Promocijas darba kopsavilkums: Vaislas buļļu un govju ciltsvērtības agrīnās novērtēšanas metodes parametru zinātniskais pamatojums = Scientific Justif

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Promocijas darba kopsavilkums: Vaislas buļļu un govju ciltsvērtības agrīnās novērtēšanas metodes parametru zinātniskais pamatojums = Scientific Justif"

Transkripts

1 LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE AGROBIOTEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE INSTITUTE OF AGROBIOTECHNOLOGY Mg. agr. Rita Zutere VAISLAS BUĻĻU UN GOVJU CILTSVĒRTĪBAS AGRĪNĀS NOVĒRTĒŠANAS METODES PARAMETRU ZINĀTNISKAIS PAMATOJUMS SCIENTIFIC JUSTIFICATION OF PARAMETERS FOR EARLY BREEDING VALUE ESTIMATION METHODS OF DAIRY SIRES AND COWS PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS doktora grāda iegūšanai Lauksaimniecības zinātņu nozarē, Lopkopības apakšnozarē SUMMARY OF PhD THESIS For obtaining of the Doctor degree in the sector of Agricultural sciences sub-sector of Animal breeding Jelgava 2008

2 Promocijas darbs izstrādāts laika posmā no līdz gadam Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūtā, izmantojot valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centrs datu bāzē uzkrāto reģistra un slaucamo govju piena pārraudzības informāciju. Promocijas darba zinātniskais vadītājs Dr. agr. Ziedonis Grīslis Oficiālie recenzenti: Dr. agr. Līga Paura Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore; Dr. agr. Didžus Strautmanis Valsts emeritētais zinātnieks; Dr. agr. Ivars Rūvalds Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības Vecauce direktora vietnieks mācību darbā. Promocijas darba aizstāvēšana notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares, Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē gada 12. jūnijā plkst , Jelgavā, Lielajā ielā 2, Lauksaimniecības fakultātē, 224. auditorijā. Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā, LV 3001 un Atsauksmes sūtīt Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes sekretārei Dr. agr. Līgai Paurai, Lielā ielā 2, Jelgavā, LV 3001; e-pasts: The Paper is elaborated in the period from 2003 to 2007 in the institute of Agrobiotechnology, the faculty of Agriculture of Latvian University of Agriculture, using database information of register and milk recording of dairy cows stored by state agency Agricultural Data Centre. Scientific supervisor: Dr. agr. Ziedonis Grīslis Official reviewers: Dr. agr. Līga Paura - Associate professor of Latvia University of Agriculture; Dr. agr. Didžus Strautmanis Scientist Emeritus; Dr. agr. Ivars Rūvalds Vice director of training and research farm of the Latvia University of Agriculture Vecauce. The defense of the PhD thesis will be held at the public meeting of the Promotion Council of Latvia University of Agriculture, sub sector of Animal Science of Agricultural sector on June 12, 2008, at 11 00, in Room 224, Latvia University of Agriculture, faculty of Agriculture, Jelgava, Lielā iela 2. The PhD thesis is available at the Fundamental Library of Latvia University of Agriculture, Liela iela 2, Jelgava, LV 3001 and You are welcome to send your comments to the secretary of the Promotion Council of Latvia University of Agriculture, sub sector of Animal Science of Agricultural sector, Associate Professor, Dr. agr. Līga Paura, Lielā ielā 2, Jelgava, LV 3001; Liga.Paura@llu.lv. 2

3 SATURS PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE...4 PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI...5 PĒTĪJUMA NOVITĀTE...5 ZINĀTNISKĀ DARBA APROBĀCIJA...6 MATERIĀLS UN METODIKA...7 PĒTĪJUMA REZULTĀTI UN DISKUSIJA Faktoru ietekme uz laktācijas līknes raksturojumu Ģenētisko parametru novērtēšana Vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējums Slaucamo govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums Vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējuma precizitāte Fiksētās regresijas kontroles dienas un laktācijas modelis Randomās regresijas kontroles dienas un laktācijas modelis Ražības indeksa aprēķināšana...34 SECINĀJUMI...35 PRIEKŠLIKUMI...36 TOPICALITY OF THE RESEARCH...37 OBJECTIVE AND TASKS OF THE RESEARCH...38 NOVELTY OF THE RESEARCH...38 APPROBATION OF THE RESEARH WORK...38 MATERIALS AND METHODS...39 RESULTS OF THE RESEARCH AND DISCUSSION The influence of factors on description of the lactation curve Estimation of genetic parameters Estimation of breeding values of bulls Estimation of relative breeding values of dairy cows Accuracy of breeding values estimation of bulls Fixed regression test day and lactation model Random regression test day and lactation model Calculation of productivity index...55 CONCLUSIONS...56 PROPOSALS

4 PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE Latvija ir starptautiskās pārraudzības organizācijas ICAR un tās pakļautībā esošās starptautiskās vaislas buļļu novērtēšanas organizācijas Interbull dalībvalsts (ICAR, 2007; Interbull, 2007). Latvija gadā ieguva ICAR zīmogu, kas apliecina, ka mūsu valstī pārraudzības darbu veic atbilstoši starptautiski izstrādātiem standartiem un iegūtie dati ir izmantojami ciltsdarbā. Interbull organizācija trīs reizes gadā iegūst starptautisko piena šķirņu vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējumu, gada augustā izmantojot 24 valstu iesūtīto informāciju un kopumā novērtējot vaisliniekus. Valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs pirmo reizi nosūtīja nepieciešamo informāciju uz Interbull organizāciju gadā, iegūstot atbilstošus testa novērtējuma rezultātus un pirmo vaislas buļļu starptautisko novērtējumu iegūstot gada maija mēnesī. Izpildot organizācijas noteiktos kritērijus un iegūstot starptautiskā novērtējuma rezultātus, tā ir kā kvalitātes zīme, kas pievērš citu valstu uzmanību un līdz ar to pieļauj iespēju, ka tās savā tirgū izmantos Latvijas bioproduktu vai izdarīs secinājumus attiecībā uz valstī izmantoto bioproduktu. Lai nodrošinātu Interbull organizācijai atbilstošus rezultātus, nepieciešams izmantot pasaulē vispāratzītas metodes ciltsvērtību novērtēšanā. Piena produktivitātes kontroles dienas datu izmantošana kontroles dienas modelī ir jaunākā ciltsvērtību novērtēšanas metode, kas tiek izvēlēta par galveno daudzās Interbull organizācijas dalībvalstīs. Pētījumi par kontroles dienas datu izmantošanu ciltsvērtību novērtēšanā parādījās jau pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados, kur dažādas matemātiskās funkcijas tika izmantotas laktācijas līknes aprakstīšanai (Ali, Schaeffer, 1987; Wilmink, 1987). Tālākajos pētījumos tika apskatīti dažādi kontroles dienas modeļi, kuros izmantotas dažādas funkcijas: no fiksētās regresijas (Ptak, Schaeffer, 1993) līdz randomās regresijas kontroles dienas modeļiem (Schaeffer, Dekkers, 1994; Jamrozik, Schaeffer, 1997), kas nodrošina īslaicīgo vides faktoru un individuālas govs laktācijas līknes formas uzskaitīšanu modelī, rezultātā palielinot ģenētiskā novērtējuma precizitāti. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi, kas balstīti uz kontroles dienas rādītāju izmantošanu govju un buļļu ciltsvērtību novērtēšanā. Jaunākās ciltsvērtību novērtējuma metodikas pielietojums dod iespēju Latvijā iegūt rezultātus, kas ir atbilstoši Interbull organizācijas noteiktajiem standartiem. Tāpat jaunākās metodes nodrošina lielāku ciltsvērtību novērtējuma precizitāti, to sasniedzot īsākā laika periodā. Atbilstoši rezultāti gan Latvijas, gan citu valstu audzētājiem un ciltsdarba speciālistiem sniedz noderīgu informāciju, kas nepieciešama izvirzīto ciltsdarba mērķu sasniegšanai noteiktā ganāmpulkā vai populācijā. 4

5 Pamatojoties uz literatūrā publicētajiem rezultātiem un izvirzītajiem secinājumiem, promocijas darbā kā galvenais mērķis izvirzīts govju piena kontroles dienas datu izmantošanas iespēju un ģenētiskās efektivitātes pārbaude produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanā. Darbā pamatota nepieciešamība Latvijā ieviest jaunākās ciltsvērtību novērtēšanas metodes un iegūt rezultātus, kas ir atbilstoši starptautiskajiem standartiem un uzlabo izvirzīto ciltsdarba mērķu sasniegšanu. PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI Promocijas darba mērķis govju piena kontroles dienas datu izmantošanas iespēju un ģenētiskās efektivitātes pārbaude produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanā. Promocijas darba uzdevumi: 1. Noskaidrot kontroles dienas piena produktivitāti ietekmējošos faktorus un definēt līdzinieču grupas iekļaušanai ciltsvērtību novērtēšanas modelī; 2. Aprēķināt kontroles dienas modeļa ģenētiskos parametrus produktivitātes pazīmēm un izvērtēt to mainību; 3. Novērtēt produktivitātes pazīmju ciltsvērtības un to drošības rādītājus, novērtēšanā izmantojot piena produktivitātes kontroles dienas rādītājus; 4. Salīdzināt dažādus ciltsvērtības novērtēšanas modeļus pēc vaislas buļļu novērtētājām ciltsvērtībām, drošības rādītājiem un ražības indeksiem. PĒTĪJUMA NOVITĀTE Pētījuma novitāte: 1. Latvijā pirmo reizi ciltsvērtību novērtējuma iegūšanai izmantoti piena produktivitātes kontroles dienas rādītāji; 2. Salīdzināti kontroles dienas un laktācijas modeļu ciltsvērtību novērtēšanas rezultāti; 3. Analizēta faktoru ietekme uz piena produktivitātes kontroles dienas rādītājiem pie dažāda to grupējuma. 5

6 ZINĀTNISKĀ DARBA APROBĀCIJA Par zinātniskā darba rezultātiem ziņots starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un Igaunijā un LLU doktorantu konferencēs: 1. Zutere, R. (2006) Genetic evaluation of dairy cattle using test day yields. In: 12 th International Scientific Conference Research for Rural Development 2006, Jelgava, Latvia University of Agriculture, May 17 20, 2006 (referāts / oral presentation). 2. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Estimation of genetic parameters and breeding values using test day records in dairy cattle. In: 10 th International Scientific Conference Research for Rural Development 2004, Jelgava, Latvia University of Agriculture, May 19 22, 2004 (referāts / oral presentation). 3. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Use of Test Day Records for Genetic Evaluation for Latvian Brown Sires. In: 10 th Baltic Animal Breeding Conference, Tartu, Estonia, May 13 14, 2004 (referāts / oral presentation). Pētījuma rezultāti apkopoti 5 zinātniskās publikācijās angļu un latviešu valodā, kas publicētas Latvijas Zinātnes padomes un ārvalstu atzītos zinātniskos izdevumos: 1. Zutere, R. (2006) Genetic evaluation of dairy cattle using test day yields. In: 12 th International Scientific Conference Proceedings, Research for Rural Development Latvia, Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2006, p ISBN Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Estimation of genetic parameters and breeding values using test day records in dairy cattle. In: 10 th International Scientific Conference Proceedings, Research for Rural Development Latvia, Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2004, p ISBN Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Use of Test Day Records for Genetic Evaluation for Latvian Brown Sires. In: Proceedings of the 10th Baltic Animal Breeding Conference. Estonia, Tartu, 2004, p ISBN Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Šķirnes faktora analīze govju piena ražības pazīmju ciltsvērtības novērtēšanas modelī. In: Agronomijas vēstis. Nr. 6. Jelgava, LLU, lpp. ISBN Zutere, R. (2008) Kontroles dienas modeļa pielietošana piena šķirņu vaislas buļļu ģenētiskajā novērtēšanā. In: LLU raksti (pieņemts publicēšanai / accepted for publishing). 6

7 MATERIĀLS UN METODIKA Pētījumam izmantoti valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centrs dati. Pētāmajā paraugkopā iekļautas Latvijas brūnās šķirnes govis ar kontroles dienas rādītājiem, kas nejauši izvēlētas no 1849 ganāmpulkiem un 400 pagastiem, ar atnešanos no līdz gadam. Kopējais pirmo trīs laktāciju kontroles dienas rādītāju skaits: (skat. 1. tabulu). 1. tabula / Table 1 Pētāmās paraugkopas struktūra / Structure of research sample Kontroles / Tests Skaits / Number Laktācija / ganāmpulki / pagasti / vaislinieki / Lactation n % herds districts sires Piena kontroles dienas dati izmantoti no 647 buļļu meitām, bet tā kā pētījumā pielietots dzīvnieka modelis un novērtēšanā ņemta vērā arī govju izcelšanās informācija, kopumā ciltsvērtības iegūtas un izvērtētas 687 sarkano šķirņu grupas vaislas buļļiem, bet kopējais pētījumā iekļauto sarkano šķirņu grupas liellopu skaits sastādīja Pētījumā kontroles dienas rādītāji laktācijā uzskaitīti kā atkārtoti mērījumi, tādēļ produktivitātes pazīmju novērtēšanā pielietots fiksētās regresijas kontroles dienas modelis: y ijkln = µ + (GKD i vai PKD i ) + AVGIS k + + b k1 (D/c) + b k2 (D/c) 2 + b k3 ln(c/d) + b k4 [ln(c/d)] 2 + a j + pe j + e ijkln (1.) kur y ijkln j-tās govs kontroles dienas produktivitātes rādītājs; µ ģenerālkopas vidējā vērtība; GKD i fiksētais ganāmpulka kontroles dienas faktors vai PKD i fiksētais pagasta kontroles dienas faktors; AVGIS k fiksētais (atnešanās vecuma sezonas gada starpatnešanās intervāla) vai (laktācijas atnešanās vecuma sezonas gada starpatnešanās intervāla) faktors; b k1, b k2 (D/c) attiecības regresijas koeficienti (D: slaukšanas diena; c = 380); b k3, b k4 ln(c/d) lineārās un kvadrātiskās ietekmes regresijas koeficienti; a j, pe j dzīvnieka randomais aditīvi ģenētiskais un permanentais vides faktors; gadījuma kļūdas faktors. e ijkln 7

8 Fiksētās regresijas kontroles dienas modeļa pētījumu grupas veidotas, ņemot vērā novērtēšanā iekļauto laktāciju un definēto laktācijas līkņu skaitu, kā arī fiksēto ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktoru (2. tab.). Definētais laktācijas līkņu skaits noteikts, balstoties izanalizētajiem datiem par piena produktivitāti ietekmējošiem faktoriem. Fiksēto faktoru gradāciju klases pētījumu grupās Gradation classes of fixed factors in research groups 8 2. tabula / Table 2 Pirmās laktācijas grupa / Trīs laktāciju grupa / Fiksētais faktors / 1 st lactation group Three lactation group Fixed factor faktors / 1 st factor GKD PKD GKD PKD GKD PKD GKD PKD 2. faktors / 2 nd factor klašu skaits / number of classes Atnešanās gads / calving year Atnešanās sezona / calving season Atnešanās vecums / calving age Starpatnešanās intervāls/ calving interval Laktācijas līknes / lactation curves GKD: fiksētais ganāmpulka kontroles dienas faktors / fixed herd test day effect; PKD: fiksētais pagasta kontroles dienas faktors / fixed district test day effect. Pētījumā analizēti arī ciltsvērtību novērtējuma testa rezultāti, kas iegūti izmantojot Vācijā izstrādāto randomās regresijas kontroles dienas modeli (Liu, Reinhardt u.c., 2000a; Liu, Reents u.c., 2000; Liu, Reinhardt, Bünger u.c., 2001; Liu, Reinhardt, Reents, 2001; Reents, Dopp u.c., 1998; Reinhardt u.c., 2002): y ijklo = µ + h il jlm ƒ jlm + b klm aklm + b klm pklm m 1 m 1 m 1 + e ijklo (2.) kur y ijklo kontroles dienas produktivitātes rādītājs; µ ģenerālkopas vidējā vērtība; h il fiksētais i-ganāmpulka kontroles dienas faktors l-laktācijai; ƒ jlm m-regresijas koeficients l-laktācijas j-fiksētajai laktācijas līknei; β jlm, b klm Wilmink funkcija un Legendre polinoms; a klm, p klm k-govs l-laktācijas m-randomās regresijas koeficients, attiecīgi ģenētiskajiem un permanentajiem vides faktoriem; e ijklo gadījuma kļūdas faktors.

9 Pētījumā iegūtie kontroles dienas modeļu ciltsvērtību novērtēšanas rezultāti salīdzināti ar atbilstošiem laktācijas modeļa rezultātiem, kas no līdz gadam bija oficiālā ciltsvērtību novērtēšanas metode Latvijā: y ijklmn = µ + hys i + la j + av k + si l + a ijklm + p ijklm + e ijklmn (3.) kur y ijklmn laktācijas produktivitātes rādītājs; µ ģenerālkopas vidējā vērtība; hys i fiksētais ganāmpulka gada sezonas faktors; la j fiksētais laktācijas faktors; av k fiksētais atnešanās vecuma grupas faktors; si l fiksētais starpatnešanās intervāla grupas faktors; a ijklm, p ijklm randomais aditīvi ģenētiskais dzīvnieka, permanentais vides faktors; e ijklmn gadījuma kļūdas faktors. Fiksētās regresijas kontroles dienas modeļa rezultāti salīdzināti ar gada 1. ceturkšņa oficiālajiem laktācijas modeļa rezultātiem, bet randomās regresijas kontroles dienas modeļa rezultāti salīdzināti ar gada 1. ceturkšņa oficiālajiem laktācijas modeļa rezultātiem, kas sakrīt ar laika posmu, kad veidoti datu masīvi ciltsvērtību novērtējuma iegūšanai, izmantojot dažādus modeļus. Tātad fiksētās regresijas un randomās regresijas modeļu pielietošanai izmantoti atšķirīgi datu masīvi. Relatīvās ciltsvērtības iegūtas pēc sekojošas formulas: RCV = (NVC X ) (4.) kur RCV NCV X dzīvnieka relatīvā ciltsvērtība noteiktai produktivitātes pazīmei; dzīvnieka novērtētā ciltsvērtība noteiktai produktivitātes pazīmei; pētāmās paraugkopas vidējā vērtība produktivitātes pazīmei. Pazīmju ekonomisko svarus lieto atsevišķu novērtēto pazīmju apvienošanai kopējā indeksā. To lielums ir mainīgs un atkarīgs no pazīmes svarīguma ciltsdarba programmā. Sadarbībā ar Vācijas speciālistiem un saskaņā ar izstrādāto ciltsdarba programmu, aprēķināti ražības indeksa svaru koeficienti, ņemot vērā relatīvos svarus izslaukumam, tauku un olbaltumvielu daudzumam (2:1:6), attiecīgi izslaukumam, piena tauku daudzumam un piena olbaltumvielu daudzumam: RI = * NCV I., kg * NCV T., kg * NCV O., kg (5.) 9

10 kur RI ražības indekss; NCV I., kg novērtētā ciltsvērtība pazīmei izslaukums; NCV T., kg novērtētā ciltsvērtība pazīmei piena tauku daudzums; NCV O., kg novērtētā ciltsvērtība pazīmei piena olbaltumvielu daudzums. Ganāmpulkā piena produktivitātes kontroles dienā veic kontrolizslaukumu, reģistrējot iegūto piena daudzumu, bet piena kvalitātes analīžu laboratorija procentos nosaka piena tauku un olbaltumvielu saturu. Ciltsvērtību novērtēšanā parasti izmanto piena tauku un olbaltumvielu daudzuma rādītājus, kas aprēķināti, izmantojot izslaukuma un piena satura rādītājus. Datu statistiskā apstrāde un modeļu faktoru izvērtēšana veikta ar SAS programmatūru. Specializētās programmas PEST un VCE, pielietotas ciltsvērtību un prognozētās kļūdas dispersijas, kā arī ģenētisko parametru aprēķināšanai. 10

11 PĒTĪJUMA REZULTĀTI UN DISKUSIJA 1. Faktoru ietekme uz laktācijas līknes raksturojumu Govju piena daudzums un sastāvs laktācijas laikā mainās pēc noteiktām likumsakarībām, veidojot laktācijas līkni. Laktācijas līkni ietekmē dažādi vides faktori (ganāmpulks, atnešanās gads, laktācija, atnešanās vecums un atnešanās sezona), kā arī dzīvnieku ģenētiskā daudzveidība. Lai ciltsvērtības novērtēšanas modelī iekļautu pazīmi būtiski ietekmējošos faktorus, pētījumā analizēta govju vidējā produktivitātes līkne laktācijas laikā un tās pārmaiņas dažādām govju grupām, uzskaitot dažādus neģenētiskos faktorus (laktācijas kārtas numurs, atnešanās gads un sezona, atnešanās vecums un starpatnešanās intervāls). Lai sadalītu vides faktorus noteiktās klasēs, izlīdzināšanai ņemts vērā novērojumu skaits un rādītāju statistiskās atšķirības. Piena produktivitātes kontroles dienas vidējie ražības rādītāji pētāmajā paraugkopā (n = ) bija: izslaukums 14.9 kg, piena tauku saturs 4.58% un olbaltumvielu saturs 3.37%. Zemākie rādītāji uzrādīti pirmās laktācijas govīm: 13.9 kg, 4.54% un 3.32%, attiecīgi izslaukumam, tauku un olbaltumvielu saturam, bet augstāko izslaukumu uzrādījušas trešās laktācijas govis (16.5 kg), olbaltumvielu saturu otrās laktācijas govis (3.42%), bet tauku saturu otrās un trešās laktācijas govis (4.61%). Statistiski ticamas atšķirības ieguvām izslaukumam starp triju secīgu laktāciju rādītājiem (kas iegūti laikā no 5. līdz 305. slaukšanas dienai), bet pirmās laktācijas tauku un olbaltumvielu saturam ar otrās un trešās laktācijas rādītājiem (p<0.05; p<0.01). Augstāko vidējo kontroles dienas izslaukumu (19.1 kg) govis uzrādīja jau 1. kontrolē, kas tālākajās kontroles dienās pakāpeniski samazinājās, zemāko rādītāju sasniedzot 11. kontrolē (9.9 kg). Tauku un olbaltumvielu saturam iezīmējas pretēja tendence, kur zemākais rādītājs uzrādīts 2. kontrolē, attiecīgi 4.22 un 3.01%, bet augstākais 11. kontrolē, attiecīgi 5.10 un 3.83%. Produktivitātes rādītāju izmaiņas trīs laktāciju 305 slaukšanas dienās parādīja, ka augstākais vidējais izslaukums uzrādīts pirmās laktācijas 31. dienā (19.6 kg), otrās laktācijas 27. dienā (21.1 kg) un trešās laktācijas 16. slaukšanas dienā (22.7 kg). Augstākais tauku satura rādītājs sasniegts trešās laktācijas 7. slaukšanas dienā (5.25%), bet pirmās laktācijas rādītāji uzrāda zemāko vērtību, kas sasniegta 65. dienā (4.10%). Augstākais olbaltumvielu saturs bijis pirmās un otrās laktācijas govīm laktācijas sākumā (3.81% un 3.99%), bet 305 dienu perioda beigās trešās laktācijas govīm (4.03%). Zemākais olbaltumvielu saturs bijis no 40. slaukšanas dienas pirmajā laktācijā līdz 45. slaukšanas dienai trešajā laktācijā, attiecīgi no 2.93% līdz 3.01%. Vairāku autoru pētījumos noskaidrots, ka stabilāka laktācija ar noturīgāko izslaukumu visā laktācijas laikā ir pirmpienēm (Cjukša, 1993; Huth, 1995). Citos pētījumos norādīts, ka Holšteinas šķirnes govīm lielākā 11

12 izslaukuma mainība vērojama tieši pirmajos četros laktācijas mēnešos, bet pēdējos četros mēnešos vērojama zemāka diennakts piena izslaukuma mainība (Everett u.c., 1968; Johnston u.c., 1983). Atnešanās gads un sezona ir svarīgi vides faktori, kas ietekmē slaucamo govju produktivitāti. Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par piena produktivitātes izmaiņām dažādu faktoru ietekmē (Cālītis, 1977; Strautmanis, 1984; Paura, 1999; Jonkus, 2007). Gada un sezonas ietekmes izpētei, iedalot atnešanās gadus un mēnešu noteiktās klasēs, ņemts vērā novērojumu skaits pa klasēm un rādītāju statistiskās atšķirības. Mūsu pētījumā iekļautās govis ir atnesušās laika posmā no līdz gadam. Govīm, kuras atnesušās laika periodā no līdz gadam, vidējais izslaukuma ir robežās no 12.9 kg (1996. gadā) līdz 12.5 kg (1998. gadā). Tālāk kontroles dienas vidējais izslaukums pakāpeniski palielinās un gadā sasniedz augstāko rādītāju: 16.8 kg. Izslaukums govīm ar reģistrētu atnešanos dažādos gados statistiski ticami atšķīrās (p<0.05; p<0.01; p<0.001). Piena tauku satura vidējie rādītāji iegūti no 4.25% atnešanās gadā līdz 4.62% atnešanās gadā, bet piena olbaltumvielu saturs bija robežās no 3.02% atnešanās gadā līdz 3.40% gadā. Piena tauku un olbaltumvielu saturs govīm ar reģistrētu atnešanos dažādos gados statistiski ticami atšķīrās (p<0.05; p<0.01; p<0.001). Sezonas ietekmes novērtēšanai veiktajos grupējumos konstatējām, ka izslaukuma augstākie kontroles dienas rādītāji konstatēti gadījumos, kad govis atnesušās gada pēdējos mēnešos, vidēji 15.2 kg oktobrī, 15.4 kg novembrī un 15.3 kg decembrī, bet zemākie govīm ar atnešanos jūlija un augusta mēnešos (14.4 kg). Augstākos vidējos tauku satura rādītājus kontroles dienā uzrādījušas govis, kuras atnesušās laikā no februāra līdz maijam ( %), bet zemākos govis, kas atnesušās laikā no jūlija līdz novembrim ( %). Augstākos olbaltumvielu satura rādītājus uzrādījušas govis ar reģistrētu atnešanos no februāra līdz maijam ( %), bet zemākos govis ar atnešanos no septembra līdz oktobrim (3.31%). Novērojām statistiski ticamas atšķirības izslaukumam, piena tauku un olbaltumvielu saturam starp govīm ar reģistrētu atnešanos dažādos mēnešos (p<0.05; p<0.01; p<0.001). Kontroles dienas produktivitātes rādītāji izvērtēti pa atnešanās sezonām pēc vispārpieņemtā četru sezonu (attiecīgi: 1: janvāris, februāris, marts, 2: aprīlis, maijs, jūnijs, 3: jūlijs, augusts, septembris, 4: oktobris, novembris, decembris) un divu sezonu sadalījuma (attiecīgi: 1: marts, aprīlis, maijs, jūnijs jūlijs, augusts; 2: septembris, oktobris, novembris, decembris, janvāris, februāris). Ņemot vērā rādītāju statistiskās atšķirības starp atnešanās mēnešiem, pētījumā iekļauts atnešanās mēnešu sadalījums divās sezonas klasēs, papildus izvērtējot statistiskās atšķirības starp šīm klasēm. Abās laktāciju grupās produktivitātes rādītājiem starp divām atnešanās sezonu 12

13 klasēm būtiskas atšķirības iegūtas izslaukumam, tauku saturam un daudzumam, olbaltumvielu saturam (p>0.05). Ptak un Schaeffer (1993) secināja, ka novērtēšanas modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, iespējams precīzāk koriģēt sezonas ietekmi. Dedkova un Nemcova (2003) pētījumos redzams, ka Holšteinas šķirnes govīm laktācijas līknes formu ietekmē gan atnešanās gada, gan sezonas faktors. Pētījumā izvērtēta atnešanās vecuma ietekme uz laktācijas produktivitātes rādītājiem (1. laktācija: mēnesim, 2. laktācija: mēnesim, 3. laktācijā: mēnesim). Atnešanās vecums izskaidro lielu daļu produktivitātes pazīmju svārstības, tādēļ atnešanās vecumu kā fiksēto faktoru iekļauj produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanas modelī. Trīs laktāciju vidējais izslaukums parādīja, ka atnešanās vecuma pieaugums palielina vidējo kontroles dienas izslaukumu: govis ar mazāku atnešanās vecumu uzrāda zemāku izslaukumu, bet palielinoties vecumam tie ir augstāki un izlīdzinātāki. Augstākais un zemākais piena tauku un olbaltumvielu saturs uzrādīts govīm ar mazāko un lielāko atnešanās vecumu (mēnešos). Tauku saturs 1. laktācijā iegūts % (40. un 19. mēnesis), 2. laktācijā % (29. un 30. mēnesis) un 3. laktācijā % (71. un 43. mēnesis), bet olbaltumvielu saturs 1. laktācijā % (19., 30., 34., 37., 38. un 40. mēnesis), 2. laktācijā % (51. un 29. mēnesis) un 3. laktācijā % (67. un 43. mēnesis). Daudzi pētījumi pierādījuši, ka pirmās atnešanās vecuma samazināšana dod pozitīvu ietekmi uz paaudžu intervāla samazināšanu un jauno pārbaudes buļļu ātrāku novērtēšanu, kā arī uz piena produktivitāti un govju produktīvās dzīves ilgumu (Pirlo u.c., 2000; Nilforooshan, Edriss, 2004). Pirlo u.c. (2000) pētījums parādīja, ka pirmās atnešanās vecuma samazināšanai ir negatīva ietekme uz pirmās laktācijas izslaukumu un tauku saturu. Katrā laktāciju grupā veidotas atnešanās vecuma klases, jo pētījumā iekļauta liela atnešanās mēnešu dažādība. Atnešanās vecuma mēnešus pirmajā laktācijā sadalījām 2 un 3 klasēs, bet pirmo trīs laktāciju pētījumu grupā 3 un 5 klasēs un darba gaitā pārbaudījām statistiskās atšķirības starp tām. Pirmās laktācijas izslaukums augstāks bija vecāko govju grupā pie 2 klašu (13.2 kg, mēneši), bet vidējai vecuma grupai pie 3 klašu sadalījuma (14.0 kg, mēneši). Trīs laktāciju grupā, augstāko izslaukumu uzrādījušas vecākās govis: 15.9 kg (41 74 mēneši) un 16.0 kg (48 74 mēneši), attiecīgi pie 3 un 5 klašu sadalījuma. Pie mazākā klašu sadalījuma abās laktāciju grupās būtiskas atšķirības iegūtas visām pazīmēm starp visām klasēm (p<0.05; p<0.01). Pie lielākā klašu sadalījuma, pirmās laktācijas grupā (3 klases) izslaukumam, tauku un olbaltumvielu daudzumam statistiski ticamas atšķirības iegūtas 3. klasei (vecākās govis) ar 1. un 2. klasi, bet trīs laktāciju grupā (5 klases) statistiski 13

14 ticamas atšķirības iegūtas visos gadījumos (p<0.05; p<0.01), izņemot starp 1. un 2. klasi. Literatūra norādīts, ka svarīgi produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanas modelī iekļaut starpatnešanās intervāla faktoru, lai nodrošinātu pietiekamu govju salīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka īsāks starpatnešanās intervāls lielākā mērā ietekmē katras slaukšanas dienas produktivitāti (Reents, Dopp, 1996; Dedkova, Nemcova, 2003). Starpatnešanās intervāla dienu skaits abās laktāciju grupās sadalīts 3 un 5 klasēs, kur starp produktivitātes pazīmju dažādām starpatnešanās klasēm ieguvām statistiski ticamas atšķirības (p<0.05; p<0.01). 2. Ģenētisko parametru novērtēšana Pirmās laktācijas grupas rezultāti parādīja, ka izslaukuma, tauku un olbaltumvielu daudzuma pazīmēm lielākas aditīvās (σ 2 a) dispersijas iegūtas aprēķinos, kur kontroles dienas faktors apvienots ar pagasta faktoru, attiecīgi σ 2 a = 2.077; 0.004; Turpretim modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, aditīvo dispersiju novērtējums bijis mazāks, attiecīgi σ 2 a = 1.394; 0.003; Tāpat pirmās laktācijas grupas izslaukuma, tauku un olbaltumvielu daudzuma pazīmēm iegūtas lielākas atlikuma (σ 2 e) dispersijas, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors, σ 2 e = 3.999; 0.015; 0.005, bet modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, atlikuma dispersiju novērtējums trīs pazīmēm bijis mazāks, σ 2 e = 3.041; 0.012; Turpretim permanentā vides dispersija (σ 2 pe) noteiktās pētījumu grupā neiezīmējas ar lielākām vai zemākām vērtībām, ja modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors. Dispersijas sastāvdaļas pirmo trīs laktāciju grupā parādīja, ka arī šajā gadījumā visām pazīmēm lielākas aditīvās un atlikuma dispersijas iegūtas aprēķinos, kur kontroles dienas faktors apvienots ar pagasta faktoru. Pazīmēm izslaukums, tauku daudzums un olbaltumvielu daudzums tās iegūtas sekojošas: σ 2 a = 3.571; 0.007; 0.008, bet modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, aditīvo dispersiju novērtējums bijis mazāks: σ 2 a = 1.388; 0.003; Tāpat trīs laktāciju grupas pazīmēm izslaukumam, tauku un olbaltumvielu daudzumam iegūtas lielākas atlikuma dispersijas, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (σ 2 e = 6.578; 0.024; 0.008), bet, modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, atlikuma dispersiju novērtējums bijis mazāks (σ 2 e = 2.522; 0.005; 0.002). Permanentās vides dispersijas mazākas bija izslaukuma un tauku daudzuma pazīmēm, ja modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (σ 2 pe = 1.862; 0.004), bet olbaltumvielu daudzumam abos gadījumos tās bija vienādas (σ 2 pe = 0.002). 14

15 Paura un Grīslis (1999) secināja, ka iespējams samazināt nekontrolēto faktoru īpatsvaru no 77.8 līdz 29.7%, ja modelī iekļauj papildus fiksētos faktorus: laktācija, atnešanās gads un sezona. Reents u.c. (1995a) publicēja produktivitātes pazīmju vidējās trīs laktāciju permanentās vides dispersijas 1.6 reizes lielākas, salīdzinot ar aditīvi ģenētisko dispersiju. Serrano u.c. (2003) norādīja, ka lielākas permanentās vides dispersijas, salīdzinoši ar aditīvi ģenētiskajām, iespējams iegūtas nepietiekošas izcelšanās informācijas un dzīvnieka atkārtoto mērījumu rezultātā. Dažos pētījumos (Pennington, 2005; Shirley u.c., 1998; Socha un Johnson, 1998) norādīts, ka tauku daudzuma pazīmei atlikuma dispersijas ir daudz lielākas, salīdzinot ar izslaukumu un olbaltumvielu daudzumu. Pētījuma laikā iedzimstamības koeficienti visām pazīmēm abās laktāciju grupās iegūti robežās no 0.10 līdz 0.30 (3. tabula). Modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, augstāki iedzimstamības koeficienti visām pazīmēm iegūti pirmās laktācijas pētījumu grupā, bet trīs laktāciju grupā, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors. Izvērtējot modelī iekļauto dažādo definēto laktācijas līkņu skaitu (24/90 un 108/450 laktācijas līknes pirmās un trīs laktāciju grupā), uzskatāmas iedzimstamības koeficientu atšķirības dažādās pētījumu grupās nav iegūtas. Modelī iekļaujot pagasta kontroles dienas faktoru, augstākie koeficienti iegūti izslaukumam pirmās laktācijas (h 2 = 0.24), bet izslaukumam un olbaltumvielu daudzumam trīs laktāciju grupā (h 2 = 0.29, 0.30, pie 108 un 450 laktācijas līknēm). Pazīme / Trait Izslaukums / Milk yield, kg Piena produktivitātes pazīmju iedzimstamības koeficienti (h 2 ) Heritabilities (h 2 ) for milk productivity traits 3. tabula / Table 3 1. laktācija / 1 st lactation Pirmās trīs laktācijas / First three lactations pētījumu grupa / h 2 2 pētījumu grupa / ± s research group h research group h 2 2 ± s h ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± Tauku daudzums / Fat yield, kg ± ± Olbaltumvielu ± ± daudzums / ± ± Protein yield, ± ± kg ± ±

16 Vācijā līdz gadam un Igaunijā līdz gadam produktivitātes pazīmju ciltsvērtības novērtēja ar fiksētās regresijas modeli (Trends, Fakten, Zahlen. Jahresbericht 2001, 2002; Results of Animal Recording in Estonia 2003, 2004), pielietojot VIT organizācijas izstrādāto programmatūru, par pamatu ņemot VIT aprēķinātos iedzimstamības koeficientus. Tā kā abās valstīs novērtējumā iekļauti pirmo trīs laktāciju rādītāji, tad attiecīgie iedzimstamības koeficienti salīdzināti ar pētījumā iegūtajiem trīs laktāciju grupā. Pētījumā aprēķinātie iedzimstamības koeficienti izslaukumam bija no 0.15 līdz 0.30, tauku daudzumam no 0.10 līdz 0.21 un olbaltumvielu daudzumam no 0.13 līdz 0.30, bet abās valstīs pielietotie iedzimstamības koeficienti izslaukumam bija no 0.23 līdz 0.30, tauku daudzumam no 0.18 līdz 0.25 un olbaltumvielu daudzumam no 0.20 līdz Rezultāti parādīja, ka aprēķinātie iedzimstamības koeficienti pētījumā bija robežās no 0.10 līdz 30, kas savukārt ir tajās pašās robežās, salīdzinot ar Vācijā un Igaunijā pielietotajiem. Pauras un Grīšļa (1999) pētījumos, izmantojot vaislinieka modeli, Latvijas brūnās šķirnes govīm iegūti zemi iedzimstamības koeficienti: īpaši olbaltumvielu saturam (h 2 = 0.09). Divreiz augstāks rādītājs iegūts Holšteinas melnraibo govju grupā (h 2 = 0.16). Kaya u.c. (2003) pētījumā iegūtie kontroles dienas modeļa iedzimstamības koeficienti izslaukumam iegūti mazāki kā 305 dienu produktivitātei (h 2 = 0.11 ± 0.06). Ar randomās regresijas modeli, iedzimstamības koeficienti Jamrozik un Schaeffer (1997) pētījumā iegūti 0.40 līdz 0.59 izslaukumam, 0.34 līdz 0.68 tauku daudzumam, 0.33 līdz 0.69 olbaltumvielu daudzumam. Zemāki koeficienti iegūti Mostert u.c. (2004b), Strabel un Misztal (1999) pētījumos, izmantojot vienas laktācijas randomās regresijas modeli: izslaukumam 0.13 līdz Gadini u.c. (1998) pētījumā iedzimstamības koeficienti bija 0.14, 0.12 un 0.12, attiecīgi izslaukumam, tauku daudzumam un olbaltumvielu daudzumam. Interbull organizācijas starptautiskā ģenētiskā novērtējuma iegūšanai sarkano šķirņu grupā, izmantotie iedzimstamības koeficienti augstāki ir valstīs, kurās izmanto randomās regresijas modeli. Izslaukumam no 0.35 (Jaunzēlande) līdz 0.59 (Lielbritānija), tauku daudzumam no 0.28 (Jaunzēlande) līdz 0.48 (Lielbritānija, Vācija/Igaunija/Latvija), olbaltumvielu daudzumam no 0.31 (Jaunzēlande) līdz 0.55 (Lielbritānija). Izmantojot fiksētās regresijas kontroles dienas modeli, Dienvidāfrikā šie iedzimstamības koeficienti ir viszemākie: izslaukumam 0.19, tauku daudzumam 0.12, olbaltumvielu daudzumam Valstīs ar laktācijas modeļa pieeju (Austrālijā, Norvēģijā, ASV), iedzimstamības koeficienti ir vidēji lieli: izslaukumam, tauku daudzumam, olbaltumvielu daudzumam (Interbull organizācija, 2007). 16

17 3. Vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējums Pētījumā apskatīti 687 valsts ciltsgrāmatas buļļu ciltsvērtību novērtējuma rezultāti ar fiksētās regresijas modeli, atsevišķi izdalot arī 278 buļļu grupu, kur visu pazīmju novērtējuma drošība (REL, %) ir vismaz 50%. Vaislas buļļu vidējie novērtēto ciltsvērtību rezultāti pazīmei izslaukums parādīja (4. tabula), ka augstāki ciltsvērtību novērtējumi un standartkļūdas abās laktāciju grupās iegūti, modelī iekļaujot pagasta kontroles dienas faktoru (28 ± 11.7 kg un 27 ± 11.6 kg pirmās laktācijas, bet 64 ± 16.2 kg un 62 ± 16.3 kg trīs laktāciju grupā), kur abās grupās augstāki vidējie rādītāji un standartkļūdas iegūtas pie lielāka definēto laktācijas līkņu skaita. Šajās grupās iegūta arī lielāka izkliede starp novērtētājām ciltsvērtībām, zemāko izkliedes rādītāju uzrādot pirmās laktācijas grupā ( kg), bet augstāku trīs laktāciju grupā ( kg), kur augstāki rādītāji iegūti pētījumu grupās ar modelī iekļauto pagasta kontroles faktoru. Mazāk novērtējumu ietekmējis modelī iekļautais laktācijas līkņu skaits. Būtiskas atšķirības pazīmei izslaukums iegūtas starp abu laktācijas grupu novērtētajām ciltsvērtībām, kā arī starp trīs laktāciju grupas ciltsvērtībām, kad bijis atšķirīgs modelī iekļautais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.01; p<0.05). Buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei izslaukums, kg Estimated breeding values of bulls for trait milk yield, kg 4. tabula / Table 4 n = 687 n = 278, REL = 50% Pētījumu grupa / ciltsvērtību izkliede / Research group x ± s x breeding value variation x ± s x ± 9.4 a ± ± 11.7 a ± ± 9.4 a ± ± 11.6 a ± ± 10.1 ab ± ± 16.2 ab ± ± 10.2 ac ± ± 16.3 ac ± 29.8 a ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmās un trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first and three lactations (p<0.01; p<0.05); b, c ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmo trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first three lactations (p<0.01; p<0.05). 17

18 Izvērtējot 278 buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei izslaukums, kur pazīmju drošības novērtējums ir vismaz 50%, vidējā novērtētā ciltsvērtība ir augstāka: pirmās laktācijas grupā par 32 līdz 56 kg, bet pirmo trīs laktāciju grupā par 20 līdz 127 kg, salīdzinot ar 687 buļļu grupas rādītāju. Pazīmei tauku daudzums novērtētās ciltsvērtības parādīja, ka vidējais ciltsvērtību novērtējums un standartkļūdas vienā laktāciju grupā neatšķiras, ja modelī atšķiras definēto laktācijas līkņu skaits, bet neatšķiras modeļa fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (5. tabula). Zemākie un augstākie vidējie rādītāji iegūti pirmo trīs laktāciju grupā: ar zemākajām novērtētajām ciltsvērtībām, ja modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas (0.2 kg) un augstākajām, ja modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors un definēto laktācijas līkņu skaits attiecīgi bija 108 un 450 (2.1 un 2.4 kg). Līdzīgi rezultāti iegūti pirmās laktācijas grupā, kur zemākās ciltsvērtības bijušas grupā ar modelī iekļauto ganāmpulka kontroles dienas faktoru (attiecīgi 0.3 kg ± 0.42 kg pie 24 definētajām laktācijas līknēm un 0.4 kg ± 0.42 kg pie definētām 90 laktācijas līknēm), bet augstākās ciltsvērtības ar modelī iekļauto pagasta kontroles dienas faktoru (attiecīgi 0.8 ± 0.50 kg). Mazāka novērtēto ciltsvērtību izkliede bijusi pirmās laktācijas grupā ar modelī iekļauto fiksēto ganāmpulka kontroles dienas faktoru un 24 definētajām laktācijas līknēm, bet lielākā iegūta trīs laktāciju grupā ar modelī iekļauto fiksēto pagasta kontroles dienas faktoru un 108 definētajām laktācijas līknēm (101.8 un kg). Buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei tauku daudzums, kg Estimated breeding values of bulls for trait fat yield, kg tabula / Table 5 n = 687 n = 278, REL = 50% Pētījumu grupa / ciltsvērtību izkliede / Research group x ± s x breeding value variation x ± s x ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± ± 1.35 Vaislas buļļiem ar novērtējuma drošību vismaz 50%, vidējās novērtētās ciltsvērtības pazīmei tauku daudzums visās pētījumu grupās iegūtas augstākas par 0.6 līdz 5.0 kg, salīdzinot ar 687 buļļu grupas rādītāju (skat. 5. tabulu): pirmās laktācijas grupā par kg, bet pirmo trīs laktāciju grupā par kg.

19 Pazīmei olbaltumvielu daudzums buļļu novērtēto ciltsvērtību vidējos rādītājus ir ietekmējis modelī iekļautais fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (6. tabula). Zemākās un augstākās vidējās ciltsvērtības iegūtas pirmo trīs laktāciju grupā, 0.1 un 0.2 kg ar modelī iekļauto ganāmpulka kontroles dienas faktoru (grupa 3.1. un 3.3.), bet 1.9 un 2.0 kg ar modelī iekļauto pagasta kontroles dienas faktoru (grupa 3.2. un 3.4.). Pazīmei olbaltumvielu daudzums novērtētās ciltsvērtības ar lielāku izkliedi iegūtas trīs laktāciju grupā ( kg), bet mazāka tā iegūta pirmās laktācijas grupā ( kg). Tāpat abās laktācijas grupās iezīmējās tendence, ka lielāka ciltsvērtību izkliede iegūta ar modelī iekļauto pagasta kontroles dienas faktoru (70.3, 70.5 kg pirmās laktācijas un 91.7, 93.6 kg trīs laktāciju grupā). Olbaltumvielu daudzuma ciltsvērtību novērtējums iegūts ar statistiski ticamām atšķirībām starp dažādām fiksētās regresijas modeļa laktācijas grupām un trīs laktāciju grupā, kad modelī iekļauts atšķirīgs fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.01; p<0.05). 6. tabula / Table 6 Buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei olbaltumvielu daudzums, kg Estimated breeding values of bulls for trait protein yield, kg n = 687 n = 278, REL = 50% Pētījumu grupa / ciltsvērtību izkliede / Research group x ± s x x ± breeding value variation s x ± 0.27 a ± ± 0.34 a ± ± 0.27 a ± ± 0.34 a ± ± 0.30 ab ± ± 0.49 ab ± ± 0.34 ac ± ± 0.50 ac ± 0.87 a ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmās un trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first and three lactations (p<0.01; p<0.05); b, c ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmo trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first three lactations (p<0.01; p<0.05). Buļļu grupai ar olbaltumvielu daudzuma novērtēto ciltsvērtību drošības rādītāju vismaz 50%, vidējais ciltsvērtību novērtējums abās laktāciju grupās iegūts augstāks par 0.6 līdz 0.7 kg, kad modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas faktors (grupas 1.1, 1.3., 3.1., 3.3) un par 1.1 līdz 3.9 kg, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (grupas 1.2, 1.4., 3.2., 3.4). 19

20 Katrā ģenētiskās novērtēšanas sistēmā svarīgu vietu ieņem buļļu rangu noteikšana. Labāko 20 buļļu sarakstā pēc pazīmes izslaukums deviņi dzīvnieki iekļauti visās pētījumu grupās, kuri attiecīgi ieņēma no 1. līdz 15. vietai, dzimuši laikā no līdz gadam, ar vidējo novērtēšanā iekļauto meitu skaitu no 14 līdz 83. Visās pētījumu grupās labāko buļļu sarakstā pēc pazīmes tauku daudzums novērtējuma iekļauti 34 buļļi, t.sk. 9 buļļi labāko sarakstā ir visās grupās, ar vidējo novērtējumā iekļauto meitu skaitu Pēc pazīmes olbaltumvielu daudzums, labāko sarakstā visās grupās kopā iekļauti 34 buļļi, t.sk. 10 buļļi labāko sarakstā ir visās pētījumu grupās, ar vidējo novērtējumā iekļauto meitu skaitu 18 līdz 221. Mostert u.c. (2006a) pētījumā, kur pielietots fiksētās regresijas kontroles dienas modelis, norādīts, ka pārāk augstus novērtējumus ieguvuši vecākie vaislinieki: 80-tajos gados dzimušie, plaši izmantotie, bet kuru mātēm, radnieciskajām govīm un aktīvajiem pēcnācējiem nav uzkrāti kontroles dienas rādītāji. Tālākajos Mostert (2007) fiksētās regresijas kontroles dienas modeļa pētījumos norādīts, ka modeļa ieviešana nedeva būtiskas izmaiņas dzīvnieku rangos, bet būtiskas atšķirības iegūtas atsevišķu dzīvnieku ciltsvērtībām un jaunāko buļļu ģenētiskajam trendam. Buļļu vidējais relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei izslaukums, neatkarīgi no laktāciju grupas, ir ar plašāku novērtējuma diapazonu, ja modelī iekļauts fiksētais pagasta kontroles dienas faktors: līdz 54 punktiem pirmās laktācijas 1.4. grupā un līdz 65 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.2. un 3.4. grupās (1. att.). Būtiskas atšķirības iegūtas starp trīs laktāciju grupas ciltsvērtībām, ja atšķīries modelī iekļautais fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.05; p<0.01). Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value Pētījumu grupa / Research group 1. att. Vaislas buļļu relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei izslaukums ( x, min, max) Fig. 1. Estimation of relative breeding values of sires for trait milk yield 20

21 Pazīmes tauku daudzums relatīvo ciltsvērtību novērtējums iegūts līdzīgs, jo lielākas variācijas starp ciltsvērtībām iegūtas grupās, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors: līdz 64 punktiem pirmās laktācijas 1.4. grupā un līdz 65 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.2. grupā (2. att.). Būtiskas atšķirības iegūtas starp pirmās laktācijas un pirmo trīs laktāciju tauku daudzuma relatīvajām ciltsvērtībām un starp trīs laktāciju grupas relatīvajām ciltsvērtībām, ja trīs laktāciju grupas novērtējums iegūts, modelī iekļaujot pagasta kontroles dienas faktoru (p<0.05; p<0.01). Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value Pētījumu grupa / Research group 2. att. Vaislas buļļu relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei piena tauku daudzums ( x, min, max) Fig. 2. Estimation of relative breeding values of sires for trait fat yield Relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei olbaltumvielu daudzums lielāko novērtējuma amplitūdu uzrāda pētījumu grupās, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (3. att.): līdz 51 punktiem pirmās laktācijas 1.2. un 1.4. grupās un līdz 63 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.4. grupā. Statistiski ticamas atšķirības iegūtas starp trīs laktāciju grupas piena olbaltumvielu daudzuma relatīvajām ciltsvērtībām, ja atšķirīgs bijis novērtēšanas modelī iekļautais fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.05; p<0.01). 21

22 Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value Pētījumu grupa / Research group 3. att. Vaislas buļļu relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei piena olbaltumvielu daudzums ( x, min, max) Fig. 3. Estimation of relative breeding values of sires for trait protein yield Buļļu grupai ar pazīmju ciltsvērtību novērtējuma drošību vismaz 50%, vidējais relatīvo ciltsvērtību novērtējums bija augstāks par 1 līdz 3 punktiem pazīmei izslaukums un olbaltumvielu daudzums un par 1 līdz 2 punktiem pazīmei tauku daudzums, salīdzinot ar 687 buļļu grupu. 4. Slaucamo govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums Pētījumā vidējais relatīvo ciltsvērtību novērtējums kopumā iegūts govīm. Slaucamo govju relatīvo ciltsvērtību rādītāji izslaukumam iezīmējās ar mazāku standartnovirzi: no 4.4 punktiem pirmās laktācijas 1.1. un 1.3. grupās līdz 8.3 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.2. un 3.4. grupās (4. att.), kā arī ar minimālajām un maksimālajām vērtībām (RCV = 65 un 156), rezultātā dodot lielāku ciltsvērtību izkliedi (līdz 91 punktam pirmo trīs laktāciju 3.2. un 3.4. grupās). 22

23 Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value Pētījumu grupa / Research group 4. att. Govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums izslaukumam ( x, min, max) Fig. 4. Estimation of relative breeding values of cows for trait milk yield Tauku daudzuma relatīvās ciltsvērtības, salīdzinot ar izslaukumu, iegūtas ar līdzīgiem vidējiem rādītājiem, standartkļūdām un novērtējuma izkliedi (5. att.). Relatīvo ciltsvērtību izkliede iegūta no 52 līdz 56 punktiem pirmās laktācijas un no 47 līdz 94 punktiem pirmo trīs laktāciju grupā, kur relatīvo ciltsvērtību standartnovirzes tauku daudzumam iegūtas no 4.5 punktiem pirmās laktācijas 1.1. un 1.3. grupās līdz 8.5 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.4. grupā. Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value Pētījumu grupa / Research group 5. att. Govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums piena tauku daudzumam ( x, min, max) Fig. 5. Estimation of relative breeding values of cows for trait fat yield 23

24 Govju relatīvās ciltsvērtības olbaltumvielu daudzumam iegūtas ar vislielāko variāciju (6. att.): pirmās laktācijas grupā no 75 līdz 141 punktiem ar izkliedi no 54 līdz 66 punktiem, bet pirmo trīs laktāciju grupā no 62 līdz 172 punktiem ar izkliedi no 51 līdz 110 punktiem. Abās laktāciju grupās relatīvo ciltsvērtību izkliede bijusi līdzīga, kad modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas faktors (no 54 punktiem pirmās laktācijas 1.3. grupā līdz 60 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.3. grupā), bet starpība starp laktācijas grupām iegūta līdz 45 punktiem, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors. Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value Pētījumu grupa / Research group 6. att. Govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums piena olbaltumvielu daudzumam ( x, min, max) Fig. 6. Estimation of relative breeding values of cows for trait protein yield Būtiskas atšķirības iegūtas starp pirmās un pirmo trīs laktāciju izslaukuma, tauku un olbaltumvielu daudzuma relatīvajām ciltsvērtībām un starp katras laktāciju grupas relatīvajām ciltsvērtībām, ja modelī iekļauts atšķirīgs fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors, neskatoties uz definēto laktācijas līkņu skaitu (p<0.05; p<0.01). Lidauer u.c. (2003) parādīja, ka korelācijas starp laktācijas un randomās regresijas modeļa novērtētajām ciltsvērtībām iegūtas ~ 0.88, kas dod būtiskas govju rangu izmaiņas. Tāpat govju novērtētās ciltsvērtības, kas iegūtas ar randomās regresijas modeli, bija daudz precīzākas, kas norāda uz kontroles dienas modeļa pozitīvo ietekmi attiecībā uz ģenētisko progresu, jo tas dod iespēju veikt daudz precīzāku buļļu māšu izlasi. Turpretim, korelācijas starp laktācijas modeļa un fiksētās regresijas modeļa novērtētajām ciltsvērtībām jaunajām govīm iegūtas zemākas (0.84 līdz 0.86), iespējams dēļ govju neslēgtajām laktācijām. Tāpat pētījumā jaunajām govīm lielākas novērtēto ciltsvērtību standartnovirzes iegūtas no fiksētās regresijas modeļa, jo 24

Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and

Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa vaislas ķēvju izmēru analīze 25 gadu periodā ( ) = Analysis of measurements of Latvian warmblood and LATVIJAS ŠĶIRNES SPORTA UN BRAUCAMĀ TIPA VAISLAS ĶĒVJU IZMĒRU ANALĪZE 25 GADU PERIODĀ (1988-2013) ANALYSIS OF MEASUREMENTS OF LATVIAN WARMBLOOD AND LATVIAN HEAVY WARMBLOOD BROODMARES IN 25 YEARS PERIOD

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas

Sīkāk

grusniba

grusniba Grūsnības noteikšana laboratorijā piena un asins paraugos Dita Krastiņa SIA Piensaimnieku laboratorija, Ulbrokā Kā sauc šo laboratorijā izmantojamo grūsnības noteikšanas metodi? ELISA (enzyme-linked immunosorbent

Sīkāk

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts

Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības

Sīkāk

Laboratorijas darbi mehānikā

Laboratorijas darbi mehānikā Laboratorijas darbs Nr..1 Elektrisko mēraparātu pārbaude un mērdiapazona paplašināšana Studenta vārds, uzvārds:... Fakultāte, grupa:... Studenta apliecības numurs:... Teorētiskais pamatojums Praksē ne

Sīkāk

Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude

Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude J. Valeinis 1 1 Latvijas Universitāte, Rīga 12.marts, 2010 Valeinis Pamatelementi statistikā un Hipotēžu pārbaude p. 1 of 22 Ievads I. Pamatelementi matemātiskajā

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz 216. gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU INDEKSS... 1 VEIKTO PAKALPOJUMU UN KONSULTĀCIJU

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

2012 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums

2012 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums 01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums būs 1 4 no trijstūra ABC laukuma. Analogi no viduslīnijām

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

Coxiella burnetii DNS IZDALĪŠANĀS PIENĀ UN ANTIGĒNA FĀZES SPECIFISKĀ IMŪNATBILDE SERUMĀ SLAUCAMO GOVJU GANĀMPULKOS LATVIJĀ = SHEDDING OF Coxiella burn

Coxiella burnetii DNS IZDALĪŠANĀS PIENĀ UN ANTIGĒNA FĀZES SPECIFISKĀ IMŪNATBILDE SERUMĀ SLAUCAMO GOVJU GANĀMPULKOS LATVIJĀ = SHEDDING OF Coxiella burn Coxiella burnetii DNS IZDALĪŠANĀS PIENĀ UN ANTIGĒNA FĀZES SPECIFISKĀ IMŪNATBILDE SERUMĀ SLAUCAMO GOVJU GANĀMPULKOS LATVIJĀ SHEDDING OF Coxiella burnetii DNA IN MILK AND ANTIGEN PHASE- SPECIFIC SEROLOGICAL

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - p.pptx

Microsoft PowerPoint - p.pptx Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)

Sīkāk

Promocijas darba kopsavilkums: Skujbires (Lophodermium spp.) ietekme uz parastās priedes (Pinus sylvestris L.) jaunaudžu morfometriskajiem parametriem

Promocijas darba kopsavilkums: Skujbires (Lophodermium spp.) ietekme uz parastās priedes (Pinus sylvestris L.) jaunaudžu morfometriskajiem parametriem Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava Latvian State Forest Research Institute Silava Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvia University of Life Sciences and Technologies Mg. silv. Kaspars

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

2013 Finanšu pārskats

2013 Finanšu pārskats 2013 2 Neatkarīgo revidentu ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Esam veikuši auditu klāt pievienotajiem ( Uzņēmums ) finanšu pārskatiem, kas sastāv no 2013.gada 31.decembra bilances, ienākumu

Sīkāk

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji

Sīkāk

S-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Varbūtību teorija un matemātiskā

S-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Varbūtību teorija un matemātiskā Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Varbūtību teorija un matemātiskā statistika I, II Kursa nosaukums angliski A Theory of Probability and Mathematical

Sīkāk

KPMG Gada Pārskata paraugs

KPMG Gada Pārskata paraugs Akciju sabiedrības SIGULDAS CILTSLIETU UN MĀKSLĪGĀS APSĒKLOŠANAS STACIJA GADA PĀRSKATS par. gadu Saturs Lpp. Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6 Naudas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc

Microsoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc 1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība

Sīkāk

PowerPoint Template

PowerPoint Template ĢENĒTISKĀ TESTĒŠANA MEDICĪNĀ: MĒRĶI PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Jānis Kloviņš, PhD Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ĢENĒTISKĀS TESTĒŠANAS IDEĀLS NOVĒRST SLIMĪBU Noteikt ģenētisko

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Lineārā algebra I 5.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju

Sīkāk

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma

APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Polinomu algebra 2.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm

Sīkāk

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.

Sīkāk

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē Zinta Gaile LLU Lauksaimniecības fakultāte Lauksaimniecības zinātne Augstākā izglītība lauksaimniecībā Lauksaimnieciskā ražošana 2 Darba devēju

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas

Sīkāk

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas

Sīkāk

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš

Sīkāk

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai

Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai 2018. gada aprīlis 1. Vispārīgi norādījumi par abu veidņu aizpildīšanu 1 Lauki

Sīkāk

Dimensionālā pieeja Latvijas klīniskā personības testa izstrādē

Dimensionālā pieeja Latvijas klīniskā personības testa izstrādē Valsts pētījumu programmas BIOMEDICINE apakšprojektu par nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēti un sloga samazināšanu 4. posma pārskata seminārs, 2017.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk

Apstiprinu:

Apstiprinu: Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar

Sīkāk

Prezentacija

Prezentacija LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Galvenie nosacījumi reflektantu uzņemšanai pamatstudijās 2016./2017. studiju gadam UZŅEMŠANAS KOMISIJA Lielā iela 2, 180.telpa, Jelgava, LV-3001 Tālr.: 20227755,

Sīkāk

LEMUMS_GND_2015_26

LEMUMS_GND_2015_26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisijas LĒMUMS Gulbenē, 2015. gada 4.augustā Nr. GND-2015/26 Gulbenes novada domes iepirkuma komisija izveidota saskaņā ar Gulbenes domes sēdes 2015.gada 29.janvāra lēmumu

Sīkāk

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis

Sīkāk

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

EBA Guidelines on AMA changes and extensions EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana

Sīkāk

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs

Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA

Sīkāk

Raksts_Rezeknei09

Raksts_Rezeknei09 ISSN 1691-5402 ISBN 978-9984-44-027-9 Environment. Technology. Resources Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference. Volume 1 Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, RA Izdevniecība,

Sīkāk

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība”

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība” SIA Biznesa augstskola Turība Vienotais reģistrācijas Nr.40003135880 Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058 N97 APSTIPRINĀTS Biznesa augstskola Turība Senāta 28.02.2018. sēdē, protokols Nr.3 SIA Biznesa augstskola

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība PROJEKTA SAM 8.2.1. ĪSTENOŠANA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ Starpdisciplinārais seminārs Daugavpils Universitātē, 06.11.2018. Eiropas Sociālā fonda projekta Daugavpils

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)

Sīkāk

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij

Saturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Polinomu algebra 3.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2007./2008.studiju

Sīkāk

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes

Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības

Sīkāk

Microsoft Word - kn817p3.doc

Microsoft Word - kn817p3.doc Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumiem Nr.817 Projekta iesnieguma veidlapa Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma veidlapa

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:

Sīkāk

• ATKLĀTS KONKURSS saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība 2.1.apakšnodaļu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINU: Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums direktors A. Ruperts 2013.gada 7. maijā Profesionālās izglītības kompetenču centrs Liepājas Valsts tehnikums audzēkņu biznesa

Sīkāk

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi

Sīkāk

Microsoft Word - Stankevica_kops_LV

Microsoft Word - Stankevica_kops_LV RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvniecības fakultāte Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts Gaļina STANKEVIČA Doktora studiju programmas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija doktorants TELPU KLIMATA

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Šeit top veiksmīgas karjeras Galvenie nosacījumi reflektantu uzņemšanai pamatstudijās 2019./2020. studiju gadam Uzņemšanas komisija Lielā iela 2, 180.telpa, Jelgava, LV-3001 Tālr.: 20227755, e-pasts: ukom@llu.lv

Sīkāk

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas

Sīkāk

Nevienādības starp vidējiem

Nevienādības starp vidējiem Nevienādības starp vidējiem Mārtin, š Kokainis Latvijas Universitāte, NMS Rīga, 07 Ievads Atrisināt nevienādību nozīmē atrast visus tās atrisinājumus un pierādīt, ka citu atrisinājumu nav. Pierādīt nevienādību

Sīkāk

Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006

Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006 Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 006 Saturs Ievads... Uzdevumi... Metode... Pētījuma respondenti...

Sīkāk

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk

Sīkāk

Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar

Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr.

Sīkāk

Kas ir birža un kā tā strādā?

Kas ir birža un kā tā strādā? BIRŽA- GREZNĪBA VAI TOMĒR NEPIECIEŠAMĪBA? PAR MUMS 2 Group Lielākā biržu grupa pasaulē. Pārstāvēta 6 kontinentos. Grupas biržās kotētas vairāk kā 3 300 kompānijas no 50 valstīm. Piemēram: Pasaulē ātrākā

Sīkāk

Microsoft Word - kn17p1.doc

Microsoft Word - kn17p1.doc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.17 Eiropas Sociālā fonda projekta iesnieguma veidlapa Projekta nosaukums: Darbības

Sīkāk

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

Studiju programmas raksturojums

Studiju programmas raksturojums Studiju programmas raksturojums Doktora studiju programma Politikas zinātne studiju programmas nosaukums 2015./2016. akadēmiskais gads 1. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija

Sīkāk

Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznāji

Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznāji Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta 2015. gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznājiem Latvijā nekad nenoriet? (1 p) Kasiopeja Ērglis Vēršu

Sīkāk

Rīgā

Rīgā APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās

Sīkāk

2015 Finanšu pārskats

2015 Finanšu pārskats 2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,

Sīkāk

SATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s

SATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s 1 Par Seesam Seesam s pakalpojumus Baltijas valstīs sāka sniegt 1991. gadā, kad Somijas Pohjola Group Plc. un ASV s koncerns American International Group Inc. nodibināja Seesam nedzīvības s akciju sabiedrību

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - petnieciba2011iv.ppt

Microsoft PowerPoint - petnieciba2011iv.ppt Pamatnostādnes pētījuma veikšanai un ziņojuma sagatavošanai Doc.I.Vīberga 2011.gads Sieviete ar grāmatu. Pablo Picasso. 1 Kas ir pētniecība? Zinātniskā pētniecība ir sistemātiska, kontrolēta, empīriska

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja

Sīkāk