Alise Vītola (Latvija) LAUKU ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS RADOŠĀS EKONOMIKAS LAIKMETĀ Lauku teritorijas visā Eiropā saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšano
|
|
- Toms Birznieks
- pirms 4 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Alise Vītola (Latvija) LAUKU ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS RADOŠĀS EKONOMIKAS LAIKMETĀ Lauku teritorijas visā Eiropā saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Raksta mērķis ir apskatīt lauku attīstības iespējas, balstoties uz radošās ekonomikas attīstību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iespējām, Skandināvijas valstu pieredzi, kā arī izmantojot iedzīvotāju anketēšanas rezultātus Latvijas lauku pašvaldībā Durbes novadā. Pētījuma objekts ir Latvijas lauku teritoriju attīstības iespējas. Autore secina, ka jāveicina nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība lauku teritorijās, kā arī darba sasniedzamības iespējas vai nu fiziski (ar transportu) vai virtuāli (ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību). Jārada priekšnosacījumi pilsētnieku pārvilināšanai uz laukiem, vismaz sezonāli, veidojot lauku kā ekskluzīvas dzīvesvietas tēlu. Sevišķa uzmanība jāvelta lauku jauniešiem potenciālajam darba spēkam un uzņēmējiem. Atslēgas vārdi: lauku attīstība, reģionālā attīstība, radošā ekonomika. 1. Lauku attīstības procesi mūsdienās Lauku teritorijas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Latvijas laukos dzīvo aptuveni 30% iedzīvotāju, no tiem pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata par lauciniekiem uzskatāmi aptuveni 20%: 6-10% iedzīvotāju ir saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību un 10-14% strādā publiskajā sektorā un vietējo pakalpojumu sniegšanā, vai arī nav nodarbināti. Tiek prognozēts, ka, turpinot palielināties tradicionālo lauku nozaru produktivitātei, darba vietu skaits Latvijas laukos samazināsies ne tikai šajās nozarēs, bet arī pakalpojumu nozarē (attiecībā 1:1), kopā par 43,5-57,5 tūkstošiem darba vietu līdz 2020.gadam (Valsts agrārās ). Darba iespējām ir ļoti būtiska ietekme, pieņemot lēmumu par dzīvesvietu. Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka lauku iedzīvotāji kopumā laukus uzskata par dzīvošanai labu vietu (76% respondentu), vietu, kur var labi atpūsties (71%) un pats plānot savu laiku (69%), kā arī uzsver lauku vides estētiskās īpašības (65%). Taču tikai neliela daļa lauku iedzīvotāju uzskata, ka lauki ir laba vieta, kur strādāt (26%), īstenot savus mērķus un sapņus (33%), kā arī realizēt savas prasmes un talantus (34%). Attiecīgi labi atalgota darba atrašana (22%), perspektīvas trūkums, labākas dzīves nodrošināšanas bērniem un darba atrašana (katram 13%) ir būtiskākie iemesli, kāpēc lauku iedzīvotāji plāno vai apsver iespēju mainīt dzīves vietu (Zobena & Lāce 2011). Tai pat laikā pētījumi apstiprina, ka pēdējo 40 gadu laikā attīstītajās valstīs strauji mainās darbinieka loma ekonomikā, standarta darbības pakāpeniski aizstājot ar radoši un elastīgi veicamiem uzdevumiem. Savukārt standartizētu (rutīnas) uzdevumu īpatsvars tikpat straujā
2 tempā samazinās (Autor, Levi & Murnane, 2003). Līdz ar pārmaiņām ekonomikas raksturā un darba organizācijā, mainās arī vietas nozīme. Resursu koncentrācija aglomerācijās sniedz būtiskas priekšrocības ekonomikas attīstībai (Krugman 1998; Kurgman 2011), taču mūsdienās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ļauj koncentrāciju sasniegt ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā (digitālā) ceļā. Ļoti iespējams, ka virtuālās sasniedzamības nozīme arvien pieaugs, jo paaugstināsies energoresursu un līdz ar to fiziskas pārvietošanās izmaksas. Tāpat jāņem vērā ne tikai centrtieces, bet arī centrbēdzes spēki, kas mazina aglomerāciju veidošanos (Krugman 1998; Kurgman 2011). Līdz ar to tādas iezīmes kā dabiska, nepiesārņota vide, klusums un miers var tikt uzskatītas par lauku teritoriju kā dzīves vietas konkurētspējīgo priekšrocību. Piemēram, Zviedrijā pēc 2000.gada novērota tendence ģimenēm ar bērniem, kā arī vidēja vecuma un vecākiem cilvēkiem pārcelties uz dzīvi lauku reģionos, it sevišķi tādām teritorijām, kas atrodas tuvu pilsētām un kam piemīt bagāts kultūras un vēsturiskais mantojums. Kā būtiskākie faktori šādai ar cilvēka dzīves ciklu saistītai migrācijai tiek minēts dabas tuvums, augstas mājokļa un dzīves izmaksas pilsētā un pievilcīga sociālā un kultūras vide bērniem laukos. Būtiska nozīme, izvēloties lauku teritoriju dzīvošanai, ir arī veikalu un pakalpojumu pieejamībai. Tātad cilvēki dodas uz laukiem meklējumos pēc augstākas dzīves kvalitātes. Jāpiezīmē, ka šie migranti visbiežāk atgriežas teritorijās, no kurām jaunībā pārcēlušies uz pilsētu, vai arī no kurienes nākuši to senči (Nuur & Laestadius 2009; Kahila & Scherbenske 2012). Daļa Zviedrijas pasaules līmeņa uzņēmumu izvietojušies mazpilsētās (globālā kontekstā), piemēram, Scania, ABB, SAAB Aerospace u.c.. Liela nozīme bijusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, kas ļauj iesaistīties uzņēmējdarbībā attālināti. Piemēram, Zviedrijas ziemeļu reģionos strauji attīstījušies tādi uzņēmējdarbības virzieni kā klientu apkalpošana pa telefonu un pakalpojumi, kas saistīti ar informācijas iegūšanu, apstrādi un pārdošanu (Nuur & Laestadius 2009). Arī Dānijas un Somijas pieredze rāda, ka lauku teritorijas no ražošanas kopienām ir transformējušās par augsti mobilām kopienām, kur iedzīvotāji strādā pilsētās, bet dzīvo un audzina bērnus laukos. Taču ne visi ciemati spējuši piemēroties pārmaiņām un attiecīgi dalās vinnētājos un zaudētājos. Apzinoties, ka nebūs iespējams uzturēt līdzvērtīgu pakalpojumu pieejamību visās lauku teritorijās, Dānijā tiek diskutēts par atbalsta piešķiršanu perspektīvajām lauku teritorijām uz mazāk perspektīvo teritoriju rēķina, tai skaitā atbalstot iedzīvotāju pārcelšanos un būvju nojaukšanu. Tāpat tiek spriests par lauku teritoriju specializācijas iespējām,
3 piemēram, brīvdienu un atpūtas teritorijas ar otrajām mājām ; uzņēmēju ciemati, kur viss ir iespējams un kultūras mantojuma ciemati ar tradicionālo arhitektūru (Moller 2012; Kahila & Scherbenske 2012). Būtiska nozīme šādai kustībai no pilsētām uz laukiem ir lauku dzīvesveida kultūrai, kas ir spēcīgi iesakņojusies Ziemeļeiropas valstīs. Piemēram, Zviedrijā lielākajai daļai (52-57%) iedzīvotāju ir pieeja otrai mājai laukos, 21% iedzīvotāji tāda pieder; šāda prakse plaši izplatīta arī Kanādā, Somijā un Norvēģijā. Biežāk kā vidēji pieeja šādām mājām ir tādu profesiju pārstāvjiem kā akadēmiķi, uzņēmumu vadošie darbinieki, kultūras un valsts iestāžu darbinieki. Zviedru pētnieki secina, ka mazapdzīvotās teritorijas tādās valstīs kā Zviedrija, Norvēģija, Somija u.c. nebūt nav pagātnes paliekas, ko apdzīvo netalantīgi zaudētāji (Nuur & Laestadius 2009). Tātad radošā ekonomika rada ne tikai draudus, bet arī iespējas lauku attīstībai. Daļa no šīm teritorijām zaudēs, daļa iegūs; tāpēc jāmeklē jauni risinājumi, kā piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Tādas priekšrocības kā dabas un kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī atvērta un iekļaujoša sociālā un kultūras vide var piesaistīt jaunus iedzīvotājus. Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un pārmaiņas darba saturā rada iespēju šiem iedzīvotājiem piedalīties radošajā ekonomikā arī attālināti. 2. Durbes novada piemērs Durbes novads ir neliela pašvaldība (2998 iedzīvotāji), kas atrodas Latvijas Dienvidrietumu daļā, Kurzemē, aptuveni 200 km attālumā no Rīgas un 20 km attālumā no Liepājas. Durbes novadam ir bagāts dabas un kultūrvēsturiskais mantojums skaista dabiskā ainava, 14.gadsimta bruņinieku pils drupas, vēsturiskā apbūve Durbes pilsētā un Vecpils un Dunalkas ciemu centros. Vadošās uzņēmējdarbības nozares Durbes novadā ir lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) un neliela apjoma pārtikas pārstrāde. Lauksaimniecībā (37%) un publisko pakalpojumu sniegšanā (39%) nodarbināto skaits ir līdzvērtīgs (Durbes novada pašvaldība, 2012) gada nogalē Durbes novada attīstības programmas sagatavošanas ietvaros tika veikta iedzīvotāju anketēšana un saņemas 150 atbildes. Iedzīvotājiem tika uzdoti 36 jautājumi, tai skaitā par novada attīstības iespējām. Iedzīvotāju viedoklis tika apzināts arī diskusijās ar privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem.
4 Kā būtiskākās priekšrocības novada attīstībai minēts Liepājas tuvums, tranzīta maģistrāle A9, kultūrvēsturiskais mantojums un dabas vērtības, kā arī laba kultūras, sporta un izglītības infrastruktūra. Kā novada lepnumu un unikalitāti respondenti norādīja novada dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (Durbes ezeru, pilskalnu, baznīcu u.c.). Tāpat atzīmētas arī sportiskas brīvā laika pavadīšanas iespējas, novada uzņēmēji, kā arī mazpilsētas šarms un Durbes novads kā mierīga vieta (skat. 1.attēlu). 1. attēls. Durbes novada priekšrocības (varianti ar vismaz 20 apstiprinošām atbildēm; n=151) Avots: autores veidots. Kā būtiskākie trūkumi novada attīstībai minēts darba vietu trūkums, ceļu infrastruktūras tehniskais stāvoklis, nesakārtota tūrisma infrastruktūra, neizteiksmīga kultūras un sabiedriskā dzīve un nesakārtota dabas teritorija, kā arī nepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums. Attiecīgi ieteikumi nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai uzlabotu kopējo dzīves kvalitāti Durbes novadā, pirmkārt skar darba vietu radīšanu, īpaši jauniešiem, uzņēmējdarbības veicināšanu un investīciju piesaisti (skat. 2.attēlu).
5 2. attēls. Durbes novada trūkumi (varianti ar vismaz 20 apstiprinošām atbildēm; n=151) Avots: autores veidots. Tai pat laikā diskusijās ar novada uzņēmējiem tika uzsvērts, ka darba devēji laukos saskaras ar darbaspēka trūkumu un daudz pūļu velta tam, lai noturētu esošos darbiniekus. Savukārt novada jaunieši norādīja, ka nevēlas palikt Durbes novadā, jo šeit nav ko darīt, kas liecina par nevēlēšanos vai iespēju neredzēšanu darbam lauksaimniecībā vai arī pašam uzsākot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību. 3. attēls. Durbes novada attīstības virzieni (n=131) Avots: autores veidots.
6 Par vēlamajiem Durbes novada attīstības virzieniem iedzīvotāji uzskata lauksaimniecību, mežniecību, zvejniecību, rūpniecisko ražošanu, rekreāciju (sports, izklaide, aktīvā atpūta), izglītību un jaunu mājokļu būvniecību, kā arī transportu un loģistiku un pakalpojumu sektora attīstību. 3. Secinājumi un priekšlikumi lauku attīstības veicināšanai Durbes novada piemērs apliecina, ka arī Latvijas lauku novados ir aktuāli lauku teritorijām raksturīgie izaicinājumi iedzīvotāju skaita samazināšanās un smadzeņu aizplūšana (jaunieši pamet novadu); darba tirgus problēmas (neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu); nepilnvērtīgi izmantots vietas potenciāls (tuvu lielpilsētai, miers, dabas tuvums); bagāts dabas un kultūras mantojums, kas gan netiek pilnvērtīgi izmantots kā komerciāls resurss; iedzīvotāju mobilitātes problēmas. Iedzīvotāji apzinās novada dabiskās priekšrocības un tiem atbilstošos tradicionālos attīstības virzienus (agrobizness, tūrisms, atpūta). Tai pat laikā tiek uzskatīts, ka lauku novados nav lielu iespēju attīstīt pakalpojumu nozari, lai gan mūsdienu tehnoloģijas to ļauj darīt. Līdz ar to risinājumi lauku attīstības problēmām jāmeklē ciešā sadarbībā ar pilsētām, pilsētu darbavietas un pakalpojumus padarot sasniedzamus lauku iedzīvotājiem. Jauni un izglītoti cilvēki ir skeptiski par iespējām palikt laukos, tādējādi veicinot lauku novecošanos un smadzeņu aizplūšanu. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicināšanai lauku teritorijās un darba iespēju sasniedzamībai vai nu fiziski (ar transportu) vai virtuāli (ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību), kā arī ar atbalstu un dalību pieredzē jāmotivē jaunieši uzsākt savu uzņēmējdarbību. Kā perspektīvs virziens minams attālinātais darbs, (teledarbs, e-darbs) darba vai līguma attiecības, kurās darbinieks veic savus pienākumus ārpus darba devēja telpām. Igaunijas u.c. Eiropas valstu pieredze liecina, ka attālinātā darba centru veidošana ir daudzsološs risinājums attālinātā darba veicināšanai. Centros pieejamas aprīkotas darba vietas, apmācības, tiek sniegtas konsultācijas. Daudzviet tiek piemeklētas arī darba iespējas. Savukārt laukos jāveido lauku kā ekskluzīvas dzīvesvides tēls pilsētnieku pārvilināšanai uz laukiem, vismaz sezonāli. Šeit nozīme ir ne vien infrastruktūras kvalitātei, bet arī kvalitatīvam kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas pasākumu piedāvājumam
7 dažādām vecuma grupām. Kā perspektīvs virziens šeit jāmin arī ekociemati, kas piedāvā kvalitatīvu dzīves vidi turīgiem pilsētniekiem, kas gatavi pārcelties uz laukiem. Sevišķa uzmanība jāvelta lauku jauniešiem potenciālajam darbaspēkam un uzņēmējiem. Būtiski veicināt jauniešu piederības sajūtu savam novadam piedāvāt to interesēm atbilstošas, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Jauniešu uzdrīkstēšanos un pašapziņu iespējams celt, ļaujot pašiem piedalīties sava brīvā laika organizēšanā un iesaistot novada attīstības procesos, tādējādi parādot, ka arī laukos jauniešiem ir iespējas īstenot savas idejas un vienlaikus būt noderīgiem savai kopienai. Autore pateicas Jevgēnijai Butņickai par konsultācijām Durbes novada iedzīvotāju anketas sagatavošanā un anketēšanas rezultātu apkopošanā. Bibliogrāfija Autor, D., Levy, F., Murnane, R.J. (2003), The skill content of recent technological change: An empirical explanation, Quarterly Journal of Economic 188 (4), pp , Kahila P., Scherbenske S.L. (2012) Residental Preferences and Quality of Life. Perspective/Residential-Preferences-And-Quality-of-Life/ Krugman P. (1998) What s New About the Economic Geography?, Oxford Reiview of Economic Policy, vol. 14(2), pp Krugman P. (2011) The New Economic Geography, Now Middle-aged, Regional Studies, vol. 45(1), pp Metrum SIA (2012) Durbes novada attīstības programmas 1.redakcija. Moller J. (2012) Big Changes in the Local Welfare System. Rural-Perspective/Big-Changes-in-the-Local-Welfare-System/ Nuur C., Laestadius S. (2009) Is the Creative Class Necessarily Urban? Putting the Creativity Thesis in the Context of Non-urbanised Regions in Industrialised Nations, European Journal of Spatial Development. Valsts agrārās ekonomikas institūts (2011) Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji, 70 lpp. Zobena A., Lāce I. (2011) Atskaite Par Lauku attīstības programmas Gadam veikto saistībā ar līguma Nr.UBE B izpildi, 105 lpp.
8 Development of the Rural Areas in the Age of Creative Economy Summary The proportion of rural population is decreasing all over the Europe. The purpose of this article is to identify rural development perspectives in the age of creative economy taking into account the possibilities offered by the information and communication technologies, Scandinavian experience and the results of the survey of inhabitants in a rural municipality Durbes novads - in Latvia. The object of the research is development options for rural territories in Latvia. We conclude that one should facilitate the non-agricultural entrepreneurship, as well as the connectivity to jobs both physically (with transport) and virtually (by using information and communication technologies) in the rural territories. The inhabitants of the cities might be attracted to rural territories, at least seasonally, by promoting the image of countryside as an exclusive place of residence. Special attention should be paid to the rural youth the future work force and entrepreneurs. Key words: rural development, regional development, creative economy.
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
SīkākL LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sa
L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sapulce Grobiņa, 26.08.2016. Inga Brieze Rīgas plānošanas
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākIedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā
2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākRēzeknes Augstskola Reģionālistikas zinātniskais institūts Rēzekne University College Research Institute for Regional Studies Via Latgalica Humanitāro
Rēzeknes Augstskola Reģionālistikas zinātniskais institūts Rēzekne University College Research Institute for Regional Studies Via Latgalica Humanitāro zinātņu žurnāls Journal of the Humanities 2013 1 Lazdiņa
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākPowerPoint Presentation
K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākBaltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā
SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākPowerPoint Presentation
Liene Kubliņa liene.kublina@cvor.lv www.cvor.lv IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos Latvijas darba tirgus Ko dara Latvijas IT uzņēmumi Patiesie motivatori un jēgpilna komandas
SīkākPowerPoint prezentācija
lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies
SīkākTitle
Stratēģija un koncepcija ilgtspējīgai ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošanai un izmantošanai VPR Projekts SRCplus IEE/13/574/SI2.675729 Aivars Žandeckis SIA EKODOMA Mērķi Piedāvāt stratēģiju un ieviešanas
SīkākWP 3 – Baltic section
Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānošana un NSB CoRe projekta aktivitātes 2019.gada 26.marts SUMBA sanāksme Astor Riga Hotel Projektu saspēle Mobilitātes risinājumi Rīgas metropoles areālā Ziemeļjūras
SīkākLATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace
LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākSapropelis Latvijā
Ogre, 10.decembris 2015. gads Andrejs Maršāns biedrība LPZAB tel. 29853674; amarshans@gmail.com Pētījuma mērķis Veikt Lobes ezera priekšizpēti, lai noskaidrotu ezera potenciālos, iespējamos attīstības
SīkākMicrosoft Word - pielikums lemumam_Nr.6_ilg_att_str_2030.doc
APSTIPRINĀTA ar Balvu novada Domes 2014.gada 13.februāra lēmumu (sēdes protokols Nr.2, 6. ) Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Balvi, 2013 Satura rādītājs Ievads... 3 Vizītkarte...
SīkākRNP_
Rāznas Nacionālais parks kādi esam? Teritorija pētīta Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! Neietekmēs, neitrāli, cerības Novadi nav automātiski tūrisma galamērėi! 3 rajonu un 8 pagastu vietā = 3
SīkākBaltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā
Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība
SīkākSATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s
1 Par Seesam Seesam s pakalpojumus Baltijas valstīs sāka sniegt 1991. gadā, kad Somijas Pohjola Group Plc. un ASV s koncerns American International Group Inc. nodibināja Seesam nedzīvības s akciju sabiedrību
Sīkāk_ZINO_240413_00
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie
SīkākBalvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030
Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam 1. redakcija Satura rādītājs Satura rādītājs... 2 Terminu skaidrojums... 3 Ievads... 4 Vizītkarte... 6 Attīstības izaicinājumi... 7 Stratēģiskā
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
SīkākPaskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz
Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākIstockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau
Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākVelosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes de
Velosatiksmes attīstība Rīgā Starptautiskais seminārs Praktiski soļi ceļā uz bezizmešu mobilitātes ieviešanu Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departaments 13.12.2012. Saturs Situācija Paveiktais
SīkākSlide 1
Velotūrisma produkta attīstība Tūrisma attīstības valsts aģentūra Inese Šīrava Tūrisma attīstības valsts aģentūras Produktu attīstības vecākā eksperte 2013.gada 18.oktobrī Saulkrastos Kas ir mūsu tūristi?
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākSlide 1
VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības
SīkākKONSOLIDETAIS_skolenu_darbs
ĶEGUMA NOVADA DOME Reģ.Nr. 90000013682 Lāčplēša iela 1, Ķegums, Ķeguma novads, LV-5020, tālr. 26406395, 650 38883, dome@kegums.lv Skolēnu nodarbinātības organizēšanas vasaras brīvlaikā Ķeguma novadā NOLIKUMS
SīkākPowerPoint prezentācija
Migrācija mūsdienu pasaulē Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti. 2000.gadā pasaulē bija 175 miljoni migrantu. 2013.gadā migrantu
SīkākIevads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju
Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju viņi nepubliskotu, kā arī aplūkos situācijas, kad
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākSlide 1
Velotūrisma nacionālās īpatnības īpaši aizsargājamā dabas teritorijās. Ķemeru nacionālā parka piemērs Agnese Balandiņa Carnikavas novads 27.03.2013 Velotūrisms ĪADT kāpēc par krietni zaļāka un videi draudzīgāka
SīkākPirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l
KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
SīkākPowerPoint Presentation
Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,
SīkākV.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākDaugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes
Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības
SīkākPētījums Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā ( ) un iesniegto projektu EZF un ELFLA izv
Pētījums Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā (2009-2013) un iesniegto projektu EZF un ELFLA izvērtējums 2014.gads LLF Kompetenču centrs Pasūtītājs:
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākBABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67
BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes
SīkākUntitled
1.pielikums Rīgas domes 2015.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.185 Lokālplānojums zemesgabaliem Kantora ielā 10 (kadastra Nr.01001062132, kadastra Nr.01001062134) Redakcija 1.1. Teritorijas
SīkākPPP
PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas
SīkākDarba sludinājumu ievietošana NVA vakanču portālā un citas aktualitātes
NVA karjeras pakalpojumi. Darba tirgus prognožu izmantošana karjeras konsultanta darbā Jeļena Šaitere Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Darba meklēšanas atbalsta nodaļas eksperte
SīkākPaskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo
Paskaidrojuma raksts un Mārupes novada domes priekšsēdētāja ziņojums par Mārupes novada pašvaldības 2017.gada budžetu Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas kalpo kā instruments pašvaldības
SīkākPowerPoint Presentation
LAUKU TŪRISMA SPĒKS: uzņēmēju, pašvaldības un vietējās kopienas sadarbība Mežotnes pils, 2015. gada 30. oktobris Mārketinga kampaņa, veidojot un popularizējot lauku tūrisma produktus skolu jauniešiem,
SīkākPowerPoint Presentation
Atbalsts pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības uzsākšanai Diāna Balode Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas Jauniešu garantijas eksperte Tālr. 67021696,
SīkākNīcas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija – gadam
Nīcas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014. 2030. gadam 1 Saturs Ievads 2.lappusē Novada vizītkarte 3. lappusē Biežāk izmantotie termini 3. lappusē I. Pašreizējās situācijas kopsavilkums no 4.
SīkākVIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA Pirmā redakcija gada 10.novembris
VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014-2030 Pirmā redakcija 1.0 2014. gada 10.novembris Satura rādītājs Ievads... 3 Reģiona vizītkarte... 4 Reģions Baltijā... 5 Stratēģiskā
SīkākDraft council conclusions Austrian Presidency
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas
SīkākKONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj
KONTEINERU LIFTERS Ražotājs: SmartTEH Apraksts: SmartTEH piedāvā lielisku risinājumu beramkravas pārkraušanai. Revolucionārais konteineru lifters ļauj pielādēt konteineru līdz malām, turklāt ātrākā veidā,
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākPowerPoint Presentation
Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -
SīkākPētījums Biedrības Balvu rajona partnerības attīstības stratēģijas ieviešanas gala izvērtējums un turpmāko darbības virzienu noteikšana Balvi 2015
Pētījums Biedrības Balvu rajona partnerības attīstības stratēģijas ieviešanas gala izvērtējums un turpmāko darbības virzienu noteikšana Balvi 2015 Pasūtītājs: Biedrība Balvu rajona partnerība Adrese: Brīvības
SīkākRSU PowerPointa prezentācijas standarta sagatave
Profesionālās pilnveides seminārs Ievads un semināra atklāšana Darba vides riska faktori pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē Ivars Vanadziņš, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Kontakti: ivars.vanadzins@rsu.lv
SīkākPowerPoint Presentation
Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados
SīkākPowerPoint Presentation
Šeit top veiksmīgas karjeras Nāc studēt Jelgavā! LLU rektore, profesore Irina Pilvere 25.08.2015 www.llu.lv Vieta virsrakstam, teksts vienā kolonnā Šeit top veiksmīgas karjeras! LLU ir ceturtā lielākā
SīkākSeptītā Pamatprogramma
Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas
SīkākDiapositiva 1
KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākMicrosoft Word _JauniesuAptauja_Jaunatnes_politikas_istenosanas_indekss_Anketas_GALAVersija.docx
JAUNIEŠU APTAUJAS ANKETA Sveicināti! Aicinām Tevi piedalīties jauniešu aptaujā par Tavām ikdienas aktivitātēm! Aptaujas ilgums 0- minūtes. Lūdzu, sekojiet norādēm, uz kuriem jautājumiem jāatbild un cik
SīkākSlide 1
Online interactive Risk Assessment Riska interaktīvā novērtēšana tiešsaistē Normatīvie dokumenti Darba aizsardzības likums MK not.nr.660 «Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība» (pieņemti 02.10.2007.):
SīkākTUKUMA NOVADA DOME SAIMNIECĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAS KOMITEJA ĀRKĀRTAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA Tukumā 2018.gada 3.jūlijā Nr. 7 plkst.16:00 1. P
TUKUMA NOVADA DOME SAIMNIECĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAS KOMITEJA ĀRKĀRTAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA Tukumā 2018.gada 3.jūlijā Nr. 7 plkst.16:00 1. Par Nodomu vienošanās noslēgšanu ar SIA Gallusman. ZIŅO:
SīkākRuta_1
Projekta pētniece Ruta Kaupe 19.10.2018., Rīga Mutes dobuma sekrēta testu pilotprojekts personu, kuras injicē narkotikas (PKIN), grupā HIV izplatība Latvijā PKIN grupā HIV izplatība personu, kas injicē
SīkākApstiprināti ar Dundagas novada pašvaldības Privatizācijas, atsavināšanas un iznomāšanas komisijas 2016.gada 7.aprīļa sēdes lēmumu (prot. Nr.2., p.2.)
Apstiprināti ar Dundagas novada pašvaldības Privatizācijas, atsavināšanas un iznomāšanas komisijas 2016.gada 7.aprīļa sēdes lēmumu (prot. Nr.2., p.2.) Noteikumi Nekustamā īpašuma Saules ielā 16 daļas (2.daļas)
SīkākKonsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707
SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes
SīkākĪsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā
Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek
SīkākSCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
SīkākProjekts
VARAKĻĀNU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ. Nr. 90000054750 Rīgas ielā 13, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838, Latvija tālrunis / fakss 64860840, e-pasts: varaklani@varaklani.lv Swedbank konts Nr. LV25HABA0001402041751,
SīkākIndividuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana
Individuālās tirgvedības stratēģijas attīstīšana ZĪMOLVEDĪBAS NOZĪME Andris Klepers 26.02.2019. Vai es risinu kādu reālu problēmu? Kāds ir mans devums ar biznesu labākai sabiedrībai? PERSONISKĀS VĒRTĪBAS
SīkākFoto: Anita Austvika Vadlīnijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu interpretācijai un izmantošanai Vadlīnijas veidotas Pētījuma Darba tirgus a
Foto: Anita Austvika Vadlīnijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu interpretācijai un izmantošanai Vadlīnijas veidotas Pētījuma Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas
Sīkāk(Microsoft PowerPoint - SEPA informacija tirgotajiem.ppt [Sader\356bas re\376\356ms])
Informācija par SEPA tirgotājiem Nacionālā SEPA darba grupa Rīgā, 2013 Saturs 1. Kas ir SEPA? 2. Projekta gaita Latvijā 3. Ko SEPA nozīmē tirgotājiem? 4. Turpmākais 1 Kas ir SEPA? Single euro payments
SīkākSlide 1
NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
Sīkāk2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2
2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma
SīkākLAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327
WBL-PRO projekts Kvalifikācija, atvērtie resursi, labās prakses un rīku piemēri darba vidē balstītu mācību profesionālim 2016-1-DE02-KA202-003339 IO2: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra DVB mācību profesionālim
SīkākPowerPoint Presentation
VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
SīkākMicrosoft Word - kn817p3.doc
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākPowerPoint Presentation
Pamācība Erasmus+ rīki Kursu katalogs Mobilitātes iespējas Stratēģiskās partnerības www.schooleducationgateway.eu Vispārēja informācija Šī ir pamācība, kas palīdzēs izmantot School Education Gateway vietnes
SīkākEnergijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv
Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv Jānis Šipkovs (energodata.lv) = SIA Zedra valdes loceklis, RTU BF SGŪTI M.sc.ing Pieredze BMS jomā no 2002.g.
Sīkākseries_155
RAILING SERIES 155 RIPO fabrika SIA Hanzas Street 2, Pinki, Babite district, LV 2107, Latvia 155 Alumīnija margu sērija Aluminum railing series AL.01 AL.02 AL.03 AL.04 AL.05 AL.06 AL.07 AL.08 AL.09 155
SīkākJaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos
ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī
SīkākThis is your presentation title
Ziņojums par darbību 2018.gadā 2019.gada 27.marts 1. Pārstāvniecība 2018.gadā 2. Galvenie darbības virzieni un aktivitātes 2018.gadā 3. LETERA biedru aptauja 2 LETERA pārstāvniecība 2018.gadā Aerones 19
SīkākDPP
IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai Solveiga Kabaka Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Tālr. 67021712 Solveiga.Kabaka@nva.gov.lv 24.02.2015, Rīga Mērķis:
SīkākAPSTIPRINA TA JELGAVAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA Investīciju plāns ar Jelgavas pilse tas domes le mumu Nr.5/5 Aktualize tais
APSTIPRINA TA JELGAVAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014-2020 Investīciju plāns ar Jelgavas pilse tas domes 23.05.2013. le mumu Nr.5/5 Aktualize tais Investīciju pla ns apstiprina ts ar Jelgavas pilse
Sīkāk