(19NOV2015) Versaun Avansada lahó Alterasaun Distr.: Jerál 2 Outubru 2015 Orijinál: inglés CRC/C/TLS/CO/2-3 Komité ba Direitu Labarik nian Observasaun

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "(19NOV2015) Versaun Avansada lahó Alterasaun Distr.: Jerál 2 Outubru 2015 Orijinál: inglés CRC/C/TLS/CO/2-3 Komité ba Direitu Labarik nian Observasaun"

Transkripts

1 (19NOV2015) Versaun Avansada lahó Alterasaun Distr.: Jerál 2 Outubru 2015 Orijinál: inglés Komité ba Direitu Labarik nian Observasaun ikus nian kona-ba relatóriu períodu daruak no datoluk hamutuk hosi Timor-Leste* 1. Komité konsidera relatóriu períodu daruak no datoluk hamutuk hosi Timor-Leste (CRC/C/TLS/3-4) iha enkontru 2041 º no 2042 º (haree CRC/C/SR.2041 no 2042), iha 25 Setembru 2015, no simu observasaun konkluzaun sira tuir iha enkontru 2052º (haree CRC/C/SR.2052), iha 1 Outubru I. Introdusaun 2. Komité haksolok ho relatóriu períodu daruak no datoluk ne ebé Estadu hatama, no resposta sira ho hakerek ba problema ne ebé identifika (CRC/C/TLS/Q/2-3/Add.1), mak ajuda komprende diak liu situasaun kona-ba direitu labarik nian iha Estadu ne e. Komité apresia diálogu diak hamutuk delegasaun iha nivel aas no sektór oioin hosi Estadu ne e. II. Akompañamentu ba medida sira ne ebé implementa tiha ona no progresu ne ebé Estadu atinje 3. Komité haksolok ratifikasaun/adezaun ba: (a) (2009); Konvensaun Nasoins Unidas Kontra Krime Organizadu Tranznasionál (b) Protokolu ba Prevensaun, Hamenus, Punisaun Tráfiku ho Ema, Liuliu Feto no Labarik, liután Konvensaun Nasoins Unidas Kontra Krime Organizadu Tranznasionál (2009); (c) Protokolu kontra Kontrabandu hosi Migrante sira liu hosi Rai, Tasi no Ár, liután Konvensaun Nasoins Unidas Kontra Krime Organizadu Tranznasionál (2009); no (d) Konvensaun ILO nian (Nº. 182) hodi bandu no halo kedas asaun atu hapara servisu labarik nian (2009). 4. Komité haree ho satisfasaun medida lejizlativa hirak ne ebé implementa, hanesan: (a) Kódigu Servisu hosi 2012; * Komité tuir iha sesaun dahitunuluk (14 Setembru -2 Outubru 2015). GE.

2 (b) Kódigu sivíl hosi 2011; (c) Lei Kontra Violénsia Doméstika hosi 2010; (d) Kódigu penál hosi 2009; (e) Lei Protesaun ba Testemuña hosi 2009; no (f) Lei Bázika ba Edukasaun hosi Komité mós haksolok ho medida institusionál no polítika mak hanesan: (b) Edukasaun; (a) Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál ( ); Planu Estratéjiku Edukasaun Nasionál (NESP) ( ) no Asaun ba (c) Kuadru Nasionál ba Polítika Edukasaun Pre-eskola nian (2015); (d) Harii Komisaun Nasionál ba Direitu Labarik nian iha 2009 (daudaun koñesidu nu udar Komisaun ba Direitu Labarik nian); no (e) Programa Eskola Amigavel ba Labarik (2009). III. Área prinsipál sira ho preokupasaun no rekomendasaun sira A. Medida jerál sira atu implementa (art. 4, 42 no 44 (6) hosi Konvensaun) Rekomendasaun dahuluk nian hosi Komité 6. Maski Komité haksolok esforsu hosi Estadu-nasaun hodi implementa observasaun ikus Komité nian hosi 2008 (CRC/C/TLS/CO/1) iha relatóriu dahuluk estadu nian (CRC/C/TLS/1), komité verifika katak seidauk tuir didi ak rekomendasaun sira balun iha relatóriu ne e, liuliu, saida mak iha relasaun ho fahe informasaun, konsiensializasaun no formasaun (para. 23). 7. Komité fó-hatene ba Estadu atu hala o medida sira ne ebé presiza atu kumpre rekomendasaun sira-ne e hotu hosi observasaun ikus iha relatóriu dahuluk nian (CRC/C/TLS/1) tuir Konvensaun ne ebé seidauk implementa kompletu. Lejizlasaun 8. Komité haksolok ho reforma legál ne ebé la o daudaun no kontribui hodi hadi ak direitu ba labarik iha Estadu ne e. Maski nune e, Komité preokupa hela ho atrazu atu implementa lejizlasaun ba área sira tomak ne ebé kona direitu labarik niak no ne ebé importante loos atu implementa Konvensaun. 9. Komité haforsa fali rekomendasaun sira dahuluk nian (CRC/C/TLS/CO/1, para. 9) katak Estadu tenke kontinua halo esforsu hodi dezenvolve kuadru lejizlativu didi ak iha área sira tomak ne ebé afeta direitu labarik nian tuir Konvensaun. Liuliu, Komité hato o katak presiza aprova lalais Kódigu Labarik nian, Rejime Justisa Juveníl; Lei ba Prevensaun, Hamenus, Punisaun Tráfiku ho Ema, hanesan mós lei sira ne ebé halo daudaun no iha relasaun ho protesaun ba labarik no pena alternativa. Polítika no estratéjia ne ebé globál 10. Komité verifika katak informasaun ne ebé Estadu hato o katak dezenvolvimentu kona-ba planu asaun nasionál hodi implementa direitu ba labarik iha Estadu hetan daudaun diskusaun iha Konsellu Konsultivu. 2

3 11. Komité rekomenda katak Estadu aprova lalais liu planu asaun ida ba labarik, tuir saida mak Komité rekomenda (CRC/C/TLS/CO/1, para. 11) atu garante dezenvolvimentu hosi estratéjia ida atu implementa kompletu, mak inklui meta sira ho sira-nia prazu no objetivu ne ebé bele sukat no tarjetu sira hodi halo monitorizasaun no avaliasaun ba progresu efetivu bainhira implementa direitu ba labarik liu hosi Estadu. Estratéjia nasionál presiza mós iha ligasaun ho estratéjia no orsamentu nasionál, sektór no munisípiu nian hodi garante distribuisaun apropriada ba rekursu umanu, tékniku no finanseiru ne ebé presiza atu implementa. Koordenasaun 12. Komité verifika katak estabelese ona Komisaun ba Direitu Labarik iha 2009 (KDJ), ne ebé tama iha Ministériu Estadu nian, Koordenasaun hosi Asuntu Sosiál sira no Ministru Edukasaun nian. Maski nune e, Komité preokupa katak KDJ laiha pesoál no rekursu sira natoon hodi hala o ninia mandatu. 13. Komité rekomenda katak Estadu tenke fó ba KDJ rekursu umanu, tékniku no finanseiru natoon hodi sira bele implementa no koordena polítika sira ba direitu labarik nian ne ebé efetivu, globál, ho koerénsia no forte iha nivel oioin, no atu avalia impaktu hosi polítika no programa sira-ne e ba direitu labarik nian. Distribuisaun ba rekursu sira 14. Komité haksolok ho aumentu maka as hosi orsamentu ba saúde, edukasaun no servisu sosiál labarik sira-nian, no mós hosi asisténsia internasionál no ajuda ba dezenvolvimentu ne ebé iha relasaun ho Konvensaun. Maski nune e, komité preokupa tanba laiha informasaun sufisiente kona-ba hira hosi orsamentu mak fahe ba implementasaun direitu labarik nian tuir Konvensaun. 15. Tuir saida mak halo diskusaun iha 2007 iha Rekursu sira ba Direitu labarik sira-nian Responsabilidade hosi Estadu, Komité fó-hanoin ba Estadu atu: (a) Estabelese prosesu orsamentu nian, ne ebé inklui perspetiva ba direitu labarik nian no ne ebé espesifika loloos oinsá mak fahe osan ba labarik sira iha sektór no ajénsia sira relevante, inklui indikadór espesífiku no sistema atu hetan informasaun; (b) Definisaun kona-ba liña orsamentu estratéjika ba labarik sira ne ebé iha dezvantajen ka iha situasaun vulneravel ne ebé bele presiza medida sosiál loloos nian, no garante katak liña orsamentu sira-ne e iha protesaun maski iha situasaun ekonómika ho krize, dezastre naturál no emerjénsia sira, liuliu kona-ba saúde no edukasaun; (c) Estabelese mekanizmu sira atu halo monitorizasaun no avaliasaun ba distribuisaun efikás, sufisiente no justu hosi rekursu sira iha implementasaun ba Konvensaun; no (d) Hato o informasaun ketak kona-ba kuantidade orsamentu ne ebé fahe ba implementasaun direitu labarik sira-nian iha nivel nasionál no lokál. Foti dadus 16. Komité verifika katak hala o foti dadus no katak ministériu sira balun dezenvolve baze dadus nian atu foti dadus ho relasaun labarik nian no halo análize ba dadus sira-ne e. Komité mós verifika katak aplika tiha ona kestionáriu sira balun kona-ba problema labarik sira-nian. Maski nune e, Komité preokupa katak seidauk dezenvolve baze dadus sentrál nasionál kona-ba labarik sira no falta dadus hirak iha prosesu foti dadus jerál Estadu nian, liuliu kona-ba planeamentu, orsamentu, monitorizasaun no komunikasaun nasionál. 3

4 17. Tuir komentáriu jerál Nº 5 (2003) kona-ba medida sira jerál ba implementasaun, Komité rekomenda ba Estadu atu hadi ak lalais ninia sistema foti dadus. Informasaun sira-ne e tenke kona-ba área hotu Konvensaun nian no tenke fahe tuir otas, seksu, defisiénsia, fatin jeográfiku, orijen étnika no nivel sosiál no ekonómika. Liután sira-ne e, Komité rekomenda katak informasaun no indikadór sira tenke fahe entre ministériu sira ne ebé iha relasaun no tenke utiliza informasaun ne e iha definisaun, monitorizasaun no avaliasaun ba polítika, programa no projetu sira atu implementa Konvensaun ho efetivu. Tuir kontestu ida-ne e, Komité mós rekomenda ba Estadu atu haforsa ninia kooperasaun téknika ho UNICEF, no seluseluk tan, no mekanizmu sira rejionál. Monitorizasaun independente 18. Komité haksolok ho informasaun katak eskritóriu hosi provedór sai rekoñesidu ho kategoria instituisaun A, no mós ho atividade sira oioin ne ebé Eskritóriu hala o tiha ona, mak inklui investigasaun, monitorizasaun, konsiensializasaun no programa edukasaun iha Dili no iha munisípiu sira kona-ba Konvensaun. Maski nune e, Komité triste tanba la estabelese ekipa espesiál ba labarik sira ka pontu fokál ida ba direitu labarik sira-nian iha Eskritóriu provedór nian tanba laiha espesialista, menus kapasidade rekursu umanu sira no problema finanseiru. Komité mós preokupa ho informasaun ne ebé simu katak Eskritóriu la iha asaun liu hodi defende direitu ba labarik sira no atu responde ba keixa hosi labarik sira ka hosi ema balun ne ebé reprezenta labarik. 19. Tuir komentáriu jerál Nº.2 (2002) kona-ba responsabilidade sira hosi instituisaun nasionál independente sira ba direitu umanu, Komité nia rekomendasaun ba Estadu mak: (a) Estabelese seksaun ho pesoál no rekursu sira diak ba direitu labarik sira-nian iha Eskritóriu hosi provedór ne ebé bele simu, investiga no responde ba keixa labarik sira-nian ho jeitu sensivel ba labarik, ne ebé garante privasidade no protesaun ba labarik nu udar vítima, no ne ebé hala o monitorizasaun, akompañamentu no verifikasaun ba atividade sira hanesan rekomendasaun dahuluk nian (CRC/C/TLS/CO/1, para. 15); no (b) Hasai konxiénsia ba públiku jerál, no liuliu ba labarik sira, kona-ba sirania direitu hodi hato o keixa ida, no garante katak prosesu ne e fasil ba ema hotu, konfidensiál no amigavel ba labarik sira. B. Definisaun kona-ba labarik (art. 1 hosi Konvensaun) 20. Enkuantu Komité verifika katak otas maioridade mak tinan 17, Komité preokupa katak labarik sira hotu ne ebé menus tinan 18 la hetan protesaun kompleta tuir Konvensaun. 21. Komité rekomenda ba Estadu atu foti medida sira atu garante katak lei doméstika sira hotu, tuir artigu 1 iha Konvensaun, bele fó protesaun kompleta ba labarik sira hotu ho menu tinan 18 tuir Konvensaun. 22. Komité preokupa ho otas mínimu atu kaben mak tinan 17 ba mane no feto, no katak kaben ho labarik, liuliu ba feto, sei maka as loos iha Estadu ne e. Komité preokupa liu ba feto no mane ho tinan 16 ne ebé bele kaben ho aprovasaun hosi sira-nia inan-aman. 23. Komité rekomenda ba estadu atu: (a) Garante katak hasa e otas au kaben ba feto no mane to o tinan 18, no ba labarik ho tinan 16 sira labele duni kaben; 4

5 (b) Dezenvolve kampaña hasa e konxiénsia no programa sensibilizasaun kona-ba efeitu negativu hosi kaben sedu liu ba saúde fízika no mentál no ba feto nia moris, ho tarjetu mak uma-kain sira, autoridade lokál sira, juis sira, relijiozu sira no lider komunitáriu sira; no (c) Tuir komentáriu jerál Nº 18 kona-ba prátika sira aat (2014), implementa medida sira ho asaun hodi hapara prátika ne ebé aat ba labarik sira iha estadu ne e. C. Prinsípiu Jerál sira (art. 2, 3, 6 no 12 iha Konvensaun) Laiha diskriminasaun 24. Komité haksolok ho dispozisaun espesifika sira ne ebé inklui protesaun labarik kontra diskriminasaun iha Konstituisaun Estadu nian no lei seluseluk, ne ebé inklui respeitu ba labarik defisiénsia no labarik ne ebé moris ho ninia inan-aman la kaben malu. Maski nune e, Komité preokupa ho grupu labarik sira balun, liuliu labarik sira hosi returned sira, labarik sira ne ebé laiha sertifikadu batizmu, labarik ne ebé moris ho sira-nia ina-aman la kaben malu, labarik ne ebé mosu hosi relasaun seksuál entre membru uma-kain laran nian, Labarik sira ho defisiénsia, ne ebé hasoru nafatin diskriminasaun, liuliu atu hetan asesu ba edukasaun no servisu seluk. 25. Komité rekomenda katak Estadu tenke garante ba labarik sira hotu iha estadu ne e iha igualdade ba direitu sira tuir konvensaun no lahó diskriminasaun, ne ebé tuir lei no akontese duni, no halo esforsu maka as liután hodi garante katak hakotu diskriminasaun hirak ne ebé iha kontra grupu labarik sira mak refere iha leten no grupu labarik sira seluk ne ebé daudaun iha situasaun marjinalizadu liu hosi kampaña hasa e konxiénsia no edukasaun, no buat seluk tan, liuliu ba nivel komunidade no iha eskola sira. Labarik sira-nia interese diak 26. Komité haksolok ho informasaun iha relatóriu mak interese diak labarik sira-nian mak prinsípiu ne ebé integra sektór governu nian hotu no tama iha projetu Kódigu Labarik nian no projetu-lei ba Prevensaun, Hamenus no Punisaun Tráfiku ho Ema. Maski nune e, Komité preokupa ho informasaun la sufisiente kona-ba esforsu Estadu nian hodi garante direitu labarik sira-nian atu haree liu ba ninia interese molok implementa asaun ruma, no aplika direitu ida-ne e iha lejizlasaun, hakat administrativu no judisiál, polítika no programa sira hotu ne ebé iha relasaun ho labarik sira. 27. Tuir komentáriu jerál Nº 14 (2013) kona-ba direitu labarik hodi haree liu ba ninia interese diak, Komité rekomenda ba Estadu atu haforsa ninia esforsu hodi garante integra ho diak direitu ida-ne e no katak iha interpretasaun loos no aplika iha lejizlasaun, hakat judisiál no administrativu no desizaun sira hotu, no mós iha polítika, programa no projetu sira hotu ne ebé relevante no iha impaktu ba labarik sira. Tuir ida-ne e, Komité rekomenda Estadu atu dezenvolve prosesu no kritériu sira nu udar matadalan ba autoridade sira hotu relevante hodi determina interese diak liu ba labarik iha área sira tomak no halo ida-ne e nu udar prioridade molok asaun ruma. Respeitu ba labarik nia hanoin 28. Komité verifika esforsu hosi Estadu hodi garante respeitu ba labarik nia hanoin iha lejizlasaun balun no iha prosesu administrativu relevante no hakat judisiál ho relasaun ba labarik sira. Komité mós verifika atividade barak ho labarik nia partisipasaun no inisiativa sira hosi Konsellu Juventude Nasionál, Diresaun Nasionál ba Juventude no Parlamentu Juventude nian. Maski nune e, komité preokupa ho prátika tradisionál no kulturál ne ebé 5

6 bele la tuir no rekoñese labarik nia hanoin iha uma kain, eskola no komunidade sira, no katak respeitu ba hanoin labarik nian la implementa ho prátika didi ak iha área sira hotu relevante no iha nivel lokál no nasionál, no inklui Labarik sira ho defisiénsia. 29. Tuir komentáriu jerál Nº 12 (2009) kona-ba direitu labarik atu rona nia, Komité rekomenda Estadu foti medida sira hodi haforsa direitu ida-ne e tuir artigu 12 iha Konvensaun. Ba ida-ne e, Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Hala o medida sira hodi garante implementasaun efetiva ba lejizlasaun ne ebé rekoñese direitu labarik atu rona nia iha hakat sira legal relevante, ne ebé inklui estabelese sistema sira no/ka hakat sira ba servisu-na in sosiál no tribunal tuir prinsípiu ne e; no (b) Implementa programa no atividade atu hasa e konxiénsia hodi promove partisipasaun diak no maka as hosi labarik sira hotu iha uma kain, komunidade, eskola sira, no grupu konsellu estudante sira-nian, ho atensaun liu ba labarik sira iha situasaun vulneravel, ne ebé inklui Labarik sira ho defisiénsia. C. Direitu sivíl no Liberdade sira (art. 7, 8, no 13-17) Rejistu loron moris nian 30. Komité haksolok ho informasaun iha relatóriu Estadu nian kona-ba esforsu atu hasa e rejistu ba loron moris nian liu hosi harii tan eskritóriu ba rejistu loron moris nian, no loke rejistu on-line, no rejistu moris nian ho telemovel no mós ho kampaña nasionál kona-ba rejista labarik sira. Maski nune e, Komité preokupa ho númeru labarik ne ebé laiha rejistu ka halo rejistu tarde liu, no mós ho difikuldade atu halo rejistu, liuliu ba labarik iha área rural no tanba kustu ba dokumentu sira. Komité mós haforsa ninia preokupasaun tanba projetu ba Kódigu Rejistu Sivíl seidauk aprova (CRC/C/TLS/CO/1, para. 35). 31. Komité rekomenda ba Estadu atu haforsa ninia esforsu hodi garante katak labarik sira hotu hetan sertifikadu moris nian gratis, ne ebé mós rejista liu hosi telemovel no programa estensaun iha área rural liu Estadu nian, hasa e konxiénsia kona-ba importánsia hosi rejista data moris nian no aprova no implementa projetu Kódigu Rejistu Sivíl nian. D. Violénsia kontra labarik (art. 19, 24 (3), 28 (2), 34, 37 (a) no 39 iha Konvensaun) Kastigu isin-lolon nian 32. Komité verifika katak Kódigu Labarik sira-nian la permite kastigu isin-lolon nian iha eskola sira no mós halo previzaun kona-ba obrigasaun atu hato o informasaun husi abuzu ba labarik iha eskola laran no iha liur. Komité haksolok ho informasaun iha relatóriu Estadu nian kona-ba medida sira ne ebé Ministériu Edukasaun implementa atu investiga keixa ba kastigu isin-lolon nian iha eskola. Maski nune e, Komité preokupa katak kastigu ba isin-lolon hanesan buat ida hodi fó dixiplina ba labarik sira ne ebé ema barak simu normál no sei akontese baibain iha eskola, no mós iha uma-kain nia laran no instituisaun ne ebé labarik sira hela. Komité mós preokupa ho informasaun uitoan de it kona-ba kastigu ba isin-lolon oioin. 33. Tuir komentáriu jerál N.º 8 (2006) kona-ba direitu labarik nian ba protesaun hosi kastigu isin-lolon nian, no komentáriu jerál N.º 13 (2011) kona-ba direitu labarik nian atu sai livre hosi violénsia, Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Aprova Kódigu Labarik nian no halo mudansa a lejizlasaun atu la permite duni kastigu isin-lolon oioin, inklui iha uma-kain, eskola no instituisaun sira; 6

7 (b) Promove métodu pozitivu, lahó violénsia no partisipativu ba edukasaun labarik nian no dixiplina nu udar alternativa ba kastigu isin-lolon nian, no loke programa no formasaun kona-ba edukasaun inan-aman nian mós ba diretór, profesór sira, no profisionál seluk tan ne ebé servisu ho no ba labarik sira; no (c) Haforsa no haluan esforsu liu hosi kampaña hasa e konxiénsia nian hodi fó informasaun ba públiku oioin kona-ba impaktu negativu hosi kastigu isin-lolon nian ba labarik sira no envolve labarik sira no mídia ho partisipasaun ativa iha prosesu ne e. Abuzu no neglijénsia 34. Komité verifika katak estadu hala o inisiativa sira oioin hodi rezolve problema sira kona-ba labarik sira ho abuzu no neglijénsia, ne ebé inklui aumenta ofisiál ba protesaun labarik iha munisípiu 13 hotu iha Estadu ne e. Maski nune e, Komité preokupa ho abuzu no neglijénsia ne ebé kontinua nafatin iha Estadu ne e. No Komité mós preokupa ho informasaun uitoan de it kona-ba abuzu ba labarik no neglijénsia, hanesan mós informasaun menus liu kona-ba investigasaun sira, akompañamentu, rekuperasaun no integrasaun fali iha sosiedade. 35. Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Haforsa nafatin programa hasa e konsiénsia no ba edukasaun, ne ebé inklui kampaña sira, mak envolve labarik sira, atu dezenvolve estratejia luan ne ebé prevene no hasoru abuzu oioin ba labarik sira, mak inklui lejislasaun no polítika ne ebé presiza, liliu Lei kontra Violénsia Doméstika no Polítika ba Protesaun Labarik, no mós aprova no implementa projetu Lei Protesaun ba Labarik; (b) Estabelese mekanismu ho asesu diak ba labarik sira no ema seluk hodi hato o kazu sira kona-ba abuzu no neglijénsia, ne ebé garante protesaun diak ba vítima sira-ne e; (c) Fasilita reabilitasaun fízika no psikolójika ba vítima labarik no garante sia bele asesu servisu saúde nian, inklui servisu saúde mentál; (d) Garante katak profesionál no pesoál servisu sira hotu ho no ba labarik sira hetan formasaun sufisiente kona-ba oinsá prevene no halo monitorizasaun ba violénsia doméstika no simu, investiga no halo akuzasaun ba keixa ho violénsia ne e iha labarik no ho sensiblidade ba jéneru. (e) Garante distribuisaun ba rekursu umanu, tékniku no finanseiru sufisiente iha Rede Protesaun Labarik nian atu apoia rede ne e atu implementa programa ho tempu naruk hodi hasoru kauza loloos ba violénsia no abuzu; no (f) Motiva programa ho baze komunitária ho objetivu atu prevene no hasoru violénsia doméstika, abuzu ba labarik no neglijénsia, inklui envolve vítima, voluntáriu no membru komunidade sira, no fó formasaun no apoia sira. Esplorasaun seksuál no abuzu 36. Komité haksolok ho kriminalizasaun ba delitu esplorasaun seksuál nian no abuzu ba labarik sira iha Kódigu Penál. Komité mós haksolok inisiativa sira balun Estadu nian atu hasa e protesaun ba labarik, inklui asisténsia no apoiu ba vítima violénsia seksuál no abuzu. Maski nune e, Komité preokupa barak ho aumentu ba abuzu seksuál ba labarik sira iha Estadu, inklui insestu. Komité mós preokupa ho informasaun uitoan de it no dadus ho númeru kazu sira ne ebé tama iha tribunal no rezultadu hosi prosesu sira-ne e. Komité mós preokupa tan ho Planu Asaun Nasionál ba Violénsia tuir Jéneru ne ebé laiha rekursu sira natoon atu implementa ho diak. 7

8 37. Komité rekomenda maka as Estadu atu: (a) Estabelese mekanizmu, prosesu no matadalan atu garante hato o informasaun, no investigasaun lalais no efetiva no akuzasaun ba kazu abuzu seksuál ba labarik, esplorasaun, no insestu; (b) Hala o programa hasa e konxiénsia no ba edukasaun hodi hamenus stigma ba labarik vítima hosi esplorasaun seksuál, abuzu no insestu, no garante kanál informasaun ba violasaun sira-ne e ho fasil asesu, konfidensiál, amigavel ba labarik no efetivu; (c) Garante katak ajénsia protesaun ba labarik iha pesoál no fundus sufisiente, no katak profisionál sira hotu no pesoál ne ebé servisu ho no ba labarik sira hetan verifikasaun ba sira nia istória pesoál no katak sira simu supervizaun no formasaun ne ebé nesesária; (d) Fó treinamentu beibeik ba polísia sira, servisu-na in sosiál no promotór sira kona-ba oinsá simu, halo monitorizasaun, investigasaun no akuzasaun ba keixa ho sensibilidade ba labarik no tuir jéneru no ho respeitu ba vítima nia privasidade; (e) Garante dezenvolvimentu ba programa no polítika sira kona-ba prevensaun, rekuperasaun no integrasaun fali iha sosiedade ba vítima labarik, tuir rezultadu iha dokumentu ne ebé aprova iha Kongresu sira Mundiál kontra Esplorasaun Seksuál Komersiál ba Labarik, no (f) Implementa ho diak Planu Asaun Nasionál ba Violénsia tuir Jéneru no garante katak iha finansiamentu sufisiente. D. Ambiente familiar no sistema kuidadu sira nu udar alternativa (art. 5, 9-11, 18(1) no (2), 20, 21, 25 no 27 (4) iha Konvensaun) Ambiente familiár 38. Maski iha servisu no programa sira barak loos hodi apoia inan-aman no responsavel legál ba dezempeñu hosi sira-nia responsabilidade atu tau matan ba labarik sira, Komité preokupa ho uma-kain sira barak iha situasaun kiak, ho inseguransa ai han no apoiu ne ebé la tuir nesesidade, halo fali labarik tama iha instituisaun sira ba kuidadu labarik. Komité mós preokupa ho apoiu finanseiru ne ebé la sufisiente maski iha inisiativa balun atu hamenus kiak, no asesu ba edukasaun infantíl no kuidadu ba labarik ki ik mós la sufisiente. 39. Komité rekomenda Estadu atu: (a) Remata no implementa Polítika Sistema Apoiu Estadu nian ba Labarik no Família ho ninia objetivu mak haforsa uma-kain no komunidade sira hodi proteje no tau matan ba sira-nia labarik sira; (b) Aumenta esforsu atu fó asisténsia sufisiente ba inan-aman sira no responsavel legál iha sira-nia dezempeñu ba responsabilidade sira atu tau matan ba labarik, liuliu iha situasaun kiak no iha área rural sira, no mós tenke haforsa sistema ho benefísiu sira ba família no abonu-labarik nian, no servisu seluk, hanesan asesu ba edukasaun no kuidadu iha infánsia; no Aumenta programa hodi fó konsellu familiár no edukasaun ba inan- (c) aman. Labarik sira ne ebé laiha ambiente familiár 40. Komité preokupa ho: 8

9 (a) Akordu informál ba kuidadu labarik, iha ne ebé labarik sira ba hela ho umakain ne ebé la ós sira-nia família biolójika tanba razaun sira oioin, aumenta ba labarik sirane e risku ba abuzu no esplorasaun; (b) Maski hakiak labarik sira hosi inan-aman seluk iha uma-kain nian mak prátika tradisionál iha Timor-Leste tomak no baibain nu udar prátika pozitiva, monitorizasaun ne ebé uitoan de it hosi servisu protesaun nian aumenta risku ba abuzu iha labarik sira; no (c) Governu laiha meiu ne ebé diak hodi superviziona distribuisaun ba labarik sira, no atu halo monitorizasaun ba kualidade servisu iha instituisaun ba kuidadu sira. 41. Atu Estadu haree didi ak matadalan kona-ba Kuidadu Alternativu ba Labarik sira (Asembleia Jerál ho rezolusaun 64/142, aneksu), Komité hato o maka as katak kiak finanseira no materiál ka ho kondisaun hirak mak mosu direta no tanba situasaun kiak ne e de it la ós razaun ne ebé sufisiente atu hasai labarik ida hosi ninia inan-aman, atu hatama labarik ida iha instituisaun kuidadu alternativa ka atu prevene integrasaun sosiál hosi labarik ida. Tuir ida-ne e, Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Aumenta apoiu ne ebé fó ba uma-kain biolójika atu prevene hatama labarik iha fatin seluk dook hosi família, maski liu hosi akordu informál; (b) Aumenta esforsu atu labarik sira ne ebé presiza kuidadu alternativu bele ba hela iha uma-kain seluk no la ós iha instituisaun ruma, no katak sira kontinua hasoru sira-nia uma-kain rasik no bainhira diak liu ba labarik sira-nia interese fila fali ba sira-nia uma-kain rasik; (c) Garante protesaun diak no kritériu klaru, tuir nesesidade no interese diak liu ba labarik, atu hatene se labarik presiza ba hela iha instituisaun ruma, no halo revizaun periódika ba fatin hela ba labarik sira iha instituisaun sira; (d) Haforsa supervizaun hosi governu ba oinsá mak instituisaun kuidadu ba labarik funsiona, no halo revizaun ba Polítika, Prosesu no Modelu ba Sentru Kuidadu ba Labarik sira no Rezidénsia sira (2010) atu garante katak instituisaun ba labarik hotu la o tuir polítika sira-ne e, ne ebé inklui mekanizmu aplikasaun ba lei; no (e) Garante katak iha rekursu umanu, tékniku no finanseiru sufisiente ba sentru kuidadu alternativu no ba servisu protesaun labarik relevante, atu fasilita reabilitasaun no integrasaun fali iha sosiedade ba labarik sira barakliu ne ebé hela iha fatin sira-ne e. Adosaun (hakiak labarik nu udar oan rasik) 42. Komité preokupa ho prátika sira iha Estadu ne e ho relasaun ho adosaun informál iha ne ebé uma-kain sira fó sira-nia labarik sira ba uma-kain seluk, dala barak tanba situasaun kiak no dívida boot. Komité mós preokupa ho Estadu, ne ebé halo ratifikasaun iha Konvensaun Hague 1993 nian ba Protesaun ba Labarik no Kooperasaun ba Asuntu Adosaun Internasionál, maibé seidauk implementa Konvensaun ne e ho prátika. 43. Komité rekomenda ba Estadu atu regula ho urjente problema kona-ba adosaun informál iha Estadu ne e. Komité mós rekomenda ba estadu atu aprova lejizlasaun no polítika sira kona-ba adosaun tuir Konvensaun. Komité rekomenda tan ba estadu atu aprova lei no polítika sira hodi implementa Konvensaun Hague 1993 nian kona-ba Protesaun ba Labarik no Kooperasaun ba Asuntu Adosaun Internasionál no hato o informasaun kona-ba medida sira ba asuntu ida-ne e, ne ebé inklui mekanizmu atu kumpre ne e, iha ninia relatóriu ba períodu tuir mai. 9

10 E. Defisiénsia, saúde bázika no apoiu estadu nian (art. 6, 18 (3), 23, 24, 26, 27 (1 3) no 33 iha Konvensaun) Labarik sira ho defisiénsia 44. Komité haksolok tanba hatama defisiénsia sira iha Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku ba promosaun saúde nian. Komité mós haksolok ho sentru formasaun tolu ne ebé harii nu udar projetu pilotu iha Dili, Lautem no Aileu, ba formasaun profesór sira atu apoia Labarik sira ho defisiénsia iha edukasaun tomak. Maski nune e, Komité preokupa ho: (a) Seidauk implementa reforma ba polítika no lejizlativa ne ebé sei presiza, no mós koordenasaun iha nivel nasionál, atu garante direitu sira no partisipasaun ativa ba Labarik sira ho defisiénsia iha fatin sosiedade oioin; (b) Labarik sira ho defisiénsia hetan diskriminasaun oioin, neglijénsia no abuzu, laiha asesu ba edukasaun no kuidadu saúde nian no sira la partisipa ho diak iha área sira tomak iha moris sosiedade nian; (c) Falta konxiénsia públika ba direitu labarik sira-nian ne ebé defisiénsia; (d) Fatin sufisiente no diak ba Labarik sira ho defisiénsia iha eskola sira, ba desportu sira no atu halimar no fatin hela mós laiha, liuliu iha área rurál sira; (e) (f) Falta dadus estatístika nian kona-ba Labarik sira ho defisiénsia iha Estadu; no Estadu seidauk ratifika Konvensaun hosi Direitu ba Ema Defisiénsia. 45. Tuir komentáriu jerál N.º 9 (2006) kona-ba direitu labarik sira-nian defisiénsia, Komité hato o ba Estadu atu tuir hanoin ba direitu umanu ba defisiénsia sira, harii estratéjia luan atu inklui Labarik sira ho defisiénsia: (a) Kontinua haforsa kuadru lejizlativu no polítiku, no mós esforsu atu koordena lei no polítika sira, ba promosaun no protesaun hosi labarik sira-nia direitu iha nivel nasionál, inklui halo revizaun no aprova planu Asaun Nasionál ba Ema Defisiénsia no Polítika Nasionál ba Edukasaun Inkluziva no Planu Asaun, no garante katak bainhira implementa ida-ne e Labarik sira ho defisiénsia hetan duni benefísiu; (b) Haforsa apoiu ba ema ne ebé fó kuidadu ba Labarik sira ho defisiénsia ne ebé inklui fó-hanoin no formasaun, no mós hasa e osan ba Bolsa Da Mãe, no konsidera fó apoiu osan nian ba ema ne ebé tau matan atu ajuda Labarik sira ho defisiénsia; (c) Garante fó formasaun nafatin ba profisionál sira ne ebé servisu ho Labarik sira ho defisiénsia, hanesan profesór sira, servisu-na in sosiál no saúde nian, kuidadu médiku, terapeuta no pesoál, no dezenvolve matadalan sira no materiál treinamentu, no katak mekanizmu monitorizasaun ba dezempeñu hosi ema sira-ne e la o duni; (d) Garante katak iha asesu diak ba eskola no kuidadu saúde nian, ne ebé iha pesoál no fundus sufisiente, no katak Labarik sira ho defisiénsia iha dignidade no respeitu no mós benefisia hosi protesaun efetiva; (e) Hala o kampaña atu hasa e konxiénsia ba públiku sustentável atu públiku no stakeholders seluk bele toman ho direitu ba Labarik sira ho defisiénsia; (f) Implementa medida sira hotu ne ebé presiza atu garante katak Labarik sira ho defisiénsia bele tama diak iha área moris sosiál hotu, hanesan iha eskola, atividade desportu no halimar nian, no katak Labarik sira ho defisiénsia iha asesu diak ba fatin no área públika sira seluk; 10

11 (g) Haforsa halibur dadus ne ebé iha ketaketak kona-ba defisiénsia sira atu halo avaliasaun ba situasaun jerál hosi labarik sira defisiénsia no informa sektór importante sira kona-ba polítika no programa sira importante atu hasoru situasaun Labarik sira ho defisiénsia; no (h) Konsidera ratifika Konvensaun Direitu ba Ema Defisiénsia. Saúde no servisu sira ba saúde 46. Komité haksolok ho Estadu ba ninia kompromisu atu fó asesu saúde primária gratuitu ba ema nasionál hotu iha estadu ne e, no verifika planu sira atu implementa Planu Estratéjiku Sektór Saúde nian, hanesan mós estratéjia sira oioin ho relasaun ba imunizasaun, nutrisaun, no saúde a labarik no foin-sa e. Komité mós haksolok ho subíndise lima ba mortalidade ne ebé tun no esforsu sira atu hamenus númeru labarik sira klasifikadu nu udar isin ki ik (rakítiku), krekas liu no ho todan la sufisiente, hasa e nutrisaun diak ba labarik sira hotu, vasinasaun ba labarik sira hotu ne ebé inklui hasai tétanu inan nian no bainhira oan foin moris, varíola no poliomielite, no seluseluk tan. Maski nune e, Komité preokupa ho: (a) Profisionál saúde nian ho kompeténsia diak sei menus liu, norma saúde nian sei fraku no servisu ba saúde formál la sufisiente iha Estadu tomak, liuliu iha área rurál sira, no fatór sira-ne e kontribui nafatin atu iha nivel mortalidade ba oan-ki ik no menus tina 5 ne ebé aas, nivel mortalidade inan nian aas loos, Labarik sira ho defisiénsia, no moras barak loos; (b) Malnutrisaun no falta ba mikro-nutriente sei barak loos, no nivel ho isin krekas liu, númeru maka as kona-ba labarik sira ne ebé la hetan imunizasaun kompleta, asesu la sufisiente ba sasán WASH (be e, saneamentu no ijiene nian) (be e moos atu hemu, sanitasaun bázika no ijiene), ne ebé inklui eskola no fatin saúde nian, liuliu iha área sira rurál; (c) (d) Nivel aas hosi poluisaun ár iha laran tanba prátika te in tradisionál; no Nivel ki ik ba aleitamentu maternu eskluzivu iha fulan 6 hafoin moris; 47. Komité, tuir komentáriu jerál N.º 15 (2013) kona-ba direitu labarik atu iha Kuidadu saúde ne ebé diak liu (art. 24), rekomenda ba Estadu atu: (a) Kontinua haforsa esforsu atu garante rekursu finanseiru no umanu, liliu ba kuidadu molok moris, hafoin moris no bainhira moris ona, liliu iha área sira rurál; (b) Hasa e formasaun no asesu ba profesionál saúde nian no parteira sira iha tempu partu nian, no imlementa inisiativa atu prepara komunidade ba hahoris oan nian atu aumenta númeru partu sira iha fatin saúde nian; (c) Kontinua halo atividade sira atu prevene labarik sira ho isin ki ik (rakítiku), krekas liu no ho todan la sufisiente, ne ebé inklui prátika diak kona-ba fó hahán ba oan ki ik, no kontinua hasa e konxiénsia ba problema nutrisaun nian, no mós promove edukasaun ba nutrisaun oioin, inklui liu hosi Estratéjia Nutrisaun Nasionál; (d) Aumenta kuantidade profisionál saúde nian atu garante katak labarik sira hotu iha asesu ba servisu saúde ho kualidade, inklui imunizasaun iha munisípiu sira hotu, no implementa sistema rejistu eletróniku labarik nian atu garante katak labarik sira hotu rejistradu ba imunizasaun; (e) Haforsa esforsu sira no aumenta rekursu sira atu garante katak uma, eskola no fatin públiku seluseluk iha sasán WASH (bee, saneamentu no ijiene nian) ne ebé natoon, liuliu iha área sira rurál, no hasa e konxiénsia kona-ba teen arbiru, 11

12 saneamentu diak no prátika fase liman, inklui implementa polítika atu promove Tee Liur Gratuitu iha komunidade sira rurál. (f) Hadi ak asesu ba fatin ho bee moos liu hosi haforsa koordenasaun iha governu, dezenvolve planu asaun no garante pesoál no orsamentu sufisiente ba Departamentu Abastesimentu Bee iha Obra Públika, liuliu ba komunidade rurál sira; (g) Haforsa medida sira atu hatama teknolojia te in moos no hasa e konxiénsia kona-ba ligasaun entre moras dada iis nian no utilizasaun hosi ai-maran ba te in tradisionál, no mós hamenus dependénsia ba ai-maran, liu hosi subsídiu ba kustu mina te in nian; no (h) Aprova no implementa Polítika Aleitamentu Maternu Timor-Leste nian no Kódigu Komersializasaun Substitutu Susubeen Maternu, Suplementu Susubeen Maternu no Produtu ho Relasaun ida-ne e, aumenta númeru sentru saúde ne ebé apoia prátika sira-ne e, no aumenta lisensa maternidade hosi fulan tolu ba fulan neen atu suporta hahán infantíl ne ebé diak. Saúde Mentál 48. Komité preokupa ho asesu limitadu ba kuidadu saúde mentál no reabilitasaun psikososiál ba labarik sira, liuliu ba sira ne ebé hetan violénsia, inklui violénsia seksuál no asédiu, no abuzu no neglijénsia. 49. Komité ho referénsia ba komentáriu jerál N.º 15 (2013) kona-ba direitu labarik atu iha kuidadu saúde ne ebé diak liu, rekomenda ba Estadu atu haforsa kualidade servisu ne ebé iha no programa ba saúde mentál ba labarik sira no, liuliu: (a) Implementa medida sira atu aumenta númeru hosi espesialista sira ba saúde mentál labarik sira-nian no garante fatin diak no mós servisu ambulatóriu ba reabilitasaun psikososiál; no (b) Garante treinamentu ba profisionál sira hotu ne ebé servisu ho labarik sira atu identifika no rezolve problema saúde mentál, liuliu uma ba labarik sira, fatin seguru no sentru korresaun ba juventude. Saúde ba foin-sa e 50. Komité haksolok ho informasaun kona-ba programa no servisu sira atu prevene no halo tratamentu ba saúde foin-sa e nian, ne ebé inklui saúde reprodutiva. Maski nune e, Komité preokupa ho: (a) Taxa isin-rua maka as iha foin-sa e sira ne ebé iha relasaun ho kaben ho labarik iha Estadu ne e, koñesimentu limitadu ba saúde reprodutiva, no barreira sosiál no kulturál ne ebé taka dalan ba juventude no foin-sa e sira atu buka informasaun no servisu ba saúde reprodutiva; (b) Dezafiu boot hosi Estadu atu garante katak foin-sa e sira hotu bele hetan asesu efetivu ba servisu saúde hosi reprodusaun seksuál, inklui prevensaun ba HIV no moras ho tranzmisaun seksuál; (c) Nivel maka as hosi konsumu ba tabaku no alkol entre foin-sa e sira; no (d) Estadu seidauk hala o estudu ida kle an atu avalia natureza no alkanse hosi problema sira ba saúde foin-sa e, inklui konsumu substánsia/droga sira no prevensaun ba HIV/AIDs. 51. Tuir komentáriu jerál N.º 4 (2003) kona-ba saúde foin-sa e, Komité rekomenda ba Estadu atu: 12

13 (a) Dezenvolve kampaña hasa e konxiénsia no programa sensibilizasaun kona-ba efeitu aat hosi isin-rua sedu liu ba saúde fízika no mentál no moris diak ba feto no ninia oan, ba uma-kain sira, autoridade lokál, lider relijiozu no juis sira; (b) Promove edukasaun seksuál tuir ema nia otas ba foin-sa e sira no mós komunidade tomak, liuliu atu halo prevensaun ba isin-rua iha foin-sa e sira no Moras Tranzmisaun Seksuál, inklui HIV/AIDS; (c) Aprova lei sira atu estabelese otas mínimu ba konsumu alkol no utilizasaun tabaku, no estabelese programa apoiu no servisu sira atu rezolve abuzu ba substánsia/droga no mós ho programa intervensaun sira no kampaña sira atu hasa e konxiénsia; no (d) Halo estudu kle an atu avalia natureza no estensaun kona-ba problema saúde iha foin-sa e sira, ho partisipasaun maka as hosi foin-sa e sira, nu udar baze ba polítika no programa sira saúde nian iha futuru. Padraun moris nian 52. Maski Estadu fó asisténsia finanseira ba uma-kain sira, Komité preokupa barak ho índise labarik sira boot ne ebé moris iha kraik liña kiak nian, no sira la hetan direitu sira barak hosi Konvensaun, inklui direitu ba saúde, edukasaun no protesaun sosiál. 53. Komité rekomenda maka as a estadu atu: (a) Aumenta ninia esforsu atu rezolve, iha tempu badak no ho tempu naruk no sustentável, nível boot kona-ba labarik sira ki ik, inklui dezeñu ba polítika públika sira no planu nasionál ida atu kombate kiak infantíl; (b) Haforsa programa protesaun sosiál sira tomak atu hadiak rezultadu ba labarik sira, no mós estratejia hamenus kiak atu identifika asaun prioritária kontra eskluzaun labarik sira-nian, ho objetivu espesifiku no ne ebé ita bele sukat, indikadór klaru, prazu no apoiu ekonómiku no finanseiru sufisiente; no (c) Halo parseria ho UNICEF no organizasaun seluk atu harii protesaun patamár definidu iha nasionál atu iha asesu ba servisu báziku ba labarik sira, nu udar inisiativa Patamár ba Protesaun Sosiál hosi Nasoins Unidas. F. Edukasaun, atividade sira atu halimar no kulturál (art. 28, 29, 30 no 31 iha Konvensaun) Edukasaun, ne ebé inklui formasaun no orientasaun profisionál 54. Komité haksolok ho progresu diak iha nivel edukasaun oioin, ho investimentu diak ba konstrusaun no reabilitasaun fatin eskola sira, no ho aumentu boot kona-ba distribuisaun osan ba edukasaun, inklui edukasaun vokasionál. Maski nune e, Komité preokupa ho: (a) Númeru ki ik hosi labarik sira ne ebé tama iha pre-eskola, taxa inskrisaun ki ik iha eskola sekundária, liuliu iha área sira rurál, númeru labarik sira ne ebé la tuir eskola, repetisaun fali liuliu iha nivel pre-sekundáriu, no taxa dezisténsia nian, liuliu entre mane sira; (b) Númeru eskola públika la sufisiente, fatin sira la sufisiente, kustu indiretu iha edukasaun, pesoál ne ebé hanorin ho formasaun profisionál la sufisiente, formasaun ba profesór no materiál sira la sufisiente, no nivel alfabetizasaun ki ik iha lian Tetun no Portugés; 13

14 (c) Asesu insufisiente ba edukasaun hosi Labarik sira ho defisiénsia, foin-sa e nu udar inan, labarik sira ne ebé servisu no oan-kiak, labarik ne ebé moris ho kiak, no grupu linguístiku ki ik; no (d) Asédiu seksuál no violénsia iha eskola, isin-rua sedu liu ba foin-sa e feto sira no stigma no eskluzaun ba feto sira-ne e ne ebé ba fali eskola. 55. Tuir komentáriu jerál N.º 1 (2001) kona-ba edukasaun, Komité rekomenda Estadu atu: (a) Implementa Kuadru Nasionál Polítika nian ba Edukasaun Pré-eskola nian no Planu Asaun Estratéjiku, no implementa projetu pilotu atu harii pré-eskola 12 iha komunidade rurál iha munisípiu Aileu no Ermera ne ebé tama iha inisiativa Eskola Amigavel ba Labarik, no mós garante rekursu finanseiru sira sufisiente ba dezenvolvimentu no haluan edukasaun infantíl; (b) Aumenta asesu, kontinuasaun no konkluzaun hosi edukasaun bázika liu hosi kualidade edukasaun inkluziva no diak liu, liliu ba Labarik sira ho defisiensia, labarik sira ne ebé moris iha kiak aat liu, isin-rua hosi inan foin-sa e, labarik sira ne ebé moris iha área sira rurál no labarik sira nu udar membru iha grupu linguístiku ki ik. (c) Kontinua hadiak asesu no kualidade ba edukasaun ba labarik sira hotu, no garante kualidade treinamentu ba profesór sira, liliu iha área sira rurál; (d) Kontinua dezenvolve livu testu bilinge no matadalan ba profesór konaba matéria sira hotu; (e) Garante asesu, liliu ba labarik sira iha situasaun vulnerável, ba edukasaun maski laiha kapasidade atu selu kustu sira indiretu, inklui liu hosi bolsa estudu nian no programa aihán, no kontinua aumenta kapasidade atu rezolve fatin eskola ne ebé la sufisiente; no (f) Aumenta polítika sira ba igualdade jéneru nian iha sektór edukasaun nian, ho garantia katak iha formasaun ba profesór sira hotu tama kestaun ba jéneru no sensibilidade ba formasaun nu udar obrigatóriu iha nível sira hotu, no rezolve situasaun kona-ba violénsia, no asédiu seksual iha eskola sira. G. Medida sira kona-ba protesaun espesiál (art. 22, 30, 32, 33, 35, 36, 37 (b) (d), 38, 39 no 40 iha Konvensaun) Esplorasaun ekonómika, inklui servisu infantíl 56. Komité haksolok ho Komisaun Nasionál kontra Servisu Infantíl ne ebé harii iha 2014 no Inspesaun-Jerál Servisu nian iha 2010, no mós ho implementasaun hosi Programa atu Hapara Forma Aat liu hosi Servisu Infantíl. Maski nune e, Komité preokupa ho labarik sira barak liu ne ebé envolve iha servisu infantíl, liuliu iha agrikultura, inklui sektór kafé, peska, konstrusaun, servisu doméstiku, fa an iha merkadu no iha dalan, no prostituisaun, hanesan mós situasaun hosi labarik sira ne ebé uma-kain obriga atu servisu nu udar atan hodi selu dívida boot. 57. Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Implementa medida sira atu prevene labarik sira hosi esplorasaun ekonómika liu hosi aprova lejislasaun no polítika sira kona-ba servisu infantíl iha sektór formál no la formál, au garante katak tuir artigu 32 iha Konvensaun, liliu hosi bandu buka no oferta labarik ba atividade la legál, inklui servisu todan, no mós bandu servisu perigozu; 14

15 (b) Kontinua hasa e konsiénsia kona-ba konsekuénsia aat hosi servisu infantíl liu hosi programa edukasaun ba públiku, inklui kampaña organizada ho kooperasaun ho líder sira, uma-ka in sira no mídia nia opiniaun, hanesan iha komemorasaun ba Loron Mundiál Kontra Servisu Infantíl; (c) Konsidera ratifikasaun ba Konvensaun N. º 138 ILO nian kona-ba Otas Mínimu ba Servisu (1973), no (d) Buka asisténsia téknika hosi Programa Internasionál ba Hapara Servisu Infantíl ILO nian. Labarik sira ne ebé ho situasaun moris iha dalan sira 58. Komité haksolok ho informasaun kona-ba inisiativa sira hosi Estadu atu apoia labarik sira ne ebé ho situasaun moris iha dalan sira. Maski nune e, Komité preokupa ho informasaun no dadus la sufisiente kona-ba situasaun labarik sira ho situasaun moris iha dalan sira no laiha polítika ruma ba asuntu ne e. 59. Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Halao estudu klean kona-ba kauza ne ebé halo labarik sira iha situasaun moris iha dalan sira, hanesan kiak, violénsia familiár, no falta asesu ba edukasaun; (b) Dezenvolve estratéjia diak ba protesaun labarik sira iha situasaun moris iha dalan sira ho objetivu atu prevene no hamenus situasaun ne e; no (c) Fó protesaun no asisténsia ba rekuperasaun no atu integra fali labarik sira ho situasaun moris iha dalan sira, inklui fatin toba, edukasaun no formasaun profisionál, servisu saúde diak, inklui teste HIV/AIDS, no servisu sosiál seluseluk, inklui programa ba konsumu substánsia/droga sira no apoiu ba saúde mentál. Fa an, tráfiku no na ok ema 60. Komité haksolok ho Grupu Servisu Entre Ajénsia sira, no verifika katak projetu lei ba Prevensaun, Hamenus no Punisaun Tráfiku ho Ema, ne ebé hanoin espesífiku ba vítima sira nu udar labarik no testemuña sira, aprezenta daudaun iha Parlamentu Nasionál. Maski nune e, Komité preokupa tanba Estadu ne e nu udar fatin destinu ba feto no labarik-feto ne ebé mai hosi tráfiku seksuál no mós rain ne ebé ema boot no labarik sira barak tama iha servisu todan nu udar atan. Komité mós preokupa ho falta informasaun kona-ba labarik sira hira mak tama iha esplorasaun seksuál, inklui prostituisaun, pornografia infantíl no tráfiku umanu, no mós falta informasaun kona-ba formasaun hosi ofisiál ne ebé servisu iha fronteira no aplikasaun ba lei atu prevene tráfiku; 61. Komité rekomenda ba Estadu atu: (a) Aprova no implementa Lei ba Prevensaun, Hamenus no Punisaun Tráfiku ho Ema, no estabelese, aprova no implementa Planu Asaun Nasionál atu Kombate tráfiku Umanu, no mós haforsa inisiativa hasa e kapasidade sira ho objetivu mak hadiak resposta hosi autoridade polísia nian iha kazu sira ba tráfiku umanu; (b) Estabelese mekanismu monitorizasaun atu investiga no rezolve abuzu sira-ne e, ho objetivu atu hadiak responsabilidade, transparénsia no atu prevene violasaun sira ba Konvensaun, no mós atu garante kastigu no punisaun efetiva ba sé mak halo esplorasaun ho labarik sira ba prostituisaun ka iha servisu todan/atan nian. (c) Kontinua implementa polítika no programa sira diak atu prevene, rekupera no ba integrasaun fali iha sosiedade hosi labarik sira nu udar vítima, no garante katak sira iha edukasaun no formasaun, no mós apoiu psikolójiku, kuidadu 15

16 saúde no servisu sosiál seluseluk, tuir rezultadu dokumentu sira ne ebé aprova iha Kongresu sira Mundiál kontra Esplorasaun Seksual Komersiál hosi Labarik sira; no (d) Aumenta kampaña edukasaun públika no identifika vítima sira no atakante, medida sira ba prevensaun no dalan sira atu fó asisténsia no hadiak, inklui kódigu globál ba étika Organizasaun Turizmu Mundiál (UNWTO) nian ba turizmu iha indústria turizmu nian. Administrasaun no justisa ba foin-sa e sira 62. Komité verifika informasaun iha relatóriu Estadu ne e kona-ba rejime justisa foinsa e nian iha daudaun revizaun no reforma ne ebé diak. Maski nune e, Komité preokupa ho: (a) Falta informasaun kona-ba projetu-lei Tutelár no Edukasaun ba Labarik sira ho tinan 12 to o 16, no projetu ba Rejime Penál Espesiál ba Labarik ho tinan 16 to o 21 ne ebé determina otas ba protesaun justisa foin-sa e ba tinan 16; (b) Kapasidade no pesoál la sufisiente ho formasaun espesializada iha administrasaun justisa ba labarik, inklui advogadu sira, juis sira, prokuradór sira no defensór sira públiku, no ofisiál korresaun nian; (c) Falta dadus kona-ba asisténsia legál ba labarik sira ne ebé iha konflitu ho lei, programa diversaun nian, no alternativa sira ba detensaun, hanesan servisu komunitáriu, no liberdade kondisionál; (d) Laiha dadus kona-ba labarik sira hira mak hela iha estasaun polísia nian no iha prizaun preventiva no durasaun ba prizaun molok hasoru juis ka majistradu ida; (e) Utilizasaun ba mekanizmu mediasaun informál atu rezolve kazu sériu loos kona-ba labarik sira ne ebé iha konflitu ho lei; no (f) Halibur hamutuk prizioneiru adultu ho foin-sa e sira iha prizaun Bekora, no laiha sentru juventude ida iha rain tomak. 63. Tuir komentáriu jerál N.º 10 (2007) kona-ba direitu ba labarik sira iha justisa ba foin-sa e sira, Komité rekomenda maka as Estadu atu halo ninia sistema justisa ba foin-sa e sir tuir Konvensaun, no, espesiál liu, Komité rekomenda Estadu atu: (a) Garante katak labarik sira hotu, tuir definisaun mak ema hotu to o tinan 18, hetan protesaun hosi sistema justisa fon-sa e nian; (b) Aprova metodolojia jerál no preventiva atu rezolve problema hosi labarik sira ne ebé iha konflitu ho lei no faktór sosiál ho relasaum ho ida-ne e, atu apoia labarik sira ne ebé hetan risku iha faze sedu liu, no inklui aumentu ba programa intervensaun nian, formasaun profesionál no atividade divulgasaun seluseluk; (c) Promove justisa diak liu no medida alternativa sira ba detensaun, tuir hanoin ba jéneru ho programa la hanesan ba mane sira no feto sira ne ebé iha konflitu ho lei, hanesan diversaun, liberdade kondisionál, mediasaun, fó-hanoin, ka servisu komunitáriu, bainhira bele, no garante katak tama de it iha prizaun bainhira laiha opsaun seluk no durante tempu badak liu no katak iha revizaun beibeik ho objetivu atu hasai nian; (d) Bainhira tenki duni tama iha prizaun, garante katak iha fatin diak ba labarik sira ne ebé iha konflitu ho lei, katak labarik sira la hela hamutuk adultu sira, no katak kondisaun prizaun tuir lei internasionál sira, ne ebé inklui asesu ba edukasaun no servisu saúde; 16

17 (e) Garante servisu reabilitasaun efetivu, ne ebé inklui asesu ba apoiu saúde mentál no tratamentu ba abuzu substánsia/droga, no mós ba dezenvolvimentu kompeténsia sosiál no edukasaun efetiva, ne ebé inklui programa formasaun profesionál; (f) Hasa e kompeténsia sira no espesializasaun hosi atór sira hotu relevante iha sistema justisa foin-sa e nian, inklui pesoál aplikasaun ba lei, advogadu sira, juis sira no servisu-na in sosiál, no haforsa mós sistema judisiál, no mós materiál ba formasaun; no (g) Utiliza ferramenta asisténsia téknika ne ebé Grupu Entre Ajénsia ba Justisa Foin-sa e no ninia membru sira dezenvolve, inklui Eskritóriu Nasoins Unidas kontra Droga no Krime (UNODC), UNICEF, OHCHR no ONG sira, no husu asisténsia téknika iha área justisa ba foin-sa e sira ba membru hosi Grupu ne e. H. Ratifikasaun ba Protokolu nu udar Opsaun tuir prosesu komunikasaun 64. Komité rekomenda Estadu, atu haforsa tan direitu labarik sira-nian, atu ratifika Protokolu Opsaun ba Konvensaun Direitu Labarik nian tuir prosesu ho komunikasaun. I. Ratifikasaun ba instrumentu internasionál direitu umanu nian 65. Komité rekomenda ba Estadu, atu haforsa tan direitu labarik sira-nian, atu ratifika Konvensaun Diretu ba Ema Defisiénsia no Konvensaun Internasionál ba Protesaun ba Ema Hotu ne ebé Obriga Subar. Komité mós rekomenda ba Estadu atu ratifika Protokolu sira nu udar Opsaun ba tratadu prinsipál sira direitu umanu nian ne ebé iha Sekretáriu-Jerál ba Nasoins Unidas no iha ne ebé seidauk hola parte. J. Kooperasaun ho instituisaun rejionál no internasionál 66. Komité rekomenda ba estadu atu koopera, entre instituisaun oioin, ho Komisaun ASEAN ba Promosaun no Protesaun hosi Diretu Feto no Labarik nian, no ho Komunidade Rain ho Lian Portugés (CPLP). IV. Implementasaun no hato o informasaun A. Akompañamentu no divulgasaun 67. Komité rekomenda ba Estadu atu implementa medida sira diak atu garante katak rekomendasaun sira hosi observasaun ho konkluzaun sira-ne e hetan implementasaun kompleta. Komité mós rekomenda katak relatóriu daruak hamutuk datoluk nian, resposta liu hosi hakerek ba problema iha Estadu no observasaun ho konkluzaun sira-ne e sei disponivel iha lian sira rain nian. B. Relatóriu tuir mai 68. Komité konvida Estadu atu hatama ninia relatóriu periódiku dahaat nian to o 15 Abril 2020 no atu inklui iha relatóriu ne e informasaun kona-ba implementasaun hosi observasaun ho konkluzaun sira-ne e. Relatóriu ne e tenke tuir matadalan 17

OJS Finál

OJS Finál JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA DE MONITORIZAÇÃO DO SISTEMA JUDICIAL 2011 OBSERVASAUN JERÁL BA SISTEMA JUDISIÁRIU JSMP Relatóriu Anuál Justice Facility A Bilateral Co-operation between the

Sīkāk

Microsoft Word - Monthly Governance Report JUNU 2009 TETUM_final.doc

Microsoft Word - Monthly Governance Report JUNU 2009 TETUM_final.doc RELATÓRIU RelatÓriu MensÁl governasaun Nian Gabinete Presidente JUÑU 009 Parlamentu Nasionál Provedor Konsellu Ministru Tribunál Rekursu Relatóriu Mensál Governasaun nian prepara husi Unidade Apoiu Governasaun

Sīkāk

Tirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1.

Tirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba Finasta Asset Management Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1. Tirgus dal bnieka nosaukums: p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" 1. pielikums Finanšu un kapit la tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 J iesniedz Finanšu un

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation ATBALSTA CENTRS VISIEM KURUS SKAR HIV/AIDS HIV infekcija apdraudoša aktualitāte LV. Ārstēšanās pieejamības veicināšana sociāli atstumtajām riska grupām RD LD konference Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā

Sīkāk

Ruta_1

Ruta_1 Projekta pētniece Ruta Kaupe 19.10.2018., Rīga Mutes dobuma sekrēta testu pilotprojekts personu, kuras injicē narkotikas (PKIN), grupā HIV izplatība Latvijā PKIN grupā HIV izplatība personu, kas injicē

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos otrās kārtas otrā apakškārta 2011.gada maijs Nodarbinātības valsts aģentūras

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Sabalansetais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.0

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Sabalansetais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.0 Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15. aprīlim,

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns 2017.–2020. gadam

ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns 2017.–2020. gadam 5.7.2017. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 215/21 IV (Paziņojumi) EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI PADOME ES NARKOMĀNIJAS APKAROŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS 2017. 2020. GADAM

Sīkāk

Periods: Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskats NETO AKTĪVI ( ) AKTĪVI (01

Periods: Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskats NETO AKTĪVI ( ) AKTĪVI (01 Periods: 01.04.2018-30.06.2018 Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns aktīvu un saistību pārskats NETO AKTĪVI (0500-1500) AKTĪVI (0100+0200+0300+0400) SAISTĪBAS (1000+1200+1300+1400) Finanšu ieguldījumi

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]

Microsoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only] Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju

Sīkāk

Recent economic developments in Latvia

Recent economic developments in Latvia Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt

Sīkāk

Publiskā apspriešana

Publiskā apspriešana BŪVNIECĪBS IECERES PUBLISKĀ PSPRIEŠN JUNS TRMVJU INFRSTRUKTŪRS POSM IZBŪVE UN ESOŠS TRMVJU LĪNIJS PĀRBŪVE. BŪVNIECĪBS IEROSINĀTĀJS: Rīgas Pašvaldības SI Rīgas satiksme Reģ.Nr.40003619950, Kleistu 28, Rīga,

Sīkāk

VALSTS SEKCIJA Panama Zvejniecības produkti Apstiprināšanas datums 24/06/2019 Publicēšanas datums 11/06/ Spēkā esošs sarkasts Atzīšanas numu

VALSTS SEKCIJA Panama Zvejniecības produkti Apstiprināšanas datums 24/06/2019 Publicēšanas datums 11/06/ Spēkā esošs sarkasts Atzīšanas numu VALSTS SEKCIJA Panama Zvejniecības produkti Apstiprināšanas 24/06/2019 Publicēšanas 11/06/2019 00422 1004 Syota Maru Panama Panama [lv] RV 19/06/2016 1005-FV Tuna Princess Panama Panama FV 22/10/2015 1006-FV

Sīkāk

SATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s

SATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s 1 Par Seesam Seesam s pakalpojumus Baltijas valstīs sāka sniegt 1991. gadā, kad Somijas Pohjola Group Plc. un ASV s koncerns American International Group Inc. nodibināja Seesam nedzīvības s akciju sabiedrību

Sīkāk

klienta statusa noteikšanas politika

klienta statusa noteikšanas politika AKCEPTĒTS Rigensis Bank AS Valdes priekšsēdētājs Ņikita Monahovs 2014.gada 12.jūnija valdes sēdes protokols Nr.07/22 APSTIPRINĀTS Rigensis Bank AS Padomes 2014.gada 12. jūnija sēdē Protokols Nr.9 KLIENTA

Sīkāk

State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr

State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr State Revenue Services of the Republic Latvia Talejas iela 1, Riga LV-1978 Latvia Ihr Vor- und Zuname Ihre Straße und Hausnummer Ihre Postleitzahl Ihr Wohnort aktuelles Datum Ihre ZINSPILOT-Kundennummer

Sīkāk

Periods: Luminor Aktīvais ieguldījumu plāns Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskats Uzskaites vērtība iepriekšējā pārskata

Periods: Luminor Aktīvais ieguldījumu plāns Ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskats Uzskaites vērtība iepriekšējā pārskata Periods: 01.01.2019-31.03.2019 Luminor Aktīvais ieguldījumu plāns aktīvu un saistību pārskats iepriekšējā pārskata gada beigās NETO AKTĪVI (0500-1500) AKTĪVI (0100+0200+0300+0 400) Finanšu ieguldījumi

Sīkāk

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200 Stāvoklis uz 30.09.2018. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 306 504 7 956 619 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)

Sīkāk

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību

Sīkāk

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200 Stāvoklis uz 31.03.2019. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 492 217 8 144 604 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)

Sīkāk

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200 Stāvoklis uz 30.06.2019. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 492 217 8 486 410 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)

Sīkāk

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp Studiju programmas raksturojums 2015./2016. a 1. uzdevumi. Programm Studiju programmas. 1. Sagatavot. 2. N. 3. N 1 2. 4. V. 5., balstoties noteikt izm Studiju programmas uzdevumi. 1.. 2. V ir. 3. Nodro.

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no DANSKE BANK A

APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no DANSKE BANK A APSTIPRINĀTS ar Danske Bank A/S filiāles Latvijā Vadības komitejas 2017. gada 24.aprīļa protokola lēmumu Nr. 17/2017 Spēkā no 01.07.2017 DANSKE BANK A/S FILIĀLES LATVIJĀ PAKALPOJUMU CENRĀDIS FIZISKĀM PERSONĀM

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation 2018. 2019. gada kampaņa «Turi grožos bīstamās vielas» Renārs Lūsis Valsts darba inspekcijas direktors Kas ir bīstamas vielas? Jebkura viela (gāze, šķidrums vai cieta viela), kas apdraud darbinieku drošību

Sīkāk

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx

'PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Bauska.pptx PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS Ginta Dzerkale Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļa Pārtikas kvalitātes shēmas *ES pārtikas kvalitātes shēmas: Bioloģiskās

Sīkāk

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami

PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlami PARADOR jaunā lamināta kolekcija ECO Balance. Kas ir ECO Balance? Mums, dzīvot nozīmē radīt perfektu līdzsvaru starp ekoloģiju un stilu. Kā mēs vēlamies dzīvot? Un kā mēs aizsargājam savu veselību un tajā

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 Kognitīvo procesu izpēte klīniskajā psiholoģijā Jeļena Lučkina, Mg.psych., klīniskais psihologs PSIHOLOĢIJA... Zinātne, kas pēta cilvēka vai cilvēku grupas psihes un psihiskas darbības izcelsmi, attīstību

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 Aktivais ieguldijumu plans DnB NORD 3 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 1

Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS DnB NORD Fondi Kods: 241 Aktivais ieguldijumu plans DnB NORD 3 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 1 Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 Sabalansetais ieguldijumu plans DnB NORD 2 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisi

Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS DnB NORD Fondi Kods: 241 Sabalansetais ieguldijumu plans DnB NORD 2 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisi Tirgus dalībnieka nosaukums: IPAS "DnB NORD Fondi" Kods: 241 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Sīkāk

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v

OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi

Sīkāk

32repol_uzd

32repol_uzd Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6-5 matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8 klase Pierādīt, ka neviens no skaitļiem

Sīkāk

KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒ

KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒ KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI... 2 1.1. POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA... 2 1.2. POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒŠANA... 2 1.3. IEKŠĒJO NORMATĪVO DOKUMENTU IZSTRĀDE

Sīkāk

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67 BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr. 90000028870 Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr. 26120706, 67914650, fakss 67914435, e-pasts dome@babite.lv, www.babite.lv Babītes

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Wealth Management Kods: 101 SEB aktivais plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikum

Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Wealth Management Kods: 101 SEB aktivais plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikum Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Wealth Management Kods: 101 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15. aprīlim,

Sīkāk

VFP_1293_Aktivi_Saistibas_EUR (02_10_2014, 2)

VFP_1293_Aktivi_Saistibas_EUR (02_10_2014, 2) Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Investment Management Kods: 101 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15.

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009

Microsoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009 UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Šeit top veiksmīgas karjeras Nāc studēt Jelgavā! LLU rektore, profesore Irina Pilvere 25.08.2015 www.llu.lv Vieta virsrakstam, teksts vienā kolonnā Šeit top veiksmīgas karjeras! LLU ir ceturtā lielākā

Sīkāk

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau

Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Wealth Management Kods: 101 SEB aktivais plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikum

Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Wealth Management Kods: 101 SEB aktivais plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikum Tirgus dalībnieka nosaukums: SEB Wealth Management Kods: 101 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz 15. aprīlim,

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

1

1 . Ļ Uzdevumos. 5. apvelc pareizai atbildei atbilstošo burtu. 75 minūtes ir: 0.75 h.5 h. h.5 h. Sešstūra piramīdas skaldņu skaits ir: 6 7 8. Izteiksmes log vērtība ir: -. Nevienādības x 0atrisinājums ir

Sīkāk

RSU PowerPointa prezentācijas standarta sagatave

RSU PowerPointa prezentācijas standarta sagatave Profesionālās pilnveides seminārs Ievads un semināra atklāšana Darba vides riska faktori pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē Ivars Vanadziņš, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Kontakti: ivars.vanadzins@rsu.lv

Sīkāk

KURSA KODS

KURSA KODS Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju /-as, kurai/-ām tiek piedāvāts studiju kurss Statuss

Sīkāk

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ ESF projekts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 4.2.aktivitāte Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze Eiropas Savienības

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017.

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. maijā (OR. en) 9638/17 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2017. gada 24. maijs delegācijas SPORT 40 EDUC 266 JEUN

Sīkāk

(Microsoft PowerPoint - SEPA informacija tirgotajiem.ppt [Sader\356bas re\376\356ms])

(Microsoft PowerPoint - SEPA informacija tirgotajiem.ppt [Sader\356bas re\376\356ms]) Informācija par SEPA tirgotājiem Nacionālā SEPA darba grupa Rīgā, 2013 Saturs 1. Kas ir SEPA? 2. Projekta gaita Latvijā 3. Ko SEPA nozīmē tirgotājiem? 4. Turpmākais 1 Kas ir SEPA? Single euro payments

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: "Citadele Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Citadele Universalais pensiju plans 1. piel

Tirgus dalībnieka nosaukums: Citadele Asset Management Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 Citadele Universalais pensiju plans 1. piel Tirgus dalībnieka nosaukums: "Citadele Asset Management" Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Kods: 098 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293

Sīkāk

Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv

Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv Energijas paterina vadibas sistemas ieviešana Rigas pašvaldibas eka s Jānis Šipkovs energodata.lv Jānis Šipkovs (energodata.lv) = SIA Zedra valdes loceklis, RTU BF SGŪTI M.sc.ing Pieredze BMS jomā no 2002.g.

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

VFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3)

VFP_1295 Ieguld portfelis ( , 3) Tirgus dalībnieka nosaukums: Swedbank Pārvaldes Sabiedrība AS Kods: 116 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

HIV infekcijas izplatība

HIV infekcijas izplatība Aktualitātes HIV profilaksē un ārstēšanā. Sociālo darbinieku iespējas. Seminārs sociālo dienestu darbiniekiem 2019. gada 25. aprīlis Inga Bulmistre «Baltijas HIV asociācija» Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline

Sīkāk

RSU PowerPointa prezentācijas standarta sagatave

RSU PowerPointa prezentācijas standarta sagatave Veselības veicināšana darba vietās iespējas un pieredze IEVADS Maija Eglīte, Dr.habil.med., Ivars Vanadziņš, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Cēsis, 12.10.2016. veselības institūts 1 Darba aizsardzības

Sīkāk

FP AIF Citadele Russian Equity Fund 2014_pusgada

FP AIF Citadele Russian Equity Fund 2014_pusgada ATVĒRTAIS IEGULDĪJUMU FONDS Citadele Russian Equity Fund 2014. GADA PUSGADA PĀRSKATS (NEAUDITĒTS) (par periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam) Rīga, 2014 Satura rādītājs 2 Informācija par ieguldījumu

Sīkāk

7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.4): Prove that if n is a positive integer such that the equation x 3 3xy 2 + y 3 = n

7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.4): Prove that if n is a positive integer such that the equation x 3 3xy 2 + y 3 = n 7. Tēma: Polinomi ar veseliem koeficientiem Uzdevums 7.1 (IMO1982.): Prove that if n is a positive integer such that the equation x xy 2 + y = n has a solution in integers x, y, then it has at least three

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 3.2.2015 B8-0000/2015 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

CL2011Y0224LV _cp 1..1

CL2011Y0224LV _cp 1..1 02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode] Eiropas Sociālā fonda projekts Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. Vieno an s Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 Latvijas Rektoru padome

Sīkāk

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Ministerstvo kultury České republiky

Ministerstvo kultury České republiky PROTOKOLS Tulkojums no čehu valodas TEHNOLOĢIJAS LABORATORIJA Pasūtītājs: Milošs Gavenda Jūsu vēstules reģ. nr. / datums: - / 11. 1. 2016 Mūsu reģ. nr.: NPÚ/310/2282/2016 Kārto / telefons: Ing. Dagmar

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob 21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada

Sīkāk

Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi

Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi 2017. gada 4. novembris Saturs IV Paziņojumi EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI

Sīkāk

Resultatlista Kattävling Arrangör : IFK Växjö Plats: Arenastadens Kastpark Väder: 25 grader, sol, lätta vindar Tävlingsledare. Kalle Peters

Resultatlista Kattävling Arrangör : IFK Växjö Plats: Arenastadens Kastpark Väder: 25 grader, sol, lätta vindar Tävlingsledare. Kalle Peters Resultatlista Kattävling 2019 06 24 Arrangör : IFK Växjö Plats: Arenastadens Kastpark Väder: 25 grader, sol, lätta vindar Tävlingsledare. Kalle Petersson Kula Pool 1 Född Förening Klass Vikt 1 2 3 4 5

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

UPDK _2_c

UPDK _2_c Tirgus dalībnieka nosaukums: Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība "SEB Wealth Management" 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam,

Sīkāk

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2 2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 28) Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

AIC-9gadi-plakāti

AIC-9gadi-plakāti Saeimas Apmeklētāju un informācijas centram 9 GADI Viena no Saeimas darba prioritātēm ir dialogs ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšana likumu pieņemšanas procesā Lai veicinātu sabiedrības izpratni

Sīkāk