VIDES PĀRSKATS

Transkripts

1 Aiizkrauklles rajjona AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM gadam 2009

2 Aiizkrauklles rajjona AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM gadam SIA NAGLA IF valdes locekle I. Pivare

3 SATURS IEVADS 4 1. PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI, SATURS UN SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ MĒRĶIS PLĀNOJUMA SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 6 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS 8 INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI 3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS KLIMATISKIE APSTĀKĻI ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE, RELJEFS UN AUGSNE DERĪGIE IZRAKTEŅI PAZEMES ŪDEŅI VIRSZEMES ŪDEŅI LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES MEŽI UN PURVI TERITORIJAS AINAVISKAIS VĒRTĒJUMS VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT 5. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA KVALITĀTE UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU ĪSTENOTS GAISS VIRSZEMES UN PAZEMES ŪDEŅI TROKSNIS PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS UN OBJEKTI RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI MŪSDIENU ĢEOLOĢISKIE PROCESI AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS 7. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI PLĀNOJUMA STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI LIETOTO GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŽU APRAKSTS 9. PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN RISINĀJUMI BŪTISKO IETEKMJU MAZINĀŠANAI 10. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMĀS ALTERNATĪVAS PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI 12. VIDES PĀRSKATA KOPSAVILKUMS

4 IEVADS Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, ja pašvaldībā atrodas īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atbilst Natura 2000 teritoriju kritērijiem. Natura 2000 teritoriju tīklu veido Eiropas Kopienā nozīmīgas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ko ES dalībvalstis nosaka ar normatīvu aktu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tiem dabiskajiem biotopiem vai sugām, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Aiviekstes pagasta teritorijā atrodas dabas liegums, Natura 2000 teritorija Vesetas palienes purvs. Liegums dibināts 1999.gadā, lai aizsargātu vērtīgus purva biotopus un retas augu sugas. Liegums izveidots pēc starptautiska projekta Latvijas vērtīgo purvu inventarizācija un novērtējums rezultātu izvērtēšanas 1996.gadā. Šajā projektā Vesetas palienes purvs atzīts par nozīmīgu nacionālā mērogā gadā dabas liegums Vesetas palienas purvs ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām grozījumiem iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā. Aiviekstes pagasta teritorijas plānojuma (turpmāk tekstā Plānojums) vides pārskatā analizēts vides stāvoklis un problēmas pašvaldības teritorijā un novērtēts, vai Plānojuma īstenošana atstās ietekmi uz vidi (tiešas vai netiešas pārmaiņas, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību), kā arī izvērtēta iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekme uz vidi, ņemot vērā plānojuma mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības apjomu. 4

5 1.PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI, SATURS UN SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 1.1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ MĒRĶIS Plānojums ir dokuments, kurš izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā, atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam, rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Plānojuma mērķis - veicināt priekšrocību izmantošanu pašvaldības attīstībā, optimāli izmantot teritorijas attīstības resursu potenciālu, radīt labvēlīgus apstākļus iedzīvotāju darbam un dzīvei, saglabāt un atjaunot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, radot pamatu ilgtspējīgai attīstībai turpmākajos 12 gados. Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt zemes plānoto (atļauto) izmantošanu un ierobežojumus zemes izmantošanā, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas. Plānojuma uzdevums ir noteikt apdzīvotu vietu robežas, paredzot teritorijas apbūvei, ražošanai, tūrisma attīstībai, parādīt aizsargājamo dabas teritoriju, derīgo izrakteņu atradņu un dabas pieminekļu atrašanos, noteikt nepieciešamās aizsargjoslas, kā arī izvērtēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Vesetas palienes purvs perspektīvo izmantošanu, ievērtējot Natura 2000 teritorijas statusa noteiktos ierobežojumus. Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu robežu pārkārtošanu - sadali, apvienošanu, būvniecību, teritorijas labiekārtošanu, zemes izmantošanas veida transformāciju, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa izmaiņas, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. Plānojums ir izstrādāts saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, MKN Nr.883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi un sastāv no sekojošām daļām : I. daļa Paskaidrojuma raksts: teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnoteikumi; teritorijas attīstības mērķi un virzieni; pašvaldības teritorijas plānojuma risinājuma apraksts un pamatojums. II. daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi: noteikta kārtība būvniecības procesa īstenošanai pagasta teritorijā, prasības zemesgabalu apbūvei, teritoriju apsaimniekošanai katrai atšķirīgai teritorijas atļautai izmantošanai. III. daļa Grafiskā daļa: topogrāfiskā karte, kas izmantota pašvaldības teritorijas plānojuma izmantošanai; karte Teritorijas pašreizējā izmantošana ; karte Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. IV. daļa Pārskats par Aiviekstes pagasta teritorijas plānojuma izstrādi: pašvaldības lēmumi par Plānojuma izstrādes procesu; sabiedriskās apspriešanas materiāli; ziņojums par fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem; 5

6 institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi; ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu; ziņojums par Plānojuma atbilstību augstākā plānošanas līmeņa teritorijas prasībām PLĀNOJUMA SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Plānojumā ņemti vērā ar Aiviekstes pagastu saistītie esošie un perspektīvie starptautiskie projekti, nacionālie attīstības projekti un nozaru programmas, kā arī projekti Zemgales reģionā, Aizkraukles rajonā un kaimiņu pašvaldībās: Nacionālā attīstības plāns (1.redakcijas projekts); Nacionālais plānojums (atrodas izstrādes stadijā); Nacionālais vides politikas plāns ; Valsts civilās aizsardzības plāns (2005.); Latvijas lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai ; Ekotūrisma attīstības stratēģija (2001.); Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma ; Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija (2001.); Transporta attīstības nacionālā programma ; Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma gadam; Zemgales plānošanas reģiona inovatīvās attīstības programma gadam; Zemgales plānošanas reģiona Mūžizglītības attīstības plāns gadam; Zemgales plānošanas reģiona Nodarbinātības attīstības programma laika posmam no gadam; Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums laika periodam no gadam; Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns (2001.); Aizkraukles rajona attīstības programma ; Aizkraukles rajona teritorijas plānojums ; Aiviekstes pagasta sociāli ekonomiskās attīstības programma (1999.); Aiviekstes pagasta ģenerālais plāns Plānojuma izstrādes laikā nav spēkā esoša Nacionālā plānojuma, kurā būtu precīzi formulētas valsts intereses teritorijas izmantošanā, tās tieši un netieši regulē savā starpā nesaistīti normatīvie akti. Valsts intereses teritorijā noteiktas tikai atsevišķos gadījumos - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, valsts nozīmes kultūras pieminekļi, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes, brīvās ekonomiskās zonas u.tml. Šīs teritoriālās intereses parasti tiek realizētas izolēti no citu nozaru un pārvaldes līmeņu interesēm pieņemto MK noteikumu Nr.142 Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām 8.p. nosaka, ka 18 mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, ir jāveic nepieciešamie grozījumi teritorijas plānojumos. Aiviekstes pagasta teritorijā nav konstatētas nacionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās lauksaimniecības zemes. Iespējams, ka citas nacionālā plānojuma sadaļas varētu skart Aiviekstes pagastu, līdz ar to, stājoties spēkā nacionālajam plānojumam, pagasta teritorijas plānojumu būs nepieciešams pārskatīt. Aiviekstes pagastā valsts intereses ir noteiktas sekojošā kontekstā: 1. Valsts nozīmes infrastruktūras objekti un tīkli: 6

7 1.1. valsts galvenais ceļš Rīga Daugavpils Krāslava Baltkrievijas robeža (A6); šķiras autoceļi: Pļaviņas Madona - Gulbene (P37), Pļaviņas Ērgļi (P78); 1.3. dzelzceļa līnijas Rīga Zilupe, Pļaviņas Madona un Jaunkalsnava - Veseta. Teritorijas plānojumā ir iezīmēta turpmākās izpētes un plānošanas teritorija perspektīvā Latgales autoceļa, kas būs arī starptautiskā autoceļa E22 posms, trases novietnei. 2. Valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas: 2.1.Dabas liegums, Natura 2000 teritorija Vesetas palienas purvs. 3. Valsts nozīmes kultūras un arhitektūras pieminekļi: 3.1.Puduļu pilskalns: 3.2. Draudavu senkapi ar krustakmeni. Aiviekstes pašvaldība ir ieinteresēta Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmas gadam realizācijā, kā rezultātā līdzsvaroti attīstīsies arī Aiviekstes pagasts. Programmā kā stratēģiskais mērķis izvirzīts : dzīves kvalitātes nodrošināšana Zemgalē. Prioritātes: Izglītots, radošs un konkurētspējīgs cilvēks Rīcības virzieni - Cilvēkresursu attīstība; Informācijas sabiedrības veidošana; Pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošana. Zināšanu ekonomikas attīstība Rīcības virzieni - Uzņēmējdarbības vides attīstība; Sabiedrības izpratnes veidošana par inovāciju nozīmi labklājības līmeņa paaugstināšanā. Kvalitatīva dzīves vide Rīcības virzieni - Kultūrvēsturiskā mantojuma un rekreatīvās vides saglabāšana un attīstība; Transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstība; Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabošana; Kultūras un sporta infrastruktūras un pakalpojumu attīstība; Mājokļu attīstība; Alternatīvo energoresursu attīstības veicināšana; Risku vadība; Vides un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un attīstība. Zemgales attīstības programmā izvirzīto prioritāšu veiksmīga īstenošana ļaus sasniegt sekojošus rezultātus: ilgtermiņā - sasniegt Zemgales teritorijas plānojumā noteikto vīziju un rezultatīvos rādītājus, nodrošināt reģiona teritorijas ilgtspējīgu, līdzsvarotu un policentrisku attīstību; vidējā termiņā sasniegt Programmā noteikto stratēģisko mērķi un rezultatīvos rādītājus; īstermiņā veikt pasākumus un aktivitātes, kas nodrošinātu vidējā termiņa stratēģiskā mērķa un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Dokumentā Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums laika periodam no gadam ir noteikti četri attīstības centru līmeņi. Aiviekstes pagasts ir pirmā līmeņa attīstības centrs, kuru nākotnē raksturos attīstīta kokapstrāde, bioloģiskā lauksaimniecība, lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde, ziemas tūrisms ( kalnu slēpošana). Perspektīvā Aiviekstes pagasts 7

8 veidosies kā attīstīts izglītības, kultūras un sporta centrs. Uzlabojamie kritēriji lauku tūrisma, atpūtas un sporta centra Mežezers attīstība; izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras attīstība. Aiviekstes pagasts ietilpst Daugavas upju baseinā. Līdz ar to pagasta teritorijas plānojumā jāievēro izstrādātā Daugavas baseina apsaimniekošanas plāna (Latvijā nav vēl apstiprināts) rekomendācijas virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai. Plāna mērķis bija izstrādāt un ieviest vienotas ūdeņu aizsardzības prasības un metodes Latvijas apstākļos, saskaņā ar direktīvu 2000/60/EC, kas nosaka Struktūru Eiropas Kopienas rīcību ūdeņu aizsardzības politikas jomā gada 11.jūlijā stājās spēkā Aizkraukles rajona teritorijas plānojums , tajā norādītie ieteikumi rajona vietējām pašvaldībām ir ņemti vērā Aiviekstes teritorijas plānojuma izstrādē. Plānojums ir Aizkraukles rajona teritorijas attīstības plāna sastāvdaļa un balstās uz rajona attīstības programmas (apstiprināta ) izvirzītajiem mērķiem un pamatnostādnēm. 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību nosaka likums Par ietekmi uz vidi novērtējumu. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra organizēta atbilstoši likumam Par ietekmes uz vidi novērtējumu, MK noteikumiem Nr. 157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Novērtējums veikts pamatojoties uz LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu Nr. 15 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Vides pārskata sagatavošanas mērķis - novērtēt esošo vides situāciju, problēmas un noteikt iespējamos risinājumus. Vides pārskata sagatavošanā tika izmantoti elektroniski pieejami informācijas avoti, datu bāzes, dažādi publicēti materiāli. Pārskata sagatavošanas laikā notika konsultācijas ar vietējās pašvaldības darbiniekiem, institūciju pārstāvjiem, ekspertiem. Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums apkopots vides pārskata formā, kas sagatavots, analizējot Plānojuma atbilstību vides aizsardzības saistošo noteikumu prasībām un Plānojuma izstrādē un informācijas iegūšanā iesaistīto institūciju nosacījumiem. Plānojumā ievietotā informācija par vidi un ar to saistītām problēmām ir pietiekama, lai analizētu un novērtētu vides stāvokli. Vērtējot iespējamās izmaiņas zemes izmantošanā nākotnē, tika analizētas iespējas ES tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu (labas lauksaimniecības prakses) ievērošanai. Atbilstoši teritorijas plānošanas noteikumiem, iedzīvotāji, institūciju un kaimiņu pašvaldību pārstāvji, iesaistīti Vides pārskata izstrādes procesā. Informācija par sabiedriskās apspriešanas procedūru ievietota laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Staburags. Ar laikrakstu un sabiedriskās vietās izvietoto paziņojumu starpniecību visi interesenti tika informēti par to, kur var iesniegt savus priekšlikumus, saņemt konsultāciju neskaidros jautājumos. Sanāksme interesentiem gada 19.februārī plkst Tradīciju zālē Kļavas, 1.Maija ielā 6, Aiviekstes pagastā. Paziņojums par projekta sabiedrisko apspriešanu ievietots Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā, ar vides pārskata projektu var iepazīties Aiviekstes pagasta padomē katru darba dienu no plkst līdz Vides pārskata projekta elektroniskā versija apskatāma Aizkraukles rajona mājas lapā 8

9 Sabiedriskās apspriešanas laikā par Vides pārskata projektu atzinumi pieprasīti normatīvos aktos noteiktajām institūcijām. 3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS Aiviekstes pagasts atrodas Aizkraukles rajona administratīvajā teritorijā. Tā platība ir 14484,2 ha. Pagasts robežojas ar Aizkraukles rajona Vietalvas, Klintaines pagastiem un Pļaviņu pilsētu, Madonas rajona Kalsnavas pagastu un Jēkabpils rajona Krustpils un Variešu pagastiem. Aiviekstes pagasta teritorijā ir vairākas apdzīvotas vietas Īvāni, Ķūķi, Maiļupsala, Kriškalni, Krievciems. Administratīvais centrs atrodas Kriškalnu ciemā. Pagastā dzīvo 942 iedzīvotāji (PMCP dati uz ), no kuriem Kriškalnos dzīvo apmēram 40% jeb 380 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums - 6,5 cilvēki uz km 2. Pēc nacionālā sastāva 78% iedzīvotāju ir latvieši. Pēc dzimuma 48% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 52%- sievietes. Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs pagasta vidusdaļu aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl., uz austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļā atrodas Odzes valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas Aronas ieplaka, ziemeļrietumu malā Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl. Aiviekstes pagastā atrodas lieli mežu masīvi (mežainums ir 60%). Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa Aivieksti, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un Odze. Teritorijā atrodas vairāki ezeri- lielākais Odzes ezers (269ha), kā arī Dāmenezers, Līdacis, Spīganas ezers, Apaļais ezers, Neļaubītis, Baltenītis, Līkais ezers, Tulmenītis un Skaidrais ezers. Aiviekstes pagastu šķērso šoseja Rīga Daugavpils (A6), 1.šķiras autoceļi Pļaviņas Madona (P37), Pļaviņas Ērgļi (P78, 2.šķiras autoceļi Pļaviņas Vietalva (V944), Pļaviņas Krievciems (V924), Koknese Bērzaune (V915), Pļaviņu Krustpils un Pļaviņu Gulbenes dzelzceļa līnija. Derīgie izrakteņi: dolomīts, māls, grants, smilts, sapropelis. Pagasta teritorijā atrodas daļa no Vesetas palienes purva dabas lieguma. Pagasts ir ar ievērojamu kultūrvēsturisko pagātni, nozīmīgiem tās pieminekļiem- Puduļu pilskalns, Draudavu senkapi, trīs laidumu akmens tilts pār Vesetu un skaistu, resursiem bagātu dabu. 3.1.KLIMATISKIE APSTĀKĻI Latvijas klimatu veido intensīvā ciklonu darbība Atlantijas okeāna ziemeļdaļā mitru un nepastāvīgu, sevišķi rudens un ziemas periodā. Ziema relatīvi maiga ar biežiem atkušņiem, vasara - vēsa un īsa. Latvijas atsevišķo teritoriju klimatu arī ietekmē Baltijas jūras tuvums. Aiviekstes pagasta klimatu nosaka tā atrašanās Viduslatvijas nolidenumā un Vidzemes augstienes tuvumā. Pagasta teritorijā klimats kopumā raksturojas kā pārejas no jūras uz kontinentālo klimatu (Latvijas mērogā). Vēja režīmam piemīt sezonāls raksturs. Ziemā valdošie vēji ir dienvidu un dienvidrietumu, bet vasarā rietumu un ziemeļrietumu. Ilggadīgo gaisa temperatūru novērojumi: 9

10 gaisa vidējā temperatūra ir + 6,2 0 C; minimālā C; maksimālā C. Vasara vidējā temperatūra C, ziemas vidējā temperatūra -7 0 C. Gada nokrišņu summa mm, lielākā daļa nokrišņu ir lietus veidā. Bezsala periods dienas. Ziemā veidojas pastāvīga sniega sega. 3.2.ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE, RELJEFS UN AUGSNE Aiviekstes pagasts ģeoloģiskā ziņā ir izpētīta teritorija, jo bez plānveida ģeoloģiskās kartēšanas, pagasta teritorijā vairakkārt veikti derīgo izrakteņu atradņu meklēšanas darbi. Labāk izpētīta ir pagasta dienvidu daļa no paralēles. Pagasta ziemeļu daļas ģeoloģija pētīta laika posmā no gadam, kad šajā teritorijā tika veikti 1: mēroga valsts kompleksās ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās kartēšanas darbi. Aiviekstes pagasta atrodas Latvijas sedlienes Gulbenes depresijas dienvidu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ m dziļumā. Tāpat kā visā Latvijas teritorijā, pirms nogulumiežu veidošanās te ilgstoši ir bijusi sauszeme, kad notikusi kristālisko iežu denudācija. Vēlāk, vairāku simti miljonu gadu garumā, virs pamatklintāja ir izveidojusies aptuveni 900m bieza nogulumiežu sega, kuru veido jūrās un lagūnās izgulsnējušies karbonātiežu slāņi (kaļķakmeņi, dolomīti, domerīti u.c.), kas mijas ar kontinentālos apstākļos izgulsnētiem terigēniem jeb tā saucamajiem smiltsiežiem (smilšakmeņi, māli, aleirolīti). Pagasta teritorijā nogulumiežu segas jaunākie ieži veidojušies devona periodā. Pirms Pļaviņu HES izbūvēšanas Daugavas labajā krastā Pļaviņu tuvumā bija daudz devona iežu, visbiežāk dolomītu atsegumu. Pagastā tie sastopami teritorijas dienvidu daļā. Pārējā pagasta teritorijā dolomītus sedz mālaini- smilšainu iežu slānis, kurš pieder pie augšdevona Katlešu svītas. Vietās, kur agrāk ieguva dolomītus, nogulumieži atsedzas zemes virspusē, pārējā pagasta teritorijā tos klāj biezāka vai plānāka salīdzinoši jaunu iežu - kvartāra nogulumu segkārta. Kvartāra nogulumi viedo mūsdienu reljefu. Tā kā Aiviekstes pagasts ir izvietots pārejas zonā starp ģeomorfoloģiski krasi atšķirīgiem reģioniem: Vidzemes augstienes dienvidu nogāzi (Vestienes pauguraine)- pagasta ziemeļu daļā un zemienēm: Viduslatvijas (Viduslatvijas nolaidenums) pagasta rietumu daļa un Austrumlatvijas (Aronas paugurlīdzenums) pagasta dienvidu un austrumu daļa, tad tas arī nosaka pagasta teritorijas kvartāra nogulumu segas biezumu, tās sastāvu un uzbūvi. Pārejas zonai raksturīgs elements ir Odzes atšķelšanās valnis, kas virzienā no dienvidiem uz ziemeļaustrumiem stiepjas cauri visai pagasta teritorijai gandrīz 20km garumā. Vaļņa kopējais augstums pārsniedz 50m. Valnis veidojies startp ledājiem iespiestām ūdens straumēm plūstot pazeminājuma ( pirms Daugavas ielejas) virzienā. Daugavas ielejā izdalāmas vairākas terases, kas saistītas ar pakāpenisku kušanas ūdeņu baseinu līmeņu krišanos. Pagasta robežās kvartāra nogulumu segas biezums mainās ļoti plašā amplitūdā: ja Vesetas baseinā tas vietām ir mazāks par metru, tad pagasta ziemeļos, kā arī Odzes atšķelšanās vaļņa centrālajā daļā, tas var sasniegt 80-90m robežu. Kvartāra segas griezums pagastā orientējoši ir sekojošs: tās pamatnē ieguļ aptuveni 10-30m biezas morēnas ( māls kopā ar smilti, granti, oļiem un akmeņiem) slānis (glacigēnie nogulumi) kurš, kā liecina izurbto urbumu dati, veidojies vairāku apledojumu stadijās. Pagasta dienvidrietumu daļa glacigēnie nogulumi veido mūsdienu reljefu, tomēr lielākajā pagasta daļā reljefu veidojošie nogulumi ir fluvioglaciālo straujumu veidojumi, kas sastāv no nešķirotas, dažāda rupjuma smilts, 10

11 vietām kopā ar granti, oļiem un akmeņiem. Visu pagasta dienvidaustrumu daļu klāj ledāju kušanas ūdeņu baseinos veidojušies limnoglaciālie nogulumi, kas visbiežāk sastāv no smalkas smilts, retāk no aleirītiem un tikai atsevišķās vietās no māliem. Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs pagasta vidusdaļu aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl., uz austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļa atrodas Odzes valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas Aronas ieplaka, ziemeļrietumu malā Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl.reljefa pazeminājumi parasti ir pārpurvoti: Odzes ezera apkārtnē un Vesetas baseinā izveidojušies vairāki lieli purvu masīvi. Pagasta teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Vesetas Aronas pazeminājuma ZR daļa. Aronas paugurlīdzenumam raksturīgas velēnu podzolaugsnes, velēnu glejaugsnes un purvu augsnes, reljefa pazeminājumos velēnpodzolētās glejaugsnes, velēnu glejaugsnes un purvu augsnes (Zelčs, 1994).Pagasta nepiesārņotās augsnes ir labs priekšnoteikums ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai. 3.3.DERĪGIE IZRAKTEŅI Aiviekstes pagastā ir sastopami visai neparasta derīgo izrakteņu dažādība viena pagasta robežās. Pagasta dienvidaustrumos izpētīti ļoti bagātīgi dolomīta krājumi, pagasta centrālajā daļa un pie pašas ziemeļu robežas izveidotas perspektīvas smilts un grants iegulas, piecos ezeros konstatēts biezs sapropeļa slānis. Bez tam pagastā ir viena izpētīta būvkeramikas ražošanai derīgu mālu atradne, viena kūdras atradne ar rūpnieciski izmantojamiem krājumiem un divas nelielas specifisku smilšu atradnes. Pagasta nozīmīgākā atradne ir 1974.gadā izpētītā dolomītu atradne Aiviekste labais krasts. Atradnē pētīti Daugavas svītas dolomīti kā izejviela celtniecības šķembu ražošanai. Zemes dzīlēs tie veido vienlaidu, aptuveni 6-8km biezu slāni, kuru sedz līdz 3-5m bieza irdeno kvartāra nogulumu segkārta. Pēc atsūknēšanas pārtraukšanas un bijušā karjera appludināšanas zemes dzīlēs atlikuši ievērojami dolomīta krājumi, tai skaitā izpētītie 36 milj.m 3. Uz rietumiem un ziemeļiem no izpētīto krājumu teritorijām vēl aptuveni 3 km 3 lielā platībā veikta izpēte ar retu urbumu tīklu, kuras rezultātā novērtēts, ka šeit ieguļ vēl 24 milj. m 3 dolomītu. Pagastam ir praktiski neizsmeļami dolomīta krājumi. Aiviekstes atradnes dolomīts ir slāņains, un atsevišķu slāņu dolomīti ir ļoti cieti, to spiedes pretestība pārsniedz 1000kg/cm 2. Vidējā dolomītu šķembu marka 400 un 600. Šīs šķembas ir sala izturīgas un noderīgas visa veida būvniecības darbiem. Dolomīti izmantojami arī augsnes kaļķošanas dolomītmiltu, dedzināto kaļķu un citu būvmateriālu ražošanai. Plašāka informācija par dolomīta resursiem apkopota 3.5.tabulā Neskatoties uz to, ka pagasta teritorijā vairākas vietās ir perspektīvas smilts un grants iegulas, tomēr atradņu ar izpētītiem krājumiem ir maz. Latvijā smilts un grants atradnēs produktīvo slāņkopu pārsvarā veido smilts un tikai atsevišķos starpslāņos dominē grants un oļu frakcija. Šī materiāla kvalitāti parasti nosaka ne tikai graudiņu izmēri, bet arī to sastāvs. Svarīgākais kvalitātes rādītājs ir magmatisko 11

12 3.1.attēls. Derīgo izrakteņu atradnes (avots: Latvijas Vides, ģeoloģojas un meteoroloģijas aģentūra) 12

13 3.2.attēls. Derīgo izrakteņu atradnes (avots: Latvijas Vides, ģeoloģojas un meteoroloģijas aģentūra) 13

14 iežu graudiņu daudzums maisījumā, jo šie ieži ir stiprāki un arī salizturīgāki. Rupjākās un izturīgākās grants frakcijas izmantojamas betonā kā pildviela, bet smilts kā būvjavu sastāvdaļa, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos u.c. Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem dabas resursu nodokļa noteikšanai maisījumu, kurā grants graudu saturs ir mazāks par 15%, uzskata par smilti, bet materiālu ar grants frakcijas saturu lielāku par 15 % par grants smilts maisījumu. Šāda attiecība tiek ievērota arī atradņu klasifikācijā. Perspektīvākā atradne ir 1991.gadā atklātā smilts grants atradne Līdace. Šeit aptuveni 1km 2 lielā platībā ieguļ 7 milj. lieli smilts grants krājumi. Derīgais izraktenis atradnē nešķirots materiāls, kas sastāv no grants, oļiem un smilts un vietām satur ievērojamu daudzumu dažāda izmēra akmeņu. Derīgā slāņa biezums svārstās no 4-30m, vidēji 10m. Lai Līdaces atradni varētu izmantot, ieteicams veikt kādas tās daļas detālu ģeoloģisko izpēti, bet visu tās teritoriju rezervēt tālākai izmantošanai nākotnē. Abas, ar nosaukumu Juči, izpētītās atradnes ir jau tuvu izmantošanas beigām gadā apsekotajā Juču atradnē vēl atlikuši 448,8 tūkst.m 3 lieli smilts krājumi, 1962.gadā izpētītajā Juču atradnē atlikušie krājumi nav zināmi. Krājumi Pļaviņu smilts atradnē 500 tūkst.m 3, Mālkalnu atradnē 34,0 tūkst.m 3. Plašāka informācija par smilts, smilts-grants resursiem apkopota 3.2.; 3.3.tabulās. Sapropelis ir recekļaina tumša olīvbrūna, pelēcīga vai zaļgana koloidālas struktūras masa, kas pēc izžāvēšanas vairs nesamirkst. Tas veidojas stāvošos ūdens baseinos un sastāv no organiskām vielām ( līdz 95%) ar minērālvielu smilts, māla un karbonātu piemaisījumu. Salīdzinot ar kūdru, sapropelis satur vairāk slāpekļa, ūdeņraža, kā arī sēra, tā organiskā daļa sastāv no humīnskābēm ( 15-34%), ogļhidrātiem (20-32%), bitumiem (7,5-14%), nehidrolizējamā atlikuma (9-22%). Sapropeli var izmantot: zemkopībā kā mēslojumu, lopkopībā kā barības piedevu, jo sapropelis satur vitamīnus, mikroelementus, fermentus un citas bioloģiski aktīvas vielas; medicīnā kā ārstniciskās dūņas; kosmētikā kā sorbentu ūdens attīrīšanai; urbumu skalošanai šķidrumos; būvmateriālu ražošanā kā saistvielu un kā izdegušu organisko piedevu; ķīmiskajā rūpniecībā vasku, parafīnu u.c. izstrādājumu iegūšanai. INFORMĀCIJA PAR RŪPNIECISKI IZMANTOJAMO SAPROPELI AIVIEKSTES PAGASTA EZEROS (pašvaldības dati) 3.1.tabula Ezera nosaukums Sapropeļa izplat., ha Vid. biezums m Apjo ms tūkst. m 3 Krājumi pie nosac. mitruma 60%, tūkst.t. Sapropeļa tips Sapropeļa pielietojums Aklais 3,2 6, organogēnais Ārstniecībai, ķīm., mēsl., lopbar., būvniec. Dāmenes 15,3 6, organogēnais un karbonātiskais Ārstniecībai, ķīm., mēsl., lopbar., būvniec. Līdaces 5,0 3, organogēnais Ārstniecībai, ķīm., mēsl., lopbar., būvniec. Odzes 200 4, organogēnaissilikātu Mēslošanai, ārstniecībai Spīganu 6,4 5, organogēnais Ārstniecībai, ķīm., mēsl., lopbar., būvniec.

15 1957.gadā izpētītā kvartāra mālu atradne Mālkalni aizņem 5ha lielu teritoriju pie Mālkalnu mājām. Līdz sešdesmito gadu sākumam to ķieģeļu ražošanai izmantoja Pļaviņu rūpkombināts. Atradni veido aptuveni 10m biezs brūnu bezakmens mālu slānis, kurā īsteno māla daļiņu (frakcija < 0,005 mm) saturs sastāda 40%. Māli izmantojami 150 markas ķieģeļiem, krāsns podiņiem, drenu caurulēm, kārniņiem un citai no kvartāra māliem iegūstamai produkcijai. Atlikušie māla krājumi atradnē 500 tūkst.m 3. Plašāka informācija par māla resursiem apkopota 3.4.tabulā. Neskatoties uz to, ka Aiviekstes pagasta robežās reljefa pazeminājumi bieži ir pārpurvoti, ir tikai viena rūpnieciskās nozīmes kūdras atradne Riekstu purvs ziemeļos no Odzes ezera. Tas ir pārejas tipa purvs. Rūpnieciski izmantojama kūdra izpētīta 28ha platībā un tās krājumi pie 40% mitruma 120 tūkst.t. Plašāka informācija par kūdras resursiem apkopota 3.6.tabulā. Valsts nozīmes zemes dzīļu resurss ir pazemes ūdens. Dzeramais pazemes ūdens tiek ņemts no Pļaviņu Daugavas ūdens horizonta (vidēji 4-21 m dziļumā) un to veido dolomīts, kurš mijas ar mālu, merģeli. Gruntsūdens akas izplatītas smilšainajos kvartāra nogulumos, kas ir neliela biezuma un ar lokālu izplatību. Gruntsūdeņi izmanto individuālajai ūdens apgādei kā apdzīvotās vietās tā lauku viensētās. Aku dziļums lielākoties nepārsniedz 10m. 3.4.PAZEMES ŪDEŅI Aiviekstes pagasta ūdens apgādē ar dzeramo un tehnisko ūdeni būtiska nozīme ir diviem ūdens horizontu kompleksiem: tas ir kvartāra nogulumu ūdens komplekss un Pļaviņu - Amulas (praktiski Pļaviņu Daugavas) ūdens horizontu komplekss. Pagasta centrālajā un ziemeļu daļā lielāka nozīme ir kvartāra bezspiediena ūdeņiem, pagasta dienvidu daļa artēziskajiem ūdeņiem no Pļaviņu un Daugavas svītu karbonātisko nogulumu slāņiem. Visi augšminētie ūdens horizonti atrodas aktīvajā ūdens apmaiņas zonā virs ūdeni necaurlaidīgā Narvas horizonta. Pazemes ūdeņu barošanās visā pagasta teritorijā notiek nokrišņiem iefiltrējoties gruntsūdeņos, ar sekojošu pārteci pazemes ūdeņu horizontos. Galvenais pazemes ūdeņu barošanās apgabals ir Vidzemes augstienes nogāze, bet intensīvāko noplūdes zonu veido Daugavas ieleja. Tā kā pagasta lielākajā daļā ir ievērojams kvartāra nogulumu biezums, daudzas zemnieku saimniecības izmanto gruntsūdeņus no augšējiem smilšainajiem kvartāra nogulumiem. Lielākajā pagasta daļā gruntsūdeņu līmenis ir augsts 0-2m vai 2-5-m no zemes virsmas. Kvartāra ūdens resursi nav lieli, vietās, kur morēnas nogulumi izplatīti jau no zemes virsmas satopami tikai sporādiskie grunts ūdeņi (smilšu lēcās un sīkos smilšu starpslāņos). Aiviekstes pagastā Pļaviņu Daugavas ūdens kompleksu veido spiedūdeņi, kuru pjezometriskais līmenis atrodas m absolūtajā augstumā. Tie ir hidrokarbonātu ūdeņi ar kopējo minieralizāciju 0,2-0,5 g/l. Īpatnējais debits urbumos mainās no 0,26-4,4, l/sek. Pagasta ūdens apgāde notiek galvenokārt no Daugavas svītas dolomītu slāņa, kurs raksturojas ar lielu iežu plaisainību un kavernozitāti. 15

16 3.2.tabula AIVIEKSTES PAGASTA SMILTS-GRANTS UN SMILTS PROGNOZĒTO RESURSU LAUKUMU RAKSTUROJUMS Kvalitātes raksturojums Biezums, m Nr. p. k. Nosaukums (derīgais izraktenis) grants un akmeņi 70-5 mm, % no-līdz smilts <5 mm, % no-līdz segkārtas no-līdz vid. derīgā slāņa no-līdz vid. Platība, ha Prognozētie resursi, milj.m 3 Izpētes gads Izmantošanas nozare 1. Ceriņi (smilts-grants un smilts) vid.11,3 88,7-100 nav datu vid.6,6 12,12 0, Būvniecībai 2. Juči (smilts) vid.4,05 95, nav datu vid.9,5 260,0 24, Būvniecībai 3. Veseta II 1 (smilts) nav datu nav datu 1,0-2,8 1,9 17,9-31,6 24,9 57,2 14, Būvniecībai 1 Daļa no prognozētā resursu laukuma ir izvietota arī Aizkraukles rajona Klintaines pagastā, aptuvena platība un krājumi doti Aiviekstes pagastā 16

17 3.3.tabula Kārtas Nr Nosaukums (derīgais izraktenis) Draudavas (smilts) Jaunāmuiža (smilts-grants un smilts) Juči-1962.g. (smilts-grants) Juči (smilts) Kaijas 1 (smilts-grants un smilts) Līdaces (smilts-grants) Pļaviņas 3 (smilts) Rušēni 4 (smilts-grants un smilts) Siljuči (smilts) AIVIEKSTES PAGASTA SMILTS-GRANTS UN SMILTS ATRADŅU RAKSTUROJUMS Kvalitātes raksturojums grants un akmeņi 70-5 mm, % no-līdz smilts <5,0 mm, % no-līdz segkārtas no-līdz vid. 0-10,4 89, ,2-6,7 0-64,6 35, ,2-3,6 1,45 44,8 55,2 0,8-2,0 0-0,8 99,2-100 vid.0,3 19,8-40,4 59,6-80,2 13,1-46,4 53,6-86,9 0,2-0,3 0,3 0,4-11,9 2,6 0 2,3-50,2 1,35-6,7 0-49,4 50, ,2-2,9 0,76 0,46 99,54 0,1-0,4 Biezums, m derīgā slāņa no-līdz vid. 0,9-21,3 9,2 2,7-5,9 4,6 3,0-4,5 3, ,25 7,35 Platība, ha Krājumi, tūkst. m 3, izpētes gadā izpētītie A novērtētie N Izpētes gads 8,72 855, ,31 119, ,11 75, A-2,89 N-9,57 526,0 2 96, ,7-14,7 8,04 705, ,9-29,0 9,9 2,9-17,8 13,28 6,5-14,1 9,8 6,0-10,2 8,11 69, , Izmantošanas nozares, kurām derīgais izraktenis pētīts Būvniecībai, ceļu būvei Būvniecībai, ceļu būvei Būvniecībai, ceļu būvei Būvniecībai, ceļu būvei Būvniecībai, ceļu būvei Būvniecībai, ceļu būvei 0,47 303, Būvniecībai 0,27 26, ,78 306, Ceļu būvei Stikla izstrādājumiem 2 Saskaņā ar LVĢMA Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas 2009.gada 12.februāra protokolu Nr.14 3 Daļa no atradnes ir izvietota arī Aizkraukles rajona Klintaines pagastā, aptuvena platība un krājumi doti Aiviekstes pagastā 4 Daļa no atradnes ir izvietota arī Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā, aptuvena platība un krājumi doti Aiviekstes pagastā 17

18 AIVIEKSTES PAGASTA MĀLA ATRADNES RAKSTUROJUMS 3.4.tabula Nosaukums Kvalitātes raksturojums Al 2 O 3 Fe 2 O 3 saturs, % no-līdz māla frakcijas <0,005 mm saturs, % no-līdz segkārtas no-līdz vid. Biezums, m derīgā slāņa no-līdz vid. Platība, ha Krājumi, tūkst. m 3, izpētes gadā izpētītie A novērtētie N Izpētes gads Izmantošanas nozares, kurām derīgais izraktenis pētīts Mālkalni 10,54-12,35 4,65-5,79 18,6-58,5 0,1-0,25 0,17 7,0-16,75 11,86 5,0 579, Ķieģeļu ražošanā, būvkeramikai 3.5.tabula Kārtas numurs 1. Nosaukums CaO, % MgO, % no -līdz Aiviekste - labais krasts 6 26,0-31,02 19,51-23,13 2. Krievciems Kvalitātes raksturojums 29,13-29,56 20,47-21,21 AIVIEKSTES PAGASTA DOLOMĪTA ATRADŅU RAKSTUROJUMS Spiedes pretestība ar ūdeni piesūcinātam paraugam, MPa, no -līdz segkārtas no-līdz vid. 44,0-129,0 1,0-16,0 Biezums, m derīgā slāņa no-līdz vid. vid.7,3 (A) vid.7,39 (N) Platība, ha 469,78 (A) 280,04 (N) Krājumi, tūkst. m 3, izpētes gadā izpētītie A novērtētie N 34293, ,96 59,5-96,6 0,4-1,4 vid.6,3 11,4 767,76 - Izpētes gads Izmantošanas nozare Kaļķu ražošanā, dolomīta miltiem Kaļķu ražošanā, šķembām, dolomīta miltiem 5 Saskaņā ar Derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem A kategorijas krājumi 1962.gadā jau izstrādāti 6 Daļa no atradnes ir izvietota arī Madonas rajona Kalsnavas pagastā,aptuvena platība un krājumi doti Aiviekstes pagastā 18

19 3.6.tabula Kārtas numurs Atradnes nosaukums Atradnes Nr. Kūdras fondā un uz kartes AIVIEKSTES PAGASTA KŪDRAS ATRADŅU RAKSTUROJUMS 1 Atradnes platība, ha 0 robe -žās rūpn. dziļuma robežās Kūdras dziļums, m Izpētes pakāpe lielākais vidējais Kūdras resursi kopējie tūkst.m 3 tūkst.t pie 40% mitruma 1. Ozoliņu P ~ ~ Upītes 3526 P Aizpurves 3527 P Stārņu P ~ ~ Rieksta 3529 P Atradnes tips un kūdras īpašību raksturojums Z R 45 A Z R A ph 5.0 Z R A Sapropelis 0.4 m P R A W ph 4.8 P R A W Kūdras izmantošanas virziens Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums 1 Daļa no tabulā iekļautajām kūdras iegulām neatbilst kūdras atradnes statusam, jo par kūdras atradni sauc kūdras iegulu, kuras platība rūpnieciski izmantojamā dziļuma (0,9 m) robežās ir lielāka par 1 ha un tās vidējais dziļums pārsniedz 1 m. 2 Atrodas Vietalvas un Aiviekstes pagastos; atradnes 0 robežas platība un kūdras resursi (tūkst. m 3 ) doti Aiviekstes pagasta teritorijā un ir aptuveni; pārējie rādītāji kopējie visai atradnei

20 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM Kārtas numurs Atradnes nosaukums Atradnes Nr. Kūdras fondā un uz kartes Atradnes platība, ha 0 robe -žās rūpn. dziļuma robežās Kūdras dziļums, m Izpētes pakāpe lielākais vidējais Kūdras resursi kopējie tūkst.m 3 tūkst.t pie 40% mitruma 6. Kapmalas 3532 P 2 - > Silbrenču P ~ ~6-8. Skaldas 3539 P Damenes 3540 P 95 - > Vesetnieku P ~ ~ Alaižu 3548 P > Bunduļu 3560 P Trakšķinu 3561 P Atradnes tips un kūdras īpašību raksturojums A R 25 A 11.9 ph 5.0 Z R A Z R A 19.8 P R 30 A ph 4.0 Z R A P R A Z R A ph Z R A ph Kūdras izmantošanas virziens Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums 3 Atrodas Aiviekstes, Vietalvas un Kalsnavas pagastos; atradnes 0 robežas platība un kūdras resursi (tūkst. m 3 ) doti Aiviekstes pagasta teritorijā un ir aptuveni; pārējie rādītāji kopējie visai atradnei 20

21 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM Kārtas numurs Atradnes nosaukums Atradnes Nr. Kūdras fondā un uz kartes Atradnes platība, ha 0 robe -žās rūpn. dziļuma robežās Kūdras dziļums, m Izpētes pakāpe lielākais vidējais Kūdras resursi kopējie tūkst.m 3 tūkst.t pie 40% mitruma 14. Bērziņu 3562 P Klauģu 3563 P Mežrijas 3564 P Mežješkas 3565 P Silmaču P ~ ~ Arimatu 3567 P Bokstu 3568 P Atradnes tips un kūdras īpašību raksturojums Z R A ph 6.0 Z R 35 A ph 6.5 Z R 50 A 19.7 ph 6.0 Z R A ph Z R A Z R A ph 5.5 Z R ph Kūdras izmantošanas virziens Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums Mēslojums 4 Atrodas Aiviekstes un Klintaines pagastos; atradnes 0 robežas platība un kūdras resursi (tūkst. m 3 ) doti Aiviekstes pagasta teritorijā un ir aptuveni; pārējie rādītāji kopējie visai atradnei 21

22 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM Kārtas numurs Atradnes nosaukums Atradnes Nr. Kūdras fondā un uz kartes Atradnes platība, ha 0 robe -žās rūpn. dziļuma robežās Kūdras dziļums, m Izpētes pakāpe lielākais vidējais Kūdras resursi kopējie tūkst.m 3 tūkst.t pie 40% mitruma 21. Mālkalnu 3569 P 10 - > Apšu salas 3570 P Ķeķeļu P ~ ~ Apzīmējumi 4. kolonā: P prognozēto resursu kategorija Apzīmējumi 11. kolonā: A augstā tipa, P pārejas tipa, Z zemā tipa R KŪDRAS SADALĪŠANĀS PAKĀPE (%), A KŪDRAS PELNAINĪBA (%), W KŪDRAS DABĪGAIS MITRUMS (%) Atradnes tips un kūdras īpašību raksturojums Z R 45 A 12.5 ph 5.0 A R 60 ph 4.0 A R A Kūdras izmantošanas virziens Mēslojums Mēslojums Mēslojums Piezīmes: Informācija par kūdras atradnēm dota saskaņā ar Latvijas PSR 1980.gada Kūdras fonda un Latvijas PSR 1962.gada Kūdras fonda apvienotiem datiem. Vesetnieku kūdras atradne daļēji atrodas dabas liegumā Vesetas palienes purvs. Tabulā apkopotā informācija par pagastā zināmām kūdras atradnēm ir ļoti aptuvena. Iegulu robežas kartē attēlotas shematiski, jo nav detalizētas informācijas par to izplatības robežām. 5 Atrodas Aiviekstes un Kalsnavas pagastos; atradnes 0 robežas platība un kūdras resursi (tūkst. m 3 ) doti Aiviekstes pagasta teritorijā un ir aptuveni; pārējie rādītāji kopējie visai atradnei 22

23 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM 3.3.attēls. Derīgo izrakteņu atradnes un ūdensapgādes urbumi (avots: Latvijas Vides, ģeoloģojas un meteoroloģijas aģentūra) 23

24 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM 3.7.tabula AIVIEKSTES PAGASTA ŪDENSAPGĀDES URBUMU RAKSTUROJUMS Urbuma Nr. DB Koordinātas, m Urbumi (LKS 92 sistēma) i un uz kartes X Y Urbuma atveres absolūtais augstums, m Urbuma Urbšanas dziļums, m gads Ūdens horizonts Filtra intervāls, m no līdz Stati. līmenis, m no zemes virsmas Sūknēšanas debits, l/s Pazeminājums, m Urbuma statuss D 3 slp + dg nav zināms Ferma "Kūģi" Urbuma adrese (urbuma ierīkošanas laikā) D 3 dg nav zināms Z/s "Kalna Mežvēveri" D 3 am nav zināms Gostiņi D 3 dg nav zināms DUS pie Pļaviņu apvedceļa D 3 gj darbojošs ii Kriškalni D 3 dg nav zināms Atpūtas bāze "Mežezers" D 3 dg nav zināms Z/s "Juči" D 3 gj nav zināms Z/s "Strenkuļi" D 3 dg nav zināms Z/s "Kalna Mežvēveri" D 3 pl - dg nav zināms Saimniecība "Juči" D 3 pl + slp nav zināms Atpūtas nometne "Austrumi" D 3 pl + slp nav zināms Atpūtas bāze "Mežezers" D 3 dg nav zināms Apdzīvota vieta Geriņi D 3 pl nav zināms Apdzīvota vieta Geriņi D 3 dg nav zināms Mājas "Ķekeļi" D 3 dg nav zināms Mājas "Silakalni" D 3 dg nav zināms Ferma "Ezerkrasti" D 3 dg nav zināms Palīgsaimniecība "Līdums" D 3 dg nav zināms Individ. apbūves zona "Kūģi" D 3 dg nav zināms Ferma "Draudavas" 24

25 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADAM Urbuma Nr. DB Koordinātas, m Urbumi (LKS 92 sistēma) i un uz kartes X Y Urbuma atveres absolūtais augstums, m Urbuma Urbšanas dziļums, m gads Ūdens horizonts Filtra intervāls, m no līdz Stati. līmenis, m no zemes virsmas Sūknēšanas debits, l/s Pazeminājums, m Urbuma statuss D 3 pl - dg nav zināms Ferma "Īvāni" Urbuma adrese (urbuma ierīkošanas laikā) D 3 dg nav zināms Ferma "Mežrijas" D 3 dg nav zināms Mājas "Āpēni" D 3 pl nav zināms Ferma "Lāči" D 3 dg nav zināms Mājas "Mālkalni" 1 Urbumu koordinātas sagatavotas pēc arhīva materiāliem, urbumi nav apsekoti dabā. Urbuma izvietojums pēc sniegtajām koordinātām var neatbilst to atrašanās vietai dabā. 1 Pēc 2007.gada valsts Statistikas pārskata Nr.2-Ūdens datiem D 3 dg Daugavas ūdens horizonts D 3 slp + dg Salaspils-Daugavas ūdens horizonts D 3 pl Pļaviņu ūdens horizonts D 3 pl + slp Pļaviņu-Salaspils ūdens horizonts D 3 pl - dg Pļaviņu-Daugavas ūdens horizonts D 3 am Amatas ūdens horizonts D 3 gj Gaujas ūdens horizonts 25

26 AIZKRAUKLES RAJONA AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM GADIEM 3.5.VIRSZEMES ŪDEŅI Ūdensobjekti Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa Aivieksti, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un Odze. Teritorijā atrodas vairāki ezeri- lielākais Odzes ezers (269ha), kā arī Dāmenezers (46,1 ha ar niedrāju 15,3), Līdaces (11 citos avotos 8,5), Spīganas ezers (6,4), Apaļais ezers (3,6), Neļaubītis (1,8), Baltenītis (1,6), Līkais ezers (1,6), Tulmenītis (kods 41018) (1,3), Skaidrais ezers (1,2). Aiviekste (kods 4142 ) - pēc baseina lielākā Daugavas pieteka. Publisko ūdeņa statuss. Aiviekste ir 14. garākā Latvijas upe. Tā atdala Vidzemi no Latgales. Garums 114 km, baseina platība 9160 km 2, kopējais kritums 26,9 m. Iztek no Lubāna ezera, savāc galvenokārt Austrumlatvijas zemienes ūdeņus. 25% no Aiviekstes baseina platības klāj meži, 15% - purvi. Baseinā daudz slapju pļavu, lieli purvu masīvi. Aiviekste iztek no Lubāna ezera ziemeļu gala. Lejasgalā Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu. Te upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES - viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. Pēc Pļaviņu HES izbūves Aiviekstes lejasgalu appludina ūdenskrātuve. Lielākās pietekas: labā krasta - Iča, Piestiņa, Pededze (6. garākā upe Latvijā, garāka par pašu Aivieksti), Liede, Kuja, Svētupe, Arona, Veseta, kreisā krasta - Zvidze, Isliena Aiviekste ir ļoti bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi, retāk sami). Veseta (kods 4214) strauja, krāčaina Aiviekstes pieteka. Tās garums 56km, kritums 144m. Vesetas upe, tek pa dziļu senleju un ir stipri līkumota. Tā iztek no Kāla ezera un ietek Aiviekstē. Upe ir strauja, kopējā garumā tās kritums ir 112 m vai 1,7 m uz vienu kilometru. Upe ir īpaši strauja tās augšējā posmā. Vesetai ir bagāts pieteku tīkls, kas kā strautiņi plūst no augstajām starppauguru ieplakām. Vidustecē Veseta tek lēzenos krastos ar auglīgām pļavām. Upe bagāta ar zivīm līdakām, asariem, raudām, vēdzelēm un forelēm. Pelava (kods 4162) - Pērses labā krasta pieteka, garums 22km. Baseina platība 115 km 2, kopējais kritums 46 m (2,1m/km), gada notece 0,036 km 2. Sākas mežainā apvidū starp Iršiem un Sausnēju. Vidustecē daži gultnes posmi regulēti. Pietekas Naskāne un Odze. Odze (kods 41622) iztek no Odzes ezera. Upe visā garumā regulēta. Kopējais garums 7km. Skanstupīte (kods 41736) - augštecē saukta Aizmata, ir Daugavas labā krasta pieteka. Sākas mežainā apvidū dienvidos no Spīganas stacijas. Upe visā garumā regulēta, novada meliorēto platību ūdeņus. Ietek Daugavā pie Pļaviņām. Starp Skanstupītes un Aiviekstes ietekām Daugavā gar krastu atrodas 17. gs. Zviedru skanstis. Pie ietekas dolomīta kāple veido 0,7 m augsto Skanstupītes ūdenskritumu. Citas ūdensteces : Riekstiņa un Maltupīte. Aiviekstes pagasta teritorijā virszemes ūdeņi aizņem ~5% (728,6 ha) teritorijas. Kā izmantošanas veids peldūdeņi ir noteikts Odzes ezers (peldvieta Mežezers ). Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību un saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, Mazzalves pagasta teritorijas plānojumā noteiktas, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas.

27 3.4. attēls. Ūdensteču un to baseinu shēma Ūdens baseina apsaimniekošanas plāns Aiviekstes pagasta ūdensteces pieder Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabalam. Daugavai baseinam ir izstrādāts apsaimniekošanas plāns, bet to nav apstiprinājis Ministru Kabinets. Saskaņā ar LR likuma Ūdens apsaimniekošanas likums 19. pantu: (1) Ministru kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam. Tas ir pirmais Latvijā un viens no pirmajiem projektiem Eiropā, kas nodarbojas ar upju sateces baseina apgabala plāna izstrādāšanu saskaņā ar jauno ES ūdens resursu apsaimniekošanas politiku, kas izstrādāta, analizējot iepriekšējās desmitgadēs uzkrāto pieredzi ūdeņu aizsardzībā. Tās stūrakmens ir Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdens aizsardzības politikas jomā (ES Ūdens struktūrdirektīva). Šī direktīva nosaka principiāli jaunu pieeju ūdeņu aizsardzībā un apsaimniekošanā. Tās mērķis ir izveidot pārvaldības sistēmu integrētai un ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai, pamatojoties uz upju sateces baseinu principu, neatkarīgi no esošā administratīvi - teritoriālā iedalījuma. Projekta galvenais uzdevums ir sagatavot Ūdens struktūrdirektīvas prasībām atbilstošu Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānu un priekšlikumus tā realizēšanai. 27

28 3.5. attēls. Sateces baseinu shēma 28

29 2006.gadā Latvijas Vides Ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) uzsāka minētā apsaimniekošanas plāna atjaunošanu, atbilstoši 2003.gada pieņemtajiem baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes noteikumiem (MK not.nr.283.). Plāna izstrādi paredzēts turpināt līdz 2009.gada beigām. Teritorijas plānojumā jāņem vērā baseinu apsaimniekošanas plāni un pasākumu programmas. LR likuma Ūdens apsaimniekošanas likums 18. pants nosaka: Apsaimniekošanas plānu ņem vērā, izstrādājot attiecīgā reģiona, rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā grozījumus. Ja apsaimniekošanas plānā paredzētie pasākumi attiecas uz vairāku pašvaldību teritoriju attīstību, bet attiecīgās pašvaldības nav vienojušās par to iekļaušanu teritorijas plānojumā, lēmumu pēc konsultatīvās padomes ierosinājuma pieņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 3.6.LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES Teritorijas plānojums parāda lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā, augstvērtīgās un meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, kā arī bioloģiski vērtīgos zālājus. Pēc Aizkraukles rajona teritorijas plānojuma datiem, Aiviekstes pagastā nav nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju teritoriju. Aiviekstes pagasta teritorijai raksturīgs neliels lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars (3623,4ha jeb 25% no kopējās teritorijas), t.sk. aramzeme 1893,0 ha. Citi zemes lietošanas veidi: augļu dārzi 27,9 ha (0,2%), pļavas 666,2 ha (4,6%), ganības 1036,4 ha (7,2%). Zemes vidējā kadastrālā vērtība 125 Ls/ha. 3.8.tabula LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES SADALĪJUMS PA ZEMES LIETOŠANAS MĒRĶU GRUPĀM UN PA ZEMES LIETOŠANAS VEIDIEM ( VZD dati uz ) Īpašumi Lietojumi skaits platība, ha skaits platība, ha Fisisko personu , ,6 Juridisko personu ,1 - - Pašvaldību īpašumi 1 1,2 3 2,9 Valsts un valsts institūciju Jaukta stausa kopīpašumi 3 13,1 - - Kopā , ,5 DZĪVNIEKU SKAITS PAGASTĀ (Lauksaimniecības datu centra dati uz ) Dzīvnieku suga Liellopi Cūkas Aitas Kazas Zirgi Citi tabula Saimniecības pārsvarā ir mazas, kas neļauj rentabli saimniekot ar Latvijai tradicionālām lauksaimniecības nozarēm. Vairums saimniecības var tikt raksturotas kā daudznozaru piemājas sīksaimniecības ar maziem preču produkcijas apjomiem. Ir pavisam maz saimniecību, kas reģistrējušies kā darba devēji un izmanto algotu darbaspēku. 29

30 Pagastā ir visi priekšnoteikumi ekoloģiski tīras pārtikas ražošanai un netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībai. Pagasta teritorijā ir arī neizmantotas zemju platības, kurās notiek lauksaimniecības zemju aizaugšana ar krūmiem, kā arī neperspektīvās lauksaimniecības zemes, kas paredzētas apmežošanai. Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas nosaka MK noteikumi. 3.7.MEŽI UN PURVI Aiviekstes pagastā meža platība pēc VZD bilances datiem ir 8711,7ha Mežainums Aiviekstes pagastā sasniedz 60%. Lielākie meža masīvi atrodas pagasta ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Mežā valdošās koka sugas: skuju koki -72% (priedes, egles, lapegles); cietie lapu koki 0,13 % (ozols, osis, vīksna, goba, kļava); mīkstie lapu koki 27,87% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis, vītols). Mežos ir sastopami aļņi, brieži, mežacūkas, bebri, stirnas, lūši, vilki, zaķi, āpši, vāveres, kā arī kažokzvēri lapsas, caunas, jenoti, ūdri. Sastopami arī medņi un rubeņi. Fizisko personu īpašumā un lietojumā ir 87ha meža, juridisko personu 32,5ha. Vislielākās meža platības ir valsts un valsts institūciju īpašumā un lietojumā 5863,4ha. Privāto mežu īpašnieka vidējā meža platība ir 10ha. Platības vidējais lielums norāda, ka ilgstoši ekonomiski ieņēmumi no koksnes realizācijas viena apsaimniekotāja piederošā meža īpašumā nav gaidāmi. Strādājot kailcirtēs, ekonomiskie ieņēmumi vairumos gadījumu var būt cikliski vai pat vienreizēji visā meža audzēšanas ciklā. Lai harmonizētu ekonomisko guvumu, iespēju robežās būtu ieteicams pāriet uz nepārtrauktas meža apsaimniekošanas principiem, saimniekojot ar izlases vai pakāpeniskām cirtēm, šādi pastarpināti izveidojot dažāda vecuma audzes struktūru un veicinot dažādu ekoloģisko nišu izveidošanos. Pagasta teritorijā atrodas VAS Latvijas valsts meži Pļaviņu kokaudzētava. Mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir liela nozīme arī ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā. Meži ir arī izkliedētā piesārņojuma avots slāpekļa un fosfora notece. Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības Pļaviņu mežniecība un apsaimniekošanu veic AS Latvijas valsts meži Vidusdaugavas mežsaimniecība. Meža zemes transformācija nepieciešama MK noteikumu Nr.806 Meža zemes transformācijas noteikumi 3. pantā noteiktos gadījumos un plānojumā noteiktajām plānotām(atļautām) izmantošanām: dzīvojamās apbūves teritorijas; publisko un rūpniecisko objektu apbūves teritorijas; līnijbūvju teritorijas; inženierkomunikāciju apbūves teritorijas; rekreācijas un tūrisma teritorijas; 30

31 derīgo izrakteņu atradņu teritorijas. Transformācija atļauta, ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Iepriekšminēto MK noteikumu Nr pants nosaka: Pilsētas (novada) dome vai pagasta padome sniedz atzinumu par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam. Ja meža zeme tiek transformēta, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, pagasta padome atzinumā norāda informāciju par pašvaldības līdzfinansējuma apjomu attiecīgā projekta īstenošanai. Lielākie purvi atrodas pagasta austrumu daļā : Bokstu purvs (zemais purvs, platība 335ha), Vesetnieku purvs (zemais, platība 283ha), Ķeģeļu purvs augstais purvs, platība 177ha), Alaižu pārejas purvs (platība 165ha). Purvi uzkrāj ūdeni, ietekmējot tuvākās apkārtnes klimatu un upju ūdens režīmu. Tie darbojas kā filtri, attīrot piesārņotos virszemes un lietus ūdeņus. Purvi ir vienīgā dzīves vieta daudzām dzīvnieku un augu sugām, tur sastopams specifisks, tikai purviem raksturīgs, augu un dzīvnieku sugu kopums ar daudziem pēcleduslaikmeta reliktiem. Purviem ir arī liela saimnieciskā nozīmē, tajos dabiski uzkrājas kūdras krājumi. Purviem nav identificētas konkrētas robežas topogrāfijā. Purvi pieņemti pēc VA Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem un noteiktas aizsargjoslas. 3.8.TERITORIJAS AINAVISKAIS NOVĒRTĒJUMS Aiviekstes pagasta ainava raksturojas kā mežiem, pļavām un ūdeņiem bagāta teritorija. Meži pagasta ainavā ieņem dominējošo lomu. Ainavu veido lauka un meža mozaīka. Mežu masīvi ieskauj platības ziņā daudz mazākos lauksaimniecības zemju veidotos plankumus. Meži izvietoti lielos masīvos pagasta teritorijas ziemeļu un ziemelaustrumu malā. Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs pagasta vidusdaļu aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl., uz austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļa atrodas Odzes valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas Aronas ieplaka, ziemeļrietumu malā Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl. Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa Aivieksti, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un Odze. Teritorijā atrodas vairāki ezeri- lielākais Odzes ezers (269ha), kā arī Dāmenezers, Līdacis, Spīganas ezers, Apaļais ezers, Neļaubītis, Baltenītis, Līkais ezers, Tulmenītis, Skaidrais ezers. Nosusinātas lauksaimniecības zemes atsevišķās vietās netiek apstrādātas un tās atrodas atmatu veidošanās sākumstadijās, kas padara ainavu nepievilcīgu. Atsevišķās vietās notiek ainavas degradācija, kur neapsaimniekošanas rezultātā notiek pļavu, tīrumu apaugšana ar krūmiem, samazinās augu sugu sastāvs, ainavas kā vērtīga dabas resursa zudums lauksaimnieciskās darbības intensitātes samazināšanās rezultātā. 31

32 4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT Latvijā saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir noteiktas īpaši aizsargājamo dabas (ĪADT) teritoriju kategorijas: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi (dižkoki, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti) un mikroliegumi. 4.1.attēls. Lieguma Vesetas palienes purvs robežu shēma (Avots: Dabas aizsardzības pārvalde) 32