Partita136.indd

Transkripts

1 LATVIJAS MŪZIKAS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU ASOCIĀCIJAS METODISKI INFORMATĪVAIS IZDEVUMS NR MARTS Lielvārdes Mūzikas skolas kolektīvs sirsnīgi sveic kora klases skolotāju Baibu Kleeri skaistajā dzīves jubilejā! Kad Baltkrievijā, Minskas 2.bērnu mū zikas skolā Aivars Broks iemēģināja klavvieres, es saratu, kādēļ es tik ļoti vēlējos braukt šajā braucienā. Jo, kā vienmēr, tā ir b lieliska iesēja dzirdēt Aivara klaviersēli. Un tad Jurim Vītumam gribās diriģēt, bet U mums dziedāt...un tā jau iekto reizi, m dodoties ieredzes amaiņas braucienā. d Un tā nav tikai ieredze no tām valstīm, uz U kkurām dodamies. Tā ir direktoru savstarējā ieredzes amaiņa, ieazīšanās vienam ar otru, jo ikdienā tas nemaz tā nav iesējams, o dzīvojot uz strādājot katram savā Latvijas d malā. Un es kārtējo reizi ārliecinos ar m to o, cik mēs esam atvērti, sarotoši, ideju ilni, enerģiski. Šoreiz tas ierādījās īaši ekstrēmā situācijā, kad iekļuvām Baltkrievie jaas utenī un bija aralizēta satiksme. Piecas sttundas avadījām neziņā, garā automašīnu riindā kaut kur uz šosejas, nezinot, cik ilgi vēl būs jāgaida, jāsēž, jānervozē. Vai tiksim a to šauro, no sniega iztīrīto joslu vienīgo, jo ārējās joslas ilnas ar smagajām mašīnām, kuras tur stāvēja simtiem, vieglās mašīnas, kuras jau bija ieutinātas. Bet mēs šajā laikā organizējām dzejoļu konkursu, balsojām ar smukākajiem un skanīgākajiem, uzturējām možu garu, jo sriedelēšana kā būtu, ja būtu vai un ja nu... jau neizmainītu situāciju. Galvenais tomēr ir attieksme ret lietām un notikumiem un nemaz jau nav tika viegli sarast, kurā brīdī ir tikai jāaļaujas, bet kurā brīdī ir jācīnās. Tā ir īaša gudrība, kura reizēm nāk no debesīm. Ja vien mēs aši to ieņemam. Ziema drīz beigsies, saulīte sildīs un viss lauks uz zels. Novēlu Jums riecīgas Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās svētkus! Ilze Dāve, redaktore Lielās Mūzikas balvas sožums un... liekulība Provinces mūzikas skolas edagoga iezīmes un desmit jautājumi izredzētajām ersonām. Noskatoties Lielās Mūzikas balvas (turmāk LMB) asniegšanas ceremoniju, mani ār ņēma tāda jocīgi duāla sajūta vai tas, ko es redzu un dzirdu šis ozitīvi otimistiskais acilājošais atriotiskais muzikālais runasrieks, dzīvesrieks un mūzikas rieks vai tā ir realitāte, šodienas īstenība vai tikai māns? Vai man tam visam iekrist, iemēroties, sajūsmā sākt alaudēt? Vai mums ir viss ideālā kārtībā ar tā saucamo lašo jēdzienu MŪZIKA? Vai ir viss kārtībā ar mūzikas nozari, mūzikas izglītību, instrumentālistu kvantitāti un kvalitāti, orķestru (ne)esamību, mūziķu emigrāciju, mūzikas edagogu iztrūkumu, aliekušo Latvijā mūziķu un edagogu restižu, kas vistiešākā veidā atsoguļojas atalgojumā? Vai mazas lauku mūzikas skolas edagogs vai direktors lej tagad rieka asaras ar redzēto un dzirdēto? Vai viņš jūtas agodināts, redzot, kā viņa kolēģis no citas lauku mūzikas skolas saņem Lielo Mūzikas balvu nominācijā Gada edagogs no Latvijas Valsts rezidenta, Ministru rezidenta vai, nu labi, kaut vai kultūras ministra vai izglītības un zinātnes ministra rokām? Nē, es un viņi nejutāmies agodināti, jo šādas LMB nominācijas nav (neskatoties uz mūzikas skolu un vidusskolu edagogu un direktoru lūgumu, tā netika iekļauta LMB). Kādu asaru viens otrs edagogs varbūt arī izsieda no sevis, tikai tai asarai laikam gan bija cits iemesls. Kāds tad? Atbilde uz šo jautājumu ir manis uzdotie desmit atklāti jautājumi Latvijas augstākstāvošām rīcībsējīgām lemjošām ersonām, kuras samērā kulā skaitā tika manītas LMB asniegšanas ceremonijā: 1. Vai Jums ir zināms, ka Lielās Mūzikas balvas ieguvēji ir rofesionāli mūziķi? 2. Vai Jums ir zināms, ka mūziķis ir vienīgā rofesija, kura secīgi ir jāagūst amēram gadus (agrāk 17 gadus) mūzikas skolā (6 8 gadus), mūzikas vidusskolā (četrus gadus) un mūzikas augstskolā (četrus gadus)? 3. Vai Jums ir zināms, ka mūzikas skolas veic kā minimums trīs funkcijas: 1) attīsta bērna intelektu, domāšanas loģiku un ātrumu, kā arī radošo un emocionālo sfēru, kas stiri vien noder viņa tālākajā dzīvē; 2) iemāca viņu sistemātiski un mērķtiecīgi strādāt (kas asargā bieži vien no liekās bezjēdzīgās klaiņošanas), kas arī lieti noder viņa turmākajā karjerā; 3) audzina kultūras cilvēku, mūzikas azinēju, amatieru kolektīvu koru, ansambļu, orķestru dalībnieku; 4) dod viņam muzikālo rofesionālo amatizglītību, bez kuras raktiski nav iesējamas tālākās mūziķa rofesionālās studijas? 4. Līdz ar to: vai Jūs jau nojaušat, ka bez mūzikas skolu astāvēšanas mūziķa rofesija un līdz ar to arī LMB astāvēšana Latvijā kļūst stiri vien roblemātiska 5. Vai Jums ir zināms, ka irms krīzes valsts ilnībā nodrošināja mūzikas skolu akreditēto izglītības rogrammu finansējumu, ašval dības ēku uzturēšanu un ersonāla atalgojumu, vecāki daļēji komensēja šīs izmaksas? 6. Vai Jums ir zināms, ka krīze tā iesaidoja Jūsu un Jūsu kolēģu loģisko lemtsēju, ka finansējums Latvijas mūzikas un mākslas skolām: no sākuma tika noņemts visār! (2009.gada vasara); ēc tam iešķirts tikai 30 rocentu amērā (2009.gada ēdējie četri mēneši); 2010., un 2012.gadā sastādīja 67 rocentus no neieciešamā; ašlaik finansējums ir 75 rocenti no vajadzīgā? 7. Vai Jūs sarotat, ka 75 rocentu finansējums nozīmē to, ka mūzikas skolas direktoram vai nu: 1

2 NOTIKUMS SKOLU ZIŅAS ATMIŅAS PAR PROESORU JĀZEPU VĪTOLU Star daudzām izcilām rakstura īašībām es sevišķi gribētu asvītrot rof. Vītola ārkārtīgo acietību, iecietību un objektivitāti. Vērtīgus vai mazvērtīgus skolnieku darbus visus rof. Vītols izskatīja vienlīdz uzmanīgi, neanicis laboja, askaidroja. Dažbrīd stingri izbāra ar aviršībām vai atkārtotām kļūdām, bet neskoojās ar atzinību, ja vien kaut kas bija uzrakstīts ietiekami labi. Nekad viņa sriedums nebija gara stāvokļa iesaidots, tādēļ arī audzēkņos liela ticība viņa vārdiem; katrs rofesora aizrādījums dziļi iegūlās atmiņā, katra atzinība sārnoja. Visās vietās kārtības un sistēmas mīļotājs, rofesors dusmojās ar avirši, nekārtīgi uzrakstītiem darbiem un sevišķi necieta ortogrāfijas kļūdas la # vieta uzrakstīts si bemols sagādāja rofesoram īstas,,zobu sāes. Prof. Vītola iezīmes, askaidrojumi nekad nebija sausi vai šabloniski, bet vienmēr asrātīgi, ilustratīvi. Lūk, dažas rof. Vītola humora ilnas iezīmes, kas uzglabājušās atmiņā. Iestājoties konservatorijā klavieru eksāmenā sēlēju star citu Šoēna Fantaisie Imromtu. Kā dažkārt bailēs skrienot kājas gandrīz neskar zemi, tā mani irksti toreiz uztraukumā vairāk lidoja a gaisu nekā a taustiņiem. Prof. Vītols beigās rasa:,,kādēļ Jūs esat tik avirša? Trīs notis nosēlēt, ceturto nomest zem klavierēm tas Jums tīrais nieks! Labrāt būtu tanī mirkī arī ati azudusi zem klavierēm, ja tas ko līdzētu, un kaut arī tā bija vairāk ārmērīga nervozitāte kā aviršība, līdz savam mūža galam laikam nevarēšu iesēsties ie klavierēm, neatcerējusies tai reizē sacītos rof. Vītola vārdus. Pirmās mazās relūdijas rakstot, jaunie,,meistari bieži jau dažās taktīs grib ielikt visu 2 savu,,gara lidojumu. Vienā no irmajiem darbiem mana,,tiekšanās uz augšu izaudās sevišķi lašā meldijas kāšanā 11/2 taktis divām oktāvām cauri! Profesors askatās uz darbu, askatās uz mani :,,Ja nu Jūs katrā ziņā gribat lēkt uz mēnesi, tad dariet to vismaz ar grāciju! Paskaidrojumos ar figurāciju rofesors brīdina nelietot ārgāju notis, kas traucē akorda noti:,,tā ir lieka ersona tramvajā! Vēl sliktāk, ja uz aizņemto vietu iet a ustoni, tad šī liekā ersona kutina sānus. Lielu uzmanību rofesors vērsa uz stila tīrību.,,chromatisms nevietā vai citi lieki izušķojumi ir krāsainas luatiņas uz frakas. Tāat lai forma būtu saturīga. Pretējā gadījumā rofesors saka:,,jūs man te visu laiku sakāt komlimentus un runājat gari un laši, bet ko Jūs īsti gribat ateikt, to neviens cilvēks nevar sarast. Audzēkņi, sevišķi ar straujāku temeramentu abalvotie, dažbrīd grūti noturami zelta vidusceļā. Dažs, iem., ne ar ko nevar ilgāk ar 1 2 taktīm uzturēties vienā toņkārtā. Prof, siests,,bremzēt :,,Vai Jūs atiešām nevarat nevienu stundu adzīvot mājās? Visu dienu Jūs skraidāt akārt no kafejnīcas uz kino, no kino uz oeru, no oeras uz cirku! Vēl sliktāk, ja kādam ilgu laiku atīk tikai viena toņkārta. Profesors skatās labu laiku, tad avisam noietni un kā ie sevis saka:,,kas Jums te ar interesantām modulācijām no sol mažora, caur sol mažoru uz sol mažoru?! Bieži un sevišķi ēdējos gados darbus varēju rakstīt tikai naktīs. Uz stundu aizskrēju ar neārrakstītu, neizkoriģētu darbu. Protams, grūti ašai salasīt, a starām klaviertechnikas neilnības dēļ ieviesās vēl arī nerakstītas notis... Prof. klausās, klausās, beidzot neiztur:,,nekā nesarotu! Tik slikti kā autors nesēlē neviens cits! un sēstas ats ie klavierēm. Nabaga,,autors aizmugurē dreb un svīst ar ortogrāfiju, ar trūkstošām taktssvītrām vai nošu kājām un beidzot ar visu muzikālo domu un formu; mēģina no rofesora akauša krāsas vai sēles rakstura uzminēt sriedumu un gatavs sairt atomos, ja atskanētu, iem.:,,tas ir, ragū! Ja rofesors sēlē nenervozējot, ar redzamu interesi atkārto kādu frāzi, šo to ārkoriģē, tad var jau atviegloti uzelot, un ja nu a starām atskan kāda atzinība, tad visi zina darbs skaitīsies ieņemts un, kaut arī vēl seko aizrādījums, ka vienai vai otrai vietai jāiet caur Dancigera ķīmisko tīrītavu, tas autora darba rieku vairs nemazina. Jaunais,,skaņdaris ar jaunu saru ķeras ie turmākiem uzdevumiem. Erika Freimane l. Fragments no grāmatas Graubiņš, J. (1944) Jāzes Vītols Raksti ar viņa dzīvi un darbu 80 gados; Rīga: Latvju grāmata, 495 l. Aicinām uz Akordeona dienām 2013 Rīgā! Lai oularizētu akordeonu kā instrumentu, lašāku ubliku ieazīstinātu ar šī instrumenta reertuāru un iesējām, arīlī aicinām uz koncertu ciklu Akordeona dienas 2013 Rīgā. Šāds asākums notiek jau iekto gadu; Akordeona dienu ietvaros notikuši daudzi akordeona mūzikas koncerti, lekcijas un meistarklases. Sākotnēji tas veidojās kā edagogu tālākizglītības rojekts, domāts akordeona sēles skolotājiem. Laika gaitā koncecija ir mainījusies tiek iedāvāta koncertu virkne vislašākajai auditorijai, akcentu liekot uz dažādu kolektīvu sadarbību. Jau ilgāku laiku koīgi rojekti tiek veidoti ar Kokneses Mūzikas skolas mācību orķestri, vadītāja Iveta Bērziņa, Ugāles Mūzikas un mākslas skolas mācību orķestri un RSP akordeonistu ansambli Ouss, vadītāja Karolīne Vancāne. Taču šogad dalībnieku skaits ir īaši kuls akordeoni noslēguma koncertā skanēs koā ar ūšaminstrumentiem, koklēm un kori! Būsiet mīļi gaidīti! Karolīne Vancāne Akordeona dienas 2013 Rīgā. Programma Sv. Pētera baznīcā (Skārņu iela 19) Atklāšanas koncerts. Dalībnieki: Rīgas Skolēnu ils akordeonistu ansamblis Ouss, vadītāja Karolīne Vancāne Mazā Ģilde (Amatu iela 3/5) Sadraudzības koncerts. Dalībnieki: Sanktēterburgas jaunrades ils ilsētas budžeta izglītības iestādes Izglītības centrs bērnu araugkolektīva Bajānistu orķestris solistu ansamblis, vadītāja Natālija Abajdulova, RSP akordeonistu ansamblis Ouss, vadītāja Karolīne Vancāne Lielā Ģilde (Amatu iela 6) Noslēguma koncerts. Dalībnieki: RPKIA kultūras ils Ziemeļblāzma PO Fanfara ansamblis, vadītājs Jānis Grahoļskis; koklētāju ansamblis Austriņa, mākslinieciskā vadītāja Iveta Tauriņa; jauniešu koris Accolada, vadītāja Oksana Čerkasova; Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas jauktais koris, vadītājs Kasars Vēvers; Kokneses Mūzikas skolas mācību orķestris, vadītāja Iveta Bērziņa; Ugāles Mūzikas un mākslas skolas mācību orķestris un RSP akordeonistu ansamblis Ouss, vadītāja Karolīne Vancāne. Koncertu vada JVLMA rofesore Ilma Grauzdiņa DŽEZS SKAN AUCĒ Mēs dzīvojam Latvijas dienvidu malā, Lietuvas ierobežā. Attālums līdz kaimiņu ilsētai Jaunakmenei Lietuvā 14 km, ir gandrīz tikat liels kā līdz novada kaimiņiem Bēnē. Pateicoties Latvijas Lietuvas ārrobežu sadarbības rogrammai Auces Mūzikas skola turina aizsākto sadarbības rojektu Kultūras identitātes saglabāšana Latvijas Lietuvas ierobežas reģionā caur mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem ( Cultural Identity, LLIV 301) ar Jaunakmenes Mūzikas skolu. Jau rojekta nosaukumā ietvertie jēdzieni kultūra, māksla, nacionālās identitātes saglabāšana norāda cik svarīga ir kultūrvides veidošana ierobežā, balstoties uz ašu sēkiem un intelektuālajiem resursiem. Projekta aktivitātes Latvijas un Lietuvas usē ir bijušas visdažādākās rokfestivāls, vasaras nometne un mūzikla iestudēšana, latviešu un lietuviešu tautas mūzikas koncerti, Brass forums un semināri meistarklases, Lietuvas Neatkarības dienas koncerts, ieaugušo izglītošanās mūzikā. Vēl gaidāms kamermūzikas festivāls veltīts Jāzeam Vītolam, mākslas lenērs un garīgās mūzikas koncerts rojekta noslēgumā. Turinot ieriekšējā rojektā iesākto, jau otro reizi notika džeza festivāls Vecauces ilī. Saglabājām arī irmajā festivālā iesākto formātu irmajā daļā muzicē rojektā iesaistīto skolu audzēkņi, bet otrajā viesi. Pateicoties Tāļa Gžibovska atbalstam jau otro reizi festivālā iedalījās Rīgas Doma kora skolas mūsdienu un džeza mūzikas nodaļas audzēkņi. Šoreiz mūs ieriecināja irmā kursa kombo grua Normunda Pieša vadībā. SKOLU ZIŅAS Madonas mūzikas skolā Esam izsludinājuši ieteikšanos uz 16. Latviešu mūzikas svētkiem Madonā, no gada 25. jūlija līdz 4. augustam. Turinot agājušajā gadā aizsākto tradīciju, arī šogad tiek iedāvātas meistardarbnīcas jaunajiem māksliniekiem, kuras notiks 4 kategorijās: Jaunajiem komonistiem, Toošajiem komonistiem, Latviešu mūzikas svētku simfoniskā orķestra dalībniekiem, Toošajiem izildītājmāksliniekiem. Ir izsludināts 3. Startautiskais Jāņa Norviļa jauno ianistu konkurss, kurš notiks Madonā no gada janvārim. Tas kā vienīgais no Latvijas konkursiem tiek oularizēts arī startautiskajā Alink Argerich fonda mājas laā htt:// argerich.org/ g g 3. Startautiskā Jāņa Norviļa jauno ianistu konkursa īašais viesis būs Vestards Šimkus, kurš atklās konkursu ar savu koncertu un būs viens no žūrijas ārstāvjiem. Konkursam aralēli noritēs klaviersēles edagogu seminārs un skolotājiem būs iesēja klausīties atklātās meistarklases un lekcijas, saņemot tālākizglītības aliecības ar 12 stundām. Turinājums no 1. l Pirmo reizi Aucē ciemojās Ventsils bigbends Renāra Lāča vadībā. Pirmajā daļā latviešu un lietuviešu bērni rādīja savu izratni ar džezu, tā valodu un ritmu, kas ir atšķirīgi no klasiskās mūzikas, kuru bērni ikdienā agūst mūzikas skolā. Solisti un kolektīvi muzicēja gan ar dziļu noietnību, gan azartu un rieku. Otrajā daļā viesi Rīgas Doma kora skolas audzēkņi rādīja, kāds ir ceļš uz meistarību džezā. Džeza izteiksmes līdzekļu ritma, imrovizācijas un, rotams, instrumenta tehnisko iesēju agūšana un ārvaldīšana kā amats džeza izratnes un fīlinga veidošanai. Savukārt Ventsils bigbenda vadītājs Renārs Lācis ārsteidza ar savu multiinstrumentālista, un konferansjē talantu. Sava muzikālā līdera iedvesmoti, kurzemnieki muzicēja ar rieku un aizrautību. Paldies lainajiem ils saimniekiem ar uzņemšanu un gardajām maltītēm! Vai būs arī trešais džeza festivāls? Mums liekas, ka labas tradīcijas ir jāturina. Sallija Bankevica, Auces mūzikas skolas direktore un rojekta koordinatore Sīkāka informācija ar abiem šiem asākumiem ieejama J. Norviļa Madonas mūzikas skolas mājas laā: htt:// sadaļās: Latviešu mūzikas svētki; J. Norviļa startautiskais jauno ianistu konkurss. Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skola un Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds J.Cimzes Valkas Mūzikas skolā no janvāra tuinās muzikālās trešdienas katru trešdienu notiek kāda instrumenta vai kora klases audzēkņu koncerts. 17. martā skolas audzēkņiem ārbaudījums iedalīšanās konkursā Talants Latvijai. Arīli mūzikas skola uzsāks ar tradicionālajām Cimzes dienām. Šogad uzsākam jaunu tradīciju Startautisko Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas atklāto instrumentālo ansambļu sēles festivālu ( šogad 2. arīlī dueti ). Cimzes dienu ietvaros Valkā dzirdēsim arī Ingas Šļubovskas un Ziemeļlatvijas kameransambli Livonija. Interesentus sagaida Austriešu mūzikas ēcusdiena un Cimzes dienu noslēgumā Valsts akadēmiskā kora Latvija koncerts. Netiek aizmirsti arī konkursi citās Latvijas mūzikas skolās. Tuvojas mācību gada noslēgums un, aralēli esošajām aktivitātēm, mēs metam skatienu jaunā 2013./2014. mācību gada notikumos. Kokneses Mūzikas skolā jau- a) jānodrošina visas akreditēto izglītības rogrammu rasības, maksājot edagogam tikai 75 rocentus no valstī noteiktās mēnešalgas ar slodzi tas ir, tikai 210 latus, kas ir diezgan roblemātiski; b) jāmaksā edagogam šī bargā Ls 280 mēnešalga, samazinot izglītības rogrammu saturu ar 25 rocentiem, rezultātā tik un tā samazinot edagoga koējo darba stundu atalgojumu ar 25 rocentiem? 8.Vai Jūs esat ieazinies ar: a) Ministru rezidenta Valda Dombrovska (ja Jūs esat Valdis Dombrovskis, tad lasiet aša) asludināto, ka Latvija ir jau veiksmīgi izkļuvusi no krīzes, b) tiem faktiem, ka šogad jau daudziem Latvijas ierēdņiem tika būtiski aaugstināts atalgojums? 9. Vai augstākminētais neliecina, ka Latvijas mūzikas un mākslas skolu akreditētās izglītības rogrammas beidzot vajadzētu nodrošināt ar atbilstošu finansējumu, bet tajos strādājošos edagogus kaut vai ar šiem likumā noteiktajiem treknajiem 280 latiem? 10.Vai Jūs asolīsiet, ka savā atbildē* neizmantosiet šo banālo, nerofesionālo un at cinisko argumentu valstī nav naudas!? Aivars Broks, mūziķis un edagogs (mācījies setiņadsmit gadus), administrators, sabiedriskais darbinieks nā mācību gada I semestris noslēgsies ar visai zīmīgu asākumu X Startautisko P. Čaikovska klaviermūzikas izildītāju konkursu. Zinot, ka skolotāji vēlas lānot savu darbu savlaicīgi, lūdzam līdz mācību gada beigām kādā no Partitas numuriem ievietot mūsu nolikumu. Vasara askries ātri, bet rudenī ķerties ie gatavošanās konkursam kādam varētu būt ar vēlu. Ar lūgumu, ātrāku avasari vēlot S. Cīrule Lielvārdes mūzikas skolas audzēkņiem un skolotājiem marta sākums bija darbiem bagāts un ražīgs. 6.martā Valsts konkursa Jaunais ianists reģionālajā konkursā iedalījās divi 3.klases audzēkņi Toms Antons (ed. Māra Sirmā) un Niklāvs Bašķis (ed.vēsma Graudiņa). Abi ianisti I gruā ieguva 3.vietu, un tika izvirzīti uz valsts konkursa finālu, kurš notiks 24.martā Rīgā. 9.martā Jāzea Vītola Latvijas mūzikas skolu koru un vokālo ansambļu konkursā Lai skan! Latvijas mūzikas akadēmijā iedalījās bērnu koris Lielvārde un divi vokālie ansambļi (diriģente Baiba Kleere, koncertmeistare Marina Kravčenko) klašu ansamblim F kategorijas uzvarētāja diloms. 13.martā Ogres mūzikas skolā vijolnieku duets Kristīne Anna Grīnuma un Dāvids Zaicevs (ed.dace Jauģiete, koncertmeistare Marina Kravčenko) iedalījās Latvijas 3

3 KONKURSS PĀRDOMĀM mūzikas skolu stīgu ansambļu konkursā MUSICA DA CAME- RA, kuru organizēja LMIIA. Paldies skolotājiem un audzēkņiem ar ieguldīto darbu! Lielvārdes mūzikas skolas direktors Antonijs Kleeris Vaiņodes Mūzikas skolā marts ir ļoti darbīgs mēnesis. Kā tradīciju esam ieviesuši marta Mācību koncertus rīkot koā ar audzēkņu vecākiem a izglītības rogrammām. Tā dodot iesēju vecākiem dzirdēt sava bērna uzstāšanos un arī citu audzēkņu sniegumu. Runājam ar vērtēšanas sistēmu skolā, izskaidrojam, kāēc tiek dots tieši tāds vērtējums, uzklausām vecāku ieteikumus, lai veiksmīgāk veidotos mūsu sadarbība. Lai iedalītos reģionālos konkursos, aralēli mācību koncertiem, rīkojām arī skolas konkursus. Šogad martā noorganizējām arī skolas konkursu solfedžo un mūzikas literatūrā. Audzēkņi komonēja dziesmas, koīgi izvēlējāmies labāko komozīciju, un labāko izildījumu. Sacentāmies ar erudītāko klasi mūzikas literatūrā, veiklāko nošu teksta lasītāju un recīzāko ritma gruu. Jau otro gadu ēc kārtas mācību gadu noslēgsim ar koncertuzvedumu, kurā iedalās visi skolas audzēkņi. Pavasaris Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā Otrais usgads E.Vīgnera mūzikas skolā ir iesācies veiksmīgi. Martā no Jāzea Vītola III Latvijas mūzikas skolu koru un ansambļu konkursa Lai skan... ar Lielo balvu atgriezās mūsu meiteņu koris Cantus (diriģentes Maruta Rozīte, Maruta Grigale, koncertmeistare Marta Ozoliņa). Kā astāstīja diriģente M.Rozīte, ceļš līdz uzvarai bijis grūts, jo bērni neārtraukti slimoja un līdz ēdējam brīdim īsti nebija zināms kora sastāvs. Tāēc jo lielāks rieks ar rezultātu! Cantus rogrammā bija iekļauts arī irmatskaņojums komonistes Maijas Einfeldes Vilku dziesmiņa ar M.Čaklā vārdiem. Kā atzina ašas koristes, mācību rocesā tā bijusi grūta, bet gala rezultātā ļoti interesanta un ievilcīga dziesma. Vēlam korim tikat skanīgas balsis arī turmāk! Ar savu sniegumu mūs ieriecinājuši arī skolas ūšaminstrumentu nodaļas audzēkņi. Lībekā (Vācija) III Startautiskajā saksofonistu konkursā savus sēkus ārbaudīja un meistarklasēs jaunas atziņas guva edagoģes Līgas Aleksandras Jāvaldes saksofona klases audzēkņi (koncertmeistare S.Pavloviča). Bet no VIII Kurzemes reģiona Mūzikas skolu ūšaminstrumentu nodaļu audzēkņu konkursa Saldū mūsu skolas ārstāvji visi atgriezās kā laureāti. Iegūtas sešas irmās, divas otrās un trīs trešās vietas. Par to aldies jāsaka edagogiem Hedai auziņai, Līgai Aleksandrai Jāvaldei, Valentīnam Vinokurovam, koncertmeistarēm Līgai Jūrmalei, Stellai Pavlovičai un rotams arī ašiem audzēkņiem! Savukārt valsts konkursa Jaunais ianists II kārtā Ventsilī adagoģes Līgas Jūrmales 3.klases audzēkne Elīna Petrika ieguva atzinību jaunāko klašu gruā. Turinās skolotājas S.Pavlovičas vadītais lekciju cikls Muzikālās trešdienas, kurās mēs uzzinām daudz jauna un interesanta ar Kuldīgas mūziķiem un ersonībām agājušajos gadsimtos. Pavasaris Kuldīgas mūzikas skolā ir iesācies aktīvi, arī turmākie lāni ir iesātināti. Un tad jau klāt beigšanas eksāmeni! Vēlam visiem rosīgu un veiksmīgu avasari! Vaira Leite E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas Teorētisko riekšmetu edagoģe MUSICA DA CAMERA 13. martā Ogres Mūzikas skolā izskanēja Latvijas mūzikas skolu stīgu ansambļu un stīgu orķestru konkurss MUSIKA DA CAMERA 2013, kuru organizēja Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija, atbalstīja Valsts Kultūrkaitāla fonds un Ogres Mūzikas skola. Konkursa skolu dalībnieku skaits liecināja ar skolu ieinteresētību asākumā un konkurss atīkami ārsteidza ar kolektīvu sagatavotību, augstu izildījuma rofesionalitāti un interesantu, ārdomātu reertuāru. Paldies ar to skolotājiem, diriģentiem un skolu vadībai ar darbu un atbalstu. Konkursā iedalījās 23 reublikas skolas no visiem valsts reģioniem: 26 dažādi ansambļi un 8 stīgu orķestri. Sevišķi bagātīgi ārstāvēts bija Vidzemes reģions. Žūrijas komisijas riekšsēdētājs Andris Riekstiņš vijolnieks, komonists, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas edagogs rezumējot konkursa norisi atzīmēja, ka, neskatoties uz komisijas garajām darba stundām, klausīties bija interesanti, jo kolektīvi ārsteidza ar daudzveidīgu reertuāru, radošu ieeju un teicamu izildījumu. Konkursa jaunatklājums Ziemeļkurzemes kamerorķestris Indras Sroģes vadībā. Andris Riekstiņš gandarīts, ka Latvijā veidojas un attīstās stīgu instrumentu kolektīvi, kuri tur cieņā mūzikas amatvērtības. Latvijas televīzijā roagandētā okultūra nesēj aizēnot atiesās vērtības mūzikā. Klausījāmies Jēkaba Mediņa Leģenda, Tālivalža Ķeniņa Noktirne, Volfganga Amadeja Mocarta Mazā nakts mūzika, Georga Frīdriha Hendeļa, Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Helmera Pavasara un citu autoru mūzikas ērles stīgu ansambļiem. Konkursa Musica da camera 2013 rezultāti : A grua viendabīgie stīgu ansambļi (19 ansambļi) ļ) l vieta J.Dūmiņa Baldones Mūzikas skolas Koklētāju ansamblis Ekosēze, ed.ramona Davidova; ll vieta Dobeles Mūzikas skolas čellu trio, ed.vija Embovica; lll vieta Valmieras Mūzikas skolas Vijoļu duets, ed. Maija Ozola; Atzinības raksts Mārues Mūzikas un Mākslas skolas vijolnieku ansamblis, ed. Anna Vitjuka; Atzinības raksts Ogres Mūzikas skolas stīgu ansamblis, ed. Laila Miglāne un Irēna Šonberga; Atzinības raksts Pārdaugavas Mūzikas un Mākslas skolas kokļu duets, ed. Inese Krauce; Atzinības raksts Salasils Mūzikas un Mākslas skolas vijolnieku ansamblis, ed. Kristīne Matule. B grua jauktie ansambļi (7 ansambļi) ļ) l vieta Dobeles Mūzikas skolas kamer amsamblis, ed. Vija Embovica; l vieta Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas Trio, ed. Velga Sokirka, Gunta Elksnīte,Tatjana Savicka; C grua stīgu orķestri ( 8 orķestri) l vieta Jāzea Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas Kamerorķestris Armonico, ed. Normunds Dreģis; ll vieta Ķekavas novada Jauniešu simfoniskā orķestra stīgu grua, ed. Pēteris Plūme; ll vieta Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas Kamerorķestris, ed. Mārtins Bergs. Atzīmēti: Daugavils Mūzikas vidusskolas edagogs Nikolajs Šļusars ar labāko latviešu tautasdziesmu motīvu adari; Jāzea Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas Kamerorķestris Armonico, ed. Normunds Dreģis ar lielisku Jēkaba Mediņa skaņdarba Leģenda izildījumu. Godalgoto vietu ieguvēji saņēma naudas balvas. Guntis Pļavnieks, Ogres Mūzikas skola Pārdomas ar klavieru konkursu Jaunais ianists Jelgavas mūzikas vidusskolā Pavisam nesen notika valsts līmeņa konkurss ianistiem Jaunais ianists, kas lika aizdomāties ar organizatoru attieksmi ret konkursa dalībniekiem, bērnu centības novērtēšanu un ar to, ko īsti gribam sasniegt. Pirmkārt, jau rodas tāda sajūta, ka nemākam lasīt. Ja konkursa nolikumā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka no katras skolas var iedalīties trīs audzēkņi, tad to arī vajadzētu ievērot. Jo reģionos ir daudz skolu, līdz ar to dalībnieku skaits ir liels, bet konkurss notiek vienu dienu. Pirmais sēlē desmitos no rīta, bet ēdējais jau vēlā vakarā. Bērni ir ārguruši, un arī žūrija vairs nesēj uztvert un objektīvi novērtēt sniegumu konkursa izskaņā. Ierosinu adomāt, ka varbūt var rīkot asākumu divas dienas, nevis vienu, lai tas nebūtu tik smagi konkursantiem un vērtētājiem. Vēl vēlos ievērst uzmanību tam asektam, ka bērni, kuri brauc iedalīties konkursos, koncertos vai citos asākumos, vēlas to atcerēties ar atīkamām atmiņām un arī iegūt kādu taustāmu ateicību ar centību. Paies laiks, un nu jau bijušais dalībnieks vairs neatcerēsies, ka tādā konkursā ir iedalījies, nebūs, kur at izlasīt nosaukumu. Ne jau visi var iegūt godalgotās vietas, ne visiem tiks aliecība ar to, ka viņš te ir bijis, bet ateikties ar audzēkņu centību vajadzētu katram. It īaši šajā datorizētajā laikmetā, ka daudzi bērni izvēlas labāk sēdēt internetā vai sēlēt sēlītes datorā, nevis ievērsties mūzikai un smagiem, ilgstošiem treniņiem. Mums visiem koā vajadzētu stimulēt Jāzea Vītola III Latvijas mūzikas skolu koru un ansambļu konkurss Konkurss ir noslēdzies! Palies visiem konkursa dalībniekiem ar dalību konkursā. Paldies konkursa atbalstītājiem. Konkursa Mazo balvu ieguva Ķekavas MS bērnu koris diriģente Vineta Litauniece. Latvijas Nacionālais centrs dāvina kolektīvam ieejas biļetes uz Sēlēsim oeru LNO, Mūzikas skolotāju asociācija dāvina Galaktiko dāvānu karti diriģentei. Konkursa Lielo balvu ieguva Kuldīgas MS koris, diriģente Maruta Rozīte, konkursa uzvarētājs saņem 300 Ls rēmiju un Mūzikas skolotāju asociācija dāvina Galaktiko dāvanu karti diriģentei. Diriģenta motivācijas balvu Jāzea Vītola dziesmu sējumus no Musica Baltica dāvina Ventsils MS kora diriģentei Rudītei Tālbergai. Katrai mūzikas skolas saņēma dāvanas no; Nacinālais Kultūras centra, dziesmas bērnu vokālajiem ansambļiem Rīgas Kalnu noslēumi Roberta Zuikas vīru kora Iz zobena dziesma CD, Musica Baltika Jāzea Vītola Poulāras latviešu tautas dziesmas adares bērnu korim, Latvijas Mūzikas akadēmija, Mūzikas akadēmijas mākslinieku ierakstu albūmu. Paldies, Jāzea Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vadībai, žūrijas komisijai, Mūzikas skolotāju katedras docētājiem, studentiem, tehniskajiem alīgiem ar atbalstu konkursa organizēšanā. Ar cieņu, Liene Batņa bērniem gribassēku iedalīties dažādās aktivitātēs, kā arī iedrošināt uzstāties ublikai un žūrijai. Tas nav viegli, it īaši bērnam! Ar vienu neareizu soli var anākt to, ka skolnieks vairs negribēs uzstāties nekur un nekad Vienkārši adomāsim, vai mēs strādājam tikai lusiņa dēļ, vai tomēr mēs veidojam jauno aaudzi mūzikai un dzīvei. Vēlos teikt aldies maniem kolēģiem ar alīdzību, sniegto atbalstu, konsultācijām, ar doto iesēju ārbaudīt savus sēkus startautiskos konkursos; ar to sajūtu, ka mēs visi veicam koīgu dvēselisku darbu; ar to, ka audzinām harmonisku, attīstītu jauno aaudzi un mācām mīlēt mūziku, savu skolu, savu valsti Gribu aicināt kolēģus dalīties ar savām izjūtām un riekšlikumiem. Pārdomas ēc Latvijas mūzikas skolu izglītības rogrammas Taustiņinstru mentu sēle Klaviersēle audzēkņu Valsts konkursa Jaunais ianists Valsts konkurss notiek reizi četros gados un tas ir viens no mehānismiem, kā izvērtēt jauno mūziķu sasniegumus valsts mērogā, kā arī noskaidrot rofesionālās ilnveides virzienus atverot visas edagoģiskās kometences. Nolikums šim konkursam tika izstrādāts un astirināts jau gada avasarī. Rudenī KNMC telās tikās visu reģionu mūzikas vidusskolu direktori un direktoru vietnieki, iedziļinoties smalkākajās niansēs. Nolikums tika ārskatīts un aktualizēts. Valsts konkurss tas ir mērķis ēc kā tiekties, mērķis, kur sasniegt labus rezultātus, mērķis, kur sevi arādīt, avērot ārējo kolēģu darbu un dalīties ieredzē... Tā tam vajadzētu būt. Diemžēl ēc Valsts konkursa II kārtas Jelgavas reģionā, kas norisinājās Jelgavas mūzikas vidusskolā gada 6. martā, daudzi aizbrauca mājās ar rūgtumu sirdī, neizratni ar notiekošā konkursa organizāciju un nogurumu visas dienas garumā. Konkursā iedalījās 54 dalībnieki no 15 reģiona mūzikas skolām. Viņu riekšnesumu vērtēja žūrijas komisija, kuras sastāvā bija tikai JMV ārstāvji. Katrai skolai jau laicīgi vajadzēja nosūtīt ieteikumu konkursam, uzrādot audzēkņa, edagoga vārdu, uzvārdu, skaņdarba nosaukumu un hronometrāžu. Vērojot konkursa norisi, tam visam nebija nekādas nozīmes jo konkursa dienā, audzēkņa uzstāšanās brīdī, netika nosaukts (ieteikts) ne audzēknis, ne edagogs, ne skaņdarbs...vai tiešām audzēknim uz skatuves bija jāiet kā inkognito ersonai? Vai jebkurš audzēknis mākslinieks nav elnījis, lai viņu vismaz iesaka? Sarotama varētu būt konkursa rīkotāju doma ietauīt laiku, nenosaucot skaņdarbus, komonistus utt., bet katrs audzēknis jau ir ersonība un nedrīkst viņu ignorēt. Laika tauīšanas dēļ arī riekštelā irms zāles, nebija neviena atbildīgā, kas sekotu līdzi, vai nākamais konkursa dalībnieks ir ieradies uz savu uzstāšanos. Tā teikt aši tiksiet galā! Arī neatkarīgs klausītājs, kurš ieradies uz konkursu nezin ne atskaņotāja vārdu, ne rogrammu. Viņš vienīgi var atšķirt vai tas ir uisis vai meitene Mūsurāt viņam ir tiesības zināt sauc mazo mākslinieku. Parasti šādai situācijai ir aredzētas rogrammiņas, kurās var ieazīties ar asākuma norises kārtību. Par laika organizēšanu ja tiek aizsūtīta skaņdarbu hronometrāža, ir iesējas arēķināt, sakārtot uzstāšanās laiku recīzi a minūtēm, nevis ar stundu nobīdi katrā gruā. Kā ozitīvu iemēru var minēt XVIII Latvijas mūzikas skolu Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izildītāju konkursu un daudzus citus konkursus, kas tiek rīkoti Latvijas mūzikas skolās Solītā A gruas laureātu aziņošana un sveikšana, kas ir ļoti svarīga bērnam, lai viņš saņemtu šo ublisko aliecinājumu, ka viņa uzstāšanās ir bijusi veiksmīga arī izalika... Žūrijas komisijai tajā laikā bija jāaēd... C gruas uzstāšanās sākās ar vairāk kā stundu kavēšanos ēdējā dalībniece, kurai ir tikai 13 gadi, savu uzstāšanos sāka lkst tukšai zālei un četriem nogurušiem žūrijas komisijas locekļiem. Protams, ka konkursa rezumējums, izvērtējums un abalvošana izalika...vairs nebija neviena, kas sētu sagaidīt žūrijas vērtējumu. Par konkursa rezultātiem mūsdienu tehnoloģijas laikmetā datorā ir iesējams dažu minūšu laikā saskaitīt unktus, veikt akoojumu, nevis jāgaida vesela diennakts, lai uzzinātu rezultātus. (Vērtējums katrai skolai tika nosūtīts tikai ēc 24 stundām, ceturtdienas vakarā lkst ) Un tagad būtu vērts arunāt ar attieksmi, kādu mēs veidojam savos jaunajos mūziķos. Vai Valsts konkurss ir tikai tāds ķeksītis, kas jānoorganizē? Kāēc ir vajadzīgs ieteikums ar laika hronometrāžu, ja laika lānošana netiek veikta? Vai usaudža vecumā (12 14 gadi) ir ierasta lieta muzicēt deviņos vakarā un gaidīt veiksmīgu sniegumu? Dažu konkursantu uzstāšanās laiks ruji tika ārkāts ēc nolikumā noteiktā. Vai laika limits attiecas tikai uz citām skolām, nevis uz JMV? (audzēknis nedrīkst ārkāt laika limitu, retējā gadījumā viņš tiek diskvalificēts...) Vai tiešām JMV ietrūka finanses, lai katram bērnam izsniegtu ateicību ar dalību Valsts konkursā? Reģiona skolu direktori būtu gatavi saviem audzēkņiem sagatavot ateicības rakstus, ja vien būtu bijusi ieriekšēja komunikācija ar konkursa rīkošanu. Vērtēšanas sistēmai ir jābūt atklātai vismaz klaviersēles edagogu zināšanai. Gribētos cerēt, ka notiks konkursa izvērtējums metodiskā semināra veidā, kurā tiktu risināti gan klaviersēles edagoģijas jautājumi, gan turmākā sadarbība star reģiona mūzikas skolām un ašu reģionu, jo riekšā taču nākamā un aiznākamā gada Valsts konkursi! Iecavas MMS direktore Ineta Pilverte Engures MMS klavieru nodaļas vadītāja Kaira Egle Vecumnieku MMS direktore Iveta Lavrinoviča Vecumnieku MMS Līga Oincāne Ozolnieku MS direktore Dina Tauriņa 4 5

4 MĒNEŠA JAUTĀJUMS KONKURSS MĒNEŠA JAUTĀJUMS ZVANA TOŅOS VIDZEMES CĪRULĪTIS Šā mēneša jautājums radās Baltkrievijas braucienā, kad Minskas mūzikas skolas direktors uzsvēra, ka no 80 edagogiem use ir bijušie audzēkņi un cik svarīgi ir skolas atmosfēra un mikroklimats. Tas man lika ārdomāt savu mūzikas skolu un tās ietekmi uz manu turmāko dzīves ceļu. Un tā nu es arī saviem līdzbraucējiem avaicāju, kādas ir viņu attiecības ar mūzikas skolu, kuru ir beiguši, kādas atmiņas ar skolu un skolotājiem. Un atbildes bija dažādas, daži at nevēlējās ar to runāt...bet atmiņas tomēr ārsvarā bija ozitīvas un bijušo skolotāju ietekme uz tālāko dzīvi daudziem ir bijusi ļoti nozīmīga. Līga Paukšte no Birzgales mūzikas Mana irmā mūzikas skola ir Ogres mūzikas skola. Par mācību laiku tajā un ieazītajiem skolotājiem es varu teikt tikai labus un atzinīgus vārdus. Viņi bija ne tikai mūzikas instrumentu sēles iemaņu ierādītāji, bet dzīves filozofi, laša redzesloka cilvēki, atbildīgi cilvēki. Atbildīgi ar katru savu audzēkni, jo sarata mūzikas mācīšanās ietekmi uz visu viņu dzīvi. Ogres mūzikas skolā es ar rieku atgriezos arī kā savā irmajā darba vietā. Gaisotne, kas nebija uzsiesti tendēta uz visaugstākajiem sasniegumiem, bet radoša un labvēlīga, sniedza visnoturīgākos rezultātus. Katrs edagogs novērtēja vadības uzticēšanos un sniedza savukārt atkal saviem audzēkņiem to labāko. Ogres mūzikas skola var būt lena, ka daudzi tās bijušie audzēkņi šobrīd ir vadītāji vai strādā ar edagogiem daudzās vēlāk nodibinātās mūzikas skolās un turina nest arī tur tradīcijas, kuras balstītas uz savstarējo cieņu un rofesionāliem amatiem. Dace Štrodaha no Mārues mūzikas un Par Kandavas mūzikas skolu atmiņas ašas labākās. Silvija Sotņika skolotāja ar lielo burtu, mācīja mūzikas teoriju un klaviersēli un ielika man tādus amatus, ka mūzikas vidusskolā šos riekšmetus aguvu bez roblēmām. Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas divus gadus strādāju Kandavas mūzikas skolā, līdz mainīju dzīvesvietu. Ineta Pilverte no Iecavas mūzikas un Beidzu Bauskas mūzikas skolu un, mācoties mūzikas vidusskolas ēdējā kursā, sāku strādāt un nostrādāju 25 gadus. Paldies mammai un skolotājiem, kuri mani iesieda darīt to, ko es tagad daru. Guntis Freibergs no Valkas mūzikas Mācījos Talsu mūzikas skolā, mani irmie edagogi ir alikuši vissiltākā atmiņā neatkarīgi no tā, vai viņiem bija augstākā izglītība vai nē Ernests Sūniņš, Pārsla Mediņa, Edvīns Dreiblats. Man milzīgi atika mācīties. Sodris Kačāns no Naujenes mūzikas Mācījos Krāslavas mūzikas skolā. Labas atmiņas ar saviem skolotājiem, uzturu ar viņiem kontaktus. Jānis Greckis bija mans klarnetes skolotājs un orķestra diriģents, viņš arī mudināja un ieteica mācīties tālāk mūziku. Aivars Tomiņš no Cēsu mūzikas vidus Beidzu Madonas mūzikas skolu, tā ir mana irmā izglītības iestāde, jo sāku tur mācīties irms visārizglītojošās skolas. Mans irmais direktors bija A.Kumsārs. Gita Aleksejeva no Bēnes mūzikas un Mācījos Alūksnes mūzikas skolā, kura arī mani iedrošināja mācīties tālāk mūziku. Secialitātes skolotāja bija Ligita Kehre, bet vissilgtākā atmiņā alicis R. Ādamsons ar mūzikas literatūras stundu noskaņām, kad klausoties mūziku, dega sveces, vīraks. Braucu no Lienas (30 km) un man kā bērnam tieši brauciens alicis atmiņā kā lielākais iedzīvojums. Antra Šķēle no Priekules mūzika Mācības sāku Rūjienā, bet abeidzu Ventsilī. Rūjienā toreiz tā bija Valmieras mūzikas skolas filiāle. Atmiņas jaukas. Diezgan amainījās skolotāji, bet bija interesanti.prātā alikušas skolotājas Anda Asīte, Aina Pivora, Māra Ozerska, Ilga Melbārde, Benita Zvirbule, Juta Kalniņa. Tagad tur jorojām strādā Juta Kalniņa un vēlos nodibināt ar skolu kontaktus, satikties ar manu skolas biedreni Antru Sloku. Ventsilī skolotāji mani mudināja mācīties tālāk teorētiķos, ieguvu arī klaviersēles secialitāti. Attiecības šobrīd ļoti jaukas, iesaistāmies kā reģionālā skola. Astrīda Ķetlere no Nīgrandes mūzikas Esmu beigusi Skrundas mūzikas skolu un alikušas ļoti labas atmiņas. Direktoram Jānim Āboliņam vēl jorojām var jautāt adomu un viņš maniem muzikālajiem kolektīviem ir koncertmeistars. Arī abeidzot mūzikas skolu, es tur atgriezos ie savas brīnišķīgās klavierskolotājas Ramonas Hartmanes. Gunta Boša no Alūksnes mūzikas Man bija lemts uzaugt Latgalē un mācīties Kārsavas bērnu mūzikas skolā, kuras direktors tajā laikā bija mans tēvs Gunārs Bošs. Kad bija ienācis laiks mums abām ar manu dvīņu māsu iet mūzikas skolā, bija vien jāsāk mācīties. Tajā laikā diemžēl nebija iesējams vēl izvēlēties savu saņu instrumentu. Ļoti gribēju sākt mācīties sēlēt flautu, bet nebija iesējams noirkt instrumentu. Tādēļ cerēju, ka varēšu aizstāt flautas sēli ar vijoļsēli, bet nebija skolotāja, kurš varētu mācīt. Atlika vien mācīties klaviersēli. Tā kā mājās mēs mācījāmies trīs māsas reizē, tad dēļ klavierēm reizēm notika lieli strīdi, jo nez kāēc visām vajadzēja mācīties vienlaicīgi! Bija, rotams, brīži, kad klavieres stāvēja klusas... Tēvs tajā laikā vadīja arī ūtēju orķestri. Mums tur bija jāsēlē arī ēc ilnas rogrammas un tā es iemācījos sēlēt trometi. Reiz man gadījās iedalīties kādā zonālajā mūzikas teorijas konkursā, kura žūrijā bija Ilma Grauzdiņa. Man tur ļoti aveicās, tiku at līdz valsts konkursam un tas ietekmēja arī manu turmāko izvēli. Uz savu bijušo skolu aizbraukt iznāk reti, jo tas ir samērā atālu, bet ar savu kursa biedreni Veru Krišāni, kura tagad turina vadīt Kārsavas mūzikas un mākslas skolu, uzturu jorojām sirsnīgas un draudzīgas attiecības. Vita Pinne no Ulbrokas: Mācījos Rīgas 1. mūzikas skolā kokles sēli. Mana skolotāja bija Teiksma Jansone, ie kuras mācījos arī Mūzikas akadēmijā un sēlēju viņas vadītajā koklētāju ansamblī Teiksma. Visus ārējos mūzikas skolas mācību riekšmetus mācījos ie skolotājas Valdas Butes. Tikai ateicoties Teiksmas neastrīdamajiem ieteikumiem, mācības turināju Jelgavas Mūzikas vidusskolā ie skolotājas Birutas Derumas. Jelgavas Mūzikas vidusskolā nostrādāju 13 gadus, skolotāja Biruta bija un arvien vēl ir mans labs draugs, mamma un māsa, kā arī kolēģe Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā. Koā ar Birutu vairāk kā 20 gadus dziedam un sēlējam ansamblī Rūta. Inita Pūķe no Babītes: Mācījos Jūrmalas mūzikas skolā. Kā es tur tiku? Skolotāja Irēna Štrause atnāca uz Majoru 8.gadīgo skolu, noklausījās bērnus un aicināja vecākus, kuru bērniem ir muzikālās dotības, lai nāk mācīties mūzikas skolā. Mamma mājā mums ar māsu avaicāja, vai gribam mācīties. Tā man jāateicas I.Štrausei, jo ēc tam viņa arī bija tā, kura aicināja Babītē dibināt mūzikas skolu, jo tobrīd tur bija Jūrmalas mūzikas skolas filiāle. Es ati nekad nebiju iedomājusies, ka būšu skolas direktore, mācīšu solfedžo, mācīšos Mūzikas akadēmijā. Tikai abeidzot Babītes vidusskolu, mēģināju stāties Mediņos, bet irmajā gadā neizturēju konkursu. Tā, aralēli darbam, mācījos. Savai klavierskolotājai Alisei Kārkliņai varu ateikties ar to, kas es tagad esmu. Daiga Ventniece no Ķekavas mūzikas Ventsils mūzikas skolā mācījos tikai kādus 4 gadus un šajā laikā vairākas reizes mainījās secialitātes skolotājs, varbūt tāēc nejutos īsti iederīga un bērnu skolas atmiņas ir diezgan fragmentāras. Lai gan, ateicoties tieši bērnu skolas skolotāju ieteikumam, izvēlējos turināt izglītību mūzikā. Par Ventsils mūzikas vidusskolu ir vislabākās atmiņas ģimeniska, brīva, atraisīta atmosfēra, radoša vide un sarotoši skolotāji, kas ļāva domāt ar savu galvu, neuzsiežot tam laikam raksturīgo ideoloģiju. Ingrīda Mužniece no Nītaures mūzikas un Mana irmā mūzikas skolas bija Alūksnes mūzikas skola. Pirmā klavierskolotāja Ina Java. Viņa bija jauna, atraktīva,radoša, tikko sākusi strādāt ēc studijām. Ina iedvesmoja mani edagoga rofesijai jau no 4.klases, ļaujot iedalīties un uzstāties dažādos konkursos un koncertos. Otra skolotāja mans edagoga araugs,skolotāja, ar kuru var jūsmot kā edagogu un lielisku cilvēku ir Ināra Kravale.Paldies Inai Javai un Inārai Kravalei. Sallija Bankevica no Auces mūzikas Cilvēku veido viņa dzīves ceļā sastatas ersonības. Jelgavas mūzikas vidusskolā man tās bija čella skolotāja Tatjana Furere, latviešu valodas skolotāja Gunta Micāne, orķestra vadītājs Mihails Glūzmanis un citi. Kad jaunības maksimālisms ir aiz muguras, rotam tā īsti novērtēt, cik svarīgas bijušas šīs mūsu dzīves tikšanās. Ilze Dāve no Gaujienas: Atzīšos, tādas ļoti siltas atmiņas neglabāju ar savu irmo Smiltenes mūzikas skolu, lai gan tajā ašā laikā leojos, ka esmu to beigusi. Star ilsētas bērniem biju tāds mazs lauku skuķis un skolotāji nebija tie, kas mani mudināja mācīties tālāk mūziku, jo, lai arī ietiekami muzikāla, biju arī bezgala liela sliņķe. To izdarīja mans tēva brālis Juris Dāvis, kurš ats bija beidzis gan konservatoriju, gan universitāti un skolas izlaidumā avaicāja, kādēļ gan es nedomāju tālāk turināt mācīties mūziku. Arī ar skolotāju nekad nesaņoju un jau bērnībā teicu, ka to nekad nedarīšu. Lai arī netālu dzīvoju, arī šobrīd man nav tādu īaši siltu attiecību ar savu bijušo skolu, lai gan tur šobrīd strādā daudzas manas skolas biedrenes. Tāda ir dzīve februāra vakarā Tukuma ev. lut. baznīcā skanēja Tukuma Mūzikas skolas labdarības koncerts Zvana toņos, lai alīdzētu savākt līdzekļus jauna baznīcas zvana izgatavošanai. Aizvadītajā novembrī Tukuma baznīcas lietošanā nodotais zvans atgriezās atakaļ Ēgļos. Toreizējais mācītājs A. Ustus ( ) ēckara gados anāca vienošanos ar ērglēniešiem, ka zvans uz nenoteiktu laiku tiek nodots Tukuma baznīcai, jo ašu dievnams kara laikā līdz druām bija noostīts. Tā kā Ērgļu dievnamu šobrīd atjauno, zvanu tukumniekiem nācās atdot īstenajiem īašniekiem. Par iederību liecināja arī attiecīgi izlietie uzraksti uz zvana. Par to šaubu nebija, kam ieder zvans. Ieriekšējos laikos Tukuma baznīcas zvani allaž tika atņemti un izmantoti militāriem mērķiem. Lai Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas tornī atkal no jauna skanētu zvana skaņas, mūzikas skolas kolektīvs nolēma sniegt savu muzikālo devumu akcijā Iezvani Tukumu, sagatavojot koncertrogrammu, kuru ar lielu uzņēmību un degsmi organizēja skolotāja Inguna Augsne. Baznīcas draudze ir izvēlējusies zvanu liešanas tradīcijām bagātu lietuvi Vācijā, kurā zvanu tiks liets bronzā, 400 kg smags un 87 cm diametrā. Klausītāju ilnajā dievnamā usotras stundas garumā muzicēja skolas audzēkņi, edagogi un absolventi, sniedzot krāšņu un sirsnīgu koncertrogrammu. Tajā skanēja ūšaminstrumentu un marimbas dažādie tembri, kokles dzidrās skaņas, vijoļu, klavieru un akordeonistu ansambļu sasēle, skolas kora riekšnesumi un arī Pikolo ašu mazāko audzēkņu riekšnesums. Koncerta noslēgumā skolas absolvente, toošā vokāliste Madara Ivane izildīja J.S. Baha āriju Quia resexit humilitatem, kura kā vēstījums mums atgādināja ar iecerēto skanīgo zvanu. Koncerts ir izskanējis, bet mēs ar saviem muzikālajiem sniegumiem esam devuši savu daļu jaunā zvana tašanai, lai tas ar skanīgo un dzidro skaņu iezvanītu Tukumā labas domas un darbus. Normunds Krūmiņš Š.g.28. februārī Cēsu Mūzikas vidusskolu ieskandināja jauno dziedātāju balsis no visas Vidzemes. Šeit jau otro gadu notika Vidzemes reģiona mūzikas skolu kora klases audzēkņu solo dziedāšanas konkurss. Šogad konkursam dots nosaukums Vidzemes cīrulītis, rosinot asociācijas ar ašu agrāko dziedātājutniņu Latvijā. Konkursa mērķis bija veicināt audzēkņu interesi ar solo dziedāšanu, alašināt reertuāru ar latviešu komonistu skaņdarbiem un azināt labākos reģiona dziedātājus. Cēsīs bija ieradušies 52 jaunie mākslinieki no desmit Vidzemes reģiona mūzikas skolām: Smiltenes, Ogres, Valkas, Valmieras, Alūksnes, Staiceles, Strenčiem, Gaujienas, Nītaures, Cēsīm. Dziedātāji konkursā izildīja latviešu tautas dziesmu bez avadījuma un latviešu komonista oriģināldziesmu. Konkursantus vērtēja žūrija, A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas vokālās klases edagoģes: Elga Tiltiņa (riekšsēdētāja), Dace Balode, Aija Putniņa. Lūk, arī viņu ārdomas ar konkursu! Dace Balode: Atšķirībā no ieriekšējā gada, jūtama un dzirdama izaugsme jauno mākslinieku riekšnesumos. Uzlabojusies intonācija, bērnos jūtama ašārliecinātība un vēlme dziedāt ublikai. Blakus vokālajam sniegumam, iedomāts ar skatuvisko tēlu, kustībām un dziedājuma niansēm. Vēlams, vecākajām gruām izvēlēties atbilstošu reertuāru, lai tēla un mūzikas atklāsme salūstu ar audzēkņa sējām un domāšanu, ieredzi un muzikalitāti. Dažu skolu audzēkņu izildījumos dzirdama edagogu lielā ieredze un rasme strādāt ar bērnu un usaudžu balsīm, it īaši veidot dziedājumu augstā ozīcijā. Vēl jorojām liels aicinājums ir komonistiem rakstīt dziesmas ar bērniem atbilstošām iesējām, raksturiem, balss īatnībām. Šādi konkursi dod ieredzi un rasmju azināšanos audzēkņiem, edagogiem un koncertmeistariem. Liels aldies ar audzēkņu sagatavošanu! Elga Tiltiņa: Šis konkurss jau kļuvis oulārs un guvis atzinīgu vērtējumu no edagogiem un audzēkņiem. Organizatori, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, ar galveno uzdevumu uzskata: azināt reģiona silgtākos talantus, veicināt ieredzes amaiņu star skolu edagogiem, veidot koīgas koncertrogrammas, kā arī veidot ciešāku sadarbību ar vidusskolas edagogiem un audzēkņiem,organizējot koncertus un meistarklases. Pašreizējo bērnu vokālo un citu muzikālo norišu vidū šis konkurss ir īašs ar to, ka tajā nav aredzēts skaņu astirinošu ierīču lietošana. Bērni dzied bez mikrofoniem un fonogrammām. Konkursa dalībniekiem jāizilda 2 dziesmas, no kurām viena latviešu tautas dziesma jādzied bez avadījuma, ar ko lieliski arāda rasmes atstāvīgi muzicēt un noturēt recīzu intonāciju. Šis asākums daudziem bērniem ir stabils iedrošinājums un nākošais solis ceļā uz nākošiem sasniegumiem, kā arī lieliska iesēja amainīties ar mūzikas materiālu, aildinot reertuāru, gūt jaunu ieredzi un atziņas, veidot kontaktus ar mūziku mīlošiem vienaudžiem. Prieks, ka uz konkursu savus audzēkņus bija atvedušas AKCMV Vokālās nodaļas jaunās dziedātājas un edagoģes Sabīne Krilova un Linda Berkule. Aija Putniņa: Tas bija ļoti atīkams iedzīvojums, bērnu balsis tomēr ir kaut kas īašs... Vislabāko iesaidu atstāja tie dziedājumi, kur bērni bija dabiski, aizrautīgi, aši riecīgi ar savu varēšanu. Domāju, ka tas arī ats svarīgākais edagoga uzdevums anākt, lai ir rieks dziedāt! Lielākoties šķita, ka tā arī ir, lai gan daži bērni ar skaistām balsīm izklausījās ārāk noraizējušies. Bet, tas droši vien, ir diezgan subjektīvs sriedums. Vēl ar bērnu vecumu klasēs. Cik sarotams, tie ir visai dažādi ne visi sāk 1.klasi mūzikas skolā 7 gadu vecumā. Līdz ar to ieteikums: dalīt uzstāšanos a vecuma gruām nevis klasēm. Lai izdodas turmāk! Lauma Gaile Vidzemes reģiona mūzikas skolu metodiķe Visi konkursa rezultāti ublicēti un 6 7

5 INTERVIJA Cik man zināms, bijušais Valkas mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs ir ar vislielāko stāžu šajā amatā 44 darba gadi, bet skolotāja amatā 50. Kā skolotājs viņš darbu turina jorojām. Viņš ir izdevuma Partita idejas autors un ilggadīgs tā redaktors (no 1997.gada novembra). Intervija notiek 16.martā, tieši Gunta vārda dienā, autobusā, ar kuru irms brīža veiksmīgi bijām izkļuvuši no Baltkrievijas uteņa. Pastāsti, ar savām sākuma skolas gaitām? Mācījos mazā skoliņā Dundagas akārtnē Nevejas 4 gadīgajā amatskolā, kuras sen vairs nav. Tad mācījos Dundagā un, kad Talsos atvēra mūzikas skolu, sāku mācīties tur. Vecāki nebija ar mūziku saistīti, bet brālēni dziedāja un sēlēja akordeonu visos saviesīgajos vakaros, tas man ļoti atika, klausījos un sēdēju ie viņiem kā ieliis. Tādēļ vecāki man atļāva doties uz mūzikas skolu Talsos. Iestājos akordeona klasē, dzīvoju ie radiem 3 kilometrus no Talsiem un divas reizes nedēļā saviem sēkiem stieu smago instrumentu uz skolu un atakaļ. Man ir ļoti siltas atmiņas ar šo skolu, ar tās iedibināto kārtību. Man atika mūzika, es biju centīgs skolnieks. Pēc amatskolas beigšanas iestājos Ventsils mūzikas skolā flautas klasē. To beidzot 1962.gadā mēs 5 studenti devāmies uz Kazahstānu strādāt. Tur abiju usgadu, darbojos ar vokālajiem ansambļiem, jo flautu tur visār neazina. Kamēr bija ražas novākšanas sezona, akordeona avadījumā ar vokālajiem ansambļiem braucām izklaidēt ražas novācējus. Sezona beidzās un varēju doties atakaļ uz Latviju, kur man iedāvāja darbu Stučkā, Valmierā un Valkā. Es izvēlējos Valku, jo mani kā svešinieku tur ļoti sirsnīgi uzņēma, kā nebija ne Valmierā, ne Stučkā. Tā no 1963.gada 1.janvāra sāku strādāt kā skolotājs, bet no 1968.gada direktors. Pa vidu armija un Konservatorija neklātienē. (turinājums no grāmatas Jāzes Vītols raksti ar viņa dzīvi un darbu 80 gados, rediģējis Jēkabs Graubiņš, izdota Agāds Latvju grāmata Rīgā, 1944.gadā) Kā jau minēts, rofesora askaidrojumi allaž bija recīzi, lakoniski. Tā, runājot ar amazināta ievadsetakorda enharmonismu un daudzajiem avērsumiem, viņš iemetina:,,redziet, tas ir kā kaķis: met viņu kaut vai no iektā stāva viņš vienmēr krīt uz kājām Bet kur un kā šo setakordu izlietāt, rofesoram arī ir zīmīgs norādījums: Lietājiet viņu nevis kā maizi ie kāostiem, bet kā kūku ie šokolādes. Pēc rakstītiem iemēriem un iezīmēm šā akorda sirds, dvēsele un daba tad auditorijai bija arī neārrotama un skaidra. Tādu un tamlīdzīgu iemēru Vītola skolnieki varētu atzīmēt simtiem, tāat kā aforismus, ar kuriem rofesors mēdza rotāt savas iezīmes un aso zīmuli, labojot un kritizējot nākamo skaņražu INTERVIJA Tavs direktora darbs? Par sevi varu teikt, ka vārds direktors man ir bijis mazsvarīgs, bet ats darbs man atika jau no irmās dienas. Man neatīk vārds ašnovērtējums, bet askatoties atakaļ varu teikt, ka esmu iedibinājis daudzus asākumus un tradīcijas, kuras turinās vēl šobrīd. Cimzes dienas notiek jau vairāk kā 30 gadus un ceru, ka tām būs arī ilgs turinājums. Man atīk arī, ka bērni iedalās konkursos un festivālos. Par direktoru nostrādāju 44 gadus. Pārtraukt direktora darbu alīdzēja bezjēdzīgās cīņas ar finansējumu. Laimīgi var būt tie direktori, kuri ar lenumu var teikt, ka ir saglabājuši visas stundas skolā un ietrūkstošo finansējumu iešķir ašvaldība. Diemžēl ir skolas, kurām ašvaldības daudz nealīdz. Uzskatu, ka vecā mācību sistēma būtu saglabājama, tikai ar nelielām izmaiņām. Man ilnīgi nav ieņemams stundu samazinājums instrumentu sēlē. Katrs vecāks, kurš savu bērnu atved uz mūzikas skolu, vēlās lai bērns iemācītos kādu mūzikas instrumentu, un tam ir neieciešamas vismaz 2 stundas nedēļā. Jorojām strādāju ar flautas un sitaminstrumentu sēles skolotāju un man ir 12 audzēkņi. Vai bērni arī turina mūzikas jomu? Mani bērni arī mācījās mūziku meita Evija beidza bērnu skolu, dēls Aivis Mediņskolā vijoļsēli. Jaunākais Guntars visirms sāka mācīties mākslas skolā, bet nevarējām ģimenē bez ievērības atstāt bērnībā dzirdētu notikumu, kad mazais Guntars rotaļājoties savā nodabā dungoja melodijas no Geršvina rasodijas, kuru uz klavierēm vingrinājās brālis Gints E.Dārziņa mūzikas skolas audzēknis. Saratām, ka te kaut kas jādara...bet kādu instrumentu lai sēlē? Es gribēju, lai sēlē trombonu, ats Guntars saksofonu, mamma sitaminstrumentus. Kas tādā cīņā uzvarēja?... Laikam jau nekļūdījāmies, jo viss labi uzreiz adevās. Ir liels rieks ar Guntara anākumiem, tas ir anākts ar ārkārtīgi lielu darbu, viens ats Prof.J.Vītola humors un aforismi darbus. Jāsaka, ka Vītola stundās norisinājušies daudz un dažādi dialogi, no kuriem zīmīgākos un tos, ko saglabājusi atmiņa un liecinieki, gribētos šeit atzīmēt. Pie Dancigera! Kādam audzēknim, kura darbi harmonijā allaž stiri kvintaini un,,oktāvaini, rofesors sēlējot sevišķi izceļ nerātno vietu un jauta:,,dzirdiet? Nē!,,Nu, tad ejiet ie Dancigera! (domāts ausu dakteris). Korālis un tautasdziesma. Kāds cits kollēga tai ašā laikā uzsāk disutu ar kvintām visār, kaut arī harmonizē vēl korāli stingrā stilā. Viņš domājas ašu rofesoru ieķēris kvintu grēkā un abailīgi norāda uz tā harmonizēto t. dz. Zinu, zinu tēva sētu, kuras kadencā sastoamas veselas trīs līdzteku kvintas.,,tas, mīļais kungs, ir skaistas kvintas, rakstiet arī jūs, bet tikai ne korālī! Romance vai menuets? Formu klasē jauns skaņradis sēlē rofesoram kādu sacerējumu trīs Izdevējs: Latvijas Mūzikas izglītī bas iestāžu asociācija. Redaktore: Ilze Dāve Sagatavots un iesiests: SIA Ulma Redakcija ar ievietoto rakstu saturu neatbild. Materiālus iesūtīt līdz katra mēneša 10. datumam elektroniskā formātā uz e asta adresi: ilze.dave@gmail.com talants neko nedotu. Un Guntaram bija un ir līdz šim abrīnojamas darba sējas. Bieži gadās dzirdēt no vecākiem, kuri sūta savus bērnus mācīties mūzikas skolā, izteikumu mēs neesam mūziķi un bērnam alīdzēt nevarēsim. Es gribu uzsvērt, ka vecāki var ļoti daudz alīdzēt, jo jebkurā mūzikas skolā ir daudz talantīgu bērnu, bet darbasēju gan ietrūkst. Un tieši te svarīga ir vecāku klātbūtne, kuriem jāatrod ieeja, kā ārliecināt bērnu trenēties un mācīties. Pastāsti ar Partitas sākumu? 1997.gada novembrī, irmajā asociācijas sēdē (toreiz vēl direktoru asociācija) nolēma izdot koīgu laikrakstu. Mans mērķis bija mēģināt atsoguļot visu Latvijas mūzikas skolu dzīvi un notikumus. Biju ārliecināts, ka Partitā būtu jāatsoguļo visu konkursu nolikumi, to rezultāti, lai to varētu visu vienkous saglabāt, redzēt un lasīt. Pārdomas ar šodienas notikumiem? Žēl, ka tie darboņi, kuriem būtu jārūējas ar to, lai mūzikas skolās noturētos mācību līmenis, būtu labvēlīga radoša gaisotne, metodiskā alīdzība, nodarbojas ar muļķībām ar to domājot neamatotas, nevērtīgas reformas. Asociācijai ret šīm nejēdzībām ir jācīnās un tas rasa lielu enerģiju un laiku. Paldies Asociācijas domei, kura aktīvi darbojas un cīnās ar to, lai saglabātu esošās vērtības. Visirms jau vislielākā atzinība domes riekšsēdētājam Aivaram Brokam, viņa milzīgajai aktivitātei.. Šī cīņa ar mūzikas edagoģijas vērtību saglabāšanu turinās jau vismaz 10 gadus, neskatoties uz to, ka visos līmeņos Kultūras ministrijā, at Saeimā ir ersonas, kuras mūsu valstī ir ieguvušas mūzikas izglītību. Nav jūtams atbalsts, vai arī neko nevar, vai negrib izdarīt Novēlējums Partitas lasītājiem. Saglabāt otimismu, nekad nenoniecināt to kas mūzikas mācīšanas rocesā izveidojies vairāku desmitu gadu laikā. Prast graudus atsijāt no elavām. ceturtdaļtaktī. Raksturā romance, nokturns vai arī komozīcija ar kādu citu tamlīdzīgu virsrakstu. Kad ēdējais akords izskanējis, rofesors jautā:,,kas tas būtu? Menuets!,,Dejotājs es neesmu, tādēļ tik vēlu tiku ie sievas, bet to nu gan es jums varu ateikt, menuets tas nav! Džentlmens ar atogātu vesti. Vītols lasa kāda audzēkņa jaunāko ousu, kurā tas gribējis būt stiri brīvs harmoniju izvēlē un modulācijās. Iemetis acis irmajās taktīs, rofesors brīdi klusē, tad nosaka: Nezinu, kā būs tālāk, ja jau ašā iesākumā Jūs atļaujaties staigāt ar atogātu vesti. Oriģinullus. Par tām ašām meklētām un samocītām kāda cita īatnējām harmonijām rofesors izsaka savu neatiku:,,jūs meklējat Oriģinallus, Oriģinellus, bet atnesiet man oriģinullus akordus. Turinājums sekos 8