NOSARGĀT PARLAMENTĀRISMU: 5. SAEIMA UN SATVERSME TO PROTECT PARLIAMENTARY SYSTEM: THE 5 th SAEIMA AND THE CONSTITU
|
|
- Indriķis Puriņš
- pirms 4 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 NOSARGĀT PARLAMENTĀRISMU: 5. SAEIMA UN SATVERSME TO PROTECT PARLIAMENTARY SYSTEM: THE 5 th SAEIMA AND THE CONSTITUTION Jānis Pleps, Dr. iur. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras docents Summary The Republic of Latvia Parliament, the 5 th Saeima on July 6, 1993 restored the Constitution of Latvia that was originally adopted on February 15, The restoration of the Constitution also meant a renewal of the parliamentary system as a form of governance in Latvia. The 5 th Saeima during its term of office strengthened the parliamentary system and removed potential threats to changing the form of governance. The 5 th Saeima s position was determined by the conceptual decisions of the leading political force at that time political union Latvijas Ceļš. The 5 th Saeima rejected the proposed amendments to the Constitution and laws that increased the powers of the state president. The majority of the 5 th Saeima also elected a state president who supported the parliamentary system established by the Constitution and did not become a political opponent of the Saeima. Guntis Ulmanis, the first President of the State after restoration of the Constitution, re-established the presidential institution in accordance with the political principles of the parliamentary system. Atslēgvārdi: Satversme, parlamentārisms, Valsts prezidents, Valsts prezidenta pilnvaras, Saeima Keywords: Constitution, parliamentary system, state president, functions of state president, parliament Ievads Latvijas Republikas Satversmes 1 (turpmāk Satversme) darbības atjaunošana pilnā apjomā 2 vienlaikus ar 5. Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi gada 6. jūlijā nozīmēja Satversmē noteiktās valsts iekārtas atjaunošanu. Šāds tiesībpolitisks lēmums bija pietiekami liels izaicinājums, jo tas nozīmēja parlamentārās 1 Latvijas Republikas Satversme: LV likums. [ red.]. 2 Latvijas Republikas Saeimas paziņojums. Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1993, Nr. 30. Sekcija Tiesību teorijas un vēstures izaicinājumi Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas 435
2 demokrātijas jeb parlamentārisma atjaunošanu. 3 Parlamentārisms Latvijas valstiskuma vēsturē jau vienu reizi bija noraidīts gada 15. maija apvērsumā, 4 un autoritārā režīma laiku raksturoja nesaudzīga parlamentārisma kritika. 5 Līdztekus vēsturiskajā atmiņā saglabātajai skepsei pret parlamentārismu un romantizētajiem priekšstatiem par Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu Latvijā 6 pēc neatkarības atjaunošanas trūka praktisku zināšanu par parlamentārisma funkcionēšanu. Parlamentārisma pieredzi ierobežotā veidā bija iespējams apgūt Augstākās padomes darbības laikā, kad pārejas perioda valsts iekārta vairāk vai mazāk funkcionēja atbilstoši parlamentārisma principiem (lai gan būtiska ietekme bija arī padomju okupācijas perioda mantojumam). 7 Konstitucionālo tiesību teorijā ir atzīta parlamentārisma transformēšanās iespēja pārveidošanās sistēmā, kur prezidents faktiski kļūst par dominējošo valsts varas orgānu, ja noteicošo pārsvaru pār parlamentu iegūst vienas personas autokrātiskā ietekme. 8 Savukārt ilgtermiņā vienas personas izšķiroša ietekme var nostiprināt nedemokrātisku režīmu un pakļaut citus valsts varas orgānus, likvidējot valsts varas dalīšanu. 9 Pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma potenciālos riskus apzinājās arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. 10 Demokrātisko tradīciju trūkums un valsts varas dalīšanas sistēmas vājums daudzviet sekmēja nedemokrātisku režīmu izveidošanos, formāli saglabājot pusprezidentālas vai prezidentālas republikas konstitucionālo ietvaru. 11 Latvijas gadījumā būtiski bija ne vien atjaunot Satversmes darbību pilnā apjomā, bet arī principiāli nostiprināt parlamentārismu praksē, novēršot iespējamos valsts iekārtas transformācijas riskus. Šajā ziņā nepelnīti aizmirsts un tiesību vēsturē maz pētīts ir 5. Saeimas paveiktais Latvijas valsts iekārtas konstitucionālajā atjaunošanā un nostiprināšanā. 12 Šajā rakstā autors turpinās iepriekš aizsākto pētījumu par Satversmes piemērošanu 3 Levits E. Latvijas tiesību sistēmas attīstības iezīmes uz XXI gadsimta sliekšņa. Grām.: Latvijas tiesību vēsture ( ). Prof. D. A. Lēbera redakcijā. Rīga: LU žurnāla Latvijas Vēsture fonds, 2000, 493. lpp. Plašāk sk.: Levits E. Demokrātiskā valsts iekārta, brīvas vēlēšanas un parlamentārā demokrātija. Grām.: Parlamentārā izmeklēšana Latvijā. 1. parlaments. Parlamentārā kontrole. Prof. R. Baloža redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2016, lpp. 4 Plašāk sk.: Ščerbinskis V gada 15. maija apvērsums: cēloņi, norise un sekas. Grām.: Apvērsums gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Sast. V. Ščerbinskis, Ē. Jēkabsons. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012, lpp. 5 Piemēram: Virza E. Kārlis Ulmanis. Rīga: Zemnieku Domas, 1935; Dišlers K. Autoritāras valsts pamatprincipi. Rīga: Valters un Rapa, Plašāk sk.: Naglinska E. Mīts par Kārli Ulmani latviešu presē ( ). Grām.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis... Zelče V. (zin. red.). Rīga: Zinātne, 2007, lpp. 7 Levits E. Jaunā pamatlikuma projektu analizējot (IV). Diena, 1991, Nr. 152, 2. lpp.; Kusiņš G. Latvijas parlamentārisma apskats. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2016, 57. lpp. Plašāk sk.: Jundzis T. Latvijas valsts atjaunošanas parlamentārais ceļš Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2010, lpp. 8 Schmitt C. Constitutional Theory. Durham and London: Duke University Press, 2008, pp ; Kelsen H. General Theory of Law and State. New Brunswick and London: Transaction Publishers, 2006, p Fix-Fierro H., Salazar-Ugarte P. Presidentialism. In: The Oxford Handbook of Comparative Constitutional Law. Ed. by M. Rosenfeld and A. Sajó. Oxford: Oxford University Press, 2012, pp Plašāk sk.: Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. 2. izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, lpp. 11 Fix-Fierro H., Salazar-Ugarte P. 2012, p Sk. arī: Краснов М. А. Персоналистский режим в России: опыт институционального анализа. Москва: Фонд «Либеральная миссия», Pieejams: [aplūkots ]. 12 Sal.: Levits E. Latvijas tiesību attīstība kopš gada no padomju sistēmas uz modernu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību sistēmu. Augstākās tiesas biļetens, 2018, Nr. 17, lpp. 436 SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA
3 pēc tās darbības atjaunošanas pilnā apjomā. 13 Raksta mērķis ir analizēt konkrētus 5. Saeimas tiesībpolitiskos lēmumus, kas sekmēja Satversmē noteiktās valsts iekārtas sekmīgu atjaunošanu praksē. Pēc raksta autora ieskata, kā šādi būtiski 5. Saeimas lēmumi vērtējami Satversmes reformas noraidīšana, pirmā Valsts prezidenta izraudzīšanās pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā, kā arī atteikšanās likumdošanas ceļā paredzēt papildu Valsts prezidenta pilnvaras. Rakstā šie 5. Saeimas lēmumi detalizētāk analizēti, izmantojot Saeimas stenogrammas, analizējamā perioda tiesībpolitiskās diskusijas, kā arī memuāru literatūru. 5. Saeimas konsekventā pozīcija sekmēja to, ka izveidojās parlamentārismam atbilstošas savstarpējās attiecības starp Saeimu, Ministru kabinetu un Valsts prezidentu. 14 To faktiski nodrošināja savienība Latvijas Ceļš kā neapstrīdami vadošais politiskais spēks 5. Saeimā (ieguva visvairāk Saeimas deputātu mandātu vēlēšanās, veidoja abus Ministru kabinetus 5. Saeimā un noteica valsts politikas būtiskākos jautājumus). Vadošie Latvijas Ceļa politiķi (Valdis Birkavs, Māris Gailis, arī Egils Levits) savās runās un rakstos neslēpa atbalstu parlamentārās demokrātijas modelim un skeptiski vērtēja iespējas ieviest prezidentālās sistēmas elementus. 15 Kā minējis M. Gailis, mūsu Satversmes noteiktā konsekventā parlamentārās demokrātijas sistēma vislabāk atbilst Latvijas politiskajai situācijai un latviešu tautas antiautoritārajai politiskajai mentalitātei un demokrātijas izpratnei Satversmes grozījumi Latviešu zemnieku savienība IV Saeimas pilnvaru termiņā bija piedāvājusi veikt apjomīgu Satversmes revīziju, kurā parlamentārisms faktiski tiktu aizstāts ar prezidentālu sistēmu. 17 IV Saeimas Publisko tiesību komisija Latviešu zemnieku savienības priekšlikumus būtiski pārstrādāja, gan paredzot tiešās vēlēšanās ievēlētu Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām, bet tajā pašā laikā saglabājot parlamentārismu kā valsts iekārtas formu. 18 Saeimas Publisko tiesību komisijas sagatavoto projektu IV Saeimas vairākums atbalstīja divos lasījumos, 13 Sk.: Pleps J. Satversmes iztulkošana tiesiskās transformācijas procesā. Grām.: Centrālās un Austrumeiropas juridiskās tradīcijas un juridiskās identitātes jautājumi. Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, lpp. 14 Dimants A. Latvijas Ceļam nacionāli progresīvais spārns? Intervija ar Saeimas locekli Egilu Levitu. Diena, 1994, Nr. 219, 2. lpp. Plašāk sk.: Levits E. Satversme gada 18. novembrī. Diena, 1995, Nr. 270, 2. lpp. 15 Piemēra pēc sk.: Gailis M. Latvijai vajadzīga tautvaldība. Diena, 1995, Nr. 58, 2. lpp.; Levits E. 1995, 2. lpp. 16 Gailis M. Varas tehnoloģija. Rīga: Jumava, 1997, 280. lpp. 17 Latvijas Republikas IV Saeimas VII sesijas 5. sēdes gada 3. novembrī stenogramma. Grām.: Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas. Ārkārtējā un VII sesija. Rīga: Latvijas Republikas Saeimas izdevums, 1933, sl. Plašāk sk.: Ducmanis K. Latvijas un Igaunijas satversmes reformas jautājumi. Latvijas Igaunijas biedrības mēnešraksts, 1933, Nr. 4 6, lpp.; Kusiņš G. Latvijas Republikas gada Satversmes atjaunošana. Grām.: Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. Autoru kolektīvs prof. T. Jundža zinātniskā vadībā. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2017, lpp. 18 Plašāk sk.: Akmentiņš R. Latvijas Satversmes reforma (sakarā ar mēģinājumiem izvest Satversmes pārgrozījumus Saeimā). Jurists, 1934, Nr. 4 (56), sl., Nr. 5 (57), sl. Sk. arī: Eglājs R. Kādi bija gandrīz, gandrīz pieņemtie gada Satversmes grozījumi, Pieejams: wordpress.com/2014/05/15/kadi-bija-gandriz-gandriz-pienemtie-1934-gada-satversmes-grozijumi/ [aplūkots ]. Sekcija Tiesību teorijas un vēstures izaicinājumi Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas 437
4 taču Satversmes revīzija netika pabeigta, jo to pārtrauca K. Ulmaņa īstenotais gada 15. maija apvērsums un autoritārā režīma nodibināšana. Nepabeigtā Satversmes revīzija atspoguļoja IV Saeimas vairākuma pārliecību, ka Satversmē noteiktais parlamentārisms ir saglabājams kā valsts iekārtas forma, taču nepieciešams labot atsevišķus tās trūkumus. Šī pārliecība atspoguļojās arī nacionālās pretošanās kustības Latvijas Centrālās padomes gada februārī sagatavotajā politiskajā platformā. 19 Tāpat trimdā turpinājās diskusija par nepieciešamību veikt Satversmes pilnveidojumus, lai novērstu parlamentārisma trūkumus. 20 Pirmajā 5. Saeimas sēdē frakcijas Saskaņa Latvijai priekšsēdētājs Edvīns Kide, lemjot par Satversmes darbības atjaunošanu pilnā apjomā, frakcijas vārdā rosināja turpināt IV Saeimas sākto Satversmes revīziju. Viņš aicināja izdarīt tās nepieciešamās izmaiņas Satversmē, kuras nepaguva izdarīt IV Saeima. Proti, noteikt, ka Latvijas Valsts prezidentu vispārējās vienlīdzīgās un tiešās vēlēšanās ievēlē visi pilntiesīgie Latvijas pilsoņi. Deputātu frakcija Saskaņa Latvijai ir sagatavojusi likuma projektu, kura galvenie principi ir šādi: 1) Valsts prezidentu uz 3 gadiem ievēlē nevis Saeima, bet Latvijas pilsoņi; 2) Valsts prezidentu pirms termiņa var atcelt no amata vienīgi tauta ar nobalsošanu; 3) jāpaplašina Valsts prezidenta pilnvaras likumu parakstīšanā un visai tautai svarīgu lēmumu pieņemšanā. 21 E. Kide rosināja atlikt Valsts prezidenta ievēlēšanu līdz Satversmes grozījumiem: Mēs ierosinām 5. Saeimai pieņemt lēmumu, ka līdz visas tautas vēlēta prezidenta ievēlēšanai Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs. 22 Tā kā Saeimas vairākums izlēma sākt Valsts prezidenta vēlēšanas, frakcija Saskaņa Latvijai Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalījās. 23 Lai arī E. Kide aicināja turpināt IV Saeimas aizsākto darbu, frakcijas Saskaņa Latvijai deputāti iesniedza jaunu Satversmes grozījumu projektu. Tomēr faktiski, kā uzsvēra deputāts Jānis Lucāns, priekšlikums, kuru iesniedza mūsu frakcija pirms prezidenta vēlēšanām, būtībā bija jau gadā Saeimas pieņemtais likumprojekts, tas bija otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta atkārtojums ar nelieliem grozījumiem, kas izdarīti atbilstoši tai situācijai, kāda bija pirms vēlēšanām Saeimas darbam piemērojamais gada 10. aprīļa Saeimas kārtības rullis neparedzēja iespēju nākamajai Saeimai pārņemt iepriekšējās Saeimas pilnvaru laikā uzsākto likumprojektu izskatīšanu. 25 Saskaņā ar gada 10. aprīļa Saeimas kārtības ruļļa 40. pantu likumprojektus Saeima varēja turpināt izskatīt 19 Latvijas Centrālās padomes politiskā platforma. Grām.: Bīskaps Jāzeps Rancāns. Dzīve un darbs. Dr. H. Tichovska redakcijā. [B. v.]: Astras apgāds, 1973, lpp. Sk. arī: [B. a.] Latvijas Centrālā padome. Latviju Ziņas, 1945, Nr. 31, 3. lpp., Nr. 32, 4. lpp. 20 Plašāk sk.: Deksnis E. B., Beķere K. Latvijas trimdas loma valsts neatkarības idejas uzturēšanā ( ). Grām.: Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. Autoru kolektīvs prof. T. Jundža zinātniskā vadībā. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2017, lpp. 21 Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmās sēdes gada 6. jūlijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_93/ html [aplūkots ]. 22 Ibid. 23 Latvijas Republikas 5. Saeimas vakara sēdes gada 6. jūlijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_93/ html [aplūkots ]. 24 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 16. septembrī stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. 25 Ducmanis M. Parlaments savos rāmjos. Latvijas Saeimas Kārtības rullim 75. Intervija ar 6. Saeimas sekretāru Induli Bērziņu. Latvijas Vēstnesis, 1998, Nr. 82/83, 3. lpp. Lai gan sal.: Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga: A. Gulbis, 1930, 165. lpp. 438 SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA
5 vairākās sesijās, bet to izskatīšanu nākamā Saeima nevarēja turpināt. 26 Šādu iespēju Saeima paredzēja tikai ar gada 7. oktobra grozījumiem gada 28. jūlija Saeimas kārtības rullī, tajā ietverot 39. panta otro daļu. 27 Ja 5. Saeimas sanākšanas dienā būtu piemērojams pašlaik spēkā esošajai Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otrajai daļai līdzīgs regulējums, 5. Saeimai būtu iespēja turpināt izskatīt IV Saeimas līdz galam neizskatīto Satversmes grozījumu projektu. Tomēr arī simboliska atsauce uz nepieciešamību pabeigt IV Saeimas aizsāktos Satversmes grozījumus papildus apstiprina nostāju, ka 5. Saeima turpināja beidzamās Satversmes ietvaros leģitīmi ievēlētās IV Saeimas darbu, proti, konstitucionāli starp tām nav bijušas Satversmei atbilstoši ievēlētas citas Saeimas. 28 Līdzīgi 5. Saeima pirmajā sēdē lēma par iespēju piemērot savam darbam gada 10. aprīļa Saeimas kārtības rulli Saeima frakcijas Saskaņa Latvijai iesniegtos Satversmes grozījumus noraidīja gada 16. septembra sēdē. 30 Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzsvēra nepieciešamību nesasteigt Satversmes grozīšanu, jo tikko Saeima ir izveidojusi valdību. Saeima ir ievēlējusi prezidentu un atjaunojusi Sa tversmes darbību pilnā apjomā. Satversme pilnā apjomā darbojas aptuveni trīs mēnešus. Acīmredzot pēc ilga pārtraukuma ir nepieciešams laiks, lai varētu apkopot Satversmes darbības pieredzi. 31 Saeimas debatēs deputāts Pēteris Elferts akcentēja konstitucionālās stabilitātes nodrošināšanu: Latvijas Republika tika veidota kā parlamentāra republika, kas bāzēta uz tās Satversmi to pašu Satversmi, ko mēs atjaunojām, apliecinot to ar mūsu parakstiem šajā pašā zālē pirms neilga laika. Mums ir jārespektē tā Satversme, ko mēs katrs esam parakstījuši. [..] pēckara prezidentālās republikas Eiropā nav varējušas risināt valsts problēmas, bet tieši parlamentārās republikas ir nodrošinājušas valsts stabilitāti un augšupeju. [..] Domāju, ka pie tautas vēlēta prezidenta projekta caurskatīšanas varētu atgriezties pēc 10. Saeimas, bet tagad varētu nodrošināt mūsu valsts stabilitāti parlamentārā ceļā atbilstoši valsts Satversmei Saeimas vairākums bija pārliecināts, ka nav nepieciešamas straujas izmaiņas Satversmē noteiktajā valsts iekārtā ar neprognozējamām konsekvencēm. 33 Tajā laikā, piemēram, NVS valstīs faktiski bija jau izveidojušies režīmi, kurus varēja komentēt šādi: Visās NVS valstīs ir prezidiāla sistēma lai gan es neuzdrošinātos visas saukt par [..] demokrātijām. 34 Satversmes grozījumu noraidīšana pasargāja valsts iekārtu no iespējamiem eksperimentiem ar tiešās vēlēšanās ievēlētu Valsts prezidentu un viņa potenciālo konkurenci ar Saeimu, kas bija tajā laikā raksturīga 26 Saeimas kārtības rullis: LV likums. Valdības Vēstnesis, , Nr Saeimas kārtības rullis: LV likums. [ red.]. 28 Kusiņš G., Pleps J. Valsts iekārtas un tiesību sistēmas atjaunošana. Grām.: Kučs A., Kusiņš G., Lazdiņš J., Pleps J. Latvijas valsts tiesību avoti. Valsts dibināšana neatkarības atjaunošana. Dokumenti un komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 235. lpp.; Kusiņš G. 2016, 62. lpp. 29 Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmās sēdes gada 6. jūlijā stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. Plašāk sk.: Kusiņš G., Pleps J. 2015, lpp. 30 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 16. septembrī stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. 31 Ibid. 32 Ibid. 33 Sk. arī: Cielava V gada Satversme veca dziesma jaunās skaņās? Literatūra un Māksla, 1992, Nr. 16, 4. lpp. 34 Dimants A. 1994, 2. lpp. Sekcija Tiesību teorijas un vēstures izaicinājumi Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas 439
6 reģiona valstīm, kuras ieviesa tiešās vēlēšanās vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām. 35 Kā tolaik minēja E. Levits, mēs esam faktiski vienīgā parlamentārā demokrātija starp bijušajām piecpadsmit PSRS republikām Saeimas vairākums saglabāja tiesībpolitisko pozīciju par to, ka Satversmē noteiktais parlamentārisms ir īstenojams tiesiskajā realitātē un Satversmes stabilitāte ir svarīga vērtība, kura ir nodrošināma. 2. Valsts prezidenta institūcijas atjaunošana 5. Saeimas vēlēšanās visvairāk Saeimas deputāta mandātu ieguva Latvijas Ceļš, taču tam bija nepieciešams meklēt sadarbības partnerus, lai varētu izveidot Ministru kabinetu un īstenot savu politisko programmu. Lai gan Latvijas Ceļš pretendēja arī uz Valsts prezidenta amatu (kandidāts Gunārs Meierovics), šis amats viņiem nebija izšķiroši svarīgs. Latvijas Ceļa izvēlētajā stratēģijā Valsts prezidents nebija paredzēts kā institūcija, ar kuras palīdzību varētu būtiski ietekmēt politiskos procesus vai īstenot nepieciešamās reformas. Latvijas Ceļš 5. Saeimas vēlēšanās solīja, ka Latvijā nostiprināsies parlamentārā demokrātija, 37 un viņu stratēģija paredzēja reformu īstenošanu, izmantojot Ministru kabineta un Saeimas pilnvaras. 38 Latvijas Ceļam daudz svarīgāk bija iegūt dominējošo lomu Ministru kabinetā un Saeimā. 39 Atbilstoši parlamentārisma loģikai svarīgs bija vienīgi potenciālā Valsts prezidenta atbalsts Ministru kabineta un to atbalstošā Saeimas vairākuma īstenotajai politikai. 40 Valsts prezidenta amats varēja būt tikai būtisks politiskās tirgošanās priekšmets 41 valdības veidošanas sarunās. Ministru kabineta veidošanas laikā Latvijas Ceļam bija svarīgi izvirzīt savus kandidātus gan finanšu, gan ekonomikas ministra amatam. Tā kā Latvijas Zemnieku savienība pretendēja uz finanšu ministra amatu, apmaiņā pret atteikšanos no šā amata Latvijas Ceļš garantēja Latvijas Zemnieku savienības izvirzītajam kandidātam Guntim Ulmanim atbalstu Valsts prezidenta vēlēšanās gada 7. jūlijā 5. Saeima ar 53 balsīm par G. Ulmani ievēlēja Valsts prezidenta amatā, 43 un gada 8. jūlijā G. Ulmanis deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu. 44 Šāda izvēle bija stratēģiski pareiza parlamentārisma nostiprināšanai, jo G. Ulmanis Valsts prezidenta institūciju atjaunoja atbilstoši Satversmei un 35 Par šiem riskiem plašāk sk.: Ikstens J. Vai Satversmes reforma var veicināt atbildīgu politiku. Jurista Vārds, 2002, Nr. 4, lpp., Nr. 5, 12. lpp. 36 Dimants A. 1994, 2. lpp. 37 Solījumi 5. Saeimas vēlētājiem (oficiālie dokumenti, kas iesniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai). Diena, pielikums Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes oficiālie dokumenti, skaidrojumi, informācija, 1993, Nr. 20, 4. lpp. 38 Latvijas Ceļa programma. Latvijas ceļš Latvijas tautai. Laiks, 1993, Nr. 37, 6. lpp. Sk. arī: Mednis I. Partiju laiki Latvijā ( ). Rīga: Drukātava, 2007, 146. lpp. 39 Sk. arī: Peniķis J. Jauna Saeima jauns laikmets Latvijai? Literatūra un Māksla, 1993, Nr. 35, 1., 3. lpp. 40 Ūdris J. Gunta Ulmaņa vertikāle. Rīga: Jumava, 2009, 66. lpp. 41 Gailis M. 1997, 91. lpp. 42 Ibid., lpp. 43 Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmās sēdes gada 7. jūlijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_93/ html [aplūkots ]. 44 Latvijas Republikas 5. Saeimas sēdes gada 8. jūlijā stenogramma. Pieejams: lv/steno/st_93/ html [aplūkots ]. 440 SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA
7 parlamentārisma idejām pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes tradīciju garā. 45 Ministru prezidents M. Gailis uzsvēra, ka Valsts prezidents nav ļāvies sevi iesaistīt šajā pret Satversmi vērstajā diskusijā [..] Valsts prezidents, tāpat kā Latvijas Ceļš, bez ierunām atbalsta mūsu Satversmes noteikto parlamentārās demokrātijas iekārtu. 46 Latvijas valsts iekārtai nekad nav bijuši raksturīgi politiski konflikti starp Saeimas vairākumu un Valsts prezidentu, kuri varētu apdraudēt valsts iekārtas stabilitāti un radīt konkurenci cīņā par politisko ietekmi. 5. Saeimas vārdā šo faktoru kā būtisku sasniegumu minēja Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, uzrunājot Valsts prezidentu G. Ulmani: Ar savu attieksmi pret Saeimu jūs esat balstījis parlamentārismu. Katrā ziņā, pateicoties arī jūsu izpratnei un atbildības sajūtai, Latvijā nav izveidojusies šķirtne starp prezidenta institūtu un parlamentu. 47 Tas ļāva stabilizēt parlamentārismu pirmajos tā pastāvēšanas gados pēc Satversmes darbības atjaunošanas, un Valsts prezidents kļuva par Satversmē noteiktās valsts iekārtas sargātāju, nevis kritiķi vai Satversmes reformu virzītāju. G. Ulmanis gan savā pilnvaru termiņā vairoja ietekmi un paplašināja savas pilnvaras, taču tas notika saskaņā ar Satversmi un neradīja sadursmes ar Saeimas vairākumu jeb kompetenču strīdus. 48 Pats G. Ulmanis šādu Satversmes lasījumu raksturoja kā politisku dialogu starp Valsts prezidentu un Saeimu: 5. Saeimas laikā iezīmējās lietišķa sadarbība starp Saeimu un Valsts prezidenta institūciju. Šī sadarbība noteikti ir uzskatāma par nozīmīgu sastāvdaļu Latvijas demokrātijā. [..] arī turpmāk vadīšos no Prezidentam Satversmē paredzētās demokrātijas garanta lomas un vienmēr mēģināšu rast izpratni ar Saeimu kā demokrātijas sistēmas galveno balstu. 49 Valsts prezidenta G. Ulmaņa un 5. Saeimas sadarbība ļāva nostiprināties parlamentārismam Valsts prezidentam ir galvenokārt reprezentācijas, padomdevēja un kontroles uzdevumi, bet ne aktīva valsts varas orgāna loma, un viņš politiski nekonkurē ar Saeimu vai tās izveidoto Ministru kabinetu. 50 Tādā veidā tika atjaunota Satversmei raksturīgā izpratne, ka Valsts prezidents ir patstāvīga, pati par sevi pastāvoša vara un nav iekļaujama citās varās. Valsts prezidents ir valsts galva, kura galvenais uzdevums, stāvot ārpus šauri politisku lēmumu pieņemšanas, ir konsolidēt visas pārējās valsts varas Ūdris J. 2009, 162. lpp. 46 Gailis M. 1997, 288. lpp. 47 Latvijas Republikas 5. Saeimas noslēguma sēdes gada 6. novembrī stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. 48 Cielava V. Diskusija par Satversmes grozījumu nepieciešamību. Likums un Tiesības, 2. sēj., 2000, Nr. 6 (10), 167. lpp. 49 Latvijas Republikas 5. Saeimas noslēguma sēdes gada 6. novembrī stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. 50 Levits E. 1995, 2. lpp. Lai gan sal.: Strupišs A. Parlamentārisma un prezidentālisma dilemmas. Grām.: Satversmes reforma Latvijā: par un pret. Rīga: Sociāli ekonomisko pētījumu institūts Latvija, 1995, lpp. 51 Jelāgins J. Konstitucionālās reformas ceļi. Grām.: Satversmes reforma Latvijā: par un pret. Rīga: Sociāli ekonomisko pētījumu institūts Latvija, 1995, 30. lpp. Sekcija Tiesību teorijas un vēstures izaicinājumi Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas 441
8 3. Valsts prezidenta pilnvaru apjoms Pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā likumus, kas detalizētāk noteica valsts varas orgānu pilnvaras, bija nepieciešams saskaņot ar Satversmē noteikto valsts iekārtu. 5. Saeima šo uzdevumu veica, gan atjaunojot starpkaru perioda likumus, gan arī izstrādājot jaunus likumus vai grozot vēl Augstākās padomes laikā pieņemtos likumus. 52 Vairāku likumu apspriešanas gaitā kļuva aktuāls Valsts prezidenta pilnvaru regulējums, proti, šim periodam bija raksturīgi priekšlikumi, lai ar likumiem piešķirtu arvien jaunas pilnvaras Valsts prezidentam. Piemēram, Augstākās padomes gada 15. decembra likums Par tiesu varu jau paredzēja, ka Valsts prezidents pieņem tiesnešu zvērestus, kā arī Valsts prezidentam tika piešķirtas tiesības ierosināt Saeimai iecelt amatā Augstākās tiesas priekšsēdētāju, atbrīvot viņu no amata vai pagarināt viņa atrašanos amatā. 53 Līdzīgi tika piedāvāts noteikt, ka Valsts prezidents izvirza iecelšanai amatā ģenerālprokuroru un var rosināt atbrīvot viņu no amata. 54 Tāpat tika sagatavoti likuma grozījumi, kas paredzēja Valsts prezidenta tiesības izvirzīt apstiprināšanai Saeimā Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera amata kandidātus, kā arī rosināt viņu atbrīvošanu no amata gada 11. novembrī 5. Saeima pieņēma likumu, ar kuru tika izveidota Nacionālās drošības padome un noteikts, ka tās sēdes vada Valsts prezidents. 56 Papildu pilnvaru piešķiršana Valsts prezidentam tika motivēta ar nepieciešamību attiecīgajā jomā nodrošināt lielāku neatkarību no Ministru kabineta un parlamentārā vairākuma. Piemēram, attiecībā uz priekšlikumu par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu deputāts Jānis Lagzdiņš uzsvēra: Ja mēs Valsts prezidentam dodam tiesības izvirzīt tik svarīgas institūcijas, kāda ir Latvijas Banka, prezidentu un pēc analoģijas arī tiesības izvirzīt jautājumu par viņa atcelšanu no amata, tad, manuprāt, šajā gadījumā Latvijas Bankas stabilitāte tiktu vairāk garantēta nekā tad, ja šādas tiesības tiktu dotas, piemēram, pieciem deputātiem (kā to daudzos gadījumos paredz Kārtības rullis) vai arī, teiksim, Saeimas komisijām vai Ministru kabinetam. Mūsu komisijas mērķis bija radīt šo stabilitāti Latvijas Bankas darbībā. 57 Tomēr šajos priekšlikumos kopumā iezīmējās parlamentārismam bīstama tendence ar likumu starpniecību piešķirt arvien vairāk pilnvaru Valsts prezidentam, tādējādi samazinot pašas Saeimas un Ministru kabineta pilnvaru apjomu. Saeimas Juridiskais birojs pamatoti atzina, ka šādu priekšlikumu atbalstīšana var radīt nopietnas konstitucionālas problēmas. 58 Tādā veidā faktiski varēja radīt 52 Kusiņš G., Pleps J. 2015, 238. lpp. 53 Par tiesu varu: LV likums. Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, Nr. 1/2. 54 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 19. maijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_94/st1905.html [aplūkots ]. 55 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 23. septembrī stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. 56 Nacionālās drošības padomes likums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, 1993, Nr Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 23. septembrī stenogramma. Pieejams: [aplūkots ]. 58 Par likumprojektā paredzētajām Valsts prezidenta tiesībām izvirzīt ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimas Juridiskā biroja gada 16. marta vēstule tieslietu ministram E. Levitam. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti Juridisku secinājumu kopojums atzinumos un vēstulēs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 38. lpp. 442 SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA
9 priekšnoteikumus Valsts prezidenta un Saeimas vairākuma politiskiem konfliktiem un dot iespēju Valsts prezidenta institūciju attīstīt kā konkurējošu varas centru. Šādu ideju popularitāti ietekmēja salīdzinoši mazā izpratne par parlamentāras republikas prezidenta lomu un daudz labākas zināšanas par valsts iekārtām, kurās prezidentam bija dominējošā loma (piemēram, ASV, Francija, arī Krievija) Saeimai šo priekšlikumu apspriešanas gaitā bija politiski jāizšķiras par to, kādā veidā attīstāma Latvijas valsts iekārta. 5. Saeimas vairākums tiesībpolitiski izšķīrās nepiešķirt papildu funkcijas Valsts prezidentam ar likumiem. 60 Diemžēl šī konceptuālā izšķiršanās tika nevis izdarīta atklātā diskusijā, bet paslēpta aiz šķietami juridiskas Satversmes iztulkošanas. Par šiem jautājumiem Saeimas Juridiskais birojs sniedza vairākus atzinumus. 61 Tajos Satversmes iztulkošanas ceļā tika nonākts līdz secinājumam, ka Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums Sa tversmē tiek uzskatīts par izsmeļošu. 62 Par šādu Satversmes iztulkojumu jau tajā laikā pastāvēja šaubas. Kā Saeimas debatēs minēja deputāts Andris Līgotnis, mēs [komisijā] ilgi diskutējām, uzskatot to, ka šīs funkcijas Satversmē nav izsmeļošas pilnīgi un nekur tāds aizliegums nav. 63 Tomēr kopumā dominēja vēlme izvairīties no šīs juridiski divdomīgās situācijas. 64 Pārskatot Saeimas Juridiskā biroja sniegto secinājumu pamatojumu, ir pamats saprātīgām šaubām par pienācīgi veiktu Satversmes iztulkošanu. Saeimas Juridiskais birojs minēja, ka nevienā [starpkaru perioda] likumā Valsts prezidentam nav dotas nekādas papildu pilnvaras, kas neizrietētu no viņa pilnvaru uzskaitījuma Satversmē. 65 Tomēr starpkaru periodā bija pieņemti atsevišķi likumi, kas noteica Valsts prezidenta pilnvaras papildus Satversmes ietvaram. Piemēram, Latvijas Satversmes sapulce gada 9. jūnijā pieņēma Likumu par Saeimas vēlēšanām, kura 4. pantā bija paredzēts, ka viens no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem ir Valsts prezidenta pilnvarota persona. 66 Tāpat Saeimas Juridiskais birojs secinājumu, ka Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums Satversmē tiek uzskatīts par 59 Plašāk sk.: Cielava V. Valsts prezidents tas skan lepni. Diena, 1993, Nr. 124, 2. lpp. 60 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 19. maijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_94/st1905.html [aplūkots ]. 61 Par sagatavotajiem grozījumiem likumā Par Latvijas Banku. Saeimas Juridiskā biroja gada 6. oktobra atzinums. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti Juridisku secinājumu kopojums atzinumos un vēstulēs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, lpp.; Par likumprojektā paredzētajām Valsts prezidenta tiesībām izvirzīt ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimas Juridiskā biroja gada 16. marta vēstule tieslietu ministram E. Levitam. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti Juridisku secinājumu kopojums atzinumos un vēstulēs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, lpp. 62 Par sagatavotajiem grozījumiem likumā Par Latvijas Banku. Saeimas Juridiskā biroja gada 6. oktobra atzinums. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti Juridisku secinājumu kopojums atzinumos un vēstulēs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 32. lpp. 63 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 19. maijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_94/st1905.html [aplūkots ]. 64 Ibid. 65 Par sagatavotajiem grozījumiem likumā Par Latvijas Banku. Saeimas Juridiskā biroja gada 6. oktobra atzinums. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti Juridisku secinājumu kopojums atzinumos un vēstulēs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 32. lpp. 66 Likums par Saeimas vēlēšanām: LV likums. Valdības Vēstnesis, 1922, Nr Sekcija Tiesību teorijas un vēstures izaicinājumi Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas 443
10 izsmeļošu, pamatoja ar atsauci uz Kārļa Dišlera darbu. 67 Tomēr attiecīgajā avotā K. Dišlers nekādā veidā neizsakās par to, ka Valsts prezidenta pilnvaras būtu izsmeļošas, bet gan tikai sistematizē vienkopus iepriekš aplūkotās Valsts prezidenta pilnvaras. 68 Līdzīgā tehnikā K. Dišlers šajā darbā to darījis arī ar Saeimas pilnvaru uzskaitījumu. 69 Tomēr no šā neviens neuzskatītu par iespējamu taisīt secinājumu, ka Saeimas pilnvaras šādā uzskaitījumā ir minētas izsmeļoši. Līdzīgs secinājums korekti būtu izdarāms arī par K. Dišlera sniegto Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījumu. Citā darbā K. Dišlers īpaši iedalījis Valsts prezidenta pilnvaras tādās, kuras ir Satversmē minētas, un tādās, kuras ir Satversmē neminētas. 70 Var pieļaut, ka Saeimas Juridiskā biroja pārliecību par Valsts prezidenta pilnvaru izsmeļošo raksturu stiprināja arī konkrētas normas trūkums Satversmes tekstā, kurā būtu uzsvērts, ka Valsts prezidentam var būt arī citas ar likumiem noteiktas pilnvaras. 5. Saeimas vairākums akceptēja šādu Satversmes iztulkojumu un konsekventi to īstenoja praksē Saeimas noslēguma sēdē Saeimas priekšsēdētājs A. Gorbunovs īpaši atgādināja, ka Valsts prezidenta loma Satversmē noteikta izsmeļoši. 72 Šāda Satversmes izpratne sekmēja parlamentārisma nostiprināšanos un novērsa potenciālu konfliktu riskus starp Saeimas vairākumu un Valsts prezidentu, nepieļaujot Valsts prezidenta kļūšanu par alternatīvu vai konkurējošu varas centru Saeimas vairākumam. Tas bija būtisks sasniegums Satversmē noteiktās valsts iekārtas stabilitātes nodrošināšanā. Šāds Satversmes iztulkojums bija tiesībpolitiski nepieciešams konkrētajos faktiskajos apstākļos, ar kuriem saskārās 5. Saeima pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā. Tomēr tā dogmatiska un mehāniska uzturēšana spēkā vairāk nekā divdesmit gadu pēc tā formulēšanas atsevišķos gadījumos ir liegusi likumdevējam iespēju izvēlēties jēdzīgus risinājumus. 73 Tādēļ pozitīvi vērtējama arvien konsekventāka gatavība pārskatīt šo Satversmes iztulkojumu, kas mūsdienu kontekstā ir novecojis un drīzāk kavē valsts iekārtas funkcionēšanas uzlabošanu Par likumprojektā paredzētajām Valsts prezidenta tiesībām izvirzīt ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimas Juridiskā biroja gada 16. marta vēstule tieslietu ministram E. Levitam. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti Juridisku secinājumu kopojums atzinumos un vēstulēs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 37. lpp. Atsauce uz: Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. Rīga: Tieslietu Ministrijas Vēstneša izdevums, 1925, lpp. 68 Dišlers K. 1925, lpp. 69 Ibid., lpp. 70 Dišlers K. Latvijas Valsts prezidenta kompetence. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1922, Nr. 3, lpp. 71 Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēdes gada 19. maijā stenogramma. Pieejams: saeima.lv/steno/st_94/st1905.html [aplūkots ]. 72 Latvijas Republikas 5. Saeimas noslēguma sēdes gada 6. novembrī stenogramma. Pie ejams: [aplūkots ]. 73 Plašāk sk.: Pleps J. Kur meklējamas Valsts prezidenta kompetences robežas. Jurista Vārds, 2005, Nr. 48, lpp. 74 Sk., piemēram: Patstāvīgo iestāžu darbības pilnveidošanas iespējas: Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei priekšlikumi. Grām.: Priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai. Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, lpp.; 12. Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums, lpp. Pieejams: deputatu-grupas/darba-grupa-valsts-prezidenta-pilnvaru-iespejamai-paplasinasanai-un-ievelesanaskartibas-izvertesana [aplūkots ]. 444 SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA
11 Kopsavilkums 1. Satversmes darbības atjaunošana pilnā apjomā un parlamentārisma saglabāšana bija pareizs tiesībpolitisks lēmums. 5. Saeimas pilnvaru termiņā tika nostiprināts parlamentārisms, un 5. Saeimas vairākums novērsa potenciālos apdraudējumus Satversmē noteiktās valsts iekārtas atjaunošanai tiesiskajā realitātē. 2. Valsts prezidenta institūcijas darbība tika atjaunota saskaņā ar Satversmi un parlamentārisma idejām. Valsts prezidenta G. Ulmaņa un 5. Saeimas vairākuma politiskais dialogs bija vērsts uz Satversmes un parlamentārisma nostiprināšanu. Valsts prezidenta institūcija nekļuva par konkurējošu varas centru Saeimai, un Latvijas valsts iekārtai nav raksturīgi politiski konflikti starp Valsts prezidentu un Saeimas vairākumu. 3. Parlamentārisma nostiprināšanu sekmēja atbilstoša Satversmes normu iztulkošana, kas novērsa mēģinājumus apiet Satversmes regulējumu un stiprināja Satversmes autoritāti. Šim periodam gan raksturīga būtisku lēmumu paslēpšana aiz tehniskiem juridiskiem atzinumiem, izvairoties no tiesībpolitiskas vērtību diskusijas. Sekcija Tiesību teorijas un vēstures izaicinājumi Latvijas tiesiskajā sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas 445
KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākValsts Prezidenta funkcijas
Latvijas Republikas Valsts Prezidenta funkcijas 12. Saeimas Juridiskās komisijas Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai 2015.gada 12.maijs (Saeima, Sarkanā zāle) POLITISKAS
SīkākCOM(2006)510/F1 - LV
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija
Sīkākinfografika-valsts prezidenta ievēlesanas
VALSTS PREZIDENTA IEVĒLĒŠANA Latvijas Valsts prezidents Latvijas augstākā amatpersona 51 BALSS 4 GADi Ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss Ievēlē Saeima uz četriem gadiem 8 GADI Ievēlēšanu
SīkākAvots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpr
Avots:Jurista Vārds Autors: Dr.phil. Rēcs Aksels, Biznesa augstskolas Turība docents Datums: 23.03.2010 Lappuse:23-25 Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija Jauna konstitūcija arī vēlētājiem liegtu iespēju
SīkākSaturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.
Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību
SīkākJuridiskā zinātne, Nr. 3, lpp. Latvijas konstitucionālo un administratīvo tiesību attīstība pēc neatkarības atjaunošanas Development of
Juridiskā zinātne, Nr. 3, 2012 41. 104. lpp. Latvijas konstitucionālo un administratīvo tiesību attīstība pēc neatkarības atjaunošanas Development of the Latvian Constitutional and Administrative Law after
SīkākEIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1
EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, 2015. gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1434 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: EIROPAS
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
SīkākPR_INI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 10.8.2012 2011/2246(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par ES hartu standartu noteikšana attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropas
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (ESRK/2011/1)
C 58/4 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 24.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas
SīkākCL2011Y0224LV _cp 1..1
02011Y0224(01) LV 01.04.2017 002.001 1 Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās
SīkākBoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx
04/10/2018 JC 2018 35 Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku nozarē Pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru (EVTI) un banku (EBI) nozarē Mērķis 1. Lai nodrošinātu patērētāju
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākIestādes ieskats un rīcības brīvības konteksts
Satversmes 3.nodaļa «Valsts prezidents» 12. SAEIMAS JURIDISKĀS KOMISIJAS DARBA GRUPA VALSTS PREZIDENTA PILNVARU UN IEVĒLĒŠANAS KĀRTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI 2015.GADA 6.OKTOBRIS (SAEIMA, SARKANĀ ZĀLE) 1 SATVERSMES
SīkākPowerPoint prezentācija
lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies
SīkākSlide 1
Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:
SīkākLV C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS P
C 326/266 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 26.10.2012. 7. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas
SīkākLatvijas Pilsoniska alianse
Interešu aizstāvība lēmumu pieņemšanas procesā Rasma Pīpiķe, direktore Latvijas Pilsoniskā alianse Inta Šimanska, politikas koordinatore Latvijas Pilsoniskā alianse Apmācību saturs Sabiedrību veido dažādas
SīkākNORAKSTS
Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākBALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi:
BALVU SPORTA SKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2014.gada 15.maija lēmumu (protokols Nr.7, 3. ) Grozījumi: 13.04.2017., prot.nr.5, 2. 2014.gada 15.maijā Izdots saskaņā
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
SīkākMicrosoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta
SīkākLATVIJAS UNIVERSITĀTE
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Latvijas Universitātes aģentūras Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža nolikums APSTIPRINĀTS ar LU Senāta 27.02.2012. lēmumu Nr. 198 Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz
SīkākBĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījum
BĒRZPILS VIDUSSKOLAS NOLIKUMS Balvos KONSOLIDĒTS APSTIPRINĀTS ar Balvu novada Domes 2016.gada 10.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 1. ) Grozījumi: 12.07.2018., prot.nr.9, 8. Grozījumi: 25.10.2018.,
Sīkākuntitled
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.6.2014. COM(2014) 394 final 2014/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no
SīkākSIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
SīkākMicrosoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.
Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.
SīkākPR_COD_1amOther
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 2011/0901B(COD) 5.3.2013 ***I ZIŅOJUMA PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,
SīkākPR_Dec_Agencies
Eiropas Parlaments 2014-2019 Budžeta kontroles komiteja 2017/2173(DEC) 5.2.2018 ZIŅOJUMA PROJEKTS par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2173(DEC))
SīkākAIC-9gadi-plakāti
Saeimas Apmeklētāju un informācijas centram 9 GADI Viena no Saeimas darba prioritātēm ir dialogs ar sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšana likumu pieņemšanas procesā Lai veicinātu sabiedrības izpratni
SīkākALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6
ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv
SīkākPAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojum
PAZIŅOJUMS PAR LĒMUMU IEPIRKUMU PROCEDŪRĀ KALNOZOLA IELAS PĀRBŪVE, STOPIŅU NOVADĀ 1. Iepirkuma identifikācijas Nr. SND 2018/5 2. Datums, kad paziņojums par iepirkumu ievietots Stopiņu novada domes mājas
SīkākA.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS
DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākLIKUMI.LV
This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA
SīkākLapa 1 no 10 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2007 15.02.1922. likums "Latvijas Republikas Satversme" ("LV", 43, 01.07.1993.) [spēkā ar 07.11.1922.] ar grozījumiem: 21.03.1933. likums [spēkā ar 21.03.1933.];
Sīkākuntitled
ISSN 1830-5008 LV PADOMES ĢENERĀLSEKRETARIĀTS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments ATSAUCES TEKSTI 2009. GADA DECEMBRIS Eiropadomes reglaments Padomes reglaments 2009. GADA DECEMBRIS Paziņojums Par
SīkākAizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63
Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā
SīkākCOM(2018)324/F1 - LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.5.2018. COM(2018) 324 final 2018/0136 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu
Sīkāk4
IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta
SīkākNacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" (reģ ) Atklāts konkurss Personiskās medicīniskās aprūpes palīglīdzekļu piegāde identifikācija
Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" (reģ. 40003273900) Atklāts konkurss Personiskās medicīniskās aprūpes palīglīdzekļu piegāde identifikācijas Nr. VSIA NRC Vaivari 2018/12 TPC ZIŅOJUMS Pasūtītāja
Sīkāklnb zinojums
LNB/2016/18 Iepirkuma procedūras IT apmācību kursu iegāde Iepirkuma identifikācijas Nr. LNB/2016/18 ZIŅOJUMS Rīga 2016. gada 15. jūnijā 1. Vispārēja informācija par iepirkuma procedūru 1.1. Pasūtītājs
SīkākVispārējās izglītības iestādes paraugnolikums
MADONAS NOVADA PAŠVALDĪBA LAZDONAS PAMATSKOLA Reģ.Nr. 4412900119, Jurģkalni, Lazdonas pagasts, Madonas novads, LV 4824 tel: 64807460, fakss 64826555, e-pasts: lazdonasskola@gmail.com APSTIPRINĀTS ar 18.10.2016.
SīkākStudiju kursu apraksta struktūra
Saskaņots: Akadēmiskā darba prorektors asoc.prof. V. Bernhofs Studiju virzienu Mākslas un Izglītība, pedagoģija un sports profesionālā bakalaura studiju programmu STUDIJU KURSU MODUĻA APRAKSTS Studiju
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠ
LATVIJAS REPUBLIKAS 10. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2010. gada 2. oktobris republikas pilsēta / novads. vēlēšanu iecirkņa komisijas atrašanās vieta adrese VĒLĒŠANU GAITAS PROTOKOLS Vēlēšanu iecirkņa komisijas sastāvs:
SīkākApstiprināts
SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.6/2017
SīkākP R O J E K T S v
APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta
SīkākNoraksts
NORAKSTS Lieta Nr.A420800910 SKA-568/2013 SPRIEDUMS Rīgā 2013.gada 2.jūlijā sastāvā: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā senatore L.Slica senatore J.Briede
Sīkāk2019.gada 17.aprīlī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludinātā konkursa uz valsts SIA Latvijas Televīzija vakantajiem valdes loc
2019.gada 17.aprīlī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludinātā konkursa uz valsts SIA Latvijas Televīzija vakantajiem valdes locekļu amatiem organizēšanā piemērojamo tiesību normu
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākMicrosoft Word - Vēlēšanu nolikums projekts.docx
Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS LU Studentu padomes 2006.gada
SīkākKULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss
KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas
SīkākPowerPoint Presentation
Ekspeditora un pārvadātāja atbildības problēmjautājumi 02.06.2016 Līga Fjodorova, COBALT zvērināta advokāte Biežākie strīdus iemesli 1. Vai atbild kā ekspeditors vai kā pārvadātājs 2. Vai pārvadātājs rīkojies
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr , , , e-pasts LĒ
LATVIJAS REPUBLIKA DOBELES NOVADA DOME Brīvības iela 17, Dobele, Dobeles novads, LV-3701 Tālr. 63707269, 63700137, 63720940, e-pasts dome@dobele.lv LĒMUMS Dobelē 2017. gada 24. augustā Nr.223/10 Par grozījumu
SīkākNolēmuma paraugs ar ģērboni - spriedums
Lieta Nr. A420470912 (A01726-13/26) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013. gada 2. augustā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns
SīkākAPSTIPRINĀTI ar AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA
APSTIPRINĀTI ar 25.05.2018. AS Valmieras stikla šķiedra akcionāru sapulces lēmumu (protokola Nr. 1(2018)) Akciju sabiedrības VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA S T A T Ū T I JAUNĀ REDAKCIJA Valmiera 2018 1. Firma
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss
LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada
SīkākMicrosoft Word - ok-VISPAREJIE_TIESIBU_PRINCIPI_makets_ docx
VISPĀRĒJIE TIESĪBU PRINCIPI: TIESISKĀ DROŠĪBA UN TIESISKĀ PAĻĀVĪBA. Valsts pārvalde. Bizness. Jurisprudence. Rakstu krājums. Autoru kolektīvs Ringolda Baloža vadībā Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 415
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākMicrosoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc
Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas
SīkākZiņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm
15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)
SīkākKonsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707
SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr. 90009067337, Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: 64774844, fakss: 64707583, e-pasts: dome@smiltene.lv 2011.gada 31.martā Smiltenē Apstiprināts Smiltenes
SīkākRīgā
APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākApstiprināts
APSTIPRINĀTS Gulbenes novada pašvaldības domes 2018. gada 28. jūnija sēdē, Protokols Nr.12, 7 Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes NOLIKUMS Gulbenē Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākNoraksts
NORAKSTS Lieta Nr.A420539111 (A42-00400-13/2) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 11.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese
SīkākLiguma paraugs 2
1.pants Līguma priekšmets 1.1. Saskaņā ar šī līguma noteikumiem pasūtītājs uzdod, un uzņēmējs uzņemas saistības veikt pasūtītājam objektā darbus, kas noteikti šajā līgumā, t.i. - pamatojoties uz tehnisko
SīkākKlientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied
Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus
SīkākApstiprināts
Mālpils novada dome Mālpils novada pirmsskolas izglītības iestāde Māllēpīte Reģ. Nr. 4301901951 Jaunā ielā 3, Mālpilī, Mālpils novadā, LV 2152 Tālrunis/fakss 67925069, 67925252, e-pasts piimalp@tvnet.lv
SīkākLatvijas Republika LIELVĀRDES NOVADA DOME Reģ.Nr , Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV-5070, tel , fakss , e-
Latvijas Republika LIELVĀRDES NOVADA DOME Reģ.Nr.90000024489, Raiņa iela 11A, Lielvārde, Lielvārdes novads, LV-5070, tel. 65053370, fakss 65053775, e-pasts: dome@lielvarde.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI Lielvārdē
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākSATURS
VSIA Latvijas Vēstnesis (turpmāk Sabiedrība) valdes darbības pārskats par 2017.gada 2. ceturksni. Kārtējā dalībnieku spulcē (2017.g.19.aprīlis, protokols Nr.3) valsts kapitāla daļu turētājs Tieslietu ministrija
SīkākPowerPoint Presentation
Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais
SīkākTransatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis
Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis 2016. gada 27. aprīlis 2016. gada 27. aprīlis Pamatinformācija / sarunu konteksts Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
SīkākEBA Guidelines on AMA changes and extensions
EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-30
LATVIJAS REPUBLIKA OZOLNIEKU NOVADA OZOLNIEKU VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 90001623310, Jelgavas iela 35, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, LV-3018 Tālr./fakss 63050688, tālr. 63050188, e-pasts: ozolniekuvsk@apollo.lv,
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākMicrosoft Word _investment_LV_final.docx
Rīgā, 2018. gada 7. jūnijā. Pozīcijas ziņojums Nr. 5 FICIL nostāja attiecībā uz investīciju drošību un aizsardzību 1. Kopsavilkums Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk FICIL) ir cieši sekojusi Latvijas
SīkākAM_Ple_NonLegReport
21.10.2015 A8-0307/14 Nr. 14 2. punkts 2. norāda, ka galvenās politikas iniciatīvas, kas ietvēra politikas ieteikumus, balstījās uz ekonomikas prognozēm, kurās nebija paredzēts lēnais izaugsmes temps un
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob
21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada
SīkākMicrosoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats
Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes
SīkākAvision
Bauskas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Zīlīte NOLIKUMS 2017.gada 31.augustā Bauskā Nr.43 (prot.nr. 5, 5.punkts) Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības
SīkākBiedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība
Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013. gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013.gadu ir izstrādāts ar Eiropas Ekonomikas
SīkākEiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota
C 355/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.12.2010. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Kokneses novada domes 2009. gada 30. septembra lēmumu Nr. 7 (protokols Nr. 6) Grozījumi apstiprināti ar Kokneses novada domes 2010. gada 28. aprīļa lēmumu Nr. 14 (protokols Nr. 4) Grozījumi
SīkākMicrosoft Word - NVO jurista 1.padoms
NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas
Sīkāk