Banku sistēma, tās funkcijas, kredītu veidi. Latvijā ir divpakāpju banku sistēma Centrālā banka vai arī saukta par Emisijas banku un komercbankas. Lat

Transkripts

1 Banku sistēma, tās funkcijas, kredītu veidi. Latvijā ir divpakāpju banku sistēma Centrālā banka vai arī saukta par Emisijas banku un komercbankas. Latvijas banka pilda divas galvenās funkcijas īsteno naudas politiku valstī, nodrošinot nacionālās valūtas, banku stabilitāti kā arī veic banku un citu kredītiestāžu uzraudzību. Banku darbība tirgus ekonomikas apstākļos ir līdzīga jebkurai citai komerciālai darbībai tādā ziņā, ka tās galvenais mērķis ir gūt peļņu īpašniekiem. Banku darbība atšķiras no vairuma citu nozaru, jo banku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no to klientu uzticības tām. Uzticība ir nepieciešama, lai piesaistītu no klientiem līdzekļus, par kuriem tiek maksāti procenti un kuri tiek aizdoti citiem klientiem uz augstākiem procentiem. Bankas ir katras valsts ekonomikas centrā, jo tās novirza naudu no piegādātājiem uz investoriem vai uzņēmējiem, kas ražo preces un pakalpojumus un rada darbavietas. Latvijas Republikas bankas darbības laiks skaitāms no 1922.gada 7.septembra, kad Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Republikas dibināšanu. Tai tika piešķirtas emisijas tiesības. Latvijas banka veica arī komercdarbību, pieņemot noguldījumus un finansējot, kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes, pilsoņus. Banku vadīja padome un valde. Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings. Pēc 1940.gada 17.jūnija kad Latviju okupēja Sarkanā Armija,5.augustā Latvijā tika pakāpeniski ieviesta PSRS naudas sistēma. Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības tā neatguva. Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finanšu sistēmā gadā sākās banku sistēmas reorganizācija gada 2.martā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu Par bankām un lēmumu Par Latvijas Banku, kurš noteica, ka Latvijas PSR tiek atjaunota Latvijas banka patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai ar Augstākās Padomes 1991.gada 3.septembra lēmumu Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju pārņemot savā īpašumā un struktūrā bijušās PSRS valsts bankas Latvijas Republikānisko banku un citas valsts kredītiestādes, Latvijas Banka kļuva par centrālo un emisijas banku. Par Latvijas Bankas prezidentu tajā pašā dienā ievēlēja Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītāju Eināru Repši. Tirgus ekonomikai ir vajadzīgi, bet ne pārmērīgi, naudas ieņēmumi. Centrālās bankas mērķis jebkurā valstī- nodrošināt atbilstību starp naudas daudzumu apgrozībā un cenu stabilizāciju, ekonomiskās augšanas normālu tempu un nodarbinātības līmeņa uzturēšanu. Komercbankas realizē ārkārtīgi svarīgu

2 pakalpojumu visiem ekonomikas sektoriem, nodrošina uzkrājumu akumulāciju un to izmantošanu dažāda veida ekonomiskām un sociālām vajadzībām. Komercbankas iedala: 1.Pēc īpašuma formas: akciju, neakciju, kooperatīvās, municipālās, valsts, jauktās un starptautiskās. 2.Pēc kredīta piešķiršanas termiņa: īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa. 3.Pēc nacionālās piederības: nacionālās un ārvalstu. 4.Pēc darbības funkcijām un rakstura: universālās, specializētās un depozītu. Komercbanku galvenā funkcija ir kredīta piešķiršana drošiem aizņēmējiem. Piešķirot kredītu, komercbankas izdara svarīgu pakalpojumu:, ar kredītu palīdzību paplašinās ražošana, aug kapitāls, tiek sasniegts augstāks dzīves līmenis. Komercbanku funkcija ir noguldījumu pieņemšana Noguldījums ir naudas vai kapitāla īpašnieka iemaksas veids bankas piešķirtā kontā uz noteiktu fiksētu termiņu, par kuru ir veikta savstarpēja līgumiska vienošanās (noguldītāja un bankas) par: 1. iespējamo procentu likmi, 2. uzkrājuma izmaksu apjomu; 3. uzkrājuma izmaksu kārtību. Naudu nogulda bankās vai cita veida finanšu iestādēs gadījumā, ja: 1. Naudai jeb kapitālam tās īpašnieks nav spējīgs patstāvīgi unpastāvīgi nodrošināt rentablas, peļņu nesošas izmantošanas iespējas; 2. Naudas vai kapitāla īpašnieks nevar īslaicīgi nodrošināt to rentablu izmantošanu; 3. Naudas vai kapitāla īpašnieks to vēlas pasargāt no zaudēšanas. Kredīts ir preču vai naudas aizdevums pret attiecīgu nodrošinājumu ( ķīlu), kas jāatmaksā noteiktā laikā ar noteiktiem procentiem. Kredīts veicina ražošanas attīstību, atrisina kapitāla nepietiekamības problēmu, paātrina kapitāla aprites procesu, dod iespēju paplašināties. Kredītu var uzskatīt par biznesa vitamīniem, jo ar to var atveseļot,, slimus uzņēmumus, un tas palīdz sākt dzīvi jauniem uzņēmumiem. Uzņēmumam kredīts nepieciešams dažādiem mērķiem : Sākumkapitāla finansēšanai Investīciju kredītiem ( celtniecības finansēšanai, iekārtu, tehnoloģiju iegādei) Apgrozāmajiem līdzekļiem ( preču iegādei, nodokļu samaksāšanai, darba algas finansēšanai, utt.)

3 Tā kā kredīta attiecības nozīmē naudas aizdošanu, tad šajās attiecībās vienmēr stājas divas puses: aizdevējs jeb kreditors un aizņēmējs jeb debitors. Kredīti ir dažādi, bet visi iedalāmi divās lielās grupās īstermiņa un ilgtermiņa kredītos atkarībā no parāda atdošanas laika līdz gadam vai ilgāk. Kredīta nodrošinājums ir apliecinājums, ka kredīta ņēmējs ir maksātspējīgs un saņemtā nauda summa ir materiāli nodrošināta. Par nodrošinājumu var kalpot: Uzņēmumam vai privātpersonai piederošs kustamais vai nekustamais īpašums; Citu uzņēmumu vai banku izsniegtie galvojumi; Uzņēmuma depozīti; Uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi; Vērtspapīri Kredīta procents ir maksa par aizņemto līdzekļu izmantošanu. Naudas aizdošana ir kredīta devēja piedāvātais pakalpojums, par kuru kredīta ņēmējs maksā noteikto cenu- procentus. Kredīta procenta likmi nosaka: Kredīta veids; Kredīta ilgums; Kredīta summa; Riska pakāpe un kredīta nodrošinājums; Bankas un klienta savstarpējās attiecības; Banku konkurences lielums: Sagaidāmais inflācijas līmenis. Kredītus iedala: 1. pēc nodrošinājuma; 2. pēc termiņa un procentu noteikumiem; 3. pēc aizņēmējiem un aizņēmuma mērķiem; 4. pēc aizdošanas veida; 5. pēc vienošanās mērķa.

4 KREDĪTA VEIDI 1. KREDĪTLĪNIJA- kredīta veids uzņēmumiem, kas ļauj tiem finansēt preču krājumus un/vai debitoru parādus, iepriekšnoteikta limita un termiņa ietvaros izmantojot negatīvu atlikumu uzņēmuma norēķinu kontā. Maksājumus no kredītlīnijas konta iespējams veikt vairākkārtēji un vairākkārtēji dzēst kredītlīniju. Šis kredīta veids paredzēts arī privātpersonām personīgo izmaksu finansēšanai patēriņa vajadzībām. Ir jābūt atvērtam privātajam vai algas kontam. Par nodrošinājumu kredītlīnijai kalpo klienta darba alga vai citi regulārie ienākumi. Kredītlīnijas pamatsumma ir jāatmaksā termiņa beigās. Par izmantoto kredītlīnijas daļu klients katru mēnesi maksā bankai procentus. Procentu likme svārstās ap 20% gadā (katra banka nosaka savu procentu likmi par kredītlīnijas izmantošanu). Šis kredīta veids piedāvā klientiem tādas iespējas kā: Aizņemties naudu no bankas mazu, vidēju pirkumu veikšanai, apmaksāt dažādus pakalpojumus, piemēram- maksa par mācībām, ceļojumiem, samaksai par medicīniskajiem pakalpojumiem u.tml. 2. OVERDRAFTS- īstermiņa aizdevums, kurš tiek izsniegts no klienta norēķinu konta virs tajā esošo naudas līdzekļu atlikuma, balstoties uz klienta finansiālo stāvokli un konta apgrozījumu bankā. Šo īstermiņa aizdevumu banka var piešķirt klientam neparedzētiem tēriņiem noteikta limita ietvaros, kuri reizi mēnesī ir obligāti jāatmaksā ar naudas līdzekļu ieskaitījumu kontā. Šis pakalpojums nodrošina klientam iespējas pārtērēt savā algas kontā esošos naudas līdzekļus par summu, kuru tam ir piešķīrusi banka. Kā nodrošinājums overdraftam kalpo klienta darba alga vai citi regulārie ienākumi (pensija, alga, stipendija Iespējas, kurām šis kredīts tiek izmantots: sabalansēt savus regulāros maksājumus (īre, komunālie u.c. maksājumi) ar neparedzētiem tēriņiem, aizņemties nelielas naudas summas no bankas lielāku pirkumu veikšanai. 3.MAKSĀJUMU KARŠU KREDĪTS bankas piešķirtās tiesības patērētājam tērēt naudas līdzekļus apjomā, kas pārsniedz kartē esošo atlikumu tānoteiktās robežās; 4. LĪZINGS- Līzings, kas burtiskā tulkojumā no angļu valodas nozīmē nomu jeb nomāšanu, kā finansu pakalpojuma vēsture - pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Latvijā līzings kā finansu pakalpojums ir plaši pazīstams. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai sistēmai un pieaugot cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti. To izmantošanai nepieciešams noturīgs finansiālais stāvoklis, un jābūt stabilam ieņēmumu līmenim. Tajā pašā laikā ieņēmumu summām nav jābūt astronomiskām. Galvenais priekšnoteikums ir stabilitāte. Līzinga pirmsākumi Latvijā pēc neatkarības atgūšanas meklējami laikā no 1992.līdz 1993.gadam, kad līzinga darījumus neatkarīgi cita no citas sāka piedāvāt Baltijas Tranzītu banka, Rīgas Komercbanka un Parekss banka. Šis pakalpojums toreiz tika piedāvāts galvenokārt juridiskām personām, uzņēmumiem nepieciešamo ražošanas iekārtu iegādei.

5 Līzings ir finansu pakalpojums, kura rezultātā līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņā pret līgumā noteiktajiem maksājumiem. Līzinga devēji Latvijā saviem klientiem piedāvā visdažādākos līzinga veidus automašīnu, nekustamā īpašuma, komerctransporta, ražošanas iekārtu, elektropreču un sadzīves tehnikas, kā arī patēriņa preču līzingu. Arī šo objektu finansēšanas veidi var būt dažādi tiek piedāvāts finansu, operatīvais un pilna servisa līzings. Finansu līzings (noma ar izpirkumu). Līzinga sabiedrība klienta uzdevumā iegādājas līzinga objektu - autotransportu, sadzīves tehniku, nekustamo īpašumu u.t.t. - un nodod to klienta lietošanā uz abpusēji saskaņotiem noteikumiem. Klients šo pirkumu var sākt lietot nekavējoties. Līdz ar pēdējā līzinga maksājuma veikšanu objekts pāriet klienta īpašumā. Latvijā lielākā daļa klientu izvēlas tieši finansu līzingu un tādēļ ar vārdu "līzings" parasti tiek saprasta tieši šī finansu līzinga forma. Termina operatīvais līzings sinonīms tautas valodā ir noma. Operatīvā līzinga gadījumā nomnieks (līzinga ņēmējs) veic nomas maksājumus visu līzinga periodu, pretī saņemot tiesības lietot nomas priekšmetu. Nomas periodam beidzoties, klientam ir iespēja nomas priekšmetu izpirkt (uzreiz vai maksājot pakāpeniski), nodot to atpakaļ līzinga sabiedrībai, atrast pircēju vai nodot līzinga sabiedrībai nomāto auto, kā pirmo iemaksu. Tā, piemēram, automašīnu līzinga firma var iznomāt vairākas reizes, tādēļ arī nomas maksājumi ir mazāki nekā finansu līzinga gadījumā, jo nomnieks nenomaksā pilnu mašīnas vērtību, bet tikai tās nolietojuma daļu. Pilna servisa līzinga gadījumā klients saņem lietošanā ne tikai līzinga objektu, bet izmanto vēl citas līzinga devēja piedāvātās priekšrocības. Līzinga devējs Jūsu vietā veiks obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KASKO apdrošināšanu, vadītāja un pasažieru apdrošināšanu, automašīnas reģistrēšanu CSDD, segs ikgadējās transporta līdzekļa nodevas un tehniskās apskates izmaksas, regulāri rūpēsies par spēkrata apkopi visa perioda laikā, nodrošinās automašīnas transportēšanu uz/no servisiem, nodrošinās Jūsu transportlīdzekli ar jau ziemas riepu komplektu (4 gab.) utt. Izmaksas, kas rodas izmantojot papildus atrunātos pakalpojumus, klients apmaksā pakāpeniski, tās tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksājumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksājums ir lielāks par finansu un operatīvais līzinga maksājumiem, tas piedāvā virkni ērtību. 5. HIPOTEKĀRAIS KREDĪTS- kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu. Īpašumam ir jābūt reģistrētam Zemesgrāmatā. Šis ir ilgtermiņa naudas aizdevums, ko parasti izsniedz mājas vai dzīvokļa iegādei, remontam vai celtniecībai. Hipotekārā kredīta pamatmērķi: Mājokļa iegāde, mājokļa iegāde un remonts, mājas celtniecība, zemes iegāde.

6 Taču šo kredīta veidu var arī izmantot patēriņa vajadzībām, bet tad nekustamais īpašums ir jāsniedz ķīlā kā nodrošinājums par saņemtā kredīta atmaksu. Hipotekāro kredītu var saņemt arī mājas celtniecības vajadzībām. Izvērtējot būves tāmi, banka aizdod naudas līdzekļus celtniecības projekta finansēšanai. Banka piedāvā izdevīgus noteikumus, kas ļauj kredītu izmantot pat 25 gadus. Procentu likmes apjoms atkarīgs no kredīta izmantošanas laika. Ja kredīts izsniegts uz laiku līdz pieciem gadiem, banka piedāvā fiksēto procentu likmi. Ilgtermiņa kredītiem tie piedāvātas mainīga procentu likme. 6. FORFEITINGS- eksporta operācijās izrakstīto vekseļu uzpirkšana (banka uzņemas risku, un eksportētājs saņem naudu). Parasti tiek pieprasīta garantija no kādas bankas importētāja zemē. (ilgtermiņa vai vidēja termiņa debitora parādu apliecinošu dokumentu uzpirkšana bez regresa tiesībām pret eksportētājiem. 7. FAKTORINGS- parādzīmju pirkšana par diskonta cenu, proti, komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti. Faktorings - klienta debitoru parādu nopirkšana par skaidru naudu. Šajā gadījumā banka (faktors) uzņemas risku, ka parādnieki var neatdot parādus tieši bankai. Faktorings ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem. Pēc būtības tas ir pakalpojums, kas radīts uzņēmumu naudas plūsmas uzlabošanai un kura pamatā ir naudas prasījuma (debitora parāda) nodošana faktoringa uzņēmumam, saņemot tūlītēju apmaksu. Līdz ar to faktorings dod Jums iespēju bez tiešas garantijas saņemt finansējumu, kura vienīgā "ķīla" ir debitoru parāds jeb līdzekļi, kas jāsaņem no pircējiem. Tādēļ faktoringa un rēķinu diskontēšanas pakalpojumu izmantošana nodrošina vienmērīgu naudas plūsmu un atvieglo tās plānošanu, samazina klientu apkalpošanas un administrēšanas izdevumus, kā arī samazina ar debitoru parādiem saistīto risku, tādējādi ļaujot uzņēmējiem vairāk resursu novirzīt savai pamatdarbībai. Faktorings ietver finansēšanu, administrēšanu un naudas prasījuma tiesību pārņemšanu no pircējiem, kā arī riska samazināšanu rēķinu neapmaksāšanas gadījumā. Praktiski jebkura faktoringa veida pamatdarbības shēma ir šāda: 1. pārdevējs nodod preci vai pakalpojumu vairākiem pircējiem; 2. pārdevējs nogādā vēl neapmaksāto rēķinu kopijas līzinga sabiedrībā; 3. līzinga sabiedrība izmaksā avansa maksājumu pārdevējam par akceptētiem rēķiniem 80-95% apmērā no rēķinu summas; 4. līzinga sabiedrība pēc kāda laika saņem 100% rēķinu apmaksu no pircējiem;

7 5. līzinga sabiedrība atmaksā rezervi (10-20%) pārdevējam mīnus kredīta procenti. 8..KOMERCIĀLAIS KREDĪTS piešķir uzņēmumi viens otram preču formā. Komerciālais kredīts būtībā ir preču piegāde ar pēcmaksu. Šā kredīta gadījumā preces saņēmējam parāds par preci jāsamaksā noteiktā laikā, parasti mēneša laikā. Ātrāka parāda samaksāšanas gadījumā tiek piemērota atlaide no sākotnējās cenas, ko sauc par SKONTO. 9. BANĶIERU ( BANKAS) KREDĪTS tradicionālā kredīta forma, ka bankas vai citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām aizdod naudu. Šādu attiecību tiesiskais pamats ir aizņēmuma vai kredīta līgumi. 10. PATĒRIŅA KREDĪTS tiek piešķirts iedzīvotājiem patēriņa preču iegādei un pakalpojumu izmantošanu. Patēriņa aizdevumi ļauj nekavējoties iegādāties sadzīvei nepieciešamās ilglietošanas preces mēbeles, sadzīves tehniku, videoaparatūru, elektroniku, transporta līdzekli. Apmaksāt dažādus pakalpojumus- dzīvokļa remontu, medicīnisko aprūpi, mācības, ceļojumus. 11.VALSTS KREDĪTS valsts izlaiž valsts aizņēmumu obligācijas vai valsts parādzīmes. Tās brīvi pārdod kredītiestādēm, un to pircēji ir uzņēmumi un iedzīvotāji. Šā kredīta gadījumā valsts ir debitors naudas aizņēmējs, parādnieks uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tas veido valsts iekšējo parādu. 12.STUDIJU KREDĪTS Studiju kredītu parasti mēdz izmantot, lai segtu maksu par mācībām augstskolā. Kredītu ir iespējams saņemt ar valsts galvojumu, kas var būt paredzēts gan bakalaura, gan maģistra grāda iegūšanai. Parasti šis kredīts ir jāatdod 10 gadu laikā pēc studiju beigšanas. 13. STARPTAUTISKAIS KREDĪTS to izsniedz dažādas starptautiskas finansu institūcijas, piemēram SVF diferencētai mērķa auditorijai.