Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/ (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/ (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un"

Transkripts

1 151/15 bas Ofici lais V stnesis L EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/881 (2019. gada 17. apr lis) par ENISA (Eiropas Savien bas Kiberdroš bas a ent ra) un par inform cijas un komunik cijas tehnolo iju kiberdroš bas sertifik ciju, un ar ko atce Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdroš bas akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIEN BAS PADOME, emot v r L gumu par Eiropas Savien bas darb bu un jo paši t 114. pantu, emot v r Eiropas Komisijas priekšlikumu, p c le islat v akta projekta nos t šanas valstu parlamentiem, emot v r Eiropas Ekonomikas un soci lo lietu komitejas atzinumu ( 1 ), emot v r Re ionu komitejas atzinumu ( 2 ), saska ar parasto likumdošanas proced ru ( 3 ), t k : (1) T klu un inform cijas sist m m un sakaru t kliem un pakalpojumiem ir b tiska noz me sabiedr bas dz v, un tie ir k uvuši par ekonomikas izaugsmes pamatu. Inform cijas un komunik cijas tehnolo ijas (IKT) tiek izmantotas t du kompleksu sist mu pamat, kuras auj mums ikdien stenot sabiedrisko darb bu; t s uztur saimniecisko darb bu t d s noz m g s nozar s k vesel bas apr pe, ener tika, finanses un transports un jo paši atbalsta iekš j tirgus darb bu. (2) Iedz vot ji, organiz cijas un uz mumi plaši izmanto t klu un inform cijas sist mas vis Savien bas teritorij. Digitaliz cija un savienojam ba k st par galvenajiem elementiem aizvien plaš kaj produktu un pakalpojumu kl st, un, att stoties lietu internetam, paredzams, ka tuv kaj desmitgad vis Savien b izmantos rk rt gi augstu skaitu sat kloto digit lo ier u. Lai gan internetam piesl gto ier u k st aizvien vair k, droš ba un notur ba nav pietiekami integr ta un l dz ar to ar kiberdroš bas l menis nav pietiekami augsts. Min tajos apst k os, ja sertifi k cijas izmantošana ir ierobežota, ne individu lie lietot ji, ne lietot ji organiz cij s un uz mumos, nav pietiekami inform ti par IKT produktu, pakalpojumu un IKT procesu kiberdroš bas aspektiem, kas mazina uztic šanos digit lajiem risin jumiem. T klu un inform cijas sist mas sp j atbalst t visus m su dz ves aspektus un virz t Savien bas ekonomikas izaugsmi. T s ir st rakmens digit l vienot tirgus sasniegšanai. (3) Aizvien plaš k digitaliz cija un sat klojam ba palielina kiberdroš bas riskus, t d j di sabiedr bu kopum padarot maz k aizsarg tu pret kiberdraudiem un palielinot briesmas, ar ko saskaras iedz vot ji, tostarp t das neaizsarg tas personas k b rni. Lai mazin tu min tos riskus, ir j veic visi vajadz gie pas kumi, kuru m r is ir uzlabot kiber droš bu Savien b, lai t klu un inform cijas sist mas, sakaru t kli, digit lie produkti, pakalpojumi un ier ces, ko izmanto iedz vot ji, organiz cijas un uz mumi, s kot no maziem un vid jiem uz mumiem (MVU), k defin ts Komisijas Ieteikum 2003/361/EK ( 4 ), l dz pat kritisk s infrastrukt ras apsaimniekot jiem, b tu lab k aizsarg ti pret kiberdraudiem. ( 1 ) OV C 227, , 86. lpp. ( 2 ) OV C 176, , 29. lpp. ( 3 ) Eiropas Parlamenta gada 12. marta nost ja ( Ofici laj V stnes v l nav public ta) un Padomes gada 9. apr a l mums. ( 4 ) Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouz mumu, mazo un vid jo uz mumu defin ciju (OV L 124, , 36. lpp.).

2 LV L 151/16 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis (4) Eiropas Savien bas T klu un inform cijas droš bas a ent ra ( ENISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 526/2013 ( 5 ), sabiedr bai darot pieejamu attiec gu inform ciju, sekm kiberdroš bas nozares att st bu Savien b, jo paši MVU un jaunuz mumu veidošanos. ENISA b tu j tiecas veidot cieš ku sadarb bu ar augst k s izgl t bas iest d m un p tniec bas iest d m, lai mazin tu atkar bu no kiberdroš bas produk tiem un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir rpus Savien bas, un stiprin tu pieg des des Savien bas iekšien. (5) Kiberuzbrukumi k st aizvien biež ki, t p c sat klotai ekonomikai un sabiedr bai, kas ir maz k aizsarg ta pret kiberdraudiem un uzbrukumiem, ir vajadz ga sp c g ka aizsardz ba. Tom r, lai gan kiberuzbrukumi bieži notiek p ri robež m, kiberdroš bas iest žu un ties baizsardz bas iest žu kompetence un politisk reakcija p rsvar ir valstu piekrit b. Plašapm ra incidenti var p rtraukt b tisku pakalpojumu sniegšanu vis Savien b. Tas rada vajadz bu p c efekt vas un koordin tas Savien bas l me a atbildes un kr žu p rvar šanas, kuras pamat izmantota specifiska politika un plaš ka m roga instrumenti Eiropas solidarit tes un savstarp j atbalsta nodrošin šanai. Turkl t poli tikas veidot jiem, nozarei un lietot jiem ir svar gi, lai kiberdroš bas un notur bas st voklis Savien b tiktu regul ri izv rt ts, pamatojoties uz ticamiem Savien bas l me a datiem, k ar lai sistem tiski tiktu prognoz ta turpm k att st ba, izaicin jumi un draudi Savien bas un glob l l men. (6) emot v r pieaugošos kiberdroš bas izaicin jumus, ar ko saskaras Savien ba, ir j izveido visaptverošs pas kumu kopums, kas papildin tu agr ko Savien bas r c bu un pal dz tu sasniegt savstarp ji pastiprinošus m r us. Min tie m r i paredz vair k uzlabot dal bvalstu un uz mumu sp jas un sagatavot bu, k ar sekm t sadarb bu, inform cijas apmai u un koordin ciju starp dal bvalst m un Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m. Turkl t, emot v r kiberdraudu p rrobežu raksturu, ir j palielina sp jas Savien bas l men, kas var tu papildin t dal bvalstu r c bu, seviš i plašapm ra p rrobežu incidentu un kr žu gad jum, vienlaikus emot v r to, cik svar gi ir saglab t un v l vair k uzlabot valstu sp jas rea t uz jebk da apjoma kiberdraudiem. (7) Vajadz gi ar papildu centieni, kas uzlabotu iedz vot ju, organiz ciju un uz mumu izpratni kiberdroš bas jaut jumos. Turkl t, emot v r to, ka incidenti mazina uztic šanos digit lo pakalpojumu sniedz jiem un pašam digit lajam tirgum, jo paši pat r t ju vid, uztic šan s b tu v l vair k j stiprina, p rredzam veid sniedzot inform ciju par IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu droš bas l meni, kur uzsv rts, ka pat augsts kiberdroš bas sertifik cijas l menis nevar garant t IKT produkta, IKT pakalpojuma vai IKT procesa piln gu droš bu. Liel ku uztic šanos var veicin t Savien bas m roga sertifik cija, kuras ietvaros visos valstu tirgos un nozar s tiktu nodrošin tas vienotas kiberdroš bas pras bas un izv rt šanas krit riji. (8) Kiberdroš ba nav tikai jaut jums par tehnolo iju, vienl dz svar ga ir ar cilv ku uzved ba. T p c b tu pastiprin ti j veicina kiberhigi na, proti, vienk rši ikdien veicami pas kumi, kurus ieviešot un regul ri veicot iedz vot ji, organiz cijas un uz mumi samazina kiberdraudu rad tos riskus. (9) stiprin Lai tu Savien bas kiberdroš bas strukt ras, ir svar gi uztur t un att st t dal bvalstu sp jas visaptveroši rea t uz kiberdraudiem, tostarp p rrobežu incidentiem. (10) Uz mumu un pat r t ju r c b vajadz tu b t prec zai inform cijai par to, k da l me a droš bas apliecin jumam sertific ti to IKT produkti, IKT pakalpojumi un IKT procesi. Taj paš laik neviens IKT produkts vai IKT pakal pojums nav piln b kiberdrošs, un ir j populariz un par priorit ti j izvirza kiberhigi nas pamatnoteikumi. emot v r to, ka arvien pieejam kas k st lietu interneta ier ces, ir pieejams plašs t du br vpr t gu pas kumu kl sts, kurus priv tais sektors var veikt, lai pastiprin tu IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu droš bu. (11) M sdien gos IKT produktos un sist m s bieži ir integr ta viena vai vair kas trešo personu tehnolo ijas un komponenti, piem ram, programmat ras modu i, kr tuves vai lietojumprogrammu saskarnes, un min tie produkti un sist mas ir atkar gi no š m tehnolo ij m un komponentiem. Š atkar ba var tu rad t papildu kiberdroš bas riskus, jo trešo personu komponentos atrast s ievainojam bas var tu ietekm t ar IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu droš bu. Daudzos gad jumos š das atkar bas identific šana un dokument šana dod iesp ju IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu galalietot jiem uzlabot savas kiberdroš bas riska p rvald bas darb bas, piem ram, uzlabojot lietot ju kiberdroš bas ievainojam bas p rvald bas un nov ršanas proced ras. ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 526/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas Savien bas T klu un inform cijas droš bas a ent ru ( ENISA) un ar ko atce Regulu (EK) Nr. 460/2004 (OV L 165, , 41. lpp.).

3 151/17 bas Ofici lais V stnesis L (12) Organiz cijas, ražot ji vai pakalpojumu sniedz ji, kas iesaist ti IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu projekt šan un att st b, b tu j mudina p c iesp jas agr n projekt šanas un att st bas stadij iesp jami visaug st kaj l men aizsarg t min to produktu, procesu un pakalpojumu droš bu, paredzot kiberuzbrukumu iesp jam bu un prognoz jot un mazinot to ietekmi (integr t droš ba). Droš ba b tu j nodrošina vis IKT produkta, IKT pakalpojuma vai IKT procesa dz ves cikla laik, izmantojot projekt šanas un izstr des procesus, kas past v gi att st s, lai samazin tu aunpr t gas izmantošanas kait juma risku. (13) Uz mumiem, organiz cij m un publiskajam sektoram to projekt tie IKT produkti, IKT pakalpojumi vai IKT procesi b tu j konfigur t, ka tiek nodrošin ta augst ka l me a droš ba, kam vajadz tu dot iesp ju pirmajam lietot jam sa emt standarta konfigur ciju ar visdroš kajiem iestat jumiem, k di vien ir iesp jami (droš ba p c noklus juma), t d j di lietot jiem samazinot slogu, kas rastos, ja vi iem pašiem b tu pien c gi j konfigur IKT produkts, IKT pakalpojums vai IKT process. Droš bai p c noklus juma nevajadz tu b t t dai, kurai ir nepieciešama plaša konfigur šana vai t dai, kuras lietot jam b tu specifiska tehniska izpratne vai ar tam j veic r c ba, kas nav pašsaprotama, un p c iestat šanas tai vajadz tu darboties vienk rši un uzticami. Ja attiec g gad jum riska un lietojam bas anal ze liek izdar t secin jumu, ka š di standarta iestat jumi nav iesp jami, lietot ji b tu j mudina izv l ties visdroš kos iestat jumus. (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 460/2004 ( 6 ) izveidoja ENISA, lai t sekm tu augsta un efekt va l me a t klu un inform cijas droš bas m r u sasniegšanu Savien b un pal dz tu att st t t klu un inform cijas droš bas kult ru, kas n ktu par labu iedz vot jiem, pat r t jiem, uz mumiem un valsts p rvaldes iest d m. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2008 ( 7 ) pagarin ja ENISA pilnvaru termi u l dz gada martam. Savuk rt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 580/2011 ( 8 ) ENISA pilnvaru termi u pagarin ja l dz gada 13. septembrim. Ar Regulu (ES) Nr. 526/2013 ENISA pilnvaru termi u pagarin ja l dz gada 19. j nijam. (15) Savien ba jau ir veikusi b tiskus pas kumus, lai nodrošin tu kiberdroš bu un palielin tu uztic šanos digit laj m tehnolo ij m gad tika pie emta Eiropas Savien bas kiberdroš bas strat ija ar m r i dot virz bu Savien bas politiskajai reakcijai uz kiberdraudiem un kiberriskiem. Cenšoties uzlabot iedz vot ju aizsardz bu tiešsaist, gad tika pie emts pirmais Savien bas ties bu akts kiberdroš bas jom, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va (ES) 2016/1148 ( 9 ). Direkt v (ES) 2016/1148 ir ieviestas pras bas attiec b uz valstu sp j m kiberdro š bas jom, izveidoti pirmie meh nismi dal bvalstu strat isk s un operat v s sadarb bas stiprin šanai un noteikti pien kumi attiec b uz droš bas pas kumiem un incidentu pazi ošanu ekonomiski un sabiedriski noz m g s nozar s, piem ram, ener tik, transporta, dzeram dens pieg des un izplat šanas, banku, finanšu tirgus infras trukt ru, vesel bas apr pes un digit l s infrastrukt ras nozar, k ar pien kumi galvenajiem digit lo pakalpojumu sniedz jiem (mekl t jprogrammas, m ko datošanas pakalpojumi un tiešsaistes tirdzniec bas vietas). Lai atbalst tu min t s direkt vas stenošanu, ENISA tika uztic ta b tiska loma. Turkl t efekt va c a pret kiberno ziegumiem ir noteikta par svar gu priorit ti Eiropas Droš bas programm, t d j di pal dzot sasniegt visp r jo m r i attiec b uz augstu kiberdroš bas l meni. Augsta l me a kiberdroš bu digit laj vienotaj tirg veicina ar citi ties bu akti, piem ram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 ( 10 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2002/58/EK ( 11 ) un (ES) 2018/1972 ( 12 ). ( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 460/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido Eiropas T klu un inform cijas droš bas a ent ru (OV L 77, , 1. lpp.). ( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1007/2008 (2008. gada 24. septembris), ar kuru Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas T klu un inform cijas droš bas a ent ru, groza attiec b uz a ent ras darb bas termi u (OV L 293, , 1. lpp.). ( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 580/2011 (2011. gada 8. j nijs), ar kuru Regul (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas T klu un inform cijas droš bas a ent ru, izdara groz jumus attiec b uz A ent ras darb bas termi u (OV L 165, , 3. lpp.). ( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. j lijs) par pas kumiem nol k pan kt vien di augsta l me a t klu un inform cijas sist mu droš bu vis Savien b (OV L 194, , 1. lpp.). ( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. apr lis) par fizisku personu aizsardz bu attiec b uz personas datu apstr di un š du datu br vu apriti un ar ko atce Direkt vu 95/46/EK (Visp r g datu aizsardz bas regula) (OV L 119, , 1. lpp.). ( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va 2002/58/EK (2002. gada 12. j lijs) par personas datu apstr di un priv t s dz ves aizsar dz bu elektronisko komunik ciju nozar (direkt va par priv to dz vi un elektronisko komunik ciju) (OV L 201, , 37. lpp.). ( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt va (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, , 36. lpp.).

4 LV L 151/18 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis (16) Kopš Eiropas Savien bas kiberdroš bas strat ijas pie emšanas gad un ENISA pilnvaru p d j s p rskat šanas visp r jais politikas konteksts ir iev rojami main jies, jo situ cija pasaules m rog ir k uvusi aizvien neskaidr ka un nedroš ka. Šaj sakar b un saist b ar pozit vo ENISA lomas att st bu, kura ir uzzi as punkts padomiem un lietprat bai un darbojas k sadarb bas un sp ju veidošanas sekm t ja, k ar jaun s Savien bas kiberdroš bas politikas satvar ir j p rskata ENISA pilnvaras, lai noteiktu t s uzdevumus main taj kiberdroš bas ekosist m un nodrošin tu, ka t dod efekt vu ieguld jumu Savien bas rea šan uz kiberdroš bas izaicin jumiem, kas izriet no radik li p rveidot s kiberdraudu ainas, attiec b uz kuru, k atz ts ENISA izv rt jum, tagad jais pilnvaru tv rums nav pietiekami plašs. (17) Ar šo regulu izveidotajai ENISA b tu j p r em ar Regulu (ES) Nr. 526/2013 izveidot s ENISA darbs. ENISA b tu j pilda pien kumi, kas tai uztic ti ar šo regulu un ar citiem Savien bas ties bu aktiem kiberdroš bas jom, cita starp dodot padomus un daloties lietprat b, k ar darbojoties k Savien bas inform cijas un zin šanu centram. Tai b tu j veicina paraugprakses apmai a dal bvalstu un priv to ieinteres to personu starp, Komisijai un dal bvalst m j izvirza politikas ierosin jumi, j darbojas k uzzi as punktam attiec b uz Savien bas nozaru politikas iniciat v m kiberdroš bas jaut jumos un j sekm operat v sadarb ba gan dal bvalstu starp, gan dal bvalstu un Savien bas iest žu, strukt ru, biroju un a ent ru starp. (18) Saska ar L mumu 2004/97/EK, Euratom, kas pie emts, tiekoties dal bvalstu p rst vjiem valstu un vald bu vad t ju l men ( 13 ), dal bvalstu p rst vji nol ma, ka ENISA atrašan s vieta b s k d no Grie ijas pils t m, kuru izv l sies Grie ijas vald ba. ENISA m tnes dal bvalstij b tu j nodrošina p c iesp jas lab ki apst k i ENISA netrau c tai un efekt vai darb bai. Lai t var tu pien c gi un efekt vi veikt savus uzdevumus, pie emt darb darbiniekus un notur t tos un lai uzlabotu t klošanas darb bu efektivit ti, ENISA noteikti b tu j atrodas piem rot viet, kur cita starp b tu nodrošin ti pien c gi transporta savienojumi un infrastrukt ra darbinieku laul tajiem un b rniem. Nepieciešamie pas kumi b tu j paredz ENISA un m tnes dal bvalsts nol gum, ko nosl gtu p c ENISA Adminis trat v s padomes apstiprin juma sa emšanas. (19) emot v r pieaugošos kiberdroš bas riskus un izaicin jumus, ar ko saskaras Savien ba, b tu j palielina ENISA pieš irtie finansi lie l dzek i un cilv kresursi, lai tie atbilstu t s paplašin tajai lomai un uzdevumiem, k ar paši svar gajai noz mei, kas tai ir to organiz ciju ekosist m, kuras aizsarg Savien bas digit lo ekosist mu, dodot ENISA iesp ju efekt vi veikt tai ar šo regulu uztic tos uzdevumus. (20) ENISA b tu j att sta un j saglab augsts lietprat bas l menis un j k st par uzzi as punktu, kas ar savu neatkar bu, sniegto padomu kvalit ti, izplat t s inform cijas kvalit ti, darba proced ru p rredzam bu, darb bas metožu p rredzam bu un neatlaid bu uzdevumu izpild rada uztic šanos vienotajam tirgum. ENISA b tu akt vi j atbalsta valstu centieni un b tu proakt vi j veicina Savien bas centieni, pildot savus uzdevumus piln g sadarb b ar Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m un dal bvalst m, izvairoties no darba dubl šan s un sekm jot siner iju. Turkl t ENISA b tu j izmanto priv t sektora, k ar citu attiec go ieinteres to personu pied v tais atbalsts un sadarb bas iesp jas. ENISA uzdevumu kopumam b tu j nosaka t s m r u sasniegšanas veidi, vienlaikus aujot tai darboties elast gi. (21) Lai sp tu nodrošin t pietiekamu atbalstu operat vajai sadarb bai starp dal bvalst m, ENISA b tu v l vair k j stiprina savas tehnisk s un cilv kresursu iesp jas un prasmes. ENISA b tu j paplašina t s zin t ba un sp jas. ENISA un dal bvalstis br vpr t gi var izstr d t programmas valsts ekspertu nor košanai uz ENISA, izveidojot ekspertu rezerves sarakstus un person la apmai u. (22) ENISA b tu j pal dz Komisijai ar padomiem, atzinumiem un anal zi attiec b uz visiem Savien bas jaut jumiem, kas ir saist ti ar politikas un ties bu aktu izstr di, atjaunin šanu un p rskat šanu kiberdroš bas jom un ar konkr tu nozaru kiberdroš bas aspektiem, nol k palielin t Savien bas politikas un ties bu aktu ar kiberdroš bas dimensiju noz m gumu un pan kt min t s politikas un ties bu aktu stenošanas konsekvenci valstu l men. Saist b ar konkr tu nozaru Savien bas politikas un ties bu aktu iniciat v m, kur s ietverti ar kiberdroš bu saist ti jaut jumi, ENISA b tu j darbojas k padomu un lietprat bas uzzi as punktam. ENISA par savu darb bu b tu regul ri j inform Eiropas Parlaments. ( 13 ) L mums 2004/97/EK, Euratom, kas pie emts, tiekoties dal bvalstu p rst vjiem valstu un vald bu vad t ju l men, (2003. gada 13. decembris) par atseviš u Eiropas Savien bas biroju un a ent ru atrašan s vietu (OV L 29, , 15. lpp.).

5 151/19 bas Ofici lais V stnesis L (23) Atkl t interneta publiskais kodols, proti t galvenie protokoli un infrastrukt ra, kas ir glob ls sabiedrisks labums, nodrošina interneta b tisk k s funkcijas kopum un ir t norm las darb bas pamats. ENISA b tu j atbalsta atkl t interneta publisk kodola droš ba un t funkcion šanas stabilit te, tostarp bet ne tikai attiec b uz galvenajiem protokoliem (jo paši DNS, BGP un IPv6 ), dom nu nosaukumu sist mas darb bu (piem ram, visu augst k l me a dom nu darb ba) un sak u zonas darb bu. (24) ENISA pamatuzdevums ir veicin t attiec g tiesisk regul juma konsekventu stenošanu, jo paši Direkt vas (ES) 2016/1148 un citu attiec go ties bu instrumentu efekt vu stenošanu, kuros ir ietverti kiberdroš bas aspekti, kas ir b tiski svar gi kibernotur bas l me a paaugstin šanai. emot v r strauji main go kiberdraudu ainu, ir skaidrs, ka dal bvalstis ir j atbalsta ar visaptverošu daudznozaru pieeju kibernotur bas veidošan. (25) ENISA b tu j atbalsta dal bvalstu un Savien bas iest žu, strukt ru, biroju un a ent ru centieni veidot un uzlabot sp jas un gatav bu nov rst un atkl t kiberdraudus un incidentus, un rea t uz tiem, k ar attiec b uz t klu un inform cijas sist mu droš bu. ENISA jo paši b tu j atbalsta Direkt v (ES) 2016/1148 paredz to valstu un Savien bas datordroš bas incidentu rea šanas vien bu ( CSIRT ) izveide un uzlabošana ar m r i Savien b taj s pan kt vien di augsta l me a gatav bu. Darb b m, ko ENISA veic saist b ar dal bvalstu operat vaj m sp j m, b tu akt vi j papildina dal bvalstu r c ba nol k pild t to saist bas saska ar Direkt vu (ES) 2016/1148, un t d ar t m nevajadz tu aizst t dal bvalstu r c bu. (26) ENISA ar b tu j pal dz izstr d t un atjaunin t Savien bas un p c piepras juma dal bvalstu t klu un inform cijas sist mu droš bas, jo paši kiberdroš bas, strat ijas, un b tu j veicina to izplat šana un j seko to stenošanas virz bai. ENISA b tu ar j sekm tas, ka tiek apmierin ta vajadz ba p c apm c b m un m c bu materi liem, tostarp publisko strukt ru vajadz bas, un attiec g gad jum liel m r vajadz ba p c m c bsp ku apm c šanas, pamato joties uz iedz vot ju digit l s kompetences satvaru nol k pal dz t dal bvalst m un Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m att st t paš m savas apm c bas sp jas. (27) ENISA dal bvalstis b tu j atbalsta kiberdroš bas izpratnes veicin šanas un izgl t bas jom, sekm jot cieš ku koor din ciju un paraugprakšu apmai u starp dal bvalst m. Š ds atbalsts var izpausties k valsts izgl t bas kontaktpunktu t kla izveide un kiberdroš bas apm c bas platformas izveide. Valsts izgl t bas kontaktpunktu t kls var tu darboties valsts sadarb bas koordinatoru t kla ietvaros un k t par turpm kas koordin cijas aizs kumu dal bvalst s. (28) ENISA b tu j pal dz ar Direkt vu (ES) 2016/1148 izveidotajai Sadarb bas grupai pild t t s uzdevumus, jo paši daloties lietprat b, sniedzot padomus un veicinot paraugprakses apmai u, cita starp attiec b uz pamatpakalpo jumu sniedz ju identifik ciju, ko veic dal bvalstis, k ar piev ršoties p rrobežu atkar bai saist b ar riskiem un incidentiem. (29) Lai stimul tu sadarb bu starp publisko un priv to sektoru un starp priv t sektora dal bniekiem, jo paši nol k atbalst t kritisk s infrastrukt ras aizsardz bu, ENISA b tu j atbalsta inform cijas apmai a nozar s un starp t m, jo paši nozar s, kas uzskait tas Direkt vas (ES) 2016/1148 II pielikum, nodrošinot paraugpraksi un nor d jumi par pieejamajiem r kiem un proced r m, k ar sniedzot nor d jumus, k piev rsties regulat viem probl mjaut jumiem saist b ar inform cijas apmai u, piem ram, veicinot nozaru inform cijas apmai as un anal zes centru izveidi. (30) Apst k os, kad arvien palielin s potenci l negat v ietekme, kas izriet no IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu ievainojam b m, š du ievainojam bu atrašana un nov ršana ir rk rt gi noz m ga, lai samazin tu visp r jo kiberdroš bas risku. Sadarb ba starp organiz cij m, t diem ražot jiem vai pakalpojumu sniedz jiem, kuru IKT produktiem, IKT pakalpojumiem un IKT procesiem piem t ievainojam bas, un kiberdroš bas p tniec bas kopienu un vald b m, kas ievainojam bas atkl j, ir par d jusi, ka t b tiski palielina IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu ievainojam bu atkl šanu un nov ršanu. Koordin ta ievainojam bu atkl šana ir struktur ts sadarb bas process, kur par ievainojam b m tiek zi ots inform cijas sist mas pašniekam, dodot attiec gajai organiz cijai iesp ju diagnostic t un nov rst ievainojam bu pirms detaliz ta inform cija par to tiek dar ta zin ma treš m pus m vai sabiedr bai. Šis process ar paredz koordin ciju starp ievainojam bas atkl j ju un attiec go organiz ciju par min to ievainojam bu publiskošanu. Koordin tai ievainojam bu atkl šanas politikai var tu b t oti svar ga noz me dal bvalstu centienos pastiprin t kiberdroš bu.

6 LV L 151/20 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis (31) Lai inform cijas apmai as vajadz b m sekm tu kop gu proced ru, valodas lietojuma un terminolo ijas ieviešanu, A ent rai b tu j apkopo un j analiz valstu br vpr t g k rt sniegtie CSIRT zi ojumi un starpiest žu datorap draud jumu rea šanas vien bas Savien bas iest d m, strukt r m un a ent r m, kas izveidota ar Vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Eiropas Savien bas Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savien bas Tiesu, Eiropas Centr lo banku, Eiropas Rev zijas pal tu, Eiropas r j s darb bas dienestu, Eiropas Ekonomikas un soci lo lietu komiteju, Eiropas Re ionu komiteju un Eiropas Invest ciju banku par Savien bas iest žu, strukt ru un a ent ru datorapdraud jumu rea šanas vien bas ( CERT-EU) organiz ciju un darb bu ( 14 ) zi ojumi. Šaj saist b ENISA b tu j iesaista priv tais sektors saist b ar Direkt vu (ES) 2016/1148, kur izkl st ti iemesli br vpr t gai tehnisk s inform cijas apmai ai operat v l men datordroš bas incidentu rea šanas vien bu t kla ( CSIRT t kls ), kas izvei dots ar min to direkt vu, iekšien. (32) ENISA b tu j pal dz nodrošin t Savien bas l me a rea šanu uz plašapm ra p rrobežu incidentiem un kr z m saist b ar kiberdroš bu. Min tais uzvedums b tu j veic atbilst gi ENISA pilnvar m saska ar šo regulu un ar pieeju, par kuru dal bvalst m j vienojas saist b ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2017/1584 ( 15 ) un Padomes gada 26. j nija secin jumiem par koordin tu ES rea šanu uz plašapm ra kiberdroš bas incidentiem un kr z m. Min tais uzdevums var tu ietvert attiec gas inform cijas v kšanu un starpniec bas veicin šanu starp CSIRT t klu un tehniskajiem speci listiem, k ar starp par kr žu p rvar šanu atbild gajiem l mumu pie m jiem. Turkl t ENISA ja to prasa viena vai vair kas dal bvalstis tehnisk zi b tu j atbalsta dal bvalstu operat v sadarb ba incidentu risin šan, sekm jot attiec go tehnisko risin jumu apmai u starp dal bvalst m un sniedzot ieguld jumu inform cijas publiskošanas jom. ENISA b tu j atbalsta operat v sadarb ba, p rbaudot š das sadarb bas k rt bu regul r s kiberdroš bas m c b s. (33) Sniedzot atbalstu operat vajai sadarb bai, ENISA b tu j izmanto pieejam CERT-EU tehnisk un operat v liet prat ba, izmantojot struktur tu sadarb bu. Š das struktur t s sadarb bas pamat var tu b t ENISA lietprat ba. Attiec g gad jum starp ab m vien b m b tu j pan k paša vienošan s par š das sadarb bas praktiskas stenošanas k rt bu un j izvair s no darb bu dubl šan s. (34) stenojot uzdevumu atbalst t operat vo sadarb bu CSIRT t kla iekšien ENISA b tu j sp j sniegt atbalstu dal bval st m p c to piepras juma, piem ram, sniedzot padomus par to, k uzlabot to sp jas nov rst un atkl t incidentus un rea t uz tiem, atvieglojot t du incidentu tehnisku nov ršanu, kuriem ir b tiska vai noz m ga ietekme vai nodro šinot kiberdraudu un incidentu anal zi. ENISA b tu j sekm t du incidentu tehniska nov ršana, kuriem ir b tiska vai noz m ga ietekme, jo paši atbalstot br vpr t gu apmai u ar tehniskiem risin jumiem starp dal bvalst m vai izstr d jot apvienotu tehnisko inform ciju, piem ram, tehniskus risin jumus, ar kuriem dal bvalstis ir dal juš s br vpr t gi. Ieteikum (ES) 2017/1584 ieteikts dal bvalst m godpr t gi sadarboties un bez liekas kav šan s sav starp un ar ENISA dal ties ar inform ciju par plašapm ra incidentiem un kr z m saist b ar kiberdroš bu. Š dai inform cijai v l vair k pal dz tu ENISA pild t operat v s sadarb bas atbalsta uzdevumu. (35) Lai regul ras tehnisk s sadarb bas ietvaros veicin tu situ cijas apzin šanos Savien b, ENISA cieš sadarb b ar dal bvalst m b tu j sagatavo regul rs padzi in ts ES kiberdroš bas tehnisk s situ cijas zi ojums par incidentiem un kiberdraudiem, kuri balst ti uz publiski pieejamu inform ciju, A ent ras veikto anal zi un zi ojumiem, ko tai snieguši dal bvalstu CSIRT vai Direkt v (ES) 2016/1148 paredz tie valsts vienotie kontaktpunkti, kas atbild par t klu un inform cijas sist mu droš bu ( vienotie kontaktpunkti ) abos gad jumos br vpr t gi, Eiropola Eiropas Kibernoziedz bas apkarošanas centrs ( EC3), CERT-EU un attiec g gad jum Eiropas r j s darb bas dienesta Eiropas Savien bas Izl kdatu anal zes centrs ( EU INTCEN ). Min tais zi ojums b tu j dara pieejams Padomei, Komisijai, Savien bas Augstajam p rst vim rliet s un droš bas politikas jaut jumos un CSIRT t klam. (36) ENISA atbalst, ko t p c attiec go dal bvalstu piepras juma sniedz, lai veiktu ex post tehnisko izmekl šanu par incidentiem, kam ir b tiska vai noz m ga ietekme, b tu j orient jas uz turpm ku incidentu nov ršanu. Attiec gaj m dal bvalst m b tu j r kojas, sniedzot nepieciešamo inform ciju un pal dz bu, lai dotu ENISA iesp ju efekt vi atbalst t ex post tehnisko izmekl šanu. ( 14 ) OV C 12, , 1. lpp. ( 15 ) Komisijas Ieteikums (ES) 2017/1584 (2017. gada 13. septembris) par koordin tu rea šanu uz plašapm ra kiberdroš bas incidentiem un kr z m (OV L 239, , 36. lpp.).

7 151/21 bas Ofici lais V stnesis L (37) Dal bvalstis var aicin t uz mumus, kurus sk ris incidents, sadarboties un sniegt ENISA nepieciešamo inform ciju un pal dz bu, neskarot to ties bas aizsarg t sensit vu komercinform ciju un ar sabiedrisko droš bu saist tu infor m ciju. (38) Lai lab k izprastu izaicin jumus kiberdroš bas jom un sniegtu strat iskus ilgtermi a padomus dal bvalst m un Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m, ENISA ir j analiz pašreiz jie un turpm kie kiberdroš bas riski. Šaj nol k ENISA sadarb b ar dal bvalst m un vajadz bas gad jum ar statistikas strukt r m un cit m strukt r m b tu j v c attiec ga publiski pieejama vai br vpr t gi sniegta inform cija un j analiz jaun s tehnolo ijas, un j veic nov rt jumi par konkr t m t m m saist b ar tehnolo iju inov ciju paredzamo soci lo, juridisko, ekonomisko un regulat vo ietekmi t klu un inform cijas sist mu droš bas, jo paši kiberdroš bas, jom. Turkl t ENISA, analiz jot kiberdraudus, ievainojam bas un incidentus, b tu j pal dz dal bvalst m un Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m noteikt jaunos kiberdroš bas riskus un nov rst kiberdroš bas incidentus. (39) Lai palielin tu Savien bas notur bu, ENISA, sniedzot padomus, izdodot pamatnost dnes un apmainoties ar paraug praksi, b tu j att sta lietprat ba infrastrukt ru kiberdroš bas jom, jo paši, lai atbalst tu Direkt vas (ES) 2016/1148 II pielikum uzskait t s nozares un t s, ko izmanto digit lo pakalpojumu sniedz ji, kas ir uzskait ti min t s direkt vas III pielikum. Lai nodrošin tu vienk rš ku piek uvi lab k struktur tai inform cijai par kiberdroš bas riskiem un iesp jamiem risin jumiem, ENISA b tu j izveido un j uztur Savien bas inform cijas mezgls, kas darbotos k vienots kontaktpunkts port ls, kur plaš ka sabiedr ba var tu iepaz ties ar Savien bas un dal bvalstu iest žu, strukt ru, biroju un a ent ru sniegto inform ciju par kiberdroš bu. Atvieglota piek uve lab k struktur tai inform cijai par kiberdroš bas riskiem un iesp jamiem risin jumiem var tu ar pal dz t dal bvalst m uzlabot to sp jas un saska ot praksi, t d j di palielinot to visp r jo notur bu pret kiberuzbrukumiem. (40) ENISA b tu j pal dz uzlabot sabiedr bas izpratni par kiberdroš bas riskiem, tostarp izv ršot ES m roga izpratnes veicin šanas kampa u un veicinot izgl tošanos šajos jaut jumos, un b tu j sniedz iedz vot jiem, organiz cij m un uz mumiem adres ti nor d jumi par labu praksi individu liem lietot jiem. ENISA iedz vot ju, organiz ciju un uz mumu l men ar b tu j pal dz veicin t paraugpraksi un risin jumus, tostarp attiec b uz kiberhigi nu un kiberprat bu, apkopojot un analiz jot publiski pieejamu inform ciju par b tiskiem incidentiem un apkopojot un public jot zi ojumus un nor d jumus iedz vot jiem, organiz cij m un uz mumiem visp r j s sagatavot bas l me a un notur bas uzlabošanai. ENISA ar b tu j cenšas sniegt pat r t jiem attiec gu inform ciju par piem ro jam m sertifik cijas sh m m, piem ram, sniedzot pamatnost dnes un ieteikumus. Turkl t ENISA atbilst gi Digit l s izgl t bas r c bas pl nam, kas paredz ts Komisijas gada 17. janv ra pazi ojum, un sadarb b ar dal bvalst m un Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m b tu j organiz uz galalietot jiem v rstas regul ras informat v s un sabiedr bas izgl tošanas kampa as, lai veicin tu indiv du tiešsaistes uzved bas droš kus paradumus un digit lo prat bu, palielin tu izpratni par potenci lajiem kiberdraudiem, tostarp par t diem krimin lp rk pumiem tiešsaist k pikš er šanas uzbrukumi, robott kli, kr pšana finanšu un banku dar jumos, datu kr pšanas incidenti, k ar veicin t pamatieteikumus attiec b uz daudzfaktoru autentifik ciju, nepiln bu l p šanu, šifr šanu, anonimi z ciju un datu aizsardz bu. (41) ENISA b tu j uz emas noz m ga loma, strauj k uzlabojot galalietot ju izpratni par ier u droš bu un pakalpojumu drošu izmantošanu un Savien bas l men b tu j sekm integr t droš ba un integr t priv tuma aizsardz ba. Tiecoties uz min to m r i, ENISA b tu j izmanto pieejam paraugprakse un pieredze, jo paši akad misko iest žu un IT droš bas p tnieku paraugprakse un pieredze. (42) Lai atbalst tu kiberdroš bas nozares uz mumus, k ar lietot jus, kas izmanto kiberdroš bas risin jumus, ENISA, regul ri analiz jot kiberdroš bas tirgus tendences gan no piepras juma, gan pied v juma viedok a un izplatot š du inform ciju, b tu j izveido un j uztur tirgus nov rošanas centrs. (43) ENISA kiberdroš bas jom b tu j sekm Savien bas centieni sadarboties ar starptautisk m organiz cij m, k ar attiec gajos starptautisk s sadarb bas satvaros. Jo paši ENISA attiec g gad jum b tu j sekm sadarb ba ar t d m organiz cij m k OECD, EDSO un NATO. Š da sadarb ba var tu ietvert kop gas kiberdroš bas m c bas un kop gas rea šanas koordin šanu incidentu gad jum. Min t s darb bas j veic, piln b respekt jot iek aut bas, savstarp bas un Savien bas l mumu pie emšanas autonomijas principus, neskarot dal bvalstu droš bas un aizsardz bas politikas specifisk s iez mes.

8 LV L 151/22 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis (44) Lai nodrošin tu savu m r u piln gu sasniegšanu, ENISA b tu j sadarbojas ar attiec g m Savien bas uzraudz bas iest d m un cit m kompetentaj m iest d m Savien b, Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m, tostarp CERT-EU, EC3, Eiropas Aizsardz bas a ent ru (EAA), Eiropas Glob l s navig cijas satel tu sist mas a ent ru (Eiropas GNSS a ent ru), Eiropas Elektronisko komunik ciju regulatoru iest di ( BEREC), Eiropas A ent ru lielap joma IT sist mu darb bas p rvald bai br v bas, droš bas un tiesiskuma telp (eu-lisa), Eiropas Centr lo banku (ECB), Eiropas Banku iest di (EBI), Eiropas Datu aizsardz bas kol iju, Energoregulatoru sadarb bas a ent ru ( ACER) Eiropas Savien bas Avi cijas droš bas a ent ru ( EASA) un vis m cit m Savien bas a ent r m, kas iesaist tas kiber droš bas jaut jumu risin šan. ENISA b tu j sadarbojas ar ar iest d m, kas nodarbojas ar datu aizsardz bu, lai apmain tos ar zin t bu un paraugpraksi, un b tu j sniedz padomi par kiberdroš bas aspektiem, kas var tu ietekm t to darbu. Valstu un Savien bas ties baizsardz bas un datu aizsardz bas iest žu p rst vjiem vajadz tu b t ties b m piedal ties ENISA Padomdev ju grup. Sadarbojoties ar ties baizsardz bas iest d m attiec b uz t klu un inform cijas droš bas aspektiem, kas var tu ietekm t vi u darbu, ENISA b tu j em v r past vošie inform cijas kan li un izveidotie t kli. (45) Var tu veidot partner bas ar akad misk m iest d m, kuras steno p tniec bas iniciat vas attiec gaj s jom s, un vajadz tu b t atbilst giem kan liem pat r t ju un citu organiz ciju ieguld jumam, kas b tu j pie em zin šanai. (46) ENISA, pildot CSIRT t kla sekretari ta pien kumus, b tu j atbalsta dal bvalstu CSIRT un CERT-EU operat v sadarb ba saist b ar attiec gajiem CSIRT t kla uzdevumiem, k min ts Direkt v (ES) 2016/1148. Turkl t ENISA, pien c gi emot v r CSIRT t kla darb bas standartproced ras, b tu j veicina un j atbalsta sadarb ba starp attie c g m CSIRT vien b m, ja CSIRT p rvald tu vai aizsarg tu t klu vai infrastrukt ru ir sk ris incidents, uzbrukums vai trauc jumi, kas attiecas vai var tu attiekties vismaz uz div m CSIRT. (47) Lai uzlabotu Savien bas gatav bu saist b ar rea šanu uz incidentiem, ENISA b tu regul ri j organiz kiberdroš bas m c bas Savien bas l men un p c to piepras juma j sniedz atbalsts š du m c bu organiz šan dal bvalst m un Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m. Reizi divos gados b tu j organiz liela m roga visap tverošas m c bas, kuras aptver tehniskus, operat vus vai strat iskus elementus. Turkl t ENISA vajadz tu b t iesp jai regul ri organiz t m c bas, kas nav tik visaptverošas, bet ar t du pašu m r i, proti, uzlabot Savien bas gatav bu rea t uz incidentiem. (48) ENISA b tu v l vair k j att sta un j saglab sava lietprat ba kiberdroš bas sertifik cijas jaut jumos, lai t sp tu atbalst t Savien bas politiku min taj jom. ENISA b tu j izmanto past voš paraugprakse un j veicina kiberdro š bas sertifik cijas ieviešana Savien b, tostarp Savien bas l men pal dzot izveidot un uztur t kiberdroš bas sertifi k cijas satvaru (Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas satvars), lai uzlabotu IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu kiberdroš bas apliecin juma p rredzam bu, t d j di stiprinot uztic šanos digit lajam iekš jam tirgum un t konkur tsp ju. (49) Efekt vas kiberdroš bas politikas pamat gan publiskaj, gan priv taj sektor vajadz tu b t labi izstr d t m riska izv rt šanas metod m. Riska izv rt šanas metodes izmanto daž dos l me os, un nav vienotas prakses attiec b uz to efekt vu piem rošanu. Publisk sektora un priv t sektora organiz cij s veicinot un att stot riska izv rt šanas un sadarbsp j gu riska p rvald bas risin jumu paraugpraksi, tiks paaugstin ts kiberdroš bas l menis Savien b. T d ENISA b tu j atbalsta ieinteres to personu sadarb ba Savien bas l men un j pal dz t m izveidot un p r emt Eiropas un starptautiskos standartus, ko izmanto, lai p rvald tu riskus un izm r tu droš bu attiec b uz elektronis kiem produktiem, sist m m, t kliem un pakalpojumiem, kas kop ar programmat ru veido t kla un inform cijas sist mas. (50) ENISA b tu j mudina dal bvalstis, IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražot ji vai sniedz ji paaug stin t savus visp r gos droš bas standartus t, lai visi interneta lietot ji var tu veikt nepieciešamos pas kumus paši savas kiberdroš bas pan kšanai un b tu j nodrošina stimuls to dar t. Jo paši, IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu ražot jiem vai sniedz jiem b tu j nodrošina visi nepieciešamie atjaunin jumi un b tu j atsauc, j iz em no tirgus vai j p rstr d kiberdroš bas standartiem neatbilstoši IKT produkti, IKT pakalpojumi un IKT procesi, savuk rt import t jiem un izplat t jiem b tu j p rliecin s, ka IKT produkti, IKT pakalpojumi un IKT procesi, ko tie laiž Savien bas tirg, atbilst piem rojamaj m pras b m un nerada risku Savien bas pat r t jiem.

9 151/23 bas Ofici lais V stnesis L (51) Sadarb b ar kompetentaj m iest d m ENISA vajadz tu b t iesp jai izplat t inform ciju par iekš j tirg pied v to IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu kiberdroš bas l meni un b tu j izdod IKT produktu, IKT pakal pojumu vai IKT procesu ražot jiem vai sniedz jiem br din jumi un j prasa tiem uzlabot savu IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu droš bu, tostarp kiberdroš bu. (52) ENISA b tu piln b j em v r aktu lie p tniec bas, izstr des un tehnolo iju izv rt šanas pas kumi, jo pašie tie, kas notiek saska ar daž d m Savien bas p tniec bas iniciat v m, lai Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m, k ar attiec gos gad jumos p c to piepras juma dal bvalst m sniegtu padomus par p t jumu vajadz b m un priorit t m kiberdroš bas jom. Nol k apzin t p tniec bas vajadz bas un priorit tes ENISA b tu j apspriežas ar ar attiec gaj m lietot ju grup m. Konkr t k, var tu iedibin t sadarb bu ar Eiropas P tniec bas padomi, Eiropas Inov ciju un tehnolo iju instit tu un ar Eiropas Savien bas Droš bas izp tes instit tu. (53) ENISA, gatavojot Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas sh mas, b tu regul ri j apspriežas ar standartiz cijas organi z cij m, jo paši Eiropas standartiz cijas organiz cij m. (54) Kiberdraudi pasaules ir m roga probl ma. Lai uzlabotu kiberdroš bas standartus, ir nepieciešams cieš k sadarboties starptautisk l men, tostarp ir nepieciešams noteikt kop gas uzved bas normas, pie emt r c bas kodeksus, lietot starptautiskos standartus un veikt inform cijas apmai u, kas veicin tu rait ku starptautisko sadarb bu, rea jot uz t klu un inform cijas droš bas probl m m, un sekm tu vienotu glob lu pieeju š d m probl m m. T d ENISA b tu j atbalsta plaš ka Savien bas iesaist šan s un sadarb ba ar treš m valst m un starptautisk m organiz cij m, vajadz bas gad jum attiec g m Savien bas iest d m, strukt r m, birojiem un a ent r m sniedzot nepieciešamos lietprat bas atzinumus un veicot anal zi. (55) ENISA b tu j sp j rea t uz dal bvalstu un Savien bas iest žu, strukt ru, biroju un a ent ru ad hoc piepras jumiem p c padomiem un pal dz bas jaut jumos, kas atbilst ENISA pilnvar m. (56) Ir lietder gi un ieteicams ENISA p rvald b ieviest noteiktus principus, lai pan ktu atbilst bu kop gajam pazi o jumam un kop gajai pieejai, par ko gada j lij vienoj s starpiest žu darba grupa ES decentraliz to a ent ru jaut jumos, kuras m r is ir racionaliz t decentraliz to a ent ru darb bu un uzlabot to sniegumu. Ieteikumi, kas doti kop gaj pazi ojum un kop gaj pieej, attiec g gad jum b tu j atspogu o ar ENISA darba programm s, ENISA izv rt jumos un ENISA p rskatu sniegšanas un administrat vaj praks. (57) Administrat vajai padomei, ko veido dal bvalstu un Komisijas p rst vji, b tu j nosaka ENISA darb bas visp r gais virziens un j g d, lai t pild tu savus pien kumus saska ar šo regulu. Administrat v padome b tu j pilnvaro izstr d t budžetu, p rbaud t budžeta izpildi, pie emt atbilstošus finansi los noteikumus, noteikt p rredzamas darba proced ras ENISA l mumu pie emšanai, apstiprin t ENISA vienoto programmdokumentu, pie emt savu regla mentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termi a pagarin šanu un izbeigšanu. (58) Lai ENISA darbotos pien c gi un rezultat vi, Komisijai un dal bvalst m b tu j nodrošina, ka person m, kuras tiek ieceltas Administrat vaj padom, ir atbilstoša profesion l lietprat ba un pieredze. Lai nodrošin tu Administrat v s padomes darba nep rtraukt bu, Komisijai un dal bvalst m b tu ar j cenšas ierobežot savu attiec go p rst vju main bu Administrat vaj padom. (59) Lai ENISA darb ba b tu sekm ga, t s izpilddirektors j iece, emot v r nopelnus un ar dokumentiem apliecin tas administrat v un p rvald bas darba iema as, k ar kompetenci un pieredzi kiberdroš bas jom. Izpilddirektora pien kumi b tu j pilda piln gi neatkar gi. Izpilddirektoram b tu j sagatavo priekšlikums ENISA gada darba programmai, iepriekš apspriežoties ar Komisiju, un b tu j veic visi vajadz gie pas kumi, lai nodrošin tu min t s darba programmas pien c gu stenošanu. Izpilddirektoram b tu j sagatavo gada darb bas p rskata projekts, kas j iesniedz Administrat vajai padomei un kurš aptver ENISA gada darba programmas stenošanu, j izstr d ENISA ie mumu un izdevumu t mes projekts un j izpilda budžets. Turkl t izpilddirektoram vajadz tu b t iesp jai veidot

10 LV L 151/24 Eiropas Savien bas Ofici lais V stnesis ad hoc darba grupas, lai risin tu specifiskus jaut jumus, jo paši zin tniskus, tehniskus, juridiskus vai soci lekono miskus jaut jumus. Jo paši, ad hoc darba grupas izveide tiek uzskat ta par nepieciešamu attiec b uz specifiskas Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas kandid tsh mas ( kandid tsh ma ) sagatavošanu. Izpilddirektoram b tu j g d, lai ad hoc darba grupu locek i tiktu izraudz ti saska ar augst kajiem lietprat bas standartiem, lai dal bvalstu administr ciju, Savien bas iest žu, strukt ru, biroju un a ent ru un priv t sektora, tostarp nozares, lietot ju un t klu un inform cijas droš bas jomas akad misko ekspertu vid nodrošin tu dzimumu l dzsvaru un pien c gu l dzsvaru atbilstoši konkr tiem risin majiem jaut jumiem. (60) Valdei b tu j pal dz nodrošin t efekt vu Administrat v s padomes darb bu. Veicot savu sagatavošan s darbu saist b ar Administrat v s padomes l mumiem, Valdei b tu detaliz ti j izv rt attiec g inform cija, j apzina pieejam s iesp jas un j sniedz padomi un risin jumi Administrat v s padomes l mumu sagatavošanai. (61) Lai uztur tu regul ru dialogu ar priv to sektoru, pat r t ju organiz cij m un cit m attiec gaj m ieinteres taj m person m, ENISA vajadz tu izveidot ENISA Padomdev ju grupu, kas b tu padomdev ja strukt ra. ENISA Padom dev ju grupai, ko p c izpilddirektora priekšlikuma izveido Administrat v padome, galvenok rt b tu j risina ieinteres taj m person m svar gi jaut jumi un par tiem j inform ENISA. Ar ENISA Padomdev ju grupu b tu j apspriežas, jo paši attiec b uz ENISA gada darba programmas projektu. ENISA Padomdev ju grupas sast vam un tai uzdotajiem uzdevumiem b tu j nodrošina pietiekami liela ieinteres to personu p rst v ba ENISA darb. (62) B tu j izveido Ieinteres to personu kiberdroš bas sertifik cijas grupa, kas pal dz tu ENISA un Komisijai atvieglin t konsult cijas ar attiec gaj m ieinteres taj m person m. Ieinteres to personu kiberdroš bas sertifik cijas grupa b tu j veido no locek iem, kas l dzv rt g s proporcij s p rst v nozari, gan IKT produktu un IKT pakalpojumu piepra s juma pus, gan pied v juma pus, jo paši iek aujot MVU, digit lo pakalpojumu sniedz jus, Eiropas un starp tautisk s standartiz cijas organiz cijas, valsts akredit cijas strukt ras, datu aizsardz bas p rraudz bas iest des un atbilst bas nov rt juma strukt ras saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( 16 ), un akad misko aprindu p rst vjus, k ar pat r t ju organiz cijas. (63) ENISA vajadz tu b t ieviestiem noteikumiem par to, k nov rst un risin t interešu konfliktus. ENISA b tu ar j iev ro atbilst gi Savien bas noteikumi par publisku piek uvi dokumentiem, k noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regul (EK) Nr. 1049/2001 ( 17 ). Personas datu apstr dei ENISA b tu j notiek saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 ( 18 ). ENISA b tu j iev ro Savien bas iest d m, strukt r m, biro jiem un a ent r m piem rojamie noteikumi un valstu ties bu akti, kas attiecas uz r košanos ar inform ciju, jo paši sensit vu, bet neklasific tu inform ciju un Eiropas Savien bas klasific tu inform ciju (ESKI). (64) Lai garant tu ENISA piln gu autonomiju un neatkar bu un autu tai veikt papildu uzdevumus, tostarp neparedz tus rk rtas uzdevumus, b tu j pieš ir ENISA pietiekams un atseviš s budžets, kura ie mumus b tu galvenok rt j veido Savien bas un ENISA darb iesaist to trešo valstu iemaks m. Atbilst gs budžets ir b tiski svar gs, lai nodrošin tu, ka ENISA ir pietiekamas sp jas pild t visus t s uzdevumus, kuri k st arvien plaš ki, un sasniegt t s m r us. Liel kajai da ai ENISA darbinieku vajadz tu b t tieši iesaist tai to darb bu stenošan, kas saist tas ar ENISA pilnvar m. M tnes dal bvalstij un jebkurai citai dal bvalstij vajadz tu b t iesp jai veikt br vpr t gas iemaksas ENISA budžet. Savien bas budžeta proced ru b tu j turpina piem rot attiec b uz vis m subs dij m, ko pieš ir no Savien bas visp r j budžeta. Turkl t Rev zijas pal tai b tu j veic ENISA finanšu p rskatu rev zija, lai nodrošin tu p rredzam bu un p rskatatbild bu. (65) Kiberdroš bas sertifik cija ir b tiska, lai vairotu uztic šanos IKT produktiem, IKT pakalpojumiem un IKT procesiem un lai stiprin tu to droš bu. Digit lais vienotais tirgus, un jo paši datu ekonomika un lietu internets, var att st ties vien gi tad, ja plašai sabiedr bai ir p rliec ba par to, ka š diem produktiem, pakalpojumiem un procesiem ir noteikta l me a kiberdroš ba. Sat klot s un automatiz t s automaš nas, elektronisk s medic nisk s ier ces, ražošanas automatiz cijas vad bas sist mas un viedt kli tie ir tikai daži to nozaru piem ri, kur s jau tagad plaši izmanto sertifik ciju vai kur s to var tu izmantot tuv kaj n kotn. Ar Direkt vas (ES) 2016/1148 reglament taj s nozar s kiberdroš bas sertifik cijai ir izš iroša noz me. ( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. j lijs), ar ko nosaka akredit cijas un tirgus uzraudz bas pras bas attiec b uz produktu tirdzniec bu un atce Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, , 30. lpp.). ( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piek uvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, , 43. lpp.). ( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardz bu attiec b uz personas datu apstr di Savien bas iest d s, strukt r s, birojos un a ent r s un par š du datu br vu apriti un ar ko atce Regulu (EK) Nr. 45/2001 un L mumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, , 39. lpp.).

11 151/25 bas Ofici lais V stnesis L (66) gada pazi ojum K nostiprin t Eiropas Kiberiztur tsp jas sist mu un sekm t konkur tsp j gu un inovat vu kiberdroš bas nozari Komisija uzsv ra nepieciešam bu p c augstas kvalit tes, cenas zi pieejamiem un sadarb sp j giem kiberdroš bas produktiem un risin jumiem. IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu pied v jums vienotaj tirg eogr fiskaj zi joproj m ir oti sadrumstalots. Tas ir t d, ka kiberdroš bas nozare Eirop liel m r ir veidojusies, pamatojoties uz valsts vald bu piepras jumu. Turkl t kiberdroš bas jom vienotaj tirg ir ar citas nepiln bas, piem ram, tr kst sadarbsp j gu risin jumu (tehniskie standarti) un sertifik cijas prakses un Savie n bas m roga meh nismu. Tas Eiropas uz mumiem apgr tina konkur šanu valsts, Savien bas un pasaules m rog. T tiek ar samazin ts priv tperson m un uz mumiem pieejamo der go un izmantojamo kiberdroš bas tehnolo iju kl sts. L dz gi, gada Pazi ojum par digit l vienot tirgus strat ijas stenošanas vidusposma p rskat Sat klots digit lais vienotais tirgus visiem Komisija ir uzsv rusi vajadz bu p c drošiem sat klotiem produktiem un sist m m un nor d jusi, ka t da Eiropas IKT droš bas satvara izveide, kas paredz noteikumus par IKT droš bas sertifik cijas organiz šanu Savien b, var tu gan saglab t uztic šanos internetam, gan atrisin t pašreiz jo iekš j tirgus sadrumstalot bas probl mu. (67) Pašlaik IKT produktu, IKT pakalpojumu un IKT procesu kiberdroš bas sertifik cija tiek izmantota visai ierobežoti. Ja ar t ir ieviesta, galvenok rt t tiek izmantota dal bvalstu l men vai konkr tu nozaru sh m s. Š dos apst k os sertifik tu, ko izdevusi vienas valsts kiberdroš bas sertifik cijas iest de, citas dal bvalstis princip neatz st. T p c uz mumiem var n kties sertific t savus IKT produktus, IKT pakalpojumus un IKT procesus vair k s dal bvalst s, kur s tie darbojas, piem ram, ja tie v las piedal ties valsts iepirkuma proced r s, kas t d j di palielina to izmaksas. Turkl t, lai gan tiek veidotas jaunas sh mas, š iet, attiec b uz horizont liem kiberdroš bas jaut jumiem, piem ram, lietu interneta jom, nav saska otas un visaptverošas pieejas. Esošaj m sh m m ir iev rojami tr kumi un atš ir bas t dos aspektos k produktu kl sts, apliecin juma l me i, b tiskie krit riji un faktiskais izmantojums, un tas Savien b kav savstarp jas atz šanas meh nismus. (68) bijuši Ir zin mi centieni Savien b nodrošin t sertifik tu savstarp ju atz šanu. Tom r tie bijuši tikai da ji sekm gi. Vissvar g kais piem rs šaj zi ir Augst ko amatpersonu grupa inform cijas sist mu droš bas ( SOG-IS) savstar p j s atz šanas nol guma (SAN) jaut jumos. SOG-IS ir visnoz m g kais sadarb bas un savstarp j s atz šanas modelis droš bas sertifik cijas jom, tom r taj ir iek auta tikai da a Savien bas dal bvalstu. emot v r iekš j tirgus aspektu, min tais fakts ir ierobežojis SOG-IS SAN efektivit ti. (69) T p c ir j pie em kop ja pieeja un j izveido Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas satvars, kas nosaka galven s horizont l s pras bas izstr d jamaj m Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas sh m m un at auj IKT produktu, IKT pakalpojumu vai IKT procesu Eiropas kiberdroš bas sertifik tu un ES atbilst bas apliecin jumu atz šanu un izman tošanu vis s dal bvalst s. Š di r kojoties, ir oti svar gi pamatoties uz pašreiz j m valstu un starptautiskaj m sh m m, k ar uz savstarp j s atz šanas sist m m, jo paši SOG-IS, un nodrošin t vienm r gu p reju no pašrei z j m š du sist mu sh m m uz jaun Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas satvara sh m m. Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas satvars b tu j veido atbilst gi div j dam m r im. Pirmk rt, tam b tu j sekm liel ka uztic šan s atbilst gi Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas sh m m sertific tiem IKT produktiem, IKT pakalpojumiem un IKT procesiem. Otrk rt, tam b tu j pal dz izvair ties no valsts kiberdroš bas sertifik cijas sh mu aizvien izplat t k pretrun guma vai p rkl šan s un t d j di samazin t to uz mumu izmaksas, kuri darbojas digit laj vienotaj tirg. Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas sh m m vajadz tu b t nediskrimin još m un balst t m uz Eiropas vai starptautiskiem standartiem, ta u tas neattiektos uz standartiem, kas ir neefekt vi vai nepietiekami atbilstoši, lai stenotu Savien bas le it mos m r us šaj jom. (70) Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas satvars b tu saska oti j izveido vis s dal bvalst s, lai nov rstu izdev g k s sertifik cijas izv l šan s praksi, ko izraisa pras bu stingr bas l me a atš ir bas daž d s dal bvalst s. (71) Eiropas kiberdroš bas sertifik cijas sh mas pamat vajadz tu b t iestr d m, kas jau past v valstu un starptautisk l men, un vajadz bas gad jum forumu un konsorciju tehnisk m specifik cij m, emot v r pašreiz j s stipr s puses un izv rt jot un nov ršot v j s vietas. (72) nepieciešami Ir elast gi kiberdroš bas risin jumi, lai nozare b tu sagatavota kiberdraudiem, t p c ikviena sertifik cijas sh ma b tu j izstr d t, lai nov rstu risku, ka t tri zaud tu aktualit ti.

Microsoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode] Eiropas Sociālā fonda projekts Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. Vieno an s Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 Latvijas Rektoru padome

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode] Par izmaiņām normatīvajos aktos, kuri skar augstāko izglītību Tatjana Volkov a Rektoru padomes priek s d t ja Banku augstskolas rektore Zi ojums Rektoru padomes 23.05.2008. s d Saturs 2 1. PVN likums 2.

Sīkāk

Tirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1.

Tirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba Finasta Asset Management Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1. Tirgus dal bnieka nosaukums: p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" 1. pielikums Finanšu un kapit la tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 J iesniedz Finanšu un

Sīkāk

Microsoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_

Microsoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_ VAS STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA Tirgus izpētes Dizaina pakalpojumu sniegšana VAS Starptautiskā lidosta Rīgā (Identifikācijas Nr. TI-13/60) NOTEIKUMI M rupes novad 1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA 1.1. Pasūtītājs

Sīkāk

Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cij

Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cij Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes 29.12.2016.lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cijas Nr.90000031048, juridiska adrese: Bērzaines iela

Sīkāk

Microsoft Word - Entcom-WP5-IO2_ECVET_LV.docx

Microsoft Word - Entcom-WP5-IO2_ECVET_LV.docx IO2 ECVET Vadlnijas un instrumenti Tojas, Portugale Dokumenta v sture Versija (v) Datums Atbalstītāji Ieguldījums Statuss 0 15.03.2016 Tojas Portugal Projekts Apstiprin ts 1 31.08.2016 Tojas Portugal NFIL

Sīkāk

AAS BALTA gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar

AAS BALTA gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar AAS BALTA 2017. gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar gu revidentu ziņojums. Saturs LAPA Inform cija par

Sīkāk

SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A

SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija 2017.-2020.gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A DARB BAS STRAT IJA 2017.-2020. 1 Saīsin jumu saraksts

Sīkāk

SAUSZEMES TRANSPORTL DZEK U APDROŠIN ŠANAS NOTEIKUMI Nr.41.6 APSTIPRIN TI AR IF LATVIA AAS VALDES 2008.GADA 24.J LIJA L MUMU 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Apdrošin šanas sabiedr ba - If Latvia apdrošin

Sīkāk

Microsoft Word - Document2

Microsoft Word - Document2 The Multifunction Terminal of Relay Protection and Anti-Emergency Automation // Scientific proceedings of Riga Technical university.- 2003.- Vol. 4.- Power and Electrical Engineering No.8.- Riga Technical

Sīkāk

Nevienādības starp vidējiem

Nevienādības starp vidējiem Nevienādības starp vidējiem Mārtin, š Kokainis Latvijas Universitāte, NMS Rīga, 07 Ievads Atrisināt nevienādību nozīmē atrast visus tās atrisinājumus un pierādīt, ka citu atrisinājumu nav. Pierādīt nevienādību

Sīkāk

YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - internet

YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - internet YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no 2019. gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - interneta porta ls www.yousend.lv, www.yousend.lt, www.yousend.ee.

Sīkāk

HP Deskjet 3840 series

HP Deskjet 3840 series 1. izdevums, 09/2004 Autorties bas 2004 Hewlett-Packard Company Pazi ojums 2004 Copyright Hewlett-Packard Development Company, L.P. Pavairošana, piem rošana vai tulkošana bez iepriekš jas rakstiskas at

Sīkāk

HSA47520 LV Lietošanas instrukcija

HSA47520 LV Lietošanas instrukcija HSA47520 UZMAN BU! Lai garant tu j su sasald šanas iek rtas (kura izmanto viedei nekait gu dzes šanas vielu R 600a uzliesmojošs tikai pie noteiktiem apst iem), ir nepieciešams iev rot sekojošo: Netrauciet

Sīkāk

04.AR.12_11LV.fm

04.AR.12_11LV.fm System 2000 Lietošanas pam c ba 04.AR.12_11LV 02/2017...with people in mind BR DIN JUMS! Lai izvair tos no traumu g šanas, vienm r izlasiet šo lietošanas pam c bu un tai pievienotos dokumentus, pirms s

Sīkāk

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp Studiju programmas raksturojums 2015./2016. a 1. uzdevumi. Programm Studiju programmas. 1. Sagatavot. 2. N. 3. N 1 2. 4. V. 5., balstoties noteikt izm Studiju programmas uzdevumi. 1.. 2. V ir. 3. Nodro.

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

Idejas radošiem risin jumiem T rvete - mūsu m jas šodien un r t! 2014.gada 3.-4.decembrī, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautāju

Idejas radošiem risin jumiem T rvete - mūsu m jas šodien un r t! 2014.gada 3.-4.decembrī, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautāju Idejas radošiem risin jumiem T rvete - mūsu m jas šodien un r t! 2014.gada 3.-4.decembrī, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju

Sīkāk

untitled

untitled ObligÞtie principi 2010. gada jŀnijs Nestlé korporatĉvie uzġðmðjdarbĉbas principi Oblig tie principi 2010. gada j nijs Autors/izdev js Valdes priekšs d t js un uz muma vad t js M r auditorija Visi darbinieki

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1 EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 1_2_EirPol_Bol_2009 [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - 1_2_EirPol_Bol_2009 [Compatibility Mode] Eiropas kopējā augstākās izglītības politika (I) Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas nepieciešamība un tās pamatprincipi Prof. Andrejs Rauhvargers, informācija par Eiropas kopējo politiku pieejama

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā

Sīkāk

2019. gada 30. maijs Nostāja Nr. 2 FICIL nosta ja attieci ba uz darbaspe ka pieejami bu un kvalita ti 1. Kopsavilkums Šajā Viedokļa ziņojumā par darba

2019. gada 30. maijs Nostāja Nr. 2 FICIL nosta ja attieci ba uz darbaspe ka pieejami bu un kvalita ti 1. Kopsavilkums Šajā Viedokļa ziņojumā par darba 2019. gada 30. maijs Nostāja Nr. 2 FICIL nosta ja attieci ba uz darbaspe ka pieejami bu un kvalita ti 1. Kopsavilkums Šajā Viedokļa ziņojumā par darbaspēka pieejamību un kvalitāti Ārvalstu investoru padome

Sīkāk

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum

BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss

KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas

Sīkāk

PR_Dec_Agencies

PR_Dec_Agencies Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

Valkas novada pašvaldības informatīvs izdevums N Nr. 66 (4) 2015.gada 29.aprīlī umura ievadsleja A r Lielo talku noslēdzies aprīlis. Valkas novada ied

Valkas novada pašvaldības informatīvs izdevums N Nr. 66 (4) 2015.gada 29.aprīlī umura ievadsleja A r Lielo talku noslēdzies aprīlis. Valkas novada ied Valkas novada pašvaldības informatīvs izdevums N Nr. 66 (4) 2015.gada 29.aprīlī umura ievadsleja A r Lielo talku noslēdzies aprīlis. Valkas novada iedzīvotāji aktīvi talkoja gan pilsētā, gan pagastos.

Sīkāk

P R O J E K T S v

P R O J E K T S    v APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1) C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas

Sīkāk

BAUSKAS RAJONS

BAUSKAS RAJONS Vecumnieku novada Dome Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola Reģ. Nr. 0470902281 Rīgas ielā 24C, Vecumniekos, Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, LV-3933 Tālrunis: 639 76386, fax: 639 76384, e-pasts:

Sīkāk

ALSUNGAS ZIŅAS Dažādi ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 10 (208) GADA OKTOBRIS ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ Domes gada 1. oktobra se de: Noteica

ALSUNGAS ZIŅAS Dažādi ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 10 (208) GADA OKTOBRIS ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ Domes gada 1. oktobra se de: Noteica ALSUNGAS ZIŅAS Dažādi ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 10 (208) 2018. GADA OKTOBRIS ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ Domes 2018. gada 1. oktobra se de: Noteica Pirmsskolas izglītības iesta de Mik elītis ar 2018.

Sīkāk

2008. gada 5. decembris Salaspils Vēstis Salaspils novada domes bezmaksas izdevums Nr.23 (453) Nr.23 (453) Šajā numurā: Vai star

2008. gada 5. decembris Salaspils Vēstis Salaspils novada domes bezmaksas izdevums Nr.23 (453) Nr.23 (453) Šajā numurā: Vai star Salaspils novada domes bezmaksas izdevums 5.12.2008. Nr.23 (453) 5.12.2008. Nr.23 (453) Šajā numurā: Vai starp bo jā gā ju ša jiem arī ir vien līdz īgie un vien līdz īgā kie? 2. lpp. Valsts svēt ki Sa

Sīkāk

CL2011Y0224LV _cp 1..1

CL2011Y0224LV _cp 1..1 02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās

Sīkāk

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks

Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr , faks Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. 90009113532 Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201, tālr. 63232110, fakss 63232130, e-pasts dome@talsi.lv Talsos PIELIKUMS

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 28. aprīlīx` (OR. en) 7119/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0044 (NLE) VISA 93 COASI 27 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

untitled

untitled EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no

Sīkāk

Draft council conclusions Austrian Presidency

Draft council conclusions Austrian Presidency Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 14. jūnijā (OR. en) 10354/19 SOC 485 EMPL 374 SAN 304 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Datums: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts 2019. gada 13. jūnijs delegācijas

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:

BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā

Sīkāk

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P

LV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

PPP

PPP PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 27.6.2014. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances

Sīkāk

COM(2006)510/F1 - LV

COM(2006)510/F1 - LV EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

EUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE

EUROPEAN ASYLUM SUPPORT OFFICE Iepirkuma speciālista amata vakance (pagaidu darbinieks, AD 6) Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (EASO) ATSAUCE: EASO/2016/TA/021 Publikācija Amata nosaukums Ārējā Iepirkuma speciālists 1. MĒS ESAM Eiropas

Sīkāk

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums

Vispārējās izglītības iestādes paraugnolikums MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.

Sīkāk

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305 EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx 04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju

Sīkāk

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts 2019. gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas Ekonomiskajā zonas valstīm (EEZ) un Apvienoto Karalisti

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss

LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada

Sīkāk

Avision

Avision Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības

Sīkāk

RE_Statements

RE_Statements EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Sīkāk

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekreta

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekreta Eiropas Savienības Padome Briselē, 2016. gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2016. gada 17. jūnijs Saņēmējs: delegācijas

Sīkāk

SANCO/11120/2012-EN

SANCO/11120/2012-EN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 26. septembrī (27.09) (OR. en) 14269/12 DENLEG 93 AGRI 626 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 18. septembris Saņēmējs: Padomes

Sīkāk

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2008. gada 21. janvārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2006/0197 (COD) 15647/1/07 REV 1 EIT 23 EDUC 215 RECH 395 COMPET 406 CODEC 1334 TIESĪBU AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats:

Sīkāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:

Sīkāk

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk

Sīkāk

Apstiprināts

Apstiprināts Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula

Sīkāk

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm 15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra

Sīkāk

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina L 191/26 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 23.7.2009. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Publiskā apspriešana

Publiskā apspriešana BŪVNIECĪBS IECERES PUBLISKĀ PSPRIEŠN JUNS TRMVJU INFRSTRUKTŪRS POSM IZBŪVE UN ESOŠS TRMVJU LĪNIJS PĀRBŪVE. BŪVNIECĪBS IEROSINĀTĀJS: Rīgas Pašvaldības SI Rīgas satiksme Reģ.Nr.40003619950, Kleistu 28, Rīga,

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJAS (II) 2615. sanāksme Datums: 2017. gada 9. februāris

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ

LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr. 63707269, 63700137, 63720940, e-pasts dome@dobele.lv LĒMUMS Dobelē 2017. gada 24. augustā Nr.223/10 Par grozījumu

Sīkāk

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS, ar

Sīkāk

PUBLIC GUIDANCE on the review of the qualification of capital instruments as Additional Tier 1 and Tier 2 instruments

PUBLIC GUIDANCE on the review of the qualification of capital instruments as Additional Tier 1 and Tier 2 instruments DANIÈLE NOUY Uzraudzības valdes priekšsēdētāja ECB PUBLISKAI LIETOŠANAI Frankfurtē pie Mainas 2016. gada 6. jūnijs PUBLISKI NORĀDĪJUMI attiecībā uz kapitāla instrumentu, kas klasificēti par pirmā līmeņa

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

TA

TA 29.6.2018 A8-0300/ 001-056 GROZĪJUMI 001-056 iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika A8-0300/2017 (COM(2016)0786 C8-0514/2016

Sīkāk

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka

Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214

Sīkāk

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas

Sīkāk

cert v2

cert v2 Situācija IT drošības jomā Latvijā 23.04.2012, Rīga Baiba Kaškina, Varis Teivāns, Māris Andžāns Par CERT.LV CERT.LV Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Misija: Veicināt IT

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

Grozījumi PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ

Grozījumi  PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ Grozījumi Publisko iepirkumu likumā 1 Grozījumi PIL 02.10.2014. Likums, stājās spēkā 16.10.2014. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmums PIL 5.pantā (no 16.10.2014.). Mazie (8. 2 panta) pārtikas iepirkumi,

Sīkāk

GEN

GEN Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 20. oktobrī (OR. en) 12094/15 Starpiestāžu lieta: 2015/0198 (NLE) VISA 304 COLAC 93 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: Nolīgums starp Eiropas Savienību

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.1.2013 COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par vilcienos nodarbināto citu

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk