LATVISKĀ IDENTITĀTE LATVIEŠU SKATĪJUMĀ = LATVIAN OPINIONS ON LATVIAN IDENTITY
|
|
- Jēkabs Kļaviņš
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 LATVISKĀ IDENTITĀTE LATVIEŠU SKATĪJUMĀ LATVIAN OPINIONS ON LATVIAN IDENTITY Ilzīte Jakoba, Bc.sc.soc., e-pasts: Līga Paula, Mg.sc.soc., e-pasts: Abstract The paper presents the main results of the study that focused on the issue of how Latvians understand and treat their Latvian identity. According to the research objective and tasks, the authors explored concepts of social and ethnic identity and gave an insight into the studies previously carried out on ethnicity and the Latvian identity. Qualitative interviews of 26 Latvians representing three generations were conducted during the field work. On the basis of the research results, the authors explain how Latvians of three different generations treat their ethnic identity and what the role of interaction, family traditions and heritage of traditions in the preservation of the Latvian identity might be. The results show that the representatives of all the three generations have a similar understanding of the Latvian identity, and they relate it to the Latvian language, national songs, traditions and holidays, the National Song Festival, national costumes and food, and symbols of Latvia such as nature, the Baltic Sea, the State, the Monument of Freedom, national anthem, and national holidays. This indicates that Latvians do not often distinguish between the ethnic and national identities. Representatives of each generation believed that preservation of Latvian identity is important; however, they admitted that it is not an easy task in a multiethnic society and in the globalized world. The retaining of the Latvian identity is realised mainly through celebrating the national holidays and through upbringing of children and processes of their socialization. Key words: social identity, ethnic identity, Latvian identity, generation, interaction. Ievads Daudzu cilvēku apziņā no pagātnes līdz mūsdienām ir vairāki jēdzieni, vārdi un būtiski jautājumi, kas viņus uzrunā arī šodien 21. gadsimtā. Tie ir svarīgi kā indivīda, tā arī etniskās kopienas līmenī. Kas vieno un mobilizē tautu? Kāda ir tautas mentalitāte? Kas ir etniskā identitāte, un vai tā ir jāsaglabā? Kā var mīlēt savu valsti, ja tā nav ideāli perfekta, un vai var latvietis lepoties ar savu izcelsmi? Kā dzīvot un pastāvēt multietniskā sabiedrībā? Vai sabiedrība spēj pietiekami ātri pilnveidoties un indivīds mainīties, lai spētu jaunajam tikt līdzi, jo jebkura etnosa jeb tautas vēsturi veido ne tikai tradicionālā kultūra, tradīcijas, valoda, notikumi, vide, bet arī viss jaunais, ar ko tā saskaras globalizācijas apstākļos. Latviešiem pietiekami aktuāls ir izdzīvošanas un pastāvēšanas jautājums, ko sarežģī daudzie pakļautības gadsimti. Jāatzīmē fakts, ka indivīds nevar iztikt bez garīgās tuvības ar citiem cilvēkiem un tiecas piederēt kādai sociālai grupai, kopienai, kas atbilst paša personībai un vērtībām. Indivīda attieksme veidojas tikai mijiedarbībā ar sociālo vidi. Nonākot saskarsmē ar citiem, cilvēki mēģina saprast paši sevi, savu identitāti. Viņi vienlaicīgi konstruē vairākas identitātes un lomas, piemēram, identificējas ar dzīves vietu, etnisku grupu, ģimeni, profesionālo grupu un citām sociālām identitātēm. Balstoties uz socioloģijas un citu zinātņu atziņām, pētījumā autores tiecās noskaidrot, kā veidojas etniskā identitāte, kas ir viena no sociālās identitātes veidiem; kas ir latviskā identitāte; kā latvieši paši uztver savu etnisko identitāti un cik svarīga viņiem šķiet tās saglabāšana. Teorētiskās nostādnes Identitāti dažādos aspektos pēta un skaidro dažādas zinātnes nozares, tādēļ sociālā identitāte tiek interpretēta atšķirīgi un daudzveidīgi un joprojām nav vienota identitātes jēdziena skaidrojuma un klasifikācijas. Identitāti pētījuši tādi pasaulē atzīti sociologi kā V. Samners, D.E. Smits, Z. Baumans, R. Dženkins, S. Džeimss, Č.Kūlijs, Dž. Mīds, G. Zimmels u.c. Jēdziena vispārīgākajā nozīmē, to attiecinot gan uz objektiem, gan parādībām, gan cilvēkiem, identitāte ir objektu līdzība vai arī ir kādu noteiktu un zīmīgu pierādījumu pamats. No tā tālāk izriet, ka identitātes jēdziens ietver divus salīdzināšanas kritērijus: līdzību (kopīgu piederību, kā uzskata Gilrojs) un atšķirību, kas ir identificēšanas dinamiskie principi. (Jenkins, 2008:17) Identitāte jeb savpatnība ir priekšstats par raksturīgo, neatkārtojamo. Identitāte ir cilvēku piederības sajūta, un pamatā tā tiek saistīta ar kultūru vai izcelsmi. I. Apine uzskata, ka identitāte ir visdziļākā iekšējā vajadzība, personības universālā, absolūtā un objektīvā iekšējā nepieciešamība - būt kaut kam un apzināties sevi kā līdzīgu starp līdzīgiem. Tas dod elementāru drošības sajūtu, kuras alternatīva ir pazušana nebūtībā. (Apine, 2001:43) Sociālajās zinātnēs, pētot dažādus fenomenus, bieži tiek nodalīts individuālais aspekts no kolektīvā. Kolektīvā identitāte un individuālā identitāte tipiski tiek saprastas kā atšķirīgi viena fenomena veidi, un attiecības starp unikālo individualitāti un kopīgo vai nu netiek apskatītas, vai tiek pieņemtas kā neapšaubāmas. Turīns atzīst, ka identitātes jēdziens sociālajās zinātnēs ir populārs, tomēr raksturo šo jēdzienu kā neskaidru. Viņš izdala trīs atšķirīgas identitātes nozīmes: sociālā identitāte, kas ir indivīda sociālā loma un viņa pilntiesīga vieta sabiedrībā; personīgā identitāte, kas saistāma ar pašu indivīdu, ir kaut kas atsevišķs no viņa sociālās lomas; kolektīvā identitāte, kas veidojas kopīgu interešu un cīņu rezultātā. (Udehn, 1996:323) Individuālais un kolektīvais ir savstarpēji savīti, to identificēšanās pastāv tikai 153
2 mijiedarbībā, abi identitāšu veidi rodas līdzīgos procesos. Var teikt, ka starp indivīdu, valsti, etnosu un sabiedrību pastāv kolektīvā identitāte. Dženkins uzsver, ka pēc definīcijas visas cilvēku identitātes ir sociālas, jo, identificējot sevi pašu vai citus, tiek piešķirta jēga (nozīme), kas savukārt vienmēr saistīta ar mijiedarbību, tādēļ jēdzienam pievienot vārdu sociāls ir pilnīgi lieki. (Jenkins, 2008:17) Identitāte veidojas socializācijas procesā, kad indivīds un sabiedrība atrodas mijiedarbībā, caur kuru apgūst sabiedrībā akceptētas normas, vērtības, kļūst par sociālu būtni, personību. (Тощенко, 2003:329) Individuālā identitāte sāk formēties primārās socializācijas posmā. Dženkins uzskata, ka šajā posmā veidojas primārās identitātes individualitāte (patiskums), dzimums, dažkārt etnicitāte, radniecība, kuras ir grūtāk mainīt vēlākajā dzīvē. Kolektīvā identitāte veidojas sociālo grupu kontekstā. (Jenkins, 2008:41) Etniskā identitāte saistāma ar piederību kādai etniskai grupai jeb tautībai, kas ir tāda cilvēku kopiena, kurai ir patiesi vai iedomāta kopīga izcelsme, vēsturiska atmiņa, viens vai vairāki kopīgi kultūras elementi, kopīga piesaiste noteiktai teritorijai, kā arī kopīga apziņa solidaritāte, kas vieno lielāko daļu kopienas locekļu. (Pabriks, 2007:177) Būtiski saprast, kāda ir atšķirība starp etnosu, tautu un nāciju. Etnoss ir bioloģiski sociāla cilvēku kopa, kas izveidojusies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā noteiktā dabas vidē un kuru vieno kopēja kultūra, tradīcijas, valoda, mentalitāte, vienādas antropoloģiskās īpatnības. (Melnbārde, 2001:27) Savukārt tauta ir uz etnosa pamata vēsturiski izveidojusies noteiktas valsts iedzīvotāju kopums ar savu pašnosaukumu un pašapzināšanos (turpat). Nācija ir uz vienas vai vairāku tautu pamata izveidojusies cilvēku sabiedrība, kuru vieno vēsturiskās attīstības, valodas kultūras, saimnieciskās un politiskās dzīves kopība (turpat). Literatūrā tiek izdalīti vairāki etniskās identitātes veidi, kuru pārstāvjiem ir atšķirīga attieksme gan pret sevi, gan pret citām etniskajām grupām: normāla identitāte, etnocentriska identitāte, etnodominējošā identitāte, etniskais fanātisms, etniskā indiference, etnonihilisms un ambivalentā identitāte (Садохин, 2002: ). Piederība vietējai kopienai (ģimenei, etniskai grupai) veidojas uz kopīgas valodas, kultūras pamata, un etniskā kultūra ar tās vērtībām ir viena no sastāvdaļām. Tradīcijas, paradumi, svētki utt. no paaudzes paaudzē pāriet dabiski, ja tie savā vidē tik kultivēti, ir dzīvas garīgās un materiālās vērtības, kas arī raksturo etnosa kultūru kopumā. Etnosa dzīves uztvere, izjūtas, domāšanas īpatnības jeb, citiem vārdiem, etnomentalitāte ir noteiktai cilvēku kopībai zīmīgas tradīciju, valodas, rakstura un psiholoģijas attieksmes citam pret citu un pasauli kopumā. Multikulturālā sabiedrībā, kāda ir arī Latvijā, viens no savstarpējo attiecību pamatprincipiem noteikti ir toleranta attieksme pret citādo, svešādo. Psihologs Ž. Piažē etniskās identitātes veidošanā izdala trīs etapus: gadu vecumā bērns apgūst pirmās fragmentārās, nesistemātiskās zināšanas par etnisko piederību. Šajā vecumā galvenā nozīme ir ģimenei gados bērns jau sevi identificē ar savu etnisko grupu, ar vecāku tautību, dzimto valodu. Sāk veidoties nacionālās jūtas. 3. Jaunākajā pusaudža vecumā 10 līdz 11 gadi etniskā identitāte veidojas jau pilnībā, uztverot dažādu tautu īpatnības un kultūras specifiku. Amerikāņu pētniece Dž. Finni piedāvā savu etniskās identitātes veidošanās modeli. Pirmā stadija nepārbaudīta identitāte, ko raksturo vienaldzība pret identitātes pētījumiem, savām etniskajām saknēm, piederību kādai etniskajai grupai. Šajā stadijā atrodas jaunākie pusaudži un pieaugušie, kuriem nav problēmu ar etnisko piederību. Otrā stadija etniskās identitātes meklēšana, kurai raksturīga savas identitātes pētīšana, vēlēšanās saprast etnisko nozīmi, tās ietekmi savā dzīvē. Personīgā pieredze, zīmīgi notikumi etniskās grupas dzīvē var stimulēt etniskās pašapziņas rašanos. Šajā stadijā svarīgi ir iedziļināties savas tautas kultūrā, lasot literatūru, apmeklējot etnogrāfisko muzeju, aktīvi piedaloties kultūras dzīvē. Tas palīdz dziļāk izvērtēt savu etnisko izcelsmi. Trešā stadija realizēta etniskā identitāte, kuru raksturo skaidra, noturīga savu etnisko īpatnību izjūta, piesaiste etniskai kultūrai un etniskai sabiedrībai. Šajā stadijā realizējas etniskais Es. (Krastiņa u.c., Sk. int ) Etniskās attiecības skaidro vairākas teorētiskās pieejas, tās ir primordiālisms, instrumentālisms un konstruktīvisms (Садохин, 2002). Primordiālisms pēc P.Brassa domām skaidro, ka katrai personai no piedzimšanas brīža ir emocionāla saikne ar kādu noteiktu sabiedrības grupu, kuras pamatā ir attiecīgās personas asinsradniecība, dzimšanas vieta, valoda, kultūras un sabiedriskās dzīves pieredze. Instrumentālisti min kultūru, ekonomiku un politiku kā galvenos faktorus nācijas veidošanā. Viņi nāciju definē kā politisku sabiedrību, kuru vieno kopīga griba un kultūra, bet nacionālismu kā jūtas, kas pieprasa šai kultūrvidei teritoriju valsti. (Denisa - Lipniece, Sk. int ) Šī pieeja bija populāra un attīstījās rietumu etnoloģijā 20.gs. 70.gados. (Садохин, 2002:86) Konstruktīvisms (piemēram, F. Barts) uzskata, ka etnicitāte ir rakstnieku, zinātnieku un politiķu intelektuāla konstrukcija. Saskaņā ar šo pieeju etnicitāte ir sociāla identitāte situatīvs fenomens, ko rada, ar simboliskiem līdzekļiem iezīmējot robežas starp etniskām kategorijām. (Садохин, 2002:88) Latviskā identitāte ir ideju, vērtību un kultūras modeļu simbolu kopums, ar kura palīdzību tiek veidota, uzturēta un izteikta cilvēka etniskā piederība latviešu tautai, un šīs tautas kolektīvā patības apziņa. Latviskās identitātes pastāvēšanas priekšnoteikumi ir valoda, kultūra, tautas vēsture, folklora, tradīcijas, nācijas simboli. Latvisko identitāti ir pētījuši dažādi zinātnieki Latvijā, no kuriem noteikti minami ir J. Stradiņš, B. Zepa, B. Bela, M. Zirnīte, I. Koroļova. R. Rungule, I. Boldāne, M. Dirba, A. Karlsone, V. Volkovs, S. Sniķere, A. Aleksandrovs u.c. 154
3 Galvenās tēmas un aspekti iepriekš veiktajos pētījumos par latvisko identitāti: viedokļu un dzīves veida atšķirības dažādās etniskās kopienās; emociju un tautas mentalitātes loma identitātes saglabāšanā; iespējas pastāvēt multikulturālā vidē, nepazaudējot savu etnisko identitāti; sociālie procesi un to ietekme jauniešu kopās; integrācijas iespējas un problēmas, etniskās piederības aktualitāte; viedoklis par ārvalstīs dzīvojošo latviešu piederību Latvijai; daudzveidīgās un mainīgās sociālās identitātes, sociālie stereotipi un to ietekme; paaudžu un dzimtas loma indivīda attīstībā; etniskās identitātes saglabāšanas un nodošanas iespējas; valodas nozīme u.c. Pētījuma metodoloģija Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā latvieši izprot latvisko identitāti, tās nozīmi un uzturēšanas nepieciešamību. Lai sasniegtu mērķi, tika izdalīti šādi pētnieciskie jautājumi: 1) Ko dažādu paaudžu latvieši saprot ar latvisko identitāti, un ko viņiem tā nozīmē? 2) Vai un kādēļ latviešiem ir svarīga savas etniskās identitātes saglabāšana? 3) Vai un kā latviskā identitāte tiek uzturēta? Par pētījuma objektu tika izraudzīti trīs paaudžu latvieši, pētījuma priekšmets bija latviešu viedokļi par latvisko identitāti. Tradicionāli vienā sabiedrībā dzīvo vairākas paaudzes un katrai no tām ir sava kopīga sociālā un vēsturiskā pieredze, kas tomēr ir atšķirīgas, jo ikviena jaunā paaudze ātrāk un labāk pieņem jaunu sociokulturālo vidi ar visiem jaunievedumiem, taču ātrāk aizmirst veco vai pavisam radikāli veido ko jaunu. Pētījuma ietvaros ar paaudzi tiek saprasts apmēram vienā laikā dzimušu cilvēku kopums, tātad paaudze ir periods no cilvēka piedzimšanas brīža līdz brīdim, kad šim indivīdam pašam var dzimt bērni, un tas ir apmēram 30 gadu garš cikls. Vienas paaudzes cilvēki vienlaicīgi piedzīvo un iegūst tā laika pieredzi, kultūru u.c. (Джери, Джери, 2001: 36) Tādejādi tika izdalītas trīs paaudzes: jaunākā (līdz 30 gadiem), vidējā (31-60 gadi) un vecākā (virs 60 gadiem). Pētījumā tika izmantota kvalitatīvā pētnieciskā pieeja un datu ieguvei tika veiktas 26 daļēji strukturētās intervijas (5 informanti no jaunākās paaudzes, 13 no vidējās un 8 no vecākās paaudzes). Intervijā tika iekļauts 21 jautājums, ko sagrupēja 3 tēmās: jautājumi, kas parāda un atklāj respondenta izpratni par to, kas ir latviskā identitāte; jautājumi par etniskās identitātes uzturēšanas, saglabāšanas nozīmi un iespējām; vispārēji jautājumi par informantiem. Pētījuma rezultāti Rezultāti tiks analizēti atbilstoši pētnieciskajiem jautājumiem. Iekavās aiz citātiem norādīti informantu kodi un paaudze, kuru viņi pārstāv (I jaunākā paaudze, II vidējā paaudze, III vecākā paaudze). Vispirms tiks analizētas informantu atbildes uz jautājumiem par viņu izpratni, kas ir latviskā identitāte, un ar ko tā viņiem asociējas, kā informanti izjūt piederību latviešiem. Atsevišķos aspektos viedokļi ir līdzīgi, bet citos atšķiras. Latviskā identitāte man asociējas, pirmkārt, jau ar latviešu valodas lietošanu. Tikpat svarīga ir arī latviešu tautas vēsturiskā attīstība, kultūras mantojums, latviešu tautas tradīcijas un parašas. Fakts, ka esmu latviete, man nozīmē piederību konkrētai nācijai, proti, latviešu tautai. Latviskā identitāte man nozīmē izcelšanos un piederību Latvijas valstij. (S.E., I) Informante, kura dzīvojusi Norvēģijā, Zviedrijā un daudz ceļojis, saka tā: Latviskums - tautas tērps, dziesmas, lauku sēta, tradīcijas, zeme, maize. Ar ko latvieši atšķiras no citām tautām ar to, ka latviskā identitāte vidusmēra sabiedrībai neko nenozīmē, paliekam aizvien viduvējāki, aizmirstam tradīcijas, sajaucamies ar pasauli. Ar ko būtu jāatšķiras īpaši piedomāt par seno vērtību saglabāšanu, runāt par to un vairāk darīt. (I.U., II) Latviskums man tas ir latviešu valoda, tautas dziesmas, arī mana māja, ikdienas sīkumi, manas domas, mans dzīves veids. (O.G., II) Esmu gan lepns, gan gandarīts, ka esmu latvietis. Latviskā identitāte nozīme piederību tautai, kurai piemīt daudzas pozitīvas un senas īpašības. Latvietis ir ļoti dažāds no Antiņa līdz Sprīdītim, no Kristīnes līdz Paijai. Ar prieku jāatzīst, ka lielākā daļa no tiem, kuri vispār ārzemēs pazīst latviešus kā tautu, mūs ciena. (J.Z., II) Latviskā identitāte... jā... man tieši saistās ar to, ka es dzīvoju tajā savā vidē, runāju latviski, par to, ka es varbūt ēdu pelēkos zirņus ar speķi. (I. V., II) Nekādu īpašu piederības sajūtu Latvijai vai latviskumam neizjūtu. Jūtos vienlīdz labi arī starp citām tautībām. Neņemos spriest par to, ar ko mēs atšķiramies no citām tautām. Latvietis ir strādīgs savrupnieks, kas daudz nerēķinās ar pārējiem, ka tikai pašam pilnas kabatas. Egoisti. Varenkāri sevišķi vidējā paaudze. Fakts, ka esmu latvietis man neko īpašu nenozīmē. Domāju, ka vairāk izjūtu piederību Latvijai, nevis latviešiem. (Ū.O., III) Latviskā identitāte Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, par ko cīnāmies gadsimtiem ar vāciešiem, krieviem un tagad ar amerikāņiem un viņu žīdiem. Mīlu savu mīļo Latvijas zemi, savu ģimeni, bērnus, nīstu šo korumpēto valdību, kas jau ir nokāvusi mūsu iespēju būt latvietim latviskā zemē. (M.O., III) Daļai informantu šķiet svarīgi nepazaudēt latviskumu, arī esot ārzemēs: Fakts, ka esmu latviete, man ir ļoti svarīgs. Kādu laiku dzīvoju Baltkrievijā. Tur man latviskumu nepazaudēt palīdzēja R. Paula plates un žurnāls Liesma. Latviskums, tie ir Līgo, Dziesmusvētki, Latvijas reņģes, ēdieni (rupjmaize), tomēr visspilgtākais priekšstats prezidents Kārlis Ulmanis. Arī tautasdziesmas un Latvijas zemeņu garša. (E.B., II) Ir, protams, arī cits viedoklis. Uzņēmējs, kurš piedzimis Krievijā un 1957.gadā kā bērns atgriezies Latvijā, atzīst, ka latviskā identitāte viņam neko nenozīmē: Ārzemēs nav jāizrāda, ka esat latvietis. Ģimenē varat svinēt ar 155
4 latviskumu saistītus svētkus. Pats latvietis ir noslēgts, drūms, nav komunikabls, bet latvieši kā nācija ir stipri sajaukusies ar citām nācijām, un, ka Latvija pastāvēs, ir mazas izredzes. (J. E., II) Kopumā jāatzīst, ka visu triju paaudžu viedoklis šajos jautājumos ir ļoti līdzīgs, pie tam visu paaudžu pārstāvji bieži jauc etnisko un nacionālo identitāti pēc būtības, jo atbildēs uz jautājumiem par etnisko (latvisko) identitāti un piederību latviešiem parādās iezīmes, kas patiesībā raksturo nacionālo identitāti un piederību Latvijas valstij. To var skaidrot dažādi: jēdzieni etniskā identitāte un nacionālā identitāte sarunvalodā un arī publiskajā telpā bieži tiek lietoti kā sinonīmi, neiedziļinoties to atšķirībās pēc būtības, kā arī latviešiem kā nācijai ar savu valstisko suverenitāti ir izteikta valstiskā pašapziņa un viņi sevi identificē ar Latviju kā valsti vairāk nekā ar latviešiem kā etnisku grupu. Latviskumu saista ar pašu Latviju, arī latviskās tradīcijas tiek saistītas ar valsts svētkiem. Nākamā jautājumu grupa ir par to, vai etniskās identitātes saglabāšana un uzturēšana ir svarīga, kā tas tiek realizēts. Latviskās identitātes izpratne un tās uzturēšana gan priekšstatos, gan praksē ir ļoti cieši saistīta un viena otru papildina. Informantiem šķiet pašsaprotami, ka identitātes saglabāšana ir svarīga. Noteikti katrai paaudzei savi tikumi un rādītāji. Realizēt var tikai pārmantojot, t.i., pielietojot sadzīvē, lai tradīcija ir dzīva, domā (I.P., II). Līdzīgs viedoklis ir arī O.G.(II), ka lielā mērā nepieciešama latviskas identitātes uzturēšana un saglabāšana, jo..es negribu, ka mani bērni izaug par cilvēkiem bez dzimtenes. Nevaru atbildēt par visiem, bet reizēm šķiet, ka daudziem tas nav svarīgi, un tas ir ļoti skumji. Identitātes saglabāšana tiek uzskatīta par svarīgu, bet to nedrīkst pārspīlēt:..galvenais, lai bērni saprot, kas es esmu un no kurienes nāku. Svarīgi ir saglabāt etnisko identitāti savā zemē un vietā, jo tas ir tas, ko piedāvājam citiem, lai mūs labāk iepazītu un saprastu. (L.L., II) Latvieši, kas ilgstoši dzīvojuši ārzemēs, uzsver, ka etniskās identitātes saglabāšana ir svarīga viņiem pašiem un viņi cenšas to iemācīt arī saviem bērniem: Jā, ir svarīgi. Atstāju divus dēlus un astoņus mazbērnus Amerikā, lai atgrieztos dzimtenē uz dzīvi. Dēli brauc uz Latviju regulāri, tā teic A.G.(III). Arī jaunākās paaudzes pārstāvji pauž līdzīgu viedokli: Identitātes saglabāšana un uzturēšana..., manuprāt, daudzi to tā vairs neizrāda. Tas būtu svarīgi jebkurā laikā, jo mēs esam tauta, kuru paši mēs nevēlamies pazudināt. (E.E., I) Īrijā dzīvojoša informante atzīst:.. pat būdama tālumā no Latvijas es vienmēr esmu bijusi lepna, ka esmu latviete. Lepojos ar mūsu kultūras paražām, ar mūsu vēsturi un mūsu sīkstumu, ejot cauri gadsimtiem [..]. Es vienmēr svinu svētkus pēc latviešu paražām, pat būdama citā valstī. Es joprojām Lieldienās krāsoju un ripinu olas, Jāņos uzpinu vainagu un nodziedu Jāņu dziesmu, Ziemassvētku vakarā aizeju uz misi... un cenšos to iemācīt arī savam īru draugam un noteikti mācīšu saviem bērniem. (M.T., II) Respondenti kā galveno etniskās identitātes uzturēšanā min Latvijas dzimtenes faktoru un valodas saglabāšanas nepieciešamību. Latviešus vieno svētki, kas ir populāri ģimenēs saulgrieži un daži valsts svētki: Identitātes uzturēšana izpaužas Latvijas valstij nozīmīgu svētku un atceres dienu atzīmēšanā. Tāpat arī konkrētu notikumu līdzi jušanā, izpalīdzēšanā.[..] Jā, tiek ievērotas latviskās tradīcijas. Principā, svinam visus svētkus, tāpat arī valsts atceres un piemiņas dienās tiek izkārts karogs. Protams, vairāk tiek svinēti tādi svētki kā Lieldienas, Mātes diena, Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Vecgada vakars, ar svētku galdu, rotaļām, dāvanām utt. Tas ir svarīgi tāpēc, ka tās ir latviešu tautas tradīcijas un tās ir jāuztur, tās palīdz identificēt latviešu tautu starp pārējām pasaules valstu tautām. (S.E., I) Pašsaprotami, ka jaunie latvieši mazāk vērsti uz tradicionālās kultūras kopšanu ikdienā un svētkos, to saprot visās vecuma grupās. Veidojas tāds kā apburtais loks: latvieši saprot, ka neviens cits jau nerūpēsies par latviskās identitātes saglabāšanu un uzturēšanu kā vien paši latvieši, tomēr tradīciju kopšanai tiek atlicināts aizvien mazāk laika, ko ietekmē plašā informācijas telpa un sociālā vide: Jā, svarīgi, lai nezaudētu daļu savas identitātes. Diemžēl daudziem vairs nav. Vainīgi varētu būt kosmopolītiskie masu informācijas līdzekļi... Ievērojam [tradīcijas] daļēji, un visās paaudzēs. ( J.Z., II) Tradīciju pēctecību vieglāk nodrošināt, dzīvojot kopā vairākām paaudzēm vai savā etniskajā vidē, bet kopumā tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Respondenti novērtē, cik svarīgi saglabāt latvietību, bet ir nepietiekams praktiskais izpildījums. Vairāk nepieciešamību apzinās un dzīvē īsteno vecākās paaudzes trimdas latvieši, kas mīt ārzemēs vai ir atgriezušies Latvijā. Pētījums parādīja, ka gandrīz visiem aptaujātiem latviešiem ir svarīgi saglabāt latvisko identitāti, jo tā ir viņu saknes un bērnu nākotne. Jāatzīst, ka laikmets uzliek savu zīmogu un jaunatne latviskās identitātes saglabāšanu uzskata par svarīgu, bet sociālā vide, izglītības un darba iespējas pasaulē ir kā liels izaicinājums tautas tradīcijām un valodai. Koptēls par latviešiem un dzimto zemi visām trim paaudzēm ir ļoti līdzīgs. Secinājumi Identitāte veidojas socializācijas procesā, kas noris visa mūža garumā, jo persona pilnveidojas, kad indivīds un tauta atrodas mijiedarbības procesā, kurā apgūst sabiedrībā akceptētas normas, vērtības. Tautas un etniskā identitāte atklājas saistībā ar attiecīgo zemi, valodu un tās kultūru. Informanti, runājot par latvisko identitāti un raksturojot latviešu tautu, pauž arī patriotisma jūtas, lojalitāti un uzmanības apliecinājumus Latvijas valstij, jo lielā mērā ar Latviju un tās valstiskajiem simboliem tiek identificēta arī latviskā identitāte. Dziesmu un deju svētki, Latvijas daba un Baltijas jūra, latvju dainas, rudzu maize, saulgriežu svētki, 156
5 sarkanbaltsarkanais karogs, LR valsts himna, Brīvības piemineklis tie ir visspilgtākie vizuālie tēli un simboli, ar kuriem teju vai katram informantam, pirmkārt, saistās latviskā identitāte un arī Latvija. Daudzi informanti ļoti lepojas, ka ir latvieši, tomēr ir arī tādi, kuriem latviskā identitāte neko nenozīmē. Tāpat dažādo paaudžu uzskati par latvisko identitāti pamatvērtībās, kā, piemēram, dainas, tautas tērps, gadskārtu ieražas, būtiski neatšķiras, tikai interese par šiem simboliem katrā paaudzē kļūst aizvien mazāka. Identitātes saglabāšana un uzturēšana svarīga jebkurā laikā, jo mēs esam tauta, kuru paši nevēlamies pazudināt. Latviešu tautas tradīcijas, valoda un kultūra ir jāuztur, tās palīdz identificēt latviešu tautu starp pārējām pasaules valstu tautām. Tas tika pausts visu paaudžu informantu atbildēs. Tieši dzimtas no paaudzes paaudzē ar savu piemēru neuzbāzīgi vislabāk var nodot nemateriālo kultūras mantojumu. Jāņem vērā, ka indivīda aktivitātes un līdzdarbošanās līmenis ne vienmēr ir augsts. Tika atzīts, ka multikulturālā pasaulē un globalizācijas apstākļos uzturēt etnisko identitāti kļūst aizvien grūtāk un līdz ar to tas vairāk liek būt atbildīgām nākamajām paaudzēm, tradīciju pārmantotājām, un arī vecākajām paaudzēm, tradīciju zinātājām un glabātājām. Izmantotās literatūras saraksts 1. Apine, I. (2001) Politoloģija: Ievads etnopsiholoģijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 103 lpp. 2. Bela, B. (2009) Identitāte kā kultūras resurss sabiedrības attīstībā. Grām.: Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, lpp. 3. Boldāne, I., Karlsone. A. (2009) Etniskie un sociālpolitiskie procesi Latvijā: stereotipu analīze. Grām.: Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, lpp. 4. Denisa - Lipniece S. Nedz lidot, nedz peldēt. Sk. internetā ( ). integracija/nedz lidot nedz peldet 5. Jenkins, R. (2008) Social Identity, 3rd ed., London and New York: Routledge 6. Koroļeva, I u.c. (2009) Jauniešu identitāte un līdzdalība. Grām.: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski. Rīga: LU Akadēmiskais, lpp. 7. Krastiņa, E. u.c. Čigānu identitāte multikulturālā sabiedrībā. Sk. internetā ( ) Pabriks, A. (2007) Politikas mazais leksikons. Rīga: Zvaigzne ABC, 256 lpp. 9. Cадохин А.П. (2002) Этнология: учебник. Москва: Гардарики, 2002, 256 с. 10. Stradiņš, J. (2009) Ceļavārdi Letonikas III kongresa rakstu krājumam. Grām.: Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, lpp. 11. Тощенко, Ж..Т. (2003) Социология.Общий курс. 2-е изд. Москва, 528 с. 12. Udehn, L. (1996) The Limits of Public Choice: A Sociological Critique of the Economic Theory of Politics, Routledge, 447 p. 13. Zepa, B. (1995) Valsts statusa maiņa un pilsoniskā apziņa. Monogrāfiskajā izd.: Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. Sociālās un humanitārās zinātnes. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. Nr. 7./8. (576/577) lpp. 157
Microsoft PowerPoint - tikumisk.ppt [Compatibility Mode]
Audzināšana ir mērķtiecīga izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa Mēs, pieaugušie, esam bērniem paraugs, tāpēc mums visiem jāatceras latviešu tautas sakāmvārds: Kā tie lielie, tā tie mazie! Audzināšana
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākDiapositiva 1
Kognitīvo procesu izpēte klīniskajā psiholoģijā Jeļena Lučkina, Mg.psych., klīniskais psihologs PSIHOLOĢIJA... Zinātne, kas pēta cilvēka vai cilvēku grupas psihes un psihiskas darbības izcelsmi, attīstību
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
SīkākIevads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas
Ievads (1) 2011. g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas liecina par to? Kāda ir kopienu struktūra Rīgā? Etniskā
SīkākSlide 1
Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve
SīkākPowerPoint Presentation
Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete
SīkākKlase: 1. klase Mēnesis: septembris Tēma: Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Latviešu valoda: Runāšana: Rodas cieņa pret latviešu valodu. Att
Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Rodas cieņa pret latviešu valodu. Attīstas skaidra izruna. Uzsver vārdus un zilbes pareizi. Izrunā pareizi gaŗos un īsos
Sīkāk10.klasei
Par mācību priekšmetu vēsturi... Latvijas un pasaules vēstures skolotājs, Dr.paed. Pāvels JURS www.pavelsjurs.lv Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas
SīkākLIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS GADA JANVĀRIM C
LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS 2016. GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS 2015. GADA JANVĀRIM Centrālā zinātniskā bibliotēka info@liepajasczb.lv)
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
SīkākPowerPoint Presentation
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās
SīkākPowerPoint Presentation
Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma
SīkākAustra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā
Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi
SīkākSaturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.
Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību
SīkākSlide 1
BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija
SīkākKORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA
KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākSlide 1
E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā. Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas
SīkākMicrosoft Word - Abele
LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru
SīkākMicrosoft Word - du_5_2005.doc
005, Pēteris Daugulis BŪLA (BINĀRĀS) FUNKCIJAS UN/VAI MATEMĀTISKĀ LOĢIKA Lietderīgi pētīt funkcijas, kuru argumenti un vērtības ir bināras virknes. Kopa {0,} tiek asociēta ar {jā, nē} vai {patiess, aplams}.
SīkākLatvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik
Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.
SīkākPirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l
KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākKo mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām?
Problēmizraisoša uzvedība. Cēloņsakarību meklējumos 2018.gada 13.novembrī Līga Bērziņa Latvijas Autisma apvienība Stāsts nr 1 Ir bērni, kuri nonāk izglītības iestādēs, nezinot: kas ir droša distance, kas
SīkākNr
JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 24.AUGUSTA SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMI Nr. GROZĪJUMI JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2017.GADA 9. FEBRUĀRA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17-3 JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS
SīkākKONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākEs esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs
BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākIndividuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana
Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana ZĪMOLVEDĪBAS NOZĪME Andris Klepers 26.02.2019. Vai es risinu kādu reālu problēmu? Kāds ir mans devums ar biznesu labākai sabiedrībai? PERSONISKĀS VĒRTĪBAS
SīkākSlaids 1
Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) Latvijas kultūrpolitikas kontekstā Seminārs «Tradicionālās kultūras iespējas valsts kultūrpolitikā un izglītībā» 2012.gada 7.martā, Rīgā Dokumenti, tiesību akti 1.
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākPowerPoint Presentation
Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,
Sīkākskolotajip81_p85.xls
LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS INSTITŪTS PIELIKUMI MAĢISTRA DARBAM PEDAGOĢIJĀ PEDAGOGU PAŠIZJŪTAS NOSACĪJUMI UN PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBA 1.pielikums Anketa skolotājiem Kādi
SīkākLatvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006
Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 006 Saturs Ievads... Uzdevumi... Metode... Pētījuma respondenti...
Sīkāk21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja
21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Mums jāizglīto bērni viņu nākotnei, nevis mūsu pagātnei Kas skolu padara par vidi, kura sekmē katras
SīkākMācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
3.pielikums Vērtēšanas formas (pēc vietas mācību procesā) Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu
SīkākPārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna – 2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu 20___. gadā
2. pielikums Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra rīkojumam Nr. 769 Pārskats par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017. 2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu
SīkākPamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude
Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude J. Valeinis 1 1 Latvijas Universitāte, Rīga 12.marts, 2010 Valeinis Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude p. 1 of 22 Ievads I. Pamatelementi matemātiskajā
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākPowerPoint Presentation
Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums
SīkākVai tiešām saruna ar sevi un savu bērnu ir kā risinājums konfliktiem, problēmām? Mediācijas (mediācija ir domstarpību risināšanas metode) nodarbībā, s
Vai tiešām saruna ar sevi un savu bērnu ir kā risinājums konfliktiem, problēmām? Mediācijas (mediācija ir domstarpību risināšanas metode) nodarbībā, seminārā tiek spēlēta spēle Cietuma kamera. Spēles mērķis
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības
Sīkāk1
8. Datu struktūras un aritmētika Nodaļas saturs 8. Datu struktūras un aritmētika...8-1 8.1. Vienkāršie datu objekti...8-1 8.2. Datu apviešana struktūrās, izmantojot funktorus...8-1 8.3. Terma jēdziena
SīkākIzglitiba musdienigai lietpratibai ZO
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā
SīkākPowerPoint Presentation
Jelgavas Zinātniskā bibliotēka reģiona galvenā bibliotēka Pārskats par darbu 2015.gadā 2 2015. gada galvenās atziņas un secinājumi Arvien populārāks pakalpojums - grāmatu un citu iespieddarbu rezervēšana
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
SīkākLielkoncerts "Rīgai - 810" Dziesmas koriem MEISTARS DZIESMA LEĢENDA
Lielkoncerts "Rīgai - 810" Dziesmas koriem MEISTARS DZIESMA LEĢENDA R īgas B rīvostas p ā rv a ld e Kruīza kuģu un pasažieru daļa Kalpaka bulv. 12, Rīga LV-1050 Tālrunis+ 371 67030822 Fakss+371 67030835
SīkākIevads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju
Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju viņi nepubliskotu, kā arī aplūkos situācijas, kad
SīkākPowerPoint Presentation
Atpazīsti bīstamību, padomā un rīkojies droši - kā zināšanām kļūt par paradumiem jauno izglītības standartu kontekstā Ineta Upeniece VISNN vadītāja 2017.gada 17.oktobrī Valsts darba inspekcijas un Valsts
SīkākMinistru kabineta noteikumu projekts “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība”
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS 2016. gada. Noteikumi Nr. Rīgā (prot. Nr.. ) Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
SīkākMicrosoft Word - JAL_6.kl.GRAMATA.doc
LATVIJAS VALSTS TERITORIJA Latvija ir valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumos. Mūsu valsts ir viena no 3 Baltijas valstīm, tai ir 490 km gara jūras robeža gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Jūra
SīkākBoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx
04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju
SīkākMAKETS.indd
Saturs Priekšvārds... 7 Aīda Rancāne ZIEMASSVĒTKU GRĀMATA VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM I DAĻA LAIKS... 10 Gads. Saulgrieži... 10 Ziema vasara. Saules ceļš... 14 Svētku laiks. Svētie vakari... 16 Kalendārs.
SīkākValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera,
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija 2019.-2022. Valmiera, 2018 1 SATURA RĀDĪTĀJS 1. ESOŠĀ SITUĀCIJA, DARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS... 3 2. STRATĒĢIJAS
SīkākS-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoinovācija Kursa nosaukums angliski Innovation Management and Eco Innovation Kursa nosaukums
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākApstiprināts
APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākMicrosoft Word - Lekcija_Nr3.doc
INFORMĀCIJAS MEKLĒŠANA Jebkuru pētniecības darbu uzsākot, pētniekam ir jāiepazīstas ar informāciju par risināmo jautājumu, t.i., pēc iespējas pilnīgi jāizstudē pieejamā literatūra, kas attiecas uz izraudzīto
SīkākApstiprināts
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017
SīkākPowerPoint prezentācija
BIBLIOTĒKAS POPULARIZĒŠANA SOCIĀLAJOS TĪKLOS: krājums, pakalpojumi, tēla veidošana LATGALES CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS SABIEDRISKO AT TIECĪBU VADĪTĀJA INGA GEDŽŪNE Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30
LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,
SīkākPowerPoint Presentation
Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra LU 77. SZK sekcija «Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi 2019» Jānis Kaminskis, Mārtiņš Reiniks, Anete Kiopa 22.03.2019. 1 Atrašanās vieta 2 56 56'39.3"N
SīkākPowerPoint Presentation
Vērtības cilvēka dzīvē. Pētniecība. Praktiskais pielietojums profesionālajā darbībā. Sintija Vaska Bc.psych. Pētnieciskās intereses Petroviča, S. (2016). Vērtību saistība ar izdegšanu palīdzošo profesiju
SīkākMicrosoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx
JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākAPSTIPRINĀTS ar Rīgas 89. vidusskolas direktores rīk.nr.vs rs Rīgas 89. vidusskolas klašu audzināšanas darba programma Rīga
APSTIPRINĀTS ar 31.08.2016. Rīgas 89. vidusskolas direktores rīk.nr.vs89-16-36-rs Rīgas 89. vidusskolas 1. 12. klašu audzināšanas darba programma Rīga, 2016. IEVADS Audzināšanas darba programma ir skolas
SīkākPPP
PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas
SīkākAvision
Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības
SīkākA.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS
DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,
SīkākAPSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31.
APSTIPRINĀTS Gulbenes novada domes 2011.gada 24.februāra domes sēdē Nr.2, 19. GROZĪJUMI Gulbenes novada domes 2013.gada 28.marta domes sēdē Nr.4, 31. Gulbenes novada dome SVEĶU INTERNĀTPAMATSKOLA Reģ.Nr.
SīkākApstiprināts
Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākSpeckurss materiālu pretestībā 3. lekcija
Speckurss materiālu pretestībā 3. lekcija Ģeometriski mainīgas un nemainīgas sistēmas Stieņu sistēmu struktūras analīzes uzdevums ir noskaidrot, vai apskatāmā sistēma ir ģeometriski mainīga, vai nemainīga.
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākVispārējās izglītības iestādes paraugnolikums
MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.
SīkākMicrosoft Word - kn17p1.doc
Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākPRESENTATION NAME
Klašu audzinātāju MA atskats par veikto darbu 2012./2013.māc.gadā SADARBĪBA MK vadītājs MK vadītājs Klašu audzinātāji Klašu audzinātāji Sadarbība Skolēni Skolēni Vecāki Vecāki Saulrietā kāds mūsu draugs
SīkākAizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63
Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:
SīkākSlide 1
Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies
SīkākB_Briede
LLU pirmā kursa studentu pašvirzītās studijas LLU TF IMI prof. Baiba Briede Saturs Pašvirzīto studiju būtība Aktualitāte Pasaules ekonomikas foruma 2018 un Boloņas procesa kontekstā LLU 1. kursa studentu
SīkākSIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā
SīkākAudzinasanas darba programma
RĪGAS 72. VIDUSSKOLA Ikšķiles ielā 6, Rīgā, LV-1057, tālrunis: 67267110 fakss:67268984, e-pasts: r72vs@riga.lv Rīgā Audzināšanas darba programma 1.-12. klasei (2015. - 2018. m.g.) 1 Ievads Audzināšanas
SīkākBĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum
BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,
SīkākPowerPoint Presentation
Mākslas terapijas muzejā programma personām ar demenci subjektīvās labizjūtas uzlabošanai Darba autors: Darba vadītāja: Darba konsultanti: Diāna Serga Rudīte Terehova, Mg.psych. Nana Žvitiašvili, Dr. habil.
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
Sīkāk7th annual International scientific conference "New dimensions in the development of society" Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci
STUDENTU VAJADZĪBAS PROFESIONĀLĀS ANGĻU VALODAS STUDIJU KURSĀ LLU STUDENTS' NEEDS IN ESP AT LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE Ieva Knope, Mg Paed. LLU/ Department of Languages knopeieva@inboxx.lv tel. +37129427849
SīkākP R O J E K T S v
APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākRīgas 34. vidusskolas vasaras attīstošās atpūtas dienas nometnes Arcus APSTIPRINU: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas 34.vi
Rīgas 34. vidusskolas vasaras attīstošās atpūtas dienas nometnes Arcus APSTIPRINU: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas 34.vidusskola direktore Nataļja Rogaļeva (paraksts) Rīgā,
SīkākLatvijas valsts simtgades svinību sagatavošana
Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošana Latvijas valsts simtgades Reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte 2016.gada 31.maijs, Liepāja Latvijas valsts simtgades organizatoriskā
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n
Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākPārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums
Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Saturs: 1. Tēmas aktualitāte 2. Institūta būtība 3. Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Latvijas civiltiesībās 4. Ideālās likuma redakcijas meklējumos 1 Tēmas
Sīkāk