3

Transkripts

1 3. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) frizētavā Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma pakāpe. Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa 1, kas palīdz novērtēt tos darba vides riska faktorus, kas pastāv konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kādus darba pasākumus veikt, lai šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm jāsūta (atbilstoši darba vides riska faktoriem, kam tie ir pakļauti), kādi kolektīvie un individuālie līdzekļi būtu nepieciešami. Darba vides risku novērtēšanu frizētavā veic saskaņā ar Ministru kabineta gada 2. oktobra noteikumiem 660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība. Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un nepieciešamie laboratoriskie mērījumi frizētavā. 3.1 Biežāk sastopamie darba vides riska faktori frizētavā Frizētavā ir raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides riska faktori, kas var radīt veselības traucējumus, arodslimības un nelaimes gadījumus. Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu, nepieciešams apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību (skatīt 3.1. tabulu Biežāk sastopamie darba vides riska faktori frizētavā ). Lai samazinātu arodslimību skaitu, nepieciešams ne tikai apzināt un novērst vai samazināt darba vides riska faktoru iedarbību, bet arī nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm tabula Biežāk sastopamie darba vides riska faktori frizētavā Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai Fizikālie faktori Samazināts gaisa kustības ātrums, nepietiekama gaisa apmaiņa (norma 0,05 0,15 m/s) Visās frizētavās, ja nav nodrošināta atbilstoša temperatūra, ventilācija un gaisa mitrums (piemēram, Pārkaršana, sirdsdarbības paātrināšanās, elpošanas traucējumi, saaukstēšanās, nervu apsaldēšana. Ierīkot vispārējo vai vietējo ventilāciju vai gaisa kondicionieri. 1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā Darba vides iekšējā uzraudzība. 2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā Obligātās veselības pārbaudes, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti CD materiāla 7. nodaļā Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība frizētavā. 1

2 Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai Paaugstināts gaisa kustības ātrums, caurvējš (norma 0,05 0,15 m/s) Paaugstināta gaisa temperatūra (norma gada aukstajā periodā ir o C, gada siltajā periodā o C) Pazemināta gaisa temperatūra (norma gada aukstajā periodā ir o C, gada siltajā periodā o C) Samazināts gaisa mitrums (norma 30 70%) Palielināts gaisa mitrums (norma 30 70%) Nepietiekams apgaismojums (minimālais apgaismojums frizētavās 500 lx) Pārāk liels (apžilbinošs) apgaismojums (minimālais frizētavā saules pusē vasarā ir karsti, ja nav ierīkota piemērota ventilācija vai uzstādīts gaisa kondicionieris). Visās frizētavās, ja apgaismojums ir nepietiekams vai pārāk spilgts. Redzes traucējumi, redzes nogurums, acu muskuļu pārslodze, acu sāpes un graušana, apsārtums, galvassāpes. Nodrošināt durvju hermētisku aizvēršanos. Noregulēt ventilācijas darbību, vēdināšanas režīmu. Noregulēt apkuri atbilstoši optimālajam siltuma režīmam. Veikt apkures sistēmas renovāciju, uzstādīt regulējamos radiatorus. Uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas. Noregulēt apkuri atbilstoši optimālajam siltuma režīmam. Veikt apkures sistēmas renovāciju, uzstādīt regulējamos radiatorus. Uzstādīt papildu apsildes ierīces. Noregulēt apkures sistēmu (samazināt siltuma izdali, ja temperatūra par augstu). Iegādāties gaisa mitrinātājus. Noregulēt apkures sistēmu (palielināt siltuma izdali, ja temperatūra par zemu). Veikt kopējā apgaismojuma spuldzīšu nomaiņu uz intensīvākām. Veikt griestu lampu tīrīšanu vai nomaiņu. Noregulēt gaismas krišanas virzienu (ja griestu lampu virziens ir regulējams). Ierīkot papildu vietējā apgaismojuma avotus tieši darba vietās. Veikt kopējā apgaismojuma spuldzīšu nomaiņu uz mazāk intensīvām. 2

3 Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai apgaismojums frizētavās 500 lx) Paaugstināts troksnis (trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta darbinieku dzirde ir 87 db(a) un augstāks 3, tā kā frizētavas telpas jāuzskata par sabiedriskām telpām, tajās būtu jānodrošina trokšņa līmenis zem 60 db(a)) 2. Ergonomiskie faktori Roku un pirkstu noslodze un atkārtotas kustības Ja ir iekārtas, kuras rada lielu troksni (skaļi fēni, matu žāvētāji, dažādas elektriskās ierīces), vienlaicīgi tiek lietotas vairākas iekārtas, kuras rada troksni. Par troksni var liecināt nepieciešamība paaugstināt balsi sarunājoties un nodarbināto sūdzības. Dzirdes traucējumi, dzirdes pazemināšanās, džinkstēšana ausīs. Koncentrēšanās traucējumi, nogurums, nervozitāte. Visos frizētavas darbos. Izmaiņas kaulu un muskuļu sistēmā roku un pirkstu locītavu sāpes, tirpšana, stīvums, karpālā kanāla sindroms, funkciju ierobežojumi, pat invaliditāte. Veikt lampu nomaiņu. Ierīkot žalūzijas vai aizkarus. Noteikt trokšņa līmeni (indikatīvie mērījumi), ja nepieciešams (jāpaaugstina balss sarunājoties, augsts trokšņa līmenis indikatīvajos mērījumos), veikt laboratoriskos trokšņa līmeņa mērījumus. Veikt iekārtu regulāru apskati un remontu. Iegādāties jaunas iekārtas, kas nerada tik augstu trokšņa līmeni. Iekārtot telpu, trokšņa slāpēšanai izvēloties aizkarus, aizslietņus, sienu apdare ar troksni absorbējošu materiālu. Novietot troksni radošās iekārtas atdalītā telpā. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. Pareizi un ergonomiski ierīkot darba vietu, ievērojot pareizu pozu darba procesā, nodrošināt iespēju apsēsties un mainīt darba pozu. Ieviest darba un atpūtas režīmu, reglamentētas atpūtas pauzes. 3 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu trokšņa līmeni darba vidē un trokšņa robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta gada 4. februāra noteikumos 66 Darba prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku. 3

4 Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai instruktāžu, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem. Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. Darbs piespiedu pozā (stāvus, sēdus, saliecoties) Redzes sasprindzinājums Visos frizētavas darbos, veicot matu griešanu, krāsojot matus, liekot ilgviļņus, īpaši, ja nav pietiekams apgaismojums. Visos frizētavas darbos. Muguras un roku muskuļu sasprindzinājums, sāpes muguras kakla, jostas un krustu daļā, plecu, roku, plaukstu un pirkstu sāpes un tirpšana. Muskuloskeletālās sistēmas traucējumi izmaiņas muguras skriemeļos un starpskriemeļu diskos, muguras nervu saknīšu bojājumi, karpālā kanāla sindroms, funkciju ierobežojumi, pat invaliditāte. Izmaiņas muguras kakla daļā un redzes sasprindzinājums galvassāpes, pastiprināts nogurums, miega traucējumi. Ilgstošs darbs stāvus asinsrites traucējumi kājās, sāpes, tirpšana, tūska. Acu asarošana, apsarkums, graušana, acu muskuļu pārslodze, redzes nogurums, pat redzes traucējumi. Pareizi un ergonomiski ierīkot darba vietu, ievērojot pareizu pozu darba procesā, nodrošināt iespēju apsēsties un mainīt darba pozu. Ieviest darba un atpūtas režīmu, reglamentētas atpūtas pauzes. instruktāžu, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem. Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. Pareizi un ergonomiski ierīkot darba vietu, ievērojot pareizu pozu darba procesā. instruktāžu, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem acīm. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, 4

5 Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. 3. Psiholoģiskie un emocionālie faktori Darba laiks (laika trūkums, virsstundas) vai maz darba (klientu trūkums) Sliktas attiecības ar kolēģiem vai vadību 4. Traumatisma faktori Mikrotraumas (iegriezumi, apdegumi), strādājot ar iekārtām, instrumentiem (piemēram, šķērēm, žiletēm, elektriskajām matu mašīnām, fēniem, elektriskajiem matu taisnotājiem) Paklupšanas, pakrišanas iespējas (slidena grīda, šķēršļi) Visos frizētavas darbos, ja ir liels darba apjoms, kas jāpaveic īsā laika posmā, nepietiekami pārtraukumi, darbs vairāk nekā astoņas stundas dienā, veicamajam darbam neatbilstošas zināšanas, nav klientu un apmeklētāju, konflikti ar vadību vai kolēģiem. Visos frizētavas darbos. Visos frizētavas darbos, ja nav nodrošināta kārtība darba vietā, ir vadi, krēsli un citi šķēršļi, ari kuriem var aizķerties, slidena grīda. Galvassāpes, nogurums, miega traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, depresija. Gan mazas un nenozīmīgas traumas, gan traumas, kas var radīt darba nespēju uz vairākiem mēnešiem. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. instruktāžu, t.sk. par relaksācijas vingrojumiem. Organizēt regulāras nodarbināto sapulces. Sūtīt nodarbinātos uz semināriem un kursiem, lai pilnveidotu profesionalitāti. Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm. Sekot telpu, grīdu kārtībai un tīrībai, lai nevarētu aizķerties un paslīdēt. instruktāžu darba drošības jautājumos. Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas 5

6 Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai pauzes. 5 Ķīmiskās vielas un maisījumi (piemēram, fenilēndiamīni, ūdeņraža pārskābe, rezorcīns, stearāti, amonjaks, amonija savienojumi) vielas netiek lietotas lielā daudzumā, bet to iedarbība summējas Veicot matu krāsošanu un citu ķīmisku matu apstrādi, balināšanu un liekot ilgviļņus. Atkarībā no ķīmiskās vielas īpašībām un to ietekmes uz organismu var būt elpceļu kairinājums, elpošanas sistēmas slimības hroniskas iesnas, faringīts, bronhu kairinājums un iekaisums (bronhīts). Alerģiskas reakcijas uz ķīmiskajām vielām alerģiskas iesnas, balsenes un bronhu alerģiski iekaisumi, bronhu spazmas (klepus vai elpas trūkums), pat astma un ilgstoša darba nespēja (ieelpojot ķīmiskās vielas). Acu kairinājums, graušana, asarošana, alerģiskas reakcijas. Alerģiskas ādas reakcijas, dermatīts, ādas kairinājums, nieze, apsārtums, sausums (ķīmiskajām vielām saskaroties ar ādu), ķīmiskie apdegumi (koncentrētai ķīmiskajai vielai nokļūstot uz ādas vai acīs), saindēšanās (ja īsā laika posmā organismā nonāk liels daudzums ķīmiskās vielas). Izvietot drošības zīmes vai signālkrāsojumus uz sliekšņiem, kuri ir augstāki par grīdu. Veikt laboratoriskos mērījumus. Ierīkot vispārējo vai vietējo ventilāciju, veikt ventilācijas sistēmas renovāciju. Noregulēt ventilācijas darbību, ja nepieciešams, iztīrīt un salabot ventilācijas sistēmu. Sekot telpu un grīdu kārtībai un tīrībai. Ierīkot atsevišķu krāsas sajaukšanas darba vietu ar papildu nosūces ventilācijas vai vēdināšanas iespēju. Nodrošināt darba telpu ar izlietni un tekošu ūdeni, lai būtu iespēja noskalot ķīmisko vielu no ādas vai skalot acis. instruktāžu darba drošības jautājumos. Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm. Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem līdzekļiem (priekšautiem, cimdiem, respiratoriem, aizsargbrillēm). Nodrošināt darba vietu ar pirmās palīdzības aptieciņu. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas 6

7 Darba vides riska faktori Darbi un procesi, kuros tas ir sastopams Iespējamais kaitējums nodarbinātā veselībai Iespējamie preventīvie pasākumi darba vides riska novēršanai vai samazināšanai Organiskās izcelsmes (cilvēka mati) putekļi 7 Bioloģiskais risks (mikroorganismi, piemēram, tādu infekcijas slimību kā gripas, bronhītu, plaušu karsoņa izraisītāji, ja klients ir slims, iespējama saskare ar cilvēku ādas un matu parazītiem, piemēram, utīm) Veicot matu griešanu. Ja notikusi saskare ar klientiem, kas ir slimi. Augšējo elpošanas ceļu kairinājums, iekaisums (rinīts, laringīts, faringīts), bronhu kairinājums un iekaisums (bronhīts). Retos gadījumos alerģiskas reakcijas. Infekcijas slimības, alerģijas pauzes. instruktāžu darba drošības jautājumos. Nodrošināt nodarbinātos ar individuālajiem līdzekļiem (respiratoriem). Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. Nodrošināt nodarbinātos ar dzeramo ūdeni. Nodrošināt labierīcību brīvu pieejamību un iespēju nomazgāt rokas ar auksto un silto ūdeni. Atsevišķi ierīkot nodalītu atpūtas telpu, kur nodarbinātajiem ir iespēja ieturēt pusdienas un atpūtas pauzes. Pārdomāt un atbilstoši organizēt darbus, nodrošinot pārtraukumus un atpūtas pauzes. 7

8 3.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskums Lai kvalitatīvi veiktu darba vides riska novērtēšanu, ir nepieciešams ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus: 1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana; 2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana; 3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana; 4. solis. Pasākuma īstenošana; 5. solis. Uzraudzība un pārbaude. PIEMĒRS, kur tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi: Uzņēmuma apraksts Frizētavā strādā četras frizieres, kas veic matu mazgāšanu, griešanu, ieveidošanu, krāsošanu un ilgviļņu likšanu. Vienā maiņā (12 stundās) strādā divas frizieres. Viņas strādā divas dienas, pēc tam divas dienas ir brīvas. Frizieres strādā, stāvot kājās, krēsli un iespēja apsēsties ir tikai atsevišķi ierīkotā atpūtas telpā. Lai varētu strādāt ar fēnu, tiek lietots pagarinātājs, kura vads stiepjas pāri telpai un rada aizķeršanās risku. Frizieres ir instruētas un apmācītas darba drošībā, kā arī ir nosūtītas uz obligātajām veselības pārbaudēm atbilstoši Ministru kabineta gada 10. marta noteikumu 219 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude un Ministru kabineta gada 27. novembra noteikumu 494 Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm (sanitārās grāmatiņas) prasībām. Apgaismojuma līmenis darba vietās atbilstoši indikatīvajiem mērījumiem ir lx (minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas ir 500 lx) 4. Frizētava ir nodrošināta ar vispārējo ventilācijas sistēmu un nepieciešamo mikroklimatu (atbilstoši veiktajiem indikatīvajiem mērījumiem: temperatūra ir +23 o C (norma gada siltajā periodā ir o C), gaisa mitrums 47% (norma 30 70%), gaisa kustības ātrums 0,3 m/s (norma 0,05 0,15 m/s, bet tā kā tiek veikts darbs ar ķīmiskajām vielām, kuras iztvaiko gaisā, gaisa kustības ātrumam uz darba virsmas jābūt 0,5 m/s) 2. Frizētavas salonā nevar nodrošināt gaisa plūsmas ātrumu 0,5 m/s, jo tas ir par lielu un paaugstinās iespēja saaukstēties gan salona darbiniekiem, gan apmeklētājiem, tāpēc salonā tiek nodrošināts gaisa plūsmas ātrums 0,3 m/s. Tas ir mazāks par ieteicamo, bet nodrošina labāku ķīmisko vielu nosūci. Krāsu sastāva jaukšana notiek nelielā blakus telpā, kur ir nodrošināta nosūces ventilācija. Frizieres, strādājot ar matu krāsām un ilgviļņu sastāviem, lieto cimdus, bet nelieto masku elpošanas ceļu aizsardzībai. Mati pirms griešanas vienmēr tiek samitrināti, līdz ar to matu daļiņas un putekļi nonāk gaisā ļoti nelielā daudzumā. Frizētavā tiek uzturēta tīrība un kārtība, uzreiz pēc matu nogriešanas tie tiek savākti. Regulāri tiek veikta mitrā uzkopšana. Stacionārie fēni un matu žāvētāji izvietoti vienā telpas malā aiz aizslietņa. Ķīmiskās vielas (krāsas, ilgviļņu sastāvi) tiek glabātas skaidri marķētos iepakojumos un traukos, tām ir noteikta vieta. Ir pieejama pirmās palīdzības aptieciņa, kas atrodas visiem darbiniekiem labi redzamā vietā, kā arī pirmās palīdzības aptieciņas atrašanās vieta ir apzīmēta ar drošības zīmi. Pirmās palīdzības aptieciņas saturs ir daļēji izlietots. Ārā ir vasara (+27 o C). 1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto nodarbināto apzināšana. 4 Atbilstoši Ministru kabineta gada 28. aprīļa noteikumu 359 Darba prasības darba vietās prasībām darba vietās, kuras izveidotas līdz gada 1. janvārim, darba telpu mikroklimata noteiktajām prasībām, iekštelpu un ārpus telpu apgaismojuma līmeņiem ir ieteikuma raksturs. 8

9 Darba, apsekojot darba vietu, konstatē darba vides riskus, kas var kaitēt frizieres veselībai un drošībai. - piespiedu darba pozas darbs stāvus, darbs ar saliektu muguru, paceltām rokām, neērtā pozā; - roku un pirkstu noslodze un atkārtotas kustības; - redzes sasprindzinājums; - aizķeršanās, paklupšana, krišana (mitras grīdas, aizķeršanās aiz vadiem); - mikrotraumas (iegriezumi, apdegumi); - ķīmiskās vielas (strādājot ar krāsām, liekot ilgviļņus); - organiskie (cilvēku matu) putekļi; - bioloģiskie riski (galvas parazīti, ādas infekcijas slimības); - paaugstināts gaisa kustības ātrums. 2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana Jebkuram riskam jānosaka riska līmenis. To var izdarīt, nosakot riska iespējamību (cik bieži un kādu laika periodu nodarbinātā veselība tiek pakļauta konkrētajam riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas nodarbinātā veselībai var būt, ja attiecīgais risks iedarbojas). Novērtējot darba vides riska faktorus frizierei, darba izmantoja Somijas metodi 5, kurā noteica riska iespējamību un riska sekas uz nodarbinātā drošību un veselību. Riska iespējamība Riska sekas Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstams Neiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņ mams risks II Ciešams risks Maz iespējams Pieņemams risks II Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks V Tika konstatēts: - piespiedu darba pozas (darbs stāvus, darbs ar saliektu muguru, paceltām rokām, neērtā pozā) riska iespējamība Iespējams, jo darbs piespiedu darba pozā tiek veikts aptuveni 11 stundas dienā. Sekas uz nodarbinātā veselību Maz bīstams, līdz ar to III riska līmenis (ciešams risks); - roku un pirkstu noslodze un atkārtotas kustības riska iespējamība Iespējams, jo roku un pirkstu noslodze un atkārtotas kustības tiek veikts aptuveni 11 stundas dienā. Sekas uz nodarbinātā veselību Maz bīstams, līdz ar to III riska līmenis (ciešams risks); III 5 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumus skatīt CD materiāla 4. nodaļā Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes frizētavā. 9

10 - redzes sasprindzinājums riska iespējamība Iespējams, jo nodarbinātā redze, veicot matu griešanas, krāsošanas darbus, tiek sasprindzināta. Sekas uz nodarbinātā veselību Maz bīstamas, līdz ar to III riska līmenis (ciešams risks); - aizķeršanās, paklupšana, krišana (mitras grīdas, aizķeršanās aiz vadiem) riska iespējamība Maz iespējams, jo fēns, izmantojot pagarinātāju, kas stiepjas pāri telpas grīdai, tiek pieslēgts tikai tad, kad tiek izmantots. Sekas uz nodarbinātā drošību Bīstams (gan nelieli sasitumi, gan pat kaulu lūzumi), līdz ar to IV riska līmenis (nozīmīgs risks); - mikrotraumas (iegriezumi, apdegumi) riska iespējamība Maz iespējams, jo negadījumi (piemēram, iegriezumi, apdegumi) notikuši ļoti reti. Sekas uz nodarbināto veselību, ja notiek negadījums Maz bīstams, līdz ar to II riska līmenis (pieņemams risks); - ķīmiskās vielas (strādājot ar krāsām, liekot ilgviļņus) riska iespējamība Iespējams, jo darbs ar ķīmiskajām vielām dienas laikā atkārtojas. Sekas uz nodarbināto veselību Maz bīstams, jo nodarbinātie lieto individuālos līdzekļus (cimdus) un darba telpā ir ventilācijas sistēma, līdz ar to III riska līmenis (ciešams risks); - organiskie (cilvēku matu) putekļi riska iespējamība Iespējams, jo organiskie (cilvēku matu) putekļi frizētavā ir sastopami visu laiku. Sekas uz nodarbinātā veselību Maz bīstams, līdz ar to III riska līmenis (ciešams risks); - bioloģiskie riski (galvas parazīti, ādas infekcijas slimības) riska iespējamība Maz iespējams, jo klienti ar galvas parazītiem un galvas ādas infekcijas slimībām netiek apkalpoti. Sekas uz nodarbinātā veselību Maz bīstams, līdz ar to II riska līmenis (pieņemams risks); - paaugstināts gaisa kustības ātrums riska iespējamība Iespējams, jo nodarbinātie paaugstinātā gaisa kustības ātrumā strādā visu darba dienu. Sekas uz nodarbinātā veselību Maz bīstams, līdz ar to III riska līmenis (ciešams risks). Vērtējot darba vides riska faktorus, var izvēlēties metodi, kas ļauj esošo risku subjektīvi aprēķināt, izmantojot formulu R = Q x p, kur R ir risks, Q varbūtība, p sekas. 3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana Nosakot pasākumus darba vides riska faktoru novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā attiecīgais darba vides risks var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību. Tomēr jāatceras, ka pastāv tādi darba vides riska faktori, kurus nav iespējams pilnībā novērst, taču to ietekmi uz nodarbinātā veselību un drošību var samazināt. 4. solis. Pasākuma īstenošana Frizētavā pastāv tādi darba vides faktori, kuru radīto risku var novērst vai samazināt uzreiz, bet ir riski, kuru novēršanai nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina, ka tiek izstrādāts darba pasākumu plāns, kurā norāda atbildīgās personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī pasākumu īstenošanai piešķirtos nepieciešamos līdzekļus. 10

11 PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam: Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas darba speciālistam nepieciešams izstrādāt darba pasākumu plānu, norādot pasākumus (skatīt 3.3. tabulu Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi ), izpildes termiņus, atbildīgo personu par pasākumu izpildi. Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas darba izstrādāja darba pasākuma plānu, pamatojoties uz 2. soļa aprakstu (skatīt 3.4. tabulu Frizētavas darba pasākumu plāna piemērs ) tabula Riska pakāpes skaidrojums un nepieciešamie pasākumi Riska pakāpe Nepieciešamie pasākumi Nenozīmīgs risks I Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams. Pieņemams risks II Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi, jāizvērtē, kādi tie būtu veicami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu. Ciešams risks III Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vēra iespējamā kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi jāveic vismaz 3 5 mēnešu laikā pēc riska novērtējuma. Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav veikti pasākumi riska samazināšanā vai novēršanā. Ja darbu nav iespējams pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi jāveic 1 3 mēnešu laikā. Neciešams risks V Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav iespējams veikt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā aizliegts. 11

12 Frizētavas darba pasākumu plāna piemērs Riska faktors Riska līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš 3.4. tabula Nepieciešamie finansiālie līdzekļi 6, Ls Aizķeršanās, paklupšanas risks (elektrības pagarinātāja vads traucē brīvi pārvietoties darba zonā) 2 Darba pozas darbs stāvus, darbs ar saliektu muguru, neērtā pozā 3 Redzes sasprindzinājums IV Pārkārtot darba aprīkojumu un to pieslēgumu elektrībai, nodrošinot garāku pagarinātāju, kas izvietots gar sienu, lai izvairītos no pagarinātāja vada telpas vidū. III Nodrošināt frizieru darba vietas ar piemērotiem krēsliem, lai var veikt darbu pussēdus un nav visu darba laiku jāstāv kājās. Darba organizācija noteikt 15 minūšu pārtraukumu starp klientiem. III Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai. Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm. Darba organizācija noteikt 15 minūšu pārtraukumu starp klientiem. Darba devējs Darba devējs Darba devējs, Darba Darba Darba devējs, Nekavējoties 5,00 5 dienu laikā 30,00 (viens krēsls) Nekavējoties 0,00 5 dienu laikā, pēc 0,00 tam ne retāk kā vienu reizi gadā 1 x 3 gados 15,00 (vienam nodarbinātajam, iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus) Nekavējoties 0,00 Apmācīt nodarbinātos Darba 5 dienu laikā, pēc 0,00 6 Frizētavas darba pasākumu plāna piemēra sadaļai Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls ir ieteikuma raksturs. 12

13 Riska faktors Riska līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls Roku un pirkstu noslodze un atkārtotas kustības 5 Ķīmiskās vielas (strādājot ar krāsām, liekot ilgviļņus) III III relaksācijas vingrinājumu veikšanā (t.sk. acīm). Sekot, lai darba vietā būtu nodrošināts atbilstošs apgaismojums. Darba organizācija noteikt 15 minūšu pārtraukumu starp klientiem. Apmācīt nodarbinātos relaksācijas vingrinājumu veikšanai. instruktāžu darba drošības jautājumos. Sekot, lai darba telpā būtu nodrošināta atbilstoša ventilācija (regulāra ventilācijas sistēmas apkope, ventilācijas sistēmas bojājumu gadījumā nekavējoties pieaicināt ventilācijas sistēmas apkalpojošā servisa nodarbināto). Sekot tīrībai un kārtībai darba vietā (ķīmiskās vielas uzglabāt skaidri marķētos iepakojumos un traukos, tiem īpaši paredzētā vietā). Nosūtīt nodarbinātos uz obligātajām veselības Darba Darba devējs Darba Darba Darba devējs Darba tam ne retāk kā vienu reizi gadā Pastāvīgi 0,00 Nekavējoties 0,00 5 dienu laikā, pēc 0,00 tam ne retāk kā vienu reizi gadā 5 dienu laikā, pēc 0,00 tam ne retāk kā vienu reizi gadā Pastāvīgi 0,00 1 x 3 gados 15,00 (vienam nodarbinātajam, 13

14 Riska faktors Riska līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls Organiskie (cilvēku matu) putekļi III pārbaudēm. Atjaunot un sekot pirmās palīdzības aptieciņas saturam. Nodrošināt frizieres ar individuālajiem līdzekļiem (nomainīt nolietotos cimdus, iegādāties maskas elpošanas ceļu aizsardzībai) un sekot, lai frizieres, strādājot ar ķīmiskajām vielām, lietotu individuālos līdzekļus cimdus, maskas elpošanas ceļu aizsardzībai, ja nepieciešams, aizsargbrilles (piemēram, jaucot krāsu, ja ir paaugstināta jūtība vai citos gadījumos, kad ķīmiskās vielas un to tvaiki var iekļūt acīs). instruktāžu darba jautājumos. Sekot, lai darba telpā būtu nodrošināta atbilstoša ventilācija (regulāra ventilācijas sistēmas apkope, ventilācijas sistēmas bojājumu gadījumā nekavējoties pieaicināt ventilācijas sistēmas apkalpojošā servisa Darba Darba devējs Darba Darba devējs iekļaujot visus nepieciešamos izmeklējumus) Pastāvīgi 5,00 Nekavējoties, pēc tam pastāvīgi 30,00 (mēnesī, ja nepieciešams tiks piešķirti papildu līdzekļi) 5 dienu laikā, pēc 0,00 tam ne retāk kā vienu reizi Pastāvīgi 0,00 14

15 Riska faktors Riska līmenis Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls nodarbināto). Sekot tīrībai un kārtībai darba vietā. 7 Paaugstināts gaisa kustības ātrums 8 Mikrotraumas (iegriezumi, apdegumi) 9 Bioloģiskie riski (galvas parazīti, ādas infekcijas slimības) II II II Sekot nodarbināto pašsajūtai, ja nepieciešams, organizēt ventilācijas režīmu maiņu, nodrošinot periodisku telpas pastiprinātu izvēdināšanu, bet pārējā laikā samazinot gaisa kustības ātrumu līdz 0,15 m/s. instruktāžu darba drošības jautājumos. Atjaunot un sekot pirmās palīdzības aptieciņas saturam. instruktāžu par rīcību, ja klientam ir galvas parazīti vai galvas ādas infekciju slimība, iekļaujot informāciju par higiēnas prasībām. Darba devējs Darba Darba devējs Darba devējs Pastāvīgi 0,00 5 dienu laikā, pēc 0,00 tam ne retāk kā vienu reizi gadā Pastāvīgi 5,00 5 dienu laikā, pēc tam ne retāk kā vienu reizi gadā 0,00 15

16 5. solis. Uzraudzība un pārbaude Kad ir izstrādāts darba pasākumu plāns, pārbaudīt, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas ir izdarīts noteiktā termiņā. Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, darba vides riska pārvērtēšanu veikt ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav izmainījusies un darba vidē ir tādi paši riski kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, jaunu dokumentu risku novērtēšanai var neizstrādāt, bet esošajā veikt atzīmi, ka riski darba vietā nav mainījušies. Darba vides risku novērtējumu pārskatīt šādos gadījumos: 1. Organizācijā notiek svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana, būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi. PIEMĒRS: Uzņēmumā līdz šim tika lietoti matu žāvētāji, kurus vajadzēja mehāniski grozīt, tagad uzņēmums iegādājies jaunus, lielākas jaudas matu žāvētājus, kas automātiski griežas darba laikā un ir aprīkoti ar taimeri. Nepieciešams veikt risku novērtēšanu, lai noskaidrotu jaunās iekārtas ietekmi uz nodarbinātajiem. 2. Praktiski uzsākot citu darbības veidu. PIEMĒRS: Uzņēmums, kas nodarbojas ar friziera pakalpojumiem, nolemj turpmāk klientiem sniegt manikīra pakalpojumus un masāžu. 3. Konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. PIEMĒRS: Dažādu apstākļu dēļ uzņēmumam nākas pārvietoties uz telpām, kurās nav logu. Samazinās apgaismojuma līmenis, nav dabīgā apgaismojuma. Nepieciešams veikt atkārtotu darba vides riska novērtēšanu. 4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma 7. PIEMĒRS: Taisnojot matus ar elektrisko taisnotāju, nodarbinātā guvusi nelielus apdegumus. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas nepieciešams veikt atkārtotu darba vides risku novērtēšanas pārvērtēšanu, lai samazinātu tā ietekmi uz darbinieku un iespējamo nelaimes gadījumu atkārtošanos Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi frizētavā Viena no darba vides riska faktoru novērtēšanas sastāvdaļām ir mērījumi, kas sniedz konkrētus datus attiecībā uz kādu darba vides risku, ļaujot noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī prognozēt turpmākās darbības attiecībā uz nodarbināto aizsardzību (piemēram, nepieciešamo apgaismojuma vai apkures noregulēšanu) Mikroklimata parametru noteikšana: temperatūra (norma gada aukstajā periodā ir o C, gada siltajā periodā o C) 4 ; gaisa kustības ātrums (norma 0,05 0,15 m/s) 4 ; gaisa mitrums (norma 30 70%) 4. 7 Sīkāku informāciju par nelaimes gadījumiem skatīt drukātā materiāla 8. nodaļā Rīcība nelaimes gadījuma situācijā. 16

17 Frizētavā var būt situācija, kad jāstrādā telpā, kurā nav atbilstošas ventilācijas un kondicioniera vai ir caurvējš, līdz ar to ir paaugstināta vai pazemināta temperatūra, paātrināts vai palēnināts gaisa kustības ātrums, normai neatbilstošs gaisa mitrums. Mikroklimata parametrus mēra ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru. Ja mērījumu veic pats darba, kompetents vai kompetenta institūcija ar savu mēraparatūru, tiek noteikts indikatīvais mērījums. Mērījumu veikšanai iespējams piesaistīt arī laboratoriju 8, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc kontrolējošās institūcijas pieprasījuma). PIEMĒRS: Viena no frizierēm sūdzas, ka viņai ļoti bieži ir sāpes labajā kakla pusē un reizēm grūtības pagriezt galvu, jo ir muskuļu stīvums. Ir aizdomas, ka telpā ir caurvējš. Nepieciešams veikt mērījumus darba telpas mikroklimata noteikšanai Apgaismojuma līmeņa noteikšana (minimālais apgaismojuma līmenis frizētavā ir 500 lx) 4 Ja darba vietā apgaismojums nav pareizi noregulēts, tas ir par tumšu darbu veikšanai, līdz ar to nodarbinātā redze tiek pakļauta paaugstinātai slodzei. Lai noteiktu apgaismojuma līmeni, ar atbilstoši kalibrētu mēraparatūru mēra tā intensitāti darba vietā. Darba, kompetentais vai kompetentā institūcija ar savu aparatūru var veikt indikatīvos mērījumus, kas bieži vien ir pietiekami. Mērījumu veikšanai iespējams piesaistīt arī laboratoriju 6, lai nodrošinātu pilnīgu mērījumu rezultātu ticamību un neapstrīdamību (piemēram, pēc kontrolējošās institūcijas pieprasījuma). PIEMĒRS: Friziere sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, sāpēm un graušanu acīs. Veicot indikatīvos mērījumus viņas darba vietā, darba konstatē, ka apgaismojuma līmenis neatbilst normai (210 lx). Nodrošinot intensīvāku kopējo apgaismojumu telpā, atkārtotais mērījums uzrāda 505 lx Ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju noteikšana darba vides gaisā Frizētavā nodarbināto veselību var ietekmēt daudzas ķīmiskās vielas, kuras ir matu krāsu, balinātāju un ilgviļņu sastāvos. Tās ir ar kairinošu un kodīgu iedarbību, kā arī bieži izraisa alerģiskas reakcijas. Lai arī atsevišķas sastāvdaļas daudzums nav liels, to iedarbība summējas. Tās ir gaistošas un iztvaikojošas vielas, līdz ar to kairinoši iedarbojas uz elpošanas ceļiem. Ja darba telpā nav nodrošināta atbilstoša ventilācija, netiek ievērotas ražotāja noteiktās prasības ķīmisko vielu un maisījumu sagatavošanai un jaukšanai, darba telpas gaisā var būt paaugstināts šo ķīmisko vielu koncentrācijas līmenis atkarībā no tā, kādas krāsas un sastāvi tiek izmantoti darbā. Par paaugstinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā var liecināt arī nodarbināto sūdzības par augšējo elpošanas ceļu kairinājumu, iekaisumiem un alerģiskām reakcijām (elpceļu vai ādas). Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, jāveic laboratoriskie mērījumi, kurus drīkst veikt akreditēta laboratorija. Pēc laboratoriskajiem mērījumiem laboratorija darba devējam iesniedz laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu, kurā norāda noteiktās ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā (C), kā arī aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER). Aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā. Ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss (EI) matemātiski aprēķināts koeficents, ņemot vērā: C ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā (pēc laboratoriskajiem mērījumiem); 8 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā 17

18 AER noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtību 9 : C EI = AER Aprēķinot EI, darba devējs var noteikt, pēc cik ilga laika būs jāveic atkārtoti mērījumi un cik bieži nodarbinātais, kura veselība tiek pakļauta attiecīgajai ķīmiskajai vielai, jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm 10 (skatīt 3.5. tabulu) tabula EI Pasākumi Atkārtotie mērījumi Obligātās veselības jāveic periodiskums 10 > 1 Jāveic nekavējoties. Pēc pasākumu īstenošanas. 1 x gadā 0,75 1 Ņemot vērā ekonomiskās 24 nedēļu laikā pēc 1 x 2 gados un tehniskās iespējas, pēdējiem veiktajiem veikt pasākumus, lai laboratoriskajiem 0,5 0,75 samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides mērījumiem. 52 nedēļu laikā pēc 1 x 3 gados gaisā un to ietekmi uz pēdējiem veiktajiem nodarbināto veselību. laboratoriskajiem mērījumiem. < 0,5 104 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem. Obligātās veselības pārbaudes neparedz. PIEMĒRS: Friziere sūdzas par pastiprinātu acu asarošanu un klepu, veicot krāsas sagatavošanu. Lai noteiktu ķīmisko vielu līmeni gaisā, piesaista akreditētu laboratoriju, kura veic laboratoriskos mērījumus, nosakot amonjaka un 1,2-fenilēndiamīna koncentrāciju darba vides gaisā, kad tiek veikta matu krāsas jaukšana. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas laboratorija uzņēmumam iesniedz testēšanas pārskatu, kurā uzrādīts: amonjaka koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 17,61 mg/m 3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) 14 mg/m 3 ), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 17,61/14 = 1,3; 1,2-fenilēndiamīna koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 0,62 mg/m 3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) 0,5 mg/m 3 ), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 0,62/0,5 = 1,4. Apsekojot darba vietu un iztaujājot nodarbināto, noskaidro, ka, veicot krāsas jaukšanu, netiek ieslēgta nosūces ventilācija, netiek lietoti elpošanas līdzekļi, kā arī nepietiekama apgaismojuma dēļ friziere pieliecas tuvu virs trauka, kurā jauc krāsu. Pēc laboratorisko mērījumu rezultātu saņemšanas darba devējs nekavējoties veic pasākumus: nodrošina ventilācijas sistēmas apkopi un telpā, kurā tiek jaukta krāsa, kopējo apgaismojumu (nomaina spuldzes un notīra lampas), atkārtoti instruē darbiniekus par darba drošības prasībām, strādājot ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī izsniedz respiratorus P3D, kas aizsargā no smalku aerosolu un mikroorganismu ieelpošanas. Pēc pasākumu veikšanas darba devējs pieaicina akreditētu laboratoriju, lai vēlreiz veiktu laboratoriskos mērījumus. Atkārtoto laboratorisko mērījumu rezultāti: amonjaka koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 7,5 mg/m 3 (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) 14 mg/m 3 ), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 7,5/14 = 0,5. 1,2-fenilēndiamīna koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 0,3 mg/m 3 (aroda ekspozīcijas 9 Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā skatīt Ministru kabineta gada 15. maija noteikumos 325 Darba prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās. 10 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā Obligātās veselības pārbaudes, bet piemēru, kā aizpildīt obligātās veselības pārbaudes karti CD materiāla 7. nodaļā Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība frizētavā. 18

19 robežvērtība (AER) 0,5 mg/m 3 ), ekspozīcijas indekss (EI) = C/AER = 0,3/0,5 = 0,6. Pamatojoties uz atkārtoti veiktajiem laboratorisko mērījumu rezultātiem, darba devējs atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus, lai samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību. Tāpat arī nolemj atkārtotus laboratoriskos mērījumus veikt pēc 52 nedēļām. Pēc īstenotajiem pasākumiem frizieres sūdzības par acu un elpceļu kairinājumu vairāk nav atkārtojušās Trokšņa līmeņa noteikšana (trokšņa līmenis, kuram nedrīkst tikt pakļauta darbinieku dzirde ir 87 db(a) un augstāks, bet frizētavas ir sabiedriskas telpas, tāpēc tajās trokšņa līmenim jābūt zem 60 db(a)) Ja frizētavā pastāvīgi darbojas vairākas iekārtas (piemēram, fēni, klimazons (matu žāvētājs)), nepieciešams noteikt trokšņa līmeni. Iespējams, tas ir pārsniegts, ja sarunājoties ir jāpaaugstina balss. Lai noteiktu trokšņa līmeni, var veikt indikatīvos mērījumus. Ja tie uzrāda trokšņa līmeni, kas ir tuvu paaugstinātam, ir jāpiesaista akreditēta laboratorija, lai noteiktu precīzu trokšņa līmeni. PIEMĒRS: Frizierēm rodas aizdomas, ka, veicot matu žāvēšanu un izmantojot dažādus elektriskās rokas ierīces, kā arī stacionārās ierīces, ir paaugstināts troksnis. Darba veic indikatīvos mērījumus. Tie uzrāda trokšņa līmeni (47 db(a)), kas nav uzskatāms par paaugstinātu, kaut arī subjektīvi ir traucējošs. Tāpat arī darba noskaidro, ka frizieres var brīvi sarunāties, nepaaugstinot balsi, ja ir ieslēgtas visas iekārtas. Lai mazinātu subjektīvi nepatīkamo sajūtu un sasprindzinājumu, ka darba vietā ir troksnis, matu žāvēšanas stacionāros fēnus pārvieto uz blakus telpu, kas atdalīta ar dubultiem aizkariem. Šajā gadījumā nav nepieciešams obligāti veikt laboratoriskos mērījumus. Laboratoriskos mērījumus nepieciešams veikt regulāri, ja troksnis ir paaugstināts: reizi gadā ja trokšņa līmenis iepriekšējos mērījumos pārsniedza 85 db(a), pīķa līmenis 140 db; reizi trijos gados ja troksnis bija db(a) un pīķa līmenis nepārsniedza 140 db. Trokšņa mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā. 19