salikums/2

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "salikums/2"

Transkripts

1 Valsts cilvéktiesîbu biroja 200. gada ziñojums

2 Publicéßanas un citéßanas gadîjumå atsauce ir obligåta GADA ZIˆOJUMA AUTORU KOLEKTÈVS: Lîga Biksiniece, Inga Misiña, Anita Kova evska, Zinta Zviedre, Lolita Andersone, Ineta Vaivare, Inga Zonenberga, Rolands Be eviçs, Zeltîte Kurzemniece, Olafs Brüvers, Sandra Vilcåne, Ilvija Rimßa, Andris Paparinskis Korektore: Dace Kraule Atbildîgais par izdevumu: Zinta Zviedre Sagatavots un iespiests SIA Madonas Poligråfists

3 Saturs I. Ievads 5 II. Civilås un politiskås tiesîbas 7 Tiesîbas uz brîvîbu un personas neaizskaramîbu 7 Tiesîbas uz humånu apießanos un paßcieñas respektéßanu 8 (Valsts policijas ieståωu îslaicîgås aizturéßanas izolatori; Ieslodzîjuma vietas; Südzîbas par policiju; Psihoneirolo iskås slimnîcas) Tiesîbas uz taisnîgu, atklåtu un savlaicîgu tiesu 2 Ticîbas brîvîba 3 Izteiksmes un vårda brîvîba 4 (Izteiksmes brîvîba un tås robeωas; Privåtås dzîves neaizskaramîba) Pilsonîba un tiesîbas uz personas tiesîbu subjektîbas atzîßanu 5 Tiesîbas vélét un tikt ievélétam 6 (Valodas prasmes prasîbas deputåtu kandidåtiem) Pårvietoßanås brîvîba 7 Tiesîbas uz iesnieguma izskatîßanu un atbildes sañemßanu péc bütîbas no valsts un paßvaldîbu iestådém 8 III. Ekonomiskås, sociålås un kultüras tiesîbas 9 Tiesîbas uz darbu 9 Tiesîbas uz sociålo droßîbu 20 (Sociålå apdroßinåßana; No ieslodzîjuma vietåm atbrîvoto personu sociålås tiesîbas) Tiesîbas uz måjokli 22 Personas tiesîbas uz îpaßumu 24 Tiesîbas uz veselîbai droßu vidi 26 IV. Atseviß u sociålo grupu tiesîbas 26 Vienlîdzîba likuma un valsts priekßå tiesîbas netikt diskriminétam 26 Dzimumu lîdztiesîba 27 Etnisko grupu tiesîbas 27 Bérna tiesîbas 28 Invalîdu tiesîbas 29 (Tiesîbas uz darbu) V. VCB iesniegtie prasîbu pieteikumi Satversmes tiesai 3 VI. VCB un EDSO Demokråtisko organizåciju un cilvéktiesîbu biroja organizétais seminårs: Baltijas valstu cilvéktiesîbu aizsardzîbas organizåciju darba aktuålie jautåjumi 33 VII. Studentu måcîbu prakse Valsts cilvéktiesîbu birojå 35 VIII. Pielikumi 36 Statistika par VCB 200. gadå sañemtajåm iedzîvotåju südzîbåm 36 VCB darbinieku aktivitåtes sabiedrîbas informéßanå par cilvéktiesîbåm 44 VCB darbinieku årzemju komandéjumi 45 VCB darbinieki 200. gadå 46

4

5 5 Ar ßo ziñojumu müsu kopéjå darba izvértéjumu Valsts cilvéktiesîbu birojs (VCB) atskatås uz paveikto 200. gadå. VCB darba aktivitåtes nav iespéjams vértét noß irti no vispåréjås cilvéktiesîbu situåcijas Latvijå, tådé ziñojums veidots kå konkrétu cilvéktiesîbu jomu analîze, par pamatu ñemot VCB praksi un vérojumus. Likums par Valsts cilvéktiesîbu biroju nosaka tå trîs pamatfunkcijas südzîbu izskatîßana par cilvéktiesîbu pårkåpumiem, Latvijas likumdoßanas un situåcijas analîze cilvéktiesîbu jomå, kå arî sabiedrîbas informéßana par cilvéktiesîbåm. Darba apjoms cilvéktiesîbu aizsardzîbas nodroßinåßanå un veicinåßanå Latvijå nav mazinåjies. Ikdienas darbå VCB nåkas saskarties ar daudziem un daωådiem jautåjumiem, kas tießi vai pastarpinåti skar cilvéka tiesîbas, taçu ar gandarîjumu jåatzîmé, ka Latvijå ar katru gadu palielinås iedzîvotåju izpratne par cilvéktiesîbåm un to aizsardzîbas iespéjåm un VCB tiek iesniegtas südzîbas un atzinumu pieprasîjumi, kas patiesi atbilst tå kompetencei. Kå pozitîvus piemérus cilvéktiesîbu jomå un attîstîbå Latvijå ßajå gadå vél var minét nelielus, bet regulårus apståk u uzlabojumus ieslodzîjuma vietås un îslaicîgås

6 6 aizturéßanas izolatoros, kå arî valsts un paßvaldîbu ieståωu tendenci vairåk iedzi inåties konkrétås cilvéku problémås un efektîvåk risinåt jautåjumus. Kå principiåls uzlabojums noteikti jåmin katram indivîdam pieß irtås tiesîbas vérsties ar konstitucionålu südzîbu LR Satversmes tieså, kå arî vairåku no cilvéktiesîbu viedok a bütisku tiesîbu normu, pieméram Darba likuma, Administratîvå procesa likuma pieñemßana un Eiropas Sociålås hartas ratifikåcija. Lîdztekus jåmin arî negatîvås tendences cilvéktiesîbu aizsardzîbå, kur nav panåkts bütisks uzlabojums salîdzinåjumå ar iepriekßéjiem gadiem. Sociålo tiesîbu aizsardzîbas lîmenis valstî joprojåm ir nepietiekams un nereti vérojama pasîva un nekonsekventa valsts attieksme pret iedzîvotåju sociålo un darba tiesîbu aizsardzîbu. Sociålo tiesîbu garantéßana lielå mérå ir atkarîga no valsts materiålajiem resursiem, tomér ir bütiski, lai tiktu noteiktas prioritåtes un veikti regulåri pasåkumi ßo mér u sasniegßanai. Òoti negatîvi ßajå jomå VCB vérté to, ka 994. gadå noteiktais krîzes iztikas minimuma apmérs Ls 38,23 ménesî palicis nemainîgs, neñemot vérå inflåciju un citus procesus valstî, un nenodroßina minimålås cilvéka vajadzîbas. Tas pats attiecas arî uz valsts sociålå nodroßinåjuma pabalstu, kura apmérs nav mainîts kopß 995. gada. Lîdz ar to nav mainîjußies sociålo pabalstu apjomi, kurus apré ina, par pamatu ñemot valsts sociålå nodroßinåjuma pabalsta vai krîzes iztikas minimuma apméru. Lai gan tiesu sistémas uzlaboßana ir noteikta par valsts prioritåti, VCB joprojåm turpina sañemt oti daudz südzîbu par ßo jomu. Ilgie tiesas procesi, ilgstoßa uzturéßanås izmekléßanas cietumos bez tiesas sprieduma, nespéja panåkt tieså savu taisnîbu un likumîgo intereßu aizståvîbu rada neuzticîbu tiesu varai un nevieß cilvékos cerîbu par to, ka ir iespéjams efektîvi aizståvét savas tiesîbas savå valstî. Lîdz ar to arvien vairåk cilvéku intereséjas par iespéjåm iesniegt südzîbu Eiropas cilvéktiesîbu tieså. Viena no VCB nozîmîgåkajåm darbîbas jomåm ir iedzîvotåju südzîbu par cilvéktiesîbu pårkåpumiem izskatîßana. Gada laikå VCB ir sañémis 969 rakstveida südzîbas par iespéjamiem cilvéktiesîbu pårkåpumiem un sniedzis 3939 mutvårdu konsultåcijas. Vairums VCB sañemto un atrisinåto südzîbu, kå arî gada laikå sniegto mutvårdu konsultåciju attiecas uz sociålo un ekonomisko tiesîbu jomu izplatîtåkie südzîbu temati ir par tiesîbu uz måjokli un sociålo droßîbu pårkåpumiem. Nozîmîgs südzîbu skaits (pårsvarå no ieslodzîjuma vietåm) ir sañemts par tiesîbu uz taisnîgu tiesu pårkåpumiem. Salîdzinot ar gadu, 200. gadå nedaudz ir pieaudzis rakstveida iesniegumu un samazinåjies mutvårdu konsultåciju skaits. Ar VCB starpniecîbu 200. gadå ir izdevies atrisinåt vairåk südzîbu. Lai novértétu cilvéktiesîbu aizsardzîbas situåciju un darîtu VCB pieejamåku visiem valsts iedzîvotåjiem, biroja darbinieki regulåri apmekléja daωådus Latvijas novadus. Izmekléjot cilvéktiesîbu pårkåpumus, VCB pårståvjiem ir bijußas tikßanås slégta tipa iestådés. Lai nodroßinåtu to, ka nacionålajå likumdoßanå tiek iestrådåti cilvéktiesîbu standarti un tådéjådi darbå nebütu jåsaskaras ar nepilnîgu tiesisko normu sekåm, VCB pårståvis regulåri piedalås Saeimas Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas sédés, sniedzot komentårus par izskatåmo likumprojektu atbilstîbu cilvéktiesîbu normåm gadå VCB ir iesniedzis trîs pieteikumus LR Satversmes tieså par Latvijas likumu normu neatbilstîbu Satversmei un starptautiskajiem standartiem. Lai panåktu cilvéktiesîbu efektîvåku aizsardzîbu valstî, ir svarîgåk risinåt problémas bütîbu, nevis cînîties ar sekåm, izskatot individuålas südzîbas. Arî 200. gadå VCB ir rîkojis vairåkas apa å galda diskusijas un apspriedes par konkrétiem jautåjumiem, kas izriet no Valsts cilvéktiesîbu birojå sañemtajåm südzîbåm, pieß irot ßiem jautåjumiem plaßåku rezonansi un pievérßot tiem atbildîgo institüciju un sabiedrîbas uzmanîbu. Valsts cilvéktiesîbu biroja darbs nebütu iespéjams bez biroja regulåro sadarbîbas partneru un valsts institüciju atsaucîbas daωådu konceptuålu un individuålu jautåjumu risinåßanå. No sirds gribu pateikties visiem kolé iem par godpråtîgo darbu, ieguldîtajåm pülém un entuziasmu savu pienåkumu veikßanå. Olafs Brüvers, Valsts cilvéktiesîbu biroja direktors

7 7 Civilås un politiskås tiesîbas TIESÈBAS UZ BRÈVÈBU UN PERSONAS NEAIZSKARAMÈBU Latvijas Republikas Satversmes 94. pants Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas 5. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 4. pants ANO Starptautiskå pakta par pilsoñu un politiskajåm tiesîbåm 9. pants Vispåréjs ßo tiesîbu princips nozîmé, ka nevienai personai nedrîkst atñemt brîvîbu, tomér, kå vairåkums cilvéktiesîbu un pamatbrîvîbu, tås nav absolütas vai precîzåk tås var tikt pak autas konkrétiem, likumîgiem ierobeωojumiem. Valsts nedrîkst patva îgi pårkåpt cilvéka tiesîbas, jo cilvéktiesîbu dokumenti strikti nosaka tos gadîjumus, kad ßîs tiesîbas var tikt ierobeωotas. Pieméram, Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas 5. pantå noteikti konkréti gadîjumi, kådos personai var tikt atñemta brîvîba, respektîvi, tå var tikt arestéta un aizturéta. Savukårt LR Satversmes 94. pants nosaka: Nevienam nedrîkst atñemt vai ierobeωot brîvîbu citådi kå saskañå ar likumu. Latvijas Republikå personas tiesîbas uz brîvîbu un personas neaizskaramîbu var tikt ierobeωotas tikai Administratîvo pårkåpumu kodekså, Latvijas Kriminålprocesa kodekså un citos normatîvajos aktos noteiktå kårtîbå. Personai, kas k uvusi par aizturéßanas vai aresta upuri pretéji likumå noteiktajai kårtîbai, ir paredzétas tiesîbas sañemt kompensåciju gadå VCB ir sañémis 9 rakstveida un 9 mutvårdu südzîbas (2000. gadå 59 rakstveida un 203 mutvårdu südzîbas) par personas tiesîbu uz droßîbu, brîvîbu un neaizskaramîbu iespéjamiem pårkåpumiem.. attéls Südzîbu raksturs ir daωåds, taçu joprojåm aktuålåkie jautåjumi ir cilvéku nepamatota aizturéßana, spéka nesamérîga lietoßana no tiesîbsargåjoßo ieståωu darbinieku puses pret aizturéto, kå arî nepamatota droßîbas lîdzek a apcietinåjuma pieméroßana. Apcietinåtås personas A. advokåts VCB ziñoja, ka A. apcietinåjumå tiek turéts nelikumîgi, jo piemérotå droßîbas lîdzek a termiñß ir beidzies. Sazinoties ar Tieslietu ministrijas Tiesu departamentu, kas veica pårbaudi, tika noskaidrots, ka tiesa péc kriminållietas sañemßanas personai A. pieméroto droßîbas lîdzekli apcietinåjumu nav pagarinåjusi. Tikai péc advokåta iniciatîvas tiesas sédé tika izskatîts jautåjums par droßîbas lîdzek a maiñu un apcietinåtajam A. atcéla pieméroto droßîbas lîdzekli apcietinåjumu. Taçu Césu nepilngadîgo audzinåßanas ieståde A. neatbrîvoja, jo nebija sañémusi tiesas lémumu par droßîbas lîdzek a atcelßanu. Péc VCB aktîvas iesaistîßanås ßå jautåjuma risinåßanå Ieslodzîjuma vietu pårvaldes priekßnieks atzina, ka saskañå ar likumu Césu nepilngadîgo audzinåßanas iestådei bija jåatbrîvo persona A., tomér ir jåñem vérå, ka procesa virzîtåjs personas A. lietå bija tiesa, kurai bija jåpaziño audzinåßanas iestådei par tiesas lémumu pagarinåt vai atcelt droßîbas lîdzekli apcietinåjumu. Minétais gadîjums spilgti raksturo tendenci, ka valsts institücijas médz daωådi interpretét likumu, kas var radît cilvéktiesîbu pårkåpumus, it îpaßi tad, ja pats cilvéks precîzi nepårzina savas tiesîbas. Situåcijå, kad ir beidzies apcietinåjuma kå droßîbas lîdzek a pieméroßanas termiñß, apsüdzétå vai tiesåjamå turéßana apcietinåjumå bez tiesneßa motivéta lémuma ir nelikumîga, un ßajå gadîjumå Césu nepilngadîgo audzinåßanas iestådei bija jåatbrîvo persona A. Tiesîbsargåjoßajåm iestådém ir rüpîgi jåievéro tiesîbu normas, lai netiktu pårkåptas personu likumiskås tiesîbas. Kriminålprocesa normas ir cießi saistîtas ar personas pamattiesîbåm, un tås ir jåievéro precîzi gadå VCB sañemti arî vairåki rakstveida iesniegumi par droßîbas apdraudéjumu no garîgi nelîdzsvarotu personu puses. Péc speciålistu domåm, sabiedrîba turpina uzskatît, ka alkoholisms, narkomånija, toksikomånija ir izlaidîba, nevis slimîba. Arî likums nenosaka to, ka alkoholi i, narkomåni un toksikomåni bütu pak auti piespiedu årstéßanai, lîdz ar to netiek Katru ziñojuma apakßnoda u ievada konkréto cilvéktiesîbu jomu reglamentéjoßo Satversmes un starptautisko konvenciju pantu uzskaitîjums, kå arî ßo tiesîbu definîcija.

8 Lai Valsts policijas darbinieki varétu pildît aizturéto un apcietinåto personu apsargåßanu un konvojéßanu, kas ietilpst tås pienåkumos, Valsts policijas iestådés kopumå ir izveidoti 28 îslaicîgås aizturéßanas izolatori, kuros uz laiku lîdz 0 (izñémuma gadîjumos pat lîdz 20) dienåm tiek ievietotas personas, kas aizturétas uz aizdomu pamata par nozieguma izdarîßanu. Èpaßu uzmanîbu îslaicîgås aizturéßanas izolatoriem 200. gadå VCB pievérsa sakarå ar to, ka tika sañemtas südzîbas par antisanitåriem apståk iem izolatoros. VCB pårståvji apmekléja vairåkus izolatorus un norådîja uz paståvoßajåm problémåm gan Valsts policijas priekßniekam, gan Ministru prezidentam, kå arî pilnîbå atbalstîja Valsts policijas lügumu pieß irt valsts budωeta lîdzek us ßîs jomas sakårtoßanai gadå VCB sañéma vienu rakstveida südzîbu un sniedza 33 mutvårdu konsultåcijas par apståk iem îslaicîgås aizturéßanas izolatoros. Rakstveida südzîbå iesniedzéjs norådîja uz necilvécîgiem apståk iem Ventspils policijas izolatorå. VCB darbi 8 adekvåti rea éts uz problémåm un pårkåpumiem. Íådås situåcijås slimo cilvéku tiesîbas nonåk pretstatå sabiedrîbas droßîbas interesém, un oti svarîgi ir ievérot samérîguma principu. Cilvéki nereti ir spiesti dzîvot vienå dzîvoklî ar garîgi slimajiem vai izteikti agresîvajiem tuviniekiem. Íie cilvéki sevi par slimiem neuzskata un no årstéßanås izvairås. VisbieΩåk ßådås situåcijås cieß sievietes, viñas tiek regulåri piekautas, fiziski un garîgi pazemotas, viñu dzîvîba un veselîba ir apdraudéta. Izmantojot ßåda veida südzîbås minétos faktus, VCB jülijå notika apa å galda diskusija Par droßîbas aspektiem saistîbå ar garîgi slimo cilvéku uzturéßanos årpus årstniecîbas un aprüpes iestådém. TIESÈBAS UZ HUMÅNU APIEÍANOS UN PAÍCIEˆAS RESPEKT ÍANU Latvijas Republikas Satversmes 95. pants Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas 3. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 5. pants ANO Starptautiskå pakta par civilajåm un politiskajåm tiesîbåm 0. pants LR Satversmé noteikts, ka spîdzinåßana, citåda cietsirdîga vai cieñu pazemojoßa izturéßanås pret cilvéku ir aizliegta. Íis aizliegums ir absolüts, t.i., ßo tiesîbu pårkåpums nevar tikt attaisnots nekådå gadîjumå. Eiropas Cilvéktiesîbu tiesa savå praksé ir izveidojusi kritériju kopumu, péc kuriem konstaté ßå panta pårkåpumus. Spîdzinåßana, cietsirdîga un cieñu pazemojoßa izturéßanås var tikt vérsta pret cilvéku, ne tikai nodarot viñam fiziskas såpes, bet arî sagådåjot morålas cießanas. DaΩådi ßo tiesîbu aspekti ir noteikti Eiropas Padomes Konvencijå par spîdzinåßanas un necilvécîgas vai pazemojoßas rîcîbas vai soda novérßanu, kuru Latvijas Republika ratificéja 998. gada 0. februårî. Íîs Konvencijas ietvaros ir izveidota Eiropas Padomes Spîdzinåßanas un necilvécîgas vai pazemojoßas rîcîbas vai soda novérßanas konvencijas Komiteja, kuras pårståvji regulåri apmeklé brîvîbas atñemßanas vietas konvenciju ratificéjußajås valstîs. Komitejas uzdevums ir, veicot apmekléjumus, pårbaudît rîcîbu pret personåm, kuråm ir atñemta brîvîba, lai pastiprinåtu, ja nepiecießams, ßådu personu aizsardzîbu pret spîdzinåßanu un pret necilvécîgu vai pazemojoßu rîcîbu vai sodu gadå tika sañemtas 89 rakstveida südzîbas un sniegtas 264 mutvårdu konsultåcijas par personas tiesîbu uz humånu apießanos un cieñas respektéßanu iespéjamiem pårkåpumiem. Salîdzinot ar gadu, südzîbu skaits ir pieaudzis. 2. attéls 200. gadå Latvijas valdîba atcéla konfidencialitåtes statusu ziñojumam, kuru péc Latvijas apmekléjuma 999. gada janvårî sniedza Eiropas Padomes Spîdzinåßanas un necilvécîgas vai pazemojoßas rîcîbas vai soda novérßanas konvencijas Komiteja. Íîs Komitejas pårståvji apmekléja Valsts policijas îslaicîgås aizturéßanas izolatorus un cietumus un konstatéja tajos virkni cilvéka dzîvei nepieñemamu apståk u. Lai gan no Komitejas ziñojuma sastådîßanas lîdz konfidencialitåtes statusa noñemßanai bija pagåjis samérå ilgs laiks un situåcija îslaicîgås aizturéßanas izolatoros tießi ßo divu gadu laikå bija uzlabojusies, ziñojums sabiedrîbå izraisîja ievérojamu rezonansi. Spîdzinåßanas aizlieguma un humånas attieksmes kontekstå VCB lielåko uzmanîbu velta apståk iem slégta tipa iestådés ieslodzîjuma vietås, pansionåtos, psihoneirolo iskajås slimnîcås, jo tießi slégtå vidé visvairåk ir iespéjami ßo tiesîbu pårkåpumi. Valsts policijas ieståωu îslaicîgås aizturéßanas izolatori

9 9 nieki jau iepriekß bija apmekléjußi Ventspils izolatoru un secinåjußi, ka tajå ir oti slikti sanitårie apståk i. Sañemto südzîbu VCB nosütîja Ventspils pilsétas prokuratürai pårbaudei, kura konstatéja vairåkus trükumus kamerås ir tikai elektroniskais apgaismojums, dienas gaisma kamerås ieplüst minimåli, tikai caur koridora starpsienå iebüvéto lodziñu. Lîdz ar to kameras ir nepietiekami nodroßinåtas ar apgaismojumu, lai persona ar normålu redzi varétu lasît, kamerås nav iekårtota vieta édienreizém, izolatorå nav dußas telpu. Pårbaudé konstatéja Nolikuma par aizturéto, apcietinåto un notiesåto personu uzturéßanås apståk iem îslaicîgås aizturéßanas izolatoros pårkåpumus un par to tika informéts Valsts policijas priekßnieks. Jåsecina, ka 200. gadå îslaicîgås aizturéßanas izolatoru un vispår policijas éku sakårtoßanå ir vérojami nelieli uzlabojumi: ekspluatåcijå tika nodots jauns Dobeles policijas izolators, jo gadå, veicot pårbaudi, prokuratüra atzina, ka Dobeles rajona policijas pårvaldes izolatorå esoßajos apståk os nav pie aujama aizturéto ievietoßana gadå tika veikti pasåkumi (pabeigts atklåtais konkurss par tiesîbåm izstrådåt projektu) Liepåjas pilsétas un rajona policijas pårvaldes ékas büvniecîbai. Jåatzîmé, ka kritiskå ståvoklî ir ne tikai îslaicîgås aizturéßanas izolatori, bet arî policijas ékas, pieméram Liepåjå un Ventspilî. VCB noskaidroja, ka Ventspils pilsétas un rajona policijas pårvaldes administratîvå kompleksa büvniecîbai pieß irti lîdzek i gadam gadå tika nodota ekspluatåcijå Rîgas rajona policijas pårvaldes administratîvå éka. Valsts policija informéja, ka pilsétu un rajona policijas pårvalωu priekßniekiem ir dots rîkojums îslaicîgås aizturéßanas izolatoros sistemåtiski veikt dezinfekciju un uzturét pienåcîgå lîmenî sanitåros apståk us, kå arî savlaicîgi veikt kosmétisko remontu un iespéju robeωås novérst tos trükumus, kuru likvidéßanai nav nepiecießams ieguldît bütiskus naudas lîdzek us. Apmekléjot izolatorus, VCB konstatéja, ka vairåkus trükumus ir iespéjams novérst arî ar nelielu naudas vai cilvékresursu ieguldîjumu. Ieslodzîjuma vietas Par noziegumiem, kuriem ir smagas sekas, persona visbieωåk tiek sodîta ar brîvîbas atñemßanu. Lai gan indivîdam ir atñemta brîvîba un tådéjådi ierobeωotas atseviß as pamattiesîbas, pieméram, tiesîbas uz privåto dzîvi un tiesîbas uz pårvietoßanås brîvîbu, tomér viñß, kå ikviens no mums, ir tiesîgs prasît påréjo pamattiesîbu un pamatbrîvîbu ievéroßanu. Par iespéjamiem tiesîbu uz humånu apießanos un paßcieñas respektéßanu ieslodzîjuma vietås pårkåpumiem 200. gadå VCB ir sañemtas 59 südzîbas, no tåm 8 atrisinåtas, 59 izbeigtas ar ieteikumu un sniegtas 59 mutvårdu konsultåcijas. VCB darbinieki 200.gadå apmekléja Daugavpils, Valmieras, Liepåjas cietumu un Centrålcietumu. Ieslodzîjuma vietås tika izmeklétas konkrétas südzîbas, kå arî izvértéti apståk i cietumos vispår. Südzîbu, kas sañemts no ieslodzîjuma vietåm, raksturs ir daωåds par nepiecießamås medicîniskås palîdzîbas nesniegßanu, par cietuma darbinieku neiecietîgo attieksmi pret ieslodzîtajiem, nepamatotu disciplinårsodîßanu, aizliegumu sañemt pienesumus utt. 3. attéls Sañemot südzîbas, kurås skarti medicîniska rakstura jautåjumi, VCB lietas materiålus nosüta Ieslodzîjuma vietu pårvaldes Medicînas dienestam, lai lietu varétu objektîvi izvértét no medi u profesionålå viedok a un tiktu uzklausîtas abas konfliktå iesaistîtås puses. Pårsvarå südzîbas sañemtas no personåm, kuras ir inficétas ar HIV vîrusu un uzskata, ka netiek pienåcîgi årstétas. HIV inficéto personu veselîbas uzraudzîba ieslodzîjuma vietås notiek saskañå ar Latvijas Infektolo ijas centra speciålistu norådîjumiem. Inficétajiem ir tiesîbas sañemt zåles un veikt papildu izmekléßanu atbilstoßi veselîbas ståvoklim. Jåatzîmé, ka lîdz ßim VCB sadarbîba ar Ieslodzîjuma vietu pårvaldes Medicînas dienestu ir bijusi veiksmîga. Ja VCB pårbaudés tika konstatéta neizdarîba no cietuma medi u puses, Medicînas dienesta speciålisti to operatîvi novérsa gadå ieslodzîto vidü krasi paaugstinåjås narkotisko vielu lietotåju, kå arî ar HIV/AIDS inficéto personu skaits. Péc Ieslodzîjuma vietu pårvaldes datiem, 997. gadå starp tiem, kuri nonåk cietumå, tikai viens cilvéks bija inficéjies ar HIV/AIDS, gadå 290 cilvéki, bet 200. gadå 537 cilvéki. 4. attéls

10 0 Tas liecina, ka HIV inficétie nonåk cietumå jau kå vîrusa nésåtåji, lîdz ar to ßî probléma nav tikai ieslodzîjuma vietu probléma, bet gan visas valsts probléma gadå VCB sañéma südzîbas no ieslodzîtajiem par to, ka cietuma administråcija neizsniedz nepiecießamås higiénas preces tiem apcietinåtajiem, kuriem nav tuvinieku un tåtad nav nekådu citu iespéju tås sañemt. VCB noskaidroja, ka ieslodzîjuma vietåm ßai bütiskajai un elementårai cilvéka vajadzîbai higiénas piederumu iegådei lîdzek i nav pieß irti, rezultåtå izveidojas situåcija, kurå tiek pårkåpts humånas attieksmes princips pret ieslodzîtajiem. Ieslodzîtajiem izsniedzamo personîgås higiénas lîdzek u méneßa norma ir atkarîga no konkrétå cietuma finansiålå un materiålå ståvok a. Ieslodzîjuma vietu pårvalde informéja VCB, ka ir izstrådåtas materiålå nodroßinåjuma normas, kuras apstiprinås Ministru kabinets. VCB cer, ka ßo normu ievießana atrisinås problému. VCB 200. gadå vairåkkårt sañéma informåciju par fizisku un psihisku vardarbîbu ieslodzîjuma vietås gan starp ieslodzîtajiem, gan arî vardarbîbu pret ieslodzîtajiem no apsargu puses. Cietums ir slégta vide, kur ieslodzîtajiem bieωi vien ir objektîvs pamats baidîties dot liecîbu par to, kurß no ieslodzîto vidus un kåpéc ir kådu fiziski ietekméjis vai arî veicis citas darbîbas, kas aizskar personas godu un cieñu. VCB Ieslodzîjuma vietu pårvaldei norådîja, ka ir jåveic visi nepiecießamie pasåkumi, lai personai, kurai piemérots droßîbas lîdzeklis apcietinåjums, ieslodzîjuma vietå tiktu garantéta droßîba gada novembrî VCB sañéma informåciju, ka Centrålcietumå tiek apdraudéta apcietinåtå D. dzîvîba, veselîba un droßîba. Ieslodzîjuma vietå viñam bija nodarîti miesas bojåjumi un izteikti draudi dzîvîbai. VCB nekavéjoties lüdza procesa virzîtåjam at auju tikties ar ßo personu, lai noskaidrotu konkrétus faktus par iespéjamiem cilvéktiesîbu pårkåpumiem un apcietinåtå dzîvîbas apdraudéjumu Centrålcietumå. Uzklausot un izvértéjot apcietinåtå, cietuma darbinieku un tiesîbsargåjoßo institüciju sniegto informåciju, VCB guva pårliecîbu, ka D. droßîba Centrålcietumå ir apdraudéta. VCB nosütîja véstuli kriminållietas procesa virzîtåjam un Ieslodzîjuma vietu pårvaldes priekßniekam ar lügumu novérst iespéjamos apdraudéjumus apcietinåtå dzîvîbai un veselîbai Centrålcietumå. Apcietinåtais tika pårvietots uz citu brîvîbas atñemßanas vietu, par fiziskås ietekméßanas faktiem notiek pårbaude, tås rezultåti vél nav zinåmi. Ieslodzîjuma vietu pårvalde VCB ir sniegusi informåciju, ka 200. gadå re istréti piekaußanas fakti: ieslodzîto starpå 20 gadîjumi (2000. gadå 28 gadîjumi), ieslodzîto un cietuma darbinieku starpå gadîjums (2000. gadå gadîjums), miesas bojåjumu nodarîßana bez vainîgo atklåßanas 2 gadîjumi (2000. gadå 3 gadîjumi). 5. attéls Izskatot südzîbas un tiekoties ar ieslodzîtajiem brîvîbas atñemßanas vietås, VCB konstatéja, ka konflikts starp ieslodzîto un cietuma darbinieku nereti rodas tåpéc, ka cietuma darbinieki neiecietîgi izturas pret ieslodzîtajiem, it îpaßi gadîjumos, kad cietuma darbinieks prasa veikt darbîbas, kas normatîvajos aktos nav paredzétas (pieméram, turét rokas aiz muguras) gadå aktuålas bija südzîbas par pårtikas pienesumu aizliegumu ieslodzîtajiem. Ieslodzîtie un apcietinåtie uzskatîja, ka ar ßo aizliegumu tiek ierobeωotas viñu tiesîbas uz pårtiku, veselîbu un medicîniskås palîdzîbas minimumu, jo valsts nodroßinåjums ßajå jomå ir nepietiekams. Savukårt ne ANO, ne arî Eiropas Padomes apstiprinåtie ieslodzîto uzturéßanas minimålie pamatnoteikumi nenosaka pienesumu un sütîjumu kårtîbu, kå arî neparedz priekßmetus, kurus ieslodzîtajiem bütu tiesîbas sañemt. Tådéjådi valsts ir tiesîga ßo kårtîbu un ierobeωojumus noteikt péc saviem ieskatiem. Latvijå lîdz ar ßo aizliegumu tika sasniegts arî galvenais aizlieguma mér is mazinåjås narkotiku ieneßanas un lietoßanas gadîjumi, jo, péc Ieslodzîjuma vietu pårvaldes datiem, 200. gada pirmajå pusgadå brîvîbas atñemßanas iestådés tika izñemti 252,34 g narkotisko vielu, otrajå pusgadå 7,87 g narkotisko vielu. Salîdzinot ar gadu, samazinåjås narkotisko vielu ieplüßana brîvîbas atñemßanas iestådés gadå izñemti 83,73 g narkotisko vielu, bet 200. gadå 424,2 g.

11 izmekléßana nav bijusi objektîva, VCB savu iespéju robeωås iepazîstas ar izmekléßanas materiåliem un lietas niansém un pårbaudes veicéjam noråda uz pie autajåm nepilnîbåm. 6. attéls Latvijå joprojåm liela probléma ir atkårtoti izdarîtie noziegumi, un ir jåsecina, ka sociålås rehabilitåcijas programmas notiesåtajåm personåm tiek realizétas, tikai pateicoties årvalstu nevalstiskajåm organizåcijåm, valsts lîdzek i ßîm programmåm netiek pieß irti. Lai sekmétu nodarbinåtîbas lîmeña palielinåßanos brîvîbas atñemßanas iestådés, 200. gadå Ieslodzîjuma vietu pårvalde kopå ar ieståωu administråciju ir veikusi lielu darbu likumdoßanas sakårtoßanas jomå. Ir izstrådåti un iesniegti Tieslietu ministrijå vairåki tiesîbu akti gada decembrî pieñemti grozîjumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa 55. pantå, izslédzot normu par 25% atskaitîßanu no notiesåto izpe ñas. Tas ieinteresés notiesåtos iesaistîties darbå un novérsîs netaisnîbu attiecîbå uz strådåjoßiem notiesåtajiem. Südzîbas par policiju VCB regulåri sañem südzîbas par policijas darbiniekiem saistîbå ar nehumånu apießanos un cieñas nerespektéßanu gadå par Valsts policiju sañemtas 4 rakstveida un 62 mutvårdu südzîbas, par Paßvaldîbas policiju piecas rakstveida un 29 mutvårdu, par Ce u policiju viena rakstveida un 3 mutvårdu südzîba. VCB persona A. ziñoja, ka policija sastådîjusi administratîvo protokolu par to, ka viñß atradies sabiedriskå vietå alkohola reibumå un ar savu uzvedîbu traucéjis påréjos sabiedriskå pasåkuma dalîbniekus. Liecinieki un A. to noliedza un pieprasîja, lai tiktu veikta ekspertîze. Policijas darbinieki atteicås to darît, un persona tika administratîvi sodîta. Veicot pårbaudi par südzîbu, Personålsaståva inspekcija ñéma vérå attiecîgås policijas pårvaldes darbinieku sniegtos paskaidrojumus. VCB ieteica personai A. vérsties Iekßlietu ministrijas Galvenajå inspekcijå. Par administratîvås tiesas lémumu VCB rekomendéja A. vérsties pie prokurora, kuram ir tiesîbas pårsüdzét ßåda veida lémumus, un lîdz ar to südzîba bütîbå tika atrisinåta. VCB nåkas arî konstatét, ka südzîbas par policijas darbu nereti médz büt nepatiesas vai arî südzîbå minétie fakti ir pårspîléti. Psihoneirolo iskås slimnîcas Sociålais aprüpes centrs ir institücija, kurå atrodas cilvéki, kam nepiecießama aprüpe un kas nevar ßo aprüpi sañemt årpus aprüpes iestådes. Aprüpes centros dzîvojoßie ir pak auti iekßéjås kårtîbas noteikumiem un lielå mérå atkarîgi no personåla labvélîbas un profesionålås sagatavotîbas gadå VCB sañéma vairåkas südzîbas no psihoneirolo isko pansionåtu iemîtniekiem par nelikumîgu ievietoßanu pansionåtå, pårvietoßanu no viena pansionåta uz citu, pansionåta iemîtnieku turéßanu telpås bez logiem, kå arî citiem iespéjamiem cilvéktiesîbu pårkåpumiem. 7. attéls Íåda veida südzîbas VCB parasti lüdz izmeklét Valsts policijas Personålsaståva inspekcijai. Taçu, ja, sañemot atbildi, rodas aizdomas, ka 8. attéls

12 2 Apmekléjot visus südzîbås minétos pansionåtus, neviens no aprakstîtajiem notikumiem vai apståk iem neapstiprinåjås, tomér VCB ir gandarîts, ka pansionåtos dzîvojoßie cilvéki ir k uvußi informétåki par savåm tiesîbåm un pievérß to nodroßinåßanai pastiprinåtu uzmanîbu gadå Labklåjîbas ministrijas Sociålås palîdzîbas fonds izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija veidot sabiedrîbai un ieinteresétajåm personåm pieñemamu filozofiju par personu ar garîga rakstura traucéjumiem integråciju sabiedrîbå, kå arî garantét ßiem cilvékiem tiesîbu nodroßinåjumu un droßîbu. Darba grupas saståvå bija iek auti Sociålås palîdzîbas fonda darbinieki, sociålås aprüpes un pårraugoßo institüciju pårståvji, kå arî divi VCB juristi. Darba grupa apzinåja, kådi normatîvie akti regulé sociålås aprüpes institücijås dzîvojoßo klientu droßîbas un uzraudzîbas jautåjumus; noteica klientu grupas, kuras ir pak autas îpaßam riskam no droßîbas apsvérumu viedok a; atseviß i katrai riska grupai izstrådåja straté iju riska faktoru mazinåßanai, priekßlikumus nepiecießamajåm izmaiñåm normatîvajos aktos, lai tajos tiktu reglamentéti klientu droßîbas un uzraudzîbas jautåjumi. Darba grupas vértéjumi un priekßlikumi tika nosütîti Labklåjîbas ministrijai, lüdzot izvértét tos un rast iespéju iestrådåt ßos priekßlikumus normatîvajos aktos. Valsts cilvéktiesîbu birojs ir gandarîts par iespéju strådåt Sociålås palîdzîbas fonda darba grupå un aktîvi ieståjas par to, ka garîgi slimu cilvéku problémåm ir jåpievérß lielåka valsts institüciju uzmanîba un jåsakårto likumdoßana, lai nodroßinåtu sociålås aprüpes centros dzîvojoßo cilvéku tiesîbu ievéroßanu. TIESÈBAS UZ TAISNÈGU, ATKLÅTU UN SAVLAICÈGU TIESU Latvijas Republikas Satversmes 92. pants Eiropas cilvéktiesîbu konvencijas 6. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 0.,. pants ANO Starptautiskå pakta par civilajåm un politiskajåm tiesîbåm 4., 5. pants Ikviens var aizståvét savas tiesîbas un likumiskås intereses taisnîgå tieså. Íîs tiesîbas ietver daωådus aspektus tiesas taisnîguma, atklåtuma, neatkarîbas, savlaicîguma, objektivitåtes un likumîbas principus, tiesas sprieduma publiskoßanu, nevainîguma prezumpciju un citas garantijas tiesas proceså iesaistîtajåm pusém. Ikviens uzskatåms par nevainîgu, iekams viña vaina nav atzîta saskañå ar likumu. Valstij jåraugås, lai nevainîguma prezumpcija tiktu ievérota gan tiesîbsargåjoßo ieståωu darbîbås, gan plaßsaziñas lîdzek os un sabiedrîbas aktivitåtés. Nepamatota tiesîbu aizskåruma gadîjumå ikvienam ir tiesîbas uz atbilstîgu atlîdzinåjumu. Ikvienam ir tiesîbas uz advokåta palîdzîbu. Valstij ir jånodroßina bezmaksas advokåts mazaizsargåtajåm sabiedrîbas grupåm un jåveic visi iespéjamie pasåkumi, lai maznodroßinåtas personas varétu pilnîbå realizét savas tiesîbas uz taisnîgu tiesu. Tiesîbu uz taisnîgu tiesu nodroßinåjums ir oti bütisks, jo tas ietekmé iespéjas aizsargåt personas påréjås tiesîbas. Par tiesisku un demokråtisku var saukt tikai tådu valsti, kurå personas var pa auties uz tiesîbsargåjoßo ieståωu likumîgu, objektîvu un operatîvu darbîbu. Ar katru gadu VCB pieaug südzîbu skaits, kas iesniegtas par cilvéka tiesîbu uz taisnîgu, atklåtu un savlaicîgu tiesu pårkåpumiem gadå VCB sañéma 57 südzîbas (62 rakstveida, 95 mutvårdu) par ßo tému, bet gadå jau 324 südzîbas (94 rakstveida, 230 mutvårdu) un 200. gadå 263 südzîbas (24 rakstveida, 39 mutvårdu). Salîdzinot ar gadu, 200. gadå îpaßi ir palielinåjies rakstveida südzîbu skaits. 9. attéls Kaut arî VCB savas darbîbas laikå par iespéjamiem cilvéktiesîbu pårkåpumiem ir vairåkkårt norådîjis valdîbai un atbildîgajåm amatpersonåm, tomér joprojåm tiek sañemtas südzîbas no apcietinåjumå esoßåm personåm par ilgu gaidîßanu uz tiesu. Ilgå gaidîßana uz tiesu ir rupjß cilvéktiesîbu pårkåpums, îpaßi attiecîbå uz nepilngadîgåm personåm. Turklåt, ja nesamérîgi ilgajå apcietinåjuma periodå procesa virzîtåjs ne auj satikties ar tuviniekiem, tiek pårkåptas arî citas tiesîbas, pieméram, tiesîbas uz privåto dzîvi. ANO Minimålie standartnoteikumi par apießanos ar ieslodzîtajiem uzsver, ka nenotiesåti ieslodzîtie tiek uzskatîti par nevainîgiem, un pret viñiem jåizturas kå pret tådiem (Noteikumu 84.i.i. punkts) un tiem ir jåsniedz visas sapråtîgås iespéjas sazinåties ar imeni un draugiem, kå arî tikties ar viñiem, ko var ierobeωot vienîgi tiesvedîbas un ieslodzîjuma vietas droßîbas un

13 3 kårtîbas interesés (Noteikumu 92.punkts). Arî Eiropas cietumu noteikumu 43..punkts nosaka, ka ieslodzîtajiem jå auj uzturét kontaktus ar savåm imeném. Tå kå Latvijå apcietinåtie izmekléßanas cietumos pavada vairåkus gadus tikai nesakårtotås tiesu sistémas dé, aizliegums tikties ar tuviniekiem ir vértéjams kå cilvéktiesîbu pårkåpums. VCB rekomendé tiesîbsargåjoßåm institücijåm rüpîgi izvértét ßåda veida aizliegumus, jo no cilvéktiesîbu viedok a ir nepie aujami nesamérîgi ilgu laiku aizliegt apcietinåtajam tikties ar viña imeni. Ja kontaktu ar tuviniekiem ierobeωoßana ir nepiecießama bütisku apsvérumu dé, ik pa laikam ßis aizliegums ir jåpårskata un jåizvérté. VCB 200. gadå ir izdevies atrisinåt vairåkas ßåda veida südzîbas un novérst iespéjamo cilvéktiesîbu pårkåpumu. Lielåkå da a no südzîbåm par taisnîgu tiesu ir sañemta no personåm, kuras nav apmierinåtas ar tiesas spriedumu vai lémumu, vai arî ar to, ka tiesa nav ievérojusi procesuålås normas. Saskañå ar likuma Par Valsts cilvéktiesîbu biroju 6. pantu VCB neizskata südzîbu, ja par tajå norådîto cilvéktiesîbu pårkåpumu jau ir ståjies spékå tiesas spriedums, tåpéc südzîbu iesniedzéjiem VCB izskaidro spriedumu pårsüdzéßanas kårtîbu un indivîda iespéjas panåkt veiksmîgu risinåjumu likumå paredzétajå kårtîbå. TICÈBAS BRÈVÈBA Latvijas Republikas Satversmes 99. pants Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas 9. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 8. pants ANO Starptautiskå pakta par civilajåm un politiskajåm tiesîbåm 8. pants ANO Deklaråcijas par jebkuras neiecietîbas un diskriminåcijas, kas balstås uz reli iju vai pårliecîbu, izskaußanu. pants Reli isko organizåciju likums Tiesîbas uz domas, apziñas un reli iskås pårliecîbas brîvîbu ietver arî brîvîbu mainît savu reli isko pårliecîbu vai ticîbu un nodoties savai reli ijai vai ticîbai kå vienatné, tå kopå ar citiem, piekopjot kultu, izpildot reli iskas vai rituålas ceremonijas un sludinot måcîbu. Nozîmîgåkais normatîvais akts, kas regulé tiesîbas uz reli iskås pårliecîbas brîvîbu nacionålå lîmenî, ir Reli isko organizåciju likums. Íå likuma mér is ir garantét Latvijas iedzîvotåjiem tiesîbas uz reli ijas brîvîbu, kas ietver tiesîbas brîvi noteikt savu attieksmi pret reli iju, individuåli vai kopå ar citiem pievérsties kådai reli ijai vai nepievérsties nevienai no tåm, brîvi mainît savu reli isko vai citu pårliecîbu, ievérojot spékå esoßos likumdoßanas aktus. Tådéjådi valstij jånodroßina ßå likuma mér a sasniegßanu, garantéjot ikvienam Latvijas iedzîvotåjam tiesîbas uz reli ijas brîvîbu gadå VCB ir sañémis piecas rakstveida südzîbas par iespéjami nelikumîgiem ticîbas brîvîbas ierobeωojumiem. Divas südzîbas ir atrisinåtas, viena izbeigta ar ieteikumu, viena atteikta kå nepamatota. VCB ir sniedzis atzinumus reli iskåm grupåm, kas Valsts cilvéktiesîbu birojam ir izteikußas kritiku par kårtîbu, kådå to darbîbu regulé Reli isko organizåciju likums, pieméram, pieprasot tåm ik gadu veikt pårre istråciju. Vairåkas südzîbas ir par atteikumiem re istrét reli iskas organizåcijas vai arî par atteikumiem izsniegt licences reli isku darbîbu veikßanai. Pédéjos gados VCB vairåkkårt ir informéjis atbildîgås amatpersonas un Valsts prezidentes kanceleju par alternatîvå dienesta izveidoßanas nepiecießamîbu Latvijå. 200.gadå beidzot tika izstrådåts Alternatîvå dienesta likuma projekts un no tå izrietoßie grozîjumi citos likumos, kas garanté tiesîbas atteikties no militårå dienesta reli iskås pårliecîbas dé. Ir plånots, ka VCB pårståvis tiks iek auts komisijå, kas, likumam ståjoties spékå, izvértés iesniegumus no personåm, kuras izvélésies alternatîvo dienestu. Piederîba reli iskai grupai Latvijå var büt arî par pamatu tiesîbu ierobeωoßanai jeb diskriminåcijai. VCB redzeslokå nonåca gadîjums, kad tiesa laulîbas ß irßanas lietå, lemjot par bérna turpmåko dzîvesvietu, noteica to pie téva un viña vecåkiem, pamatojoties tikai uz bérna måtes piederîbu netradicionålai konfesijai un reli isko rituålu praktizéßanu. Íî lieta ir saistîta ar vairåkiem bütiskiem cilvéktiesîbu aspektiem privåtås un imenes dzîves neaizskaramîbu, reli ijas brîvîbu, kå arî ar bérna tiesîbu un intereßu nodroßinåßanu. Valsts var ierobeωot cilvéktiesîbas tikai noteiktå kårtîbå un apjomå, paredzot to likumå, ja ßådi ierobeωojumi ir nepiecießami demokråtiskå sabiedrîbå, lai aizståvétu valsts un sabiedrisko droßîbu, nepie autu nekårtîbas vai noziegumus, aizsargåtu cilvéku veselîbu vai moråli, respektétu citu cilvéku tiesîbas un brîvîbas. IerobeΩojumam ir jåbüt samérîgam ar sasniedzamo mér i. Minétajå gadîjumå kå likumîgs mér is bérna dzîvesvietas noteikßanai pie téva tika minétas bérna intereses, jo viña måtes reli iskå piederîba un ar to saistîtås darbîbas tika uzskatîtas par kaitéjoßåm bérnam. Lîdzîgå lietå, kur bérnu dzîvesvieta péc ß irßanås tika noteikta pie téva, jo måte piederéja Jehovas liecinieku draudzei, un måtei tika ierobeωotas tiesîbas uz imenes dzîvi, kå likumîgo mér i minot bérnu veselîbas un tiesîbu aizsardzîbu, Eiropas Cilvéktiesîbu tiesa uzskatîja, ka atß irîga attieksme pret måti, balstoties tikai uz viñas reli isko piederîbu, nav pie aujama (Eiropas Cilvéktiesîbu tiesas spriedums Hoffmann lietå, ). Tåpat tiesa nesaskatîja samérîbu starp mér i un lietotajiem lîdzek iem un uzskatîja, ka diskriminåcija uz reli iskås piederîbas pamata nav proporcionåla bérna tiesîbu ievéroßanai, jo nav saskatåms reåls bérna vai viña attîstîbas apdraudéjums.

14 4 Arî VCB uzskata, ka ßådås lietås objektîvi ir jåizvérté visi apståk i, raugoties no bérna intereßu viedok a. Bérna tiesîbu un labvélîgas attîstîbas kontekstå oti bütiska ir måtes klåtbütne, un, tå kå bérnu ar måti faktiski vieno kopîga imenes dzîve, iemeslam, lai tajå iejauktos vai to ierobeωotu, ir jåbüt bütiskam un balstîtam uz reåliem faktiem par bérna apdraudéjumu. Taçu nekådå gadîjumå nedrîkst liegt måtei un bérnam baudît imenes dzîvi måtes reli iskås piederîbas vai mantiskå ståvok a dé. Satversmes 9. pants nosaka: Visi cilvéki Latvijå ir vienlîdzîgi likuma un tiesas priekßå. Cilvéka tiesîbas tiek îstenotas bez jebkådas diskriminåcijas. Reli iskå piederîba vai personas materiålais ståvoklis nevar büt iemesls imenes dzîves ierobeωojumam. Satversmé paredzétais reli ijas brîvîbas princips attiecas kå uz tradicionålajåm, tå netradicionålajåm konfesijåm, un tikai piederîba pie tås vai citas konfesijas nevar büt par pamatu måtes un bérna imenes dzîves ierobeωoßanai. Péc VCB rîcîbå esoßås informåcijas, minétajå gadîjumå nebija saskatåma samérîba starp tiesîbu ierobeωojumu, atñemot måtei un bérnam tiesîbas dzîvot kopå, un ar ßo ierobeωojumu sasniedzamo mér i, lîdz ar to tika nepamatoti ierobeωotas måtes tiesîbas uz imenes dzîvi viñas reli iskås piederîbas dé. IZTEIKSMES UN VÅRDA BRÈVÈBA Latvijas Republikas Satversmes 9. pants Eiropas cilvéktiesîbu konvencijas 0. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 9. pants ANO Starptautiskå pakta par civilajåm un politiskajåm tiesîbåm 9. pants Eiropas Cilvéktiesîbu Konvencijas 0. pants pasludina, ka ikvienam ir tiesîbas brîvi paust savus uzskatus. Íîs tiesîbas ietver uzskatu brîvîbu un tiesîbas netraucéti sañemt un izplatît informåciju un idejas bez iejaukßanås no sabiedrisko institüciju puses un neatkarîgi no valstu robeωåm. Íîs tiesîbas nosaka arî LR Satversmes 00. pants, un tas ir pamats ikviena cilvéka brîvîbai paust savus uzskatus, nebaidoties no ierobeωoßanas, sodîßanas vai vajåßanas. Konvencijå un Satversmé garantétås cilvéktiesîbas tomér nav absolütas un nenozîmé visat autîbu izteikumos. Valsts ßîs tiesîbas noteiktå kårtîbå un apjomå var ierobeωot, jo vairåk tådé, ka to îstenoßana ir saistîta ar noteiktiem pienåkumiem un atbildîbu. Fundamentålåkå Eiropas Cilvéktiesîbu tiesas atziña, izsprieωot lietas par vårda brîvîbu, ir vårda brîvîba ir viens no demokråtiskas sabiedrîbas pamatelementiem, tå ir oti tålejoßa un tås ierobeωoßana iespéjama tikai galéjos izñémuma gadîjumos. Bütiski, ka tå attiecinåma ne tikai uz informåciju vai idejåm, kas tiek uztvertas labvélîgi vai neitråli un nav apvainojoßas, bet arî uz tåm, kas apvaino, ßoké vai uztrauc. Vienlaikus ir svarîgi apzinåties, ka izteiksmes un vårda brîvîbas realizéßana nedrîkst ierobeωot citas cilvéku tiesîbas un brîvîbas, pieméram, tiesîbas uz privåto dzîvi, personas neaizskaramîbu, kå arî nedrîkst skart daωådus diskriminåcijas aspektus gadå VCB ir sañémis divas rakstveida südzîbas par tiesîbu brîvi paust savus uzskatus ierobeωojumiem, par ßo tému ir sniegtas 36 mutvårdu konsultåcijas, savukårt par tiesîbu brîvi sañemt informåciju un izplatît to ierobeωojumiem VCB ir sniedzis vairåkus atzinumus, izvértéjot ßo tiesîbu pårkåpumu nianses un pie aujamos ierobeωojumus sabiedrîbas interesés. 0. attéls 200.gadå aktuålåkas k uva südzîbas par goda un cieñas aizskarßanu plaßsaziñas lîdzek os (2 rakstveida un 23 mutvårdu südzîbas). Tås attiecås gan uz vårda un preses brîvîbu, no vienas puses, gan uz privåtås dzîves un personas neaizskaramîbu, no otras puses. Ûurnålistu izteiksmes un vårda brîvîbas realizéßana nedrîkst aizskart citu cilvéku tiesîbas un brîvîbas, pieméram, personas privåtås dzîves neaizskaramîbu, vai arî pårkåpt nevainîguma prezumpciju, pasludinot personu par vainîgu bez notiesåjoßa tiesas sprieduma. Neviena privåtpersona nav tiesîga norådît presei, par ko tießi un kådå veidå tai bütu jåraksta, tomér jebkura plaßsaziñas lîdzek a interesés ir atspogu ot objektîvu un vispusîgu informåciju. Nepatiesu ziñu publicéßana par personu, ja tås ir negatîvas un aizskar personas godu un cieñu, ir personas neaizskaramîbas un privåtås dzîves pårkåpums. Taçu, ja ßîs ziñas vaino personu noziedzîgås vai prettiesiskås darbîbås, pirms to ir atzinusi tiesa, var runåt par tiesîbu uz taisnîgu tiesu, konkréti, nevainîguma prezumpcijas pårkåpumu. Íîs tiesîbas ir paredzétas gan Satversmé, gan starptautiskajos cilvéktiesîbu dokumentos. Gada otrajå pusé asas sabiedrîbas diskusijas izraisîja apgåda Vieda izsludinåtais konkurss Latviju bez homoseksuålisma. VCB, atzîstot ikviena indivîda tiesîbas uz personisko viedokli par homoseksuålismu un abstrahéjoties no emocijåm, izteica savu komentåru, vérßot uzmanîbu uz vairåkiem tiesiskiem aspektiem. Oberßliks pret Austriju, Eiropas Cilvéktiesîbu tiesas spriedums, #2

15 5 Izteiksmes brîvîba un tås robeωas Katrai personai piemît vårda un izteiksmes brîvîba, kas ietver tiesîbas pieturéties pie saviem uzskatiem un brîvi tos paust, kå arî tiesîbas netraucéti sañemt un izplatît informåciju un idejas. Rîkojot konkursus, kuros sabiedrîbai tiek dota iespéja diskutét par aktuåliem tematiem, persona izmanto uzskatu paußanas brîvîbu. Ío brîvîbu izmanto arî cilvéki, kas piedalås konkursos un izsaka savas domas, kuras citos var izraisît saßutumu vai neizpratni. Tå kå vårda brîvîba ir viens no demokråtiskas sabiedrîbas stürakmeñiem, Valsts cilvéktiesîbu birojs atbalsta diskusiju veidoßanos starp atß irîgu viedok u paudéjiem plaßsaziñas lîdzek os. Lai arî Viedas rîkotå konkursa par (precîzåk bütu lietot vårdu pret ) homoseksuålismu tematika bija vienpuséja un tendencioza un faktiski åva piedalîties konkurså tikai tåm personåm, kas pret homoseksuålismu izturas nosodoßi, konkursa rîkoßanu nevar uzskatît par cilvéktiesîbu pårkåpumu vai sodåmu rîcîbu. Tomér jåatzîmé, ka konkursa apakßtematu paraugi, pieméram, asociéjot homoseksuålismu ar såtanismu vai jebkuras civilizåcijas de eneråcijas pazîmi, var sekmét neiecietîbas un ksenofobijas izplatîbu Latvijå. Gadîjumå, ja lielåkå sabiedrîbas da a k üst neiecietîga pret kådu personu grupu, var tikt apdraudétas mazåkås grupas pårståvju cilvéktiesîbas (pieméram, cilvéku tiesîbas uz droßîbu). Ir jåpatur pråtå, ka Viedas izsludinåtå konkursa mér is bija gråmatas izdoßana, kurå apkopoti, péc izdevéju domåm, labåkie darbi. VCB uzskata, ka, pieméram, A. Gardas 200. gada 7. novembra rakstå portåla Delfi Versijåm, kurå homoseksuålisti nosaukti par izdzimteñiem vai de eneråtiem, pårkåptas vårda brîvîbas un jo seviß i étikas normu robeωas. Privåtås dzîves neaizskaramîba Privåtås dzîves (privacy) saturu, saskañå ar Eiropas Cilvéktiesîbu tiesas praksi, veido personas identitåte, fiziskå vai garîgå integritåte, sava dzîves telpa, seksuålås darbîbas un sociålås attiecîbas. Personas seksuålå orientåcija ir personas privåtås dzîves starptautiski atzîta saståvda a. Viens no starptautiski atzîtiem apståk iem, kura dé persona nevar tikt diskriminéta savu tiesîbu realizåcijå, ir tås seksuålå orientåcija. Arî Latvija ir uzñémusies saistîbas ßajå jomå, ko nedrîkst ignorét, un lîdz ar to valsts nedrîkst izoléties un ieviest savus standartus. Neiedzi inoties medicîniskajos aspektos, jånoråda, ka Pasaules veselîbas organizåcija 99. gadå ir atzinusi, ka homoseksuålisms nav psihiska slimîba, un ßajå jautåjumå Latvijai nebütu jåizdara savi atklåjumi. Tas nenozîmé, ka valstij ir jåpopularizé homoseksuålisms sabiedrîbå vai jåievieß papildu garantijas homoseksuåli orientétiem cilvékiem, taçu valstij ir jårespekté katras personas privåtå dzîve un jåveicina tolerance sabiedrîbå. Tas arî ir viens no svarîgåkajiem cilvéktiesîbu ievéroßanas garantiem, jo no neiecietîbas lîdz diskriminåcijai ir tikai viens solis. PILSONÈBA UN TIESÈBAS UZ PERSONAS TIESÈBU SUBJEKTÈBAS ATZÈÍANU Latvijas Republikas Satversmes 0. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 6. pants ANO Starptautiskå pakta par civilajåm un politiskajåm tiesîbåm 25. pants Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas 7. protokols Vispåréjs starptautisko cilvéktiesîbu princips ir: katram cilvékam, lai kur viñß atrastos, ir tiesîbas uz viña atzîßanu par tiesîbu subjektu, t.i., lai valstî viñam tiktu pieß irts noteikts statuss, tiesîbu un pienåkumu kopums, kå arî saskañå ar ßo statusu personu apliecinoßi dokumenti. Íis tiesîbu un pienåkumu kopums var atß irties atkarîbå no tå, vai persona ir valsts pilsonis, paståvîgais iedzîvotåjs vai imigrants, taçu ir bütiski, lai valstî paståvétu noteikta sistéma personu legalizåcijai un statusa pieß irßanai un tas notiktu bez jebkådas diskriminåcijas, ievérojot nacionålo un starptautisko tiesîbu normas. Nosakot jebkuru ierobeωojumu nepilsoñiem, valstij ir jåievéro nediskriminåcijas princips, lai nepamatoti netiktu ierobeωotas nepilsoñu tiesîbas. Valstij jånodroßina, lai péc iespéjas nebütu atß irîbas tiesîbås tås pilsoñiem un patståvîgajiem iedzîvotåjiem, îpaßi sociålajå un darba jomå. Atseviß i nepilsoñu politisko tiesîbu ierobeωojumi, pieméram, ierobeωojums vélét un tikt ievélétam likumdoßanas vai izpildvaras institücijås, starptautiskajås cilvéktiesîbu normås tiek attaisnoti gadå VCB ir sañémis 5 rakstveida iesniegumu par daωådiem iespéjamiem pårkåpumiem sakarå ar personas tiesîbu subjektîbas atzîßanu un sniedzis 298 mutvårdu konsultåcijas. 54 iesniegumi gada laikå ir izbeigti ar ieteikumu vai atrisinåti.. attéls

16 6 Pårsvarå ßie iesniegumi sañemti par Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldes atteikßanos izsniegt nepilsoñu pasi, atteiktåm uzturéßanås at aujåm, kå arî par sareω îjumiem, kas rodas, mainot pasi. VCB ar gandarîjumu atzîmé, ka ßåda rakstura südzîbåm ir tendence samazinåties: pieméram, 998. gadå tika sañemtas 86 rakstveida un 038 mutvårdu südzîbas, 999. gadå 70 rakstveida un 434 mutvårdu südzîbas, gadå 6 rakstveida un 46 mutvårdu südzîbas, 200. gadå 5 rakstveida un 298 mutvårdu südzîbas. Valsts cilvéktiesîbu birojå vérsås persona A., kura nevaréja nomainît savu bezvalstnieka apliecîbu. Apliecîbai bija beidzies derîguma termiñß, bet tajå nebija atzîmes par pieraksta vietu. Personai A. bija pilnîgi likumîgs pamats sañemt nepilsoña pasi. VCB ieteica griezties paßvaldîbå un sañemt izziñu par pédéjo pieraksta vietu, lai tålåk formétu dokumentus, taçu paßvaldîba atteicås ßådu izziñu izsniegt. Pateicoties VCB aktivitåtém, persona A. ieguva ßådu izziñu un sañéma nepilsoña pasi gadå VCB sañéma vairåkas südzîbas no personåm, kuråm ir anuléts personas kods un izsniegts izbraukßanas rîkojums, tådé ka ierédñi vispusîgi nav iepazinußies ar lietas apståk iem. Íådås situåcijås bieωi vien tiek ß irtas imenes, kas ir nopietns cilvéktiesîbu pårkåpums. Valsts cilvéktiesîbu birojam ir izveidojusies oti laba sadarbîba ar Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldi un citåm atbildîgajåm iestådém, kas nodroßina objektîvåku un efektîvåku iesniegumu un südzîbu izskatîßanu gadå Saeimas komisijås tika uzsåkts darbs ar likumprojektu Patvéruma likums, kas ir izstrådåts atbilstoßi bég a koncepcijas attîstîbai Eiropå un pasaulé. Tas paredz arî alternatîva statusa pieß irßanu personåm, kuras netiek vajåtas savu uzskatu vai politiskås piederîbas dé, bet gan tikai uz laiku bég no militåro konfliktu un karadarbîbas zonåm. No cilvéktiesîbu aspekta likumprojektam ir savi trükumi. Kå viens no bütiskåkajiem ir jåmin tas, ka likumprojekts paredz, ka par seviß i smagu noziegumu izdarîßanu tiek atñemts bég a statuss. Íåda norma ir pretrunå ar ANO 95. gada Konvenciju par bég a statusu. Likumprojekts paredz, ka personai, kurai tiek atñemts bég a statuss vai kura zaudé bég a statusu, divu méneßu laikå ir jåatståj Latvijas Republika, ja tai nav cita legåla pamata uzturéties Latvijas Republikå. Ja persona to neizdara labpråtîgi, tå tiek izraidîta. Taçu vienîgå valsts, uz kuru varétu doties persona, kurai atñem bég a statusu, ir tå valsts, no kuras ßî persona bég. Personas izraidîßana uz valsti, kurå tai paståv pamatoti draudi tikt vajåtai, saskañå ar Eiropas Cilvéktiesîbu tiesas praksi tiek uzskatîta par Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas 3. panta (spîdzinåßanas, cietsirdîgas un cieñu pazemojoßas izturéßanås aizliegums) pårkåpumu. Pieñemot ßo normu, veidosies situåcija, ka Latvijas Republikå uzturas personas bez noteikta statusa, kas savukårt radîs personu citu tiesîbu pårkåpumus. VCB vérsa Saeimas Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas uzmanîbu uz ßo likumprojekta trükumu, tomér likumprojektå paredzétie noteikumi par bég a statusa atñemßanu netika grozîti. TIESÈBAS V L T UN TIKT IEV L TAM Latvijas Republikas Satversmes 9., 0. pants ANO Vispåréjås cilvéka tiesîbu deklaråcijas 2. pants ANO Starptautiskå pakta par civilajåm un politiskajåm tiesîbåm 25. pants Eiropas Cilvéktiesîbu konvencijas Pirmå protokola 3. pants Brîvu véléßanu tiesîbu bütîba nozîmé to, ka katram pilsonim bez nepamatotiem ierobeωojumiem jåbüt tiesîbåm un iespéjai balsot un tikt ievélétam patiesås periodiskås véléßanås, kas notiek uz vispåréju un vienlîdzîgu véléßanu tiesîbu pamata, aizklåti balsojot, un kas nodroßina vélétåju brîvas gribas izpaudumu. Véléßanu tiesîbas ir viena no politiskajåm brîvîbåm, tås nodroßina iedzîvotåju pårståvîbu valsts un paßvaldîbu darbå un ir viens no demokråtiskas valsts pamatelementiem. Valodas prasmes prasîbas deputåtu kandidåtiem 200. gadå aktualizéjås jautåjumi, kas saistîti ar véléßanu tiesîbåm. To veicinåja gan ANO Cilvéktiesîbu komisijå izskatîtå A.Ignatånes südzîba pret Latvijas valsti, gan diskusijas par iznåkumu I.Podkolzinas lietå, kas tiek skatîta Eiropas Cilvéktiesîbu tieså. Abas ßîs lietas attiecas uz diskriminåciju uz valodas pamata pasîvo véléßanu tiesîbu izmantoßanå. Èpaßi asas diskusijas sabiedrîbå izvérsås péc Valsts prezidentes paustås noståjas, ka Latvijas likumos ietvertå prasîba deputåtu kandidåtiem apliecinåt savas valsts valodas zinåßanas augståkajå treßajå lîmenî ir nedemokråtiska un ir pretrunå ar Latvijas Republikas Satversmi un starptautiskajåm saistîbåm. ˆemot vérå lielas sabiedrîbas da as raizes par to, ka lîdz ar ßîs prasîbas atcelßanu tiks apdraudétas pamatnåcijas tiesîbas un latvießu valoda, VCB izvértéja paßreizéjo situåciju un iespéjamås sekas, kas varétu rasties péc ßåda ierobeωojuma atcelßanas, un 200. gada nogalé publiskoja viedokli par pilsoña tiesîbåm vélét un tikt ievélétam.

Valsts cilvektiesibu biroja 2000.gada zinojums

Valsts cilvektiesibu biroja 2000.gada zinojums Valsts Cilvēktiesību biroja 2000. gada ziņojums Rīga, 2001 1 Atbilstoši klasiskajai cilvēktiesību izpratnei, valsts garantē pilsoņiem cilvēktiesības. No valsts arī tiek prasīta atbildība, lai tā pati nepārkāptu

Sīkāk

LIKUMI.LV

LIKUMI.LV This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

Monitorrings

Monitorrings ATV RTÅS SABIEDRÈBAS INSTITËTS 2001 Minoritåßu aizsardzîba Latvijå Saturs I. Kopsavilkums........................ 77 II. Ievads.............................. 81 III. Minoritåßu aizsardzîba: likums un prakse.....

Sīkāk

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

Eiropas Savienības Pamattiesību harta 7.6.2016. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 202/389 EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA (2016/C 202/02) C 202/390 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 7.6.2016. Satura rādītājs Lappuse PREAMBULA......................................................

Sīkāk

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI VALSTS FINANSĒTI SOCIĀLIE PAKALPOJUMI Ministru kabineta noteikumi Nr.279 Noteikumi par kārtību, kādā persona saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā, un prasībām

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv APSTIPRINĀTS

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2011. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

Noraksts

Noraksts NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede

Sīkāk

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegš Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2012.GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV tālrunis: , fakss: , e-pasts:

Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV tālrunis: , fakss: , e-pasts: Latvijas Republika Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes novads, LV - 2167 tālrunis: 67934695, fakss: 67149858, e-pasts: marupe.info@marupe.lv, www.marupe.lv Mārupes novada Dome SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 18/2009

Sīkāk

Rūjienā LATVIJAS REPUBLIKAS RŪJIENAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr Raiņa iela 3, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240 tālr , ,

Rūjienā LATVIJAS REPUBLIKAS RŪJIENAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr Raiņa iela 3, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240 tālr , , Rūjienā LATVIJAS REPUBLIKAS RŪJIENAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009115162 Raiņa iela 3, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240 tālr. 64263149, 64263706, fakss 64207820 e pasts: rujiena@rujiena.lv; www.rujiena.lv

Sīkāk

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A. Lieta Nr.11130007313 Lietvedības Nr.K39-0317/13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.Melbergs ar tiesas sēdes sekretāri S.Stāmeri, piedaloties

Sīkāk

Korupcijas apkarošanas bilance – notiesājoši spriedumi

Korupcijas apkarošanas bilance – notiesājoši spriedumi Domnīca PROVIDUS Korupcijas iztiesāšanas statistika 2004-2016. gadā 1. tabula. Panti no Krimināllikuma 24. nodaļas Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana

Sīkāk

Kā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā

Kā jau tika minēts iepriekšējajā rakstā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijas normatīvajos aktos ir jā VALSTS ATBILDĪBA PAR NEPAREIZIEM TIESU NOLĒMUMIEM SAISTĪBĀ AR ES TIESĪBU PIEMĒROŠANU SANDIJA NOVICKA, zvērinātu advokātu birojs Lejiņš, Torgāns un Partneri zvērināta advokāta palīdze Tiesu pienākums piemērot

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

Sīkāk

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 1002 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta a Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai Ventspils ielā 53, Rīgā, LV 12 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 214. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Pasta adrese P Ā R G A U J A S NOVADA BĀRIŅTIESA Pagastmāja,

Sīkāk

Pielikums

Pielikums Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.763 Valsts statistikas pārskata paraugs (Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1491 redakcijā) BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2013. GADĀ Bāriņtiesas

Sīkāk

IMIGR latv

IMIGR latv 37 Måcåmies uzñemt: Imigrantu integråcija Latvijå Iveta appleeßåne un Rita Kaßa Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS Ievads Imigrantu integråcija Latvijå ir politiski jutîgs jautåjums. No vienas puses,

Sīkāk

Saistošie noteikumi Nr

Saistošie noteikumi Nr APSTIPRINĀTI Ādažu novada domes sēdē 31.05.2016. (protokols Nr.9 27) SAISTOŠIE NOTEIKUMI Ādažos, Ādažu novadā 2016.gada 31.maijā Nr.16/2016 Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu

Sīkāk

Noraksts

Noraksts Lieta Nr.A420613611 A00623-13/7 ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 2.jūlijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Juškeviča,

Sīkāk

SASKAŅOTS:

SASKAŅOTS: SASKAŅOTS: 27.09.2005 Valsts policijas priekšnieks J.Zaščirinskis. APSTIPRINĀTS Ogres novada domes 20.10.2005. sēdē, protokols Nr.22, 2. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS POLICIJAS N O L I K U M S Šis nolikums

Sīkāk

Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas

Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī LĒMUMS Nr.88 Par administratīvā soda uzlikšanu SIA TV Serviss Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 201.

Sīkāk

Projekts

Projekts VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,

Sīkāk

Latvijas Republikas tiesībsargs Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: , fakss: , e-pasts:

Latvijas Republikas tiesībsargs Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: , fakss: , e-pasts: Latvijas Republikas tiesībsargs Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: 67686768, fakss: 67244074, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, www.tiesibsargs.lv 2017. gada 24. aprīlī Nr.6-6/12 ATZINUMS pārbaudes

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A /AA /15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabal ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420704610 143/AA43-0607-13/15 Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis,

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums

Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums Lieta Nr. A420470912 (A01726-13/26) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013. gada 2. augustā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns

Sīkāk

Bērnu un ģimenes lietu ministrijai

Bērnu un ģimenes lietu ministrijai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai BĀRIŅTIESAS PĀRSKATS PAR DARBU 2010. GADĀ Bāriņtiesas nosaukums Jelgavas novada bāriņtiesa Pasta adrese Pasta iela 37, Jelgava LV 3001 Bāriņtiesas priekšsēdētājs

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

OHA_Eveidlapa_rekviziti_A4

OHA_Eveidlapa_rekviziti_A4 Rīgā, 2018.gada 11.janvārī LĒMUMS Nr. 1 Par administratīvā soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.AP/2017/6-7/14 Izskatot 2017.gada 14.novembrī uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu Nr. AP/2017/6-7/14

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Lieta Nr.A SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamen

Lieta Nr.A SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamen Lieta Nr.A42915909 SKA-292/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 31.maijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore R.Vīduša senatore V.Krūmiņa senatore

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

Fin-lat

Fin-lat FINANSU PÅRSKATI SATURS PAZIˆOJUMS PAR VALDES UN PADOMES ATBILDÈBU BANKAS VADÈBA REVIDENTU ZIˆOJUMS 34 35 36 FINANSU PÅRSKATI: PEÒˆAS UN ZAUD JUMU APR appleins BILANCES UN ÅRPUSBILANCES POSTEˆI KAPITÅLA

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr Lieta Nr.A42461405 SKA 41/2009 S P R I E D U M S Rīgā 2009.gada 26.februārī sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore

Sīkāk

Eiropas Padome Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (KPT) CPT/Inf(2002)15-part CPT aizturēšanas

Eiropas Padome Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (KPT) CPT/Inf(2002)15-part CPT aizturēšanas Eiropas Padome Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (KPT) CPT/Inf(2002)15-part CPT aizturēšanas standartu attīstība Izvilkums no Divpadsmitā vispārējā

Sīkāk

Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko

Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko ir runa, vai par somu zādzību, smagu miesas bojājumu

Sīkāk

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot

SIA Forum Cinemas amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā ( Forum Cinemas ), izmantojot SIA amata kandidātu un darbinieku privātuma politika DATU APSTRĀDE Personas dati tiek apstrādāti Uzņēmumā (), izmantojot tikai sertificētas un visām drošības prasībām atbilstošas iekārtas, kā arī ierobežojot

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

Microsoft Word - Apcietinajums_01_04.doc

Microsoft Word - Apcietinajums_01_04.doc Pētījums veikts ar Sorosa fonda Latvija finansiālu atbalstu. Pētījums prezentēts Sabiedriskās politikas centram PROVIDUS sadarbojoties ar Rīgas Juridisko augstskolu 2011.gada 4.aprīlī. Pētījums publicēts

Sīkāk

Kopsavilkums latviski

Kopsavilkums latviski SOROSA FONDS Ð LATVIJA Ce å uz sociålo saliedétîbu un labklåjîbu Pårskats par izglîtîbu Latvijå 2000. gadå Rîga 2001 Ce å uz sociålo saliedétîbu un labklåjîbu Pårskats par izglîtîbu Latvijå 2000. gadå

Sīkāk

KONSOLIDĒTĀ VERSIJA LATVIJAS REPUBLIKA VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis

KONSOLIDĒTĀ VERSIJA LATVIJAS REPUBLIKA VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis KONSOLIDĒTĀ VERSIJA LATVIJAS REPUBLIKA VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV90000043403, Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis 64207120, fakss 64207125, e-pasts: pasts@valmiera.lv,

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVI

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVI EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME Briselē, 2016. gada 16. martā (OR. en) 2013/0408 (COD) PE-CONS 2/16 DROIPEN 4 COPEN 3 CODEC 20 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS PARLAMENTA

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

Avision

Avision Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS ĀDAŽU NOVADA SOCIĀLĀ DIENESTA NOLIKUMS APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 2010.gada 23.februāra sēdes protokolu Nr.4 7.2. Izdots saskaņā ar,,sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta otro

Sīkāk

Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums

Nolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.A420415111 (A-01701-13/41) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rēzeknē 2013.gada 6.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

Liguma paraugs 2

Liguma paraugs 2 1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināša

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināša 6.11.2013. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 294/1 I (Leģislatīvi akti) DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību

Sīkāk

193 AB gp mak_latvppp.

193 AB gp mak_latvppp. GADA PÅRSKATS 2004 GADA PÅRSKATS 2004 EIROPAS LAIKS 2004. gadå Latvija uzelpoja: viens darbs ir padarîts esam pilntiesîga Eiropas Savienîbas dalîbvalsts. Més, Aizkraukles bankå, jau vairåk nekå desmit

Sīkāk

Starptautisk„s tiesibas II

Starptautisk„s tiesibas II V........................................ XXI Apvienoto Nåciju Organizåcijas Statüti................. 1 I noda a. Mér i un principi.............................. 1 II noda a. Organizåcijas dalîbvalstis.........................

Sīkāk

ESF 3.3

ESF 3.3 AKTUALITÅTE Noslégti pirmie lîgumi JAUNUMI A entürai jauna måjvieta Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a entüra ir atradusi savas îstås måjas. Kopß 2005. gada aprî a müsu adrese ir Va ñu iela 1, LV 1050,

Sīkāk

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3.

PIELIKUMS Krustpils novada domes gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3. PIELIKUMS Krustpils novada domes 2015. gada 21.janvāra lēmumam Par Mežāres pamatskolas nolikuma apstiprināšanu jaunā redakcijā (sēdes protokols Nr. 3., 6.p. ) Mežāres pamatskolas NOLIKUMS Izdots saskaņā

Sīkāk

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts

Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss , , e-pasts Krustpils novada pašvaldība KRUSTPILS PAMATSKOLA Reģ.Nr.4512900275 Madonas ielā 48, Jēkabpilī, LV 5202, tālr./fakss 65223936, 65221063, e-pasts kps48@inbox.lv KRUSTPILS PAMATSKOLAS NOLIKUMS Jēkabpilī I.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30

LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30 LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,

Sīkāk

Noraksts

Noraksts NORAKSTS Lieta Nr.A420539111 (A42-00400-13/2) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 11.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese

Sīkāk

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija VALSTS PĀRBAUDĪJUMU NORISE 2017./2018.MĀCĪBU GADĀ Juta Upīte, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece juta.upite@svg.lv 2017 NOTEIKUMI PAR VALSTS PAMATIZGLĪTĪBAS STANDARTU (MK Nr.468) 23. Valsts

Sīkāk

ir plašam sabiedrības lokam paredzēts dažāda veida izklaides un tūrisma aktivitāšu un savstarpējās komunikācijas portāls, kura

ir plašam sabiedrības lokam paredzēts dažāda veida izklaides un tūrisma aktivitāšu un savstarpējās komunikācijas portāls, kura www.visitventspils.com ir plašam sabiedrības lokam paredzēts dažāda veida izklaides un tūrisma aktivitāšu un savstarpējās komunikācijas portāls, kura darbību organizē un koordinē Ventspils dome, turpmāk

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Microsoft Word - ęrgļu novada bĆriŃtiesas 2018.gada darbības pĆrskats

Microsoft Word - Ä™rgļu novada bĆriŃtiesas 2018.gada darbÄ«bas pĆrskats Apstiprināts Ērgļu novada pašvaldības domes sēdē 2019. gada 28. februārī, domes sēdes protokols Nr. 5, 3 BĀRIŅTIESAS PĀRSKATA ZIŅOJUMS PAR 2018. GADU Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5.panta 4.daļu bāriņtiesa

Sīkāk

Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums

Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Saturs: 1. Tēmas aktualitāte 2. Institūta būtība 3. Pārmērīgs līguma izpildes apgrūtinājums Latvijas civiltiesībās 4. Ideālās likuma redakcijas meklējumos 1 Tēmas

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142196211 1-0200-13/22 ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Seminārs CEĻO DROŠI! Sandra Salmiņa-Šuke Konsulārais departaments Konsulārās palīdzības nodaļa Rīgā, 2016. gada 15. jūnijs KAS MĒS ESAM? DIPLOMĀTISKAIS UN KONSULĀRAIS DIENESTS 37 vēstniecības jaunākās

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies

LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr , Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības ies LATVIJAS REPUBLIKA JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija ELEJAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4513900859, NMR kods: 90009249831, Meža

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 8 2016. gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMĀS LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJĀ Izdots saskaņā

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

Valsts Prezidenta funkcijas

Valsts Prezidenta funkcijas Latvijas Republikas Valsts Prezidenta funkcijas 12. Saeimas Juridiskās komisijas Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 2015.gada 12.maijs (Saeima, Sarkanā zāle) POLITISKAS

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

1

1 31.10.2002. Immigration Law, the Official Journal 169 (2744), 20.11.2002 with subsequent amendments (consolidated version for 24.11.2011.) 31.10.2002. likums "Imigrācijas likums" ("LV", 169 (2744), 20.11.2002.;

Sīkāk

NORAKSTS Lieta Nr.A (A /23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Admi

NORAKSTS Lieta Nr.A (A /23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Admi NORAKSTS Lieta Nr.A420360912 (A00958-13/23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte

Sīkāk

SIA Olimpiskais centrs Ventspils Ētikas kodekss I. Vispārīgie jautājumi 1. Iekšējie noteikumi (turpmāk Ētikas kodekss) nosaka SIA Olimpiskais centrs V

SIA Olimpiskais centrs Ventspils Ētikas kodekss I. Vispārīgie jautājumi 1. Iekšējie noteikumi (turpmāk Ētikas kodekss) nosaka SIA Olimpiskais centrs V SIA Olimpiskais centrs Ventspils Ētikas kodekss I. Vispārīgie jautājumi 1. Iekšējie noteikumi (turpmāk Ētikas kodekss) nosaka SIA Olimpiskais centrs Ventspils (turpmāk Sabiedrība) profesionālās ētikas

Sīkāk

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013. gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013.gadu ir izstrādāts ar Eiropas Ekonomikas

Sīkāk

© A/s DATI,

© A/s DATI, Publicēts : Latvijas Vēstnesis Nr. 58, 15.04.2003 Available at NAIS (legislation information system)(http://pro.nais.dati.lv) Hāgas 1954.gada 1.martā Konvencija civilprocesa jautājumos Šo Konvenciju parakstījušās

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga

APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīga APSTIPRINĀTS Latvijas Sarkanā Krusta 2018. gada 30.janvārī padomes sēdē protokols Nr.18-2 NOLIKUMS Par biedrības Latvijas Sarkanais Krusts brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu 1. Vispārīgi noteikumi 1.1.

Sīkāk