untitled

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "untitled"

Transkripts

1 EIROPAS PARLAMENTS Transporta un tūrisma komiteja IEKŠPOLITIKAS ĢENERĀLDIREKTORĀTS POLITIKAS DEPARTAMENTS STRUKTURĀLĀ UN KOHĒZIJAS POLITIKA B PRAKTISKA ROKASGRĀMATA LV

2 Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību Bezmaksas tālruņa numurs (*): (*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju numuriem, vai arī par šo tālruņa numuru izmantošanu ir jāmaksā. Liela daļa papildu informācijas par Eiropas Savienību ir pieejama internetā. Tai var piekļūt, izmantojot Europa serveri ( Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās. Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, gads. ISBN doi: /69100 Printed in Belgium IESPIESTS UZ BALTA, HLORU NESATUROŠA PAPĪRA

3 EIROPAS PARLAMENTS IEKŠPOLITIKAS ĢENERĀLDIREKTORĀTS POLITIKAS DEPARTAMENTS STRUKTURĀLĀ UN KOHĒZIJAS POLITIKA B PRAKTISKA ROKASGRĀMATA Transporta un tūrisma komiteja

4 AUTORI Nils DANKLEFSEN un Piero SOAVE, B politikas departaments strukturālā un kohēzijas politika, Eiropas Parlaments VALODU VERSIJAS Oriģināls: EN Tulkojumi: BG CS DA DE EL ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV FOTO Shutterstock, istockphoto, Eiropas Parlaments PAR REDAKTORU Lai sazinātos ar politikas departamentu vai pieteiktos uz ikmēneša informatīvo biļetenu, lūdzu, rakstiet poldep-cohesion@europarl.europa.eu Manuskripts pabeigts gada aprīlī. Brisele, European Parliament, 2009 ATRUNA Par šajā dokumentā paustajiem viedokļiem ir atbildīgs tikai autors, un tie var neatspoguļot Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju. Pavairošana un tulkošana nekomerciālām vajadzībām atļauta, ja ir norādīts avots un ja izdevējs ir iepriekš informēts, un tam ir nosūtīta kopija.

5 SATURS PRIEKŠVĀRDS... 7 VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA... 9 CEĻŠ, KAS EJAMS...19 POLITIKAS DEPARTAMENTS...31 PAPILDU INFORMĀCIJA...35 PAPILDU INFORMĀCIJAS AVOTI...38 SATURS

6

7 Eiropas transporta politikas pamatam un mērauklai jābūt ilgtspējas koncepcijai No Eiropas Parlamenta gada 12. februāra rezolūcijas par Komisijas Balto grāmatu Eiropas transporta politika gadam: laiks pieņemt lēmumu.

8

9 PRIEKŠVĀRDS 7 Godājamais deputāt! Es vēlētos izmantot izdevību un sveikt Jūs Eiropas Parlamentā, kā arī sniegt informāciju par ekspertu konsultācijām, izmantojot iestādes resursus. Efektīvs parlamentārais darbs balstās uz specializētu, objektīvu, kvalitatīvu un aktuālu informāciju. Šim nolūkam tika izveidotas piecas pētniecības vienības, proti, politikas departamenti. To darbība skar visas Eiropas Parlamenta kompetences jomas. Tās nodarbojas ar augstas kvalitātes neatkarīgu pētniecību, ko veic gan pašu, gan ārējie eksperti. B politikas departaments strukturālā un kohēzijas politika īpaši darbojas piecās politikas jomās, proti, lauksaimniecībā un lauku attīstībā, kultūrā un izglītībā, zivsaimniecībā, reģionālajā attīstībā, transportā un tūrismā. Tas nodrošina dažādus instrumentus, sākot no sarežģītu likumdošanas jautājumu padziļinātas analīzes līdz īsām piezīmēm, kurās iekļauta tikai pamatinformācija, un pat darbsemināriem, kuros uzstājas uzaicinātie eksperti. Šie instrumenti paredzēti Parlamenta struktūru darba atbalstam, piemēram, tieši dodot ieguldījumu kādas īpašas komitejas likumdošanas darbā vai izmantojot to kā pamatinformāciju deputātu delegāciju vīzītēm. Izņemot nedaudzus konfidenciālus dokumentus, visi B politikas departamenta strukturālā un kohēzijas politika sagatavotie dokumenti tiek publicēti Parlamenta tīmekļa vietnē, lai tos varētu izmantot visi deputāti un sabiedrība. Šajā publikācijā Jūs atradīsiet īsu informāciju par nozīmīgākajiem politikas notikumiem transporta un tūrisma nozarē aizvadītajā Parlamenta sasaukumā. Aplūkoti arī uzdevumi, ar kuriem transporta un tūrisma politika saskarsies tuvākajā nākotnē. Visbeidzot tiek sniegts to iespēju kopsavilkums, ko B politikas departaments piedāvā, izmantojot iekšējo un ārējo ekspertu speciālās zināšanas. Patīkamu lasīšanu! Ismael Olivares Martinez Direktors B direktorāts strukturālā un kohēzijas politika Eiropas Savienības Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts PRIEKŠVĀRDS

10 8

11 VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA 9 TRANSPORTS. JURIDISKAIS PAMATS UN GALVENIE NOTIKUMI EK līguma 3. panta 1. punkta f) apakšpunkts un V sadaļa veltīta transporta politikai. Lisabonas līgumā, kas vēl nav stājies spēkā, transporta politika skarta 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā un VI sadaļā par Eiropas Savienības darbību. Romas līgumos dalībvalstis uzsvēra kopējas transporta politikas nozīmi, tai atvēlot atsevišķu sadaļu. Tāpēc transports bija viena no pirmajām kopējām Kopienas politikas jomām. Tomēr, neraugoties uz Komisijas centieniem, kopējai transporta politikai līdz 80. gadu otrajai pusei bija tikai daļēji panākumi. 1985: Ceļš uz Kopienas likumdošanu tika pavērts tikai pēc tam, kad Eiropas Parlaments sāka procesus pret Padomi par bezdarbību. Eiropas Kopienu Tiesa gada 22. maijā lietas 13/83 spriedumā mudināja Padomi rīkoties transporta politikas jomā. 1985: Baltajā grāmatā par iekšējā tirgus izveidi bija iekļauti ieteikumi, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas brīvību, un izklāstītas kopējās transporta politikas pamatnostādnes nolūkā liberalizēt un saskaņot transporta politiku visā Kopienā. 1992: Komisija pieņēma Balto grāmatu par kopējās transporta politikas turpmāko attīstību. Galvenais uzsvars bija uz transporta tirgu atvēršanu. Vienlaikus Baltā grāmata iezīmēja pagrieziena punktu ceļā uz integrētu pieeju, iekļaujot visus transporta veidus un pamatojoties uz ilgtspējīgas mobilitātes modeli. 1996: Tiek pieņemts lēmums par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. 2001: Baltajā grāmatā Eiropas transporta politika gadam laiks pieņemt lēmumu (COM(2001) 370) Komisija pirmo reizi analizēja Eiropas transporta politikas problēmas un uzdevumus, īpaši saistībā ar tolaik gaidāmo ES paplašināšanos austrumu virzienā. Tajā tika prognozēts ievērojams satiksmes pieaugums, saistīts ar satiksmes sastrēgumiem un pārblīvētību, īpaši attiecībā uz autotransportu un gaisa transportu, kā arī arvien lielākas veselības un ekoloģiskās izmaksas, radot nopietnu draudu ES kon- VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

12 10 kurētspējai un klimata aizsardzības mērķiem. Lai risinātu minētās problēmas un izveidotu ekonomiski efektīvu transporta sistēmu, kas vienlaikus atbilstu arī vides un sociālajiem mērķiem, Komisija iesniedza 60 pasākumu kopumu. Ar minētajiem pasākumiem bija paredzēts pārtraukt ekonomiskās izaugsmes un satiksmes pieauguma savstarpējo sasaisti un novērst dažādo transporta veidu nevienādo izaugsmi. 2004: TEN-T pamatnostādņu pārskatīšana, ņemot vērā ES paplašināšanos. 2006: Komisija publicēja gada transporta Baltās grāmatas termiņa vidusposma pārskatu Eiropas dinamisma saglabāšana ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā, (COM(2006) 314). TRANSPORTS. MĒRĶI UN SASNIEGUMI Mobilitāte ir Eiropas Savienības galvenais princips. Eiropas transporta politika ir saskarne starp visām galvenajām politikas jomām. To veido daudzi svarīgi pīlāri, piemēram, rūpniecības, ekonomikas, vides un sociālā politika. Transporta politika ir galvenais Lisabonas stratēģijas elements un ievērojami veicina ES teritoriālo un sociālo kohēziju. Veiksmīga Eiropas iekšējā tirgus izveide, iekšējo robežu nojaukšana un arvien zemākas transporta cenas, pateicoties transporta tirgu atvēršanai un liberalizēšanai, kā arī ražošanas un glabāšanas sistēmu pārmaiņas ir izraisījušas pastāvīgu transporta pieaugumu. Tomēr, lai gan transporta nozare ir ļoti veiksmīga un dinamiska no ekonomiskā viedokļa, tā arvien vairāk sociāli un ekonomiski sazarojas, šādi uzsverot pieaugošo ilgtspējīgas mobilitātes modeļa nozīmi. Minētais modelis ir kā virves vilkšana katram uz savu pusi, kad iesaistīti divu atšķirīgu mērķu kopumi. No vienas puses, Eiropas transporta politikas viennozīmīgs mērķis bija nodrošināt personu un preču efektīvu mobilitāti par godīgu cenu, to padarot par konkurētspējīga ES iekšējā tirgus un brīvas personu pārvietošanās pamatu. No otras puses, nepieciešams nonākt pie augošās satiksmes problēmas risinājuma un jāsamazina tās sekas, piemēram, satiksmes negadījumi, elpošanas ceļu saslimšanas, troksnis, kaitējumi videi un satiksmes sastrēgumi. Sociālā dimensija nodarbinātības un darba apstākļu ziņā, kā arī saistībā ar pasažieru tiesībām, transporta drošumu un drošību ir trešais svarīgais Eiropas transporta politikas pīlārs. Eiropas transporta politikai kopš gada Baltās grāmatas par transporta politiku un tās gada termiņa vidusposma pārskatīšanas 1 ir ievērojami panākumi, risinot ilgtspējīgas mobilitātes uzdevumus. Eiropas transporta tiesiskais regulējums pavisam noteikti ir mainīts. Ir pieņemti daudzi būtiski un bieži vien arī ļoti strīdīgi tiesību akti sastāvdaļas, piemēram: 1 COM(2001) 370, COM(2006) 314.

13 11 jaunu stimulu piešķiršana dzelzceļam, izmantojot pirmo, otro un trešo dzelzceļa tiesību aktu kopumu, kuros galvenais jautājums ir tirgus atvēršana, kā arī drošība, sadarbspēja un pasažieru tiesības; jaunas pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkliem (TEN), kurās prioritāte ir dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi un jūras transports; satiksmes novirzīšanas programmas, piemēram, sākotnējā Marco Polo un pašreizējā Marco Polo II; jaunā direktīva par Eurovignette 2, kura veltīta likmju saskaņošanai visās dalībvalstīs un vienādām infrastruktūras izmaksu aprēķināšanas metodēm; jaunā direktīva paredz arī maksājumu diversifikāciju, ņemot vērā vides aspektus un noslogotību, un līdz ar to nodrošina dalībvalstīm satiksmes vadības instrumentu; trīs tiesību aktu kopumi par jūras drošību; iniciatīva par Eiropas vienoto gaisa telpu; jauns tiesiskais regulējums par sabiedrisko transportu; aviācijas iekļaušana ES emisiju kvotu tirdzniecības shēmā; Eiropas Aviācijas drošības aģentūras ( EASA), Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA), Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) un Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras (TEN- TEA) izveide; triju vērienīgu tehnoloģijas projektu sākšana satelītnavigācijas sistēma Galileo, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) un programma SESAR, lai uzlabotu gaisa satiksmes kontroles infrastruktūru; šie lielie Eiropas projekti ir paredzēti, lai palīdzētu nodrošināt efektīvāku un drošāku satiksmes vadību nākotnē; pasažieru tiesību nostiprināšana civilajā aviācijā un dzelzceļa transportā. TRAN komiteja ir bijusi viena no visvairāk nodarbinātajām komitejām, ņemot vērā koplēmuma procedūras, kurās Parlaments kā likumdevēja iestāde bieži ir izmantojis savas pilnvaras. Vērā ņemams piemērs bija divkāršā ostas dokumentu paketes noraidīšana, tomēr ir bijuši arī citi gadījumi, kad Parlaments ir veiksmīgi grozījis daudzus Komisijas priekšlikumus. Turklāt daudzos gadījumos tas ir aicinājis uzsākt politikas iniciatīvas un iesniedzis detalizētus priekšlikumus, lai mainītu Eiropas transporta politiku. Daudzus pieprasījumus Komisija ņēma vērā savos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos. Īsumā vispārīgu pārskatu par ES transporta politiku var atrast Eiropas Parlamenta faktu lapās, ko regulāri atjaunina. Detalizēts pārskats par TRAN komitejas pasākumiem aizvadītajā Parlamenta sasaukumā pieejams TRAN komitejas sekretariāta ziņojumā par rezultātiem 3. Turklāt virkni transporta politikas svarīgāko notikumu aizvadītajā Parlamenta sasaukumā var atrast brošūrā Jautājumi, kurus Parlamentam izdevās ietekmēt ( Issues where Parliament made a difference ) gada 17. maija Direktīva 2006/38/EK. 3 Eiropas Parlaments Panākt, lai transports Eiropā būtu ilgtspējīgs, efektīvs un drošs. Transporta un tūrisma komiteja darbībā, Brisele VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

14 12 TRANSPORTA POLITIKA DAŽI GALVENIE RĀDĪTĀJI Turpmāk minētie fakti un skaitļi norādīti, lai sniegtu pārskatu par transporta politikas ekonomisko, sociālo un vides dimensiju. Šis īsais kopsavilkums, kas nav izsmeļošs, jāuzskata par sākumpunktu. Ja vien nav norādīts citādi, izmantotie avoti ir Statistikas kabatformāta grāmata ES enerģētikas un transporta nozare skaitļos (Statistical Pocketbook 2009 EU Energy and Transport in Figures), oficiāli Komisijas dokumenti, Eiropas Vides aģentūras ziņojumi un ziņojums, kas sagatavots mērķa grupās pašreizējām diskusijām par transporta nākotni. Transporta ekonomiskā dimensija Transporta pakalpojumi veido 4,3 % no kopējās pievienotās vērtības ES, neieskaitot transportu pašu vajadzībām, transporta infrastruktūras izbūvi un uzturēšanu un transporta līdzekļus. Eiropas loģistikas īpatsvars tiek lēsts aptuveni 14 % apmērā no IKP. Transporta veidu sadalījums gadā kravas transportā četri zemes transporta veidi (autotransports, dzelzceļa transports, iekšējie ūdensceļi un cauruļvadi) 27 ES valstīs veidoja miljardus t/km. Autotransporta īpatsvars bija 72,7 %, dzelzceļa 17,1 %, iekšējo ūdensceļu 5,3 % un naftas cauruļvadu 4,9 %. Ja ieskaita ES iekšējo jūras transportu (aptuveni miljardi t/km) un ES iekšējo gaisa transportu (aptuveni 3,1 miljards t/km), autotransporta īpatsvars samazinās līdz 45,6 %, dzelzceļš veido 10,7 %, iekšējie ūdensceļi 3,3 %, naftas cauruļvadi 3,0 %, jūras transports 37,3 % un gaisa transports 0,1 % no kopējā rādītāja (visi skaitļi attiecas uz 27 ES valstīm gadā). Pasažieru sauszemes pārvadājumi gadā veidoja miljardu p/km (jeb km uz personu). Automobiļi veidoja 80 % no šā kopējā rādītāja, mehāniskie divriteņu transportlīdzekļi 2,6 %, autobusi 9,2 %, dzelzceļš 6,7 %, savukārt tramvajs un metro 1,5 %. Ja šajā aprēķinā ieskaita ES iekšējo gaisa transportu (aptuveni 571 miljards p/km gadā) un ES iekšējo jūras transportu (aptuveni 41 miljards p/km), vieglo automobiļu īpatsvars samazinās līdz 72,4 %, savukārt mehānisko divriteņu transportlīdzekļu līdz 2,4 %. Autobusi šajā gadījumā veido 8,6 %, dzelzceļš 6,1 % un tramvaji un metro

15 13 1,3 %. Divi atlikušie veidi gaisa un jūras transports veido 8,8 % un 0,6 % transporta veidu sadalījumā (visi skaitļi attiecas uz 27 ES valstīm gadā). No līdz gadam preču pārvadājumi pieauga par aptuveni 2,7 % gadā, savukārt pasažieru pārvadājumi par aptuveni 1,7 % gadā gadā salīdzinājumā ar gadu 27 ES valstīs kravu autotransporta (t/km) pieaugums bija 27 %. Vairāk nekā 90 % Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības pārvadājumu tiek veikti, izmantojot jūras transportu, un vairāk nekā 3,7 miljardi tonnu kravas gadā tiek iekrauts un izkrauts ES ostās. Prognozē, ka jūras transports, izmantojot ES ostas, pieaugs par 1,6 miljardiem tonnu un gadā sasniegs 5,3 miljardus tonnu gadā 27 ES valstīs tika izmantoti pasažieru gaisa kuģu, turklāt gandrīz 500 no tiem bija vairāk nekā 250 sēdvietu. Šajā skaitlī nav ietverti privātie gaisa kuģi. To ir aptuveni Transports un vide Transporta īpatsvars galīgajā energoresursu patēriņā ES-27 valstīs ir aptuveni viena trešdaļa, un transports tagad ir lielākais galīgo energoresursu patērētājs. Autotransporta īpatsvars kopējā rādītājā ir 74 %, aviācijas 15 %, jūras transporta 7,8 %, dzelzceļa 2,2 % un iekšzemes navigācijas 1,0 %. Kopš gada transports ir bijis visstraujāk augošā nozare. Tas veido gandrīz ceturtdaļu no visām 27 ES valstu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Kopējās 27 ES valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas no līdz gadam samazinājās par 7,9 %, savukārt transporta nozares situācija ir atšķirīga. Tajā pašā periodā transporta siltumnīcefekta gāzu emisijas (iekļautas Kioto protokolā) palielinājās par 27 %. Līdzās ievērojamam jūras transporta (+58 %) un starptautiskās aviācijas (+98 %) emisiju kāpumam, kopējais lēstais ES transporta emisiju pieaugums no līdz gadam bija 36 %. Transporta nozares attīstība traucē centieniem visās citās nozarēs. Ja transporta nozarē nebūtu šīs negatīvās tendences, 27 ES valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas no līdz gadam būtu samazinājušās par 14 % nevis par 7,9 % gadā autotransports veidoja 71 % no visām transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām. Jūras un gaisa transporta īpatsvars bija attiecīgi 15 % un 12 %. Iekļaujot to spēkstaciju emisijas, kuras ražo dzelzceļa transportā izmantojamo elektroenerģiju, dzelzceļa īpatsvars veido aptuveni 1,6 %. Saskaņā ar ceļojumu apsekojumiem lielākā daļa braucienu (97,5 %) ir īsāki par 100 km. Tomēr atlikušie 2,5 % veido vairāk nekā pusi no visiem p/km. Puse ES pilsoņu veikto braucienu ir īsāki par 5 km gadā 27 ES valstīs bija 229 miljoni vieglo automobiļu. To skaits 27 ES valstīs palielinājās par 22 %, kas atbilst 52 miljoniem automobiļu. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

16 14 Aptuveni 30 % 15 ES valstu iedzīvotāju jeb gandrīz 120 miljoni cilvēku saskaras ar autotransporta radītiem trokšņiem, kas pārsniedz 55dB(A). Lai gan, aplūkojot vienu satiksmes vienību, jūras transports joprojām ir energoefektīvākais transporta veids, jūras transporta radītās kopējās ārējās izmaksas, ko sedz pasaules pilsoņi, un vides resursu patēriņš veido aptuveni 300 miljardu euro gadā (2006. gads), no kuriem 21 % veido ES flote (64 miljardi) 4. No kopējā autotransporta radīto emisiju apjoma pilsētu mobilitāte rada 40 % CO 2 emisiju un līdz pat 70 % no citām autotransporta radītajām piesārņojošo vielu emisijām. Dānijā un Nīderlandē velotransporta nobrauktā attāluma rādītājs ir vairāk nekā 10 reižu lielāks nekā Francijā un Apvienotajā Karalistē 5. Pilsētu izplešanās ir bijusi raksturīga pilsētu izaugsmei pēdējo piecu desmitgažu laikā visā Eiropā. Kopš 50. gadu vidus Eiropas pilsētas ir paplašinājušās vidēji par 78 %, savukārt iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai par 33 %. 6 Piecās ES lidostās ir vairāk nekā gaisa kuģu kustību (pacelšanās un nolaišanās ar pasažieriem un kravu) gadā. Tas atbilst vairāk nekā vienai kustībai minūtē 18 stundas dienā. Aptuveni 37 lidostās ir vairāk nekā gaisa kuģu kustību gadā. 4 Eiropas Parlaments, Jūras transporta ārējās izmaksas, Brisele Dānijā 936 km un Nīderlandē 848 km/uz personu gadā salīdzinājumā ar 75 km Francijā un Apvienotajā Karalistē un tikai 20 km Spānijā (EEA 2008, 31. lpp.). 6 Parīzes Charles de Gaulle lidosta, Frankfurtes (pie Mainas) lidosta, Londonas Heathrow lidosta, Amsterdamas Schiphol lidosta un Madrides Barajas lidosta.

17 15 Transporta sociālā dimensija Transporta pakalpojumu sniegšana veido 4,3 % no kopējās nodarbinātības ES, neieskaitot transportu pašu vajadzībām, transporta infrastruktūras izbūvi un uzturēšanu un transporta līdzekļus gadā transporta nozarē bija nodarbināti aptuveni 8,8 miljoni cilvēku. Aptuveni 10 % no tiem strādāja dzelzceļa, 2 % jūras transporta, 0,4 % iekšzemes ūdensceļu transporta, 5 % gaisa transporta nozarē un 30 % veica transporta papilddarbības un palīgdarbības (piemēram, kravas apstrādi, strādāja ceļojumu un transporta aģentūrās un kā tūroperatori). Autotransporta nozarē nodarbināti aptuveni 50 % no visiem transporta nozarē nodarbinātājiem, turklāt divas trešdaļas strādā ar kravas transportu, savukārt viena trešdaļa pasažieru transporta nozarē. ES mājsaimniecības tērē aptuveni 13,7 % no saviem ienākumiem jeb 949 miljardus euro par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar transportu, padarot transportu par otro lielāko budžeta posteni pēc izmaksām, kas saistītas ar mājokli. Aptuveni viena trešdaļa no šīs summas (310 miljardi euro) tika izmantota transportlīdzekļu pirkšanai. Transporta drošība gadā ceļu satiksmes negadījumos (mirstība 30 dienu laikā) ir gājuši bojā cilvēki. Salīdzinājumā ar gadu ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir samazinājies gandrīz par ceturtdaļu (24,8 %). Transporta infrastruktūra TEN-T tīkls būs plašs un dažāds. Tas aptver km ceļu, km dzelzceļa (no kuriem km būs paredzēti ātrgaitas vilcieniem) un km iekšējo ūdensceļu. Tīkla mezgli ir 411 starptautiskas lidostas un 404 lielas jūras ostas. Pamatojoties uz dalībvalstu informāciju, izmaksas par visa tīkla pilnveidošanu un modernizēšanu gadā sasniegs 900 miljardus euro. No tiem 500 miljardi euro jāiegulda gadā (no tiem 270 miljardi euro ir paredzēti prioritāriem virzieniem un projektiem). Lēš, ka laiks, ko persona vidēji pavada braucot, ir aptuveni 1,1 stunda dienā, un pēdējos 40 gadus tas ir saglabājies salīdzinoši stabils. Tomēr pāris pēdējo desmitgažu laikā ir pieaugusi personu mobilitāte, pateicoties pārejai uz ātrākiem transporta veidiem un līdzekļiem. Saistībā ar jūras transportu Eiropā tiek nodarbināti 1,5 miljoni cilvēku. Aptuveni 70 % no darbiem, kas saistīti ar kuģošanu, ir krastā, proti, kuģu būvē, kuģu arhitektūrā, zinātnē, inženierijā, elektronikā, kravas apstrādē un loģistikā. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

18 16 tā ieguldījums IKP sasniedz 11 % un nodarbinātības īpatsvars pārsniedz 12 % (24 miljonus darbavietu) gadā 27 ES valstīs lietošanā bija km dzelzceļa sliežu, no kurām gandrīz 50 % bija elektrificētas. Pēc Kanādas Eiropas Savienībai ir otrā garākā piekrastes līnija pasaulē ( km). TŪRISMA POLITIKA EK līgumā vēl nav paredzēts atsevišķs juridiskais pamats tūrismam. Šī situācija mainīsies, līdzko spēkā stāsies Lisabonas līgums, kura 195. pantā paredzēts, ka Eiropas Savienībai ir likumdošanas kompetence tūrisma jomā, pat ja tas ir atbalsta rīcības pilnvaru kontekstā (6. pants). Vairāk nekā 90 % tūrisma uzņēmumu ir mazie uzņēmumi, kuros nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus. Nozarē dominē MVU, un tā veido 4 % no ES IKP. Nozarē darbojas 2 miljoni uzņēmumu, kuros nodarbināti 4 % no kopējā darbaspēka (aptuveni 8 miljoni darbinieku). Ja ņem vērā dažādos veidus, kādos tūrisms ir iesaistīts citās ekonomikas nozarēs, Ņemot vērā tās nozīmi ekonomikā, tūrisma nozare ir neatņemama Eiropas ekonomikas sastāvdaļa, tāpēc ir vajadzīgi pasākumi, lai to palīdzētu organizēt un attīstīt. Raugoties no Eiropas perspektīvas, tūrisma politika nozīmē arī atbalstu vispārējiem politikas mērķiem nodarbinātības un izaugsmes jomā. Tūrisms ir arī daļa no plašākas vides politikas, un šī dimensija laika gaitā ir kļuvusi arvien nozīmīgāka. Eiropas tūrisma politika varētu arī ievērojami palīdzēt risināt pašreizējās ekonomikas krīzes problēmu gada februārī vairāk nekā ES iedzīvotāju (15 gadus un vairāk gadus veci) piedalījās Komisijas veiktā aptaujā. Apsekojuma rezultāti liecina, ka vismaz 50 % pilsoņu katru gadu dodas atvaļinājumā un vismaz 48 % plāno pavadīt atvaļinājumu pašu valstī (salīdzinājumā ar 43 % gadā). Četri no desmit pilsoņiem, kas plāno atvaļinājumu gadā, uzskatīja, ka tiem ir pietiekami daudz līdzekļu (41 %), savukārt viens no desmit (11 %) atzina, ka tam ir nopietnas finanšu problēmas ar atvaļinājuma plānošanu. Tomēr tikai 19 % bija gandrīz pārliecināti, ka nedosies atvaļinājumā gadā. Tas ir ievērojami mazāk nekā gadā (32 %). 28 % no tiem, kas plānoja atvaļinājumu, joprojām bija neziņā par tā ilgumu un mērķi. Ievērojami pieauga to cilvēku skaits, kuri paši veica plānošanas darbu (56 %), daudzos gadījumos izmantojot internetu. Vairākums (54 %) dod priekšroku tradicionālajiem tūrisma galamērķiem, savukārt tikai 28 % izvēlas jaunus mērķus. Tā vietā, lai dotos lētākā ceļojumā (16 %), daudzi cilvēki izvēlas maksāt vairāk un arī saņemt vairāk (33 %). Puse eiropiešu atvaļinājumā dodas jūlijā un augustā. Finansiālu iemeslu dēļ cilvēki arvien mazāk dodas 7 Papildu informācija: Pasaules Tūrisma organizācijas ziņojums Tourism Highlights 2008.

19 17 ziemas brīvdienās; 42 % izvēlas nedoties ziemas atvaļinājumā. Citi (23 %) dod priekšroku ceļojumiem klusajā sezonā. (Sīkāku informāciju skatīt WTO Barometer, gada janvāris.) Saskaņā ar Eurostat ziņojumu Nr. 13/2009 nakšņošanu skaits ES viesnīcās gadā salīdzinājumā ar gadu samazinājās par 0,5 %. Nerezidentu segments (-1,1 %) bija galvenais šā krituma iemesls. Piecas valstis veido vairāk nekā 70 % no tūrisma darījumiem viesnīcās pavadīto nakšu izteiksmē: Spānija (270 milj.), Itālija (247 milj.), Vācija (219 milj.), Francija (204 milj.) un Apvienotā Karaliste (173 milj.). Lielāko kritumu reģistrēja Kiprā (-4,8 %), Grieķijā (-4,6 %) un Nīderlandē (-4,1 %). Savukārt citās valstīs bija novērojams stiprs pieaugums (Slovākija (+7,7 %), Polija (+4,7 %) un Lietuva (+4,6 %)). Tūristu nakšņošanas segmentā bija vērojams neliels kritums, savukārt ES pilsoņu veikto brīvā laika ceļojumu skaits gadā pieauga par 7,1 % (visvairāk pirmajā gada pusē), lielākoties tie bija īsāka laika ceļojumi. Šī pati tendence (1,6 %) tika konstatēta pasažieru gaisa pārvadājumu nozarē. Tā nedaudz samazinājās pēdējos četros gada mēnešos gada beigās Parlaments aicināja Komisiju izstrādāt tūrisma politiku, pamatojoties uz partnerību, kura padarītu Eiropu par iecienītāko tūrisma galamērķi, kas būtu labāk marķēts un videi draudzīgāks. Pastāvīgajā ziņojumā par jaunu Eiropas tūrisma politiku cita starpā aicināts nodrošināt ātrāk un lētāk pieejamas tūristu vīzas, ticamu, standartizētu un aktuālu statistiku, kvalitātes standartu saskaņošanu attiecībā uz tūristu naktsmītnēm un lielāku patērētāju aizsardzību un pasažieru tiesību ievērošanu. Tā kā Regulā Nr. 261/2004 šajā saistībā aplūkots tikai gaisa transporta jautājums, Parlaments mēģināja minētās tiesības paplašināt un ietvert arī dzelzceļa un jūras transporta pasažieru segmentu. Pēdējās Parlamenta, Padomes un Komisijas iniciatīvas var novērst atlikušās nepil- nības (Regula Nr. 1371/2007, COM(2008) 816 un COM(2008) 817). Turklāt papildus Eiropas marķējuma izveidei, kas attiecas uz visiem tūrisma galamērķiem, kurus apkalpo tūroperatori, Parlaments aicināja Komisiju īstenot arī dažādas jaunas iniciatīvas, kurās ietilpst veselības tūrisma attīstīšana, tādu objektu izveide, kas paredzēti tūristiem ar mazāku mobilitāti, jaunatnes transporta kartes ieviešana eiropiešiem, kuri saņem programmas Erasmus stipendijas, kā arī klusās sezonas tūrisma programma Ulysses pensionāriem un tā saucamais piemiņas maršruts, iezīmējot bijušā dzelzs priekškara taku. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

20 18

21 CEĻŠ, KAS EJAMS 19 STARP EKONOMIKAS KRĪZI UN KLIMATA PĀRMAIŅĀM Lai gan daudzi pamatdokumenti jau pieņemti pirms gada velēšanām, TRAN komitejai joprojām ir daudzi uzdevumi šajā jaunajā Parlamenta sasaukumā no līdz gadam. Divām attīstības tendencēm būs izšķiroša nozīme, un tās būs noteicošas turpmākajās TRAN komitejas diskusijās. Pirmkārt, ekonomikas lejupslīde pašreizējā pasaules finanšu un ekonomikas krīze padara pasaules ekonomikas nākotni neprognozējamu. Šī krīze jau nopietni ietekmējusi Eiropas transporta nozari, un tā negatīvo ietekmi izjutīs arī turpmāk, ja krīze turpināsies. Mazāk tirdzniecības nozīmē arī mazāk transporta. Šo vienkāršo formulu apstiprina jaunākie rādītāji un ziņas no dažādām transporta nozarēm un uzņēmumiem. Negatīvu ietekmi jau jūt Eiropas kravas transporta nozare, sākot no kuģniecības uzņēmumiem un aviosabiedrībām līdz kravas piegādātājiem un dzelzceļam. Īpaši negatīvi pasažieru transporta jomā ir skarta gaisa satiksmes nozare. Vēl vairāk samazinoties ienākumiem, varētu vēl vairāk samazināties pieprasījums pēc mobilitātes, īpaši tūrisma un atpūtas vajadzībām. Nopietnas diskusijas TRAN komitejā gada martā par laika nišu sadali, ņemot vērā ekonomisko krīzi, sniedza ieskatu tajās grūtībās, kādas rodas saistībā ar iespējamiem pielāgošanās pasākumiem visās transporta nozarēs. Krīzes ietekmi ir grūti novērtēt, jo joprojām trūkst pilnīga pārskata. Tas liecina, cik svarīga ir detalizēta ietekmes novērtēšana dažādajās transporta nozarēs, kā arī novērtējums par to, ciktāl Kopienas politikas nozares ir pielāgotas turpmākajiem uzdevumiem. Otrs ļoti svarīgs uzdevums ir saistīts ar Eiropas transporta sistēmas nepietiekamo ekoloģisko efektivitāti. Lai gan pašreizējā ekonomiskā krīze varētu uz laiku samazināt transporta pieprasījumu, Eiropas Vides aģentūra (EVA) jaunākajā ziņojumā 8 uzsver, ka transporta attīstība norisinās nepareizā virzienā. Šajā ziņojumā sniegtie rādītāji un atspoguļotās tendences, no kurām dažas tika minētas iepriekš, ir satraucošas un uzsver vajadzību pēc tūlītējiem un 8 EVA ziņojums Nr. 3/2009 Transports krustcelēs. TERM 2008: rādītāji, kas raksturo transportu un vidi Eiropas Savienībā, Kopenhāgena CEĻŠ, KAS EJAMS

22 20 tālejošiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz skartas transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijām, gaisa piesārņojumu, troksni un dzīvotņu zudumu. Tas, kā ES ar politiku, tostarp transporta politiku, pārvarēs ekonomikas krīzi, noteiks arī veiksmi vai neveiksmi cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai gan ekonomikas krīze vēl vairāk negatīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku un sabiedrību, tomēr ir vispāratzīts, ka tā būs pārejoša. Taču no zinātniskā viedokļa raugoties, vairs nav nekādu šaubu ja tagad visās nozarēs vienlaikus nopietni nerisinās klimata pārmaiņu problēmu, sekas būs neatgriezeniskas un katastrofālas. Eiropas Parlaments gada 4. februāra rezolūcijā 2050: Nākotne sākas jau šodien ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām 9 konsekventi uzsvēra nepieciešamību risināt klimata pārmaiņu un to ietekmes problēmas ar politiskiem un izglītības pasākumiem, kas pamatotos uz ilgtermiņa perspektīvām, un konsekventi īstenojot lēmumus par īstenošanu, nepakārtojot tos īstermiņa politiskiem mērķiem. Ekonomisko krīzi var uzskatīt arī par tālejošu politisku pārmaiņu sākumpunktu un iespēju ceļā uz ilgtspējīgu ekonomiku, kas turpmākajos gados piedāvās jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem. Tā ir arī iespēja ieviest ilgi gaidītas pārmaiņas, virzoties uz integrētu un ilgtspējīgu Eiropas transporta sistēmu, kā to aicināja EVA. Līdzās šiem diviem ļoti svarīgajiem uzdevumiem jaunās TRAN komitejas programma lielā mērā būs atkarīga no: jaunās Komisijas darba programmas; galvenajiem projektiem, kas jau tiek īstenoti. Daži iespējamie galvenie projekti izklāstīti turpmāk tekstā. PAŠLAIK ĪSTENOJAMIE GALVENIE PROJEKTI Eurovignette Eiropas Parlaments gada martā pirmajā lasījumā pieņēma priekšlikumu par direktīvas par Eurovignette pārskatīšanu, kurā lielākoties aplūkota smagā kravas transporta ārējo izmaksu iekļaušana. Principā Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas pieeju. Turpmāk maksa par smagkravas transportlīdzekli, kas pārsniedz 3,5 t, tiks noteikta, ne tikai izmantojot infrastruktūras izmaksas, bet arī balstoties uz gaisa un trokšņa piesārņojumu, ko tas rada. Parlaments uzskata, ka jābūt iespējai uzlikt kravas automobiļiem maksu par sastrēgumiem maksimālās slodzes periodos uz noslogotiem ceļiem, lai gan īpašas aprēķina metodes un noslogotības ierobežojumi tekstā iekļauti nebija. Ja TRAN komiteja nolems turpināt darbu pie šā projekta otrajā lasījumā, Parlamenta otrais lasījums jau notiks jaunā Parlamenta sasaukumā. 9 Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas galīgajā ziņojumā, kurā ierosināti pienācīgi pasākumi visos līmeņos, EP iekļāva arī vairākus ieteikumus par turpmākajiem pasākumiem transporta nozarē (77. līdz 106. punkts).

23 21 Transporta tiesību aktu pielāgošana ekoloģiskiem mērķiem Ārējo izmaksu iekļaušana transporta nozarē ir vienprātīgi atzīts par vienu no vissarežģītākajiem jautājumiem, ar ko saskarsies Eiropas transporta politika turpmākajos gados. Parlaments gada martā pieņēma rezolūciju, kurā kritizēja Komisiju par kopējas stratēģijas trūkumu saistībā ar videi draudzīgāku transportu un par to, ka nav izmantojama modeļa, lai novērtētu ārējās izmaksas, piemēram, transporta ietekmi uz vidi. Komisijas tiesību aktu kopums saistībā ar videi draudzīgāku transportu (greening transport) paredzēts, lai palīdzētu izpildīt ES mērķus klimata un energoresursu jomā. Tajā ir iekļauti daudzi paziņojumi, un tas paredzēts, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu un nodrošinātu, ka transporta reālās cenas tiek atspoguļotas faktiskajā cenā. Parlamenta rezolūcijā uzsvērts, ka Komisija nav izstrādājusi un iesniegusi vispārēji piemērojamu, pārredzamu un visaptverošu modeli, lai kopumā novērtētu ārējās izmaksas. Tā nav analizējusi ietekmi uz katru transporta veidu un praktiski līdz šim iesniegusi tiesību aktus tikai attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Tāpēc Parlaments mudināja Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, pirmkārt, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus par visiem transporta veidiem, un, otrkārt, lai iesniegtu visaptverošu plānu, kā aprēķināt un iekasēt ārējās izmaksas un novērtēt to ietekmi, pamatojoties uz visaptverošu modeli. Iepriekš minētais EVA ziņojums liecina, ka patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi saskanīgi politikas pasākumi katrā transporta nozarē. Panākt programmas Galileo, SESAR un ERMTS pilnīgu darbību Aizvadītajos gados ES ir sākusi virkni vērienīgu tehnoloģisku projektu, piemēram, tā ir satelītnavigācijas sistēma Galileo, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) un programma SESAR, lai uzlabotu gaisa satiksmes kontroles infrastruktūru. Šie lielie Eiropas projekti ir paredzēti, lai satiksmes vadību nākotnē padarītu efektīvāku un drošāku. Neviens no šiem trim projektiem pagaidām vēl nedarbojas. Vēl jāveic liels darbs, un iespējams vajadzīgas turpmākas diskusijas attiecīgajās komitejās (transporta un rūpniecības komitejās). Galileo, kas aptver ir 30 satelītu un saistīto zemes infrastruktūru, paredzēts pilnīgi izvērst gadā. Pārējiem diviem projektiem, lai tie pilnībā darbotos, būs vajadzīgs vairāk laika. CEĻŠ, KAS EJAMS

24 22 Pilsētas transports Eiropas transporta programmā arvien lielāka prioritāte ir pilsētas transporta problēmas risināšanai ES mērogā. 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, vairāk nekā 60% dzīvo vietās ar vairāk nekā iedzīvotāju, un tendence ir augoša. Pilsētas transports rada 40 % CO 2 un 70 % citu piesārņotāju emisijas, ko izraisa autotransports. Tāpēc pilsētu apvidos ir liels transporta enerģijas efektivitātes uzlabošanas un emisiju samazināšanas potenciāls. Veicinot virzību uz ilgtspējīgu transportu, tiks atvieglināta dzīve ne tikai noslogotās un piesārņotās pilsētās, bet arī ievērojami samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Daudzi Eiropas tiesību akti jau ietekmējuši pilsētu transportu, tomēr vēl nav bijusi īpaša stratēģija, kas būtu veltīta pilsētu transportam ES mērogā. Eiropas Komisija gadā iesniedza Zaļo grāmatu par pilsētu mobilitāti 10, kurā aplūkoja jautājumu, kā izveidot jaunu mobilitātes kultūru pilsētās, lai pilsētu ekonomisko attīstību un saistītās mobilitātes vajadzības saskaņotu ar vajadzību pēc noteiktas dzīves kvalitātes pilsētās un vides aizsardzību. Eiropas Parlaments gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju par šo zaļo grāmatu, gaidot turpmāko rīcību, proti, rīcības plāna izstrādi. Komisija nav ierosinājusi rīcības plāna projektu, un ņemot vērā to, ka līdz Eiropas vēlēšanām gada jūnijā ir maz laika, Parlaments pēc savas ierosmes nolēma izstrādāt citu ziņojumu, kurā tiktu izklāstīti konkrēti pasākumi pilsētas transportam Eiropas mērogā. Parlamenta ieteikumos ietilpst ilgspējīga pilsētas transporta plānu ieviešana un vispārēja piemērošana konurbācijās ar vairāk nekā iedzīvotāju, programmas uzsākšana, lai atjauninātu Eurostat statistiku un datubāzes par mobilitāti pilsētās, un pilsētas mobilitātes observatorijas izveide. Turklāt Parlaments uzsvēra vajadzību pēc lielāka ES finansiālā atbalsta. Diskusijas par mobilitāti pilsētās turpināsies jaunajā Parlamenta sasaukumā. No neierobežotas pārvietošanās brīvības līdz vienotajai gaisa telpai Izrādās, ka nojaukt Eiropas Savienības gaisa robežas ir grūtāk, nekā sauszemes robežas. Komisija sāka rīkoties gadā, kad sagatavoja paziņojumu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošana 11. Koplēmuma likumdošanas procedūra starp Parlamentu un Padomi noslēdzās gada aprīlī, stājoties spēkā četrām regulām, to skaitā ir Pamatregula Nr. 549/04, par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, gaisa telpas organizāciju un izmantošanu un par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību. Parlaments atzīst, ka Līguma konkurences noteikumus nepiemēro gaisa transportam, un tas ir veiksmīgi cīnījies par to, lai izveidotu padomdevēju komiteju tehniskajos jautājumos par vienotās gaisa telpas izveidošanu un paredzētu sankcijas noteikumu neievērošanas gadījumā. Tam arī izdevās gūt panākumus attiecībā uz sadarbību starp civilajiem un militārajiem lietotājiem. Parlamenta sestajā sasaukumā tika samērā veiksmīgi atrisināts svarīgs uzdevums ātrāk izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu gada 4. septembrī plenārsēdē Transporta komiteja debatēs uzdeva jautājumu Komisijai par vienu no svarīgākajām problēmām, proti, vajadzību pēc augšupējas pieejas, kas 10 Zaļā grāmata. Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru, COM(2007) COM(1999) 614.

25 23 ļautu dalībvalstīm izveidot funkcionālos gaisa telpas blokus (satiksmes organizēšanas ziņā optimizēti gaisa ceļi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu patēriņu un emisijas) un ES vairāk rīkoties pēc savas ierosmes. Tad Komisija paziņoja par pāreju uz otro posmu, pamatojoties uz sniegumu un mehānismiem Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai. Vienlaikus Komisija veica pasākumus, lai izveidotu ilgtspējīgāku un funkcionālāku aviāciju (COM2008/389). SESAR (sākotnēji SESAME), kas ir tehnoloģiska kopuzņēmuma programma, sākās Eurocontrol aizgādībā un ar Komisijas TEN-T finansējuma palīdzību. Līdz gadam Komisija izveidos mūsdienīgu Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmu, kas likvidētu aktuālo problēmu, proti, valsts gaisa satiksmes vadību sistēmu sadrumstalotību. Iepriekšējos desmit gados gaisa satiksme ir palielinājusies par vairāk nekā 50 %. Pēc Eurocontrol aplēsēm Eiropā tiek veikti apmēram 8,5 miljoni lidojumu gadā (prognozē 17 miljonus līdz gadam). Visnoslogotākajās dienās tiek veikti pat lidojumu, savienojot aptuveni 130 lidostu. 80 % lidojumu tiek veikti Eiropā. Vidējais attālums ir 826 km gadā reģistrētais pasažieru skaits pārsniedza 790 miljonus, no kuriem 520 miljoni pasažieru lidoja Eiropas Savienībā, un pārvadātās kravas apjoms bija 12,5 miljoni tonnu. Kopš vienotā tirgus izveides gadā tirgū ienāca vairāk nekā 30 jaunas aviokompānijas (sevišķi zemo cenu lidsabiedrības, kuru jauda gadā palielinās par 25 %). Vienotās gaisa telpas (SES-II) pārskatīšanas kontekstā, kuru ierosināja gada jūnijā, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA), kas kopš gada darbojas Ķelnē (tajā piedalās arī četras ārpuskopienas valstis), vajadzētu garantēt augstāko iespējamo vides aizsardzību un risināt izšķirīgus drošības jautājumus (inspekcijas, apmācība un standartizācijas programmas, standarta lidotspējas apliecības, atļaujas izsniegšana trešo valstu operatoriem un to gaisa kuģu drošība kontrole SAFA programmā). Parlaments gada 25. martā pieņemtajā ziņojumā pauda atbalstu diviem Komisijas iesniegtiem tiesību aktiem no otrā tiesību aktu kopuma vienotās gaisa telpas jomā (2008. gads) grozījumi regulā par Eiropas vienoto gaisa telpu un regulā par Eiropas Aviācijas drošības aģentūru. Iepriekšminētajā ziņojumā par Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību īpaši atbalstīts priekšlikumu atļaut EASA uzraudzīt visu Eiropas aviācijas sistēmu. Minētais ziņojums apstiprināja Parlamenta panākto kompromisu, jo īpaši saistībā ar Kopienas efektivitātes mērķiem (tādās svarīgās jomās kā drošība, vide, jauda un rentabilitāte), kurus Komisija pieņēma, apspriedusies ar iesaistītajiem nevalstiskiem dalībniekiem. Parlaments arī izvirzīja saistošus mērķus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un noteica funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi. Tādējādi tiks izveidots elastīgs vienādu bloku tīkls, kas būs pielāgots gaisa satiksmes vajadzībām un sniegsies pāri valstu robežām. EP paredz, ka sestā sasaukuma noslēgumā otrais tiesību aktu kopums vienotās gaisa telpas jomā Eiropas gaisa telpā sniegs to, ko Šengenas nolīgums sniedza personu pārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā. Nākamajā Parlamenta sasaukumā būs jānodrošina, ka vienotās gaisa telpas koncepcija un tās visi dažādie elementi, ieskaitot SESAR tehnoloģisko aspektu, CEĻŠ, KAS EJAMS

26 24 patiešām darbojas. Lai pilnveidotu aviokompāniju sniegumu, nepieciešams izveidot tiešāku maršrutu tīklu, samazināt to radītās emisijas un palielināt gaisa telpas ietilpību. Šajā kontekstā tiks iecelts funkcionālo gaisa telpas bloku koordinators, kas paralēli astoņiem koordinatoriem, kuri jau darbojas TEN-T jomā, reizi trijos mēnešos sniegs ziņojumu Parlamentam. Izveides regulā jau ir paredzēts plānoto pasākumu īstenošanas grafiks. EP uzskata, ka īstenošanas noteikumi būtu jāiesniedz piemērotā termiņā, un ir lūdzis pieņemt saskaņotu ceļvedi, kā faktiski izstrādāt īstenošanas noteikumus, ņemot vērā to prioritāti un savstarpējo saistību. Konkrēti EP ierosina visām iesaistītajām pusēm apņemties pildīt politiskās saistības attiecībā uz tehnoloģisko pamatsistēmu un paātrināt Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanu pilnīgā saderībā ar SESAR izstrādes posmu, lai no gada būtu iespējams izmantot visas tā izvēršanas posma priekšrocības. Astoņpadsmit mēnešus pēc jaunās regulas stāšanās spēkā Komisijai būs jāiesniedz Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par vienotās gaisa telpas tiesisko, drošības, rūpniecisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, ņemot vērā attīstību funkcionālo gaisa telpas bloku un pieejamās tehnoloģijas jomā. Līdzīgs atsauces periods ir noteikts, lai izpildītu snieguma plāna uzdevumus. Nākamajā Parlamenta sasaukumā arī būs jāuzrauga neatkarīgo valsts uzraudzības iestāžu izveide attiecībā uz vienotās gaisa telpas drošības un snieguma prasībām, kā arī gaisa drošībā iesaistīto pušu padomdevēja struktūras izveide, lai konsultētu Komisiju. personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām un invalīdu tiesībām. Minētie priekšlikumi ir daļa no Komisijas mērķa piešķirt pasažieriem lielākas tiesības citu transportlīdzekļu nozarēs, proti, tādas tiesības, kādas tiem ir aviācijas un dzelzceļa nozarē. Uzdevums ir noteikt tiesības pasažieriem, lai minētie transporta veidi būtu pievilcīgāki un viestu lielāku uzticību, kā arī izveidot līdzvērtīgus konkurences noteikumus starp pārvadātājiem dažādās dalībvalstīs un dažādiem transporta veidiem. Ja TRAN komiteja nolems minētos priekšlikumus izskatīt otrajā lasījumā, otrais lasījums Parlamentā notiks jaunā sasaukuma laikā. Turklāt Komisija jau ir paziņojusi par nodomu gada otrajā pusgadā publiskot atskaiti par pasažieru tiesību stāvokli aviācijas nozarē. To jau sen un vairākkārt bija lūgusi TRAN komiteja. Pasažieru tiesības Tieši pirms Parlamenta pēdējā sasaukuma beigām tas pirmajā lasījumā pieņēma Komisijas priekšlikumus par pasažieru tiesībām autobusu un tālsatiksmes, kā arī jūras nozarē, tostarp par

27 25 Spēkā esošo tiesību aktu transponēšana un īstenošana Parlaments vairākās rezolūcijās par labāku likumdošanas procesu apliecināja vēlmi ciešāk sekot līdzi pieņemto tiesību aktu transponēšanai un īstenošanai, jo īpaši Parlamenta komitejās. Salīdzinājumā ar pārējām komitejām TRAN komiteja izskata daudzus tiesību aktu priekšlikumus. Kā minēts iepriekš, nesen tika pieņemti svarīgi tiesību akti ES transporta nozarē, lai gan daži dokumenti (piemēram, tiesību aktu kopums kuģošanas drošības un dzelzceļa jomā) vēl nav pienācīgi iestrādāti vai īstenoti vairākās dalībvalstīs. Nākotnē TRAN komiteja paralēli ziņojumiem par jauniem tiesību aktiem lielāku nozīmi piešķirs spēkā esošo Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzībai. Viens no veidiem, kā tas izdarāms, ir ieceļot referentus vai atvēlot regulāru laiku īstenošanas un transponēšanas jautājumiem, kā vienojās gada septembra Priekšsēdētāju konferencē. GAIDĀMIE JAUNIE PROJEKTI Transporta nākotne Eiropas Komisija nesen sāka debates par galvenajiem uzdevumiem un iespējām transporta nozarē (20 40 gadi). Komisija paziņoja, ka tā publiskos paziņojumu par vidēja termiņa perspektīvu, ko tā plāno pieņemt gada vasarā gada martā trīs mērķa grupas, proti, ekonomika un sabiedrība, vide un tehnoloģija un infrastruktūra un loģistika iesniedza pirmo ziņojumu, kurā izklāstīts scenārijs līdz gadam, norādot uz iespējamās attīstības modeļiem un gaidāmajām problēmām transporta nozarē, piemēram, straujāka globalizācija un lielāka vajadzība pēc mobilitātes, urbanizācija, novecošana, klimata pārmaiņas, piesārņojums un sastrēgumi. Lieli sasniegumi enerģētikas, transporta un sakaru tehnoloģijas jomā ienesīs cilvēku dzīvē, visticamāk, pozitīvas pārmaiņas, tomēr, iespējams, arī nelabvēlīgi ietekmēs transporta sistēmu. ES transporta politikas ietvaros šos uzdevumus būs jārisina, pieņemot jaunas politiskas iniciatīvas. Spēkā esošās baltās grāmatas termiņš beidzas gadā, tāpēc šis paziņojums ir pirmais pasākums periodā pēc paveiktā darba. Transporta nozares nākotne nav pilnībā skaidra. To faktoru mijiedarbība, kuri veido pieprasījumu pēc transporta, ir sarežģīta. Ļoti grūti prognozēt gan tehnoloģiju attīstību, gan arī tādus ārējus faktorus kā ekonomikas vai ģeopolitikas attīstība vai klimata pārmaiņu ietekme. Tomēr, šķiet, lielā mērā pastāv vienprātība par to, ka ES transporta politikā ir pienācis laiks pāriet uz jaunu transporta sistēmu, un tagad ir jārisina jaunie uzdevumi. Šādā ziņā ir liela vienprātība par to, ka vidējā un ilgākā termiņā Eiropas Savienībai ir nepieciešams skaidrs redzējums par to, kāda ir vēlama un ilgstpējīga Eiropas transporta sistēma. Šajā redzējumā vajadzētu iekļaut idejas un ierosinājumus par: mobilitātes vajadzībām un virzītājiem nākotnē; dzīvotspējīgākām pilsētām un jaunu pilsētu mobilitātes kultūru; individuālo mobilitāti, kas ir neatkarīga no parastajiem enerģijas avotiem; CEĻŠ, KAS EJAMS

28 26 tehniskiem risinājumiem, kas izmantojumi jaunās paaudzes vilces dzinēju sistēmās, un attiecīgiem pārejas periodi, kas jāparedz līdztekus; virzīšanos uz integrētu transporta sistēmu; transporta infrastruktūras politiku nākotnē; ārējām izmaksām, tarifa shēmām un efektivitātes pasākumiem; transporta tirgu liberalizāciju, organizāciju un regulēšanu nākotnē; izpratni par faktoriem, kas veido pieprasījumu pēc transporta, un to vadību; uzvedības izmaiņām; labāku informācijas tehnoloģiju, lai efektīvāk izmantotu un integrētu transporta tīklus; drošumu un drošību; vidēja un ilgāka termiņa prioritātēm pētniecībā un tehnoloģiskajā izstrādē (RTD) attiecībā uz transportu. Šīs galvenās debates ir tikko sākušās, un tās intensīvi turpināsies jaunajā parlamenta sasaukumā. TEN-T nākotne Zaļās grāmatas (2009. gada februāris) par Eiropas Transporta tīkla politikas 12 pārskatīšanu mērķis bija pielāgot Kopienas rīcību, ņemot vērā jaunās problēmas, ar ko saskaras ES, jo īpaši saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām, Lisabonas stratēģijas sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem un ES darbību starptautiskā līmenī, lai uzlabotu saikni starp ES un tās kaimiņvalstu un pārējās pasaules infrastruktūru. Komisija ierosināja nostiprināt tīklu integrāciju kā pasažieriem, tā precēm, labāk izmantojot kombinētos pārvadājumus, optimizējot automatizēto transporta sistēmu izmantošanu un veicinot tehnoloģiskos jauninājumus. Turklāt kopš gada Parlaments mudināja Komisiju nekavējoties sākt darbu, lai izvirzītu ilgtermiņa mērķus un noteiktu atbildes rīcību (laikā pēc gada) ar mērķi veidot integrētu pieeju Eiropas transporta politikai nākotnē. Atbildot uz Komisijas zaļo grāmatu, gada aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju par šo jautājumu uzsverot, ka pārrobežu infrastruktūras projektos ir svarīgs izmaksu un ieguvumu novērtējums, ilgtspēja un Eiropas pievienotā vērtība. Šai saistībā EP apgalvoja, ka no ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa vairākveidu pārvadājumu sistēmas, kuras ļauj izmantot dažādus transporta veidus attiecīgā maršrutā, daudzos gadījumos ir vienīgā dzīvotspējīgā un ilgtspējīgā iespēja nākotnē. Rezolūcija aicina dalībvalstis vairākveidu TEN-T koncepcijā integrēt dabai nekaitīgus koridorus, Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklu (TERFN), Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) koridorus, jūras maģistrāles, piemēram, tuvsatiksmes kuģošanas ceļus, pašreizējos iekšzemes ūdensceļus ar pietiekamu platību, pamatojoties uz plānotu rīcību, lai atbalstītu transporta veidus, kas ir drošāki, nekaitīgāki 12 COM(2009) 44.

29 27 videi un patērē mazāk naftas. EP atbalsta vispusīgu pieeju un uzskata, ka arī Eiropas velotransporta tīkls un dzelzs priekškara maršruts ir iespēja veicināt Eiropas pārrobežu velotransporta infrastruktūru. Parlaments arī lūdz veltīt vairāk uzmanības reģionāliem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem. Ņemot vērā ES finanšu sistēmas termiņa vidusposma pārskatu, kā arī pašreizējo diskusiju par ES atveseļošanas plānu, Parlaments norādīja, ka viens no svarīgākajiem veidiem, kā pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi, ir ieguldīt transporta infrastruktūrā. Tālab EP aicināja Komisiju paātrināt to infrastruktūras projektu īstenošanu, kas saistīti ar TEN-T un finansēti no struktūrfondiem un/vai kohēzijas fondiem. Parlaments turklāt cerēja, ka Padome nodrošinās lielāku saskaņotību starp TEN-T projektu pieprasījumiem un lēmumiem par TEN-T piešķiramajiem līdzekļiem, un aicināja dalībvalstis vēlreiz novērtēt savas ieguldījumu prioritātes, lai paātrinātu to atbildībā esošo TEN-T projektu īstenošanu, jo īpaši pārrobežu rajonos. Jūras transporta stratēģija (2018) Komisija gada janvārī nāca klajā ar paziņojumu Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai gada perspektīvā 13, kurā izklāstīti svarīgākie stratēģiskie risinājumi Eiropas jūras transporta sistēmā periodā līdz gadam. Šajā paziņojumā nosauktas svarīgākās rīcības jomas, ieskaitot plašu risināmo uzdevumu loku, piemēram: ES kuģniecības nākotne un tirgu globalizācija. Kā izturēt aizvien spraigāko konkurenci starptautiskajā kuģošanā un kā izveidot līdzvērtīgus konkurences noteikumus jūras transporta jomā? Kā ES var kļūt par virzītājspēku, lai panāktu izmaiņas par labu visaptverošam starptautiskam kuģniecības regulējumam? 13 COM(2009) 8, galīgā redakcija. Tāpēc Parlaments vēlējās, lai dalībvalstis vēlreiz izskata TEN-T budžetu, ņemot vērā finanšu perspektīvas termiņa vidusposma pārskatu gadā. Jaunajā sasaukumā viens no svarīgākajiem debašu jautājumiem, visticamāk, būs TEN-T un tā finansējuma (no gada) nākotne. CEĻŠ, KAS EJAMS

30 28 Cilvēkresursi, kuģošanas prakse un zināšanas jūrniecības jomā. Kā risināt problēmas, tostarp aizvien vairāk pietrūkstošo jūrniecības nozares profesionāļu problēmu? Iespējamie pasākumi, kas vērsti uz to, lai vairotu interesi par jūrniecības nozares profesijām, veicinātu karjeras iespējas mūža garumā jūrniecības nozarē un uzlabotu kuģniecības tēlu. Citi plānotie pasākumi ir īstenot SDO gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un uzlabot apkalpes komandu izglītību un sagatavošanu. pamatnostādnes, kas ļautu Eiropas un vispasaules mērogā izvērst e-jūras pakalpojumus. Nākamajos piecos gados Komisija, visticamāk, iesniegs vairākus priekšlikumus saistībā ar svarīgākajām rīcības jomām, kas izklāstītas iepriekš minētajā paziņojumā. Kvalitatīvs jūras transports. Izklāstīti vairāki ES pasākumi, kā panākt, ka kuģošana kļūst videi draudzīgāka, tādējādi izpildot ilgtermiņa mērķi jūras transports bez atkritumiem un bez emisijām. Noris diskusijas par pasākumiem kuģošanas drošības uzlabošanai un par kuģošanas drošības palielināšanas iespējām, lai novērstu terorismu un pirātismu. Tuvsatiksmes kuģošanas potenciāls. Kā pārvaldīt prognozēto jūras transporta apjoma palielināšanos? Kā rast pareizo pasākumu kombināciju, lai nodrošinātu, ka ostas var efektīvā veidā pildīt savu vārtu funkciju? Viens no ieteiktajiem risinājumiem ir izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, pilnīgi izvērst jūras maģistrāļu projektu, kā arī modernizēt un paplašināt ostu un sauszemes savienojumu infrastruktūru, radot atbilstošus nosacījumus ieguldījumu piesaistīšanai un izmantojot ES finansējuma programmas. Pētniecība un inovācija jūrniecības nozarē. Komisija ierosināja veicināt jauninājumus, kā arī tehnoloģisko pētniecību un izstrādi jūrniecības nozarē, lai uzlabotu energoefektivitāti uz kuģiem, mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti jūrā. Tāpat ierosināts izstrādāt

31

32 30

33 POLITIKAS DEPARTAMENTS 31 PAR MUMS Politikas departamentu veido pētniecības nodaļas, kas palīdz Parlamenta struktūrām pildīt likumdošanas un institucionālos uzdevumus. Tās izveidoja ar Prezidija gada lēmumu, lai iestrādātu pētniecību Parlamenta darbību lokā un komitejām sniegtu lielāku atbalstu. To galvenais uzdevums ir nodrošināt visus nepieciešamos instrumentus labākam likumdošanas procesam. Patlaban ir pieci politikas departamenti, kas aptver visas jomas, par kurām ir atbildīgas parlamentārās sadarbības komitejas un citas struktūras: Ekonomikas un zinātnes politika (A politikas departaments), Strukturālā un kohēzijas politika (B politikas departaments), Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politika (C politikas departaments), Budžeta jautājumu politika (budžeta politikas departaments), Ārējo attiecību politika (Expo politikas departaments). B politikas departaments (strukturālā un kohēzijas politika) aptver šādas jomas: lauksaimniecība un lauku attīstība, kultūra un izglītība, zivsaimniecība un reģionālā attīstība, transports un tūrisms. IEKŠĒJO UN ĀRĒJO EKSPERTU SPECIĀLĀS ZINĀŠANAS Speciālās zināšanas var sniegt, izmantojot iekšējos resursus un ārējo speciālistu palīdzību. Pēc Parlamenta komitejas pieprasījuma B politikas departaments pārliecinās, vai to var izpildīt departamenta speciālisti. Ievērojamu daļu iesniegto dokumentu izstrādā B politikas departamenta administratori. Kad tas nav iespējams, politikas departaments meklē ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Konkursi atšķiras pēc termiņa un sarežģītības pakāpes. Tos rīko un vada B politikas departamenta administratori, stingri vadoties pēc Finanšu regulas noteikumiem, proti, pārredzamība, nediskriminēšana un pareiza finanšu pārvaldība. MŪSU PIEDĀVĀJUMS B politikas departaments sniedz plašus, individuāli pielāgotus pakalpojumus pētniecības nozarē, lai apmierinātu Transporta un tūrisma komitejas vajadzības. Turpmāk īsi aprakstītas piedāvātās iespējas. POLITIKAS DEPARTAMENTS

34 32 Piezīmes Piezīmes ir īss un kodolīgs pārskats par jautājumiem, kas saistīti ar Transporta un tūrisma komitejas darbu un/vai aktuāliem jautājumiem. Šo līdzekli izmanto visbiežāk, lai veicinātu deputātu pārdomas ziņojuma izstrādes laikā, kad delegācija ir noorganizējusi oficiālu vizīti vai kad tiek organizēti svarīgi, Eiropas jautājumiem veltīti pasākumi. B politikas departaments izstrādā piezīmes ļoti īsā termiņā un ļoti elastīgi. Ārējos speciālistus var nolīgt piezīmju izstrādei (par ļoti tehniskiem jautājumiem vai par tādiem, kas tikpat kā nav pētīti). Tos atlasa ekonomiski visizdevīgākajos konkursos. Pētījumi Pētījumi ir padziļināts dokumenta veids, kas parasti saistīti ar neplānotu likumdošanas priekšlikumu vai pastāvīgu ziņojumu. Šis ir visplašāk izmantotais līdzeklis. Pētījumus sagatavo speciālisti, kurus ekonomiski visizdevīgākajā konkursā izraugās B politikas departaments. Šajā gadījumā līgumu slēdz uz ilgāku termiņu. Pētījumus parasti iesniedz Transporta un tūrisma komitejai. Dažkārt saistībā ar pētījumiem notiek atklāta uzklausīšana, kurus B politikas departaments var palīdzēt organizēt. Ietekmes novērtējumi Ja tas nepieciešams likumdošanas procedūrai, komitejas var pieprasīt ietekmes novērtējumus par būtiskiem tiesību aktu priekšlikumu grozījumiem. Tās var arī pieprasīt ietekmes novērtējumu par Eiropas tiesību aktu īstenošanu dažādās dalībvalstīs. Minētos novērtējumus var veikt ārējie speciālisti. Darbsemināri Mērķis ir mutiski iepazīstināt ar neatkarīgu speciālistu viedokli, kas sagatavots rakstiski, un to apspriest ar deputātiem un citiem speciālistiem. Saistībā ar darbsemināriem iespējams pieprasīt arī piezīmes un pētījumus, lai diskusijām komitejā būtu dokumenti, kas sniedz pamatinformāciju. Ekspertu grupas Ekspertu grupā piedalās ārējie eksperti, kuru uzdevums ir regulāri sniegt dalībvalstīm rakstisku informāciju, pārsvarā īsas informācijas piezīmes. Pēc vajadzības šie eksperti piedalās komitejas sapulcēs, lai sniegtu informāciju un padomu. Minēto sapulču dokumenti un protokoli parasti ir pieejami ziņojumu veidā un atrodas B politikas departamenta intraneta vietnē. Faktu lapas Faktu lapas sniedz sabiedrībai īsu pārskatu par ES un Parlamenta darbības jomām. Parlamenta Faktu lapas par Eiropas Savienību ir viena no populārākajām publikācijām, un tiešsaistē pieejamā versija ir viena no visbiežāk lasītajām Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnes lapām. Katra faktu lapa ir par atsevišķu tematu. Tās sagatavo politikas departamenta administratori, un redaktoru komiteja atbild par to vispārīgo koordināciju. Faktu lapas ir pieejamas internetā angliski, franciski un vāciski. Tās ir pieejamas arī papīra formātā angliski, franciski, vāciski, itāliski, poliski un spāniski un kā daudzvalodīgs CD-ROM 21 valodā (eksemplārus var pieprasīt deputātu Dokumentu izplatīšanas dienestā).

35 33 PIEPRASĪJUMA IESNIEGŠANA Parlamenta komitejas var pieprasīt nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz politiskajām prioritātēm (ziņojumi, izskatīšana, delegācijas utt.). Kad koordinatori izlemj, ka speciālās zināšanas ir nepieciešamas, Transporta un tūrisma komitejai ir jāsūta B politikas departamentam rakstveida pieprasījums. Atsevišķu TRAN komitejas locekļu iesniegts pieprasījums nosūtāms attiecīgās politiskās grupas koordinatoram, kas var sagatavot priekšlikumu lēmumam koordinatoru sapulcē vai rakstiskā procedūrā, kuru organizē TRAN komitejas sekretariāts. VIDĒJIE TERMIŅI Termiņš ir atkarīgs no pieprasītās speciālās informācijas sarežģītības. Parasti piezīmi sagatavo triju līdz sešu nedēļu laikā. Ārējo ekspertu sniegtās speciālās zināšanas sniedz uz līguma pamata, proti, ir nepieciešami ilgāki termiņi. Tāpēc samērīgs termiņš ir četri līdz divpadsmit mēneši. Lūdzu, sazinieties ar mums, lai aplēstu, cik daudz laika būs nepieciešams, lai izpildītu konkrēto pieprasījumu. PIEEJAMAIS BUDŽETS Parlamenta komitejām piešķir gada budžetu, lai finansētu dažādus pētniecības darbus, ko veic, izmantojot ārējos speciālistus. Jo lielāka komiteja, jo lielāks budžets, ko komitejai ir tiesības izmantot bez iepriekšējas saskaņošanas ar pārējām Parlamenta struktūrām. Transporta un tūrisma komitejas budžets ārējo speciālo zināšanu iegūšanai gadā bija EUR KVALITĀTES HARTA B politikas departaments piedāvā vispusīgu pētniecības pakalpojumu klāstu, kas ir nepieciešami, lai atbalstītu Parlamenta darbību. Mūsu pamatprincipi ir godīgums, neatkarība un kvalitāte. Godīgums nozīmē to, ka pieturamies pie augstākajiem ētikas principiem un profesionalitātes standartiem. Neatkarība nozīmē sniegt pamatotu speciālista padomu, kas nav nekādi ietekmēts. Un kvalitāte nozīmē tiekties pēc augstākajiem profesionālās izcilības standartiem. Mūsu darba izcilības un atbildības pamatā ir šie principi. Uz tiem balstās arī kontrole un procedūras, pēc kurām vadāmies diendienā. Esam apņēmušies piemērot augstākos profesionāla darba standartus, ievērojot neatkarību, ētiku un visas pārējās profesionālās prasības, un rīkoties, saglabājot uzticību deputātiem un nostiprinot viņu reputāciju. Šī apņemšanās mums ir ļāvusi apmainīties ar zināšanām un pieredzi ar pārējām iestādēm, valstu parlamentiem, zinātnieku aprindām un vietējiem iesaistītajiem dalībniekiem. Saglabāt uzticību un ticību deputātiem un Parlamenta struktūrām ir viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm, un galu galā tā ietekmē katru mūsu darba aspektu. POLITIKAS DEPARTAMENTS

36 34 SAZINĀTIES AR MUMS Ar visiem mūsu dokumentiem (izņemot konfidenciāliem dokumentiem) ir iespējams iepazīties tiešsaistē vai uz vietas bibliotēkā. Internets Mūsu publikāciju katalogs ir pieejams mūsu mājaslapā (intranetā). Papīra formāta kopijas var saņemt pēc pieprasījuma. Apmeklējiet mūsu prezentācijas stendu ASP ēkas 3. stāvā, kur varat paņemt mūsu jaunāko publikāciju eksemplārus. Intranets IPOLnet Directorate B Policy Departement B Faktu lapas Mēs izplatām elektronisku ikmēneša informatīvo biļetenu, kurā sniegtas īsas un kodolīgas ziņas par jaunākajām publikācijām un notikumiem. Atsauksmes ir laipni gaidītas. Ja vēlaties nosūtīt atsauksmes, pieprasīt informāciju vai abonēt mūsu biļetenu, lūdzu, sūtiet epastu uz šādu adresi: poldep-cohesion@europarl.europa.eu.

37 PAPILDU INFORMĀCIJA 35 Lai rosinātu debates Transporta un tūrisma komitejā un sniegtu ieguldījumu diskusijās par dažādiem politikas jautājumiem, B politikas departaments ir nācis klajā ar daudziem pētījumiem un piezīmēm. Parasti pētījumi ir angļu valodā, un bieži vien arī citās valodās, piemēram, franču un vācu. Turpmāk sniegti daži minēto dokumenti piemēri. Pilns saraksts ir atrodams mūsu intraneta lapā. Piezīmes Klimata pārmaiņu izraisītais uzdevums strukturālajā un kohēziju politikā. Departamenta sagatavota piezīme, ko izplatīja pirms pēdējā Agora forumā (gadskārtēja Parlamenta tikšanās ar pilsonisko sabiedrību). Eurovignette III. Jaunākie notikumi un politiskie risinājumi vidējā termiņā. Šeit aplūkots ES direktīvas priekšlikums, kas groza Direktīvu 1999/62 un nosaka maksājumus par ārējām izmaksām smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Piezīmē vispirms salīdzināts Komisijas priekšlikums ar secinājumiem, kas veikti rokasgrāmatā par ārējo izmaksu aplēsēm transporta nozarē (Handbook on estimation of external cost in the transport sector). Tad tiek aplūkoti pretrunīgākie jautājumi, piemēram, par ārējo izmaksu sastāvdaļu izvēli, nostāja sastrēgumu izmaksu jautājumā, nostāja ierobežojumu jautājumā, tīkla piemērošana un ienākumu izmantojums. Nobeigumā tiek piedāvātas dažas vidēja termiņa perspektīvas un politiskie risinājumi. (DE - EN - ES - FR - IT - NL - PL - PT). Atvērto debesu nolīgums starp ES un ASV. Šeit izcelti svarīgākie gada 30. aprīlī Vašingtonā parakstītā ES un ASV nolīguma punkti un priekšrocības. Minētais nolīgums, kas nupat stājās spēkā, atļautu izveidot gaisa telpu bez robežām starp abām Atlantijas okeāna pusēm. (EN - FR). Jūras transporta ārējās izmaksas. Šeit novērtētas jūras transporta kopējās un atsevišķās ārējās izmaksas. Tiek analizēti trīs galvenie faktori: a) jūras piesārņojums (atkritumu izmešana jūrā); b) gaisa kvalitāte (atmosfēriskās emisijas) un c) klimata pārmaiņas (siltumnīcefekta gāzes). Turklāt tiek noteikts, cik liela fiziskā ietekme būs otrajai faktoru grupai, t.i., faktoriem, kurus nevar izmērīt naudas izteiksmē: d) resursu patēriņš un e) cietie atkri- PAPILDU INFORMĀCIJA

38 36 tumi un šķidrie nosēdumi. Šajā dokumentā novērtēta arī nelikumīga atkritumu izmešana. Pēdējā nodaļā ir iekļauti ieteikumi par rentabliem un daudzsološiem pasākumiem, lai jūras transporta jomā samazinātu/iekļautu ārējās izmaksas. (DE - EN - FR). ES tūrisma pakalpojumu standartizācija un kvalitātes marķējums. Šeit sniegts pārskats par spēkā esošajiem kvalitātes standartiem un marķējumu ES, kā arī potenciālas ES mēroga sistēmas novērtējums. Galvenā uzmanība ir pievērsta izmitināšanai un viesnīcu kvalitātes marķējumam, bet aplūkoti arī citi tūrisma elementi. (DE - EN - FR - IT). Pētījumi Ārējo izmaksu aplēses transporta nozarē. Ārējo izmaksu iekļaušana transporta nozarē ir viens no nopietnākajiem uzdevumiem Eiropas transporta politikā, kas risināms nākamajos gados. Šis pētījums īsi un kodolīgi aptver svarīgākos un jaunākos pētījumus par ārējām izmaksām, izceļot dažādo pieeju priekšrocības un trūkumus un analizējot Komisijas transporta ģenerāldirektorāta pašreizējo darbu rokasgrāmatā par ārējo izmaksu aplēsēm transporta nozarē(impact Handbook on estimation of external costs in the transport sector) un dokumentu paketi par videi draudzīgāku transportu (Greening Transport Package). (EN). Eiropas maršrutu tīkls EuroVelo: ilgtspējīga tūrisma uzdevumi un iespējas. Šeit novērtētas problēmas un iespējas saistībā ar velotūrisma tīkla izveidi visā Eiropā. Tajā pievērsta uzmanība EurVelo 12 garās distances maršrutu tīklam, ko pārvalda Eiropas Riteņbraucēju federācija un ko vairākās valstīs attīsta plašs sadarbības partneru loks. Pētījums sniedz pārskatu par velotūrisma tirgu Eiropā un iepazīstina ar pieprasījuma modeli EuroVelo. Tajā aplūkots jautājums par divriteņu pārvadāšanu vilcienos. Noslēgumā ir novērtēts dzelzs priekškara maršruts. ES jūras ostu augošā nozīme globālajā jūras loģistikas jomā. Šeit iztirzātas ievērojamās pārmaiņas, kas pēdējos 15 gados skārušas jūras tirdzniecības tirgu. Jūras transporta nozari un loģistikas ķēdi mainīja globalizācija, darbības pārvietošana uz ārpuskopienas valstīm un nepieredzēts konteinerizēšanas pieaugums. Šā pētījuma mērķis ir izskaidrot šo tendenču ietekmi uz jūras ostām un formulēt ieteikumus Eiropas Parlamentam. (DE - EN - FR - IT).

39 37 Maksājumu piemērošanas sistēmas kravu pārvadājumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šveicē. Šā pētījuma mērķis ir padziļināti analizēt spēkā esošo maksājumu piemērošanas sistēmu smagajiem kravas transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā un Šveicē. Tajā sniegts pārskats par esošajām sistēmām un to ietekmi, ņemot vērā ierosināto Eurovignette direktīvas izstrādi, debates par klimata pārmaiņām un gaidāmo kravas autotransporta pieaugumu. (DE - EN - ES - FR - IT - NL - PL). Eiropas zemo izmaksu aviokompāniju nozares izplešanās sekas. Šis pētījums sniedz izmaiņu ietekmes novērtējumu gaisa pārvadātāju tirgū pēc zemo izmaksu aviokompāniju parādīšanās. Tas, kā apstiprina pierādījumi, būtiski ietekmēja jau darbojošās aviokompānijas, lielākās lidostas, konkurenci starp viena veida un dažādiem transporta veidiem, Eiropas tūrisma nozari, pasažieru kustību un reģionālo attīstību. (DE - EN - FR). Transporta nozares politikas enerģētikas un vides aspekti. Šā pētījuma mērķis ir apzināt ekonomiski un politiski īstenojamos pasākumus, lai būtiski uzlabotu energoefektivitāti un mazinātu transporta darbību nelabvēlīgo ietekmi. Tas balstās uz padziļinātu specializētās literatūras izpēti, aptverot statistiku, pētījumus, piezīmes utt., kuros analizēta dažādu transporta veidu radītu emisiju ietekme un sekas. Tajā izpētīti arī ieteikumi, kā risināt šīs problēmas. Specializētās literatūras apskats ļāva noteikt visdaudzsološākos un rentablākos pasākumus īsā, vidējā un ilgākā termiņā, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikai un jaunu tehnoloģiju izstrādei. (DE - EN - ES - FR - IT). Naftas cenu svārstību ietekme uz transporta nozari un saistītajām nozarēm. Šis pētījums analizē to, kā būtiskas naftas cenu svārstības ietekmē preču pārvadāšanu, un koncentrējas uz pārvadātāju rīcību dažādās transporta nozares jomās gada pirmajā pusē notikušais naftas cenu kāpumu bija iespēja veikt konstruktīvu analīzi un izpētīt, kā transporta nozare reaģēja uz šo problēmu. (EN). PAPILDU INFORMĀCIJA

40 38 PAPILDU INFORMĀCIJAS AVOTI Tiešsaistē: EIROPAS PARLAMENTS Transporta un tūrisma komiteja do?language=en&body=tran E-pētījumi Faktu lapas Bibliotēka ES IESTĀDES UN STRUKTŪRAS Eiropas Komisija (transports) Eiropas Komisija (tūrisms) Reģionu komiteja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (ECO specializētā nodaļa)

41 39 Eiropas Investīciju banka Eurostat (transporta statistika) dad=portal&_schema=portal Eurostat (tūrisma statistika) Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA) Eiropas Vides aģentūra (EVA) Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (TEN-T EA) Eiropas GNSS uzraudzības iestāde (GSA) PAPILDU INFORMĀCIJAS AVOTI

42 40 ES TIESĪBU AKTI Eiropas Parlamenta likumdošanas observatorija PreLex iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūru pārraudzība Spēkā esošie ES tiesību akti ES transporta politikas pārskats IESAISTĪTĀS PUSES, NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN IDEJU LABORATORIJAS Eiropas Satiksmes drošības padome (ETSC) Eiropas Transporta un vides federācija (T&E) Eiropas Transporta darbinieku federācija (ETF) Starptautiskā Autotransporta apvienība (IRU) Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) Eiropas birojs

43 41 Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA) Eiropas Maksas ceļu infrastruktūras operatoru asociācija (ASECAP) Eiropas Dzelzceļu kopiena (CER) Eiropas Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (EIM) Eiropas Dzelzceļa ražojošās rūpniecības apvienība (UNIFE) Starptautiskā Sabiedriskā transporta asociācija (UITP) Eurocities Eiropas aviokompāniju asociācija (AEA) ACI EUROPE Starptautiskā Lidostu padome Eiropas Reģionālā aviokompāniju asociācija (ERA) Eiropas lidotāju asociācija (ECA) PAPILDU INFORMĀCIJAS AVOTI

44 42 Eiropas Jūras ostu organizācija (ESPO) Eiropas Privāto ostu operatoru federācija (Feport) Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (ESCA) Eiropas kapteiņu asociāciju konfederācija Eiropas Jūras loču asociācija INE Eiropas iekšzemes navigācija Eiropas Vairākveidu pārvadājumu asociācija (EIA) Eiropas Kravas nosūtītāju padome CLECAT Eiropas Ekspeditoru, transporta, loģistikas un muitas pakalpojumu asociācija Eiropas Eksprespiegādes uzņēmumu asociācija ERTICO - ITS Europe (automatizētas transporta sistēmas un pakalpojumi)

45 43 PĒTNIECĪBA TRANSPORTA NOZARĒ ES transporta nozares pētniecība Transporta nozares pētniecības zināšanu centrs (TRKC) INRETS (pārskats par pētniecību transporta nozarē) Transportnet universitāšu tīkls ELTIS (Eiropas Vietējās satiksmes informācijas dienests) STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS Starptautiskais transporta forums (ESAO) ESAO (tūrisms) Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) Autotransporta nozares tiesību aktu izpildes uzraudzības organizāciju konfederācija (CORTE) PAPILDU INFORMĀCIJAS AVOTI

46 44 Starptautiskā Darba organizācija (SDO) Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) KARTES Eurostat (statistikas kartes) schema=portal Eiropas Vides aģentūra (diagrammas un kartes) B3A882ACE323

47 PAZIŅOJUMI

48

49

50

51 Eiropas Parlaments Praktiska rokasgrāmata Transporta un tūrisma komiteja Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs lpp. 21 x 21 cm ISBN Doi: /69100 Kā saņemt ES izdevumus Maksas izdevumi: iepērkoties EU Bookshop ( grāmatnīcās, norādot nosaukumu, izdevēju un/vai ISBN numuru; tieši sazinoties ar vienu no mūsu pārdošanas punktiem. Informāciju saziņai varat iegūt šādā interneta adresē: vai sūtot faksu uz Bezmaksas izdevumi: izmantojot EU Bookshop ( Eiropas Komisijas pārstāvniecībās un delegācijās. Informāciju saziņai varat iegūt šādā interneta adresē: vai sūtot faksu uz

52 IEKŠPOLITIKAS ĢENERĀLDIREKTORĀTS POLITIKAS DEPARTAMENTS B STRUKTURĀLĀ UN KOHĒZIJAS POLITIKA EIROPAS PARLAMENTS Loma Politikas departamenti ir izpētes struktūrvienības, kas sniedz specializētus padomus/ konsultācijas komitejām/ komisijām, starpparlamentu delegācijām un citām parlamentārām institūcijām. BA LV-C Politikas jomas Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Kultūras un izglītības komiteja Zivsaimniecība Reģionālā attīstība Transporta un tūrisma komiteja Dokumenti Apskatiet Eiropas Parlamenta mājas lapu/ tīmekļa vietni: FOTO:/ FOTOMATERIĀLI:: istock International Inc., Photodisk, Phovoir ISBN

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

WP 3 – Baltic section

WP 3 – Baltic section Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

2016. gada pārskats

2016. gada pārskats Gada pārskats 2016 Saturs Priekšvārds 2 3 Izdevēja ziņas 6 Saturs 1 Priekšvārds Mario Dragi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētājs Šis ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sestais gada

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis

Transatlantiskā tirdzniecības un  ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Microsoft Word - lv-COM674.doc

Microsoft Word - lv-COM674.doc EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJAS (II) 2615. sanāksme Datums: 2017. gada 9. februāris

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Dainis Ozoliņš Eksperts Akadēmiskās informācijas centrs Reglamentētā profesija Reglamentētā profesija Latvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regul

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regul EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1370/2007 attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.12.2014 C(2014) 10137 final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija Adresāts: Valdis Lokenbahs priekšsēdētājs Fakss: +371

Sīkāk

Microsoft Word - Strategija _gala ministrijai_ docx

Microsoft Word - Strategija _gala ministrijai_ docx Saturs 1. Stratēģijas vispārīgā daļa... 2 1.1.V/ A Civilās aviācijas aģentūra pilnvarojums 2 2. Darbības virzieni, mērķi un vidēja termiņa prioritātes.. 5 2.1. Darbības sfēra un tās ietvaros īstenotā politika

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija

IEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?

Sīkāk

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L

Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju

Sīkāk

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Sabiedriskā transporta padomes Lēmums Nr gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par Sabiedriskā trans SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PADOME Rīgā, Vaļņu ielā 30 Lēmums Nr.1 2019.gada 10.maijā (prot.nr.5 1) 1. Par lēmumu izpildi. Pamatojoties uz 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1511 nolikums

Sīkāk

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx 1 APSTIPRINĀTS akciju sabiedrības "LatRailNet" 2018.gada 11.decembra valdes sēdē prot. Nr. JALP-1.2./71-2018 NOTEIKUMI Rīgā 2018.gada 11.decembrī Nr. JALP-7.6./05-2018 Grozījumi AS "LatRailNet" 2016.gada

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion

Briefing paper on Delivering performance in CohesionDelivering performance in CohesionDelivering performance in Cohesion LV 2019 Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā Informatīvais apskats 2019. g. jūnijs 2 Saturs Punkts Kopsavilkums I-IX Ievads 01-07 Sniegums Eiropas Savienībā 01-02 Kohēzija 03 Šā informatīvā apskata mērķis

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 20. oktobrī (OR. en) 12094/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0198 (NLE) VISA 304 COLAC 93 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

Overskrift

Overskrift PRIMES [3] ZPI process praksē Piedāvā Co-funded by the Intelligent Energy Europe Programme of the European Union Pārskats 1) Iepirkuma process 2) Konkursa kritēriji 3) Pārbaude/pierādīšanas līdzekļi (atbilstības

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I

Pirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.11.2011 SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Regulai, ar ko groza Regulu

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina L 191/26 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 23.7.2009. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Diskusija Rīgas pilsētas arhitektu birojā 20.11.2012

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija 2015.gada valsts budžets Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs 1 Eiropas vietējo pašvaldību harta 1. Latvijas Republika Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir ratificējusi 1996.gadā, (izņemot

Sīkāk

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs juridiskā adrese: Ekspor

Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs juridiskā adrese: Ekspor Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību PortRail vienotais reģistrācijas numurs 50103854091 juridiskā adrese: Eksporta iela 15 k-1, Rīga, LV-1045, tel. +371 67329816,

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 27.6.2014. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk