Microsoft Word - A MSWORD

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Microsoft Word - A MSWORD"

Transkripts

1 EIROPAS PARLAMENTS Sesijas dokuments A8-0123/ ZIĥOJUMS par Eiropas kino digitālajā laikmetā (2014/2148(INI)) Kultūras un izglītības komiteja Referents: Bogdan Brunon Wenta RR\ doc PE v02-00 Vienoti daudzveidībā

2 PR_INI SATURA RĀDĪTĀJS Lpp. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS... 3 PASKAIDROJUMS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PE v /17 RR\ doc

3 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas kino digitālajā laikmetā (2014/2148(INI)) Eiropas Parlaments, Ħemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu, Ħemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, Ħemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) 1, Ħemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaħošanu informācijas sabiedrībā 2, Ħemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu Radošā Eiropa ( gads) un atceĝ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK 3, Ħemot vērā Padomes gada 25. novembra secinājumus par Eiropas audiovizuālās jomas politiku digitālajā laikmetā 4, Ħemot vērā Komisijas gada 3. marta paziħojumu Eiropa Stratēăija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (COM(2010)2020), Ħemot vērā Komisijas gada 26. augusta paziħojumu Digitālā programma Eiropai (COM(2010)0245), Ħemot vērā Komisijas gada 4. maija pirmo ziħojumu par Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) piemērošanu Audiovizuālo mediju pakalpojumi un internetam pieslēdzamas ierīces: līdzšinējie sasniegumi un turpmākās perspektīvas (COM(2012)0203), Ħemot vērā Komisijas gada 24. septembra pirmo ziħojumu par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu gadā Eiropas darbu veicināšana ES audiovizuālo mediju plānoto pakalpojumu un pieprasījumpakalpojumu 1 OV L 95, , 1. lpp. 2 OV L 167, , 10. lpp. 3 OV L 347, , 221. lpp. 4 OV C 433, , 2. lpp. RR\ doc 3/17 PE v02-00

4 jomā (COM(2012)0522), Ħemot vērā Komisijas gada 7. decembra trešo ziħojumu On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era (SWD(2012)0431), kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes gada 16. novembra Ieteikuma par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (2005/865/EK) īstenošanu; Ħemot vērā Komisijas gada 18. decembra paziħojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789), Ħemot vērā Komisijas gada 24. aprīĝa zaĝo grāmatu Gatavojoties pilnīgi konverăētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības (COM(2013)0231), Ħemot vērā Komisijas gada 15. novembra paziħojumu par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (2013/C 332/01) 1, Ħemot vērā Komisijas gada 15. maija paziħojumu Eiropas kino digitālajā laikmetā. Kultūru daudzveidības un konkurētspējas sasaiste (COM(2014)0272), Ħemot vērā Reăionu komitejas gada 4. decembra atzinumu Eiropas kino digitālajā laikmetā, Ħemot vērā gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā 2, Ħemot vērā gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā 3, Ħemot vērā gada 22. maija rezolūciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu 4, Ħemot vērā gada 12. janvāra rezolūciju par gatavošanos pilnīgi konverăētai audiovizuālajai pasaulei 5, Ħemot vērā Reglamenta 52. pantu, Ħemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziħojumu (A8-0123/2015), A. tā kā filmas ir gan komerciālas, gan kultūras preces, kas dod lielu ieguldījumu Eiropas 1 OV C 332, , 1. lpp. 2 OV C 153E, , 102. lpp. 3 OV C 353E, , 64. lpp. 4 PieĦemtie teksti, P7_TA(2013) PieĦemtie teksti, P7_TA(2014)0232. PE v /17 RR\ doc

5 ekonomikā izaugsmes un nodarbinātības ziħā un vienlaikus palīdz veidot Eiropas identitāti, atspoguĝojot kultūru un valodu daudzveidību, popularizējot Eiropas valstu kultūru citās valstīs un veicinot kultūras apmaiħu un iedzīvotāju savstarpējo sapratni, kā arī palīdzot veidoties un attīstīties kritiskajai domāšanai; B. tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru, jo īpaši Eiropas kinematogrāfijas nozares, potenciāls joprojām netiek pilnībā izmantots Eiropas kultūru daudzveidības un kultūras mantojuma popularizēšanā un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanā, kas savukārt varētu labvēlīgi ietekmēt arī citas tautsaimniecības nozares, nodrošinot Eiropai konkurences priekšrocības pasaules mērogā; C. tā kā Eiropas kinematogrāfijas nozare, kas gadā izlaida 1500 kinofilmas, ir viena no lielākajām kinofilmu ražotājām pasaulē, taču nozares struktūra ir neviendabīga gan finansējuma, gan produkcijas veidu ziħā; D. tā kā Eiropas filmām ir raksturīga kvalitāte, oriăinalitāte un daudzveidība, bet to reklāma un izplatīšana Savienībā ir ierobežota, kas izpaužas kā salīdzinoši zemi apmeklētības rādītāji sīvas starptautiskās konkurences apstākĝos, un šīs filmas ir grūti izplatīt gan Eiropā, gan ārpus tās; E. tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs producēto filmu aprite citās dalībvalstīs joprojām ir neliela, neraugoties uz to, ka katru gadu uzħem daudz filmu, savukārt ārpus Eiropas uzħemtās filmas Savienībā tiek izplatītas visnotaĝ plaši; F. tā kā Eiropas filmu daudzveidība, kas atspoguĝo Eiropas kultūras un valodu daudzveidības bagātību un spēku, nozīmē, ka sadrumstalotība ir Eiropas kinofilmu tirgum raksturīga parādība; G. tā kā atbalsts kvalitatīvu filmu uzħemšanai ir īpaši svarīgs nelielām dalībvalstīm, kuru valodās runā mazs iedzīvotāju skaits; H. tā kā programmas Radošā Eiropa apakšprogramma MEDIA (turpmāk MEDIA ) piedāvā jaunus finansējuma avotus un iespējas citu Eiropas Savienības dalībvalstu kinofilmu izplatīšanai un apritei, auditorijas veidošanai un informācijas līdzekĝu lietotprasmes atbalstam; I. tā kā vienam no vienotā digitālā tirgus pamatmērėiem vajadzētu būt radīt paĝāvību un uzticēšanos internetam un paplašināt legāla audiovizuālā materiāla pieejamību, tādējādi sekmējot ieguldījumus Eiropas kino nozarē; J. tā kā kinofilmu demonstrēšana kinoteātros pirmajā izlaides logā joprojām veido lielu daĝu kinofilmu gūto ieħēmumu, un tāpēc ir būtiski svarīga Eiropas kinofilmu uzħemšanas un izplatīšanas finansēšanai un ievērojami ietekmē attiecīgo kinofilmu panākumus turpmākos izlaides logos; RR\ doc 5/17 PE v02-00

6 K. tā kā arvien lielākam skaitam Eiropas filmu, kurām ir pieticīgs ražošanas un reklāmas budžets, tomēr nāktu par labu elastīgākas izlaides stratēăijas un drīzāka pieejamība pieprasījumvideo režīmā; L. tā kā, labāk organizējot izlaides logus, būtu iespējams maksimāli palielināt iespējamo auditoriju, vienlaikus mazinot filmu nelegāla patēriħa pievilcīgumu; M. tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; tā kā šī prasība ir tikusi īstenota atšėirīgi un ar dažāda līmeħa juridiskām prasībām, un rezultātā pakalpojumu sniedzēji savu darbību reăistrē tajās dalībvalstīs, kur prasības ir visvieglāk izpildāmas; N. tā kā lielākā daĝa Eiropas kinematogrāfijas nozarei paredzētā publiskā (gan valstu, gan Eiropas Savienības) finansējuma tiek atvēlēta kinofilmu uzħemšanai; O. tā kā Regulas Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu Radošā Eiropa, 14. pantā ir noteikts, ka Komisija izveido Garantiju fondu, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm, lai atvieglotu kultūras un radošajās nozarēs darbojošos MVU piekĝuvi finansējumam un uzlabotu iesaistīto finanšu starpnieku kapacitāti novērtēt riskus saistībā ar MVU projektiem nepieciešamajiem aizdevumiem un finansējumu; P. tā kā Komisija gada 7. decembra trešajā ziħojumā On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era norādīja, ka digitalizēti ir tikai 1,5 % no Eiropas kino mantojuma; tā kā šis procentuālais rādītājs nav mainījies līdz šai dienai, neraugoties uz vairākkārt paustajām bažām par to, ka liela daĝa šā mantojuma varētu tikt neatgriezeniski zaudēta un nenonāktu līdz nākamajām paaudzēm, par ko liecina, piemēram, tas, ka no mēmajām filmām ir saglabājušies tikai 10 %; Q tā kā digitalizācija un mediju konverăence rada jaunas iespējas Eiropas kinofilmu pārrobežu izplatīšanai un popularizēšanai, kā arī veicina novatorismu un elastīgumu, vienlaikus ievērojami mainot skatītāju paradumus un vēlmes; R. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt finansējumu kino mantojuma un ar to saistīta materiāla digitalizācijai, saglabāšanai un tiešsaistes pieejamībai, kā arī izveidot Eiropas standartus filmu saglabāšanai digitālā formātā; S. tā kā informācijas līdzekĝu lietotprasme, jo īpaši kinomākslas izpratne, var palīdzēt iedzīvotājiem attīstīt savu kritisko domāšanu un izpratni un stimulēt iedzīvotāju radošo potenciālu un izpausmes spējas; PE v /17 RR\ doc

7 T. tā kā autortiesībām digitālajā laikmetā būtu jāturpina veicināt ieguldījumus kinofilmu uzħemšanā un radīšanā un nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību subjektiem, vienlaikus veicinot jaunu pakalpojumu attīstību un kinofilmu pārrobežu pieejamību iedzīvotājiem un Ĝaujot kultūras un radošajām nozarēm arī turpmāk piedalīties izaugsmes sekmēšanā un darbvietu radīšanā; U. tā kā ir svarīgi nodrošināt Direktīvas par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (2012/28/ES) efektīvu īstenošanu un nenosakāmu autortiesību subjektu darbu definīcijā ietvertās filmas darīt publiski pieejamas, Popularizēšana, pārrobežu izplatīšana un pieejamība 1. mudina Eiropas kinematogrāfijas nozari censties izstrādāt novatoriskus pakalpojumus, jaunus darbības modeĝus un izplatīšanas kanālus, lai uzlabotu Eiropas kinofilmu pārrobežu pieejamību Savienībā, turklāt nodrošinot, lai skatītājiem visā Savienībā arvien vairāk veidos būtu pieejams arvien lielāks kinofilmu klāsts; šajā sakarībā ierosina Eiropas kinematogrāfijas nozarei mācīties no komerciālās paraugprakses ārpus ES; 2. atzīst radošo darbu neatĝautas lietošanas ietekmi uz radošo ciklu un filmu veidotāju tiesībām; uzsver kvalitatīva, likumīga satura klāsta paplašināšanas un jauniešu informētības palielināšanas vajadzību; 3. Ħemot vērā pieprasījuma video un tiešsaistē veiktu darījumu izplatības straujo pieaugumu Eiropas Savienībā, ierosina turpmāk izskatīt audiovizuālo pakalpojumu pārrobežu pārvietojamības iespējas, jo tas sniegtu lietotājiem iespējas piekĝūt filmām neatkarīgi no lietotāju atrašanās vietas; 4.. uzsver, cik svarīgi ir tādi mērėtiecīgi tirgvedības pasākumi visā Eiropas Savienībā, kuros Ħemtas vērā Eiropas auditoriju kultūras īpatnības, lai nodrošinātu Eiropas kinofilmu labāku un iedarbīgāku popularizēšanu; 5. līdz ar to mudina palielināt titrētu filmu pieejamību, lai veicinātu Eiropas filmu pārrobežu apriti, palielinātu skatītāju informētību par Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un uzlabotu savstarpējo sapratni; 6. jo īpaši norāda uz apakšprogrammas MEDIA nozīmi filmu titrēšanas un dublāžas atbalstā, jo tādējādi tiek palielināta Eiropas filmu pieejamība, jo īpaši oriăinālversijā ar subtitriem, tā sekmējot filmu apriti un uzlabojot zināšanas un izpratni par Eiropas kultūrām un valodām; 7. uzsver nesen pieħemtās sagatavošanas darbības Subtitrēšanas kolektīvā finansēšana Eiropas darbu aprites paplašināšanas nolūkā nozīmi un Komisijas turpmāk veicamā RR\ doc 7/17 PE v02-00

8 darba nozīmi šīs darbības īstenošanā; 8. arī atbalsta tādas iniciatīvas kā Komisijas izmēăinājuma projekts Eiropas integrācijas veicināšana ar kultūras palīdzību, kuru mērėis ir veicināt titrētu Eiropas filmu izplatību, nodrošinot īpaši izvēlētu TV programmu jaunas titrētas versijas visā Eiropā; 9. atgādina, cik būtiski svarīgi ir turpināt uzlabot filmu pieejamību personām ar invaliditāti, jo īpaši izmantojot vārdisku aprakstu un titrus; 10. uzsver Eiropas privātās un sabiedriskās televīzijas raidstaciju īpašo nozīmi filmu ražošanā, gan attiecībā uz televīzijas filmu ražošanu, gan kino kopražojumiem, un uzsver, ka tām var būt izšėirīga loma, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu daudzu filmu ražošanas uzħēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzħēmumu, turpmāku pastāvēšanu; 11. atgādina par gadu gaitā arvien lielāku atzinību guvušās Eiropas Parlamenta LUX balvas nozīmi Eiropas filmu popularizēšanā; šīs balvas ieguvēja filma tiek titrēta visās 24 ES oficiālajās valodās, tādējādi panākot Eiropas filmu lielāku atpazīstamību un pieejamību un uzlabojot auditorijas informētību par tām; aicina dalībvalstu parlamentus sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem turpināt LUX balvas popularizēšanu dalībvalstīs; 12. norāda uz nepieciešamību veicināt un atbalstīt Eiropas kopražojumus, jo, pieaugot šādu kopražojumu skaitam, būtu iespējams panākt Eiropas filmu plašāku izplatīšanu visā Eiropā; 13. turklāt vērš uzmanību uz kvalitatīvu Eiropā tapušu televīzijas seriālu augošajiem panākumiem un uzsver, ka ir stratēăiski svarīgi arī turpmāk veicināt šādu seriālu uzħemšanu, izplatīšanu un reklamēšanu Eiropas un pasaules tirgos; 14. aicina dalībvalstis atbalstīt un popularizēt īpašus pasākumus, piemēram, kinofestivālus un ceĝojošā kino iniciatīvas, nolūkā veicināt un atbalstīt Eiropas filmu izplatīšanu un apriti to teritorijā; 15. ierosina nostiprināt jau pastāvošos pasākumus, kas paredzēti labākai kinobiĝešu cenu optimizēšanai, attīstīt novatoriskus īpašos piedāvājumus, kā arī abonementu piedāvājumus, kas palīdzētu nodrošināt kinoteātru pievilcīgumu un pieejamību visiem iedzīvotājiem; Auditorijas piesaistīšana PE v /17 RR\ doc

9 16. mudina izplatītājus un kino demonstrētājus palielināt citu Eiropas valstu filmu atpazīstamību un pieejamību, lai šīs filmas sasniegtu plašāku auditoriju; 17. atzīst, ka kinoteātri joprojām ir vissvarīgākās vietas filmu rādīšanai un popularizēšanai, kā arī vietas, kam ir būtiska sociālā dimensija un kurās cilvēki satiekas un apmainās ar viedokĝiem; uzsver, ka mazo un neatkarīgo kinoteātru izzušana, jo īpaši mazpilsētās un mazāk attīstītos reăionos, ierobežo piekĝuvi Eiropas kultūras resursiem, mantojumam un dialogam; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu nolūkā visos šādos kinoteātros uzstādīt digitālos projektorus un skaħu tehniku, lai tos saglabātu; 18. uzsver, cik svarīgi ir popularizēt filmas to uzħemšanas agrīnā posmā, lai uzlabotu šo filmu apriti un to iespējamās auditorijas lielāku informētību visā Eiropā; 19. uzsver apakšprogrammas MEDIA nozīmīgumu novatorisku auditorijas piesaistīšanas pieeju pārbaudīšanā, jo īpaši atbalstot kinofestivālus, kinomākslas izpratnes iniciatīvas un auditorijas piesaistīšanas pasākumus; Vienlīdzīgi konkurences apstākĝi 20. atgādina, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; uzsver, ka šī prasība ir īstenota nevienmērīgi un ar dažāda līmeħa juridiskām prasībām un ka tā rezultātā pakalpojumu sniedzēji varētu reăistrēt savu darbību dalībvalstīs, kurās prasības ir visvieglāk izpildāmas; 21. uzskata, ka Eiropas kinodarbu tapšanā būtu finansiāli jāiesaistās visām personām, kas gūst tiešu vai pat tikai netiešu saimniecisku labumu no Eiropas kino no tiešā piedāvājuma, tirgvedības vai filmu izplatīšanas, tostarp arī no saites ievietošanas vai pieejamības nodrošināšanas pieprasījumvideo režīmā; aicina Komisiju izmantot šo pieeju kā pamatprincipu, tostarp arī tad, kad tā pārbauda dalībvalstu kino finansēšanas sistēmas no konkurences viedokĝa; 22. aicina Komisiju iepriekš minētos apsvērumus Ħemt vērā, kad tā ierosinās pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākĝus Eiropas audiovizuālajā tirgū, pieħemot taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem pakalpojumu sniedzējiem; 23. aicina VOD un SVOD platformas publiskot datus par katras to katalogā iekĝautās filmas patēriħu, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu ietekmes novērtējumu; Finansējums 24. uzskata, ka, lai uzlabotu Eiropas filmu apriti gan Eiropas, gan starptautiskajā tirgū, filmu producēšanai un izplatīšanai paredzētajam publiskajam finansējumam ir jābūt RR\ doc 9/17 PE v02-00

10 līdzsvarotākam nolūkā palielināt atbalstu attīstībai, popularizēšanai un starptautiskai izplatīšanai; 25. uzskata, ka ir nepieciešams faktiskā izteiksmē palielināt finansējumu filmu izplatīšanas, reklamēšanas un tirgvedības pasākumiem, vienlaikus nepieĝaujot, ka tādēĝ samazinātos finansējums filmu uzħemšanai; 26. īpaši aicina dalībvalstis palielināt publisko finansējumu, lai agrīnā posmā atbalstītu savā valstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu citās dalībvalstīs, kā arī citā dalībvalstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu savā valstī; 27. aicina dalībvalstis atbalstīt stimulus, kas veicinātu Eiropas filmu uzħemšanu, izplatīšanu, pieejamību un pievilcīgumu; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana kultūras un audiovizuālajiem darbiem neatkarīgi no tā, vai tos pārdod tiešsaistē vai bezsaistē, veicina jaunu pakalpojumu un platformu attīstību; 28. uzsver programmas Radošā Eiropa kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma lomu tas veicinās finansējuma pieejamību kultūras un radošo nozaru MVU un finanšu starpnieku ieguldījumu pieauguma sekmēšanu, tādējādi uzlabojot kinematogrāfijas nozares finansējuma piesaistes iespējas; 29. mudina novērtēt Eiropas un valstu kino finansēšanas sistēmu iedarbīgumu un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot finansēto filmu kvalitātei un sniegumam un vienlaikus aplūkojot arī tirgvedībai un auditorijas piesaistīšanai paredzēto finansēšanas instrumentu pieejamību un efektivitāti; aicina Komisiju informēt citas dalībvalstis par paraugprakses piemēriem, kas izriet no šā novērtējuma rezultātiem; 30. atgādina, ka filmu ražošanai un kopražošanai ir vajadzīgi būtiski finansiāli ieguldījumi un ka pašreizējais tiesiskais regulējums neliedz daudzteritoriālu licencēšanu, tādēĝ uzsver, ka arī turpmāk jāsaglabā ražošanas un izplatīšanas sistēmu daudzveidība, lai sekmētu ieguldījumus Eiropas kino, reaăētu uz valodu un kultūru ziħā daudzveidīgo Eiropas tirgu un aizsargātu un sekmētu kultūru daudzveidību; 31. uzsver, ka finansējums Eiropas filmām tiek piešėirts no daudziem Eiropas, valstu un reăionāliem publisko līdzekĝu fondiem un būtu jāsekmē lielāka savstarpējā papildināmība šo fondu izmantošanā, lai palielinātu to efektivitāti; Eiropas Kino forums 32. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Kino forumu, lai veicinātu strukturētu dialogu ar visām audiovizuālajā nozarē iesaistītajām personām par grūtībām, PE v /17 RR\ doc

11 ar kurām nozare saskaras pašreizējā digitālajā laikmetā, un tādējādi uzlabotu sadarbību, informācijas apkopošanu un apmaiħu ar paraugpraksi; 33. šajā sakarībā prasa plašu iesaistīšanos un visu attiecīgo iestāžu sadarbību, it īpaši ar Eiropas Parlamentu; Informācijas līdzekĝu lietotprasme 34. aicina dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot informācijas līdzekĝu lietotprasmi, jo īpaši kinomākslas izpratni, skolu mācību programmās un kultūrizglītības iestādēs un izstrādāt iniciatīvas valsts, reăionālā vai vietējā līmenī, aptverot visus formālās, neformālās un ikdienējās izglītības un apmācības līmeħus; 35. apzinās, ka kinoteātriem kā vietai, kur tiekas dažādas paaudzes, ir īpaša nozīme kinomākslas izpratnes un informācijas līdzekĝu lietotprasmes apguvē, un atzinīgi vērtē pasākumus, kas mērėtiecīgi sekmē šo kinoteātra funkciju; 36. vērš uzmanību uz jauniešiem paredzētu izglītojošu filmu popularizēšanu un atbalsta konkursus, kuros viħi tiktu mudināti radīt audiovizuālos darbus; turklāt uzsver iespējas, ko piedāvā apakšprogrammas MEDIA atbalsts kinomākslas izpratnes veicināšanas projektiem; Inovācija 37. atbalsta novatoriskus projektus un praksi, piemēram, Komisijas sagatavošanas darbību attiecībā uz Eiropas filmu apriti digitālajā laikmetā, kuras nolūks ir pārbaudīt filmu elastīgāku izdošanu dažādos formātos vairākās dalībvalstīs, un atzinīgi vērtē šīs darbības iekĝaušanu programmā Radošā Eiropa ; 38. uzskata, ka šādas izlaides logu elastību veicinošas iniciatīvas varētu dot labumu dažiem Eiropas filmu veidiem, uzlabojot to atpazīstamību, piesaistot auditoriju, palielinot ieħēmumus un ietaupot izmaksas, un mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt šīm iniciatīvām turpmāku uzmanību; Digitalizācija un arhivēšana 39. aicina dalībvalstis nodrošināt kinematogrāfisko darbu digitalizāciju un izveidot obligātus glabāšanas mehānismus digitāla formāta darbiem vai pielāgot šādiem formātiem jau pastāvošos mehānismus, pieprasot nodot glabāšanā digitālās filmas starptautiski standartizētās digitālās oriăinālmatricās; 40. uzsver audiovizuālo arhīvu, īpaši kino mantojuma un sabiedriskās apraides organizāciju arhīvu, nozīmi un mudina dalībvalstis garantēt pienācīgu finansējuma līmeni un tiesību ieguves sistēmas nolūkā sekmēt minēto organizāciju misijas īstenošanu sabiedrības interesēs, tostarp kino mantojuma saglabāšanu, digitalizāciju un publiskas pieejamības nodrošināšanu; RR\ doc 11/17 PE v02-00

12 41. uzsver Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana kā Eiropas audiovizuālā mantojuma (gan kino, gan televīzijas) digitālās bibliotēkas svarīgo nozīmi; 42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. PE v /17 RR\ doc

13 PASKAIDROJUMS Radīšana audiovizuālajā nozarē ir izteikts komandas darbs tāpat kā sportā, kur katrs komandas loceklis palīdz sasniegt komandas kopējos panākumus. Visam filmas radīšanas procesam no sākotnējās idejas par filmu līdz tās uzħemšanai un brīdim, kad tā nonāk uz kinoteātru ekrāniem un notiek tās izplatīšana, ir raksturīgs komandas darbs. Skatītāju acīs visvairāk izceĝas galveno lomu tēlotāji, bet viħi ir tikai aisberga redzamā daĝa. Panākumiem bagāta filma pirmkārt ir visu to radošo cilvēku veikums, kuru vārdi ir minēti filmas beigu titros: scenāristi, režisori, tehniskie darbinieki, operatori, fotogrāfi, specefektu veidotāji utt. ViĦu kopīgais darbs veido mūsu kultūras identitāti un paver durvis daudzveidībai vietējā, valsts un Eiropas kultūrā. Vims Venderss (Wim Wenders) ir paudis šādu domu: Kultūra (..) nosaka Eiropas dvēseli. Kino šajā jomā ir privileăētā stāvoklī(..) Kino veicina skatītāja identificēšanos tā, kā to nespēj neviens cits informācijas nesējs(..) Kino nevis vienkārši projicē attēlus, bet atspoguĝo mūsu sabiedrību, tās vērtības, paradumus, cerības un bailes(..) Kino veido šīs vērtības un paradumus un ietekmē ar cerībām un bailēm saistītās tendences. Tomēr kinematogrāfijas loma sabiedrībā ir divējāda. Tā ir gan kultūras vērtība, gan ekonomikas elements. Audiovizuālā nozare, kas ir vienota daudzveidībā, veicina ekonomikas izaugsmi, rada jaunas darbvietas un stimulē novatorismu Eiropas digitālajā tirgū. Radošās nozares nevar pastāvēt bez ekonomiskā pamata. Lai audiovizuālās nozares darbi būtu pieejami Eiropas iedzīvotājiem, būtiski svarīgi ir veikt ieguldījumus šajā nozarē. Galvenie finanšu sistēmas dalībnieki, kas Ĝauj radošo profesiju pārstāvjiem realizēt savas ieceres, ir producenti, izdevēji, izplatītāji, kinoteātri un pieprasījuma video pakalpojumu sniedzēji. Filmas uzħemšana var būt sekmīga tikai, neierobežoti sadarbojoties minētajiem ieguldītājiem, kā rezultātā viħi var vienoties par kopīgiem ieguldījumiem vienotam mērėim. Lai pilnībā izmantotu šo kultūras un ekonomisko potenciālu, Eiropas kinematogrāfijas nozarei ir jāattīstās pareizā vidē, ko stimulē stabils un pielāgojams tiesiskais regulējums, kas atbalsta ieguldījumus un daudzveidību un Ĝauj izstrādāt jaunus tiešsaistes pakalpojumus. Autortiesības ir būtisks šīs sistēmas elements: tās stimulē vietējos un valsts mēroga ieguldījumus filmu uzħemšanā un veido visu šajā nozarē iesaistīto pušu ienākumu bāzi. Autortiesības garantē pienācīgu atlīdzību tiesību īpašniekiem, jo īpaši autoriem. Izšėirīga ir arī pārredzamības un globālas sadarbības loma, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniedzēji ir reăistrēti ārpus Eiropas. Šajā sakarā Eiropas Kino forums palīdzēs nozares pārstāvjiem, dalībvalstīm un Eiropas iestādēm rast adekvātus risinājumus un censties sasniegt Eiropas filmu izplatīšanas uzlabojumus. Eiropas kinematogrāfijas nozares potenciāls RR\ doc 13/17 PE v02-00

14 Digitalizācijas process kinoteātros tuvojas noslēgumam, kaut gan mazāku ekrānu nomaiħai joprojām ir nepieciešams finansiāls atbalsts. SaskaĦā ar Eiropas Audiovizuālās observatorijas (EAO) rīcībā esošo informāciju līdz gada beigām bija digitalizēti apmēram 87 % no kinoteātru ekrāniem Eiropas Savienībā. Nākamais audiovizuālās nozares uzdevums ir vajadzība nodrošināt reālu un efektīvu Eiropas filmu izplatīšanu, kas nodrošinātu šo filmu atpazīstamību un palīdzētu tām sasniegt plašāku auditoriju gadā Eiropā tika izplatīts rekordliels Eiropas filmu skaits, proti, 1500 filmas, kas ir divreiz vairāk nekā ASV uzħemtās filmas. Tomēr Eiropas filmu skatītāju skaits, kā izrādījās, bija apgriezti proporcionāls. Eiropā filmu mārketinga un reklamēšanas budžets bieži veido tikai apmēram 1 % no kopējām uzħemšanas izmaksām. Turpretī ASV filmu mārketinga budžets var būt pat līdzvērtīgs uzħemšanas izmaksām. Turklāt lielākā daĝa Eiropas filmu tiek rādītas gandrīz tikai to izcelsmes valstī. Arguments par labu Eiropas filmu izplatīšanas un aprites stimulēšanai ārpus Eiropas ir pārliecinošs ne tikai iespējamo finansiālo ieguvumu, bet galvenokārt Eiropas filmās pausto kultūras vērtību dēĝ. Izplatīšana, atpazīstamība un pieejamība Būtisks Eiropas filmu radīšanu veicinošs faktors ir valsts un ES mēroga atbalsts, bet tas tiek galvenokārt orientēts uz līdzfinansējuma piešėiršanu uzħemšanas procesam. Tomēr brīdis, kad filma reāli sāk nest peĝħu, ir tās izplatīšana. Abos posmos piešėirtā atbalsta summas nesamērīgums patiesībā var ierobežot filmas publicitātes apmēru. Publiskajam finansējumam būtu jābūt līdzsvarotākam un vairāk jāpievēršas Eiropas filmu auditorijas paplašināšanai un atbalsta stimulēšanai tādām darbībām kā projektu izstrāde, reklāma un starptautiska izplatīšana. Pašlaik gandrīz 70 % publiskā finansējuma tiek piešėirti uzħemšanai, nevis filmas iespējamās auditorijas maksimālai paplašināšanai. Palielinoties pieprasījuma video pakalpojumu izplatībai un tiešsaistē lejupielādei pieejamo datħu skaitam, būtiski apsvērumi ir arī audiovizuālās nozares elastīgums un turpmāki eksperimenti šajā nozarē. Lai Eiropas tirgus faktisko lielumu apskatītu kontekstā, ir vērts apsvērt, cik daudz šėēršĝu sagaida filmu, kurai ir mazs reklāmas budžets. Ir ieteicama valstu atbalsta tīklu saskaħošana un darbības koordinēšana, jo tikai efektīvā saziħā starp atsevišėajām iesaistītajām valstīm un personām ir iespējams noteikt, cik liels atbalsts ir vajadzīgs, lai maksimāli palielinātu filmas potenciālo auditoriju. ĥemot vērā, ka valsts un reăionālās atbalsta sistēmas galvenokārt pievērš uzmanību uzħemšanas stadijai, ES programmas var pievērsties nepietiekami finansētajām jomām, respektīvi, izplatīšanai, reklāmai un mārketingam. Viena no izteiktām šā risinājuma priekšrocībām ir ES centrālās pozīcijas attiecībā uz izplatīšanai paredzēto finansējumu, tādējādi ievērojami sistematizējot šo procesu. PE v /17 RR\ doc

15 Eiropas filmu reklamēšanas jomā būtu jāħem vērā, kāda loma ir jaunajiem izplatīšanas kanāliem, piemēram, straumēšanai vai pieprasījuma video pakalpojumiem. Turklāt, lai cīnītos ar pirātismu, pirmām kārtām ir jāturpina atbalstīt pieprasījuma video nozari un citus likumīgos tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus. Filmu izplatīšana tiešsaistē tām patiešām dod jaunas un plašas iespējas. Un, kamēr televīzija joprojām ir ārkārtīgi populārs informācijas līdzeklis Eiropas mājsaimniecībās, raidorganizāciju, jo īpaši sabiedrisko raidorganizāciju, loma ir izšėirīgi svarīga, jo tās ir jāmudina ietvert savu kanālu programmā kvalitatīvas Eiropas kinofilmas. Ir būtiski arī atzīt, ka kinoteātri ir Eiropas filmu izplatīšanas stūrakmens. Šajā sakarā pat pats jēdziens Eiropas kino izsaka domu, ka tā spēks ir tieši nemitīgā kultūras apmaiħā, ko realizē, uzħemot kopražojuma filmas vai aktieriem filmējoties ārvalstu filmās. Audiovizuālās nozares atbalsta finansējums un programmas Programma Radošā Eiropa kuras budžets gadam ir 1,5 miljardi euro, ir ārkārtīgi svarīgs audiovizuālās nozares finansējuma avots. Vairāk nekā puse no programmas budžeta ir veltīta apakšprogrammai MEDIA, kas veicina Eiropas kino attīstību, izplatīšanu, apmācību un inovācijas. Nākamajiem gadiem atvēlētais budžets paredzēts 800 Eiropas filmu aprites atbalstīšanai gan Eiropā, gan ārpus tās. Turklāt programmā paredzēts piedāvāt pastāvīgu atbalstu vairāk nekā 80 Eiropas kinofestivāliem, kuri popularizē Eiropas filmas. Šāds finansējums Eiropas audiovizuālās nozares darbiem atrod jaunu auditoriju, vienlaikus pasargājot kultūru un valodu daudzveidību. Jauni izplatīšanas līdzekĝi un darbības modeĝi, iespējams, liecina par novatorisku finansējuma avotu parādīšanos: filmu demonstrēšana kinoteātros, izdošana DVD formātā vai citos jaunos formātos, piemēram, kā interneta video straume vai pieprasījuma video, cits citu neizslēdz, jo tiek dažādota filmu ietekmes sfēra, neciešot nekādus zaudējumus. Jebkurā jomā, kas gūst labumu no kinematogrāfijas nozares, tostarp pieprasījuma video pakalpojumos, būtu jāmudina atbalstīt filmu uzħemšanu tā būtu tikai taisnīga prasība. Šajā sakarā ir jādod skaidrs politisks signāls. Būtiska loma šā mērėa sasniegšanā var būt arī likumīgu kino izplatīšanas līdzekĝu popularizēšanai. Finansiālo garantiju mehānisms, kurš sāks darboties gadā, ir vēl viens vērā Ħemams instruments, jo tas palīdzēs kinematogrāfijas nozarē iesaistītajām personām saħemt kredītus bankās. Programmu pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds, kas ir Eiropas Investīciju bankas daĝa. Kinomākslas izpratne un informācijas līdzekĝu lietotprasme Kinomākslas izpratne var ievērojami ietekmēt cilvēkus, jo tā var iespaidot jauniešu personības veidošanos un viħu uztveri par apkārtējo pasauli. Trīs ceturtdaĝas jauniešu kinoskatītāju atzīst, RR\ doc 15/17 PE v02-00

16 ka ir redzējuši filmas, no kurām tie lielā mērā ir ietekmējušies. Tāpēc kinomākslas izpratnes ieviešanai visos dalībvalstu izglītības sistēmu līmeħos ir Ĝoti nozīmīga loma, un tā var dot labumu ilgtermiħā. NeatĦemams kinomākslas izpratnes mācīšanas aspekts ir jauniešu virzīšana uz audiovizuālo darbu rūpīgu analītisku izvērtēšanu, kā arī filmās apskatīto problēmu un filmu rosināto sajūtu apspriešana. Saskare ar Eiropas filmām ir viens no labākajiem veidiem, kā iepazīt citu Eiropas valstu vēsturi, kultūru un tradīcijas. Kinomākslas izpratnes mācīšanas priekšrocība ir arī tās nozīme jauniešu iepazīstināšanā ar informācijas līdzekĝu lietotprasmi, kas ir viena no ES prioritātēm izglītības jomā. Informācijas līdzekĝu lietotprasmes mācīšana sagatavo skolēnus dzīvei digitālā pasaulē, iemāca tiem prasmīgi lietot jaunās tehnoloăijas un palielina informētību par to, kādus rezultātus dod likumīgu piedāvājumu apzināta izvēle, atsakoties no pirātražojumiem. Eiropas filmu popularizēšanas un aprites veicināšanas līdzekĝi Viens no veidiem, kā popularizēt Eiropas kino un veicināt tā pieejamību visā Eiropā, ir kinofestivāli, un dalībvalstis un Eiropas iestādes tiek mudinātas veicināt, atbalstīt un izplatīt visvērtīgākos darbus ar īpašu pasākumu starpniecību. Būtu jāpieaug arī Eiropas kinofestivālu balvu prestižam, jo šie pasākumi palīdz ievērojami paplašināt filmu apriti. Ideāls piemērs, kā būtu jāveicina Eiropas kinematogrāfijas nozare, ir EP LUX balva. Šī balva katru gadu pievērš uzmanību filmām, kurās apskatīti Eiropas sabiedriskai domai aktuāli jautājumi. Kino spēja nodot kultūras vēstījumu citai kultūrai padara to par ideālu līdzekli diskusijām par Eiropu un tās nākotni. Pašreizējo ekonomisko, politisko un sociālo krīžu apstākĝos, kas apdraud arī mākslu, kultūru un kino, EP LUX balva sniedz Eiropas radošajai nozarei stabilu atspēriena punktu. Divi citi faktori, kas ietekmē filmu apriti, ir subtitri un dublāža. Kinofilmas vairs netiek izplatītas analogā, bet digitālā formātā, un subtitru tulkošanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās. Jebkuru filmu ir iespējams demonstrēt vairākās valodās, kā rezultātā būtu jāpaplašinās kvalitatīvu Eiropas audiovizuālo darbu apritei. Lai ierobežotu izmaksas un veicinātu Eiropas kino popularitāti, varētu realizēt izmēăinājuma projektu, lai noskaidrotu iespējas izveidot tiešsaistes platformu kolektīvā finansējuma piesaistei filmu subtitru tulkošanai. Rezumējot jānorāda, ka ziħojums par Eiropas kino digitālajā laikmetā pauž viedokli, ka Eiropas kinematogrāfijas nozare ir jāatbalsta un ir jāveicina Eiropas kino popularitāte, izplatīšana un atpazīstamība, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu gūt labumu no sava kultūras mantojuma. PE v /17 RR\ doc

17 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PieĦemšanas datums Galīgais balsojums +: : 0: Komitejas locekĝi, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Emmanouil Glezos, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka Sylvie Guillaume, György Hölvényi, Dietmar Köster, Ernest Maragall, Emma McClarkin, Martina Michels, Liadh Ní Riada RR\ doc 17/17 PE v02-00

TA

TA Eiropas Parlaments 2014-2019 PIEŅEMTIE TEKSTI P8_TA(2015)0108 Eiropas kino digitālajā laikmetā Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas kino digitālajā laikmetā (2014/2148(INI))

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

Microsoft Word - A MSWORD

Microsoft Word - A MSWORD EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 18.3.2015 A8-0051/2015 ZIĥOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaħā ar

Sīkāk

latvijas-elektronisko-publikaciju-krajuma-attistibas-vadlinijas

latvijas-elektronisko-publikaciju-krajuma-attistibas-vadlinijas Latvijas elektronisko publikāciju krājuma attīstības vadlīnijas 1. Vispārējie principi 1.1. Mērėis un uzdevumi Šīs vadlīnijas nosaka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk tekstā LNB) darbības virzienus,

Sīkāk

Microsoft Word - A MSWORD

Microsoft Word - A MSWORD EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0125/2015 1.4.2015 *** IETEIKUMS par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

PR_INI

PR_INI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas

Sīkāk

Sporta attistibas koncepcija

Sporta attistibas koncepcija APSTIPRINĀTS Burtnieku novada pašvaldības domes 27.01.2010. sēdē Nr.1. 7. Burtnieku novada sporta attīstības koncepcija 2010. gada janvāris 1 Eiropas sporta hartā ir noteikts, ka sports tās ir visu veidu

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums ES programma Radošā Eiropa (2014-2020) Andrejs.Lukins@km.gov.lv www.km.gov.lv/radosaeiropa facebook.com/radosaeiropa @radosaeiropa 05/04/2018, Valmiera ES programma RADOŠĀ EIROPA 2014-2020 - Eiropas Komisija

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Microsoft Word - B MSWORD

Microsoft Word - B MSWORD EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 4.3.2015 B8-0217/2015/rev. REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziħojumu, saskaħā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu par

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

Atbalsta shēma Latvijas filmām

Atbalsta shēma Latvijas filmām EIROPAS KOMISIJA Briselē, 16.VII.2008 C(2008)3542 galīgā redakcija Priekšmets : Valsts atbalstu Nr. 233/2008 Latvija Atbalsta shēma Latvijas filmām Ministra kungs, 1. KOPSAVILKUMS (1) Priecājos jūs informēt,

Sīkāk

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN

Sīkāk

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2014)520/F1 - LV (annex) EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

AM_Ple_NonLegReport

AM_Ple_NonLegReport 21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA

KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Izziòa

Izziòa IZZIĥA par vadošās iestādes komentāriem par Labklājības ministrijas sagatavoto 1.operacionālās programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība prioritāti Nodarbinātība un sociālā iekĝaušana Pasākums Nodarbinātība

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Īsa rokasgrāmata par ES darbību profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Profesionālā izglītība un apmācība Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

PR_COD_2app

PR_COD_2app Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0300/2016 18.10.2016 ***II IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par grozījumu

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis

Transatlantiskā tirdzniecības un  ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word pienemtielemumi.doc

Microsoft Word pienemtielemumi.doc DOMES SĒDES PROTOKOLS Talsos 2008.gada 25.februārī Sēde sasaukta plkst.15.00 Sēdi atklāj plkst.15.00 SĒDĒ PIEDALĀS Domes deputāti: Domes administrācijas darbinieki: SĒDĒ NEPIEDALĀS Domes deputāti: Aivars

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentvalsts Pastāvīgo pārstāvju komiteja Gatavošanās Konkurētspējas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariā

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariā Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 27. maijā (OR. en) 9706/19 COMPET 433 IND 185 MI 476 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2019. gada 27. maijs Saņēmējs: delegācijas

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2014) final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija A EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.12.2014 C(2014) 10137 final Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Brīvības iela 55 Rīga, LV-1010 Latvija Adresāts: Valdis Lokenbahs priekšsēdētājs Fakss: +371

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.11.2011 SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Regulai, ar ko groza Regulu

Sīkāk

PR_INI

PR_INI Eiropas Parlaments 2014-2019 Sesijas dokuments A8-0307/2015 20.10.2015 ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu 2015. gada prioritāšu īstenošana (2015/2210(INI)) Ekonomikas un monetārā

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Microsoft Word - 240_NOT_IPP_SAGAT

Microsoft Word - 240_NOT_IPP_SAGAT Spēkā no 4.11.011. Publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 184 3.11.011. 011. gada 11. novembrī Normatīvie noteikumi Nr. 40 Rīgā (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 43.

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

Slaids 1

Slaids 1 Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) Latvijas kultūrpolitikas kontekstā Seminārs «Tradicionālās kultūras iespējas valsts kultūrpolitikā un izglītībā» 2012.gada 7.martā, Rīgā Dokumenti, tiesību akti 1.

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

Avision

Avision Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 FORUMS PAR BŪTISKAJĀM PĀRMAIŅĀM 2014.gada 5.februāris 1 Mērķis AI/SI apmainīties ar pieredzi būtisko pārmaiņu vērtēšanā un vienoties par vienotas prakses piemērošanu būtisko pārmaiņu identificēšanā un

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 3.2.2015 B8-0000/2015 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

II Aarhus report_Latvia_LV_

II Aarhus report_Latvia_LV_ Orhūsas Konvencijas II nacionālais ieviešanas ziħojums Turpmākais ziħojums iesniegts Latvijas Republikas vārdā saskaħā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas Par pieeju informācijai, sabiedrības

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

PR_COD_1amCom

PR_COD_1amCom Eiropas Parlaments 2014 2019 Sesijas dokuments A8-0077/2017 28.3.2017 ***I ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu

Sīkāk

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei 19.1.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 18/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) REZOLŪCIJAS PADOME PADOMES REZOLŪCIJA PAR PARAUGNOLĪGUMU KOPĒJAS IZMEKLĒŠANAS GRUPAS (KIG) IZVEIDEI (2017/C

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542

Sīkāk

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67 BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327

LAT_O2_WBL_PRO_EQF_workshops_FINAL REV_180327 WBL-PRO projekts Kvalifikācija, atvērtie resursi, labās prakses un rīku piemēri darba vidē balstītu mācību profesionālim 2016-1-DE02-KA202-003339 IO2: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra DVB mācību profesionālim

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

Nolikums Silava_2010_1_AK

Nolikums Silava_2010_1_AK Apstiprināts: LVMI Silava pastāvīgās iepirkuma komisijas sēdē 2010. gada 22. janvārī Protokols Nr. Silava/2010/1/AK-1 ATKLĀTA KONKURSA Izejvielas un materiāli molekulārai bioloăijai un koksnes īpašību

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2012) 352 final 2012/0169 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ieguldījumu produktu pam

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2012) 352 final 2012/0169 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ieguldījumu produktu pam EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.7.2012. COM(2012) 352 final 2012/0169 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera,

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija Valmiera, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Valmieras drāmas teātris Vidēja termiņa darbības stratēģija 2019.-2022. Valmiera, 2018 1 SATURA RĀDĪTĀJS 1. ESOŠĀ SITUĀCIJA, DARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS... 3 2. STRATĒĢIJAS

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV , Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss , e-pasts ATTĪSTĪBAS PLĀNS

RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV , Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss , e-pasts ATTĪSTĪBAS PLĀNS RĪGAS 33.VIDUSSKOLA Reģistrācijas Nr. LV90002201552, Stūrmaņu iela 23, Rīga, LV 1016 tālrunis/ fakss 67433415, e-pasts r33vs@riga.lv ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2020./2021. mācību gadam Rīga, 2018 1. Vispārējs skolas

Sīkāk

PDFP8NGRYUBVT.0.doc

PDFP8NGRYUBVT.0.doc EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.5.2011 SEC(2011) 541 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Dokuments, kas papildina šādu dokumentu: KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA RIEBIĥU NOVADA DOME Reăistrācijas Nr Saules iela 8, RiebiĦi, RiebiĦu novads, LV-5326 ĀRKĀRTAS SĒDES PROTOKOLS RiebiĦu

LATVIJAS REPUBLIKA RIEBIĥU NOVADA DOME Reăistrācijas Nr Saules iela 8, RiebiĦi, RiebiĦu novads, LV-5326 ĀRKĀRTAS SĒDES PROTOKOLS RiebiĦu LATVIJAS REPUBLIKA RIEBIĥU NOVADA DOME Reăistrācijas Nr. 90001882087 Saules iela 8, RiebiĦi, RiebiĦu novads, LV-5326 ĀRKĀRTAS SĒDES PROTOKOLS RiebiĦu novada RiebiĦu pagastā 2013. gada 2. jūlijā Nr. 12

Sīkāk