Renāte Ābeltiņa: Bābeles tornis. ES dokumentu tul... Šī lapa izdrukāta no DELFI portāla Adrese: http

Transkripts

1 Šī lapa izdrukāta no DELFI portāla Adrese: Renāte Ābeltiņa: Bābeles tornis. ES dokumentu tulkošanas problēmas. Renāte Ābeltiņa, Dr. philol. 09. oktobris :32 Šis raksts ir iecerēts kā mēģinājums rast atbildi uz jautājumu, kādēļ līdz šī gada rudenim Eiropas Savienības Tulkošanas dienestā Luksemburgā vajadzīgo 135 tulkotāju vietā strādāja tikai 44 un vajadzīgo 40 tulku vietā Briselē - tikai 8, kādēļ Eiropas Konstitūcijas tulkojumā latviešu valodā atrastas 500 kļūdas, kādēļ Latvijas muitas darbinieki sūdzas, ka viņi nesaprot Eiropas Savienības regulas un kādēļ Eiropas Parlamenta latviešu deputāti nav apmierināti ar Parlamenta dokumentu tulkojumiem. Vispirms jārunā par objektīvajiem iemesliem g. Romas Līgums noteica galveno principu attiecībā uz Eiropas Kopienas dokumentu tulkojuma valodu režīmu, proti, ka visu Kopienas dalībvalstu oficiālās valodas uzskatāmas par Kopienas iestāžu darba valodām. Līgums arī noteica, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās ES tiesību aktu projektu veidošanā, tādējādi blakus kultūras dažādībai atbalstot valodu dažādību vienotā Eiropā. Praksē tomēr izrādījās, ka šo principu ir grūti ievērot g. Eiropas Komisijā vien bija uzkrājies lappušu nepārtulkotu dokumentu. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos 2005.g. 1.maijā stāvoklis sarežģījās vēl vairāk (tulkojumi bija jānodrošina 22 valodās, kas veido 462 valodu kombinācijas) un, kaut arī Komisija samazināja dokumentu apjomu no apmēram 30 uz 15 lappusēm, tas daudz nelīdzēja. Speciālisti sprieda, ka 3 gadu laikā Komisijā varētu uzkrāties ap lappušu nepārtulkotu dokumentu. Lai samazinātu izdevumus un paātrinātu tulkošanas procesu, Eiropas Parlamenta Prezidijs 1999.g. pieņēma par darba valodām trīs galvenās Eiropas valodas angļu, franču un vācu, no kurām dokumentus tulkoja pārējās nacionālajās valodās. Pret galveno valodu režīmu protestēja vairāku valstu deputāti, pieņemot rezolūciju, kas nosodīja šādu valodu imperiālismu. Tomēr galveno darba valodu ieviešana bija nepieciešams solis, jo, kā izteicās valodu speciālisti, saglabājot visu dalībvalstu valodas kā darba valodas, var nonākt nevis pie vienotas Eiropas, bet gan pie Bābeles torņa.bet, no otras puses, galveno darba valodu ieviešana ir novedusi pie negatīvām sekām. Piemēram var minēt angļu valodas problēmas. Angļu valodas speciālisti Eiropas Savienības tulkošanas dienestā (par šiem jautājumiem daudz raksta E. Vāgnere, T. Martins, F. Ljuisa, K. Fleša un citi) sūdzas, ka angļu valoda ir pakļauta kropļojumiem, kas rodas no tā, ka ES dokumentus raksta cilvēki, kam angļu valoda nav dzimtā valoda, pie kam vienu dokumentu veido vairākas personas. Plaši izplatīts ir tā saucamais eurospeak, kas sastāv no profesiju žargonvārdiem, modes vārdiem, akronīmiem un saīsinājumiem. Tādā veidā angļu valodā ir ienākuši ap 2000 jaunu vārdu, daļu no kuriem Anglijā dzīvojošs anglis, iespējams, nesaprot. Ar tulkojumu palīdzību gan nepareizas gramatiskas formas, gan eurospeak iekļūst dalībvalstu nacionālajās valodās, kropļojot arī tās. Tā, piemēram, Eiropas Savienības dokumentos gan angļu, gan latviešu valodā bieži sastopamas ir tādu lietvārdu daudzskaitļa formas, kurus parasti daudzskaitlī nelieto immunities, policies, practices, competences utt., pat tāda forma kā aids (nevis slimība, bet palīdzības ), kas tad 1 no :10

2 arī burtiskā tulkojumā pārceļo latviešu valodā imunitātes, ko viņi bauda, politikas, prakses, kompetences, praktiskas vienošanās, tikt galā ar secīgām paplašināšanām, uttt. Citāda veida valodas piesārņojums rodas, burtiski tulkojot eurospeak. Tā, piemēram, Latvijas ZA Terminoloģijas komisija, pati to laikam nenojaušot, ir apstiprinājusi dažus eurospeak terminus - gan deliverables kā nodevumi (pasūtītājam nododams darbs), gan footer and header kā galvene un kājene, un, kaut arī latviešu valodā eksistē tādi vārdi kā draudzene un dzimtene, tomēr piedēklis -ene šajā gadījumā vairāk asociējas ar žargonvārdiem. Turklāt, latviešu valodā jau eksistēja termins dokumenta galva. Vajadzēja tikai atrast piemērotu latviešu valodas terminu, kas atbilstu angļu footer. Valodu piesārņo arī angļu vārdu un terminu burtiski tulkojumi, tādi kā atslēgas darbi ( galvenie darbi ), izaicinājums, kas vairumā gadījumu tulkojams kā uzdevums, kredīta brīvdienas (kredīta atmaksāšanas atlikšana uz vēlāku laiku), šķērseniska programma ( cross programme, ko varētu tulkot kā savienota programma vai kombinēta programma ), izpēte un attīstība (termins, kas neatlaidīgi tiek lietots, lai gan valodnieks J. Baldunčiks jau sen norādīja, ka Research and Development tulkojams kā izpēte un izstrāde ), kara teātris ( fronte ), videi draudzīgs ( videi nekaitīgs ). Šādu piemēru ir bezgala daudz. Pie burtiskiem tulkojumiem pieder arī prievārda non burtisks pārcēlums, piemēram, netolerance ( tolerances trūkums ), nediskriminācija, nejuridiski teksti utt. Bieži vien jauni vārdi un termini rodas, no jauna tulkojot vārdus, kuriem jau eksistē tulkojums. Piemēram, plaši lieto terminu attīstības valstis (kas ir burtisks termina developing countries tulkojums), kaut arī iepriekš bija ieviesies termins jaunattīstības valstis ; apraide senākās pārraides vietā. Nav saprotams arī, kādēļ visiem zināmo terminu frakcija bija jāaizstāj ar terminu grupa. Vai tikai tādēļ, ka angļu valodā fraction ir aizstāts ar group? Vācu valodnieki gan nav atteikušies no vārda Fraktion. Jaunu terminu ieviešana pazīstamu jēdzienu apzīmēšanai rada jucekli. Vēl neveiklāks tulkojuma stils rodas, ja burtiski tulko veselas frāzes un teikumus, kā tas vērojams Eiropas Savienības Konstitūcijas tulkojumā, kurā ir sastopami tādi teikumi un frāzes kā Eiropas zinātniskās izpētes telpas īstenošana (nav saprotams, kādā veidā var īstenot telpu), Eiropadomes priekšsēdētājam nedrīkst īstenot valsts pilnvarojumu (?),. veikt turpmāku rīcību vai īstenot rīcību ( rīkoties ), izvirzīt prasību ( pieprasīt ), utt. Jāsaka, ka Konstitūcijas angļu valodas tulkojums no franču valodas, kurā tā uzrakstīta, arī nav kvalitatīvs. Tajā sastopami pat tādi stila ziedi kā wannabe members (pretendenti uz komitejas locekļa amatu), kas ir sarunvalodas žargonvārds, kuru parasti oficiālos dokumentos nelieto. Tomēr pastāv noteikums, ka tulkotājam slikti uzrakstīts oriģinālvalodas teksts savā tulkojumā ir jāuzlabo. Neveiklas frāzes veido arī tādi modes vārdi kā kontekstā, ietvaros, saistībā u.c. Piemēram: Komisija uzsvēra finansējuma nozīmību elektroenerģijas iekšējā tirgus kontekstā, pareizāk būtu teikt Komisija uzsvēra finansējuma nozīmi elektroenerģijas iekšējā tirgū ; Viņi ieceļo savu pienākumu ietvaros, pareizāk : Viņi ieceļo, pildot savus pienākumus ; Problēmas saistībā ar krievvalodīgo integrāciju, pareizāk: krievvalodīgo integrācijas problēmas. Jucekli rada arī mūsu valstī pieņemtie terminoloģijas veidošanas principi. Ar jaunas terminoloģijas veidošanu nodarbojas vairākas iestādes Latvijas ZA Terminoloģijas komisija, Tulkošanas un terminoloģijas centrs, Valsts valodas centrs, Valsts valodas aģentūra, Eiropas Savienības Tulkošanas dienesta latviešu tulkotāji un Latvijas Republikas dažādo ministriju tulkotāji. Gala vārds pieder ZA Terminoloģijas komisijai, bet, kā nesen redzējām eiro gadījumā, 2 no :10

3 kompetenci apstiprināt terminu piešķīra Valsts valodas aģentūrai. Tomēr LZA TK nav padevusies un š. g. 7.septembrī pieņēma lēmumu apstiprināt lokāmo naudas vienības nosaukumu sieviešu dzimtes formā:eira. Kā redzam, šo iestāžu starpā nav vienprātības. TTC speciāliste S. Dika, kritizējot ES Tulkošanas dienestu radītos terminus, gada 10. decembrī rakstīja, ka nedrīkst būt situācija, kad, slēpjoties aiz ES ierēdņu neaizskaramības un objektivitātes, nozaru speciālistiem un valodniekiem vairs nav nekādu iespēju ietekmēt tulkojumu kvalitāti, tulkojumos lietotos terminus un valodu. Tomēr Latvijas tulkotājiem Luksemburgā nav citas izejas, kā veidot terminus pašiem, jo viņiem nav laika gaidīt, kamēr ZA Terminoloģijas komisija apstiprinās vajadzīgos terminus. Runā, ka uz apstiprināšanu gaidot ap 2000 terminu. Tādēļ Luksemburgā un dažādās Latvijas Republikas iestādēs lieto atšķirīgu terminoloģiju. Piemēram, part-session tulko gan kā daļu sesija, gan sesijas sanāksme, Audit Court gan kā Revīzijas palāta, gan Audita tiesa, framework programme gan kā ietvarprogramma, gan struktūrprogramma, gan pamatprogramma. Terminam generalized system of tariff preferences sastopami četri tulkojumi preferenciāls tarifu režīms, vispārīgo preferenču sistēma, vispārējo priekšrocību sistēma un vispārējās tarifu preferences. Somijai bija nepieciešami 8 gadi, lai nostabilizētu Eiropas Savienības dokumentos lietoto terminoloģiju. Arī mums kopš Tulkošanas un terminoloģijas centra darbības sākuma ir pagājuši 8 gadi, un ir tiešām pienācis pēdējais brīdis, lai nostabilizētu terminoloģiju. Lai to izdarītu, ir jāizlemj daži principiāli jautājumi. Ir jāizlemj jautājums, vai mēs tulkosim arī eurospeak terminus. Nozaru speciālisti bieži nevar piedāvāt tiem nevienu adekvātu terminu latviešu valodā, jo nesaprot šo terminu nozīmi angļu valodā. Šis jautājums būtu risināms, jo ir iespējams pasūtīt Eurojargon dictionary, kurā iekļauti 3000 akronīmu, saīsinājumu un sobrikešu (iesauku). Ja tos tulkosim, vajadzētu vārdnīcās norādīt, ka tie nav literārās valodas vārdi. Vēl ir jāizlemj jautājums par to, cik lielā mērā terminiem jābūt preskriptīviem. Savā rakstā Eirotulkošana un valodas preskriptīvisma kustība Latvijā ( Diena gada 22. augustā) angļu valodas speciālists G. Dilāns uzsvēra, ka terminam jābūt nepārprotamam un jākalpo komunikācijas optimizācijai, nevis samezglošanai, pārkonstruējot valodu ar nozīmju un analoģiju pārbīdēm. G. Dilāns sniedz pārkonstruēšanas piemērus no TTC rokasgrāmatas un vaicā, kādēļ tajā ieteikts lietot terminu pārvaldība un nevis menedžments, priekšsēdētājs un nevis prezidents. Patiešām, reizēm šķiet dīvaini, kādēļ jāatsakās no termina vadlīnijas ( guidelines ), ko jau sen lieto Latvijā, un jāievieš pamatnostādnes, terminu, ko sastopam Eiropas Konstitūcijā un citos Eiropas Savienības dokumentos. Šajā sakarā ir jārisina kalku veidošanas jautājums, kuros gadījumos tos pieņemt, kuros ne. Kā redzējām, tādi neloģiski kalki kā kredīta brīvdienas un kara teātris (terminam ir jābūt neitrālam, bez emocionālas nokrāsas) ir pieņemti, bet loģiskam kalkam vadlīnijas ir meklēts sinonīms. No šīs problēmas nevarēs izvairīties, jo, kā raksta E. Vāgnere, kalki Eiropas valodu mijiedarbības dēļ arvien vairāk ienāk dažādās Eiropas valodās. Piemēram, arī mēs esam nomainījuši terminu pārvalde ar pārvaldību (no angļu governance ). Tāpat pie G. Dilāna minētajiem nepārprotamiem terminiem ir pieskaitāmi gan pārskatāmība ( transparency ), gan caurskatāmība, gan TTC ieteiktā pārredzamība. Nav saprotams, kādēļ par pareizu uzskata tikai pārredzamību. Terminam jābūt ne tikai nepārprotamam, tam pēc definīcijas nedrīkst būt sinonīmu. Un šajā ziņā liela nozīme ir koordinētai rīcībai, kuras mūsu republikā līdz šim trūka. 3 no :10

4 Iepriecina ziņa, ka beidzot valdība ir ķērusies pie terminoloģijas jautājumu risināšanas, nolemjot izveidot publiskas brīvpieejas datu bāzi ar nolūku iesaistīties starptautiskā projektā par iekļaušanos ES kopējā terminoloģiskās informācijas tīklā. Šā gada aprīlī. Valsts valodas aģentūra izstrādāja un nodeva Ministru kabinetam divus noteikumu projektus Noteikumus par nacionālo terminu datubāzi un noteikumus par Terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, publiskošanas, lietošanas un grozīšanas kārtību. Terminoloģijas izstrādē ir paredzēts iesaistīt valsts pārvaldes iestādes, ES tulkošanas dienestus, izglītības iestādes, profesionālās organizācijas u.c. Šāds projekts ir apsveicams, jo līdz šim katra iestāde veidoja savu datu bāzi, LZA TK savu, TTC savu, Latvijas Valsts Banka savu nepublicētu utt., un, kaut arī TTC apgalvoja, ka tās datu bāzē iekļauti šķirkļi no LZA TK terminu krājumiem, un LZA TK savukārt uzsvēra, ka tās terminoloģijas portālā iekļauti TTC izstrādātie un apkopotie termini, tomēr šķiet, ka sadarbību traucēja tas, ka LZA TK strādāja pārāk lēni, bet TTC savā praktiskajā tulkošanas darbā nevarēja gaidīt, kamēr LZA TK apstiprinās terminus. Jāšaubās, vai šīs iestādes izmantoja ES Tulkošanas dienestu datu bāzi, lai gan tās apgalvoja, ka sadarbojas ar šiem dienestiem, bet, kā redzam no S. Dikas raksta, patiesībā TTC šos dienestus kritizēja. Drīzāk gan ES Tulkošanas dienesta tulkotāji ņēma vērā TTC ieteiktos un LZA TK apstiprinātos terminus, neraugoties uz to, ka šiem dienestiem arī ir vērā ņemama pieredze. Sadarbības trūkuma dēļ arī radās tik daudz dublējošu terminu. Minētais projekts noteikti veicinās terminoloģijas saskaņošanu, jo tajā būs iesaistītas visas iestādes, kas nodarbojas ar terminoloģijas izstrādi TTC. būs uzticēta datu bāzes uzturētāja un terminu izstrādes procesa koordinētāja loma, LZA TK terminu apstiprinātāja loma, bet Valsts valodas centra ekspertu komisijai strīda izšķīrēja loma, ja radīsies šaubas par termina atbilstību. Tomēr jau pašā sākumā jāšaubās par šā projekta dzīvotspēju, jo LZA TK paziņoja, ka MK noteikumu pieņemšana sagrautu visu esošo terminoloģijas veidošanas un uzturēšanas sistēmu Latvijā, neradot tās vietā neko labāku un darbspējīgāku. LZA TK ierosināja, ka terminoloģiju var veidot tikai cilvēki, kam ir zinātņu doktora grāds specialitātē un kas pārvalda ne mazāk ka divas svešvalodas. Tā kritizēja Valsts valodas aģentūru par funkciju un uzdevumu dublēšanās paredzēšanu. Ir acīmredzams, ka LZA TK netiek galā ar savlaicīgu terminoloģijas izstrādi, bet sadarboties tā nevēlas, piedāvājot izstrādāt jaunu, alternatīvu MK noteikumu projektu. Bet laiks iet, un tik neatliekamais terminu saskaņošanas darbs netiek veikts. Negribas piekrist, ka projekts paredz funkciju dublēšanos, jo datu bāzei plānotas divas daļas. Oficiālajā daļā būtu iekļauti LZA TK apstiprinātie un Latvijas Vēstnesī publicētie termini, bet informatīvajā daļā iestāžu ierosinātie un saskaņotie termini, un šī daļa ļautu ātri reaģēt uz tulkotāju vajadzībām pēc jauniem terminiem jaunu jēdzienu apzīmēšanai. Jācer, ka galu galā veselais saprāts pieveiks ambīcijas. To, ka ir iespējams risināt arī valodas preskriptīvisma problēmas, redzam no Latviešu valodas institūta pētnieku valsts pētījumu programmā Letonika iecerētās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas, kuras elektronisko formu paredzēts veidot ar atgriezenisko saiti tās lietotāji varēs par kāda vārda ienākšanu valodā izteikt savu viedokli, ierosināt sinonīmus u. tml. Nacionālo datu bāzi arī vajadzētu veidot ar atgriezenisko saiti. Terminoloģijas datu bāzes veidošanā plaši jāiesaista dažādu zinātņu un tautsaimniecības nozaru speciālisti, jo Letonikas un Tildes datorvārdnīcās ir pārāk maz nozaru terminoloģijas šķirkļu, bet ES dokumentu tulkotājiem jāsaskaras ar visām zinātnes un tautsaimniecības nozarēm. Rakstā Which is the Right Term angļu valodas speciāliste un tulks I. Zauberga raksta, ka ES latviešu tulki bieži dod priekšroku nevis oficiāli apstiprinātai, bet gan speciālistu lietotai terminoloģijai. ES tulki tomēr tulko runas, kam vēlāk jāpārtop rakstītos dokumentos. Tādēļ šī terminoloģija nedrīkstētu būt atšķirīga.. Kā veiksmīgu terminoloģija datu bāzes piemēru var minēt Krievijas Federācijas datu bāzi kurā apkopoti 5 miljoni terminu 4 no :10

5 tulkojumu no angļu, vācu, franču, spāņu, holandiešu, igauņu, latviešu un japāņu valodas krievu valodā ar skaidrojumiem, sakārtotiem pēc nozarēm. Bez terminoloģijas saskaņošanas jau sen vajadzēja plānveidīgi risināt vairākus citus jautājumus. Pārāk vēlu augstāko mācību iestāžu tulkošanas programmās ieviesa īpašu Eiropas Savienības dokumentu tulkošanas kursu. Tādēļ vairums ES Tulkošanas dienesta rīkoto konkursu dalībnieku nebija pietiekami sagatavoti un nekvalificējās darbam Luksemburgā un Briselē Vajadzētu arī mainīt tulku un tulkotāju sagatavošanas veidu, organizējot eksakto zinātņu fakultātēs tulkotāju grupas, jo, kā zināms, pat ļoti labi tulkotāji, ieguvuši humanitāru izglītību un nepārzinot eksakto zinātņu nozares, tulkojumos pielaiž kļūdas. Ar Rīgas Tehniskās Universitātes Valodu institūta Tehniskās tulkošanas programmām vien nepietiek, jo studenti, kas apgūst tehnisko terminoloģiju un tehnisko tekstu tulkošanas metodiku, tomēr nepārzina attiecīgo tehnisko nozaru specifiku. Universitātēm vajadzētu arī organizēt kvalifikācijas celšanas kursus praktizējošiem tulkiem un tulkotājiem, kā to dara Sari universitāte Lielbritānijā, kas rīko valodas rediģēšanas kursus. Jādomā ir arī par redaktoru sagatavošanu, jo jau tagad republikā ir jūtams latviešu valodas redaktoru trūkums, un izdevniecības sacenšas to pārvilināšanā. Redaktoru trūkst arī tulkošanas birojos. Kaut arī redaktorus īsajā studiju laikā nevar pietiekami labi sagatavot, tomēr īpaši kursi rediģēšanā, padziļinātas valodu studijas, pasaules un Latvijas kultūras vēstures apguve (tā, lai, piemēram, berberu cilti nepārveidotu tulkojumā par Berberas pilsētu) un prakse izdevniecību redakcijās varētu atrisināt šo problēmu. Redaktorus varētu gatavot gan Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte, gan Filoloģijas fakultāte. Beigās gribu pievērsties vēl vienam jautājumam, kas Latvijas Republikā nav risināts valstiskā līmenī, pat ne privātuzņēmumu līmenī, proti, lielu tulkošanas biroju izveidei, biroju, kuriem būtu nepieciešamais tehniskais aprīkojums un kas valstij spētu dot lielus ieņēmumus no nodokļiem. (Piemēram, Beļģijā vidēji liela tulkošanas biroja ar 35 līdz 40 darbiniekiem gada apgrozījums ir ap 3-5 miljoniem eiro). Mūsu republikā pastāv liels skaits mazu tulkošanas biroju, kas nav spējīgi saviem tulkotājiem nodrošināt ne tehnisko aprīkojumu (piemēram, TRADOS datorprogrammas), ne regulārus seminārus tulkotājiem, ne terminu datu bāzi, ne atgriezenisko saiti ar ES Tulkošanas dienestu. Lielus tulkošanas birojus būtu bijis iespējams nodibināt uz pastāvošo IT firmu bāzes, piemēram, uz Tildes bāzes. Tomēr tagad ir jau par vēlu sūroties, jo republikā labi sagatavotu tulkotāju patiešām trūkst. Labākie speciālisti jau strādā ES Tulkošanas dienestos vai ir parakstījuši līgumus ar lielām ārzemju firmām, un pārvilināt viņus būs grūti, jo Latvijas firmas vēlas pārāk daudz pelnīt par starpniecību uz tulkošanas speciālistu rēķina, piedāvājot par darbu divas un pat trīs reizes mazāku samaksu nekā ārzemju firmas. 5 no :10