek motivēta, piedåvåjot ßådas iespéjas. Dati par valsts valodas lietojumu imigrantu vidü vél tiek ap - kopoti. 82 Lai veidotu valsts valodas apmåcîbas programmu iebraucéjiem, Valsts valodas a entüra plåno aptaujåt viesstrådniekus par to, kådu valodu viñi izmanto ikdienas saziñå Latvijå, kå raugås uz iespéjåm un nepiecießamîbu apgüt lat - vießu valodu un kådi ir viñu plåni attiecîbå un darbu un dzîvi valstî. 83 Valsts valodas kå otrås valodas apguves pieredze Latvijå ir veidojusies kopß gada. Taču latvießu valodas kå sveßvalodas måcîßana atrodas attîstîbas såkumstadijå, un ßim mér im pieejamie metodiskie materiåli ir oti trücîgi MK noteikumi Nr. 44 Noteikumi par darba at aujåm årzemniekiem, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz MK noteikumi Nr. 296 No tei - kumi par profesionålo un amata pienåkumu veikßanai nepiecießamo valsts valodas zinå - ßanu apjomu un valodas prasmes pårbaudes kårtîbu, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Likums Par reglamentétajåm profesijåm un profesionålås kvalifikåcijas atzîßanu, spékå no ar grozîjumiem, kas izdarîti lîdz Sîkåk par reglamentéto profesiju atzîßanu sk. Rauhvagers, A. (2002). Årvalstu kvalifikåciju atzîßana: Rokasgråmata diplomatzîßanas speciålistiem. Rîga: Akadémiskås informåcijas centrs. 80 Intervija ar Tiesîbsarga biroja juriskonsulti Ievu Liepiñu gada aprîlî. 81 Intevijas ar LDDK Izglîtîbas un nodarbinåtîbas eksperti Ilonu Kiukucåni un Valsts Valo - das a entüras Sociolingvistikas da as vadîtåju Daigu Jomu gada aprîlî. 82 Intervija ar Valsts Valodas a entüras Sociolingvistikas da as vadîtåju Daigu Jomu gada aprîlî. 83 Turpat. 84 Laiveniece, D. (2007). Iespéjas skolotåju sagatavoßanai darbam ar latvießu valodas kå sveß valodas apguvéjiem. Konferences Imigrantu integråcijas aspekti Latvijas sociåli eko - no miskajå vidé rakstu kråjums. Liepåja: Soli pa solim, lpp.