Elektriskā sadales tīkla attīstības optimizācijas problēmas Rīgas pilsētā

Transkripts

1 LATVIAN JOURNAL OF PHYSICS AND TECHNICAL SCIENCES 007, N PILSĒTU VIDSPRIEGUMA SADALES TĪKLA DROŠUMA NOVĒRTĒŠANAS METODE UN ALGORITMS J.Merkurjevs, J.Ručs Rīgas Tehiskā uiversitāte merkur@itl.rtu.lv Z.Krišās, I.Oļeiņikova, A.Mutule, A.Kalpiņa Fizikālās eerģētikas istitūts, Aizkraukles ielā, Rīga, LV-006, Latvija Rakstā piedāvāta oriģiāla vidsprieguma (6, 0 u 0 kv) pilsētas sadales tīkla elektroapgādes drošuma ovērtēšaas metode. Rakstā apskatīts: ) metodes pricips; ) tīkla modelis; ) slodzes modelis; ) kritēriju aprēķia formulas u algoritms; 5) aprēķia piemērs. Šī metode u algoritms piemērota izmatošaai pilsētas elektrotīkla attīstības diamiskas plāošaas datorprogrammas LDM-SG ietvaros. Atslēgas vārdi: elektroapgādes drošums, sadales tīkls, tīkla attīstības plāošaa.. JAUTĀJUMA NOSTĀDNE Rīgas pilsētā izveidojusies situācija, kurā av iespējams odrošiāt jauu slodžu (virs MVA) pieslēgšau pie elektrotīkla. Pašreiz Rīgā ir ap 00 MVA epieslēgtu slodžu. Lai ovērstu šādu situāciju vai vismaz sākumā uzlabotu stāvokli, epieciešama plaša u mērķtiecīga 0-0 kv u 0 kv tīklu rekostrukcija. Tai jāpamatojas uz vispusīgas tīkla attīstības aalīzes. Fizikālās eerģētikas istitūts attīstības aalīzei u optimizācijai piedāvā datorprogrammu LDM-SG []. Tās testēšaas gaitā tika oskaidrots, ka vidsprieguma tīkla elektroapgādes drošuma ovērtēšaai epieciešams izstrādāt jauu metodi u programmodrošiājumu []. To osaka esošā vidsprieguma tīkla struktūra - tīklā izvietotie vidsprieguma sadales pukti u barošaas pukti, kuri būtiski iespaido elektroapgādes drošumu. Metodei jābūt tādai, lai to var izmatot vidsprieguma tīkla attīstības optimizācijas procesā izvēlētos lokālos rekostrukcijas pasākumos [,, 5].. TĪKLA MODELIS Aprēķia modelis ir grafs. Tas sastāv o mezgliem u saitēm, kas savieo divus mezglus. Grafs aprēķia laikā tiek sadalīt sekcijās - savstarpēji saistītās mezglu u saišu kopās ( Mm u Ms ). Sekcijas ir būtisks tīkla elemets elektroapgādes drošuma kritēriju aprēķiā. Mezgli iedalās: ) barojošos B; ) ģeeratoru G; ) slodzes S; ) atslēgas A. Atslēgas mezglu īpašības ir šādas: a) mezglā ir slēgiekārta; b) mezglā av slodzes; c) mezgls orobežo sekcijas, bet

2 epieder e pie vieas sekcijas. Ja sekciju i veido saite, kas savieo divus A mezglus, tad Mm i = ø. Modeļa struktūru ilustrē. attēls. Tīkla modeļa struktūra u elemeti tiek paskaidroti uz eliela, viekāršota tīkla objekta bāzes. Mezgls ir 0 kv tīkla mezgls, kurā atrodas barojošas 0/0-0 kv apakšstacijas 0 kv sadale. Mezgli u modelē 0-0 kv sadales. Pieņemts, ka visām vidsprieguma līijām, 9, 6 sākumā ir jaudas slēdži. Mezgls 9 modelē vidsprieguma tīkla lokālo sadales puktu, kurā ir vidsprieguma slēgiekārta. Pieņemts, ka mezglam pieslēgto līiju 9 u sākumā ir jaudas slēdži. Mezgliem ar slēgiekārtu (piemērā mezgli, 0 u 9) ir būtiska ozīme vidsprieguma tīkla elektroapgādes drošuma metodikā, tāpēc sauksim tos par atslēgas mezgliem. Atslēgas mezgli ir jāiezīmē tīkla modelī, lai datorprogramma tos atpazītu aprēķia laikā. Piemērā sākuma stāvoklī a) (esošais tīkls) ir 7 sekcijas, bet stāvoklī b) (tas pats tīkls pēc rekostrukcijas) ir 8 sekcijas (skat.. tab.). Sekciju mezglu u saišu kopas. tabula Stāvoklis a) Stāvoklis b) i Mm Ms Mm Ms,,5,6,7,8,9,,,5,6,7,5,8,,5,6,7,8,9,,,5,6,7,5,8 0,,,,5,6 9,0,,,,,5 0,, 9,0, 7,8 6,7,8,,5,6 9,,,5 0,,,, 9,0,,, 7,8 6,7,8 5 5,6,7,8,9,5,6,7,8 0,,,, 9,0,,, 6 5,6,7,8,9,5,6,7,8 7 Tukša kopa 8 Tukša kopa a) b). att. Tīkla modelis: a) sākuma shēma, b) tīkls pēc rekostrukcijas; - sekcijas umurs

3 Vidsprieguma tīkla elektroapgādes drošuma ovērtēšaas blokā ir izveidota ātrdarbīga u viekāršota procedūra Tsekc, kas sadala tīklu sekcijās. Ar raustītu līiju iezīmētā saite 9 (alteratīvā saite) kalpo rekostrukcijas pasākuma veidošaai (tiek ieslēgta izvēlētā saite 9 u atslēgta saite ).. SLODZES MODELIS Vidsprieguma sadales tīkla slodzes mezglos parasti atbilst trasformatoru apakšstaciju slodzēm. Slodzes modeļa izvēli osaka divas galveās prasības:. drošuma ovērtēšaa jāveic attīstības aalīzes u optimizācijas procesā, kurā jāapskata daudzi tīkla variati, slodžu u shēmas attīstība. Aprēķiiem u optimizācijai jābūt iespējami viekāršiem u ātrdarbīgiem;. slodžu daudzveidība jāatspoguļo iespējami precīzi, lai esamaziātu rezultāta ticamību. Prasības ir pretruīgas - pirmā prasa samaziāt aprēķia laiku, otrā - palieliāt. Veidojot slodžu modeli, tika atrasts kompromiss starp prasībām, balstoties uz pieredzi. Slodzes modeli ietekmē arī tas, ka vidsprieguma tīkla modelī var būt pieslēgtas lokālās decetralizētās elektrostacijas, kuru izstrāde ir atkarīga o gada sezoas, piemēram, koģeerācijas stacijas, kuras vasarā estrādā, hidroelektrostacijas, kurām lielākā izstrāde ir pavasaru plūdu laikā. Slodzes modelī slodzes mezglā aprēķia, ievērojot: a) sākuma slodzi; b) slodzes izmaiņas perspektīvā; c) slodzes izmaiņu gada u dieakts laikā. Sākuma slodzi osaka mērījumu rezultātā kā gada maksimumu studas slodzei. Slodzes izmaiņas perspektīvu raksturo ar pieauguma koeficietu sl j, t attieciātās vieībās, kur t - attīstības soļa kārtas umurs, j - mezglu grupas ar vieādu slodzes pieauguma tempu kārtas umuru. Modelī pieņemts, ka maksimālais grupu skaits var būt 5. Modelī paredzēts, ka var būt slodzes, kuru sākumā av, bet kas parādās tikai solī Att.solis (piemēram, pēc gadiem). Slodzes izmaiņas gada u dieakts laikā. Slodzes modelis apskata gada iedalījumu sezoās: ) ziemas - 9 diea; ) pavasara/rudes - 8 dieas; ) vasaras - 9 diea. Pieņemts, ka pavasarī u rudeī slodzēm ir vieādi raksturojumi. Tas bez šaubām var radīt eprecizitātes, tomēr tas izdarīts aprēķia laiku u epieciešamās atmiņas dēļ. Katru sezou raksturo ar vidējo dieakts grafiku attieciātās vieībās pret slodzes gada maksimumu mezglā. Dieakts grafiks tiek modelēts ar pieciem režīmiem ar ilgumu 5, 5, 5, 5 u studas. Slodze režīma laikā pieņemta emaiīga - vieāda ar vidējo studas slodzi režīma laikā. Slodžu grafiki ir atkarīgi o slodzes veida. Slodžu grafiki trim slodžu veidiem parādīti. attēlā.

4 a) b) c). att. Slodzes gada grafiks; režīmi Z Z5 - ziemas sezoai, P/R P/R5 - pavasara/rudes sezoai, V V5 - vasaras sezoai; a). veida slodze - daudzdzīvokļu māja līdz 5 stāviem, b). veida slodze - veikals, c). veida slodze - skola Slodzes mezglā solī t režīmā re [MW]: P, t, re P0 sl j, t slg k, re =, () kur P 0 - sākuma slodze; sl j, t - slodzes pieauguma koeficiets mezglam solī t ; j - slodze pieauguma grupas umurs; k - mezgla slodzes tipa kārtas umurs. Patērētā eerģija mezglā solī t režīmā re [MWh]: W, t, re = P, t, re T a, () re re kur T re - režīma re ilgums, studas dieaktī; re

5 a - dieu skaits attiecīgajā sezoā: 9, ja re > 0 u re < 6 (ziema); 8 ja re > 5u re < (pavasaris/rudes); 9 ja re >0 u re < 6 (vasara). Eerģijas patēriņš gadā mezglā [MWh]: 5 W = W, (), t re=, t, re kur 5 - režīmu skaits visās sezoās kopā. Parametru mezglu slodzes aprēķiam dotas mezglu datos. tabulā. Mezglu dati. tabula Nr. Šifrs Tips Slodze, Slodzes Iez. Nosaukums U, kv Sl.p.gr. Att.solis (B/S/G) MW graf.r. B 0 a/s0 0 0 S z/s0 0 0 S 0 ap/st 0 0, S 0 ap/st 0 0, 9 9 S sadal S 0 ap/st7 0 0, S 0 ap/st8 0 0, S 0 ap/st9 0 0, S 0 ap/st0 0 0, S 0 ap/st 0 0, 5 5 S 0 ap/st 0 0, 6 6 S 0 ap/st 0 0, 7 7 S 0 ap/st 0 0, 8 8 S 0 ap/st5 0 0, 9 9 S 0 ap/st6 0 0, 0 0 S kop 0 0 S 0 ap/st7 0 Piezīmes: Sl.p.gr. - slodzes pieauguma grupas umurs, maksimālais skaits 5; Att.solis - attīstības solis, o kura parādās slodze; Slodzes graf.r. - slodzes veida kārtas umurs. No 5 līdz 8 mezglam slodžu parametri ir tādi paši, kā mezglā.. DROŠUMA NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI Drošuma ovērtēšaas kritēriji doti. tabulā. Drošuma kritēriji vidsprieguma tīkla variatu salīdziājumam. tabula Nr. Nosaukums. Nepiegādātā eerģija W [MWh/gadā]. Nepiegādes izmaksas C [tūkst.ls/gadā]. Elektroapgādes pārtraukuma laiks (asimptotiskais darbegatavības parametrs) U [h/gadā]

6 Drošuma ovērtēšaas kritēriju aprēķia pēc šādām formulām: sekcijas darbespējas varbūtība i χ i = L Ms λ L K avar DL L r L, () kur Ms - saišu kopa, kas veido sekciju; λ L - saites L īpatējais atteicu skaits uz 00 km gadā; DL L - saites L garums, km; r L - atteices ovēršaas laiks saitei L ; K - avāriju skaita korekcijas koeficiets; avar sekcijas elektroapgādes pārtraukuma laiks (asimptotiskais darbegatavības parametrs) U [h/gadā]: U i = 5 re= χ i T re re a ; (5) summārais sekcijai pieslēgto slodžu elektroapgādes pārtraukuma laiks (asimptotiskais darbegatavības parametrs) [h/gadā]: U i =, (6) S U i M kur M - mezglu kopa, kas veido sekciju i ; tīklam pieslēgto slodžu summārais elektroapgādes pārtraukuma laiks [h/gadā]: U S T ep scsk = U i= Si (7) kur scsk - sekciju skaits; T - elektroapgādes pārtraukuma laiks (skat.. tab.). ep epiegādātā eerģija [MWh/gadā]: W p scsk = W i= SCi χ i, (8) kur W SC - sekcijas i eerģija gada patēriņš [MWh/gadā] i 5 W = T a P, (9) SCi re re re re= M i, t, re

7 epiegādes izmaksas C [tūks. Ls/gadā]: C p = 5 scsk χ T a P c i re re re re= sc= N SC k, (0) kur re - režīma kārtas umurs; i - tīkla sekcija kārtas umurs; scsk - sekciju skaits; k - īpatējo epiegādes izmaksu grupas kārtas umurs slodzes mezglā. 5. DROŠUMA NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJU APRĒĶINA ALGORITMS Algoritms izstrādāts, lai to varētu izmatot pilsētas u arī lauku rajou vidsprieguma sadales tīklu attīstības diamiskai plāošaai ar datorprogrammu LDM-SG. Šī programma dod iespēju apskatīt daudzsoļu attīstību (ievēro līdz 5 gadu perspektīvu) u salīdziāt līdz 0 attīstības variatus pēc ikgadējiem kritērijiem, tajā skaitā tīkla drošuma kritērijiem. Var arī aprēķiāt drošuma kritērijus dotā variata stāvoklim attīstības solī t. Drošuma kritēriju aprēķia algoritma blokshēma dota.attēlā. Aprēķia algoritma blokshēma u arī datorprogramma ir vieāda kā variatu salīdziājuma, tā arī stāvokļa aalīzes gadījumā.. bloks ir sagatavošaas bloks, kas formē tīkla aprēķia modeli, ņemot vērā līdz attīstības solim t realizētos pasākumus.. bloks formē sekcijas atbilstoši soļa t tīkla modelim, iegūtos rezultātus izmato. blokā sekciju darbespējas varbūtības aprēķiam. Darbespējas varbūtības av atkarīgas o slodzes u visos režīmos ir vieādas. Datorprogrammā. u. bloks veido vieotu procedūru. Tālākais aprēķis otiek ciklā pa režīmiem re =,, K,5. Cikla sākumā attīra drošuma kritērijus pt, pw u pc, kā arī formē re =.. bloka ciklā pa mezgliem aprēķia mezglu slodzes u sekciju slodzes. 5. blokā, izmatojot sekciju darbespējas varbūtības, kas bija aprēķiātas. blokā u. blokā aprēķiātās sekciju slodzes, aprēķia režīmā epiegādāto eerģiju u epiegādes izmaksas. Tās tiek izmatotas pt, pw u pc pakāpeiskai formēšaai (summēšaai). Beidzot ciklu pa režīmiem ( re =5), lielums pt ir summārais mezglu elektroapgādes pārtraukuma laiks; pw - gadā epiegādātā eerģija; pc - epiegādātās eerģijas izmaksas gadā. Drošuma kritērijus aprēķia, izmatojot iepriekš apskatītās formulas. 6. bloku (plūsmu aprēķis) tīkla stāvokļa drošuma kritēriju aprēķiam eizmato, bet salīdzia variatus, tajā aprēķia eerģijas zudumus apskatāmajā režīmā, pārslodzes saitēs, sprieguma kritumus mezglos u citus tehiskos u ekoomiskos kritērijus. Vidsprieguma tīkla drošuma aprēķis būtiski atšķiras o pārvades tīkla u zemsprieguma tīkla drošuma aprēķia [6]. Eksperimetālie aprēķii parādīja, ka algoritms strādā stabili. Tālāk apskatīsim aprēķia piemēru, tā datus u aprēķia rezultātus.

8 . Formē tīkla variata stāvokļa modeli solī t ar iezīmētiem A mezgliem. Nosaka tīkla sekcijas kā mezglu saišu kopas u sekciju skaitu. Aprēķia visām sekcijām darbespējas varbūtību re: = ; pt: = 0; pw: = 0; pc: = 0. Slodžu aprēķis 5. Aprēķia sekciju slodzes režīmā re. Aprēķia: ) elektroapgādes pārtraukuma laiku; ) epiegādāto eerģiju; ) epiegādes izmaksas režīmā re u summāros kritērijus par re režīmiem 6. Plūsmu aprēķis re < 5 Nē Jā re: = re + Drošuma kritērija aprēķia beigas.att. Drošuma ovērtēšaas algoritma blokshēma; pt - elektroapgādes pārtraukuma laiks; pw - epiegādātā elektroeerģija; pc - epiegādātās eerģijas izmaksas

9 6.APRĒĶINA PIEMĒRS 0 kv sadales kabeļtīkla drošuma kritēriju aprēķii veikti, lai testētu piedāvāto aprēķiu metodi. Tīkla modelis dots. attēlā. Aprēķii veikti diviem variatiem: ) esošajai shēmai, ) shēmai pēc rekostrukcijas. Pieņemts, ka 0 kv kabeļu līijām: ) īpatējais atteiču skaits λ L = 5 uz 00 km gadā; ) atteices ovērtēšaas laiks =0 h. r L Dati par līiju saitēm doti.tabulā. Līiju saites. tabula Šifrs Garums, U, s b km kv Sk. G/K/P Marka K avar Nav/ir 0 K ASB-x0 0 K ASB-x0 5 0 K ASB-x K ASB-x K ASB-x K ASB-x K ASB-x K AXCEL-X0/ K AXCEL-X0/5, K AXCEL-X0/5,5 Piezīmes: s - sākuma mezgla šifrs; b - beigu mezgla šifrs; Sk. - paralēlo līiju skaits; G - gaisvadu līija; K - kabeļu līija; P - piekarkabeļu līija; K avar - avāriju skaita korekcijas koeficiets (). No 6 līdz 5 saitei saites parametri ir tādi paši, kā saitei 5. Aprēķia rezultāti doti.u 5.tabulā. Tīkla drošuma rādītāji. tabula 0 kv tīkla drošuma aalīzes rezultāti esošam tīklam. Nepiegādātā eerģija MWh/gadā 5,6. Nepiegādātās eerģijas izmaksas tūkst.ls/gadā 5,6. Elektroapgādes pārtraukuma laiks studas gadā 79,50. Tīkla sekciju skaits 7 5. Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru ap/st a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 0 ap/st8 a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 7 ap/st5 a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 0 ap/str7 a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 5 ap/st a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru ap/st7 a.v. 0,0007. Darbespējas varbūtība sekcijai ar saites šifru a.v. 0,0008. Pārtraukuma ilgums gadā sekcijai ar mezgla šifru ap/st studas gadā, Pārtraukuma ilgums gadā sekcijai ar mezgla šifru 0 ap/st8 studas gadā, Pārtraukuma ilgums gadā sekcijai ar mezgla šifru 7 ap/st5 studas gadā,000000

10 0 kv tīkla drošuma aalīzes rezultāti tīklam pēc rekostrukcijas. Nepiegādātā eerģija MWh/gadā,9. Nepiegādātās eerģijas izmaksas tūkst.ls/gadā,9. Elektroapgādes pārtraukuma laiks studas gadā 67,50. Tīkla sekciju skaits 8 5. Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru ap/st a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 0 ap/st8 a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru ap/st a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 7 ap/str5 a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 0 ap/st7 a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar mezgla šifru 5 ap/st a.v. 0, Darbespējas varbūtība sekcijai ar saites šifru a.v. 0,0007. Pārtraukuma ilgums gadā sekcijai ar mezgla šifru ap/st studas gadā 0,0008. Pārtraukuma ilgums gadā sekcijai ar mezgla šifru 0 ap/st8 studas gadā, Pārtraukuma ilgums gadā sekcijai ar mezgla šifru ap/st studas gadā, Rezultāti parāda, ka pēc rekostrukcijas, kura palielia sekciju skaitu, tīkla drošums uzlabojas. Aprēķiātos drošuma kritērijus var precizēt, ņemot vērā slēgiekārtu drošuma kritērijus (apakšstaciju kopņu sekcijām), kurus var aprēķiāt ar LDM-SG 07. Tālāk apskatīsi precizēšaas metodes. 7. KRITĒRIJA PRECIZĒŠANAS METODE Piemērā aprēķiāsim drošuma kritērijus, elektroapgādes darbespējas varbūtību u pārtraukuma laiku vieai speciāli izvēlētai trasformatoru apakšstacijai pirms u pēc tīkla rekostrukcijas veikšaas (skat.. attēlā mezglu ). Sākuma shēmā mezgls Mm. Mezgla elektroapgādi var attēlot ar. attēlā parādīto shēmu. Apakšstacijas kopes Sekcija Mezgls. att. Mezgla elektroapgādes shēma pirms tīkla rekostrukcijas Darbespējas varbūtību aprēķia pēc šādas izteiksmes: ( χ ) mez = χk + χ, () kur χk j - darbespējas varbūtība kopei j ; χ i - darbespējas varbūtība tīkla sekcijai i ; χk = 0,00076 χk χk = 0,00076 = 0, Nepiegādes laiku aprēķia pēc izteiksmes:

11 ( ) ( T χ ) 8760, () p = mez bet epiegādāto eerģiju pēc izteiksmes: W p () = T Pv, () p kur Pv - mezgla gada vidējā slodze; Pv = 0,05 MW. Shēmā pēc rekostrukcijas mezgls attēlot ar 5. attēlā parādīto shēmu. Mm. Mezgla elektroapgādi var Kopes Kopes Sekcija Sekcija 8 Kopes Sekcija Mezgls 5. att. Mezgla elektroapgādes shēma pēc rekostrukcijas Darbespējas varbūtību aprēķia pēc izteiksmes: χ = χk ( ) = χk + χ + ( χk + χ ) ( χk + χ ) m + χ + χk k + χ k + χk χ = 8. () Ir izveidota eliela viekārša datorprogramma (skat. 5. tab.), kas aprēķia summāro darbespējas varbūtību: χ Σ = χi + χ j j + χ l l l +, (5) + χ m m m m 5 + χ q q q q q 5 Pirms aprēķia masīvā varbūtība ievada aprēķiātās darbespējas varbūtību vērtības: sekciju darbespējas varbūtību vērtības o,, K, i, bet kopņu darbespējas varbūtību vērtības o,, K, j. max max

12 Formulas ievada logs datorprogrammā 5. tabula Atslēgums Saskaitāmo skaits varbūtības aprēķiam 5 Atslēgto elemetu darbespējas varbūtību kārtas umuri masīvā. variats Nepiegādes laiku aprēķia pēc šādas izteiksmes: ( ) ( T χ ) 8760, (6) pm = m bet epiegādāto eerģiju pēc izteiksmes: W p ( = T ) Pv. (7) p m Abu aprēķiu rezultāti u salīdziājums doti 6. tabulā. 6. tabula Drošuma kritēriju salīdziājums. variatam (esošais tīkls) u. variatam (tīkls pēc rekostrukcijas) Nr. Drošuma kritērijs. variats. variats. Darbespējas varbūtība 0,00 0,0008. Elektroapgādes pārtraukuma laiks 9,9 7,. Nepiegādātā eerģija 0,95 MWh 0,65 MWh Tabulā redzams, ka tīkla rekostrukcija samaziājusi elektroapgādes pārtraukuma laiku mezglā par,6 h gadā, bet epiegādāto eerģiju - par 0 MWh. 8. SLĒDZIENI ) Izstrādāta jaua metodika vidsprieguma tīkla (6, 0, 0 kv) elektroapgādes drošuma ovērtēšaai. ) Metodika odrošia iespēju plāot vidsprieguma tīkla attīstību mūsdieu apstākļos. ) Galveās problēmas, kuru risiāšaai paredzēta metodika, ir šādas: a. jauu patērētāju pieslēgšaa; b. tīkla rekostrukcija u moderizācija, pieaugot esošo patērētāju slodzēm; c. lokālo elektrostaciju izmatošaas iespējas vidsprieguma sadales tīklā, tajā skaitā arī o elektroapgādes drošuma palieliāšaas aspekta. ) Metodikas izmatošaas pieredze ir pozitīva.

13 Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Reģioālo attīstības foda līdzfiasējumu. 9. LITERATŪRA. Krishas Z., Oleiikova I., Mutule A., Rucs J. (006) Dyamic Simulatio Method for Trasmissio ad Distributio Plaig. WSEAS Trasactios o Systems ad Cotrol, Issue, Volume, Krišās Z, Oļeiņikova I., Mutule A., Rucs J., Kalpiņa A. (006) Vidsprieguma sadales tīkla drošuma tehiski ekoomiskās aalīzes imitācijas datorprogramma. Latv. J. Phys. Tech. Sci Krishas Z., Kutjus A., Oleiikova I. (006) Method of Trasmissio Power Networks Reliability Estimatio. Ziātisko rakstu krājums Eerģētika u elektrotehika, sērija, sējums 7, Rīga, RTU, -8.. Mohamed Saa, Silva Alex, Djapic Predrag, Strbac Gora, Alla Ro. (006) Reliability Evaluatio of Udergroud Distributio Networks Usig Represetative Networks. The 9 th Iteratioal Coferece o Probabilistic Methods Applied To Power Systems. Stockholm: KTH (Swede), Jue -5 (Symposium Proceedigs o CD). 5. Detrich Vaclav, Skala Petr, Matooha Karel, Spacek Zdeek. (006) Compariso of Estimates of the Costs of Pealty Paymets i a MV Distributio Network Obtaied by Simulatio ad from Observed Data.. The 9 th Iteratioal Coferece o Probabilistic Methods Applied To Power Systems. Stockholm: KTH (Swede), Jue -5 (Symposium Proceedigs o CD). METHOD AND ALGORITHM FOR MEDIUM VOLTAGE URBAN DISTRIBUTION NETWORKS POWER SUPPLY RELIABILITY CRITERION CALCULATION J. Merkurjevs, Z. Krishas, I. Oleiikova, J. Rucs, A. Mutule, A.Kalpia S u m m a r y The paper preset ew method ad algorithm for reliability estimatio of 6, 0, 0 kv distributio etworks The followig aspects are described: ) methods i the mai; ) model of etwork; ) model of load; ) reliability criterio calculatio formula ad algorithm; 5) etworks reliability criterio calculatio example. The preseted method ca be applied to dyamic optimizatio of real medium voltage etworks developmet Меркурев Ю., Кришан З., Олейникова И., Рунч Я., Мутуле А., Калпиня А. МЕТОД И АЛГОРИТМ ОЦЕНКИ НАДЕЖНОСТИ ГОРОДСКИХ РАСПРЕДЕЛИТЕЛЬНЫХ СЕТЕЙ СРЕДНЕГО НАПРЯЖЕНИЯ