Protokola 3.pielikums_MHEA Lielupes-Ventas UBA_

Transkripts

1 VENTAS UN LIELUPES UBP APVIENOTAJAI SĒDEI MHEA ziņojums Par mazajām m HES Latvijā: Pašreiz Latvijā darbojas 143 mazās HES. Kopējā 2010.g. tīklā nodotā elektroenerģija ir 69 GWh. 66% mazajās HES kritums mazāks par 5 m, 33% - vidējs kritums (5-15 m), un tikai 1% - liels kritums vairāk par 15 m) g. mazās HES saražoja ap 0,9 % no kopējā patēriņa Latvijā. Latvijas ūdensdzirnavas daudzus gadsimtus bija pamatu pamats izdzīvo vošanai: Dzirnavās pārstrādāja graudus, vilnu, zāģēja kokmateriālus, ūdens enerģiju izmantoja mašīnu darbināšanai fabrikās un ražotnēs. Vēsturiski Latvijā ir būvētas un darbojušās ūdensdzirnavas. Latvijā ūdensdzirnavas ir pazīstamas jau kopš 13. gadsimta sākuma. Dobeles HES pārlaiž palu ūdeņus Var apgalvot, ka latviešu nācijas izaugsmē ūdensdzirnavām bija ļoti svarīga loma. Noniecināt ūdensspēka izmantošanu Latvijā tikai kritizējot daudzās par ražotnēm izveidotās ūdensdzirnavas un atjaunotās mazās hidroelektrostacijas nozīmē ignorēt vēsturi, apmētāt to ar dubļiem, nepamatotiem apgalvojumiem, apzināti kavēt zaļās enerģijas ražošanas attīstību. 1

2 Nospiedošā vairākumā ūdens enerģiju līdz 19.gs. beigām izmantoja ar ūdensratu starpniecību. Visbiežāk ar augšsitiena un vidussitiena darbību. Ūdens līmeņa paaugstināšanai dzirnavu cēlāji visbiežāk būvēja aizsprostus uz upēm izveidojot dzirnavu dīķus (dzirnavu ezerus). Liekā ūdens pārvadīšanai pār aizsprostu uzbūvēja novadbūvi, jeb pārgāzni. Pār to visbiežāk bija tilts. Līmeni paaugstināja uz pārgāznes ierīkojot vertikālus status un to priekšpusē koka konstrukcijas vairogus un dēļus. Dzirnavu būvētāji jau senatnē mēdza izmantot upju cilpas un līkumus un ierīkoja derivācijas kanālus apejot upes līkumu. Upē ierīkoja neliela augstuma šķērsli (akmeņu sliekšņa vai citas konstrukcijas veidā) līmeņu uzstādinājuma izveidošanai un daļa ūdens tad ieplūda derivācijas kanālā ar pietiekami lielu šķērsgriezumu un tecēja uz dzirnavām. No tām atpakaļ uz upi ūdeni aizvadīja pa atvadkanālu. Augstumu starpība starp līmeni uzstādinājumā un līmeni atvadkanālā aiz dzirnavām bija pietiekama ūdensrata darbināšanai. Tieši pēc šādas hidrotehniskas shēmas 1876.g. tika izveidota gan pirmā hidroelektrostacija ar hidroturbīnām pie Amatas upes Billes tūka fabrikas mašīnu darbināšanai un apgaismošanai, gan otrā Šablovska papīrfabrika pie Mazās Juglas 1878.g. Billes HES ir atjaunota 2002.g., agrākā fabrikas ēka ir pārveidota par viesu namu un nesen ir uzbūvēta arī jauna Billes HES2 ēka. Jauna moderna turbīna Kopš 19. gadsimta beigām Latvijas ūdensdzirnavās sāka uzstādīt par ūdensratiem efektīvākās Frensisa turbīnas gadā beigās jau darbojās 26 HES ar uzstādīto turbīnu kopjaudu 1,5 MW un ģeneratoru kopjaudu 1,26 MW. Enerģiska mazo hidroelektrostaciju attīstība iezīmējās pagājušā gadsimta 50. gados - periodā pēc otrā pasaules kara, kad jaundibināmās kolektīvās saimniecības steidzami vajadzēja nodrošināt ar pašu spēkiem ražotu elektroenerģiju. Pēc kantora Seļelektro ziņām 1949.gadā Latvijā darbojās 60 mazās HES ar kopējo uzstādīto turbīnu jaudu 5,4 MW un ģeneratoru kopjaudu 4,0 MW. Pēckara periodā līdz 1960.gadam tika uzbūvētas 20 mazas lauku hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 5,84 MW. Turbīnas tajā laikā ražoja Rīgā, Turbomehāniskajā rūpnīcā. (Vēlāk Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīca). Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū un septiņdesmito gadu sākumā attīstījās lielo elektrostaciju un elektropārvades līniju būvniecība, mazo HES darbs vairumā hidroelektrostaciju kļuva nerentabls un laikā no līdz 1977.gadam visas mazās HES tika likvidētas. 2

3 Līdzīgs liktenis bija jāpārdzīvo daudzajām ūdensdzirnavām. Tā, līdz minimumam sarūkot galvenajam darbu veidam - graudu malšanai - savu darbību nācās pārtraukt arī daudzajām, Latvijas ainavu veidojošajām skaistajām ūdensdzirnavām: aizauga ceļi uz dzirnavām; sagruva tilti un slūžas; palu straumes dažviet pārrāva veco dzirnavu aizsprostus. No skaistajām un koptajām dzirnavu būvēm pāri palika grausti, ar krūmiem aizauga skaistie un koptie dzirnavu dīķi un ūdenskrātuves. Kuldīgas pils dzirnavu dīķis. Ir iecere atjaunot šīs vēsturiskās dzirnavas. Latvijas valsts atbalstīja ražošanu agrākajās ūdensdzirnavās un mazajās HES: LR MK 1995.gada 14.martā stājās spēkā Noteikumi Nr.54 Par Latvijas Republikā ražotās iepirkuma cenām. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, Latvenergo garantēja visa pārpalikuma iepirkšanu no mazajām HES, kuru jauda nepārsniedz 2 MW. To garantēja arī Enerģētikas likums (1998.g.) gada beigās Latvijā darbojās 35 mazās hidroelektrostacijas gada beigās darbojās jau 55 mazās HES, bet 2002.g. beigās to skaits sasniedza 149 (šobrīd 143). Pēdējos gados mazās HES saražo ap 70 milj. kwh, kas tuvu 1 % no Latvijā kopā patērētās gadā. Annenieku HES Ērberģes HES Ezeres HES novadbūve Šķēršļi i attīst stībai: MK Noteikumi Nr 27 (no 2002.g. 15. janv.) tapšana un pieņemšana bija mazajai hidroenerģētikai naidīga emocionāla viļņa laikā, bez zinātniski pamatotiem faktiem. Veicot nolieguma darbību ar MK Noteikumiem Nr 27 vienas nozares it kā zivju resursu saglabāšanas un aizsardzības nolūkos, tika rupji ignorēta cita nozare ūdens enerģijas izmantošana Latvijā ar gadu simtiem ilgām tradīcijām. Atteikti daudzi pieprasījumi veikt IVN lai ierīkotu mazu HES dzirnavās tikai ar ieganstu, ka to neļauj augstāk minētie noteikumi un izslēdzot iespēju izvērtēt objektu individuāli. Turpmākā attīst stība: Mazās hidroenerģētikas asociācija uzskata, ka MK Noteikumi Nr 27 ir jāatceļ tādēļ, ka Upju un upju posmu saraksts ir nekompetents. Minētie noteikumi nav sasnieguši izvirzīto mērķi un bremzē tautsaimniecības attīstību. Mazu HES būvniecībai turpmāk jānotiek saskaņā ar esošajiem LR tiesību aktiem. Latvijā uz upēm vēl ir vairāk kā 400 agrāko ūdensdzirnavu vietu, kur var atjaunot aizsprostus un izveidot HES. Pašreiz tās ir vides piesārņotājas ievērojamā veidā un rada draudus galvenokārt palu pārlaišanas laikā. 3

4 Lielupes baseins: Lielupes BA 7. Lielupes baseins 1. Bērzes dzirnavu HES 80 Bērze Ērberģes HES 174 Dienvidsuseja Mazkrāču HES 44 Džūkste Rundāles HES 165 Īslīce Paleju Dzirnavu HES 115 Bērze Neretas HES 150 Dienvidsuseja Berķenes Dzirnavu HES 90 Svēte Gulbīšu HES 100 Svēte Dobeles HES 130 Bērze Kroņauces HES 110 Auce Ziedlejas HES 165 Platone Mūrmuižas Dzirnavu HES 150 Svēte Viduskroģeru HES 175 Platone Grīvnieku HES 600 Dienvidsuseja Annenieku HES 300 Bērze Lielberķenes dzirnavu HES ūdenskrātuve un dzirnavu ēka. Tilts pār novadbūvi. agrākajām ūdensdzirnavām vai Aprēķinātā jauda kw miljonos kwh vidējā mhes, arī potenciālie mhes gadā Reņģes dzirnavas 60 kw 0,15 Bērze s dzirnavas 80 kw 0,15 Parūķu dzirnavas 200 kw 0,4 Dienvidsusēja Kalnozolu HES (jauna) 400 kw 0,8 Mēmele Mūsa Tērvete Vilce Platone Auce Vecmēmeles-Franka dzirnavas 150 kw 0,4 Mūra dzirnavas 200 kw 0,5 Skaistkalnes dzirnavas 500 kw 1,5 Bauskas I (augšējās) 500 kw 1,5 Bauskas II (apakšējās) 500 kw 1,5 Uzvaras ūdenskrātuve 1192,0 kw 3,8 Kanteiku hidromezgls 40 kw 0,15 Zelmeņu hidromezgls 30 kw 0,07 Vilces dzirnavas 150 kw 0,6 Vilces (Strautmaņu) ūdenskrātuve Lielplatones dzirnavas Īles dzirnavas Ļīdz 0.1 Bēnes dzirnavas Atjauno 0,2 Dimzu HES 62,6 kw 0,15 Sesava Apguldes dzirnavas 41,7 kw 0,1 Skuju dzirnavas Ļīdz 0.1 Skujaine Krauju dzirnavas Ļīdz 0.1 Skujaine+Tērvete Gulbju HES 105 kw 0,25 Avīkne Vītiņu dzirnavas Ļīdz 0.1 Beznosaukuma strauts Slampes ūdenskrātuve Ļīdz 0.1 Beznosaukuma strauts Džūkstes ūdenskrātuve Ļīdz 0.1 Blīdene Blīdenes dzirnavas Ļīdz Iecavas sateces baseins 1. Lejas ūdensdzirnavu HES 90 Iecava Kopā Lielupes BA: agrākajām ūdensdzirnavām vai Aprēķinātā jauda kw miljonos kwh vidējā mhes, arī potenciālie mhes gadā Dzimtmisas dzirnavas I 80 kw 0,2 Misa Dzimtmisas dzirnavas II 80 kw 0,2 Rūsiņupīte Staņķu dzirnavas līdz 0.1 Butku dzirnavas 60 kw 0,15 Millas dzirnavas 80 kw 0,2 Speltes dzirnavas 80 kw 0,2 Iecava Jukatu dzirnavas 80 kw 0,2 Iecavas dzirnavas 200 kw 0,5 Taurkalnes-Mežmuižas dzirnavas 69,5 kw 0,18 Lejas dzirnavas 194,1kW 0,5 Ventas baseins: agrākajām ūdensdzirnavām vai mhes, arī potenciālie mhes Aprēķinātā jauda kw miljonos kwh vidējā gadā Ventas UBA 1. Baseini no Lietuvas robežas līdz Liepājas ezera kanāla baseinam 2. Liepājas ezera kanāla baseins Bunkas HES 45 Vārtāja Grobiņas HES 97 Ālande Krotes HES 85 Vārtāja Prūšu HES 200 Virga Dižgramzdas HES 18 Birztala? Vārtāja posmā no grīvas līdz Bunkas-Tadaiķu ceļam Dižkrūtes dz. 400 kw 0,9 Dardežu HES (jauna!) 300 kw 0,7 Dakterišķe Plēpju dzirnavas līdz 0.1 Virga Priekules dzirnavas 45,6 kw 0,12 3. Mazo upju baseini starp Liepājas kanāla baseinu un Ventu 1. Aizputes Dzirnavu HES 60 Tebra? 2. HES "Apriķi" 342 Alokste Alsungas HES 22 Kauliņa Ēdoles HES 48 Vanka Baronu HES 145 Alokste Kazdangas Dzirnavu HES 200 Alokste Cīravas Dzirnavu HES 46 Cepļupīte

5 Gada vidējā agrākajām ūdensdzirnavām Aprēķinātā jauda izstrāde miljonos vai mhes, arī potenciālie kw kwh vidējā gadā mhes Vanka Īvandes dzirnavas līdz 0,1 Cepļu dzirnavas 60 kw 0,25 Tebra Ausmas dzirnavas līdz 0.1 Salienas dzirnavas 260 kw 0,8 Alokste Apriķu vecās dzirnavas 80 kw 0,2 Apriķu zivsaimniecības HES 143 kw 0,36 Sudmalleju dzirnavas 10 kw 0,03 Lauku dzirnavas 60 kw 0,15 Rīva HES (Labraga) papes fabrikai pie Pāvilostas-Ventspils ceļa (darbojās līdz 20.gs. 20 gadu sākumam) 160 kw 0,5 Beznosaukuma strauts Ķikuru dzirnavas līdz 0.1 Laža Lažas ūdenskrātuve līdz 0.1 Bojas dzirnavas līdz 0.1 Kārļupīte Melderu dzirnavas līdz 0.1 gadā, kwh 4. Ventas baseins 1. Pakuļu HES 400 Ciecere Cieceres Dzirnavu HES 150 Ciecere Grantiņu HES 92 Losis Lejnieku HES 290 Losis Mazsālijas HES 15 Lējējupe? 6. Rudbāržu HES 94 Koja Zaņas Dzirnavu HES 75 Zaņa Sudmalnieku HES 30 Ēnava Šķēdes HES 97 Šķēde Dzirnavnieku HES 150 Ciecere Dzeldas HES 200 Dzelda Pampāļu HES 120 Zaņa Vadakstes HES 132 Vadakste Ezeres HES 75 Ezere Grīvaišu HES 396 Ezere Rukaišu HES 30 Šķervelis Griezes HES 25 Skutule? 18. Lēnu Dzirnavu HES 17 (no 2011.marta) Imala ap Padures HES 70 Padure agrākajām ūdensdzirnavām vai mhes, arī potenciālie mhes Aprēķinātā jauda kw Gada vidējā izstrāde miljonos kwh vidējā gadā Beznosaukuma strauts Poļu dzirnavas līdz 0.1 Pils dzirnavas līdz 0.1 Alekšupīte Bendeļu HES(jauna) 320 kw 1 Ciecere Airītes HES (jauna) 180 kw 0,5 Dzelda Spaiļu HES (jauna) 120 kw 0,35 Ēda Ēdas dzirnavas 160 kw 0,5 Ezeres HES novadbūve Bātes dzirnavas līdz 0.1 Letīža Tukummuižas dzirnavas 50 kw 0,12 Losis Dziru-Lošu dzirnavas 40 kw 0,1 Pusgaldiņu dzirnavas 10 kw 0,03 Riežupe Kabiles-Rentes dzirnavas 20 kw 0,05 Robalts Niedres dzirnavas 20 kw 0,04 Sprincupe Prinču dzirnavas 40 kw 0,08 Krustkalna dzirnavas 10 kw 0,02 Šķervelis Vormsātes dzirnavas 20 kw 0,04 Venta Izmantojot hercoga Jēkaba kanālu Kuldīgā apejot Ventas rumbu 150 kw 0,7 Vēždūka Vēždūkas (Zūru) dzirnavas 100 kw 0,25 Beznosaukuma strauts Laidu (Bangotnes) dzirnavas līdz 0.1 Beznosaukuma strauts Jaunsieksātes dzirnavas līdz 0.1 Dūrupe Dūru dzirnavas līdz 0.1 Šķēde Šķēdes dzirnavas 37 kw 0,1 Krimelda Lašupes dzirnavas līdz 0.1 Bukupe Sesiles dzirnavas līdz 0.1 Burbuļstrauts Vadakstes dzirnavas līdz 0.1 Beznosaukuma strauts Jaunmuižas (Popes) dzirnavas līdz 0.1 Kuiļupīte Vendzavas dzirnavas līdz 0.1 Dzirnavupe Zlēku dzirnavas līdz 0.1 Lanka Embūtes dzirnavas līdz 0.1 Bakūze Bakūža (Dēseles) dzirnavas līdz Abavas sateces baseins 1. Sendzirnavu HES 30 Virbupe Viesatu HES 54 Viesata Rendas HES 20 Īvande Bikstupes Dzirnavu HES 105 Bikstupe Bišpēteru HES 105 Abava Dzelzāmuru HES 55 Virbupe Strazdes Dzirnavu HES 18 Strazde Kuldīgas pils dzirnavas pēc lietusgāzēm 2011.g. 28. jūlijā 5

6 agrākajām ūdensdzirnavām vai Aprēķinātā jauda kw miljonos kwh vidējā mhes, arī potenciālie mhes gadā līdz 0.1 Zemītes dzirnavas Vēdzele Kukšu dzirnavas līdz 0.1 Zvāre Gravu dzirnavas līdz 0.1 Sēme Sudmaļu (Dumpju) dzirnavas līdz 0.1 Amula Kalnmuižas dzirnavas 0, kw Vecsatiķu dzirnavas līdz 0.1 Imula Pūces dzirnavas 125 kw 0,3 Īvande Īvandes dzirnavas 15 kw 0,04 Līgupe posmā no Līgas dzirnavezera līdz Līgas dzirnavas 40 kw 0,1 Cūkezeram sjāņu dzirnavas 40 kw 0,1 Smuku (Lodes) dzirnavas līdz 0.1 Viesata Viesata posmā no grīvas līdz Viesatas HES aizsprostam Atspulgu aizsprosta HES 0, kw Ozolu dzirnavas līdz 0.1 Oļupīte Kulpju staruts Vānes dzirnavas līdz 0.1 Zante Kalna (Dziru) dzirnavas līdz 0.1 Beznosaukuma strauts Struteles dzirnavas līdz 0.1 Beznosaukuma strauts Struteles dzirnavas līdz 0.1 Bikstupe Jaunpils dzirnavas 79,5 kw 0,17 6. Mazo upju baseini starp Ventu un Lielupi Dzirnavu HES 30 Kalnupe 1. Rideļu Dursupes Dzirnavu HES 22 Dursupe? 3. Gravas HES 145 Engure Mordangas Dzirnavu HES 30 Kāņupe? 5. Vecdzirnavu HES 55 Engure Šlokenbekas HES 152 Slocene Dižstendes Dzirnavu HES 30 Stende Pāces HES 90 Pāce Sēmes Dzirnavu HES 10 Lāčupīte Kopā Ventas UBA: Sventes dzirnavas 40 kw 0,1 Karone Miltiņu dz. HES 40 kw 0,1 Briņķu dzirnavas līdz 0.1 Rumbla Buļļupe Zutēnu dzirnavas līdz 0.1 Gada vidējā agrākajām ūdensdzirnavām Aprēķinātā jauda izstrāde miljonos vai mhes, arī potenciālie kw kwh vidējā gadā mhes Beznosaukuma strauts Sīpenes-Zubenes dzirnavas līdz 0.1 Slocene Smārdes dzirnavas 79,4 kw 0,19 Lāčupīte Sēmes dzirnavas līdz 0.1 Oksle Oksles dzirnavas līdz 0.1 Grīva Dārtes dzirnavas 40 kw 0,08 Ugunsciema dzirnavas 40 kw 0,1 Pāce Dundagas dzirnavas 45 kw 0,12 Roja Lubes dzirnavas 110 kw 0,35 Stende Pastendes dzirnavas 43,7 KW 0,11 Iliņu dzirnavas 70 kw 0,15 Kaļķupīte Kaļķupītesūdenskrātuve līdz 0.1 Silupīte Sila dzirnavas līdz 0.1 Šķēde Šķēdes dzirnavas līdz 0.1 Okte Oktes dzirnavas līdz 0.1 Jādekša Pļavu dzirnavas līdz 0.1 Okste Balgales dzirnavas līdz 0.1 MK Noteikumu Nr 262 pielikumā noteikts, ka mazajām HES jādod 1,98 % no Latvijā patērētās. Pašreizējais devums ap 0,9 % (vispār hidroenerģētiskais mazo un vidējo upju potenciāls vērtējams ap 250 milj. kwh (ap 4 % no pašreizējā patēriņa). Pamestais Mūsas hidromezgls, Staiceles HES atjaunošana ieskaitot modernu zivju ceļu, apvienotu ar ūdensslaloma trasi, Skaistkalnes ūdensdzirnavas, Bauskas I un Bauskas II, Vilces dzirnavas, Parūķu dzirnavas, Ēdas dzirnavas, u.c. Katra mazajā HES saražotā enerģijas kilovatstunda atbilst ogļskābās gāzes CO 2 ir 379 g. Kopā saražojot 70 milj. kwh gadā mazās HES samazina CO 2 izmešu apjomu par 26,53 tonnām. Mūsu priekšlikums lai sasniegtu 1,98 %, nepietiek tikai ar esošo HESu modernizāciju, kuras rezultātā saražotās pieaugums vērtējams %. Ir nepieciešams tuvākajā laikā atjaunot vēl vismaz mazas HES lai sasniegtu MK Noteikumos Nr 262 nosprausto mērķi. Pozitīvais no mazajām HES Hidroenerģētiskās ražotnes nav atkarīgas no fosilā kurināmā cenu svārstībām pasaules tirgū. Caur Latviju no citām valstīm pa upēm ietekošo ūdeni nevar aplikt ar muitas nodevu. Ūdens nav jāpērk, daba parūpējas, lai tas tecētu pats. Hidroenerģētiska ražotne spēj manevrēt ar jaudu īsā laikā un noteiktos apjomos uzkrāt ūdeni (enerģiju) ūdenskrātuvē. Līdz ar to kalpo kā elements, kurš spēj nodrošināt strauji mainīgo patēriņu. Hidroenerģija ir viena no vistīrākajiem zaļās enerģijas veidiem. Hidroenerģētiskās iekārtas nepapildina planētas globālo piesārņojumu. 6

7 Pozitīvais no mazajām HES Pašu saražotā elektroenerģija palielina valsts enerģētisko neatkarību. Vietēja (izkliedēta Latvijas teritorijā) hidroenerģētiska iekārta samazina pārvades izmaksas un zudumus (attāliem patērētājiem tas izpaužas nozīmīgi) un veicina reģionu attīstību. Hidroenerģija ir cilvēkiem droša un dabai saudzīga (to veicina modernās tehnoloģijas un prasības dažādos normatīvos aktos). Mazo HES darbības rezultātā ūdens tilpnes tiek bagātinātas ar skābekli un attīrītas no dažāda veida sanesumiem un diemžēl arī sadzīves atkritumiem. Mazie HES var tikt izmantoti kā enerģijas avoti lokālā mērogā, kad pārtrūkst galvenā piegāde. Pozitīvais no mazajām HES Tiek sakārtoti bijušie dzirnavezeri un dzirnavu vietas ar hidrobūvēm avārijas stāvoklī. Ūdensdzirnavas var kļūt par rekreācijas objektiem Sakārtotā vidē un labturīgi apsaimniekotā ūdenskrātuvē ir iespējama rekreācija (lauku tūrisms, makšķerēšana, ūdens sporta veidu attīstība, ūdens apgāde) Mazūdens gados (kādi, piemēram bija un 2006.g.) ūdenskrātuve ir glābiņš zivīm. PALDIES PAR UZMANĪBU! 7