MergedFile

Transkripts

1 RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES MATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTES ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA Prof. Māris Turks Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors

2 IEVADS Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Stratēģiju gadam, RTU vīzija ir kļūt par Baltijas valstu vadošo zinātnes un inovāciju universitāti. Lai īstenotu šo uzstādījumu, RTU stratēģijā ir definēti trīs universitātes mērķi kvalitatīvs studiju process, izcila pētniecība, kā arī ilgtspējīgas inovācijas un komercializācijas aktivitātes. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) kā viens no lielākajiem RTU zinātnes centriem ar savu 155 gadu pieredzi ir arī nozīmīgs nacionālā līmeņa zinātniskās pētniecības centrs ķīmijā, ķīmijas tehnoloģijā, materiālzinātnē un fizikā. Aktīvi piedaloties RTU ilgtspējīgā attīstībā, MLĶF darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu studiju procesu, zinātnisko izcilību un veicināt valorizācijas procesu, kas paredz universitātē radīto produktu komercializāciju un lietišķo pētījumu rezultātu popularizēšanu, patentēšanu, ieviešanu un pielietošanu jaunu uzņēmumu dibināšanai. MLĶF attīstība ir balstāma uz tajā jau strādājošā akadēmiska personāla augstā pedagoģiskā un zinātniskā potenciāla izmantošanu, kā arī jaunu studentu nākotnes speciālistu piesaisti, attīstot, uzlabojot un modificējot studiju programmas augstākās izglītības studiju virzienos: Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija o esošās programmas: Ķīmija, Ķīmijas tehnoloģija, Lietišķā ķīmija, Rūpnieciskā farmācija Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika o esošās programmas: Materiālzinātnes, Materiālu nanotehnoloģijas Ražošana un pārstrāde o esošās programmas: Apģērbu un tekstila tehnoloģija, Materiālu tehnoloģija un dizains 1. KVALITATĪVS STUDIJU PROCESS MLĶF ir augsta līmeņa zinātnes centrs, bet universitātes viena no pamata misijām ir kvalitatīvs studiju process, kura rezultātā tiek sagatavoti starptautiski konkurētspējīgi, analītiski un radoši domājoši speciālisti, kuri nodrošina Latvijas un visa Baltijas reģiona tautsaimniecības attīstību. RTU ir vienīgā augstskola Latvijā, kas realizē augstākās izglītības studiju programmas lietišķās ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātņu jomā. Pēdējos gados MLĶF reflektantu skaitu ir negatīvi ietekmējusi Latvijas demogrāfiskā bedre un sabiedrības relatīvi mazā ieinteresētība dabaszinātņu un inženierzinātņu studijās. Lai MLĶF spētu ilgtspējīgi attīstīties, ir jānodrošina pietiekams reflektantu skaits. Pirmajā brīdī tas ir panākams ar profesionāli virzītām reklāmas kampaņām. Šajā jomā MLĶF īstenojamo studiju programmu direktoriem ir aktīvi jāsadarbojas ar RTU Sabiedrisko attiecību departamentu. Savukārt, sadarbībā ar RTU Neklātienes un vakara studiju departamentu iespējams veidot gan mūžizglītības kursus, gan atsevišķas speciālistu pārkvalifikācijas programmas. MLĶF aktīvāk ir jāiesaistās arī ārzemju studentu apmācībā un šajā jomā ciešāka sadarbība un viedokļu apmaiņa ar Starptautiskās sadarbības un ārzemju studentu departamentu var nest pozitīvu rezultātu. Jānodrošina arī MLĶF lielāka klātesamība interneta vidē (piemēram, Lpp. 2. no 8

3 Wikipedia lapas izveide par MLĶF) un sociālajos tīklos (piemēram, MLĶF konts Facebook) Taču būtiskākais ir īstenojamo studiju programmu kvalitatīva pilnveide, kas balstīta gan uz ķīmijas, materiālzinātnes, farmācijas un biotehnoloģijas uzņēmumu speciālistu ieteikumiem, gan uz studentu aptauju rezultātiem. Kvalitatīvu studiju programmu esamība un pozitīvas absolventu atsauksmes ilgtermiņā būs ar lielāku atdevi nekā īslaicīgas reklāmas kampaņas. Taču, jāuzsver, ka pašreizējā situācijā arī pēdējās ir ļoti nozīmīgas. MLĶF ir izveidojusies laba sadarbība ar fakultātes Padomnieku konventu un tā ir jāturpina studiju programmu pilnveides procesā. Jau tagad fakultātes Padomnieku konvents ir rekomendējis studiju programmu Ķīmija un Ķīmijas tehnoloģiju konsolidāciju bakalaura studiju programmu līmenī un programmu Lietišķā ķīmija un Ķīmijas tehnoloģija konsolidāciju maģistra studiju līmenī. Ir jāveicina ierosinātā apvienošana un jaunu profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu izveide ar nosaukumu Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija. Pāreja no akadēmiskajām uz profesionālajām studiju programmām atļaus pastiprināt prakses elementus un ievadīt studējošos nākotnes profesijas niansēs. Savukārt doktora studiju līmenī ir atsevišķi jāsaglabā gan programma Ķīmija, gan Ķīmijas tehnoloģija. Par līdzīgu konsolidāciju jādomā studiju virziena Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika maģistrantūras programmām Materiālzinātnes un Materiālu nanotehnoloģijas. Veicot augstākminēto programmu konsolidāciju, jāizvērtē programmu saturs, kas ir būtiski jālīdzsvaro pa zinātņu nozarēm un jāmodernizē. Citu starpā, jāpiemin neorganiskās ķīmijas, kā arī vielu un materiālu analīžu instrumentālo metožu bloka pastiprināšanas nepieciešamība jaunveidojamajā Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas programmā. Apzinoties zinātnes un mācību procesa sasaisti kvalitatīvu speciālistu sagatavošanā, MLĶF nepieciešams vairāk attīstīt analītiskās ķīmijas sektoru, meklējot iespējas jauna un spējīga akadēmiskā personāla piesaistei šajā jomā, kurā MLĶF atpaliek no LU Ķīmijas fakultātes. Lai veicinātu labāko savas jomas speciālistu piesaisti universitātes pedagoģiskajam darbam, sadarbojoties ar RTU vadību, valsts līmenī ir jācīnās par finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai, īpaši uzsverot dabaszinātņu un inženierzinātņu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā. Savukārt, pie pastāvošās infrastruktūras izdevumu decentralizētās apmaksas principa RTU iekšienē jāvirza jauna valsts budžeta dotācijas sadales metodika, kas studiju darbu īstenojošām struktūrvienībām novirza lielāku daļu (piem., 70%) no valsts piešķirtā kopējā finansējuma. Tas nākotnē varētu novērst daudzreiz novēroto pašreizējo situāciju, kad studiju darbs ir kā hobija līmeņa piedēklis zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildei. Saprātīga dialoga veidošanai nepieciešami precīzi aprēķini katra studiju kursa un arī katras atsevišķas studiju programmas reālajām izmaksām, kuras sastāda gan profesūras algas, gan telpu infrastruktūras maksājumi, gan laboratorijas darbu izmaksas, kuras MLĶF programmās ir gana iespaidīgas un līdz šim bieži tiek sponsorētas no zinātnes līdzekļiem. Finansējums jāiegūst arī piesaistot universitāšu studiju darba uzlabošanai domātus projektus no ārējiem avotiem (VIAA, Eiropas Savienības programmas utml.). Nepieciešams arī attīstīt bibliotēku resursus, nodrošinot un uzlabojot e-resursu pieejamību. Īpaši aktuāla ķīmijas jomā ir datu bāzes SciFinder lietošana, kas papildus Scopus un Web of Science datu bāzēs iegūstamajai informācijai no atslēgvārdiem, pieļauj meklējumus pēc ķīmiskās formulas. SciFinder nodrošina arī visu pasaules ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes patentu meklējumus, kas nav iespējams ar Scopus un Web of Science datu bāzēm. Lpp. 3. no 8

4 Kvalitatīvu augsta līmeņa studiju programmu apguvei nepieciešami labi sagatavoti reflektanti. MLĶF jau vairākus gadus organizē skolēnu sagatavošanas kursus ķīmijā. Šī labi atstrādātā sistēma ir jāturpina. Tāpat MLĶF izsenis ir veiksmīgi sadarbojusies ar skolām, jo fakultātes specializācija un nosaukums ir tiešā veidā sasaistāms ar skolas mācību priekšmetu ķīmija. Ne visām RTU fakultātēm ir šāda privilēģija. Tas uzliek arī pienākumus, un MLĶF savā turpmākajā attīstībā arī turpinās sadarboties ar skolām gan nodrošinot skolēnu ZPD izstrādi fakultātes laboratorijās pieredzējuša personāla vadībā, gan organizējot labāko ķīmijas skolotāju ikgadējo apbalvošanu, gan organizējot Valsts un Baltijas ķīmijas olimpiādes. MLĶF speciālistu vadībā izstrādātie skolēnu ZPD katru gadu saņem atzinīgu novērtējumu valsts mērogā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencēs. Savukārt MLĶF speciālistu sagatavotie spējīgākie skolēni gūst atzīstamus rezultātus Starptautiskajās ķīmijas olimpiādēs. Šīs aktivitātes ir viennozīmīgi jāturpina un jāatbalsta fakultātes akadēmiskais personāls, kas ar to nodarbojas. MLĶF jārod iespēja nodrošināt telpas pastāvīgām skolēnu ķīmijas pulciņa nodarbībām. Nesenā pagātnē ir aktualizējies jautājums par Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas (OMTK) piesaisti pie kādas no lielajām valsts universitātēm (piemēram, aģentūras statusā). MLĶF līdzsvarota attīstība noteikti var iegūt no OMTK konsolidācijas pie RTU. Koledžas absolventi pēc zināšanu pārbaudes varētu atviegloti iestāties kādā no augstākiem kursiem, tādejādi vairojot studentu skaitu. Savukārt koledža ar MLĶF palīdzību varētu profesionāli uzlabot savas mācību programmas. Papildus citējot RTU Attīstības prorektoru A. Zepu, jāatzīst, ka sabalansēti izmantojot RTU un koledžas infrastruktūru tiktu dota iespēja attīstīt jaunus virzienus zinātnē, veicinot jaunu produktu veidošanu, un tas, savukārt, nozīmētu arī Latvijas uzņēmumu lielāku konkurētspēju starptautiskajos tirgos, valstī radot jaunu ekonomisko izrāvienu. Aktīvi jāapsver doma pie OMTK veidot 1 gadu ilgu augstskolas koledžas studiju programmu tiem vidusskolu absolventiem, kuriem ir RTU prasībām neatbilstošs zināšanu līmenis ķīmijā, fizikā un matemātikā tas ļautu esošo akadēmisko bakalauru studiju programmu ilgumu atbilstoši Boloņas deklarācijas prasībām saīsināt no 4 uz 3 gadiem. Analizējot un pilnveidojot esošās un veidojot jaunās studiju programmas, ir aktuāli pilnveidot metodisko darbu un iedzīvināt studiju metodiskās sanāksmes fakultātes līmenī. Tās būtu jākoordinē studiju virzienu vadītājiem un studiju programmu direktoriem. Tikai savstarpēji izrunājot visu priekšmetu saturu, regulāri analizējot studentu mācību sasniegumus un anketēšanas rezultātus, var kvalitatīvi spriest par studiju programmu kvalitāti, to konsolidāciju un nepieciešamajām korekcijām. Nākamajos piecos gados īpaša vērība jāvelta arī pasniedzēju personāla atjaunošanai, kas jau ir aizsākta iepriekšējos gados. Tas jādara, lai nodrošinātu visu studiju programmu priekšmetu atbildīgos pasniedzējus ar iespējamiem aizstājējiem vajadzības gadījumā uz visu kursa laiku (piem., slimības, ārzemju stažēšanās, akadēmiskā atvaļinājuma gadījumā utml.). Lai pilnveidotu pasniegšanas metodes un uzlabotu kursu saturu, jāseko mūsdienu augstākās izglītības paradigmai, kas pamatojas uz zinātnē balstītu augstāko izglītību. Šajā kontekstā jāveicina tā saucamā iekšēja paškontrole - jāseko un jāstimulē, lai mācību personāls būtu aktīvi iesaistīts mūsdienīgos zinātniskajos projektos un publicētu rezultātus starptautiski prestižos zinātniskajos žurnālos. Tāpat jāstrādā pie mācību metožu pilnveidošanas: priekšmetos, kuros tas ir jēgpilni, lielāku daļu nodarbību laika būtu jāvelta semināru tipa uzdevumu risināšanai. Jāveicina dialogs starp pasniedzēju un studentu lekciju laikā. Kur tas nepieciešams, jāveicina moduļtipa priekšmetu pasniegšanas veids. Sadarbībā ar MLĶF Studentu pašpārvaldi jāveicina Lpp. 4. no 8

5 dialogs starp studentiem un dažādu vecuma grupu docētājiem. Jāatbalsta MLĶF Studentu pašpārvalde tās centienos uzlabot studiju vidi un studentu sadzīves jautājumus. Lai sniegtu iespēju studentiem apgūt profesionālās svešvalodu zināšanas, kā arī lai novērotu citu valstu pedagoģisko pieredzi praksē, jārod iespēja uzaicināt vieslektorus no ārzemju augstskolām. Jāveicina arī MLĶF studentu iesaiste ERASMUS+ stipendiju programmās, lai jaunieši iegūtu ārzemju pieredzi. Jādiskutē par humanitāro priekšmetu bloka svešvalodu priekšmetu (galvenokārt angļu valodas) pasniegšanas veidu un terminoloģijas apmācības metodiku. Vispilnvērtīgāk to var veikt MLĶF mācībspēki, kuri ir savas jomas speciālisti, piedalās starptautiskos projektos, prezentē savus pētījumu rezultātus starptautiskās konferencēs. Studentiem ir jāveicina svešvalodas dzīva apguve un pielietošana. 2. ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS ATTĪSTĪBA Fakultāte ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā tādos virzienos kā ķīmija un ķīmijas tehnoloģija, biomateriālu tehnoloģija, materiālzinātne, materiālfizika un materiālu dizains, tekstila un apģērbu tehnoloģija. RTU kontekstā MLĶ fakultātē strādā vislielākais pieredzes bagātu zinātņu doktoru skaits un no MLĶF nāk vislielākais RTU rindās esošais Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķu un korespondētājlocekļu skaits. Fakultāte ieņem vadošo lomu RTU zinātniskajā darbībā. MLĶF ir aktīvi iesaistījusies RTU pētniecības programmas gadam izstrādē un aktīvi strādā pie tās izpildes. MLĶF institūtu pētījumi labi saskan ar vairākiem valstiski noteiktajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē no līdz gadam: Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai. Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports. Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība un vide. Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai. Sabiedrības veselība. Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība. Papildus tam MLĶF pētījumu virzieni labi atbilst vairākām Latvijas viedās specializācijas jomām: Zināšanu ietilpīga bioekonomika Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas Viedā enerģētika MLĶF labi iekļaujas arī RTU definētajās pētniecības platformās Materiāli procesi un tehnoloģijas, Enerģētika un apkārtējā vide. Viss augstākminētais nodrošina veiksmīgu MLĶF zinātnieku iesaisti dažāda līmeņa vietējo un starptautisko projektu vadībā un īstenošanā. MLĶF vadībai ir jāstimulē un jāatbalsta zinātniskā personāla iesaiste zinātniskos projektos, jo tie dod galveno finansiālo pienesumu fakultātes budžetā. Galvenokārt jāstimulē zinātniskā personāla kapacitāte jaunu projektu pieteikšanā. MLĶF personāls jau tagad ir iesaistīts daudzu starptautisku projektu izpildē. Nākotnē vēl aktīvāk jāizvērš starptautiskā zinātniskā Lpp. 5. no 8

6 sadarbība, iesaistoties vienotajā Eiropas Savienības pētniecības telpā dažādu starptautisku projektu pieteikšanā un programmu izpildē. Izstrādājot atbalsta mehānismus MLĶF līmenī jaunu projektu pieteikšanai, jāapzinās, ka sadarbība starp dažādām pētnieku grupām gan RTU iekšienē, gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā ir svarīgs aspekts jaunu zinātnisku ideju dzimšanai, kas var rasties tikai pastāvot kritiskajai pētnieciskā personāla masai. Tajā pašā laikā daudzos gadījumos zinātniskās domas rašanās var būt dziļi individuāls process. Tāpēc atbalsta mehānismiem jābūt iekļaujošiem - tādiem, kas atbalsta gan individuālo pētniecību, gan lielus sadarbības projektus. Galvenajam kritērijam jābūt zinātniskajai izcilībai per se, kas, kādai konkrētai pētniecības tēmai attīstoties, ir pamatojama ar SCI publikāciju kvalitāti un ar finansējuma piesaisti nākamajiem pētniecības projektiem. Jāatceras, ka Augstskolu likuma 6. panta 3. punkts nosaka, ka pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu. Jau vairākus gadus MLĶF ir ieviesta gada labāko zinātnisko publikāciju prēmēšana. Šī tradīcija ir noteikti jāturpina. Jāveicina publicēšana žurnālos ar augstiem impaktfaktoriem (IF>3; SNIP 1). Tāpat varētu ieviest veiksmīgāko projektu pieteicēju prēmēšanu. Zinātniskā procesa un domu apmaiņas stimulēšanai nozīmīga ir MLĶF Starptautiskā zinātniskā konference, kuras gada materiāli šogad pirmo reizi lielā skaitā tika publicēti SCOPUS atreferētā žurnālā Key Engineering Materials. Šāda sistēma ir noteikti atbalstām un turpināma. Tā noteikti ir daudz efektīvāka nekā SCOPUS neatreferētā RTU Zinātnisko rakstu «Materiālzinātne un lietišķā ķīmija» atkārtotas reanimēšanas mēģinājumi. Ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, materiālzinātnes un materiālu fizikas jomā ir pieejami tik daudz SCOPUS un Web of Science atreferētu žurnālu, ka nav īstas nepieciešamības vēl viena plašas specializācijas žurnāla uzturēšanai. Tuvojoties nākamajam Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajam novērtējumam, jāveido MLĶF struktūrvienību pārstāvju komanda, kura nopietni sagatavo un rediģē nepieciešamos atskaites dokumentus. Iepriekšējā perioda Technopolis group veiktajā novērtējumā (publicēts ) MLĶF atsevišķas struktūrvienības bija saņēmušas vidēji vāju novērtējumu, kas, domājams, bija nepārliecinoši pasniegtas informācijas rezultāts, nevis reālās situācijas objektīvs vērtējums. Pašreizējā brīdī startējot kopīgi visai MLĶF kā vienotai zinātniskai struktūrai, un profesionāli sagatavojot iesniedzamos dokumentus starptautiskajiem vērtētājiem, sagaidāms daudz augstāks rezultāts. Zinātniskajā darbā aktīvi jāiesaista studenti, sākot jau no jaunākajiem kursiem. Zinot MLĶF vairāku struktūrvienību aktīvu iesaisti skolēnu ZPD, iespējama pēctecības ķēde skolēns-bakalaurants-maģistrants-doktorants-vadošais pētnieks/docētājs. Fakultātes iekšienē veidojot dažādus darba novērtēšanas un stimulēšanas mehānismus, noteikti jāatbalsta tās struktūrvienības, kuras aktīvi iesaistās darbā ar jauniešiem, veido loģiskas zinātniskas pēctecības ķēdes un rūpējas par zinātniskā un mācību personāla atjaunotni. 3. ILGTSPĒJĪGA INOVĀCIJA UN KOMERCIALIZĀCIJA (VALORIZĀCIJA) MLĶF pieredzējušais zinātniskais personāls un pieejamā zinātniskā aparatūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai struktūrvienības varētu veiksmīgi iesaistīties gan dažādu Lpp. 6. no 8

7 līgumdarbu izpildē, gan izstrādātu paši jaunus un inovatīvus produktus un tehnoloģijas, kam ir komercializācijas potenciāls. Daudzi MLĶF institūti jau tagad veiksmīgi īsteno gan līgumdarbus, gan patentē savas zinātniskās izstrādes. Šīs jomas ir jāturpina attīstīt, inovāciju izstrādē vairāk iesaistot studējošos. Tas veicinās absolventu izpratni par pētniecības ceļu no zinātniskās idejas līdz komercializējamam produktam. MLĶF nodrošina arī studiju kursu Patentzinības, kas dod ieskatu izgudrojumu intelektuālās aizsardzības niansēs. Veicinot valorizācijas procesu, jāturpina struktūrvienību aptaujas par to radītajām jaunajām izstrādēm un pētniecības pakalpojumiem, un attiecīgā informācija ir regulāri jāatjauno ORTUS sadaļā Valorizācija. Jāstimulē fakultātes personāla iesaistīšanās komercializācijas projektos un kompetences centros. Struktūrvienībām, veidojot savas finanšu atskaites, būtu jāuzrāda cik liela nopelnītas naudas daļa tiek ieguldīta ilgtspējīgā attīstībā: telpu renovācijā, aparatūras iepirkšanā, studiju procesa atbalstā. Šāds papildus kvalitātes rādītājs būtu svarīgs pie zinātnes bāzes finansējuma snieguma finansējuma sadales. 4. INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA Moderna līmeņa mācību darba, mūsdienīgu un starptautiski atzītu zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildei ir nepieciešama moderna infrastruktūra, kas sastāv no normāli funkcionējoša nekustamā īpašuma un zinātniskās aparatūras. Projekta RTU pilsēta pilsētā ietvaros ir īstenots nozīmīgs darbs fakultātes ēkas atjaunošanā (fasādes siltināšana, jaunas ventilācijas sistēmas izveide, ūdensvada un kanalizācijas centrālo stāvvadu nomaiņa), taču finanšu resursu nepietiekamības dēļ tas nav līdz galam pabeigts. MLĶF centralizēti ir jārisina jautājums par apkures sistēmas renovāciju un elektrības stāvvadu un sadales skapju nomaiņu. Tālākie jautājumi skar laboratorijās no stāvvadiem ienākošās/izejošās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas renovāciju un pašu laboratoriju remontu/modernizāciju, kas projekta RTU pilsēta pilsētā izpildes gaitā tika novelts uz struktūrvienību pleciem. MLĶF vadībai, sadarbojoties ar RTU vadību ir jāmeklē finanšu piesaistes iespējas ar jauniem infrastruktūras atjaunošanas projektiem, jo neskatoties uz MLĶF vizuāli daudz labāku tēlu nekā tas bija pirms fasādes siltināšanas, daudzas fakultātes telpas nav pieredzējušas remontus kopš 1970-tiem (vecais korpuss) un 1980-tiem (jaunais korpuss) gadiem. Jāveido sistēma, kas atbalsta un veicina fakultātes struktūrvienību ieinteresētību savā pārvaldībā esošo telpu renovācijā: struktūrvienībām, kas iegulda līdzekļus telpu renovācijā par identisku summu būtu nepieciešams saņem atlaides no RTU centralizētiem komunālajiem maksājumiem. Fakultāte ilgstoši ir aktīvi iesaistījusies modernās zinātniskās aparatūras iegādē, un arī pašlaik īsteno nozīmīgu daļu no ERAF pasākuma P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana. Laika posmā līdz 2020 gadam jānodrošina projekta veiksmīga izpilde, atbalstot struktūrvienības iepirkumu procesu organizēšanā, telpu pielāgošanā aparatūras uzstādīšanai un to darbības nodrošināšanā. Aktīvāk jāpopularizē UseScience lietošana un gan esošās, gan nākotnē iegādātās aparatūras pilnvērtīga noslodze zinātnisko projektu izpildē. Tā kā zinātniskā aparatūra ir nepārtraukti jāatjauno un jāpielāgo dažādu jaunatklājumu rezultātā noteikto nākamo pētniecības virzienu attīstībai, MLĶF arī nākotnē aktīvi jāpiedalās aparātu iegādi atbalstošos infrastruktūras projektos. Šajā punktā satiekas gan zinātniskā izcilība, gan infrastruktūras un cilvēkresursu attīstība: jauna unikāla zinātniskā aparatūra veicina Lpp. 7. no 8

8 jaunu zinātnisko projektu piesaisti, kā rezultātā nepieciešams papildus zinātniskais personāls. Līdz ar to atbalsts šādiem projektiem būtiski uzlabo MLĶF zinātnisko kapacitāti. 5. ORGANIZATORISKĀ UN FINANSIĀLĀ EFEKTIVITĀTE MLĶF izpilddirektors = dekāna vietnieks mācību un zinātniskajā darbā Pašlaik MLĶF administratīvā pārvaldība notiek pēc RTU fakultāšu tradicionālā modeļa, kurā dekānam ir vietnieks zinātniskajā darbā un vietnieks mācību darbā. Lai arī šis modelis ir labi atstrādāts, tas pašreizējā finansējuma apstākļos paredz, ka katrs no nosauktajiem dekāna vietniekiem ir pamatdarbā kādā no fakultātes struktūrvienībām un tikai kā papilddarbu veic administratīvos pienākumus. Atrodot piemērotus kandidātus, kuri būtu spējīgi veikt pilnas slodzes administratīvo darbu, ir jāapsver iespēja konsolidēt tradicionālos dekāna vietnieku amatus vienā fakultātes izpilddirektora amatā. Tas nodrošinātu situāciju, ka konkrētais darbinieks var veltīt visu savu laiku fakultātes administratīvai vadībai. Sadarbībā ar RTU centrālajiem departamentiem ir jāapnāk situācija, ka tiek optimizētas daudzās RTU datu uzskaites sistēmas un ka tajās ievadītie dati tiešā veidā tiek arī korekti izgūti un nepieprasa vairākkārtēju manuālu pārbaudi (situācija ar ORTUS Zinātniskās darbības atbalsta sistēmu par publikāciju un patentu uzskaiti, ar ORTUS Finanšu sistēmu par projektu finansējuma uzskaiti). Normāli funkcionējošas e-vides pieejamība atbrīvotu fakultātes administratīvo kapacitāti, kuru varētu lietderīgi ieguldīt attīstības plānu izstrādē, pilnveidē un kontrolē. MLĶF finansists Vērojot situāciju ar zinātnes bāzes finansējuma un mācību darbam veltīto valsts budžeta dotācijas aprēķinu un sadali pa struktūrvienībām, MLĶF ir nepieciešams kvalificēts finansista postenis. Šis darbinieks nodrošinātu stundu likmju un PLE optimizāciju gan pie esošā finansējuma groza, gan arī fakultātes līdzsvarotas attīstības apstākļos. Pašlaik visi ar PLE aprēķiniem saistītie finanšu aprēķini ir atstāti institūtu un katedru līmenī. Apzinoties summārā PLE nozīmību pie zinātnes bāzes finansējuma aprēķina, fakultātei centralizēti ir jābūt iespējām konsultēt un kontrolēt institūtus un katedras, nosakot līdzsvarotu PLE pieauguma tempu. MLĶF finansists arī konsultētu zinātnisko un studiju personālu dažādu projektu pieteikšanas posmā, sagatavojot fakultātes stratēģijai atbilstošus projektu budžetus. Prof. Māris Turks Rīgā, gada 18. aprīlī Lpp. 8. no 8