EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

Transkripts

1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (DII) LV LV

2 KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (DII) 1. IEVADS Ar Eiropas Parlamenta un Padomes gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu 1 (turpmāk DII regula ) izveido vienotu sistēmu salīdzināmu darbaspēka indeksu sagatavošanai un nosūtīšanai Eiropas Savienībā. Komisija (Eurostat) publicē ceturkšņa ziņu izlaidumus par darbaspēka darba stundas izmaksu indeksu 2. Pilnīgi dati ir pieejami internetā saimnieciskās darbības un darbaspēka izmaksu sastāvdaļu dalījumā. Papildus indeksa datiem publicē gan ceturkšņa, gan gada pieauguma rādītājus. Komisija gada jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1216/2003 3, ar ko detalizētāk noteica indeksa nosūtīšanas kārtību, veicamās konkrētās (sezonālās) izlīdzināšanas un valstu kvalitātes ziņojumu saturu. Pēc tam gada martā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 224/ Ar to groza Regulu (EK) Nr. 1216/2003 un paplašina darbaspēka izmaksu indeksa darbības jomu, attiecinot to uz visām saimnieciskajām darbībām NACE 1. red. L, M, N un O sadaļā. Ar šo paplašinājumu iekļauj arī ārpustirgus pakalpojumus, kas veido lielāko daļu no šīm sadaļām un kuriem salīdzinājumā ar tirgus pakalpojumiem var būt atšķirīga dinamika gada augustā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 973/ Lai īstenotu saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju NACE 2. red., ar šo regulu grozīja vairākas regulas par īpašām statistikas jomām, tostarp par darbaspēka izmaksu indeksu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 450/ pantu Komisijai reizi divos gados jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentā un Padomē. Ziņojumā jo īpaši būtu jāizskata DII datu kvalitāte. Šis ziņojums attiecas uz DII datu nosūtīšanām no gada 3. (pārskata) ceturkšņa līdz gada 2. ceturksnim. Regulas (EK) Nr. 1216/2003 I pielikumā ir definēta darbaspēka izmaksu indeksa kvalitāte, ievērojot šādus aspektus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums un punktualitāte, pieejamība un skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība un pilnīgums. Tāpat kā iepriekšējā ziņošanas periodā precizitāte, pieejamība un skaidrība ir apmierinoša. Tāpēc šajā ziņojumā uzmanība tiks pievērsta atbilstības un aptvēruma uzlabojumiem un aplūkota saskaņotība ar nacionālo kontu datiem un salīdzināmība attiecībā uz datiem, kas izlīdzināti, ņemot vērā darba dienu skaitu. Īpaša uzmanība ir pievērsta datu nosūtīšanas OV L 69, , 1. lpp. Ceturkšņa ziņu izlaidumus publicē datumos, kas noteikti izlaidumu kalendārā; tos var atrast Eurostat tīmekļa vietnē ( Komisijas gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1216/2003, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 169, , 37. lpp.). Komisijas gada 1. marta Regula (EK) Nr. 224/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1216/2003 saistībā ar ekonomiskajām darbībām, uz kurām attiecas darbaspēka izmaksu indekss (OV L 64, , 23. lpp.). Komisijas gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007, ar ko groza dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, lai īstenotu NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (OV L 216, , 10. lpp.). LV 1 LV

3 punktualitātes problēmai un par vēlu nosūtītu datu ietekmei uz publicēto Eiropas agregātu kvalitāti. 2. VISPĀRĪGS PROGRESS KOPŠ IEPRIEKŠĒJĀ ZIŅOJUMA Galvenās pārmaiņas, ko ieviesa gadā saistībā ar jauno NACE 2. red. klasifikāciju un ārpustirgus pakalpojumu iekļaušanu, ir aprakstītas gada ziņojumā 6. Kopš pēdējā ziņojuma ir panākts progress vairākos konkrētos jautājumos. Kopumā darbaspēka izmaksu indeksa (DII) pieejamība un kvalitāte turpināja uzlaboties. Progress panākts, nodrošinot sezonāli izlīdzināto datu pieejamību tādā mērā, ka tuvākajā nākotnē sezonāli izlīdzinātais DII varētu kļūt par galveno atsauces materiālu Eurostat preses paziņojumos, kā tas jau ir citu makroekonomisko statistikas datu gadījumā, kurus apkopo mazāk nekā reizi gadā. Arvien vairāk valstu kvalitātes ziņojumu tiek iesniegts laikā, un gandrīz visas dalībvalstis tagad reizi ceturksnī sniedz metadatus, paskaidro datu pārmaiņas un sniedz noderīgu pamatinformāciju. Galvenokārt pateicoties tam, ka uzlabojušās laikrindas par nostrādātajām stundām, ko turpina stingri uzraudzīt, ir samazinājies indeksa nepastāvība. Viena no jomām, kurai pēdējo divu gadu laikā veltīts vairāk uzmanības, ir darbaspēka izmaksu indeksa saskaņotība ar citiem darbaspēka izmaksu statistikas datiem, īpaši ceturkšņa nacionālo kontu datiem. Tika analizēta saskaņotība gan no teorētiskā, gan empīriskā viedokļa, un rezultāti ir apspriesti ar dalībvalstīm. Komisija (Eurostat), izmantojot aplēses, kurās plaši izmantots darbaspēka izmaksu indekss, ir uzlabojusi arī savlaicīgu datu pieejamību par darba stundas izmaksu līmeņiem. No lietotājiem saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes par šo jauninājumu. Dalībvalstis bija iesaistītas šajā procesā, un notika pieredzes apmaiņa. Lai gan notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr ir vairāki jautājumi, pie kuriem dažām dalībvalstīm vēl jāstrādā, lai pabeigtu saskaņošanas procesu. Šos jautājumus aplūkosim turpmākā tekstā. Dalībvalstis ir nodrošinājušas un uzturējušas vajadzīgo infrastruktūru DII sagatavošanai, savukārt Komisija (Eurostat) ir uzturējusi un pilnveidojusi sistēmu, kas ļauj savlaicīgi saņemt, pārbaudīt, apstrādāt, uzglabāt un izplatīt darbaspēka izmaksu indeksa datus. Šie procesi sāka pilnībā darboties gadā, un tos pastāvīgi pārskata un atjaunina. 3. KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA UN IETEKME UZ EIROPAS AGREGĀTIEM 3.1. Atbilstība Pārmaiņas darbaspēka izmaksās par nostrādāto stundu ir būtisks rādītājs, ka izmanto, lai analizētu īstermiņa un vidēja termiņa ekonomikas attīstību. Komisija un Eiropas Centrālā banka darbaspēka izmaksu indeksu par nostrādāto stundu (kas atspoguļo īstermiņa darbaspēka izmaksu pārmaiņas) izmanto, lai novērtētu iespējamo inflācijas spiedienu, ko izraisa pārmaiņas darba tirgū. Indekss savlaicīgi jāaprēķina katrai dalībvalstij, visai ES un euro zonai. Turklāt darbaspēka izmaksu indekss ir nepieciešams sociālajiem partneriem sarunās par algām un pašai Komisijai, lai uzraudzītu darbaspēka izmaksu īstermiņa pārmaiņas. 6 COM(2011) 102. LV 2 LV

4 Darbaspēka izmaksu indekss (DII) ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem (PEEI) 7. Līdzās pieprasījumam pēc informācijas par procentuālajām ceturkšņa darbaspēka izmaksu pārmaiņām, ko mēra ar DII, aug interese par darbaspēka izmaksu datiem absolūtā izteiksmē (euro stundā). Eurostat gada aprīlī pirmo reizi publicēja agrīnās aplēses par darba stundas izmaksām euro un valstu valūtās par gadu. Šīs aplēses balstījās uz galvenajiem gada darbaspēka izmaksu apsekojumā iekļautajiem rādītājiem, kurus ekstrapolēja, attiecinot uz gadu un izmantojot sezonāli neizlīdzinātos DII datus. Aplēses apmierināja lietotāju lielo pieprasījumu pēc savlaicīgas un pilnīgas informācijas par darba stundas izmaksu līmeni. Komisija ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes par šādu DII datu izmantojumu, un vairāki lietotāji ir pauduši savu ieinteresētību saņemt datus NACE sadaļu, kā arī izmaksu sastāvdaļu dalījumā. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, Eurostat patlaban ievieš regulāru sagatavošanas vidi ar mērķi pilnībā izmantot pieejamo DII informāciju. Dalībvalstis ir iesaistītas un arī turpmāk būs iesaistītas visu lēmumu pieņemšanā par šīs publikācijas aspektiem Punktualitāte un pārskatīšanas Dalībvalstu datu nosūtīšanas punktualitāte nav uzlabojusies kopš iepriekšējā ziņojuma gadā. Vairāku iemeslu dēļ dažos ceturkšņos vairākas dalībvalstis DII nav sniegušas laikā (70 dienas pēc pārskata ceturkšņa). Punktualitāte ir ārkārtīgi svarīga, jo datu sniegšanas kavējumi nozīmē, ka Eiropas Savienības un euro zonas agregātos jāizmanto aplēses. Pēc tam tas var izraisīt nevajadzīgas un apjomīgas pārskatīšanas. 1. attēlā parādīti pieejamie dati (kā daļa no ES kopējiem darbaspēka izmaksu līmeņiem euro) par katru ceturksni laikā, kad sniegts preses paziņojums. 1. attēls. Pieejamie DII dati preses paziņojuma laikā, % no ES kopējā darbaspēka izmaksu līmeņa euro Dažas dalībvalstis (Vācija, Luksemburga, Malta, Polija un AK) laika periodā no gada 3. (pārskata) ceturkšņa līdz gada 2. (pārskata) ceturksnim vienreiz nosūtīja datus ar kavēšanos. Šā ziņojuma tapšanas laikā nevienai no šīm dalībvalstīm nebija strukturālas problēmas ar DII datu savlaicīgu sagatavošanu un nosūtīšanu. Gan Beļģija, gan Īrija divas reizes attiecīgajā periodā savlaicīgi nenosūtīja datus, savukārt Grieķija četras reizes. Lai gan 7 COM (2002) 661, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par euro zonas statistiku. LV 3 LV

5 problēmas, kas neļāva Īrijai un Beļģijai savlaicīgi nosūtīt datus, tagad ir atrisinātas, Grieķijai, šķiet, ir strukturāla problēma savlaicīgi sagatavot un sniegt DII datus. Attiecībā uz pārskatīšanām jāpatur prātā, ka DII ietilpst dažādi mainīgie lielumi (darbaspēka izmaksas, nostrādātās stundas), ko var iegūt no vairākiem avotiem. Tas nozīmē, ka jebkurā laikā var rasties labojumi, kas ietekmē pēdējā ceturkšņa, vairāku ceturkšņu vai visa gada datus. Ja labojumi attiecas uz datiem par bāzes gadu, jāpārskata visa laikrinda. ES-27 valstu galvenais rādītājs (gada pieauguma rādītājs) kopš gada pirmā ceturkšņa trīs reizes labots vairāk nekā 0,3 procentpunktu apmērā. Visos trīs gadījumos var izsekot pārskatīšanas gaitai un noteikt to datu apjomu, kas bija pieejams preses paziņojuma laikā. Vēl viena problēma ir saistīta ar iespējamajām pirmo datu izlaidumu augšupvērstajām novirzēm salīdzinājumā ar vēlāk nosūtītajiem datiem (skatīt 2. attēlu). Eurostat patlaban izskata šo jautājumu sīkāk, izmantojot garākas laikrindas. 2. attēls. ES-27 valstu NACE 2. red. B_N sadaļas agregāta pārskatīšana par laika periodu no pārskata ceturkšņa līdz gada 2. ceturksnim, procentpunktos 3.3. Salīdzināmība izlīdzināšana pēc darba dienu skaita Komisijas Regulas (EK) Nr. 1216/ pantā ir noteikts, ka DII dati nosūtāmi kā sezonāli neizlīdzināti, izlīdzināti pēc darba dienu skaita, kā arī izlīdzināti pēc darba dienu skaita un sezonāli izlīdzināti dati. Ir daži izņēmumi, jo dažām dalībvalstīm ir noteiktas atkāpes sezonāli neizlīdzinātu datu sniegšanā, savukārt dažas dalībvalstis var sniegt tikai tādas laikrindas, kas ir pārāk īsas, lai veiktu sezonālu izlīdzināšanu attiecībā uz NACE 2. red. O līdz S sadaļu. Šajā regulā nav skaidri norādīts, vai izlīdzināšana pēc darba dienu skaita/sezonālā izlīdzināšana jāveic, izmantojot tiešo vai netiešo pieeju. Netiešā izlīdzināšana nozīmē, ka izlīdzina tikai bāzes laikrindas, ko pēc tam izmanto, lai sagatavotu augstāka līmeņa agregātus. Tieša izlīdzināšana nozīmē, ka atsevišķi izlīdzina katru atsevišķu laikrindu, tostarp augstāka līmeņa agregātus. Abām pieejām ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) rokasgrāmatā par sezonālo izlīdzināšanu ir ieteiktas abas pieejas. Izlīdzinot DII, dalībvalstis izmanto vienu vai otru pieeju. Ar abām pieejām parasti iegūst līdzīgus rezultātus, un vienas vai otras pieejas izvēles dēļ nerodas problēmas. Tomēr, ja ir grūti noteikt piemērotāko izlīdzināšanas modeli, ņemot vērā izejas datu nepastāvību, parasti var rasties problēmas, izmantojot tiešo pieeju. Piemēram, var gadīties, ka izlīdzinātais kopējo izmaksu sastāvdaļas indekss ir lielāks vai mazāks nekā LV 4 LV

6 izlīdzinātais visu sastāvdaļu indekss. Tāpēc Eurostat ir sistemātiski pārbaudījis no visām dalībvalstīm saņemtos datus, ņemot vērā saskaņotību starp kopējo indeksu un tā sastāvdaļām NACE sadaļu dalījumā. Tikai vienā gadījumā konstatētās atšķirības bija tik lielas, ka Eurostat nepublicēja pēc darba dienu skaita izlīdzinātos datus par attiecīgajiem periodiem. Tā vietā gada pieauguma rādītāju, kas bija jāpublicē pēc tam, aprēķināja, pamatojoties uz sezonāli neizlīdzinātiem datiem. Atšķirības šajā lietā bija radušās, jo pēc darba dienu skaita izlīdzināja tādu laikrindu, uz kuru darba dienu skaitam patiesībā nebija nekādas ietekmes. Lai turpmāk izvairītos no līdzīgiem gadījumiem, Eurostat ir paziņojis attiecīgajām dalībvalstīm, ka izlīdzināšana jāveic tikai tad, ja darba dienām ir statistiski nozīmīga ietekme Saskaņotība ar nacionālo kontu rādītājiem Gada kvalitātes ziņojumā dalībvalstīm ir jāsalīdzina DII pieauguma rādītāji ar nacionālo kontu rādītājiem par algoto darbinieku darba stundas atalgojuma pārmaiņām (definīcija EKS 95). Tādēļ pilnīga saskaņotība nav iespējama. Pat ja izmanto gandrīz identiskas darbaspēka izmaksu definīcijas, atšķiras statistiskais atspoguļojums un avoti. Turklāt datu vākšana par nostrādātajām stundām abās jomās ir īpaši sarežģīta. Neraugoties uz šīm atšķirībām, saskaņotības pakāpi (vai tās trūkumu) starp abiem datu krājumiem var izmantot, lai noteiktu iespējamās problēmas kādā no krājumiem. Visas dalībvalstis nesagatavo ceturkšņa datus par algoto darbinieku atalgojumu vai nostrādāto stundu skaitu nacionālajos kontos. Tāpēc Grieķijā, Maltā, Luksemburgā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē nav iespējams pārskats par saskaņotību. Latvijas dati ir pieejami, tomēr tos nevar izmantot šim nolūkam, jo laikrindā par algoto darbinieku atalgojumu gadā ir pārrāvums. Šā kvalitātes ziņojuma vajadzībām Eurostat salīdzināja sezonāli neizlīdzinātos NACE 2. red. B līdz N sadaļas agregātus. Vismaz par vienu ceturksni Igaunijas, Īrijas, Spānijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovēnijas dati bija ļoti atšķirīgi attiecībā uz DII pieauguma rādītājiem un algoto darbinieku darba stundas atalgojuma pieauguma rādītāju, kas iegūti no nacionālajiem kontiem. Turklāt Bulgārijā, Čehijas Republikā un Zviedrijā bija salīdzinoši lielas DII pieauguma rādītāju un algoto darbinieku darba stundas atalgojuma atšķirības. Eurostat ir sīki analizējis DII, nacionālo kontu datu un darbaspēka izmaksu apsekojuma saskaņotību un to darīs arī turpmāk. Analīzes rezultātus apspriež ar dalībvalstīm, lai noteiktu un risinātu problēmas ar mērķi uzlabot saskaņotību dažādajās statistikas jomās Pilnīgums Arī Zviedrija un Somija tagad sniedz sezonāli izlīdzinātus datus. Tagad, kad ir pieejami sezonāli izlīdzināti dati par visām dalībvalstīm, būtu lietderīgi publicēt ceturkšņa pieauguma rādītājus ne tikai Eurostat tiešsaistes datubāzē, bet arī ceturkšņa preses paziņojumā. Tomēr pirms šāda soļa jāveic rūpīga datu kvalitātes un lietotāju vajadzību analīze. Eurostat gada septembrī pirmo reizi publicēja ES un euro zonas agregātus, tostarp par NACE 2. red. O līdz S sadaļu. Šajās NACE sadaļās ietilpst valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā nodrošināšana, izglītība, cilvēku veselība un tādas jomas kā sociālais darbs, māksla, izklaide un atpūta, un citas pakalpojumu darbības. NACE 2. red. O līdz S sadaļas dati ES un euro zonas agregātiem ir pieejami no gada. Tie veido aptuveni 30 % no NACE 2. red. B līdz S sadaļas agregātiem ES-27 valstīm un papildina līdz šim pieejamos datus ar būtisku informāciju. Lietotāji ir īpaši ieinteresēti iegūt informāciju par darbaspēka izmaksu LV 5 LV

7 attīstību publiskajā sektorā, kas galvenokārt iekļauts NACE 2. red. O sadaļā (valsts pārvalde un aizsardzība). Ceturkšņa ziņu izlaidums ir pielāgots, lai tagad parādītu NACE 2. red. B līdz S sadaļas agregātu kā galveno rādītāju, vienlaikus joprojām atspoguļojot pilnīgu informāciju par iepriekš izmantoto NACE 2. red. B līdz N sadaļas agregātu. Turklāt dati attiecībā uz NACE 2. red. O līdz S sadaļas agregātu ir publicēti preses paziņojumā. 4. SECINĀJUMI Kopumā kopš iepriekšējā gada ziņojuma DII kvalitāte turpināja uzlaboties; sevišķi nozīmīgi ir atbilstības un pilnīguma uzlabojumi. Turklāt agregātu (tostarp NACE 2. red. O līdz S sadaļu) pilnīgā pieejamība ir veicinājusi DII vispārējo lietderību. Ikgadējo aplēšu publikācija par darbaspēka izmaksu līmeni, pamatojoties uz DII, nodrošina lietotājiem jaunu nozīmīgu pievienoto vērtību. Dalībvalstis joprojām nespēja nodrošināt pilnīgi apmierinošu datu sniegšanas punktualitāti, lai gan neviena valsts, izņemot Grieķiju, sistemātiski nekavēja datu iesniegšanas termiņu. Dalībvalstīm būs jāturpina novirzīt resursus pasākumiem, lai panāktu datu nosūtīšanas punktualitāti. Pēdējos gados Komisija (Eurostat) ir atkārtoti aicinājusi dalībvalstis veltīt vēl vairāk pūļu uzlabojumiem. Pamatojoties uz sniegtajiem datiem un citiem valstu dokumentiem, tostarp kvalitātes ziņojumiem, Komisija turpinās regulāri uzraudzīt atlikušās neatbilstības un kvalitātes problēmas. Ja vēlamie uzlabojumi netiks panākti saskaņā ar plānu, tiks iesaistītas attiecīgās valstu iestādes un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību. LV 6 LV