LDF-24LPP_ieksha.indd

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "LDF-24LPP_ieksha.indd"

Transkripts

1 LAUKSAIMNIECĪBA DAŽĀDAS SAIMNIEKOŠANAS METODES

2 Mēs izmantojam arī šādu informāciju, iesakām arī jums Izdevējs: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Foto: D. Arbidāns, A. Briedis, L. Delvera, A. Gaidis, K. Kübar, E. Ozola, S. Pāvila, I. Skudra, J. Treijs Korektore: M. Cīrule Teksts: I. Grantiņa, L. Ludevika I. Skudra, E. Ozola Materiāls sagatavots un iespiests ar Igaunijas Latvijas programmas ietvaros atbalstītā projekta Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā finansiālu atbalstu. Redaktore: E. Ozola Dizains: L. Delvera Iespiests: SIA Gandrs poligrāfija uz dabai draudzīga papīra Bioloģiskā lauksaimniecība, ZM informācija. Pieejams: Brizga J. Apēdam planētu// Vides Vēstis Nr. 2 (107), Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai gadā. Pieejams: Conventional farming. Pieejams: Definīcija bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas. Pieejams: latvia/biologiskas-lauksaimniecibas-sistemas.html Dobele A., Mihejeva L., Špoģis K. u.c. Saimniekošanas mācība. Ozolnieki, lpp. Eiropas Kopienu komisija. Eiropas Rīcības plāns attiecībā uz ekoloģiski tīru pārtiku un bioloģisko lauksaimniecību SEC(2004) 739. Pieejams: Kas ir bioloģiskā lauksaimniecība? Pieejams: what-organic_lv Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā (1999). Jelgava: LLU, 103 lpp. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums Lauksaimniecības uzņēmumu daudzveidība. No tradicionālās līdz bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pieejams: erwachsene_lv.html Lauku Lapa Nr. 62 ( ) lpp. Patiess vai nepatiess. Pieejams: organic-farming/true-false_lv Vaivare M. Lauksaimniecības sistēmu atšķirības// Vides Vēstis Nr. 3 (49), Pieejams: =49&what=46

3 IEVADS Iemesli, kāpēc saimnieki izvēlas saimniekot bioloģiski vai konvencionāli, ir katram savi. Bioloģiskie saimnieki atzīst, ka svarīgākais, kas nosaka viņu izvēli, ir zaļā pārliecība, rūpes ne tikai par savu veselību, bet arī par zemi. Tā ir iespēja apgādāt ar bioloģisko produkciju gan savu ģimeni, gan arī citus un saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Dabas fonds un Igaunijas Dabas fonds kopš gada oktobra īsteno projektu DEMO FARM Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā. Pārrobežu sadarbības procesā tiek veidots demonstrējumu saimniecību tīkls ar mērķi popularizēt videi draudzīgu saimniekošanu laukos. Konkursa kārtībā tika izraudzītas 10 saimniecības Latvijā un 10 saimniecības Igaunijā, kuras apsekoja dažādu jomu eksperti, lai sagatavotu to saimnieciskās darbības plānus un sniegtu ieteikumus ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanai. Katrā plānā tika apkopota informācija par teritorijas dabas vērtībām un ekonomiskajām iespējām. Šajā izdevumā, tāpat kā projektā, netiek uzsvērts kādas saimniekošanas metodes pārsvars pār citu, tas tiek piedāvāts kā informatīvs materiāls par bioloģiskās, konvencionālās un integrētās kultūraugu audzēšanas sistēmas metodēm, aprakstot to būtību un ietekmi uz vidi. Izdevumā apkopota informācija par lauksaimniecības rādītājiem Latvijā un Igaunijā, kas ļauj novērtēt katra saimniekošanas veida popularitāti, kā arī apskatīti pazīstamākie logotipi, kurus piešķir lauksaimniecības produktiem, kas ražoti no vietējām izejvielām, saudzējot dabu. 1

4 1. KĀDAS LAUKSAIMNIECĪBAS SISTĒMAS PASTĀV? Konvencionālā lauksaimniecība veido lielāko daļu lauksaimniecības. Konvencionālajā lauksaimniecībā izmanto ķīmiski sintezētus augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus, veic intensīvu dzīvnieku audzēšanu, veidojot lielus ganāmpulkus. Šādā sistēmā ir augsts mehanizācijas līmenis un minimāls darba patēriņš. Konvencionālajā lauksaimniecības sistēmā ražota pārtika ir vislētākā, jo tiek iegūtas vislielākās ražas. Bioloģiskā lauksaimniecība ir saimniekošanas sistēma, kurā produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm, nelietojot ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus, līdz ar to netērē enerģiju to ražošanai; nezāles, kaitēkļus un sīkbūtnes neiznīcina ar indēm, bet kultūraugu ražību nodrošina, veidojot veselīgu augsni. Lauksaimniecības produktu integrētā audzēšana ir lauksaimniecības produktu ražošana, izmantojot vidi saudzējošus pasākumus, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus veicot pasākumus augu aizsardzības, dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai. Integrētās augu aizsardzības pamatā ir regulāra kultūraugu apsekošana sezonas laikā monitorings. 2 3 Bieži vien, runājot par konvencionālo saimniekošanu, tiek lietots vārds intensīvs, bet par bioloģisko ekstensīvs. Tam ir iemesls, jo saimniekot intensīvi nozīmē izmantot zemi, to intensīvi apstrādājot (izmantojot visu aramzemi apsēšanai), plaši lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Ekstensīvi saimniekot nozīmē apstrādāt laukus, vadot augsnes auglības izmaiņas atkarībā no dabiskajiem procesiem. Saimniekot integrēti nozīmē intensīvu un vides prasībām atbilstošu lauksaimniecības produktu ražošanu.

5 KĀDU IETEKMI LAUKSAIMNIECĪBAS 2.SISTĒMAS ATSTĀJ UZ VIDI? Saimniekojot dažādās s, vides saglabāšana ir atšķirīga gan attiecībā pret augsni un ūdeņiem, gan bioloģisko daudzveidību. Tomēr jebkurai no ražošanas metodēm ir jāatbilst normatīvo aktu prasībām, kas ir vērstas uz apkārtējās vides aizsardzību. Sabiedrības pieaugošā interese par pārtikas drošību un apkārtējās vides kvalitāti rosina lauksaimniecības produkcijas ražotājus ražošanā ievērot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Tos ievērojot, arī konvencionālā saimniecībā var saimniekot, neveicinot augsnes īpašību pasliktināšanos, un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. IETEKME UZ AUGSNES AUGLĪBU Konvencionālā dabas procesu un cilvēku darbības rezultātā tiek veicinātas augsnes auglības izmaiņas: lietojot minerālmēslojumu, tiek veicināta augsnes paskābināšanās. Tīrumos, dārzos, pļavās un ganībās ir daudz skābo augšņu, tās ir augsnes, kurās ir maz kalcija. Augsnes paskābināšanos veicina arī skābie lieti. Lai to ierobežotu, nepieciešams augsnes kaļķot; nenodrošinot augsni ar barības vielām, tiek veicināta organisko vielu satura samazināšanās. Organiskās vielas rodas no trūdošiem augiem un dzīvniekiem, tās nodrošina barības vielas augu attīstībai, kā arī uzlabo augsnes sastāvu. Lai uzlabotu organisko vielu saturu augsnē, jālieto organiskais mēslojums, jāveic zaļmēslojuma augu un zālaugu audzēšana; saimniecībā audzēto kultūraugu skaits ir neliels, līdz ar to augu maiņa ir vienveidīga un, lai nodrošinātu kultūraugiem nepieciešamās barības vielas, lieto minerālmēslojumu. Tomēr, lai tos lietojot nepiesārņotu vidi, jāievēro mēslojuma došanas laiks un apjoms. Bioloģiskā ražas palielināšanai baro nevis augus, bet ar dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē, piemēram: augu maiņā obligāti iekļauj augus, kas spēj slāpekli uzņemt no gaisa (tauriņzieži un pākšaugi spēj piesaistīt kg/ha slāpekļa); barības vielas augiem nodrošina ar organisko mēslojumu (pakaišu kūtsmēsli, virca u.c.) un zaļmēslojuma augu (āboliņš, eļļas rutks, sinepes u.c.) audzēšanu; lieto mikroorganismu darbību veicinošus augsnes apstrādes paņēmienus (augsnes apvēršanu, vagošanu, dziļirdināšanu); nelieto minerālmēslus un pesticīdus. 4 5 Integrētā audzē dažādus kultūraugus un augu maiņā lieto starpkultūras (ziemas rudzi, kvieši, rapsis u.c.) augus, kurus audzē zem galvenā kultūrauga vai pēc tā novākšanas un izmanto lopbarībai vai augsnes ielabošanai. Augsnes auglības palielināšanai lieto kūtsmēslus, kompostus, zaļmēslojumu, ko papildina ar minerālmēsliem.

6 IETEKME UZ ŪDENI IETEKME UZ BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Konvencionālā kultūraugu mēslošanai lietojot mēslojumu, ja netiek ievērots tā došanas laiks un apjoms, tad ar nokrišņiem u.c. procesos barības vielas tiek izskalotas vai ieskalojas dziļāk augsnē. Līdz ar to veidojas barības vielu izskalošanās, kas piesārņo gan virszemes ūdeņus, gan Baltijas jūru, gan pazemes ūdens krājumus; pārāk liela mājlopu skaita turēšana noteiktā zemes platībā, nepiemērotas smagās tehnikas izmantošana lauksaimniecībā un augsnes apstrāde laikā, kad tā nav pietiekami nožuvusi veicina augsnes sablīvēšanos. Līdz ar to augiem tiek radīti augšanai nepiemēroti apstākļi un samazināta ūdens filtrācija. Bioloģiskā ūdens un augsnes piesārņojumu samazināšanu panāk, ierobežojot mājlopu skaitu un kūtsmēslu daudzumu uz zemes platības vienību, kā arī pareizi savācot, uzglabājot un izmantojot kūtsmēslus; lai samazinātu slāpekļa formu (nitrātu) izskalošanos un aizsargātu augsni, audzē starpkultūras, ierīko plašākas un daudzveidīgākas augsekas, kūtsmēslus un vircu lieto periodos, kad šajā mēslojumā esošo slāpekli kultūraugi var sākt izmantot pēc iespējas ātrāk. Konvencionālā augu aizsardzībai no slimībām un kaitēkļiem, kā arī nezāļu ierobežošanai lieto ķīmiskus preparātus, kā rezultātā vidē tiek ievadītas tai svešas vielas. Tos nepareizi lietojot, var piesārņot vidi un ražu, tādā veidā apdraudot cilvēku veselību, augu un dzīvnieku valsti; pesticīdu un minerālmēslu atliekas ietekmē augus un dzīvniekus arī ārpus saimniecības teritorijas var veidoties ūdens aizaugšana, pesticīdu atliekas nokļūt dzīvnieku organismos un ietekmēt arī atmosfēru. Bioloģiskā saimniecības plānojumā ņem vērā vietējās ainavas, sugu daudzveidības, augu un koku aizsardzības un saglabāšanas prasības; 6 7 Integrētā nelieto vairāk slāpekļa mēslojuma kā augiem nepieciešams, jo pārpalikums var nonākt drenāžas ūdeņos un piesārņot dabu; mājlopu skaitu saskaņo ar saimniecības lielumu, lai novērstu barības vielu zudumus no kūtsmēsliem to savākšanas, uzglabāšanas un iestrādāšanas vietās. veicina sugu un to vides saglabāšanu, jo saimniecībā ir samazināts izejvielu patēriņš. Lielu daļu no saimniecību sējplatībām aizņem zālaugi, kā arī vairāk audzē vietējo šķirņu augus un dzīvniekus; lai nodrošinātu patvērumu derīgiem kukaiņiem un dzīvniekiem, uz lauka atstāj vai stāda atsevišķus kokus, koku grupas, aizsargjoslas, kas novērš arī vēja eroziju. Integrētā kultūraugu aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām lieto profilaktiskus pasākumus un bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Lauksaimnieki nelieto pesticīdus, kas iznīcina lielāko daļu kukaiņu, bet veicina derīgo kukaiņu klātbūtni (piemēram, mārītes laputu apkarošanai); nezāļu izplatības ierobežošanā balstās uz kultūraugu spēju nomākt nezāles un mehāniskās apkarošanas paņēmieniem.

7 CIK, KĀ UN KO LAUKSAIMNIECĪBĀ RAŽO 3.LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ? Latvijā gadā bija 83,1 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, no tām 3977 sertificētas kā bioloģiskās saimniecības, savukārt Igaunijā no 19,7 tūkst. lauku saimniecībām bioloģiski sertificētas ir 1356 saimniecības. Bioloģiski sertificēto saimniecību skaits Latvijā un Igaunijā gadā 3500 Pēc Lauku atbalsta dienesta veiktā apsekojuma datiem, Latvijā gadā bija 1,78 milj. ha apsaimniekotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (pārsvarā aramzeme), no tiem bioloģiski sertificēti 166,3 tūkst. ha; savukārt Igaunijā šīs platības bija attiecīgi 0,87 milj. ha un 104,39 tūkst. ha. Latvijas bioloģiski saimniekojošie zemnieki nodarbojas galvenokārt ar lopkopību, piensaimniecību, graudaugu un ārstniecības augu audzēšanu, kā arī dravniecību. Arī Igaunijā bioloģiskās saimniecības visvairāk nodarbojas ar lopkopību un graudaugu audzēšanu. Bioloģiski sertificētā platība Latvijā un Igaunijā gadā skaits LATVIJA 1356 IGAUNIJA tūkst. ha LATVIJA IGAUNIJA 0

8 SĒJUMU UN STĀDĪJUMU PLATĪBAS LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ GADĀ Konvencionāla saimniekošana (t.sk. integrēta, kā arī bioloģiska, kas nav sertificēta) LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU SKAITS LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ GADĀ Konvencionāla saimniekošana (t.sk. integrēta, kā arī bioloģiska, kas nav sertificēta) tūkst. ha skaits, tūkst. Cūkas Liellopi Slaucamās govis Cūkas Liellopi Slaucamās govis Graudaugi Kartupeļi 28.7 Dārzeņi (atklāta lauka) 8.0 Augļu koki un ogulāji 5.2 Graudaugi Kartupeļi 9.1 Dārzeņi (atklāta lauka) 2.8 Augļu koki un ogulāji 8.3 Bioloģiski sertificēta saimniekošana Aitas 39.7 Kazas 5.8 Mājputni 4.8 (milj.) Zirgi 7.2 Truši 37.9 Bišu saimes 23.7 Aitas 85.9 Kazas 5.0 Mājputni 1.8 (milj.) Zirgi Bioloģiski sertificēta saimniekošana tūkst. ha Graudaugi 30.0 Kartupeļi 1.3 Dārzeņi (atklāta lauka) 0.2 Augļu koki un ogulāji 1.0 Graudaugi 16.3 Kartupeļi 0.2 Dārzeņi (atklāta lauka) 0.1 Augļu koki un ogulāji 1.2 skaits, tūkst. Aitas 31.3 Liellopi 53.9 Slaucamās govis 5.5 Cūkas 9.6 Kazas 7.2 Zirgi 5.8 Truši 6.0 Bišu saimes 11.6 Aitas 39.4 Zirgi 5.4 Liellopi 18.0 Slaucamās govis 3.1 Cūkas 0.3 Kazas 0.7

9 4. SARAŽOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKCIJAS APJOMS LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ GADĀ KĀ IZMAKSAS IETEKMĒ PRODUKTA CENU? 12 skaits, tūkst. t. skaits, tūkst. t. Konvencionāla saimniekošana (t.sk. integrēta, kā arī bioloģiska, kas nav sertificēta) Olas (milj. gab Kartupeļi Dārzeņi Augļu ogas 13.0 Gaļa 77.1 Medus 0.5 Bioloģiski sertificēta saimniekošana Kartupeļi 18.0 Graudaugi 45.0 Piens Graudaugi Piens 66.5 Graudaugi Piens Kartupeļi Dārzeņi 59.1 Augļu ogas 9.8 Gaļa 76.0 Medus 0.5 Graudaugi 17.1 Olas (milj. gab Piens 10.7 Ar cenu mēs parasti saprotam to ciparu, kas uzrakstīts uz lapiņas veikalā pie produkta, bet vispār cena ir naudā izteikta preces vērtība, kādā preces īpašnieks to gatavs mainīt pret kaut ko citu. Cenu nosaka tādu, lai ražotājam būtu izdevīgi ražot produktu, lai viņš atpelnītu to, kas iztērēts to saražojot, kā arī lai pelnītu sev iztiku. Izmaksas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cenu. Jo vai ir izdevīgi ražot, ja jāiztērē ir vairāk nekā iegūst? Tāpēc aicinām jūs apskatīt divus uzdevumus par to, cik maksā dažu lauksaimniecības produktu ražošana. 1. UZDEVUMS Divas nelielas saimniecības nodarbojas ar graudkopību un gadā ir iesējušas 4 hektārus rudzu. Saimniecība Biovārpa ir bioloģiski sertificēta, bet saimniecība Vārpa rudzus audzē konvencionāli. Lai iegūtu ražu (graudus, ko pēc tam var pārstrādāt miltos un izmantot dažādu produktu ražošanā), saimniekam vispirms ir jāsagatavo augsne, tad jāiesēj graudi, augšanas laikā tie jākopj, labība jānokuļ, tad graudi jāsagatavo uzglabāšanai un realizācijai. Visi darbi saimniekiem maksā naudu, kas veido ražošanas izmaksas. 13 Dārzeņi 2.0 Augļu ogas 2.0 Gaļa 2.8 Medus 0.1 Kartupeļi 1.7 Dārzeņi 0.3 Augļu ogas 0.5 Gaļa 1.0

10 BIOVĀRPA VĀRPA 14 Zemes apstrāde saimniekam izmaksāja 212 Ls. Bioloģiski saimniekojot, būtiski ir pievērst uzmanību pareizai augsnes apstrādei. Saimniecībā mehāniski ierobežo gan nezāles, gan arī kaitēkļus, tāpēc darbi ir jāveic biežāk, nekā saimniekojot konvencionāli, līdz ar to arī izmaksas ir lielākas. Mēslošanai iztērēti 94 Ls. Bioloģiski saimniekojot, drīkst izmantot tikai bioloģiskos mēslošanas līdzekļus (kūtsmēslus, kompostu), kas ir nedaudz lētāki kā nebioloģiskie mēslošanas līdzekļi, ko izmanto otra saimniecība. Sēkla iegādāta par 34 Ls. Bioloģiski audzēta sēkla ir dārgāka nekā konvencionāli ražota, kā arī ir nepieciešams lielāks daudzums sēklas uz vienu hektāru. Konvencionālā saimniecībā tiek izmantota sēkla, kas paredzēta intensīvai audzēšanai, līdz ar to izsējas norma un izmaksas ir mazākas. Nezāļu un kaitēkļu iznīcināšanai saimnieks iztērējis 45 Ls. Labības novākšana un sagatavošana realizācijai izmaksājusi 120 Ls. Raža no viena hektāra 2,5 t graudu Zemes apstrāde saimniekam izmaksāja 87 Ls. Mēslošanai iztērēti 110 Ls. Sēkla iegādāta par 28 Ls. Intensīvās šķirnes nav piemērotas bioloģiskajai saimniekošanai, jo, lai iegūtu augstās ražas, mēslošana ir jāveic atbilstoši konvencionālai saimniekošanas sistēmai. Nezāļu un kaitēkļu iznīcināšanai saimnieks iztērēja 90 Ls. Konvencionāli saimniekojot, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai vairāk tiek izmantoti dažādi pesticīdi, tāpēc šajā gadījumā ir lielākas izmaksas nekā bioloģiskajā saimniecībā, kur tas tiek darīts mehāniski un lielākas izmaksas veidojas tieši zemes apstrādei. Labības novākšana un sagatavošana realizācijai izmaksāja 143 Ls. Labības novākšanas un sagatavošanas izmaksas ir tieši atkarīgas no iegūtā graudu daudzuma, tāpēc, konvencionāli saimniekojot, šajā pozīcijā veidojas lielākas izmaksas, jo ievāc vairāk graudu. Raža no viena hektāra 4 t graudu Jāņem vērā, ka bioloģiskajās saimniecībās ražības no viena hektāra ir zemākas. Diemžēl šobrīd cena bioloģiski un pēc citām metodēm ražotajiem graudiem būtiski neatšķiras, tāpēc saimnieki graudus gadā realizēja par 76 Ls/t. Biovārpa par vienu hektāru saņem atbalstu 169 Ls, bet Vārpa 92 Ls. Atbalstu maksā lauksaimniekiem, kas sakopj laukus un ražo lauksaimniecības produktus, bet, lai veikalā bioloģiskā produkcija nebūtu daudz dārgāka par konvencionāli ražoto, bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir pieejams papildu atbalsts, kas paredzēts starpības segšanai par neiegūtajām ražām. Cik lielas ir izmaksas, kas tieši saistītas ar rudzu audzēšanu un novākšanu šajās saimniecībās, ja zināms, ka minētās izmaksas ir dotas uz 1 hektāru? Biovārpa : ( )Ls izmaksas x 4ha = 505Ls x 4ha = 2020Ls Vārpa : ( )Ls izmaksas x 4 ha = 458 Ls x 4 ha = 1832 Ls Cik daudz naudas saimnieki nopelna (vai zaudē) no visiem 4 ha? Biovārpa : (76Ls/t x 2,5t/ha x 4ha) (505L (izmaksas) x 4ha) = 760Ls 2020Ls = 1260Ls Vārpa : (76 Ls/t x 4 t/ha x 4 ha) (458 Ls (izmaksas) x 4 ha) = 1216 Ls 1832 Ls = 616 Ls Cik daudz naudas iegūst, ja kā ieņēmumus rēķina arī saimniecības saņemto atbalstu? Biovārpa : (760 Ls ieņēmumi Ls atbalsts) 2020 Ls = 1436 Ls 2020 Ls = 584 Ls Vārpa : (1216 Ls ieņēmumi Ls atbalsts) 1832 Ls = 1584 Ls 1832 Ls = 248 Ls 15

11 2. UZDEVUMS 16 Kaimiņos saimnieko divas nelielas saimniecības, abas nodarbojas ar piena lopkopību, katrā saimniecībā ir 20 slaucamas govis. Saimniecība Biopiens ir bioloģiski sertificēta saimniecība, bet saimniecība Piens pienu ražo konvencionāli. Visi darbi, ko saimnieki dara, lai izaudzētu govis un no tām iegūtu pienu, maksā naudu, kas veido izmaksas. BIOPIENS Barošana saimniekam izmaksāja 352 Ls. Govs veselības nodrošināšanas un turēšanas izmaksas bija 137 Ls. Bioloģiski audzējot govis, dažādas veterinārās un citas izmaksas ir mazākas, jo govis netiek audzētas tik intensīvi, kā konvencionāli saimniekojot. Algotais darbs 440 Ls. Saimniekojot bioloģiski, tiek vairāk izmantots roku darbs (darba stundu ir vairāk), līdz ar to algotā darba izmaksas ir lielākas. Izslaukums no vienas govs 5000kg piena PIENS Barošana saimniekam izmaksāja 608 Ls. Intensīvi saimniekojot, govīm tiek dots vairāk dažādu barības piedevu, lai izslaukums būtu augstāks, tāpēc arī izmaksas ir lielākas, nekā saimniekojot bioloģiski un ekstensīvi. Govs veselības nodrošināšanas un turēšanas izmaksas bija 161 Ls. Algotais darbs 315 Ls. Izslaukums no vienas govs 8500 kg piena Jāņem vērā, ka bioloģiskajās saimniecībās izslaukumi no viena dzīvnieka ir zemāki. Diemžēl šobrīd cena bioloģiski un pēc citām metodēm ražotajam pienam būtiski neatšķiras, tāpēc abi saimnieki pienu gadā realizēja par 0,18 Ls/kg. Cik lielas ir izmaksas, kas tieši saistītas ar piena ražošanu šajās saimniecībās, ja zināms, ka minētās izmaksas ir dotas uz vienu dzīvnieku? Biopiens : ( )Ls izmaksas x 20 dzīvnieki = 929Ls x 20dzīvn. = Ls Piens : ( )Ls izmaksas x 20 dzīvnieki = 1084Ls x 20 = Ls Cik daudz naudas saimnieki nopelna (vai zaudē) no visām govīm? Biopiens : (0,18Ls/kg x 5000kg/dzīvn. x 20dzīvn.) (929Ls (izmaksas) x 20dzīvn.) = 580Ls Piens : (0,18 Ls/kg x 8500 kg/dzīvn. x 20 dzīvn.) (1084 Ls (izmaksas) x 20 dzīvn.) = 8920 Ls Skaitļi pa gadiem var atšķirties mainās cenas ne tikai izmaksu daļā, bet ieņēmumos, kad, piemēram, saražotajai produkcijai ir augstāka cena vai otrādi. Tāpat to ietekmē saimnieka darbošanās veids, kas katram ir atšķirīgs. 17

12 KĀPĒC BIOLOĢISKAJIEM PRODUKTIEM IR AUGSTĀKA CENA? 18 Ar bioloģiskajām metodēm nav iespējams saražot tikpat lielu produkcijas apjomu, kā konvencionāli saimniekojot ražības ir zemākas. Nelietojot ķīmiskos preparātus, ir grūtāk apkarot dažādus kaitēkļus un slimības, kas kaitē lauksaimniecības produktu augšanai, līdz ar to, bioloģiski saimniekojot, šie riski ir daudz lielāki. Lielāks darba patēriņš uz produkcijas vienību bioloģiski saimniekojot, nepieciešams vairāk izmantot roku darbaspēku (piemēram, nezāles ierobežojot mehāniski). Zemākas ražas, salīdzinot ar konvencionāli ražotiem produktiem; bioloģiski saimniekojot, ražība netiek celta ar dažādu ķīmisku preparātu palīdzību, tāpēc tā ir zemāka un ieguvums mazāks, nekā saimniekojot konvencionāli. Tirgus un produktu izplatīšanas kanāli ir relatīvi mazāk efektīvi, un izmaksas ir augstākas produkcijas mazāko apjomu dēļ. Bioloģisko produktu cenā ir ietvertas arī izmaksas, kas nav tieši izrēķināmas, bet ir saistītas ar: vides aizsardzību, dzīvnieku labturību dzīvnieku turēšanu atbilstoši to vajadzībām, ieguldījumu veselības nodrošināšanai nākotnē, lauku attīstību un bioloģi ko daudzveidību lauksaimniecība veido sakārtotu lauku vidi, koptus un izmantotus laukus, kā arī lauku apdzīvotību. Lai veikalā bioloģiskā produkcija nebūtu daudz dārgāka par konvencionāli ražoto, lauksaimniekiem ir pieejams papildu atbalsts, kas paredzēts starpības segšanai par neiegūtajām ražām. Šis atbalsts atkarībā no audzētā kultūrauga ir Ls par hektāru. 19

13 KĀ ATPAZĪT 5.KVALITATĪVU PRODUKTU? Lai nodrošinātu pārtikas produktu kvalitāti, atpazītu produktus un to ražotājus, precēm tiek piešķirtas kvalitātes zīmes, kas to apliecina. Šeit apkopotas galvenās Latvijā un Igaunijā lietotās kvalitātes zīmes. Bioloģiskā lauksaimniecība Marķējums Bioloģiskā lauksaimniecība apliecina, ka patērētājiem piedāvātais produkts ir dabisks, svaigs un garšīgs, tas iegūts, nelietojot ķimikālijas. 20 Kvalitatīvs Latvijas produkts jeb Zaļā karotīte Tādu nosaukumu piešķir pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 % Latvijā audzētu izejvielu un kas atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām, ko apliecina atbilstošas sertifikācijas iestādes. Igaunijas ekomarķējums 21 Igaunijas piešķirtā zīme bioloģiskajai produkcijai, ko drīkst izmantot tikai sertificētas bioloģiskās saimniecības. Tā kā Latvijā bioloģisko produktu pārstrāde ir attīstības stadijā, veidojas situācija, ka vairāki lauksaimnieki, kas ražo bioloģisko produkciju, nevar to pārstrādāt bioloģiski sertificētā pārstrādes uzņēmumā, tāpēc gala produkts neiegūst bioloģisko kvalitātes zīmi. Tomēr daudzās tirdzniecības vietās, kurās var iegādāties ekoloģiski ražotos produktus, šādiem produktiem ir pievienota piezīme, ka tie ir audzēti bioloģiski, bet pārstrādāti konvencionāli. Latvijas ekoprodukts Pilnībā dabīgs, veselīgs un dabisks produkts. Tas stiprina veselību, veicina atspirgšanu, dod lielāku enerģiju un dzīvīgumu.

14 MĪTI UN PATIESĪBA PAR BIOLOĢISKO LAUKSAIMNIECĪBU 6.UN TĀS PRODUKCIJU 22 Bioloģiski ražotie produkti nav tikpat augstas kvalitātes kā cita pārtika un dzērieni Lai arī lauksaimnieki un citi bioloģiskās produkcijas piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki lieto atšķirīgas pārtikas ražošanas metodes, viņi, tāpat kā ne-bioloģiskie ražotāji, cenšas ražot visaugstākās kvalitātes pārtiku un dzērienus ar pievilcīgu, autentisku garšu. Bioloģiskā pārtika tiek ražota atbilstoši tiem pašiem drošības standartiem kā citi pārtikas produkti, un tai ir jāatbilst ES Pārtikas likuma prasībām. Atšķirība ir tāda, ka bioloģiskie lauksaimnieki kaitēkļu vai nezāļu apkarošanai nelieto ķīmiski sintezētus pesticīdus, bet izmanto daudzgadīgu augseku un izvēlas izturīgas šķirnes. Un tā vietā, lai izmantotu konservantus un aromatizētājus, bioloģiskie lauksaimnieki un pārstrādātāji cenšas uzturēt produkciju pēc iespējas svaigāku, koncentrējoties uz produktu sezonalitātes ievērošanu un to realizāciju vietējos tirgos. Bioloģiski ražotie produkti garšo savādāk nekā citi pārtikas produkti un dzērieni Daži patērētāji apgalvo, ka bioloģiskā pārtika garšo labāk, lai gan dažādos ES veiktos pētījumos, kuros tika noskaidrotas bioloģiskas un ne-bioloģiskas pārtikas relatīvās garšas īpašības, netika iegūti neapgāžami pierādījumi par labu šim apgalvojumam. Taču arvien vairāk slavenu pavāru izvēlas gatavot ēdienus no bioloģiskiem produktiem un bioloģiskās saimniecības audzē aizvien vairāk augu un mājlopu šķirņu, tādējādi sniedzot patērētājiem iespēju atklāt jaunas garšas un kulinārās baudas. Bioloģiskie lauksaimnieki un piegādes ķēdes pārstāvji neapgalvo, ka viņu produkti garšos labāk par citiem, taču uzsver, ka tiem būs autentiska garša, jo tie ir ražoti ar dabiskiem paņēmieniem. Bioloģiski ražotie produkti ir dārgāki nekā citi pārtikas produkti un dzērieni Garāka ražošanas perioda, kā arī lielāka darbaspēka patēriņa, rūpīgas nodalīšanas no parastajiem produktiem, mazāka apjoma pārtikas pārstrādes un izplatīšanas darbībām, un daudz stingrākas produktu kontroles un sertifikācijas dēļ, bioloģisko tirgus dalībnieku produkcijai veidojas lielākas izmaksas pārtikas produktu ceļā līdz patērētājiem. Lai uzņēmumi būtu finansiāli dzīvotspējīgi, tās ir jāiekļauj produktu cenās. Taču šīs izmaksas var uzskatīt arī kā papildu maksu par kvalitatīvu produktu, kas ir ražots atbilstoši stingrajām prasībām attiecībā uz vides aizsardzību, dzīvnieku labturību, kā arī sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Tāpat pavāri uzskata, ka bioloģiski ražotiem produktiem (piemēram, pipariem) ir daudz intensīvāka garša, tāpēc tos var lietot mazāk, lai gan tie ir dārgāki. Bioloģiski audzētu produkciju tieši no zemnieka vai ar kāda tiešās tirdzniecības klubiņa starpniecību ir iespējams iegādāties par daudz zemākām cenām, kas var būt līdzvērtīgas lielveikalu cenām konvencionāli ražotiem produktiem, vai pat lētāk, jo produkta cena ir bez starpnieka uzcenojuma. 23

15 24 Bioloģiskā lauksaimniecības sistēma ir mazāk produktīva nekā citas sistēmas un izmanto vairāk zemes Zinātnieki vēl nav nonākuši pie vienota atzinuma par to, vai ražas bioloģiskajā lauksaimniecībā ir zemākas nekā citās zemkopības sistēmās. Lai to noskaidrotu, ir veikti vairāki pētījumi. Kornelas Universitātes (Cornell University) ziņojumā par ASV Rodeilas Institūta (Rodale Institute) lauksaimniecības izmēģinājumiem atklājās, ka 22 gadu ilgā izmēģinājumu periodā bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūta tāda pati kviešu un sojas pupu raža kā ne-bioloģiskajās saimniecībās, bet izmantots par 30% mazāk enerģijas, mazāk ūdens un nav lietoti ķīmiski sintezēti pesticīdi. Lielais bioloģisko logotipu skaits nozīmē, ka ES nav vienotu bioloģiskās ražošanas noteikumu Tiešām ir liels skaits bioloģiskās lauksaimniecības logotipu, kas ES atrodami uz pārtikas produktiem un dzērieniem (ES bioloģiskais logotips un dažādi dalībvalstu logotipi). Tie patērētājiem sniedz garantiju, ka produkti atbilst stingrajiem ES bioloģiskās ražošanas noteikumiem attiecīgajā ES dalībvalstī un tiek izmantoti, lai palielinātu bioloģisko produktu atpazīstamību pircēju vidū. ES Regula par bioloģisko lauksaimniecību ir izstrādāta, lai ES būtu vienota šīs nozares vadīšanas sistēma, kas sekmē arī katras dalībvalsts ieviestos īpašos mārketinga sasniegumus. Nacionālie un privātie logotipi, kas labi pazīstami pircējiem savā valstī, uz produktiem tiks izvietoti arī turpmāk.

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu

Sīkāk

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Ginta Dzerkale Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļa Pārtikas kvalitātes shēmas *ES pārtikas kvalitātes shēmas: Bioloģiskās

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

Saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības uzskaites datu veidlapā uzrāda informāciju par lauksaimniecisko darbību, pamatojoties uz

Saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības uzskaites datu veidlapā uzrāda informāciju par lauksaimniecisko darbību, pamatojoties uz Konfidencialitāte: Iesniegšana, termiņi: Pilnvarojums datu savākšanai: Palīdzība: I vai īpašnieka vārds, uzvārds Uzņēmējdarbības forma SUDAT saimniecību un uzņēmumu grāmatvedības dati par 2013. gadu SUDAT

Sīkāk

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017 Lauksaimniecības zemju mēslošana ir bieži izmantota agronomiska prakse, lai palielinātu

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Latvijas Valsts augļkopības institūts, Lauku diena, 2014. gada 10. aprīlis LAP projekts, uzsāktie pētījumi, kā turpmāk Kā uzsākām? Pierādījumu un pamatojuma sagatavošana Briselei 2004.-2005.g. Projekts

Sīkāk

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Zinta Gaile LLU Lauksaimniecības fakultāte Lauksaimniecības zinātne Augstākā izglītība lauksaimniecībā Lauksaimnieciskā ražošana 2 Darba devēju

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Microsoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx

Microsoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx SATURS Projekta izpildītāji......3 Ievads... 5 1. Nezāļu populāciju sastāvs, dominējošās sugas, to izplatības līmenis laukaugu sējumos un stādījumos, izplatību ietekmējošie kultūraugu audzēšanas agrotehniskie

Sīkāk

Book 1

Book 1 1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM

Sīkāk

LV Bio-Energy from the farm

LV Bio-Energy from the farm LV Bio-Energy from the farm www.host.lv HoSt Microferm: ilgtspējīga enerģija no šķidrmēsliem jaunlops 80 Microferm koncepcija izstrādāta fermām, kuras pārstrādā pašu saimniecībā esošo kūtsmēslu biomasu.

Sīkāk

Aizsargiepakojuma marķējums

Aizsargiepakojuma marķējums Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības

Sīkāk

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

Latvian Rural Advisory and Training Centre   subsidiary  FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES

Sīkāk

Polija

Polija Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms

Sīkāk

Title

Title Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas

Sīkāk

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms”

“Mana sēta, mana māja , mans pagalms” Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm: Plaši lauki, zaļi meži, Zilis jūras ūdentiņš. Mana sēta, mana māja, mans pagalms Projekta autori 5.a klase 2018.g. 18.-20.aprīlis Projekta mērķis Veidot sadarbības

Sīkāk

TA

TA 29.6.2018 A8-0300/ 001-056 GROZĪJUMI 001-056 iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika A8-0300/2017 (COM(2016)0786 C8-0514/2016

Sīkāk

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc

Microsoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības

Sīkāk

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas

Sīkāk

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas

Sīkāk

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]

Biogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode] Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...

Sīkāk

Sadzīves ķīmija - ir dažas lietas, ko Tev derētu zināt! Sadzīves ķīmijas veidi Bīstamības simboli Ekoloģiskais marķējums Ieteikumi produktu pareizai u

Sadzīves ķīmija - ir dažas lietas, ko Tev derētu zināt! Sadzīves ķīmijas veidi Bīstamības simboli Ekoloģiskais marķējums Ieteikumi produktu pareizai u Sadzīves ķīmija - ir dažas lietas, ko Tev derētu zināt! Sadzīves ķīmijas veidi Bīstamības simboli Ekoloģiskais marķējums Ieteikumi produktu pareizai un drošai lietošanai Materiālu iespiešanai sagatavoja:

Sīkāk

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlamies dzīvot? Un kā mēs aizsargājam savu veselību un tajā

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

pres-3

pres-3 JAUNA TIPA LĪDZ PAT 85% LĒTĀKA KODINĀŠANAS IEKĀRTA PRECĪZA, VIENMĒRĪGA UN REGULĒJAMA KODINĀŠANA ĻAUJ SAMAZINĀT KODINĀŠANAS IZMAKSAS LĪDZ 1.17 EUR/T* VAIRS NEPĀRMAKSĀJIET PAR GRAUDU KODINĀŠANU UN PAR IEKĀRTĀM,

Sīkāk

(Microsoft Word - METODISK\302 IZSTR\302DNE.doc)

(Microsoft Word - METODISK\302 IZSTR\302DNE.doc) RITA ŽUKA Mācību palīglīdzeklis 2004 ANOTĀCIJA Mācību palīglīdzeklis ir paredzēts audzēkņiem, kuri apgūst izglītības programmas Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze un Komerczinības. Tas

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Šeit top veiksmīgas karjeras Nāc studēt Jelgavā! LLU rektore, profesore Irina Pilvere 25.08.2015 www.llu.lv Vieta virsrakstam, teksts vienā kolonnā Šeit top veiksmīgas karjeras! LLU ir ceturtā lielākā

Sīkāk

AKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ

AKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ 2014. gada izmēģinājumu rezultātu pārskats un BASF ieteikumi graudu un rapšu audzēšanai 2015. gada sezonai Rēzekne 06.03.2015. 2015.01.19. Izmēģinājumu rezultāti ziemas kviešos Viļāni 2014 +1,97 +2,03

Sīkāk

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā

Sīkāk

BIOORG EMO

BIOORG EMO BIOTEHNOLOĢIJA LAUKSAIMNIECĪBĀ EFEKTĪVA AUGSNES DZĪVĪBAS DARBĪBA vērtīgi un efektīvi preparāti ekoloģiskajām un konvencionālajām saimniecībām PRODUKTS Šķidrie organiskie mēsli BIOORG VH ir koncentrēts,

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_26

LEMUMS_GND_2015_26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc

Microsoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju

Sīkāk

VIDE UN LAUKSAIMNIECĪBA Projekts tiek finansēts EEZ finanšu instrumenta gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika"neliela apjo

VIDE UN LAUKSAIMNIECĪBA Projekts tiek finansēts EEZ finanšu instrumenta gada perioda programmas Nacionālā klimata politikaneliela apjo VIDE UN LAUKSAIMNIECĪBA Projekts tiek finansēts EEZ finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika"neliela apjoma grantu shēmas ietvaros. Līguma Nr. 2/EEZLV02/14/GS/062/002

Sīkāk

Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a

Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un aminoskābju ilgtermiņa krājumus augsnē, kā arī nodrošina

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation 2018. 2019. gada kampaņa «Turi grožos bīstamās vielas» Renārs Lūsis Valsts darba inspekcijas direktors Kas ir bīstamas vielas? Jebkura viela (gāze, šķidrums vai cieta viela), kas apdraud darbinieku drošību

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

LAUKU MODULIS IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošin

LAUKU MODULIS IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošin IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošināt uzticamu apgādi ar veselīgu, kvalitatīvu pārtiku, taču lauksaimniecība

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums

Konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs 2008» nolikums Konkursa «Latvijas labākais tirgotājs 2015» nolikums KONKURSA MĒRĶIS 1. Panākt pircēju un apmeklētāju apkalpošanas kultūras uzlabošanu. 2. Paaugstināt tirgotāju un krodzinieku profesionalitāti. 3. Popularizēt

Sīkāk

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas  zinātniskais institūts “Sigra” Latvijas Lauksaimniecības universitāte Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra Uz zinātnes izstrādēm bāzētas pašvaldības kā agrārās nozares attīstību veicinātājas Dr.habil.agr.,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas

Sīkāk

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,

Sīkāk

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES PAR LULUCF DARBĪBĀM 10. PANTU IESNIEGŠANAI EIROPAS

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits

Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME

KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 212 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEMENTU MĒSLOJUMIEM LIELĀKA AUGU IZTURĪBA PRET STRESU MPC

Sīkāk

8

8 7. Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par nodarbināto veselības

Sīkāk

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere

INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konfere INOVATĪVI RISINĀJUMI, JAUNI PRODUKTI UN PATĒRĒTĀJU IZVĒLE ZIVJU PRODUKTU KLĀSTĀ Aina Afanasjeva Direktore, Starptautiskā organizācija Eurofish Konference Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Microsoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc

Microsoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi 2008 MATERIĀLS SAGATAVOTS UN PAVAIROTS PAR VALSTS SUBSĪDIJU LĪDZEKĻIEM Ozolnieki 2009 Atbildīgā par izdevumu: I. Skudra Autoru kolektīvs VSIA Latvijas Augu aizsardzības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Premium kvalitātes aromatizēto Arabika kafijas pupiņu katalogs Kafija ir kas vairāk par rīta dzērienu... Kafija dod enerģiju, spēku un mundrumu. Sniedz baudu. Nodrošina atmosfēru. Tā reizē ir neatņemama

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdināt

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdināt 6.6.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 141/3 DIREKTĪVAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas

Sīkāk

Microsoft Word - MK632_1.DOC

Microsoft Word - MK632_1.DOC Apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 (grozījumi ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.632) Programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Presentazione standard di PowerPoint

Presentazione standard di PowerPoint LATVIJA PASAULĒ UN ES (2015, avoti: FAO un Eurostat) ir 13. lielākā zvejas produkcijas un 24. lielākā akvakultūras produkcijas ražotāja ES. (1.000 tonnas) Pasaule ES-28 % pasaule % ES-28 Nozveja 104.635

Sīkāk

Overskrift

Overskrift PRIMES [3] ZPI process praksē Piedāvā Co-funded by the Intelligent Energy Europe Programme of the European Union Pārskats 1) Iepirkuma process 2) Konkursa kritēriji 3) Pārbaude/pierādīšanas līdzekļi (atbilstības

Sīkāk

Title

Title Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanas un izmantošanas koncepcija Vidzemes plānošanas reģionā Linda Drukmane SIA EKODOMA Valmiera 25/08/2015 Mērķis Izstrādāt ieviešanas koncepciju ilgtspējīgai ātraudzīgo

Sīkāk

AM_Ple_LegConsolidated

AM_Ple_LegConsolidated 28.6.2018 A8-0300/57 Grozījums Nr. 57 Czesław Adam Siekierski Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika COM(2016)0786 C8-0514/2016

Sīkāk

Arnis Kalniņš BIOGĀZES RAŽOŠANAS SAIMNIECISKIE UN VIDES IEGUVUMI (rokasgrāmata biogāzes ražošanas iespēju izvērtēšanai) RĪGA 2009

Arnis Kalniņš BIOGĀZES RAŽOŠANAS SAIMNIECISKIE UN VIDES IEGUVUMI (rokasgrāmata biogāzes ražošanas iespēju izvērtēšanai) RĪGA 2009 Arnis Kalniņš BIOGĀZES RAŽOŠANAS SAIMNIECISKIE UN VIDES IEGUVUMI (rokasgrāmata biogāzes ražošanas iespēju izvērtēšanai) RĪGA 2009 UDK 621.3+63(035) Ka 281 Arnis Kalniņš Dr. habil. oec., akadēmiķis Biedrība

Sīkāk

Lauksaimniecības situācijas apraksts un nozares vajadzību analīze Latvijas Lauku attīstības plāna gadam izstrādei Rīga 2013 Saskaņā ar Lat

Lauksaimniecības situācijas apraksts un nozares vajadzību analīze Latvijas Lauku attīstības plāna gadam izstrādei Rīga 2013 Saskaņā ar Lat Lauksaimniecības situācijas apraksts un nozares vajadzību analīze Latvijas Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādei Rīga 2013 Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un SIA Latvijas

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc

Microsoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem

Sīkāk

CETA eksportētāju stāsti

CETA eksportētāju stāsti Westland Cheese Group (Nīderlande) Vēl sieru? Jā, lūdzu! (un paldies CETA) Westland Group ir Nīderlandes ģimenes uzņēmums, kas visplašāk pazīstams kā Old Amsterdam un Maaslander siera šķirņu ražotājs.

Sīkāk

NORAKSTS LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDīBA SALlENAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Centrāles iela 21, Saliena, Salienas pagasts, Daugav

NORAKSTS LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDīBA SALlENAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Centrāles iela 21, Saliena, Salienas pagasts, Daugav NORAKSTS LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA PAŠVALDīBA SALlENAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 42139512, Centrāles iela 21, Saliena, Salienas pagasts, Daugavpils novads, LV 5469, tālr. 65475311, fakss 65475287,

Sīkāk

21_07_05_a

21_07_05_a VIENOTAIS PROGRAMMDOKUMENTS L A U K U L A P A Sagatavots SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Rīgas iela 34, Ozolnieku nov., Ozolnieku pag., Jelgavas raj., LV 3018, tālr. 3050220 Aktuāli!

Sīkāk

Ieraugi. Iedvesmojies. Īsteno. Pieredzes apmaiņas brauciens Partnerība Laukiem un jūrai piedāvā braucienu, kurā smelties pieredzi un iedvesmu jauniem

Ieraugi. Iedvesmojies. Īsteno. Pieredzes apmaiņas brauciens Partnerība Laukiem un jūrai piedāvā braucienu, kurā smelties pieredzi un iedvesmu jauniem Ieraugi. Iedvesmojies. Īsteno. Pieredzes apmaiņas brauciens Partnerība Laukiem un jūrai piedāvā braucienu, kurā smelties pieredzi un iedvesmu jauniem darbiem un idejām. Pasākumā iekļauta ciemošanās pie

Sīkāk

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p

Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās

Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju

Sīkāk

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 2013/4 NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS PĀRSKATS Lauku zemes tirgus Latvijā galvenās tendences VZD 213/4 2 Satura rādītājs 1. Problēmas aktualitāte... 3 2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā... 3 3.

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_27

LEMUMS_GND_2015_27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/27 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

Buklets.indd

Buklets.indd Videi draudzīgas pārtikas ceļvedis VISS PAR TO, KO MĒS ĒDAM Autore: Ieva Zālīte Datorsalikums: Ilze Ramane Iespiests: SIA Gandrs ISBN 978-9984-9624-2-9 Izdevējs: Zaļā brīvība Adrese: Meža iela 4, Rīga,

Sīkāk

Environment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te

Environment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Technical, Economical and Ecological Estimation of Up-To-Date Combined Soil Tillage, Fertilising

Sīkāk

LaukuLapa(2.versija)

LaukuLapa(2.versija) Nr. 88 (11.07.2012) SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs INFORMATĪVAIS IZDEVUMS AKTUALITĀTES Bišu dravu īpašnieki var pieteikties bišu veselības programmas īstenošanā Zemkopības ministrija

Sīkāk

NAME :

NAME : STARPTAUTISKĀ INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS ORGANIZĀCIJU KONFEDERĀCIJA TREŠO PERSONU INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA KAS MĒS ESAM UN KO MĒS DARĀM CEOC International ir Eiropas apvienība,

Sīkāk

Untitled

Untitled 1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas

Sīkāk

Школа как потребитель

Школа как потребитель Globālā izglītība sociālajās zinībās. Sabiedriskās preces un pakalpojumi: Kas ir patērētājs? Sociālās zinības 6.B klase Skolotājs Jevgenijs Butorins 2016.gada 26.janvārī Ekonomista uzdevums Prece Kas pirka?

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja Dzīvo patstāvīgi un veselīgi Apzinās sevi, savas vēlmes un intereses, Spēj dzīvot patstāvīgi, saskaņā ar savām vērtībām, Saglabā un nostiprina savas garīgās

Sīkāk

Lambakasvatuse_n%E4idiskalkulatsioon_ _lv

Lambakasvatuse_n%E4idiskalkulatsioon_ _lv Aitkopības paraugaprekins Tartu 2011 Saturs 1. Bioloģiskā aitkopība...3 1.1. Uzturēšanas apstākļi...3 1.2. Barošana...3 1.3. Veselība...4 1.4. Dzīvnieku ievešana saimniecībā...4 2. Aitkopības paraugaprēķins...5

Sīkāk

Stollar espresso kafijas automāti Ideālai kafijai nepieciešama precizitāte. Katrreiz.

Stollar espresso kafijas automāti Ideālai kafijai nepieciešama precizitāte. Katrreiz. Stollar espresso kafijas automāti Ideālai kafijai nepieciešama precizitāte. Katrreiz. www.stollar.eu The Dual Boiler Pirmais sadzīves kafijas automāts, kas atbilst Zelta standarta prasībām. Tomēr būtībā

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only] Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju

Sīkāk

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk

Sīkāk

100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd

100802_EU_Bio_Logo_Guidelines_cos.indd ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS ES BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS LOGOTIPS IEVADS ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa pamatā ir divi plaši pazīstami simboli: Eiropas karogs Eiropas Savienības

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk