Saturs MājAS DAKTERIS Laikraksta «Latvijas Mājas Dakteris» speciālizlaidums 2018 Nr. 5/6 (46) Reģ. nr Redaktore: Ilona Bērziņa Realizācija:

Transkripts

1

2 Saturs MājAS DAKTERIS Laikraksta «Latvijas Mājas Dakteris» speciālizlaidums 2018 Nr. 5/6 (46) Reģ. nr Redaktore: Ilona Bērziņa Realizācija: e-pasts: Reklāmas pieņemšana: fakss e-pasts: Izdevuma sagatavošanā izmantoti ārzemju preses materiāli Izdevniecība SIA «Zīme» Reģ. Nr Iespiests SIA «Poligrāfijas grupa Mūkusala» Foto: depositphotos.com Nodeva rudenim. Saaukstēšanās.... Saaukstēšanās sezona tuvojas... Labais un sliktais klepus... Klepus ir nopietna lieta... Sirds mazspēja. Cēloņi un pazīmes... Dāmas, saudzējiet sirdi!... Rudens nāk ar savām kaitēm. Artrīts... Negantā kaite - radikulīts... Radikulīts. Kā nesajaukt ar... Divpadsmitpirkstu zarnas čūla... īstais laiks pārbaudīt ādas veselību... Vasaras saules atstātie zobiņi... Pinnes - ne tikai pusaudžiem... Kā neļauties rudens grūtsirdībai... Kā tikt galā ar bezmiegu... Attālināt vecumu jau šodien... Sezonas spazmas... Smēķētāji bruģē sev ceļu uz hronisku plaušu slimību.. Dzīve bez cigaretes... Kad dzīvot traucē liekie tauki... Skābju un sārmu līdzsvars... Veselīga uztura ieteikumi veģetāriešiem... Televizors un veselība... Saglabāt spēku un enerģiju... Vairāk nekā vitamīni... Tīrā organismā kaites nemetas... Medus dziedniecība... Grūtniecība nav viegls laiks. Toksikoze... Ārstnieciskās tējas grūtniecei... Bērnu draudzības noslēpumi... Pieņemt menopauzi ar sapratni... Sēklinieku vēzis... Austrumu medicīnas pamatnostādnes... Sāls dziedniecība senatnē un mūsdienās... Pareizs uzturs skaistai ādai... Jaunības eliksīrs - zaļā tēja... Ādai jāpalīdz saglabāt aizsargspējas... Viss būs tā, kā vēlos!... Skaitļi atklāj raksturu...

3 Nodeva rudenim. saukstēšanās Kad laukā valda vēss, drēgns un mitrs laiks, klāt arī šķavas, pilošs deguns, sāpošs kakls un klepus. Saaukstēšanās slimības ierosina plejāde dažādu vīrusu. Paskatīsimies, ko mūsu organismam var nodarīt šie mikroskopiskie kaitnieki. 4 MĀJAS DAKTERIS Augšējo elpošanas ceļu slimības izraisa vīrusi, visbiežāk rinovīruss, koronavīruss vai adenovīruss. Iesnu, klepus, kakla sāpju vai paaugstinātas temperatūras dēļ daudzi pie ārsta nedodas, uzskatot, ka šīs kaites lieliski var izārstēt pašu spēkiem. Lielākoties tā arī ir, tomēr jāņem vērā, ka ari saaukstēšanās slimību dakterēšanai pašu spēkiem ir savi principi. Ko darīt ar temperatūru? Ja saaukstēšanās jau klāt un termometra stabiņš pakāpies līdz paaugstinātas temperatūras atzīmei, to nevajadzētu nomākt. Pareizāk ir ļaut organismam pašam tikt galā ar savārgumu izraisījušo vīrusu, ierobežojot slodzi un pietiekami daudz uzņemot šķidrumu, lai mazinātu vīrusa koncentrāciju organismā un veicinātu drīzāku izvadīšanu no ķermeņa. Pretējā gadījumā organisms pārstāj ražot interferonu, un mazinās leikocītu aktivitāte. Tomēr, ja temperatūra pārsniedz 38-38,5 grādus, to ieteicams pazemināt. Augsta temperatūra izraisa pastiprinātu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai, rada audos skābu vidi un skābekļa trūkumu, neatgriezeniski bojā šūnas. Temperatūru iespējams pazemināt gan ar attiecīgiem medikamentiem, gan lietojot tautas līdzekļus, piemēram, liekot līdz 40 C atšķaidīta spirta vai degvīna kompreses. Saaukstēšanās simptomus mazina arī karstas kāju peldes un sinepju plāksteri. Tomēr augstas temperatūras gadījumā visas sildošās procedūras jāierobežo, jo karstuma izraisītā slodze organismam var izrādīties pārāk liela. Vīrusa infekcijas gadījumā paaugstināta temperatūra parasti turas trīs četras dienas. Ja tā nekrītas ilgāku laiku, jāmeklē cēlonis, kas to izraisa. Ļoti iespējams, ka vīrusu infekcijai pievienojies bakteriāls iekaisums. Pašas parastākās iesnas Iesnas vai akūts rinīts ir deguna gļotādas iekaisuma process, kam nereti pievienojas arī kakla iekaisums - faringīts. Galvenie simptomi ir tekošs, aizlikts deguns, šķaudīšana, skrāpējoša sajūta kaklā, var pievienoties arī balss aizsmakums.

4 ^ Ja saaukstēšanās jau klāt un termometra stabiņš pakāpies līdz paaugstinātas temperatūras atzīmei, to nevajadzētu nomākt. Ķermeņa temperatūra var būt paaugstināta, dažkārt pat ļoti augsta. Infekcija izplatās gaisa pilienu veidā, un tās inkubācijas periods ilgst divas dienas. Tautas gudrība māca - ja iesnas ārstē, tās pāriet nedēļas laikā, ja neārstē, tam vajadzīgas septiņas dienas. Tomēr jāņem vērā, ka neārstēts rinīts var novest arī pie visai nelāgām komplikācijām. No savlaicīgi neārstētām iesnām var sākties tūskas veidošanās ausīs, kā arī acu konjunktīvas iekaisums. Turklāt iekaisums var izplatīties arī uz degunalakusdobumu vai vidusausi. Kā iesnas ārstēt? Visprātīgākais ir pēc konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu lietot speciālus pretvīrusu preparātus. Savukārt ar deguna pilieniem gļotādas tūskas mazināšanai un elpošanas atvieglošanai pārlieku ilgi gan aizrauties nevajadzētu. Atvieglojošs efekts tiek panākts, pateicoties asinsvadu sašaurināšanai. Bet, lai izvairītos no to izraisītas gļotādas atrofijas, šādus ķīmiskas vielas saturošus deguna pilienus nevajadzētu lietot ilgāk par 5-10 dienām. Deguna gļotādas mitrināšanai un attīrīšanai var lietot izotonisko jūras ūdeni. Šāda ūdens iesmidzināšana degunā ļauj to mehāniski attīrīt, bet minerālvielas tā sastāvā labvēlīgi iedarbojas un baro gļotādu. Iesnu ārstēšanai der arī pakāpeniska ēterisko eļļu - eikalipta, lavandas u.c. - ieelpošana. Pāris pilienu eļļas uzpilina uz spilvena un elpo miega laikā. Kakla sāpes Arī kakla sāpju biežākie vaininieki ir vīrusi un baktērijas. Kakla sāpes pirmajā stadijā izpaužas kā kņudēšana un skrāpēšana. Šajā laikā būtiski apturēt iekaisuma attīstību un mitrināt rīkles gļotādu. Pirmais ierocis ir kakla skalošana ar grādu siltām zāļu tējām, piemēram, kliņģerītēm vai kumelītēm. Pirmo simptomu novēršanai efektīvi der arī aerosoli ar kliņģerīšu un smiltsērkšķu eļļu, tām piemīt antibakteriālas un iekaisumu mazinošas īpašības. Nākamo stadiju raksturo jau spēcīgas sāpes, kuras izsauc slimības izraisītāju pastiprināta darbība. Šajā brīdī svarīgi samazināt slimības izraisītāju aktivitāti, te lieti noder propolisu saturoši aerosoli, jo tam piemīt spēcīga antibakteriāla iedarbība un arī anestezējošas īpašības. Palīdzēs arī sūkājamās tabletes, kas ļaus novērst kakla jutīgumu, sāpes un pietūkumu. Slimībai saasinoties, rīkles galā novērojams aplikums. Tajā esošās baktērijas izdala toksīnus, kas rada labvēlīgu vidi slimības izraisītājiem. Šādā gadījumā visprātīgākais ir vērsties pie ārsta. Neaizmirstiet arī dzert daudz ūdens un skalot kaklu ar ārstniecības augu novārījumiem vai sālsūdeni. Kakla skalošana palīdz atšķaidīt aplikumu un izvadīt vīrusa toksīnus. Tik mokošais klepus Visbiežākais klepus cēlonis ir saaukstēšanās slimības ar augšējo elpceļu iekaisumu. Pastiprinās gļotu sekrēcija augšējos elpceļos, un, nonākot aizdegunē un tālākos elpceļos, tās darbojas kā kairinātājs, izraisot klepus refleksu. Saaukstēšanās gadījumā visbiežāk ir iesnas un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Novēro divu veidu klepu - mitru, ar krēpām un sausu. Sauss klepus parasti norit ar kņudošu un spiedošu sajūtu kaklā, tam raksturīgas dažas minūtes ilgas lēkmes. Ārstējot klepu, svarīgi nomākt klepus refleksu, īpaši sausa, mokoša klepus, lēkmjveida klepus un tamlīdzīgos gadījumos, veicināt atklepošanu, šķidrināt krēpas un paplašināt bronhus. Pie sausa klepus var būt vainojamas arī iesnas. Gļotas pil no nāsīm kaklā, tādējādi radot arī kairinājumu un klepu. Tādā gadījumā labi palīdz ēterisko eļļu inhalācijas vai pirms gulētiešanas uz spilvendrānas uzpilināti daži pilieni tādu Veselība dabīgo ēterisko eļļu kā, piemēram, dižegles, kadiķa, eikalipta, piparmētras. Tomēr, ja klepus ilgst vairāk par 5 dienām, dodieties pie ārsta. Vīrusa saslimšanai var būt nācis klāt bakteriāls iekaisums. Atcerieties, ja klepu izraisījusi vīrusa infekcija, tas ir lipīgs. Kā izvairīties no saaukstēšanās? Ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs. Nevajadzētu ne tuntuļoties, ne arī apģērbties pārāk plāni. Salstot organisms patērē daudz enerģijas normālas ķermeņa temperatūras uzturēšanai, tādēļ tam mazāk resursu paliek imunitātes nodrošināšanai. Nosalis organisms ir krietni uzņēmīgāks pret vīrusiem. Arī tērpties pārāk biezi nav ieteicams, jo sasvīšana ir otrs faktors, kas veicina saslimšanu ar augšējo elpošanas ceļu vīrusu infekcijām. Kad drēbes no sviedriem kļūst miklas, sāk salt, un organisms atkal lielāko daļu enerģijas novirza normālas ķermeņa temperatūras uzturēšanai, un imunitāte kļūst vieglāk caursitama. Vīrusu laikā ieteicams dienā lietot 120 mg C vitamīna, kas ir apmēram divas reizes vairāk, nekā ikdienā nepieciešams. Pirmajā saslimšanas dienā lietojiet 1500 mg C vitamīna, nākamajās četrās dienās pa 1000 mg. Ilgstoši šādas lielas devas lietot gan nav ieteicams, jo tas var kairināt kuņģi un izraisīt caureju, kā arī podagras paasinājumus un В и vitamīna trūkumu organismā. MD MĀJAS DAKTERIS 5

5 Palīdzi sev pats Saaukstēšanas sezona tuvojas Līdz ar rudeni tuvojas arī neizbēgamais saaukstēšanās slimību laiks. Galvenokārt šīs kaites uzglūn cilvēkiem, kuri vasarā tā arī nepaguva norūdīties, uzkrāt enerģiju un nostiprināt imunitāti. Bet vai tāpēc nolaist rokas un padoties? Parasti saaukstēšanās attīstās ļoti strauji, tāpēc dārga ir katra stunda. Parādoties pirmajiem slimības simptomiem: vieglam drudzim un galvassāpēm, lauzošām sajūtām locītavās, sāpēm jostasvietā, jārīkojas nekavējoties. Kolīdz rodas iespēja, jāiet karstā dušā vai karstā vannā, kurai pievienots skuju, kumelīšu vai citu ārstniecības augu uzlējums vai novārījums. Sliktākā gadījumā var aprobežoties ar kāju karsēšanu. Pēc ūdensprocedūrām pēdām un lieliem uz 1-2 stundām jāpieliek sinepju plāksteri un jāsāk ārstēties. Vispirms jāsagatavo viss inhalācijai vajadzīgais. Divas tējkarotes priežu pumpuru vai ēdamkaroti salvijas lapu aplej ar glāzi ūdens, uzkarsē līdz viršanai un vāra 3-4 minūtes. Ja mājas aptieciņā ir lavandas, eikalipta vai ciedru ēteriskā eļļa, 5-8 pilienus var piepilināt novārījumam. Līdzekli emaljētā tējkannā silda uz lēnas uguns. Kad ūdens sāk vārīties, tās snīpī ieliek no blīva papīra pagatavotu piltuvīti un caur degunu ieelpo dziednieciskos tvaikus. Šīs procedūras efektu var pastiprināt, ja, gatavojot inhalācijai paredzētos novārījumus, izmanto nevis krāna ūdeni, bet to, kurā vārīti kartupeļi ar visu mizu. Inhalācijas šķidrumam var pievienot arī pustējkaroti pārtikas sodas. Inhalācija palīdzēs tikai tad, ja vienas procedūras laikā tiks izdarītas ne mazāk kā 100 ieelpas. Ļoti vēlams procedūru atkārtot ik pēc 3-4 stundām (vai vismaz 2 reizes dienā), bet pirms gulētiešanas tā ir obligāta. PAPILDUS INHALĀCIJAI IETEICAMS PAGATAVOT KRŪŠU TĒJU: sajauc pa 2 ēdamkarotēm sasmalcinātas māllēpju lapas un he- lēniju ālantes saknes, aplej ar glāzi verdoša ūdens, pusstundu karsē ūdens peldē slēgtā traukā, 15 minūtes nostādina, tad izkāš. Dzer pa malkam 3^4 reizes dienā, līdz saaukstēšanās mazinājusies. Ļoti ieteicami ir tā sauktie terpīnu maisiņi (terpīns ir aromātisko ēterisko eļļu pamatkomponents), ko lieto sausajām inhalācijām. Nelielu auduma maisiņu līdz pusei piepilda ar baltegles zariņiem vai eikalipta lapām un paliek zem spilvena tā, lai stūrītis būtu laukā un atrastos deguna līmenī. Vēl slimības sākumstadijā ieteicama krūškurvja masāža, kā arī jūga vēnas bedrītes, zemdegunes, deniņu, aizausu, arī īkšķa un rādītājpirksta savienojuma vietas punktu masāža. Vēlamo efektu var sasniegt, uzspiežot šiem punktiem 20 reizes. Pirmajā slimības dienā tas jādara vismaz 5 reizes, otrajā - 4, trešajā - 3 reizes utt. Masāža jāsāk, kolīdz parādījušās pirmās saaukstēšanās pazīmes, un to var darīt jebkurā brīvā brīdī gan darbā, gan mājās, gan braucot transportā. Pieveikt saaukstēšanos palīdz arī regulāra kakla skalošana ar eikalipta lapu novārījumu (ēdamkaroti lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens un nostādina). Ja nav eikalipta lapu, var ņemt ēdamkaroti kumelīšu, 2 tējkarotes piparmētras, tējkaroti kliņģerīšu ziedu vai priežu pumpuru. Maisījumu aplej ar glāzi verdoša ūdens un 20 minūtes karsē ūdens peldē. Skalošanai ņem ēdamkaroti novārījuma uz glāzi silta ūdens. No senām tautas medicīnas receptēm pret saaukstēšanos visplašāk un efektīvāk tiek izmantoti ķiploki un sīpoli. Tos iesaka lietot gan iekšķīgi, gan izmantot dažādām kompresēm, apliekamajiem, inhalāciju maisījumiem. Pret iesnām to sākumstadijā senie dziednieki ieteica periodiski katrā nāsī pilināt pa 5 pilieniem biešu sulu. Ir daudz dažādu veidu, kā sevi pasargāt no saaukstēšanās, taču piedāvātie varianti ir neskaitāmas reizes pārbaudīti praksē un vienmēr pierādījuši savu efektivitāti. MD 6 MfoAS DAKTERIS

6 Labais un sliktais klepus Saaukstēšanās klasiskie simptomi ir šķavas un klepus. Svarīgi zināt to cēloņus un raksturu un izvēlēties piemērotas zāles, jo ar nepiemērotiem līdzekļiem var attālināt tik loti vēlamo atveseļošanos.» i i Klepus ne tikai ir viens no galvenajiem elpceļu sakairinājuma vai iekaisuma simptomiem, bet ari uzticams aizsargreflekss. Tāpēc, pirms sāk to ārstēt, skaidri jāzina, vai tas ir labs vai slikts klepus. Sliktā un labā klepus ārstēšanai jābūt atšķirīgai, jo tiem ir atšķirīga daba un uzdevums. Nepareizi izvēlētas zāles (sausa klepus gadījumā pret mitru vai otrādi) ne tikai nesniegs atvieglojumu, bet pat var kaitēt. Labais klepus Tas ir atklepojošs klepus, kas veicina krēpu evakuāciju no bronhiem, tā veicot galveno uzdevumu plaušu saslimšanas gadījumā. Šādu klepu nekādā gadījumā nedrīkst nomākt, un pretklepus līdzekļi tikai kaitēs. Gluži otrādi - šis klepus ir jāstimulē un jāpastiprina. To var panākt, lietojot: krēpas šķidrinošus līdzekļus (lai būtu vieglāk atklepot); atklepošanu veicinošus līdzekļus, kas aktivizē klepu; izdzerot dienā 2-3 litrus brūkleņu, dzērveņu vai citronu morsa. Tikai jāņem vērā, ka sirds un plaušu mazspējas gadījumā tik daudz šķidruma lietot nedrīkst. Mitrs klepus ir pavadonis daudziem plaušu iekaisumprocesiem. Arī izdalīto krēpu daudzums var būt dažāds- no pavisam niecīga līdz vairākiem litriem dienā. Savukārt pēc krēpu krāsas var noteikt elpceļu iekaisuma raksturu: bezkrāsaini vai dzeltenīgi izdalījumi ir «parastas» saaukstēšanās gadījumā; zaļas krāsas izdalījumi norāda uz bronhu iekaisumu; rozā nokrāsas izdalījumi mēdz būt plaušu audzēja gadījumā; rūsas krāsa liecina par krupozās pneimonijas esamību; krēpas ar asins piejaukumu norāda uz tuberkulozi. Nav jābistas, ja ārstēšanās gaitā klepus pastiprinās un krēpu daudzums palielinās. Ja krēpas labi izdalās, kļūst gaišākas un nav tik stigras, tas nozīmē, ka ārstēšanās izvēlēta pareizi un sākusies atveseļošanās.» Sliktais klepus Sliktais, neproduktlvais, sausais klepus mēdz būt, kad elpceļi ir sakairināti vai sašaurinājušies: laringīta, trahelta, pleirīta, tuberkulozes gadījumā. Tam ir pavisam citas funkcijas - klepus signalizē par esošu kairinājumu un iekaisumu. Sausā klepus gadījumā nenotiek krēpu izdalīšanās, cilvēks neatklepo. Šajā situācijā ne tikai jāvēršas pret cēloni - jānovērš spazmas vai kairinājums, bet arī jānomāc pats klepus - jālieto gļotādu nomierinoši, mīkstinoši pretklepus līdzekļi. Sliktajam sausajam klepum ir vairāki paveidi: rejošs - rodas garā klepus, larin- gospazmu gadījumā; ar grūti atklepojamām krēpām- bronhiālās astmas gadījumā; viegla krekšķēšana - pirmā pazīme, kas liecina par pneimonijas, tuberkulozes, arī onkoloģijas sākumstadiju. Labākais veids, kā cīnīties ar slikto klepu, ir inhalācijas ar ārstniecības augiem, antiseptiķiem vai nomierinošiem pretklepus preparātiem. Inhalācijai var izmantot aptiekā nopērkamās eikalipta, kliņģerīšu, piparmētru tinktūru, ceļteku sulu, atšķaidot šos preparātus ar ūdeni attiecībā 1:3. Labāk, vairāk, slapjāk Krēpu šķidrināšanai un labākai atklepošanai mitrā klepus gadījumā ir šādi dabīgie līdzekļi. Ārstniecības augu maisījumu uzlējumi, kurus gatavo, karsējot ūdens peldē vai aplejot termosā. Deva pieaugušajiem- 3-4 glāzes dienā. M A IS ĪJU M U SASTĀVI: sajauc pa 5 daļām ceļtekas, māllē- pes, nātres un 2 daļas purva vaivariņu; sajauc pa 3 daļām priežu pumpurus, piparmētras, ceļtekas, 5 daļas mežrozīžu un 2 daļas trejkrāsu vijolīšu; sajauc pa 2 daļām anīsa un efed- ras (kardamona) sēklas, pa 3 daļām priežu pumpurus, diļļu sēklas un 4 daļas raudenes; sajauc 1 daļu bērza pumpuru, he- lēniju ālantes saknes, 2 daļas ceļteku un 4 daļas raudenes. Fitoterapija ļoti ieteicama iekaisumprocesa mazināšanā, kad jau sākusies atveseļošanās, taču tā nekādā gadījumā neaizstāj medikamentozo ārstēšanu. Protams, izvēloties fitorecepti, jāņem vērā, vai kāds no augiem neizraisa alerģiju. MD

7 Klepus ir nopietna lieta Klepus ir fizioloģisks process. Tas ne tikai notīra elpošanas ceļu gļotādu, bet arī izsviež laukā visu svešo, kas atradās elpošanas ceļos. Klepus aktā piedalās viss elpošanas aparāts, sākot no sīkajiem bronhiem līdz balsenei. Arī mutes dobums, krūškurvis un tā muskulatūra aktīvi iesaistās šajā procesā. Vesels cilvēks parasti neklepo. Viņam klepus var uznākt pēkšņi, ja ēšanas laikā gabaliņš ēdiena pieskaras balsenei. Daudz nopietnāki sarežģījumi var rasties, ja ēdiens vai pat neliels kaula gabaliņš nonāk elpošanas ceļos un ja to nav iespējams atklepot. Tā parasti notiek, ja ēšanas laikā smejas vai dzied. 8 MĀiAS DAKTERIS Par klepu sūdzas smēķētāji un alkoholiķi. Smēķētājiem ir iekaisusi rīkles gļotāda, un tas izraisa klepu, bet alkoholiķi bieži slimo ar hronisku rīkles, balsenes un bronhu iekaisumu. Saprotams, ka ārsta izrakstītās zāles nepalīdzēs, ja cilvēks pats nepārstās sev kaitēt. Parasti cilvēks klepo, kad ir saaukstējies. Tad cēlonis vienmēr ir kāda infekcija, kas izraisa iekaisumu augšējos elpošanas ceļos. Sevišķi jutīgi pret saaukstēšanos ir cilvēki, kas nav norūdījušies. Ir ne mazums ļaužu, kas, lai nesaslimtu, baidās no niecīgākā caurvēja. Saaukstējies cilvēks šķauda, klepo, tā izdalot sīkus, daudz dažādu mikrobu saturošus pilieniņus, kas var būt citu cilvēku aplipināšanas cēlonis. Tāpēc katram vajadzētu ievērot pašus vienkāršākos higiēnas noteikumus - neelpot citiem virsū, bet klepojot aizlikt mutei priekšā M ļ kabatlakatiņu vai plaukstu. Hronisku iesnu un deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumā rīklē sakrājas gļotas, kas arī izraisa klepu. Bērniem klepus cēlonis var būt palielinātas mandeles. Vēl klepus var rasties no kairinājuma auss ejā, piemēram, ja ausī sakrājies sērs un to mēģina izņemt. Pieskaršanās auss ejas sieniņai kairina nervu galus, un tiek izprovocēts klepus. Izņemt sēru no auss ar asu priekšmetu ir bīstami. Šim nolūkam jāizmanto speciālie irbulīši vai arī jāvēršas pie speciālista poliklīnikā. Ilgstošs klepus ir plaušu tuberkulozes un citu hronisku plaušu un bronhu slimību gadījumā. Klepus ir viens no plaušu tuberkulozes svarīgākajiem simptomiem. Tomēr ne visi tuberkulozes slimnieki klepotas atkarīgs no slimības formas un ilguma. Lielāka iespējamība saslimt bronhiem ir, ja sācies plašāks iekšējs process vai arī plaušā radušās kavernas - audu sabrukums. Tuberkulozas dabas izmaiņas bronhu gļotādā izpaužas kā tās sabiezējums infiltrāts vai čūliņa, ko var redzēt, izmeklējot bronhus ar speciālu aparātu bronhoskopu. Bronhu tuberkulozes visbiežākais cēlonis ir kavema plaušā, no kuras izdalās tuberkulozes dīgļi. Kavema ir savienota ar šikajiem bronhiem, kas savukārt atveras

8 lielajos bronhos. Tā gļotas un strutas no kavemas nonāk bronhos un tiek izklepotas uz āru. Šādu klepu nekādā ziņā nedrīkst nomākt, gluži pretēji, lietojot atklepošanu veicinošus līdzekļus, jāpalīdz ar klepu izvadīt uz āru sakrājušās krēpas. Ir arī tādi tuberkulozes slimnieki, kuriem ir stiprs, sauss klepus, sevišķi naktīs. Šajos gadījumos, lai slimnieks varētu mierīgāk gulēt, pēc rūpīgas ārsta izmeklēšanas un ieteikuma jālieto klepu nomierinoši līdzekļi. Klepus parasti norimst tikai tad, ja izdodas atklepot krēpas. Dažreiz nepatīkamā sajūta moka slimnieku, kad viņš pats dzird trokšņus krūtīs un kuri mudina klepot. Šādus trokšņus rada bronhu sieniņu iekaisums un uztūkums. Gļotādas notīrīšanas spējas šajos gadījumos ir traucētas. Bronhos sakrājas krēpas, kas neļauj gaisam brīvi cirkulēt, un rodas trokšņi. Tie ir arī bronhiālās astmas gadījumā. Lēkmes laikā svilpjoši un čerkstoši trokšņi dzirdami jau no attāluma. To cēlonis ir sīko bronhu muskulatūras spazmas, ko izraisa kāds ārējs kairinājums: nepatīkama smarža, psihisks pārdzīvojums. Arī hroniskā bronhīta slimnieki stipri klepo un atdala daudz krēpu. Šiem cilvēkiem no rītiem pēc piecelšanās ir pilnas krūtis. Lai atvieglotu atklepošanu, jāiedzer silta tēja vai piens. Tie, kas sirgst ar hronisku bronhītu, bieži saaukstējas, rudeņos un pavasaros slimo ar gripu. Slimības laikā klepus pastiprinās un izdalās pat līdz 500 ml strutainu, smakojošu, dažādiem mikrobiem piesātinātu krēpu. Ārstēšanās ar medikamentiem ne vienmēr ir veiksmīga. Klepus pastiprinās, ieelpojot aukstu gaisu, stipri sarunājoties vai mainot ķermeņa stāvokli. Ļoti svarīgi ir pareizi elpot, proti, tas jādara caur degunu. Gadījumā, ja elpošana caur degunu ir traucēta hronisku iesnu vai polipu dēļ, obligāti jāārstē arī šīs slimības. Pleirīta (plaušu plēves iekaisums) gadījumā klepus laikā bieži vien jūtamas sāpes krūtīs. Ja ir sausais pleirīts, arī klepus ir sauss, un ieelpas laikā jūtamas asas sāpes sānos. Bet, ja veidojas šķidrums, kas novērš plēves berzi, sāpes un klepus izzūd. Klepus mēdz būt arī sirdsslimniekiem - ja radies sastrēgums mazajā asinsrites lokā. Vēl klepus var būt nervozitātes pazīme cilvēkiem, kas ātri uztraucas. Tas vienmēr ir kādas slimības simptoms. Bet, ja klepus sākas veselam cilvēkam, jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu tā cēloni un laikus sāktu ārstēšanu. MD Visiem, kas klepo! Klepu var m azināt un pat p ilnībā no tā atbrīvoties, dzerot atbilstīgus ārstniecības augu uzlējum us un novārījum us. Četras tējkarotes sasmalcinātu aveņu lapu vai žāvētu ogu ieber termosā, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 4 stundas nostādina, tad izkāš. Dzer siltu pa pusglāzei 4 reizes dienā minūtes pirms ēšanas. Lieto kā pretmikrobu, pretvīrusu un pretiekaisuma, bet ogas arī kā sviedrējošu un temperatūru pazeminošu līdzekli pret ARS, laringītu, traheītu, bronhītu. Divas tējkarotes žāvētu sasmalcinātu ārstniecības salvejas lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš. Dzer siltu pa 1/3 glāzes 4 reizes dienā minūtes pirms ēšanas. Lieto kā pretmikrobu, atklepošanu veicinošu, pretiekaisuma līdzekli pret ARS, laringītu, traheītu, bronhītu, tuberkulozi. Ēdamkaroti priežu pumpuru aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30 minūtes vāra ūdens peldē, 10 minūtes nostādina, tad izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pēc ēšanas. Lieto kā pretmikrobu un atklepošanu veicinošu līdzekli pret ARS, traheītu, bronhītu, pneimoniju, tuberkulozi. Uzmanību! Grūtniecības laikā salviju, aveņu lapas, priežu un bērzu pumpurus lietot nedrīkst. Pret stipru krūšu klepu vispirms krūtis jānoslauka sausas, tad rūpīgi jāierīvē ar cūku iekštaukiem vai kausētu sviestu. Ja ir, var pievienot priežu eļļu. Sajauc rudzus, auzas un miežus, pievieno cigoriņus un nedaudz nolobītu rūgto mandeļu, visu samaļ un dzer kā kafiju. Var pievienot karstu pienu. Rutku vai burkānu sulu sajauc ar pienu vai medus dzērienu (no katra pa pusglāzei). Lieto pa 1 ēdamkarotei 6 reizes dienā. Atklepošanas veicināšanai jālieto brūkleņu sulas sīrups ar medu. Pret bronhītu un stipru klepu rutkus sarīvē uz rīves un caur marli izspiež sulu. Puslitru sulas sajauc ar 200 g šķidra medus un lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms ēšanas un gulētiešanas. Pret sausu klepu. Ņem 250 g dabīgā vīnogu baltvīna, pievieno 60 g piparu, uzkarsē līdz virša- nai, izkāš un dzer karstu 3 reizes dienā. Papildus šim līdzeklim uz rīves sarīvē lielu sīpolu un sajauc ar zosu taukiem. Ar iegūto ziedi vakarā pirms gulētiešanas ierīvē kaklu un krūtis. Glāzē verdoša piena uz 5 minūtēm ieliek pavisam nelielu sīvo piparu pāksti, tad izņem un pienu izdzer. Pret ielaistu klepu labi palīdz šāds plāksteris: ņem 1 ēdamkaroti miltu (ja līdzeklis paredzēts bērnam, miltus ņem 2-3 ēdamkarotes), 1 ēdamkaroti sinepju pulvera, tikpat ēdamkaroti saulespuķu eļļas, arī medus un degvīna. Visu rūpīgi sajauc, ūdens peldē uzkarsē, iegūto lipīgo mīklu vienmērīgā kārtā uztriepj vairākkārt salocītai marlei un pieliek tai vietai, kur dzirdami trokšņi vai jūtamas sāpes. Virsū uzliek komprešu papīru un apsien ar siltu šalli. Kompresi ieteicams likt vakarā un turēt visu nakti. Procedūru var atkārtot vairākas reizes. M/UAS DAKTERIS 9

9 Veselība Sirds mazspeja. Cēloņi un pazīmes Viens no galven tem nāves cēloņiem mūsdienu pasaulē ir sirdsslim ības, kas nereti izpaužas kā šā orgāna mazspeja. sākumā cilvēks to gandrīz nejūt, bet smagākās sta dijas jau krietni iespaido dzīves kvalitāti un mēdz novest pie letāla iznākuma. Tāpēc svarīgi ir atpazīt sirds mazspēju jau tās sākotnējās izpausmēs. Tāpat kā daudzu citu slimību gadījumos, ari attiecībā uz sirds mazspēju spēkā ir likums: jo agrāk sāk ārstēšanu, jo labāks rezultāts. Ielaistas kaites vienmēr grūti padodas ārstēšanai vai vairs nav ārstējamas. Slimības cēloņi Sirds mazspēja - šā orgāna nespēja tikt galā ar savu galveno uzdevumu piegādāt audiem un orgāniem skābekli un tiem nepieciešamās barības vielas - parasti attīstās citu sirdsslimību rezultātā. Biežākie cēloņi ir koronāra sirdsslimība, arteriāla hipertensija, kardiomiopātijas, sirds vārstuļu kaites, smagas aritmijas formas, endokrīnās slimības. Nereti līdz sirds mazspējai noved akūtas vīrusu infekcijas, dažādas reimatisma formas, intoksikācijas (to skaitā nikotīna un alkohola). Bieži sirds mazspēja attīstās pēc pārciesta miokarda infarkta, kad sirds muskuļa spēku vājina rētaudi, kas attīstījušies normālo audu vietā. Organisma motora mazspējas veidošanos sekmē arī dažas pārslodzes, visbiežāk - augsts asinsspiediens, kas sirds muskulim liek dzīt asinis paaugstinātas pretestības apstākļos. Tādējādi mazspējas cēloņiem jāpieskaita tie daudzie faktori, kas paaugstina arteriālo spiedienu. Arī biezs, asinsvadus nospiedošs tauku slānis sagādā sirdij nopietnas grūtības izpumpēt caur to asinis. Tāpēc liekais svars ir viens no visnopietnākajiem sirds mazspējas veidotājiem. Gan ļaudīm ar virsnormas svaru, gan jebkuram cilvēkam vēlamas fiziskās aktivitātes kā sirdi stiprinoša terapija. Taču jāatceras - pārmērīgā daudzumā arī tās var būt šim muskulim kaitējošas pārslodzes iemesls. Bez tiem ir arī citi, retāk sastopami sirds mazspējas cēloņi, kuru

10 * Visraksturīgākais šis kaites liecinieks ir elpas trūkums jeb aizdusa. atpazīšanai vajadzīga medicīniskā izglītība. Tātad pietiekami bieži jāapmeklē ģimenes ārsts. Mazspējas pazīmes Sākotnēji sirds mazspēja var attīstīties bez jūtamiem simptomiem. Visraksturīgākais šīs kaites liecinieks ir elpas trūkums jeb aizdusa. Audi un orgāni, kuriem pastāvīgi pietrūkst skābekļa un barības vielu, par šo problēmu signalizē smadzenēm, un tās to kompensē, palielinot elpošanas biežumu un dziļumu. Šaurās un piesmakušās telpās sirds mazspējas slimnieks būs pirmais, kurš atvērs logu, lai piekļūtu svaiga gaisa malkam. Sākotnēji sirds mazspēja mēdz izpausties fiziskas slodzes laikā, jo nepilnvērtīgi strādājošs sirds muskulis nespēj pārsūknēt šādos apstākļos organismam nepieciešamo asins daudzumu un liek par sevi manīt. Ja agrāk varējāt brīvi, bez aizelšanās un apstāšanās uzkāpt ceturtajā vai piektajā stāvā, bet tagad apstājaties atpūsties un uzelpot jau trešajā, padomājiet par ģimenes ārsta apmeklējumu. Ja vairs nevarat kā līdz šim paskriet, lai paspētu uz autobusu, vai trenažieru zālē uzliekat sev mazāku slodzi, arī tas ir pietiekams iemesls doties pie ārsta. Par sirds mazspēju jau nopietnākā stadijā var liecināt arī tādi katram ievērojami simptomi kā zilgana ādas un gļotādu nokrāsa, zilganas lūpas un pirkstu gali, potīšu un citu ekstremitāšu daļu tūska, arī vēlēšanās gulēt uz augstāka vai pat vairākiem spilveniem - tātad ar vairāk paceltu galvu un plecu joslu, kas raksturīgi sirds mazspējas gadījumā, kad plaušu lejasdaļā, samazinot elpošanas iespējas, uzkrājas šķidrums. Šīs saslimšanas gadījumā šķidruma uzkrāšanās var skart arī citas zemāk novietotas ķermeņa daļas, piemēram, mazo iegurni un vēdera dobumu, kas pazīstama kā ascīts, kuru precīzi var noteikt tikai ārsts. Retāka sirds mazspējas pazīme ir biežs sauss klepus, ko pat speciālisti nereti saista vispirms ar bronhītu, kakla vai plaušu iekaisumu. Lūk, piemērs no dzīves. Pieredzējusi plaušu klīnikas medmāsa bija sākusi traucēt saviem kolēģiem, ilgstoši un bieži klepodama: parasti tikai 2-3 klepus grūdieni vienā reizē, taču šāds klepus uznāca divas vai trīs reizes minūtē. It kā viegls, sauss, ne sevišķi dziļš, taču ārstēšana ar parastiem pretklepus līdzekļiem nedeva rezultātus. Tika sākta padziļināta izmeklēšana. Bronhoskopija neko neuzrādīja, taču kardiogramma gan. Viena no svarīgākajām sirds mazspējas pazīmēm ir pulsa (tātad sirdsdarbības) paātrināšanās, sevišķi pēc fiziskas vai emocionālas slodzes. Pieaugušam cilvēkam par normu uzskata sirds muskuļa saraušanos reizes minūtē. Tiesa, šo normu nevajadzētu uztvert kā absolūtu. Piemēram, ir ģimenes, kurās visiem pieaugušajiem sirdsdarbība miera stāvoklī ir 50 sitienu minūtē vai pat mazāk. Arī fiziski trenētiem cilvēkiem, sportistiem sirdsdarbība mēdz būt lēnāka par vidējo normu, jo spēcīgs sirds muskulis organismu spēj apgādāt, strādājot mazākā tempā. Par paātrinātu sirdsdarbību miera stāvoklī uzskata pulsu virs 80 sitieniem minūtē. Sirdsdarbība, kas ātrāka par normu, rosina ne tikai sirds mazspējas veidošanos, bet arī palielina aterosklerozes un miokarda infarkta risku. Pulsa pārbaude Šī māka, kas apgūstama, nedaudz patrenējoties, nav sarežģīta. Turot plaukstu atvērtu uz augšu, pulsu meklē apakšdelma ārējā (īkšķim tuvākajā) malā plaukstas locītavas tuvumā. Sirdsdarbību satausta ar otras rokas pirkstu galiem, turklāt šim nolūkam izmanto nevis vienu, bet vairākus pirkstus. Pulsu labi var sataustīt arī uz kakla priekšējās virsmas pie slīpā kakla muskuļa priekšējas malas. Tas stiepjas no aizauss uz krūškaula augšējo malu. Tiesa, šis paņēmiens ir nedaudz sarežģītāks, jo prasa pārzināt kakla anatomiju, tādēļ par to varat pajautāt savam ārstam. Kā jau minēts, sirdsdarbības ātrums dažādiem cilvēkiem var būt Veselība dažāds. Tādēļ katram der noskaidrot savu normālo pulsu, kas mērāms pirms tam cilvēkam vismaz vairākas minūtes esot fiziska un emocionāla miera stāvoklī. Jūtamas novirzes no šādos apstākļos konstatētās normas ir iemesls ārsta apmeklējumam. Tiesa, mērot pulsu, jāatceras, ka ir faktori, kas to var paātrināt, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vairogdziedzera hiperfunkcija, organisma stāvoklis pēc asins zuduma. Tātad, mērot savu normālo pulsu, cilvēkam vajadzētu būt veselam. Taustot pulsu, var noteikt ne tikai sirdsdarbības tempu, bet arī ritumu. Optimālā gadījumā tam jābūt vienmērīgam. Novirzes no tā - atsevišķi sirds sitienu izkritieni, ja to ir daudz, vai pat izkritienu grupas, tā dēvētās ekstrasistoles, protams, iespaido kopējo uzskaitīto pulsa ātrumu minūtē, samazinot to. Izkritieni var liecināt arī par sirdsdarbības problēmām, kas noved pie sirds mazspējas. Ekstrasistoles ir vairāku veidu un dažādas izcelsmes, un tām piemēro dažādas ārstēšanas metodes, kuru noteikšana ir kardiologa ziņā. Ko darīt? Izšķirīgais solis sirds veselības problēmu gadījumā ir nevilcināties ar kvalificētas medicīniskās palīdzības meklēšanu. Lai izvairītos no novēloti konstatētas sirds mazspējas, kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību - pat ja simptomi šķiet nenozīmīgi vai to nav vispār. Sekojot šim ieteikumam, vispirms jānotiek gājienam pie ģimenes ārsta. Optimālā gadījumā viņš zinās ne tikai, kādas slimības esat pārcietis tuvākā un tālākā nākotnē, bet arī jūsu sirdsdarbības specifiku. Ja būs nepieciešams, ģimenes ārsts dos nosūtījumu pie kardiologa, kurš nozīmēs tieši jums atbilstīgāko ārstēšanu. Tā, ja vien būsiet pēc palīdzības vērsies laikus, novērsīs tālāku sirds mazspējas attīstīšanos un, iespējams, pat palīdzēs atgriezties pie pilnas veselības. Pat cilvēki ar paliekošu sirds mazspēju, saņemot pareizu un pietiekamu ārstēšanu, var dzīvot pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi. MD MfUSS DAKTERIS 11

11 Veselība Dāmas saudzējiet sirdi! Pastāv maldīgs uzskats, ka koronārā sirdsslimība biežāk skar vīriešus. Šā uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš uzmanību sirds veselībai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Patiesībā sirds un asinsvadu slimības, to skaitā miokarda infarkts, ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. Ik gadu vairāk nekā 8,6 miljoni sieviešu nomirst ar sirds un asinsvadu slimībām - tas ir vairāk nekā ar onkoloģiskajām, kā arī citām slimībām. Riska faktori Kā informē Rīgas Stradiņa universitātes rezidente kardioloģijā Krista Lesiņa, sirds un asinsvadu slimību risks gan vīriešiem, gan sievietēm pieaug līdz ar vecumu. To saista gan ar riska faktoru skaita pieaugumu (paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, mazkustīgums u.c.), gan ar dažādu nelabvēlīgu iekšējo un ārējo faktoru ilgstošu ietekmi uz vielmaiņu, kas veicina audu novecošanos, asinsvadu sieniņu bojāšanos un asinsvadu aterosklerotiskas pārmaiņas. Ir dažādi sirds un asinsvadu riska faktori - tādi, kurus varam mainīt, un tādi, kurus ietekmēt nevaram. IETEKMĒJAMIE RISKA FAKTORI IR: smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, dislipidēmijajeb paaugstināts holesterīna līmenis asinīs: palielināts svars neveselīgs un nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, cukura diabēts, hroniska nieru slimība. īpaši svarīgi sievietēm atcerēties, ka smēķēšana kopā ar orālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanu būtiski paaugstina trombožu risku. Pārtraucot smēķēt, risks divos gados samazinās uz pusi. Neietekmējamie riska faktori ir vecums, dzimums, etniskā piederība, sociālekonomiskais statuss, nelabvēlīga iedzimtība, agrīni sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumi ģimenes anamnēzē (vīriešiem līdz 55, sievietēm līdz 65 gadu vecumam), iepriekš bijusi vai esoša sirds un asinsvadu slimība. Lielais bubulis - ateroskleroze Infarkta un insulta attīstību ievērojami veicina arī ateroskleroze. Tā notiek tāpēc, ka, plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, var veidoties trombs, kas nosprosto kādu dzīvībai svarīgu asinsvadu. Ateroskleroze vīriešiem un sievietēm attīstās līdzīgi, tomēr vecums, kad tas notiek, un organisma reakcija uz ārstēšanu abiem dzimumiem atšķiras. Atereosklerotiskais process sievietēm pirms menopauzes ir mazāk izteikts nekā vīriešiem līdzīgā vecumā, tādējādi miokarda infarkta risks sievietes skar vēlāk. Savukārt pēc menopauzes iestāšanās, kad organisms sāk mazāk izstrādāt dzimumhormonu estrogēnu, sievietēm aterosklerozes attīstība kļūst izteiktāka nekā vīriešiem, līdz ar to palielinās infarkta un insulta risks. Menopauzē ateroskleroze progresē un plašāk skar sirds asinsvadus, sasniedzot maksimumu gadu vecumā, kad apmēram 35% visu sirds asinsvadu daļas ir aizkaļķojušās. Uzmanīgi ar cukura diabētu! Sievietēm ar cukura diabētu jāpievērš vēl lielāka uzmanība sirds un asinsvadu veselībai, jo ar cukura diabētu sirgstošiem ir 2-4 reizes lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt diabēta ietekme uz šo slimību attīstību sievietēm ir daudz lielāka nekā vīriešiem. Saslimstot ar cukura diabētu, sievietēm tiek neitralizēts tā sauktais kardiovaskulāro veselību aizsargājošais faktors,

12 kas, visticamāk, ir saistīts ar estrogēnu labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Joprojām nav pierādīts, kāpēc sirdsslimības sievietēm ar cukura diabētu attīstās agrāk un to izpausmes ir smagākas, bet pastāv hipotēzes, ka tas saistīts ar izjauktu hormonu līdzsvaru. Dažos pētījumos konstatēts, ka sievietēm ar cukura diabētu ir zemāks estrogēnu un augstāks testosterona līmenis asinīs. Katram dzimumam atšķirīgi Infarkta un insulta riska nobīde sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir aptuveni 10 gadu, proti, 50 gadus vecam vīrietim ir līdzīgs infarkta un insulta risks kā 60 gadus vecai sievietei. Vīriešus parasti pirmais skar infarkts, bet sievietes - insults. Sievietēm ar koronāru sirdsslimību tās iznākumi ir mazāk labvēlīgi nekā vīriešiem. Statistika liecina, ka sievietes nomirst 16% gadījumu, bet vīrieši 11% gadījumu. Savukārt sievietei, kurai jau ir bijis miokarda infarkts, sevišķi, ja viņai ir arī cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimību (insulta vai infarkta) risks ir divas reizes lielāks nekā vīrietim šajā pašā situācijā. -- Vīriešiem sirds un asinsvadu slimību simptomi ir sāpes un diskomforts krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku vai abām rokām un žokli, un elpas trūkums, bet sievietēm biežāk ir sāpes vēdera augšdaļā vai starp lāpstiņām. Tāpat sievietei var būt neraksturīgs nogurums, nespēks, miega traucējumi, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās. Ko var darīt Galvenais mērķis sievietēm būtu novērst sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Nesmēķēt, būt fiziski aktīvām, izvēlēties sabalansētas maltītes, izskaužot no ēdienkartes treknus, neveselīgus produktus. Tāpat regulāri mērīt asinsspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, savlaikus vērsties pie ārsta un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus un apzinīgi lietot ārsta izrakstītos medikamentus. Pamatu pamats sirds un asinsvadu veselībai ir pārdomāts uzturs, fiziskas aktivitātes un atteikšanās no smēķēšanas. Turklāt - tas patlaban ir modē! MD Organisms brīdina Ja veidojas problēm as ar sirdi, organisms par to brīdina jau laikus. Maisiņi zem acīm liecina, ka radušies sirdsdarbības traucējumi. Ja mēles zemākās daļas virspuse kļuvusi zilgana, tas liecina par sirds-asinsvadu mazspēju. Gados vecākiem cilvēkiem 1-2 dienas pirms sirdslēkmes var sākties viegla pieklibošana uz kreiso pusi. Ja vakaros pietūkst potītes un lieli, tas norāda uz sirds mazspēju. Ja pēc gripas vai ARVI āda uz deguna nāsīm kļūst zilgansārta, tas liecina, ka slimība atstājusi iespaidu uz sirdi. Bālas lūpas vai lūpu maliņa norāda uz sirds-asinsvadu sistēmas mazspēju. Ja āda starp zodu un apakšlūpu it kā tirpst un kļūst nejutīga, tā ir pazīme, ka tuvojas infarkts. Pareizo cīsiņu meklējumos Veselīgs bērnu uzturs un vietējo produktu kvalitāte bija galvenie jautājumi Latvijas ārstu biedrības konferences dienas kārtībā, kas nesen norisinājās Rēzeknē. Lolita Neim ane uzsvēra arī, ka savā darbā bieži saskaras ar pavisam jaunām m eitenēm, vecāko klašu skolniecēm un koledžu audzēknēm, kas dažādu apsvērum u dēļ kļuvušas Par veselīgo un kaitīgo mūsu par veģetārietēm, izslēdzot no savas kas gaļas ra bērnu un jauniešu ēdienkartēs dis ēdienkartes gaļu un m ājputnus. žošanā nelieto kutēja gan sabiedrībā pazīstami ārsti, Daudzos gadījum os drīz pēc tam fosfātus, proti, mēs gan augstskolu pasniedzēji un zināt m eitenēm ir sākušās problēm as ar izm antojam tā dēvēto nieki, gan Latgales uzņēm um u un veselību, tajā skaitā pasliktinājusies gatavināšanas metodi, kā to zemnieku saim niecību vadītāji, gan atmiņa, traucējot apgūt mācību vie darīja padom ju un Ulmaņlaikos. valsts amatpersonas. lu. Asins analīzes visbiežāk apstiprina Tāpēc tā ir dabīgi audzēta, dzīva gaļa Katrīna SPARE, Rēzekne-Rīga dietologa aizdomas, uzrādot dzelzs trūkum u organism ā jeb dzelzs defi bez jebkādiem stim ulatoriem... Kāds no zālē esošajiem ārstiem Lielākā daļa foruma dalībnieku bija vienisprātis, uzskatot, ka veģ e cīta anēm iju. Rezultātā meitenes cieš no galvas reiboņiem, izjūt nespēku, nedaudz sāls - tikai 1,2 grami uz 100 pajokoja, ka Rēzeknes cīsiņi esot neglīti pēc skata, toties izcili pēc garšas. tārisms ir katra cilvēka paša apzināta totālu nogurumu un pat apātiju. gramiem izstrādājuma. Iespējams, šis produkts nav tik skaists izvēle, savukārt bērniem, raugoties Runājot par gaļas izstrādāju - Šajā segm entā m um s kon kā reklāmas bildē uz žurnāla vāka un no pilnvērtīga uztura viedokļa, ir ne miem skolēniem, viens no populārā kurentu nav, - ārstu konferences nevar lepoties ar kārdinošu krāsu, pieciešami gan augu valsts produkti, kajiem, vieglāk pagatavojamākajiem starpbrīdī apliecināja Rēzeknes gaļas taču tas nesatur ķīmiju. gan olbaltumvielas, tostarp arī dzīv un bērnu iemīļotākajiem produktiem, kom bināta padom es priekšsēdētājs - Mūsu produkts nesatur an nieku izcelsmes izstrādājumi. neapšaubāmi, ir cīsiņi. Guntis Piteronoks. - Rēzeknes gaļas tibiotikas, turklāt mēs izm antojam - Nevienam nav noslēpums, ka Informējam, ka dabīgākos cīsiņus kombināta cīsiņi ir augstākās kvalitā tikai dabīgas garšvielas. Mūsu cīsi gaļa ir augstvērtīgs olbaltumvielu Latvijā bez garšas pastiprinātājiem, tes produkts, mūsu pircējus neattur ņos jūs neatradīsiet nevienu "E " vie avots, nodrošinot cilvēkam nepiecie krāsvielām un citām "E" vielu piede pat cīsiņu neierastā bāli pelēkā krāsa lu! - uzstājoties konferencē, uzsvēra šamo aminoskābju attiecību, - uzstājo vām ražo Rēzeknes gaļas kombināts (dabīgajai gaļai netiek pievienotas Guntis Piteronoks. - Mēs pat sāli ties konferencē, teica Latvijas diētas un (RGK). No mūsdienu viedokļa šie cī ne krāsvielas, ne cita ķīmija), tieši liekam ļoti maz, mazāk vienkārši nav uztura speciālistu asociācijas vadītāja, siņi ir unikāls produkts, jo tie vispār pretēji - patērētāji ļoti labi saprot, iespējams... Un reklāma šim produk pazīstamā dietoloģe Lolita Neimane. nesatur ķīmiju. Toties Rēzeknes cīsiņu kāpēc krāsa nav tik izteikta un koša. tam nav nepieciešam a. Cilvēki to jau - Turklāt šis produkts satur vērtīgos В - sastāvā ir 80 procenti kvalitatīvas cūk Patiesībā mēs atgriežamies pie ga ir pam ēģinājuši, novērtējuši tā kva B Bj, 6,2 vitamīnus, kā arī cinku, dzelzi gaļas, dzeramais ūdens, olas, piena diem pārbaudītām vērtībām : šobrīd litāti un ar prieku ceļ galdā saviem un nozīmīgo aminoskābi karnitīnu. olbaltumvielas, garšvielas un pavisam mēs esam vienīgais uzņēmums, bērniem un ģimenei. NlftlUS DAKTERIS 1 3

13 Rudens nāk ar savam kaitēm Rudens tuvojas platiem soļiem, līdz ar to sāks aktivizēties artrīts, artroze un visas pārējās reimatiskās kaites. Artrīts ir locītavas iekaisums. Ir desmitiem dažādu slimību, kas izpaužas kā artrīts. Piemēram, reimatoidais artrīts, Behtereva slimība, Reitera sindroms, podagra... Pirmajā slimnieka izmeklēšanas reizē ārsts vispirms uzmanibu pievērš pacienta roku delnām. To locītavās manāmās izmaiņas ir slimības vizītkarte. Vēl ārsts pievērš uzmanību ādas stāvoklim. Eritēma (ādas apsārtums) uz sejas liecina par sarkanās vilkēdes risku, mezgliņu veidošanās zemādas tauku šķiedrās ir podagras priekšvēstneši. Kāpēc rodas artrīts Visā pasaulē ar artrītu sirgst vairāk nekā 21 miljons cilvēku, taču simtprocentīgi efektivi līdzekļi pret šo slimību joprojām nav atrasti, lai gan ar locītavu kaitēm cilvēce cīnās jau 5000 gadu. Pirmais, kas aprakstījis tādu slimību kā podagra, bija jau Hipokrats, bet reimatoidais artrīts no podagras tika nošķirts tikai XIX gadsimtā. Locītavu slimības var piemeklēt gan dziļu sirmgalvi, gan divgadīgu bērnu. Reimatoidais artrīts ir locītavas iekaisumu izraisoša progresējoša autoimūna saslimšana. Autoimūna saslimšana nozīmē, ka kaites pamatā ir cilvēka imūnsistēmas darbības traucējumi, kad imunitāte pēkšņi tā vietā, lai pildītu savu uzdevumu un veselību aizsargātu, gluži pretēji, sāk vērsties pret savā 1 4 MfiJAS DAKTERIS uzraudzībā esošajiem orgāniem un audiem. Sākas viss ar locītavas uztūkumu un nepārejošām sāpēm, bet beidzas - ar locītavas nekustīgumu un invaliditāti. Smagos gadījumos slimības procesā tiek ievilkti arī iekšējie orgāni. Ne velti artrītu dēvē par sistēmu slimību, kas nozīmē, ka traucējumi skar arī organisma galvenās sistēmas (nervu, muskuļu u.c.). Starp citu, sievietes ar artrītu sirgst 5 reizes biežāk nekā vīrieši. Precīzi artrīta rašanās cēloņi joprojām nav zināmi. Par tā attīstības rosinošiem faktoriem uzskata ARS, gripu, angīnu un citas smagas infekcijas slimības. Ierosinātāji var būt arī stress un organisma apsaldēšanās. Bet ne tikai. Spēcīgi kaites attīstības provocētāji ir smēķēšana un iedzimtība. Ir veikti pētījumi, kas apliecina, ka cilvēkiem, kuru tautība pieder somugru valodas grupai (somi, ungāri, udmurti u.c.), ģenētiskā nosliece pret šo kaiti ir izteiktāka, tāpēc viņi ar artrītu sirgst biežāk. Taču tas nenozīmē, ka katrs, kura dzīslās rit kaut piliens somugru asiņu, ir nolemts artrīta upuris. Ko darīt? Protams, neielaist slimību un sākt to ārstēt. Turklāt jo ātrāk - jo labāk. Arī tāpēc, ka artrīts iet roku rokā ar infarktu un insultu. Slimība piezogas nemanot. Sāpes parādās tikai pāris gadu pēc tam, kad locītavas noārdīšanās process jau sācies. Jau pēc aptuveni pieciem gadiem puse pacientu kļūst par i valīdiem - nespēj normāli kustēties un strādāt. Agrīnā stadijā artrītu var atklāt rentgenuzņēmumā. Bez rentgena var veikt arī asinsanalīzi, nosakot, vai asinīs ir antigēns HLA.B27, kas norāda, ka pat veselam cilvēkam pastāv nosliece uz reimatoloģiska rakstura saslimšanām. Vai kaiti var izārstēt - ar reizi un uz visiem laikiem? Diemžēl - ne. Vismaz pagaidām. Taču, atbilstīgi ārstējoties, lietojot pretiekaisuma preparātus un līdzekļus, kas stimulē locītavu skrimšļu atjaunošanos un imūnsistēmu, var slimību it kā iesaldē», palēninot tās noārdošo tempu. Ārstu rīcībā ir daudz medikamentu. Talkā nāk arī ķirurģija - mūsdienās praktiski jebkuru slimības izkropļoto locītavu, sākot no iegurņa un beidzot ar pirkstiem, var aizstāt ar mākslīgu. Pirksti, piemēram, ir ļoti svarīgi sievietēm, kurām artrīta deformētās rokas sagādā ne tikai fiziskas, bet arī morālas ciešanas. Skaisti pirksti daiļā dzimuma pārstāvēm ir ne mazāk svarīgi par elementāro iespēju kustināt rokas un kājas. Jaunākais, ko mūsdienās var piedāvāt farmakoloģija, ir ārstēšanās ar monoklonālajiem antiķermenīšiem. Tā ir pati modernākā un iedarbīgākā metode, kas spēj palīdzēt pat smagos, progresējošos gadījumos. Šīs gēnu inženierijas zāles ir iemācījušās atpazīt locītavu iekaisumu izraisošos sliktos antiķermenīšus un iznīcināt tos, nekaitējot imūnsistēmai.

14 Veselība Runājot par tautas medicīnas līdzekļiem, jāteic- arī tiem nav pa spēkam slimību izārstēt pilnībā. Lai slimību neielaistu, speciālists noteikti jāapmeklē. Taču tautas līdzekļi spēj kavēt artrozes attīstību un mazināt sāpes. Palīgos - rudzu maize M azināt artrīta sāpes spēj pati p a rastākā rudzu maize. Ārstniecības vajadzībām nogriež klaipiņam apakšējo garoziņu, ietin mitrā kokvilnas auduma salvetē un nedaudz uzsilda. Sāpošo vietu ieziež ar augu eļļu, attin salveti un pieliek silto garoziņu, bet mitro auduma gabaliņu uzliek virsū. Sāpes ātri pāriet, bet, ja procedūru veic regulāri katru vakaru un garoziņu tur piesaitētu visu nakti, pēc mēneša tās pazūd vispār. Mājas līdzekļi pret artrītu INGVERS Katru dienu pievienojiet ēdienam nedaudz vairāk par 60 g sarīvētas ingvera saknes. Vairumā gadījumu sāpes pāriet. Ar sausu ingvera pulveri ierīvē sāpošās locītavas un silti apsien. Ingvers satur bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz cīnīties ar sāpju cēloni - locītavas iekaisumu. PIPARI Noderīgi ir jebkuri pipari (melnie, asie sarkanie), jo tie aktivizē asinsriti un imūnsistēmu, palīdz izvadīt no organisma sārņus. Turklāt gan melnie, gan smaržīgie pipari satur dabiskas vielas, kas mazina sāpes. ĶIPLOKS 2-3 svaiga ķiploka daiviņas dienā palīdz uzturēt locītavas labā stāvoklī un pasargā no tūskas. Ķiploks spēj bloķēt konkrētu ķīmisku vielu, ko izstrādā bojātie audi un kas rada lokālu iekaisumu. MINERĀLŪDENS Minerālūdens iedarbojas kā smērviela un ir viens no visvienkāršākajiem līdzekļiem artrīta profilaksei un ārstēšanai. Kad locītavas ir atūdeņotas, tās ir sāpīgi kustināt. Tādēļ, lai kustības būtu brīvas, dienā jāizdzer aptuveni 2 litri minerālūdens. MD DABA PALĪGOS Ar tautas līdzekļiem pret reimatiskam kaitēm Reimatiskās kaites ir tiešām nepatīkam as, taču mēs v a ram laikus sagatavoties iespējam am to saasinājumam. Turklāt šie līdzekļi nenodarīs nekādu skādi ģim enes fin an sēm. Daudz kas atkarīgs no cilvēka dzīvesveida - tam jābūt maksimāli aktīvam, kā arī no diētas - tai jā satur pietiekami daudz olbaltumu un vitamīnu. Pagaidām šo slimību ārstēšanai nav radikālu līdzekļu, tāpēc katram par savām locītavām jāparūpējas pašam. Iespējami vairāk jākustas. Locītavām veselīga ir braukšana ar divriteni, garākas pastaigas, peldēšana. Uzturā vairāk jālieto zivju un jū ras produkti. Optimālā daudzumā D vitamīnu satur tunča un mencu aknas, arī piens, krējums, jogurti un saldais krējums. Ēdienkartē biežāk jāiekļauj visi iespējamie salāti, izmantojot augu eļļu, bet desertā: aprikozes, āboli, plūmes. Jāizsargājas no sasitumiem un traumām - tās var būt hronisku slimību cēlonis. Jāsamazina liekais svars - tas locītavām sagādā pārāk lielu slodzi. Jāvalkā ērti ādas apavi uz zema vai vidēja papēža un viegls silts apģērbs no dabīgiem materiāliem. Pret reimatoīdo artrītu profilakses nolūkos ieteicami tautas medicīnas līdzekļi, kas veicina sārņu izvadīšanu no organisma. Izvēle šajā ziņā ir visai plaša: bērza pumpuri un lapas, melnā plūškoka ziedi, ķiršu ogas, purva vaivariņi, ārstniecības amoliņš, egļu un kadiķu zariņi vannām, kāpostu lapas, purva purenes, nātres, smiltsērkšķis, timiāns, parastais biškrēsliņš. Kombinācijas var būt dažādas. NOVĀRĪJUM S: 2 tējkarotes brūkleņu lapu aplej ar glāzi ūdens. Vāra 10 minūtes, izkāš un izdzer pa malkam dienas laikā. IZVILKUMS: 20 g zirgkastaņas ziedu aplej ar puslitru spirta vai degvīna un 2 nedēļas nostādina. Lieto ierīvēšanai pret artrīta izraisītām sāpēm. KOMPRESE: reimatiskā poliartrīta gadījumā sāpošajai locītavai piesaitē dadža vai māllēpju lapas. Ja to dara regulāri, no sāpēm var atbrīvoties uz ilgu laiku. NOVĀRĪJUMS VANNAI: sajauc 1 kg priežu mizas, 1 kg bērzu mizas un 100 g ozola mizas. Maisījumu aplej ar 3 litriem ūdens, stundu vāra, tad izkāš un ielej vannā. Procedūra nedrīkst būt ilgāka par 10 minūtēm. Visiem, kas sirgst ar reimatiskām kaitēm, ieteicamas fizioterapijas procedūras. Labi palīdz sildīšana, regulāri veiktas, tās uz ilgu laiku spēj atbrīvot no locītavu sāpēm. Labu efektu dod elektroforēze ar dažādiem pretsāpju un pretiekaisuma preparātiem un mikroelementiem bagātās dūņu procedūras. MD М ЙШ DAKTERIS

15 Neganta kaite - radikulīts l у Muguras smadzeņu nervu sak n īšu bojājums jeb radikulīts ir v i e n a n o r e t a j ā m slimībām, kuru viegli var arī nosimulēt, jo konstatēt to var tikai pēc pacienta vārdiem un viņa subjektīvajām sajūtām. Taču, nedod Dievs, ja šīs sajūtas tiešām parādās... Tad nereti sāpes ir tik spēcīgas, ka slimnieks guļ, baidīdamies pat pakustēties, bet, ja pārvietojas, tad saliecies septiņos līkumos un skaļi vaidēdams. irdivas slimības attīstības ļ stadijas. Pirmajā parādās trulas, smeldzošas vai asas, bet ne pārāk spēcīgas sāpes jostasvietā (retāk muguras kakla-krūšu daļā) mugurkaula labajā un kreisajā pusē. Reizēm var sāpēt arī tikai viena puse. Iesākumā slimniekam šķiet, ka smeldz muskuļi, ka viņš ir sastiepies, neveikli pagriezies vai arī tos apsaldējis. Taču sāpes nepāriet. Gluži pretēji - ar katru dienu tās kļūst arvien spēcīgākas, atstarojas visā mugurā un pastiprinās ne tikai fiziskas slodzes laikā, bet pat klepojot un šķaudot. Ja slimnieks, ignorējot ārstēšanos, stoiski pacieš slimību un ļauj tai ieiet otrajā stadijā, nelaime ir klāt! Slimības otrajā stadijā nervu saknīšu bojājums kļūst arvien plašāks. Sāpes šajā gadījumā jau ir daudz spēcīgākas, cilvēks pārvietojas tikai ar grūtībām, bet sēžot 1 6 MAUS DAKTERIS vai guļot neapzināti cenšas ieņemt tādu pozu, lai sāpju sajūtas būtu iespējami mazākas. Sāpju sajūtas sāk par sevi atgādināt arvien neatlaidīgāk un spēcīgāk. Pakāpeniski tās kļūst jūtamas arī sēžā, gurnos, lielos un pat pēdās. Pietiek noliekt galvu, un jostasvietā rodas asas, velkošas sāpes. īsāk sakot - bez sāpēm nav iespējams pat nošķaudīties. Parasti šāda «izturības demonstrēšana» beidzas visai bēdīgi: no nervu saknītēm iekaisuma process pāriet uz nervu stumbru, kas noved pie gumu un lielu muskuļu atrofijas. Šādā gadījumā fināls var būt tikai viens - invaliditāte. Kā pirmie riska grupā saslimt ar radikulītu pretendē iekļūt tie, kuriem ir sēdošs darbs un mazaktīvs dzīvesveids. Dienu no dienas sēžot uzkumpušu muguru, strauji attīstās osteohondroze, kuras rezultātā deformējas un uz dažādām pusēm izbīdās starpskriemeļu diski, kas rada slodzi nervu galiem un tātad - rosina radikulītu. Cieš ari tie, kuri netaupa savu muguru: krāvēji, sportisti smagatlēti. Visai izplatīts ir arī traumatiskais radikulīts. Vēl nervu saknītes var iekaist apsaldēšanās, infekcijas slimības vai kādas iedzimtas mugurkaula kaites attīstības, muguras smadzeņu patoloģijas rezultātā. Nereti radikulīts attīstās sievietēm grūtniecības laikā, jo, iznēsājot augli, pieaug slodze mugurkaula jostasvietas-krustu daļai. Ārstēšana un diēta Ja pēkšņi muguru savelk un šāds stāvoklis turpinās 3-5 dienas, turklāt parastajām sāpēm pievienojas sajūtas, ka tās ir velkošas, steigšus jādodas pie ārsta. Atpazīts sākumstadijā, radikulīts, īpaši, ja zināms, kas to izraisījis, ārstēšanai padodas samērā viegli. Galvenais atveseļošanās noteikums- cieta guļvieta. Taču ar to vien ir par maz. Radikulītam tiek piemērota kompleksa ārstēšana, kurā ietilpst fizioterapija, pretsāpju un pretiekaisuma preparāti. Dažkārt slimības sākumposmā pietiek ar 5-6 dienām gultas režīma un fizioprocedūrām - sildīšanu un masāžu. Ja sāpes nav pārāk stipras, tās var pieciest, bet, ja paciest grūti, var iedzert kādu pretsāpju līdzekli. Toties, ja sāpju lēkmes atkārtojas bieži un sagādā slimniekam ciešanas, nepieciešama hospitalizācija. Diēta radikulīta gadījumā nav īpaši strikta un ierobežojoša. Galvenais nelietot uzturā produktus, kas aizkavē organismā šķidrumu: asus ēdienus, sālījumus, kūpinājumus. Vēlams ierobežot treknu gaļu un speķi, treknus buljonus. No vīna un alus vajadzētu atteikties pavisam, toties drīkst lietot nedaudz labas kvalitātes konjaka vai degvīna. MD

16 Slimība, kuras otraja stadija bez sāpēm nav iespējams pat nošķaudīties. R a d i k u l ī t s. K ā n e s a j a u k t a r... Termins «rad ikulīts» nenozīmē kādu vienu slim ību. A r to apzīm ē m uguras smadzeņu nervu saknīšu bojājum u, ko izraisījis iekaisum s vai sasp iešana. Taču nereti aiz ra d ik u līta maskas slēpjas nopietnas kaites: labdabīgie un ļau n dabīgie m uguras smadzeņu audzēji, osteoporoze, ste n o kardija, holecistīts, ap en d i cīts, adneksīts, endom etrioze, dzem des m iom a, nieru slimības, hronisks prostatīts un pat dažas nervu sistēmas slim ības. Pats par sevi radikulīts ir bīstams ar to, ka var būt par artēriju saspiešanas un aizsprostošanās cēloni, rezultātā mazinās darbspējas un var iestāties pat invaliditāte. Kā atšķirt sāpes Infekcijas izcelsmes radikulīta gadījumā muguras sāpēm pievienojas intoksikācijas simptomi: paaugstināta ķermeņa temperatūra, nelabums, vājums. Osteohondrozes gadījumā parādās smeldzošas galvassāpes pakauša un deniņu apvidū. Starpskriemeļu disku trūces gadījumā sāpes izplatās no gūžas līdz pēdai, klepojot, šķaidot vai smejoties tās pastiprinās, ir grūti noliekties. Nepatīkamās sajūtas pastiprinās ari, ja, guļot uz muguras, izstieptu kāju paceļ uz augšu. Sāpes, kas rodas nestabila mugurkaula gadījumā, izraisa diska vai starpskriemeļu locītavas bojājums. Tās pastiprinās ilgstošas slodzes vai ilgākas stāvēšanas laikā. Šajā gadījumā pieliekties ir vieglāk nekā iztaisnoties. Mugurkaula kanāla sašaurināšanās gadījumā sāpes nemazinās ne kustoties, ne miera stāvoklī. Precīzu sāpju cēloni var noteikt tikai ārsts, pamatojoties uz rentgena, laboratorijas un kompjūtertomogrāfijas izmeklējumiem. Fitoterapija Pats izplatītākais līdzeklis pret visām radikulīta formām ir piparu plāksteris. Plāksteri uzlipina sāpošajai vietai un atkarībā no pašsajūtas tur līdz 2 diennaktīm. Pēc tam, ja plāksteris pārāk stipri nededzina, to apmaina pret citu, un tā turpina, līdz sāpes rimušas. Teicams līdzeklis ir arī melnie rutki. Sarīvēta rutka masu plānā kārtiņā uzziež lina salvetei, stingri piespiež sāpošajai vietai, pārklāj ar polietilēna plēvi vai komprešu papīru, nostiprina un apsien ar vilnas šalli. Brīdī, kad komprese sāk dedzināt, tā jānoņem. Procedūru veic katru dienu vakarā pirms gulētiešanas, līdz sāpes pārgājušas. Rutka vietā var izmantot arī svaigi rīvētus mārrutkus, ja nav iebildumu pret to specifisko smaržu. Lielisks pretradikulīta līdzeklis ir mušmire. Sasmalcina vidēja lieluma sēni, aplej ar 1,5 glāzēm degvīna un, katru dienu sakratot, nedēļu nostādina tumšā siltā vietā. Radikulīta saasināšanās reizēs ierīvē sāpošas vietas 1-2 reizes dienā. Tūlīt pēc ierīvēšanās silti jāsasedzas un stundu jāpaguļ. Pēc tam izvilkuma pārpalikumu rūpīgi nomazgā ar mitru sūkli. Uzmanību! Mušmires izvilkums ir ļoti indīgs, tāpēc jābūt īpaši piesardzīgiem un jāuzmanās, lai tas nenokļūtu mutē vai acīs. Vēl labāk tā lietošanas laikā uzvilkt rokās medicīniskos gumijas cimdus. PRET HRONISKU RADIKULĪTU PIRM AJĀ STADIJĀ Vienādās daļās sajauc un sasmalcina vītola lapas un mizu. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15 minūtes karsē ūdens peldē, atdzesē, tad izkāš, biezumus izspiež un pielej vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss-viens mēnesis pavasarī un viens - rudenī. Trīs ēdamkarotes mazā mārsila aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā. Ārstēšanās kurss nedēļas reizi 2-3 mēnešos. Ja gada laikā lēkmes nav bijušas, ārstēšanos ar mazo mārsilu var pārtraukt. PRET HRONISKU RADIKULĪTU OTRAJĀ STADIJĀ Četras daļas 4-5 gadus vecu alveju samaļ gaļas maļamajā mašīnā, sajauc ar 6 daļām medus un 7 daļām sausā sarkanvīna vai kagora. Visu rūpīgi samaisa un nedēļu nostādina tumšā vietā. Ārstēšanās kurss -45 dienas 1-2 reizes gadā. Pirmās 5 dienas lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā stundu pirms ēšanas, pārējās 40 dienas - pa ēdamkarotei. Indiešu mudras Mums tas varētu šķist dīvaini, taču pret radikulītu labi palīdz arī indiešu mudras Govs un Vējš. MUDRA GOVS Kreisās rokas mazā pirkstiņa spilventiņu savieno ar labās rokas zeltneša spilventiņu, bet labās rokas mazo pirkstiņu - ar kreisās rokas zeltnesi. Vienlaikus līdzīgi saliek kopā arī kreisās rokas vidējo pirkstu ar labās rokas rādītājpirkstu un otrādi - kreisās rokas rādītājpirkstu ar labās rokas vidējo pirkstu. īkšķi paliek brīvi un nedaudz izvērsti. MUDRA VĒJŠ Abu roku rādītājpirkstus saliec tā, lai to spilventiņi būtu piespiesti īkšķu pamatnei. Pārējie pirksti paliek iztaisnoti un brīvi. MD М Й Ш DAKTERIS 1 7

17 Dežurdakteris Divpadsmitpirkstu zarnas čūla nekā cilvēkiem, kuru tuvinieki ar šo slimību nekad nav slimojuši. Ir vairāki slimības riska faktori: Daba tā iekārtojusi - sākoties gada tumšajam un drēgnajam laikam, saasinās arī dažādas slimības. Divpadsmitpirkstu zarnas čūla šajā ziņā nav izņēmums - ļoti bieži šī slimība progresē tieši rudeņos. я Atšķirībā no kuņģa čūlas tā ir mazāk sāpīga, tāpēc cilvēki tai parasti nepievērš uzmanību un ar ārstēšanos nesteidzas. Taču patiesībā slimība ir ļoti bīstama, un, laikus to neārstējot, var būt nopietnas sekas. Vispirms parādās grūti izskaidrojams nogurums, bet pēc dažām nedēļām sasirgušais sāk pamanīt, ka absolūti nepacieš izsalkumu: pietiek pāris stundu pagavēt, un tūlīt parādās sāpes noteiktā vietā vēdera augšdaļā, ļa kaut nedaudz ieēd, sāpes pāriet, bet pēc kāda laika atkal parādās. Nekādā gadījumā nedrīkst sākt praktizēt pašārstēšanos un slāpēt sāpes, dzerot dažādus pretsāpju līdzekļus, jo divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā tie var izprovocēt slimības saasinājumu. Vienīgais pareizais ceļš - doties pie gastroenterologa, jo visi šie simptomi raksturīgi divpadsmitpirkstu zarnas čūlai - ļoti bīstamai slimībai, kura spēj izraisīt asiņošanu un perforāciju. Nereti ielaista čūla cilvēku var padarīt par invalīdu, bet dažkārt var būt arī letāls iznākums. Čūla izvēlas jaunus cilvēkus Diemžēl jāatzīst, ka divpadsmitpirkstu zarnas čūla ir gados jaunu cilvēku slimība: aptuveni 75% pacientu ir jaunāki par 40 gadiem. Turklāt vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, un pirmām kārtām riskē tie, kam ir I asins grupa. Sava nozīme ir arī iedzimtībai: radiniekiem čūlu atklāj piecas reizes biežāk neregulāras maltītes, pārāk liela aizraušanās ar asiem, sāļiem, skābiem ēdieniem, pārsvarā lietots sauss ēdiens; paaugstināts kuņģa sulas skābes līmenis; nepietiekami stingrs muskuļu gredzens starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu; stress, depresija, bezmiegs: tas viss palēnina zarnu sieniņas aiz- sarggļotu veidošanos; alkohols un smēķēšana traucē asins mikrocirkulāciju zarnu sieniņās; nekontrolēta dažu medikamentu lietošana, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma preparāti (aspirīns, indometacīns), kortikosteroīdi (prednizolons) kairina kuņģa un zarnu trakta gļotādu un rosina čūlu veidošanos. Taču visbiežāk mēdz būt, ka cilvēks normāli ēd, nesmēķē, iedzer reti, ir mierīgs, taču tik un tā slimo ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Šajā nelaimē vainojama helikobaktērija. Tā mīt kuņģa lejasdaļā, precīzāk - vietā, kur kuņģis pāriet divpadsmitpirkstu zarnā. Kontakts ar baktēriju visbiežāk notiek jau bērnībā. Organismā tā nonāk no ārējās vides: ar koplietojamiem traukiem, netīrām rokām, pat skūpstu. Nonākusi kuņģī, tā var gadiem ilgi dzīvot rāmi un pacietīgi gaidīt savu stundu. Un nereti arī sagaida - pietiek pazemināties organisma dabiskajām aizsargspējām, un baktērija tūdaļ kļūst aktīva. Ar zālēm un skalpeli Pirms sāk ārstēšanu, jānoskaidro čūlas cēlonis. Reizēm pilnīgi pietiek ar diētu, antacīdiem preparātiem 1 8 MĀJOS DAKTERIS

18 * Ielaista čūla cilvēku var padarīt par invalidu, bet dažkārt var būt ari letāls iznākums. (almagelu) un līdzekļiem, kas pazemina kuņģa sulas skābumu. Ja čūlas ierosinātāja ir baktērija, pret to jācīnās ar antibakteriāliem preparātiem. Taču nelaime tā, ka kuņģa skābajā vidē tie ir mazefektivi. Tāpēc vienlaikus tiek izrakstīti preparāti, kas nomāc kuņģa sulas sekrēciju. Šādas ārstēšanas ceļā čūlu izdodas pieveikt aptuveni divās nedēļās. Nekāda pašārstēšanās šajā situācijā nav pieļaujama. Medikamentus izvēlas un to devas nosaka tikai ārsts. Trīs vai četras nedēļas pēc ārstēšanās kursa ārsts izdara atkārtotu izmeklēšanu, lai pārbaudītu terapijas rezultātu. Prakse liecina, ka pēc medikamentozās ārstēšanās čūlas saasinājums turpmākā gada laikā mēdz būt tikai 5-7% gadījumu, bet nekādā ziņā ne 70%, kā tas bija agrāk. Tomēr jāatzlst, ka neviens nav pasargāts no atkārtotas inficēšanās ar ļauno baktēriju, jo imunitāte pret to organismā neveidojas. ļa čūla ir noturīga pret medikamentiem vai arī ļoti ielaista, nepieciešama operācija. Uzturs Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā galvenie diētterapijas pamatprincipi ir šādi. Pirmkārt, jānodrošina pilnvērtīgs sabalansēts uzturs. Otrkārt, nedrīkst aizmirst par režīmu: slimības saasināšanās reizēs jāēd bieži un nedaudz - piecas sešas reizes dienā ar triju stundu intervālu. Treškārt, slimais orgāns jāsargā no mehāniskiem, ķīmiskiem un termiskiem bojājumiem. To var panākt, liekot lietā produktu kulinārās apstrādes metodes: visam, ko ceļat sev galdā, jābūt vārītam vai sautētam tvaikos un sasmalcinātam. Čūlas slimnieka galvenie darbarīki virtuvē ir tvaika katls, rīve un gaļas maļamā mašīna. Speciāli jāpiemeklē noteikta sastāva produkti. Bez žēlastības no ēdienkartes svītrojami tie, kuros ir daudz rupjo šķiedrvielu (rāceņi, redīsi, pupiņas, kāposti un ogas ar biezu mizu, maize no rupja maluma miltiem, šķiedraina gaļa). Svaigus, ne pārāk skābus augļus bez mizas var atļauties nelielā daudzumā. Pilnībā no ēdienkartes jāsvltro arī ķīmiskie kairinātāji - produkti, kas pastiprina kuņģa sekrēciju. Pie tādiem pieder alkoholu un ogļskābi saturošie dzērieni, ari kafija, garšvielas, mārrutki, ķiploki, viss ceptais, kūpinātais, sālītais, konservētais, kā arī gaļas, zivju un sēņu buljons un rupjmaize. Iespējami vairāk ēdienkartē jāiekļauj piena produkti, vārīta gaļa un zivis. Veselīgi ir dārzeņu biezeņi, šķidras un stipri savārītas biezputras (izņemot grūbu un prosas), tumes, baltmaizes grauzdiņi, saldi augļi. Liela nozīme ir ēdiena temperatūrai - tas nedrīkst būt ne pārāk karsts (ne vairāk kā 60 C), ne arī pārāk auksts (ne mazāk kā 15 C). Karsts ēdiens paaugstina kuņģa sulas sekrēciju, bet auksts pamet kuņģi līdz galam nesagremots un izraisa sāpes un spazmas divpadsmitpirkstu zarnā. Optimālā ēdiena temperatūra ir tuva ķermeņa temperatūrai grādi. MD DABA PALĪGOS Fitoterapija Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā teicams palīgs ir fitoterapija. Divas tējkarotes pieneņu sakņu aplej ar glāzi auksta vārīta ūdens un 8 stundas nostādina. Dzer pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas. Pusotras ēdamkarotes bērzu pumpuru ieber termosā, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Puslitru svaigi spiestas ceļte- ku sulas sajauc ar tādu pašu daudzumu šķidra, maijā vākta medus un vāra emaljētā traukā 20 minūtes. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Uzglabā ledusskapī, pirms lietošanas uzsilda. Ēdamkaroti sasmalcinātu dadža sakņu aplej ar glāzi karsta ūdens, vāra 20 minūtes, 2 stundas nostādina, tad izkāš un pielej vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā. Rūpīgi sajauc 500 ml olīveļļas, 500 g šķidra medus un 100 ml dabīgā ābolu etiķa. Lieto pa ēdamkarotei 4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Uzglabā ledusskapī. Ļoti veselīga ir sarkano šķirņu kartupeļu sula. To dzer pa 1/3 glāzes 2 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Tikai sulai jābūt svaigi spiestai, jo jau pēc 10 minūtēm tā zaudē savas dziednieciskās īpašības. Visi šie līdzekļi jālieto vismaz pusgadu. Ja čūla ir izoperēta, pirms sāk fitoterapiju, ieteicams konsultēties ar gastroenterologu. Nav vēlams uz savu roku sākt augu terapiju arī gadījumos, ja ir citas hroniskas kuņģa-zarnu trakta kaites: kuņģa čūla, gastrīts, pankreatīts. SLIMĪBAS SAASINĀJUM A UN SĀPJU G ADĪJUM Ā Sajauc pa 2 daļām šaurlapu kazrožu un liepu ziedus un pa vienai daļai fenheļa augļus un kumelītes. Pusotras ēdamkarotes maisījuma ieber termosā, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 2 stundas nostādina, tad izkāš. Tā ir dienas deva, kas pa daļām jāizdzer pirms ēdienreizēm. Četras reizes dienā stundu pirms ēšanas lieto tējkaroti smiltsērkš- ķu eļļas. Ja izbadēšanās izraisītās sāpes bieži uznāk naktī, pirms gulētiešanas izdzer medus uzlējumu (2 tējkarotes medus uz glāzi vārīta ūdens). Ārstēšanās kurss ar šiem līdzekļiem ir 2-3 nedēļas. majas d a kteris 1 9

19 īstais laiks pārbaudīt adas veselību Rudenī, kad beigusies sauļošanās sezona, daudzas medicīnas iestādes rīko kampaņas, aicinot sabiedrību pievērst uzmanību arī ādas stāvoklim, lai tā samazinātu saslimstību un mirstību ar melanomu un citām ādas vēža formām. Pēdējā laikā ir uzlabojušās ādas slimību diagnostiskās iespējas, un rudens pēc aizvadītās saulainās un karstās vasaras ir īstais brīdis, kad pārliecināties par ādas veselību. Agresīvākais ādas audzējs - melanoma Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine-Veita norāda- dzimumzīmes jeb iedzimti nēvusi ir tie, kas cilvēkam uz ādas ir jau kopš dzimšanas vai izveidojas līdz pusaudža vecumam. Savukārt par dzīves laikā iegūtiem nēvusiem sauc ādas pigmentveidojumus, kas parādās vēlāk. «Melanoma ir pats agresīvākais ādas audzējs, kura izskats sākotnēji var daudz neatšķirties no parastas dzimumzīmes,» uzsver daktere Linda Kapteine-Veita. «Parasti melanomas veidojas uz ādas vietā, kur iepriekš nekas nav bijis, proti, pēkšņi izveidojas tumšs plankums, kas ātrāk vai lēnāk aug lielāks, pārveidojas, maina krāsu, struktūru, 2 0 M&1AS DAKTERIS simetriju. Dzimumzīmes vietā melanoma attīstās % gadījumu. Tas, ka dzimumzīme sāk mainīties, ir pazīme, kas vēsta, ka steigšus jādodas pārbaudīt ādu pie dermatologa, iepriekš painteresējoties, kurš dermatologs var ne tikai pēc vizuālas apskates atbildēt uz pacienta jautājumiem par ādas veselību, bet arī veikt dermatoskopiju. Saistībā ar dzimumzīmēm, jauniem nēvusiem ādas veselība jāpārbauda divreiz gadā - pavasarī un rudeni, jo tad jauni pigmentācijas plankumi uz ādas parādās visbiežāk.» Uz ādas parasti var novērot dažādus veidojumus, par kuriem ikvienam ir būtiski zināt, kas tie ir, kādi ir riski, prognozes. Izšķir labdabīgus un ļaundabīgus ādas veidojumus, kā ari ar fotonovecošanu saistītus ādas jaunveidojumus, kas pārsvarā ir labdabīgi. Labdabīgie veidojumi nav cilvēka dzīvībai bīstami, tie ir jānovēro, bet par tiem nav jāuztraucas. Ļaundabīgie veidojumi ir bazalioma (bazālo šūnu vēzis), plakanšūnu vēzis un melanoma (pigmenta šūnu vēzis). Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ādas vēzis joprojām ir biežākais nāves cēlonis Latvijā, turklāt mūsu valsti no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem tas ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un ari citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu gadā ādas vēzi konstatēja 1463 mūsu valsts iedzīvotājiem, bet kopumā, pēc SPKC datiem, Latvijā ar ļaundabīgo ādas vēzi sirgst vairāk nekā cilvēku. Turklāt ievērojami pieaudzis saslimušo skaits ar melanomu gadā šī agresīvākā ādas vēža forma tika konstatēta jau 230 pacientiem. Daktere Linda Kapteine-Veita pauž bažas - lai arī diagnostikas un ārstēšanas iespējas uzlabojas, pieaug ari šis slimības izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, ar melanomu mirušo skaits Latvijā 15 gados ir trīskāršojies gadā melanoma dzīvību laupīja 78 pacientiem, bet ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem nomira 61 cilvēks, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt ar ādas ļaundabīgo audzēju saslimst gados arvien jaunāki cilvēki. Ja agrāk saslimstību ar ādas vēzi varēja novērot galvenokārt gadus veciem cilvēkiem, tagad daļa pacientu ir tikai nedaudz vecāki par 20 gadiem.

20 Ādas aizsardzība - pirmajā vietā Daktere Linda Kapteine-Veita norāda, ka šī bēdīgā statistika daļēji izskaidrojama ar Latvijas iedzīvotāju gaišās ādas īpatnībām un nelabvēlīgo ārējās vides faktoru, galvenokārt ultravioletā starojuma izraisīto ādas bojājumu. «Diemžēl cilvēki ikdienā pietiekami nenovērtē ultravioletā starojuma kaitīgumu, kā arī, ja konstatē kādus ādas veidojumus, tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un laikus neārstē. Tas arī noved pie šādas bēdīgas statistikas,» atklāj ārste. Viņa arī piebilst - lai samazinātu saslimšanu ar ādas vēzi, būtiska nozīme ir ne tikai savlaicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Maldīgs ir uzskats, ka ultravioletais (UV) starojums, kas ir galvenais ādas vēža izraisītājs, ir mazāk kaitīgs tumšajā sezonā, no rīta, vakarā, mākoņainā laikā, atrodoties ūdenī vai zem saulsarga. No UV starojuma var pasargāt tikai kvalitatīvs aizsargkrēms, ko, piemēram, uz sejas vajadzētu lietot visu gadu. Daktere norāda, ka svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais saules krēms satur gan UVA, gan UVB staru aizsargfiltru. UVA stari izkļūst cauri stiklam un iedarbojas uz ādu arī telpās. Tos cilvēks nejūt, un tie nerada iedegumu, toties iekļūst dziļāk dermā. Savukārt UVB stari iedarbojas uz epidermu un izraisa ādas apdegumu. Ādas vēzi var izraisīt abu veidu UV starojums.» Savlaicīga un mūsdienīga diagnostika var glābt dzīvību Tomēr ādas vēzis ir viens no visvieglāk novēršamajiem audzējiem. Šī ir vienīgā vēža forma, ko var viegli pamanīt, turklāt nozīmīgāko riska faktoru - UV starojuma iedarbību - var ierobežot. Jāņem vērā, ka ādas vēzis agrīnās stadijās ir veiksmīgi ārstējams. Ādas vēzis nerodas ne vienas, ne divu dienu laikā, cilvēka dzīvību spēj glābt ādas vēža agrīna diagnostika. Turklāt dermatologiem ir pieejamas efektīvas neinvazīvas modernas diagnostikas metodes, kas dod iespēju diagnosticēt aizdomīgu veidojumu arvien agrīnākās stadijās, kā arī laikus sākt ārstēšanu, veicinot pacienta pilnīgu izārstēšanos, tādēļ regulāras profilaktiskas ādas pārbaudes pie dermatologa ir vitāli svarīgas. Jaunveidojumu diagnostikai lieto vairākas metodes. Ar optiskās vai digitālās dermatoskopijas starpniecību dermatologs dzimumzīmi var aplūkot divdesmitkārtīgā palielinājumā, izmantojot speciāli iestrādātu polarizēto gaismas avotu, lai tādējādi noteiktu jaunveidojuma dabu. Digitālā dermatoskopija apvienojumā ar datorizēto pacientu datu bāzi ļauj jaunveidojumus novērot arī dinamikā, veikt precīzu datu digitālo apstrādi un saglabāšanu, garantējot augstu ārsta darba kvalitāti. Tagad klīnikās pieejama jaunākā ādas diagnostikas metode - Foto- Firtder, ar kuru, izmantojot īpašas fotokameras, programmatūras un precīzas zinātniskās analīzes sistēmas, iespējams noteikt ļaundabīguma risku, melanomas un nemelanomas ādas vēzi agrīnā stadijā. Ārsts veic visa ķermeņa dermatoskopiju ar fotoattēlu un videodermatoskopiju, izveidojot ādas pasi, kas ietver precīzu visu ādas jaunveidojumu dokumentāciju: informāciju Adas vēža riska faktori PIE ADAS VĒZA RISKA FAKTORIEM VAR MINĒT: iedzimtību, rentgena starojumu, pārciestu papilomas vīrusa (CPV) infekciju, saskari ar noteiktām ķīmiskām vielām (darva, piķis, parafīneļļa, kurināmais mazuts), saskari ar arsēnu, intensīvu karstuma vai saules iedarbību, hroniskas ādas iekaisuma slimības, nomāktu imūno reakciju, 1. un 2. ādas fototipu, par sejas, ķermeņa, kā arī plaukstu un pēdu ādas stāvokli. FotoFinder mākslīgā intelekta atbalsts ļauj salīdzināt visu ādas veidojumu attēlus plašā datu bāzē un sniegt automātisku, matemātiski pamatotu analīzi. Atkārtota izmeklējuma laikā precīzi tiek identificēti jauni un/ vai mainīti ādas veidojumi, uzrādot veidojumu izmēra, formas un blīvuma izmaiņas dinamikā, tādējādi iespējami ātri atklājot varbūtēju ļaundabīgu veidojumu. Mūsdienu tehnikas sasniegumi ļauj novērtēt ne vien veidojuma virsmas pazīmes, bet arī ielūkoties dziļāk ādā. Piemēram, izdarot ultraskaņas izmeklējumu, var pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojumsvai tas ir tikai virspusējs vai dziļāks, novērtēt tā vaskularizācijas pakāpi. Siaskopijas laikā ar speciālu viļņu garuma lāzerstariem tiek noteikta melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna koncentrācija un lokalizācija ādā līdz 4 mm dziļumam, kā arī atsevišķu saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējā attiecība. Iespējams konstatēt arī šo struktūru trīsdimensionālo uzbūvi. Šī izmeklēšanas metode sasniedz 97% precizitāti, bet, apvienojot ar dermatoskopijas un ādas ultrasonogrāfijas metodi, veidojuma vērtējuma precizitāte sasniedz pat 100 procentus. MD ja ārstēšanai izmantota fotoķī- mijterapija (PUVA). M ELANOM AS RISKS PALIELINĀS, JA IR: daudz parasto un/vai klīniski ati- pisko dzimumzīmju, lieli iedzimti melanocītiski nēvusi, kādam asinsradiniekam bijusi melanoma, bijuši smagi, sāpīgi un čūlojoši saules apdegumi, īpaši bērnībā, rudi vai gaiši mati, gaiša acu krāsa, tendence parādīties vasarrai- bumiem, solāriju izmantošana un lietošana. MŪJAS DAKTERIS 21

21 Vasaras saules atstatie zobiņi Saules starojums vasarā nodara mūsu ādai zināmu kaitējumu, pat ja apzinīgi lietota saules aizsargkosmētika. Neviens krēms ādu nepasargā simtprocentīgi, turklāt ādas izmaiņas rada ne tikai ultravioletais, bet arī infrasarkanais starojums - karstums, pret kuru nekāda kosmētika nelīdz. Tāpēc, tuvojoties rudenim, ieteicams doties pie dermatologa uz konsultāciju, lai noskaidrotu, ko vasaras saule ādai nodarījusi, un lai šo kaitējumu pēc iespējas drīzāk neitralizētu, neļaujot bojājumiem uzkrāties un padziļināties. Kādas rudens sākumā var būt ādas problēmas «Lai to pateiktu precīzi, vajadzīga pacienta apskate ar dermatoskopu,» uzsver Lāzermedicīnas klīnikas dermatoloģe, medicīnas doktore Kristīne Rozniece. «Ar to ārsts redz, vai uz saules iedarbību 2 2 MA1AS DAKTERIS vairāk reaģējuši asinsvadi, vai runa ir par ādas fotonovecošanu, pigmentāciju, saasinājusies akne (pinnes) vai notikusi ādas dehidratācija. Ādai ir divas galvenās aizsargreakcijas pret saules starojumu: iedegums un, ja ar to vien nepietiek, ādas raga slāņa sabiezēšana, par ko liecina tas, ka parādās slēgtie komedoni (tādi kā grubulīši f zem ādas). Visbiežāk šīs problēmas kombinējas, vienīgi kāda no tām ir izteiktāka. Kad bojāts ādas kolagēns, asinsvadi vieglāk paplašinās. Tāpat cilvēkiem ar gaišu ādu var saasināties rozācija, ko dēvē arī par ķeltu sarkšanu.» Vasaras saule pinnēm nav līdzējusi? «īpaši melnīgsnējas ādas īpašniekiem vai hormonāli aktīviem cilvēkiem rudenī aktuāla problēma ir pieaugušo akne, kas pēc vasaras mēdz saasināties,» skaidro dermatoloģe. «Atceroties, cik daudz vasarā pinņu skartie uzturējušies saulē un ka tas viņiem līdzējis, gribu atgādināt: ultravioletie stari palīdz, taču mazās devās. Tas tālab, ka pinnes saistītas ar propionbaktēriju, kas iet bojā saules gaismā, turklāt ultravioletais starojums ir arī imūnsupresors, kas mazina iekaisumu. Bet, pārāk daudz uzturoties saulē, pēc kāda laika āda iedarbina aizsargmehānismu, tāpēc sabiezē raga slānis, kas aknes gadījumā nozīmē nosprostojumus. Tāpēc bieži vien augusta beigās, īpaši uz pieres, parādās mazi grubulīši - saules komedoni, kas rada aknes paasinājumu.» Līdzēs pīlings Cīņai ar saules radītiem komedoniem dermatoloģe Kristīne Rozniece iesaka: «Ja manāmi komedoni, ir vērts sākt pīlinga kursu. Rudens vispār ir pīlinga laiks, jo arī daudzos citos gadījumos ārstēšana jāsāk tieši ar profesionāli veiktu pīlingu. Ķīmiskais pīlings ir labs veids dažādu ādas problēmu risināšanai, turklāt veicams arī pirms citām procedūrām. Ar to vienlaikus var panākt virsējo seklo krunciņu samazināšanos, uzlabot ādas tonusu un elastību. Tas palīdz arī

22 % Gaisma bojā, gaisma ari labo. Fotonovecošanai jāliek pretī fotoatjaunošana. gadījumos, kad problēmas rada taukaina āda, paplašinātas ādas poras, pazemināts ādas tonuss, virspusēja pigmentācija. Ķīmiskais pilings veicams arī tad, ja biezais ādas raga slānis traucē lāzerprocedūrām. Kad raga slānis ir pietiekami nolobīts, var labāk diagnosticēt problēmas un izraudzīties ārstēšanu.» Nākamais solis - lāzerprocedūras Cīnoties pret fotonovecošanu, ar lāzerprocedūrām daļēji var noņemt nepareizo kolagēna slāni un galvenokārt stimulēt bioloģiski aktīvās vielas, kas veicina jaunu kolagēna sintēzi, līdz ar to āda atgūst sakārtoto šķiedru struktūru. Ja ir runa par rozāciju un sarkaniem ādas veidojumiem, ārste iesaka izmantot intensīvās pulsējošās gaismas lāzeraparatūru ar specifiski selektīvu iedarbību uz asinsvadiem. Tā palīdz saskatīt ādā sarkano krāsu, precīzi atrod paplašinātos asinsvadus un uzsilda to sieniņas, radot tur termisku bojājumu, tajā pašā laikā neskarot apkārtējos audus. ja āda ir vienkārši dehidratēta (zaudējusi ūdeni), bet citu problēmu nav, noderēs Clear lift procedūras, kuru gaitā ādas vidējā slānī ar lāzeru izdara tādus kā karstuma dūrienus, palaižot savdabīgu mehānismu, kas aktivizēs šūnās un apkārtējā ādā notiekošos procesus, to skaitā arī kolagēna sintēzi. īsāk sakot - gaisma bojā, gaisma arī labo. Tas nozīmē, ka fotonovecošanai jāliek pretī fotoatjaunošana. Bet, lai maksimāli varētu vērst par labu saules nodarīto kaitējumu un zinātu, kurš lāzers izmantojams un vai nav vajadzīgas vēl kādas citas metodes, jāsāk ar dermatologa konsultāciju. MD Pinnes - ne tikai pusaudžiem Ar pinnēm jeb pūtītēm organisms signalizē par spēcīgu tauku dziedzeru darbību. Pusaudžu vecumā, kad pamostas dzimumdziedzeri, pinnes daudziem kļūst par nopietnu estētisku problēmu. Tomēr tikpat labi šī problēma var skart arī pieaugušos. Lai arī tiek uzskatīts, ka pinnes ir normāla parādība un tām nav jāpievērš uzmanība, tā nav - patiesībā pinnes ir hroniska slimība un tās jā ārstē kā visas slimības. Kas rosina pinņu rašanos Pinnes veidojas un attīstās, jo pastiprināti izdalās tauku dziedzeru sekrēts, nosprostojot tauku dziedzera izvadu, tāpēc savairojas baktērijas un atbrīvojas iekaisuma šūnas, kas uztur nepārtrauktu ādas iekaisuma procesu. Var minēt daudzus un dažādus pinņu rašanās cēloņus. Viens no tiem ir iedzimtība. Pozitīvu ģimenes anamnēzi sastop vairāk nekā pusē gadījumu. Bieži izsitumus izraisa stress. Pētījumos ir dati par to, ka pat 50-71% gadījumu stress pastiprinājis pinņu rašanos. Vēl minami endokrīni cēloņi - pusaudžiem pinnes rodas, jo pastiprināti sāk izdalīties androgēns, aktivizējot tauku dziedzeru darbību. Pinņu rašanos var ietekmēt arī dažādu zāļvielu lietošana: kortikosteroīdi, onkoloģiskie un neiroloģis- kie medikamenti. Bieži vien pinnes rodas zēniem pusaudžu gados, kuri sākuši trenēties kādā sporta veidā un uzturā lieto anaboliskos stero- īdus. Protams, pinņu rašanos var veicināt pārtikas produkti ar augstu glikēmisko indeksu, jo tie palielina insulīna izdali, paaugstinot arī androgēnu līmeni. Šādi produkti ir baltmaize, rīsi, makaroni un saldumi. Jaunākie pētījumi atklāj, ka arī pārmērīga piena produktu lietošana var pasliktināt ādas stāvokli, jo organismā izdalās vairāk insulīna hormona. Ja insulīna līmenis ir paaugstināts, atbrīvojas vairāk androgēnu. Lietojot uzturā daudz govs piena, insulīna līmenis organismā var paaugstināties par 10-20%. Arī smēķēšana pastiprina iekaisuma reakciju uz ādas. Mazkustīgs dzīvesveids un svaiga gaisa trūkums ietekmē visa organisma asinsriti, īpaši ādas, jo nenotiek pilnvērtīga asinsapgāde, rodas skābekļa bads, kas pasliktina vielmaiņu un veicina aizsargspēju mazināšanos. Lai tā nenotiktu, ieteicams vismaz divas stundas dienā atrasties svaigā gaisā, kā arī nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Nedrīkst aizrauties ar spaidīšanu Daudziem gribas pinnes spaidīt, jo šķiet, ka tādējādi no tām vieglāk atbrīvoties. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt, jo šāda rīcība var veicināt infekcijas tālāku izplatīšanos, kā arī atstāt labi pamanāmas rētas, ar ko nāksies cīnīties visu mūžu. Nevajadzētu arī ādu pārlieku skrubēt, jo pārmērīga ādas attīrīšana var stāvokli pasliktināt. Protams, lai āda izskatītos veselīga, par to jārūpējas, svarīgākais ir izvēlēties atbilstīgus ādas kopšanas līdzekļus. Ādas attīrīšanas mērķis ir noņemt netīrumus un pārragotās epidermas šūnas, kā arī tauku dziedzeru pārmērīgi saražotos lipīdus. Saudzīgi attīrot ādu, mazinās arī baktēriju daudzums. Ja ādas attīrīšanai lieto ziepes ar ph līmeni 8-12, agresīvi tiek iznīcinātas baktērijas, un atbrīvojas brīvās taukskābes, kas savukārt stimulē baktēriju augšanu. Tāpēc jālieto maigi attīrošie līdzekļi (micelārais ūdens, gels vai sārmus nesaturošas ziepes ar ph 5,5). Ādas mitrināšanas līdzekļiem jābūt nomierinošiem, tie nedrīkst būt barojoši krēmi vai eļļas, tādējādi tauku dziedzeri tiks nosprostoti vēl vairāk, un iekaisuma process tikai pastiprināsies. Reizi nedēļā var veikt arī vieglu pīlingu ar maigu lobošu gelu, pēc tam āda rūpīgi jānoskalo un jāuzklāj krēms, lai nerastos kairinājums. Ieteicamas arī attīrošas, tauku sekrēciju regulējošas un poras savelkošas maskas. MD MftlAS DAKTERIS 2 3

23 Ka neļauties rudens grūtsirdībai Vai daudz ir laimīgu cilvēku, kuriem vienalga, kāds laiks ārā aiz loga? Iespējams, kādai daļai ļaužu tas tiešām ir mazsvarīgi. Taču jo vēlāks ir rudens, jo straujāk viņu skaits sarūk... Kā izrauties no rudens uzveltās nomāktības? Palīdzēt var septiņi paņēmieni, kas pieejami un pa spēkam visiem. 1. Miegam jāatvēl ne mazāk kā 8 stundas diennaktī. 2. Biežāk jādraudzējas ar ūdeni - tas palīdz aizskalot negatīvās emocijas. Pirms gulētiešanas veselīgi atslābināties vannā, bet no rīta uzmundrināties ar kontrastdušu. 3. Jābūt aktīvam un vairāk jā kustas. Ķermeņa enerģija dod enerģiju arī garam. 4. Jāļaujas ēdiena sniegtajai baudai, uz laiciņu aizmirstot aizliegumus (protams, ja tie nav saistīti ar nopietnām veselības problēmām). Un galvenaisneliegt sev iespējami vairāk vitamīnu. 5. Noderīga ir punktu masāža: ar kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu saspiež labās rokas mazo pirkstiņu. Ar īkšķa spilventiņu intensīvi spiež un berzē mazā pirkstiņa vidusdaļu, līdz parādās mundrums. 6. Der sarīkot lielās pārm aiņas: izmainīt stilu, atjaunot garderobi vai pat pārkārtot dzīvokli. 7. Biežāk jātiekas ar draugiem, radiem un paziņām, jāiegriežas kafejnīcā, izstāžu zālē, jāapmeklē teātris vai kino. Izsargāties no saaukstēšanās Oktobra un novembra līderi galvenokārt ir paragripas vīrusi un rinovīrusi. To profilaksei var lietot dažādus pretvīrusu līdzekļus, bet var aizsargāties ari citādi. Jāēd rieksti, jāgatavo ēdieni no pupiņām, jādzer zāļu tējas un jāgādā, lai organismam netrūktu vitamīnu. Starp citu, par ļaunu nenāks nedaudz palielināt kaloriju skaitu ēdienkartē - tā organisms ietaupīs spēkus, kas tiek tērēti ķermeņa apsildei, un varēs tos novirzīt aizsardzībai pret infekcijām. Un vēl - ejot laukā no mājas, nāsis iekšpusē var ieziest ar oksolīna ziedi. Ideālā variantā, atgriežoties mājās, vēlams izskalot degunu un kaklu ar sālsšķīdumu, lai no gļotādām aizskalotu tur nonākušos vīrusus. Starp citu, ari temperatūras maiņa padara mūs pieejamākus vīrusiem. Tāpēc, uzturoties telpās (lielveikalā, iestādē), ieteicams atpogāt mēteli, noņemt šalli un galvassegu. Ātrāk pierast pie vēsā un drēgnā laika, tādējādi padarot imunitāti daudz noturīgāku, palīdz ārstniecības augi: rožainās rodiolas, eleuterokoka, citronliānas tinktūra. Tikai jāņem vērā, ka hipertoniķi šos līdzekļus nedrīkst lietot. Ja no saaukstēšanās neizdevās izvairīties, nelietojiet kādreiz izrakstītās antibiotikas! Uz vīrusiem tās neiedarbojas. Antibiotikas var lietot, ja radušies bakteriālas izcelsmes sarežģījumi, un arī tad tikai pēc ārsta rekomendācijas. Sirdslietas Mediķi novērojuši, ka dienās, kad anticiklonus nomaina cikloni, miokarda infarkta gadījumu skaits bezmaz divkāršojas, palielinās arī insultu iespējamības risks. Taču cieš ne tikai sirdsslimnieki, arī pilnīgi veseliem cilvēkiem nereti paaugstinās asinsspiediens, parādās aizdusa, paātrinās sirdsdarbība. Straujas temperatūras svārstības daudziem izsauc asinsvadu spazmas. Lai saglabātu labu pašsajūtu, šādiem uzbrukumiem jāgatavojas laikus. Laika ziņās uzmanība jāpievērš

24 * Jāļaujas ēdiena sniegtajai baudai, uz laiciņu aizmirstot aizliegumus. ne tikai gaisa temperatūrai un nokrišņu daudzumam, bet ari atmosfēras spiedienam, vēja ātrumam un stiprumam. Zāles, kas regulē sirds un asinsvadu darbību, jālieto nevis tad, kad pašsajūta jau pasliktinājusies, bet, lai nepieļautu lēkmi, iepriekš. Hroniskie slimnieki ar stāžu parasti to zina, taču ari viņi ne vienmēr ir lietas kursā, ka daži ierastie ilgas iedarbības līdzekļi paredzēti vidējiem rādītājiem un vidējiem laika apstākļiem. Bet, ja laika apstākļi mainās krasi, tiem var būt pat pilnīgi pretējs efekts. Tāpēc šādās situācijās optimāli ir īslaicīgas iedarbības medikamenti. Tāpēc jau iepriekš visus iespējamos variantus vajadzētu izrunāt ar ārstējošo ārstu un piemeklēt optimālo ārstēšanās shēmu. Bet, ja asās sāpes aiz krūškaula neatkāpjas, ir galvas reibonis vai spēcīgas galvassāpes, jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība. Neatkarīgi no tā, ka ar sirdi un asinsvadiem viss kārtībā, atbalsts tiem rudens periodā nāks par labu. Sirdij vajadzīgs kālijs: to satur žāvētas aprikozes, rozīnes, banāni. Iespējams, profilakses nolūkos būs nepieciešams arī kāliju saturošu preparātu kurss. Bet nostiprināt asinsvadus palīdzēs E vitamīns. Ja kuņģis sācis streikot Starpsezonu laikā īpaša uzmanība veltāma uzturam. Ieturēt maltīti vislabāk pēc pulksteņa, proti, regulāri vienā un tajā pašā laikā - tas disciplinēs kuņģa sulas izdalīšanos. Tikpat svarīgi kā laiks, kad ēst, ir arī - ko ēst. No ceptiem kartupeļiem, karbonādēm un kotletēm diemžēl nāksies atteikties, tāpat arī no visa sāļā, asā, kūpinātā, treknā, stipras tējas, kafijas un šokolādes. Bet alkoholam - neapstrīdams veto! Priekšroka dodama liesai gaļai un zivīm, jo organismam vajadzīgs olbaltums. Ideāls variants ir tvaika katlā gatavoti ēdieni. Ja tādi negaršo, produktus var vārīt vai sautēt. Jāseko ēdiena temperatūrai - nav pieļaujami ne pārāk karsti, ne ļoti auksti ēdieni (saldējumu ieskaitot). Vēl jābūt piesardzīgiem ar medikamentiem, īpaši nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem: pat populārais aspirīns vai tablete pret galvassāpēm var izprovocēt saasināšanos. Kaulus lauž, locītavas smeldz Šādas sūdzības ir tipiska sezonas problēma un ne tikai gados vecākiem cilvēkiem. Šo sāpju cēlonis vairumā gadījumu var būt osteohondroze, ar kuru mūsdienās sirgst praktiski vai katrs pieaugušais. Paaugstinātais gaisa mitrums, krasās temperatūras izmaiņas, aukstais vējš ir ļoti piemēroti apstākļi, lai kaite saasinātos. Labs aizstāvis pret šīm likstām ir vilna: zeķes, šalle, cimdi pasargās locītavas no aukstuma. Augstpapēžu apaviem piešķirams atvaļinājums līdz nākamajam pavasarim - tie palielina slodzi mugurkaulam un var izprovocēt saasināšanos. Ir vērts pakonsultēties ar ārstu - iespējams, par ļaunu nenāktu В grupas vitamīnu kurss (tie DERĪGI ZINĀT Baldriāna sakņu uzlējumu, novārījumu, tēju un vannu lieto nervu sistēmas nomierināšanai, sirdsdarbības, asinsrites un kuņģa-zarnu trakta darbības uzlabošanai. UZLĒJUM S Visvienkāršāk pagatavot uzlējumu: 6-10 g žāvētu un sasmalcinātu saknīšu un sakneņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15 minūtes karsē ūdens peldē, 2 stundas nostādina, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3-4 reizes dienā. NOVĀRĪJUM S Ņem 10 daļas žāvētu sasmalcinātu (gabaliņi nedrīkst būt garāki par 3 mm) saknīšu un sakneņu, aplej ar 300 g istabas temperatūras ūdens, 30 minūtes vāra ūdens peldē, tad atdzesē un izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā. uzlabo nervu saknīšu barošanu) un kalciju saturoši preparāti. Astmatiķiem rudenī grūti īpašai riska grupai pieder tie, kas sirgst ar bronhiālo astmu: vējainais laiks, krasās temperatūras un atmosfēras spiediena izmaiņas, paaugstinātais gaisa mitrums - viss slimnieka stāvokli tikai pasliktina. Lai izvairītos no sezonas nepatikšanām, nav vēlams doties pastaigā pa parku vai mežu. Jāseko laika apstākļu izmaiņām - šādās dienās, lai mazinātu saasināšanās risku, vēlams divkārt samazināt uzturu, atturēties no citrusaugļiem, saldumiem un alkohola. Vēl ļoti rūpīgi mājiniekiem jāseko, lai dzīvoklis būtu tīrs, jo tieši rudenī visur esošās putekļērcītes vairojas vētras ātrumā. Tāpēc katru dienu nepieciešama telpu mitrā uzkopšana un vēdināšana. Nepieļaut saasināšanos palīdzēs arī profilaktisks antihistamīnu preparātu kurss. MD Neaizmirsīsim par baldriāniem TĒJA Sajauc 1 daļu baldriāna sakņu un sakneņu, 2 daļas piparmētras lapu un 1 daļu apiņu rogu. Vienu ēdamkaroti sasmalcinātā maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 30 minūtes nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 2 reizes dienā. VANNA Pārpūle, neizgulēšanās un satraukumi nelabvēlīgi ietekmē arī sejas ādu. Šādās reizēs labs palīgs ir baldriānu vannas. Samaltas baldriāna saknes ( g) ieber vairākās kārtās salocītas marles maisiņā un ieliek 37 grādus siltā vannas ūdenī. Pēc vannas dušu nelieto. Lieko mitrumu viegli nosusina ar dvieli, pēc tam ķermeni ieziež ar šķidru emulsijas krēmu. Vannu vēlams sagatavot vakarā pirms gulētiešanas.

25 Ka tikt gala ar bezm iegu Bezmiegs ir viena no izplatītākajām kaitēm, kas piemeklē gados vecākus ļaudis. Tā cēloņi var būt dažādi: stresi, slimības, slikta ekoloģija... Taču mediķi par galveno bezmiega cēloni uzskata melatonīna - hormona, kas veidojas galvas smadzeņu čiekurveida dziedzerī tumsas iedarbībā, - deficītu organismā. Kad melatonins nonāk asinīs, cilvēkam uzmācas snaudiens, un pēc kāda laiciņa viņš aizmieg. Gaismā miega hormons noārdās, un tieši tāpēc mēs no rītiem mēdzam pamosties. Ja melatonins tiek izstrādāts gana pietiekamā daudzumā, cilvēks visu nakti guļ ciešā miegā, no rīta pamostas mundrs, labā noskaņojumā un visu dienu lieliski jūtas. Bet, ja tā nepietiek, rodas miega traucējumi, cilvēks izguļas slikti, jau no paša rīta jūtas saguris, it kā tiešām visu nakti nebūtu aizvēris acis. Melatonlnam organismā ir ārkārtīgi svarīga loma. Tas: regulē imūnās un endokrīnās sistēmas darbību, paaugstinot organisma pretošanās spējas infekcijas, onkoloģijas un citām kaitēm; normalizē asinsspiedienu, pazemina holesterīna līmeni asinīs un aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, kas organismā veidojas nelabvēlīgo ārējo apstākļu iedarbībā; palīdz uzveikt stresu un lielas fiziskās slodzes; palēnina organisma novecošanos. Visaktīvāk miega hormons veidojas zīdaiņu organismā, tieši tāpēc viņi arī guļ stundas diennaktī. Taču ar gadiem melatonins tiek izstrādāts arvien mazāk un mazāk, la melatonīna līmenis nokrītas zemāk par normu, sākas nopietnas hormonu novirzes, tiek traucēta vielmaiņa, kā arī dažādu orgānu un sistēmu darbība, un cilvēks strauji sāk novecot. Vai šādu situāciju iespējams novērst? Jā, ir iespējams. Jāatjauno čiekurveida dziedzera funkcijas: tas palīdzēs ne tikai uzveikt bezmiegu, bet arī paildzinās jaunību un ļaus cilvēkam visu mūžu būt aktīvam, mundram un dzīvespriecīgam. Izslēdziet gaismu! Ieteikumi ir vienkārši: jāguļ naktī, bet diena jāpavada nomodā. Konstatēts, ka visvairāk melatonīna dziedzeris izstrādā tiem cilvēkiem, kas pie miera dodas ne vēlāk par pulksten 10 vakarā un ceļas līdz ar gaismiņu. Ja cilvēks regulāri dodas gulēt pēc pusnakts, bet ceļas bezmaz ap pusdienas laiku, miega hormona līmenis sāk katastrofāli kristies. Protams, mainīt ieradumus un dienas režīmu nav viegli, taču, ja rūp veselība, tas jādara obligāti. Aptuveni pusotras stundas pirms gulētiešanas jāizslēdz spilgtās gaismas, atstājot degot tikai galda, sienas vai grīdas lampu, - apgaismojuma intensitātes samazināšana rosina melatonīna sintēzi. Miega hormona izstrādi aktivizē tumši zilā un violetā krāsa, tādēļ guļamistabas dekoratīvajiem aizkariem var izmantot šos toņus. Aizkarus ieteicams aizvilkt 1-2 stundas pirms gulētiešanas. Palags, protams, var būt balts, toties spilvendrānas un segas pārvalks var būt tumši zilos un violetos toņos. Zem spilvena var palikt auduma maisiņu ar lavandu vai apiņu rogām, bet segas pārvalka stūriem uzpilināt pāris pilienu majorāna vai bazilika ēteriskās eļļas. Pirms gulētiešanas ieteicama minūšu ilga silta vanna ar skuju ekstraktu vai kumelīšu un piparmētru uzlējumu (5 ēdamkarotes augu maisījuma aplej ar litru verdoša ūdens, pusstundu nostādina, tad izkāš un pielej C siltam vannas ūdenim). Ātrāk aizmigt palīdz arī silta kāju vanna ar 2-3 pilieniem lavandas ēteriskās eļļas. Aptuveni minūtes pirms gulētiešanas ieslēdziet klusu liegu mūziku, bet, ja mājās ir akvārijs, apsēdieties ērtā pozā un pavērojiet tā iemītniekus- laika izjūta izzudīs, un drīz vien uznāks snaudiens. Miegu rosinošas vakariņas r Atjaunot miegu palīdz ari produkti, kuros ir daudz melatonīna: ūdenī vārīta rīsu vai auzu biezputra (vēlamāk pilngraudu), ar visu mizu cepti kartupeļi, kukurūza, tomāti. 26 mv ; dakteris

26 [Tikai nedrīkst aizmirst, ka vakariņām jābūt vieglām un maltīte jāie- "tur divas stundas pirms gulētiešanas. Miegu veicina arī banāni. Tiesa, cilvēki, kas sirgst ar tromboflebītu svai ja ir paaugstināta asinsrece, pā- *rāk ar tiem aizrauties nedrīkst. f Melatonīna ražošanu paaugstina magnijs (to satur lapu salāti, dilles, pētersīļi) un В grupas vitamīni, [kurus organismam piegādā žāvēja s aprikozes, saulespuķu sēkliņas, (kviešu pilngraudi, burkāni, lēcas... Toties no gaļas un saldumiem vakarā labāk atteikties, jo šie produkti. nomāc čiekurveida dziedzera funkcijas. Līdzīga bremzējoša iedarbība ir arī kofeīnam, alkoholam, nikotīnam, tāpēc īsi pirms gulētiešanas Slav ieteicams lietot alkoholu un [dzert tonizējošos dzērienus: kafi- ' ju, kakao, tēju, īpaši zaļo. Savukārt smēķētājiem pēdējo dūmu vēlams (ievilkt vismaz stundu pirms došan ā s pie miera. Toties glāze piena ar [medu ir veselīga visiem (izņemot tos, protams, kuriem piena produkt i izraisa diskomfortu). Miega higiēna Ja bezmiegs vēl nav kļuvis par slimību, var mēģināt to novērst ar tautas metodēm. Jācenšas iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, bet jāguļ katru diennakti vismaz 7-8 stundas. Nedrīkst darbdienās gulēt mazāk, bet sestdienās un svētdienās it kā atgūt nokavēto - tas tikai sabojā miega fizioloģisko norisi. Jāieklausās sava ķermeņa sign ālos- tikko jūtam s nogurums, jādodas pie miera. Ja pēc apgulšanās minūtēs neizdodas aizmigt, jāceļas augšā un ar kaut ko sevi jānodarbina (tikai ne skatīties TV vai lasīt aizraujošu grām a tu). M iegs ir ciklisks process, un pēc kāda laika (iespējams, jau pēc minūtēm) tas atgriezīsies. Cenšoties iemigt, var ne tikai domās skaitīt aitiņas, bet arī šūt kopā divus bezgala garus auduma gabalus, bez apstājas spodrināt lielu stiklu, iztēloties sevi ejam pa kādu pazīstamu taku... Jebkura no izvēlētajām ainiņām jāiztēlojas visā p iln ībā- krāsās un skaņās, bet bez sasprindzinājuma un piespiešanās. Iztēlei jāļauj brīvs plūdums, un tā drīz vien saplūdīs ar miegu. Ja vien iespējams, vēlams pusstundu pirms gulētiešanas iziet nelielā pastaigā. Gultā jāiekārtojas maksimāli ērti. Ja patīk, kājas var ievīstīt segā, bet roku pabāzt zem spilvena. Katru vakaru pirms gulētiešanas jāievēro vieni un tie paši rituāli: jā nomazgājas, jāiztīra zobi, jāizdzer glāze silta piena, jāuzbužina spilvens... Regulāri ievērojot šo kārtību, miegs atnāk pats no sevis. Jāizstrādā sevī paradums nekad mājās nerunāt (un nedomāt) par darbu - darbs jāatstāj darbavietā. Vakarā gultā nav jāvelk dienas rūpju un satraukumu vezums. Der atsaukt atmiņā brīžus, kad nogurums bija tik liels, ka pietika nolikt galvu uz spilvena, un - miegs bija klāt. Uz dažām minūtēm jānobloķē vēlme pakasīties vai pagrozīties, tad jāiztēlojas, ka esat atgrūdies un lidojat... tieši sapnī MD >ABA PALĪGOS Fitoterapija Ieteicam ākie augi ir kalmes, pienenes, asinszāles, liepas, piparm ētras, kliņģerītes, parastā raudene, timiāns, trejdaivu sunītis. Tie visi ir savienojam i. Piem ēram, var ņemt pa tējkarotei piparmētru, asinszāli un raudeni, apliet maisījumu ar glāzi verdoša ūdens, m inūtes nostādināt, izkāst. Uzlējumu var izdzert īsi pirms gulētiešanas vai arī dienas otrajā pusē pa daļai pievienot tējai. Izteikts nomierinošs efekts ir šādam maisījumam: 1 daļa māteres, 2 daļas piparmētras, 2 daļas raudenes, 1 daļa apiņu rogu, 2 daļas timiāna. Ēdam karoti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 3^4 stundas nostādina un dzer pa pusglāzei pirms gulētiešanas. Augus var izmantot ne tikai uzlējumiem un novārījumiem. Vēlamo efektu var Apkureslaikānelielusauguspilventiņusvaruzliktradiatoram,laitasaromatizētugaisuguļamis tabā,vararīnoliktsevlīdzāsgultā. gūt, arī ieelpojottoaromātu.dažāspasaulesval stīspatiekpārdotispeciālimiegaspilveni,kādunavsarežģītipa gatavotarīpašam.nepieciešamiaromātiskiaugi(tiejāžāvēstrauji,nepārkaltējot)unspilvenamatbil stīgsaudumamaisiņš.noaugiemvarizmantot,piemēram,papardesunlazdaslapas,kaķpēdiņas,priežuskujas,apiņučiekurus,piparmēt ras,ģerānijas,raudenes,rožuzied lapiņas,laurus. Pretbezmiegulabipalīdzmie gurosinošasvanasarēteriskajāmeļām.siltajamvanasūdenimvarpiepilināt5pilienuspiparmētras,2pilienuskumelīšun2pilienusapelsīnuēteriskāseļas.teicamanomierinošaiedarbī babūsvanai,kurasūdenimpie vienotskliņģerīšu,piparmētrunraudeņuzlējums.sajaucpa50gkatraugaziedu,aplejar3lit riemverdošaūdens,nostādina,tadizkāšunpielej34-35 Csiltamvanasūdenim.Vanusagatavo3reizesnedēļāpirmsgulētiešanas,peldesilgums-10minūtes.Ūdenījāpaguļmierīgi-tasveicinamus kuļuatslābināšanos.

27 Dabā novecošanās procesam ATĀLINĀTVECUMUJAUŠODIEN ir pakļauts itin viss un, protams, arī cilvēks. Taču pasaulē ir ne mazums ļaužu, kas mundri pārkāpuši 100 gadu slieksnim un turpina aktīvi dzīvot tālāk. Tātad attālināt vecumu tomēr var, tikai jāzina - kā. Trīs galvenie novecošanas cēloni t Šķiet, pati svarigākā loma organisma novecošanas procesā tiek piedēvēta brīvo radikāļu darbībai. Brīvie radikāļi ir agresīva skābekļa molekulu forma, kas veidojas vielmaiņas procesā un kura, iesaistoties ķīmiskajās reakcijās ar šūnās esošajām dažādajām vielām, noārda tās ar pārāk lielu oksidēšanos. Uzskata, ka šāda brīvo radikāļu darbība atņem cilvēkam ne vienu vien gadu desmitu no iespējamā mūža ilguma. Ļoti bieži šie agresori ir ari tādu nopietnu slimību kā vēža, sirds un asinsvadu kaišu cēlonis. Vēl viens būtisks organisma novecošanas cēlonis ir tā sauktie molekulu salipumi šūnās. Glikozes iedarbībā organisma darbībai ļoti svarīgās olbaltumu molekulas it kā saķeras vai salīp cita ar citu un zaudē spējas veikt savas funkcijas. Par trešo svarīgo cēloni tiek uzskatīti ārējie faktori: skābekļa trūkums, stresi, organisma piesārņošana, hronisks nogurums, radioaktīvais starojums, sliktā ekoloģija. Remonta sistēma Taču, neraugoties uz visu, cilvēks tomēr ir ļoti izturīgs un dzīvotspējīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka organismā ir sistēma, kas spēj novērst bojājumus, un tā ir šūnu atjaunošanas sistēma - reģenerācija. Dzīves sākumposmā šūnas spēj samērā ātri dalīties jeb atjaunoties. Ja šūnas atjaunojas ātrāk, nekā notiek to bojāšanas process, organisms ilgi paliek jauns un vesels, lai ari kādi kaitnieciski faktori uz to iedarbotos. Taču ar gadiem pienāk bridis, kad atjaunošanās process sāk palēnināties, bet pēc tam apstājas pavisam. Kad tas notiek, organisms aiziet bojā. Kā attālināt vecumu Ilga mūža problēma visos laikos urdījusi zinātnieku, filozofu, garīdznieku, mediķu un rakstnieku prātus. Piemēram, XVI gadsimtā jau stipri vecais Romas pāvests Pijs IV mēdza iet siltā 14 gadu vecu zēnu asiņu vannā, kas, kā liecina vēsture, tā ari nelīdzēja padarīt sevi nemirstīgu. Mūsdienu zinātnieki iet pa pilnīgi citu ceļu. Viņiem jau izdevies iegūt pavisam apbrīnojamu fermentu, kas eksperimentos pierādījis, ka spēj paildzināt šūnas mūžu, turklāt būtiski: 2-3 reizes salīdzinājumā ar vispārpieņemtajiem standartiem. Amerikāņu zinātnieki ir iemācījušies ari neitralizēt olbaltumu, kas saucas p66 un kas iedarbina šūnas nāves programmu. Zinātnieki lēš, ka uz šo fundamentālo atklājumu pamata jau pēc dažiem gadu desmitiem būs iespējams radīt konkrētu programmu, vērstu cīņai pret novecošanos. Kā pieveikt vecumu Mājas apstākļos mēs diemžēl nekādi nespējam ietekmēt šūnu pašatjaunošanās un novecošanās procesus. Toties pavisam reāli un ar vienkāršām metodēm varam cīnīties ar tiem faktoriem, kas rada šūnu bojājumus, kā arī visādi stimulēt organismu atjaunoties. Uzveikt brīvos radikāļus palīdz antioksidanti. Lieliska antioksidantu iedarbība ir zivju eļļai un pat nerafinētajām augu eļļām: olīvu, 2 8 MAiAS DAKTERIS

28 saulespuķu eļļai. Starp citu, zivju eļļu jau labu laiku ražo kapsulās, un to lietošana nekādas nepatīkamas garšas vai citas sajūtas neizraisa. Svarīgi uzturēt aktīvu asinsriti sīkajos asinsvados - kapilāros. To veicina ūdens un silta gaisa vannas (pirts tvaicētava), ja, protams, tās tiek izmantotas mēreni un pareizās devās. Pēc šīm procedūrām jāparādās viegluma un mundruma sajūtai. Toties, ja pēc pirts parādījies nogurums, tas nozīmē, ka siltuma devas bijis par daudz. Asinsriti kapilāros būtiski aktivizē arī neliela deva alkohola. Tējkarote (bet ne vairāk) konjaka vai Sezonas spazmas melnā balzama pie tējas šo uzdevumu paveiks itin viegli. Nostiprināt lielo asinsvadu tonusu palīdzēs regulārās mērenas fiziskās slodzes (vingrošana) un regulāras pastaigas. Molekulu salipumi neveidosies, ja uzturā tiks lietoti mazkaloriju produkti, jo tādējādi tiks pazemināts cukura līmenis asinīs. Ļoti ieteicams cukuru aizstāt ar žāvētiem augļiem vai medu, īpaši cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem. Tāpat vēlams ierobežot dzīvnieku izcelsmes olbaltumus, proti, mazāk lietot uzturā gaļu, kā arī ieviest divas vai pat trīs atslodzes dienas nedēļā. Starp citu, eksperimenti ar laboratorijas žurkām pierādījuši - tās, kas tika turētas pusbadā, nodzīvoja divas reizes ilgāk par savām paēdušajām māsām. Toties veģetārisms, kad organisms vispār nesaņem gaļā esošās neaizvietojamās aminoskābes, mūža pagarināšanos neveicina. Diezgan muļķīgi ir dot tādus padomus, kā «pacensties izvairīties no stresiem» vai «atmest smēķēšanu», kaut gan tieši šie divi faktori ir organisma novecošanas cēloņu uzskaitījuma pirmajā vietā. Smēķēt vai nesmēķēt - tā ir katra brīva griba, bet no stresiem nekur nespruksi, jo dzīve nav tikai rožu dārzs. MD Mainoties gadalaikam, mainās ne tikai mūsu garderobe, bet nereti arī pašsajūta. Itin bieži laika apstākļu maiņa, galvenokārt pavasarī un rudenī, izraisa veselības pasliktināšanos, ko īpaši izjūt gados veci cilvēki. Visbiežāk viņi sūdzas par sirds un galvas sāpēm, krasām asinsspiediena maiņām, nogurumu, bezmiegu, pastiprinātu uzbudinātību. Visizplatītākais sirds un galvassāpju lēkmju cēlonis ir asinsvadu spazmas, kas traucē normālu asinsriti. Visvienkāršākais līdzeklis spazmu noņemšanai ir psihokorekcija, ko katrs var izdarīt pats un kuras mērķis ir attīstīt sevī optimismu, iecietību, dzīves mīlestību un citas pozitīvas īpašības. Veidot šādu attieksmi palīdz nodarbošanās ar kādu vaļasprieku: muzicēšanu, zīmēšanu, rokdarbiem. Jebkura patīkama nodarbe slāpē visus tos uzbudinātājus, kas izraisa asinsrites traucējumus. Samērā ātri asinsriti normalizēt palīdz arī aromterapija. Lai sasniegtu vēlamo efektu, vietu starp degunu un virslūpu viegli ieziež ar lavandas, jasmīnu vai baldriāna eļļu vai izvilkumu, un jau aptuveni pēc 10 minūtēm būs jaušams atvieglojums. Ieteicams ieelpot arī istabas augu aromātu. Vislabāk der ģerānija, taču labu efektu dod arī citrons un roze. Pārbaudīti spazmolītiķi ir zaķpēdiņas, amoliņš un jasmīns. Sos augus var izmantot tējai. Teicami noņem spazmas arī mājās gatavots balzams, kas efektivitātes ziņā nav sliktāks par populāro Bitnera balzamu. Sajauc māteru lakstus, baldriāna saknes, valriekstu starpsieniņas (pa 15 g no katra), vērmeles (3 g), raudeņu, melisas, mārsila, kumelīšu un dzeltenā amoliņa ziedus (pa 5 g no katra), vilkābeles augļus (20 g), lakricas saknes un vilkābeles ziedus (pa 10 g no katra). Divas saujas maisījuma aplej ar puslitru kagora un madeiras maisījuma (vīna sajaukuma attiecība nav būtiska) un 30 minūtes karsē ūdens peldē. Vislabāk izvilkumu gatavot stikla traukā ar uzskrūvējamu vāciņu. Iegūto balzamu lieto pa ēdamkarotei 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Šo balzamu var lietot arī hipertonijas un sirds išēmiskās slimības gadījumā. Ja nav visu nepieciešamo ārstniecība augu, tos var aizvietot ar baldriāna, vilkābeles un māteres izvilkumu (pa 15 pilieniem), ko aplej ar piparmētru tēju. Prakse pierādījusi, ka vislabākos rezultātus sirds un galvassāpju izraisošo asinsvadu spazmu noņemšanai var panākt, apvienojot pašmasāžu ar autotreniņu. Pašmasāža jāsāk no pieres, to viegli glaudot ar plaukstām deguna un deniņu virzienā. Pēc tam tikpat vieglām kustībām pamasē deniņus un seju no pieres līdz zodam (masāžas kustības ir līdzīgas tām, kas tiek izdarītas, seju mazgājot). Pēc sejas masē pakausi, kaklu un plecus. Pieļaujama arī spēcīgāka (dziļāka) glaudīšana. Masējot plecus, vēlams aizsniegt lāpstiņas - vispirms no vienas, tad otras puses. Pašmasāžas nobeigumā vieglām, glaudošām kustībām pamasē delnu pamatnes un ceļus. Katra kustība jāizdara reižu. Pašmasāžas laikā ieteicams nepārtraukti domās atkārtot frāzes «esmu mierīgs», «man nav nekādu satraukumu», «mani asinsvadi atslābinās», «mana sirds sitas rāmi un mierīgi», «mana galva kļūst viegla un skaidra», «es jūtu spēka un enerģijas pieplūdumu» (no rīta un dienā), «mani sāk mākt snaudiens» (vakarā). Visas šīs frāzes jāizrunā lēnām, izelpā un tikai domās. Ar šādu autotreniņu var nodarboties katrā brīvākā brīdī un pat braucot transportā. Uzmanība pievēršama arī uzturam. Jāierobežo sāls un dzīvnieku tauki, priekšroka dodama augu valsts produktiem. Ikdienas ēdienkarte jābagātina ar dārzeņiem, augļiem, tajā iekļaujami arī ķiploki, zaļumi, valrieksti. Pirms gulētiešanas ieteicams izdzert tasīti tējas ar medu un citronu. Mū MUMS DAKTERIS 29

29 Smēķētāji bruģē sev ceļu uz hronisku plaušu slimību Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ un sākt dzīvi no jauna, ne viens vien smēķētājs atteiktos ņemt mutē pirmo cigareti. īpaši par bijušo aizdomājas tie, kuriem ikdienā jāsadzīvo ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS. Kā nāves cēlonis vecuma grupā pēc 45 gadiem HOPS jau tagad ieņem ceturto vietu pasaulē un ir teju vienīgā slimība, kuras dēļ mirstība turpina pieaugt. Vairāk par to sarunā ar Rīgas Strādina universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētāju. Capital Clinic Riga un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionāra Gaiļezers pneimonoloģi MADARU TIRZĪTI. Pēdējā laikā daudz tiek runāts p a r to, cik HOPS ir baisa slimība. Interesanti uzzināt, kādēļ agrāk p a r to neko daudz nedzirdēja? Par HOPS aktīvi runā jau vismaz pēdējos divdesmit gadus. Pirmo reizi šo terminu sāka lietot pagājušajā gadsimta 60. gados, taču pārmaiņas, kas raksturīgas HOPS - plaušu emfizēma jeb plaušu uzpūšanās, kā arī hronisks bronhīts -, ārstiem ir zināmas jau pāris gadsimtu. Detalizētāk kā atsevišķa slimība HOPS tika saprasta pēc spirometrijas - metodes, ar kuru var novērtēt plaušu funkcionālo stāvokli, plašas ieviešanas praksē. Vēl viens no būtiskiem cēloņiem ir cilvēku dzīvildzes pagarināšanās, ja agrāk pacients, kurš bija HOPS riska grupā, saslima, piemēram, ar miokarda infarktu, ko vēl pirms gadiem divdesmit neārstēja tik veiksmīgi kā tagad, viņš bieži vien nomira ar infarktu. Vienkāršoti sakot, šis pacients nenodzīvoja tik ilgi, lai saslimtu ar HOPS. Pašreiz pacientu dzīvildze ir ievērojami lielāka, blakusslimību terapija un ārstniecības iespējas labākas, kas palielina pacientu iespēju izdzīvot citu nopietnu slimību gadījumā, tāpēc pacientiem HOPS attīstās un tiek diagnosticēta biežāk. Izstāstiet, kas īsti ir HOPS! Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir novēršama un ārstējama bet ne izārstējama - tātad hroniska. HOPS dēļ neatgriezeniski sa šaurinās slimnieka elpceļi - tajos i: 3 0 MftlRS DAKTERIS

30 Ja pacientam reiz ir diagnosticēta HOPS, tad šī diagnoze saglabājas visu atlikušo mūžu. ierobežota gaisa plūsma un ari izteikts iekaisums. Ar HOPS saslimst un slimo galvenokārt smēķētāji vai pasīvi smēķētāji, kuru veselību ietekmējuši kaitīgie cigarešu dūmi. Tagad daudzi sāk sm ēķēt jau pusaudžu gados. Pēc cik ilga la i ka aktīvi sm ēķētāji var saslim t ar HOPS? Tas ir ļoti individuāli. Piemēram, cilvēks, kurš smēķējis desmit gadus, var saslimt ar HOPS, bet tikpat labi šim smēķētājam pēc desmit gadu smēķēšanas HOPS var neattīstīties nemaz vai arī attīstīties pēc daudziem gadiem, gadu desmitiem, kuru laikā pacients nav smēķējis. Tas tālab, ka HOPS attīstību ietekmē dažādi faktori, piemēram, ģenētiski, kas nosaka, cik daudz un cik aktīvas organismā ir vielas, kas spēj cīnīties ar smēķēšanas izraisīto kaitīgo ietekmi. Situāciju maina arī pacienta blakusslimības, to ārstēšana, citu kaitīgu daļiņu ieelpošanas ietekme uz plaušām, izsmēķēto cigarešu daudzums, smēķētā produkta veids. Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē HOPS attīstības ātrumu. Pagaidām nav atrasta metode, ar ko mēs varētu cilvēkam, kurš smēķē vai kurš, piemēram, 15 gadu vecumā vēlas sākt smēķēt, veikt kādu analīzi un pateikt, cik gadu vecumā viņš saslims ar HOPS. Tomēr ir skaidrs, ka pilnīgi visiem smēķētājiem bronhos attīstās iekaisums un agri vai vēlu veidosies obstruktīvs plaušu bojājums. Ne velti tiek lietots teiciens «smēķētāju klepus», jo pīpm aņi p arasti klepo! Jā, te varētu vilkt paralēles. Bet tad atkal jāsaka, ka ne vienmēr «smēķētāju klepus» ir saistīts ar HOPS. Tam var būt arī citi cēloņi, jo smēķēšanas rezultātā nerodas tikai HOPS - var veidoties arī citas slimības, piemēram, plaušu vēzis. Kā šī slim ība izpaužas, un kā var zināt, ka cilvēks saslimis tieši ar HOPS? Atsaucoties uz iepriekšējo jautājumu, varētu teikt, ka daudzi ir saslimuši ar HOPS, bet to nezina. Varbūt pacientam ir radies «smēķētāja klepus», un viņš sev iestāsta, ka tā jau ir visiem smēķētājiem, ka visi klepo, bet neiedomājas, ka tas jau ir HOPS sākums. Klepus un elpas trūkums ir HOPS pamatsimptomi. Klepum var pievienoties arī krēpas. Kā diagn osticē HOPS? Ar spirometriju - tas ir funkcionāls plaušu izmeklējums, kas ļauj pārbaudīt slimnieka ieelpas un izelpas ātrumu un apjomu. Mērījuma rezultāti palīdz noskaidrot, vai pacienta bronhos un elpceļos ir gaisa plūsmas ierobežojums, kāda veida tas ir un cik izteikts. Ja brīdī, k a d sācies HOPS, a t m et sm ēķēšanu, slim ība turpina progresēt vai tiek apturēta? Visiem HOPS slimniekiem pirmais ieteikums ir atmest smēķēšanu. Tomēr tādējādi izārstēt HOPS nevar, jo slimība ir ārstējama, bet ne izārstējama, ļa pacientam tiek diagnosticēta HOPS, tā saglabājas visu atlikušo mūžu. Pārtraucot smēķēt, var cerēt, ka slimība attīstīsies lēnāk. Bet arī šajā gadījumā nevar precīzi pateikt, kā turpmāk notiks slimības progresija. To ietekmē daudzi faktori. Nav iespējams noteikt, tieši kuram pacientam, atmetot smēķēšanu, HOPS attīstība tiks apturēta. N opietnos HOPS gadījum os cilvēks elpas trūkuma dēļ nevar uzkāpt pa kāpnēm, daži p at nespēj šķērsot istabu. 3 Tieši tā. Ir pacienti, kuri ne tikai nevar paiet dažus soļus, bet pat sēžot vai guļot jūt izteiktu elpas trūkumu, kas sagādā ciešanas. Arī šādus simptomus rada tieši HOPS. Kā tiek ārstēta šī slim ība? Pamata terapija ir garas darbības bronhodilatatori jeb bronhus paplašinoši līdzekļi. HOPS slimniekiem terapija ar bronhodilatatoriem ir jālieto ilgstoši un pastāvīgi visu mūžu. A stm as slim niekiem zāles izraksta ar atlaidi. Bet kā ir HOPS gadījum ā? Arī HOPS pacienti medikamentus saņem ar atlaidi. Biežāk lietojamiem medikamentiem 50% valsts kompensē. Ko jūs vēlētos piebilst? Ja pacientam jau ir pietiekami ilgs smēķēšanas stāžs, es ieteiktu pēc 40 gadu vecuma vienreiz gadā noteikt savu plaušu funkciju - veikt spirometriju pat neatkarīgi no tā, vai ir kādi simptomi. Savukārt pacientiem, kuriem ir elpas trūkums vai hronisks klepus, nekavēties ar konsultāciju pie pneimonologa. Ilona Noriete # m ā ja s dakteris 3 1

31 Dzīve bez cigaretes Vai esat jau mēģinājuši atmest smēķēšanu? Jā, bet bez panākumiem? Tas nav nekāds iemesls nepamēģināt vēlreiz. Pirmām kārtām jāapzinās, ka atsacīšanās no smēķēšanas nav cīņa pašam ar sevi un savām vēlmēm, bet gan palīdzība organismam atbrīvoties no tabakas verdzības. Lai atmestu smēķēšanu, nebūt nav vajadzīgs dzelzs raksturs. Galvenais ir pacietība un labestība pašam pret sevi. Vēlēšanās smēķēt ilgst vairākas nedēļas, bet vēlēšanās izsmēķēt cigareti - tikai dažas minūtes. Šīs pāris minūtes arī jācenšas pārslēgties uz ko citu: iziet laukā svaigā gaisā, izdzert glāzi ūdens vai apēst ābolu un darīt to lēnām, nesteidzoties. Kaut ko uzēdot brīdī, kad rodas vēlēšanās uzsmēķēt, šī vēlme tiek nomākta, jo abi vēlēšanās centri (ēst un uzsmēķēt) galvas smadzenēs atrodas līdzās. Aktivizējot vienu, tiek nomākts otrs. Protams, nevajag bez apstājas ēst smalkmaizītes - tā darot, liekie kilogrami neliks sevi ilgi gaidīt. Jāpiemeklē patīkami, bet maz kaloriju saturoši varianti: salda ābola vietā var apēst skābāku, minerālūdens vietā izdzert glāzi parasta ūdens ar citrona šķēliti. Lai pārvarētu iekšējo uzbudinājumu, nervozitāti, diskomfortu, kas parasti mēdz parādīties smēķēšanas atmešanas pirmajā nedēļā, jāapgūst prasme psiholoģiski atslābināties. Šo atslābināšanos var panākt ar vairākiem vingrojumiem, tos izpildot 1-3 minūtes. Apsēžas, aizver acis,atslābinās un dziji izelpo, izelpas laikā pasakot «nē» (ar domu, ka šis «nē» tiek adresēts vilinājumam uzsmēķēt). Pēc tam aizvērtām acīm cenšas iztēloties dzidri zilas debesis ar maziem, lēni slīdošiem mākonīšiem vai mierīga zila jūra. Uzmanība jākoncentrē uz elpošanu, jāseko katrai ieelpai un izelpai - tai jābūt rāmai, mierīgai. Ieteicams domās atkārtot kādu nomierinošu vārdu vai īsu frāzi, ko katrs sev var izvēlēties individuāli. Var pamēģināt klusām pie sevis izelpas laikā it kā iesaukties «ahl». Nepārtraukti pašam sev jāatgādina, ka sejas muskuļiem jābūt atslābinātiem. Vingrojumus var izpildīt jebkurā vietā, kolīdz uznāk vēlēšanās smēķēt. Pakāpeniski visas iepriekšējās asociatīvās saiknes, kas rosināja ņemt pirkstos cigareti, tiks sarautas. Vēlams ari piefiksēt visus kritiskos momentus, kas provocē smēķēšanu. Ļoti jācenšas izvairīties no dažādām konfliktsituācijām, kā arī (vismaz pirmajā laikā) no komunicēšanas ar smēķētājiem un cilvēkiem, kuri izraisa nepatiku. Pamazām reakcija uz nepatīkamiem faktoriem mainīsies, un negatīvās emocijas būs pārvaramas jau bez cigaretes. Ja nu tomēr neizdodas? Ja, neraugoties uz visiem pūliņiem, kāds tomēr nav spējis atturēties un aizsmēķējis, nevajag pašam sevi bārt un šaustīt. Labāk paslavēt par labajiem nodomiem un sākt vēlreiz no gala. Otro mēģinājumu nevajadzētu atlikt uz «kaut kad vēlāk». Ja ir vēlēšanās un apņēmība, vajag rīkoties. Gadijumā, kad 2-3 mēnešu laikā patstāvīgi no kaitīgā ieraduma nav izdevies atbrīvoties, tas nozīmē, ka ieradums iesakņojies pārāk dziļi un nepieciešama ārsta narkologa palīdzība. Nekādā gadijumā nedrīkst uz savu roku lietot preparātus, kas nomāc tieksmi pēc tabakas. Visiem, kas nolēmuši atmest smēķēšanu ar medikamentu starpniecību, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kā ari tiem, kuri sirgst ar sirds-asinsvadu, kuņģa-zarnu trakta un dažām citām kaitēm, tas jādara tikai ārsta uzraudzībā, jo tikai speciālists katrā konkrētā gadījumā var ieteikt atbilstīgāko preparātu, tā lietošanas diennakts devu un ārstēšanās kursa ilgumu. Nav pamata pārdzīvot, ja vecuma vai veselības dēļ medikamentozās terapijas kurss nav iespējams. Tiem, kas nopietni nolēmuši atbrīvoties no šā kaitīgā ieraduma, narkologu arsenālā ir arī citas metodes: psihoterapija, adatu refleksterapija, 3 2 MiliAS DAKTERIS

32 Lai atmestu smēķēšanu, nebūt nav vajadzīgs dzelzs raksturs. speciāla elektrostimulācija, kas iedarbojas uz galvas smadzeņu bioloģiski aktīvajiem punktiem. Labs palīgs labu nodomu īstenošanā ir arī tautas medicīna. Smēķēšanas atmešanu atvieglos šādas receptes. Divas ēdamkarotes sasmalcinātu auzu graudu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 5 minūtes vāra uz lēnas uguns, stundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas. Kurss - 3^4 nedēļas. Vienu ēdamkaroti eikalipta lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš. Izkāstajam uzlējumam pievieno pa 1 ēdamkarotei medu un glicerīnu. Dzer pa 1/4 glāzes 7 reizes dienā. Kurss nedēļas. Divgadīgu ievas zariņu sasmalcina nelielos (3-5 mm) gabaliņos un, pirms aizsmēķē cigareti, to pakošļā un izspļauj-. Efekts iestājas pēc dienām. Ja pieradums smēķēt nav liels, efektīvi palīdz medus. No rīta, kad rodas vēlēšanās uzsmēķēt, jāapēd 1 ēdamkarote medus, bet 10 minūtes vēlāk jāizdzer glāze karsta piena vai auzu novārījuma. Dienas laikā procedūru var atkārtot vairākkārt. KAS NOTIKS AR ORGANISM U PĒC SM ĒĶĒŠANAS ATMEŠANAS? Jau pēc 20 minūtēm uzlabosies asinsspiediens un sirdsritms. Pēc 8 stundām nikotīns un oglekļa oksīds asinīs būs divkārt samazinājies, un sāks normalizēties skābekļa līmenis. Pēc 1 dienas oglekļa oksīds būs pilnībā izdalījies no organisma, un plaušas sāks attīrīties no gļotām un citiem sārņiem, kas rodas smēķēšanas procesā. Pēc 2 dienām organisms būs pilnībā atbrīvojies no nikotīna. Būtiski uzlabosies garša un oža. Pēc 3 dienām uzlabosies elpošana, bronhu caurlaidība un palielināsies enerģija nedēļu laikā uzlabosies asinscirkulācija. 3-9 mēnešu laikā klepus, šķaudīšana un citas izpausmes liecinās, ka plaušas attīrās un to funkcijas uzlabojušās par 10%. Pēc viena gada risks saslimt ar sirdsslimībām būs uz pusi zemāks nekā smēķētājam. Pēc 5 gadiem iespējamais infarkta risks būs divreiz mazāks nekā smēķētājam. Pēc 10 gadiem iespēja saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām un plaušu vēzi būs divreiz mazāka nekā smēķētājam. Mū Vai jums tas vajadzīgs? Tabakas izstrādājum u p a tēriņ š n e g a tīvi ietekm ē ne tik a i acis, deguna un rīkles g ļo tād u un plaušas, b et arī sirdi, sm adzenes, nieres un citu s organism a audus, bieži izraiso t n o p ietn as veselības p roblēm as un p at nāvi. Acis Ilgstoša smēķēšana izraisa vai pastiprina dažādus acu funkciju traucējumus. Smēķētājiem par 40% biežāk nekā citiem sastopama katarakta jeb acs lēcas apduļķošanās, kas samazina redzes asumu līdz pat pilnīgam aklumam. Smēķēšana kataraktu provocē divējādi - dūmiem kairinot acis tieši un kaitīgajiem ķīmiskajiem savienojumiem no plaušām nokļūstot acīs ar asinsriti. Āda Smēķēšana izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos, jo samazina A vitamīna koncentrāciju, kā arī asinsriti ādā. Tādējādi neveidojas un zūd proteīni, kas piešķirtai elastību. Tāpēc smēķētāja āda parasti ir sausa, klāta sīkām grumbiņām, īpaši ap lūpām un acīm. Smēķēšana pati par sevi neizraisa melanomu, bet gan paaugstina tās iespējamības risku. Tāpat 2 reizes augstāks ir ādas zvīņveida šūnu vēža - audzēja, kas izraisa ādas virsmas zvīņošanos un sarkanus izsitumus, - iespējamības risks. Ausis Asinsritē nonākušās kaitīgās vielas bojā asinsvadu sieniņas, samazinot iekšējās auss apasiņošanu. Līdz ar to smēķētāji var zaudēt dzirdi agrāk nekā nesmēķētāji. Smēķētājus arī 3 reizes spēcīgāk apdraud m ikroorganismi, kuri izraisa vidusauss iekaisumu, kas var pāriet meningītā vai sejas paralīzē. Gremošanas sistēma Cigarešu dūmi maina mutes un siekalu ķīmisko sastāvu, radot pastiprinātu zobu aplikuma veidošanos, zobu dzeltēšanu un sekmē zobu bojāšanos. Ilgstošiem smēķētājiem zobu veselība zūd 1,5 reizes ātrāk nekā nesmēķētājiem. Smēķēšana samazina organisma pretošanās spēju baktērijām, kas rosina kuņģa čūlu veidošanos, un vājina kuņģa spēju neitralizēt skābi pēc ēšanas. Elpošanas sistēma Aptuveni 80-90% gadījumu hroniskas, elpceļus nosprostojošas plaušu saslimšanas, kam raksturīga emfizēma - plaušu gaisa maisu palielināšanās un plīšana, kā arī hronisks bronhīts -, rodas no smēķēšanas laikā ieelpoto kaitīgo savienojumu ietekmes uz bronhu gļotādu. Smēķēšanas izraisīta emfizēma mazina plaušu spēju uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi. Bieži novēro arī mainītu plaušu imūno reakciju pret kaitīgajām vielām vai gāzēm, kā dēļ plaušās veidojas elastīgās šķiedras, kuras neļauj tām normāli piedalīties elpošanā un veikt adekvātu gaisa apmaiņu. MĀJAS DAKTERIS 3 3

33 Kad dzīvot traucē liekie tauki Ja vien būtu iespēja, ikviens gribētu būt slaids. Kaut vai tāpēc, ka liekā ķermeņa masa ne vien bojā izskatu, bet bieži vien arī grauj veselību. Kāpēc tie nogulsnējas tieši uz vēdera «Aptaukošanās visbiežāk skar viriešus,» uzsver Veselības centra 4 uztura speciāliste Guna Rijkure. «Hormonālo īpatnību, kā ari ģenētikas ietekmē vīrietim liekie tauki vispirms parādīsies uz vēdera. Turpretī, ja liekais svars ir sievietēm, tad šī problēma jāanalizē dziļāk, proti, vai šajā apstākli nav vainojamas kādas hormonālas novirzes vai hormonāla rakstura slimības, - varbūt ir pamats vērsties pie endokrinologa vai doties uz konsultāciju pie ginekologa. Kādēļ tauki vīriešiem krājas tieši uz vēdera jeb veidojas tā sauktais alus vēderiņš? Vispirms tāpēc, ka vīriešiem tik labi paēst. Vainojams nebūs alus, bet gan dažādās uzkodas, jo alkohols vienmēr rosina apetīti. Tagad ir pikniku sezona, kārojas uzkost ķiploku grauzdiņus, čipsus, kādus citus našķus, kas, protams, nav tās labākās ēdamlietas. Un vēl - ja smadzeņu šūnas sūta nepareizus impulsus virsnierēm, cilvēkam rodas mānīga sajūta, ka viņam gribas ēst. Līdz ar to par daudz tiek uzņemta pārtika, kas savukārt 34 MĀJAS DAKTERIS nogulsnējas tauku rezervēs. Tauku šūnas piebriest, un cilvēks ik dienu kļūst apaļāks. Ja tauki koncentrējas uz vēdera, tas nozīmē, ka tie ir ari ap iekšējiem orgāniem, radot risku dienās iegūt paaugstinātu asinsspiedienu, saslimt ar žultsakmeņiem, iedzīvoties cukura diabētā - šādas kaites varētu uzskaitīt vēl un vēl.» Ko darīt? Pēc uztura speciālistes Gunas Rijkures vārdiem, lai atbrīvotos no liekajiem taukiem, vispirms būtu jāsāk ar ēdienkartes pārvērtēšanu. Vislabāk to izdarīt kopā ar uztura speciālistu. «Kad pie manis atnāk pacients ar sūdzībām par lieko svaru, vispirms nosakām, cik daudz viņam ir lieko tauku, no kuriem jāatvadās. Tad veicam bioimpedances izmeklējumu - tā ir metode, ar kuras starpniecību tiek mērīta ķermeņa uzbūve un analizētas ķermeņa» > Э audu proporcijas. Nākamais solis ir izvērtēt klienta ēdienkarti, pievēršot uzmanību tam, vai ēdienkartē nav slikto tauku (transtaukskābju). Tieši transtaukskābes paaugstina «sliktā holesterīna» līmeni asinis, vienlaikus samazinot «labā holesterīna» koncentrāciju, kā ari negatīvi ietekmē veselību. Transtaukskābes rodas, rūpnieciski hidrogenizējot augu eļļas. Tās ir sastopamas cepumos, smalkmaizītēs, saldējumā, biezpiena sieriņos, kūkās u.c. Ko darīt lietas labā? Kā jau minēts, vispirms pārdomāt savu ēdienkarti. Otrs ir fiziskās aktivitātes - ļoti labi pret alus vēderiņu palīdz riteņbraukšana, skriešana, peldēšana.» Procedūras «Mūsdienās ir pieejamas dažādas procedūras, kas varētu palīdzēt risināt šo vizuāli nepatīkamo un organismam nevēlamo situāciju,» no savas puses piebilst estētiskās medicīnas klīnikas 4. Dimensija ķermeņa estētikas speciāliste Ramona Bergfelde. «Tauku šķelšanai noteicošās ir divas procedūras - kavitācija un lipolīze. Lai cīnītos ar taukiem uz vēdera, var veikt kavitāciju (taukaudu apstrādi ar ultraskaņu). Tā ir taukus šķeļoša metode liekā svara ārstēšanai. Kavitācija iedarbojas uz tauku un celulīta nogulsnēm un dod iespēju pakāpeniski izveidot skaistu, tvirtu augumu. Tā ir ideāli piemērota cilvēkiem, kuri vēlas sasniegt acīm redzamus rezultātus ar drošiem līdzekļiem, alternatīva plastiskajai ķirurģijai, jo ultraskaņas procesā sašķeltās tauku šūnas neatjaunojas, savukārt no tauku šūnām izkļuvušie tauki pa asinsrites un limfātisko sistēmu tiek izvadīti no organisma. Kavitācija darbojas ar mērķi samazināt tauku uzkrājumus lokālās ķermeņa problēmzonās. Tā uzlabo ari ādas izskatu, samazinot «apelsīna mizas» efektu un pilnveidojot konkrētu ķermeņa zonu formu. Ieteicamais ārstēšanas procedūru cikls ir no 4 līdz 8 procedūrām konkrētajai ķermeņa zonai. Kavitācija nav ieteicama, ja ir metāla implanti, kā ari grūtniecēm un māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti. Savukārt lipolīze ir lokāla tauku šķelšana ar mikrostrāvām, kas ir gan apvienotas ar ultraskaņu, gan gaismas terapiju. To parasti veic, kad ir nedaudz tauku vai «neliela riepiņa». Lipolīzes laikā tiek lietoti astoņi elektrodi. Ar šo procedūru ne tikai tiek šķeltas tauku šūnas, bet ari aktivizēta vielmaiņa un uzlabota limfodrenāža.» MD

34 Skābju un sarm u līdzsvars Skābju un sārmu līdzsvars organism ā ir veselības in d i kators. Vesela cilvēka o rg a nisms aptuveni 2 0 % sastāv no skābēm un 8 0 % - no sārmiem. Diemžēl, lietojot lielā daudzumā dzīvnieku taukus, saldumus, alkoholu, kafiju un nikotīnu, biežajiem stresiem piepalīdzot, šis līdzsvars tiek izjaukts, un organisms kļūst pārāk skābs. Vielmaiņas procesa skābie produkti no audiem netiek pilnībā izvadīti, un tie sāļu veidā aizkavējas starpšūnu šķidrumā un ar laiku kļūst par dažādu slimību provocētājiem. Starp citu, arī daudzkārt piesauktais celulīts, pret kuru tik enerģiski cīnās sievietes, ir nekas cits kā skābju un sārmu līdzsvara traucējumu sekas organismā. Atjaunot šo līdzsvaru un līdz ar to pasargāt sevi no visādām kaitēm var, ievērojot pareizu uzturu un veicot speciālas attīrošas procedūras. Ārīgi SĀRMU VANNAS Vanna, kurai pievienots sārmains sāls (piemēram, nātrija bikarbonāts), palīdz organismam atbrīvoties no liekajām skābēm, dabiskā veidā izvadīt uzkrātos sārņus un atjaunot ādas elastību. Procedūras ilgums - 15 minūtes. SAUNA Sausais karstums plus aplaistīšanās ar aukstu ūdeni stimulē sārņu izvadīšanu no organisma. Organisma attīrīšanās process pastiprinās, pateicoties intensīvajai asinsritei. ŪDENSAUGU APLIKĀCIJAS Vienu tasīti ūdensaugu pulvera atšķaida remdenā ūdenī, pievieno tējkaroti nātrija bikarbonāta un rūpīgi sajauc. Iegūto putriņveida masu uzziež uz gūžām un gurniem, aptin ar iepriekš sasildītu dvieli un uzvelk siltu halātu. Pēc 30 minūtēm noskalojas dušā. Atkārtojot procedūru regulāri reizi nedēļā, organisms pakāpeniski atbrīvo audus no liekajām skābēm. Iekšķīgi SĀRM AINS UZTURS Biežāk ēdienkartē jāiekļauj lapu salāti, diedzēti graudi, praktiski visi dārzeņi, kartupeļi, žāvēti augļi, rieksti, mandeles, negāzēts ūdens, jo visi šie produkti veicina skābju un sārmu līdzsvara atjaunošanos. īpaši ieteicami ir kartupeļi un sārmaini dzērieni, piemēram, piena sūkalas, zaļā tēja, kā arī sārmains minerālūdens. Toties nevajadzētu aizrauties ar produktiem, kas palielina skābes daudzumu. Pie šiem produktiem pieder gaļa un zivis, izstrādājumi no baltajiem miltiem, kafija, melnā tēja, limonādes, kas satur cukuru, konditorejas izstrādājumi. Starp citu, ne viss, kam ir skāba garša, organismā pārvēršas skābēs. Piemēram, sagremojot skābu ābolu, galvenokārt veidojas sārmu savienojumi. MD Uztura ieteikumi rudenī Ko un kā ēst rudenī, iai nesaltu, pasargātu sevi no sezonai raksturīgajiem vīrusiem un turklāt neuzņemtu liekus kilogramus? Ieteikumus sniedz kūrorta rehabilitācijas centra Ja u n ķ e m e ri uztura speciāliste Ilze Lutere. NEBAID ĪTIES UZTURĀ LIETOT KARTUPEĻUS Latviešu tik iecienītais kartupelis ir bagāts ne vien ar daudzveidīgiem mikroelementiem un makro- elementiem, bet arī vitamīniem un šķiedrvielām. Turklāt tas satur maz kaloriju, tātad kartupelis ne tikai uz ilgu laiku remdē izsalkumu, bet ari regulē svaru. Visveselīgākais variants - kartupelis mundierī bez kotletēm un miltu mērces. IZVĒLĒTIES SEZONĀLOS, VIETĒJO S DĀRZEŅUS VAI TOS, KAS PAGRABĀ Rudenī svešzemnieka citrona vietā jāēd smiltsērkšķi, dzērvenes, cidonijas. Šim gadalaikam piestāv sulīgi, maigi, karsti sautējumi, biezzupas un zupas. Dārzeņus var gatavot dažādi: cept uz pannas vai cepeškrāsnī, sautēt, vārīt, grilēt. Katrai metodei ir savs laiks un sava vieta, un sava recepte. Tomēr rudens karalis ir ķirbis, un to tad arī lieliski var celt galdā. PRIEKŠROKA - V ESELĪG IEM TAUKIEM Tauki ir cilvēka organisma pilnvērtīgai darbībai nepieciešamās siltuma enerģijas pamatavots, tāpēc gada vēsajos un aukstajos mēnešos bez taukus saturoša ēdiena neiztikt. Bet, lai kaitīgie tauki negatīvi neietekmētu figūru un veselību, trekni ēdieni jālieto prātīgi - treknas gaļas vietā labāk izvēlēties zivi, savukārt sviesta un treknā krējuma vietā augu eļļu. Ēdienam var pievienot riekstus un sēklas, tādējādi bagātinot to ar jaunām gāršām un labajiem taukiem. SK Ā BPIEN A PRODUKTI Ne tikai rudens, bet arī citos gada mēnešos nevajadzētu aizmirst lietot skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas savukārt stimulē imūnsistēmu. S A L D U M U S - AR MĒRU Saldumu cienītājiem ieteikums izvēlēties melno, rūgto šokolādi, kā arī nodrošināties ar žāvētiem augļiem. Savukārt eklēra vai citu kūku vietā ņemt ābolus vai rīvētus burkānus. MJUftS DAKTERIS 3 5

35 Veselīga uztura ieteikumi veģetāriešiem Neatkarīgi no mūsu izvēlētā uztura tam jābūt sabalansētam, daudzveidīgam un veselīgam, lai tādējādi nodrošinātu organismu ar nepieciešamo enerģiju, uzturvielām, vitamīniem un minerālvielām. Jebkuras diētas izmaiņas, kad no uztura izslēdz kādu pārtikas produktu, var ietekmēt cilvēka veselību. všoreiz uztura ieteikumi ovolaktoveģetāriešiem, kuri no savas ēdienkartes svītrojuši gaļu, zivis un jūras produktus. Ieteikumus sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs. 1. Uzņemiet daudzveidīgu un sabalansētu, vecuma grupai, fiziskjai slodzei un citām individuālajām vajadzībām atbilstīgu ikdienas uzturu. 2. Iekļaujiet trīs pamata ēdienreizes un 2-3 uzkodas dienā, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo enerģijas, olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu un minerālvielu daudzumu. 3. Uzņemiet vismaz trīs porcijas dārzeņu, kā arī 2-3 porcijas augļu un ogu dienā. Pusi no dārzeņiem ēdiet svaigus. 4. Uzņemiet vidēji 4-8 porcijas graudaugu produktu un kartupeļu dienā, vismaz pusi - pilngraudu produktus. 5. Uzņemiet 2-3 porcijas piena un piena produktu dienā (raudzētus piena produktus, biezpienu, sieru) un 3-4 porcijas olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus: pākšaugus (tajā skaitā sojas produktus), olas, riekstus un sēklas. 6. Samērīgā daudzumā uzturā iekļaujiet taukus, uzņemot 2-4 porcijas taukus saturošu produktu dienā, lielākoties izvēlieties auksti spiestas augu eļļas. 7. Dienā lietojiet 2-2,5 litrus šķidruma, tajāi skaitā vidēji 1,5 litrus tīra ūdens. 8. Lietojiet mazāk pārtikas produktu (piemēram, pusfabrikātu) ar augstu pievienotā sāls, cukura un tauku daudzumu. 9. Rūpējieties, lai pietiekamā daudzumā tiktu uzņemti produkti, kas ir dzelzs, cinka, B12vitamīna, joda, D vitamīna un kalcija avots. Dzelzs nodrošina audu apgādi ar skābekli un piedalās svarīgās bioķīmiskās reakcijās, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Dzelzs veģetārā uzturā ir pietiekamā daudzumā, taču grūti pieejamā formā, jo no augu valsts produktiem tas uzsūcas sliktāk nekā no dzīvnieku valsts produktiem. Tādēļ veģetāriešiem jāēd vairāk dzelzi saturoši pārtikas produkti nekā visēdājiem. Galvenie dzelzs avoti veģetārā uzturā ir pākšaugi, to skaitā soja un sojas produkti, auzu pārslas, griķi, kvinoja, amarants, Indijas rieksti, mandeles, sēžama sēklas, ķirbju sēklas, aprikozes, dateles, rozīnes un vīģes. LAI VEICINĀTU DZELZS UZSŪKŠANOS: dzelzi saturošus produktus lietojiet kopā ar C vitamīnu un organiskās skābes saturošiem produktiem, piemēram, pētersīļiem, citrusaugļiem, upenēm, papriku, kivi; neiekļaujiet maltītēs tēju un kafiju, jo tur esošie tanīni kavē dzelzs uzsūkšanos; pākšaugus, graudaugus un sēklas pirms lietošanas ieteicams izmērcēt vai termiski apstrādāt. Cinks piedalās daudzās bioķīmiskajās reakcijās un ietilpst dažādu fermentu un insulīna sastāvā, kā arī stabilizē olbaltumvielu struktūru, ņem dalību imunoloģiskos procesos un ir vajadzīgs hormonu sintēzei. Galvenie cinka avoti veģetārā uzturā ir siers, olas, pākšaugi (to skaitā soja un sojas produkti), pekanrieksti, Indijas rieksti, ķirbju sēklas, sēžama sēklas, diedzēti graudi, rupjmaize, auzu pārslas, brūnie rīsi, amarants u.c. LAI VEICINĀTU CINKA UZSŪKŠAN O S: pirms pākšaugu gatavošanas tos izmērcējiet vai izmantojiet konservētus pākšaugus bez sāls; uzturā var lietot svaigi diedzētus pākšaugus, graudaugus un sēklas; maltītēs iekļaujiet dārzeņus un augļus, kas satur C vitamīnu un organiskās skābes. Jods ir vairogdziedzera hormonu daļa, kas palīdz regulēt vielmaiņu un augšanu, kā arī uzturēt daudzu orgānu funkcijas. Joda deficīts var izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus. Galvenie joda avoti veģetārā uzturā ir piens un piena produkti, jūras augu produkti (piemēram, brūnaļģes, jūraskāposti, jūraszāles) un jodētais sāls. Kalcijs nodrošina veselīgu kaulu un zobu veidošanos, tas nepieciešams arī muskuļu darbībai un asinsrecei. Ja kalcijs netiek pietiekami uzņemts, samazinās kaulu blīvums un palielinās osteoporozes risks. Veselīgs veģetārs uzturs, kurā iekļautas visas četras pārtikas produktu grupas, nodrošina ar pietiekamu kalcija daudzumu. Galvenie kalcija avoti veģetārā uzturā ir piens un piena produkti, mandeles, 3 6 MiUAS DAKTERIS

36 Uzturs ļ Brazīlijas rieksti, sēžama sēklas (to pasta jeb tahini), ķirbju sēklas, amarants, auzu pārslas, žāvētas aprikozes, vīģes, sojas pupiņas, brokoļi, kāposti, kabači, fenhelis un pētersīļu lapas. LAI VEICINĀTU KALCIJA UZSŪKŠANOS: nodrošiniet pietiekamu D vitamīna daudzumu; ierobežojiet sāls lietošanu uzturā; ierobežojiet kofeīna uzņemšanu, īpaši maltīšu laikā; esiet fiziski aktīvi (samazināsies osteoporozes risks). D vitamīns nodrošina normālu kaulu attīstību, regulē kalcija un fosfora apmaiņu un uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā, tas ir svarīgs imūnsistēmas darbībai. Galvenie D vitamīna avoti veģetārā uzturā ir sēnes (t.sk. baravikas, šitake), olas dzeltenums, piens un piena produkti un ar D vitamīnu bagāti pārtikas produkti. D vitamīns veidojas galvenokārt ādā dabiska saules starojuma ietekmē. Bj2 vitamīns piedalās olbaltum-» vielu sintēzē, sarkano asinsķermenīšu ražošanā, nervu sistēmas attīstībā un darbībā. Tas ir dzīvnieku > valsts produktos, tādēļ svarīgi uzturā iekļaut olas, pienu un piena produktus vai pārtikas produktus, kas bagātināti ar B12 vitamīnu. Veģetārs uzturs parasti ir bagāts ar folijskābi, kas var slēpt B12 vitamīna deficīta simptomus un aizkavēt anēmijas attīstību, bet tas nespēj novērst nervu sistēmas bojājumus, kad šā vitamīna deficīts turpinās ilgāku laiku. Galvenie B,2 avoti veģetārā uzturā ir piens un piena produkti, olas un sēnes. PORCIJU SARAKSTS UN VIENAS PORCIJAS PIEMĒRS Dārzeņi, augļi un ogas. Viena porcija ir tase (~75 g) svaigu dārzeņu salātu; tase (~75 g) gatavotu dārzeņu (brokoļi, burkāni, ķirbji); viens auglis (-150 g: ābols, banāns, apelsīns, bumbieris); divi nelieli augļi (kivi, plūmes); 1 sauja ogu; -125 ml sulas; četras lielas žāvētas aprikozes, 1,5 ēdamkarotes rozīņu. Ieteicamais porciju daudzums dienā: vismaz piecas, t.sk. vismaz trīs porcijas dārzeņu un 2-3 porcijas augļu. Graudaugi, kartupeļi. Viena porcija ir viena maizes šķēle (-40 g); pustasejeb g pagatavotu brūno rīsu, griķu, pilngraudu makaronu, auzu pārslu; - 30 g mušļa; viens vidējs kartupelis. Ieteicamais porciju daudzums dienā ir 4-8. Piens un piena produkti. Viena porcija ir glāze piena, skābpiena produkti; 120 g biezpiena, rikotas siera; 40 g (liela šķēle) siera; 200 g biezpiedevu jogurta. Ieteicamais porciju daudzums dienā ir 2-3. Pākšaugi, olas, rieksti, sēklas. Viena porcija ir 150 g pagatavotu dažādu veidu pupu, zirņu; neliela sauja (~ 30 g) sēklu, dažādi rieksti; divas tējkarotes mandeļu sviesta, sēžama sēklu sviesta (tahini); 170 g tofu; viena vistas ola. Ieteicamais porciju daudzums dienā ir 3-4. Tauki. Viena porcija ir divas tējkarotes eļļas; viena ēdamkarote skābā krējuma; 10 g sviesta. Ieteicamais porciju daudzums dienā ir 2-4. Šķidrums ml uz vienu kilogramu ķermeņa svara. Ikdienas uzturā ieteicams iekļaut pārtikas produktus no visām produktu grupām atbilstīgi norādītajam porciju daudzumam. Piemēram, dienā ieteicams uzņemt trīs porcijas piena un piena produktu, kas ir glāze kefīra, 40 g siera un 200 g bezpiedevu jogurta. Attiecīgi tāpat tiek aprēķināts produktu daudzums citām pārtikas produktu grupām. MD Veselīgais ēdiens - pupas Kas gan var būt vienkāršāks un necilāks par pašām parastākajām cūku pupām! Tā dom ās daudzi un kļūdīsies. Šiem pākšaugiem ir gara un bagāta vēsture un ne mazāk daudzveidīgas p agatavo šanas iespējas. Cūku pupas ir atrastas izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas lietoti jau bronzas laikmetā. Arī senajiem romiešiem pupas bija viens no biežāk lietotajiem pārtikas produktiem. Pupas ir patiešām veselīgas - tās satur daudz olbaltumvielu, un to olbaltumvielas kvalitātes ziņā pat spēj mēroties ar diētiskajām paipalu olām. Turklāt pupas spēj aizvietot dažādus gaļas un zivju ēdienus un ir būtiska veģetāriešu ēdiena sastāvdaļa. Cūku pupas satur daudz cukura, daudz šķiedrvielu un pektīnu, kas palīdz izvadīt no organisma smago metālu sāļus. Turklāt pākšaugos ir arī komponenti, kas optimizē holesterīna līmeni asinīs. Cūku pupu kotletes Sastāvdaļas: kilograms vārītu cūku pupu, 1 ķiploka galviņa, 2 sīpoli, 2 olas, 2 ēdamkarotes miltu, 2 ēdamkarotes krējuma, sāls Pagatavošana: novāra cūku pupas, tad samaļ tās kopā ar sīpoliem un ķiploku, pievieno olas, miltus un krējumu. Veido kotletes un cep. Cūku pupu torte Sastāvdaļas: 500 g cepumu, 7 kg iztīrītu cūku pupu, 0,5 kg jāņogu želejas, piens Pagatavošana: cūku pupas izvāra, izņem no apvalciņiem un gaļasmašīnā samaļ. Iegūto masu sajauc ar jāņogu želeju. Paciņu cepumu pamērcē pienā un no tiem izveido tortes pamatni. Iegūto kārtu pārziež ar pupu un jāņogu želejas masu, liek nākamo cepumu kārtu un želeju. Tortes virsu grezno ar augļiem. (AKTERIS 37

37 Veselība Televizors un veselība Pēc statistikas, galvenie TV programmu skatītāji ir gados vecāki cilvēki. Taču televizors ne tikai provocē redzes pasliktināšanos - no kustību trūkuma cieš arī asinsvadu un gremošanas sistēma, balsta un kustību aparāts... Tāpēc v i siem, kas ne dienu nespēj iztikt bez šā «loga uz pasauli», ieteicams ievērot pavisam vienkāršus TV «drošības noteikumus». Vēsturnieki un ārsti vienprātīgi atzīst, ka tradīcijai savienot maizi un izpriecas ir ļoti dziļas saknes. Viss sākās jau Senajā Romā, kad gladiatoru cīņu laikā skatītājiem tika dota maize un augļi. Diez vai vērts atgādināt, kā beidzās šīs valsts pastāvēšana... Rembo - atsevišķi, kotletes - atsevišķi r Galīgi aplam ir ieturēt maltīti televizora ekrāna priekšā: ēdiens un televizors nav savienojami. No vienas puses, emocijas, ko izraisa filmas un ziņas, apgrūtina kuņģa normālu darbību. No otras puses, sekojot iemīļoto seriālu varoņiem, cilvēks apēd daudz vairāk, nekā patiesībā būtu nepieciešams. Rezultātā - problēmas ar gremošanu, aizcietējums un liekais svars. Pareizi - nepareizi... Ja cilvēks ilgi sēž vienā pozā, kājās un mazā iegurņa orgānos veidojas asinsrites traucējumi, kas var izprovocēt hemoroīdus un citas kaites (īpaši tāpēc, ka daudzi, sēžot pie televizora, mēdz pavilkt kājas zem sevis vai arī pārlikt vienu pār otru). Tiem, kurus seriāli un citi raidījumi pilnībā pārņēmuši savā varā, vajadzētu ievērot divas būtiskas lietas: sēžot krēslā, jāatslābinās, rokas brīvi jāuzliek uz paliktņiem, bet kājas jāizstiepj; 3 8 MAJAS DAKTERIS ik pa laikam rokas un kājas jākustina, it kā nopurinot no tām ūdeni. Kāds labums no reklāmas Visi, protams, saprot, ka reklāma - tā ir nauda, no kuras TV kanāls pārtiek, taču katrs pret šiem rullīšiem attiecas citādi: kādu tie kaitina, citu uzjautrina, vēl kāds izmanto izdevību, lai paspaidītu pogas un paskatītos, ko rāda citos kanālos. Taču, neraugoties uz šo dažādo attieksmi, diezgan būtisku labumu no šīm pauzēm var iegūt visi. Kāpēc vai simto reizi klausīties par nažiem, matračiem, košļājamajām gumijām, autiņbiksītēm un vēl visvisādām lietām, ja šo laiku var veltīt daudz veselīgākai nodarbei: izpildīt vingrojumu kompleksu, kas speciāli izstrādāts cilvēkiem, kam tīk ilgstošāk pasēdēt pie televizora. Turklāt visus vingrojumus var izpildīt, nepieceļoties no krēsla. TELEVINGROŠANA Pārmaiņus noliec galvu pa labi un kreisi. Roku pirkstus uzliek pleciem, paceļ elkoņus un ar pleciem izpilda apļveida kustības. Ar rokām satver paliktņus, elkoņus pavērš uz sāniem un groza ķermeņa augšdaļu pa labi un kreisi. Ar rokām atspiežas pret krēsla sēdekli sev aizmugurē, kājas izstiepj uz priekšu un izkustina lielus. Ar izstieptām kājām izpilda vingrojumu šķēres, izplešot un saliekot kopā kājas horizontālā plaknē. Katru vingrojumu atkārto reižu. Acu gaišumam Tā kā reklāmas pauzes mēdz būt gana ilgas, pēc vingrojumu kompleksa var izvingrināt acis. Pārmaiņus skatienu koncentrē uz tuvākiem, tad tālāk esošiem priekšmetiem. Izpilda 2 minūtes. Aizver acis un ar pirkstiem viegli uzspiež plakstiņiem. Pamazām uzspiediena stiprumu palielina, bet ne tik stipri, lai būtu jūtamas sāpes. Pēc kāda brīža acu priekšā parādīsies gaismas plankumi, kas pakāpeniski kļūs arvien spilgtāki. Pēc minūtes acis atver un pamirkšķina. Atkārto 2-3 reizes. Negrozot galvu, vispirms paskatās pa kreisi, tad labi. Izpilda 1 minūti. Vispirms acu ābolus apļo pulksteņa rādītāja, tad pretējā virzienā. Vingrojumu izpilda 2 minūtes. Zelta zivtiņa teleskatītajam Gados vecākiem ļaudīm, kas jau tā samērā maz kustas un daudz laika pavada pie televizora, vismaz reizi dienā vajadzētu izpildīt vingrojumu zelta zivtiņa no jogu arsenāla. Sākumstāvoklis: guļus uz muguras uz cieta matrača vai grīdas. Iztaisnotas rokas aizliek aiz galvas. Kājas ceļos nedaudz saliec, papēžus atbalsta pret grīdu, bet pirkstgalus velk uz augšu. Mugurai, gurniem un papēžiem jābūt piespiestiem grīdai. Vairākas reizes pastiepjas, it kā cenšoties izstiept mugurkaulu: ar labās kājas papēdi stumjas uz priekšu, bet ar abām izstieptajām rokām stiepjas uz pretējo pusi. To pašu atkārto ar kreiso kāju. Tad plaukstas paliek zem kakla, elkoņus paceļ uz augšu, kājas saliek kopā. Šādā stāvoklī ar visu ķermeni jāsāk locīties - līdzīgi, kā to dara zivtiņa ūdenī. Vingrojumu izpilda 2 minūtes. MD

38 Saglabat spēku un enerģiju Vecum s diem žēl piezogas n e manot, un pirmā tā pazīme ir nevis sirmi mati vai krunciņas sejā, bet kustību deficīts. A r vien īsāki kļūst pastaigu m aršruti, arvien vairāk laika tiek pavadīts pie televizora, pat uz otro stāvu tiek braukts ar liftu, jo kāpt kājām - pasmagi, bet vingrošana no rītiem tiek aizmirsta pavisam. Vai kāds brīnums, ka jaunības spēks un enerģija izsīkst Lai to aizkavētu, speciālisti izstrādājuši īpašu vingrojumu kompleksu, kas palīdzēs izlocīt kaulus, paaugstināt imunitāti, nostiprināt asinsvadus un atbrīvoties no miegainības. Vienīgais galvenais nosacījums - komplekss jāpilda regulāri. E L P O Š A N A I Sēžot uz krēsla vai ķeblīša, rokas uzliek uz ceļiem, kājas nedaudz atstatu viena no otras. Izdara 15 dziļas ieelpas un garas izelpas. Ieelpojot piepūš vēderu, izelpojot - ievelk. A U S ĪM Vispirms ausis sarīvē ar roku īkšķiem un rādītājpirkstiem, pēc tam ar plaukstām (vismaz 20 reižu). Ž O K Ļ IE M Aptuveni reižu cieši sakož un atlaiž zobus. Pēc tam izdara košļāšanas kustības - tas jādara tā, lai augšējais un apakšējais žoklis viegli saskartos. A C ĪM Negrozot galvu, jāpaskatās uz augšu, leju, tad pa labi un kreisi. Acis aizver un 10 reizes apļo acu ābolus vispirms uz vienu, tad otru pusi. G A LV A I Ar plaukstām 15 reižu noglauda galvu no pieres vidus līdz pakausim. S E JA I Plaukstas piespiež vaigiem tā, lai tās skartu arī deniņus, un viegli sarīvē virzienā uz augšu un leju. Pietiek ar kustībām. K A K L A M Rokas ar saāķētiem pirkstiem aizliek aiz galvas, galvu nedaudz noliec uz leju. Vieglām šūpojošām kustībām cenšas galvu atliekt atpakaļ, vienlaikus ar rokām radot tai pretestību. Vidējā tempā jāizdara kustības. PLEC U JO S L A I Ar labās rokas plaukstu, izdarot vismaz 20 apļveida kustības, izrīvē kreiso, pēc tam - labo plecu. R O K Ā M Rokas viegli saliec elkoņos un reižu izdara enerģiskas kustības, it kā ātri ejot vai skrienot. R O K U P IR K S T IE M Rokas izstiepj uz priekšu un reižu plaukstas savelk dūrēs, pēc tam tikpat reižu saliec un atliec pirkstus. D E L N Ā M Rokas izstiepj uz priekšu, plaukstas savelk dūrēs un 15 reižu apļo uz vienu, tad otru pusi. R O K Ā M U N PLEC U JO S L A I Sēžot uz krēsla, rokas ar saāķētiem pirkstiem izstiepj uz augšu un pa labi, tad uz augšu un pa kreisi, katru reizi nedaudz paceļoties no sēdekļa. Izpilda 10 reižu katrā virzienā. M U G U R A I Nedaudz noliecoties uz priekšu, ar dūrēm izberzē jostasvietu. Izpilda vismaz kustību. C E Ļ IE M Plaukstas uzliek uz ceļiem un, nedaudz uzspiežot, tos izrīvē. Vidējā tempā jāizdara 20 kustības vienā un 20 kustības pretējā virzienā. V Ē D E R A M Ar jebkuru kuru roku vēdera apvidu izrīvē pa spirāli: vispirms, sākot no nabas, apļus palielina, pēc tam sašaurina un pabeidz nabas vietā. K Ā JĀ M Sēžot uz krēsla, nedaudz atliecas atpakaļ un ar rokām atbalstās pret muguru. Izstiepj uz priekšu vienu kāju, vienlaikus pastiepjot arī kājas pirkstus, tad to noliek sākumstāvok- lī un to pašu izpilda ar otru kāju. Atkārto 20 reižu. P Ē D Ā M Sēžot uz krēsla, ceļus izvērš uz sāniem un labo pēdu uzliek kreisajam celim. Ar abām rokām izmasē pēdu virzienā no pirkstiem līdz papēdim. Pēc tam kājas apmaina vietām un līdzīgi izmasē otru pēdu. R U M P IM U N V Ē D E R A P R E S E S M U S K U Ļ IE M Nostājas taisni, kājas plecu platumā, rokas saliktas sānos. Aptuveni reižu apļo gurnus vispirms uz vienu, tad otru pusi, pakāpeniski tempu paātrinot. E L P O Š A N A M U S K U Ļ IE M Sēžot uz krēsla, rokas uzliek ceļiem un reižu dziļi ieelpo, ievelkot vēderu, un izelpo, vēderu uzpūšot. S O Ļ O Š A N A Augstu ceļot ceļus un brīvi vēzē- jot rokas, 2-3 minūtes pastaigā pa istabu. Pakāpeniski iešanas tempu var paātrināt. Vispārēji noteikumi Telpai jābūt labi izvēdinātai. Jāuzvelk viegls un brīvs apģērbs, kas neierobežo kustības. Jāseko līdzi pašsajūtai, jāizmēra asinsspiediens pirms un pēc nodarbības. Nevienu vingrojumu nevajag izpildīt ar piespiešanos un spēku. Izpildot vingrojumus, nedrīkst aizturēt elpu. Visas kustības jāizpilda lēnām un plūstoši. Visas kustības ar galvu jāizdara piesardzīgi. Lai nenodarītu kaitējumu mugurkaulam, jāizvairās no straujiem korpusa pagriezieniem. MD M fiu S DAKTERIS 3 9

39 VAIRĀKNEKĀVITAMĪNI Labums, kādu vitamīni dod veselībai, nav novērtējams, un tas zināms jau sen. Taču zinātne nestāv uz vietas un pakāpeniski atklāj arvien jaunas vielas, kas aizsargā šūnas no novecošanas un palīdz saglabāt veselību. Šīs apbrīnojamās un līdz šim nevienam nezināmās vielas satur visiem labi pazīstamie produkti, kuriem nereti nepelnīti veltām pārāk maz uzmanības, bet kuru klātbūtne pusdienu galdā varētu būtiski mazināt daudzu slimību attīstības risku. Aizsardzība pret vēzi Avenēs, granātābolos, vīnogās, zemenēs zinātnieki atklājuši elagīnskābi, kas palīdz izvadīt toksīnus. Aknās visas indīgās vielas un kaitīgās hormonu frakcijas, izejot divas fāzes, tiek padarītas nekaitīgas. Pirmajā fāzē (šķirošanas stadijā) taukos šķīstošie fermenti pārvēršas ūdenī šķīstošajos un var kļūt vēl bīstamāki. Otrajā fāzē (izvadīšanas posmā) tiem pievienojas glikuronskābe, kas palīdz nevēlamās vielas izvadīt kopā ar žulti. Ja pirmā fāze norit straujāk, otrajā fāzē toksiskie savienojumi vairs nepagūst pārveidoties nekaitīgos. Elagīnskābe nedaudz samazina pirmās fāzes aktivitāti un būtiski paaugstina otrās fāzes efektivitāti, rezultātā cīņa pret toksīniem norit daudz sekmīgāk. Elagīnskābei ir vēl viens, iespējams, pat daudz svarīgāks efekts, un tā ir antikancerogēna iedarbība. Izrādās, mūsu ķermeņa šūnām eksistē savdabīgs goda kodekss: ja tās ir nelabojami bojātas, tām jāatmirst, lai nedotu dzīvību nākamām, jau bojātām šūnām. Šī parādība tiek saukta par «ieprogrammēto šūnu bojāeju» (apoptozi). Ja tas nenotiek, sākas nekontrolēta bojāto šūnu vairošanās, proti, sāk augt audzējs. Elagīnskābe stimulē apoptozi, tādējādi aizsargājot mūsu ģenētisko informāciju un nepieļaujot vēža attīstību. Varenāks par aspirīnu Zaļā tēja satur antioksidantu epigalokatehīnu-3-galatu. Ir labi zināms, ka viens no galvenajiem draudiem jaunībai un veselībai ir brīvie radikāļi, kas gluži kā pirāti atņem citām molekulām elektronus, tādējādi izraisot organismā haosu un sabrukumu. Šie oksidētāji izraisa dažādas slimības, rada traucējumus imūnsistēmā un paātrina novecošanu. Kopš to atklāšanas tējas katehīni tiek uzskatīti kā paši spēcīgākie antioksidanti, un pats aktīvākais no tiem ir tieši epigalokatehīns-3-galats, kas ir 100 reižu efektīvāks par C vitamīnu un 25 reizes iedarbīgāks par E vitamīnu. Aizsargājot šūnas veselību, epigalokatehīns-3-galats veicina slimo šūnu atmiršanu (apoptozi), tādējādi nepieļaujot audzēju veidošanos. Lielākās devās tas novērš iekaisumu tikpat sekmīgi kā aspirīns un vēršas pret kaitīgajām baktērijām ne sliktāk par antibiotikām, turklāt - bez jebkādiem blakusefektiem. Visbeidzot, - līdzīgi kā visas dabiskās vielas, - tas normalizē imunitāti. Dabiskais antidots Āboli, greipfrūti un brokoļi satur kalcija glikarātu - vielu, kas nepieciešama cīņai pret toksīniem, ko organisms saņem ar ēdienu, ūdeni un gaisu. Bet viens no galvenajiem mūsu pašu iekšējiem tīrītājiem ir glikuronskābe, ko izstrādā aknas. Tā padara nekaitīgas visas nedraudzīgās vielas - veido ar tām savienojumus, kas tiek izvadīti pa zarnu 4 0 MftJftS DAKTERIS

40 ^ Kļūdās tie, kas domā, ka no saldumiem var tikai pieņemties svarā. No saldumiem arī noveco. traktu. Taču problēma ir tā, ka kaitīgās baktērijas zarnu traktā izstrādā fermentu, kas traucē glikuronskābei darboties, un toksini atkārtoti uzsūcas asinis. Kalcija glikarāts bloķē bīstamā fermenta darbību, rezultātā detoksikācija (atindēšana) norit daudz sekmīgāk. Turklāt tas paaugstina aknās esošās glikuronskābes daudzumu. Savukārt daiļā dzimuma pārstāvēm kalcija glikarāts palīdz atbrīvoties ne tikai no toksiniem, kas uzņemti no gaisa un ar uzturu, bet arī kaitīgajām dzimumhormonu formām, kas izraisa dažādas sieviešu kaites. Par daiļajām dāmām! Visu šķirņu kāposti ir bagāti ar indolu-3-karbinolu - vielu, kas sievietēm vitāli nepieciešama. Bet vispirms nedaudz par galveno sieviešu hormonu estrogēnu, ko ražo olnīcas. Tieši estrogēns ir tas, kas padara sievietes sievišķīgas un pievilcīgas, taču lielos daudzumos šis hormons var kļūt par dažādu nepatīkamu problēmu cēloni - no pirmsmenstruālā sindroma līdz pat audzējam. Bīstams ir nevis pats estrogēns, bet gan tas, par ko vielmaiņas procesā hormons pārvēršas. Šķirošanas laikā aknās (pirmajā detoksikācijas fāzē) tas pārveidojas divās galvenajās formās, no kurām viena ir ļoti toksiska un kancerogēna, bet otra - praktiski nekaitīga. Lūk, indols- 3-karbinols bīstamo formu bloķē, bet nekaitīgo - stimulē. Turklāt arī indols-3-karbinols aktivizē bojāto šūnu atmiršanu (apoptozi), vēršas pret jebkura veida audzēja veidošanos un sekmīgi cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Barjera vecumam Laiks uzturā pievērsties arī gaļai un zivīm, svaigajiem un saldētajiem dārzeņiem un augļiem. Protams, ir labi ārīgi sevi aizsargāt no novecošanas, taču vēl labāk izveidot barjeras organisma iekšienē. Visi šie produkti satur glutationu. Tiesa, savs glutations ir arī pašam organismam - tas ir ferments, kas aktīvi piedalās visos galvenajos organisma procesos: detoksikācijā, smago metālu izvadīšanā, aizsardzībā no brīvajiem radikāļiem. Tāpēc jau esošā daudzuma paaugstināšana nāks tikai par labu. Papildus var lietot C vitamīnu - tas paaugstina glutationa ražošanu organismā. Sirdslietas Ēdiet rīsus, jo tie palīdz izvairīties no sirdslēkmēm. Sarkanajos rīsos, kas ir tradicionāls ķīniešu ēdiens, šīs valsts zinātnieki atklājuši vielu, kurai devuši mums neizrunājamu vietējo nosaukumu, bet Eiropā tas nosaukts saīsināti - par XZK. Atklātais savienojums normalizē sirdsdarbību un palīdz attīrīt asinsvadus. Neatlaidīgie ķīnieši 5 gadus novērojuši 5000 cilvēku vecumā no 18 līdz 70 gadiem un pārliecinājušies: minētais XZK samazina sirdslēkmju iespējamību par 45%, bet sirdsslimību izraisītos nāves gadījumus - par trešdaļu. Cīnītājs pret saldo nāvi Gaļa satur arī tādu unikālu vielu kā karnozīnu, kas īpaši svarīgs visiem tiem, kam garšo saldumi. Kļūdās tie, kas domā, ka no saldumiem var tikai pieņemties svarā. No saldumiem arī noveco. Cukuru savienošanās ar olbaltumu molekulām un DNS (glikācija) ir viens no galvenajiem novecošanas mehānismiem. Konkrēti - tieši glikācijas rezultātā DERĪGI ZINĀT Antikancerogēni pārtikā Tas, ka А, E un C vitamīnam piem īt izteiktas pretvēža īp a šības, jau sen ir eksperim entāli pierādīts un vispārzināms. Tie pat spēj piebremzēt jau izveidojušos audzēju augšanu. Taču izrādās, ka antikancerogēni ir arī selēns un fluors. Selēns vēža gadījumā palīdz, pateicoties antioksidanta īpašībām kolagēna molekulas, kas rūpējas, lai āda būtu gluda un tvirta, neatdalāmi salīp cita ar citu, un to struktūra zaudē elastību. Rezultāts ir acīm redzams - kaut vai sejā. Tas pats notiek arī cīpslās, saitēs, muskuļos un citos orgānos. Lielākoties tieši šā iemesla dēļ ķermenis ar gadiem zaudē lokanumu un izžūst, jo salipušie audi nespēj aizturēt vajadzīgo ūdens daudzumu. Gaļā esošais karnozīns ir viela, kas aizsargā no glikācijas. Vēl tā stājas pretī brīvajiem radikāļiem, turklāt to dara daudz efektīvāk par tradicionālajiem līdzekļiem - E vitamīnu un selēnu, prot sasaistīt un izvadīt no organisma smagos un toksiskos metālus: svinu, dzīvsudrabu, kadmiju. Plus pie visa minētā karnozīns arī koriģē imunitāti, veicina brūču sadzīšanu, aizsargā galvas smadzenes no bioķīmiskiem bojājumiem. īpašu labumu karnozīns var sniegt sportistiem, jo uzskatāms par dabisku dopingu un muskuļu reanimatoru. Karnozīns reāli ietekmē jaunības un mūža ilgumu. Ādas šūnas - fibroblasti, kas izstrādā visiem labi zināmo kolagēnu un elastīnu, - parasti dalās (atjaunojas) aptuveni 50 reižu, bet pēc tam sāk aiziet bojā. Toties karnozīna klātbūtnē to dalīšanās daudzums gandrīz divkāršojas - līdz reizēm. Tas, protams, nenozīmē, ka, pateicoties karnozīnam, mēs nodzīvosim līdz 200 gadiem, taču nenoliedzami ilgāk saglabāsim jaunību. MD un spējai stiprināt organisma imunitāti. Turklāt šis mikroelements bojā ļaundabīgā audzēja šūnas. Fluors savukārt nomāc aknu un ādas vēža attīstību. Šo mikroelementu satur ne tikai dzeramais ūdens, bet arī prosas un griķu putraimi, maize, piens, salāti, āboli, kartupeļi, gaļa, olas, zivis, aknas. Antikancerogēnas īpašības piemīt arī dažiem mikroorganismu štammiem, kurus izmanto skābpiena produktu iegūšanai. MĀJĀS d akteris 4 1

41 Tīrā organism ā kaites nem etas Mūsdienās ne tikai dziednieki, bet arī ārsti, kas praktizējas netradicionālās medicīnas jomās, ir izstrādājuši ne vienu vien sistēmu secīgai organisma attīrīšanai un atveseļošanai. Viens no populārākajiem un plašāk izmantotajiem kompleksiem ir šāds. Kunģa-zarnu trakta atveseļošana f PIRMAIS VARIANTS Kuņģa-zarnu trakta gļotādas darbības normalizēšanai un zarnu mikrofloras atjaunošanai tiek ieteikta šāda recepte. Trim litriem rūgušpiena pievieno glāzi cukura, tējkaroti krējuma un glāzi struteņu lakstu (sasmalcinātos lakstus ieber marles maisiņā un ieliek kaut ko smagāku, lai tas neuzpeldētu). Nostādina istabas temperatūrā vismaz 2 nedēļas, pēc tam struteņu maisiņu izņem un izmet, bet iegūto līdzekli samaisa ar koka karoti un kunkuļus saspaida. Dzer pa pusglāzei 2 reizes dienā pirms ēšanas. Uzglabā ledusskapī. Daudzumu, kas dienas laikā tika izlietots, vakarā papildina ar cukura šķīdumu (ēdamkarote cukura uz glāzi ūdens). Nākamajā rītā maisījums būs atkal gatavs lietošanai. Cukurūdens šķīdumu rūgušpiena masai var pievienot 5 dienas pēc kārtas. Pēc tam, ievērojot noteikto devu, izlieto visu līdzekli līdz galam. Iesākumā vēders uzpūtīsies un trokšņos, bet pēc tam pāries un zarnu trakta darbība normalizēsies. OTRAIS VARIANTS Lai normalizētu zarnu trakta mikrofloru, ieteicami skābpiena produkti. Pati par sevi pienskābe ne tikai rosina zarnu trakta un kuņģa dziedzeru sekrēciju, bet arī nodrošina organismu ar fermentiem, mikroelementiem, vitamīniem. Lai arī sūkalās ir zems olbaltumu saturs, tajās ir visas neaizvietojamās aminoskābes, kas nodrošina aknu olbaltumu reģenerāciju, hemoglobīna un plazmas veidošanos asinīs. Arī paniņām piemīt visas skābpiena produktiem raksturīgās pozitīvās īpašības, īpaši tās ieteicams lietot pret aterosklerozi, hipertoniju, aptaukošanos un cukura diabētu. KĀ PAGATAVOT KEFĪRU MĀJAS APSTĀKĻOS? Vienu litru piena uzkarsē līdz vir- šanai, noņem no uguns, atdzesē līdz istabas temperatūrai, pievieno 50 ml kefīra, samaisa un atstāj uz nakti ieskābt. No rīta pievieno jebkuras ogas, zaļumus un uz 8-10 stundām ieliek ledusskapī. Pēc tam kefīrs ir gatavs lietošanai, tikai nedrīkst aizmirst 50 ml pietaupīt nākamajam ieraugam. TREŠAIS VARIANTS Labs līdzeklis pret disbakteriozi ir ķiploki - vienīgais produkts, kurā ir ļoti daudz germānija, kas stiprina kuņģa-zarnu traktu un sirds vārstuļus, kā arī samazina holesterīna līmeni. Uz nakti jāapēd ķiploka daiviņa, bet, lai nebūtu nepatīkamās smakas, var rīkoties šādi: daiviņu saspaida, ietin rupjmaizes mīkstumā un norij. Neko uzēst vai uzdzert virsū nedrīkst. Pirmajā laikā var rasties dedzinošas sajūtas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apvidū (īpaši tiem, kas sirgst ar gastrītu, kuņģa čūlu, sirdsklauvēm). Tās vajadzētu paciest, jo ķiploks ir tā vērts. Taču pie reizes nedrīkst arī aizmirst - lietojot ķiplokus pārāk daudz, tie var kļūt par galvassāpju cēloni, pastiprināt asinsreci, kas savukārt pasliktina sirds-asinsvadu un nervu sistēmas stāvokli. CETURTAIS VARIANTS Novērst disbakteriozi palīdz arī šāds līdzeklis. Sajauc pa ēdamkarotei kumelītes, dzeltenās kaķpēdiņas, pelašķus, kukurūzas drīksnu, piparmētras, trejlapu puplakšus, baldriāna saknes un pa pusēdamkarotei diļļu sēklas un krūkļa mizu. Visu rūpīgi sajauc, 1 ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi ūdens, uzkarsē līdz viršanai, 3-5 minūtes vāra slēgtā traukā, tad silti ietin un stundas nostādina siltā vietā. Lieto siltu 3 reizes dienā pusstundu pēc ēšanas. Kurss - 3 mēneši. Uzglabā ledusskapī. Organisma attīrīšana no sārņiem t PIRMAIS VARIANTS Ēdamkarotei augu eļļas pievieno 3-5 pilienus citrona (dzērveņu vai jāņogu) sulas un sūkā mutes priekšpusē kā konfekti minūtes. Nekādā gadījumā eļļu nedrīkst norīt. Iesākumā tā būs bieza, tad kļūs balta kā piens. Pēc tam eļļa obligāti jāizspļauj. Periodiski veicot šo procedūru, pašsajūta būtiski uzlabojas. To var darīt katru dienu, bet cilvēki, kas ir smagi slimi vai sirgst ar hroniskām kaitēm, - pat 2 reizes dienā, līdz vispārējā pašsajūta uzlabojas. Parasti tas notiek jau pirmajās 7 dienās.

42 OTRAIS VARIANTS Osteohondrozes gadījumā organisma attīrīšanai no sārņiem ieteicams šāds līdzeklis. Spainim silta ūdens pievieno tējkaroti vara vitriola un g sāls (vislabāk rupjā vai jūras). Vannā ielej 5-6 šādus spaiņus un vannojas minūtes. Pēc vannas jāietinas palagā (nenoslaukoties) un tikai pēc stundas jānoskalojas ar siltu ūdeni bez ziepēm. Kurss procedūras. TREŠAIS VARIANTS Ņem 6 glāzes, katrā ieber 2 ēdamkarotes rīsu un aplej ar ūdeni. Pēc 24 stundām visu glāžu saturu noskalo, 5 glāzēs esošos rīsus vēlreiz aplej ar ūdeni, bet devu no pirmās glāzes 4-5 minūtes vāra bez sāls, 20 minūtes sautē un apēd no rīta tukšā dūšā. Pirms deva apēsta, ūdeni var dzert, cik tīk, taču pēc tam vismaz 4 stundas nedrīkst ne ēst, ne dzert. Tukšajā glāzē atkal ieber 2 ēdamkarotes rīsu un novieto rindas galā kā sesto. Nākamajā dienā visu to pašu atkārto ar otrās glāzes saturu utt. Sākot no sestās dienas, ēšanai tiks izmantoti 6 dienas mērcēti rīsi. Kurss jāturpina vienu mēnesi. Tiesa, ēst šādus rīsus nav nekāda īpašā bauda. Vienīgais, ko tiem var pievienot garšas uzlabošanai, ir dilles vai pētersīļi. Sena tibetiešu recepte organisma atjaunošanai Tā palidz pret aterosklerozi, vielmaiņas traucējumiem, hipertoniju, atjauno vispārējo tonusu, attīra asinsvadus. Sajauc dzeltenās kaķpēdiņas, bērza pumpurus, asinszāles, kumelīšu ziedus (no katra pa 100 g). Maisījumu samaļ un ieber stikla burkā. Vakarā ēdamkaroti drogas aplej ar puslitru verdoša ūdens, 20 minūtes nostādina, tad izkāš caur vairākās kārtās salocītu marli. Dzer siltu pa 1 glāzei uz nakti, saldinātu ar tējkaroti medus. Pēc tam nedrīkst ne ēst, ne dzert. Atlikušo devu no rīta uzsilda, saldina ar medu un izdzer tukšā dūšā 30 minūtes vai stundu pirms brokastīm. Kurss - līdz viss sagatavotais augu maisījums būs izlietots. Atkārtot drīkst ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. MD Pašdiagnostika pēc krunciņām sejā Aplūkojot seju spogulī, var uzzināt, kādas slēptas kaites ieperinājušās organismā. Daudz krustenisku rieviņu virs virsdegunes liecina, ka iespējama kāda mugurkaula kaite. Bet gareniska rieva norāda uz problēmām kakla-pakauša zonā - visbiežāk uz osteohondrozi. Ja pieri šķērso dziļas, garas rievas, visticamāk, jums ir nosliece uz galvassāpēm un migrēnu. Ja rievas pierē ir viļņveida un saraustītas, tas norāda, ka cilvēks viegli kļūst nelīdzsvarots un viņam ir nosliece uz depresiju. Rieva, kas uz pieres iet paralēli uzacij, liecina par stresu un nepārtrauktu iekšēju spriedzi. Neapmierinātības rieva uz pieres starp uzacīm mēdz būt, ja ir vājš urīnpūslis un haimorīts. Vertikāla rieva starp uzacīm vairāk pa labi norāda uz neveselām aknām un žultspūsli, Bet, ja rieva ir vairāk pa kreisi, tā ir pirmā pazīme, ka problēmas skārušas liesu. Vertikālas rieviņas uz virsdegunes norāda uz sirds aritmiju. īpaši izteiktas tās ir cilvēkiem, kas pārcietuši infarktu. Smejošas pusapļa veida rieviņas ap acīm brīdina, ka organismā novājinājušies saistaudi, rezultātā var attīstīties vēnu varikoze un hemoroīdi. Vertikāla rieva pieres vidū virsdegunes līmenī norāda uz kuņģa problēmām. Pusmēness veida krunciņas zem acīm ir pazīme, ka iespējamas problēmas ar nierēm un urīnpūsli. Sīkas krunciņas acu kaktiņos veidojas cilvēkiem, kam ir vājš kuņģis. Rievas uz vaigukauliem signalizē, ka pavājinājusies kuņģa un aizkuņģa dziedzera darbība. Dziļas simetriskas rievas abpus degunam vēsta par kuņģa-zarnu trakta disfunkciju. Dziļas deguna-lūpu rievas norāda, ka cilvēks cieš no grēmām. Ja rievas turpinās līdz zodam, iespējams, ir problēmas ar gremošanu - gastrīts ar paaugstinātu kuņģa skābes līmeni, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla sākumstadijā, kolīts. Vertikālas rieviņas virs virslūpas signalizē par ginekoloģiskām problēmām. Horizontālas rievas zem apakšlūpas liecina par aknu kaiti. Vertikālas rievas no mutes kaktiņiem uz leju brīdina par gastrītu ar pazeminātām sekrēta funkcijām un noslieci uz aizkuņģa dziedzera saslimšanu. Ja krunciņas izveidojušās ap visu muti, iespējams, ir spazmas resnajā zarnā. Krunciņas starp degunu un virslūpu norāda uz vielmaiņas traucējumiem. Organisms var būt saindējies ar nesagremotiem pārtikas produktiem, nikotīnu, pesticīdiem, alkoholu. Iespējamas arī cērmes. Vēl šādas krunciņas mēdz būt diabētikiem. MD

43 M edus dziedniecība Ļoti senā indiešu medicīnas grāmatā cita starpā minēts - ievērojot medus diētu, cilvēka mūžu iespējams paildzināt līdz pat gadiem. Medū ir aptuveni 50 dažādu vielu, tas satur 40% glikozes, 35% fruktozes, 3% saharozes. Taču šo vielu daudzums var mainīties atkarībā no medus šķirnes. Medū ir vitamīni B1; B2, B6, E, К, C, folijskābe, mikroelementi: alumīnijs, dzelzs, jods, kālijs, kalcijs, niķelis, magnijs, mangāns, sērs, cinks, fosfors, hroms. Pateicoties mikroelementiem, medus ir produkts, kas daudzu slimību ārstēšanas periodā atsārmo organismu. Medus aromātu nosaka tajā esošo ēterisko eļļu daudzums. Medū ir arī krāsvielas. Tumšais medus satur lielāku daudzumu minerālsāļu (varu, mangānu, dzelzi) un tiek uzskatīts par organismam vērtīgāku nekā gaišais. Viens no labākajiem ir tumši dzeltenais vai brūngani sarkanais viršu medus. Visas medū esošās sastāvdaļas organisms ļoti viegli uzsūc. Medum piemīt imunitāti paaugstinošas, pretmikrobu, pretiekaisumu, pretklepus un atklepošanu veicinošas, pretalerģiskas, pretsāpju un organismu atjaunojošas īpašības. Pret dažādu slimību ierosinātājiem visefektīvāk iedarbojas kastaņu, liepziedu, āboliņa, ābeļu, bumbieru ziedu medus. To nosaka fitoncīdi, kas veidojas augos. Katrai kaitei - savs saldumiņš Katrai slimībai jāizvēlas piemērotākais medus. Piemēram, elpošanas ceļu un plaušu kaitēm ieteicams kalnu pļavu ziedu, liepziedu, raudeņu un mārsila medus, ļa ir gremošanas orgānu slimības - stepju ziedu, piparmētru, griķu, mārsila medus. Sirdsslimībām - lavandas, piparmētru, melisas medus. Pret nieru kaitēm vislabākais ir kastaņu, pļavu ziedu, augļukoku un ogu krūmu medus. Ārstniecībai medu labāk lietot izšķīdinātu (1 tējkarote medus uz pusglāzi silta ūdens). Dienas laikā pieaudzis cilvēks drīkst apēst 100 g medus. Pret locītavu sāpēm: palīdzēs līdzeklis, kas pagatavots no glāzes medus, 1,5 glāzēm rutku sulas un pusglāzes degvīna. Visas sastāvdaļas rūpīgi sajauc un lieto sāpošo vietu ierīvēšanai. Pret mugurkaula sāpēm: izmanto alvejas un medus apliekamos. 100 g medus sajauc ar 50 ml alvejas sulas un 150 ml ūdens. Liek kā kompresi uz nakti. Pret astmu: 3 reizes dienā maltītes laikā apēd pa tējkarotei griķu vai liepziedu medus. Ārstēšanās kurss - viens mēnesis. Pret anēmiju: tējkaroti medus (vislabāk griķu) izšķīdina glāzē piena un dzer 3 reizes dienā. Ārstēšanās kurss dienas. Sena recepte potences stiprināšanai: katru dienu dzer svaigi spiestu burkānu sulu, kas attiecībā 1:1 sajaukta ar medu. Pret acs ābola iekaisumu, radzenes čūlu: medu attiecībā 1:2 izšķīdina 45 C siltā ūdenī. Šķīdumu pilina acī un izmanto kompresei. Medus arī uzlabo redzes asumu, īpaši labi šim nolūkam to ēst kopā ar mellenēm, pīlādžiem, smiltsērkšķu sulu, svaigiem burkāniem. Pret klepu: sajauc 2 ēdamkarotes sviesta, 2 olu dzeltenumus, 1 tējkaroti miltu un 2 tējkarotes medus. Lieto 4-5 reizes dienā pirms ēšanas. Pret matu izkrišanu: labi palīdz regulāras medus un sīpolu maskas. Medus ātri uzsūcas asinīs un muskuļu audos un labāk nekā cukurs atjauno enerģiju un spēku. Tāpēc tas sevišķi ieteicams slimniekiem atveseļošanās periodā. Pret saaukstēšanos: labs līdzeklis ir mārrutku sulas un medus maisījums (attiecībā 1:1) vai mārrutku sulas, medus un sīpolu sulas maisījums (arī sajaukti attiecībā 1:1:1). Lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Saaukstēšanās gadījumos medum vēlams uzdzer karstu pienu. Pret gripu: palīdz medus un ķiploku maisījums - saspaida ķiploka daiviņu un sajauc ar liepziedu medu (attiecībā 1:1). Lieto pa ēdamkarotei pirms gulētiešanas, uzdzerot siltu ūdeni. Medus stimulē sirds-asinsvadu muskuļus, veicina vēnu paplašināšanos un uzlabo asinsriti.

44 Pret hipertoniju: medu lieto kopā ar dzērveņu sulu (attiecībā 1:1) - pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Pret stenokardiju: sajauc 100 g alvejas sulas, 300 g medus, 500 g sasmalcinātu valriekstu kodolu, 1-2 citronu sulu. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Pret bezmiegu: pirms gulētiešanas ieteicams izdzert medus un citrona sulas šķīdumu ūdenī. Uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti medus un tikpat citrona sulas. Medu var sajaukt arī ar kefīru. ja ir aknu vai kuņģa slimības, medus noņem sāpes, nelabumu, grēmas. Ja ir paaugstināts kuņģa sulas skābes līmenis, siltu medusšķīdumu (ēdamkarote medus uz glāzi ūdens) izdzer lēnām pusotras stundas pirms ēšanas, bet, ja kuņģa sulas skābes līmenis ir pazemināts, - ātriem malkiem 5-10 minūtes pirms ēšanas. Regulāri lietojot medu, tiek normalizēta kuņģa un zarnu trakta darbība. Zaļā tēja ar medu Kas var būt labāks par tēju ar medu! Tā sasilda, nomierina un pie reizes stiprina veselību. Sevišķi vērtīga ir zaļā tēja, kuras teicamās īpašības austrumu tautas novērtējušas jau tālā senatnē. Zaļā tēja lieliski remdē slāpes, tajā ir ne mazums retu bioloģiski aktīvu vielu - katehīnu, kas tieši regulē organisma asinsvadu darbību. Vēl zaļajā tējā līdz 4096 ir kālija, kalcija, magnija, fosfora, joda un citu veselībai svarīgu elementu. Visas zaļās tējas īpašības pat grūti uzskaitīt. Tā būtiski paātrina holesterīna un tauku sadalīšanos asinīs, tādējādi palīdzot organismam notievēt un atbrīvoties no sārņiem. Vēl tā pazemina asinsspiedienu un izvada liekos sāļus. Zaļā tēja pēc japāņu receptes: dažas šķipsniņas tējas ieber uzlējuma kanniņā, aplej ar karstu, bet ne verdošu ūdeni, minūtes nostādina (zaļajai tējai vajadzīgs aptuveni divreiz ilgāks laiks nekā melnajai) un salej tasītēs. Piens un cukurs ar šo dzērienu nav savienojams. Zaļo tēju vislabāk dzert ar medu. Veselības dzērieni Ļoti ieteicams medu lietot kopā ar ārstniecības augu novārījumiem. Pateicoties medus brīnumainajam spēkam, augu dziednieciskās īpašības tikai pastiprināsies. PĪLĀDŽI UN AVENES AR MEDU PRET GRIPU UN SAAUKSTĒŠANOS 4 tējkarotes žāvētu aveņu ogu un 3 tējkarotes pīlādžu ogu ieber termosā, aplej ar litru verdoša ūdens, 4-5 stundas nostādina, tad izkāš. Dzer siltu pa glāzei ik pēc 3-4 stundām, iemaisot glāzē ēdamkaroti medus. M EŽROZĪTES AR MEDU PRET NIERU SLIM ĪBĀ M 2 ēdamkarotes žāvētu sasmalcinātu mežrozīšu paaugļu aplej ar puslitru verdoša ūdens, minūtes vāra uz lēnas uguns, 2 stundas nostādina, tad izkāš un pievieno medu pēc garšas. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā. A SIN SZĀLES AR MEDU PRET PAVĀJINĀTU SIRD SD ARBĪBU Ņem 100 g žāvētu asinszāļu, 180 g medus un 2 litrus ūdens. Verdošā ūdenī ieber asinszāles lakstus, 10 minūtes vāra uz lēnas STARP CITU Tumšie un gaišie M edus krāsa atkarīga no tā, kur vasarā bites dzīvojušās. Liepziedu, akāciju, pļavu puķu, aveņu medus ir gaišs. Tajā ir vairāk fruktozes, un organisms to vieglāk uzsūc. Toties tumšajā medū (griķu, viršu) ir vairāk m ikro elementu. Kastaņu medus ārstē locītavas. Akāciju medus regulē vielmaiņu, to lieto ginekoloģijā. Griķu medus paaugstina imunitāti, atveseļo sirds asinsvadu sistēmu. uguns, minūtes nostādina, tad izkāš, pieliek medu un maisa, līdz medus izšķīdis. Pēc tam salej pudelēs un uzglabā ledusskapī. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā. AUGU M A IS ĪJU M S PRET Ž U LTSPŪ ŠĻA KAITĒM Sajauc pa ēdamkarotei pelašķus, kaķpēdiņu ziedus, vērmeles, fen- heļa augļus un piparmētru lapas. 2 ēdamkarotes maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, 15 minūtes vāra, pusstundu nostādina, tad izkāš un pievieno medu (ar aprēķinu 2 ēdamkarotes medus uz glāzi novārījuma). Dzer siltu pa pusglāzei minūtes pirms ēšanas. BALDRIĀNU TĒJA AR MEDU PRET N EIRO ZĒM Ēdamkaroti sasmalcinātu baldriāna sakņu vakarā ieber porcelāna tējkannā un aplej ar glāzi verdoša ūdens. Nākamajā dienā uzlējumu izmanto tējai: glāzei karsta ūdens pievieno 3 ēdamkarotes sakņu uzlējuma un ēdamkaroti medus. Dzer 3 reizes dienā pa pusglāzei pusstundu pirms ēšanas. Atkarībā no pašsajūtas dienas laikā devu var samazināt, bet vakarā - palielināt. MD Liepziedu medus ir lielisks līdzeklis pret saaukstēšanos un gripu. Ziedu medus uzlabo gremošanu, nostiprina organismu. īsts vai ar piejaukumu? Izvēloties medu tirgū, tam ieteicams uzpilināt dažas pilītes joda vai etiķa esences. Ja no joda medus iekrāsosies zils vai etiķis sāks putot, šo medu labāk nepirkt. Savukārt smalkā cukura klātesamību medū var noteikt ar sudraba nitrātu - ja 5-10% medus šķīdumam pievieno sudraba nitrātu un parādās balti nosēdumi, tātad medus nav tīrs. MAMS DAKTERIS 4 5

45 Grūtniecība nav viegls laiks. T oksikoze Nelāga sajūta, slikta dūša un vemšana no rītiem ir visai izplatīta parādība grūtniecības pirmajā pusē. Iespējams, tieši tāpēc vairākums sieviešu šajā laikā toksikozi uztver kā neizbēgamu parādību un pat necenšas neko darīt, lai no tās atbrīvotos. Agrīnā toksikoze kā tāda tiešām nav nekas briesmīgs, taču sievietēm, kuras tā skar, vēlāk nereti mēdz būt daudz nopietnāki sarežģījumi. Piemēram, vēlīnā toksikoze, kas rodas pēc 30. grūtniecības nedēļas, var izraisīt ne tikai paaugstinātu asinsspiedienu, kāju tūsku, bet ari var rasties vissmagākā toksikozes forma eklampsija: ar krampju lēkmēm, samaņas zudumu un pat elpošanas apstāšanos. Tas jau ir bīstami, jo sievietes dzīvība atrodas uz robežas - ne velti vēlīnā toksikoze ieņem trešo vietu pasaulē mātes un bērna nāves cēloņu ziņā. Tieši tāpēc, ņemot vērā iespējamās sekas, ari pret agrīno toksikozi nedrīkst izturēties bezatbildīgi. IZŠĶIR VAIRĀKAS TO KSIKOZES STADIJAS: vieglā stadija, kad sievietei uznāk nelabums līdz 5 reizēm dienā; vidēji smaga stadija, kad slikta dūša ir 5-10 reizes dienā; smagā forma, kad vemšana ir vairāk nekā 10 reižu dienā. Pirmā stadija mēdz būt praktiski ikvienai grūtniecei, un tā tiek koriģēta ar pareizu uztura režīmu. Ja ir otrās smaguma pakāpes toksikoze, kad vemšana mēdz būt vairāk nekā piecas reizes dienā, ieteicama hospitalizācija un atbilstīga terapija, kas toksikozes smagās formas gadījumā ir obligāta. Tad venozi ievadāmie preparāti ir vērsti ne tikai uz organisma attīrīšanu (kā tas ir vidējās smaguma pakāpes gadījumā), bet ari sedatīvu, nervu sistēmu nomierinošu iedarbību, nepieciešamo vitamīnu nodrošināšanu, kā arī kuņģa-zarnu trakta darbības uzlabošanu. Turklāt sievietēm, kurām ir autoimūnie traucējumi, nākas ievadīt ari imūnglobulīnus. Tēva un mātes imunoloģiskā nesaderība ir viens no toksikozes cēloņiem, kas novērojams samērā bieži. Mātes organisms cenšas nepieņemt svešās šūnas (īpaši pirmās grūtniecības laikā), tāpēc ari nepieciešama speciāla imūnterapija. Vīram paņem asinis, no tām izskalo limfocītus un ievada sievai. Šāda terapija ir diezgan populāra un efektīva. Parasti nosliece uz toksikozi saistīta ar hroniskām problēmām. Piemēram, agrīnā toksikoze biežāk rodas sievietēm, kurām ir kāda kuņģa-zarnu trakta kaite. Gastrītu un čūlu droši var uzskatīt par toksikozes garantu, taču tas gan nenozīmē, ka tā būs ilgstoša un smaga. To pašu var teikt par vairogdziedzera slimībām - ļoti daudzām sievietēm, kurām ar šo dziedzeri ir kādas problēmas, grūtniecības pirmajā pusē mēdz būt slikta dūša un vemšana. Tāpēc ikvienai sievietei, kas nolēmusi kļūt par māti, vēl pirms bērna ieņemšanas jāapmeklē ārsts un jānoskaidro savs veselības stāvoklis. Sevišķi par sevi jāparūpējas sievietēm, kuras nolēmušas dzemdēt pēc 30 gadu vecuma. Mūsdienās šajā vecumā hroniskas kaites nav nekāds retums. Nedrīkst ignorēt ari ginekologa apmeklējumus: ja sieviete regulāri tiek izmeklēta, grūtniecība rit labāk, arī smagākas formas toksikozes attīstības iespējamība samazinās. MD 4 6 MAlAS DAKTERIS

46 Ārstnieciskas tējas grūtniecei Pret dažādu drogu iedarbību topošajai māmiņai jāizturas nopietni. Kuras tējas drīkst lietot, bet no kurām labāk atturēties, lai nenodarītu ļaunumu sev un topošajam mazulim? Kā pagatavot tēju Lai topošās māmiņas organisms labāk uzņemtu tējā esošos vitamīnus un mikroelementus, var pagatavot uzlējumu vai novārījumu. Uzlējumam der gan augu lapas, gan ziedi. To pagatavo, aplejot 1-2 tējkarotes drogas ar 2 krūzēm karsta ūdens. Grūtniecēm ieteicami tikai vāji uzlējumi: kad uzlējums ir ievilcies pāris minūšu (ne ilgāk), to nokāš un lieto gan siltu, gan aukstu. Savukārt novārījumu gatavo no augu saknēm, mizām un sēklām. Puslitram ūdens pievieno g drogas un vāra uz lēnas liesmas aptuveni 10 minūtes. Novārījumus grūtniecēm vajadzētu lietot tikai atšķaidītā veidā. Vienu ārstniecības augu tēju veidu nav ieteicams lietot ilgāk par divām nedēļām - tējas vajadzētu mainīt. Tējas pret nelabu dūšu un vemšanu Grūtniecības pirmajā un arī otrajā trimestrī sievietes bieži sastopas ar toksikozi - nelabu dūšu un vemšanu. To mazināt var vairākas tējas. Puplakšu lapu tēja. Šī tēja ir rūgta, taču tai ir patīkama, kuņģi nomierinoša iedarbība. Tēju ieteicams uzliet jau no rīta (1 tējkarote drogas uz glāzi ūdens) un dienas laikā to pamazām izdzert. Kumelīšu ziedu tēja. Kumelītes veicina gremošanas sistēmas darbību, taču grūtniecības laikā nevajadzētu pārsniegt ieteicamo dienas devu - vienu vai divas vāji uzlietas tējas krūzes. Piparmētru tēja. Tai piemīt nomierinoša iedarbība. Tēja novērš rīta nelabumu, samazina gludās muskulatūras spazmas un palīdz samazināt temperatūru. Piparmētras ietekmē arī asinsspiedienu, tāpēc grūtniecēm jā g a tavo vājš uzlējums. Dienas laikā nevajadzētu izdzert vairāk par 1-2 krūzēm. Citronmelisas tēja. Ar piparmētras lapiņu un citrona šķēlīti citronmelisas uzlējums ir izcils līdzeklis pret nelabumu pirmajā grūtniecības trimestrī. MD Ko iesākt ar pigmentācijas plankumiem Gatavojoties dzemdībām D ažkārt g rū tn iecīb as laikā uz sejas parādās p ig m e n tā cijas plankum i, kas p aliek arī pēc dzem dībām. Kāpēc tie rodas, un kā no tie m a t b rīvotie s? Plankumu parādīšanās cēlonis var būt folijskābes trūkums organismā. Lai to papildinātu, uzturā akcents liekams uz dārzeņiem, salātiem, spinātiem, kāpostiem. Gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām ļoti rūpīgi jāizvēlas krēmi pigmentācijas plankumu novēršanai. Daži no tiem var saturēt kaitīgas vielas, kas var ietekmēt piena kvalitāti māmiņai. Taču pats labākais ir izmantot dabas līdzekļus ar ādu balinošām īpašībām - var lietot svaigu gurķu, citronu, sīpolu, dzērveņu, svaigi spiestu sarkano jāņogu sulu vai pētersīļu novārījumu: katru vakaru seju apslauka ar kādā no minētajām sulām samitrinātu vates tamponu un ļauj ādai nožūt. Plankumus var apslaucīt arī ar 2-3% salicilskābes šķīdumu vai tualetes etiķi; sarīvētu mārrutku aplej ar 8% etiķa šķīdumu, 2-3 dienas nostādina istabas temperatūrā, pēc tam izfiltrē un lieto plankumu apslaucīšanai. Kosmētiskajos salonos plankumus balina ar piemeklētām maskām. Tiek izmantotas arī stimulējošas skābekļa procedūras - tādējādi āda piesātinās ar skābekli un atbrīvojas no uzkrātajiem sārņiem. īpaši ieteicamas šādas procedūras sievietēm, kas smēķē vai dzīvo ekoloģiski nelabvēlīgās vietās. Dažādo metožu klāstā ir arī visai radikālas, piemēram, vairāku seansu laikā ar smalku smilšu strūklu noņem ādas virsējo slānīti. Taču pēdējā laikā pigmentācijas plankumu likvidēšanai visplašāk izmanto lāzerterapiju. N o grūtniecības 37. ned ē ļas un pēcdzem dību periodā ieteicams rasaskrēsliņu jeb raspodiņu tējas uzlējums. Grūtniecēm raspodiņu tēju nevajadzētu lietot vairāk par 1-2 krūzītēm dienā. Gatavojoties dzemdībām, grūtniecības trešajā trimestrī topošajām māmiņām ieteicams arī aveņu lapu uzlējums, kas satur dzelzi, В, C vitamīnu un kalciju. Aveņu lapām piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma iedarbība, turklāt tās palīdz sagatavot un mīkstināt dzemdību ceļus. Arī meža aveņu lapu tēju ieteicams lietot līdz divām krūzītēm dienā tikai no 37. grūtniecības nedēļas. Uzmanību! Lai nekaitētu savai un mazuļa veselībai, topošajai māmiņai par ārstniecisko augu tēju lietošanu grūtniecības un pēcdzemdību periodā ir svarīgi konsultēties ar vecmāti, ginekologu, dzemdību speciālistu vai ģimenes ārstu. MAlAS DAKTERIS 4 7

47 Bērnu draudzības noslēpumi Draudzība ir viens no svarīgākajiem emocionālās pieķeršanās veidiem. Psihologi uzskata: bērns, kurš prot draudzēties, izaugs par harmonisku personību, ātrāk un labāk pratīs iekļauties kolektīvā un izveidot ģimeni. Vai vecāki var kaut kādā veidā bērnam palīdzēt? Pirmajos dzīves gados bērnam ir izteiktas īpašnieka jūtas, un ļoti bieži tās ir stiprākas par izveidojušos draudzību. Līdz 3 gadiem Interese ir labs sākums Visi noteikti būs pamanījuši, ka mazuļi, sēžot pastaigu ratiņos, ar lielu interesi vēro citus sev līdzīgos. Pēc tam viņi paaugas, pārceļas uz bērnu rotaļlaukumiem un turpina kontaktēties rotaļājoties. Dažiem smilškastē pat uzrodas draugi - tādi paši mazuļi, ar kuriem viņi regulāri tiekas un kurus saprot bez vārdiem. Bet ja tas nenotiek? KĀ RĪKOTIES VECĀKIEM? Daļa psihologu uzskata, ka līdz triju gadu vecumam bērni neprot kontaktēties, vēl jo vairāk draudzēties, tāpēc censties viņus satuvināt šajā vecumā nav vērts. Citi ir pārliecināti - būdams izolēts, bērns tā arī neiemācīsies kontaktēties. Slavenais dr. Spoks iesaka pat gadu vecu bērnu «vest tur, kur ir citi bērni». Viņaprāt, vienaudžu sabiedrībā bērns mācās dzīvot kolektīvā. Vecākiem te būtu jāvadās pēc savas personīgās pieredzes, ja redzat, ka bērns dara citiem pāri vai izvairās no vienaudžiem, ar kontaktēšanos vajadzētu pagaidīt un vēlāk pacensties viņam izskaidrot, kā jāuzvedas ar pārējiem bērniem, kāpēc nevajag grūstīties un būt skopam. Bet, ja jūsu bērns ar pārējiem ir draudzīgs un labprāt rotaļājas bariņā, šos kontaktus vajadzētu visādi veicināt. No 4 līdz 5 gadiem Pirmās simpātijas un antipātijas Šajā vecumā bērni jau spēj atrast kopīgu valodu. Taču pagaidām bērns vēl ir koncentrējies uz sevi, draudzības centrā atrodas viņa personīgais Es. Vienaudzis viņam vajadzīgs tādēļ, lai būtu kāds, ar ko sevi salīdzināt, lai varētu kādam sevi nodemonstrēt. Šajā vecumā bērnu attiecībās parādās vadoņi un vadāmie, taču lielākoties tas notiek neapzināti. Draudzība pagaidām vēl ir egocentriska: «Ilzīte dod man savas rotaļlietas, tāpēc es ar viņu draudzējos.» KĀ RĪKOTIES VECĀKIEM? Nepārtraukti atgādiniet mazajam, ka visi apkārtējie bērni ir tādi paši kā viņš, ka ari viņiem sāp, ka ari viņus var aizvainot, ka ari viņi grib, lai tos mīlētu un sargātu. Var jau sākt bērnu orientēt, kā izvēlēties draugus. Taču tas jādara delikāti, neuzbāzīgi. Protams, vecāki ļoti centīsies iestāstīt savai atvasei, ka jādraudzējas ar labu un kārtīgu bērnu, kas nav kauslis. Taču, izvēloties sev par draugu tādu «pozitīvu» mazuli, ari jūsu bērnam jābūt tam atbilstīgam. Tāpēc visādi atbalstāma labestība un draudzīgums, bet agresija un skopulība nosodāma. No 6 līdz 8 gadiem Sākumskolas vecums. Tu - man, es - tev Šajā vecumā bērni jau sāk izprast savstarpības ideju un saprast otra jūtas. Tagad draudzības pamatā ir rīcība un tas, kā to novērtē otra puse. Agrāk bērns teica: «Es ar jāni draudzējos tāpēc, ka viņam ir tāds pats divritenis.» Bet tagad draudzībai jau ir pavisam citi iemesli: «Jānis nekaujas un nav skops, dalās konfektēs.» Bērns apzināti operē ar jēdzieniem «labs- slikts», «labestīgs- ļauns» un pēc šiem kritērijiem ari izvēlas sev draugu. Viņam gribas kopā ar draugiem pavadīt vairāk laika un ne tikai rotaļāties, bet ari gatavot mājasdarbus, iet viesos. KĀ RĪKOTIES VECĀKIEM? Centieties būt draudzīgi ar tiem, kurus dēls vai meita izvēlējušies sev par draugiem, pat ja kāds no šiem cilvēciņiem jums nešķiet simpātisks. 4 8 MAlflS DAKTERIS

48 Nekādā ziņā nevajag kategoriski aizliegt ar kādu draudzēties. Visticamāk, ar šādu despotismu izraisīsiet bērnā protestu. Kā galējo līdzekli var mēģināt pakāpeniski pārorientēt bērna uzmanību un simpātijas uz kādu citu kandidatūru. Bet pirms tam ļoti taktiski jānoskaidro, kas tieši šajā draugā ir tas, kas tik ļoti piesaista jūsu dēlu vai meitu, kāpēc viņš izdarījis tieši šādu izvēli. No bērna atbildēm var uzzināt ļoti daudz interesanta - ari to, kā viņam pietrūkst un pēc kā viņš tiecas. Pacentieties, lai citi bērni vienmēr justos labi jūsu mājās, jo no daudzajiem viesiem ļoti bieži veidojas viens vai divi draugi «uz mūžu». No 9 līdz 12 gadiem Atbilstīgs novērtējums Šajā vecumā draudzības pamatā jau tiek likta ideja par patiesu līdzību. Draugi, pēc bērnu domām, ir cilvēki, kas palīdz viens otram. Bērni apzinās, ka spēj novērtēt draugu rīcību un ka viņi savukārt prot darīt to pašu. Šajā stadijā pirmo reizi parādās pienākuma jēdziens. Draudzība tiek uztverta kā noturīgas, ilgstošas attiecības, kas pamatojas uz abpusēju uzticēšanos. Tagad bērni jau ir spējīgi uztvert un pieņemt otra viedokli. KĀ RĪKOTIES VECĀKIEM? Šajā vecumā bērnam obligāti nepieciešami draugi. Ja viņš ne ar vienu nedraudzējas vai, gluži pretēji, citi bērni ignorē viņu, noteikti jānoskaidro, kas bijis šādas situāci- «jas cēlonis. Iespējams, jūs kādreiz esat pateikuši un bērns to paturējis prātā, ka neviens no apkārtesošajiem nav piemērots, lai ar viņu draudzētos. Tādā gadījumā nāksies pārliecināt dēlu vai meitu par pretējo. Vēl viens cēlonis, kāpēc bērnam nav draugu, ir viņa neatbilstība grupas standartiem. Šajā vecumā bērni bieži dalās grupās, un daļa no viņiem savu vienaudžu vidū ir populāri, bet c it i- nē. Nepopulārajiem bērniem bieži vien piemīt kaut kādas īpatnības, kas viņus atšķir no pārējiem klasesbiedriem. Par nepopulāru bērnu var padarīt viņa tuklums, sekmes mācībās, apģērbs, atšķirīgas intereses, kāds fizisks defekts vai pārāk liela kautrība... Kopā ar bērnu situācija jāpārrunā tā, lai viņš saprastu, kad var un vajag pielāgoties grupas prasībām un kad to darīt nav obligāti. Pacentieties uzzināt, ar kuru no bērniem viņam gribētos draudzēties, un palīdziet satuvināties. Pat viens vienīgs draugs palīdz bērnam pārvarēt vientulību un nepatiku, ko viņš sajūt no pārējiem. 12 gadu un vecāki Psiholoģiska intimitāte Ja pirmsskolas vecumā un sākumklasēs bērni vēl nespēj draudzību atšķirt no biedriskuma, tad pusaudži draudzību uzskata par ļoti individuālām attiecībām. Viņi idealizē draugus un draudzību kā tādu. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņa draudzību spēj ietekmēt ārējie faktori. Jaunībā draudzību iespējams saglabāt, arī neesot kopā. Pusaudži jau apgalvo, ka «draugs - tas ir cilvēks, kurš mani saprot, ar kuru es varu runāt par visu, draugs ir tas, kurš nekad nenodos». Jaunības draudzības PADOMS KATRAI DIENAI psiholoģiskā vērtība ir apstāklī, ka tā vienlaikus ir gan pašatklāsmes, gan otra cilvēka izpratnes skola. KĀ RĪKOTIES VECĀKIEM? Šajā vecumā draugs bērnam nozīmē ļoti daudz. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka daži vecāki kļūst greizsirdīgi un pat baidās, vai tikai dēls vai meita nav nonācis sliktā kompānijā. Protams, nenāks par ļaunu to noskaidrot, taču jācenšas saprast arī to, ka šāda draudzība pusaudža vecumā jau ir psiholoģiska nepieciešamība. Draugs tiek idealizēts, un vecākiem pat var šķist, ka viņš dēlam vai meitai kļuvis nozīmīgāks par tēvu vai māti. Tā, protams, nav. Un nevajag izdarīt kļūdu, cenšoties aizliegt draudzēties ar «to puiku» vai «skuķi», un konkurēt ar pusaudzi par ietekmes tiesībām uz savu bērnu. Lai būtu lietas kursā par visu, kas notiek bērna dzīvē, nezaudējiet ar viņu kontaktu. Centieties runāt kā līdzīgs ar līdzīgu un ļaujiet bērnam noprast, cik augsti vērtējat viņa atklātību. Nesakiet nē, ja bērns grib uzaicināt viesos draugus. Izmantojiet iespēju, lai iepazītu viņus tuvāk. MD Bērnam palielināts vairogdziedzeris Ja bērnam palielināts va iro g dziedzeris, vecāki lielākoties to atklāj, kad atvase sākusi iet skolā. Viņš ātri nogurst, pastiprināti svīst, bieži saaukstējas, sliktāk nekā v ie n audži apgūst m ācību vielu. Ārsts parasti iesaka lietot aktīvo jodu, folijskābi vai kādu citu preparātu. No tautas līdzekļiem gan pieaugušajiem, gan bērniem ārstēt kaiti palīdz balto platkājiņu (retēja) sakņu izvilkums spirtā vai degvīnā. To gatavo šādi: vienu daļu (50 g) sakņu aplej ar 5 daļām (250 g) degvīna un 2 nedēļas nostādina. Pieaugušie izvilkumu var lietot pa pilieniem 3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas, atšķaidītus 2 ēdamkarotēs ūdens. Skolas vecuma bērniem deva ir uz pusi mazāka, proti, pilienu. Ārstēšanās kurss - viens mēnesis. Pēc 7-10 dienu pārtraukuma kursu atkārto. Vidēji parasti nepieciešami četri kursi. Šo līdzekli var dot arī pirmsskolas vecuma bērniem (pa 5-10 pilieniem) un pat pavisam maziem, kas vēl nav sasnieguši gadu (pa 1-3 pilieniem), jo nekādus blakus- efektus tas neizraisa.

49 Pieņemt menopauzi ar sapratni Katram vecumam ir savs skaistums. Arī menopauze ir brīdis, kas sievietei jāsagaida nevis ar nolaistām rokām un nodurtu galvu, uzskatot, ka ar to dzīve teju vai beigusies, bet tieši otrādi - saprotot, ka viņas gaitās iestājies jauns periods. Kad un kā tas viss sākas un ar ko sievietei jārēķinās turpmākos dzīves gadus, iztaujājām klīnikas Medeora ginekoloģi SANTU LAUSKU. Kurš ir tas vecums, kad sieviete sāk saprast, ka viņai tuvojas vai jau iestājusies m en opauze? Tāda viena vecuma nav - katrai sievietei tas ir individuāli. Ne sievietes dzīvesveids, ne citi faktori neietekmē menopauzes iestāšanās laiku - tas no dabas ieprogrammēts. Meitene piedzimst ar olnīcām, kurās atrodas olšūnu aizmetņi, un to skaits katrai ir individuāls. Kad meitenei iestājas pubertātes laiks, ieslēdzas hormonu sistēma un sākas olšūnu nobriešana. Arī šis pubertātes vecums ir ļoti mainīgs. Mūsdienās tas ir diezgan agrs - kādreiz mēnešreizes meitenēm parādījās gados, tagad bieži jau 11 gadu vecumā. Tad katru mēnesi no olnīcām vēdera dobumā nokļūst viena olšūna. Gadiem ejot, pienāk brīdis, kad visas olšūnas ir iztērētas, un iestājas menopauze. Menopauze nozīmē to, ka vairs nav menstruācijas un olšūnas neizdalās - viss pieklusis. Bet pre - ir iepriekšēja sagatavošanās. Premenopauze un menopauze sievietes organismā ir tas laiks, kad notiek tāda kā pāreja no viena dzīves cikla uz citu. Premenopauze ir periods, kad sieviete, kurai līdz šim bija normālas, neizmainītas menstruālās funkcijas, pakāpeniski pāriet menopauzes periodā. Mēnešreizes kļūst neregulāras, proti, retākas vai - tieši otrādi - biežākas. Arī šis periods ilgst katrai sievietei individuāli - parasti tas ir gads vai divi, kādai varbūt vēl vairāk. Tas, ko sieviete parasti ievēro, ir diskomforta sajūta krūšu dziedzeros, biežas garastāvokļa maiņas, pat depresīvs noskaņojums. Piezogas galvassāpes, kas nekad iepriekš nav bijušas, mēdz būt miega traucējumi, pastiprinās atmiņas un koncentrēšanās problēmas. Var parādīties 5 0 MAIAS DAKTERIS

50 maksts sausums, samazināties libido. Diemžēl vērojamas ari svara izmaiņas, turklāt uz augšu. Un kā a r karstum a viļņiem, ar kuriem m okās daudzas sievietes m enopauzē? Jā, tie uznāk ari premenopauzes periodā. Teiksim, tāda kā pēkšņa viļņveida sārtuma sajūta vizuāli un karstuma sajūta subjektīvi - sejā, uz krūtīm, galvas matainajā daļā, pēdās, uz pēcpuses. Ļoti bieži tās sievieti pavada naktīs. Viņa var pamosties vien no priekšnojautām par viļņveida karstuma tuvošanos. Tas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat dažām minūtēm, tā iespaidā var būt arī miega traucējumi un neizgulēšanās. Vai, sākoties prem enopauzei, sievietei vairs nav jāuztraucas par to, ka viņai varētu iestāties grūtniecība? Vai ari šajā periodā jo projām jādom ā p ar izsargāšanos? Noguruma sajūta, arī galvassāpes neliecina, ka sievietei iestājies pārejas posms. Taču nereti sievietes, uzskatīdamas, ka menopauzes laiks ir klāt un kontracepcija vairs nav obligāta, savā ziņā «atlaiž bremzes». Galarezultāts sievietei var būt ļoti pārsteidzošs un ne vienai vien arī nepatīkams. Mēdz būt, ka sievietei 48 gados, kad viņai varbūt jau ir mazbērni, iestājas grūtniecība. Lai no šādām situācijām izvairītos, visi ar premenopauzi un menopauzi saistītie jautājumi jāizrunā ar savu ārstu. Un tagad p a r menopauzi. Par menopauzi var runāt tad, kad sievietei no pēdējās menstruācijas ir pagājis gads un kad menstruālā funkcija vairs neatjaunojas. Latvijā dzimušai, augušai sievietei vidēji šis periods varētu iestāties 51 gada vecumā. Taču tas nenozīmē, ka šis periods iestāsies tādā pašā vecumā kā mammām vai vecākajām māsām, - katrai sievietei laiks, kad sākas cikliskās izmaiņas, ir ļoti individuāls. Katrai sievietei ir savs olšūnu skaits un tikai viņai raksturīgais ģenētiskais materiāls. Laboratoriski tas nav izmērāms. K āda ir atšķirība starp p rem e nopauzi un m enopauzi? Savā ziņā tās ir līdzīgas izpausmes. Jāņem vērā, ka menopauze katrai sievietei izpaužas citādi. Ir tādas, kuras šo procesu vispār nejūt, tā sakot, nav mēnešreižu, un labi. Bet citām menopauze notiek smagi - ar svīšanu, nervozitāti, pēcāk rodas sirdsslimības, paaugstinās asinsspiediens. Bieži parādās svara pieaugums. Mēdz būt šķidruma aizture, un šā iemesla dēļ veidojas tūskas. Tā vai citādi var izpausties arī citas problēmas. Parādās izmaiņas arī sievietes ārējā izskatā - jāsamierinās ar krunciņām, mati sāk sirmot. Var būt arī garastāvokļa svārstības, īpaši laikā, kad būtu jāiestājas mēnešreizēm. Lai šīs izpausm es tik ļoti sievieti nenom āktu, varbūt pārejas p e riodam var k ā sagatavoties? Neviena jau nezina, kā šis periods viņu iespaidos. Protams, šo laiku nevar atraut no sievietes vispārējās dzīves: cik viņa ir apmierināta savā ģimenes dzīvē, vai viņai nav citi emocionāli pārdzīvojumi. Ja sievietei ir kaut kādi kreņķi un stresi, tad, protams, premenopauzes posms un menopauzes laiks situāciju var pastiprināt. Kad sievietei ir, teiksim, 30 gadu, viņa visas stresa situācijas un negācijas, kas dzīvē rodas, it kā izspļauj un iet uz priekšu. Bet menopauzes laikā vat grauzt pat sīkas nebūšanas. Lai sievietei m enopauzē nebūtu trau cējošo pazīm ju, daudzi d a k teri aizstāv horm onaizvietojošo terapiju (HAT). K āds ir jūsu viedoklis? Menopauzē olnīcas pārstāj darboties un vairs neizstrādā estrogēnu - hormonu, kas atbildīgs ne tikai par izskatu vai pašsajūtu, bet arī redzes, dzirdes un prāta spējām, kaulu blīvumu, sirdi un asinsvadu sistēmu. Neesmu no tām, kas strikti iestājas par to, ka sievietei nepieciešama HAT. Vienkārši katrai sievietei jāpieņem, ka šis periods viņas dzīvē pienāks. Nevar uz to gatavoties kā uz pēdējo stundiņu un uzskatīt - kad parādījušās pirmās neregulārās mēnešreizes, vecums ir klāt, - un līdz ar to zaudēt dzīvesprieku, enerģiju. Ja sievietei nopietni traucē karstuma vilni un citas lietas, varbūt vērts vism az aptiekā iegādāties kādus uztura bagātinātājus? Vispirms sievietei vajadzētu konsultēties ar savu ginekologu, kam jāgādā par konkrētās sievietes fizioloģisko veselību. Bieži vien tas ir kopdarbs ar ģimenes ārstu. Šie divi ārsti arī nosaka tālāko terapiju. Farmaceits, protams, var ieteikt kādu bezrecepšu uztura bagātinātāju, bet nekad neieteiks medikamentozu terapiju, kā to spēj ārsts. M inējāt, ka, sākoties m enopauzei, sevi sāk pieteikt a rī krunciņas un citas novecošanas pazīm es. Vai speciālie uztura bagātinātāji un m edikam enti spēj šo procesu kaut nedaudz piebrem zēt? Negribētos, lai sievietes lolo cerības, ka, nopērkot aptiekā uztura bagātinātājus, saglabās savu ādu tvirtu un izskatu jaunavīgu līdz pat pēdējai stundiņai. Manuprāt, pārejas periods ir tā vērts, lai sieviete pārskatītu kādus savas dzīves kvalitātes kritērijus. Varbūt viņai vairāk jāiekļauj savā ikdienā sportiskās aktivitātes, piemēram, garākas pastaigas, kā arī pakāpeniski jāsamazina ēdienkartē kalorijas. Varbūt šajā vecumā vērts atsākt, piemēram, jogas nodarbības, ko viņa pirms tam pametusi. Ko jūs sarunas nobeigum ā gri- * bētu sievietēm īpaši likt p ie sirds? Pirmkārt, saistībā ar šo periodu sievietei daudzas lietas jāpārrunā ar ārstu, jo ar tabletes iedzeršanu vien diez vai būs līdzēts. Otrkārt - neaizmirst par fizisko aktivitāšu nozīmīgo lomu. Patīk tas mums vai ne, bet sievietei šajā periodā jāveic korekcijas savā dzīvesveidā. Kā kādreiz teikusislavenā baletdejotāja Maija Pļisecka - mazāk ēst, vairāk kustēties. Ilona Noriete

51 Sēklinieku vēzis Sēklinieku vēzis ir rets, bet ļoti ļauns audzējs. Galvenokārt tas skar gadus vecus vīriešus un reizēm ļoti ātri veido metastāzes. Šajā ziņā vīriešu veselība vārda tiešā nozīmē ir viņu r r pašu rokās, jo atklāt šo audzēju var, tikai sēkliniekus iztaustot. Parasti ļaundabīgie audzēji mēdz attīstīties gados vecākiem cilvēkiem, kad uzradušās problēmas ar imūnsistēmu. Bet sēklinieku vēzis, kas ir tikai 1% no visiem ļaundabīgajiem jaunveidojumiem vīriešiem, novērojams darbspējīgiem cilvēkiem spēku pilnbriedā. Pēc statistikas, saslimstības maksimums ir 32 gadu vecumā (citiem audzējiem - 68 gadi), bet pēc 40 gadu vecuma sēklinieku vēža attīstības risks būtiski samazinās. Visbiežāk šī kaite konstatēta Šveicē (12-14 gadījumu uz 100 tūkstošiem vīriešu), bet visretāk tā piemeklē afroamerikāņus un ķīniešus. Diemžēl pēdējos gados saslimstības biežums palielinās. No pilnīgi veselas šūnas vēzis neveidojas. Audzēja attīstības programma sāk darboties tikai tad, ja tā jau ir šūnā ielikta, ja to nosaka onkogēnu esamība vai arī iekšējo vai ārējo faktoru nelabvēlīgās ietekmes rezultātā izraisījusi mutācija. Neskaitāmi daudzu pacientu izmeklēšanas gaitā zinātnieki viņiem visiem atklājuši gēnu daļas, kas atbildīgas par šīs slimības attīstību, tā apstiprinot sēklinieku vēža ģenētisko (iedzimto) izcelsmi. Viens no ļoti nopietniem sēklinieku vēža attīstības riska faktoriem ir kriptorhizma (kad sēklinieks nav nolaidies sēklinieku maisiņā). Šim procesam jānotiek, auglim attīstoties mātes miesās, un zēnam piedzimstot abiem sēkliniekiem jābūt maisiņā. Ja tas nav noticis, ir vēl viens gads laika, kad sēklinieki to var izdarīt patstāvīgi bez ārsta palīdzības. Kad pirmais dzīves gads pagājis, dabiskā ceļā nolaišanās vairs nav iespējama, un bez medicīniskas palīdzības- galvenokārt operācija s - neiztikt. Nelabvēlīgā apkārtējās vides temperatūra (vēdera lejasdaļā un cirkšņu kanālos esošā temperatūra sēkliniekiem ir pārāk augsta) provocē audzēja attīstību. Jo vēlāk sēklinieks tiek ievadīts sev paredzētajā vietā, jo augstāks (pēc dažādiem datiem, 2,5-9 reizes) ir ļaundabīgā procesa risks. Taču visu sēklinieku vēža gadījumu analīze rāda, ka kriptorhizma kā cēlonis ir tikai 10% gadījumu. Sēklinieka vēža (tāpat arī kriptorhizmas) biežuma palielināšanās ir pazīme, kas norāda uz nelabvēlīgu ekoloģisko teritoriju un pirmām kārtām - ķīmiskajiem savienojumiem, kam piemīt proestrogēnu aktivitāte (estrogēni ir sieviešu dzimumhormoni). Arī strauja estrogēnu līmeņa paaugstināšanās nākamā zēna mātei grūtniecības pirmajā trimestrī var būt sēklinieku vēža attīstības cēlonis nākotnē. Toties neskaitāmie pētījumi pierādījuši, ka nav nekādu saikņu starp sēklinieku vēzi un dzimumorgānu traumu, vazektomiju (vīriešu ķirurģiska kontracepcija), neauglību vai cirkšņu > trūd. Visbiežāk audzējs attīstās no šūnām, kas atrodas sīkajos spermas kanālos. Kopš ciltsmātes (pašas pirmās audzēja šūnas) rašanās mirkļa līdz brīdim, kad audzējs sevi sāk izpaust klīniski, paiet vairāk nekā septiņi gadi. Pēc tam tas sāk augt ļoti strauji un īsā laikā var sasniegt iespaidīgus izmērus. Ja audzējis sevi atklājis, ik pēc trim mēnešiem tā lielums divkāršojas. Savas veselības sardzē Pēc slimā orgāna pieejamības sēklinieku vēzi var salīdzināt ar krūts vēzi sievietēm. Kā zināms, sievietēm iesaka regulāri veikt pašdiagnostiku un krūtis iztaustīt. Tieši tāpat jārīkojas vīriešiem, jo, tikai iztaustot sēkliniekus, var atklāt saslimšanu iespējami agri. Uzmanība pievēršama sēklinieku lielumam, to konsistencei, neviendabīgumam, sacietējumiem. Aptuveni 30% saslimušo sūdzas par smaguma sajūtu sēklinieku maisiņā. Starp citu, mēdz būt gadījumi, kad pie ārsta ierodas pacients, kuram audzējs jau sasniedzis kokosrieksta lielumu. Savukārt seksuālās funkcijas audzējs nekādi neietekmē. Vēl jāpatur prātā, ka tas neizraisa sāpes. Tāpēc, sataustot

52 Aiz kopējā nosaukuma «sēklinieku vēzis» slēpjas dažādi audzēju veidi, kuri bieži cits ar citu ir saistīti. kaut ko neparastu, bez kavēšanās jāapmeklē ārsts, lai noskaidrotu, kas īsti noticis, jo ne jau vienmēr atklātā problēma ir vēzis - var būt arī citas vainas, piemēram, cista. Daži pacienti pie ārsta ierodas ar vēzim absolūti neraksturīgām sūdzībām, kuru izraisītājs ir jau radušās metastāzes. Jau sēklinieku vēža pirmajā stadijā (pēc Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijas) trešajai daļai saslimušo jau ir metastāzes, un mēdz būt gadījumi, kad tās tiek atklātas pavisam nejauši, piemēram, plaušās, izdarot fluorogrāfiju, vai aknās, veicot izmeklēšanu ar ultraskaņu. Tik dažāds Aiz kopējā nosaukuma «sēklinieku vēzis» slēpjas dažādu veidu audzējs (seminoma, embrionālā karcinoma, teratokarcinoma, horionkarcinoma), kuri bieži cits ar citu ir saistīti. Ārstēšanas taktiku ārsts izvēlas atkarībā no audzēja uzbūves, metastāžu esamības kādā orgānā, izmaiņām limfmezglos. Ja izmeklēšanas laikā ļaundabīgā audzēja fakts apstiprinās, sēklinieks tiek izoperēts. Aptuveni 5% saslimušo vēzis šūnu līmeni tiek atklāts ari otrajā sēkliniekā. Šādos gadījumos šo sēklinieku pakļauj staru terapijai un saglabā. Pēc operācijas tālākās ārstēšanas taktiku nosaka pēc rūpīgas izoperētā audzēja izpētes, limfmezglu stāvokļa, metastāžu esamības iekšējos orgānos. Parasti tajā tiek iekļauta ķīmijas un staru terapija, bet, ja ir bojāti limfmezgli, tie tiek izņemti, izmantojot dažādas, ari saudzējošas metodes. Sēklinieka vēža ārstēšanas efektivitāte medicīnas centros ir gana augsta %. Par laimi, vairumā gadījumu šie audzēji labi padodas staru terapijai un ir jutīgi pret mūsdienu ķīmijas preparātiem. Pēc radikālas vēdera lejasdaļas limfmezglu izoperēšanas nereti tiek traucēts sēklas izplūdes process, un iestājas tā sauktais sausais dzimumakts. Savukārt viena sēklinieka izoperēšana vairumā gadījumu seksuālās funkcijas neietekmē, jo otrs sēklinieks strādā par diviem. Gadījumā ja parādās androgēnās mazspējas simptomi (dzimumtieksmes un seksuālās aktivitātes samazināšanās), tiek nozīmēta atbilstīga vīriešu dzimumhormona testosterona terapija. Galvenais, lai vīrietis atveseļotos, bet uz viņa vīrišķajām spējām ne saslimšana, ne slimības ārstēšana neatsauksies. MD DERĪGI ZINĀT Viltīgais alus alkoholisms Alus alkoholism u nereti uzveikt ir daudz grūtāk nekā deg vīna vai vīna alko holismu. Kāpēc? Tāpēc, ka alus cienītājiem bez alkohola atkarības šis dzēriens izraisa arī tieksmi pēc viena tā sastāvā esoša komponenta - apiņiem. Tiem piemīt spēcīgs sedatīvs efekts. Savienojumā ar alkoholu tas noņem nervu spriedzi, dod pacēluma izjūtu, ir viegli komunicēt ar apkārtējiem, taču lielās devās slikti iedarbojas uz sirdi un aknām, provocējot kardiomiopātijas (tā sauktā alus sirds) un cirozes attīstību. Lai atbrīvotos no alus alkoholisma, nepieciešama paša cilvēka stingra vēlēšanās un apņēmība, jo to nav viegli panākt - ir pilnībā jāmaina iepriekšējais dzīvesveids. Ārstēšanos, protams, vislabāk veikt ārsta narkologa uzraudzībā. Bet, lai atradināšanās process noritētu vieglāk, vēlams dzert ārstniecības augu uzlējumus. Sajauc piecdaivu māteres, dumbrāju zaķpēdiņas un šaurlapu kazrozes lakstus (pa 2 daļām no katras), viršu dzinumus un ārstniecības baldriāna saknes (pa 3 daļām no katra). Divas ēdamkarotes maisījuma ieber termosā, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, nostādina 6 stundas, tad izkāš. Dzer siltu pa 1/4 glāzes 5-6 reizes dienā. Pēc garšas var saldināt ar medu. Nepieciešamības gadījumā šo uzlējumu var lietot līdz pat 10 reizēm dienā, tikai - samazinot vienā reizē lietoto devu (lai nebūtu vairāk par 1 litru diennaktī). Sajauc mežrozītes un asinssārtās vilkābeles augļus, brūkleņu lapas, ārstniecības kliņģerītes ziedus, meža zemenes lakstus un saknes un piparmētras lakstus (pa 1 daļai katra) un piecdaivu māteres lakstus (3 daļas). Divas ēdamkarotes sasmalcinātā maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 10 minūtes karsē ūdens peldē (nevāra!), 40 minūtes nostādina slēgtā traukā, tad izkāš un pēc garšas pieliek medu. Dzer siltu pa pusglāzei 4 reizes dienā pēc ēšanas. Atkarības mazināšanai ieteicams arī adatu terapijas vai aku- presūras kurss, tikai - pie pieredzējuša speciālista, kas šīs metodes pārzina pilnībā. MD

53 Austrumu medicīnas pamatnostādnes Cilvēka organisms ir neatņemama kosmosa sastāvdaļa. Dabu vieno divi polāri spēki - iņ un jan enerģija, kas ir pastāvīgā kustībā un nepārtraukti veic dažādus pārvērtības procesus. Kad dabas elementi atrodas līdzsvarā, dzīvē uzplaukst harmonija, bet, ja šo polāro spēku līdzsvars ir izjaukts, var sākties katastrofa. Vairāku tūkstošu gadu laikā ķīniešu ārsti un filozofi pētījuši dabu un mēģinājuši izzināt tās noslēpumus. Austrumu medicīnas galvenā ideja ir pavisam vienkārša: veselība ir harmonija un līdzsvars, bet slimība - to trūkums vai brīvās enerģijas plūsmas bloķēšana organismā. Fiziskais ķermenis un tā aura ir vienoti. Daudzi no Austrumu medicīnas novēršas, jo tā neietilpst modernajā modelī, un uzskata to par ekscentrisku krāpšanu. Savukārt citi tajā saskata kaut ko noslēpumainu, jo diagnostika un ārstēšanas metodes satur ne tikai senas zināšanas, bet arī mītus un leģendas. Senās Ķīnas, Tibetas un Indijas medicīna ir izturējusi laika pārbaudījumu un ir uzmanības vērta, jo dod ne tikai redzamu rezultātu, bet arī atklāj noteiktu dzīves filozofiju. Nenoliedzami veselības problēmas risināšanā nav iekļauta izvēle «vai-vai». Palielinoties Austrumu medicīnas pieejamībai un jau esošajai Rietumu medicīnai, abu medicīnu stiprās puses var apvienot. Vairākās jomās Austrumu medicīnas pozīcijas ir efektīvākas, tāpēc slimība jāārstē ar visām iespējamām metodēm. Ārstēšanas procesā noteikti jāņem vērā klimatiskie un emocionālie faktori. Daudzas slimības attīstās ilgākā laika posmā, tāpēc svarīgi laikus tās atklāt un sākt ārstēšanu, turklāt novērst to pilnībā, nevis tikai radušos simptomus. Austrumu medicīnā ir vairāki vienkārši izpildāmi ieteikumi, kas ir ļoti svarīgi veselībai. V IE N M Ē R SIR S N ĪG I SM A ID IE T UN P IEPILD IET SIR D I A R M ĪLEST ĪBU - TĀ IR VISU S L IM ĪB U PR O FILA K SE Skumstot, dusmojoties, raudot vai nervozējot orgāni izstrādā indes, bet, ja cilvēks smaida un ir laimīgs, - medum līdzīgu ārstējošu šķidrumu. Iesākumā var būt ļoti grūti iemācīties iekšēji smaidīt un novērtēt šā smaida rezultātu, taču ar laiku tas izdodas un kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Neatkarīgi no tā, kur atrodaties un ko darāt, smaidiet, atslābinieties, piepildiet sirdi ar mīlestību, un ļaujiet tās viļņiem pārpludināt ķermeni. N EIZ PLŪ ST IET LIEK V Ā R D ĪBĀ Runājiet mazāk, rūpīgi izvēlieties vārdus - ko un kā pateikt. Vārds ir enerģija un, pateikts īstajā reizē, ir vērtīgs. Taču nedrīkst aizmirst, ka klusēšana ir zelts. M A Z Ā K U ZT RAUCIETIES UN V A IR Ā K DARIET Mazāk domājiet par nākotni un pagātni, jo tieši tie dod iemeslus satraukumam, bet satraukums izraisa stresu. Pagātni mainīt nav iespējams, bet nākotne ir likteņa rokās. Centieties koncentrēties, panākt, lai šī spēja kļūtu dabiska, bez īpašas piepūles. ATTĪSTIET PRĀTA SPĒKU Ķīniešu valodā jēdzienus «prāts» un «sirds» izsaka ar vienu vārdu. Ja izdodas tos apvienot, aizmirst personīgās ambīcijas un nesatraukties par dzīves sīkumiem, atveras spējas, kas ļauj atbrīvoties no visām slimībām. VADIET PATS SAVU SEKSUĀLO VĒLM I, N EPIEĻA U JIET, LAI TĀ VADA JŪ S Limitējiet savu seksuālo dzīvi, jo ļoti biežie sēklu izvirdumi mazina spēka krājumus un pasliktina koncentrēšanās spējas. Prāts uzbudinās no tā, kas tajā ieiet caur acīm, muti, degunu, ausīm. Labāk koncentrēt savu uzmanību uz citām lietām, kas nav saistītas ar dzimumdziņu. M ĪLIET SAVU GALVU UN T U RIET K Ā JA S SILT U M Ā Mīliet savu galvu, uzskatiet to par Dieva un prāta templi, par dvēseles templi, kur notiek visu dzīves svarīgāko orgānu vadība. Sena tautas gudrība māca: «Turi galvu vēsumā, bet kājas siltumā.» Tā patiešām var izvairīties no pārāk liela enerģijas uzkrājuma galvā, kuras dēļ var parādīties diskomforta sajūta vai pat attīstīties slimība. 5 4 MA1AS DAKTERIS

54 Austrumu medicīnā ir vairāki vienkārši izpildāmi ieteikumi, kas ļoti svarīgi veselībai. Ja pārāk daudz enerģijas plūst galvā, var palielināties asinsspiediens. Savukārt, aizvadot to uz kājām, asinsspiedienu galvā var pazemināt. Kājām jābūt siltumā, jo tā var novērst sirdslēkmes. TURIET KAKLU SILT U M Ā Kakla rajonā ir daudz asinsvadu un nervu, kas ir savienoti ar ļoti svarīgu ķermeņa daļu - galvu. Tāpēc arī tam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Jāraugās un jārūpējas, lai kakls būtu siltumā, lai tas nebūtu saspringts. Uzsmaidiet tam. U Z T U R S Neēdiet pārāk daudz, lai pēc ēšanas nevajadzētu pasēdēt vai pagulēt, lai atpūstos no šā procesa. Tas strauji saīsina dzīvi. Celieties no galda ar vieglu izsalkuma sajūtu un izejiet nelielā pastaigā. Nekad neēdiet pirms gulētiešanas. Ēdiet mazāk, bet biežāk - tas uzlabos gremošanas procesu un nepārslogos svarīgos orgānus. Maltītes laikā vispirms jāapēd karstie ēdieni. Ja pēc karstajiem ēdieniem nav auksto uzkodu, jā uzdzer vēss ūdens. Pirms ēšanas vajag dziļi ieelpot, lai uzņemtu vairāk gaisa. Ēdieni, kas gatavoti uz dzīvas uguns, ir veselīgāki. Ja apēsts par daudz, nedzeriet virsū daudz ūdens un nerijiet to strauji. Norīt siekalas nozīmē palielināt to enerģiju, ja nenorij - siekalas zaudē savu spēku. IEV ĒR O JIET M Ē R E N ĪB U V ISĀ Pārāk ilgstoša staigāšana var slikti ietekmēt saites, bet ļoti ilgstoša sēdēšana - dzīvības enerģiju. Savukārt ilgstoša apcere var slikti ietekmēt asinsriti. Dusmas, skumjas, nožēla un melanholija ir kaitīgas, tāpat arī pārāk lieli prieki un baudas. GADALAIKI UN V ESELĪBA S A PR Ū PE Slimības gadījumā nedrīkst gulēt ar galvu uz ziemeļiem. Ja esat slims vai sasvīdis, nedzeriet aukstu ūdeni - tas bojā sirdi un kuņģi. Ziemā jāraugās, lai kājas būtu siltas, bet galva vēsumā, pavasarī un rudenī arī kājām var ļaut sajust vēsumu. Pavasarī un vasarā jāguļ ar galvu pret austrumiem, bet ziemā un rudenī - pret rietumiem. Jācenšas gulēt uz sāniem ar ceļos saliektām kājām - tā palielinās dzīvības enerģijas krājumi. Vasarā un rudenī jāiet agri gulēt un agri jāceļas. Ziemā jāiet gulēt agri, bet celties var vēlāk. Pavasarī jāiet gulēt, kamēr vēl gaišs, un arī jāceļas agri. MD Uz plaukstām un pirkstiem ir ļoti daudz bioloģiski a k tīvo punktu, kuru masāža spēj palīdzēt pret daudzām slim ī bām. Lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, plaukstā jāatrod punkts starp vidējā pirksta un zeltneša pamatnēm. Ar otras rokas īkšķi šo punktu 2 minūtes masē apļveida kustībām vispirms pulksteņa rādītāja, tad pretējā virzienā. Lai aizlikts deguns sāktu atkal elpot, cieši jāsaspiež kopā visi rokas pirkstgali un tūlīt pat jāatlaiž. Ja nervi uzvilkti līdz pēdējai robežai, pašā plaukstas centrā jā atrod saules pinuma punkts. Tas jāmasē ar otras rokas īkšķa galu 2-3 minūtes, izdarot apļveida kustības uz vienu, tad otru pusi. Nomierinošais efekts būs jūtams ļoti drīz. Veselības punkti Galvassāpes mazināsies vai pāries pavisam, ja masē punktu, kas atrodas īkšķa galiņā,- vispirms vienai, tad otrai rokai. Ja sāp mugura, ar labās rokas īkšķi, spēcīgi uzspiežot, novelk labās rokas īkšķa sānam, sākot no pamatnes un beidzot ar naga galu. Tā masāža palīdz mazināt spriedzi un atslābināt mugurkaulu saturošos muskuļus. Kaite, kas saucas sakairināta zarnu trakta sindroms, zināma daudziem. Šajā gadījumā jāstimulē punkti, kas iedarbojas uz gremošanas sistēmu. Ar otras rokas īkšķi (vai citiem pirkstiem) novelk izliektu līniju gar plaukstas kontūru no īkšķa pamatnes līdz mazajam pirkstiņam, un šo līniju masē 2-3 minūtes vispirms vienai, tad otrai rokai. Aizcietējums mūsdienās nav reta parādība. Cilvēki par šo delikāto problēmu kautrējas runāt, un viņus, protams, var saprast. Taču palīdzība ir obligāti nepieciešama, jo tieši aizcietējums var būt par tādu nopietnu slimību cēloni kā, piemēram, organisma pašintoksi- kācija, iekšējo orgānu deformācija, zarnu trakta kaites, var sākties problēmas ar ādu. Cilvēkiem, kas cieš no šīs problēmas, jāpieradina sevi regulāri masēt plaukstas pa diagonāli - no īkšķa pamatnes līdz mazajam pirkstiņam. Šajā līnijā atrodas punkti, kas saistīti ar zarnu traktu. Vispirms vienu nedēļu masē vienu plaukstu, tad tikpat ilgi - otru. Pamēģiniet pamasēt savas plaukstas jau tūlīt. Ja atradīsiet sāpīgas vietas, tajās var pakavēties ilgāk - paspaidīt un paberzēt. Ja šīs manipulācijas kļūs par ieradumu un tiks veiktas regulāri vairākas reizes dienā, pamazām vien uzlabosies visa organisma pašsajūta. MD MAJAS DAKTERIS 5 5

55 Sāls dziedniecība. senatne un mūsdienās jau sāls ir vainojams - drīzāk tas ir nepareizas vielmaiņas rezultāts, tāpēc jāmeklē šo noviržu cēlonis, nevis no uztura jāsvītro sāls. Normāls sāls patēriņš dienā ir 4-5 grami. Iespējams, hipertonijas, tūskas, nieru slimības gadījumos, kā arī grūtniecības pēdējos mēnešos tā daudzums nedaudz jāsamazina. Taču pilnībā atteikties no tik vērtīga un vajadzīga produkta diez vai būtu pareizi. Veselam cilvēkam sāls saprātīga lietošana nekādi neietekmē pašsajūtu, jo liekais sāls vienmēr tiek izvadīts no organisma. Sāls ieguvei attīstoties un vēršoties plašumā, šo produktu sāka izmantot ne tikai uzturā, bet arī dziedniecībai kā efektīvu līdzekli pret daudzām kaitēm. Lūk, tikai nedaudzas rekomendācijas, kas saglabājušās no tolaiku pierakstiem. Sāli cilvēks pazina jau sirmā senatnē. Vietās, kur sāls netika iegūts, tas bija zelta vērtē: par to maksāja gan naudā, gan graudā - deva pretī ne tikai preces, bet arī zemes un vergus. Vēsturē zināms ne viens vien dumpis, kad sāls deficīta dē (audis sacēlušies un vairs nav vēlējušies pakļauties saviem valdniekiem. Bet tas liecina tikai vienu - jau tajos tālajos laikos sāls cilvēkiem bijis vitāli svarīgs. Ari šodien sāls joprojām ir viens no mūsu uztura svarīgākajiem komponentiem, kas organismu nodrošina ar nātrija un hlora joniem, bez kuriem nebūtu iespējama kuņģa sulas svarīgāko sastāvdaļu - sārmu un sālsskābes - veidošanās. Sāls vajadzīgs arī šūnu normālai darbībai un ūdens līdzsvaram audos. Sāls klātbūtne sviedros, siekalās, urīnā, asarās ir uzskatāms piemērs, ka tam ir būtiska nozīme visa organisma darbībā. Par un pret Tiesa, pēdējā laikā bieži tiek runāts par to, ka sāls rosina daudzu slimību attīstību, taču ne visi zinātnieki piekrīt šim viedoklim. Viņuprāt, ja cilvēkam sākusi parādīties hipertonija vai aptaukošanās, ne Saaukstēšanās gadījumā ieteicams iet pirtī un pirms sviedrē- šanās ierīvēties ar sāls un medus maisījumu. Sāls ir labs atkrēpošanas līdzeklis: tukšā dūšā jāizdzer pusglāze ūdens, kurā izšķīdināta pustējkaro- te pārtikas sodas un šķipsniņa sāls. Straujas ķermeņa temperatūras paaugstināšanās gadījumā pierei, pakausim un pēdām jāpieliek skābētu gurķu šķēlītes. Maisiņš ar sakarsētu rupjo sāli izmantojams sildīšanai, ja ir sāpes krūtīs vai lauž kaulus. Sāli lieto caurejas izraisīšanai: dienas laikā jāizdzer 4 glāzes vismaz mēnesi izturēta gurķu sālījuma. Ja ir caureja un sāp vēders, uz pannas sakarsē 1-1,5 kg sāls, ieber maisiņā un uzliek vēderam. Ja ir sasitumi, sāpošajām vietām jāuzliek sāls un etiķa kompreses. Ja sadzēlušas bites, dzēluma vietai jāpieliek ūdenī samitrināta sāls šķipsniņa - sāls mazinās sāpes un uztūkumu.

56 * Sāls ir neaizvietojams mediķu palīgs - tas tiek ņemts talkā, ja zaudēts daudz asiņu vai notikusi saindēšanās. Dziednieki savā praksē bieži izmantojuši ari šādu metodi: 10% sālsšķīdumā samērcētu vilnu likuši uz sāpošajām vietām, tas palīdzējis daudzu slimību gadījumos. Uzskatīja arī, un to pierāda daudzie tautas ticējumi, ka sāls bijis labākais palīgs pret noskaušanu un ļaunu aci. Sāls efekts Ārstnieciskiem nolūkiem sāls tiek izmantots joprojām. Daudzi zina, ka saaukstēšanās gadījumā labi palīdz pie krūtīm pielikts maisiņš ar sakarsētu sāli, bet stipru iesnu gadījumā deguna dobumi un rīkle maksimāli bieži jāskalo ar sālsūdeni (pustējkarote sāls uz glāzi ūdens). Tieši tāda sāls koncentrācija ir cilvēka asinis, tāpēc šāds šķīdums nenodara nekādu kaitējumu deguna gļotādai, bet palīdz attīrīt rīkli, degunu un balss saites, kā arī novērst problēmas ar lieko šķidrumu deguna blakusdobumos. Tas arī veicina ātrāku izveseļošanos un kavē infekcijas izplatīšanos elpošanas orgānos. Ļoti plaši sāli izmantoja karu laikā. Pieredzējuši ķirurgi sālsšķīdumā samērcētus apsējus likuši uz brūcēm, īpaši uz strutojošām, kuras pēc tam ātri attīrījās, kā ari mazinājās ķermeņa temperatūra. Ievainotajiem, kam bija kaulu lūzumi, ģipsis tika uzlikts pēc sāls apsēja, un cietušais ātrāk atlaba. Arī pēckara laikā sāls terapija ilgi un ar labiem panākumiem tika praktizēta sadzīvē. Visefektīvāk sāls tika izmantots ceļa locītavas bursīta, hroniskā apendicīta, tūskas, hematomu, II un III pakāpes apdegumu, garā klepus un saindēšanās kompleksajā ārstēšanā. Sāls dziednieciskās īpašības izskaidrojamas ar to, ka vārāmā sāls šķīdumam piemīt aktīvas absorbēšanas spējas. Uzliekot apsēju (sālsūdenī samērcētu marli), šķīdums ne tikai tieši, bet arī pastarpināti (ar gaisa un marles starpniecību) kontaktējas ar organisma audu šķidrumu un uzsūc to. Tādēļ sāls kompreses efekts lielākoties atkarīgs no apsēja caurlaidības, proti, no tam izvēlētā materiāla un visa apsēja biezuma. Jāpiebilst, ka sālsšķīdums (parasti tas nepārsniedz 10% koncentrāciju) no audiem absorbē tikai šķidrumu un tā saturu, bet neskar eritrocītus, leikocītus un pašu audu dzīvās šūnas. Sāls komprese iedarbojas ne tikai uz nelielu apvidu, bet uz visiem audiem un orgāniem, kas zem tās atrodas. Vienlaikus ar zemādas slāņa šķidruma absorbēšanu tiek uzsūkts arī audu šķidrums no ievērojami dziļākiem slāņiem kopā ar slimības izraisītājiem: mikrobiem, vīrusiem, kaitīgām neorganiskām vielām, indēm. Tādējādi notiek šķidruma atjaunošanās slimā orgāna audos un to dezinfekcija - attīrīšanās un patoloģiskā procesa likvidēšana. Kaut kas līdzīgs novērojams, ievadot sālsšķīdumu organismā. Taču tad tā izvadīšana notiek vairs ne tikai caur ādas porām, kā, piemēram, liekot kompreses, bet arī caur izvades orgāniem. Attīstoties citām ārstniecības tehnoloģijām, kā arī straujajam medikamentu klāsta pieaugumam, sāls izmantošana medicīnā krasi samazinājās. Taču arī mūsdienās sāls ir neaizvietojams mediķu palīgs - tas tiek ņemts talkā, ja zaudēts daudz asiņu vai notikusi saindēšanās. Tad cietušā organismā tiek ievadīts sāls fizioloģiskais šķīdums, kas savā ziņā ir kā bāze citu ārstniecisko preparātu ievadīšanai. Labs, bet ne visiem Neraugoties uz sāls terapijas pietiekami lielo efektivitāti, dažos gadījumos sāls izmantošana tomēr nav pieļaujama. Ja cilvēks sasirdzis ar kādu kaiti, viņam ar sāli jārīkojas ļoti piesardzīgi. Palielināts sāls patēriņš var izprovocēt migrēnu, bet astmas gadījumā - pasliktināt slimnieka stāvokli. Strikti sāls patēriņam jāseko arī hemoroīdu gadījumā, jo sāls aiztur šķidrumu organismā, asinīs, un tas var izraisīt vēnu pietūkumu anālās atveres apvidū. Cita terapija Sāls vannas Taču ir nozare, kur sāls izmantošana vērsusies plašumā, un tā ir balneoloģija - sāls vannas ir lielisks līdzeklis cīņā ar dažādām kaitēm. Organisma vielmaiņas procesu normalizēšanai: vienai vannai ņem 150 g skuju ekstrakta un 2 kg jūras vai vārāmā sāls. Šai vannai ir labvēlīga iedarbība arī mugurkaula slimību, artrītu, neirozes gadījumā. Ādas attīrīšanai un muskuļu tonusam: vienai vannai ņem 1 kg jūras vai vārāmā sāls (ūdens temperatūra C). Ja ir problēmas ar asinsvadiem: vienai vannai ņem tikai aptuveni 200 g sāls, turklāt procedūra nedrīkst būt ilgāka par 15 minūtēm. Kurss - 10 vannas. Locītavu un mugurkaula slimību ārstēšanai: vienai vannai ņem 2 kg sāls (ūdens temperatūrai vannā jābūt ne augstākai par C). Procedūras ilgums - 10 minūtes, viens ārstēšanās kurss - 10 vannas. Pret aptaukošanos: ieteicamas ļoti koncentrētas sāls vannas grādus siltā ūdenī izšķīdina 5 kg sāls. Viens ārstēšanās kurss - 10 vannas. Pret reimatismu, radikulītu, kataru un saaukstēšanos sāls vannas ir īpaši efektīvas: 1,5 kg sāls izšķīdina karstā vannā (jo karstāks ūdens, jo lielāks ārstnieciskais efekts). Procedūras ilgums minūtes. Vannu ieteicams sagatavot pirms gulētiešanas. Vannošanās laikā nedrīkst lietot ziepes un citus mazgāšanās līdzekļus. Ar šādām vannām jāuzmanās cilvēkiem ar slimu, novājinātu sirdi. Procedūras nav ieteicamas arī tiem, kas nepanes karstu ūdeni. Sāls vannas ļoti ieteicamas bērniem, kas slimo ar skrofulozi un rahītu: 400 g sāls izšķīdina spainī ūdens un pielej vannai ar siltu ūdeni. Procedūras ilgums - 15 minūtes, vannu sagatavo 2-3 reizes nedēļā. Vārāmajā sālī ir tikai divi mikroelementi - nātrijs un hlors, savukārt jūrassāli - 64 elementi, kas visi ir vienlīdz svarīgi cilvēka organismam. Tāpēc pēdējā laikā balneoloģijā arvien biežāk izmanto tieši jūrassāli. MD

57 Pareizs uzturs skaistai adai labāka vielmaiņa, jo labāka visa vielu aprite organismā. No olbaltumvielu daudzuma uzturā atkarīga arī tādu minerālvielu kā dzelzs, cinks un varš uzsūkšanās. Kādi ir labākie olbaltum vielu avoti? Protams, gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti. Tātad noteikti jāēd biezpiens, olas, zivis, kartupeļi, pākšaugi, pupas, zirņi, arī miltu produkti. Nav peļamas un ir atzīstamas tās pašas auzu pārslas. Ar kvalitatīvu kosmētiku, salonos pieejamām ķermeņa estētikas procedūrām, reizēm pat sevis pakļaušanu plastikas ķirurga skalpelim mūsdienās var panākt gana daudz. Tomēr ar to, ka seja būs kā porcelāna lellei, nepietiks - arī pašam organismam jābūt no iekšienes sakārtotam. Tieši kvalitatīvs uzturs un vitamīni ir jaunības un skaistuma katalizatori. Par to, ko svarigi zināt, stāsta uztura zinātniece, Veselības centra 4 uztura speciāliste Guna Rijkure. Neviens vairs nav īpaši jā p ā r liecina, k a uzturam jā b ū t piln vērtīgam un sabalan sētam, lai tas apgādātu organism u a r tam nepieciešam ajiem vitamīniem un m inerālvielām. Tieši no tā lielākoties atkarīgs arī ādas izskats. Faktiski visas uzturvielas, kā ari liela daļa vitamīnu un minerālvielu ietekmē ādas stāvokli. Nav tā, ka, lietojot uzturā kaut ko vienu, teiksim, selēnu vai cinku, būs gana skaista āda - visam jābūt noteiktās devās un sabalansētam. Svarīgi, lai uzturā netrūktu olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un, protams, vitamīnu un minerālvielu. T ātad bez olbaltum vielām la i kam nekā... Olbaltumvielas tiešām ir viena no ēdiena svarigākajām sastāvdaļām - tām ir galvenā nozīme visos organisma dzīvības procesos. Tās ir dažādu šūnu un audu galvenais uzbūves elements. Visos fermentos, kuru iedarbībā organismā notiek vielu ķīmiskās pārvērtības, ir olbaltumvielas. Līdz ar to tās nevar aizstāt ar kādu citu uzturvielu. Olbaltumvielas ir galvenais šūnu būvmateriāls. Papildus tās piedalās ari dažādos vielmaiņas procesos. Jo Patlaban daudzus pārņēm is tāds m odes tendences diktēts p ā r spīlējum s p a r olbaltum vielu lietderīgum u. Protams, ari produktu ražotāji to acīgi izmanto un uzsver, sagādājot tieši tādus produktus, kuros esot daudz šo olbaltumvielu. Un uz tām balstās ari dažādas diētas. Piemēram, ievērojot Atkinsa diētu, kuras laikā tiek uzņemts pārāk daudz olbaltumvielu, joki ir mazi, jo tādā veidā vēlamā skaistuma vietā var iegūt gana nopietnas veselības problēmas, kad reizumis var būt nepieciešama pat operatīva iejaukšanās, teiksim, ja bojātas aknas vai izveidojušies nierakmeņi. Tātad kas p a r daudz, tas p ar skādi? Protams, ja olbaltumvielas tiks uzņemtas par daudz, nekāda labuma nebūs, drīzāk otrādi - parādīsies dažādas veselības problēmas, piemēram, nieru apkaļķošanās, paaugstināts asinsspiediens. Tiem, kuriem pāri 40, jāņem vērā, ka uz katru svara kilogramu dienā pietiek ar 0,8 gramiem olbaltumvielu, vienīgi pusaudžiem, īpaši, ja viņi ir fiziski aktīvi, vajadzētu 2 gramus.

58 Lai cik dīvaini tas būtu, bet otra svarīgā lieta ir ogļhidrāti, kaut gan ar tiem nav vēlam s p ā rā k aizrauties. Jau izsenis zināms - lai neiedzīvotos liekajos kilogramos, nevajag aizrauties ar ogļhidrātiem, teiksim, ar maizi, našķiem, cepumiem. Taču ogļhidrāti ir divējādi - vienkāršie (medus, cukurs, saldumi), kas tiešām jālieto mēreni, un saliktie (tie ir gan graudu produkti, teiksim, maize, putraimi, makaroni, gan dārzeņi, to skaitā kartupeļi, gan augļi). Tāpēc, runājot par ādas skaistumu un veselību, pilnībā atteikties no tiem uzturā noteikti nevajadzētu, turklāt ogļhidrāti ir galvenais organisma enerģijas avots. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu saistaudu, skrimšļu, kaulu veselību. Ogļhidrāti ir neatņemama ēdienkartes sastāvdaļa, un, ja uzturā viss sabalansēts, tas pozitīvi ietekmēs arī ādu. Savs labum s noteikti ir a rī no taukiem? Jā, tie palīdz uzsūkties taukos šķīstošajiem vitamīniem A, D, К, E, arī beta karotīnam. Tauki iedalās sīkāk piesātinātos, polinepiesātinātos, mononepiesātinātos un citos. Saistībā ar ādu būtiskas tieši polinepiesātinātās taukskābes, jo tās veido šūnas un to membrānas. Polinepiesātinātās taukskābes ir gan augu eļļās, gan zivīs, īpaši treknajās (lasis, forele, bute, siļķe, skumbrija). Dažas šīs taukskābes īpaši nepieciešamas, jo tās neveidojas organismā. Omega-6 polinepiesātināto taukskābju tauki ir atrodami saulespuķu, kā arī kukurūzas un sojas eļļā, avokado, riekstos un sēkliņās. Tie uzlabo ādas stāvokli, padara ādu gludu un elastīgu, mazina tās sausumu. Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes satur treknās zivis, linsēklu, rapšu eļļa, valrieksti un ķirbju sēklas. Un kā ar vitam īniem? Rūpējoties ne vien par savu veselību, bet arī skaistu ādu, nedrīkst aizmirst vitamīnus. Tomēr galvenais ir lietot tos ar mēru. Ir taukos šķīstošie vitamīni un viens ūdenī šķīstošais - C vitamīns. Vispirms pastāstiet p a r taukos šķīstošajiem vitam īniem! Tie ir vairāki. A vitamīns nodrošina veselīgu ādu, matus, stabilizē šūnu apvalkus, tas nepieciešams arī epitēlijaudu veidošanai. Šā vitamīna trūkums izraisa hiperkeratozi - gļotādas un ādas sabiezēšanu, proti, ādas virsējais slānis kļūst biezāks, pārragojas šūnas. Taču to nedrīkst arī pārdozēt, jo tad var parādīties sausa, zvīņojoša āda. A vitamīna avoti ir zivju eļļa, cūku un liellopu aknas, olas dzeltenums, sviests, siers, no zivīm - siļķes, sardīnes. E vitamīna galvenā funkcija ir šūnu membrānas stabilizēšana, tas neļauj nepiesātinātajām taukskābēm oksidēties šūnās. Taču jāatceras: jo vairāk uzņemam šīs nepiesātinātās taukskābes, piemēram, ar zivīm, jo vairāk mums vajag arī E vitamīnu - tas viss ir saistībā. Protams, E vitamīns ir pieskaitāms pie antioksidantiem, respektīvi, tas pasargā šūnas un to sastāvdaļu membrānas no oksidēšanās jeb sadegšanas. Ja ir E vitamīna deficīts, tiek traucēta tauku uzsūkšanās, var parādīties aizkuņģa dziedzera un citas saslimšanas. E vitamīns atrodams visās eļļās, riekstos, arī avokado, auzu pārslās, zaļajos zirnīšos, paprikā. Pietiekami tā ir graudu asnos, no kuriem daudzi mūsdienās mēdz gatavot kokteiļus vai kas uzņemami, apēdot diedzētos graudus. Dažādu В grupas vitamīnu ir pietiekami daudz, bet, runājot par veselīgu ādu, nevar paiet garām trim: B2, B5 un B6. B2 vitamīns ir nozīmīgs veselīgai ādai. Ja tā trūkst, tad plaisā mutes kaktiņi. B2 vitamīns ir maizē, gaļā, olās, dārzeņos. B5 vitamīns svarīgs arī vielmaiņas procesos, ādai, matiem, to augšanai. B5vitamīns ir gandrīz visos augu un dzīvnieku produktos, bet to sintezē arī zarnu mikroorganismi. B6 vitamīns vajadzīgs ne tikai, lai novērstu nervozitāti un lai organismā saglabātos garīgs līdzsvars, tas arī palīdz izmantot uzņemtās olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, respektīvi, visas pamatuzturvielas, lai noritētu normāla vielmaiņa. Par B6 vitamīna trūkumu var liecināt ne tikai krampji, bet arī ādas iekaisumi, īpaši ap degunu un muti, acu rajonā. B6 avots būs subprodukti (dzīvnieku aknas, nieres), arī zivis, olas, kartupeļi, rupjmaize un siers. Un kā a r C vitamīnu? C vitamīns, kura uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, piedalās oksidēšanās, reducēšanās procesos, līdz ar to tas nepieciešams kolagēna veidošanā. Vēl C vitamīns darbojas hormonu sintēzē, dzelzs vielmaiņā, kā arī pārvērš holesterīnu žultskābēs. C vitamīns ir svarīgs ādas, smaganu, asinsvadu veselībai, tas veicina dzīšanu. C vitamīna deficīta izpausmes ir saistaudu bojājumi, smaganu asiņošana. N obeigum ā, lūdzu, īsi p a r m i nerālvielām, jo arī tām ir nozīm ī ga vieta laba izskata sag labāšanai! Selēnam tiek piedēvētas antioksidanta īpašības, kas svarīgi saskarē ar brīvajiem radikāļiem. Selēns mazina iekaisumus, kavē šūnu novecošanos. Tas nepieciešams vairogdziedzera hormona testosterona metabolismā, līdz ar to savā ziņā var pagarināt jaunību un tādējādi kaut vai nedaudz aizkavēt novecošanos. Taču svarīgi to nepārdozēt. Cinks ir viena no būtiskākajām un cilvēka organismam nepieciešamām minerālvielām. Tas atrodams visās ķermeņa šūnās un pilda vairākas svarīgas funkcijas, taču organisms pats to saražot nespēj. Tā trūkums var izraisīt dažādas nopietnas slimības, piemēram, ādas slimības, izmaiņas kaulu masā, kā arī straujāku novecošanos, lēnāku brūču dzīšanu. Dzelzs nodrošina organisma apgādi ar skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, uzlabo ādas krāsu un vispār stiprina organismu. Ja mēs par maz esam uzņēmuši olbaltumvielas un mūsu organismā trūkst dzelzs, var būt trausli nagi, lūstoši mati, sausa āda, sabiezējusi mutes kaktiņu gļotāda. Varš savukārt pozitīvi iespaido sarkano asinsķermenīšu veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu organismā. Ilona Noriete

59 Zaļā tēja ir bagātīgs, dabas jaunībaseliksīrs-zaļātēja radīts brīnums, un tējas pasaulē tai nav konkurentu. Zaļā tēja spēj cīnīties ar vēzi, pasargāt no sirdsslimībām - šo sarakstu varētu vēl turpināt, tomēr ir vairāki zinātniski pierādīti fakti, par kuriem dzirdēts mazāk. Satur daudz antioksidantu la šķiet, ka aptrūcis iemeslu dzert zaļo tēju, šis būs gana labs arguments. Viena no biežākajām un sāpīgākajām vecuma pazīmēm ir osteoartrīts, ko, izrādās, var samazināt, dzerot tieši zaļo tēju. Pētījumi rāda, ka zaļā tēja satur pietiekami daudz antioksidantu, kas varētu palīdzēt cīņā ar novecošanu. Efektīvāka par fluorīdu savienojumiem Zaļajai tējai piemīt ārkārtīgi daudz ārstniecisko īpašību, viena no tām - tēja darbojas kā antibakteriāls līdzeklis un ir lielisks ierocis cīņā ar baktērijām ne tikai gremošanas sistēmā, bet arī mutes dobumā. Vairāki Japānā veikti pētijumi pierādījuši, ka bērniem, kas pēc launaga izdzēruši tasi zaļās tējas, bija ievērojami mazāk zobu bojājumu nekā tiem, kas tēju nebija lietojuši. Tas ļauj secināt, ka zaļās tējas ekstrakts ir efektīvāks pret zobu kariesa attīstību nekā fluorīdu savienojumi. Enerģijas avots Jau kopš VIII gadsimta budistu mūki lieto zaļo tēju, lai ilgāk paliktu nomodā meditācijas laikā, atgūtu enerģiju un spirdzinātu garastāvokli. Tējas stimulējošo iedarbību izraisa tās sastāvā esošais kofeīns. Ikdienā esam raduši enerģijai uzņemt kofeīnu, dzerot kafiju, taču, lai kofeīna daudzums uz cilvēka organismu atstātu pozitīvu iespaidu, ieteicams to uzņemt ar tēju. Dienas ieteicamā deva ir līdz 200 mg kofeīna. Vienā kafijas tasē ir mg kofeīna, kas ir vairāk nekā puse ieteicamās dienas devas. Savukārt vidēja tase zaļās tējas satur 8-20 mg kofeīna. Miega aizgaiņāšanai un mundrumam ieteicams kafiju aizstāt ar pāris tasēm zaļās tējas. Zaļās tējas pagatavošana PĒC JA PĀ Ņ U METODES Tējkaroti tējas (2-3 g) aplej ar glāzi vārīta un līdz C atdzesēta ūdens. Karstāks ūdens nav vēlams, jo tējas lapiņas viegli veido spēcīgu izvilkumu. Pirmā uzlējuma laiks nedrīkst būt ilgāks par 1 minūti. Otrais uzlējums ir visīsākais sekundes. Trešā un ceturtā uzlējuma pagatavošanai laiks nedaudz pieaug: līdz sekundēm trešajam un sekundēm ceturtajam. PĒC Ķ ĪN IEŠU M ETODES Tējkaroti tējas (4 g) aplej ar glāzi vārīta un līdz 80 C atdzesēta ūdens. Ķīnieši iesaka no zaļās tējas pagatavot vairākus tējas uzlējumus - tā iespējams pilnīgāk izgaršot tējas nianses. Pirmo uzlējumu nedzer, tas ir laikā īss un kalpo tikai kā tējas noskalošanās un uzbriedināšanas rituāls. Turpmākais tējas uzlējumu laiks ir 1-2 minūtes, uzlējumu skaits var būt pat 4-5 reizes vienai tējas porcijai

60 ...Laba izskata ābece Ādai jāpalīdz saglabāt aizsargspejas Āda ir sistēma, kurai piemīt pašregulējošas spējas. Ja to pilnībā nodrošina ar antioksidantiem no malas, tā pamazām kļūst arvien slinkāka, pārstāj darboties ar pilnu atdevi un sāk pieprasīt arvien vairāk līdzekļu cīņai ar brīvajiem radikāļiem. Tāpēc ļoti svarīgi ir prasmīgi savienot aizsargājošo kosmētiku ar pareizi uzturu, lai āda nepārstātu pati sevi apgādāt ar antioksidantiem. Daba cilvēku apveltījusi ar savu antioksidantu sistēmu, kas neļauj organismā uzkrāties brīvajiem radikāļiem - nestabilajām molekulām, kuras bojā šūnas. Šī sistēma sastāv no organismā izstrādātajiem fermentiem: antioksidantiem, dažādiem olbaltumiem, hormoniem (estrogēnu un tiroksīnu), vitamīniem А, E, К un C, kurus uzņemam ar uzturu. Taču, lai ari šī sargu komanda ir spēcīga, tās darbs nav no vieglajiem, tāpēc ar laiku, pakļauta brīvo radikāļu lavīnas spiedienam, tā tomēr novājinās. Nostiprināt aizsargvairogu, lai tas efektīvāk aizsargātu visas dienas garumā, var, prasmīgi apvienojot kosmētikas līdzekļus ar uzturā lietotajiem pārtikas produktiem. Rīts Pamatelements: alfa tokoferols (E vitamīns). Tas ir taukos šķīstošs antioksidants, kas atrodas šūnas membrānā un pārvērš brīvos radikāļus stabili neaktīvos savienojumos. Ēdienkarte: E vitamīnu satur graudaugi, piemēram, kviešu dīgsti, tāpēc ieteicams no rītiem ēst biezputru un pilngraudu maizi. Nianses: izvēloties augu eļļu ēdienam, priekšroka dodama nerafinētajām eļļām, jo rafinētajās E vitamīna daudzums nav pietiekams. Priekšpusdiena Pamatelements: karotinoīdi - sarkanie un oranžie augu pigmenti, kuru vispopulārākais pārstāvis ir А vitamīna priekšgājējs beta karotīns. Arī tie ir taukos šķīstoši un darbojas šūnu membrānās. Karotinoīdus nekļūdīgi var uzskatīt par īstām brīvo radikāļu lamatām. Ēdienkarte: līdz pusdienu maltītei var uzēst salātus no sarkanajiem un oranžajiem dārzeņiem un augļiem. Nianses: karotinoīdi vislabāk uzsūcas, ja produktus nedaudz pasautē vai dažas minūtes pavāra. Tiesa, ne visiem ir iespēja sarūpēt sev šādas otrās brokastis. Lietojot svaigā veidā, piemēram, burkānus, tie jāsajauc ar taukus saturošiem produktiem (krējumu, saldo krējumu) vai medu. Diena Pamatelements: askorbīnskābe (C vitamīns). Ūdenī šķīstošs antioksidants, kas aktīvi darbojas šūnu citoplazmā. Nepieciešams kolagēna veidošanās procesam ādā, kā arī ādas atjaunošanai pēc bojājumiem. Ēdienkarte: kivi, zemenes, skābie kāposti, mežrozīšu uzlējums, kas vienlaikus dos arī dienas otrajai pusei nepieciešamo enerģiju. Nianses: augļus un dārzeņus vēlams lietot svaigā veidā, jo augsta temperatūra C vitamīnam ir nāvējoša. Vēloties likt sejai masku, tas jādara piesardzīgi - citrusaugļi ir diezgan alerģiski, turklāt tiem piemīt sausinošs efekts, tāpēc tie nav ieteicami sausai un nobriedušai ādai. Pamatelements: К vitamīns. Taukos šķīstošs. Galvenokārt tiek uzņemts ar ēdienu, bet daļēji to producē arī zarnu trakta mikroflora. Veicina zilumu uzsūkšanos un novērš ādas apsārtumu. Ēdienkarte: spināti, brokoļi, lapu salāti, tomāti, soja, liellopu aknas. Nianses: augstā temperatūrā К vitamīns noārdās, tāpēc produkti pakļaujami tikai īslaicīgai termiskai apstrādei. Vakars Pamatelements: polinepiesātinātās taukskābes omega-3 un omega-6. Tās ir neaizvietojamās taukskābes, kas pieder F vitamīna grupai un kuras organisms uzņem vienigi un tikai ar uzturu. Ēdienkarte: zivis no ziemeļu jūrām. Nianses: vismaz divreiz nedēļā ieteicams rīkot zivju dienu. Nakts Pamatelements: bioflavonoīdi - dabisko fenolsavienojumu (polifenolu) grupa, ko satur augi, un kas absorbē ultravioleto starojumu. Ēdienkarte: vieglas vēlās vakariņas ar glāzi sarkanvīna, tasīti zaļās tējas (zaļo tēju ieteicams dzert arī dienā), vīnogām (obligāti ar kauliņiem), gabaliņu īstās šokolādes. Pamatelements: resveratrols - ķīmisks savienojums, kam piemīt antioksidantu, antibakteriāls un pretsēnīšu efekts. Ēdienkarte: sarkanās vīnogas, kuru miziņa satur šo vielu. MD M&iAS DAKTERIS 61

61 Veiksmes formula Viss būs tā, kā vēlos! Pirm ais pareizās domāšanas noteikum s ir - dom ājiet pozitīvi. Ja galva pilna šaubu un b aiļu - var droši apgalvot, ka tieši tas, kas visvairāk biedē, gandrīz vienm ēr arī notiek. Gribat būt vesels, skaists, laimīgs un turīgs - domājiet, ka tāds jau esat un būsiet. Ja paredzēts kāds nopietns pasākums un ir bail, ka tas varētu izgāzties, domās jāaplūko visi iespējamie pozitīvie risinājuma varianti, kādi vien šim pasākumam varētu būt. Piemēram, jūs neapmierina attiecības ar priekšnieku darbā. Jums no viņa ir bail, cenšaties iespējami retāk rādīties šim cilvēkam acīs, no publiskas uzstāšanās vienmēr atturaties. Šādai attieksmei nav perspektīvas. Pamēģiniet iztēloties, ka jūs droši kā līdzīgs ar līdzīgu kopā ar šo cilvēku apspriežat kādu svarīgu tēmu, cik enerģiski un pārliecinoši aizstāvat savu viedokli. Pārlieciniet sevi, ka esat spējīgs tikt galā ar jebkuru problēmu. Jo intensīvākas būs šīs pārdomas, jo ātrāk tās notiks reālajā dzīvē. Protams, nenāks par sliktu, ja paralēli iztēlei tiks sperti arī kādi konkrēti soļi, piemēram, piedāvāts kāds ierosinājums. Nekādā gadījumā nav jāpārdzīvo, ja iesākumā viss neies tik gludi kā iztēles scenārijā. Pozitīvā domāšana ir jāturpina, skaidri apzinoties, ka debesu kanceleja modri seko visām darbībām un dvēseles stāvokļiem. Bet, ja domas nav īsti labvēlīgas, ja tajās gribas kādu apiet vai pabīdīt malā, tā var tikai aizlikt kāju priekšā pats sev. Ķeriet tikai vienu zaķi 9 9 Ir vēl viens «bet», kas traucē vēlamo mērķu īstenošanos. Ja pamēģināsiet izsekot un izanalizēt, kādas domas rosījušās galvā tajā vai citā periodā, noteikti secināsiet, ka gribat visu uzreiz: naudu, dzīvokli, veselību, mašīnu. Visas šīs vēlmes rodas nepārtraukti un cita citu nomaina. Tās visas ir haotiskas, nav sistematizētas pēc svarīguma pakāpes, tāpēc salīdzināmas ar dzīšanos pēc desmit zaķiem vienlaikus. Pēc tam kad pats svarīgākais mērķis būs izraudzīts, domās šī vēlēšanās jānoformulē konkrētā lakoniskā frāzē, piemēram: «Es pelnīšu tik un tik eiro mēnesī!» Vai arī: «Mans organisms ir stiprs, tas palīdzēs uzveikt slimību!» Nav jābaidās formulēt vēlēšanos, taču tai, protams, jābūt saprāta robežās - diez vai izdosies aizlidot uz Mēnesi vai saņemt triju ministru algu. Realitātes apziņa noteikti jāsaglabā. Peldiet pa straumi Vēl ne tik tālā pagātnē viens no lozungiem deklarēja, ka nav jāgaida dāvanas no dabas, ka tās jāņem pašiem. Būtībā šis aicinājums bija konkrēta norāde, ka ieceres atbilstīgi izvirzītajiem ideāliem jārealizē par katru cenu. Taču daba, visa mums apkārt esošā realitāte ir ļoti smalks un sarežģīts mehānisms, kas necieš rupju iejaukšanos tās likumos un katru vardarbību soda. Tāpēc nav nekādas jēgas censties ar varu atvērt aizslēgtas durvis. Ir jā iemācās dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli un darīt to, kas šajā brīdī padodas visvieglāk. Bet situācijā, kad nojums neatkarīgu apstākļu dēļ nākas iet pret straumi, jārīkojas aptuveni tā, kā to dara laši, kad dodas augšup pa upi, - tie nestājas straumei pretī, bet iekļaujas tās plūdumā. Esiet stiprs Šis ir viens no vismīklainākajiem fenomeniem: jo stiprāk cilvēks kaut ko vēlas, jo ātrāk viņš to saņem. Tieši tāpēc arī vēlmei jābūt ļoti izteiktai, karstai, un tai jānāk no visas sirds. Pieliet eļļu vēlmes liesmā var ikreiz, kad emocijas sit augstu vilni. Piedāvātā metode, kā to izdarīt, ir netradicionāla un būtībā pieder maģiskām darbībām. Kad jūs pārņēmušas spēcīgas emocijas, mirklī, kad pārdzīvojums sasniedzis maksimumu, jācenšas domās gluži kā filmu pārtīt savu vēlēšanos. Piemēram, šefs, no kura jums ir bail kā no uguns, izsaucis jūs uz pārrunām. Jūs drebošu sirdi pieejat pie viņa kabineta durvīm... Apstājieties uz mirkli! Šis ir ļoti piemērots brīdis atcerēties savu karstāko vēlēšanos. Kamēr sirds sitas un asinis pulsē deniņos, ātri domās jāpārtin iepriekš formulētais mērķis. Un nav svarīgi, ka šā mirkļa emocijas uz konkrēto lietu neattieca, - emocionālais uzliesmojums konkrētajai vēlmei piešķirs lielāku spēku. Tātad svarīgi ne tikai vajadzīgo domu nepārtraukti turēt galvā, svarīgi arī atsaukt to atmiņā emociju uzjundījuma reizēs. Noder jebkura situācija, kas liek pārdzīvot emocionāli asas izjūtas: jeb kuras ekstremālas situācijas, šausmu filmas skatīšanās, eksāmenu kārtošana un pat... fiziska tuvība ar mīļoto cilvēku. MD

62 Vēlaties uzzināt, SKAITĻIKASATKLĀJRAKSTURUnumerologiskaishoroskops kādas īpašības liktenis jau šūpulī ielicis? Izskaitļojiet savu numeroloģisko horoskopu, kura formulu izveidojis dižais matemātiķis Pitagors. Šis horoskops atklās jūsu raksturu, biolauka lielumu, veselības īpatnības, noslieci uz humanitārām zinībām, intuīcijas lielumu, saikni ar kosmosu, atbildības izjūtu un prāta attīstības līmeni. Saskaitiet visus savas dzimšanas datus. Pieņemsim, esat dzimis Jāsaskaita: =32, tad - arī šie divi skaitļi: (3+2)=5. Pēc tam pirmo dzimšanas dienas ciparu pareizina ar divi: (2x2=4) pēc tam no pirmās summas, proti, 32, jāatņem reizinājums, kas šajā gadījumā ir četri: (32-4)=28. Tagad jāsaskaita šā iznākuma abi skaitļi: (2+8=10). Rezultātā iegūtais skaitlis ir divzīmju, tas atkal jāsaskaita: (1+0)=1. Ja pēdējā darbībā iznākums ir viencipara skaitlis, tas jāatstāj ārpus iekavām. Ar to rēķināšana ir pabeigta. Tagad jāizraksta visi skaitļi, kas neatrodas iekavās - atsevišķi vie ninieki, atsevišķi divnieki utt. Šajā gadījum ā tie ir: 11; 222; 3; 55; 7; 88; 9 Ko skaitļi atklāj? 1apzīmē raksturu. Vieninieku daudzums apzīmē jūsu rakstura stingrību. Jo vairāk jums vieninieku, jo stingrāks raksturs. Ja vieninieks ir tikai viens, tad jūsu raksturs ir elastīgs, maigs un pakļāvīgs. Ja to ir trīs vai četri, tad jūs esat potenciāls līderis, apņēmīgs, ar nelokāmu garu. 2liecina par jūsu biolauku. Ja jums ir trīs divnieki, jums ir spēcīgs biolauks, jūs pievelkat sev citus cilvēkus ar vājāku biolauku. Tie, kam biolauks nav attīstīts, viegli nokļūst apkārtējo ietekmē. Tāpēc neko nedariet «kompānijas pēc», padomājiet, kas tieši jums būtu nepieciešams. 3nosaka jūsu tieksmi pēc humanitārām zināšanām. Trīs un vairāk trijnieku liecina par talantiem šajās nozarēs. Viens vai divi trijnieki liecina, ka varat attīstīt savus radošos spēkus humanitārā virzienā (īpaši tas attiecas uz tiem, kas ar šā testa starpniecību centīsies izskaitļot savu bērnu noslieces). Zināms, ka daudzas izcilas personības savas spējas ir attīstījušas ar lielu darbu un gribu, tajā pašā laikā apdāvināti ģēniji bez darba un gribas pazuduši nekurienē. 4liecina par jūsu veselību. Jo vairāk četrinieku, jo spēcīgāka ir jūsu veselība. Divi trīs četrinieki liecina, ka bez stipras veselības jums ir dabas dota skaista, laba figūra (ja tas tā patiešām nav, tad te savu ietekmi ir atstājušas karmiskās slimības). Ja četrinieku nav nemaz, jums vajag rūpīgāk sekot savai veselībai. 5intuīcija. Ja jums ir vairāki piecnieki, diezin vai jūs kādreiz ir pievīlusi intuīcija. Ja jums nav neviena piecnieka - neskumstiet, vienīgi nekad nepakļaujieties uz vārdu «iespējams». Ja jūs, zinādams savas vājās vietas, iemācīsities apdomāt situācijas pāris soļu uz priekšu, drīz vien jūs uzskatīs par tālredzīgu cilvēku. 6 pats noslēpumainākais skaitlis. Tas norāda uz jūsu saikni ar kosmosu. Jo vairāk sešnieku, jo šī saikne ir ciešāka. Ja sešnieku nav, tas nozīmē, ka esat skeptiķis vai pragmatiķis. Un nešausminieties, ja jums iznāk 666. Sātana skaitlis liecina par ļoti spēcīgu saikni ar kosmosu, arī to, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm esat bijis sātana kalps vai... ateists. 7laimīgais skaitlis. Tas liecina par to, ka jums ir Sargeņģelis. Trīs un vairāk septiņnieki liecina, ka esat dzimis laimes krekliņā un eņģeļi jūs balsta no visām pusēm. Ja septiņnieka nav neviena, jums nāksies visās krīzes situācijās paļauties tikai pašam uz sevi. Un Dievu. Starp citu, tieši tā tiek norūdīti paši spēcīgākie raksturi. 8skaitlis liecina par jūsu atbildības izjūtu. Ja astoņnieku nav, jūs esat vieglprātīgs cilvēks. Paradoksāli, bet cilvēki ar ļoti lielu atbildības izjūtu pret darbu un mācībām visbiežāk atstāj pašplūsmā savu privāto dzīvi un pilnīgi nerūpējas ne par savu fizisko, ne garīgo veselību. 9noteiks jūsu garīgo attīstību. Ja neesat dzimis mezozoja ērā, tad viens deviņnieks jums ir garantēts. Viens vai divi deviņnieki liecina, ka garīgā attīstība ir normas robežās, trīs un vairāk - ja neesat ģēnijs, tad noteikti gudrs cilvēks f tfimf, DAKTERIS 6 3