Raksts_Rezeknei09
|
|
- Edvīns Līcis
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 ISSN ISBN Environment. Technology. Resources Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference. Volume 1 Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, RA Izdevniecība, 2009 NEREGULĒJAMO FAKTORU IETEKME UZ ZIEMAS KVIEŠU AUGŠANU UN ATTĪSTĪBU THE IMPACT OF UNREGULATED FACTOR INFLUENCE ON WINTER WHEAT GROWTH AND DEVELOPMENT Gundega Dinaburga, Dainis Lapiņš, Andris Bērziņš Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Augsnes un augu zinātņu institūts Lielā iela 2, Jelgava, Latvija, LV 3001 Tel.: , e-pasts: Gundega.Dinaburga@llu.lv Abstract. The modern meaning of accurate crop cultivation is closely associated with the new information technologies - geographic information and global positioning systems. Latvia has not published the results of research on soil conditions and the impact of unregulated factors of production conditions on winter wheat growth and yield. Analysis of results of studies aimed to clarify the difference of soil treatment facilities, as the criteria for the treatment of soil using soil characterizing Non-plant growth and factors. Investigations were carried out in on the production plantations of the Kurpnieki field, the Vecauce Study and Research Farm of the Latvia University of Agriculture. The results, while on a previous year, research on soil management measures to optimize the opportunities associated with global positioning systems, precision field management implementation practice shows that in order to obtain objective indicators and to gain the desired results, it was not enough for one season observation, since a large role in shaping the harvest is the meteorological conditions during the growing period. Unregulated factors: organic matter content, Ap horizon thickness, as well as the relative height above sea-level properties of materials research is the prerequisite for geographic information system-based resource-saving cultivation technology field-crop cultivation. Key words: cereals, factor analysis, precise crop cultivation, soil properties. Ievads Precīzā laukkopība (PL) ir saimniekošanas veids, kas, pateicoties jaunāko tehnoloģiju, mašīnu un iekārtu iespējām, izmantojot GPS (globālās pozicionēšanas sistēma), ļauj konstatēt, analizēt un attiecīgi reaģēt uz augšņu kvalitatīvajām īpašībām. Mūsdienu izpratnē PL pamatojas uz plašu, vispusīgu, precīzu un savlaicīgu informāciju pielietošanu laukos, sākot ar stratēģijas noteikšanu, ražošanas tehnoloģiju un tehniskā nodrošinājuma plānošanu, produkcijas ražošanu, pēcapstrādi, uzglabāšanu un beidzot ar tās realizāciju. Tā cieši saistīta ar jauno informācijas tehnoloģiju GIS (globālās informācijas sistēmas) un GPS attīstību un izmantošanu, plānošanas, ražošanas procesu un pārvaldes optimālāko modelēšanu, saimniekošanas ekonomiskam un ekoloģiskam novērtējumam, vienlaicīgi nodrošinot šo procesu datorizāciju [1; 2; 3; 4]. Laukkopībā raža veidojas daudzu faktoru mijiedarbībā, turklāt atsevišķu faktoru ietekmes vienkārša summēšana ir visai rets gadījums. Vispirms mijiedarbības efekta lielums mainās atkarībā no kultūraugu attīstības fāzes, bet tāpat to nosaka arī faktoru gradācijas. Palielinoties atsevišķu faktoru raksturojošiem lielumiem, pieaug arī mijiedarbības efekta absolūtā vērtība [5]. Latvijā līdz šim nebija pētījumu rezultātu par regulējamo un neregulējamo faktoru komplekso, kā arī divu un vairāk atsevišķu faktoru mijiedarbības ietekmi uz labību attīstību un ražu ražošanas apstākļos. Latvijas Lauksaimniecības universitātē pētījumi PL jomā tika uzsākti 2004.gadā, un iegūtie rezultāti ir jau daļēji atspoguļoti gan Latvijas, gan ārzemju izdevumos. Pētījumu mērķis bija novērtēt neregulējamo faktoru ietekmi uz ziemas kviešu attīstību un ražu, vienlaicīgi izmantojot iegūtos rezultātus diferencētā augsnes apstrādē atbilstoši nogabalu īpašībām. Materiāli un metodes Izmēģinājums iekārtots SIA LLU MPS Vecauce, Kurpnieku laukā no 2005.gada līdz 2007.gadam. Punktu koordinātu noteikšanā izmantots pozicionētājs Garmin iq
2 Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris 13 Temperatūra, C 20, ,6 24,2 Nokrišņi, mm ,8 42,6 51,8 49, , ,2 71, ,2 150 (plaukstdators) ar AGROCOM datoru programmatūras AgroMAP Professional nodrošinājumu, kas ļauj noteikt punktus lauka apstākļos ar precizitāti 3 m, kā arī noteikt lauka robežas. No plaukstdatora esošā informācija tālāk tiek ievadīta datorā, kurā ieinstalēta programma AgroMAP Professional, atlikti 47 punkti ziemas kviešu (Triticum aestivum L.) sējumā (50*50 m), kas piesaistīti ģeogrāfiskām koordinātēm. Priekšaugs ir ziemas rapsis (Brassica napus ssp. oleifera), un 2007.gadā audzēta ziemas kviešu šķirne Tarso. Kviešu laukā lietota vienāda agrotehnika, GPS punktos ievērojot vienīgās atšķirības principu. Relatīvais punktu augstums, m virs jūras līmeņa (apzīmēts ar h), noteikts ar Magelan explorist 600 un Ap trūda akumulācijas (minerālais) horizonts ar augsnes zondēšanu un vienlaicīgi izmērot Ap horizonta dziļumu, m. Karoglapas laukums noteikts, izmantojot specializēto datorprogrammu WinFOLIA. Izmēģinājuma laikā iepriekš raksturotie parametri mērīti un noņemti rudenī pēc ziemas kviešu sējas labību vienu līdz divu lapu fāzē, pavasarī cerošanas fāzes beigās. Ar zondi noņemti augsnes paraugi organiskās vielas satura analīzēm, 0,20 m dziļumā gadā paraugi ņemti pēc ražas novākšanas katrā GPS piesaistes punktā 3 vietās vidējā parauga veidošanai. Analīzes veiktas VSIA Agroķīmisko pētījumu centrs, saturu nosakot pēc LR ZM standartiem - LV ST ZM Raža noteikta ar graudaugu kombainu CLASS LEXION 420 GPS. Kartogrammas veidotas, izmantojot specializēto datorprogrammu AgroMAP. Datu matemātiskā apstrāde veikta ar aprakstošās statistikas, korelācijas un parciālās korelācijas analīzes palīdzību. Rezultāti un to izvērtējums Meteoroloģiskie apstākļi 2006.gadā raksturojās ar paaugstinātām vidējām gaisa temperatūrām, it īpaši gada otrajā pusē, bet 2007.gadā ar izteikti augstu nokrišņu daudzumu. 9.aprīlī reģistrēts sniegs (1. un 2.att.) Ilggadīgie 1.att. Vidējā diennakts gaisa temperatūra un 2007.gadā, C (pēc MPS Vecauces HMS datiem) Ilggadīgie 2.att. Vidējais nokrišņu daudzums un 2007.gadā, mm (pēc MPS Vecauces HMS datiem) Meteoroloģisko datu vērtējums liecināja, ka 2007.gadā no aprīļa līdz augustam bija raksturīgs mazāks nokrišņu daudzums nekā 2006.gadā tajos pat mēnešos (2.att.). Abos eksperimenta gados nokrišņu daudzums bija zem normas, t.i., ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra no aprīļa līdz augustam bija augstāka nekā ilggadīgā vidējā. Vislielākās atšķirības gaisa diennakts vidējā temperatūrā salīdzinājumā ar ilggadīgajiem vidējiem tika konstatētas 2007.gada jūlijā (starpība ar normu + 0,3ºC) un šajā pat mēnesī 2006.gadā fiksēts arī zemākais nokrišņu daudzums ziemas kviešu ražas veidošanās noslēguma fāzēs - tikai 13 mm. 93
3 Datu apstrādē veikta ranžēšana un grupēšana pēc punktu relatīvā augstuma metros virs jūras līmeņa. Ziemas kviešu graudu raža Kurpnieku laukā abos izmēģinājuma gados būtiski lielāka bija pie relatīvā punktu augstuma zem 100 m (3.att.). 3.att. Ziemas kviešu raža Kurpnieku laukā pa gadiem saistībā ar punktu relatīvo augstumu, m virs jūras līmeņa Lineārie korelāciju koeficienti liecināja, ka būtiski (P<0,05) pozitīvi ziemas kviešu ražu 2007.g. ietekmēja karoglapas laukuma, kā arī augsnes organiskās vielas satura atšķirības, bet 2006.g. būtiski (P<0,05) negatīvi punktu relatīvais augstums, m virs jūras līmeņa (4.att.). Paaugstināts lineārais sakarību ciešums (P<0,1) ar ziemas kviešu ražu 2006.gadā tika konstatēts arī Ap slāņa biezumam un karoglapas laukumam, bet 2007.gadā ar Ap slāņa biezuma, ziemas kviešu augu masas pavasarī, kā arī organiskās vielas satura atšķirībām. No neregulējamo faktoru kopas visizteiktākā negatīvā ietekme uz ziemas kviešu ražu un 2007.g. izmēģinājuma apstākļos bija punktu relatīvajam augstumam m virs jūras līmeņa. Pie kam 2007.gadā r yx = -0,5516 ar P<0,05 (4.att.). Attiecībā uz citām faktoriālajām pazīmēm izmēģinājuma gados nebija būtiskas ietekmes. Par pamatu ņemot punktu dalījumu pēc relatīvā augstuma m virs jūras līmeņa, t.i., zem 100 m, vidējais organiskās vielas saturs bija 3,0 %, bet vietās virs 100 m 2,4%. Savukārt vidējais Ap horizonta biezums bija 0,38 m pie relatīvā augstuma gan zem, gan virs 100 m. Ziemas kviešu kopējās augu masas un neregulējamo faktoru korelatīvās sakarības eksperimenta gados bija atšķirīgas. Kopējo auga masu 2007.g. ietekmēja organiskās vielas saturs (P<0,05) un punktu relatīvais augstums, bet negatīva nebūtiska ietekme bija Ap horizonta biezumam (5.att.). Savukārt 2006.g. Ap horizonta biezuma atšķirības pozitīvi ietekmēja kopējo auga masu, korelatīvā sakarība būtiska (P<0,05) un punktu relatīvais augstums, bet negatīva ietekme bija organiskās vielas saturam. Izmantojot specializēto datorprogrammu WinFOLIA, veica ziemas kviešu karoglapas analīzi un noskaidroja faktoriālās pazīmes, kuras ietekmēja ziemas kviešu karoglapas attīstību vispirms tās pamatrādītāju: laukumu, cm 2. Iegūtie rezultāti (6.att.) liecināja, ka abos izmēģinājuma gados karoglapas laukumu pozitīvi ietekmēja neregulējamo faktoru: organiskās vielas satura (P<0,05) un Ap horizonta biezuma, bet negatīvi punktu relatīvā augstuma atšķirības. 94
4 4.att. Lineārie korelāciju koeficienti r yx starp ziemas kviešu ražu (y) un faktoriālajām pazīmēm (x) un 2007.g. Apzīmējumi: * - korelatīvā sakarība būtiska (P<0,05) 5.att. Ziemas kviešu kopējās auga masas (y) un neregulējamo faktoru (x) sakarības Apzīmējumi: * - korelatīvā sakarība būtiska (P<0,05) 6.att. Ziemas kviešu karoglapas laukuma (y) un neregulējamo faktoru (x) sakarības Datu ranžēšana un grupēšana pēc organisko vielu satura un Ap horizonta biezuma ļāva konstatēt, ka ziemas kviešu raža abos izmēģinājuma gados bija būtiski augstāka pie palielināta virs vidējā visā platībā organiskās vielas satura (7.att.). Analoga situācija bija vērojama saistībā ar Ap horizonta biezumu (8.att.), turklāt 2006.g. ziemas kviešu raža gan pie augstāka organiskās vielas satura, gan Ap horizonta biezuma bija būtiski augstāka nekā 2007.g. Karoglapas laukuma atšķirību vērtējums pie analoga organiskās vielas satura un Ap horizonta biezuma dalījuma (9.att.) liecināja, ka lielāks ziemas kviešu karoglapas laukums bija pie augstāka organiskās vielas satura un biezākā Ap horizonta slānī (10.att.). Atšķirības pēc organiskās vielas satura un Ap dalījuma pa gadiem ir būtiskas. 95
5 g g 9 8 7, ,69 7,25 t ha ,66 5,55 6,01 t ha ,58 5, OV < 2.73 % OV >2.73 % OV < 2.78 % OV > 2.78 % Organiskās vielas saturs augsnē, %, un gadi 3 Ap <= 0.38 Ap > 0.38 m Ap <= 0.38 Ap > 0.38 m m m Ap, horizonta biezuma, m, grupas un gadi 7.att. Organiskās vielas satura ietekme uz ziemas kviešu ražu 8.att. Ap horizonta biezuma ietekme uz ziemas kviešu ražu cm ,97 OV < 2.73 %, ,79 OV >2.73 %, OV < 2.78 %, ,12 18,19 OV > 2.78 %, karoglapas laukuma atšķirības pie organiskās vielas satura dalījuma 9.att. Karoglapas laukuma atšķirības organiskās vielas satura dalījuma grupās cm ,47 15,65 17,25 17,77 Ap <= 0.38 m, Ap > 0.38 m, Ap <= 0.38 m, Ap > 0.38 m, karoglapas laukuma atšķirības pie Ap biezuma dalījuma 10.att. Karoglapas laukuma atšķirības Ap horizonta biezuma dalījuma grupās Ziemas kviešu viena auga kopējās masas atšķirības cerošanas fāzes beigās un stiebrošanās sākumā organiskās vielas satura atšķirību ietekme bija nebūtiska (11.att.), bet būtiska bija gadu meteoroloģisko apstākļu ietekmei. Būtiska Ap horizonta biezuma dalījuma grupu ietekme tika konstatēta tikai 2007.gadā. (12.att.). 0,8 0,7 0,6 0,5 0,4 0,3 0,2 0,64 0,61 0,40 0,41 OV < 2.73 OV >2.73 OV < 2.78 OV > 2.78 organisko % vielu % satura dalījuma % grupas % un augu analīžu laiks 0,8 0,7 0,6 0,5 0,4 0,3 0,2 0,39 0,41 Ap <= 0.38 m Ap > 0.38 m 0,66 0,58 Ap <= 0.38 Ap > 0.38 m m Ap horizonta biezuma dalījuma grupas un augu analīžu laiks 11.att. Ziemas kviešu kopējā auga masa organiskās vielas satura dalījuma grupās 12.att. Ziemas kviešu kopējā auga masa Ap horizonta biezuma dalījuma grupās 96
6 Konstatēts, ka starp ziemas kviešu ražu, kā arī ziemas kviešu attīstības rādītājiem un neregulējamiem faktoriem (punktu relatīvo augstumu m virs jūras līmeņa; organiskās vielas saturam augsnē, %, un Ap horizonta biezumam) pastāv multikolineāras sakarības. Lai izslēgtu vienas faktoriālās pazīmes ietekmi uz otru, izmantota parciālo lineāro korelāciju koeficientu aprēķins un analīze. No praktiskā viedokļa raugoties, bija nepieciešams noskaidrot pasākumus, kas mīkstinātu neizlīdzinātā relatīvā augstuma negatīvo ietekmi uz ražu, kas bija būtiska 2006.g. ar pazeminātu nokrišņu daudzumu (13.att.). 13.att. Punktu relatīvā augstuma, m, un ziemas kviešu karoglapas laukuma, cm -2, korelatīvo sakarību raksturojums ar ziemas kviešu ražu, t ha -1 Lineārās un parciālās korelāciju analīzes rezultāti liecināja, ka abos izmēģinājuma gados virsmas neizlīdzinātā relatīvā augstuma ietekme mazinās ar karoglapas laukuma palielināšanu un nokrišņiem bagātajā 2007.g. ziemas kviešu ražas parciālo lineāro sakarību ciešumi bija pat būtiski. Pēc ražas novākšanas izveidoja ražas kartogrammu, un histogrammā attēlots ražas sadalījums. Kurpnieku laukā 2007.g. ziemas kviešu raža bija no 2,0-9,5 t ha -1, vidējā raža 5,53 t ha -1 (14.att.). 14.att. Kurpnieku lauka 2007.g. ziemas kviešu ražas, t ha -1, kartogramma 15.att. Kurpnieku lauka Ap horizonta biezuma, m, kartogramma Savukārt 2006.gadā ziemas kviešu graudu raža bija no 4,5-9,2 t ha -1, vidēji 6,75 t ha
7 Izmēģinājumā no neregulējamiem faktoriem Ap horizonta biezums bija tas faktors, kuram par augsnes apstrādes diferenci bija būtiska nozīme, raugoties no ziemas kviešu ražu lieluma, jo, veicot aprēķinus, tika konstatēts, ka biezākā Ap horizonta slānī bija augstāka ziemas kviešu raža. Raugoties no saimniecību īpašnieku iespējām, piemērotākās augsnes pirmssējas un arī pamatapstrādes dziļuma diferencei ir Ap horizonta biezuma kartogrammas (15.att.). To var pamatot ar izmaksām analīžu izpildei un kartogrammu sastādīšanai. Augšņu organiskās vielas satura un granulometriskā sastāva digitālajām kartogrammām ir nepieciešamas speciālas analīzes, kuras ir arī salīdzinoši dārgas, bet Ap horizonta biezumu var noteikt pats zemes īpašnieks. Izveidotā kartogramma ļauj vietspecifiski samazināt pamatapstrādes dziļumu, ja Ap horizonta biezums ir lielāks par 0,36 m. Kurpnieku laukā tas sastāda 60,1% no kopplatības (15.att.). Izmēģinājumā konstatēts, ka GPS punktos ar palielinātu Ap horizonta biezumu bija arī paaugstināts organiskās vielas saturs. Secinājumi 1. Ziemas kviešu graudu raža abos izmēģinājuma gados būtiski lielāka bija pie relatīvā punktu augstuma zem 100 m un pie palielināta organiskās vielas satura augsnē. 2. Būtiski (P<0,05) pozitīvi ziemas kviešu ražu 2007.g. ietekmēja karoglapas laukums un augsnes organiskās vielas saturs. 3. Paaugstināts lineārais sakarību ciešums (P<0,1) ar ziemas kviešu ražu 2006.gadā tika konstatēts Ap slāņa biezumam un karoglapas laukumam, bet 2007.gadā Ap slāņa biezuma, ziemas kviešu augu masas pavasarī, kā arī organiskās vielas saturam. No neregulējamo faktoru kopas visizteiktākā negatīvā ietekme uz ziemas kviešu ražu abos izmēģinājuma gados bija punktu relatīvajam augstumam m virs jūras līmeņa. 4. Par pamatu ņemot punktu dalījumu pēc relatīvā augstuma m virs jūras līmeņa, t.i., em 100 m, vidējais organiskās vielas saturs bija 3,0%, bet vietās virs 100 m 2,4%. Savukārt vidējais Ap horizonta biezums bija 0,38 m pie relatīvā augstuma gan zem, gan virs 100 m. 5. Izmēģinājuma gados karoglapas laukumu pozitīvi ietekmēja neregulējamo faktoru: organiskās vielas satura un Ap horizonta biezuma, bet negatīvi punktu relatīvā augstuma atšķirības. 6. Lielāks ziemas kviešu karoglapas laukums bija pie augstāka organiskās vielas satura un biezākā Ap horizonta slānī. 7. Konstatēts, ka starp ziemas kviešu ražu, attīstības rādītājiem un neregulējamiem faktoriem (punktu relatīvo augstumu m virs jūras līmeņa; organiskās vielas saturu augsnē, %, un Ap horizonta biezumu) pastāv multikolineāras sakarības. 8. Izmēģinājumā no neregulējamiem faktoriem Ap horizonta biezums bija faktors, kuram lēmumu pieņemšanas sistēmā par augsnes apstrādes diferenci bija būtiska nozīme ziemas kviešu ražas veidošanā. Konstatēts, ka biezākā Ap horizonta slānī bija augstāka ziemas kviešu raža. Pateicība Pētījums veikts, pateicoties LLU projekta Nr finansējumam. Summary Latvia has not published the results of research on soil unregulated conditions and the impact of factors of production conditions on winter wheat growth and yield. Analysis of results of studies aimed to clarify the difference of soil treatment facilities, as the criteria for the treatment of soil using soil characterizing growth and factors. Unregulated factors: organic matter content, Ap horizon thickness, as well as the relative height above sea-level properties of materials research is the prerequisite for a geographic information system-based resource-saving cultivation technology field-crop cultivation. Increased density linear relationship (P<0.1) with the winter wheat harvest in 2006 were found around the layer thickness and flag leaf area in 2007 the Ap layer thickness, the winter wheat plant mass in spring, as well as organic matter content. From 98
8 unregulated factor sets the most negative impact on the winter wheat harvest in both years was the pilot of the relative height in m above sea level. On the basis of the point s breakdown, in relative height in m above sea level, if below 100 m, the average organic matter content was 3.0 %, but the sites above 100 m 2.4 %. In turn, the mean Ap horizon thickness was 0.38 m at the relative height of both below and above 100 m. It is noted that the winter wheat harvest, indicators, and unregulated factor (of the relative height, m above sea level, organic matter content in soil,% and Ap horizon thickness) there multicolinear relationships. In experiment of the unregulated factors Ap horizon thickness was a factor to which the decision-making systems in the soil difference processing were essential in the winter wheat crop. Established that the thicker Ap layer around the horizon were higher winter wheat harvest. Literatūras saraksts 1. Vilde A., Rucins A., Skrastins M., Cesnieks S., Lapins D., Berzins A., Aizsilnieks A., Kopmanis J., Plume A. Investigations in Precision Agriculture in Latvia // Proceedings of the International Conference: New Technological Processes and Investigation Methods of Agricultural Engineering No 10, Raudondvaris, Lithuania Academia Scientiarum, September 8-9, P Lapins D., Vilde A., Berzins A., Plume A., Dinaburga G. Criteria For the Site Specific Soil Tillage // Proceedings of the 6 th International Scientific Conference Engineering for Rural Development, Jelgava, Latvia University of Agriculture, May. -Jelgava: LLU, P Lapins D., Vilde A., Berzins A., Dinaburga G., Plume A., Rucins A. Investigations of Technologies for the Precision Agriculture and Estimation their Efficiency // Proceedings of the International Conference Biosystems Engineering and Processes in Agriculture No September, Raudondvaris P Vilde A., Lapins D., Dinaburga G., Rucins A., Cesnieks S., Berzins A., Plume A., Repsons J. Investigation of Technologies for Precision Agriculture and Estimation of Their Efficiency // Proceedings of 10 th International Congress on Mechanization and Energy in Agriculture October, Antalya - TŰRKỈYE, P Lapiņš D., Bērziņš A., Gaile Z., Oboļeviča D., Grenovska K., Koroļova J., Sprincina A., Kopmanis J. Augsnes apstrādes un sējas tehnoloģiju ietekme uz ziemas kviešu graudu ražu un tās kvalitāti // Agronomijas Vēstis / LLMZA, LLU LF Nr lpp. 99
Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba
Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības
SīkākMicrosoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis
SīkākAPP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē
APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākMicrosoft PowerPoint - p.pptx
Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākApstiprinu:
Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar
SīkākEnvironment. Technology. Resources ELEKTROLĪNIJU BALSTU STIPRĪBAS APRĒĶINU OPTIMIZĀCIJAS IESPĒJAS ELEKTROLĪNIJU PROJEKTĒŠANĀ The Lasting Calcula
ELEKTROLĪNIJU BALSTU STIPRĪBAS APRĒĶINU OPTIMIZĀCIJAS IESPĒJAS ELEKTROLĪNIJU PROJEKTĒŠANĀ The Lasting Calculation Optimization for Wood Poles in Power Lines Designing Z. Miklašēvičs Tukums, Cīruļu iela1.
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākPrakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē
Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Zinta Gaile LLU Lauksaimniecības fakultāte Lauksaimniecības zinātne Augstākā izglītība lauksaimniecībā Lauksaimnieciskā ražošana 2 Darba devēju
SīkākMicrosoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc
Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2008 MATERIĀLS SAGATAVOTS UN PAVAIROTS PAR VALSTS SUBSĪDIJU LĪDZEKĻIEM Ozolnieki 2009 Atbildīgā par izdevumu: I. Skudra Autoru kolektīvs VSIA Latvijas Augu aizsardzības
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
SīkākIevadlekcija.
Telpisko datu digitālā apstrāde Biol2021 Ievadlekcija Kārlis Kalviškis, LU Bioloģijas fakultāte 2013. gada 8. februārī Īss kursa apraksts Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar telpisko datu ieguvi un
SīkākILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ = IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTU
ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU NOZĪME LAUKSAIMNIECĪBĀ UN SITUĀCIJAS ANALĪZE LATVIJĀ LAUKKOPĪBAS APAKŠNOZARĒ IMPORTANCE OF LONG-TERM EXPERIMENTS IN AGRICULTURE AND A CASE STUDY WITH FIELD CROPS FROM LATVIA Zinta
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā (ja kursu docē krievu, vācu vai franču valodā) Studiju programma/-as, kurai/-ām tiek piedāvāts
SīkākPromocijas darba kopsavilkums: Vaislas buļļu un govju ciltsvērtības agrīnās novērtēšanas metodes parametru zinātniskais pamatojums = Scientific Justif
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE AGROBIOTEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE INSTITUTE OF AGROBIOTECHNOLOGY Mg. agr. Rita Zutere
SīkākStudiju programmas nosaukums
Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā Jauno jomas speciālistu sagatavošana Latvijas Lauksaimniecības specialitātē Vivita Puķīte LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas
SīkākKŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS
KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE
SīkākPromocijas darba kopsavilkums: Skujbires (Lophodermium spp.) ietekme uz parastās priedes (Pinus sylvestris L.) jaunaudžu morfometriskajiem parametriem
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava Latvian State Forest Research Institute Silava Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvia University of Life Sciences and Technologies Mg. silv. Kaspars
Sīkāk3
37. teksta pielikums Pārskats Hidroģeoloģiskās izpētes rezultāti objektā Dolomīta atradne Arēni Kalnagrāvīši Ropažu novadā Pārskatu sagatavoja: Oļģerts Aleksāns Hidroģeologs Rīga, 2014. SATURS Ievads...
SīkākAPSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma
APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas
SīkākNEZĀĻU SUGU SASTOPAMĪBA AGROCENOZĒS LATVIJAS REĢIONOS ATKARĪBĀ NO LABĪBU ĪPATSVARA AUGU MAIŅĀ = OCCURRENCE OF WEED SPECIES IN THE AGROCENOSIS IN THE R
NEZĀĻU SUGU SASTOPAMĪBA AGROCENOZĒS LATVIJAS REĢIONOS ATKARĪBĀ NO LABĪBU ĪPATSVARA AUGU MAIŅĀ OCCURRENCE OF EED SPECIES IN THE AGROCENOSIS IN THE REGIONS OF LATVIA DEPENDING ON CROP SEQUENCE Dainis Lapiņš,
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākEnvironment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te
KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Technical, Economical and Ecological Estimation of Up-To-Date Combined Soil Tillage, Fertilising
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākSlide 1
Pētījums Augstas pretestības plāno rezistīvo slāņu pēcapstrādes procesu izzināšana Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs Pārskata periods 1.6.217. 3.11.217. Pētnieciskie
SīkākMicrosoft Word - Ti-085 Atskaite Nr 9_1.docx
EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Elektrosārņu process labākai titāna nogulsnējumu morfoloģijai Projekts Nr. 1.1.1.1./16/A/85 ( Progresa ziņojums 9/1) 2019 01.01 31.03. *Projekta zinātniskais vadītājs:
SīkākMicrosoft PowerPoint - LZA_INFROM_seminar_ _lektauers - Final.pptx
Igaunijas Latvijas Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta ELRI-184 Integrated Intelligent Platform for Monitoring the Cross-Border Natural-Technological Systems (INFROM) rezultātu apspriešana
SīkākMicrosoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx
SATURS Projekta izpildītāji......3 Ievads... 5 1. Nezāļu populāciju sastāvs, dominējošās sugas, to izplatības līmenis laukaugu sējumos un stādījumos, izplatību ietekmējošie kultūraugu audzēšanas agrotehniskie
SīkākS-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoinovācija Kursa nosaukums angliski Innovation Management and Eco Innovation Kursa nosaukums
SīkākIEVADS
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...
Sīkāk7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.4): Prove that if n is a positive integer such that the equation x 3 3xy 2 + y 3 = n
7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.): Prove that if n is a positive integer such that the equation x xy 2 + y = n has a solution in integers x, y, then it has at least three
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju /-as, kurai/-ām tiek piedāvāts studiju kurss Statuss
SīkākPowerPoint Presentation
Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas
SīkākPowerPoint Presentation
Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA
SīkākMicrosoft Word - Stankevica_kops_LV
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvniecības fakultāte Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts Gaļina STANKEVIČA Doktora studiju programmas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija doktorants TELPU KLIMATA
SīkākMēbeļu piedāvājums / Office furniture offer
Mēbeļu piedāvājums / Office furniture offer Ovāls pārrunu galds 1 - kļava, 1 - tumši pelēks Uz divām mono-kājām (nerūs.tērauds) 200cm virsmas garums, 90cm virsmas platums, 75cm augstums Skaits - 2 Cena
SīkākHORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA Laukuma rekonstrukcija pie Ludzas novada ēkas Raiņa un Stacijas ielau krustojumā. Stacijas iela 38, Ludza LD -1
HORIZONTĀLAIS SAULES PULKSTENIS. LUDZA LD - GRANĪTA BRUĢA RAKSTS SP LAUKUMA IEKLĀŠANA R 00,00 cm 7 2 4 Tianshan red 4 6 2 4 N 4 GRANĪTA TONĀLS SALIKUMS 4 Granīts G 60 6 Granīts G 60 M=:0 PASŪTĪTĀJS: LUDZAS
SīkākMicrosoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]
Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas
SīkākAKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ
2014. gada izmēģinājumu rezultātu pārskats un BASF ieteikumi graudu un rapšu audzēšanai 2015. gada sezonai Rēzekne 06.03.2015. 2015.01.19. Izmēģinājumu rezultāti ziemas kviešos Viļāni 2014 +1,97 +2,03
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās
Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju
SīkākMasu plānošanas pamati. Tēma 6
Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas
SīkākValsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V
Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference 2016. gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Kāpēc ĢIS? jo praktiski visa uzraudzība, ko veic VMD meža nogabali,
SīkākVPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K
VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU
SīkākRezekne Academy of Technologies, 2018 GALVENĀS PROBLĒMAS CILVĒKU RESURSU VADĪŠANAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒŠANĀ MAIN PROBLEMS IN HUMAN RESOURCES MANAGEME
Rezekne Academy of Technologies, 2018 GALVENĀS PROBLĒMAS CILVĒKU RESURSU VADĪŠANAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒŠANĀ MAIN PROBLEMS IN HUMAN RESOURCES MANAGEMENT EFFICIENCY ASSESSMENT Aivars Grāvītis Rēzeknes Tehnoloģiju
SīkākPowerPoint Presentation
Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākPrezentacija
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Galvenie nosacījumi reflektantu uzņemšanai pamatstudijās 2016./2017. studiju gadam UZŅEMŠANAS KOMISIJA Lielā iela 2, 180.telpa, Jelgava, LV-3001 Tālr.: 20227755,
Sīkāk1.Vaks_saturs_atskaite
Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais
SīkākLatvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and
LATVIJAS ŠĶIRNES SPORTA UN BRAUCAMĀ TIPA VAISLAS ĶĒVJU IZMĒRU ANALĪZE 25 GADU PERIODĀ (1988-2013) ANALYSIS OF MEASUREMENTS OF LATVIAN WARMBLOOD AND LATVIAN HEAVY WARMBLOOD BROODMARES IN 25 YEARS PERIOD
SīkākMicrosoft PowerPoint - IRASA APHP CONSENSUS UZ no ppt [Read-Only] [Compatibility Mode]
Primārs hiperparatireoidisms. Asimptomātisks hiperparatireoidisms. 4 th Consensus Statement: Guidelines for the management of asymptomatic primary hyperparathyroidism Ingvars Rasa LOKMSA prezidents Mob.
SīkākMicrosoft Word - AT2018_sakums_MAKETS_ docx
Latvijas Republikas Senāta spriedumi un lēmumi 2018. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019. 1037 lpp. (VII, A 401, C 351, K 275) Krājumu sagatavoja: Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas
SīkākPowerPoint Presentation
Mācīšanās Virtuālajā Realitātē P O T E N C I Ā L S I N O VAT Ī VĀ M M Ā C Ī B U S T R AT Ē Ģ I J Ā M UN M Ā C Ī B U M Ē R Ķ U S A S N I E G Š A N A I L a n a D r e i m a n e KUR SĀKSIM? KĀPĒC VR MĀCĪBU
SīkākSolidCAM Solution Presentation
SolidCAM Integrētā CAM līderis Dibināta 1984. - 35 gadu pieredze CAM programmatūras izstrādē SolidCAM Ltd. galvenais birojs Izraēlā 2 birojii Eiropā: SolidCAM GmbH, Vācijā 7 biroji Saistītās kompānijas:
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
SīkākGaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša
Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāšanas un transportēšanas rezultātā. Piesārņojuma izplatība
SīkākSlide 1
Pieredze diplomu atzīšanā: izglītības dokumenti no Bangladešas un Ķīnas S E M I N Ā R A Ā RVA L S T U I Z G L Ī T Ī B A S D O K U M E N T U S AT U R A N O Z Ī M E T O AT Z Ī Š A N Ā L AT V I J Ā I E T
Sīkākv, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace
v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi
SīkākKoksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva
Mežs - Latvijas ekonomikas stūrakmens Kristaps Ceplis biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis Kur slēpjas Latvijas iespēja? «The wealth embodied in natural resources makes up a significant proportion of
Sīkākpres-3
JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,
SīkākMicrosoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2
SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu
SīkākMinisterstvo kultury České republiky
PROTOKOLS Tulkojums no čehu valodas TEHNOLOĢIJAS LABORATORIJA Pasūtītājs: Milošs Gavenda Jūsu vēstules reģ. nr. / datums: - / 11. 1. 2016 Mūsu reģ. nr.: NPÚ/310/2282/2016 Kārto / telefons: Ing. Dagmar
SīkākAssociation PEFC Latvijas Padome Approved PEFC Forest Management Standard for Latvia Riga 2015
Association PEFC Latvijas Padome Approved 18.08.2015. PEFC Forest Management Standard for Latvia Riga 2015 Aim of the PEFC Forest Management Standard for Latvia The PEFC Forest Management Standard for
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākValsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr
1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji
SīkākS-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Varbūtību teorija un matemātiskā
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Varbūtību teorija un matemātiskā statistika I, II Kursa nosaukums angliski A Theory of Probability and Mathematical
Sīkākseries_155
RAILING SERIES 155 RIPO fabrika SIA Hanzas Street 2, Pinki, Babite district, LV 2107, Latvia 155 Alumīnija margu sērija Aluminum railing series AL.01 AL.02 AL.03 AL.04 AL.05 AL.06 AL.07 AL.08 AL.09 155
SīkākMicrosoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc
1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākIzmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017
Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017 Izdevējs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Materiāls sagatavots un iespiests Valsts Lauku tīkla pasākuma Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
Sīkāk7th annual International scientific conference "New dimensions in the development of society" Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci
STUDENTU VAJADZĪBAS PROFESIONĀLĀS ANGĻU VALODAS STUDIJU KURSĀ LLU STUDENTS' NEEDS IN ESP AT LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE Ieva Knope, Mg Paed. LLU/ Department of Languages knopeieva@inboxx.lv tel. +37129427849
SīkākRiski: identificēšana un mērīšana
Risku vadība apdrošināšanā Risku identificēšana un mērīšana Jolanta Krastiņa, FAA Latvijas Aktuāru Asociācija 01.12.2011 Saturs Ievads risku vadībā mērķis, ERM, risku vadības process Risku identifikācija
SīkākLikumi.lv
Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus Ministru kabineta 16.04.2013. noteikumi Nr. 202 / LV, 75 (4881), 18.04.2013. Attēlotā redakcija: 19.04.2013. -... 7.pielikums
SīkākMūsu programmas Programmu ilgums 1 semestris 15 nodarbības 1,5 h nodarbības ilgums
Mūsu programmas Programmu ilgums 1 semestris 15 nodarbības 1,5 h nodarbības ilgums Algoritmika un datorzinības (Vecums: 8 gadi) Kursa mērķis ir sniegt bērniem kopīgo izpratni par datoru un datorprogrammām.
SīkākPowerPoint Presentation
Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra LU 77. SZK sekcija «Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi 2019» Jānis Kaminskis, Mārtiņš Reiniks, Anete Kiopa 22.03.2019. 1 Atrašanās vieta 2 56 56'39.3"N
SīkākMicrosoft Word - MK632_1.DOC
Apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 (grozījumi ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.632) Programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku
SīkākAizsargiepakojuma marķējums
Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākSaturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij
1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Lineārā algebra II 4.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju
SīkākTitle
Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākLDF-24LPP_ieksha.indd
LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera,
Sīkāk