Valija Ruņģe (1920–1999)

Lielums: px

Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Valija Ruņģe (1920–1999)"

Karlīna Lukstiņš
pirms 4 gadiem
Skatījumi:

Acta medicohisrica Rigensia (2000) V: 417 420 DOI: 10.25143/amhr.2000.V.43 ACTA MEDICOHISTORICA RIGENSIA V (XXIV) VALIJA RUŅĢE (19201999) Nesagaidījusi jao tūksšgadi, gada 30.

1 Acta medicohisrica Rigensia (2000) V: DOI: /amhr.2000.V.43 ACTA MEDICOHISTORICA RIGENSIA V (XXIV) VALIJA RUŅĢE ( ) Nesagaidījusi jao tūksšgadi, gada 30. decembra pēcpusdienā Kalamazū. ASV, aizsaulē aizgāja pazīstamā latviešu literatūrzinātniece ārste Valija Ruņģe. Valija Valija Ruņģe Rge, dzimusi Ruble, piedzima Rīgā 920. gada beigusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Rencēs, trimdas pmajos gados Km. Ei 2. mtā gadā viņa strādāja ārsti Į Väcijä. 417

2 Pēc ASV ieceļošanas 9s. blakus trīs bērnu gadā, Valija Ruņģe pievērsās literārajam cistii. recenzijām dbi lasāmi trimdas žurnālos (Jaā Gaita, Viņas Mazputniņš latvisi audzināšanai dbam: apcerēm, citur) laikrakss publi Treji Vārti, Mēs, kā (Laiks, Latvija Amerikā), Latvijas presē (LZA Vēstis, Jaās Grāma, Kogs, Kriti gadagrāmata). Valija Ruņģe bija Enciklopēdija rakstniecība apvienības redakre vaākiem trimdas preses izdevumiem (Mēs. LaRAs Treji Vārti, līdzstrādniece Lapa), ) (Skholma, biogrāfijas (Rīga, Kultūras Valijas Ruņģes bojā konsultante izdevumam Latvju biogrāfīsjai 1992), kā dbojās u.c. dbi gan trimdas literatūru pārdomas sakopoti grāmatās brošūrās: Uzticības diegu rūgtā tieši V. Valija Ruņģe kur aktīvi Paula Stradiņa No ārzemju dbs Uzticības kultūras dzīves piedalījās viņa bija medicīnas politiskās ( 99 ), Strautā kūru ugtiņu ( 995), latviešu perspektīves ( 997) Ruņģim Valija Ruņģe publicējusi cena rūgtå Pasaules latviešu ārstu l. vēstures plašājiem pateicīgs kongresā 989. gadā sekcijas līdzpriekšsēdētāja. mejs Valijai Ruņģei vaāku simtu dzīves viņas grāmatu dāvinājumu. rakstus штат Latvijas Ārsts vaākus latviešu ārstu u.c.), recenzējusi viens atspogulotājiem. Medicīnas vēstures biedram Aiam trimdā ( 997), gan (divās dalās, ; trešā daļa nepabeigta). Jāatzīmē, Ruņģes pēdējais trimdas literārās Rīgā, vilku cena kultūras dzīvi, Sākotnējie jagaitnieki Ziemeļvidzemes portrets gadsimtu gaitā ( 994), Caur akmeni vārdnīcai Latviešu Ameri Latviešu ( dbus, ārstiem literātiem publicēti šā krājuma trešajā sējumā. Nozīmīgas cauri vijas Valijas Ranges neatslābsšā rūpe attieksmi gan trimdā, gan P apceres Medicīnas vēsmres gada vembrī, kuru Maija Anže latviešiem piesārņošanu Latvijā, m nevērīgo Latvijā. Latviju Valija Rge rakstīja Stradiņa Latviju pa: latviešu valodu, tās domāja savā meja dekram pēdējā vēstulē Paula Dr. Kārlim Ērim publieējam pilnībā šajā krājumā. Aronam

Godājamais Tūksš svešuma kurp atpaļ svešumā. rāts, kāpēc gadā Ziemeļamerikā bija bēgļiem ~ tā. grupas, ko. nepieciešama ņēmāmies, nezinādami, Dažus vārdus mēr viegli atl īsti.

3 Godājamais Tūksš svešuma kurp atpaļ svešumā. rāts, kāpēc gadā Ziemeļamerikā bija bēgļiem ~ tā. grupas, ko. nepieciešama ņēmāmies, nezinādami, Dažus vārdus mēr viegli atl īsti. griezīsies valsti visi citādi. ievzījušās ceļu atpaļ gadi radījuši maz. sitliski, atšķīgas Nekādas brīnumainas saist bez ggi. Viņi ne repatriējušos bilst tā pārāk pasaulē aizbraukušajiem. pensionāru pa vidu nemaisās svešzemēs lasītu gribēs tādu Bieži atjao Latviju divas visai Tiem, Latvijā, tiem tā sauktā trimdas grupa ne kāpusi Tagad Latviju, trimdinie vilšanās salipināt kopā. vadīti Vbūtja priekš gadiem atjao lie Aizvadītie SO tāds silts, Latvijas, trimdiniekiem, aizgājuši gadi, gadu desmiti, zemēm atrod iztikt tīri labi: mazāk kārotāju, Nav atgriešanās Laim lr atbrīvo tēvzemi, pāriūras bijis. mājām grūti pārama. vielas vas lie, gaisa kuģos, drosminieku, amatu devītā mums, kļuva gš jo gš. pmajā sajūsmā liela d gadā, kājām. Toreizējais ceļš zem mēr Atceļa vai tau ceļš mājup, desmit deviņdesmit 944. vedīs, tii cerēdami, pēc dažiem mēnešiem jūras simti deviņi rudens kā mīlīgs bija dakter Aron! pa mazāk kājām, padomu devēji. nacionālām svētku dienām. Mums sauktajām visiem, vienalga, vai dzīvojam Latvijā vai ārpus tās, viena vienīga vietāja valsts neatkbas sta 4. tautiskās Tās tad otrās būs tii viena Latvijas Es personīgi okupācijas gadu dina kā valsts pilnīgi lieti nākt savu 14. mūsu gadajūnijā. jaa. desmitus Te nu mēs svinīgi svgi, þ pēdējos gadus lai vai tik tautai, civilizētai sabiedrībai piedienīgi? šīs desmit tautai sēm sveša zināma jāpaslu gados ējuši Latvijas pats, ko visi 14. grūti? ziņā Tagad grūti vai 25. rējies, mtu. tauta tās cietušos ne kultūras stīties rausta tau tuvāks bijām pieredzējuši jūniju suņu Vai stāvokli. atzīmējuši esam pārdzīvojumu atzīmējam ainās, kā televīzijas attēlos padsmitnieki, latvieši, teikt kāpēc forumos dziļā godbijībā, pat svešu, naidīgu Vai bija teiktu, pēc vienu vai abas šīs dienas izveidotu tā, visa bojā gājušos pieminētu. pms mēs dalīsim pasaulē aizbraukušie, mācījušies gudrās gadā atkārjās galā statīt. bija okupējusi beigusi pastāvēt dzimtenes svešumā ik 949. Galu Svgi, ja atzīmētu valsti..lo mazāk stptautiskus likumus, valsts, kā šīs svinības guvums būs lielāks. lr, ilgus gadu jūniju. Mājās palikušajiem lie 25. mts, d ko svgu robežšķtni stp Latviju jaa pasludinā okupētā veida sava Latvija valsts kontinuitātes stp pienesumu, sidrojot stptautiskos aizbraukšanas sēru dienu rūpīgi jāpārdomā, republikās, jo nezinu B. vembris. Ja ( mājās palicējiem bija liegt skolās Kopš republi, sita datuma atzīmēšana, kļūt it kā Latviju pmās a. šī izpratnes viedokļa, ned nedrīkstētu okupācijas diena pasludināšanas maiju, plecus žēlojamās nezina ko dienas. 419

Taču gada Ziemassvētkus, izturības apbrījamie, apstākļos pasaulē stipri pastāv ziemas saulgriežus sežģīs pašcieņu tie jāpiemin tik reti saspamu humānismu pret citiem cilvēkiem.

4 Taču gada Ziemassvētkus, izturības apbrījamie, apstākļos pasaulē stipri pastāv ziemas saulgriežus sežģīs pašcieņu tie jāpiemin tik reti saspamu humānismu pret citiem cilvēkiem. Mana Ziemassvētkiem rakstītā vēstule izvēršas lie, gribas Latvijā latvisko identitāti, savu gaidot spē pilnie cilvēki, iet pāri gluži personīgiem ikdienas politisku traktātu. Taču pārdzīvojumiem. tām mnāt. Tā dēvētie ikdienas personīgie pārdzīvojumi aizgājušajā gadā mani patīmi. Tūdal pēc Jagada sidrojās, slimība kcima. Pēc dažādu deva 6 mēnešus šai saulē) Lubava rokās, mani ķīmijterapiju. Ķeza radās neīts rokās neīta Aia Raiša operēja tālāk deva ķīmijterapijas kājās, pleciem paša latviešu kompetenta ķurga kurš onkologam, kā beigās pašās man Dr. Konrāda gādāja blakus ādība īpaši apgrūtina staigāšanu. Pacietīgi gaidu lai ētu stāties pazušanu, veikšanā. Paliek tā, bijuši nejau dakteru klausīšanas (dažs amerikāņu nācu piemeklējusi it dbu veikšanā, mājas sevišķi ieceres nedi, Aiu vē līdz paliek tie jo citu svgāku šī dbu ierakstī galam nepaveikti dā maniem dbiem. jumi Pāris reižu Kalifornijas atlidojis Latvijas īpašumu lie, bet iedzīvināšanas veidu, slēdzēj iem. Ja Jācerē. vēstuļu, Toties gads savas visvaāk viss aizsgātu īpašniekus, atnāks taisnības patīmāks nebiju iedomājusies, slimības jau man ciemos Austris. viegli, jo Latvijā Aizgājušā gada Bibeles nīgā plāksnē. palīdzības, Latvija gribēs pastāvēt, nāmais draugiem. Dr. Valža pāri palīdzēt aizgājušais vējušas jāatjao. vismaz saņēmusi tik daudz veida pateikts labs saistīgi līgumu perso sazināšas vēstulēs esmu sava kārt likumu, nedz tiesību valsts būs nekā Muižnie, tikt īstu vispār smagājā posmā patiesi palīdzēja cik daudz Mēģinām kopā jauku tik daudz vārdu depresijai. Ned mdrinājuma vārds. Völbt visiem labu jo mīļiem draugiem labu Jao gadu domu biedriem gaišus Ziemassvētkus Ruņģu ģimenes. Valija Rge Kalamazü, ASV, gada vembrī P.S. Man pašreiz patlaban slimība seko slimībai. Tā reizēm tiek. Lasu lielas reizēm grasās iversitāti gan nemin, izgudrot tādi Latvijas presē, Universitātē, sevišķi Medicīnas fakultātē, kur riteni dažādiem kāpēc atl stīti. 420 pārkāršanās jau. projektiem, pārkārjumi īsteni kā visu gan vajadzīgi būšanu teikt visu pārkārt. Neviens kādās ārzemēs tie nu

Līdzīgi dokumenti

Runa, saņemot Kristapa Rudzīša balvu gada 25. janvārī; A Thank-you Speech on Receiving Kristaps Rudzītis Price on the 25th of January, 2002

Acta medicohisrica Rigensia (2002) VI: 311 315 DOI: 10.25143/amhr.2002. VI.27 ACTA MEDICOHISTORICA RIGENSIA Vl (XXV) NIKOLAJS SKUJA RUNA, SAŅEMOT KRISTAPA RUDZĪŠA BALVU 2002. GADA 25. JANVĀRĪ Man žēl.