EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2019) 1001 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas īstenošanas lēmums, ar kuru izveido obligāto pētniecisko

Transkripts

1 EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2019) 1001 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas īstenošanas lēmums, ar kuru izveido obligāto pētniecisko uzskaišu sarakstu un nosaka robežvērtības nolūkā īstenot Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu un pārvaldību LV LV

2 PIELIKUMS I NODAĻA Pētnieciskās s jūrā Īsteno vismaz visas pētnieciskās s jūrā, kas minētas šā pielikuma tabulā (aizstāj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/ tabulu), izņemot gadījumus, kad, izskatot s, nonāk pie secinājuma, ka vairs nav piemērota, lai to izmantotu par informācijas avotu krājuma novērtējumā un zvejniecības pārvaldībā. Pamatojoties uz tādiem pašiem zinātniskās izskatīšanas kritērijiem, minētajā sarakstā var iekļaut jaunas s. Jūrā veicamās pētnieciskās s dalībvalstis iekļauj Regulas (ES) Nr. 508/ pantā minētajos darba plānos un ir atbildīgas par šīm uzskaitēm. Dalībvalstis, kas piedalās starptautiskās pētnieciskās uzskaitēs, koordinē tajā pašā jūras reģionā īstenotos centienus. Nacionālajos darba plānos dalībvalstis nodrošina iepriekšējo uzskaišu koncepcijas nepārtrauktību. Šī nodaļa aizstāj Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 IV nodaļu. II NODAĻA Robežvērtības (1) Šo nodaļu piemēro Savienības zvejniecībām, un tā aizstāj Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1251 V nodaļas noteikumus. (2) Bioloģiskie dati nav jāvāc tad, ja attiecībā uz konkrētu zivju krājumu vai sugu: (a) (b) (c) dalībvalsts daļa no attiecīgās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) ir mazāka nekā 10 % no Savienības kopējās KPN, vai gadījumos, kad KPN nav noteikta, dalībvalsts kopējie krājuma vai sugas izkrāvumi ir mazāki nekā 10 % no ES kopējo izkrāvumu vidējā apjoma iepriekšējos 3 gados, vai dalībvalsts kopējie sugas izkrāvumi gadā ir mazāki par 200 tonnu. Sugām, kuru pārvaldībā ir specifiskas vajadzības, jūras reģiona līmenī var noteikt zemāku robežvērtību. Ja, saskaitot vairāku tādu dalībvalstu attiecīgās kvotas, kuru daļa no KPN ir mazāka nekā 10 %, iegūst summu, kas ir lielāka par 25 % no konkrētā krājuma KPN, tad a) apakšpunktā minēto 10 % robežvērtību nepiemēro un dalībvalstis gādā par uzdevumu dalīšanu reģiona līmenī, lai tādā veidā nodrošinātu to, ka krājuma paraugošana ir atbilstoša galalietotāju vajadzībām. Lielajām pelaģiskajām sugām un anadromajām un katadromajām sugām robežvērtību nepiemēro. LV 1 LV

3 (3) Neskarot specifiskākus noteikumus, kas saistīti ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju paredzētiem starptautiskiem pienākumiem, bioloģiskie dati nav jāvāc tad, ja attiecībā uz konkrētu starptautiski izmantotu zivju krājumu, kas nav lielo pelaģisko sugu vai tālu migrējošo sugu krājums, Savienības daļa ir mazāka nekā 10 %. (4) Divu gadu laikā no dienas, kurā stājas spēkā šis lēmums, dalībvalstis nodrošina nozvejas aplēses, kas iegūtas atpūtas zvejas uzskaitēs, t. sk. tādās, ko veic saskaņā ar datu vākšanas sistēmu, vai papildus veiktā izmēģinājuma pētījumā. Šīs s dod iespēju novērtēt atpūtas zvejā gūtās nozvejas daļu salīdzinājumā ar komerciālajām nozvejām attiecībā uz visām jūras reģiona sugām, par kurām šajā Savienības daudzgadu programmā ir prasītas atpūtas zvejā gūto nozveju aplēses. Atpūtas zvejā veikto nacionālo uzskaišu turpmāko koncepciju un apmēru, arī datu vākšanas robežvērtības, koordinē jūras reģiona līmenī un nosaka, pamatojoties uz galalietotāju vajadzībām. Nozvejām, kas atpūtas zvejā gūtas zivju krājumos, uz kuriem attiecas atjaunošanas vai daudzgadu pārvaldības plāni, piemēram, tādi, kas attiecas uz lielajām pelaģiskajām sugām un tālu migrējošām sugām, robežvērtības nepiemēro. (5) Sociālie un ekonomiskie dati par akvakultūru nav jāvāc tad, ja dalībvalsts kopējā produkcija ir mazāka nekā 1 % no Savienības produkcijas kopējā apjoma un vērtības. Akvakultūras dati nav jāvāc par sugām, kuras veido mazāk nekā 10 % no dalībvalsts akvakultūras produkcijas apjoma un vērtības. Turklāt dalībvalstis, kuru kopējā produkcija ir mazāka nekā 2,5 % no Savienības akvakultūras produkcijas kopējā apjoma un vērtības, drīkst paredzēt vienkāršotu metodoloģiju, piemēram, izmēģinājuma pētījumus, ar mērķi ekstrapolēt datus, kas prasīti par sugām, kuras veido vairāk nekā 10 % no dalībvalsts akvakultūras produkcijas apjoma un vērtības. Atsauces dati ir jaunākie dati, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 762/2008 1, un atbilstošie dati, ko publicējis Eurostat. (6) Vidiskie dati par akvakultūru nav jāvāc tad, ja dalībvalsts kopējā akvakultūras produkcija ir mazāka nekā 2,5 % no Savienības akvakultūras produkcijas kopējā apjoma un vērtības. Atsauces dati ir jaunākie dati, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 762/2008, un atbilstošie dati, ko publicējis Eurostat. (7) Dalībvalsts līdzdalība (fiziska vai finansiāla) pētnieciskajās uzskaitēs jūrā, kuras nosauktas šajā pielikumā iekļautajā sarakstā ar pētnieciskajām uzskaitēm jūrā, nav obligāta tad, ja tās daļa no Savienības KPN, kas noteikta s mērķsugai, ir mazāka par 3 % robežvērtību. Ja KPN nav noteikta, dalībvalsts līdzdalība (fiziska vai finansiāla) pētnieciskajās uzskaitēs jūrā nav obligāta tad, ja tās daļa no Savienības kopējiem krājuma vai sugas izkrāvumiem iepriekšējos 3 gados ir mazāka par 3 % robežvērtību. Vairāksugu un ekosistēmu uzskaitēm robežvērtības var noteikt jūras reģiona līmenī. (8) Neatkarīgi no punkta dalībvalstis drīkst vienoties par alternatīvām robežvērtībām vienā un tajā pašā jūras reģionā. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96 (OV L 218, , 1. lpp.). LV 2 LV

4 LV 3 LV

5 Pētnieciskās s jūrā 2 Baltijas jūra Baltijas starptautiskā jūras BITS Q1 traļu BITS Q4 IIIaS, IIIb d ceturksnis un Menca un citas demersālās sugas Baltijas jūras BIAS starptautiskā hidroakustiskā (rudens) IIIa, IIIb d Septembris oktobris Reņģe un brētliņa Rīgas jūras līča GRAHS IIId Reņģe hidroakustiskā reņģes Hidroakustiskā brētliņas SPRAS IIId Maijs Brētliņa un reņģe Rīgenes reņģes kāpuru RHLS IIId Marts jūnijs Reņģe Ziemeļjūra un Ziemeļu Ledus okeāna austrumu daļa (ICES I un II apgabals) Starptautiskā traļu grunts IBTS Q1 IBTS Q3 IIIa, IV 1. un Pikša, menca, saida, siļķe, brētliņa, merlangs, makrele, Esmarka menca Ziemeļjūras rāmja traļu BTS IVb, IVc, VIId Jūras zeltplekste, jūrasmēle Demersālo mazuļu zivju DYFS Ziemeļjūras piekraste 3. un 4. ceturksnis Jūras zeltplekste, jūrasmēle, brūnā garnele Jūrasmēles zvejas rīku SNS IVb, IVc Jūrasmēle, jūras 2 Šis saraksts ar pētnieciskajām uzskaitēm jūrā aizstāj Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/ tabulu. LV 4 LV

6 zeltplekste Ziemeļjūras Starptautiskā ekosistēmas ziemeļu jūrās tūbīšu NSSS IVa, IVb 4. ceturksnis Tūbītes ASH IIa Maijs Siļķe, putasu Sarkanasaru REDNOR II Norvēģu jūrā un blakus esošajos ūdeņos Augusts septembris Sarkanasari Makreles ikru (reizi trijos gados) NSMEGS IV Maijs jūlijs Makreles ikru produkcija Siļķes kāpuru IHLS IV, VIId 1. un Siļķes, kāpuri brētliņas Ziemeļjūras hidroakustiskā NHAS IIIa, IV, VIa Jūnijs, jūlijs Siļķe, brētliņa siļķes (3. un 4. FV) (6. FV) (7. FV) (8. FV) (9. FV) NTV3&4 IIIa 2. vai NTV6 IVb Septembris NTV7 IVa 2. vai NTV8 IVb 2. vai NTV9 IVa 2. vai Atlantijas okeāna ziemeļu daļa (ICES V XIV apgabals un NAFO apgabali) Starptautiskā sarkanasaru traļu un hidroakustiskā (reizi divos gados) REDTAS Va, XII, Jūnijs/jūlijs XIV; NAFO apakšapg. Sarkanasari Flāmu raga grunts zivju FCGS 3M Jūlijs Demersālās sugas LV 5 LV

7 Grenlandes grunts zivju GGS XIV, NAFO Oktobris/novem Menca, 1. apakšapg. bris sarkanasari un citas demersālās sugas 3LNO grunts zivju PLATUXA NAFO 3LNO 2. un Demersālās sugas Rietumu starptautiskā grunts traļu 4. ceturksnī (arī ) Porkupīnas IBTS Q4 VIa, VII, VIII, IXa 4. ceturksnis Demersālās sugas Skotijas starptautiskā traļu rietumu IBTS Q1 VIa, VIIa Marts Mencveidīgās grunts zivis, siļķe, makrele Īru jūras un Bristoles ISBCBTS VIIa, VIIf, Septembris Jūrasmēle, jūras līča rāmja traļu VIIg zeltplekste (septembris) Lamanša rietumdaļas rāmja traļu (WCBTS) VIIe BTS VIIe Oktobris Jūrasmēle, jūras zeltplekste, jūrasvelni, mazmutes plekste Putasu VI, VII 1. un 2. ceturksnis Putasu Starptautiskā makreles un stavridas ikru (reizi trijos gados) MEGS VIa, VII, VIII, IXa Janvāris jūlijs Makreles, stavridas produkcija ikru Sardīnes, anšova, stavridas hidroakustiskā VIII, IX Marts aprīlis maijs Sardīnes, anšova, makreles, stavridas skaitliskuma indeksi Sardīnes ikru dienas produkcijas (DEPM) (reizi trijos gados) VIIIc, IXa 2. un 4. ceturksnis Sardīnes nārsta bara biomasa un nepārtrauktas ikru zemūdens LV 6 LV

8 paraugošanas ierīces (CUFES) izmantošana Siļķes/kaproīdu nārsta/pirmsnārsta hidroakustiskā VIa, VIIa g Jūlijs, septembris, novembris, marts, janvāris Siļķe, brētliņa Anšova biomasa BIOMAN VIII Maijs Anšova nārsta bara biomasa (ikru dienas produkcija) Norvēģijas zemūdens TV (atkrastē) omāra UWTV ( FV) Norvēģijas omāra UWTV zemūdens TV (15. FV) Īrijas jūrā Norvēģijas omāra UWTV zemūdens TV (17. FV) Eranas salu ūdeņos VIa 2. vai VIIa Augusts VIIb Jūnijs Norvēģijas omāra UWTV zemūdens TV (20. Ķeltu jūrā 22. FV) VIIg, VIIh, VIIj Jūlijs Norvēģijas Portugāles atkrastē omāra UWTV ( FV) IXa Jūnijs Vidusjūra un Melnā jūra Vidusjūras hidroakustiskā MEDIAS 1., 6., 7., 9., 10., 15., 16., 17., 18., 20., 22. ģeogr. apakšapg. Pavasaris Mazās pelaģiskās vasara (2. sugas 3. cet.) Grunts traļu Melnajā jūrā BTSBS 29. ģeogr. apakšapg. Pavasaris Akmeņplekste rudens (2., 3., 4. cet.) LV 7 LV

9 Pelaģisko traļu Melnajā jūrā PTSBS 29. ģeogr. apakšapg. Pavasaris rudens (2., 3., 4. cet.) Brētliņa merlangs un Vidusjūras starptautiskā traļu grunts MEDITS 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 25. ģeogr. apakšapg. Pavasaris Demersālās sugas vasara (2. 3. cet.) LV 8 LV