cdr _00_00_tra_bro_lv

Transkripts

1 Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību Stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanas uzraudzības foruma veiktā apsekojuma rezultātu kopsavilkums CDR _00_00_TRA_BRO LV

2 - 1 - Secinājumu pamatā ir informatīvs ziņojums Galīgais ziņojums: pamatiniciatīvas Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību novērtējums, kuru izstrādājis Ekoloģijas institūts (Tanja Srebotnjak, Beata Vargova, Franziska Stuke, Johanna von Toggenburg un Chiara Mazzetti), ASV Ekoloģijas institūts (Cathy Schechter) un ICLEI (Naike Alberti un Ana-Luiza Holub). Secinājumi neatspoguļo Reģionu komitejas oficiālo viedokli. Plašāka informācija par Eiropas Savienību un Reģionu komiteju ir pieejama tīmekļa vietnēs un Eiropas Savienība, gada maijs Atļauta daļēja pārpublicēšana, sniedzot tiešu atsauci uz avotu.

3 - 2 - Apsekojums par stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīvu Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Rezultātu kopsavilkums Šo apsekojumu Reģionu komiteja veica, lai iegūtu informāciju par to, vai ar stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīvas Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (EPCNSA) 1 palīdzību var nodrošināt iecerēto pievienoto vērtību visas Eiropas kopienām un reģioniem. Aptaujā iekļauti 15 jautājumi. Apsekojumā iegūtas 37 atbilžu anketas no 15 valstīm. 1. attēls. Valstu iesniegtās atbilžu anketas par apsekojumu Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību Lielāko daļu atbilžu anketu iesūtīja reģioni vai to pārstāvji (35 %), piedalījās arī lielpilsētas, pilsētas, municipalitātes (32 %) un apgabali/provinces (19 %). Divas atbilžu anketas (6 %) iesūtīja tīkli (Eiropas Sociālais tīkls un Dynamo starptautiskais sociālo darbinieku tīkls), un vienu vietējo un reģionālo pašvaldību apvienība (Skotijas Vietējo pašvaldību konvents). 1 Plašāka informācija par pamatiniciatīvu pieejama šeit:

4 attēls. Atbildes iesūtījušo respondentu dalījums pēc pašvaldības veida Saņemtās informācijas analīze ļauj izdarīt virkni secinājumu par problēmām, ar kurām pilsētas un reģioni saskaras nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas programmām un pasākumiem, ko vietējās un reģionālās pašvaldības īstenojušas un turpina īstenot, un par to, kāda veida partnerības tās šajā procesā izmanto, to, cik lielā mērā kultūras integrāciju un līdzdalību sekmējošas iniciatīvas tiek uzskatītas par līdzekli, kas var mazināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, ES Komisijas sociālo ieguldījumu programmas nozīmīgumu vietējo un reģionālo rīcībpolitiku īstenošanā, vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli par to, kādas ir pamatiniciatīvas Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību priekšrocības un nepilnības, to, cik lielā mērā valstu reformu programmas atbilst vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām attiecībā uz Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību paredzētajiem mērķiem un pasākumiem, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību spēju piedalīties šo programmu izstrādē, finansējuma avotiem, īpaši ES struktūrfondiem, un fiskālās konsolidācijas politikas ietekmi uz tiem saistībā ar platformā izvirzīto ieceru un mērķu sasniegšanu

5 - 4 - jaunā partnerības nolīguma lomu nabadzības jautājumu risināšanā un partnerības nolīguma iespējamām izmaiņām pēc gadā paredzētā termiņa vidusposma pārskata. Pilsētu un reģionu problēmas Respondenti pauduši salīdzinoši vienotu viedokli par to, kādas ir vietējo un reģionālo pašvaldību galvenās problēmas: 72 % respondentu norādījuši, ka svarīgākais jautājums ir vajadzība nodrošināt mājokli, kas būtu finansiāli pieejams un piemērots personām un ģimenēm, kas pakļautas nabadzības riskam, un bezpajumtniekiem. Lai arī mājokļu politika ir vietējo un reģionālo pašvaldību atbildības joma, publiskais atbalsts ( sociālie mājokļi ) ir pieejams nepietiekami, turklāt dažos reģionos (trīs atbilžu anketas) šis jautājums ir ignorēts jau gadiem ilgi, un mājokļu kvalitāte līdz ar to ir zema. Ekonomikas krīze stāvokli tikai pasliktināja, un tāpēc šīs problēmas risināšana ir viena no galvenajām prioritātēm. Ekonomikas un finanšu krīze arī tieši un netieši minēta kā svarīgs nabadzības līmeņa paaugstināšanās iemesls. Tā veicinājusi bezdarba rādītāju krasu pieaugumu (minēts 36 % atbilžu anketu), nabadzībā nonākot daudzām ģimenēm un personām, kas ilgu laiku nespēj atrast jaunu, pienācīgu darba vietu. Ekonomikas un finanšu krīze arī atklāja pieaugošas sistēmiskas un strukturālas problēmas (minējuši 14 % respondentu), piemēram, publisko finanšu ilgtspējas trūkumu, izmaiņas ekonomikas struktūrā un demogrāfiskās pārmaiņas. Vissatraucošākā varbūt ir bieži pieminētā (36 % respondentu) bērnu nabadzības apkarošanas problēma, it īpaši draudi, ka tas var kļūt par noslēgtu loku, ieraujot bērnus nabadzībā uz mūžu. Īstenoto programmu un pasākumu, kā arī izveidoto partnerību veidi Vietējās un reģionālās pašvaldības atzīst nabadzības daudzšķautņaino ietekmi. Līdzās mājokļa problēmu mazināšanas iniciatīvām tās īpašus centienus velta bērnu nabadzības un tās seku apkarošanai. Ģimenēm vai viena vecāka mājsaimniecībām paredzēti pasākumi ietver bērnu aprūpes nodrošināšanu un subsidēšanu, tiešu finansiālo atbalstu, palīdzību vecākiem mājokļa, izglītības un darba meklēšanas jomā. Pašvaldības arī meklē risinājumus, lai mazinātu citu neaizsargātu grupu nabadzību un atstumtību, piemēram, cilvēku (īpaši jaunu pieaugušo) integrācija darba tirgū, atbalsts imigrantiem, cilvēkiem ar invaliditāti, personām ar zemu kvalifikāciju un tiem, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, kā arī ģimenēm ar bērniem un maziem ienākumiem, bezpajumtniekiem.

6 - 5 - Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, vietējās un reģionālās pašvaldības sadarbojas ar valsts iestādēm (vertikālas partnerības) un/vai ar citām ieinteresētajām vietējām struktūrām, piemēram, bezpeļņas organizācijām, uzņēmumiem un dažādām aģentūrām (horizontālas partnerības) (100 % respondentu). Šādas sadarbības formas sniedzas no oficiāli noslēgtiem līgumiem līdz neformālai un vairāk vai mazāk regulārai sadarbībai. Līdzās sadarbībai uz pilnvarojuma pamata vai ar juridiskiem instrumentiem izveidotai sadarbībai (piemēram, valsts valdība nodrošina finansējumu vietējā līmeņa pasākumiem) partnerību veidošanos veicina arī kopīgas intereses vai uzdevumi, vajadzība apvienot resursus un/vai zināšanas un saskaņoti risināt ar nabadzību un atstumtību saistītās daudzveidīgās problēmas. Tomēr 28 % apsekojuma respondentu aicina uz vēl ciešāku vertikālo pārvaldības līmeņu sadarbību. Kultūras integrācijas un līdzdalības loma Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību sasaucas ar stratēģijas Eiropa 2020 mērķi veidot iekļaujošāku sabiedrību 2. Līdz ar to svarīgs aspekts minētā mērķa sasniegšanai ir nabadzīgu un atstumtu sabiedrības locekļu piekļuve un integrācija. Var apgalvot, ka vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvi strādā, lai iedzīvotājiem piedāvātu kultūras, izglītības un sabiedrības saliedēšanas pasākumus (minējuši 94 % respondentu). Šādiem pasākumiem bieži piešķir publisko finansējumu (sk. turpmāk secinājumus par finansējuma avotiem), un tie paredzēti neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Daudzas pašvaldības subsidē brīvbiļetes uz pasākumiem savas teritorijas pilsētās vai reģionos (56 %). Vietējo un reģionālo pašvaldību minētajiem pasākumiem pieskaitāmi arī pilsētu svētki, piekļuve rehabilitācijas iespējām, vēstures un kultūras mantojumam veltītas svinības, televīzijas un radio programmas. Uzsvērts arī, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, kurās dzīvo romi, ir izstrādājušas vai atbalsta īpašas kultūras programmas, lai romus labāk iekļautu sabiedrībā, uzlabotu informētību un izskaustu vēsturiski ierastos aizspriedumus pret romu kopienu (trīs no trim respondentiem). Sociālo ieguldījumu paketes loma Sociālo ieguldījumu paketē 3 iekļautas vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā labāk izmantot no Eiropas Sociālā fonda piešķirto ES finanšu atbalstu un kā sasniegt izvirzītos mērķus. Ar sociālo ieguldījumu paketi iecerēts pilnveidot cilvēku pašreizējās un turpmākās prasmes un uzlabot viņu iespējas iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Eiropas Komisija, izmantojot Eiropas pusgadu, rūpīgi uzraudzīs katras dalībvalsts sociālās aizsardzības sistēmas darbību un vajadzības 2 3 Stratēģija Eiropa Stratēģija gudrai, ilgspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020 final, Brisele, , lpp. Plašāka informācija par sociālo ieguldījumu paketi atrodama šeit: [tulkotāja piezīme: dokuments nav pieejams latviešu valodā].

7 - 6 - gadījumā izstrādās konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Sociālo ieguldījumu paketes nozīmīgumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām raksturo trīs galvenie atbilžu varianti: tā nodrošina atbalstu vietējo un reģionālo pašvaldību darbam, kalpo kā ceļvedis un kopumā tiek uzskatīta par svarīgu (50 %), tā vēl ir pārāk jauna, lai to ņemtu vērā vai izmantotu (19 %), vietējo un reģionālo pašvaldību darbu tā tieši neietekmē (14 %). 6 % respondentu pauduši viedokli, ka vietējo un reģionālo pašvaldību darbā sociālo ieguldījumu pakete, iespējams, nav svarīga tāpēc, ka tā būtiski neizmaina viedokli par sociālo politiku. Pamatiniciatīvas Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību priekšrocības un nepilnības Apsekojumā sniegtās atbildes uz šo jautājumu liecina, ka platforma atspoguļo nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensiju raksturu, ko atklāj arī pievienotajā tabulā iekļautais priekšrocību un nepilnību apkopojums (tabulas a) daļā uzskaitītas priekšrocības, b) daļā nepilnības). Uzskaitot platformas priekšrocības, visvairāk minēta nabadzības jautājuma risināšanā panāktā uzlabotā pārredzamība, noteiktība un saskaņotāku pieeju izmantošana (horizontāli un vertikāli). Raksturojot nepilnības, respondenti galvenokārt kritizē platformas īstenošanu, valstu reformu programmu nenoteiktību, nepietiekamu finansējumu, atšķirīgās valstu un vietējā līmeņa prioritātes, programmu sarežģītību un saskaņotības trūkumu, kā arī budžeta sabalansēšanas pasākumu neiekļaušanu platformā vai stratēģijā Eiropa Uzsvērts arī, ka svarīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt stratēģijas Eiropa 2020 mērķu izpildē sasniegtos panākumus. a) Priekšrocības Sociālās politikas vienkāršošana un mērķtiecīgāku pieeju izmantošana, risināmo jautājumu atbilstoša definēšana, kā arī precīza prioritāšu un pasākumu apzināšana Pienācīga ES un vietējo teritoriālo programmu saikne un apņemšanās īstenot horizontālu un vertikālu sadarbību, arī ar citām ieinteresētajām struktūrām (NVO, uzņēmumiem utt.) Labāka informētība par nabadzību un sociālo atstumtību, arī par tādiem jautājumiem kā romu problēmas, bērnu nabadzība, bezpajumtniecība, un citām problēmām, kas skar visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas Atbilžu skaits 5 3 2

8 - 7 - Apzināta vajadzība aktualizēt un īstenot jaunas programmas un 2 pasākumus ES politikā pirmoreiz paredzēts skaitlisks nabadzības un sociālās 1 atstumtības novērtēšanas indekss Sociāli atstumto personu iekļaušanas pasākumu īstenošana 1 Nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensiju rakstura 1 atzīšana Pateicoties ziņošanas prasībām, pašlaik ir pieejama virkne 1 paraugprakses piemēru un plašs citas informācijas apjoms b) Nepilnības Problemātiska ir platformas īstenošana, valstu reformu programmu nenoteiktība, nepietiekamais finansējums, atšķirīgās valstu un vietējā līmeņa prioritātes, programmu sarežģītība un saskaņotības trūkums, kā arī budžeta sabalansēšanas pasākumu neiekļaušana platformā vai stratēģijā Eiropa 2020 Vajadzība nodrošināt nepārtrauktu uzraudzību un novērtēšanu, labākus un izsmeļošākus rādītājus un atzīt nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensiju raksturu Nepietiekamas uzmanības veltīšana atsevišķiem specifiskiem jautājumiem: - nabadzīgo finansiālā stāvokļa uzlabošana, - tādas ekonomikas izaugsmes veicināšana, kas rada darba vietas un līdz ar to novērš nabadzības galvenos iemeslus, - vairāk uzmanības nabadzīgiem nodarbinātajiem, - profilaktisku pasākumu vērtības atzīšana Platformā nav paredzēti tūlītēji pasākumi, un tai nav tūlītējas ietekmes ES nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas politika nav pietiekami pamanāma 3. attēls. Apsekojumā minēto priekšrocību un nepilnību kopsavilkums Atbilžu skaits (atsevišķie jautājumi apvienoti) 1 1 Lai izvērtētu nabadzības apkarošanas pamatiniciatīvas priekšrocības un nepilnības, sevišķi noderīgs ir Eiropas Sociālā tīkla 4 ieguldījums, jo tajā apkopoti dažādu tā locekļu viedokļi. Eiropas Sociālais tīkls īpaši uzsver, cik ļoti dažādās valstīs un reizēm pat vienā valstī dažkārt atšķiras valsts sociālās programmas un pieejamie pakalpojumi. Tas pats attiecināms arī uz trūkumā nonākušo piekļuvi un informācijas pieejamību. Eiropas platforma cīņai pret 4 Eiropas Sociālais tīkls ir gadā izveidots neatkarīgs tīkls, kas apvieno vietējo publisko sociālo pakalpojumu sniedzējus Eiropā. Tajā ir vairāk nekā 90 dalībnieku no 30 valstīm. Plašāku informāciju var atrast tīmekļa vietnē

9 - 8 - nabadzību un sociālo atstumtību nav izstrādāta, lai novērstu šādas atšķirības, bet piedāvā visaptverošu rīcības stratēģiju, kam jānodrošina rīcības brīvība vietējā un reģionālā līmeņa pielāgojumiem. Vietējo un reģionālo pašvaldību ar nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu saistīto vajadzību atspoguļojums valstu reformu programmās un vietējo un reģionālo pašvaldību spēja ietekmēt to izstrādi Valstu reformu programmās jābūt pietiekami atspoguļotām un ņemtām vērā vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām. 28 % respondentu apstiprināja, ka tās ir ņemtas vērā attiecībā uz Platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību risināmajiem jautājumiem. Galvenā kritika pausta par programmu vienpusīgumu (pievēršanās galvenokārt darba vietu radīšanai, 3 % respondentu), par rīcībpolitiku un mērķu neskaidrību (6 %), par to, ka programmu izstrādē ņemti vērā abstrakti politiskie apsvērumi un nevis faktiskie vietējie apstākļi (3 %), par vietējo un reģionālo atšķirību ignorēšanu (8 %) un par to, ka programmās nav pietiekami precīzu vadlīniju un informācijas par finansējumu (3 %). Vietējās un reģionālās pašvaldības vēlētos vairāk ietekmēt valstu reformu programmu izstrādi, lai arī 31 % respondentu atzina, ka varējuši piedalīties tieši, netieši vai ļoti ierobežotā apjomā. Šāda līdzdalība palīdzētu nodrošināt, lai iekļautie pasākumi un programmas atspoguļotu vietējās vajadzības un faktisko situāciju un lai būtu paredzēti piemēroti pasākumi sasniegtā uzraudzībai. 14 % respondentu atbildēja, ka viņiem nav bijusi iespēja piedalīties. Finansējuma avoti un fiskālās konsolidācijas politikas ietekme Atzīmēts, ka ES struktūrfondu līdzekļi budžetā izmantoti tikai aptuveni pusē no respondentu minētajām Platformas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību īstenošanas programmām un pasākumiem. Vēl 36 % respondentu paskaidrojuši, ka pasākumi finansēti, apvienojot vietējos un/vai reģionālos, ES un dažos gadījumos privātos līdzekļus, turklāt atkarības līmenis dažādos gadījumos bijis atšķirīgs. Ekonomikas lejupslīde ietekmējusi lielākās daļas vietējo un reģionālo pašvaldību spēju finansēt pašlaik īstenotās programmas un atbalstīt jaunas, kas vajadzīgas, palielinoties nabadzībai un sociālajai atstumtībai. Tomēr 11 % respondentu atzinuši, ka fiskālā konsolidācija nav radījusi vai pagaidām vēl nav radījusi ierobežojumus vai finanšu grūtības cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Svarīgākais secinājums par finansējumu: sociālās un nabadzības apkarošanas programmas lielākoties ir daudzdimensionālas un ar ilgāku darbības termiņu, un tas nozīmē, ka programmu turpmākā pastāvēšana un sekmes lielā mērā ir atkarīgas no saskaņotas plānošanas un stabilas resursu piešķiršanas, taču

10 - 9 - abus minētos aspektus nelabvēlīgi ietekmē ieilgusī ekonomikas krīze un fiskālā konsolidācija. Gaidāmā partnerības nolīguma nozīme un tā iespējamās izmaiņas Gaidāmais partnerības nolīgums uzskatāms par iespēju ES rīcībpolitikās vairāk uzsvērt nabadzības problemātikas nozīmi, horizontālu atzīšanu un padarīt to pamanāmāku. Tomēr nolīgums līdz šim nav pietiekami labi zināms vai izprasts. Pieci respondenti nespēja uz šo jautājumu atbildēt. Ierosinātās izmaiņas partnerības nolīgumā var iedalīt ar saturu un ar finansējumu saistītās izmaiņās. Saturs Platformai cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību jābūt kodolīgai un tās mērķiem konkrētiem un vietējām pašvaldībām novērtējamiem kā makro, tā arī mikro līmenī. Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību būtu jāpārskata un jāizvērtē katru gadu. Pamanāmākai jābūt pārnozaru saiknei un kopīgajām iezīmēm, kas raksturīgas Eiropas Platformai cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un citām pamatiniciatīvām, sevišķi pamatiniciatīvām Jaunu prasmju un darba vietu programma un Jaunatne kustībā. Tāpat arī plašāk jāatzīst, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas politika ietekmē izaugsmi un ka šī politika nedrīkst būt izolēta no citām rīcībpolitikām. Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai jābūt tieši saistītai ar ES un valstu valdību mērķiem izaugsmes un ekonomikas attīstības jomā. Jāpalielina vispārējā informētība, arī vietējā un reģionālā līmenī, par ES rīcībpolitikām šajā jomā. Efektīvāk jāsaskaņo ES un dalībvalstu pasākumi, lai varētu vairāk ņemt vērā reģionālās atšķirības dalībvalstīs un arī piedāvāt plašāku risinājumu klāstu. Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību jāiekļauj profilaktiski pasākumi. Finansējums Nabadzības apkarošanai jāpiešķir papildu resursi, jo tas ir daudzdimensiju ilgtermiņa pasākums, kuru apdraud i) fiskālās taupības pasākumi, ii) nestabils finansējuma nodrošinājums un iii) trūkumā nonākušo grūtības piekļūt finansējumam un informācijai.

11 Jāapzina ekonomikas lejupslīdes un budžeta samazinājumu patiesā ietekme uz pašvaldībām un jāveic attiecīgi pretpasākumi, jo minētie aspekti var nelabvēlīgi ietekmēt veiktspēju. Jāvienkāršo un jāsaskaņo ES struktūrfondu finansēšanas mehānismi un jāatļauj vienlaicīgi pieteikties vairāku finansējuma avotu izmantošanai. Tie ir svarīgi avoti, ar kuriem nodrošināt finansiālu atbalstu iniciatīvā paredzētajiem pasākumiem. ES dalībvalstīs jāuzlabo informētība par iniciatīvu un tās pasākumiem, tostarp par sociālo ieguldījumu paketi. Jābūt nepārprotami skaidram, kuras iestādes valstī ir atbildīgas par katras konkrētās iniciatīvas pasākumu īstenošanu. Jāvienkāršo birokrātiskās procedūras un atbalsta saņemšanas pieteikumu sistēma, kā arī pārskatu iesniegšanas kārtība. CDR _00_00_TRA_BRO