AAS BALTA gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "AAS BALTA gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar"

Transkripts

1 AAS BALTA gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar gu revidentu ziņojums.

2 Saturs LAPA Inform cija par Sabiedr bu, Padomes un Valdes locekļi, neatkar gi revidenti 3 Padomes un Valdes zi ojums 4 6 Pazi ojums par Padomes un Valdes atbild bu 7 Finanšu p rskati: Visaptverošo ien kumu p rskats 8 P rskats par finanšu st vokli 9 10 Kapit la un rezervju izmai u p rskats 11 Naudas plūsmas p rskats 12 Finanšu p rskatu pielikums Neatkar gu revidentu zi ojums 53

3 Informācija par Sabiedrību, Padomes un Valdes locekļi, neatkarīgie revidenti Inform cija par Sabiedr bu Sabiedr bas nosaukums Sabiedr bas juridisk adrese Re istr cijas numurs un datums Padome Vārds, uzvārds Apdrošin šanas akciju sabiedr ba BALTA Raunas iela 10, R ga, LV-1039, Latvija , re istr ta 1992.gada 28.janv r, p rre istr cija Latvijas Republikas Uz mumu re istr 2002.gada 6.jūnij Amats Roger Hilton Hodgkiss Padomes loceklis (no l dz ); Padomes priekšs d t js (no ; atk rtoti iecelts no ) Lidia Maria Orzechowska Padomes locekle (no l dz ); Padomes priekšs d t ja vietniece (no ; atk rtoti iecelta no ) Katarzyna Anna Galus Padomes locekle (no ) Anna Teresa Mank Padomes locekle (no ) Pawel Karol Zacharkiewicz Padomes loceklis (no ; atk rtoti iecelts no ) Maciej Bogdan Rapkiewicz Padomes priekšs d t js (l dz ); Padomes loceklis (no ; atk rtoti iecelts no ; atk pies no amata ) Piotr Józef Kruszy ski Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no l dz ) Tomasz Edward Czuba Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no l dz ) Wacław Wojciech Szary Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no l dz ) Krzysztof Mariusz Markowski Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no l dz ) Agnieszka Ewa Karbowiak Padomes priekšs d t ja (no l dz ); Padomes locekle (no l dz ) Jacek Adrian Matusiak Padomes loceklis (no l dz ) Valde Vārds, uzvārds Amats Iain Kennedy Valdes priekšs d t js (no ) Bogdan Benczak Valdes priekšs d t js (l dz ) Rafal Piotr Rybkowski Valdes loceklis Ingus Savickis Valdes loceklis (atk rtoti iecelts no ) Uldis Dzintars Valdes loceklis M rti š Rozent ls Valdes loceklis Malgorzata Krystyna Piotrowska Valdes loceklis Marcin Tomasz Majerowski Valdes loceklis Neatkar go revidentu un atbild g zv rin t revidenta v rds un adrese: KPMG Baltics SIA Atbild g zv rin t revidente: Licence Nr. 55 Inga Lipš ne Vesetas iela 7, R ga, Zv rin ta revidente LV-1013, Latvija Sertifik ta Nr

4 AAS Balta gada p rskats par gadu Padomes un Valdes ziņojums Svar g kie notikumi Saska ar Latvijas Apdrošin t ju asoci cijas un Finanšu un kapit la tirgus komisijas sniegtajiem tirgus datiem, k ar apdrošin šanas sabiedr bas publiskotajiem ceturkš a zi ojumiem par gadu, AAS BALTA (turpm k tekst Sabiedr ba ) ir saglab jusi vadošo poz ciju k liel k nedz v bas apdrošin šanas sabiedr ba Latvijas tirgū attiec b uz Latvij parakst taj m bruto pr mij m. Iev rojam biznesa izaugsme un saimniecisk s darb bas efektivit tes uzlabojumi gad ir pal dz juši Sabiedr bai nodrošin t bruto parakst t s pr mijas EUR 88,9 miljonu apm r un gūt kop jos visaptverošos ien kumus EUR 6,4 miljonu apm r. Past v g rentabilit te ir ar pal dz jusi saglab t Sabiedr bas finanšu stabilit ti Solvency II r d t js gada beig s iev rojami p rsniedz Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisijas noteikto minim lo pras bu. Saska ar Latvija Apdrošin t ju asoci cijas datiem gad BALTA izaugsme atbilst Latvijas nedz v bas apdrošin šanas tirgus izaugsmei, palielinot bruto parakst to pr miju apjomu par 13 miljoniem eiro jeb 18% sal dzinot ar gadu, k rezult t tirgus daļa ir 28%. Izaugsme bija v rojama attiec b uz visiem noz m g kajiem Sabiedr bas apdrošin šanas portfeļiem vairumam no tiem izaugsme bija virs tirgus l me a gad BALTA nosl dza vair kus jaunus sadarb bas l gumus, t d j di paplašinot apdrošin šanas sadarb bas partneru t klu. Plašais apdrošin šanas produktu pied v jums un koncentr šan s uz klienta vajadz bu izzin šanu un apmierin šanu ir ļ vis AAS BALTA saglab t tirgus l deres poz ciju ne tikai v rt jot p c apjoma, bet ar p c atpaz stam bas. Saska ar LETA un SKDS gada neatkar go p t jumu par apdrošin šanas sabiedr b m Latvij BALTA jau 15. gadu ir atz ta par god g ko apdrošin t ju valst gad rekl mas a entūras DDB un žurn la Kapit ls veiktaj neatkar gaj p t jum AAS BALTA tika atz ta par M l t ko apdrošin šanas z molu Latvij, savuk rt Labkl j bas ministrija Sabiedr bai piešķ ra statusu imenei draudz gs komersants, turkl t gada Ilgtsp jas indeks (InCSR) Sabiedr ba kvalific j s Zelta kategorij vien g apdrošin šanas sabiedr ba Latvij, kura sa musi tik augstu nov rt jumu. Saska ar Aon Best Employers aptaujas rezult tiem gad BALTA trešo reizi tika atz ta par vienu no lab kajiem darba dev jiem Baltij. AAS BALTA z mola augstais sniegums un reput cija atspoguļojas ar Sabiedr bas ikgad j z mola p t jum 34% r d t js ir piešķirts kategorij Apdrošin šanas sabiedr ba, kas pirm n k pr t, savuk rt kop j Sabiedr bas atpaz stam ba ir augusi l dz 92%. Klienti AAS BALTA nov rt, pateicoties pozit vai sadarb bas pieredzei, izdev giem dar jumiem un cenu pied v jumiem. Tie, kas Sabiedr bu zina, ir nov rt juši t s reput ciju ar 8,1 no 10 punktiem. AAS BALTA tiek past v gi nov rt ta k tirgū vadoš apdrošin šanas sabiedr ba attiec b uz atpaz stam bu, vislab ko izv li un apsv rumu, k ar uz apdrošin šanas sabiedr bu izmantojam bu. Sabiedr bas finanšu r d t ji un koncentr šan s uz klientu vajadz b m apvienojum ar lielisku atpaz stam bu r j un klientu l men Latvij nodrošina BALTA vadošo vietu Latvijas apdrošin šanas tirgū un stabilu platformu turpm kai izaugsmei un att st bai. Apdrošin šanas tirgus gad Vair kus gadus apdrošin šanas nozares att st ba bija sal dzinoši mier ga, taču gads bija visdinamisk kais p d j s desmitgades laik, k rezult t tika pieredz ta iev rojama tirgus att st ba. Nedz v bas apdrošin šanas tirgus izaugsme ir pieaugusi l dz 18%, kas ir tr s reizes tr ka nek iepriekš jos gados. Izaugsmi ir veicin jis galvenok rt cenu pieaugums transportl dzekļu apdrošin šanas segment, augst ka ekonomisk izaugsme (jo paši būvniec bas nozar ) un pieaugošais klientu skaits. Ar cit s Baltijas valst s tiek nov roti augsti apdrošin šanas tirgus izaugsmes r d t ji. Taču Baltijas valstu apdrošin šanas sektora daļa no kop j ekonomikas apjoma joproj m ir zem Eiropas valstu vid j l me a. Vienlaikus ar saimniecisk s darb bas izaugsmi tiek nov rots ar atl dz bu pras bu infl cijas pieaugums liel kaj s uz m jdarb bas jom s, un ir paredzams, ka š tendence turpin sies ar n kamaj p rskata period. Lai ar bijis v rojams cenu pieaugums, OCTA portfelis joproj m nav peļ u nesošs strauju atl dz bu pras bu izmaksu pieauguma d ļ un nopeln to pr miju atlikt s atz šanas d ļ saska ar polišu seguma periodiem. Transportl dzekļu apdrošin šanas tirgū ir v rojams zaud jumu pieaugums ar transportl dzekļu z dz bu d ļ, it paši attiec b uz jaunu transportl dzekļu z dz bu pieaugumu. Daudzi apdrošin t ji ir ieviesuši oblig to pras bu ieviest z dz bu nov ršanas sist mas augsta riska segmentos. Saska ar Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisijas datiem Latvijas iekšzemes nedz v bas apdrošin šanas tirgus nav guvis peļ u no apdrošin šanas darb b m kopš gada (peļ a joproj m zin m m r tiek gūta no ieguld jumu darb b m). Saska ar aktu l kajiem datiem apdrošin t ju ienes gums ir uzlabojies gad, un gada 3 ceturkš os kombin tais r d t js bija apm ram 95%, kam r iepriekš jos gados tas bija virs 100%. Risku vad ba Risku vad bas sist ma atbalsta BALTA iekš j s kontroles un p rvaldes sist mas. Sabiedr bas biznesa strat ija nodrošina integr tu, konsekventu un efekt vu risku vad bas sist mu, kas atbilst Sabiedr bas izm ram, darb bas apjomam un sarež t bai. Risku vad bas procesu veido risku identifik cija, apr ķin šana un nov rt jums, uzraudz ba un kontrole, zi ošana un vad ba. Risku identific šana s kas ar ideju par jauna apdrošin šanas produktu izstr di, finanšu instrumentu ieg di, vai pamatdarb bas procesa izmai u ieviešanu, k ar jebkura cita notikuma br d, kas var potenci li rad t risku. Identific jot riskus, tie tiek apr ķin ti un izv rt ti, balstoties uz kapit la pras bu vai citiem kvantitat viem vai 4

5 AAS Balta gada p rskats par gadu Padomes un Valdes ziņojums kvalitat viem izv rt šanas krit rijiem gan individu l, gan apkopot l men. Katrs identific tais risks tiek uzraudz ts un kontrol ts. Metode atbilst riska raksturam, apjomam un sarež t bai. Risku vad bas darb bas veic operat v s p rvaldes (pirm aizsardz bas l nija), galven s funkcijas (risku vad bas funkcija, aktu r funkcija, atbilst bas nodrošin šanas funkcija un finanšu kontroles funkcija), komitejas (it paši Risku komiteja, kas izv rt jaun k s tendences risku att st b un risku apet tes izmai as, risku profilu, risku tolerances ierobežojumus un citus būtisko risku r d t jus un izv rt visu šo izmai u ietekmi, un dokument jaunos riskus vis s Sabiedr bas darb bas jom s) un Valde, kura nodrošina, ka Sabiedr bu nav pakļauta riskam, kas p rsniedz Sabiedr bas noteikto l meni. BALTA past v gi uzrauga kapit la pietiekam bu un maks tsp jas normu gada beig s BALTA pašu l dzekļi p rsniedz nepieciešamo maks tsp jas normu, kas noteikta Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisijas noteikumos. Pašu riska un maks tsp jas nov rt juma procesa ietvaros BALTA veic stresa testus, kuros tiek nov rt ta vair ku nelabv l gu apdrošin šanas un finanšu risku ietekme uz Sabiedr bas maks tsp ju. Veicot daž du nelabv l gu scen riju model šanu, tika pier d ta BALTA kapit la pietiekam ba un maks tsp ja, kas liecina par Sabiedr bas sp ju izpild t saist bas pret klientiem un saglab t finansi lo stabilit ti ar neparedz tu nelabv l gu scen riju gad jum. Klientu serviss un atl dz bu izmaksa gad BALTA turpin ja ikm neša klientu atsauksmju apkopošanas un anal zes procesa pilnveidošanu, k ar tika ieviesti vair ki sist mas uzlabojumi, kas ļauj Sabiedr bai stenot jaunas uz klientu orient tas iniciat vas un uzlabot klientu apkalpošanu. Ikviena klientu atsauksme tika atsevišķi analiz ta, un tirdzniec bas p rst vji tika inform ti par konkr tiem no klientiem sa emtiem ieteikumiem attiec b uz apdrošin šanu un apkalpošanu, ar m rķi uzlabot BALTA sadarb bu ar klientiem ar individu l l men. Veicot atl dz bas maks jumus, tiek stenotas NPS (Net Promoter Score) aptaujas ar telefona starpniec bu, k ar automatiz tas NPS aptaujas ar e-pastu starpniec bu, lai noskaidrotu klientu atsauksmes un nov rt tu kop jo atl dz bu noregul šanas procesu. Klienti jo paši nov rt vienk ršu un tru polišu ieg des procesu un saprotamus apdrošin šanas produktus, t p c gad BALTA s ka ieviest vienk ršotu pašuma apdrošin šanas produktu dz vokļiem (ar p ris klikšķiem un atbildot uz p ris jaut jumiem vienk rši ieg d jams internet ; ir pieejami automatiz ti ikm neša maks jumi). Ir uzlabots interneta risin jums un noform jums ceļojumu un KASKO apdrošin šanas ieg dei. BALTA turpina saglab t augstas kvalit tes un rtu atl dz bu noregul šanas procesu tiešsaistes atl dz bu noregul šanas risin jumu izstr de ir pal dz jusi vienk rš k, rt k un efekt v k veid sniegt klientiem pazi ojumus par atl dz bu piepras jumiem. Šie risin jumi ir ļ vuši tr k pie emt l mumus par apdrošin šanas atl dz bu piepras jumiem. BALTA klienti nov rt atl dz bu noregul šanas trumu un rtumu gad tika ieviestas š das aktivit tes: papildin ta inform cija klientiem atl dz bu pieteikumu v stul s; uzlabota SMS pazi ojumu sist ma par atl dz bu noregul šanas procesu (atbild g persona; l muma pie emšanas nosac jumu utt.); veikti vair ki uzlabojumi KASKO atl dz bu piepras jumu ievad šanai interneta sist m (klients tagad var viegl k un tr k pieteikt atl dz bu); uzlabots atl dz bas piepras juma pieteikuma formas noform jums un interneta risin jums (klienti tagad var pieteikt vesel bas apdrošin šanas atl dz bu ar no mobilaj m ier c m; datu ievades process ir viegl ks un rt ks); ieviests jauns interneta risin jums pirkumu apdrošin šanas atl dz bu re istr šanai. Tuv kaj n kotn tiks ieviesti l dz gi risin jumi ar ceļojumu un citiem apdrošin šanas produktiem. Viena no iev rojam k m gad ieviestaj m iniciat v m ir projekts attiec b uz Klientu dokumentu p rskat šanu, tai skait Klientu komunik cijas strat ijas att st ba. Darba vide Sabiedr b un darbinieku profesion l att st ba gad BALTA turpin ja ieviest darbinieku strat iju. L dz gi k pag jušogad par svar g ko aspektu BALTA bija noteikusi darbinieku iesaistes celšanu, galvenok rt uzlabojot att st bas iesp jas un fizisko darba vidi. paša uzman ba tika piev rsta jauno vad t ju att st bai. Vair kas apm c bas tika organiz tas ar speci listu l men, lai uzlabotu tirdzniec bas prasmes, k ar biznesa zin šanas un sadarb bu, paaugstin tu m rķtiec bu un uzlabotu person go efektivit ti. BALTA turpin ja darba un priv t s dz ves l dzsvara programmu, kas ilg k str d jošiem darbiniekiem piešķir papildu br vdienas, sniedz pašu atbalstu jaunaj m m t m un pašus labumus darbiniekiem ar b rniem, apsveic darbiniekus svar gos dz ves notikumos u.tml. Mūsu centieni šaj jom ir izpeln jušies iekš ju un r ju atzin bu. BALTA iekšien m s uzlaboj m darbinieku iesaisti par 6 procentpunktiem, sasniedzot 79%, un samazin j m person la main bu par vair k nek 4 procentpunktiem. r j l men jau otro gadu p c k rtas Latvijas Republikas Labkl j bas ministrija mums piešķ ra imenei draudz ga komersanta statusu, turkl t m s ieguv m 2. vietu Valsts Darba inspekcijas organiz taj konkurs par darbinieku iekļaušanu darba vid p c to ilg ka prombūtnes perioda. 5

6 AAS Balta gada p rskats par gadu Padomes un Valdes ziņojums Korporat v soci l atbild ba BALTA piev rš uzman bu korporat v s soci l s atbild bas jaut jumiem. Sabiedr bas m rķis ir būt par akt vu un atbild gu Latvijas sabiedr bas dal bnieku. BALTA soci l atbalsta principi un priorit r s soci l atbalsta jomas ir izkl st tas Sabiedr bas Korporat v s soci l s atbild bas politik un Sabiedr bas atbalsta politik gad š s jomas bija droš ba, viet j sabiedr ba (izgl t ba, kultūra, finanšu prat ba, vesel ba) un vide gad soci l atbalsta aktivit tes ietv ra sponsor šanu, ziedojumus un d vin jumus, br vpr t go darbu un strat isk s projekta iniciat vas ar visp r go m rķi veicin t pozit vas izmai as viet j sabiedr b. Dažas no realiz taj m svar g kaj m KSA iniciat v m gad : BALTA ikgad j balva Droš kais uz muma autoparks konkurss uz mumiem ar m rķi veicin t autoparku vad t ju izgl t bu un kop jo satiksmes droš bu; projekts Lai droša atpūta, kura m rķis ir atg din t sabiedr bai un izgl tot to par drošu atpūtu peldviet s un ūdenskr tuvju tuvum ; dal ba Latvijas Valsts policijas kampa Supervaronim nepazust ar m rķi veicin t b rnu droš bas jaut jumus un citas t mas. Būtiska soci l atbalsta daļa ir ar izgl t ba jau daudzus gadus BALTA finans stipendiju programmu Banku augstskolas Riska vad bas programmas studentiem, finansi li atbalstot jaunos š sektora speci listus. Papildus tam BALTA ar regul ri sadarbojas ar izgl t bas iest d m, iepaz stinot skolniekus un studentus ar apdrošin šanas sektora būtisk kajiem aspektiem un piedaloties karjeras dienu un nu dienas aktivit t s. Par BALTA KSA iniciat v m un aktivit t m ik dienu tiek zi ots ar mediju un soci lo t klu starpniec bu. Papildus tam viena no BALTA pamatv rt b m ir god gums; daudz uzman bas tiek velt ts atbild gai attieksmei pret klientiem un partneriem apdrošin šanas p rdošanas proces. Lai darbotos saska ar šo v rt bu, vis m ieinteres taj m pus m tiek regul ri organiz tas apm c bas apdrošin šanas a entiem, tirdzniec bas partneriem un brokeriem par BALTA pied v tajiem apdrošin šanas pakalpojumiem un atbild gu attieksmi pret klientiem. Ar neatkar gi eksperti un sabiedr ba kopum nov rt AAS BALTA ieguld jumu sabiedr b, k ar tisko un cie as pilno attieksmi pret klientiem un biznesa partneriem. Katru gadu BALTA piedal s strat isk s vad bas instrument Ilgtsp jas indekss InCSR, kas sniedz uz mumam iesp ju sa emt neatkar gu ekspertu nov rt jumu un ieteikumus gad Ilgtsp jas indeks BALTA kvalific j s Zelta kategorijas balvai kop jais neatkar gu ekspertu piešķirtais rezult ts bija 87,6%, turpretim vid jais v rt jums finanšu un apdrošin šanas sektor bija tikai 68,3%. Papildus tam BALTA jau vair kus gadus piedal s Latvijas Sabiedr bas integr cijas fonda projekt Goda imene, sniedzot atlaides apdrošin šanas pakalpojumiem imen m, kur s ir tr s vai vair k b rni, savuk rt ik Ziemassv tkus Sabiedr ba sniedz atbalstu b rniem no b rnu namiem. Š s aktivit tes ir nov rt jusi ar Latvijas Republikas Labkl j bas ministrija, piešķirot Sabiedr bai imenei draudz ga komersanta statusu. Priekšlikumi par Sabiedr bas pe as izlietošanu Saska ar Sabiedr bas Dividenžu politiku, BALTA Padome un Valde nerekomend veikt dividenžu izmaksu gad. Notikumi p c p rskata gada beigu datuma Laik p c p rskata par finanšu st vokli datuma l dz šo finanšu p rskatu apstiprin šanas datumam nav bijuši notikumi, kas var tu būtiski ietekm t AAS BALTA gada finanšu rezult tus, naudas plūsmas, finanšu st vokli vai finanšu p rskat uzr d to inform ciju par gadu, kas nosl dz s gada 31. decembr. rk rtas akcion ru sapulc gada 8. novembr tika iev l ti pašreiz jie AAS BALTA Padomes locekļi. Š s izmai as tika re istr tas Latvijas Republikas Uz mumu re istr gada 18. janv r. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js Iain Kennedy Valdes priekšs d t js gada 16. mart 6

7 AAS Balta gada p rskats par gadu Paziņojums par Padomes un Valdes atbildību AAS BALTA Padome un Valde apstiprina, ka Sabiedr bas finanšu p rskati par gadu, kas nosl dz s gada 31. decembr ir sagatavoti saska ar Eiropas Savien b apstiprin tajiem Starptautiskajiem Finanšu P rskatu Standartiem un atbilstoš m gr matved bas metod m, kuru piem rošana ir bijusi konsekventa. AAS BALTA Padome un Valde ir atbild ga par šo finanšu p rskatu sagatavošanu no s kotn j s gr matved bas uzskaites. AAS BALTA Padome un Valde apstiprina, ka finanšu p rskati par gadu, kas nosl dz s gada 31. decembr, patiesi atspoguļo Sabiedr bas finanšu st vokli p rskata gada beig s, k ar p rskata gada rezult tus un naudas plūsmu. Padomes un Valdes l mumi un pie mumi attiec b uz finanšu p rskatu par gadu, kas nosl dz s gada 31. decembr, sagatavošanu bijuši piesardz gi un sapr t gi. AAS BALTA Padome un Valde atbild par atbilstošas gr matved bas uztur šanu Sabiedr b, par Sabiedr bas l dzekļu saglab šanu, k ar par kr pniec bas un citu neatbilstošu darb bu noteikšanu un nov ršanu. Padome un Valde atbild ar par Sabiedr bas darb bas atbilst bu Latvijas Republikas normat vo aktu pras b m. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js Iain Kennedy Valdes priekšs d t js gada 16. mart 7

8 FINANŠU P RSKATI Visaptverošo ienākumu pārskats (Visas summas uzrād tas eiro) Pielikums Apdrošin šanas ien kumi Bruto parakst t s pr mijas P rapdrošin t ja daļa parakst taj s pr mij s 4 ( ) ( ) Neto parakst t s pr mijas Izmai as bruto nenopeln to pr miju rezerv s 5 ( ) ( ) Izmai as nenopeln to pr miju rezerv s, p rapdrošin t ju daļa Izmai as nenopeln to pr miju rezerv s 5 ( ) ( ) Neto nopeln t s pr mijas Citi tehniskie ien kumi Apdrošin šanas ien kumi kop Apdrošin šanas maks jumi Bruto izmaks t s atl dz bas apdrošin juma m jiem ( ) ( ) Atl dz bu noregul šanas izdevumi ( ) ( ) Atgūto zaud jumu summas Izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas 7 ( ) ( ) P rapdrošin t ja daļa izmaks taj s apdrošin šanas atl dz b s Neto izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas ( ) ( ) Izmai as bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s 8 ( ) P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezervju izmai s ( ) Neto piekrituš s atl dz bu pras bas ( ) ( ) Klientu piesaist šanas izdevumi 9 ( ) ( ) Administrat vie izdevumi 10 ( ) ( ) Citi tehniskie izdevumi 11 (466) (19 502) Apdrošin šanas izdevumi kop ( ) ( ) Apdrošin šanas darb bas rezult ts Procentu ien kumi Neto peļ a / (zaud jumi) no finanšu akt viem 13 ( ) ( ) Invest ciju p rvald šanas izdevumi ( ) ( ) P r jie finanšu ien kumi P r jie finanšu izdevumi 15 ( ) ( ) P r jie ien kumi P r jie izdevumi 17 (14 162) (3 669) Pe a pirms nodok iem Izmai as atlikt nodokļa akt v 18, 26 ( ) ( ) Uz mumu ien kuma nodoklis par p rskata gadu 18 ( ) - P rskata gada pe a P r jie visaptverošie ien kumi Posteņi, kuri ir vai var tikt pārcelti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu Izmai as p rv rt šanas rezerv Atlikt nodokļa ietekme no izmai m p rv rt šanas rezerv 23, (8 742) P r jie p rskata perioda visaptverošie ien kumi, atskaitot nodok us P rskata gada visaptverošie ien kumi Visi ien kumi attiecas uz AAS Balta akcion riem. Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js gada 16. mart 8 Iain Kennedy Valdes priekšs d t js

9 Pārskats par finanšu stāvokli (Visas summas uzrād tas eiro) Pielikums (koriģ ts*) AKT VI Nemateri lie ieguld jumi Pamatl dzek i Finanšu akt vi patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi Ieguld jumi kop Debitori polišu pašnieki Debitori starpnieki Debitori no tieš s apdrošin šanas oper cij m Debitori no p rapdrošin šanas oper cij m Citi debitori Kop debitori P rapdrošin t ja daļa nenopeln to pr miju rezerv s P rapdrošin t ja daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s P rapdrošin t ju da a apdrošin šanas l gumu saist b s Atlikt nodok a akt vi Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi P r jie uzkr tie ien kumi un n kamo periodu izdevumi Uzkr tie ien kumi un n kamo periodu izdevumi Nauda un t s ekvivalenti KOP AKT VI Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa. * Inform ciju par korekciju skat t 24. piez m. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js Iain Kennedy Valdes priekšs d t js gada 16. mart 9

10 Pārskats par finanšu stāvokli (Visas summas uzrād tas eiro) Pielikums (koriģ ts*) KAPIT LS, REZERVES UN SAIST BAS KAPIT LS UN REZERVES Pamatkapit ls Akciju emisijas uzcenojums Rezerves kapit ls un p r j s rezerves P rv rt šanas rezerve Nesadal t peļ a KOP KAPIT LS UN REZERVES SAIST BAS Bruto nenopeln to pr miju rezerves Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves Apdrošin šanas l gumu saist bas Subordin tais aiz mums Kreditori no tieš s apdrošin šanas oper cij m Kreditori no p rapdrošin šanas oper cij m Nodokļi un valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas Uzkr tie izdevumi un n kamo periodu ien kumi Citi kreditori Kop kreditori KOP SAIST BAS KOP KAPIT LS, REZERVES UN SAIST BAS Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa. * Inform ciju par korekciju skat t 24. piez m. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js Iain Kennedy Valdes priekšs d t js gada 16. mart 10

11 Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats (Visas summas uzrād tas eiro) Akciju emisijas uzcenojums Rezerves kapit ls un p r j s rezerves Pamatkapit ls P rv rt šanas rezerve Nesadal t pe a Kop Atlikums gada 31. decembr Visaptverošie ien kumi p rskata gad kop P rskata gada peļ a P r jie visaptverošie ien kumi Neto izmai as p rv rt šanas rezerv, atskaitot atlikt nodokļa ietekmi Atlikums gada 31. decembr Visaptverošie ien kumi p rskata gad kop P rskata gada peļ a P r jie visaptverošie ien kumi Neto izmai as p rv rt šanas rezerv, atskaitot atlikt nodokļa ietekmi Dar jumi ar akcion riem, kas atz ti tieši pašu kapit l ( ) ( ) Sadal tas dividendes ( ) ( ) Atlikums gada 31. decembr Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js Iain Kennedy Valdes priekšs d t js gada 16. mart 11

12 Naudas plūsmas pārskats (Visas summas uzrād tas eiro) Pielikums Naudas plūsma pamatdarb bas rezult t Sa emt s pr mijas tiešaj apdrošin šan Izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas tiešaj apdrošin šan ( ) ( ) Sa emt nauda par ced to p rapdrošin šanu Samaks t nauda par ced to p rapdrošin šanu ( ) ( ) Oblig tie maks jumi 35 ( ) ( ) Citi izdevumi ( ) ( ) Neto pamatdarb bas naudas plūsma: Ieguld šanas darb bas naudas plūsma Ieguld jumu p rdošana Ieguld jumu ieg de ( ) ( ) Pamatl dzekļu un nemateri lo ieguld jumu ieg de ( ) ( ) Ie mumi no pamatl dzekļu un nemateri lo akt vu p rdošanas Sa emtie procenti no par da v rtspap riem Citi izdevumi (99 372) (80 669) Neto ieguld šanas darb bas naudas plūsma: ( ) ( ) Finans šanas darb bas naudas plūsma Subordin t aizdevuma atmaksa ( ) - Procentu maks jumi par subordin to aizdevumu ( ) ( ) Izmaks tas dividendes ( ) - Neto finans šanas darb bas naudas plūsma: ( ) ( ) rvalstu valūtas kursu sv rst bu ietekme uz naudu un t s ekvivalentiem (5 883) (1 590) Naudas un t s ekvivalentu neto pieaugums / (samazin jums) ( ) Nauda un t s ekvivalenti p rskata gada s kum Nauda un t s ekvivalenti p rskata gada beig s Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa. Roger Hilton Hodgkiss Padomes priekšs d t js Iain Kennedy Valdes priekšs d t js gada 16. mart 12

13 FINANŠU P RSKATU PIELIKUMS 1. VISP R JA INFORM CIJA AAS BALTA (turpm k tekst Sabiedr ba) tika re istr ta R g, Latvijas Republik gad k apdrošin šanas akciju sabiedr ba. P rre istr cija Uz mumu re istr tika veikta gada 6. jūnij. Sabiedr ba pied v plašu nedz v bas apdrošin šanas pakalpojumu kl stu gan juridiskaj m, gan fiziskaj m person m. Sabiedr ba sa musi licences visos nedz v bas apdrošin šanas veidos, kuros t sniedz pakalpojumus. Licences izdotas Finanšu un kapit la tirgus komisij laika period no gada l dz gadam un p rre istr tas gad. Sabiedr bas nosaukums: Apdrošin šanas akciju sabiedr ba BALTA Sabiedr bas juridisk adrese: Raunas iela 10, R ga, LV-1039, Latvija T lrunis, fakss: (+371) , (+371) Nodokļu maks t ja kods: LV VID nodaļ : Lielo nodokļu maks t ju p rvalde Vair kuma akcion rs: POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A., Polijas akciju sabiedr ba (99.99%) Sabiedr bas akcijas nav izlaistas publiskaj apgroz b. Sabiedr ba ietilpst uz mumu grup, kuras m tes sabiedr bas akcijas tiek kot tas Varšavas fondu birž un kuras galvenais akcion rs ir Polijas valsts kase, kurai pieder vair k nek 34% akciju. 2. FINANŠU P RSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATPRINCIPI UN GR MATVED BAS UZSKAITES UN NOV RT ŠANAS METODES Šie finanšu p rskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zem k min tajiem gr matved bas uzskaites un nov rt šanas principiem. Vien di gr matved bas uzskaites principi ir piem roti visiem finanšu gadiem, kuri ir uzr d ti šaj finanšu p rskat, iz emot to, k aprakst ts zem k (skat t un piez mi). 2.1 Finanšu p rskatu sagatavošanas pamats Atbilst bas pazi ojums Šie finanšu p rskati ir sagatavoti saska ar Eiropas Savien b (turpm k tekst ES) apstiprin tajiem Starptautiskajiem finanšu p rskatu standartiem (turpm k tekst SFPS) un saska ar apdrošin šanas sabiedr bu darb bu regul jošiem noteikumiem, ko izdevusi Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisija (turpm k tekst FKTK). Šos finanšu p rskatus gada 16. mart ir apstiprin jusi Sabiedr bas Valde. Akcion riem ir ties bas noraid t vad bas sagatavotos un iesniegtos finanšu p rskatus un piepras t jaunu finanšu p rskatu sagatavošanu Funkcion l un finanšu p rskatu valūta Visas finanšu p rskatos ietvert s summas ir uzr d tas eiro (EUR), kas ir Sabiedr bas funkcion l valūta, ja nav noteikts cit di Nov rt šanas pamats Finanšu p rskati ir sagatavoti p c akt vu un pas vu s kotn jo izmaksu principa, iz emot šos poste us, kuri ir uzr d ti patiesaj v rt b : patiesaj v rt b nov rt tie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin un p rdošanai pieejami finanšu instrumenti P rskata gads P rskata periods ir 12 m neši no gada 1. janv ra l dz gada 31. decembrim Apl šu piem rošana Lai sagatavotu finanšu p rskatus saska ar ES apstiprin tajiem SFPS, nepieciešams izdar t būtiskus pie mumus. T pat, sagatavojot p rskatu, vad bai ir nepieciešams izdar t pie mumus un spriedumus, piem rojot Sabiedr bas izv l to uzskaites politiku. 3. piez m ir atkl ta inform cija par jom m, kuras liel m r ietekm pie mumi un attiec b uz kur m pie mumi ir sarež ti, vai kur s piem rot s apl ses un pie mumi ir būtiski finanšu p rskatu kontekst. 13

14 2.2 Jauni standarti un interpret cijas, kas st jušies sp k šaj p rskata period un izmai as gr matved bas politik s Standarti un interpret cijas, kas st jušies sp k šaj p rskata period Sabiedr ba ir pie musi turpm k aprakst tos jaunos standartus un standartu papildin jumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildin jumus citos standartos, kuru s kotn j s piem rošanas datums bija gada 1. janv ris. (i) Papildinājumi 7. SGS Naudas plūsmas pārskats Papildin jumi nosaka jaunas inform cijas atkl šanas pras bas, kas finanšu p rskatu lietot jiem ļautu nov rt t izmai as saist b s, kas raduš s no finans šanas darb b m, iekļaujot izmai as no naudas plūsmas un izmai as, kas nav saist tas ar naudas plūsmu (piem ram, rvalstu valūtas peļ as vai zaud jumu ietekme, ietekme, kas rodas iegūstot vai zaud jot kontroli p r meitas sabiedr b m, paties s v rt bas izmai u ietekme). Saska ar š m jaunaj m pras b m, Sabiedr ba finanšu p rskatos ir atkl jusi papildu inform ciju (skat t 37. piez mi). Turpm k aprakst t s vadl nijas, kas st j s sp k gada 1. janv r, nek d veid nav ietekm jušas šos finanšu p rskatus: (ii) (iii) Papildinājumi 12. SGS Ienākuma nodokļi : Atliktā nodokļa akt vu atz šana par nerealizētiem zaudējumiem Ikgadējie papildinājumi SFPS Jauni standarti un interpret cijas, kas v l nav st juš s sp k Vair ki jauni standarti, standartu papildin jumi un interpret cijas st jas sp k period p c gada 1. janv ra un tie nav piem roti, sagatavojot šos finanšu p rskatus (i) 9. SFPS Finanšu instrumenti (2014) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk) Šis standarts aizvieto 39. SGS Finanšu instrumenti: atz šana un nov rt šana, par iz mumu nosakot to, ka joproj m ir pieejama riska ierobežošanas uzskaite saska ar 39. SGS, un uz mumi var izv l ties vai piem rot 9. SFPS vai 39. SGS. Kaut ar pieļaujam s finanšu akt vu klasifik cijas pamata kategorijas ir l dz gas t m, kas paredz tas 39. SGS amortiz t pašizmaksa, paties v rt ba ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos (FVOCI) un paties v rt ba ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin (FVTPL), klasifik cija attiec gaj nov rt juma kategorij ir balst ta uz būtiski cit diem krit rijiem. Finanšu akt vs tiek nov rt ts amortiz taj pašizmaks, ja tas atbilst diviem š diem krit rijiem: akt vi tiek tur ti t da biznesa modeļa ietvaros, kura m rķis ir tur t akt vus, lai gūtu l gumos noteikt s naudas plūsmas, un l guma noteikumi paredz noteiktos datumos naudas plūsmas, kas veido pamatsummas maks jumus un procentu maks jumus par atlikušo pamatsummu. Turkl t uz mums dr kst neatgriezeniski izv l ties izmai as patiesaj v rt b (ieskaitot peļ u vai zaud jumus no rvalstu valūtas kursu sv rst b m) pašu kapit la instrumentam, kas netiek akt vi tirgots, uzr d t par jos visaptverošajos ien kumos. T s nek dos apst kļos nep rceļ uz peļ as vai zaud jumu apr ķinu. Par da instrumentu, kas nov rt ti patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos, procentu ien kumus, paredzamos kred tzaud jumus un peļ u vai zaud jumus no rvalstu valūtas kursu sv rst b m atz st peļ as vai zaud jumu apr ķin t d paš veid k amortiz t pašizmaks nov rt tiem akt viem. P r jo peļ u un zaud jumus atz st p r jos visaptverošajos ien kumos un p rceļ uz peļ as vai zaud jumu apr ķinu p c tam, kad ir p rtraukta šo instrumentu atz šana. 9. SFPS ir izmantots paredzamo kred tzaud jumu modelis, kas aizvieto 39. SGS radušos zaud jumu modeli, un tas noz m to, ka uzkr jumus zaud jumiem no v rt bas samazin šan s vajadz s atz t pirms zaud jumu notikuma. 9. SFPS ir ietverts jauns visp r jais risku ierobežošanas uzskaites modelis, kas risku ierobežošanas uzskaiti pieska o risku vad bai. Risku ierobežošanas veidi paties s v rt bas, naudas plūsmas un neto ieguld juma rvalstu meitas sabiedr b riska ierobežošana, nav main jušies, bet klasifik cijai būs j izdara papildu spriedumi. Standart ir ietvertas jaunas pras bas, p c kur m s k, turpina un p rtrauc risku ierobežošanas uzskaiti, un tas atļauj par riska ierobežotiem poste iem noteikt papildu riska dar jumus. Uz mumiem būs j uzr da plaša papildu inform cija par risku vad bu un veiktaj m riska ierobežošanas darb b m. Paredzams, ka, s kotn ji piem rojot jauno standartu, tas būtiski ietekm s finanšu p rskatus, jo būs nepieciešams main t finanšu instrumentu klasifik ciju un nov rt jumu. Sabiedr bai, k apdrošin šanas pakalpojumu sniedz jai, ir ties bas atlikt 9. SFPS ieviešanu l dz gada 1. janv rim, taču, t k PZU Koncernam, kura sast v ietilpst Sabiedr ba, būtiskas banku darb bas Koncerna ietvaros d ļ nav atļauts piem rot šo atbr vojumu, BALTA nepiem ros atbr vojumu no 9. SFPS ieviešanas un pl no to ieviest l dz gada 1. janv rim kop ar cit m Koncerna sabiedr b m. 9. SFPS ieviešanas projektu Koncerna ietvaros vada Sabiedr bas m tes sabiedr ba PZU S.A. 14

15 Sabiedr ba ir 9. SFPS ieviešanas ietekmes izv rt juma p d j posm. T k Sabiedr bas debitori galvenok rt ir stermi a, Sabiedr ba nesagaida noz m gu ietekmi no debitoru kred tzaud jumu apr ķina rezult ta saska ar 9. SFPS. Pamatojoties uz Sabiedr bas par da v rtspap ru ieguld jumu reitingiem, Sabiedr ba nesagaida noz m gu ietekmi no par da v rtspap ru kred tzaud jumu apr ķina rezult ta saska ar 9. SFPS. Ieguld jumus EUR tūkstošu apm r ir sagaid ms p rklasific t no l dz termi a beig m tur tiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) uz patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos klasific tiem ieguld jumiem (9. SFPS klasifik cija). Ieguld jumus EUR tūkstošu apm r ir sagaid ms p rklasific t no patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin klasific tiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) uz patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos klasific tiem ieguld jumiem (9. SFPS klasifik cija). P rdošanai pieejamiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) EUR tūkstošu apm r ir sagaid ms saglab t patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos klasifik ciju, piem rojot 9. SFPS. Patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin klasific tiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) EUR apm r ir sagaid ms saglab t patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin klasifik ciju, piem rojot 9. SFPS. Apl st ietekme no klasifik cijas un nov rt šanas izmai m ir p rv rt šanas rezult ts patiesaj v rt b EUR 660 tūkstošu apm r, kas palielin s Sabiedr bas kapit lu un rezerves. (ii) 15. SFPS Ieņēmumi no l gumiem ar klientiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk) Jaunais standarts aizvieto SFPS pašlaik ietvertos nor d jumus par ie mumu atz šanu. Lai noteiktu, kad un k d apm r atz t ie mumus, uz mumiem būs j izmanto piecu soļu modelis. Jaunais modelis paredz, ka ie mumus atz st br d, kad uz mums nodod klientam kontroli p r prec m vai pakalpojumiem, un t d summ, k du uz mums paredz sa emt par to. Atkar b no t, vai ir izpild ti konkr ti krit riji, ie mumus atz st: laika gait, atspoguļojot uz mumu darb bas finanšu rezult tus; br d, kad klientam tiek nodota kontrole p r prec m vai pakalpojumiem. 15. SFPS ir noteikti principi, kas uz mumiem būtu j iev ro, lai uzr d tu kvalitat vu un kvantitat vu inform ciju, kas finanšu p rskatu lietot jiem sniegtu lietder gu inform ciju par ie mumu un naudas plūsmu, kas rodas no l guma ar klientu, raksturu, summu, laiku un nenoteikt bu. Lai gan v l piln b nav pabeigts s kotn j s 15. SFPS ietekmes izv rt jums uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem, t s vad ba nesagaida, ka jaunais standarts, kad s kotn ji piem rots, var tu rad t būtisku ietekmi uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem. Sabiedr bas pamatdarb bas un ie mumu veida d ļ, piem rojot 15. SFPS, nav sagaid mas būtiskas izmai as Sabiedr bas ie mumu atz šanas periodiz cij un nov rt jum. (iii) 16. SFPS Nomas (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk) 16. SFPS aizst j 17. SGS Nomas un t interpret cijas. Šis standarts atceļ pašreiz lietoto nomas l gumu iedal juma modeli nomniekiem operat vaj un finanšu nom un t viet nosaka, ka l gumi, kas klasific j mi k noma, ir j uzr da bilanc p c viena modeļa. Saska ar 16. SFPS l gums ir noma vai ietver nomu, ja ar to apmai pret atl dz bu tiek nodotas ties bas kontrol t identific ta akt va lietojumu noteikt laika period. Jaunais nomas modelis paredz, ka par š diem l gumiem nomnieks atz st lietošanas ties bu akt vu un nomas saist bas. Lietošanas ties bu akt vam apr ķina nolietojumu, bet saist b m procentu izdevumus saska ar uzkr šanas principu. T rezult t vairumam nomu izdevumi tiks galvenok rt atz ti perioda s kum pat t dos gad jumos, kad nomnieks maks s vien das summas katru gadu. Sabiedr ba v l nav sagatavojusi anal zi par sagaid mo kvantitat vo ietekmi no jaun standarta, taču Sabiedr bas vad ba nesagaida, ka jaunais standarts, kad s kotn ji piem rots, var tu būtiski ietekm t Sabiedr bas finanšu p rskatus. Lai gan Sabiedr bai ir nosl gti l gumi, kam j piem ro 16. SFPS, sagaid ms, ka to ietekme uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem būs nebūtiska. (iv) Papildinājumi 4. SFPS: 9. SFPS Finanšu instrumenti piemērošana kopā ar 4. SFPS Apdrošināšanas l gumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākās gada 1. janvār vai vēlāk) (v) Papildinājumi 2. SFPS: Maksājumu ar akcijām klasifikācija un novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) (vi) Papildinājumi 40. SGS: Ieguld juma pašumu pārklasifikācija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) (vii) 22. SFPIK Dar jumi ārvalstu valūtās un atl dz bas avansa maksājumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) (viii) 23. SFPIK Nenoteikt ba par ienākuma nodokļa piemērošanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) (ix) Papildinājumi 9. SFPS: Priekšapmaksas iespējas ar negat vu kompensāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) (x) Papildinājumi 28. SGS: Ilgtermiņa ieguld jumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) 15

16 (xi) Papildinājumi 19. SGS: Plāna groz jumi, ierobežojumi vai norēķini (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) (xii) Ikgadējie papildinājumi SFPS (Papildinājumi 1. SFPS: SFPS pirmreizējā piemērošana un 28. SGS Ieguld jumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk); Papildinājumi 3. SFPS, 11. SFPS, 12. SGS un 23. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk,)) Sabiedr ba nepl no piem rot šos standartus pirms noteikt laika. Sabiedr ba ir nov rt jusi jauno standartu iesp jamo ietekmi un neparedz, ka jaunie standarti būtiski ietekm s Sabiedr bas finanšu p rskatus. (xiii) 17. SFPS Apdrošināšanas l gumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES) 17. SFPS aizst j 4. SFPS, kas gad tika apstiprin ts k pagaidu standarts. Piem rojot 4. SFPS, uz mumiem tika dota atļauja turpin t apdrošin šanas l gumu gr matved bas uzskaiti atbilstoši nacion lajiem gr matved bas standartiem, k rezult t tika piem rotas daž das pieejas. 17. SFPS atrisina sal dzin m bas probl mas, ko rad ja 4. SFPS, pieprasot uzskait t visus apdrošin šanas l gumus vienl dz g veid, dodot labumu gan ieguld t jiem, gan apdrošin šanas sabiedr b m. Apdrošin šanas l gumu saist bas tiks uzskait tas, izmantojot pašreiz j s v rt bas, nevis s kotn j s izmaksas. Sabiedr ba nepl no piem rot šo standartu pirms noteikt laika. Sabiedr ba sagaida, ka šis standarts, kad s kotn ji piem rots, rad s būtisku ietekmi uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem, jo Sabiedr ba sl dz apdrošin šanas l gumus, tom r Sabiedr bas vad ba v l nav s kusi kvantitat vu ietekmes izv t jumu Atlikumu p rklasifik cija finanšu p rskatos Saska ar vad bas viedokli gad ir veiktas izmai as poste u klasifik cij sal dzin jum ar iepriekš jo gadu. P rklasifik cijai nav ietekmes uz finanšu rezult tu gada finanšu p rskat sal dzinošie r d t ji par gadu klasific ti p c gada principiem un ir sal dzin mi. Visbūtisk k s p rklasifik cijas attiecas uz atl dz bu noregul šanas ien kumiem, kas tiek iekļauti pie atl dz bu noregul šanas izdevumiem, kam r gada finanšu p rskatos š s summas tika uzr d tas pie citiem tehniskajiem ien kumiem Izmai as gr matved bas uzskaites politik s gad Sabiedr ba main ja savu gr matved bas politiku noteikta veida ilgtermi a pašuma apdrošin šanas polis m attiec b uz pr miju un komisijuatz šanu, kas attiecas uz n kamajiem p rskata gadiem, kas iepriekš tika atz tas bilanc. Ietekme uz iepriekš jiem p rskata periodiem ir apr ķin ta, un attiec g s summas finanšu p rskatos ir kori tas. S k ku inform ciju skat t 24. piez m. 2.3 Apdrošin šanas l gumi, p rapdrošin šana a) L gumu klasifik cija L gums, kur Sabiedr ba uz emas būtisku apdrošin šanas risku no otras l guma sl dz ja puses (apdrošin juma m ja), piekr tot kompens t apdrošin juma m jam zaud jumus atrun ta neparedzama n kotnes notikuma (apdrošin šanas gad jums) rezult t, kas nelabv l gi ietekm apdrošin juma m ju, tiek klasific ts k apdrošin šanas l gums. Visi nosl gtie l gumi ir klasific ti k nedz v bas apdrošin šanas l gumi. Nedz v bas apdrošin šanas l gumu darb bas termi š parasti ir viens gads. Iz mumi ietver stermi a ceļojumu apdrošin šanas polises, kuras darbojas viena ceļojuma ietvaros, OCTA polises ar termi u 3, 6 un 9 m neši (k noteikts Latvijas likum Par sauszemes transporta l dzekļu civiltiesisk s atbild bas oblig to apdrošin šanu ), kuru darb bas termi š ir s ks par vienu gadu. Darb bas termi š, kas var p rsniegt vienu gadu, ir celtniec bas atbild bas apdrošin šanas polis m, tom r to patsvars kop j apdrošin šanas portfel ir neliels. b) Ced t p rapdrošin šana Uz m jdarb bas ietvaros Sabiedr ba ced p rapdrošin šanu, lai ierobežotu neto zaud jumu rašan s iesp jas, daž dojot riskus. Akt vi, saist bas un ien kumi un izdevumi, kas rodas no ced tajiem p rapdrošin šanas l gumiem, tiek atspoguļoti atsevišķi no akt viem, saist b m, ien kumiem un izdevumiem, kas rodas no saist tajiem apdrošin šanas l gumiem, jo p rapdrošin šanas l gumi neatbr vo Sabiedr bu no t s tiešaj m saist b m pret apdrošin juma m jiem. P rapdrošin šanas akt vi ietver summas, kas sa emamas no p rapdrošin šanas sabiedr b m attiec b uz izmaks taj m atl dz bu pras b m, un p rapdrošin t ja daļu tehniskaj s rezerv s. P rapdrošin t ju daļa notikušo, bet v l nepieteikto atl dz bu rezerv s ced t s p rapdrošin šanas l gumiem netiek atz tas, jo p rapdrošin šanas akt vu nevar ticami apl st. No p rapdrošin t jiem atgūstam s summas tiek nov rt tas, balstoties uz atlikto atl dz bu pras bu tehniskaj m rezerv m vai uz noregul taj m atl dz b m, kuras ietilpst p rapdrošin šanas l gum. P rapdrošin šanas komisijas naudas ietver komisijas naudu, kas sa emta vai sa emama no p rapdrošin t jiem saska ar p rapdrošin šanas l gumu noteikumiem. Nedz v bas apdrošin šanas komisijas tiek atliktas l dz gi k dz v bas apdrošin šanas klientu piesaist šanas izmaksas. 16

17 Nenopeln t s p rapdrošin šanas komisijas naudas tiek uzr d tas finanšu st vokļa p rskata posten Uzkr tie izdevumi un n kamo periodu ien kumi. Domin još oblig t s p rapdrošin šanas l guma forma ir excess-of-loss l gums. Riski, kuri p rsniedz oblig t s p rapdrošin šanas vienošanos limitus vai neatbilst oblig t s p rapdrošin šanas l guma nosac jumiem savas būt bas d ļ, tiek p rapdrošin ti fakultat vi. c) Pr mijas Parakst t s apdrošin šanas pr mijas ir apdrošin šanas pr mijas par polis m, kuru apdrošin šanas gads s kas p rskata gad, neatkar gi no t, kad iest jas maks juma termi š. Parakst t s pr mijas tiek samazin tas par p rskata gad anul taj m un p rtrauktaj m pr mij m. Pr mijas tiek atspoguļotas, pieskaitot starpniekiem maks jamo komisijas naudu. Parakst to pr miju nopeln to daļu atz st k ie mumus. Pr mijas tiek uzskat tas par nopeln t m proporcion li dienu skaitam, kad attiec b polise ir sp k. Pr miju nenopeln t daļa tiek atz ta k nenopeln to pr miju tehnisk s rezerves. Skat t punktu h). Ced t s p rapdrošin šanas pr mijas tiek atz tas izdevumos saska ar sa emto p rapdrošin šanas pakalpojumu veidu un to p rapdrošin šanas pr miju daļu, kas attiecas uz n kamajiem periodiem, atz st k akt vu - p rapdrošin šanas daļu nenopeln to pr miju rezerv s. d) Piekrituš s atl dz bu pras bas Piekrituš s atl dz bu pras bas ietver uz p rskata gadu attiecin m s apdrošin šanas atl dz bu pras bas un pieteikto apdrošin šanas atl dz bu zaud jumu noregul šanas izdevumus. Atl dz bu izmaksas tiek samazin tas par summ m, kas atgūtas ar regresa pras b m vai ie mumiem no der go atlieku realiz cijas. Uz p rskata beigu datumu nenoregul t s atl dz bu pras bas tiek atz tas k atlikto atl dz bu pras bu tehnisk s rezerves. Skat t punktu h). e) Administrat vie izdevumi Administrat vie izdevumi ir izdevumi, kas saist ti ar apdrošin šanas pr miju iekas šanu, portfeļu vad bu, bonusu un atlaižu administr ciju, k ar pie emto un ced to p rapdrošin šanas l gumu administr ciju. Tie ietver nolietojumu un darbinieku izmaksas, kas nav tieši attiecin tas uz klientu piesaistes, atl dz bu regul šanas vai invest ciju darb bas izdevumiem. Administrat vos izdevumus, kuri nav tieši saist ti ar noteiktu apdrošin šanas veidu, iedala par apdrošin šanas veidiem proporcion li bruto parakst to pr miju, neto nopeln to pr miju un apdrošin to objektu apjomam. f) Klientu piesaist šanas izdevumi Apdrošin šanas l gumu piesaist šanas izdevumi ir izdevumi, kas saist ti ar apdrošin šanas l gumu sl gšanu, kas ietver komisiju izdevumus un netiešus izdevumus, kas saist ti ar l gumu sl gšanu. g) Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi (DAC) Komisijas izdevumi un citi klientu piesaist šanas izdevumi, kas main s atkar b no un ir saist ti ar jaunu apdrošin šanas l gumu nosl gšanu un esošo l gumu atjaunošanu, tiek kapitaliz ti k akt vi. Visi p r jie ar klientu piesaist šanu saist tie izdevumi tiek atz ti par izdevumiem to rašan s br d. Atlikto klientu piesaist šanas izdevumu akt vi tiek attiecin ti uz peļ u vai zaud jumiem polišu darb bas termi a laik atbilstoši nopeln to pr miju atz šanai proporcion li dienu skaitam. h) Apdrošin šanas l gumu saist bas Nenopeln to pr miju tehnisko rezervi veido t daļa no parakst t s bruto apdrošin šanas pr mijas, kas attiecas uz laika periodu no tehnisk s rezerves apr ķin šanas dienas l dz apdrošin šanas l guma termi a beig m, lai segtu visas atl dz bas un izdevumus par sp k esošajiem apdrošin šanas l gumiem. Neparedz to risku tehnisk rezerve tiek izveidota riskiem, kas rodas visp r j apdrošin šan gad jumos, kad paredzam atl dz bu un izdevumu summa, kas attiecas uz p rskata perioda beigu datum sp k esošo polišu periodiem, p rsniedz nenopeln to pr miju rezervi, kas saist ta ar š m polis m, atskaitot atlikt s klientu piesaistes izmaksas. Sabiedr ba katr gada p rskata datum sagatavo apdrošin šanas saist bu atbilst bas testu, nov rt jot, vai p rskata gad atz t s apdrošin šanas saist bas par sp k esošajiem apdrošin šanas l gumiem ir pietiekamas, sal dzinot izveidot s tehnisk s rezerves un pašreiz nov rt t s n kotnes naudas plūsmas no sp k esošaj m apdrošin šanas polis m. Ja saist bu atbilst bas tests uzr da, ka saist bu uzskaites summa ir nepietiekoša, starp bu uzr da k finanšu gada zaud jumus, samazinot atliktos klientu piesaist šanas izdevumus un izveidojot papildu neparedz to risku tehnisk s rezerves. Saist bu atbilst bas tests tiek veikts "visam apdrošin šanas portfelim", un tests tiek piem rots neto rezervju summ m. Skat t 39. piez mi. Atl dz bu pras bu tehnisk s rezerves gada beig s atspoguļo nov rt to apjomu atl dz b m, kas ir notikušas pirms p rskata gada beig m, bet nav izmaks tas. Atl dz bu rezerve ietver pieteikto, bet neizmaks to atl dz bu rezervi, k ar notikušo, bet nepieteikto atl dz bu rezervi. Atl dz bu rezerve tiek veidota ar par zaud jumu noregul šanas izdevumiem, kas būs nepieciešami, lai noregul tu apdrošin šanas gad jumus, kas ir iest jušies p rskata un iepriekš jos gados. Atl dz bu rezerve ir samazin ta par nov rt tajiem ie mumiem no regresa pras b m, kas tiks gūti n kamajos p rskata gados par apdrošin šanas gad jumiem, kas ir iest jušies p rskata un iepriekš jos gados. 17

Tirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1.

Tirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba Finasta Asset Management Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1. Tirgus dal bnieka nosaukums: p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" 1. pielikums Finanšu un kapit la tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 J iesniedz Finanšu un

Sīkāk

Microsoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_

Microsoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_ VAS STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA Tirgus izpētes Dizaina pakalpojumu sniegšana VAS Starptautiskā lidosta Rīgā (Identifikācijas Nr. TI-13/60) NOTEIKUMI M rupes novad 1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA 1.1. Pasūtītājs

Sīkāk

SAUSZEMES TRANSPORTL DZEK U APDROŠIN ŠANAS NOTEIKUMI Nr.41.6 APSTIPRIN TI AR IF LATVIA AAS VALDES 2008.GADA 24.J LIJA L MUMU 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Apdrošin šanas sabiedr ba - If Latvia apdrošin

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode] Par izmaiņām normatīvajos aktos, kuri skar augstāko izglītību Tatjana Volkov a Rektoru padomes priek s d t ja Banku augstskolas rektore Zi ojums Rektoru padomes 23.05.2008. s d Saturs 2 1. PVN likums 2.

Sīkāk

SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A

SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija 2017.-2020.gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A DARB BAS STRAT IJA 2017.-2020. 1 Saīsin jumu saraksts

Sīkāk

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/ (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/ (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un 151/15 bas Ofici lais V stnesis L EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/881 (2019. gada 17. apr lis) par ENISA (Eiropas Savien bas Kiberdroš bas a ent ra) un par inform cijas un komunik cijas

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode] Eiropas Sociālā fonda projekts Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. Vieno an s Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 Latvijas Rektoru padome

Sīkāk

Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cij

Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cij Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes 29.12.2016.lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cijas Nr.90000031048, juridiska adrese: Bērzaines iela

Sīkāk

Microsoft Word - Entcom-WP5-IO2_ECVET_LV.docx

Microsoft Word - Entcom-WP5-IO2_ECVET_LV.docx IO2 ECVET Vadlnijas un instrumenti Tojas, Portugale Dokumenta v sture Versija (v) Datums Atbalstītāji Ieguldījums Statuss 0 15.03.2016 Tojas Portugal Projekts Apstiprin ts 1 31.08.2016 Tojas Portugal NFIL

Sīkāk

Nevienādības starp vidējiem

Nevienādības starp vidējiem Nevienādības starp vidējiem Mārtin, š Kokainis Latvijas Universitāte, NMS Rīga, 07 Ievads Atrisināt nevienādību nozīmē atrast visus tās atrisinājumus un pierādīt, ka citu atrisinājumu nav. Pierādīt nevienādību

Sīkāk

HP Deskjet 3840 series

HP Deskjet 3840 series 1. izdevums, 09/2004 Autorties bas 2004 Hewlett-Packard Company Pazi ojums 2004 Copyright Hewlett-Packard Development Company, L.P. Pavairošana, piem rošana vai tulkošana bez iepriekš jas rakstiskas at

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 3 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 2018 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.08.2016 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

MergedFile

MergedFile 2016. gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkarīgu revidentu ziņojums 1 SATURS LAPA Ziņas par Sabiedrību 3 Valde

Sīkāk

HSA47520 LV Lietošanas instrukcija

HSA47520 LV Lietošanas instrukcija HSA47520 UZMAN BU! Lai garant tu j su sasald šanas iek rtas (kura izmanto viedei nekait gu dzes šanas vielu R 600a uzliesmojošs tikai pie noteiktiem apst iem), ir nepieciešams iev rot sekojošo: Netrauciet

Sīkāk

YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - internet

YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - internet YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no 2019. gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - interneta porta ls www.yousend.lv, www.yousend.lt, www.yousend.ee.

Sīkāk

AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr Ganību dambis 53, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTĀ FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018.GADA 9

AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr Ganību dambis 53, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTĀ FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018.GADA 9 AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 53, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTĀ FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018.GADA 9 MĒNEŠIEM ( NEAUDITĒTA ) SAGATAVOTA SASKAŅĀ AR ES APSTIPRINĀTAJIEM

Sīkāk

Microsoft Word - Document2

Microsoft Word - Document2 The Multifunction Terminal of Relay Protection and Anti-Emergency Automation // Scientific proceedings of Riga Technical university.- 2003.- Vol. 4.- Power and Electrical Engineering No.8.- Riga Technical

Sīkāk

2015 Finanšu pārskats

2015 Finanšu pārskats 2015 2 Neatkarīgā revidenta ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Mēs esam revidējuši pievienotos ( Uzņēmums ) finanšu pārskatus, kas ietver 2015. gada 31. decembra bilanci, ienākumu pārskatu,

Sīkāk

AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī (

AS Meridian Trade Bank publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās gada 30. septembrī Bilances pārskats gada 30.septembrī ( AS "Meridian Trade Bank" publiskais ceturkšņa pārskats par periodu, kas noslēdzās 215. gada 3. septembrī Bilances pārskats Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām Prasības uz pieprasījumu

Sīkāk

Page 1 of 8 Biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskats: Bilance - Aktīvs Taksācijas periods no: 01.01.2009 līdz: 31.12.2009 Bilance - Aktīvs Bilancē summas jānorāda veselos latos. Nr. p.k. Posteņa

Sīkāk

Microsoft Word FS LAT IFRS SUPER FINAL CLEAN (1).docx

Microsoft Word FS LAT IFRS SUPER FINAL CLEAN (1).docx AKCIJU SABIEDRĪBA MINTOS MARKETPLACE (VIENOTAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS 40103903643) 2017. GADA PĀRSKATS (3. finanšu gads) SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR ES PIEŅEMTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM

Sīkāk

Microsoft Word - BALTA_IFRS_2010_LV_v4112.doc

Microsoft Word - BALTA_IFRS_2010_LV_v4112.doc 2010. GADA PĀRSKATS SATURS LAPA Padomes un Valdes locekļi, neatkarīgi revidenti 3 Padomes un Valdes ziņojums 4 5 Paziņojums par vadības atbildību 6 Finanšu pārskati: Visaptverošo ienākumu pārskats 7 Pārskats

Sīkāk

Konts Nosaukums Sāk.D.SaldSāk.K.SaldD.Apgroz. K.Apgroz. Beigu D.SaBeigu K.SaBeigu D.SaBeigu K.Saldo,VAL 1221 Datortehnika un tās aprīkojums

Konts Nosaukums Sāk.D.SaldSāk.K.SaldD.Apgroz. K.Apgroz. Beigu D.SaBeigu K.SaBeigu D.SaBeigu K.Saldo,VAL 1221 Datortehnika un tās aprīkojums Konts Nosaukums Sāk.D.SaldSāk.K.SaldD.Apgroz. K.Apgroz. Beigu D.SaBeigu K.SaBeigu D.SaBeigu K.Saldo,VAL 1221 Datortehnika un tās aprīkojums 859.87 0 0 0 859.87 0 1290 Pamatlīdzekļu nolietojums (P) 0 570.94

Sīkāk

A/s "

A/s Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6

Sīkāk

bilance lv

bilance lv AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017

Sīkāk

2013 Finanšu pārskats

2013 Finanšu pārskats 2013 2 Neatkarīgo revidentu ziņojums akcionāriem Ziņojums par finanšu pārskatiem Esam veikuši auditu klāt pievienotajiem ( Uzņēmums ) finanšu pārskatiem, kas sastāv no 2013.gada 31.decembra bilances, ienākumu

Sīkāk

Mēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas

Mēneša bilances pārskats VSPARK MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Mēneša bilances pārskats VSPARK 27002001 MFI nosaukums atlikumi. gada (stāvoklis dienas beigās) (pārskata mēneša pēdējais datums) Jāiesniedz Latvijas Bankai Adrese Aktīvi (10 lapu) (veselos latos) Pozīcijas

Sīkāk

Microsoft Word - NerevidÄfitais pĆrskats_1.ceturksnis_2018 (002)

Microsoft Word - NerevidÄfitais pĆrskats_1.ceturksnis_2018 (002) VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA 2018.gada nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 3 mēnešu periodu līdz 2018.gada 31.martam, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem

Sīkāk

RIGENSIS BANK PUBLISKAIS PĀRSKATS(NEAUDITĒTS)

RIGENSIS BANK PUBLISKAIS PĀRSKATS(NEAUDITĒTS) RIGENSIS BANKA AS PUBLISKAIS PĀRSKATS PAR 2015.GADA 6 MĒNEŠIEM (NEAUDITĒTS) Apstiprināts Rigensis Bank AS Valdes 2015.gada 06.augusta sēdē, Protokols Nr. 03/40 Saturs 1. INFORMĀCIJA PAR BANKU UN BANKAS

Sīkāk

(Microsoft Word - Gada p\342rskats_BALTA_IFRS_2012_LV.docx)

(Microsoft Word - Gada p\342rskats_BALTA_IFRS_2012_LV.docx) 2012. gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Savienība, un neatkarīgu revidentu ziņojums* * Šie finanšu pārskati ir tulkojums

Sīkāk

FS 2017

FS 2017 ADB GJENSIDIGE Neatkarīgu revidentu ziņojums, gada pārskats un finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2017. gada 31. decembrī SATURS Nosaukums Lpp. Neatkarīgu revidentu ziņojums 3 6 Gada pārskats 7 9

Sīkāk

JOINT STOCK COMPANY/ LIMITED LIABILITY COMPANY XXX

JOINT STOCK COMPANY/ LIMITED LIABILITY COMPANY XXX VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA 2017.gada nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 6 mēnešu periodu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem

Sīkāk

Print

Print AAS BTA Baltic Insurance Company 2 CETURKŠŅU FINANŠU PĀRSKATS 219 Šis ir pārskats sagatavots saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 31.8.216 noteikumiem Nr. 147 Apdrošinātāju publisko ceturkšņa

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.03.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. MARTU PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes priekšsēdētāja

Sīkāk

Rīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris

Rīga, gada 31.oktobris VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

OLGAS KURAŠEVAS UN JURIJA BOTVINKO

OLGAS KURAŠEVAS UN JURIJA BOTVINKO Biedrība LATVIJAS DARTS ORGANIZĀCIJA GADA PĀRSKATS Par 2015.gadu SATURS Vadības ziņojums 3-4 Bilance 5 Ieņēmumu un izdevumu pārskats 6 Ziedojumu un davinājumu pārskats 7 Pielikumi 8-10 Administratīvo izdevumu

Sīkāk

Microsoft Word - Parsk 2012.g. 3 men.doc

Microsoft Word - Parsk 2012.g. 3 men.doc AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 FINANŠU PĀRSKATS PAR 2012. GADA 3 MĒNEŠIEM ( NEAUDITĒTS ) SATURS Informācija par sabiedrību 3 Peļņas

Sīkāk

Annoal report 2001

Annoal report 2001 APDROŠINĀŠANAS AKCIJU SABIEDRĪBA SEESAM LATVIA 2001.GADA PĀRSKATS SATURS Informācija par uzņēmumu 3 Valdes un padomes ziņojums 4 Bilance 7 Tehniskais un netehniskais peļņas un zaudējumu aprēķins 9 Naudas

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald

EIROPAS  CENTRĀLĀS  BANKAS  PAMATNOSTĀDNE  (ES)  2018/ (2018. gada 24. aprīlis),  -  ar  ko  groza  Pamatnostādni  ECB/  2013/  23  par  vald 15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

Finanšu darbības pārskats par gada II ceturksni Konsolidētais bilances pārskats par 2015.gada II ceturksni EUR 000 Pozīcijas nosaukums Pārskata

Finanšu darbības pārskats par gada II ceturksni Konsolidētais bilances pārskats par 2015.gada II ceturksni EUR 000 Pozīcijas nosaukums Pārskata Konsolidētais bilances pārskats EUR 000 Pārskata periodā Pārskata periodā 30.06.2015 30.06.2015 31.12.2014 31.12.2014 Grupa Banka Grupa Banka Nerevidēts Nerevidēts Revidēts Revidēts Kase un prasības uz

Sīkāk

Объект страхования:

Объект страхования: PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PĀRSKATA PERIODS 01.01.2014-31.12.2014 AAS BALTIKUMS VALDES UN PADOMES SASTĀVS UZ 2014. GADA 31. DECEMBRI PADOMES SASTĀVS: Padomes priekšsēdētājs: Padomes loceklis, Padomes

Sīkāk

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību A TurboC 4U Vienotais reģ. Nr gada pārskats Rīga, gads

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību A TurboC 4U Vienotais reģ. Nr gada pārskats Rīga, gads Sabiedrība ar ierobežotu atbildību A TurboC 4U Vienotais reģ. Nr. 40003302557 2016. gada pārskats Rīga, 2017. gads Saturs Informācija par sabiedrību... 3 Vadības ziņojums... 4 Peļņas vai zaudējuma aprēķins...

Sīkāk

1

1 1 AS CBL Atklātais pensiju fonds un pensiju plāni 2017. gada pārskati SATURS Informācija par CBL Atklātais pensiju fonds 3 Paziņojums par vadības atbildību 4 Vadības ziņojums 5 Visaptverošais ieņēmumu

Sīkāk

KPMG Gada Pārskata paraugs

KPMG Gada Pārskata paraugs SEESAM LATVIA AAS Gada pārskats par 2009. gadu Saturs lpp. Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par vadības atbildību 7 Finanšu pārskati: Visaptverošo ienākumu pārskats 8 Pārskats

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

GADA PĀRSKATS

GADA PĀRSKATS Apstiprināts Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrības Atbalss biedru sapulcē 2017.gada 07.martā Protokols Nr.14 Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrība ATBALSS gada pārskats par 2016.gadu

Sīkāk

untitled

untitled ObligÞtie principi 2010. gada jŀnijs Nestlé korporatĉvie uzġðmðjdarbĉbas principi Oblig tie principi 2010. gada j nijs Autors/izdev js Valdes priekšs d t js un uz muma vad t js M r auditorija Visi darbinieki

Sīkāk

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp

A9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp Studiju programmas raksturojums 2015./2016. a 1. uzdevumi. Programm Studiju programmas. 1. Sagatavot. 2. N. 3. N 1 2. 4. V. 5., balstoties noteikt izm Studiju programmas uzdevumi. 1.. 2. V ir. 3. Nodro.

Sīkāk

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU UN GRUPU NEAUDITĒTA KONSOLIDĒTA FINANŠU INFORMĀCIJA PAR 2018. GADA 9 MĒNEŠIEM Sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem VALMIERA 2018 1 SATURS Lpp. INFORMĀCIJA

Sīkāk

Skaidrojumi par bilances posteņiem 3.1. Pamatlīdzekļu kustības pārskats Pārējie pamatlīdzekļi EUR Kopā EUR Sākotnējā vērtība

Skaidrojumi par bilances posteņiem 3.1. Pamatlīdzekļu kustības pārskats Pārējie pamatlīdzekļi EUR Kopā EUR Sākotnējā vērtība Skaidrojumi par bilances posteņiem 3.1. Pamatlīdzekļu kustības pārskats Pārējie pamatlīdzekļi Kopā Sākotnējā vērtība 61 730 61 730 31.12.2013 61 730 61 730 Iegādāts 4 131 4 132 Norakstīts -1 303-1 302

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais

Microsoft Word - Gada_parskats_PF_2018_sais AS PIRMAIS SLĒGTAIS PENSIJU FONDS 2018. GADA PĀRSKATS (SAĪSINĀTS) ZIŅOJUMS PAR PENSIJU PLĀNU DARBĪBAS VEIDS Akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (turpmāk Pensiju Fonds) ir viens no sešiem privātajiem

Sīkāk

AS Baltic International Bank Gada pārskats par gadu

AS Baltic International Bank Gada pārskats par gadu AS Baltic International Bank Gada pārskats par 2015. gadu Saturs 3 5 Рadomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētājas ziņojums 6 Padomes un valdes sastāvs 7 Paziņojums par vadības atbildību 8 9 Neatkarīgu

Sīkāk

A/S G4S Latvia Atsevišķais gada pārskats un konsolidētais gada pārskats par gadu

A/S G4S Latvia Atsevišķais gada pārskats un konsolidētais gada pārskats par gadu A/S G4S Latvia Atsevišķais gada pārskats un konsolidētais gada pārskats par 2018. gadu Saturs Lapa Informācija par Sabiedrību un Koncernu 3 Vadības ziņojums 4-5 Finanšu pārskati: Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

AS "Moda Kapitāls" GADA PĀRSKATS saskaņā ar ES apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem

AS Moda Kapitāls GADA PĀRSKATS saskaņā ar ES apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem AS "Moda Kapitāls" saskaņā ar ES apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem SATURS Vadība 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par vadības atbildību 5 Finanšu pārskati Apvienotais ienākumu

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s

Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts s Izskatīts SIA Rīgas veselības centrs 2018.gada 30.novembra valdes sēdē (protokols Nr.38) SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada deviņiem mēnešiem

Sīkāk

SIA Cesvaines Siltums 2016.gada ( ) finanšu pārskats Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Cesvaines siltums 2016.gada pārskats Cesvain

SIA Cesvaines Siltums 2016.gada ( ) finanšu pārskats Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Cesvaines siltums 2016.gada pārskats Cesvain Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Cesvaines siltums 2016.gada pārskats Cesvainē, 2017 1 Saturs Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4-5 Peļņas vai zaudējuma aprēķins 6 Bilance 7-8 Pielikums

Sīkāk

SIA Liepājas latviešu biedrības nams 2016.gada pārskats (Vadības ziľojums un finanšu pārskats) un revidenta ziľojums 1

SIA Liepājas latviešu biedrības nams 2016.gada pārskats (Vadības ziľojums un finanšu pārskats) un revidenta ziľojums 1 SIA Liepājas latviešu biedrības nams 2016.gada pārskats (Vadības ziľojums un finanšu pārskats) un revidenta ziľojums 1 2 SATURS Vispārīga informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziľojums 4 Finanšu pārskats

Sīkāk

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018

SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par gada sešiem mēnešiem 2018 SIA Rīgas veselības centrs zvērināta revidenta nepārbaudīts starpperiodu pārskats par 2018. gada sešiem mēnešiem 2018 Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam

Sīkāk

Gada_parskats_300917_atzinuma.xlsx

Gada_parskats_300917_atzinuma.xlsx Sabiedrība ar ierobežotu atbildību FN-SERVISS Vienotais reģ. 40003606424 Gada pārskats par periodu no 01.10.2016. - 30.09.2017. Rīga, 2018. gads Saturs Informācija par sabiedrību... 3 Vadības ziņojums...

Sīkāk

Aktuālais 2012.gada pārskatu sagatavošanā budžeta iestādēs. Biruta Novika, zvērināta revidente, asociētā partnere, valdes loceklis starptautiskajā aud

Aktuālais 2012.gada pārskatu sagatavošanā budžeta iestādēs. Biruta Novika, zvērināta revidente, asociētā partnere, valdes loceklis starptautiskajā aud Aktuālais 2012.gada pārskatu sagatavošanā budžeta iestādēs. Biruta Novika, zvērināta revidente, asociētā partnere, valdes loceklis starptautiskajā auditorfirmā AUDIT ADVICE, NEXIA International Ir jau

Sīkāk

Baltic International Bank 1.ceturkšņa pārskats 2017

Baltic International Bank 1.ceturkšņa pārskats 2017 AS,,BALTIC INTERNATIONAL BANK PUBLISKAIS CETURKŠŅA PĀRSKATS PAR PERIODU, KAS NOSLĒDZĀS 2017. GADA 31. MARTĀ Saturs Bankas (Koncerna) vadības ziņojums... 3 Konsolidācijas grupas sastāvs... 4 Bankas akcionāri...

Sīkāk

banku gada pārskats

banku gada pārskats Saīsinātie starpperioda koncerna konsolidētie un bankas atsevišķie finanšu pārskati par sešu mēnešu periodu, kas noslēdzās 2011. gada 30. jūnijā SATURS Lapa Vadības ziņojums 3 Padomes un valdes sastāvs

Sīkāk

04.AR.12_11LV.fm

04.AR.12_11LV.fm System 2000 Lietošanas pam c ba 04.AR.12_11LV 02/2017...with people in mind BR DIN JUMS! Lai izvair tos no traumu g šanas, vienm r izlasiet šo lietošanas pam c bu un tai pievienotos dokumentus, pirms s

Sīkāk

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -. Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.

Sīkāk

Parskats_1Q_2017

Parskats_1Q_2017 Akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid Nerevidētais finanšu pārskats par 3 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprināto Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām - RĪGA 2017 -

Sīkāk

Microsoft Word - NerevidÄfitais pĆrskats_4.ceturksnis_2018

Microsoft Word - NerevidÄfitais pĆrskats_4.ceturksnis_2018 VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA 2018.gada nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 12 mēnešu periodu līdz 2018.gada 31.decembrim, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienībā

Sīkāk

Reģistrācijas numurs 40008153882 Nosaukums BALTIJAS HIV ASOCIĀCIJA BIEDRĪBA Adrese Druvienas iela 36 144, Rīga, LV-1079 Taksācijas periods no 01.01.2017 līdz 31.12.2017 Pamatinformācija Darbinieku skaits

Sīkāk

Microsoft Word - Finansu parskats neauditets I_pusgads_2012_LV.doc

Microsoft Word - Finansu parskats neauditets I_pusgads_2012_LV.doc A/S Valmieras stikla šķiedra 2012.gada 6 mēnešu FINANŠU PĀRSKATS NEAUDITĒTS NOSAUKUMS JURIDISKAIS STATUSS Valmieras stikla šķiedra Akciju sabiedrība REĢISTRĀCIJAS NUMURS, VIETA UN DATUMS Nr. 40003031676

Sīkāk

Microsoft Word - Gada_Parskats_2015.g _2_.doc

Microsoft Word - Gada_Parskats_2015.g _2_.doc BIEDRĪBA LATVIJAS AEROKLUBS 215. GADA PĀRSKATS Rīga 216 SATURS VADĪBAS ZIŅOJUMS 3 BILANCE 5 IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATS 6 ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU PĀRSKATS 7 ZIEDOTĀJI UN DĀVINĀTĀJI 8 PĀRSKATS PAR ADMINISTRATĪVAJIEM

Sīkāk

Financial statements

Financial statements Starpperioda pārskats par sešu mēnešu periodu līdz 2019. gada 30. jūnijam Īsumā par Koncernu Galvenie finanšu rādītāji Citadele turpināja attīstīt digitālos pakalpojumus klientiem Baltijā, veicot uzlabojumus

Sīkāk

AS "Rīgas kuģu būvētava"

AS Rīgas kuģu būvētava AS "Rīgas kuģu būvētava" 2018.gada 6 mēnešu finanšu pārskats (nerevidēts) SATURS LAPA INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU 3 VADĪBAS ZIŅOJUMS 4 PAZIŅOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU 5 FINANŠU PĀRSKATS: PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU

Sīkāk

AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR GADU ( A

AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR GADU ( A AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2015. GADU ( AUDITĒTS ) SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU

Sīkāk

LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/1 I (Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir o

LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/1 I (Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir o 29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/1 I (Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta) REGULAS KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1126/2008

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums

Sīkāk

Microsoft Word - Kon.parsk g. 12 men.doc

Microsoft Word - Kon.parsk g. 12 men.doc AKCIJU SABIEDRĪBA RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA reģ. Nr. 40003042006 Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 KONSOLIDĒTAIS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2012. GADA 12 MĒNEŠIEM ( NEAUDITĒTS ) SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM

Sīkāk

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200 Stāvoklis uz 31.03.2019. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 492 217 8 144 604 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)

Sīkāk

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200 Stāvoklis uz 30.06.2019. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 492 217 8 486 410 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)

Sīkāk

AS „LPB Bank”

AS „LPB Bank” Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī (neauditēti) AS LPB Bank SATURS Lapa Vadības ziņojums 3 7 Paziņojums par vadības atbildību 8 Bankas finanšu pārskati: Bankas apvienotais

Sīkāk

finansu parskats 3 men 2010_lv

finansu parskats 3 men 2010_lv AS DITTON PIEVADĶĒŽU RŪPNĪCA NEREVIDĒTS UN NEKONSOLIDĒTS FINANŠU PĀRSKATS PAR 2010.GADA 3 MĒNEŠIEM (01.01.2010. 31.03.2010.) Sastādīts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un AS NASDAQ

Sīkāk

MergedFile

MergedFile VSIA Slimnīca Ģintermuiža Reģistrācijas Nr. 40003407396 GADA PĀRSKATS Pārskata periods: 01.01.2017.- 31.12.2017. Jelgava, 2018. gada 12. martā VSIA Slimnīca Ģintermuiža 2017.gada pārskats SATURS lpp. Ziņas

Sīkāk

AS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info

AS LPB Bank Reģ. Nr. LV SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV-1011 Tālr Vispārēja informācija Info AS LPB Bank Reģ. Nr. LV5010189561 SWIFT: LAPBLV2X Brīvības 54, Rīga, LV1011 Tālr. +71 6 777 2 999 info@lpb.lv www.lpb.lv Vispārēja informācija Informācijas atklāšana par AS LPB Bank darbību 2018.gadā Akciju

Sīkāk

NORD LB 3

NORD LB 3 VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU IEGULDĪJUMU PLĀNS AKTĪVAIS IEGULDĪJUMU PLĀNS DNB NORD 3 SATURS Informācija par Plānu 3 Līdzekļu pārvaldītāja ziņojums 4 6 Paziņojums par līdzekļu pārvaldītāja vadības

Sīkāk

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.

Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management Kods: 241 DNB Konservativais ieguldijumu plans 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14. Tirgus dalībnieka nosaukums: DNB Asset Management 1. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim Ieguldījumu

Sīkāk

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200

ABLV aktīvais ieguldījumu plāns Stāvoklis uz Pozīcijas nosaukums AKTĪVI Finanšu ieguldījumi Debitoru parādi 0200 Stāvoklis uz 30.09.2018. AKTĪVI Finanšu ieguldījumi 0100 7 306 504 7 956 619 Debitoru parādi 0200 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 0300 Pārējie aktīvi 0400 KOPĀ AKTĪVI (0100+0200+0300+0400)

Sīkāk

(UZŅĒMUMA NOSAUKUMS)

(UZŅĒMUMA NOSAUKUMS) SIA CĒSU KLĪNIKA GADA PĀRSKATS PAR 2013. GADU SIA CĒSU KLĪNIKA 2013.GADA (01.01.-31.12.)GADA PĀRSKATS SATURS Lpp. Ziņas par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4-5 Peļņas vai zaudējumu aprēķins 6 Bilance uz

Sīkāk

AS „LATVIJAS PASTA BANKA”

AS „LATVIJAS PASTA BANKA” AS LATVIJAS PASTA BANKA Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 31.decembrī SATURS Lapa Vadības ziņojums 3-4 Padomes un valdes locekļi 5 Paziņojums par vadības atbildību 6 Revidentu

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

AS LATVIJAS PASTA BANKA Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās gada 31.decembrī

AS LATVIJAS PASTA BANKA Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās gada 31.decembrī AS LATVIJAS PASTA BANKA Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī SATURS Lapa Vadības ziņojums 3-4 Padomes un valdes locekļi 5 Paziņojums par vadības atbildību 6 Revidentu

Sīkāk

SIA BŪKS 2014.GADA PĀRSKATS Gada pārskats apstiprināts Ar Baldones novada domes lēmumu (prot. Nr.4,2 ) SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU B

SIA BŪKS 2014.GADA PĀRSKATS Gada pārskats apstiprināts Ar Baldones novada domes lēmumu (prot. Nr.4,2 ) SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU B Gada pārskats apstiprināts Ar Baldones novada domes 28.04.2015 lēmumu (prot. Nr.4,2 ) SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU BŪKS 2014. GADA PĀRSKATS 1 Saturs Lpp. 1. Informācija par uzņēmumu 3 2. Vadības

Sīkāk