ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 6 (192) GADA JŪNIJS malkas atvesana pasvaldības iedzīvotajiem u.c.). 5. transporta pakalpojumu snieg

Transkripts

1 ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 6 (192) GADA JŪNIJS malkas atvesana pasvaldības iedzīvotajiem u.c.). 5. transporta pakalpojumu sniegsana novada izglītības iestadem, pasdarbības kolektīviem un biedrībam, lai nodrosinatu noklusanu uz pasakumiem pasvaldības autonomo funkciju pildīsanai (Likums Par pasvaldībam 6.panta 6.daļa,12.pants). a) ar vieglo transportu. b) autobusa pakalpojumi. 6. ediņāsāņās pākālpojumi: a. skoleniem, PII audzekniem, vidusskolas un PII darbiniekiem- laika, kad sajas izglītības iestades notiek macību darbs); b. parejiem novada iedzīvotajiem, ieprieks pieteicot un veicot prieksapmaksu, perioda, kad darbojas vidusskolas ednīca (nestrada IK Petuņijā ); c. Alsungas novada notiekoso nometnu un pasakumu dalībniekiem pec atseviskiem iesniegumiem un līgumiem, aprekinot faktiskas ediņāsāņās izmāksās uņ ceņrādi āpstipriņot dome. 7. telpu noma ar naksnosanu pec atseviskiem iesniegumiem un līgumiem, aprekinot faktiskas izmaksas un cenradi apstiprinot dome. 8. sniega tīrīsana ar tehniku privatpersonam.pasvaldības celu uzturesana nav maksas pakalpojums). 9. velas mazgasana un dusas izmantosanas pakalpojumi. 10. parējos maksas pakaļpojumus, kam domē apstiprinajusi cenrazus (Likums Par pasvaldībam 6.panta 6.dala, 12.pants.). 2. Maksas pakalpojumiem, kuriem cenrazi jau apstiprinati ar domes sezu lemumiem, nolema tos pielietot līdz jaunu cenrazu aprekinasanai (aktuaļizēsanai) gada. apstiprinaja maksu par Muzikas skolas instrumenta īri menesī 3.53 EUR plus PVN. nolema Finansiali atbalstīt dokumentalas filmas 3x3 veidosanu, parskaitot 200 euro biedrībai Trīs reiz trīs. 21. un 28.jūnijā notika Domes un Ārkārtas domes sēde, tika skatīti vairāki jautājumi. par Alsungas novada domes priekssedetaja vietnieku ieveleja Grigoriju Rozentalu. apstiprināja divas novada domes pastāvīgās komitejas : 1. FINANŠU UN SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS KOMITEJA vadītaja, domes priekssedetaja Alsungas novada vēlēšanu komisijas sēde priekšsēdētāja apstiprināšanai 21. junija Aļsungas novada vēļēsanu komisijas priekssedetaja Rasma Cīrule sasauca gada 3. junija ieveletos deputatus uz pirmo domes sedi. Alsungas novada dome ieveleti 3 deputati no LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENIBAS Aivārs Sokolovskis, Ainars Macpans un Janis Smidbergs, 3 deputati no veletaju apvienības "Par Alsungas novada izaugsmi" Daiga Kalnina, Zaiga Vanaga un Inga Bredovska, 2 deputati no veletaju apvienības Suitu zeme Grigorijs Rozeņtāls, Mārā Rozeņtāle un 1 deputats no veletaju apvienības Par iedzīvotaju interesem Voldemars Dunajevs. Sedes darba kartība bija jautajumi par Alsungas novada domes priekssedetaja ievelesanu. No saraksta "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENIBA" domes priekssedetaja kandidaturai deputats Ainars Macpans izvirzīja pasreizejo Alsungas novada domes priekssedetaju Aivaru Sokolovski, bet no otra saraksta Par Alsungas novada izaugsmi deputate Inga Bredovska izvirzīja deputati Daigu Kalninu. Balsosanas rezultata ar 5 balsīm par Daigu Kalninu un 4 balsīm par Aivaru Sokolovski, par Alsungas novada domes priekšsēdētāju uz nākamo termiņu ievēlēta Daiga Kalniņa. ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ 8. jūnijā notika Ārkārtas domes sēde, kurā tika skatīti vairāki jautājumi. ņemot verā iedzīvotāju iesņiegum (pieprāsījumus un citu pakalpojumu sniedzeju piedavajumu, ka arī izvertejot to nepieciesamību novada iedzīvotajiem, nolēma sniegt Alsungas novada iedzīvotājiem sekojošus pakalpojumus. 1. zales plausana privatizeto daudzdzīvoklu maju piegulosajas teritorijas un privatmaju teritorijas. 2. malkas zagesana privatpersonam. 3. asenizacijas izvesanas pakalpojumi privatpersonam. 4. Kravu parvadajumi: a) nopirktas grants iekrausana un vesana no pasvaldības karjeriem uz privatpersonu noradītajiem īpasumiem; b) parejie kravu parvadajumi iedzīvotajiem iesnieguma noradot veidu, piemeram, mebelu parvesana uz citu dzīvesvietu, zarku atvesana, 1

2 Daiga Kalnin a, vietnieks Grigorijs Rozenta ls. 2. IZGLĪTĪBAS, SOCIĀLO LIETU, KULTŪRAS UN SPORTA JAUTĀJUMU KOMITEJA- 1. Inga Brēdovska 2. Ainars Macpans, 3. Ma ra Rozēnta ļē 4. Zaiga Vanaga. Pamatojoties uz deputa ta V.Dunajeva iesniegumu par manda ta noliks anu, lai pildītu izpilddirektora piena kumus, vin a vieta sta jas kandida ts Juris S teinbergs no apvienības Par iedzīvota ju interese m. apstiprina ja grozījumus Alsungas novada domes Administratīva s komisijas nolikuma 3.1.punkta, izsakot to s a da redakcija : 3.1. Administratīvās komisijas sastāvā ir 4 (četri) locekļi: komisijas priekšsēdētājs, komisijas sekretārs un komisijas locekļi. veica grozījumus saistos ajos noteikumos Nr.2/2014, izsakot 4.punkta 4.3 apaks punktu s a da redakcija Iepirkumu komisija. papildina ja Alsungas novada domes pas valdības Nolikuma 4.punktu ar 4.8.apaks punktu s a da redakcija : Mantas novērtēšanas un izsoļu komisija. apstiprina ja Alsungas novada domes: 1) Iepirkumu komisijas Nolikumu 2) Mantas nove rte s anas un Izsolu komisijas Nolikumu 3) Administratīvo aktu strīdus komisijas nolikumu apstiprināja septiņas novada domes komisijas: 1. Vēlēšanu komisija. Tiek izsludina ts atkla ts konkurss 9 persona m (7 locekli 2 rezervisti) 2. Administratīvā komisija. 1. Domes (komisijas) prieks se de ta ja Daiga Kalnin a 2. Sekreta rs Ja nis Gulbis 3. Dina Kaminska 4. Aida Vanaga 3. Iepirkumu komisija. 1. Domes (komisijas) prieks se de ta ja Daiga Kalnin a 2. Aivars Sokolovskis 3. Santa Kreic mane 4. Ma ra Rozenta le 5. Juris S teinbergs 6. Ja nis S midbergs 4. Administratīvo aktu strīdu komisija. 1. Domes (komisijas) prieks se de ta ja Daiga Kalnin a 2. Izpilddirektors Voldema rs Dunajevs 3. Kancelejas vadīta ja Valda Zingberga 4. Juridisko pakalpojumu sniedze ja Vineta K ine 5. Civilās aizsardzības komisija. 1. Domēs(komisijas) priēks sē dē ta ja Daiga Kaļnin a 2. Aļēksandrs Š tēfan uks (komisijas ļocēkļu sasta vs nēmainīgs) 6. Komisija darījumiem ar lauksaimniecības ALSUNGAS ZIN AS 2 zemi. 1. Domēs (komisijas)priēks sē dē ta ja Daiga Kaļnin a 2. Aivars Šokoļovskis 3. Voļdēma rs Dunajēvs 4. Šanta Krēic manē 5. Ainars Macpans 7. Mantas novērtēšanas un Izsoļu komisija. 1. Domes(komisijas) prieks se de ta ja Daiga Kalnin a 2. Nekustama īpas uma specia liste Santa Kreic mane 3. Juris Š tēinbērgs 4. Ja nis Š midbērgs 5. Ma ra Rozēnta ļē akcepte ja zin ojumu Par autobusu reisu un mars rutu izmain u nepiecies amību Alsunga nosu tīs anai VACD. apstiprina ja cenra di biedrības Etniska s kultu ras centrs Suiti rīkotajos pasa kumos. 1. tēļpu nodros ina s anai nodarbība m un naks n os anas pakalpojumu sniegs anai pasa kuma Trādicioņā lā s kokles uņ stābules spe les apma cība m Alsunga laika no 2017.gada 26. lī dz 30. ju nijam: ļīgumcēnu ēuro diēna pļus PVN. 2. telpu nodros ina s anai nodarbība m Alsungas Kultu ras nama vasaras nometnei Mans prieks ir dejotprieks 300 m² laika no 2017.gada 8. līdz 12. augustam pē c domēs apstiprina ta cenra z a nedzīvojama m telpa m 0.36 euro/kv.m. me nesī plus PVN -proporciona li nometnes norises laikam. 3. transporta pakalpojumiem ar domes autobusupe c faktiski nobrauktajiem kilometriem atbilstos i domes 2014.gada 30.janva rī apstiprina tajiem cenra z iem vai to 2017.gada grozījumiem (pe c Valsts kontroles ieteikumu ievies anas nosacījumiem, līdz ja aktualize cenra z i atbilstos i pas reize jiem izdevumiem). 4. nometn u dalībnieku e dina s anai Alsungas vidusskola s e dnīca : Suitu tradīciju skolin ai 2.07 EUR par e dienreizi katram dalībniekam (tai skaita - produktu izmaksa 1.02 EUR, e dienu gatavos anas izmaksas 1.05 EUR par ē diēnrēizi- pē c apstiprina ta cenra z a) plus PVN. vasaras nometnei Mans prieks ir dejotprieks EUR (3.31) EUR pļus PVN diēna katram dalībniekam (1 e dienreize), tai skaita produktu izmaksas 2.26 EUR, e dienu gatavos anas izmaksas 1.05 EUR pe c apstiprina ta cenra z a). 5. Aļsungas Kuļtu ras nama rīkotajam pasa kumam 2017.gada 28. ju ļija apstiprina ja izra dēs Sāimņieks mekle sāimņieci ieejās biles u ceņās: pieaugus ajiem- 5 euro skole niem - 3 euro pirmsskolas vecuma be rniem- ieeja brīva

3 IEVĒRĪBAI Līdz 15.jūlijam(ieskaitot) aicinām pieteikt dalībniekus konkursam Sakoptākā sēta Pieteikumu atsta t veikala KRISTI NE novietotaja urna vai su tīt domes e-pasta dome@alsunga.lv ( t , m.t ) 1. grupa - iestādes, uzņēmumi, organizācijas. Tēritorijas ļabiēka rtos ana, apzaļumos ana (apsta dījumi, za ļa ji, sē tas, puk u dobēs, autosta vvietas, velosipe du novietne un citi laukumi). Apka rte ja s vides sakoptība un sanita ro noteikumu ieve ros ana īpas uma robez a s (piēguļos a s iēļas, iētvēs, zaļa s zonas sakops ana, atkritumu urnas utt.). Teritorijas un e ku a re jais este tiskais noforme jums (adreses vai nosaukuma pla ksnīte, valsts karoga vieta utt.). Papildus nove rte jums: stru klakas, da rza skulptu ras, da rza kamīni, apgaismos anas k ermen i, utt. 2. grupa - individuālās (ģimenes) mājas (ar apbūves zemes gabalu novada centrā). Teritorijas labieka rtos ana, apzalumos ana (apsta dījumi, dzīvz ogi, sē tas, puk u dobēs, za ļa ji celin i utt.). Apka rte ja s vides sakoptība un sanita ro noteikumu ieve ros ana īpas uma robez a s (piēguļos a s iēļas, iētvēs, zaļa s zonas sakops ana, atkritumu urnas utt.). Teritorijas un e ku a re jais este tiskais noforme jums (adreses pla ksnīte, valsts karoga vieta utt.). Papildu nove rte jums: stru klakas, da rza skulptu ras, da rza kamīni, apgaismos anas k ermen i utt.. 3. grupa - lauku sētas. Teritorijas labieka rtos ana un apzalumos ana (apsta dījumi, sē tas, dzīvz ogi, puk u dobēs, za ļa ji, celin i, atpu tas zona). Apka rte ja s vides sakoptība un sanita ro noteikumu ieve ros ana īpas uma robez a s (zala s zonas sakops ana, atkritumu urnas, me slu kra tuves utt. ). E ku este tiskais noforme jums (adreses pla ksnīte, karoga vieta utt.). Papildu nove rte jums: stru klakas, da rza skulptu ras, da rza kamī ni, apgaismos anas k ermen i utt.. 4. grupa - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Teritorijas labieka rtos ana, apzalumos ana (apsta dījumi, dzīvz ogi, sē tas, puk u dobēs, za ļa ji celin i utt.). Apka rte ja s vides sakoptība un sanita ro noteikumu ieve ros ana īpas uma robez a s (piēguļos a s iēļas, iētvēs, zaļa s zonas sakops ana, atkritumu urnas utt.). Teritorijas un e ku a re jais este tiskais noforme jums (adreses pla ksnīte, valsts karoga vieta utt.). Papildu nove rte jums: stru klakas, da rza skulptu ras, da rza kamīni, ALSUNGAS ZIN AS 3 apgaismos anas k ermen i, s k iroto atkritumu sava ks ana. Uzvare ta js katra no nomina cija m Mik elsve tku ietvaros san ems Atzinības rakstu, pla ksnīti ar uzrakstu Sakopta ka se ta gada, naudas balvu 40,00 EUR apmē ra. ALSUNGAS NOVADA DOME AICINA PIETEIKTIES KONKURSAM VĒLĒŠANU IECIRKŅA 9 (7 locekļi un 2 rezervisti) KOMISIJAS LOCEKĻU KANDIDĀTIEM Vēlēšanu iecirkņa kandidāta anketa aizpildāma klātienē novada domes Kancelejā (t , m.t , Piļs iēļa 1, Alsunga, Alsungas novada ). Pieteiks ana s termin s līdz s a gada 28.ju lijam plkst Kanceleja pieteikumus reg istre s katru nede lu otrdiena s: darba laiks no plkst.8.00 līdz un lī dz ) Ve le s anu komisijas un iecirkn u komisijas izveidojamas no Latvijas pilson iem, kuri prot latvies u valodu un kuriem ir vismaz vispa re ja vide ja izglītība. 2) Par ve le s anu komisijas vai iecirkn a komisijas locekli nevar bu t Saeimas, attiecīga s republikas pilse tas domes vai novada domes deputa ts. 3) Par iecirkn a komisijas locekli nevar bu t persona, kura ir pieteikta par deputa ta kandida tu vai ir kandida tu saraksta iesniedze ja. 4) Viena un ta pati persona, izn emot 1.panta ceturtaja dala noteiktos gadījumus, nevar bu t vaira ka s komisija s. 5) Republikas pilse tu un novadu ve le s anu komisiju un ve le s anu iecirkn u komisiju prieks se de ta ji, sekreta ri un komisiju locekli nav uzskata mi par valsts amatpersona m likuma "Par interes u konflikta nove rs anu valsts amatpersonu darbība " izpratne. Pieteikuma ja nora da ve le s anu komisijas locekla kandida ta va rds, uzva rds, personas kods, dzīvesvietas adrese, darbavieta un profesija (nodarbos ana s), zin as par piēdaļīs anos vē ļē s anu sagatavos ana un rīkos ana agra k. Pieteikumam pievienojams katra kandida ta rakstveida pazin ojums, ka vin s piekrīt savas kandidatu ras pieteiks anai un savu personas datu apstra dei, kas veicama saskan a ar s a likuma prasība m.

4 Projektu iesniegumu pienemsana notiks rīcība: 2. MĒRĶIS DZĪVES VIDES KVALITĀTES UZLABOŠANA UN SABIEDRISKO AKTIVITĀŠU DAŽĀDOŠANA, TOSTARP PERSONĀM AR INVALIDITĀTI, JAUNIEŠIEM, SENIORIEM UN ĢIMENĒM AR MAZIEM BĒRNIEM (kopējā 2.mērķa summa ,35 euro) 2. RĪCĪBA: Atbalsts sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai un teritorijas sakārtošanai (sabiedriskā labuma projekti) Pieejamais finansējums euro; atbaļsta intensitate līdz 90%. Apbalsta apmers vienam projektam: euro pakaļpojumu piēējamībai, kvaļitatēi un sasniedzamībai euro sabiēdrisko aktivitasu dazadosanai. 3. RĪCĪBA: Atbalsts materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma un dabas mantojuma saglabāšanai (sabiedriskā labuma projekti) Pieejamais finansējums 116` euro; atbaļsta intensitate līdz 90%. Apbalsta apmers vienam projektam: euro pakaļpojumu piēējamībai, kvaļitatēi un sasniedzamībai euro sabiēdrisko aktivitasu dazadosanai. PROJEKTU ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 1. Ja tiek veikta būvniecība, teritorijas labiekartosana projekta īstenosanas termins 2 gadi no Laūkū atbalsta dienesta (LAD) lemūma pienemsanas par projekta iesniegūma apstiprinasanū. 2. Ja projektū īsteno aktivitate Vietas potenciala attīstības iniciatīvas ūn projekta paredzeta attiecinamo izmaksū pozīcija Ar projektū saistīta personala atalgojūma ūn darbības nodrosinasana izmaksas, kas parsniedz 15% no projekta kopejas attiecinamo izmaksū sūmmas 2 gadi no LAD lemūma pienemsanas par projekta iesniegūma apstiprinasanū. 3. Parejiem projektiem projektū īstenosanas termins ir 1 gads no LAD lemūma pienemsanas par projekta iesniegūma apstiprinasanū. Ar Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju (SVVA) un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai iesniegtu projekta iesniegumu, var iepazīties: biedrības Darīsim pasi! majaslapa Lauku atbalsta dienesta majaslapa lv/atbalsta-veidi/projekti-un-investicijas/leader/leaderpieejas-istenosana / PROJEKTU IESNIEGUMU IESNIEGŠANA: Projekta iesniegumu var iesniegt Lauku atbalsta dienesta Elektroniskas pieteiksanas sistema login vai ēļēktroniska dokumēnta vēida, parakstītu ar drosu elektronisko parakstu un apliecinatu ar laika zīmogu saskana ar Elektronisko dokumentu likuma noteikto kartību, nosutot uz Lauku atbalsta dienesta elektroniska pasta adresi lad@lad.gov.lv. Projekta iesniegumu papīra formata var iesniegt biedrība Darīsim pasi! Piļsētas ļaukuma 4, 3. stava, Kuļdīga 2 eksemplaros un ta elektronisko kopiju, kas ierakstīta areja datu neseja (ja to neiesniedz dienesta EPS vai elektroniska dokumenta veida saskana ar Elektronisko dokumentu likumu). Kontaktinformācija: Koordinatore Ieva Birbele.Mob. talr.: Pilsetas laukums 4, 3. stavs, Kuldīga. E-pasts: darisim.pasi@gmail.com,majasļapa: gada 25. marts Skolotajas Lidijas Jansones atminas Melderis Andrejs. Drīz pēc Štaļina navēs kadu diēnu majas parradas musu kaiminu dels Andrejs viens no cetriem braliem dzirnavu bijusajiem īpasniekiem. Vina matei un tikko dzimusam delinam toreiz, pirms masveida kolektivizacijas veiktajai sadzas iedzīvotaju izsutīsanai, bija izdevies palikt majas. Dels bija izaudzis, tevu neredzejis, jau apprecejies, un vina gimene jau bija piedzimis berns. Andrēja parnaksana visiēm bija ļiēļs parstēigums: no talo taigu izsutītajiem atgriezies nebija neviens, iznemot vinu. Kolhoza priekssedetajs aicinaja Andreju par melderi, jo pec maltuves īpasnieku deportesanas dzirnavas iedarbinat nevienam nebija izdevies. Andrējs piēkrita. Katru rītu, gaļvu zēmu noļiēcis, vins gaja uz darbu, katru vakaru tapat, galvu noliecis, atgriezas majas. Dzīve sadza līdz ar dzirnavu palaisanu uzlabojas. Cuku ferma nu vairs nebija jaizbaro dzīvi graudi. Arī mums drīz saka dot par katru izstrades dienu divus, velak - cetrus kilogramus kviesu. Ka uz burvja majienu mainījas arī labības novaksanas tehnologijas. Labību vispirms noplava. Kombaini to kula tikai tad, kad ta uz rugajiem bija izzuvusi. Nu beidzot bija iespejams no graudiem attīrīt vermeles! Labību vareja samalt, un uz sadzas lauzu galdiem paradījas maize, par kadu visi bija tik ilgi sapnojusi. Mēļdēris Andrējs tomēr izturējas dīvaini, nē uz viēnu neskatījas, ne ar vienu nerunaja. Kadu rītu piederīgie vinu atrada mirusu. Andrejs bija padarījis sev galu. Jau labu laiku pec berem, kad mate tikas ar kaiminieni, ta bija raudadama, puscukstus stastījusi: Nevareja un nevareja mans Andrjusa tikt vala no briesmīgajam atminam, tapec arī aizgaja. Naktīs trukas augsa, kliedza, bralus un mani sauca; teica, ka sen gribejis nomirt, tikai mani un delinu vel reizi redzet gribejis, tad lai notiek, kas notikdams! Ziema taigas vidu tikpat ka visi izsutītie nomirusi, ap simts cilveku, mazie bernini - visi. Tikai dazi pieaugusie dzīvi palikusi, un tie pasi pavasarī aresteti un cietuma ielikti. Ka sie esot dzīvi varejusi palikt? Par kanibaliem sos lamajusi. Ak, Dievs, ak Dievs! Ko Andrjusa, ko mani delini sliktu bija kadam nodarījusi? Dzirnavas uzbuveja, tur tas vinu noziegums slepjas! Un izrunat visu mans Andrjusa arī ne ar vienu nevareja. Ka sak ko stastīt, ta asaras acīs un prom! Ar citiem par to vins runat nemaz nedrīksteja. Likusi parakstīties, kad no cietuma ara laidusi Turpmak vel... Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests Biedrība Darīsim paši! izsludina projektu pieteikumu konkursu Biedrība Darīsim pasi! izsludina atklata konkursa projektu pieteikumu pienemsanas 3. kārtu Lauku attīstības programmas gadam pasakuma Darbību īstenosana saskana ar sabiedrības virzītas vietejas attīstības strategiju ietvaros apstiprinatas sabiedrības virzītas vietejas attīstības strategijas īstenosanai. Projektu konkursa 3. kārtā piēējamais finansējums ir euro. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 4

5 Iespēja mācīties bezmaksas Adoptētāju programmā! Latvijas Pas valdību ma cību centrs gada organize ma cības Adopte ta jiem: Adoptētāju mācību programma (80 akadē misko stundu programma, saskan ota ar Vaļsts be rnu tiesību aizsardzības inspekciju) Norises vieta: Liepājā, Brīvības iēļa 9 Norises laiks 10 dienas, plkst gada 12. augusta, 2., 9., 16., 23., 30. sēptēmbrī un 7., 21., 28. oktobrī, 1 diēna novēmbrī. vai Talsos, Kareivju iela 7 Norises laiks 10 dienas, plkst gada 29. ju ļija, 5., 19. augusta, 9., 16., 23., 30. septembrī, 7., 21. un 28. oktobrī. Ma cības tiek pla notas arī : Alu ksne, Je kabpilī, Madona, Valmiera, Ogre, Tukuma, Saldu, Re zekne, Ventspilī, Jelgava, Daugavpilī, Rīga. Mērķa auditorija: potencia lie adopte ta ji, sa kot no dokumentu iesniegs anas ba rin tiesa, pirms adopte ta ja statusa iegu s anas; adopte ta ji, kuriem jau ir pies k irts adopte ta ja statuss, bet kuru g imene s ve l nav ievietoti be rni pirmsadopcijas apru pes laika ; adopte ta ji, kuriem jau ir pies k irts adopte ta ja statuss un kuru g imene s ir ievietoti be rni pirmsadopcijas apru pes laika adopte ta ji, kuriem adopcijas process jau ir apstiprina ts tiesa. Programmas mērķis: piļnvēidot potēncia ļo adoptē ta ju zina s anas adopcijas tiesiskaja regule juma, be rna un g imeņes psiholog ijā, kā ārī be rņā veselībās āpru pe, kās potencia lajiem adopte ta jiem lautu pilnīga k izprast adopte jamo be rnu emociona la s vajadzības, jauta jumus, kas saistīti ar be rna veselības apru pi un citiem be rnam un g imeņei kopumā svārīgiem jāutā jumiem. Tēmas. Adopcijas tiesiskais regule jums (Adopcijas procēsu regule jos ie normatīvie akti; be rna a rpusg imenes apru pes tiesiskais regule jums; adopcijas procesa iesaistīta s institu cijas, to tiesības un piena kumi; socia la s garantijas). Be rna iena ks ana g imene (Ģ imēnē, ta s nozīmē un ļoma be rna attīstība ; g imenes funkcijas, attīstības dinamika, g imeņ u dāz ā dībā pe c struktu rās; ādopcijās motīvi, risku, resursu un ierobez ojumu apzina s ana s; institu ciju un specia listu kompetence, palīdzības un atbalsta san ems anas iespe jas; sadarbība ar veselības apru pes iesta de m; sadarbība ar izglītības iesta de m). Be rna psihoemociona la attīstība (Bē rna attīstība un vecumposmu īpatnības; be rna audzina s ana, discipline s ana un ta s pamatprincipi, metodes; be rna identita te; be rna agrīna traumatiza cija un ta s sekas; dros as piesaistes attīstība, piesaistes modeli; adopte ta ja un be rna savstarpe ja s attiecības; adopcijas nosle pums par un pret, ka runa t ar be rnu par adopciju atbilstos i be rna vecumam). Be rna veselības apru pe. Pirma s paļīdzības sniēgs ana. Ma cību nosle guma dalībnieki san ems Latvijas Pas valdību ma cību centra apliecību. ALSUNGAS ZIN AS 5 Vaira k informa cijas pa Latvijas Pas valdību ma cību centra ta lrun iem: , , e-pasts: lpmc@lpmc.lv, adrēsē: Bik ērniēku iēļa 4, Rīga, LV vai pa Alsungas novada ba rin tiesas ta lrun iem: , , e-pasts: barintiesa@alsunga.lv, adrēsē: Piļs iēļa 1, Aļsunga, Alsungas novads. Ērģeļmūzikas festivāls Nīcas Mu zikas skola sadarbība ar Rucavas un Pa vilostas novada pas valdību un Sakaslejas baznīcas e rg elu uņ mu zikās āttīstībās foņdu ņo 1. līdz 3. ju ņijām organize ja mazo Kurzemes mu zikas skolu audze kn u un pedagogu e rg elmu zikas festiva lu Tu kstos me le m e rg eles spe le. Festiva la ma jvieta s ogad bija Rucavas pamatskola. Festiva la ietvaros jaunie pianisti un pedagogi no Pa vilostas, Grobin as, Aizputes, Nīcas, Alsungas un Ventspils mu zikas skola m e rg elnieces Līgas Dejus meistarklase s ma cīja s atskan ot daz a du laikmetu skan darbus ar e rg ele m. Iepazina Lejaskurzemes ieve rojama ka s e rg eles un izzina ja to ve sturi, ka arī sniedza koncertus Liepa jas Sv. Trīsvienības baznīca, Rucavas Ev. luteriskaja baznīca un Liepa jas Sv. Je kaba katedra le. Spilgta kie prieks nesumi tiks atskan oti festiva la nosle guma koncerta 21. ju lija festiva la Zalais stars ietvaros Sakaslejas evang e liski luteriskaja baznīca kopa ar komponistu Uldi Marhile vic u un citiem Latvijas mu zik iem. Festiva la laika mu zikas skolu audze kn iem bija iespe ja tuva k iepazīt Rucavas novadu, apmekle t Papes ju rmalu, etnogra fisko ma ju Zvanīta ji, skatīt Pu k u Ja n a mu zikas instrumentu kolekciju un pas iem ieme g ina t Kurzemes danc u soli. Alsungas novadu jau otro gadu pa rsta ve ja Alsungas Mu zikas skolas audze knes Nora Galin a un Paula Kleinhofa. Par pas u festiva lu Nora un Paula saka : Mums patika spe le t e rg eles. Salīdzinos i ar klaviere m ta s spe le t ir gru ta k, bet e rg eles skan daudz varena k un var pana kt kra s n a ku un daudzveidīga ku skane jumu. Festiva la laika iepazina mies ar jauniem draugiem. Organizatori bija par visu padoma jus i gan par me g ina jumiem un koncertiem, gan par izklaidi un atpu tu bija mīli. Me s labpra t atkal piedalītos e rg elmu zikas festiva la na kamgad. Ilze Rag ele

6 kazu un jurnieku dziesmam. 5.starptautiskais burdona festivāls Izskanejis 5.starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē - viēns no suitiēm nozīmīgakais suitu nematerialas kulturas mantojuma popularizesanas pasakums. Ar biēdrības Etniskas kuļturas cēntrs Šuiti iniciatīvu starptautisko burdona festivalu rīkosanas tradīcija sakas 2004.gada. Festivals suitu kopienas apdzīvotaja teritorija norisinas ik pa trīs gadiem, soreiz no 9.līdz 11.junijam. Sī festivala vienojosa un unikala Saules un Mates tema Saulīt silta, māmiņ jauka, kas pļasi tiēk izdziēdata visu tautu foļkļora un caurvija visus sī festivala pasakumus. Festivals trīs dienu garuma no 9.junija līdz 11.junijam ar pļasu un daudzvēidīgu programmu (konfērēnci Burdons, tradīcija, parmantosana, vakaresanu, supuldziesmu vakaru un cetriem koncertiem) ieskandinaja visu vesturisko suitu novadu - Alsungu, Basus un Jurkalni. Soreiz festivala dalību nema 7 pasmaju folkloras kolektīvi, 7 Latvijas folkloras kolektīvi un 5 arzemju kolektīvi ar kopejo dalībnieku skaitu ap 230. Soreiz musu arvalstu viesi bija folkloras kopa Nāņiņā ņo Gruzijās. Folklorās kopās vādītājā ir etnomuzikologe Tea Kasaburi. Kopas dalībnieces gandrīz visas ir etnomuzikologes, kas saglabajusas draudzību kops studiju laikiem. Starptautiskaja burdona festivala suitos gruzīnietes viesojas jau treso reizi. Viēsi no Liētuvas bija foļkļoras kopa Kursiu ainiai (kursu pecteci) no Klaipedas, kas kopj Mazas Lietuvas iedzīvotaju tradicionalo kulturu. Folkloras kopa musu prieceja gan ar dziesmam, gan danciem. No Igaunijas festivala viesojas trīs folkloras kopas, divas no setu kopienas un viena no Kihnu salas (Kihnu kuļturtēļpas). Ar Igaunijas setu kopienu suitus vieno ap 10 gadus ilga draudzība un sadarbība dazadas jomas, kas no gada uz gada klust ciesaka un regularaka. Tapat ka suitu kopienu, setu leelo dziedasanas tradīciju 2009.gada ieklava UNESCO Pasaules nematerialo kulturvertību saraksta. Festivala piedalījas vīru leelo kopa Seto miihi summ un sievu leelo kopa Mokornulk, kopas festivala viesojas jau treso reizi. Kihnu kulturtelpu festivala parstaveja Kihnu folkloras kopa. Kihnu ir maza salina Baltijas jura pie Igaunijas krastiem. Ar loti specīgam un krasnam tradīcijam. Kihnu kulturtelpa ieklauta UNESCO nemateriala kulturas mantojuma saraksta gada. Folkloras kopa radīja dalu no Kihnu tradicionalas kulturas, kada ta ir musdienas ar krasainiem tautasterpiem, ciema dejam un senajam Festivala pirma diena sakas saules apspīdeta ar izglītojosu un skanīgu festivala ieskanas konferenci Burdoņs, trādīcijā, pārmāņtosāņā. Koņfereņce tikā veidota ka starptautiska, nodrosinot sinhrono tulkosanu apmekletajiem un dalībniekiem. Par lektoriem tika aicinati gan pasmaju, gan aicinati vieslektori no Gruzijas un Igaunijas, lai dalītos zinasanas un pieredze par sev tradicionalo dziedasanas veidu, ta saglabasanas un parmantosanas nodrosinasanu. Konferences otraja dala piedalījas eksprezidente Vaira Vīke Freiberga, kas atbilstosi sī festivala temai prezenteja savu jaunako Saules dainu sejumu Trejadas Saules. Mitologiska saule. Pec konferences dalībnieki pulcejas vakaresana, lai pie vakarinu galda iepazītos cits ar citu tuvak. Pirma festivala diena izskaneja ar etnografiska folkloras ansambla Gudenieku suiti berna liksanas supulī ritualu, kam sekoja festivala dalībnieku supuldziesmu dziedasana. 6

7 Ikgadējais pensionāru saiets Festivala otra diena spraiga un saules apspīdeta RENDAS pagasta pārvalde aicina ALSUNGAS novada pensionārus piedalīties 17.senioru saietā "JA VARI- TAD DARI!" 2017.gada 29.jūlijā Rendas pagasta "Zāgkalnos" - Usmas ezera krastā. Dienas programma Daļībniēku iērasanas Rēndas pagasta atputas kompleksa "Zagkalni", registresanas, iekartosanas pie galdiem, majasdarba izstadīsana Švētku atkļasana - Kuļdīgas novada pasvaldības un Rendas pagasta parvaldes parstavju uzrunas Koncērts Ģunars Mēijērs, Lēons Briēdis un Rendas senioru deju kolektīvs Dazadi apsvēikumi, uzrunas un pateicības vardi Koncērta turpinajums - Ģ.Mēijērs un J.E.Busers. no ļīdz piļnīgam spēku izsīkumam baļļēsanas kopa ar grupu "Ena". Visas dienas garuma: cepuru izstade, Rendas rokdarbniecu izstade un fotoizstade "Renda fotografijas". Līdz janem "grozins", majasdarbs, labs laiks, jauks garastavoklis un silta jacina, ja nu no ezera uzpus aukstaks vejins. Ir dalības maksa. Dalībniekiem ludzu pieteikties līdz Taļrunis Dzidra. sakas ar Rīta koncertu pie Basu tautas nama, tam sekoja Dienas koncerts Jurkalne Ugunsplava. Bet festivala Dizkoncertu Alsunga ieskandinaja festivalu dalībnieku gajiens no Alsungas vidusskolas līdz Ziedulejas estradei. Par Dizkoncerta vadītajiem soreiz tika aicinati atraktīvie Edgars un Lilija Lipori, kas Latvija pazīstami ka latvisko tradīciju kopeji. Edgars Lipors aktieris un folkloras kopas Vilki vadītajs, Lilija Lipore horeografe. Pec Dizkoncerta danci notika kulturas nama. Tur nu jautros latvju dancu ritmos Latvijas Universitates deju folkloras kopas Dandari vadība vareja izdejoties liels un mazs. Par tradīciju kluvusi burdona festivala treso dienu sakt ar Sveto Misi Alsungas Sveta Mikela Romas katolu baznīca, kurai sekoja Nosleguma koncerts, kas izvertas loti aizkustinoss un sirsnīgs. Paldies, dalībniekiem tuviem un taliem, paldies visiem, kas palīdzeja radīt sos neaizmirstamos burdona dziedasanas svetkus! Kopa mes varam radīt skanīgus, krasnus un sirsnības pilnus svetkus! Pateicamies par finansejumu VKKF, Alsungas novada domei, Kuldīgas un Ventspils novadu pasvaldībam. Festivala kopejais budzets EUR (VKKF EUR, Aļsungas novada domē EUR, Kuldīgas novada pasvaldība 1000 EUR, Ventspils novada pasvaldība 1000 EUR, EST-LAT parrobezu programma 1300 EUR). Uz tikšanos 6.starptautiskajā burdona festivālā Suitu zemē 2020.gadā! Ar cienu, Dace Martinova EKC Suiti vadītaja Mājasdarbs: "Cēpurē nēgrib paļikt majas viēna"cauri gadsimtiēm vīriesi un sievietes izmantoja dazadas galvassegas dazadas formas, krasas un materialos, un tapec sogad visi ieradīsimies uz senioru saietu cepures, bet majasdarba - katra pagasta un pilsetas pensionaru kopa izgatavosim cepuri. No izgatavotam un līdzpanemtajam cepurem veidosim izstadi un apbalvosim visskaistako,visoriginalako, vislielako, viskrasnako cepuri. Cienījamie ALSUNGAS novada pensionāri! Ekskursija brauksim 20. un 27. juļija. Apskatīsim: - Līgatnēs padomju ļaika sļēpēno bunkuru, - kļintis, aļas Līgatnē, - pusdiēnosim kafējnīca "Piē Jancuka", - Vidzēmēs koncērtzaļi "Cēsis", - svētavotu piē Cēsīm. Ir maksa par iēējas biļētēm. Piētēiktiēs ļīdz 15.juļijam 2017.g. Taļrunis Dzidra. 7

8 Skolas ziņas iekstelpam un iekartojumu. Dienas turpinajuma devamies uz Valsts tehnikumu, kur jauniesi tika iesaistīti latvisko dancu dancosana. Dienas nosleguma atvadījamies no jauniegutajiem draugiem, apmainījamies ar adresem un solījumiem turpmak uzturet kontaktus. Projekts Sveika, Latvija Alsungā! 19.junija Aļsungas vidusskoļas 6.-9.kļasu skoļēni un skolotajas uznema projekta Sveika, Latvija dalībniekus- latviesu izcelsmes jauniesus no ASV un Australijas, kurus pavadīja 4 audzinatajas un projekta koordinatore Anita Ozola. Iesakuma jauniesus iepazīstinajam ar Alsungas vidusskolu. Talak devamies uz Ordena pils muzeju, kur mus sagaidīja muzeja vadītaja I.Bredovska un pastastīja par pils vesturi. Uzkapam Dizgabalkalna un Alsungas baznīca noklausījamies A. un J.Lipsnu muzikalo prieksnesumu. Talak sekoja Alsungas muzeja apmeklejums, kur mus ar skanīgu dziesmu sagaidīja Suitu sievās. Kolektīvā vādītājā I.Leimāņe pastastīja par burdona dziedajuma īpatnībam, un iepazīstinaja ar krasno Alsungas novada tautas terpu. Muzeja pagalma gajam kopīgas rotalas. Pec tam devamies uz Spelmanu krogu, kur skolotajas L.Pukītes vadība jauniesi apguva sklandrausu cepsanas noslepumus. Sekoja kopīgas pusdienas, baudot suitu tradicionalos edienus. Pec pusdienam cels mus aizveda uz Mezvidu labirintu, kur jauniesi, risinot dazadus uzdevumus, izstaigaja labirinta Par interesanti un radosi pavadīto dienu Alsungajapateicas cilvekiem, kuri laipni piekrita iesaistīties sī pasakuma norise. Paldies muzeja vadītajai Ingai Bredovskai, Aletai un Jurim Lipsniem, Suitu sievam un vadītajai Ilgai Leimanei, Lailai Pukītei, Mairitai Slavinskai, Daigai Kalninai, skolotajam Dacei Dunajevai, Annai Salai Alsungas vidusskolas skoleniem, kuri bija kopa ar mums. Sī pasakuma koordinatore Aīda Vanaga Zāļu dienas ieskaņas pasākums Aizvadīts gadskartejais Zalu dienas ieskanas pasakums, kuru jau 3.gadu organize Alsungas muzeja vadītaja Inga Bredovska. Pasakums izvertas ne tikai par zalīsu izzinasanu un dosanos plava, bet arī par suitu taku, Balandes gatves un citu interesantu vietu iepazīsanas pasakumu. Atklajam kalka atradnes, izbaudījam dabas SPA, smelamies speku no avota udens un akmens kravumiem, pievarejam seno juras krastu un pabarojam poniju. Brauciena laika izplanojam ritenbrauceju marsrutu, kuru turpmak piedavat turistiem. līklocus. Ta nosledzas bagatīgu iespaidu piepildīta diena Alsunga. 21.junija projēkta iētvaros dēvamiēs uz Rīgu. Rīgas apmeklejums iesakas ar viesosanos ASV vestniecība. Sekoja pusdienas Lido centra. Pec pusdienam devamies uz Rīgas pili, kur mus Ordena pils zale sagaidīja Latvijas Valsts prezidents R. Vejonis ar kundzi. Prezidents uzrunaja jauniesus un pauda gandarījumu, ka latviesu valoda un tradīcijas, dzīvojot svesuma, nav zudusas un tiek koptas joprojam. Sekoja kopīga fotografesanas ar prezidentu, pec kuras jauniesi uzdeva dazadus jautajumus. Mums bija iespeja iepazīties ar pils Ipāss pāldies pāsākumā vādītājāi Lilitāi pār brīniskīgo stastījumu, dalīsanos pieredze un meditaciju plava. Paldies arī dalībniekiem par izturību un jauki kopa pavadītu Zalu dienas pasakumu. Alsunga ir brīniskīga un katru reizi parsteidz no jauna! 8

9 Attīstības nodaļa informē Apstiprinats Alsungas novada pasvaldības iesniegtais projekts programma Nordplus Junior 2017 Macīsimiēs kopa. Alsungas vidusskola, ka sadarbības partneris, kopa ar partneriem Lietuva un Norvegija piedalīsies Nordplus Junior 2017 projekta "Macīsimies kopa" no 2017.gada augusta līdz pat 2019.gadam. Projekta ietvaros jauniesi no Baltijas un Ziemelu valstīm kopīgi analizes un risinas musdienas aktualu problemu - kvalitatīvu pusaudzu brīva laika pavadīsanas iespejas un jauniesu motivaciju iesaistīties. Viens no galvenajiem uzdevumiem skolam ir iemacīt skoleniem, ka vini ir atbildīgi par savu valsti, tas kulturu un integraciju pasaules kultura. Tomer musdienu skolniekiem, īpasi pusaudziem, biezi trukst saskarsmes ar kulturu un vesturi sava valstī, jo popularakais veids, ka pavadīt savu brīvo laiku, ir dators vai TV. Piedaloties projekta, skoleni veiks petījumus par to, ka pusaudzi pavada savu brīvo laiku skola, arpus tas, ka arī valstī kopuma, un salīdzinas rezultatus ar partnervalstīm. Tiks apzinatas brīva laika pavadīsanas iespejas, kas veicina personīgo attīstību, zinatkari un velmi uzzinat ko vairak. Projekta ietvaros tiks padzilinata jauniesu izpratne par projekta iesaistīto valstu kulturas vertībam, to daudzveidību un līdzību, dalība projekta palīdzes skoleniem apgut komunikacijas prasmes, kas veicinas personisko attīstību, lai klutu par aktīvu pilsoni Eiropa. Katra projekta partnera dalībnieki dosies divos pieredzes apmainas braucienos. Vini tiks iepazīstinati ar konkretas valsts jauniesu kulturas un atputas formam partneru valstīs. Kopīgi tiks veidota iedvesmojosa filma, lai mudinatu jauniesus domat par lietderīgam, aktīvam un radosam brīva laika pavadīsanas iespejam. Jauniesi veidos video rullīti par temu, ka arī notiks seansi skola, lai mudinatu parejos jauniesus iesaistīties problemu risinasana. Projekta laika tiks arī veicinata svesvalodu apguve, dalībnieki piedalīsies partnervalsts valodas un literaturas stundas. Izmantojot dazadas radosas pieejas un speles, jauniesi papildinas vardu krajumu un uzzinas dazas frazes divas citas valodas. Projekta aktivitates tiks integretas macību procesa - āņglu vālodās uņ dzimtās vālodās, muzikās uņ deju nodarbības. Skolotaju starptautiska sadarbība dos iespeju dalīties ar pieredzi, izmantojot izglītības inovacijas un efektīvas macīsanas metodes. Projekta kopejas attiecinamas izmaksas ir EUR Aļsungas novada pasvaļdības līdzfinansejums nav nepieciesams. Projekta darbības periods no gada augusta līdz gada augustam. Restaurētas mēbeles Realizets Valsts kulturkapitala fonda atbalstītais Alsungas novada domes projekts Mebelu restauracija Alsungas viduslaiku pilij. Projekta īstenosanas rezultata restaurets mebelu komplekts ar 19.gs. beigu datejumu, kuras, iespejams, ir ka vienīgas originalas pilī atgriezusas mebeles. Lai nodrosinatu mebelu originalitates saglabasanu un autentiskuma nodrosinasanu, Alsungas novada dome nosledza līgumu ar SIA ''Koka darbnīca'' restauratoru Jani Tolpeznikovu, kurs restaureja vertīgo mebelu komplektu. Mebelu komplekts sastav no sola, 2 lielakiem kresliem un 4 mazakiem kresliem, tas vares apskatīt Alsungas pilī restaureto mebelu komplekta atklasanas pasakuma (par kuru informacija vel tiks precizeta), bet ikdiena mebeles bus pieejamas apskatei Alsungas muzeja. Alsungas muzejs informē Alsungas muzeja sakot ar juliju notiks remontdarbi, tadel muzeja telpas un ekspozīcijas bus pieejamas ierobezoti. Atvainojamies par sagadatajam neertībam. Muzeja vadītaja Inga aicina caklas Alsungas pukkopes arī sovasar nest ziedus un kopīgi veidot ziedu izstades Alsungas pilī. 9

10 28. jūlijā plkst Alsungas Zieduleja izrade Saimnieks meklē saimnieci Lomas: Girts Kesteris, Madara Melne-Tomsone, Aldis Silins, Līga Zelge vai Zane Daudzina, Daiga Gaismina vai Dace Vītola. Bilesu cena 5 euro, skoleniem 3 euro, pirmsskolas vecuma berniem ieeja brīva. Biletes vares iegadaties pirms izrades Zieduleja. Sporta ziņas Alsungas futbola komanda aktīvi piedalas atklataja Kuldīgas novada futbola cempionata. Alsungas futbolistu komandai divas uzvaras 3:2 pret Edoles komandu un 1:0 pret KNSS/NIKERS. Aicinam aktīvos līdzjutejus sekot līdz spelu kalendaram un aktīvi atbalstīt Alsungas futbolistus spelu klatiene. 10