Malinovas pagasta VIDES PĀRSKATS

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Malinovas pagasta VIDES PĀRSKATS"

Transkripts

1 VIDES PĀRSKATS MAĻINOVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM gadam 1. REDAKCIJA Maļinova 2005

2 SIA Limnoloģijas institūts Vienības ielā 13, Daugavpils, LV 5400 Reģ.Nr Vides pārskatu sastādīja Juris Soms, Jūlija Munča

3 SATURS IEVADS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI, ĪSS SATURA IZKLĀSTS UN TĀ SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Plānošanas dokuments un tā mērķi Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI Nepieciešamības pamatojums Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti Maļinovas pagasta teritorijas vispārīgs raksturojums Maļinovas pagasta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, reljefs un ģeoloģiskā riska novērtējums Maļinovas pagasta hidrogrāfija Maļinovas pagasta klimatiskais raksturojums Augšņu raksturojums Maļinovas pagastā Ainavu novērtējums Maļinovas pagastā Maļinovas pagasta augu un dzīvnieku valsts raksturojums Maļinovas pagasta kultūrvēsturiskie pieminekļi Maļinovas pagasta demogrāfiskais raksturojums un apdzīvojuma struktūra Maļinovas pagasta ceļu infrastruktūra Maļinovas pagasta gaisa kvalitāte Maļinovas pagasta ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Atkritumu apsaimniekošana Maļinovas pagastā Maļinovas pagasta piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Virszemes ūdeņu kvalitāte plānošanas teritorijā AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS

4 6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI Starptautiskie vides aizsardzības mērķi Nacionālie vides aizsardzības mērķi un to integrēšana pagasta teritorijas plānojumā TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ PAREDZĒTO DARBĪBU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI Tiešās un netiešās ietekmes Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes RISINĀJUMI, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKO IETEKMI UZ VIDI Plānotās teritorijas izmantošanas nosacījumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi Plānotās teritorijas izmantošanas ieteikumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMO ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAI LIETOTO GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŽU APRAKSTS PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI VIDES PĀRSKATĀ IEKĻAUTĀS INFORMĀCIJAS KOPSAVILKUMS...57 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS

5 IEVADS Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu plānošanas dokumenta izstrādāšanas procesā. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams šādiem plānošanas dokumentu veidiem, kā arī to grozījumiem: plāniem, programmām, koncepcijām (kuras attiecas uz vairākām jomām) un nacionālajam plānojumam; reģionālā vai vietējā līmeņa attīstības stratēģijām, plāniem, programmām un nozaru politikas plānošanas dokumentiem (kuri attiecas uz visas nozares plānošanu); republikas pilsētu un rajonu teritoriju plānojumiem; visiem plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar ostu attīstību Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams arī plānošanas dokumentiem, kuru ieviešana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes (NATURA 2000) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk tekstā ĪADT), konkrētajā gadījumā tas ir Maļinovas pagasta teritorijā esošais dabas liegums Tīrās sūnas purvs (kods 5040). Vides pārskats ir Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma gadam sastāvdaļa un šī pārskata pamatuzdevums ir noteikt plānošanas dokumentā paredzēto darbību un teritorijas izmantošanas iespējamo ietekmi uz vidi Maļinovas pagastā. 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI, ĪSS SATURA IZKLĀSTS UN TĀ SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 1.1. Plānošanas dokuments un tā mērķi Maļinovas pagasta teritorijas plānojumu izstrādāja SIA Strasa Konsultanti sadarbībā ar pagastā izveidoto darba grupu, pagasta speciālistiem. Plānojuma izstrādē tika ņemti vērā saņemtie nosacījumi no iestādēm un institūcijām, saskaņā ar MK Noteikumiem Nr Maļinovas pagasta teritorijas plānojums tiek izstrādāts uz 12 gadiem ( ), tas ir pagasta turpmākās attīstības un zemes izmantošanas konceptuāls dokuments, kurš definē teritorijas izmantošanas ierobežojumus. Maļinovas pagasta teritorijas plānojumā nosaka: 1. teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu; 2. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemes vienībām un to apbūvei, kā arī katras teritorijas daļas (ar noteiktu atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu) labiekārtojumam; 3. plānotās administratīvās teritorijas, pilsētu un ciemu robežas; 4. teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību. Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma mērķi ir šādi: 1. izvērtēt pašvaldības teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus; 2. radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; 3. iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos; 4

6 4. radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai; 5. garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu; 6. veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu; 7. saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. Maļinovas pagasta teritorijas plānojums sastāv no sekojošām sadaļām: 1. paskaidrojuma raksts; 2. grafiskā daļa; 3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 4. pārskats par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma galīgā redakcija izstrādāta, ievērojot nacionālos tiesību aktus un citus saistošos normatīvos aktus. Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrāde tika uzsākta pamatojoties uz Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma 1.redakciju (apstiprināta ), Maļinovas pagasta sociāli ekonomisko attīstības programmu (apstiprināta 1999.g.). Tā kā Latgales reģiona teritorijas plānojums atrodas izstādes stadijā, Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrādē tika ņemti vērā šādi plānošanas dokumenti: Latgales telpiskais struktūrplāns (2004.gads), - Latgales tūrisma attīstības stratēģija, Latgales attīstības plāns (2000.gada augusts - pilotprojekts / ES Phare līgums: LE /0001), kā arī Nacionālais plānojums, kas joprojām atrodas izstrādes stadijā, nosaka valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā. Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrādē izmantoti arī Valsts Ģeoloģijas dienesta "Pārskats par Daugavpils rajona zemes dzīļu resursiem, pazemes ūdeņiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem", Daugavpils rajona sociāli ekonomiskās attīstības programma (apstiprināta 1999.gada 21.jūnijā atrodas aktualizācijas stadijā), Daugavpils rajona Civilās aizsardzības plāns ārkārtēju situāciju gadījumos, institūciju un organizāciju iesniegtie nosacījumi (saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.423; 32.2.punkts), Daugavpils rajona teritorijas plānojuma 1. redakciju, VZD Dienvidlatgales nodaļas izstrādātā Daugavpils rajona aizsargjoslu karte, institūciju, kuru objekti atrodas pagasta teritorijā sniegtā informācija, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti. 5

7 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI 2.1. Nepieciešamības pamatojums Vides pārskata sagatavošanas nepieciešamību nosaka sekojoši ES un nacionālie normatīvie akti: 1) Eiropas Savienībā: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu; 2) Latvijā: Likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu (4., 5.pants, VI.nodaļa); gada Ministru kabineta noteikumi Nr.157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. LR likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 4.panta trešajā daļā noteikts, ka stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu veic teritorijas plānojumiem, kuros ietver pamatnosacījumus šī likuma 1. vai 2. pielikumā paredzēto darbību īstenošanai vai kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000). Maļinovas pagasta teritorijā pilnīgi atrodas viena NATURA 2000 teritorija dabas liegums : Tīrās sūnas purvs. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izskatīja Maļinovas pagasta padomes 200?.gada????? iesniegumu par plānošanas dokumenta izstrādi Maļinovas pagastā. Izvērtējot IVN valsts biroja rīcībā esošo informāciju saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, IVN valsts birojs ir pieņēmis lēmumu ( Nr.70-p) piemērot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Maļinovas pagasta teritorijas plānojumam. Maļinovas pagasta teritorijas plānojuma izstrāde tika uzsākta 200?.gada????? un plānošanas dokumenta izstrādes laikā ir saņemti nepieciešamie nosacījumi no valsts institūcijām Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti Pamatdokuments, kurš tiks sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā ir Vides pārskats. Vides pārskata sagatavošanu veica SIA Limnoloģijas institūts, sadarbojoties ar Maļinovas pagasta padomi, Daugavpils Universitātes Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedru un Ģeomātikas laboratoriju, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par vides kvalitāti Latvijā un Daugavpils rajonā. Pagasta teritorijas plānojuma ievietotā informācija par vides kvalitāti un nozīmīgākajām vides problēmām ir kvalitatīva un pietiekama, kas kopumā dod iespēju novērtēt vides stāvokli pagastā. Papildus minētajai informācijai vides pārskata sagatavošanā tika izmantoti Vides ministrijas un Valsts ģeoloģijas dienesta sagatavotie, publicētie un vispasaules tīmeklī izvietotie informācijas avoti, Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras (VĢMA) un LR Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ņemti vērā nosacījumi, ko sniegušas sekojošas institūcijas: Daugavpils rajona padome, Daugavpils rajona padomes Reģionālās attīstības nodaļa, Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas Autoceļu direkcija, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra u.c. Daudzas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un aizsargājamie objekti, kā arī potenciālas vides problēmas apsekotas in situ (uz vietas). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.157 no Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, un balstoties uz Maļinovas pagasta padomes lēmumu Nr.148 (protokols Nr &) Maļinovas pagasta padomes teritorijas plānojuma I redakcija un Vides pārskats tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu 6

8 saņemšanai. Vides pārskats atzinuma sniegšanai tiks nosūtīts Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajās vides pārvaldei. Paziņojums par Vides pārskata nodošanu sabiedriskai apspriešanai tiks ievietots vietējā laikrakstā Latgales Laiks, kā arī Latvijas Vēstnesī. Sabiedriskās apspriešanas un rakstisku priekšlikumu pieņemšanas termiņš ir no līdz , šajā periodā notiks sanāksme Maļinovas pagasta Kultūras namā. Vides pārskata kopsavilkums un Maļinovas pagasta teritorijas plānojums ( ) tiks ievietots Daugavpils rajona mājas lapā kur varēs iepazīties ar plānojuma pirmo redakciju, kā arī minētais paziņojums tiks nodots Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja mājas lapā Internetā 3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS Maļinovas pagasta teritorijas plānojums nosaka pagasta teritorijas esošo un plānoto zemes izmantošanu, kā arī definē šīs izmantošanas ierobežojumus Maļinovas pagasta teritorijas vispārīgs raksturojums Maļinovas pagasts atrodas Latgales D daļā (skat att.), Daugavpils rajonā, robežojas ar Vaboles, Līksnas, Dubnas, Višķu, Biķernieku, Kalupes, Naujenes pagastiem. Pagasta kopējā platība ir 7201,8 ha. Maļinovas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenuma DA malā, A daļa Latgales augstienes Dagdas pauguraines DR stūrī. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains. Augstākie pauguri atrodas pie Markitantiem (152,6 m vjl.), Strodiem (143,5 m vjl.) un Dzerbakiem (142,7 m vjl.). Pa pagasta D malu līkumo Daugavas pieteka Līksna, no labā krasta uzņemot Lielo Mušu (ar Mazo Mušu) un Jerčina grāvi, no kreisā krasta Ceistopura grāvi. Maļinovas apkaime sākas Dubnas upes pieteka Medupe. Neskatoties uz ilgstošu lauksaimnieciskās darbības attīstību Maļinovas pagastā ir palicis salīdzinoši daudz mežu - tie aizņem aptuveni 1952,9 ha jeb apm. 29%, lielākie mežu masīvi atrodas pagasta R daļā - Noviku mežs, Zaļumu mežs. Izplatītākās koku sugas ir priede, egle un bērzs. Maļinovas pagastā uz 2004.gada 1.janvāri dzīvoja 1180 iedzīvotāji. Vidējais apdzīvojuma blīvums pagastā ir 16,4 iedzīvotāji uz 1 km 2. Iedzīvotāju nodarbošanās pamatjomas: lauksaimniecība, kokapstrāde, pašvaldību iestādes (izglītība, pagasta pārvaldes aparāts, u.c.) Pagasta teritorijā esošo autoceļu kopgarums sastāda 67,24 km. Maļinovas pagastā atrodas Bondarišku vecticībnieku lūgšanu nams, Rubenišku vecticībnieku lūgšanu nams, piemiņas akmens dzejniekam J.Rainim Vasiļovas ciemā. Taču neviens no nosauktajiem objektiem nav iekļauts Daugavpils rajona nekustamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ievērojamākais pagasta dabas objekts ir dabas liegums Tīrās sūnas purvs, kas ir NATURA 2000 īpaši aizsargājama dabas teritorija. 7

9 3.1.1.att. Maļinovas pagasta novietojums Latvijā un Daugavpils rajonā (administratīvais iedalījums uz 2005.gadu.) 8

10 3.2. Maļinovas pagasta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, reljefs un ģeoloģiskā riska novērtējums Maļinovas pagasta teritorijas ģeoloģiskajai uzbūvei kopējos vilcienos ir tādas pašas iezīmes, kā Latvijas teritorijai un Daugavpils rajonam. Zemes garozas augšējo daļu te veido Austrumeiropas platformai raksturīgie izcelšanās vecuma, ģenēzes un iežu sastāva ziņā atšķirīgie struktūrkompleksi: kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega. Pagasta ģeoloģiskās uzbūves raksturošanai var izmantot terminus, kas tiek attiecināti uz Latvijas zemes dzīlēm: kristāliskais pamatklintājs arhaja un proterozoja magmatiskie un metamorfie ieži; pamatieži - kristāliskais pamatklintājs un visi zemkvartāra (venda - juras) nogulumieži; nogulumiežu sega visi (venda - kvartāra) nogulumieži; kvartāra nogulumu sega visi kvartāra nogulumieži. Kristāliskais pamatklintājs Maļinovas pagasta teritorijā iegulst m zjl., respektīvi, 770 līdz 790 m dziļumā no zemes virsas, tā virsma ir ar vienmērīgu kritumu ZR virzienā un atrodas Daugavpils monoklināles ietvaros. Kristāliskais pamatklintāja virsma vistuvāk zemes virsmai iegulst pagasta DA pie robežas ar Naujenes pagastu, bet visdziļāk pagasta Z pie Rubeniškiem (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Kristālisko pamatklintāju veido augšarhaja-apakšproterozoja magmatiskie un metamorfie ieži Daugavpils kompleksa (mγar 1 dg) biotīta, biotīta-ragmāņa, plagiomikroklīna granīti un migmatītgranīti un Ašvas sērijas (AR 2 aš) hiperstēna, granātu-biotīta gneisi u.c. metamorfie ieži. Pamatklintāju veidojošos iežus pārklāj 5 līdz 10 m bieza dēdējumgaroza, kurai dēdēšanas produkti piešķir gaišu krāsu. Ģeoloģiskās izpētes un seismoizpētes dati liecina par to, ka Maļinovas pagastā esošo granītgneisu masīvu iespējamas šķērso vairāki pirmsplatformas tektoniskie lūzumi (Vereteņņikovs, 1996). Baltijas reģionā veiktie kristāliskā pamatklintāja jaunākie pētījumi (Explanation of the Map..., 1996) tomēr parāda, ka intruzīvo un metamorfo iežu kompleksu vecums un startigrāfiskā piederība ir pieņemta nosacīti, arī šo iežu izplatība, kas aprakstīta balstoties uz netiešo izpētes metožu rezultātu interpretāciju (gravimetriskie un magnetometriskie mērījumi) un atsevišķu urbumu datiem, ir jāuzskata par hipotētisku. Nogulumiežu sega. Kristāliskā pamatklintāja sadēdējušo virsmu 770 līdz 790 m biezā slānī (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003) pārsedz slāņkopu biezuma, vecuma, iežu sastāva un ģenēzes ziņā atšķirīgi nogulumieži, kurus, ņemot vērā to stratigrāfisko piederību un ģenētisko grupu, var sadalīt pirmskvartāra un kvartāra nogulumiežos. Nogulumiežu segas pirmskvartāra pamatiežu struktūrkomplekss ir veidojies, jūras apstākļos uzkrājoties terigēniem, biogēniem un karbonātiskiem nogulumiežiem. Paleozoja iežu veidošanās sākusies līdz gadu atpakaļ, proterozoja ēras (PR) jaunākajā periodā vendā (V) un noslēgusies līdz gadu atpakaļ, paleozoja ēras (PZ) devona perioda (D) beigās. Pamatiežu segas pamatnē no 660 m līdz 580 m zjl. dziļumā ieguļ augšproterozoja (PR 3 ) venda (V) perioda jūras apstākļos uzkrājušies terigēnie nogulumi (Kotļinas stāvs, Valdaja sērija): gravelīti, smilšakmeņi, aleirolīti un māli. Tos pārklāj paleozoja vecuma kembrija, ordovika, silūra un devona periodu nogulumieži. Kembrija struktūrstāvu pagasta teritorijā no 580 m līdz 480 m zjl. dziļumā pārstāv apakškembrija Lontovas svītas (Єm 1 ln) un apakš- un viduskembrija Cirmas slāņkopas (Єm 1-2 cr) māli, smilšakmeņi, aleirolīti un gravelīti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Raksturīgi, ka Cirmas slāņkopā sastopamie ūdeņi ir stipri mineralizēti (sāļu daudzums sasniedz 100 un vairāk gramus litrā). Šos ūdeņus iespējams izmantot balneoloģijā. Ordovika struktūrstāvu pagasta teritorijā no 480 m līdz 290 m zjl. dziļumā pārstāv apakšordovika (O 1 ), vidusordovika (O 2 ) un augšordovika (O 3 ) merģeļi, māli, kaļķakmeņi, argilīti un aleirolīti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). 9

11 Silūra struktūrstāvu pagasta teritorijā salīdzinoši plānā slānī no 290 m līdz 220 m zjl. dziļumā pārstāv Landoveras nodaļas (S ln ) un Venlokas nodaļas (S w ) merģeļi, māli, mālaini kaļķakmeņi un domerīti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Devona struktūrstāvu veidojošo nogulumu segas biezums ir salīdzinoši vislielākais. Šī struktūrstāva apakšējo daļu pagasta teritorijā no 220 m zjl. līdz 10 m zjl. dziļumā pārstāv vidusdevona Eifela un Živetas stāva Rēzeknes svītas (D 2 rz), Pērnavas svītas (D 2 pr), Narvas svītas (D 2 nr), Arukilas svītas (D 2 ar) un Burtnieku svītas (D 2 br) smilšakmeņi, māli, aleirolīti, merģeļi, dolomīti. No minētajam īpaši jāizceļ ir Narvas svīta, kas visā Latvijas teritorijā un arī Maļinovas pagasta teritorijā ir stabils reģionālais sprostslānis, atdalot saldūdens horizontus no zemāk iegulošajiem mineralizētajiem sāļūdeņiem. Svītu veido pelēki, zaļganpelēki domerīti, mālaini dolomīti, aleirolīti, virsējā daļā ar retiem ģipša starpslāņiem; to biezums m. Devona struktūrstāva augšējo daļu pagasta teritorijā no 10 m zjl. līdz 60 m vjl. dziļumā pārstāv augšdevona Franas stāva Gaujas svītas (D 3 gj) smilšakmeņi, aleirolīti, māli un aleirītiski māli (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Terigēnā kompleksa vidusdevona smilšainajos slāņos sastopamie pazemes ūdeņi ir mineralizēti (sāļu daudzums sasniedz 3,5-10 g/l) un tos iespējams izmantot kā galda dzeramos ūdeņus, gan arī kā dziednieciskos minerālūdeņus. Jāatzīmē, ka Arukilas, Burtnieku un Gaujas svītas smilšakmeņu horizontiem ir svarīga saimnieciskā nozīme, jo tie visā pagasta teritorijā ir galvenais potenciālais dzeramā ūdens ieguves avots. Kopējais pamatiežu slāņa biezums ir 720 m, kuri pamatā ir paleozoja vecuma jūras apstākļos veidojošies nogulumieži. Maļinovas pagasta teritorijā pamatiežu atsegumi ar stratotipa vai dabas pieminekļa nozīmi pagaidām nekur nav konstatēti un līdz ar to tie nav arī jāietver kā ierobežojumi teritorijas plānojumā. Neskatoties uz ievērojamiem karbonātisko minerālo resursu krājumiem Maļinovas pagasta teritorijā, to ieguve ir ekonomiski neizdevīga un praktiski nav iespējama lielā iegulšanas dziļuma dēļ. Pamatiežu virsma (subkvartāra virsma) Maļinovas pagasta teritorijā ir samērā līdzena, taču to saposmo vairāki submeridionāli vērsti ielejveida iegrauzumi, kas no Daugavpils stiepjas Kalupes, Gerlaku purva un Dubnas virzienā. Subkvartāra virsmas absolūtā augstuma atzīmes svārstās no 40 līdz 60 m v.j.l., bet ielejveida iegrauzumā uz Z no Leiksnas upes pie Zaļās Puščas tā ir 106 m zjl. Iespējams, ka šie ielejveida iegrauzumi ir pirmskvartāra upju ieleju tīkla fragments. Ģeoloģisko urbšanas un izpētes darbu rezultāti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003), ļauj secināt, ka pamatiežu virsmas reljefs veidojies ilgstošas kontinentālās denudācijas procesu ietekmē, kuru virzību savukārt noteica lēni tektoniskie procesi, kas aptvēra Austrumeiropas platformas Z daļu. Pleistocēnā subkvartāra virsmu pārveidojusi ledāja un tā kušanas ūdeņu ģeoloģiskā darbība. Kvartāra iežu sega. Paleozoja pamatiežu saposmoto virsmu Maļinovas pagasta teritorijā pārsedz kvartāra (Q) iežu sega. Tā veidojusies salīdzinoši nesen (pēdējos 700 līdz g.) galvenokārt pleistocēnā, bet kvartāra iežu veidošanās un uzkrāšanās turpinās arī mūsdienās, t.i. pēcleduslaikmetā jeb holocēnā. Latvijas DA apzināti triju jaunāko apledojumu atstātie nogulumi. Vislielākā nozīme kvartāra segas veidošanā ir pēdējam Latvijas (Baltijas, Vislas) apledojumam. Tieši šī apledojuma nogulumi zemes virspusē atsedzas visā pagasta teritorijā. Kvartāra iežu sega sastāv no vairāku kontinentālo apledojumu glacigēniem (ledāja) un akvaglaciāliem (ledāja kušanas ūdeņu) nogulumiem, kā arī pēcleduslaikmeta nogulumiem, kuru izplatība ir lokāla. Griezumā kvartāra nogulumus visplašāk pārstāv Kurzemes (Q 2 ) un Latvijas jeb Baltijas (Q 3 ) svītas akmeņaini morēnas smilšmāli un mālsmilts, smilts, grants, retāk bezakmeņu māla un aleirītu nogulumi. Kvartāra iežu segas biezums svārstās no 40 līdz 60 m, ielejveida iegrauzumā uz Z no Leiksnas upes pie Zaļās Puščas tas sasniedz 209 m biezumu (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Maļinovas pagasta teritorijas kvartāra nogulumu virsmai ir komplicēts mozaīkveida raksturs, kurā dominē augšpleistocēna ledājkušanas ūdeņu baseinu, vēja pārpūsti (eolie), nogulumi, purva nogulumi, kā arī ledāja nogulumi. 10

12 Maļinovas pagasta teritorijas virsmu, kā arī reljefa formas veidojošo (formveidojošo) iežu kompleksu R daļā starp Oborūniem un Maļinovas purvu pamatā pārstāv eolie augšpleistocēna (vq 3 ltv) smilšaini nogulumi un augšpleistocēna limnoglaciālie (lgq 3 ltv) smilšaini un aleirītiski nogulumi ar bezakmens māla un smilšmāla starpkārtām (ledājkušanas ūdeņu baseina nogulumi). Plašā teritorijā pagasta centrālajā daļā starp Zaļumiem un Maļinovas ciemu reljefa pazeminājumos Gerlaka purvā, Maļinovas purvā, Tīrās sūnas purvā u.c. izveidojušies jaunāki holocēna purva (bq 4 ) nogulumi, ko pārstāv galvenokārt sfagnu kūdra. Lielā pagasta teritorijas A daļā starp Maļinovas ciemu un Barsukiem formveidojošo kompleksu pārstāv augšpleistocēna glacigēnie (gq 3 ltv) smilšmāla un mālsmilts nogulumi (morēna). Šaurā joslā gar pagasta D malu Leiksnas ielejā sastopami holocēna aluviālie (aq 4 ) smilts un grants - oļu nogulumi, kas veido upes ielejas terases un palieni. Kvartāra iežu sega vienlaicīgi ir gan augsnes cilmiezis, gan arī veicamo celtniecības darbu un ceļu remontam nepieciešamo derīgo izrakteņu nozīmīgs ieguves avots pagasta pašvaldībai un pagasta teritorijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Bez tam kvartāra ūdensnesējslāņos ieslēgtos pazemes ūdeņus lieto gan saimnieciskajām vajadzībām, gan komunālajai un individuālajai decentralizētajai apgādei ar dzeramo ūdeni liela daļa pagasta iedzīvotāju. Tāpēc kvartāra nogulumu segas uzbūves īpatnības jāņem vērā, risinot būvniecības jautājumus, kā arī lai novērstu augsnes, zemes dzīļu un pazemes ūdeņu piesārņojumu. Akcentējot pazemes ūdeņu piesārņojuma risku, pagasta plānošanas dokumentā intensīvas infiltrācijas apgabalos (skat att.) R daļā starp Oborūniem un Maļinovas purvu, kuros dabiskā ceļā notiek pazemes ūdeņu krājumu papildināšanās, būtu jāierobežo lielāku vidi piesārņojošo objektu (degvielas krātuves, lopu kapsētas, pārstrādes uzņēmumi un tml.) ierīkošanu. Pašlaik Maļinovas pagastā tiek izdalīts intensīvās infiltrācijas apgabals (skat att.), kurš sakrīt ar eolo augšpleistocēna (vq 3 ltv) smilšaino nogulumu izplatības areālu. Kā unikāls dzeramo pazemes ūdeņu atradņu veidošanās apgabals ir atzīmējama arī teritorija uz ziemeļiem no Daugavpils šeit atrodas ūdensgūtne Ziemeļi, kurai Valsts Ģeoloģijas dienests ir aprēķinājis ķīmisko aizsargjoslu (4 480 ha) att. Intensīvas infiltrācijas apgabali un zonas ar augstu pazemes ūdeņu piesārņojuma risku. Pēc Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāna (2. daļa Daugavas baseina apgabala vispārīgais raksturojums ),

13 Kvartāra nogulumu minerālos resursus pamatā veido celtniecības un ķīmiskās rūpniecības minerālie resursi: grants, smilts, māls, kūdra. Vēlreiz jāuzsver, ka pagasta teritorijā nav sastopamas rūpnieciskas nozīmes ģipšakmens, kaļķakmens un dolomīta atradnes, jo dolomītu izgulsnēšanai savulaik te nav bijuši labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, bet kaļķakmeņu iegulas atrodas lielā dziļumā un to ieguve nav iespējama. Esošajām atradnēm Maļinovas pagasta teritorijā pārsvarā ir tikai vietējās nozīmes statuss (izmantojamas pagasta līmenī vai individuālajām vajadzībām). Ievērojamākie resursi pagasta teritorijā ir kūdras krājumi Gerlaka purvā, Maļinovas purvā, Tīrās sūnas purvā u.c. Tomēr pagasta teritorijas plānojumā jāaizceļ vietas, kuras ir nelabvēlīgas derīgo izrakteņu ieguvei, proti, saskaņā ar esošo likumdošanu derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta mikroliegumos (t.sk. īpaši aizsargājamos meža iecirkņos kā potenciālajos mikroliegumos), mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta, ja tā maina grunts stāvokli ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos; dabas liegumu teritorijā; dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem un akmeņiem; virszemes ūdensobjektu 10 metrus platā joslā ap ūdensobjektiem (izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai); bakterioloģiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām; aizsargjoslās gar autoceļiem (bez autoceļa īpašnieka atļaujas); aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem; aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm; aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem. No sarakstā minētajiem ierobežojumiem Maļinovas pagastā uz potenciālajām kūdras atradnēm Gerlaka purvā, Maļinovas purvā, Tīrās sūnas purvā attiecas aizliegums derīgo izrakteņu ieguvei, jo izstrādes gadījumā tiktu mainīts gruntsūdens stāvoklis purvos, turklāt Tīrās sūnas purvs ir arī dabas liegums. Maļinovas pagastā, saskaņā ar esošo likumdošanu (MK Noteikumi par aizsargājamiem..., 2001), netiek izdalīti valsts nozīmes aizsargājami ģeoloģiskie vai ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, līdz ar teritorijas plānojumā nav jāparedz 10 metru rādiusa aizsargjoslas ap tiem. Reljefs, līdztekus ģeoloģiskajai uzbūvei, iekšējiem ūdeņiem un dabas daudzveidībai, ir viens no svarīgākajiem saimniecisko darbību un plānošanas pasākumus limitējošiem faktoriem Maļinovas pagastā. Bez šaubām, teritorijas plānošanas dabisko pamatni veido ne tikai reljefs, bet arī klimatiskie apstākļi, pazemes un virszemes ūdeņi, augsnes, augu sega un citi faktori. Tomēr reljefam šo faktoru vidū ir īpaša nozīme, jo tas veido teritoriālo bāzi telpiskajai struktūrai, nosaka galvenās saimnieciski izmantojamo zemju īpašības un dažādas kvalitātes zemju izplatību, kā arī to izvietojumu pagastā. Reljefs ir ļoti iedarbīgs tehnoloģiskais faktors, un tā ietekme ir plaša un daudzveidīga. Reljefs ietekmē ne tikai saimnieciskās darbības iespējas atsevišķu areālu robežās, bet nosaka dažādu mašīnu izmantošanas iespējas vispār, tāpat arī kopīgo teritorijas izmantošanas grūtības pakāpi u.c. Raksturojot reljefu kā tehnoloģisko faktoru, parasti vērtē tikai nogāžu slīpumu. Tomēr būtībā reljefs ietekmē dažādas cilvēka darbības izpausmes ne tikai ar virsmas slīpumu, bet arī ar formu, izmēriem, ar kopīgo saposmojuma pakāpi. Jo pēdējā ir augstāka, jo smagāki un sarežģītāki ir teritorijas tehnoloģiskie apstākļi. Pēc teritorijas tehnoloģisko apstākļu sarežģītības pakāpes Latvijas Republikā izdala divas lielas reljefa grupas (Maldavs et.al., 1981): 1) lēzeni viļņotais un līdzenumu reljefs, 2) pauguraines. Savukārt pauguraines pēc dominējošām formām, to sakopojuma rakstura, kā arī valdošā nogāžu slīpuma dalās divās apakšgrupās: 1) lēzenu nogāžu retas un vidēji blīvas sīkpauguraines un vidējpauguraines, bieži ar nelielu līdzenumu īpatsvaru, 2) sarežģīti dažādu morfometrisko tipu 12

14 pauguru blīvi sakopojumi, pārsvarā ar stāvām nogāzēm. Otrā apakšgrupā ir sevišķi smagi tehnoloģiskie apstākļi. Maļinovas pagasta teritorijas R daļa starp Oborūniem un Maļinovas ciematu atbilst pirmajai reljefa grupai (lēzeni viļņotais reljefs), bet pagasta A daļa atbilst sīkpauguraines un vidējpauguraines tipa reljefam. Lai labāk izprastu reljefu kā teritorijas plānojumu ierobežojošu un ietekmējošu faktoru, nepieciešams apskatīt Maļinovas pagasta reljefa raksturīgākās iezīmes: Maļinovas pagasta R daļa, atbilstoši esošajai rajonēšanai (Ramans, Zelčs, 1995), atrodas Austrumlatvijas zemienes augstienes fizioģeogrāfiskajā apgabalā, Jersikas līdzenumā, bet A daļa Dagdas paugurainē, Latgales augstienes fizioģeogrāfiskajā apgabalā; kopumā pagasta teritorija ir novietota vidēji augstu virs jūras līmeņa 100 līdz 140 m v.j.l; pagasta teritoriju, ņemot vērā dabas apstākļus un reljefa iezīmes, vispārīgā veidā var sadalīt divās daļās, kuras iegūst, novelkot līniju Silacirši Maļinova Rubenišķi zemākā pagasta teritorijas R daļa atrodas 100 līdz 110 m v.j.l.; augstākā teritorijas A daļa atrodas 120 līdz 145 m v.j.l.; pagasta teritorijas D daļā starp Leiksnas upi un Gerlaku purvu atrodas iekšzemes kāpu masīvs, kas savā ziņā ir unikāls veidojums un iezīmē Augšdaugavas senās deltas atrašanās vietu (Zelčs, 1995); pašas kāpas veidojušās, vējam pārpūšot senās deltas smalkgraudainas smilts nogulumus; atsevišķi pauguri ir pagasta virsmas augstākie punkti pie Markitantiem (152,6 m vjl.), Strodiem (143,5 m vjl.) un Dzerbakiem (142,7 m vjl.). salīdzinoši nelielās reljefa formu absolūtā augstuma vērtības nosaka arī nelielu reljefa amplitūdu, respektīvi augstuma starpību starp teritorijas zemāko un augstāko punktu jeb relatīvo augstumu Maļinovas pagastā tas ir līdz 52 m; tehnoloģisko apstākļu ziņā sarežģītākais Maļinovas pagastā ir vidējpauguru un sīkpauguru masīvs starp Maļinovas ciemu un Barsukiem, kur izvietojušies neregulāras formas dažādi orientēti morēnpauguri, kurus veido augšpleistocēna glacigēnie (gq 3 ltv) nogulumi; virzienā uz Z pagasta teritorijas virsma iegūst lēzeni viļņotu raksturu, kur atsevišķos plašos pazeminājumos izveidojušies Gerlaku, Maļinovas un Tīrās sūnas purvi; Maļinovas pagasta teritorija galvenais reljefa saposmojuma elements ir līdz 15 m dziļa Leiksnas upes ieleja, kas stiepjas praktiski cauri visai Maļinovas pagasta teritorijas DR daļai. Nosauktās reljefa raksturīgākās iezīmes lielā mērā nosaka arī citu dabas faktoru (hidrogrāfija, veģetācija u.c.) veidošanos un teritoriālās īpatnības pagastā. Nosakot nogāžu slīpumu saskaņā ar standartmetodēm (Burrough, 1999) un pēc tam iegūtos datus vizualizējot, var secināt, ka reljefs ir vāji saposmots lielākajā Maļinovas pagasta teritorijas daļā, tikai Dagdas pauguraines R nogāzes izvietojuma joslā pagasta A daļā starp Maļinovas ciemu un Barsukiem tas ir vidēji saposmots. Zemes virsas nelielais saposmojums nosaka arī reljefa formu nogāžu nelielo garumu (līdz 100 līdz 250 m) un slīpumu, kurš svārstās no 2-5 o, retos gadījumos līdz 25 o. Intensīvs plakniskās erozijas (augsnes noskalošanās) process sākas pie nogāžu slīpuma 6 o, bet strūklveida un gravu erozija pie nogāžu slīpuma, kas pārsniedz 15 o (skat tab.). 13

15 3.2.1.tabula Nogāžu iedalījums pēc slīpuma un krituma leņķa (α), nogāžu procesi un saimnieciskās darbības ierobežojumi (Maldavs et.al. 1981; Zelčs, Markots, 1999). Nogāžu grupa Nogāžu tips Krituma leņķis Nogāžu procesi lēzenas α 3 o lēzenas (α < 3 o ) Erozijas procesi praktiski nenorisinās vidēji lēzenas stāvi lēzenas stāvas (α > 10 o ) lēzeni stāvas vidēji stāvas (3 o < α <6 o ) Vāji izteikta plakniskā erozija, kura pastiprinās augsnes nepareizas apstrādes gadījumā vai virsmas tehnogēnā pārveidē, garās nogāzēs var sākt veidoties gravas (6 o < α < 10 o ) Plakniskā erozija norisinās pat ievērojot agrotehniskos noteikumus, rodas ūdens turbulence, izskalojumvagas veidojas augsnes nepareizas apstrādes vai virsmas tehnogēnās pārveides gadījumā (10 o < α < 16 o ) Strauji pieaug erozija, plakniskā erozija un izskalojumvagu erozija norisinās pat ievērojot agrotehniskos noteikumus, sākas gravu erozija Saimnieciskās darbības ierobežojumi Nav ierobežojumu Zemes apstrādes virziena ierobežojumi - nedrīkst uzart laukus nogāzes krituma virzienā Pazeminās tehnikas izmantošanas iespējas, stipri ierobežota celtniecība un zemes darbi Riteņtraktoru izmantošana vai tehnogēnā pārveide nav ieteicama (16 o < α <20 o ) Intensīva erozija Aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, kuras rezultātā tiek ļoti stāvas (20 o < α < 35 o ) labvēlīgos apstākļos attīstās noslīdeņi un noplūdeņi kraujas (α > 35 o ) attīstās noslīdeņi un noplūdeņi, pie lielākiem slīpumiem attīstās nobiras un nogruvumi iznīcināta velēnu vienlaidu sega, nogāzes apstrādāšana vai tehnogēnā pārveide ir aizliegta Nogāžu slīpums ietekmē ne tikai pašu nogāžu procesu specifiku, bet arī būtiski ietekmē saimniecisko darbību. No teiktā izriet, ka nogāžu slīpums nosaka iespēju norisināties erozijas procesiem un nogāžu procesiem ar dažādu intensitāti tikai nelielā Maļinovas pagasta teritorijas daļā, pie kam sevišķi apdraudēti ir Leiksnas ielejas krasta nogāzes atsevišķi posmi starp Strodiem un Silaciršiem. Daudzo pauguru nogāzes pagasta A daļā kombinācijā ar veģetācijas segas trūkumu nosaka arī augsnes ūdens erozijas un gravu veidošanās risku, kura kartēšana nacionālajā līmenī ir paveikta (Upju baseinu apgabalu..., 2005), taču Maļinovas pagastam plānošanas vajadzībām atbilstošā mērogā teritorijas plānojuma izstrādei šādas kartes pagaidām nav. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka teritorijas plānojumā nav pieļaujama zemes virsas tehnogēnā pārveide minētajās vietās, jo iznīcinot veģetāciju un velēnas segu, stāvajās nogāzēs var sākties lineārās erozijas procesi. 14

16 Maļinovas pagasta teritorijas virsmu formveidojošo iežu kompleksu pamatā pārstāv augšpleistocēna limnoglaciālie lgq 3 un glacigēnie gq 3 nogulumi. Minētajam formveidojošajam iežu kompleksam raksturīga zema erozijas izturība (iežus neizskalojošas ūdensplūsmas ātrums v n ir 1,0 līdz 1,3 m/s), bez tam liels pelītisko (putekļaino) daļiņu saturs vienlaicīgi nosaka zemus infiltrācijas koeficientus; šo faktoru summa nodrošina bezgultnes ūdens plūsmu virzīšanos pa nogāzi uz leju un erozijas procesu norisi. Vietējo erozijas bāzu dziļums (relatīvais augstums) svārstās no 2-3 m atsevišķās vietās pagasta teritorijas R daļā līdz 15 m Leiksnas upes ielejas nogāzēs, taču pārsvarā teritorijā dominē vietējās erozijas bāzes 5 līdz 10 m. Šis faktors nosaka strūklveida erozijas veidotu izskalojumvagu veidošanās iespēju, taču neveicina lielu gravu vai gravu sistēmu veidošanos. Gada nokrišņu daudzums (līdz 730 mm/gadā) (skat nodaļu) nodrošina plakniskās erozijas procesu norisi un ūdensteču kā sateces baseinā noskalotā un erodētā materiāla transporta artēriju funkcionēšanu. Vienlaicīgi notiek upju, strautu, kā arī meliorācijas grāvju sistēmas aizsērēšana un dziļuma samazināšanās. Kā sekas tam ir vides stāvokļa pasliktināšanās un saldūdens ekosistēmu daļēja degradācija visos hidrogrāfiskā tīkla posmos. Vidējā augāja masa 3 t/ha, ja tā ir vienmērīgi izvietota, praktiski pilnīgi novērš gāzienveida nokrišņu erodējošo ietekmi, turklāt zemākie veģetācijas stāvi samazina ūdensplūsmu ātrumu, bet sakņu sistēma aizkavē augsnes noskalošanās procesus. Maļinovas pagastā mazāk apmežota ir tieši reljefa ziņā saposmotākā pagasta teritorijas A daļa, tātad vienlaidus veģetācijas segas trūkums var veicināt erozijas procesu norisi. Pagasta teritorijas plānojumā jāņem vērā iepriekš minētie fakti un jāparedz, ka erozijas apdraudētās teritorijas vienības būtu jāizņem no lauksaimnieciski izmantojamo zemju fonda, un gadījumā, ja tās nav segtas ar vienlaidu veģetāciju, jāplāno to apmežošana vai vismaz jāsaglabā vienlaidus velēnu sega. Kā atsevišķs sintētiska rādītājs, kas jāņem vērā vērtējot ģeomorfoloģisko risku, ir reljefa enerģija jeb maksimālās augstuma diferences metros uz 1 km 2 teritorijas, kas parāda teritorijas potenciālo bīstamību no tekoša ūdens īslaicīgo straumju erozijas iespējamības viedokļa, atsedz nogāžu procesu potenciālās norises areālus un ļauj noteikt ainaviski augstvērtīgās teritorijas tūrisma vajadzībām un perspektīvās rekreācijas vietas. Pagaidām šāda karte ļoti ģeneralizētā veidā (M 1 : ) ir izstrādāta tikai visai Latvijas teritorijai kopumā (Rutkis, 1960), taču būtu ieteicams veikt LR VZD sagatavotājā pamatkartē M 1 : ietvertā tematiskā slāņa Reljefs apstrādi ar ģeogrāfisko informācijas sistēmu programmatūru un reljefa enerģijas kartes sastādīšanu Maļinovas pagastam. Ģeoloģiskās vides paaugstināta riska apvidi un apdraudētības faktori. Atsevišķās vietās teorētiski, piemēram, naftas produktu un pārsūknēšanas staciju un glabātuvju, gāzes maģistrālo vadu vietās ir paaugstināts vides (zemes dzīļu, augsnes, pazemes un virszemes ūdeņu) piesārņojuma vai vides apdraudētības risks sakarā ar ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām vai bīstamiem ģeoloģiskajiem procesiem. Parasti ģeoloģiskā riska teritoriju kartēs tiek iekļauti šādi eksogēno (eksodinamisko) un endogēno (ģeodinamisko) bīstamo ģeoloģisko procesu izplatības nogabali: karsta izplatības teritorijas, aktīvas abrāzijas darbībai pakļautie ezeru un ūdenskrātuvju piekrastes posmi, upju ieleju erozijas un akumulācijas posmi, nogāžu posmi ar noslīdeņiem, nobrukumiem un gravu veidošanos, eolo procesu aktivizācijas iespējamie iecirkņi, seismiskā riska zonas (Pazemes ūdeņi, 1997) 15

17 3.2.2.att. Seismiskā riska un karsta izplatības teritorijas (Daugavas baseina..., 2003). Upju erozijas procesi ir vieni no dinamiskākajiem Latvijā un pagastā. Upes gultnes mūsdienu procesu izpēti Gaujas baseina upēm, Pededzei un Lielupei veicis G.Eberhards (1985). Mūsdienās notiek upju gultņu aizsērēšana un dziļuma samazināšanās daudzos posmos, bet pavasara palos tiek izskalotas jaunas gultnes. Kopumā upju darbība izpaužas kā erozijas un akumulācijas procesu mija. Ģeoloģiskajai videi un saimnieciskajiem objektiem apdraudoši ir gan vieni, gan otri procesi. Tāpēc saimnieciskā darbība nav jāizvērš Leiksnas un citu mazo upīšu palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju gultnes līkumojošajos (meandrējošajos) posmos. Nogāžu procesi ietver plaknisko noskalošanos, lineāro (gravu) eroziju, noslīdeņus, noplūdeņus un nogruvumus. Senākos laika posmos notikušo minēto procesu izpausmes vērojamas galvenokārt Leiksnas ielejas nogāzēs un pauguru nogāzēs. Kopumā nogāžu procesi ir vāji apzināti, tāpēc pastāv uzskats, ka to aktivitāte mūsdienās nav liela. Pašreiz aktīvi nogāžu procesu pētījumi notiek tikai Augšdaugavas senielejā un Latgales augstienē (Soms, 1996; 1997a un 1997b; 1999a un 1999b; 2000; 2003), taču pētījumu rezultāti vēl nav pilnībā apkopoti. Potenciālajam teritorijas apdraudējumam nogāžu procesu norises ietekmē ir jāpievērš īpaša vērība, paredzot iespējamo zemes virsas tehnogēno pārveidi Maļinovas pagastā ietilpstošajā Dagdas pauguraines R nogāzes izvietojuma joslā pagasta A daļā starp Maļinovas ciemu un Barsukiem. Eolie procesi ir vēja radīta smalkgraudainas smilts, putekļaina un mālaina materiāla daļiņu izpūšana, pārpūšana un uzkrāšanās. Eolo procesu potenciāli apdraudētās vietas aizņem lielu platību (līdz 10-12% no Latvijas teritorijas) (Zelčs, Markots, 1999) un saistās ar Baltijas jūras seno jūras stadiju smilšainajiem līdzenumiem un seno kāpu joslām, kā arī iekšzemes kāpu, seno deltu un ledāja sprostezeru smiltājiem, Maļinovas pagasta gadījuma galvenokārt tā ir teritorija uz Z no Daugavpils (iekšzemes kāpu masīvs) pagasta R daļā starp Oborūniem un Maļinovas purvu. Šajā apvidū ir jāseko meža atjaunošanas pasākumu realizācijai un jānosaka ierobežojumi mežizstrādei. 16

18 Ģeodinamiskie procesi saistās ar zemes garozas kustībām, kas savukārt var izsaukt zemestrīces. Zemestrīces Latvijā un Maļinovas pagastā ir reta un neraksturīga parādība, taču ilggadējo instrumentālo seismoloģisko novērojumu analīze un ģeoloģiski ģeofizikālie zemes garozas pētījumi pierāda, ka tās ir iespējamas (Pazemes ūdeņu..., 1997). Pēc V.Ņikuļina datiem (Nikuļins, 1996), valsts teritorijā (Bauskā, Irbē, Koknesē, Rīgā, Daugavpils rajonā u.c.) un tās tiešā tuvumā ir bijušas zemestrīces, kuru intensitāte epicentrā ir sasniegusi 7 balles (pēc MSK-64 skalas). Latvijas teritorijā iespējamas arī inducētas zemestrīces - līdzīgas kā gadā Ilūkstes apriņķī. Līdz ar to Maļinovas pagastā paaugstināta ģeoloģiskā riska zonām pieskaitāmas arī seismiskā riska teritorijas (skat att.), jo seismisko procesu radītās zemes garozas svārstības var izraisīt celtņu un to pamatu bojājumus, infrastruktūras bojājumus, kā arī cauruļvadu plīsumus. Attēlā redzams, ka Daugavpils seismiski aktīvajai joslai ļoti tuvu ir Maļinovas pagasta teritorijas R daļa. No Latvijā noteiktajām seismiskā riska zonām, visnelabvēlīgākās ir Daugavpils un Bauskas apkārtnē esošās. VĢD sagatavotajā ģeoloģiskajā informācijā (Pazemes ūdeņu..., 1997) ir ieteikts, ka, plānojot nozīmīgas inženiertehniskas vai ekoloģiski bīstamas būves, vajadzētu izvairīties no to celtniecības seismiskā riska zonās. Ja tomēr tāda celtniecība ir nepieciešama, papildus jāveic seismoloģiskais vērtējums un jānodrošina ar būves drošību saistītie inženiertehniskie un arhitektoniskie pasākumi Maļinovas pagasta hidrogrāfija Visa Maļinovas pagasta teritorija ietilpst Latvijas galvenās upes Daugavas baseinā. Pagasta teritorija atrodas tikai viens ezers Gerlaks jeb Aklais (6,7 ha), toties pagasts ir bagāts ar upēm. Lielākās upes ir Līksna, Medupe, Lielā Muša un Mazā Muša. Kopumā Maļinovas pagasta iekšējo ūdeņu raksturīgākās iezīmes ir sekojošas: Maļinovas pagastā tekošajām upēm ir raksturīgs salīdzinoši zems ūdens līmenis vasarā un ziemā un augsts līmenis palu laikā. Pavasara palos, kas parasti sākas marta beigās vai aprīļa sākumā, Līksnā veidojas ledus sastrēgumi un strauji ceļas ūdens līmenis; Garākā pagasta upe ir Leiksna (Līksna); Pagastā ir plaši izplatīti purvi. Lielākie purvi atrodas pagasta C daļā Maļinovas purvs (294 ha), ZR daļā Gerlaka purvs u.c.; Maļinovas pagastā virszemes ūdeņi galvenokārt tiek izmantoti ūdens ieguvei, notekūdeņu novadīšanai un rekreācijai Maļinovas pagasta klimatiskais raksturojums Klimats ir viens no svarīgākajiem dabas faktoriem, kas ietekmē daudzu ekonomikas nozaru attīstību, kā arī nosaka iespēju konkrētajā reģionā attīstīt kādu no saimnieciskās darbības vai pakalpojumu veidiem. Vienlaicīgi klimats un atsevišķi tā faktori ir jāņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Klimata ietekme izpaužas gan tiešā, gan netiešā veidā. Tiešā veidā klimatiskie radītāji vai laika apstākļi, pirmkārt, nosaka kāda konkrētā saimnieciskās darbības veida vai pakalpojuma piedāvāšanas iespēju kā tādu, otrkārt, nosaka konkrētā saimnieciskās darbības veida vai pakalpojuma kvalitāti (piem. saules spīdēšanas ilgums, apmākušos dienu skaits, dienu skaits ar atbilstošu temperatūru nosaka lauksaimniecības kultūru audzēšanas iespējas un tml.). Pagasta teritorija, tāpat kā visa Latvijas Republika, atrodas mēreni mitrajā atlantiski kontinentālajā klimata apgabalā, t.i. pārejas klimata apgabalā starp kontinentālo Austrumeiropas un maritimo Rietumeiropas klimatu. Maļinovas pagasta teritorijā vietējo klimatu veidojošais un līdz ar to arī klimata komforta pakāpi noteicošais galvenais faktors ir summārā saules radiācija. Aplūkojamā teritorija saņem relatīvi nelielu saules radiācijas daudzumu. Maksimālā vērtība - līdz 14,7 kcal/cm 2 min - novērojama jūlijā. 17

19 No saules saņemtā siltuma daudzuma un atmosfēras masu cirkulācijas ietekmē veidojas pagasta termiskais režīms. Tam ir raksturīga neliela temperatūru amplitūda gada laikā, pie kam ziemā gaisa temperatūra ir nedaudz augstāka, bet vasarā zemāka par ģeogrāfiskā platuma un summārās saules radiācijas noteikto klimatisko normu. Novirzes izskaidrojamas ar atmosfēras masu cirkulācijas ietekmi. Maļinovas pagasta teritorijā ilggadējo gaisa vidējo temperatūru var raksturot ar Daugavpils rajona datiem - janvārī ir 6,6 o C, bet jūlijā +17,6 o C. Ilggadējo gaisa vidējo minimālo un maksimālo temperatūra amplitūda februārī (aukstākais mēnesis) ir no 11,2 o C līdz 2,9 o C, bet jūlijā (siltākais mēnesis) no +11,9 o C līdz +23,2 o C. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5,4 o C, bet vidējo temperatūru amplitūda ir 24,2 o C. Tāpat kā Maļinovas pagasta aplūkojamajā teritorijā arī dominē atlantisko gaisa masu cirkulācija, tad klimatu raksturo liels gaisa mitrums, liels mākoņainums un samērā daudz nokrišņu vidēji līdz 730 mm/gadā Maļinovas pagastā. Valdošie rietumu vēji, kas nes mitrās atlantiskās gaisa masas un dominējošā cikloniskā tipa bārisko sistēmu virzīšanās pāri apskatāmajai teritorijai, ir par cēloni lielajam nokrišņu daudzumam. Nokrišņi novērojami visos mēnešos, bet gada gaitā izpaužas vairāk kontinentāla tipa nokrišņu sadalījums ar maksimumu vasarā un minimumu ziemas beigās pavasarī. Visvairāk nokrišņu (vidēji līdz 93 mm mēnesī) izkrīt jūlijā, kad diezgan bieži novērojamas gāzienveida lietusgāzes ar pērkona negaisu. Aukstajā periodā nokrišņu ir daudz mazāk, jo tie rodas ciklonu darbības dēļ un ir siltās frontes nokrišņi. Tādēļ tie ir samērā vienmērīgi. Nokrišņu minimums novērojams martā (vidēji līdz 40 mm mēnesī), kas saistīts ar augsta spiediena kontinentālo tropisko gaisa masu ieplūšanu pavasarī no Dienvidaustrumeiropas un Vidusāzijas. Saules radiācijas siltuma nelielais pieplūdums, ko saņem Maļinovas pagasts, nav pietiekams, lai notiktu pilnīga nokrišņu iztvaikošana. Iztvaikošanas gada rādītāji ir mm, t.i. 53% līdz 55% no izkritušo nokrišņu daudzuma. Pārējais ūdens daudzums papildina pazemes ūdeņu krājumus, veido virszemes noteci upēs un strautos, papildina ūdens krājumus ezeros un veicina pārpurvošanos ieplakās, līdz ar to nosakot plaša un sazarota hidrogrāfiskā tīkla veidošanos pagasta teritorijā. Sniega sega Maļinovas pagasta teritorijā tāpat Daugavpils rajona teritorijā veidojas samērā vēlu tikai novembra otrajā dekādē, noturīga sniega sega veidojas sākot ar 13. decembri un parasti saglabājas līdz 10. aprīlim. Kopumā periods, kad reģiona teritoriju klāj sniega sega, ilgst no 112 dienām. Sniega segas biezums Maļinovas pagasta teritorijā var sasniegt līdz 50 cm. Taču parasti tas svārstās 20 līdz 30 cm robežās, pie kam, biezākā sniega sega parasti veidojas februāra 2. un 3. dekādē un marta 1. dekādē. Esošo meteoroloģisko datu analīze liecina, ka Maļinovas pagastā dominējošā ir atlantisko gaisa masu DR-R pārnese. Tas nozīmē, ka dūmgāzu, rūpniecisko izmešu u.c. piesārņojuma aerosoli atmosfēras pārneses gaitā var nonākt Maļinovas pagasta teritorijā. Turklāt jāatzīmē, ka piesārņojuma pārnese var negatīvi ietekmēt pagasta teritorijā esošo NATURA 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas liegumu Tīrās sūnas purvs tajā gan neizraisot īpaši aizsargājamo sugu bojāeju vai biotopu tūlītēju degradāciju, taču pasliktinot vides kvalitāti. Kopumā pagastā tāpat, kā visā kā visā Daugavpils rajonā, arī Maļinovas pagastā dominē vēji ar nelielu ātrumu - 2 līdz 5 m/s. Rudens mēnešos ir novērojamas vētras, kad vēja ātrums var sasniegt 20 līdz 25 m/s, brāzmās pat līdz 35 m/s. 18

20 3.5. Augšņu raksturojums Maļinovas pagastā Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas nodrošina lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un kā ekosistēmas komponents ietekmē biomasas producēšanu. Tā kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma, tomēr pārmērīga mitruma periodos agri pavasarī un rudenī augsne tiek caurskalota, un piesārņojošām vielām ir iespēja nokļūt ūdeņos. Augsne ir teritorijas bioloģiskās daudzveidības noteicēja un saglabātāja (Vides kvalitāte Latvijā, 2003). Maļinovas pagasta teritorija ietilpst Austrumlatvijas pauguraino augstieņu augšņu rajonā. Latgales augstienēs augsnes veidojušās uz karbonātu saturošas smilšmāla morēnas, ko bieži vien sedz smiltis un mālsmilts (Āva, 1994). Šajā reģionā izplatītas vāji un vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnes, velēnu glejaugsnes un velēnpodzolētās glejaugsnes, erodētas vāji un vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnes, pauguru virsotnēs arī velēnu karbonātaugsnes. Daudz mazākā mērā pagasta teritorijā upju aplūstošajās palienēs un beznoteces ieplakās izveidojušās aluviālās, purvu un glejotās augsnes. Pagasta teritorijā izplatītāko augšņu tipu raksturojums: erodētas vāji un vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnes (Pv) šī tipa augsnes veidojušās uz nabadzīgiem cilmiežiem caurskalošanās režīma apstākļos, dominējot podzolēšanās procesam (Āva, 1997; Brīvkalns, 1959), to izvietojums Maļinovas pagastā pauguru nogāzēs ir noteicis to, ka kultivēšanas gaitā tās lielākā vai mazākā mērā ir bijušas pakļautas plakniskajai un strūklveida erozijai, līdz ar to ir samazinājusies to auglība; velēnu glejaugsnes (Vg) veidojušās uz ķīmiski bagātiem cilmiežu seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktiem mežiem. Maļinovas pagastā tās sastopamas Z un C daļā Jersikas līdzenumā, kur glejošanās process norit virsūdeņu vai gruntsūdeņu ietekmē reljefa pazeminājumos un citās vāji drenētās vietās (Āva, 1995; Brīvkalns, 1978). aluviālās jeb palieņu augsnes (A) izplatītas Līksnas upes ielejā, kura applūst palu laikā un kurās uzkrājušies palu ūdeņu sanesumi; augsnes auglība ir augsta un šāda tipa augsnes piemērotas visdažādākajiem kultūraugiem (Brīvkalns, 1959), taču ņemot vērā Maļinovas pagasta esošo upju hidrogrāfisko režīmu, to izmantošana ir apgrūtināta palu un plūdu dēļ; glejaugsnes (V g un V G ) veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu gruntsūdeņu ietekmē, kā arī var veidoties no automorfajām augsnēm, ūdens sastrēguma dēļ tajās pastiprinoties anaerobiem apstākļiem (Āva, 1995; Brīvkalns, 1959); velēnu podzolētās glejotās augsnes (Pg) pagastā sastopamas starppauguru ieplakās un veidojušās, pasliktinoties augsnes ūdens režīmam. Augsnes ir mazauglīgas, stipri izskalotas, trūdvielām nabadzīgas, ar skābu reakciju; velēnu gleja un glejotās augsnes (Vg) sastopamas vietās, kur tikai periodiski ir liels mitrums, virskārtā tām ir labi izveidots trūda horizonts, zem kura ir glejots ieskalošanās horizonts vai glejots cilmiezis; glejošanās process norit virsūdeņu vai gruntsūdeņu ietekmē reljefa pazeminājumos un citās vāji drenētās vietās; 3.6. Ainavu novērtējums Maļinovas pagastā Saskaņā ar esošo ainavrajonēšanu (Ramans, 1994), Maļinovas pagasta teritorija ietilpst Latgales augstienē (Dienvidlatgales ezeraine) un Aiviekstes zemē (Dienvidlatgales (Kalupes) āraine). Pagasta Z un C daļā dominē līdzenumu ainavas, kur raksturīgas viļņaines ainavas. Viļņaine ir ainavu vienību tips, kas raksturīgs ar vaļņu un pauguru, kuriem ir lēzenas nogāzes un nelieli relatīvie augstumi (< 25 m), miju ar reljefa pazeminājumiem. Viļņainei raksturīgs viendabīgums un plašums. Zemes lietojumveidu daudzveidību nosaka augšņu un mitruma apstākļu atšķirības. Vaļņus parasti aizņem tīrumi un ganības, bet pazeminājumos sastopamas pļavas, zemie purvi un meži. Šāda tipa ainavās ir izteikta priekšrocība zemkopības attīstībai. Meliorācijas rezultātā parasti ainavas dabiskā struktūra stipri pārveidota. Līksnas ielejā paveras ainavas, ko veido koridorveida skatu (upes krasti apauguši ar kokiem un krūmiem) mija ar panorāmas skatiem (paveras plašs skats uz apkārtni). 19

21 Ņemot par pamatu ainavas segas raksturojumu, Maļinovas pagasta ainavu raksturojums ir sekojošs pagastā lielās platības ir raksturīgas mežāres, kur novērojama lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar mežu masīviem un puduriem; pagasta A un D daļai raksturīgas mazo upju ielejas, daudzas upītes ar tām pieguļošām pļavām, mežiem vai krūmājiem ainaviskā un bioloģiskā ziņā (arī ekonomiskā ziņā) veido vienu no vērtīgākajiem ainavu sakopojumiem Maļinovas pagasta ainavu segā; pagasta teritorijas R, Z daļā ir arī purvaines tipa ainavas, kur dominē purvu un mitrāju ainavas. Raksturīgs līdzens reljefs, kā rezultātā ir slikti dabiskās drenāžas apstākļi. Šāda tipa ainavas raksturīgas piem., Ķirupes purvam un Vaboles purvam, kā arī daudzajiem nelielajiem zemajiem purviem un mitrājiem, kas ir atrodami pagasta teritorijā; tāpat kā daudzviet citur, arī Maļinovas pagastā daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apstrādāta un aizaug ar krūmājiem - notiek renaturalizācijas process, kā rezultātā ainava ap ceļiem noslēdzas Maļinovas pagasta augu un dzīvnieku valsts raksturojums Maļinovas pagasts atrodas mērenā klimata joslas jaukto mežu dabas zonā, tāpēc te ir raksturīga gan skujkoku, gan platlapju veģetācija. Pagasta teritorijā ir saglabājies diezgan daudz mežu tie aizņem aptuveni 29% no kopējās pagasta platības. Maļinovas pagastā ir izplatīti priežu, priežu-egļu, priežu-sīklapju, egļu-sīklapju un sīklapju meži. Lielākos vienlaidus mežu masīvus veido priežu un priežu-egļu meži. Lielākie meži ir: Noviku mežs, Zaļumu mežs. No apdraudētām un aizsargājamām augu sugām dabas liegumā Tīrās sūnas purvs ir sastopams mellenāju kārkls. Dzīvnieku valsts izceļas ar lielu daudzveidību, Maļinovas pagastā konstatētas vairākas īpaši aizsargājamas dzīvnieku sugas: meža cirslis, mazais cirslis, bebrs, vilks, ūdrs, staltbriedis, meža cauna, stirna u.c. (skat nodaļu) Maļinovas pagasta kultūrvēsturiskie pieminekļi Maļinovas pagasta kultūrvēsturiskais mantojums, kas sniedz šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku garīgās darbības liecību, veidojies pareizticīgo, vecticībnieku un katoļu kopienu ilgstošas tolerantas līdzāspastāvēšanas gaitā. No 469 nekustamā kultūras mantojuma objektiem, kuri ir Daugavpils rajonā, Maļinovas pagastā ir Bondarišku vecticībnieku lūgšanu nams, Rubenišku vecticībnieku lūgšanu nams, piemiņas akmens dzejniekam J.Rainim Vasiļovas ciemā. Taču neviens no nosauktajiem objektiem nav iekļauts Daugavpils rajona nekustamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (pēc laikrakstā Latvijas vēstnesis Nr.369/372 (1430/1433) 1998.g.15.decembrī publicētā saraksta, Apstiprināts LR Kultūras ministrijā ar rīkojumu Nr.128). Līdz ar to ne ap vienu Maļinovas pagasta kultūras pieminekli nav noteikta īpaša aizsargjosla. Pirmā pareizticīgo baznīca pagastā uzcelta 1836.g., tā atradusies apm. 1 km no tagadējās baznīcas. Sakarā ar ceļa būvi no Pēterburgas uz Rēzekni, vecā baznīca tika pārcelta uz jauno Maļinovas centru un 1860.g. rekonstruēta g. vecā baznīca nodega, tās vietā 1962.g. tika uzcelts kolhoza centra kultūras nams, kurā mūsdienās atrodas arī pagasta padome. Svētā pravieša Elijas pareizticīgo draudzes jaunā baznīca tika izveidota, pārbūvējot kādreizējo baznīcas skolu. Vecākais no pagasta teritorijā esošajiem vecticībnieku lūgšanu namiem Rubenišku, celts 1907.g. Bondarišku vecticībnieku lūgšanu nams ir celts 1925.g., taču tajā mūsu dienās dievkalpojumi nenotiek, arī draudzes darbība apsīkusi. Piemiņas vietu, kas saistīta ar J.Raiņa biogrāfiju, iezīmē piemiņas akmens Vasiļova ciemā, kur g. pusmuižu rentēja Raiņa tēvs, dzīvoja Pliekšānu ģimene un kur nākamais dzejnieks, būdams ģimnāzists, pavadījis vasaras. 20

22 No augstāk minētajiem potenciālajiem kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem neviens nav iekļauts aizsargājamo objektu sarakstā (piem., Rubenišku un Bondarišku vecticībnieku lūgšanu nami) un līdz ar to formāli tiem nav jānosaka aizsardzības režīms. Tāpēc Maļinovas pagasta padomei būtu jālemj par vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusa piešķiršanu šādiem objektiem un aizsargjoslu noteikšana tiem, kā arī par līdzekļu piesaisti kultūrvēsturiskā mantojuma objektu remontam vai vismaz konservācijai. Ieteikumi kultūrvēsturiskā mantojuma objektu saglabāšanai: izstrādājot Maļinovas pagasta teritorijas plānojumu, iezīmēt kartēs kultūras mantojuma objektus un paredzēt pasākumus to aizsardzībai; teritorijas plānojumos paredzēt kultūrainavisko vērtību saglabāšanu paredzēt kultūras mantojuma objektu sakopšanas, to vērtību atjaunošanas un objektu apsaimniekošanas pasākumus; īpašu uzmanību pievērst avārijas stāvoklī esošiem kultūras mantojuma objektiem (Bondarišķu vecticībnieku lūgšanas nams); teritorijas plānojumos identificēt vietējā tūrisma attīstībai nozīmīgas teritorijas vai kultūras mantojuma objektus; Veicināt individuālo aizsardzības zonas un apsaimniekošanas noteikumu izstrādāšanu katram atsevišķam kultūras mantojuma objektam att gadā celtais Bondarišķu vecticībnieku lūgšanas nams pašlaik ir avārijas stāvoklī. Foto Juris Soms 21

23 att. Piemiņas akmens dzejniekam J.Rainim Vasiļovas ciemā. Foto Juris Soms 3.9. Maļinovas pagasta demogrāfiskais raksturojums un apdzīvojuma struktūra Maļinovas pagastā uz 2004.gada 1.janvāri dzīvoja 1180 iedzīvotāji. Vidējais iedzīvotāju blīvums Maļinovas pagastā ir 16.4 iedz/1 km 2, tas ir gandrīz tāds pats kā vidēji Daugavpils rajonā (16,3 iedz/1 km 2 ) un gandrīz 2 reizes mazāks nekā vidēji Latvijā (36 iedz/1 km 2 ). Iedzīvotāju nodarbošanās pamatjomas: lauksaimniecība, kokapstrāde, pašvaldību iestādes (izglītība, pagasta pārvaldes aparāts u.c.) Demogrāfiskās attīstības tendences laika posmā no gadam parāda, ka pagastā iedzīvotāju skaits samazinās (3.9.1.tabula) un turpinās samazināties, jo pagasta iedzīvotāju dzimstība ir mazāka par mirstību. 22

Nicgales TP Vides parskats

Nicgales TP Vides parskats VIDES PĀRSKATS NĪCGALES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 2009. 2021. gadam Nīcgale 2009 SATURS Ievads...4 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI, ĪSS SATURA IZKLĀSTS UN TĀ SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM...4

Sīkāk

1.Vaks_saturs_atskaite

1.Vaks_saturs_atskaite Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais

Sīkāk

stradi_planota_10k_1loksne

stradi_planota_10k_1loksne Beļavas pagasta padome Apstiprināts Beļavas pagasta padomes sēdē 2006. gada 27.decembrī ( protokols Nr.16, 2.p. ) Beļavas pagasta padomes priekšsēdētājs (K.Liše) 200.gada. BEĻAVAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

Jelgavas šķiro bīstamo atkritumu izgāztuve “Kosmoss”

Jelgavas šķiro bīstamo atkritumu izgāztuve “Kosmoss” ĢEOLOĢISKĀS IZPĒTES REZULTĀTI DOBELES PAZEMES GĀZES STRUKTŪRĀ Līgumdarbs: Par ģeoloģiskās izpētes veikšanu dabasgāzes pazemes krātuves iespējamai izveidei Latvijā, Dobeles rajonā Eiropas Savienības līdzfinansēta

Sīkāk

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)

DETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1) 1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),

Sīkāk

3

3 37. teksta pielikums Pārskats Hidroģeoloģiskās izpētes rezultāti objektā Dolomīta atradne Arēni Kalnagrāvīši Ropažu novadā Pārskatu sagatavoja: Oļģerts Aleksāns Hidroģeologs Rīga, 2014. SATURS Ievads...

Sīkāk

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx

Microsoft Word DaugavAbasMalas Pretplūdi Droš pras.docx DROŠĪBAS PRASĪBAS UN PRETPLŪDU PASĀKUMI ŪDENSMALU LABIEKĀRTOŠANĀ Pārskats veikts Publisko un privāto partnerattiecību biedrības Zied zeme projektā Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība

Sīkāk

VIRGAS PAG TP PR

VIRGAS PAG TP PR Apstiprināts Virgas pagasta 2007. gada 28. marta padomes sēdē /Protokols Nr.4, p.1.12 / Virgas pagasta padomes priekšsēdētāja /R.Balode/ Virgas pagasta teritorijas plānojums 2006-2018.g. Paskaidrojuma

Sīkāk

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1 redakcija.doc

Microsoft Word - DP_ Kesan_paskaidrojuma raksts 1  redakcija.doc Detālplānojums Mālpils pagasta zemes gabalā Ķešāni (kadastra nr. 8074-001-0094) 1. redakcija Mālpils, 2006 Saturs I PASKAIDROJUMA RAKSTS... 3 Ievads... 3 1.1. Teritorijas pašreizējā izmantošana... 3 1.2.

Sīkāk

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PASKAIDROJUMA RAKSTS PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MEŽAPARKS IZSTRĀDES PAMATOJUMS TERITORIJAS SITUĀCIJAS UN PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS Plānojamās teritorijas novietne Nekustamā īpašuma Mežaparks, Tīnūžu

Sīkāk

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat

Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc

Microsoft Word - 1_Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.doc Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi 1 Teritorijas izmantošana (zonējums), apbūves noteikumi Ķīpsalas teritorijas izmantošanas (zonējuma) pamatā likti iepriekš minētie nozīmīgie faktori, lai veicinātu

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE

Sīkāk

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna 2016.-2021. gadam un Gaujas upju baseinu apgabala plūdu risku pārvaldības plāna 2016.-2021. gadam VIDES PĀRSKATS

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

VIDES PĀRSKATS

VIDES PĀRSKATS Aiizkrauklles rajjona AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 2009..-2021.. gadam 2009 Aiizkrauklles rajjona AIVIEKSTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM 2009..-2021.. gadam SIA NAGLA IF valdes locekle

Sīkāk

Sapropelis Latvijā

Sapropelis Latvijā Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012.

APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012. APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA VECUMNIEKU NOVADĀ Vecumnieku novada teritorijas plānojums 2014. 2026. gadam Izpildītājs: L. Eņģele 2012. SATURS Ievads... 3 1. Aizsargjoslu likumā un Virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: , E-pasts:

VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: , E-pasts: VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA VIDZEMES REĢIONĀLĀ NODAĻA Pils laukums 5, Cēsis, LV-4101, Tel.: +371 64123834, E-pasts: vidzeme@mantojums.lv, www.mantojums.lv 27.02.2014. Nr.14.4-07/78

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme

Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene dabas aizsardzības plāns Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 02.02.16. Saturs Kas ir dabas aizsardzības plāns (DA plāns)? Kas ir sabiedriskā apspriešana? Aizsargājamo

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

2

2 2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA

Sīkāk

Gala atskaite par hidroloģiskā režīma monitoringa novērojumiem DL Aizkraukles purvs un meži ; DL Aklais purvs ; DL Melnā ezera purvs ; DL Rožu purvs A

Gala atskaite par hidroloģiskā režīma monitoringa novērojumiem DL Aizkraukles purvs un meži ; DL Aklais purvs ; DL Melnā ezera purvs ; DL Rožu purvs A Gala atskaite par hidroloģiskā režīma monitoringa novērojumiem DL Aizkraukles purvs un meži ; DL Aklais purvs ; DL Melnā ezera purvs ; DL Rožu purvs Aija Dēliņa, Dr. ģeol. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu

Sīkāk

/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: , web: KARJERĀ TŪRKALNE

/Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT Viļņa, Lietuva, tel: ,   web:   KARJERĀ TŪRKALNE /Logo/ UAB GEOBALTIC Savanoriu 11A-76, LT-03116 Viļņa, Lietuva, tel: +370 699 54953, e-mail: info@geobaltic.lt, web: www.geobaltic.lt KARJERĀ TŪRKALNE DOLOMĪTA SPRIDZINĀŠANAS LAIKĀ IZRAISĪTO SVĀRSTĪBU

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk

1

1 PASKAIDROJUMA RAKSTS IEVADS Detālplānojuma izstrāde Garkalnes novada, Berģu zemes vienībām Lietus ielā 12, kadastra apzīmējums 8060 011 0244, un Saktas, kadastra apzīmējums 8060 011 0245 uzsākta pamatojoties

Sīkāk

Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi te

Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi te Civilās aizsardzības likums Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) civilā aizsardzība organizatorisku, inženiertehnisku,

Sīkāk

RAISKUMA PAGASTA PADOME

RAISKUMA PAGASTA PADOME CĒSU RAJO A, RAISKUMA PAGASTA TERITORIJAS PLĀ OJUMS 2008. - 2020. GADAM I DAĻA LIVLAND 2008-2020 1 Brīvības iela 47, Rīga, LV 1010 Tālr.: +371 7482920, Fakss: +371 7289848 E-pasts: info@livland.lv Pasūtītājs:

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

Microsoft Word - 6.pielikums.Priekšlikumi un institūciju atzinumi

Microsoft Word - 6.pielikums.PriekÅ¡likumi un institÅ«ciju atzinumi Atzinuma /iesnieguma iesniedzējs Inese Silamiķele Pēteris Strancis Arhitekts, Mag.geogr., Jaunciema gatves 47b iedzīvotājs Dabas aizsardzības pārvalde Atzinuma /Iesnieguma Nr., datums Epasta priekšlikums

Sīkāk

Atskaite-Lubana

Atskaite-Lubana I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi Pasūtītājs : SIA Ekolat Projektēšanas stadija : Tehniskais projekts Pārskats par ģeotehniskajiem izpētes dariem Valdes priekšsēdētāja: Ģeologs: B. Arāja G. Roalts Rīga

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

PASKAIDROJUMA_RAKSTS.DOC

PASKAIDROJUMA_RAKSTS.DOC Apstiprināts Galgauskas pagasta padomes sēdē 2007.gada 31.jūlijā (protokols Nr. 7, 11 p.) Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētājs S.GŽIBOVSKIS 2007.gada. GALGAUSKAS AGASTA ADOME GALGAUSKAS AGASTA TERITORIJAS

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR

Varakļānu novada teritorijas plānojums II. daļa 1. sējums: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Varakļānu novada pašvaldība APSTIPR Varakļānu novada pašvaldība APSTIPRINĀTS: Ar Varakļānu novada pašvaldības 2012. gada.decembra sēdes lēmumu (sēdes protokols Nr...,. ) I. daļa Paskaidrojuma raksts 1. redakcija 2012. septembris Varakļānu

Sīkāk

LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr , fakss , e-pasts:

LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr , fakss , e-pasts: LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālr. 67084278, fakss 67084244, e-pasts: lielriga@lielriga.vvd.gov.lv, www.vvd.gov.lv Dokumenta datums ir tā elektroniskās parakstīšanas

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Latvijas Universitāte LU 75. zinātniskā konference Sekcija Ģeomātika DRONU / BEZPILOTA LIDAPARĀTU IZMANTOŠANAS TIESISKAIS ASPEKTS Artis Markots ĢIS ražošanas vadītājs SIA METRUM Jomu regulējošie normatīvie

Sīkāk

PDF_Saldudens_gids_A5

PDF_Saldudens_gids_A5 Saldūdens zivju ceļvedis, Pasaules Dabas Fonds. Pirmais izdevums. Teksta konsultants: Vides risinājumu institūts. Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv; Karpa (Cyprinus carpio) un Strauta forele (Salmo trutta

Sīkāk

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2016.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2016.gads JŪRMALAS ILSĒTAS TERITORIJAS LĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa askaidrojuma raksts 2016.gads Saturs 1. Funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu saskaņošana ar MK em Nr.240)... 2 2.

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Ministerstvo kultury České republiky

Ministerstvo kultury České republiky PROTOKOLS Tulkojums no čehu valodas TEHNOLOĢIJAS LABORATORIJA Pasūtītājs: Milošs Gavenda Jūsu vēstules reģ. nr. / datums: - / 11. 1. 2016 Mūsu reģ. nr.: NPÚ/310/2282/2016 Kārto / telefons: Ing. Dagmar

Sīkāk

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums lokālplānojumam zemesgabalam Vārnukrogs 1801 Jūrmalā kadastra numurs Valdis Felsbergs, M.Sc.Env

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums lokālplānojumam zemesgabalam Vārnukrogs 1801 Jūrmalā kadastra numurs Valdis Felsbergs, M.Sc.Env Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums lokālplānojumam zemesgabalam Vārnukrogs 1801 Jūrmalā kadastra numurs 13000011801 Valdis Felsbergs, M.Sc.Env., 29277744, valdis@felsbergs.lv 2019. gada marts Saturs

Sīkāk

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only] Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas

Sīkāk

IEVADS

IEVADS SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...

Sīkāk

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra LU 77. SZK sekcija «Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi 2019» Jānis Kaminskis, Mārtiņš Reiniks, Anete Kiopa 22.03.2019. 1 Atrašanās vieta 2 56 56'39.3"N

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

LĒMUMS Garkalnes novadā 2015.gada 31.martā Protokols Nr.3 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir iz

LĒMUMS Garkalnes novadā 2015.gada 31.martā Protokols Nr.3 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir iz 1. Par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese) Garkalnes novada dome ir izskatījusi A. B. 2015.gada 26.marta iesniegumu par zemes lietošanas mērķa precizēšanu zemes vienībā (adrese).

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2015.gads

JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa Paskaidrojuma raksts 2015.gads JŪRMALAS ILSĒTAS TERITORIJAS LĀNOJUMA GROZĪJUMI I daļa askaidrojuma raksts 2015.gads Saturs 1. Funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu saskaņošana ar MK em Nr.240)... 2 2.

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

IEVADS

IEVADS DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDĪBAS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS Precizēts: 2011.gada. 03.janvāris 2012.gada.janvāris 2013.gada.janvāris VUGD brigāde 1 1. novadā un Ilūkstes novada plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie

Sīkāk

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode] Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka

Sīkāk

3D_modeli_atskaite.pages

3D_modeli_atskaite.pages Projektā ietverto dabas liegumu un tiem piegulošo teritoriju vizualizācijai sagatavoti reljefa virsmas 3D modeļi. Dati modeļu sagatavošanai iegūti digitizējot bijušās PSRS armijas ģenerālštāba kartes M

Sīkāk

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji

Sīkāk

VSIA "Latvijas Vēstnesis", MK noteikumi Nr.619 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju" ("L

VSIA Latvijas Vēstnesis, MK noteikumi Nr.619 Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju (L VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2013 04.09.2012. MK noteikumi Nr.619 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju" ("LV", 142 (4745), 07.09.2012.) [stājas spēkā 08.09.2012.]

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

ISSkiOM_2009_corrected_2010-LV

ISSkiOM_2009_corrected_2010-LV Starptautiskā specifikācija O-ar slēpēm kartēm ISSkiOM 2009 Apstiprināta IOF O-ar slēpēm komisijā 2009.gada augustā Apstiprināta IOF karšu komisijā 2009.gada septembrī Apstiprināta IOF padomē 2009.gada

Sīkāk

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas

Sīkāk

untitled

untitled DUNDAGAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2004 2016 DUNDAGAS PAGASTA PADOMES ATTĪSTĪBAS NODAĻA. 2 SATURA RĀDĪTĀJS SATURA RĀDĪTĀJS... 3 IEVADS... 5 1. PAGASTA TERITORIĀLĀ CIEMU STRUKTŪRA... 7 2. TERITORIJAS

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Prezentacja programu PowerPoint

Prezentacja programu PowerPoint EnergoRisku Latvenergo klientiem Jūrmala, 18.02.2015 Regnārs Levenovičs, AAS Balta Galvenais īpašuma un speciālo risku parakstītājs Kas ir EnergoRisku? Īpaši Latvenergo klientiem izstrādāts s pakalpojums.

Sīkāk

Starptautiskā instrukcija kontrolpunktu aprakstiem STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA 2018

Starptautiskā instrukcija kontrolpunktu aprakstiem STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA 2018 Starptautiskā instrukcija kontrolpunktu aprakstiem STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA 2018 STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA Starptautiskā orientēšanās federācija Drottninggatan 47, 3 1/2 tr. SE-65225

Sīkāk

RNP_

RNP_ Rāznas Nacionālais parks kādi esam? Teritorija pētīta Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! Neietekmēs, neitrāli, cerības Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! 3 rajonu un 8 pagastu vietā = 3

Sīkāk

Latvijas gada čenpionāta alpīnismā nolikums

Latvijas gada čenpionāta alpīnismā nolikums Latvijas Alpīnistu savienība APSTIPRINU Aiga Rakēviča LAS prezidents Rīgā, 2015. gada 26.februāri NOLIKUMS I MĒRĶIS UN UZDEVUMI 1.1.Popularizēt un veicināt kalnos kāpšanu, alpīnismu; 1.2.Noteikt labākos

Sīkāk

Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Latvijas-Lietuvas pārrobežu teritorijā 2014 Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana

Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Latvijas-Lietuvas pārrobežu teritorijā 2014 Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana Cilvēka radītas ietekmes novērtēšana dabas aizsargājamās teritorijās Pētījums Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. 2013. gadam projekta LLIV-316 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Pielikums Pagasta pārvalde Daugavpils novada pašvaldības ceļu fonda vidējā termiņa attīstības programma gadam Objekta nosaukums un remontēj

Pielikums Pagasta pārvalde Daugavpils novada pašvaldības ceļu fonda vidējā termiņa attīstības programma gadam Objekta nosaukums un remontēj Pielikums Pagasta pārvalde Daugavpils novada pašvaldības ceļu fonda vidējā termiņa attīstības programma 2018. 2020.gadam Objekta nosaukums un remontējamā posma garums Nepieciešamie darbi un pamatojums

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības

Sīkāk

Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi

Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro2000 1. Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi - Poraini apakš apmetumi/ gaisa poru apmetumi - Reversīvie

Sīkāk

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums Konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2015» nolikums KONKURSA MĒRĶIS 1. Panākt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras uzlabošanu. 2. Paaugstināt tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti. 3. Popularizēt

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības

Sīkāk

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš

Sīkāk