Biznesa augstskola Turība

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Biznesa augstskola Turība"

Transkripts

1 Biznesa augstskola Turība ANDRIS VANAGS MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJAS PAAUGSTINĀŠANAS IESPĒJAS, IZMANTOJOT PARTNERĪBAS PILNVEIDOŠANAS MODELI PROMOCIJAS DARBS Studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība Darba autors: Andris Vanags Darba vadītājs: Anna Ābeltiņa Dr.oec.asoc.prof. Rīga, 2019

2 Zinātniskais vadītājs: Dr.oec. Anna Ābeltiņa Darba recenzenti: Dr. oec. Jānis Vanags Dr. oec. Artūrs Zeps PhD. Maria Kovāčova Promocijas darba aizstāvēšana notiks Biznesa augstskola Turība Uzņēmējdarbības vadības promocijas padomes atklātā sēdē gada 21.maijā plkst. 10 Biznesa augstskola Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē, Rīgā, Graudu ielā 68, C108. telpā. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Biznesa augstskola Turība bibliotēkā, Rīgā, Graudu ielā 68. Vadībzinātnes nozares promocijas padomes priekšsēdētāja: Dr. oec.: Rosita Zvirgzdiņa Vadībzinātnes nozares promocijas padomes zinātniskā sekretāre: Dr. oec: Iveta Liniņa Andris Vanags, 2019 Biznesa augstskola Turība,

3 ANOTĀCIJA Promocijas darba tēmas Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, izmantojot partnerības pilnveidošanas modeli aktualitāte tiek saistīta ar Latvijā strādājošo MVU nepietiekošo konkurētspēju vairākās tautsaimniecības nozarēs. Līdz ar to palielinās aktualizētu un pilnveidotu partnerattiecību nozīmīgums konkurētspējas paaugstināšanai, sākot ar ražojamā produkta tehniskās dokumentācijas izstrādi un tā ražošanai nepieciešamo resursu sagādi, beidzot ar jaunu tirgus apgūšanu ārvalstīs un saražotā produkta pārdošanu. MVU īpašniekiem un vadītājiem nereti pietrūkst zināšanu, prasmju un pieredzes uzņēmuma darbības mērķim atbilstošu partneru identifikācijai un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanā. Promocijas darba mērķis izpētīt MVU konkurētspējas izmaiņas nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs un definēt pilnveidotu partnerattiecību nozīmīgumu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, izmantojot partnerības pilnveidošanas modeli. Promocijas darba mērķa sasniegšanā tiek noteikti vairāki uzdevumi, no tiem nozīmīgākie izpētīt konkurences, konkurētspējas priekšrocību, konkurētspējas un partnerattiecību teorētiskos aspektus, definēt to savstarpējo saistību; izpētīt partnerības nozīmīgumu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā; izanalizēt Latvijas tautsaimniecības nozīmīgākās nozarēs strādājošo mikro, mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātus; izpētīt MVU konkurētspējas izmaiņas un identificēt tautsaimniecības nozares, kurās mikro, mazie un vidējie uzņēmumi uzrāda augstāku konkurētspēju; izpētīt MVU partnerības veidošanas un partnerattiecības ietekmi uz MVU darbības rezultātiem un konkurētspēju iekšzemē un ārvalstīs; izstrādāt MVU uzņēmuma partnerības pilnveidošanas un tās atbilstības izvērtēšana modeli. Mērķa sasniegšanai darbā tiek īstenots plašs pētījums par konkurētspējas un partnerattiecību teorētiskajiem aspektiem, tiek definēti darbam nozīmīgākie jēdzieni; definētas MVU konkurētspējas izmaiņas Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgākās nozarēs; identificēti MVU konkurētspējas un partnerības nozīmīgākie aspekti; definēti šķēršļi, kas traucē veidot savstarpēji izdevīgas partnerattiecības; izstrādāti vairāki modeļi, kas paredzēti MVU īpašniekiem un vadītājiem vadības lēmumu pieņemšanai saistībā ar partneru identifikāciju, savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanu un to pastāvīgu aktualizāciju. Promocijas darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, izmantoto bibliogrāfisko vienību un citu datu avotu saraksta. Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts 253 lappusēs un ilustrēts ar 21 attēlu un 93 tabulām. Darbā ir 3 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļautas 290 bibliogrāfiskas un datu vienības. Atslēgvārdi: konkurētspēja, mazie un vidējie uzņēmumi, partnerība. 3

4 ANNOTATION The topicality of the theme of the Doctoral Thesis Possibilities for Increasing Competitiveness of Small and Medium-sized Enterprises through the Partnership Improvement Model is related to the insufficient competitiveness of SMEs working in Latvia in several sectors of the national economy. Accordingly, the importance of topical and improved partnership for promoting competitiveness will increase, starting with the development of technical documentation of the product to be produced and the supply of the necessary resources for its production, ending with the acquisition of a new market in oversea countries and sales of the manufactured product. SME owners and managers often lack the knowledge, skills and experience to identify partners who fit their business goals and build mutually beneficial partnerships. The target of the Doctoral Thesis is to investigate the changes in the competitiveness of SMEs in major sectors of the economy and to reveal the importance of improved partnership in increasing the competitiveness of enterprises through the partnership improvement model. Several tasks are defined in order to achieve the target of the Doctoral Thesis, the most important of which are to explore the theoretical aspects of competition, competitive advantage, competitiveness and partnership, to reveal their interrelation; to explore the importance of partnership in increasing business competitiveness; to analyse the economic performance of micro, small and medium-sized enterprises working in the most important sectors of the Latvian economy; to explore changes in SME competitiveness and identify sectors of the economy where micro, small and medium-sized enterprises show higher competitiveness; to explore the impact of SME partnerships and partnerships on the performance and competitiveness of SMEs in the domestic and overseas countries; to develop a model for improving the SME partnership and assessing its compliance. To achieve the target, there was made a wide-ranging research on the theoretical aspects of competitiveness and partnership, the most important concepts are defined; changes in the competitiveness of SMEs in sectors more important for the development of the Latvian economy; identified key aspects of SME competitiveness and partnership; identified obstacles to a mutually beneficial partnership; several models have been developed for SME owners and managers to form management decisions about partner identification, building mutually beneficial partnerships and maintaining them updated. The Thesis consists of an introduction, 3 chapters, conclusions and proposals, a list of bibliographic units and other data sources. The main text of the Doctoral Thesis is described in 256 pages and illustrated with 17 pictures and 97 tables. There are 3 appendixes. The bibliography includes 163 bibliographic and data items. Keywords: competitiveness, small and medium-sized enterprises, partnership. 4

5 ANMERKUNG Die Aktualität des Themas des Förderpapiers Möglichkeiten zur Verbesserung der Wettbewerbsfähigkeit kleiner und mittlerer Unternehmen durch das Modell zur Verbesserung der Partnerschaft hängt mit der unzureichenden Wettbewerbsfähigkeit von KMU zusammen, die in Lettland in verschiedenen Sektoren der Volkswirtschaft tätig sind. Infolgedessen wird die Bedeutung einer aktualisierten und verbesserten Partnerschaft für die Steigerung der Wettbewerbsfähigkeit zunehmen, angefangen von der Entwicklung der technischen Dokumentation des herzustellenden Produkts über die Beschaffung der für seine Herstellung erforderlichen Ressourcen bis hin zur Erschließung eines neuen Auslandsmarktes und dem Verkauf des hergestellten Produkts. KMU-Eigentümer und -Manager verfügen häufig nicht über das Wissen, die Fähigkeiten und die Erfahrung, um Partner zu identifizieren, die ihren Geschäftszielen entsprechen, und um für beide Seiten vorteilhafte Partnerschaften aufzubauen. Ziel der Doktorarbeit ist es, die Veränderungen in der Wettbewerbsfähigkeit von KMU in wichtigen Wirtschaftssektoren zu untersuchen und die Bedeutung einer verbesserten Partnerschaft für die Steigerung der Wettbewerbsfähigkeit von Unternehmen mithilfe des Modells zur Verbesserung der Partnerschaft zu definieren. Um das Ziel der Doktorarbeit zu erreichen, werden eine Reihe von Aufgaben definiert, von denen die wichtigsten darin bestehen, die theoretischen Aspekte des Wettbewerbs, des Wettbewerbsvorteils, der Wettbewerbsfähigkeit und der Partnerschaft zu untersuchen und ihre Wechselbeziehung zu definieren. Erkundung der Bedeutung von Partnerschaften für die Steigerung der Wettbewerbsfähigkeit von Unternehmen; Analyse der Wirtschaftsleistung von Kleinstunternehmen sowie kleinen und mittleren Unternehmen, die in den wichtigsten Sektoren der lettischen Wirtschaft tätig sind; Untersuchung der Veränderungen in der Wettbewerbsfähigkeit von KMU und Ermittlung von Wirtschaftssektoren, in denen Kleinstunternehmen sowie kleine und mittlere Unternehmen eine höhere Wettbewerbsfähigkeit aufweisen; Untersuchung der Auswirkungen von KMU-Partnerschaften und - Partnerschaften auf die Leistung und Wettbewerbsfähigkeit von KMU im In- und Ausland; Entwicklung eines Modells für die Entwicklung der KMU-Partnerschaft und ihrer Konformitätsbewertung. Zur Erreichung des Ziels wird eine breit angelegte Forschung zu den theoretischen Aspekten von Wettbewerbsfähigkeit und Partnerschaft durchgeführt, wobei die wichtigsten Konzepte definiert werden; Veränderungen in der Wettbewerbsfähigkeit von KMU in den für die Entwicklung der lettischen Wirtschaft wichtigsten Sektoren wurden definiert; Ermittlung der Schlüsselaspekte der Wettbewerbsfähigkeit und Partnerschaft von KMU; Hindernisse für eine für beide Seiten vorteilhafte Partnerschaft definieren; Es wurden mehrere Modelle für KMU-Eigentümer und - Manager entwickelt, um Managemententscheidungen zur Partneridentifizierung zu treffen, für beide Seiten vorteilhafte Partnerschaften aufzubauen und diese ständig zu aktualisieren. Die Arbeit besteht aus einer Einleitung, 3 Kapiteln, Schlussfolgerungen und Vorschlägen, einer Liste der verwendeten bibliografischen Einheiten und anderen Datenquellen. Der Haupttext der Dissertation ist auf 253 Seiten aufgebaut und durch 21 Abbildungen und 93 Tabellen illustriert. Es gibt 3 Anhänge. Die Bibliographie enthält 290 bibliographische und Datenelemente. Schlüsselwörter: Wettbewerbsfähigkeit, kleine und mittlere Unternehmen, Partnerschaft. 5

6 DARBĀ IEKĻAUTIE ATTĒLI 1.1.attēls MVU konkurētspējas nozīmīgākie elementi attēls MVU konkurētspējas veidošanās un aktualizācijas modelis attēls Konkurētspējas un konkurences priekšrocību veidošanās modelis attēls Konkurētspējas, konkurences, konkurētspējas priekšrocību un partnerības savstarpējā saistība un mijiedarbība attēls Saimnieciski aktīvo uzņēmumu dinamikas raksturs un tendence attēls Saimnieciski aktīvo uzņēmumu dinamikas tendence nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs attēls Jaundibināto uzņēmumu skaita izmaiņu raksturs un tendence nozaru grupās attēls Jaundibināto uzņēmumu dinamika un tās tendence nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs attēls Likvidēto uzņēmumu dinamika un tās tendence nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņas un tendences attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņas un tendences attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto - izmaiņu dinamika un tendences attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto - izmaiņu dinamika un tendences attēls Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu izveidoto partnerattiecību rezultātu salīdzinājums attēls Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu izveidoto partnerattiecību stratēģiskās atbilstības rezultātu salīdzinājums attēls Partneru uzticamības vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām attēls Resursu piegādē iesaistīto partneru vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām attēls Pārdošanā iesaistīto partneru darba vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām attēls Valsts iestāžu MVU partneru sadarbības rezultāti sadalījumā pa MVU grupām attēls Izglītības un zinātnes iestāžu vērtējuma rezultāti partnerattiecību kontekstā sadalījumā pa MVU grupām attēls MVU partnerības pilnveidošanas modelis konkurētspējas paaugstināšanai

7 DARBĀ IEKĻAUTĀS TABULAS 1.1.tabula Konkurences jēdziena satura skaidrojums vārdnīcās tabula Konkurētspējas jēdziena satura skaidrojums vārdnīcās tabula Konkurētspējas priekšrocības satura skaidrojums vārdnīcās tabula Jēdziena partneris satura skaidrojums vārdnīcās tabula Jēdziena partnerattiecības satura skaidrojums vārdnīcās tabula Jēdziena konkurētspēja satura skaidrojums zinātniskajos darbos tabula Konkurētspējas priekšrocības satura atklāsme zinātniskajos darbos tabula Partnerattiecības satura atklāsme zinātniskajos darbos tabula Konkurētspējas priekšrocību veidošanas teoriju un partnerattiecību savstarpējā saistība tabula Konkurētspējas priekšrocību veidošanas teoriju un partnerattiecību savstarpējā saistība tabula ES valstīs izmantotie MVU klasifikācijas kritēriji tabula Nozīmīgākie MVU konkurētspējas paaugstināšanas izaicinājumi ES dalībvalstīs tabula Pētījumā izmantotās tautsaimniecības nozares tabula Ekonomiski aktīvie uzņēmumi tautsaimniecībā tabula Aktīvo uzņēmumu grupu dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji tabula Tautsaimniecības nozarēs strādājošie ekonomiski aktīvie uzņēmumi tabula Ekonomiski aktīvo uzņēmumu nozaru struktūra tabula Atsevišķās nozarēs strādājošo aktīvo uzņēmumu dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji tabula Jaundibinātie uzņēmumi tautsaimniecības nozaru grupās tabula Jauno uzņēmumu veidošanās dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji nozaru grupās tabula Jaundibinātie uzņēmumi tautsaimniecības nozarēs tabula Jauno uzņēmumu veidošanās dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji tabula Jaundibināto uzņēmumu nozaru struktūra tabula Likvidētie uzņēmumi tautsaimniecības nozarēs tabula Likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņu dinamisko rindu tendences funkcijas atlasītās TS nozarēs tabula MVU saimnieciskās darbības analīzē iekļautās TS nozares tabula Mikro uzņēmumu skaits tautsaimniecības nozarēs tabula Mikro uzņēmumu īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazo uzņēmumu skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs

8 2.20.tabula Mazo uzņēmumu īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējo uzņēmumu skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējo uzņēmumu īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mikro uzņēmumos nodarbināto skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mikro uzņēmumos nodarbinātā personāla īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos nodarbinātā personāla izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos nodarbinātā personāla īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos nodarbinātā personāla izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos nodarbinātā personāla īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņu dinamisko rindu tendenču funkcijas MVU grupās tabula Mikro uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mikro uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs

9 2.40.tabula Vidējos uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs tabula Saražoto produktu pievienotās vērtības izmaiņu dinamisko rindu tendenču funkcijas MVU grupās tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs tabula MVU grupās saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto - izmaiņu tendenču funkcijas tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs tabula MVU grupās saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto - izmaiņu tendenču funkcijas tabula Uzņēmumu skaits un īpatsvars Latvijas Rūpniecības un Tirdzniecības kamerā tabula Aptaujas ģenerālās kopas kvantitatīvais un strukturālais sadalījums pa MVU grupām tabula Izlases kopa sadalījumā pa MVU grupām un tautsaimniecības nozarēm tabula Aptaujas rezultātos iekļauto respondentu skaits un tā strukturālais sadalījums tabula Aptaujas dalībnieku skaita korelatīvā salīdzinājuma rezultāti tabula Pētījumā iekļauto respondentu skaita sadalījums pa tautsaimniecības nozaru grupām tabula Neto apgrozījums un tā īpatsvars respondentu uzņēmumos tabula Respondentu uzticība vienam sadarbības partnerim ārvalstīs sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām tabula Eksporta īpatsvars neto apgrozījumā respondentu uzņēmumos tabula Ārvalstīs strādājošo sadarbības partneru īpatsvara sadalījums starp respondentiem tautsaimniecības nozaru grupās

10 3.11.tabula Respondentu uzticība vienam sadarbības partnerim ārvalstīs sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām tabula Lielākais ārvalstīs esošo partneru skaits pētījumā iekļautajiem respondentiem tabula Respondentu sadarbības rezultāti ar partneriem citās Baltijas valstīs tabula Respondentu sadarbība ar partneriem Krievijā un citās NVS valstīs tabula Respondentu sadarbības rezultāti ar partneriem Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs tabula Partnerattiecību ietekmes vērtējums uz pētījumā iekļauto MVU darbības rezultātiem kopumā un uzņēmumu konkurētspēju tabula Respondentu vērtējums par mikro uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs tabula Respondentu vērtējums par mazo uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs tabula Respondentu vērtējums par vidējo uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs tabula Respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums par sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs tabula Respondentu vērtējums par partneru atbilstību uzņēmuma stratēģijai tabula Respondentu mikro uzņēmumu īpašnieku vērtējums par partneru atbilstību uzņēmuma stratēģijai tabula Respondentu mazo uzņēmumu īpašnieku vērtējums par partneru atbilstību uzņēmuma stratēģijai tabula Respondentu vidējo uzņēmumu īpašnieku vērtējums par partnerattiecību atbilstību uzņēmuma stratēģijai tabula Respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums par partnerattiecību stratēģiskās atbilstības izvērtējuma rezultātu tabula Partneru uzticamība aptaujā iekļauto respondentu vērtējumā tabula Respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums par partneru uzticamības jautājumā tabula Partneru resursu piegādātāju darbības vērtējums tabula Saražoto produktu izplatīšanā iesaistīto partneru darbības vērtējuma rezultāti tabula Sadarbības partneru - valsts institūciju darbības izvērtējumam izmantotie kritēriji tabula Sadarbības rezultāti ar partneriem valsts iestādēm

11 3.32.tabula Sadarbības partneru izglītības un zinātnes iestāžu darbības izvērtējumam izmantotie kritēriji tabula Sadarbības rezultāti ar partneriem izglītības un zinātnes iestādēm

12 SATURS Ievads I nodaļa MVU KONKURĒTSPĒJA, PARTNERI UN PARTNERATTIECĪBAS nozīmīgākie teorētiskie aspekti Konkurence un konkurētspēja, partneri un partnerattiecības - jēdzienu satura analīze Konkurences, konkurētspējas priekšrocību un konkurētspējas jēdzienu skaidrojumu analīze Partnera un partnerattiecību jēdzienu satura izvērtējums Konkurētspēja un konkurētspējas priekšrocības zinātniskajos rakstos nozīmīgākie aspekti Diskusija par konkurētspējas veidošanos un tās saturu zinātniskajos rakstos MVU konkurētspējas veidošanās modelis Diskusija par konkurētspējas priekšrocībām un to atšķirīgo saturu zinātniskajos rakstos Konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību veidošanos ietekmējošie faktori un teorijas Partnerattiecības un konkurētspēja zinātnisko pētījumu rezultāti un diskusijas Partnerattiecību priekšrocības un trūkumi, pasākumi to mazināšanai Partnerattiecību, konkurētspējas priekšrocību un konkurētspējas savstarpējā saistība Partnerattiecību veidi un atšķirīgās konkurētspējas priekšrocības II NODAĻA LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ STRĀDĀJOŠO MVU ATTĪSTĪBAS UN KONKURĒTSPĒJAS IZMAIŅAS TO ANALĪZE MVU klasifikācijā izmantotie kvantitatīvie kritēriji MVU attīstības rezultāti un radušās problēmas OECD un ES valstīs MVU demogrāfiskie rādītāji nozīmīgs konkurētspējas izmaiņu aspekts Pētījumam nozīmīgākās tautsaimniecības nozares un laika periods Ekonomiski aktīvo uzņēmumu izmaiņu analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs Jaundibināto uzņēmumu izmaiņu analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs Likvidēto uzņēmumu izmaiņu analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs Saimnieciskās darbības rezultāti un konkurētspējas izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm

13 Uzņēmumu skaita izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm Nodarbināto skaita izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm MVU grupās saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņas sadalījumā pa TS nozarēm MVU grupās saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas sadalījumā pa TS nozarēm Darbaspēka izmantošanas efektivitāte un tās izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm III nodaļa AKTUALIZĒTU PARTNERĪBU IZMANTOŠANAS IESPĒJAS MVU KONKURĒTSPĒJAS PAAUGSTINĀŠANAI LATVIJĀ Ģenerālās kopas noteikšanas pamatojums Pētījuma izlases kopa un tās struktūra Pētījuma organizēšana un respondentu aktivitātes analīze Pētījumā iekļauto MVU partnerības rezultātu analīzes sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām Globālās partnerības veidošanās MVU konkurētspējas palielināšanai ārvalstu tirgos MVU centieni diversificēt partnerattiecības aizrobežas valstīs Respondentu uzticēšanās līmenis vienam partnerim aizrobežas valstīs Ārvalstu sadarbības partneru sadalījums pa valstīm un valstu grupām Partnerattiecību veidošanas rezultāti ar pārējām Baltijas valstīm, Krieviju un citām NVS valstīm Partnerattiecību veidošanas rezultāti ar Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm Respondentu vērtējums par izveidotajām partnerattiecībām Respondentu kopējais vērtējums par sadarbības rezultātiem ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs MVU konkurētspējas paaugstināšanai Respondentu mikro uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējums ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs Respondentu mazo uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējums ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs Respondentu vidējo uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējums ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku respondentu partnerības rezultātu vērtējuma starpvalstu salīdzinājums Respondentu MVU īpašnieku viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem

14 Mikro uzņēmumu īpašnieku - respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Mazo uzņēmumu īpašnieku - respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Vidējo uzņēmumu īpašnieku - respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Partneru uzticamība respondentu vērtējumā Resursu piegādē iesaistīto partneru analīze Saražoto produktu pārdošanā iesaistīto partneru analīze Sadarbības analīze ar partneriem valsts pārvaldē, izglītības un zinātniskām iestādēm Valsts institūcijās strādājošo partneru izvērtējuma rezultāti Izglītības un zinātnisko iestāžu - partneru izvērtējuma rezultāti Partnerattiecības aktualizācijas un pilnveidošanas modelis MVU konkurētspējas paaugstināšanai Savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanas nozīmīgākie elementi SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS PIELIKUMI

15 IEVADS Promocijas darba tēmas Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, izmantojot partnerības pilnveidošanas modeli aktualitāte ir cieši saistīta ar ekonomikas globalizācijas procesu pastiprināšanos un Latvijā strādājošo Mikro, Mazo un Vidējo uzņēmumu nepietiekošo konkurētspēju vairākās tautsaimniecības nozarēs. Mūsdienās uzņēmējdarbība nav iedomājama bez partneru piesaistīšanas un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanas. Līdz ar to palielinās aktualizētu un pilnveidotu partnerattiecību nozīmīgums MVU konkurētspējas paaugstināšanā, sākot ar ražojamā produkta tehniskās dokumentācijas izstrādi, tā ražošanai nepieciešamo un atbalsošu resursu sagādi, beidzot ar jaunu tirgus apgūšanu ārvalstīs un saražotā produkta pārdošanu. Tas nosaka nepieciešamību MVU īpašniekiem un vadītājiem pastāvīgi rūpēties par uzņēmumā ražoto produktu konkurētspējas palielināšanu vietējā tirgū un ārvalstu tirgos. Tāpēc ārkārtīgi liela nozīme ir uzņēmuma mērķim atbilstošu partneru identifikācijai un piesaistei iekšzemē un ārvalstīs. Novērojumi praksē liecina, ka MVU īpašniekiem un vadītājiem nereti pietrūkt zināšanu, prasmju un pieredzes uzņēmuma darbības mērķim atbilstošu partneru identifikācijai un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanā. MVU konkurētspējas paaugstināšanas aktualitāte ir cieši saistīta ar ekonomikas globalizācijas intensitātes pastiprināšanos un IV Rūpnieciskās revolūcijas strauju tuvošanos. Tas rada jaunas iespējas MVU konkurētspējas paaugstināšanā, prasmīgi izmantojot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un jaunus tirgus segmentus ES valstīs un ārpus ES robežām. Bet vājākiem uzņēmumiem šie izaicinājumi rada nopietnus draudus saražot un pārdot patērētājiem nepieciešamās preces un/vai pakalpojumus. Līdz ar labklājības līmeņa paaugstināšanos ES valstīs un citiem faktoriem, salīdzinoši strauji mainās mājsaimniecību materiālās un garīgās intereses, kam seko vajadzību diversificēšanās. Tas piespiež MVU un arī lielajiem uzņēmumiem pastāvīgu uzmanību veltīt ražoto produktu konkurētspējas paaugstināšanai. Turklāt Latvijas tautsaimniecības un tirgus salīdzinoši nelielā kapacitāte daudziem mazajiem un atsevišķos gadījumos arī mikro uzņēmumiem liek meklēt jaunus tirgus ārpus valsts robežām. Neapšaubāmi, tās ir jaunas iespējas, bet to izmantošana prasa būtiski pārkārtot uzņēmuma darbību, meklēt jaunus sadarbības partnerus un veidot kopējo stratēģiju savstarpēji izdevīgu mērķu sasniegšanai. Straujās izmaiņas ārējā uzņēmējdarbības vidē, pārmaiņas ir kļuvušas par neizbēgamu sastāvdaļu ikviena uzņēmuma konkurētspējas saglabāšanā. Viens no tādiem aktuālākajiem pārmaiņu virzieniem, kam MVU vadītāji un/vai īpašnieki pievērš pastiprinātu uzmanību ir partnerība, kas kalpo kā zināšanu transformācijas un uzņēmumu paātrināts attīstības faktors. Globālās ekonomikas sistēmas attīstības apstākļos uzņēmumiem paveras jaunas iespējas dibināt savstarpēji izdevīgas attiecības veidot komercpartnerību, kas paredz kopējo darbību noteiktu mērķu sasniegšanai. Praksē un zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka stratēģiskā partnerība rada jaunas konkurētspējas priekšrocības, paaugstina ražošanas 15

16 efektivitāti un veicina konkurētspēju. Katram no partnerībā iesaistītiem uzņēmumiem ir savi resursu piegādātāji, savi tirgi un savi partneri preču izplatīšanā. Partnerības veidošanai būtiska nozīme ir eksporta tirgos. Partnerībā esošie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pakalpojumus un/vai preču realizāciju, ir uzkrājuši nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai palielinātu savu eksportspēju. Partnerības ietvaros visi dalībnieki jaunās iespējas var izmanot, lai mazinātu savas eksporta tirgus apgūšanas izmaksas un ietaupītu laiku individuālās sadarbības partneru meklēšanai. Partnerība paātrina daudzu sarežģītu uzņēmējdarbības jautājumu risināšanā, paaugstina šo pasākumu efektivitāti, ievērojami samazinot katra atsevišķa uzņēmuma izmaksas un vēlamā rezultāta sasniegšanai ārējā uzņēmējdarbības vidē iekšzemē un ārvalstīs. Partnerības lielākā vērtība ir iesaistīto pušu sadarbības nepieciešamības apzināšanās, kuras pamatā ir ekonomiskās intereses divatā jeb trijatā būs izdevīgāk, nekā vienam, cenšoties panākt vēlamo efektu ārējā uzņēmējdarbības vidē. Veidojot partnerību, t.i., izvēloties sadarbībai iespējamo partneri, būtiski ir spēt novērtēt potenciālās partnerības vērtību un atbilstību katra uzņēmuma darbības mērķiem un attīstības stratēģijai. Partnerība, kas balstīta uz citu uzņēmumu iespējām, palīdz paaugstināt iesaistīto uzņēmumu konkurētspēju un vērtību, jo gadījumā, ja vienam ir ideja, bet otram resursi īstenot šo ideju, tad gala rezultātā ieguvējas būs abas puses. Pētījumā par MVU partnerību liela uzmanība tiek pievērsta uzņēmumu konkurētspējas izpētei un tās izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā pēdējā desmitgadē. Mazie un vidējie komersanti labi apzinās, ka uzņēmuma darbība ilgākā laika periodā ir atkarīga no tā vai uzņēmums spēs saglabāt konkurētspēju un iegūt arvien jaunas konkurētspējas priekšrocības. Katrs komersants pēc uzņēmuma dibināšanas cenšas radīt konkurētspējas priekšnoteikumus, izstrādājot un uzsākot kāda produkta ražošanu, kas atbilst potenciālo pircēju prasībām. Domāt par saražoto produktu par pircēju nozīmē noslēgt neformālu vienošanos ar potenciālo pircēju par savstarpēji izdevīgu darījumu, bet šīs vienošanās garants ir konkurenti un komersanta godprātība. Acīmredzami, ka uzņēmējdarbības partnerības galējais subjekts ir pircējs, kaut gan produktu ražotājs ar viņu nekādu līgumu nav noslēdzis. Tas nozīmē, ka partnerības plašākā nozīmē, svarīgi domāt ne tikai par juridiskām attiecībām ar partneriem, bet arī par sociāli ekonomiskām un tehniskām attiecībām ar tirgus dalībniekiem, kas pērk MVU saražotās preces par savstarpēji izdevīgu cenu un pircējam pieņemamā tehniskā izpildījumā. Apzinoties MVU lielo nozīmi valsts tautsaimniecībā attīstībā, daudzi zinātnieki dažādās pasaules valstīs pēta šo uzņēmumu partnerattiecību atšķirīgās dimensijas, meklējot piemērotāko modeli tādu partnerattiecību veidošanai, kas sekmētu resursu efektīvāku izmantošanu, kvalitatīvāku produktu ražošanu un MVU konkurētspējas paaugstināšanos vietējā, bet it īpaši ārvalstu tirgos. Izpētot lielu skaitu zinātnisko publikāciju par šo tēmu, pētījumi šajā jomā tiek sadalīti vairākās grupās. Pēdējā desmitgadē liela uzmanība tiek veltīta partnerattiecību veidošanai inovatīvu mērķu sasniegšanai jaunu produktu izstrādei un tehnoloģiju modernizācijai (Sarvaiya, 16

17 Eweje & Arrowsmith, 2018; Henttonen & Lehtimaki, 2017; Simba & Ojong, 2017; Eadie & Potts, 2016). Otrs virziens ir saistīts ar partnerattiecību juridisko un ekonomisko aspektu izzināšanu saistībā ar darbības uzsākšanu ārvalstu tirgos. Šajā kontekstā tiek analizētas un izvērtētas dažādu partnerības formu pozitīvie aspekti aspektus un pētīti neveiksmju cēloņi (Knoben & Bakker, 2018; Roxby, 2018; Bakker, 2016; Arino & Ring, 2010; Arino, De La Torre & Ring, 2001; Sheppard & Sherman, 1998). Trešais pētniecības virziens tiek vērsts uz stratēģiskas nozīmes partnerattiecību veidošanu starp dažādās valstīs strādājošiem uzņēmumiem un citām ieinteresētām pusēm kvantitatīvi nozīmīgu mērķu sasniegšanai (Saci & Jasimuddin, 2018; Dobre-Baron & Nitescu, 2019; Bouncken, Pesch & Kraus, 2016). Jaunu produktu izstrādei, MVU vadītāju un personāla kompetences paaugstināšanai, pasākumu izstrādei uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai nozīmīga ir partnerattiecību veidošana ar izglītības iestādēm un zinātniskām organizācijām (Sadeghnezhada et al, 2018; Griggs, 2015; Staiculescu et al, 2014; Billett, 2007; Billett, 2006; Cardini, 2006 ). Pēdējā pētījumu grupā iekļaujas pētījumi par privāto un valsts partnerību, kurai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība no politiķu, uzņēmēju un arī zinātnieku puses (Viglianisi, Rugolo, Calabro & Della Spina, 2019; Osei-Kyei & Chan, 2018; Eitan et al, 2018; Cheung, Chan & Kajewski, 2009; Abadie & Howcroft, 2004). Pētījumu joma par komersantu uzkrātās naudas izmantošanu valsts tautsaimniecības infrastruktūras paplašināšanā un/vai modernizācijā attīstās visai strauji, tāpēc potenciālajiem sadarbības dalībniekiem ir no kā mācīties, lai neatkārtotu citu pieļautās kļūdas un veidotu savstarpēji izdevīgas un pietiekoši efektīvas partnerattiecības valsts attīstībai nozīmīgu projektu īstenošanā. Atbilstoši Darba tēmai tiek veikts pētījums par konkurētspējas priekšrocībām, to veidošanas priekšnoteikumiem un MVU konkurētspējas problēmām. Dažādos akadēmiskas nozīmes žurnālos un monogrāfijās publicētajos pētījuma rezultātos atklājas, ka zinātniekus daudzās pasaules valstīs nodarbina jautājumi, kas saistīti ar MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanas īpatnībām ekonomikas globalizācijas pastiprināšanās apstākļos (Porter, 2011; Porter, 2008; Rzepka, 2017; Chih-Hsing, 2017; Gu & Su, 2018; Boone & Kurtz, 2011; Davcik & Sharma, 2016; Ejrami et al, 2016; Hitt et al, 2014; Walker, 2016). Vairākos pētījumos tiek definētas jaunas iespējas partnerattiecības izmantošanā konkurētspējas priekšrocību veidošanā (Kurniawan, 2016; Mawdsley & Deepak 2018; Morgan et al, 2018; Park et al, 2015). Pēdējās desmitgadēs akadēmiskā vidē parādījušies pētījumi par stratēģiskās alianses veidošanas priekšrocībām, tās potenciāliem ieguvumiem un zaudējumiem (Walker, 2016; Russo & Cesarani, 2017; Shumate & O Connor, 2010; Wittmann et al, 2009). Dažādi konkurētspējas paaugstināšanas aspekti pastāvīgi ir arī Latvijas zinātnieku uzmanības lokā. Viņu vidū ir Počs, Emsiņa un Ozoliņa (Počs, Emsiņa & Ozoliņa, 2018); V. Zariņa, I. Strele, K. Fogelmanis un A. Vanags (Zarina, Strēle, Fogelmanis & Vanags, 2012); Deņisovs un Judrupa (Deņisovs & Judrupa, 2008), A. Vanags (Vanags, 2013) Vasiļjeva un Gļebova (Vasiļjeva & Gļebova, 2010), Miglavs un 17

18 Solovjova (Miglavs & Solovjova, 2015); A. Vanags, A. Ābeltiņa un R. Zvirgzdiņa (Vanags, Ābeltiņa & Zvirgzdiņa, 2018); Beņkovskis, (Beņkovskis, 2012) un daudzi citi. Apzinoties MVU lielo nozīmi valsts tautsaimniecībā attīstībā, daudzi zinātnieki dažādās pasaules valstīs pēta šo uzņēmumu partnerattiecību atšķirīgās dimensijas, meklējot piemērotāko modeli tādu partnerattiecību veidošanai, kas sekmētu ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanos un MVU konkurētspējas paaugstināšanos vietējā, bet it īpaši ārvalstu tirgos. Izpētot lielu skaitu zinātnisko publikāciju par šo tēmu, jāatzīst, ka pētījumi šajā jomā sadalās vairākās grupās. Lielāka uzmanība tiek veltīta partnerattiecībām inovācijā, jaunu produktu izstrādē un ražošanas tehnoloģiju modernizācijā (Sarvaiya, Ewwjw & Arrowsmith, 2018; Henttonen & Lehtimäki, 2017; Simba & Ojong, 2017; Eadie & Potts, 2016). Otrs virziens ir saistīts ar partnerattiecību juridisko un ekonomisko aspektu izzināšanu, ņemot vērā sadarbības pozitīvos aspektus un piedzīvotās neveiksmes (Knoben & Bakker, 2018; Roxby, 2018; Bakker, 2016; Arino & Ring, 2010; Arino, De La Torre & Ring, 2001; Sheppard & Sherman, 1998.) Trešais pētniecības virziens tiek vērsts uz stratēģiskas nozīmes partnerattiecību veidošanai starp dažādās valstīs strādājošiem uzņēmumiem un citām ieinteresētām pusēm (Saci & Jasimuddin, 2018; Dobre-Baron & Nitescu, 2019; Bouncken, Pesch & Kraus, 2016). Jaunu produktu izstrādei un MVU konkurētspējas paaugstināšanai nozīmīga ir sadarbība ar augstskolām un citām zinātniskām iestādēm. Un pēdējā pētījumu grupā iekļaujas pētījumi par privāto un valsts partnerību, kura ir salīdzinoši jauna partnerības forma un pētniecības joma (Viglianisi, Rugolo, Calabro, Della & Spina, 2019; Osei-Kyei & Chan, 2018; Cheung, Chan & Kajewski, 2009; Abadie & Howcroft, 2004). Pētījumu joma par uzņēmumu uzkrātās naudas izmantošanu valsts tautsaimniecības infrastruktūras paplašināšanā un/vai modernizācijā attīstās visai strauji, tāpēc potenciālajiem sadarbības dalībniekiem ir no kā pamācīties, lai neatkārtotu citu pieļautās kļūdas. Daudzos zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka uzņēmumi, kas izmanto izveidotās partnerības priekšrocības, var likt lietā otra uzņēmuma stiprās puses un mazināt savu vājo pušu ietekmi uz partnerattiecību attīstību tuvākā un tālākā nākotnē. Tādējādi ilgtermiņā partnerībā iesaistījušies uzņēmumi iegūst jaunas konkurētspējas priekšrocības. Daži autori pievērš uzmanību faktam, ka tieši mazie uzņēmumi ir ļoti ieinteresēti partnerības veidošanā, jo viņu eksportspēja ir salīdzinoši neliela gan saražoto produktu apjoma ziņā, gan spējā pārliecināt ārvalstīs dzīvojošus pircējus par sava produkta konkurētspējas priekšrocībām. Tā, Kate Mak Farlīna savos pētījumos ir pārliecinājusies, ka partnerību veidošana var būt īpaši izdevīga mazajiem uzņēmumiem ar nelielu ražošanas jaudu, kas vienojas par savstarpēju sadarbību noteikta mērķa sasniegšanā. Kad divi uzņēmumi ar ierobežotu resursu pieejamību viens otru papildina, lai īstenotu savas ieceres jaunu tirgu apgūšanā, viņiem izdevīgi veidot stratēģisku aliansi, kas veidota uz savstarpējā izdevīguma un līdztiesības principiem. Rūpīgi izpētot šāda veida uzņēmējdarbības alianses dalībniekus, mazo 18

19 uzņēmumu īpašnieki un/vai vadītāji var identificēt tos uzņēmumus, ar kuriem veidot partnerības attiecības (McFarlin, 2017). Mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanās partnerības attiecību veidošanā ir saistīta arī ar to pieaugošo skaitu un nozīmīgumu tautsaimniecības attīstībā. Mūsdienās Eiropas Savienības valstīs sekmīgi strādā vairāk nekā 24 miljoni MVU. Šajos uzņēmumos saražoto produktu kopējā vērtība pārsniedz 4,4 miljardus Eiro un nodarbināto skaits ir lielāks par 92 miljoniem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju no dažādām Eiropas valstīm. Pētījumu rezultāti liecina, ka ES un vairākās citās pasaules valstīs MVU attīstības rādītāji ievērojami pārsniedz lielo uzņēmumu veiktspējas rādītājus. Tā, kopš 2003.gada ES valstīs MVU skaits palielinājies par 23%, bet nodarbināto skaits tajos pieaudzis 1,26 reizes, sasniedzot 68% no visiem nodarbinātajiem (European Comission, 2018). Diemžēl ir jākonstatē, ka Latvijā MVU skaita palielināšanā joprojām vērojama salīdzinoši liela atpalicība no attīstītākajām Eiropas valstīm. Šāds stāvoklis norāda uz Latvijas MVU salīdzinoši zemo konkurētspēju salīdzinot ar citu ES valstu uzņēmumiem. Atšķirībā no lielākajām jaunajām dalībvalstīm, Latvijā strādājošajiem MVU savā darbībā jāorientējas uz eksporta tirgiem tuvākajās un tālākajās valstīs, jo pašmāju tirgus tilpums ir neliels. Sekmīgai darbībai citu valstu tirgos, Latvijas uzņēmumiem nepieciešams iegūt salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības un maksimāli efektīvi izmantot dabiskās konkurētspējas priekšrocības, lai iekšzemē ražotie produkti cenas un satura ziņā būtu konkurētspējīgi starptautiskos tirgos. Tieši salīdzinoši zemā Latvijas MVU konkurētspēja padara pētījuma tēmu vēl aktuālāku. Aktualizējot un pilnveidojot partnerattiecības, pastāvīgi rūpējoties par to atbilstības paaugstināšanu Latvijas tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem MVU ir lielas iespējas paaugstināt savu konkurētspēju. Atbilstoši pētījuma tēmai, tiek noteikts Pētījuma objekts - mikro, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja, bet pētījuma priekšmets MVU konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, izmantojot partnerattiecību pilnveidošanas un aktualizācijas modeli. Promocijas darba mērķis: izpētīt MVU konkurētspējas izmaiņas nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs un definēt aktualizētu partnerattiecību iespējas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, izmantojot izstrādāto partnerības pilnveidošanas modeli. Darba mērķa sasniegšanai tiek noteikti šādi nozīmīgākie uzdevumi: 1) izpētīt konkurences, konkurētspējas un partnerības teorētiskos aspektus; 2) izanalizēt Latvijas uzņēmumu demogrāfiskos rādītājus; 3) izpētīt MVU partnerattiecību ietekmi uz MVU darbības rezultātiem; 4) definēt MVU konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, izmantojot aktualizētas partnerattiecības un izstrādāt MVU partnerību pilnveidošanas modeli. Promocijas darba hipotēze: partnerības stratēģijas modeļa izveide un ieviešana dzīvē paaugstina uzņēmuma konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. 19

20 Pētījuma mērķa sasniegšanai Darbam tiek noteikti šādi ierobežojumi un pieņēmumi: - Promocijas darba pētījums ir attiecināms uz Mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem; - MVU saimnieciskās darbības rādītāji tiek analizēti laikā no līdz gadam; - konkurētspējas pētījumā tiek iekļautas valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgākās nozares un tajās strādājošie MVU; - MVU konkurētspējas pētījumā tiek izmantoti LR CSP un Lursoft dati; - iztrūkstošie dati par MVU saimnieciskās darbības rādītājiem 2017.gadā tiek prognozēti, izmantojot ekspertu metodi. Promocijas darba metodiku veido pētījuma objektam un priekšmetam, kā arī Darba mērķim un uzdevumiem atbilstošs metožu kopums: - zinātnisko darbu izpētes metodika un loģiskās pieejas metode tiek izmantota, lai izanalizētu un izvērtētu citu zinātnisko pētījumu rezultātus par pētījuma objektu un priekšmetu, kā arī Darba tēmai nozīmīgāko jēdzienu saturu; - analīzes un dedukcijas, sintēzes un indukcijas metodes tiek izmantotas, lai identificētu nozīmīgākos MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanas aspektus, kā arī lai definētu nozīmīgākās barjeras partnerattiecību atbilstības paaugstināšanā; - grafiskās metodes tiek pielietotas MVU konkurētspējas pētījumā iekļauto rādītāju dinamisko rindu izmaiņu rakstura pētīšanā un tendences noteikšanā, kā arī Darbā iekļauto konkurētspējas un partnerattiecības veidošanas modeļu izstrādē; - kvantitatīvās pētījuma metodes kopā ar socioloģisko pētījumu metodēm tiek pielietotas, lai iegūtu Darba mērķa sasniegšanai nozīmīgus datus no respondentiem par partnerattiecību pielietošanu MVU konkurētspējas paaugstināšanai un apstrādātu iegūtos aptaujas rezultātus; - statistikas metodes tiek izmantotas MVU konkurētspējas pētījumā izmantoto datu apstrādē, kā arī citas mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei atbilstošas metodes. Pētījuma rezultātos atklājas vairākas zinātniskās novitātes: 1) izpētīti konkurētspējas un partnerības teorētiskie aspekti un izstrādāts modelis, kurā atklājas minēto jēdzienu savstarpējā saistība; 2) izstrādātas Darba tēmai un mērķim nozīmīgāko jēdzienu definīcijas; 3) aktualizēts pētījums par Latvijas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām pēc ekonomiskās krīzes un identificētas nozares, kurās mikro, mazie un vidējie uzņēmumi uzrāda augstāku konkurētspēju; 4) Latvijā pirmo reizi veikta mikro, mazo un vidējo uzņēmumu aptauja par partnerības nozīmi MVU ražoto produktu konkurētspējas paaugstināšanā. 5) definētās iespējas MVU konkurētspējas palielināšanā, izmantojot savstarpēji izdevīgas, aktualizētas un pilnveidotas partnerattiecības; 6) izmantojot pētījuma rezultātus izstrādāts partnerības aktualizācijas un atbilstības paaugstināšanas modelis var būt noderīgs pētījumu turpināšanai par 20

21 MVU īpašnieku un vadītāju kompetenci atbilstošu partnerattiecību veidošanā un to pastāvīgā aktualizācijā. Pētījuma rezultātu praktiskais pielietojums: a) izstrādātais konkurētspējas un partnerības savstarpējā saistības modelis izmantojams, lai MVU vadītāji varētu palielināt savu kompetences līmeni atbilstošu partnerattiecību veidošanā un pieņemtu atbilstošākus lēmumus partnerattiecību aktualizācijai un to pilnveidošanai; b) Darba tēmai un mērķim nozīmīgāko jēdzienu definīcijas, kā arī citu partnerībai veltīto zinātnisko pētījumu rezultātu analīze izmantojams studiju programmu izstrādei un pilnveidošanai konkurētspējas paaugstināšanas un efektīvāku partnerattiecību veidošanas jautājumos; c) pētījuma rezultāti par Latvijas MVU konkurētspējas izmaiņām pēc ekonomiskās krīzes un mikro, mazie un vidējie uzņēmumu konkurētspējas rezultāti izmantojami valdības politikas pilnveidošanai valsts atbalstam un MVU atbalsta programmas aktualizācijai; d) definētās iespējas izmantot partnerattiecības konkurētspējas paaugstināšanā var būt noderīgas vadības lēmumu pieņemšanā ne tikai MVU, bet arī lielo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanā; e) identificētie nozīmīgākie šķēršļi pietiekoši efektīvu partnerattiecību veidošanai izmantojami valdības lēmumu pieņemšanā saistībā ar uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanu, MVU skaita pieauguma veicināšanai un MVU īpašnieku kompetences līmeņa paaugstināšanai; f) izstrādātais partnerības aktualizācijas un atbilstības paaugstināšanas modelis, kā arī citi Darba gaitā izstrādātie modeļi izmantojami zināšanu papildināšanai un vadības lēmumu pieņemšanai partneru identifikācijā un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanā, lai paaugstinātu ražoto produktu konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos. Promocijas darbā aizstāvamās tēzes: 1) zinātniskajos pētījumos tiek konstatēta liela dažādība Darba tēmai un pētījuma objektam nozīmīgāko jēdzienu konkurētspējas un partnerattiecību skaidrojumā, turklāt vairākos zinātniskos rakstos atklājas acīmredzamas neatbilstības praksei un definēto jēdzienu saturā; 2) Latvijas tautsaimniecībā strādājošie mikro, mazie un vidējie uzņēmumi uzrāda atšķirīgus konkurētspējas paaugstināšanas rezultātus sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumu grupām; 3) pētījuma rezultāti atklāj nozīmīgākos partnerattiecības efektus veidošanā iekšzemē un aizjūras valstīs, kuri būtu jāņem vērā MVU partnerattiecību pilnveidošanā ražoto produktu konkurētspējas paaugstināšanā; 4) izstrādātie partnerību veidošanas, aktualizācijas un atbilstības paaugstināšanas modeļi paver MVU īpašniekiem iespējas identificēt uzņēmuma darbības mērķim piemērotākus partnerus un pastāvīgi rūpēties par aktualizētām, pilnveidotām un savstarpēji izdevīgām partnerattiecībām. Pētījuma rezultāti aprobēti vairākās vietējās starptautiskās zinātniskas konferencēs un citos pasākumos, nozīmīgākie no tiem: 21

22 Autors ir prezentējis savus pētījums starptautiskās zinātniskās konferencēs: 1. Referāts Strategic Partnership Model: from Design to Assessment starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2 nd International Conference Actual economy: Local solutions for Global Challenges: ACE 2015, Czech Republic, Prague December 10-11, Referāts Strategic partnerships in the construction Industry in Latvia 13 th EBES Conference, Istanbul, June 5-7, Referāts Strategic Partnership Multi-Factor Case Analysis Inernational Scientific Conferences: 4 th WHITHER OUR ECONOMIES, November 13-13, Mykolas Romeris University. 4. Referāts Development of partnerships in construction material production, XIV International scientific conference of Turiba University, Referāts Analysis of Competitiveness of Latvian Enterprises, The 2 nd International Conference on Business and Management İzmir, Turkey April 27-29, Referāts The points of intersection of business and higher education" VIII Annual International Conference on issues of economic development in the modern world, Sustainable Development of Russian Regions: Human and Modernization Yekaterinburg, Russia, April 22-23, Referāts Līderība, partnerība un vadības lēmumu atbilstība pamats Sakret izaugsmei Baltijas valstīs Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konference Globālās problēmas un lokālās iespējas: Baltijas valstu sasniegumi un perspektīvas, 12. oktobris, Referāts «Внутренние и внешние коммуникация компании. Почему это важно и как это сделать» International Conference «Будмикс-Украина» Yalta, Ukraine September 24-26, 2012, 9. Referāts The strategy of partnership - a factor of increasing value and competitiveness of enterprises International conference Dry mixes for the XXI century: technologies and business, Veliky Novgorod, Russia, August 17-19, The Markets for Drymix Mortars in the Baltic States and Competitiveness. Annual international conference: Russian Mortar Days with Market Focus. Moscow, Russia, December 01-02, Pētījuma rezultāti izmantoti studiju programmas pilnveidošanā uzņēmējdarbības vadības un konkurētspējas paaugstināšanas jautājumos. Vairākus gadus lasītas lekcijas profesionālajās studiju programmās par potenciālo partneru identifikāciju un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanu. Autors vairākus gadus ir piedalījies Valsts pārbaudījuma komisiju darbā bakalauru un maģistru darbu aizstāvēšana uzņēmējdarbības vadības programmās. Pētījuma rezultāti izklāstīti vairākās uzņēmēju lietišķās konferencēs Latvijā un ārvalstīs kā arī profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursos MVU 22

23 īpašniekiem un vadītājiem partnerattiecību veidošanas un to aktualizācijas jautājumos. Par pētījuma rezultātiem vairākkārt diskutēts RTU konventā un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes konventā jautājumos, kas saistīti ar partneru izraudzīšanu un izveidoto partnerattiecību pilnveidošanu nolūkā paaugstināt augstskolas un fakultātes starptautiskā vērtējumā. konkurētspēju un reitingu Pētījuma rezultāti izklāstīti vairākos zinātniskajos rakstos, zinātniskos žurnālos un citos izdevumos: 1. Vanags A., Ābeltiņa A., Zvirgzdiņa R. (2018) Partnership strategy model for small and medium Enterprises. Problems & Perspectives in Management Volume 16, Issue 1, pp Zariņa, V., Vanags, A., (2015) Strategic Partnership Model: from Design to Assessment 2 nd International Conference Actual economy: Local solutions for Global Challenges: ACE , Czech Republic, Prague p. 3. Zariņa V., Begec S., Vanags A. (2014) Strategic partnerships in the construction Industry in Latvia; 13 th EBES Conference proceedings, ISBN: , Thomson Reuters Conference Proceedings. 4. Vanags, A., (2014) Strategic Partnership Multi-Factor Case Analysis. Inernational Scientific Conferences: 4 th WHITHER OUR ECONOMIES. Mykolas Romeris University. 5. Vanags, A., (2013) Development of partnerships in construction material production, Proceedings of the XIV International scientific conference of Turiba University, , ISSN Zarina, V., Strele, I., Fogelmanis, K., Vanags, A., (2012) Analysis of Competitiveness of Latvian Enterprises, International Journal of Business and Management Studies. Vol. No 2, 2012, ISNN: (Online) 7. Vanags, A., (2012) Inovācija Latvijas lielā iespēja, Forbes, sadaļa Ekonomika, marta numurs. 8. Ванагс А. (2010). Стратегия партнерства фактор повышения ценности и конкурентоспособности предприятия. Доклады конференции BALTIMIXhttp:// kret2010.pdf. 9. Долгий Э.М., Ванагс А. (2010). Стратегия партнерства фактор успешности и повышения конкурентоспособности компании. Žurnālā Будiвельнi материалы, вироби та санiтарна технiка. Випуск 37, 2010, стр Ванагс А. (2008). Франшизная система основа для эффективного развития товарного зрака. Сборник докладов СтройХИМИЯ 2008, Киев МБС, стр

24 Promocijas darba struktūra. Mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei promocijas darbs sadalīts trīs nodaļās. Darba pirmajā nodaļā tiek izklāstīti teorētisko jautājumu izpētei: konkurences, konkurētspējas priekšrocību, konkurētspējas un partnerattiecību teorētiskie aspekti, izmantojot plašu zinātnisko rakstu un citu akadēmisku izdevumu klāstu. Citu autoru darbos tiek identificēts Darba tēmai nozīmīgāko jēdzienu skaidrojums un šo jēdzienu savstarpējā saistība un mijiedarbība. Izmantojot teorētisko pētījumu rezultātus tiek izstrādāti vairāki modeļi, kas dod jaunas zināšanas un skaidrāku priekšstatu par MVU konkurētspējas veidošanos un tās palielināšanas iespējas, piesaistot partnerus un veidojot savstarpēji izdevīgas partnerattiecības. Pamatojoties uz iegūtajām zināšanām un padziļināto izpratni par pētījuma objektu un priekšmetu, tiek izstrādāti nozīmīgāko jēdzienu skaidrojumi un definēta to savstarpējā saistība. Darba otrajā nodaļā uzmanība tiek veltīta mikro, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai un tās izmaiņām pēckrīzes periodā līdz pat 2017.gadam. Nodaļas sākumā tiek pētīti Latvijas tautsaimniecībā strādājošo uzņēmumu demogrāfiskie rādītāji, kuri dod vispārējas zināšanas par MVU spēju pretoties ārējās vides draudiem un par MVU vadītāju kompetences līmeni pietiekošie efektīvu vadības lēmumu pieņemšanā, ņemot vērā strauji mainīgos notikumus ārējā uzņēmējdarbības vidē. Tālākā pētījuma gaitā uzmanība tiek koncentrēta uz konkrētiem MVU konkurētspēju un tās izmaiņas noteicošiem saimnieciskās darbības rezultātiem sadalījumā pa nozarēm, kurās dominē privātā uzņēmējdarbība un tiek ražoti produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Apkopojot pētījuma gaitā iegūtos konkurētspējas izmaiņas raksturojošos rādītājus, tiek iegūts nepieciešamās zināšanas par tautsaimniecības nozarēm, kurā mikro, mazie un vidējie uzņēmumi uzrāda augstāku konkurētspēju strauji mainīgās ārējās vides apstākļos. Darba trešā nodaļā tiek koncentrēti empīriskā pētījuma rezultāti par MVU partnerattiecību veidošanu ar dažādiem subjektiem un organizācijām un izveidotās partnerības ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju. Šajā gadījumā tiek izmantotas Pētījuma mērķim, objektam un priekšmetam atbilstošas kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma metodes, aptaujājot plašu MVU vadītāju loku un apstrādājot pētījumā iegūtos datus. Tādējādi tiek identificētas nozīmīgākās barjeras piemērotu partneru identifikācijā un pietiekoši efektīvu partnerattiecību veidošanā. Pētījuma rezultātā tiek iegūtas jaunas zināšanas par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu partnerības rezultātiem, veidojot partnerattiecības ar komersantiem iekšzemē un ārvalstīs, kā arī izglītības iestādēm un zinātniskām organizācijām. Pētījuma rezultāti izmantoti, lai izstrādātu partneru identifikācijas un partnerattiecību veidošanas un partnerības atbilstības izvērtēšanas modeli, kas var būt noderīgs mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai piemeklētu savai darbībai piemērotākos partnerus un pastāvīgi aktualizētu un pilnveidotu partnerības tīklu. 24

25 I NODAĻA MVU KONKURĒTSPĒJA, PARTNERI UN PARTNERATTIECĪBAS NOZĪMĪGĀKIE TEORĒTISKIE ASPEKTI 1.1. Konkurence un konkurētspēja, partneri un partnerattiecības - jēdzienu satura analīze MVU izaugsmi, to attīstības raksturu un dinamiku nosaka, galvenokārt, attiecīgajā valstī esošā konkurence jeb sāncensība vienam ar otru par labākām iespējām piesaistīt pircēju uzmanību saviem ražojumiem. Konkurence jeb atrašanās sāncensības attiecībās ir katra komersanta nepieciešamais nosacījums, lai viņš varētu īstenot savus komercdarbības mērķus, nopelnīt sev un savai ģimenei iztikas līdzekļus. Bet veiksmīgākajiem konkurence palīdz iegūt un vairot bagātību. Novērojumi praksē liecina, ka turpat vai katrs lielais uzņēmums, katrs komersants ar lielāku vai mazāku turības līmeni, ir sācis ar savu komercdarbību tādā formā, kas atbilst MVU klasificētajām pazīmēm. Veiksmīgie un arī neveiksmīgie komersanti, pieņemot lēmumu iesaistīties komercdarbībā, nav baidījušies no konkurentiem un konkurences. Gluži otrādi! Nereti jaunie komersanti pirms uzņēmuma dibināšanas ir izpētījuši viņam interesējušo tirgus segmentu, iepazinušies ar potenciālajiem pircējiem. Daudzi no viņiem ir padomājuši arī par ražojamā produkta konkurētspējas priekšrocībām, kas ar neatturamu un grūti izskaidrojamu spēku spēj piesaistīt pircēju uzmanību, liekot viņiem izvēlēties konkrēta uzņēmuma ražoto produktu savu vajadzību apmierināšanai, neskatoties uz lielo alternatīvo iespēju skaitu. Katrs pircējs uzskata, ka viņa iegādāto preču un pakalpojumu grozs ir labākais efektīvākais veids kā izmantot savā rīcībā esošos finanšu līdzekļus, lai atražotu savas darbaspējas, apgādātu ģimeni un/vai nodotos atpūtas priekiem. Un tas viss notiek lielā mērā, pateicoties konkurencei, konkurētspējas priekšrocībām un konkurētspējai. Promocijas darbā tirgus ekonomikas pamatkategorijas konkurence, konkurētspējas priekšrocības un konkurētspēja tiek pētītas šaurākā nozīmē - saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, to nozīmes palielināšanos visā valsts tautsaimniecībā. Šajā kontekstā galvenā uzmanība tiek veltīta partnerībai un partnerattiecībām. Bet konkurence plašākā nozīmē attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem katra organizācija, ikviens no sabiedrības indivīdiem, cenšoties īstenot savus sapņus, sasniegt savus mērķus, ir spiests rēķināties ar konkurentiem un nepieciešamību veidot savas individuālās konkurētspējas priekšrocības. Darba pirmajā nodaļā tiek izklāstīti pētījuma rezultāti par disertācijas tēmā iekļautajiem pamatjēdzieniem konkurence un partnerība, kā arī šo jēdzienu atvasinājumiem, kas nepieciešami lai zinātniski korekti veiktu pētījumu un izklāstītu pētījuma rezultātus par to saistību ar MVU un to konkurētspēju. Arī jēdziens mazais un vidējais uzņēmums netiek atstāts novārtā. Pētījumā rezultātos atklājas, ka MVU jēdziena saturā un klasifikācijā lietotajām pazīmēm ir ne tikai valsts vai starpvalstu 25

26 nozīme. Sakarā ar to, ka dažādās pasaules valstīs pēdējos gados MVU tiek sniegts salīdzinoši liels valsts atbalsts un tā intensitāte katros 5-10 gados palielinās, Pasaules Tirdzniecības organizācija uztraucas par konkurences deformācijām (PTO, 2018; Diakantoni, 2017) globālajā tirdzniecībā, kas veidojas MVU sniegtā valsts atbalsta rezultātā. Iepriekšējos gados radušās domstarpības (Dely, 2018; VanWasshnova, 2008; Ahearn, 2007) un patreizējais konflikts starp ekonomikas megasistēmām ASV, ES un Ķīnu (Fragkiskos, 2018; Duesterberg, 2018; Rettman, 2018) lielā mērā ir saistīts ar abās valstīs strādājošo uzņēmumu konkurētspēju un konkurētspējīgām partnerattiecībām (Winter, 2017; Hooper, 2019), kas piedalās uzņēmumu konkurētspējas veidošanās procesos citu pasaules valstu tirgos. Lielu un mazu valstu valdības pastāvīgi cenšas sekmēt savas valsts uzņēmumos ražoto preču izplatību aizrobežas valstīs, nereti balansējot uz atļautā un neatļautā robežas. Lai izvērstu zinātnisku diskusiju par konkurenci un konkurētspēju, kā arī partnerību un partnerattiecībām, kā arī lai identificētu to savstarpējo saistību, nepieciešams izpētīt šo jēdzienu saturu un to attīstības virzību. Darba nākamajā apakšnodaļā tiek izvērtēti Promocijas darbam nozīmīgas definīcijas un to skaidrojumi izmantojot vērtēšanas skalu no 0 līdz 10, kur 0 ir neatbilstošs un nepielietojams temins un 10 izcili atbilstošs Darba pētījumam Konkurences, konkurētspējas priekšrocību un konkurētspējas jēdzienu skaidrojumu analīze Publiskās saskarsmes telpā un arī zinātniskajā vidē jēdzieni konkurence, konkurētspējas priekšrocības un konkurētspēja tiek lietoti visai plaši. Bet novērojumi praksē liecina, ka to lietotājiem nereti ir visai neskaidrs priekšmets par šo jēdzienu saturu. Lielākā mērā tas attiecas uz komunikācijas partneriem publiskajā telpā, tajā skaitā uz masu mēdījos iekļautajiem subjektiem. Šādos gadījumos vienmēr rodas jautājums: Kuram ir taisnība? No zinātniskā viedokļa raugoties uz šo jautājumu, atbilde ir salīdzinoši vienkārša taisnība ir tam subjektam, kura skaidrojumā pilnīgāk tiek parādīts definējamo vārdu saturs, kurš iekļauj definējamā jēdziena būtiskākās pazīmes. Savukārt būtiskās pazīmes ir pietiekošas, lai ar to palīdzību skaidrojamo lietu varētu atšķirt no visām pārējām. Minēto jēdzienu satura identifikācijai un tā atbilstības izvērtēšanai saistībā ar konkurences, konkurētspējas priekšrocību un konkurētspējas izpausmi mūsdienās tiek izmantoti tādi akadēmiskajā vidē autoritāri izdevumi, kā zinātniski nozīmīgas jēdzienus skaidrojošās vārdnīcas un atsevišķu zinātnieku viedoklis, kuri pastāvīgi cenšas pilnveidot attiecīgo jēdzienu saturu, ņemot vērā pētījumu rezultātā iegūtās jaunās zināšanas. Promocijas darbam nepieciešamo jēdzienu skaidrojumu izpētei tiek izmantotas Latviešu valodā izdotās vārdnīcas gan papīra formā, gan pieejamās elektroniskās datu bāzēs. Un tā nav nejaušība. MVU īpašniekiem savu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai un efektīvākas partnerības veidošanai vispirms 26

27 nepieciešamas attiecīgās zināšanas par šo jēdzienu saturu un sapratne par šo zināšanu izmantošanu katrā konkrētā gadījumā. Salīdzinājumam tiek iekļauti tikai tie skaidrojumi, kuri attiecas uz konkurentu saimnieciska rakstura darbībām. Tādējādi iegūtais jēdziena konkurence skaidrojums, izmantojot minētos datu avotus, apkopots 1.1.tabulā. 1.1.tabula Konkurences jēdziena satura skaidrojums vārdnīcās (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto autoru darbus) Nr. p.k. Vārdnīcas nosaukums Jēdziena satura izklāsts Vērtējums Latviešu valodas vārdnīcā: 30 tūkstoši pamatvārdu un to skaidrojumi (Bāliņa, R. u.c. 2013): Svešvārdu vārdnīca: 25 tūkstoši vārdu un terminu (Andersone, I. u.c., 2008) Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. (Briška un Pavlovska 2007) Elektroniskā skaidrojošā vārdnīca Tezaurs LZA Akadēmiskā terminu datubāze Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (Zuicena, I., Roze, A. 2018) 1. sacensība par pārākumu, priekšrocībām (kādā norisē vai jomā) 2.Ekonomikā - cīņa (starp ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem) par labākiem sasniegumiem, izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem u.tml. 1. sacensība par pārākumu, priekšrocībām (kādā norisē; kādā jomā) 2.ek. cīņa par labākiem sasniegumiem kādā saimnieciskās dzīves jomā (starp preču ražotājiem, pakalpojumu piedāvātājiem utml. neatkarīgu pircēju un pārdevēju ekonomiskā sāncensība, cīņa tirgū. 1.Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā); sacensība (par labākiem rezultātiem). 2. ekon. Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam. Neatkarīgu pircēju un pārdevēju savstarpēja sāncensība, cīņa tirgū par labākām pirkšanas vai pārdošanas iespējām, lielāku peļņu u. c. Δ ir svarīgākais tirgus nosacījums, kas sekmē preču un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, izmaksu samazināšanu, zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanu. Daudzas valstis cenšas veicināt Δ, radot pretmonopolu likumdošanu. Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā. Skaidrojošajām vārdnīcām salīdzinājumā ar citiem akadēmiskiem izdevumiem publikācijām starptautiski nozīmīgos žurnālos, monogrāfijas, disertācijas un citi izdevumi par zinātnisko pētījumu rezultātiem, - ir kāda priekšrocība. Tajās daudzi komersantiem nepieciešamie jēdzieni tiek skaidroti zinātniski populārā un skaidrā valodā, kas palīdz interesentiem uztvert attiecīgā jēdziena saturu

28 Tādējādi MVU komersantiem tiek radīta iespēja iegūt vadības lēmumu pieņemšanai nozīmīgas zināšanas. Analītiski izvērtējot 1.1. tabulā iekļautā jēdziena konkurence saturu un tā atbilstību disertācijas mērķim, pētījuma objektam un priekšmetam, jāatzīst, ka kopumā tie ir apmierinoši. Šāds vērtējums tiek dots, ņemot vērā vairākas nepilnības, kas atklājas visos skaidrojumos, tām nozīmīgākās ir šādas: Vispirms tabulā iekļautie skaidrojumi pēc sava satura ir pārsteidzoši līdzīgi. Lielākā mērā tas attiecas uz Latviešu valodas vārdnīcā un Svešvārdu vārdnīcā iekļautajiem skaidrojumiem, atklājot konkurences vispārējo saturu: Sacensība par pārākumu, priekšrocībām (kādā norisē vai jomā) tie paši vārdi, tikai samainīta to kārtība. Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas skaidrojumā parādās apgalvojums par neatkarīgu pircēju un pārdevēju esamību tirgū, kas neatbilst praksei. Savukārt elektroniskajā skaidrojošajā vārdnīcā Tezaurs var pamanīt rupjāku kļūdu, pielīdzinot konkurenci stratēģijai. Diemžēl tā nav vienīgā kļūda. Šīs datu bāzes autori uzskata, ka konkurence pastāv starp ekonomiski pastāvīgu uzņēmēju vidū, bet pārējie it kā paliek ārpus konkurences, kas neatbilst praksei. Pierādījums konkurences uzraudzības institūcijas, kas ir katras attīstītas valsts pārvaldības neatņemama sastāvdaļa. Turklāt pasaulē ir izveidotas vairākas starpvalstu organizācijas, kuras uzrauga konkurences noteikumu ievērošanu starp dažādu valstu komersantiem. Akadēmiskās terminu datubāzes autori, kas skaidrojuši konkurences jēdzienu, tāpat kā Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas autore nav ņēmusi vērā neatkarīgu pircēju un pārdevēju neesamību tirgū un neiespējamību mūsdienās. Turklāt Akadēmiskās terminu datubāzes autori uzskata, ka konkurences veicināšanai nepieciešama pretmonopolu likumdošana, kas neatbilst praksei. Pētījumam nozīmīgā jēdziena konkurētspēja skaidrojuma precizēšanai nepieciešamā informācija tiek apkopota 1.2. tabulā. Šajā tabulā apkopotā informācija liecina, ka latviešu valodā izdotajās jēdzienu skaidrojošās vārdnīcās konkurētspēja nav iekļauta, tāpēc šie izdevumi tiek izņemti no tabulas un aizstāti ar autoritatīvām vārdnīcām angļu valodā Kembridžas un Oksfordas vārdnīcām. 28

29 1.2.tabula Konkurētspējas jēdziena satura skaidrojums vārdnīcās (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto autoru darbus) Nr. p.k. Vārdnīcas nosaukums Jēdziena satura izklāsts Vērtējums 1. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (Zuicena, I., Roze, A. 2018) 1. Spēja konkurēt (ar kādu, kādā jomā u. tml.). 2. ek. Salīdzinošs konkrētās preces patēriņa un cenas parametru raksturlielums attiecībā pret analoģisku preci Akadēmiskā terminu datubāze 1. Preces atbilstības pakāpe izvēlētā tirgus prasībām pēc tehniskiem, ekonomiskiem u. c. rādītājiem. 2. Uzņēmuma un tā vadības lietpratība laba preču un pakalpojumu noieta tirgus radīšanā, risinot tehnoloģijas, ražošanas, pakalpojumu, personāla, praktisko iemaņu un zināšanu, stratēģiskās un kalendārās plānošanas jautājumus, kā arī nodrošinot pareizu noieta politiku, labu ražojumu un pakalpojumu kvalitāti, augstu līdzpakalpojumu līmeni u. c Kembridžas Akadēmiskā satura vārdnīca Konkurētspēja - cilvēku spēja sekmīgi konkurēt Oksfordas angļu valodas vārdnīca Konkurētspēja - spēcīgas vēlmes esamība būt veiksmīgākam kā citi. 4 Elektroniskā skaidrojošā vārdnīcā Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca atrodamā konkurētspējas jēdziena skaidrojuma pirmā daļa ir tipisks paraugs, tāpēc šādai definīcijai nav zinātniskas nozīmes un arī uzņēmējdarbības vadības praksē labāk šādu skaidrojumu neizmantot. Definīcijas otrās daļas saturā nozīmīgākais elements ir konkrēta prece, kuru atbilstoši novērojumiem praksē, var uzskatīt par uzņēmuma konkurētspējas objektu, neskatoties uz to, ka praksē konkurētspēja nepieciešama ne tikai uzņēmumiem, bet arī citiem tirgus dalībniekiem. Turklāt, skaidrojuma turpinājumā atklājas konkurētspējas jēdziena sašaurinājums. Pēc būtības katra prece, kas nonāk tirgū, konkurē ne tikai ar analoģiskām precēm, bet arī ar citām precēm un pakalpojumiem, jo konkurētspējas mērķis ir tirgus dalībnieku rīcībā esošais ienākums, kurš var tikt izlietots par labu konkrētā uzņēmumā radītājam produktam, bet tas var tikt pasīvi noraidīts par labu kādai citi precei un/vai pakalpojumam. Akadēmiskā datu bāzē iekļautā konkurētspējas skaidrojuma avots ir Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca (Grēviņa, 2000) un šis skaidrojums ir saņēmis 6 balles, ņemot vērā tā lielāku atbilstību Darba mērķim un pētījuma objektam salīdzinājumā ar Tezaurā atrodamo skaidrojumu. Arī šajā gadījumā pozitīvi tiek vērtēts fakts, ka konkurētspēja tiek identificēta precei un tā tiek saistīta ar konkrētas preces atbilstību konkrētā tirgus dalībnieku prasībām pēc noteiktiem rādītājiem. Bet 29

30 definīcijā ar neapbruņotu aci var pamanīt vairākus trūkumus. Lielākā mērā tas attiecas uz konkurētspējas objektu. Arī šajā gadījumā autori izskata, ka konkurētspēja raksturīga preces ražojošiem uzņēmumiem, bet pakalpojumus piedāvājošie uzņēmumi netiek iekļauti konkurētspējas jēdzienā. Bez tam, ja preces konkurētspēja izpaustos kā tās atbilstības pakāpe tirgus prasībām, tad neviens tās nevarētu identificēt, jo tirgus prasības nav iespējams noteikt pēc būtības, tāpēc, ka tās veido atšķirīgi tirgus dalībnieki un viņu dažādās vajadzības, turklāt tās pastāvīgi mainās. Mūsdienās ražotāji orientējas uz kādu no tirgus segmentiem, kurā tiek identificēts potenciālais pircējs un viņa vajadzības, kā arī pircēja priekšstats par produktu, kas varētu tikt izmantots vajadzību apmierināšanai, ņemot vērā cenu. Minētās definīcijas II daļa tiek veltīta uzņēmuma konkurētspējas skaidrojumam, kas vērtējams pozitīvi. Bet satura skaidrojumā parādās vairāki utopiski un ideālisma elementi. Vispirms tas attiecas uz uzņēmuma un tā vadības spēju radīt tirgu līdz šim tas nevienam nav izdevies, jo tirgū galvenie elementi ir pircējs un pārdevējs, apšaubāmas ir uzņēmuma spējas tos radīt. Definīcijas autora nepietiekamās zināšanas un sapratne par konkurētspēju parādās arī apgalvojumā, ka konkurētspēja atklājas, nodrošinot pareizu noieta politiku, labu ražojumu un pakalpojumu kvalitāti, augstu līdz pakalpojumu līmeni. Tirgus dalībniekiem katram ir tiesības veidot sev atbilstošāko priekšstatu par labu ražojumu un pakalpojumu kvalitāti, augstu līdz pakalpojumu līmeni, tāpēc tas nevar kalpot par kritēriju jeb etalonu konkurētspējas mērīšanai un līdz ar to šādi elementu nebūtu iekļaujami zinātniski nozīmīgu un praktiski noderīgu jēdzienu skaidrojumā. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā (Zuicena & Roze, 2018) iekļautais konkurētspējas skaidrojums ir saņēmis zemāko vērtējumu. Pēc būtības šis skaidrojums, tāpat kā Tezaura skaidrojums ļoti labi atbilst piemēra demonstrēšanai. Tajā nav atrodami konkurētspēju veidojošie elementi, kas varētu dot jaunas zināšanas par konkurētspēju pēc būtības un tās veidošanās apstākļiem studentiem, kas apgūst studiju programmu. Tāpēc nebūtu nekāda pamata šādu konkurētspējas skaidrojumu uzskatīt par zinātniski nozīmīgu un praktiski noderīgu. Turklāt šie jēdzieni ir pārāk identiski, lai šādu jēdzienu publicēšanu varētu uzskatīt par zinātniski ētisku darbību. Diemžēl Kembridžas un Oksfordas vārdnīcās atrodamajos konkurētspējas skaidrojumos tiek pamanītas līdzīgas kļūdas, tāpēc to atbilstības vērtējums ir salīdzinoši zems. No vārdnīcām atlasītie skaidrojumi jēdziena konkurētspējas priekšrocības satura izvērtējumam iekļauti 1.3.tabulā. 30

31 1.3.tabula Konkurētspējas priekšrocības satura skaidrojums vārdnīcās (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto autoru darbus) Nr. p.k. Vārdnīcas nosaukums Jēdziena satura izklāsts Vērtējums 1. Latviešu valodā izdotās jēdzienus skaidrojošās vārdnīcas Latviešu valodā jēdziena konkurētspējas priekšrocības skaidrojums vārdnīcās netiek atrasts Kembridžas vārdnīca Jēdziena konkurētspējas priekšrocības skaidrojums vārdnīcās netiek atrasts 0 3 Oksfordas angļu valodas vārdnīca Konkurētspēja priekšrocība - apstākļi, kuri nosaka uzņēmuma atrašanos labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem Investopedia 5. Wikipedia Konkurētspējīgas priekšrocības ir nosacījumi, kas ļauj uzņēmumam vai valstij ražot preci vai pakalpojumu ar līdzvērtīgu vērtību par zemāku cenu. LV Uzņēmuma konkurences priekšrocības ir tādas priekšrocības, kādas ir uzņēmumam pār savu konkurentu vai konkurentu grupu noteiktā tirgū, stratēģiskajā grupā vai nozarē. (Kay, 2009) EN Uzņēmējdarbībā konkurences priekšrocības ir atribūti, kas ļauj organizācijai pārspēt konkurentus. DE Ekonomikā termins konkurences priekšrocība attiecas uz tirgus dalībnieka priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentiem ekonomiskās darbības jomā Pētījuma ietvaros Latviešu valodas vārdnīcās jēdziens konkurētspējas priekšrocības netiek atrasts, neskatoties uz to, ka šim jēdzienam ir lielāka nozīme MVU darbības uzsākšanai, tās attīstībai un konkurētspējas stiprināšanai salīdzinājumā ar jēdzienu konkurence. Līdzīga attieksme pret konkurētspējas priekšrocībām atklājas Kembridžas Akadēmiskā satura vārdnīcā. Turpretim Oksfordas vārdnīcā tiek atrasts visai piemērots jēdziena konkurētspējas priekšrocības skaidrojums, kas tiek vērtēts ar 7 ballēm. Šajā gadījumā pētāmais jēdziens tiek pielīdzināts īpašiem, labvēlīgākiem apstākļiem, un pateicoties tiem, uzņēmums atrodas labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem. Savukārt akadēmiskajā vidē un praksē populārajā vietnē Investopedia konkurētspējas priekšrocību saturs tiek samazināts līdz zemākai cenai, neņemot vērā citus konkurētspējas priekšrocību veidošanās aspektus vērtējums 6 balles. Plašāka priekšstata iegūšanai par konkurētspējas priekšrocību saturu, tiek izmantota zinātniski populārā elektroniskā enciklopēdija Wikipedia, izmantojot interesējošā jēdziena skaidrojumu 3 valodās latviešu, angļu un vācu. Kā redzams no 1.3.tabulā iekļautajiem konkurētspējas priekšrocību skaidrojumiem, latviešu valodā atrodamais skaidrojums ir saņēmis zemāko vērtējumu 3 balles. Raksta autors šajā gadījumā 31

32 ir izmantojis Džona Keja publikāciju Foundations of corporate success: how business strategies add value (Kay, 2009). Šajā definīcijā dominē elementi, kuri nedod interesentam jaunas zināšanas par pētāmā jēdziena saturu pēc būtības Bez tam uzņēmuma konkurētspējas priekšrocības koncentrējas uzņēmuma ražotajā precē, nevis uzņēmumā kā apgalvo Dž.Kejs un tās pilnīgāk atklājas mijiedarbībā ar pārdošanas apstākļiem un konkurencē ar alternatīvām precēm.. Darba tēmai un mērķim atbilstošāks ir Vikipēdijā atrodamais konkurētspējas priekšrocību skaidrojums angļu valodā, kas tiek vērtēts salīdzinoši augstu. Vājā vieta šajā skaidrojumā ir atribūti, kas ir vispārīgas nozīmes vārds ar plašām pielietošanas iespējām. Vācu valodā lasāmais pētāmā jēdziena skaidrojums ir visai nepilnīgs - tas neskaidro jēdziena saturu pēc būtības, bet tikai norāda, uz ko tas attiecas. Izpētot konkurences jēdziena un no tā atvasināto jēdzienu konkurētspēja un konkurētspējas priekšrocība skaidrojumus populārzinātniskās vārdnīcās latviešu un angļu valodā tiek iegūtas nozīmīgas zināšanas par to izmantošanas iespējām Darbā, lai pētītu MVU konkurētspēju un tās paaugstināšanas iespējas, izmantojot pilnveidotas partnerattiecības Partnera un partnerattiecību jēdzienu satura izvērtējums Darbam nozīmīgā otrā jēdzienu grupa ir saistīta ar partnerību, kas darbā tiek pētīta kā līdzeklis MVU konkurētspējas paaugstināšanai. Šajā gadījumā uzmanība tiek veltīta tādiem jēdzieniem kā partneris un partnerattiecības saistībā ar to izmantošanu uzņēmējdarbībā, atklājot dažādu partneru iespējas un nozīmi komersantu un/vai uzņēmumu mērķu sasniegšanā, kā arī konkurētspējas paaugstināšanā. Arī šajā gadījumā tiek izmantotas vārdnīcas akadēmiskā vidē populārās un praksē bieži lietotās dažādus jēdzienus skaidrojošās vārdnīcas latviešu un angļu valodas. Jēdziena partneris satura atšķirīgie skaidrojumi, kas iekļauti latviešu un angļu valodās izdotās autoritatīvās vārdnīcās apkopoti 1.4. tabulā. Tabulā 1.4. redzams, ka Latviešu valodas vārdnīcā (Bāliņa u.c., 2013) partneri tiek sadalīti divās grupās un katrai grupai tiek dots atšķirīgs skaidrojums. Pirmajā grupā tiek iekļauti partneri cilvēki un šeit atklājas acīmredzama kļūda, jo autori uzskata, ka partneri ir cilvēks attiecībā pret citu cilvēku. Jēdziena II daļā autori skaidro pazīmes, kas raksturīgas partneriem organizācijām. Šajā gadījumā tiek minēta pazīme, ar kuru partneri - organizācijas tiek nošķirtas no citām organizācijām. Šāds skaidrojums var būt noderīgs MVU partnerības identifikācijā un partnerattiecību pētījumā saistībā ar to ietekmi uz konkurētspēju, tāpēc tas tiek vērtēts salīdzinoši augstu ar 8 ballēm. 32

33 1.4.tabula Jēdziena partneris satura skaidrojums vārdnīcās (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto autoru darbus) Nr. p.k. Vārdnīcas nosaukums Jēdziena satura izklāsts Vērtējums Latviešu valodas vārdnīcā: 30 tūkstoši pamatvārdu un to skaidrojumi (Bāliņa, R. u.c. 2013) Svešvārdu vārdnīca: 25 tūkstoši vārdu un terminu (Andersone, I. u.c., 2008) Lielā enciklopēdiskā vārdnīca Akadēmiskā terminu datubāze 1. Cilvēks attiecībā pret citu cilvēku. 2.Valsts, uzņēmums utml. attiecībā pret citu valsti, uzņēmumu, ar kuru to saista savstarpējās darījuma, līguma u.c. attiecības. 1. cilvēks, ar kuru ko dara pārī ar citu vai kopā ar citiem; viens no vairākiem cilvēkiem, kurus saista kopēja darbība; 2. kompanjons, līdzdalībnieks, valsts uzņēmums, persona, ar kuru ir saistītas savstarpējas līguma, darījuma utml. attiecības Jēdziens partneris nav iekļauts. 0 Jēdziens partneris nav iekļauts Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (Zuicena, I., Roze, A. 2018) 6. Kembridžas vārdnīca Oksfordas angļu valodas vārdnīca Latviskotā Oksfordas angļu valodas vārdnīca 1. Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums. 2. Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības. Noderīgais vārds partneris tiek lietots saistībā ar daudzveidīgām attiecībām dažādā laika periodā. 1. Cilvēks attiecībā pret citu cilvēku (citiem cilvēkiem), ar kuru (ar kuriem) to saista kopīga darbība, tuvas attiecības. 2.Valsts, uzņēmums u. tml. attiecībā pret citu valsti, uzņēmumu u. tml., ar kuru to saista savstarpējas darījuma, līguma u. c. attiecības. Katrs no tiem, kas iesaistīti vienā un tajā pašā darbībā Svešvārdu vārdnīcā (Andersone u.c., 2008) vērojama līdzīga pieeja partnera satura skaidrojumam, bet šajā gadījumā autoriem ir izdevies precīzāk definēt skaidrojamā jēdziena saturu, tāpēc vērtējums 8 balles. Partneru identifikācijai šajā gadījumā tiek izmantots pāra vai kopas attiecības kopīgam darbam, kāda mērķa sasniegšanai jeb kopēja labuma iegūšanai salīdzinoši īsā laika periodā. Skaidrojuma II daļa pēc būtības ir līdzīga Latviešu valodas vārdnīcā iekļautajam skaidrojumam. Lielā enciklopēdiskā vārdnīcā un Akadēmiskā terminu datubāzē pētāmais jēdziens netiek iekļauts. Bet vārdnīcā Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā (Zuicena & Roze, 2018) iekļautā partnera skaidrojuma abas daļas ir līdzīgas Svešvārdu vārdnīcā 33

34 esošajam skaidrojumam. Atšķirīgs ir abstrakcijas līmenis un vārdu kārtība, kas skaidrojamā vārda saturu padara neskaidrāku, tāpēc vērtējums 6 balles. Iepazīstoties ar Oksfordas vārdnīcā iekļautajiem partnera satura skaidrojumiem atklājas, ka pastāv būtiska atšķirības starp vārdnīcas izdevumu latviešu un angļu versijā, kas nonāk pretrunā ar vārdnīcas īpašnieku izplatīšanas stratēģiju sekmēt sabiedrības indivīdu izglītošanu dažādās valstīs viņiem saprotamā valodā. Ņemot vērā skaidrojumu atšķirīgo saturu, angļu versijas definīcija tiek vērtēta ar 8 ballēm, bet latviskā versija ar 5 ballēm. Darbam nozīmīgā jēdziena partnerattiecības satura skaidrojum, kas iekļauts angļu valodās izdotās vārdnīcās apkopoti 1.5. tabulā. 1.5.tabula Jēdziena partnerattiecības satura skaidrojums vārdnīcās (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto autoru darbus) Nr. p.k. Vārdnīcas nosaukums Jēdziena satura izklāsts Vērtējums Latviešu valodā 1. izdotās jēdzienu vārdnīcas 2. Kembridžas vārdnīca Latviešu valodā izdotās vārdnīcās jēdziena partnerattiecības skaidrojums netiek atrasts. Jēdziena partnerattiecības skaidrojums vārdnīcā netiek atrasts Oksfordas angļu valodas vārdnīca 4. Investopedia 5. Wikipedia Mazā biznesa enciklopēdija Uzņēmējdarbības enciklopēdija Partnera jeb partneru esamība. 2. Divu vai vairāku cilvēku asociatīva kopība. Partnerattiecības ir formāla vienošanās, kurā divas vai vairākas puses sadarbojas, lai pārvaldītu uzņēmumu. EN Partnerattiecības ir vienošanās, kurā puses, kas pazīstamas kā partneri, piekrīt sadarboties atbilstoši savām interesēm. Partnerattiecības - uzņēmējdarbības juridiskā forma starp divām vai vairākām personām, kurām ir kopīga vadība un peļņa. Partnerība ir uzņēmējdarbības veids, kurā iesaistās divi vai vairāki cilvēki, dalot savā starpā ieguldījumus, piedalās uzņēmuma vadībā, kā arī sadala peļņu vai zaudējumus, ko rada uzņēmums. Tabulā 1.5. apkopota informācija par jēdziena partneris satura skaidrojumu tikai darba tēmai atbilstošākās angļu valodas vārdnīcās. Nevienā no piemērotākām vārdnīcām latviešu valodā minētais jēdziens netiek atrasts. Tas lielā mērā norāda uz to, ka ekonomika un citas sociālās zinātnes nav pētījušas partnerus, partnerattiecības un iesaistīšanos partnerattiecībās, gadījumos, kad attiecīgajiem subjektiem un/vai organizācijām tas varētu palīdzēt sasniegt kādu mērķi. Vairākās no analīzei apkopotajām jēdziena partneris satura definīcijām var pamanīt tos pašus trūkumus, kas iepriekšējo jēdzienu analīzē. Nozīmīgākās no tām ir satura šaurība un/vai tā neatbilstība praksei. Lielākā mērā tas attiecas uz Mazā biznesa enciklopēdiju un Uzņēmējdarbības enciklopēdiju, kurā partnerattiecības tiek

35 skaidrotas tikai kontekstā ar uzņēmējdarbības veidu, neskatoties uz to, ka praksē izplatītas ir partnerattiecības, kas tiek veidotas ārpus noteiktas juridiskas formas uzņēmējdarbības. Definīcijas, kuru saturā tiek pamanītas minētās kļūdas, ir saņēmušas salīdzinoši zemu vērtējumu 3 balles. Augstākais vērtējums 6 balles tiek piešķirts Vikipēdijas enciklopēdijā iekļautajam partnerattiecību skaidrojumam. Šajā definīcijā nozīmīgākais trūkums ir tas, ka partnerattiecības tiek uztvertas kā vienošanās, kas neatbilst praksei. Vienošanās ir partnerattiecību forma, nevis pašas partnerattiecības. Ja pēc vienošanās nesākas darbības, lai īstenotu vienošanās iekļautās darbības, tad tāda vienošanās jeb partnerattiecības zaudē jebkādu jēgu. Pētījuma rezultāti par Darbam nozīmīgāko jēdzienu skaidrojumu, liecina par latviešu valodā izdotās vārdnīcās iekļauto skaidrojumu vājo atbilstības līmeni MVU konkurētspējas un partnerības jēdzienu skaidrošanai. Lai arī angļu valodas vārdnīcās iekļautie jēdzienu skaidroti dod vairāk Darbam nepieciešamo zināšanu, tajos iekļautie elementi samazina to pielietojuma nozīmīgumu. Tādējādi vairāki pētāmam nozīmīgi jēdzienu satura elementi paliek neatklāti. Darbā izanalizētie jēdzieni partneris un partnerattiecības ir devuši nozīmīgas zināšanas par šo jēdzienu saturu, kas tiek izmantotas, lai turpinātu pētījumu par šo jēdzienu saturā iekļautajiem elementiem. Tām ir nozīmīga loma MVU partneru un partnerattiecību satura izzināšanā un MVU konkurētspējas paaugstināšanā Konkurētspēja un konkurētspējas priekšrocības zinātniskajos rakstos nozīmīgākie aspekti Pētot konkurētspējas un konkurētspēju priekšrocību teorijas attīstību, nebūtu korekti nepieminēt Ādama Smita ieguldījumu konkurences teorijas veidošanā un attīstībā. Savā darbā "Pētījums par tautu bagātību un tās cēloņiem" viņš konkurenci definē kā sacensību, kuras rezultātā cenas pazeminās jeb paaugstinās atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām tirgū (Smith, 1976) Savu darbu viņš uzrakstīja laikā, kad rūpnieciskā revolūcija bija atstājusi pirmos nospiedumus uz preču ražošanu, darba dalīšanu un uzņēmumu specializēšanos noteikta veida preču ražošanā. Ādams Smits savos pētījumos par uzņēmumu konkurētspēju, galvenokārt, pievērsās cenai kā nozīmīgākajam tā laika konkurētspējas objektam. Šo pētījumu rezultātā viņš nonāca pie atziņas, ka dažādās valstīs ražotām precēm var veidoties absolūtās konkurētspējas priekšrocības, kuru saturu lielākā mērā veido atšķirīgie klimatiskie apstākļi un dabas resursu bagātības kontinentos un valstīs, starp kurām notiek preču apmaiņa. Dāvids Rikardo, kas papildināja absolūtās konkurētspējas priekšrocības ar salīdzinošām konkurētspējas priekšrocībām, saražoto produktu cenu arī uzskatīja par nozīmīgāko preces konkurētspēju veidojošo elementu (Ricardo, 2001). Turklāt viņa salīdzinošo priekšrocību teorijā tika izdarīti vairāki pieņēmumi, kuri nereti rada visai lielas grūtības ar teorijas pielietošanu praksē (Uta, 2005; 35

36 Ruffin, 2002). Ādama Smita un Dāvida Rikardo konkurētspējas un konkurētspējas priekšrocību teoriju XIX gadsimtā tālāk attīstīja T.Maltuss (Malthus, 1798), kā arī XX gadsimta I puses ievērojamākie ekonomisti F.Ramsejs (Ramsey, 1928), A.Jangs (Young, 1928). Viņi savos pētījumos uzmanību pievērsa ne tikai uzņēmumu konkurētspējai, bet lielākā mērā konkurētspējas priekšrocību veidošanā, izmantojot peļņu, kredītus, kā arī īpašus ieguldījumus pētniecībā, tādējādi sekmējot attiecīgā uzņēmuma un visas valsts attīstību. Šos pētījumus turpināja Romers (Romer, 1987; Romer, 1990) un izstrādāja uzņēmumu konkurences modeli nepilnīgas konkurences apstākļos. Šis modelis piesaistīja P.Aghiona un P.Howita (Aghion & Howit, 1992), G.Grosmana un E.Helpmana (Grossman & Helpman, 1989; Grossman & Helpman, 1991; Grossmann, 2007) un citu pētnieku uzmanību, kas to attīstīja, pievēršoties modeļa pilnveidošanai un izmantošanai, lai pētītu zinātnisko ieguldījumu efektu attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā globālas ekonomikas apstākļos. Mūsdienās MVU konkurētspējas veidošanā piedalās ne tikai preces cena, bet līdzās tai svarīgs konkurētspējas rādītājs ir preces derīgums jeb preces spēja apmierināt pircēja vajadzības, garīgās un materiālās intereses. Lielā mērā tas ir saistīts ar tirgus dalībnieku ienākumu palielināšanās efektu pēdējā gadsimta laikā un atšķirīgo ienākumu līmeni dažādām pircēju grupām, kas paver jaunas iespējas jaunu MVU dibināšanai, to attīstītībai un konkurētspējas palielināšanai. Zinātniskas diskusijas par konkurenci un konkurētspēju, to saturu un nozīmīgākajiem elementiem joprojām turpinās, neskatoties uz to, ka šie jēdzieni ir tikpat veci, cik civilizācija. Precīzāk sakot, civilizācijas izcelsmes un attīstības priekšnoteikumi ir cieši saistīti ar dzīvo radību pastāvīgu konkurenci un centieniem paaugstināt savu konkurētspēju, cīnoties par izdzīvošanu konkrētā vietā un laikā. Diskusijas par šiem attīstībai nozīmīgajiem jēdzieniem ir dabisks un zinātniski nozīmīgs process, kurš cieši saistīts ar sabiedrības indivīdu, uzņēmumu un citu organizāciju, kā arī valstu centieniem būt pārākiem par citiem, lai diktētu savus uzvedības noteikumus, nevis pakļauties citu uzspiestajiem noteikumiem. Izpētot daudzu zinātnieku darba rezultātus, var pamanīt, ka konkurence un konkurētspēja tiek uztverta kā nozīmīgākais sabiedrības attīstības dzinulis un progresa virzītājspēks. Tas ir pierādījies arī praksē - šis fenomens ļoti pārliecinoši atklājas civilizācijas attīstības vēsturē, sākot no impēriju veidošanās laikiem senajā vēsturē, beidzot ar transnacionālo kompāniju centieniem iegūt globāla mēroga konkurētspēju (UNCTD, 2009, 2010; Reinert, 2012; Kordos & Vojtovic, 2016; Dörrenbächer & Becker-Ritterspach, 2007). Pavisam nesen, mūsdienās izveidojies tirdzniecības konflikts starp ES, ASV, Ķīnu un Krieviju pēc būtības ir cīņa par globālo konkurētspēju un ietekmes palielināšanu pasaulē (Russel, 2018; Tolksdorf, 2015). Par tās varbūtējo iznākumu vairums no ekspertiem dod priekšroku Ķīnai (Winter, 2017; Hooper, 2019; Rapoza, 2019). ekonomiska rakstura konflikti pēc būtības ir valstu konkurences blakusefekts, kas sekmē zinātniski tehnisko progresu 36

37 un veicina starptautiskās tirdzniecības noteikumu pilnveidošanos. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzvarētājs šajā konfliktā nav tik svarīgs kā stabilitāte lielvalstu attiecībās un visā pasaules ekonomiskajā sistēmā. Zinātniskie pētījumi par konkurenci vispār un MVU konkurētspēju konkrēti, atšķirīgie konkurētspējas veidošanās apstākļi dažādās pasaules valstīs un kontinentos, konkurētspējas izmaiņas ietekmējošie faktori, kas pastāvīgi mainās, varētu būt pietiekošs arguments, lai zinātnieki pārstātu diskutēt par vienotu, visiem gadījumiem noderīgu konkurences un/vai konkurētspējas jēdziena skaidrojumu. Līdz ar šāda veida definīciju pielietošanas areāla paplašināšanos, to saturs kļūst arvien vispārīgāks. Tādējādi mazinās to zinātniskais nozīmīgums un arī praktiskais pielietojums. Lielā mērā tas attiecas arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas strādā Latvijā un citās valstīs ar salīdzinoši zemu tirgus ietilpību (Vanags, 2013; Beņkovskis, 2012). Mazo valstu MVU savu mērķu sasniegšanā nereti ir jāiesaistās eksporta darījumos, kuru sekmīga īstenošana nav iedomājama bez pietiekošas konkurētspējas attiecīgās valsts tirgū Diskusija par konkurētspējas veidošanos un tās saturu zinātniskajos rakstos Ekonomikas globalizācijas intensitātes pastiprināšanās rada jaunus izaicinājumus MVU un lielajiem uzņēmumiem, kā arī valstīm un valstu grupām konkurētspējas saglabāšanai un/vai tās paaugstināšanai. Konkurences cīņā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, kuri atsevišķos gadījumos nonāk pretrunā ar valsts, starpvalstu un pat pasaules mēroga tiesību aktiem. Pateicoties mērķtiecīgai ES valstu politikai konkurētspējas paaugstināšanai, jau vairākus gadus turpinās diskusijas ar ASV par dažādiem globālo konkurenci ierobežojošajiem jautājumiem, kas lielākā mērā traucē MVU izaugsmi dažādās ES valstīs. Līdz ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas negatīvā attieksme pret konkurentiem Eiropas un Āzijas kontinentos tiek izvirzīta prezidenta dienas kārtībā, kas pievērsusi politisko notikumu komentētāju un zinātnieku uzmanību (Fragkiskos, 2018; Duesterberg, 2018; VanWasshnova, 2008; Duesterberg, 2018; Ahearn, 2007). Latvijai un visai Eiropas Savienībai aktuāls ir konflikts starp Ukrainu un Krieviju, kurā ir iesaistījusies arī ES, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis. Politiskie konflikti un to intensitātes pastiprināšanās pēdējās desmitgadēs pastiprina nestabilitāti uzņēmējdarbības vidē, kas lielākā mērā negatīvi ietekmē vājākos uzņēmējdarbības dalībniekus MVU. Lielākā mērā tas attiecas uz mikro un mazajiem uzņēmumiem, to attīstību un komersantu centieniem paaugstināt savu uzņēmumu konkurētspēju. Augstāk minētie argumenti un citi uz globalizācijas pastiprināšanos virzošie spēki ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas liek zinātniekiem dažādās pasaules valstīs pievērsties konkurētspējas satura revīzijai jeb pārskatīšanai un aktualizācijai. Šajā procesā zinātnieki cenšas no definīcijas izslēgt mūsdienām neatbilstošākos elementus, lai tos 37

38 nomainītu ar aktuālākajiem. Tādējādi tiek sekmēts mūsdienu izaicinājumiem atbilstošākas definīcijas izstrādes process. Nolūkā iegūt jaunas zināšanas par konkurētspēju vispār un MVU konkurētspēju daudz konkrētāk, tiek veikts dažādos akadēmiskos žurnālos iekļauto zinātnisko pētījumu rezultātu izvērtējums. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tiem zinātnisko pētījumu rezultātiem, kas iegūti un publicēti pagājušā gadsimta otrajā pusē līdz pat mūsdienām 2018.gadam. Šajā ziņā interesanti ir J.Kraftas pētījumu rezultāti par to, ka zinātnieki ekonomisti pastiprinātu uzmanību konkurencei un konkurētspējai sāka pievērst tikai XX gadsimta jos gados (Krafft, 2000). Sekmīgākie šajā ziņā bija Hajaka (Hayek, 1937; 1946; 2016) pētījumi, kuru rezultātus ir izmantojuši citi zinātnieki, lai iegūtu detalizētākas zināšanas par šiem jautājumiem (Smithies, 1951; Langroodi, 2017). Tā laika zinātnieki savos pētījumos lielāku uzmanību veltīja konkurences negatīvajiem aspektiem, kuri tika saistīti ar daudzu mazo un vidējo uzņēmumu bankrotu, kuru konkurētspēja nebija pietiekama, lai saglabātu savu pastāvēšanu konkurences cīņā. Šajā laikā nozīmīgākais konkurētspēju apliecinošais aspekts bija ražotā produkta cena, kuru daudz sekmīgāk varēja izmantot lielie uzņēmumi, kuriem bija iespējas izmantot mēroga efektu, kā pārliecinošu ražošanas koncentrācijas un specializācijas ieguvumu. Turpmākajos gados zinātnieki konkurētspējas pētījumos zinātnieku uzmanība tiek koncentrēta uz atšķirīgiem tirgus segmentiem, konkurences ierobežojumiem un monopolstāvoklim tirgū. (Bain, 1956, 1968; Salop, 1979). Turklāt J.S.Bains ir pievērsies arī pētījumiem par tirgus barjerām (Bain, 1956), kam ir liela nozīme MVU konkurētspējas attīstībā. Savukārt Demsets ir pētījis uzņēmumu centienus mazināt konkurenci pagājušā gadsimta 70.-jos gados (Demsetz, 1973), kas lielā mērā mazināja MVU izredzes attīstīties un saglabāt savu konkurētspēju. Konkurences jēdziena diversificēšanās XXI gadsimta pirmajās desmitgadēs saskatāma 1.6.tabulā iekļautajās konkurētspējas jēdziena satura izmaiņās. Tabula sastādīta, izmantojot dažādu zinātnieku pētījumu rezultātus dažādās pasaules valstīs. Tas rada iespēju gūt priekšstatu par konkurētspējas un tās satura izpratni zinātniekiem ar dažādu dzīves pieredzi, atšķirīgu akadēmisko vidi un kultūru. Tabulas pēdējā kolonā tiek dots atbilstības vērtējums katrai no izvērtējumam iekļautajām definīcijām, izvairoties no emocionāla vērtējuma. Konkurētspējas jēdziena atbilstības vērtējuma kritērijs šajā gadījumā ir darba tēma, pētījuma objekts un priekšmets. 38

39 1.6.tabula Jēdziena konkurētspēja satura skaidrojums zinātniskajos darbos (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto pētījumu rezultātus) Pētījuma autors Rouvinen, P p.37 Martin et al., 2006, p. 156 Newbert, 2008 Hirschey, M. 2009, p. 17. Chao-Hung, Li-Chang, et al, 2010 Djomins, Delgado u.c., 2012, p. 47 Jēdziena satura izklāsts konkurētspēja ir uzņēmumu spēja darboties savas valsts robežās un konkurēt par vēlamā rezultāta sasniegšanu noteiktajos pasaules tirgos. uzņēmuma konkurētspēja ir tā spēja konkurēt, attīstīties un gūt peļņu. uzņēmuma konkurētspēja uzņēmuma darbības iespēju izmantošanas un draudu neitralizācijas pakāpe, kā arī izmaksu samazināšana, uzņēmuma konkurētspēja - spēja konkurēt ar analoģiskiem objektiem (precēm vai pakalpojumiem) noteikta tirgū, izmantojot konkurences priekšrocības (cenu, kvalitāti u.c.) izvirzīto mērķu sasniegšanai uzņēmuma konkurētspēja ir tā ekonomiskais spēks attiecībā pret konkurentiem tirgū, kur pastāv produktu, pakalpojumu, cilvēku un inovāciju brīva pārvietošanās, neskatoties uz pasaules valstu ģeogrāfiskajām robežām. uzņēmuma konkurētspēja sistēmisks rādītāju komplekss, kas atrodas pastāvīgā dinamikā. uzņēmuma konkurētspēja - saražotās produkcijas apjoms uz vienu strādājošo indivīdu. Vērtējums Magretta, p. 32 Liše, S lpp. Jankowska, et al, Deņisenkovs, Zelga., K., p. 302 uzņēmuma konkurētspēja - vērtības radīšana, nevis konkurentu sakāve. MVU konkurētspēja ir to spēja darboties izvēlētajā tirgus vidē salīdzinājumā ar konkurentiem, novērtējot iekšējās un ārējās vides noteicošos faktorus produktu, finansiālo stāvokli, mārketinga un pārvaldības aktivitāti, ražošanu un valsts politiku, lai uzņēmums spētu izstrādāt, ražot un pārdot produktu par konkurētspējīgu cenu. konkurētspēja - spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, pārspēt konkurenci, iegūt klientus, palielināt savu klātbūtni tirgū un noslēgt līgumus par rentablu darbību, kas ļauj stratēģiski attīstīt organizāciju un paaugstināt darbinieku standartu. uzņēmuma konkurētspēja uzņēmuma spēja nodrošināt zemas izmaksas; piedāvātā produkta kvalitāti, eko orientāciju un unikalitāti; atbilstošu mārketingu; pieejamu un kvalitatīvu apkalpošanu. uzņēmuma konkurētspēja ir iekšējā spēja un elastīgums pielāgoties mainīgajiem darbības apstākļiem, lai gūtu konkrētu labumu.. Kā redzams no 1.6. tabulā apkopotajiem pētījuma rezultātiem par jēdziena uzņēmuma konkurētspēja skaidrojumu, pētnieku iegūtās zināšanas ir izmantotas, lai apzinātu definējamā jēdziena saturu un to izklāstītu pētniekam saprotamā valodā. Pētījuma rezultāti sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot no publikācijām 2001.gadā un beidzot ar 2017.gadu. Izpētot vairāk kā 100 dažādu pētījumu rezultātus par uzņēmumu un MVU konkurētspēju, jāatzīst, ka vismaz 90-95% no publikācijām tiek

40 uzskaitītas dažādu autoru definīcijas, neatklājot to satura atbilstību pētījuma mērķim, tajās pieļautās kļūdas un atbilstību jēdzienu skaidrošanas pamatprincipiem. P.Rouivens savu priekšstatu par uzņēmuma konkurētspēju, to ietekmējošiem faktoriem un izpausmes efektiem ir ieguvis, veicot attiecīgos pētījumus vairākus gadu desmitus (Rouvinen, 2001). Acīmredzot līdz tam viņš ir veicis citus pētījumus par šo jautājumu, tāpēc izdevies definēt pētāmā jēdziena saturu, kas zināmā mērā apmierina pētījuma mērķi, atbilstības vērtējums 5 balles. Piecus gadus vēlāk Martinens ar domu biedriem pētījumu rezultātā nonāca pie secinājuma, ka uzņēmuma konkurētspēja ir tā spēja konkurēt, attīstīties un gūt peļņu (Martin et al, 2006: 156). Tas ir tipisks piemērs, kurā nav atrodamas jaunas zināšanas par skaidrojamo jēdzienu, tāpēc vērtējums ir zems. Satura ziņā līdzīga M.Hiršheja grāmatā iekļautā definīcija (Hirschey, 2009: 17). Pozitīvais aspekts šajā ziņā ir konkurētspējas saistīšana ar konkurētspējas priekšrocībām, ko nebija apzinājuši iepriekšējie autori. Savukārt pētnieks no Ķīnas, skaidrojot pētāmo jēdzienu, ir pieļāvis stratēģisku kļūdu, uzskatīdams, ka konkurētspēja parādās tirgū, kur pastāv produktu, pakalpojumu, cilvēku un inovāciju brīva pārvietošanās, neskatoties uz pasaules valstu ģeogrāfiskajām robežām (Chao-Hung & Li-Chang, 2010). Diemžēl novērojumi praksē neatbilst šādam apgalvojumam un civilizācijas attīstības vēsturē var atrast ļoti daudz piemēru, ka uzņēmumu konkurētspējai definīcijā uzskaitītās brīvības nav nepieciešamais nosacījums. Krievijas zinātnieka Djomina S.A. skaidrojums ir pārāk abstrakts, bet J.Margretta nav pamanījusi, ka praksē pastāv daudzas iespējas radīt vērtību, to nesaistot ar konkurētspēju, neskatoties uz to, ka viņa savu grāmatu veltījusi M.Potera darba analīzei (Magretta, 2012: 32). Salīdzinoši veiksmīgi izdevies skaidrot MVU konkurētspēju Latvijas zinātniecei S.Lišei, bet nav saprotams, ko nozīmē pārspēt konkurenci un kāpēc nepieciešams noslēgt līgumu par rentablu darbību, turklāt šāds nosacījums neatbilst uzņēmējdarbības un konkurētspējas palielināšanas praksei. Jankovska un Deņisenko ir centušies savos skaidrojumos iekļaut elementus, kuri var piedalīties uzņēmuma konkurētspējas veidošanā, bet tādiem skaidrojumiem ir salīdzinoši zems zinātniskais nozīmīgums un tiem ir relatīvi īss izmantošanas mūžs mainoties elementiem, tie paliek nederīgi. Darbam atbilstošākais ir Zelgas K. uzņēmuma konkurētspējas skaidrojums (Zelga, 2017: 302), kurā galvenais akcents tiek likts uz uzņēmuma spēju pielāgoties pastāvīgi mainīgajai ārējai videi ar mērķi gūt noteiktu labumu. Arī praksē novērots, ka uzņēmējdarbībā elastīgākie MVU gūst labākus panākumus konkurētspējas paaugstināšanā un peļņas palielināšanā. Visaptverošāka priekšstata radīšanai par uzņēmuma konkurētspēju un tā saturā iekļauto elementu atšķirībām tiek izstrādāts konkurētspēju veidojošo cēloņu un seku veidošanās modelis, kas tiek iekļauts 1.1. attēlā. Izmantojot augstāk minēto zinātnieku pētījumu rezultātus modelī tiek iekļauti vairāki MVU konkurētspēju veidojošie elementi, starp kuriem vēlme nopelnīt 40

41 (Zelga, 2017) tiek uzskatīts par nozīmīgāko šajā kontekstā, kas cieši saistīts ar komersanta darba un dzīves mērķi, viņa iespējām un draudiem. Visi pārējie konkurētspēju veidojošie cēloņu elementi tiek saistīti ar šiem centrālajiem elementiem. Bet uzņēmējdarbības mērķa esamība (Hirschey, 2009) pēc būtības ir nākamais solis pēc lēmuma pieņemšanas iesaistīties uzņēmējdarbībā, nodibināt uzņēmumu, lai radītu vērtības (Magretta, 2012) pircējiem iekšzemē un aizrobežas valstīs. MVU konkurētspējas veidošanā nozīmīgs ir aspekts ir arī draudi un iespējas (Newbert, 2008; Porter, 2011; Porter et al, 2014), ar kurām komersantiem pastāvīgi nākas saskaties, pastāvīgi cenšoties paaugstināt sava uzņēmuma konkurētspēju. Kā 1.1.attēls MVU konkurētspējas nozīmīgākie elementi (Autora izstrādāts, izmantojot iegūtās zināšanas par konkurētspēju) redzams no attēlā iekļautā MVU konkurētspējas veicināšanas modeļa, vairākums no pētījumā iekļautajiem citu zinātnieku darbiem tiek veltīti konkurētspējas seku izzināšanai. Tādējādi pierādās, ka daudzi pētnieki MVU konkurētspējas veidošanos un/vai tās paaugstināšanos meklē šīs kategorijas sekās, nevis cēloņos (Magretta, 2012; Delgado u.c., 2012; Chao-Hung & Li-Chang, 2010; Jankowska et al, 2010; Keegan, 2007; Arino et al, 2001, u.c.). Vairākos pētījumos pētnieku uzmanība tiek veltīta konkurētspējas efektam peļņai (Homan, 2017) vai kvalitatīvam produktam (Zatiņa u.c., 2012; Zelga, 2017; Deņisenkovs, 2016) un citiem elementiem (Martin et al, 2006; Wang, 2014; Saloner, 2001; Besanko, 2000; McCarthy, 2015), galveno akcentu liekot uz komersanta līderību (Hirendra, 41

42 2016; Kakko, 2016) un centieniem nopelnīt. Bet peļņa neveidojas pati par sevi, tās apjomu un izmaiņu intensitāti nosaka daudzi dažādi faktori. Šajā gadījumā pētnieki pievērsuši uzmanību tādiem peļņu veidojošajiem aspektiem kā kvalitatīvs produkts (Reguia, 2014; Siudek & Zawojska, 2014; Popa & Pater, 2012; Loch et al, 2008); zemas ražošanas izmaksas (Lechner & Gudmundsson, 2014; Anwar, 2018; Abubkr, et al, 2017; Sujova & Hlavackova, 2015; Oyewobi et al, 2015) spēja darboties patstāvīgi un darbības elastīgums (Liše, 2014; Chao-Hung & Li-Chang, 2010; Parnell, 2015; Krause & Yiuman, 2016) strauji mainīgā ārējā uzņēmējdarbības vidē (Zelga, 2017; Ambec et al, 2013; Lee & Karpova, 2018; Banahene, 2016). Nozīmīgs peļņas veidošanas aspekts ir draudi un prasmes no tiem izvairīties, kā arī iespēju izmantošana (Czajkowska, 2016; Aiginger et al, 2011; Armand & Mendi, 2018; Datta, 2010; Newbert, 2008; Akhter & Barcellos, 2013; Porter & Linde, 1995), ar kurām komersantiem pastāvīgi nākas pastāvīgi saskarties, cenšoties paaugstināt sava uzņēmuma konkurētspēju. Vairākos pētījumos MVU konkurētspējas paaugstināšana tiek saistīta ar darba ražīguma paaugstināšanu (Delgado u.c., 2012; Dess et al, 2018; Zelga, 2017), saražotā produkta cenas atbilstību (Liše, 2014; Christodoulopoulou & Tkačevs, 2014; Baccaro & Tober, 2017; Toni et al, 2017), produkta unikalitāti veidojošām pazīmēm (Zelga, 2017; Deņisenkovs, 2016; Siudek & Zawojska, 2014), stratēģiskās partnerības veidošanu (Vanags, 2013; Vanags u. c., 2018; Wen-Cheng et al, 2011; Welcher, 2019) un citiem konkurences elementiem, kas tiek pētīti daudzās pasaules valstīs. Tādējādi tiek identificēti nozīmīgākie mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju veidojošie aspekti, kas tiek izmantoti tālākajā pētījumu gaitā MVU konkurētspējas veidošanās modelis Ņemot vērā iepriekšējā apakšnodaļā izklāstītos pētījumu rezultātus, tiek izstrādāts MVU konkurētspējas veidošanās un aktualizācijas modelis, kas dod pilnīgāku priekšstatu par konkurētspēju veidojošajiem elementiem, to savstarpējo saistību un mijiedarbību. Izstrādātais modelis iekļauts 1.2. attēlā. Attēlā iekļautajā modelī MVU konkurētspēja tiek pakārtota praksē dominējošiem elementiem - konkurentiem, kā arī ārējās vides draudiem un iespējām. Pēc būtības tieši konkurenti un to piedāvātie produkti ir nozīmīgākais aspekts MVU konkurētspējas veidošanai un tās pastāvīgai aktualizācijai. MVU īpašnieki un vadītāji ir heterogēni subjekti, tāpēc ārējo vidi un tajā esošos draudus un iespējas viņi uztver atšķirīgi, izmantojot nereti visai unikālus informācijas avotus. Šie datu avoti modelī tiek sadalīti šādās grupās: - informācija par preču un pakalpojumu tirgu; - informācija par potenciālajiem preču un/vai pakalpojumu pircējiem, viņu priekšstatu par kvalitatīvu produktu; - informācija par ekonomisko resursu tirgu un šo resursu pārdevējiem. 42

43 Minētā informācija tiek izmantota vadības lēmumu pieņemšanai par veicamajiem pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai, kas būtu īstenojami ilgākā un/vai īsākā laika periodā. Šajā ziņā stratēģiski nozīmīgākais ir lēmums par pircējiem piedāvājamo produktu preci un/vai pakalpojumu un tā raksturlielumiem, kas varētu būt piemēroti potenciālo pircēju prasībām. Pēc ražojamā produkta kvantitatīvo un kvalitatīvo aprišu apzināšanas, nākamais solis ir nepieciešamo resursu iegāde, to kvantitatīvā un kvalitatīvā atbilstība, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs aspekts konkurētspējas veidošanā. 1.2.attēls MVU konkurētspējas veidošanās un aktualizācijas modelis (Autora izstrādāts modelis un izmanto šādus saīsinājumus: DT dati; TR kopējie ieņēmumi; TC kopējie izdevumi; PK pakalpojumi) MVU saražotā prece nonāk gatavo produktu tirgū pircējiem, kuri atbilst komersanta identificētajam mērķa tirgum. Diemžēl daudzi MVU īpašnieki un vadītāji nepietiekoši daudz uzmanības velta tam, ka pircēju vēlmes pastāvīgi mainās dažādu faktoru ietekmē. Tāpēc nereti praksē ir novēroti gadījumi, kad tirgū piedāvātais produkts ir novecojis jeb tā cena neatbilst konkurentu piedāvātajiem alternatīvajiem produktiem (Davcik & Sharma, 2016; Hill et al, 2007; McCarthy et al, 2015; Newbert, 2008; Rucinska & Zigova, 2004; Liše, 2014; Wang, 2014; Siudek & Zawojska, 2014; Zelga, 2017; Deņisenkovs, 2016). Visos gadījumos, kad MVU izdodas pārdot saražotos produktus, veidojas uzņēmuma ienākumi TR, izmantojami, lai pārliecinātos par konkurētspējas esamību un tās izmaiņām. Lielāku skaidrību šajā jautājumā var iegūt, salīdzinot kopējos ienākumus - TR no saražoto produktu pārdošanas ar ražošanā izmantoto resursu kopējām izmaksām TC. Salīdzinot kopējos ienākumus, ar kopējiem izdevumiem, var pārliecināties par kas 43

44 konkurētspējas minimālā sliekšņa esamību. To var izteikt ar šādu matemātisku izteiksmi: ja TR t TC t > 0, tad PL > 0, un (11) ja TR t TC t < 0, tad PL < 0, bet (1.2) ja TR t TC t = 0, tad PL = 0, (1.3) kur TR kopējie ienākumi; TR t MVU kopējie ienākumi par pārdotajiem produktiem laika periodā t; TC t MVU kopējie maksājumi par izlietotajiem resursiem laika periodā t; PL - MVU uzņēmējdarbības peļņa laika periodā t. Ņemot vērā augstāk uzrakstītos vienādojumus, tiek secināts, ka MVU konkurētspējas minimālais nosacījums ir peļņas pozitīvs rādītājs jeb PL > 0. Bet konkurētspējas palielināšanās atklājas ar šādu matemātisku izteiksmju palīdzību: ja TR t1 TR t0 = ΔTR un ΔTR > 0, bet (1.4) TC t1 TC t0 = ΔTC un ΔTR > ΔTC (1.5) tādējādi PL t1 PL t0 = ΔPL un ΔPL > 0, (1.6) kur TR kopējie ienākumi; TR t1 MVU kopējie ienākumi par pārdotajiem produktiem laika periodā t 1; TR t0 MVU kopējie ienākumi par pārdotajiem produktiem laika periodā t 0; TC t1 MVU kopējie izdevumi laika periodā t 1; PL t0 MVU peļņa laika periodā t 0; PL t1 MVU peļņa laika periodā t 1. Atsevišķos gadījumos augstāk minētais konkurētspējas saglabāšanas nosacījums var būt nepietiekošs, jo MVU īpašniekiem vajag rēķināties ar salīdzinoši lielu konkurenci, kuras līmenis dažādās tautsaimniecības nozarēs ir atšķirīgs. Tāpēc svarīgi pelņas relatīvo pieaugumu salīdzināt ar vidējo līmeni nozarē un tiešo konkurentu saimnieciskās darbības rādītājiem Diskusija par konkurētspējas priekšrocībām un to atšķirīgo saturu zinātniskajos rakstos Zinātnisko pētījumu rezultātu publikācijas un novērotais praksē liecina, ka konkurētspējas priekšrocības ir ievērojami sarežģītāks jēdziens gan praktiķiem MVU vadītājiem un/vai īpašniekiem, kā arī pašiem pētniekiem. Praksē ir pierādījies, ka konkurences cīņā veiksmīgākie ir uzņēmumi ar augstāku konkurētspēju, bet tā neveidojas tukšā vietā augstākai konkurētspējai nepieciešams kāds pārākums pār konkurentiem, kuru Ādams Smits savā pētījumā par valstu bagātības cēloņiem nosauca par konkurētspējas priekšrocībām (Smith, 1976). Smita pētījumus ārējā 44

45 tirdzniecībā turpināja Dāvids Rikardo (Ruffin, 2002). Savos pētījumos viņš pievērsa uzmanību ražošanas specializācijai un ārējai tirdzniecībai un konstatēja, ka specializācijā saražotie produkti ir lētāki un tādējādi konkurētspējīgāki, tāpēc apvienojumā ar ārējo tirdzniecību var dot papildus labumu uzņēmējam un arī valstij. Mūsdienu ekonomikas teorijas izpratnē D.Rikardo savā pētījumā bija atklājis vienu no nozīmīgākajām konkurētspējas priekšrocībām, kuru veido ražošanas izmaksu samazinājums un tam sekojošās iespējas saražotās preces pārdot par zemāku cenu (Rikardo, 2001). Rikardo pētījumu rezultātus ārējās tirdzniecības veicināšanā aktualizēja Džons Stjuarts Mills, kas viens no pirmajiem sāka lietot jēdzienu salīdzinošā konkurētspējas priekšrocība (Mill, 2007). Ar to tika dots liels ieguldījums Ā.Smita ārējās tirdzniecības teorijas papildināšanā, kurā nozīmīgākie elementi ir absolūtās un salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības. Salīdzinošo priekšrocību veidošanās teoriju tālāk attīstīja zviedru ekonomisti B.Olins un E.Hekšers pagājušā gadsimta sākumā. Viņi savos pētījumos izmantoja visus trīs ražošanas ekonomiskos resursus darbaspēku, kapitālu un zemi, un nonāca pie secinājuma, valstis eksportē tās preces, kuru ražošanā tiek izmantoti viegli pieejami un bagātīgā daudzumā esošie resursi. Bet importētas tiek tās preces, kuru ražošanai nepieciešamie resursi valstī ir grūtāk pieejami, tāpēc ka valstī tie ir mazākumā salīdzinājumā ar pārējiem resursiem, tāpēc maksā dārgāk (Leamer, 1995). Ekonomikas teorijā šīs atziņas ir iekļautas Hekšera Olina modelī (Appleyard & Field, 2013) Pēc būtības šajā modelī atklājas salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības daudz detalizētāk salīdzinājumā ar D.Rikardo teoriju. Turpmākajos gados Hekšera Olina modelim uzmanību pievērsa Ribčinskis (Rybczynski, 1955), Stolpers un Samuelsons (Deardorff et al, 1994), kā arī citi zinātnieki, kuru pētījumu rezultāti sekmējuši konkurētspējas priekšrocību teorijas tālāku attīstību. Pagājušā gadsimta beigās konkurētspējas priekšrocības ekonomikas un vadības teorijā tiek saistītas ar uzņēmuma stratēģisko attīstību un stratēģisko vadību (Spender, 2014; Hoskisson et al, 1999; Whittington, 1993; Payne, 2018.). Šajos pētījumos līderis ir Harvardas Biznesa skolas profesors M.E.Porters, kurš viens no pirmajiem pievērsa uzmanību tirgus spēkiem, kas sekmē uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību veidošanos (Porter, 1979). Turpmākajos pētījumos viņš konkurētspējas priekšrocības un to veidošanos sāka saistīt ar uzņēmuma attīstības stratēģiju un stratēģisko vadību (Porter, 1980; Porter, 1985). Turpinot pētījumus šajā virzienā Porters atklāja konkurētspējas priekšrocību saistību ar uzņēmuma attīstības stratēģiju veiktspējas palielināšanā ilgākā laika periodā (Porter, 1986; Porter 1996). Savos darbos Porters ir izmantojis pētījuma rezultātus par konkurētspējas priekšrocību veidošanos, pamatojoties uz teorijām par nozares struktūras izmantošanu uzņēmuma konkurētspējas palielināšanā, (Structure Conduct- Performance; Bain, 1956; Bain, 1968). Tai sekoja resursu pieeja (Resource-Based View - RBV), kura izveidojās, pateicoties Ansofa (Ansoff, 1965) un Čandlera 45

46 (Chandler, 1962) pētījumiem. Šajā ziņā liela nozīme bija arī zinātniekiem, kuri atklāja nozīmīgus uzņēmuma konkurētspējas veidošanās aspektus, pētot uzņēmumu rīcībā esošo resursu kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus, tirgus dalībnieku uzvedību un ārējā vidē esošās iespējas veidot konkurētspējas priekšrocības. Tā rezultātā radās vairākas vadības lēmumu pieņemšanā nozīmīgas teorijas, kuru pamatā bija pētījumi par tirgu (Market-Based View - Bain, 1968; Caves & Porter, 1977) un nodarbināto zināšanām (Knowledge-Based View jeb KBV), to izmantošanu konkurētspējas stiprināšanā (Hamel & Prahalad 1994; Grant, 1996). Šo pētniecības ideju pārtvēra citi zinātnieki un XX gadsimta 90.-to gadu sākumā parādījās teorija par dažādu iespēju izmantošanu (Capability-Based View jeb GBV Grant, 1991; Amit & Shoemaker, 1993; Teece et al, 1997) konkurētspējas priekšrocību veidošanā un konkurētspējas paaugstināšanā. Zinātnieki, kas iesaistījās dažādu aspektu pētīšanā saistībā ar uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību veidošanos un to izpausmi praksē, ir devuši lielu ieguldījumu jēdziena konkurētspējas priekšrocības izstrādē un satura pilnveidošanā. Darbam nozīmīgākie skaidrojumi apkopoti 1.7. tabulā, bet pilnīgāks pētījuma rezultātu izklāsts šajā jautājumā iekļauts darba pielikumā. Konkurētspējas priekšrocību pētīšanā pagājušā gadsimta otrajā pusē ir sasniedzis Harvardas Universitātes profesors Maikls Porters. Šim jautājumam viņš ir veltījis vairākus savus darbus, no tiem Darba tēmai nozīmīgākais ir Konkurētspējas priekšrocība, kas tika izdota 1985.gadā (Porter, 1985). No tā varētu secināt, ka Porters būs izstrādājis konkurētspējas priekšrocību jēdziena skaidrojumu, kurā būtu definēti nozīmīgākie šā jēdziena satura elementi. Bet, diemžēl, tā tas nav, neskatoties uz to, ka viņš konkurētspējas priekšrocības savos darbos skaidrojis 3 atšķirīgos veidos. No tā varētu secināt, ka Porters būs izstrādājis konkurētspējas priekšrocību jēdziena skaidrojumu, kurā būtu definēti nozīmīgākie šā jēdziena satura elementi. Bet, diemžēl, tā tas nav, neskatoties uz to, ka viņš konkurētspējas priekšrocības savos darbos skaidrojis 3 atšķirīgos veidos. Pirmajā gadījumā skaidrojumā ir iekļauts tautoloģiskais elements konkurētspēja ir spēja (Porter, 1985). Turklāt, šī īpašā spēja tiek saistīta ar produkta augstāku kvalitāti, kas neatbilst novērojumiem praksē. Joprojām konkurencē un konkurētspējas priekšrocību veidošanā nozīmīgs aspekts ir cena. Otrajā definīcijā Porters liek uzsvaru uz vērtību kā konkurētspējas priekšrocību cēloni, ja šī vērtība ir pārsniedz tās radīšanas izmaksas (Porter, 1985). M.Portera definīcijā vājākā vieta ir vērtība, kas ir subjektīvs priekšstats par lietu un tās derīgumu, tāpēc to vispārinot var nonākt pie subjektīvā ideālisma. Savukārt trešajā definīcijā konkurētspējas priekšrocība ir vairāk statiska, nekā dinamiska - konkurētspējīga priekšrocība ir uzņēmuma unikālais stāvoklis tirgū (Porter, 1985). 46

47 1.7.tabula Konkurētspējas priekšrocības satura atklāsme zinātniskajos darbos (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto pētījumu rezultātus) Pētījuma autors Jēdziena satura izklāsts Vērtējums (Porter, 1985). KSP uzņēmuma spēja piedāvāt augstākas kvalitātes produktu no pircēju viedokļa salīdzinājumā ar konkurentiem. 5 (Porter, 1985). (Porter, 1985). Bharadwaj et al., 1993, p. 89 Peteraf, M. A. (1993). Powell, 2001, p.9. Kotler, 2017, p Keegan, W.J. 2007, p.9 Huff et al., 2009, p.72 Grant (2010), p.19 Dash, A.K. 2013, p.14. McCarthy, N., Rouse, W.B., Serban, N Zainurossalamia, et al, 2016 Hosseini, et.al p. 161 KSP - rodas no vērtības, ko uzņēmums spēj piedāvāt saviem pircējiem, kas pārsniedz vērtības radīšanas izmaksas. Konkurētspējīga priekšrocība ir uzņēmuma unikālais stāvoklis tirgū, kas ļauj gūt peļņu virs nozares vidējā līmeņa. KSP uzņēmumā izstrādātās vienības, kas veidojas uzņēmuma resursu izmantošanā, radot priekšrocības pār saviem konkurentiem. KSP - ilgstošas peļņas esamība, kas pārsniedz normālu peļņu nozarē. konkurētspējas priekšrocība (KSP) uzņēmuma augstākas veiktspējas esamība tirgū un to veidojošo cēloņu kopums. KSP uzņēmuma spēja saražot pārāku produktu vai pakalpojumu, kas tiek piedāvāts tirgū par zemāku cenu nekā vairums vai visi konkurenti. KSP ir paaugstināta uzņēmuma reputācija, ko rada piedāvātie produkti no patērētāju un konkurentu viedokļa. KSP uzņēmuma darbību augstākas rentabilitātes esamība salīdzinājumā ar konkurentiem attiecīgajā tirgū. KSP uzņēmuma spēja nopelnīt pastāvīgi lielāku peļņu nekā konkurenti, neatkarīgi no tā, vai šī spēja līdz šim vēl nav izmantota. KSP ir pamats uzņēmuma darbībai konkurējošos tirgos. 4 KSP uzņēmuma materiālie un nemateriālie aktīvi, kurus uzņēmums var izmantot, lai pārspētu savu konkurentu. KSP uzņēmuma spējas apstrādāt un izmantot resursus un kapitālu. KSP ir uzņēmuma iegūtā spēja, izmantojot atribūtus un resursus, lai sasniegtu ilgtspējīgu peļņas normu, kas ir lielāka par konkurentu vidējo peļņas normu tajā pašā tirgū; no klienta viedokļa uzņēmumam ir konkurences priekšrocība, ja tai ir ilgstoša spēja radīt vērtību klientam ar ātrumu, kas ir lielāks par tās konkurenci. Praksē tiek novērots, ka katram uzņēmumam ir unikāls stāvoklis tirgū, kaut vai tāpēc, ka to veido pats MVU īpašnieks vai vadītājs, no vienas puses, un konkurenti ar citiem tirgus dalībniekiem, no otras puses. Nozīmīgākais aspekts M.Portera definīcijā ir konkurētspējas priekšrocības sasaiste ar iespēju gūt peļņu virs nozares vidējā līmeņa. Bet nav skaidrs, kas ir peļņas vidējais līmenis nozarē, kā tas tiek aprēķināts. Pēc būtības tas nemaz nav nepieciešams, jo konkurētspējas izmaiņu

48 izvērtēšanā un tādējādi arī konkurētspējas priekšrocību identifikācijai var izmantot rentabilitātes rādītājus. Augstāk minētās nepilnības konkurētspējas priekšrocību skaidrojumos atklājas arī citu autoru darbos (Bharadwaj et al, 1993; Dash, 2013; McCarthy et al, 2015), bet daži no tiem neatbilst ekonomikas teorijas likumsakarībām un novērojumiem praksē. Tā, Zainurossalamia ar līdzautoriem apgalvo, ka konkurētspējas priekšrocības ir uzņēmuma spējas apstrādāt un izmantot resursus un kapitālu (Zainurossalamia et al, 2016), kas ir acīmredzamā pretrunā ar praksi. Ņemot vērā salīdzinoši lielo katru gadu bankrotējušo MVU skaitu, pastāv visai liela varbūtība, ka daudziem no šiem uzņēmumiem konkurētspējas priekšrocība tika attiecināta uz spēju apstrādāt un izmantot resursus. Pēc būtības tas ir zināšanu jautājumus un savas nezināšanas apzināšanās nepieciešamība subjektiem, kas vēlas iesaistīties uzņēmējdarbībā un pievienoties milzīgajām MVU skaitam Latvijā vai jebkurā citā valstī. Labākas zināšanas un izpratne par konkurētspējas priekšrocībām un to veidošanos atklājas Povela piedāvātajā skaidrojumā, kurā viņš apgalvo, ka konkurētspējas priekšrocība ir uzņēmuma augstākas veiktspējas esamība tirgū un to veidojošo cēloņu kopums (Powell, 2001). Praksē ir pierādījies, ka konkurētspējas cēlonis ir uzņēmuma pārākums pār citiem, kas šajā gadījumā koncentrējas uz augstāku veiktspēju. Bet no jēdzienu skaidrošanas viedokļa svarīgi būtu definēt, ko nozīmē augstāka veiktspēja un kā tā ir saistīta ar MVU vai cita uzņēmuma konkurētspējas priekšrocībām. Šo nepilnību ir centies mazināt Hosseini ar līdzautoriem, kuri konkurētspējas priekšrocības saista ar ilglaicīgu peļņas normu, kas ir augstāka kā konkurentiem (Hosseini et al, 2018). Bet šajā gadījumā konkurētspējas priekšrocību skaidrojums ir pārāk izplūdis, tajā tiek iekļauti papildus skaidrojamie vārdi, piemēram atribūti un peļņas norma. Jēdziena skaidrojuma II daļā tiek izdarīts mēģinājums jēdzienu konkurētspējas priekšrocība skaidrot no klienta viedokļa (Hosseini et al, 2018). Bet novērotais praksē liecina, ka tas tikpat kā neattiecas uz klientu un viņa uzvedību tirgū. Klientam svarīgs ir diversificēts piedāvājums katrā no preču un pakalpojumu grupām, lai no tām izvēlētos viņa ienākumiem un interesēm atbilstošākos produktus un būt brīvam savā izvēlē. Bet šo brīvību nereti mazina uzmācīgās reklāmas un citi modernā mārketinga pasākumi, kas piedalās konkurētspējas priekšrocību veidošanā (Daveik & Sharma 2016; Hosseini et al, 2018) un to uzturēšanu pārdevējam vēlamā līmenī. Pētījumu rezultāti par jēdzienu konkurētspējas priekšrocības saturu un tā pielietošanu saistībā ar MVU konkurētspējas palielināšanu liecina par to, ka daudzu pētnieku publikācijās iekļautajos skaidrojumos atklājas kāds no konkurētspējas priekšrocību veidojošajiem elementiem (Vanags, 2014; Porter, 1985; Peteraf, 1993; Grant, 2010; Hosseini, 2018). Neskatoties uz to, šie pētījumi tiek uzskatīti par nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas teorijā, kas var sekmēt MVU konkurētspējas 48

49 palielināšanos. Zinātniski nenozīmīgāki ir tie pētījumi, kuri rezultējas ar izplūdušiem, neskaidriem un nekorekti formulētiem pētījumu rezultātiem (McCarthy et al, 2015; Tabarsa et al, 2013; Bharadwaj et al, 1993; Solovjovs et al, 2017). Tāpēc teorētisks pētījums par MVU konkurenci, konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocībām tiek turpināts, uzmanību koncentrējot uz faktoriem, kas MVU tirgus apstākļos var stiprināt to konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos Konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību veidošanos ietekmējošie faktori un teorijas Zinātniskajos pētījumos par uzņēmumu konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību veidošanos liela uzmanība pēdējās desmitgadēs tiek veltīta dažādiem uzņēmumu konkurētspējas aspektiem. Zinātniskajos rakstos daudz tiek diskutēts par konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem, kurus lielā mērā var attiecināt arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā, K. Kareska un T.J. Marjanova raksta (Kareska & Marjanova, 2016), ka uzņēmumu konkurētspējas faktorus un konkurētspējas priekšrocību veidošanu labāk saistīt ar M.Portera pieciem spēkiem (Porter, 2004; Porter & Guth, 2012; Porter & Kramer, 2014). Neapšaubāmi, ka M.Porters ir viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem, kas vairākas desmitgades ir pētījis konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību iegūšanas iespējas dažādos pasaules valstu tirgos un atšķirīgās nozarēs, tāpēc nebūtu zinātniski korekti ignorēt viņa pētījumu rezultātus. Pagājušā gadsimta 70.-to gadu beigās viņš nāca klajā ar konkurētspējas modeli, kas akadēmiskajā vidē ir pazīstams ar nosaukumu piecu spēku modelis. M.Porters uzskata, ka uzņēmumiem konkurētspējas veidošanā jārēķinās ar šādiem nozīmīgākajiem tirgus dalībnieku uzvedību un uzņēmuma konkurētspēju ietekmējošajiem aspektiem (Porter, 1979), kurus viņš dēvē par spēkiem: a) aizvietotāj preču un pakalpojumu rašanās draudi; b) konkurences cīņa ar esošajiem konkurentiem; c) jaunu konkurentu parādīšanās draudi; d) resursu piegādātāju iespējas diktēt savus noteikumus; e) saražoto produktu pircēju iespējas diktēt savus noteikumus. Pa savu pētījumu rezultātiem M.Porters ir saņēmis arī kritiku. Vairākos pētījumos tiek norādīts, ka M.Porters nav definējis pieņēmumus un ierobežojumus savam pētījumam (Kevin & Somu, 1996), bet daudz lielāku kritika tiek veltīta modeļa vājai saistībai ar praksi (Mekic, En. & Mekic, Em., 2014) un tā pielietošanas ierobežotību (Grundy, 2006), kā arī modeļa nepilnībām (Branderburger & Nalebuff, 1995; Datta, 2010; Datta, 2010). Savukārt Vernerfelts uzskata (Wernerfelt, 1984), ka Porteram savā teorijā par konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocībām vajadzēja vairāk rēķināties ar iepriekš izstrādātajām konkurētspējas veidošanās 49

50 teorijām, kas konkurētspējas priekšrocību veidošanos saistīja ar uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem, to unikālo sastāvu, zināšanām un inovācijām. Dažādos pētījumos tiek definēts liels skaits uzņēmumu konkurētspēju ietekmējošo faktoru skaits. Bet šajā apakšnodaļā tiek izklāstīti pētījuma rezultāti par šādiem Promocijas darba mērķim atbilstošākiem un nozīmīgākiem konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem ar norādi uz Darbā izmantotiem autoriem, kas pētījuši attiecīgos faktorus: - inovācijas - inovatīvi produkti un inovatīva darbība pircēju vēlmju izzināšanai un viņu uzmanības piesaistīšanai uzņēmumā ražotajiem produktiem (Distanont & Khongmalai, 2018; Dobni & Sand, 2018; Brem, 2016; De Mello, 2008); - investīcijas jaunu produktu izstrādei un ražošanas tehnoloģiju modernizācijai (Armand & Mendi, 2018; Lehmberg et al, 2009; Kuettner & Schubert, 2012); - preču un pakalpojumu tirgus, kā arī tirgus dalībnieki, kā nozīmīgākais faktors, kas var sekmēt jeb traucēt uzņēmuma konkurētspējas palielināšanos (Hitt, 2016; Timilsin, 2017; Defever et al., 2016; Gu & Su, 2018; Klapalova, 2011; Kuncor & Suriani, 2018); - uzņēmuma rīcībā esošie resursi kā nozīmīgākais konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību veidojošais aspekts (Barney & Hesterly 2018; Kraaijenbrink et al, 2010; Makhija, 2003); - uzņēmuma sadarbības partneri, kas palīdz uzņēmumam veidot konkurētspējas priekšrocības (Rezaei et al, 2018, Kakko, 2016; Pinasti, 2016; Gräther, 2015). Konkurētspēju ietekmējošie faktori tikuši pastiprināti pētīti jau pagājušā gadsimta otrajā pusē. Rezultātā ir izveidotas vairākas teorijas, kurās padziļināti un detalizētāk tiek pētīti atsevišķi no augstāk minētajiem faktoriem (De Toni et al, 2017; Rothaermel, 2016; Pearce & Robinson, 2014; Dess et al, 2018). Darba mērķim un pētījuma objektam nozīmīgas ir šādas konkurētspējas un konkurētspējas priekšrocības teorijas: a) teorija par uzņēmuma resursu kvantitatīvā un kvalitatīvā sastāva unikalitāti, tās izmantošanu konkurētspējas priekšrocību veidošanā (Saranga et al, 2018; Davcik & Sharma, 2016; Jensen, 2016; Peteraf, 1993; Gimeno, 1999; Barney, 1991; Grant, 1991) - Resources Based View jeb RBW; b) konkurētspējas veidošanas teorija, kuras pamatā ir uzņēmumā nodarbinātais darbaspēks, tā zināšanas, prasmes un gudrība izstrādāt un ražot konkurētspējīgus produktus (Salunke et al, 2018; Rezaee & Jafari, 2016;) Knowledge Based View jeb KBW; c) teorija par uzņēmuma iekšējā un ārējā vidē esošajām iespējām un to izmantošanu konkurētspējas priekšrocību veidošanā (Saranga et al, 2018; 50

51 Klarner et al, 2018; Siyamtinah, 2017; Ejrami et al, 2016; Grant, 1996; Sirmon et al, 2003; Hoopes & Medsen,. 2008) - Capability Based View jeb CBW; d) uz galapatēriņa preču un pakalpojumu tirgu orientēta teorija par uzņēmuma pagaidu konkurētspējas priekšrocību veidošanos. Tās pamatā ir detalizētas zināšanas par tirgu un potenciālajiem pircējiem, viņu priekšstatu par kvalitatīvām precēm un pakalpojumiem (Grant, 1991; Oliver, 1997; Steininger et al, 2011; Pearce & Robinson, 2014; Klapalova, 2011; Kuncor & Suriani, 2018) Market Based View jeb MBW; e) attiecību veidošanas teorija uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību veidošanā (Mesquita et al, 2008; Kotabe et al, 2003; Lavie, 2006; Domoto, 2003; Dyer & Singh, 1998; Johnston et al, 2004; Harrison, 2001). - The Relational View of Strategy - RVS. Augstāk minētais konkurētspējas veidošanās un konkurētspējas priekšrocību radīšanas teoriju uzskaitījums nav galīgs, bet tās mūsdienās ir ieguvušas lielāku zinātnieku uzmanību un par tām tiek plaši diskutēts zinātniskajos rakstos. Akadēmiskajā vidē tiek atzīts, ka Resursu teorijas (turpmāk saīsinājums no angļu valodas RBV ) pamatlicējs ir Penroze, kurš uzskatīja, ka uzņēmumam piederošiem resursiem ir lielāka nozīme konkurētspējas priekšrocību veidošanā kā nozares struktūrai (Penrose, 1959). Bet jēdzienu Resources Based View pirmais sāka lietot Vernerfelts 1984.gadā (Wernerfelt, 1984). RBV teorijas piekritēji uzskata, ka konkurētnespējas priekšrocību radīšanai uzņēmuma resursiem ir jāatbilst šādām nozīmīgākajām pazīmēm (Barney, 1991): - vērtība (angl. value). Resursi tiek uzskatīti par vērtīgiem, ja tie uzņēmumam rada stratēģisku vērtību; ja tie palīdz uzņēmumam izmantot tirgus iespējas un mazināt draudus; - retums (angl. rare). Resursiem ir jābūt tādiem, kurus esošajiem un potenciālajiem konkurentiem ir grūti atrast un atdarināt; - atdarināšanas grūtības (angl. imperfect imitability). Resursiem ir jābūt tādiem, kurus grūti, labāk neiespējami atdarināt vai kopēt; - ne aizstājamība (angl. non - substitutability). Ne aizstājamībā ir ražošanā izmantojamo resursu aizstāšanas neiespējamība no esošo un potenciālo konkurentu puses; Viens no resursu teorijas populārākajiem pārstāvjiem Barnejs uzskata, ka uzņēmumam rīcībā esošie resursi jāizmanto tādā veidā, kas noved pie augsta pārdošanas apjoma, zemām izmaksām, augstu rentabilitāti vai tamlīdzīgā veidā (Barney, 1986). Pētnieki, kuri pievienojušies šai teorijai uzskata, ka vienīgi uzņēmuma resursi ir tie, kas veido uzņēmuma konkurētspējas priekšrocības. Savas pārliecības stiprināšanai viņi sāka lietot tādus jēdzienus kā pamat kompetences 51

52 (Barnejs, 1991; Prahalad & Hamel, 1990), atšķirīgās kompetences (Luftman & Papp, 1995) un stratēģiskie aktīvi (Amit & Shoemaker, 1993; Williamson, 1999). Turpmākajos pētījumos konkurētspēju veidošanā izmantojamie resursu nosaukumi tiek modificēti un izmantota resursu klasifikācija, kas atšķiras no klasiskā resursu sadalījuma. Jaunākajos pētījumos resursu teorija konkurētspējas priekšrocību veidošanā tiek saistīta ar uzņēmuma attīstības stratēģiju (Grant, 2010; Payne, 2018) inovācijām un investīcijām jaunu produktu radīšanā (Hosseini et al, 2018; Peteraf & Barney, 2003), kā arī moderno tehnoloģiju pielietošanu ražošanā (Hosseini et al, 2018; Lopez, 2012) un datu apstrādē (Neirotti & Raguseo, 2017; Newbert, 2008; Williamson, 1999). Resursu teorijas radītāji un tās attīstītāji ir saņēmuši daudz kritikas no citu pētnieku puses. Lielākā mērā kritika tiek koncentrēta uz šajā teorijā lietotajiem jēdzieniem, kas ir izplūduši, nekonkrēti un atsevišķos gadījumos pārklājas (Ray et al, 2004; Rugman & Verbeke, 2002; Foss, 1998). Turpmākajā pētījumā tiek izmantota resursu teorijas atziņa par resursu izšķirošo nozīmi atbilstoša produkta ražošanā un MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanā un tās pastāvīgā aktualizācijā. Konkurētspējas izmaiņu savlaicīga apzināšanā un tās paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādei MVU īpašniekiem un vadītājiem noderīga var būt galapatēriņa preču un pakalpojumu tirgus orientēta teorija - Market Based View jeb MBW. Sākotnējie teorijas veidotāji uzskata, ka nozares faktori un ārējais tirgus ir nozīmīgākie aspekti uzņēmuma veiktspējas veidošanā un uzturēšanā (Porter 1980, 1985, 1996; Caves & Porter, 1977; Peteraf & Bergen, 2003; Luo, 2014). Ievērojamākais pētījumu rezultāts starp tirgus teorijas piekritējiem un tās attīstītājiem ir Maikla Portera piecu spēku modelis (Porter, 1985), kas izmantojams arī MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanā un to stiprināšanā. Šīs teorijas pamatā ir rūpnieciskās organizācijas ekonomika (angliski - industrial organisation economics), kas nosaka uzņēmumu darbību kā sekas, kuru cēlonis ir ārējā uzņēmējdarbības vide (Williamson, 1981; Churdh & Ware, 2000), kurā uzņēmumi darbojas atšķirīgos konkurences modeļos. Teorijas radīšanā liela nozīme ir Baina pētījumam par tautsaimniecības nozarēs darbojošās organizācijas ietekmi uz uzņēmumu darbību (Bain, 1968), kas vadības teorijā ir pazīstama ar saīsinājumu SCP- Structure-Conduct-Performance. To pilnveidošanā iesaistītās Porters un Keivs (Caves & Porter, 1977), pamatojot, kāpēc uzņēmumiem nepieciešama darbības stratēģija, lai veidotu konkurētspējas priekšrocības. Pamatojoties uz augstāk izglāstīto pētījumu rezultātiem par konkurenci, konkurētspēju un konkurence priekšrocībām, iegūtās jaunās zināšanas tiek apvienotas vienā grafiska modelī, kas izstrādāts, papildinot un uzlabojot S.Volvenkina modeli. Izstrādāts modelis iekļauts 1.3. attēlā. 52

53 KONKURĒTSPĒJAS RADĪŠANU IETEKMĒJOŠIE IEKŠĒJIE UN ĀRĒJIE DRAUDI UN IESPĒJAS KONKURENCES LĪMENIS KONKURĒTSPĒJAS PRIEKŠROCĪBAS KONKURĒTSPĒJAS ELEMENTI NOZARE KSP radīšana Saražotais PRODUKTS IEKŠĒJAIS TIRGUS KSP virzīšana resursi izmaksas GLOBĀLAIS TIRGUS KSP izmantošana īpašās pazīmes cena MĀRKETINGS PARTNERI 1.3.attēls Konkurētspējas un konkurences priekšrocību veidošanās modelis (Autora izstrādāts, pilnveidojot S.Volvenkina modeli) Darba mērķa sasniegšanai nozīmīgāki ir tādi tirgus aspekti kā esošo un potenciālo klientu vajadzības un viņu priekšstats par kvalitatīvu produktu radušos vajadzību apmierināšanai. Ne mazāk svarīgs MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanas aspekts ir zināšanas par tirgus dalībnieku ienākumiem, par viņu demogrāfisko sastāvu, kā arī citiem jautājumiem, kas ietekmē pircēju vajadzību veidošanos un to izmaiņu intensitāti. Modeli parādīts, jēdzieni konkurence, konkurētspējas priekšrocības un konkurētspēja ir savstarpēji saistīti un tie papildina viens otru. MVU darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos, pastāvīgi nākas rēķināties ar konkurentu klātbūtni arī citi uzņēmumi cenšas pievērst pircēju uzmanību saviem ražojumiem, neatkarīgi no ražotā produkta kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Pircēju rīcībā esošais un patēriņam paredzētas budžets ir ierobežots, tāpēc viņi atdos priekšroku tam piedāvājumam, kas labāk spēs apmierināt viņu vajadzības un pastāvīgi cenšoties savus līdzekļus tērēt labākā un efektīvākā veidā. Tas ir pircēja viedoklis un tas visos gadījumos ir tīri subjektīvs un nereti kļūdīgs mūsdienās daudzas mājsaimniecības dažādu iemeslu dēļ iegādājas produktus, kas ir kaitīgi viņa veselībai. Lielā mērā tas ir saistīts ar konkurenci un nereti uzņēmumi pircēja uzmanības piesaistīšanai izmanto ne tikai visu, kas nav aizliegts, bet ar dažādiem paņēmieniem iedarbojas uz pircēju kognitīvi vai fizioloģiski nolūkā palielināt pārdoto produktu apjomu (Kotler, 2017; Godin, 2012; Vini, 2019). Tādējādi konkurences cīņā un nolūkā paaugstināt konkurētspēju nereti pircēji tiek mānīti, izmantojot maldinošas reklāmas un citus mārketinga pasākumus. Mazajam, mikro vai vidējam uzņēmumam tā ir iespēja, lai arī ne morāli atbilstošākā, bet pircējam drauds pēc vienu, bet nopērc pavisam kaut ko citu. Ārējā uzņēmējdarbības vide ir pārpina ar augstāk minētajiem un citiem draudiem un iespējām. Praksē novērots, ka veiksmīgākos MVU no neveiksmīgajiem 53

54 nošķir vadītāja un īpašnieka spējas orientēties ārējās vides iespējās un draudos, kurus nereti veido citi tirgus dalībnieki. Tāpēc grafiskajā modelī draudi un iespējas atrodas pašā augšā, kas veido uzņēmējdarbības vides jeb telpas jumtu un neviens komersants nevar veikt uzņēmējdarbību ārpus šīs telpas un ārpus draudiem, kas eksistē pastāvīgi un nemitīgi mainās. Tādējādi ārējās vides struktūra, tās veidojošo elementu kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs nosaka konkurences cīņas oficiāli deklarētos un arī nerakstītos likumus. Pēc tam, kad MVU īpašnieks ir apzinājis nozīmīgākos ārējās vides diktētos uzņēmējdarbības noteikumus konkrētā tautsaimniecības nozarē, valstī un tās reģionā, tiek veidotas konkurētspējas priekšrocības, kurām jāatbilst konkurentu darbībai tirgū, no vienas puses, un potenciālo pircēju mainīgajām prasībām, no otras puses. Tāpēc pirms konkurētspējas priekšrocību veidošanas nepieciešams iepazīties ar tirgu. Šo nozīmīgo soli konkurētspējas priekšrocību veidošanā MVU īpašnieki parasti veic, izmantojot savas zināšanas un sapratni par tirgu, neuzaicinot zinātniekus vai praktiķus ekspertus. Modelī parādīts, ka konkurētspējas veidošanā MVU parasti izmanto savā rīcībā esošos unikālos resursus kvantitatīvā un kvalitatīvā ziņā, kuri ražošanas procesā rezultējas ražošanas izmaksās un pašizmaksā. Tas joprojām ir viens no svarīgākajiem konkurētspējas priekšrocību veidošanas elementiem, kas ir cieši saistīts ar ražotā produkta pārdošanas cenu. Visos gadījumos, kad MVU vadītājam un īpašniekam izdodas ražotajā produktā iestrādāt īpašās pazīmes, rodas vēl viena konkurētspējas priekšrocība, bet tikai tajos gadījumos, kad pircējs to akceptē un piekrīt samaksāt to cenu, kurā iekļautas īpašo pazīmju radīšanas izmaksas. Nākamais darbības cēliens konkurētspējas priekšrocību radīšanā un konkurences spējas paaugstināšanā sākas ārpus uzņēmuma, kurā lielākā nozīme ir sadarbības partneriem un pielietotajiem mārketinga pasākumiem. Jau augstāk tika minēts, ka modernais mārketings un tā ietvaros īstenotie pasākumi mūsdienās var būtiski ietekmēt uzņēmumā saražotā produkta konkurētspēju. Šajā gadījumā preces konkurētspēja tiek papildināta ar mārketinga pasākumu konkurētspēju ar citu uzņēmumu īstenotajiem mārketinga pasākumiem, otrajā vietā nereti atstājot preci kā nozīmīgāko konkurences objektu ar tās faktiskajiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem. Šajā, izšķirošajā konkurences cīņā par pircēja kabatās esošo naudu liela nozīme ir sadarbības partneriem, kuru identifikācija, izvēle un sadarbības pasākumu izstrāde ir vēl viens liels šķērslis, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jāpārvar, lai ieguldītais darbs preces konkurētspējas priekšrocību veidošanā vainagotos ar gaidītiem panākumiem. Ņemot vērā pētījumu rezultātus par konkurētspējas jēdziena saturu, kā arī Darba tēmu un pētījuma mērķi, tiek noteikts Darba mērķim atbilstošāks jēdziena MVU konkurētspēja skaidrojums šādā redakcijā: 54

55 MVU konkurētspēja uzņēmuma īpašnieku, nodarbinātā personāla un partneru īpašo pazīmju kopums, kas tiek apvienots ar citiem resursiem un pastāvīgi izmantots uzņēmuma mērķa sasniegšanai. Augstāk minētais MVU konkurētspējas jēdziena saturs tiek izmantots empīriskā pētījumā, lai aktualizētu un pilnveidotu partnerattiecību potenciālās iespējas MVU konkurētspējas paaugstināšanai. Nozīmīgākie pētījumu rezultāti par partneriem un partnerattiecībām, tās veidojošajiem elementiem un to veidošanas teorētiskajiem aspektiem tiek izklāstīti nākamajā Darba apakšnodaļā Partnerattiecības un konkurētspēja zinātnisko pētījumu rezultāti un diskusijas Vēsturiski partnerattiecības sāka veidoties līdz ar preču ražošanu un uzņēmējdarbību. Bet akadēmiskajā vidē mērķtiecīgāki pētījumi šajā jautājumā parādās tikai pagājušā gadsimta jos gados, kad partnerattiecības praksē sāka pielietot Japānas automobiļu rūpniecības uzņēmumi (Katakami, 2016; Prado, 2017). Bet Eiropas un Amerikas kontinenta attīstītās valstīs partnerība akadēmiskajā vidē ienāca tikai jos beigās (Webster, 1992; Loraine, 1993; Lamming, 1993). Līdz ar MVU skaita strauju palielināšanos attīstītākajās pasaules valstīs daudzi zinātnieki sāk pievērst uzmanību MVU īpašnieku centieniem kooperēties, veidot partnerattiecības, lai kopējiem spēkiem varētu sasniegt paredzētos mērķus un tādējādi pastiprinātu savu cīņas sparu pret citiem, spēcīgākiem un pieredzējušākiem tirgus dalībniekiem (Penrose, 1959; Mowery et al, 1996; Foss, 1995; McQuaid, 2000; Albani & Dietz, 2009; Liu, 2017). Jaunākajos pētījumos atklājas tādas partnerattiecību veidošanas un uzturēšanas dimensijas kā partnerattiecību veidošanas problēmas inovatīvās darbības paplašināšanai un aktualizācijai (Stanisławski and Szymański, 2017; Dobni and Sand, 2018); ekonomikas globalizācijas radītā nepieciešamība pievērst uzmanību piedāvājuma ķēžu darbības efektivitātes paaugstināšanai un partnerattiecību veidošanai piegādes ķēdes darbības uzturēšanai (Khalid, 2015; Rezaei et al, 2018); partnerattiecību veidošana MVU konkurētspējas paaugstināšanas stratēģijas īstenošanai (Aschhoff & Schmidt, 2008; Box et al, 2018; Kakko, 2016; Johnston & Huggins, 2018). Ekonomikas attīstības globalizācija rada jaunus izaicinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc tiem nereti nākas apvienot savas pūles ar kādu no mērķa tirgus valstī strādājošo partneri, veidojot kopuzņēmumus. Šim partnerattiecību veidošanas aspektiem globālā mērogā pievērsušies zinātnieki no Ķīnas (Li et al, 2017; Liu, 2017; Wang et al, 2018; Cheng & Tang, 2019), kas ir vieni no jaunākajiem pētījumiem partnerattiecību veidošanas un to uzturēšanas jomā, ņemot vērā globāla mēroga izaicinājumus. 55

56 Saglabājot iepriekšējās apakšnodaļās pielietoto metodiku, partnerattiecību un partnerības pētījums tiek sākts ar jēdziena skaidrojumu. Partnerībai veltīto pētījumu rezultāti, kas izklāstīti zinātniskajos rakstos un publicēti vairākās datu bāzēs iekļautajos žurnālos, apkopoti 1.8. tabulā. Pilnīgāks partnerības jēdziena skaidrojums, izmantojot plašāku akadēmiskās informācijas avotu skaitu, iekļauts pielikumā. Pētījuma autors Hanson, 1986 Sellgren, 1990, p. 68 Kim and Park, 2003, p.49 Billett and Seddon, 2004, p. 52 Cardini, 2006, p. 395 Shumate et al, 2010 Murray et al., 2010 Järvi, K., et al, 2010, p. 102 Cravens, 2013, p.128 Pillay et al, 2013, p. 32 Rathi, et al,2014, p. 868 Albuquerque, 2015, p. 892 Shanahan, et al, Kurniawan et al, 2016, p. 110 Piltan, and Sowlati, tabula Partnerattiecības satura atklāsme zinātniskajos darbos (Autora sastādīta tabula, izmantojot tabulā iekļauto zinātnieku pētījumu rezultātus) Jēdziena satura izklāsts partnerība ir uzņēmējdarbības organizēšanas veids, kurā divas vai vairākas personas, bet ne vairāk kā divdesmit apvienojas, lai veiktu kādu uzņēmējdarbības veidu. partnerība ir shēma, kurā darbojas vai kuru finansē vairāk nekā viens aģents. partnerība ir ilgtermiņa attiecības, kuru pamatā ir darījuma partneru savstarpēja atzīšana un izpratne, ka katra uzņēmuma panākumi darījumā ir būtiski atkarīgi no otras puses. sociālā partnerība ir vietējās nozīmes tīkls, kas noteiktā kombinācijā savieno dažādas vietējās sabiedrības grupas - izglītības un apmācības piedāvātājus, uzņēmumus un pašvaldību, lai iesaistītos vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgu pasākumu īstenošanā. partnerība ir sadarbības forma, kurā ir iesaistījušās vismaz divas organizācijas. partnerība ir starp organizāciju komunikācijas attiecības, kas simbolizē ieinteresētajām personām, lai tās ietekmētu un mobilizētu vērtību radīšanai. partnerība ir lieliska iespēja iegūt savstarpēji izdevīgus labumus un pārvarēt izaicinājumus. partnerība ir brīvprātīga, kooperatīva vienošanās starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem. partnerība ir centieni sadarboties ar ieinteresētajām pusēm, lai uzņēmumi veidotu stratēģisko aliansi konkurētspējas palielināšanai visā pasaulē. partnerība ir pamat stratēģija, ar kuru partneri var apmierināt savas vajadzības, dalot resursus, spējas un prasmes. partnerība ir kopīgas pūles ar mērķi apvienot un / vai koplietot tādus resursus kā finanses, personāls, prasmes, zināšanas un informāciju. partnerība ir divi vai vairāki uzņēmumi, kas vienojas kopējai darbībai, lai sasniegtu vairākus mērķus, un paliek neatkarīgi pēc alianses izveidošanas Partnerība ir attiecības, kas pastāv starp personām, peļņas gūšanas nolūkā. Partnerības ir attiecības ar piegādātājiem un klientiem, kas sastāv no iekšējās un blakus partnerības. partnerība ir sadarbības attiecibas starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem. Vērtējums

57 Latviešu valodas vārdnīcās jēdzieni partnerība un partnerattiecības netiek skaidroti, bet angļu valodas vārdnīcās tie tiek skaidroti visai līdzīgi ar nelieliem izņēmumiem. Tāpēc lielāka uzmanība šajā gadījumā tiek veltīta jēdziena skaidrojumam, kas tiek iekļauts dažādu zinātnieku pētījumu rezultātu atskaitēs un publicēti akadēmiskos žurnālos. Tabulā 1.8. apkopotie partnerības jēdzienu skaidrojumi sakārtoti, sākot no agrāk izdotajiem un beidzot ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem. Kā pirmais tabulā iekļauts J.Hansona skaidrojums, kas iekļauts viņa izdotajā terminu skaidrojumu grāmatā pagājušā gadsimta 60.-to gadu beigās (Hanson, 1967; Hanson, 1986). Iedziļinoties Hansona skaidrojuma saturā, var pamanīt, ka tas ir juridiskas izcelsmes un aizgūts no kāda normatīvā akta. Par to liek domāt partnerību veidojošo personu skaita absolūtais ierobežojums. Bet partnerības cēlonis personu vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā paliek spēkā arī mūsdienās, bet skaita ierobežojumu nekādu. Lai arī Hansona skaidrojumam ir vāja saistība ar Darba mērķi un pētījuma objektu, tas ir labs piemērs partnerattiecību jēdziena satura transformācijai. Diemžēl vairākās publikācijās, kurās izklāstīti salīdzinoši jauni pētījumu rezultāti, autori ir definējuši zinātniski vājus partnerības skaidrojumus, kas ir maz atbilstoši Darba tēmai. Piemēram, partnerība ir shēma (Sellgren, 1990), partnerība ir lieliska iespēja ( Murray et al, 2010), vai partnerība ir centieni (Cravens, 2013). Vairākās definīcijās autori apgalvo, ka partnerības nepieciešamais nosacījums ir partneru kopējās pūles (Rathi et al, 2014) vai vienošanās kopējai darbībai (Kurniawan et al, 2016; Järvi et al, 2010; Albuquerque et al, 2015). Ņemot vērā augstāk izklāstītās atziņas par 1.8. tabulā iekļautajiem partnerības skaidrojumiem, Darba tēmai atbilstošākās ir definīcijas, kurā partnerība tiek definēta kā sadarbības attiecības starp personām un uzņēmumiem ar noteiktu mērķi (Shanahan et al, 2016; Järvi et al, 2010; Piltan & Sowlati, 2016). Taču kā darbam atbilstošākais skaidrojums tiek uzskatīts korejiešu zinātnieka Kima un viņa līdzautora Parka pētījuma rezultāts (Kim & Park, 2003), kurā autori ir iekļāvuši šādus nozīmīgākos elementus: ilgtermiņa attiecības; savstarpēja atzīšana; savstarpēja izpratne par sadarbības formu un saturu; rezultāta atkarība no katra partnerības subjekta. Darba tēmai salīdzinoši atbilstoši partnerību ir definējis Mors un Spekmans, uzskatot, ka partnerība ir mērķtiecīgas stratēģiskas attiecības starp neatkarīgiem uzņēmumiem, kuriem ir savstarpēji izdevīgi mērķi, cenšoties panākt savstarpēju labumu un atzīt augstu savstarpējās neatkarības līmeni (Mohr & Spekman, 1994). Augstāk minētajā tabulā tiek iekļauts arī sociālās partnerības jēdziena skaidrojums, kuram ir liela nozīme komerciālās partnerības attīstībā. Sociālā partnerība izveidojās pagājušā gadsimta otrajā pusē parādījās Īrijā kā pretstats komerciālajai partnerībai ar mērķi aizstāvēt sabiedrības intereses, kuras sadarbības partneri - komersanti nereti uzskatīja par otršķirīgām. Tādējādi kapitāla partnerībai pretī nostājās nodarbināto jeb sociālā partnerība ar vietējo pašvaldību, valsts 57

58 institūciju un arodbiedrību iesaistīšanos (Ackers & Payne 1998; Roche & Geary, 2000; Regan, 2012). Tas lielā mērā sekmēja sociālās partnerības jeb iekšējās partnerības veidošanos mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros nodarbinātie nereti ir uzņēmuma līdzīpašnieki un piedalās vadības lēmumu pieņemšanā pārvaldībā. Partnerības un partnerattiecību veidošana ir cieši saistīta ar konkurētspējas priekšrocību veidošanas teorijām. Pētījuma rezultātā identificētie šis saistības pierādījumi apkopoti 1.9. tabulā. 1.9.tabula Konkurētspējas priekšrocību veidošanas teoriju un partnerattiecību savstarpējā saistība (Autora sastādīta tabula, izmantojot personīgos un Russo & Cesarani, 2017 pētījumu rezultātus) KSP teorijas Uzņēmuma resursu formēšanas teorija Nodarbināto zināšanu teorija Galapatēriņa tirgus teorija Attiecību veidošanas teorija Dinamisko iespēju teorija Transakciju izmaksu teorija Partnerības veidošanas cēloņi Partneru resursu izmantošanas potenciālais kvantitatīvais un kvalitatīvais efekts, kuru var izmantot, veidojot partnerattiecības Zināšanu papildināšanas iespējas, izmantojot potenciālo partneru zināšanas Potenciālās iespējas apgūt jaunus tirgus vai tirgus segmentus, veidojot partnerattiecības MVU tirgus spēka palielināšanas nepieciešamība, lai sekmīgi konkurētu iekšzemes un ārējos tirgos MVU rīcībā esošo resursu restrukturizācijas un izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas iespējas, piesaistot partneru resursus. Darījumu izmaksu samazināšanas iespējas, izmantojot potenciālo partneru iespējas Sagaidāmais efekts KSP veidošanās un uzņēmuma augstāka konkurētspēja Iespējas ražot zināšanu ietilpīgākus produktus un KSP veidošanās Ražošanas apjoma palielināšanās iespēja un KSP veidošanās Palielinās varbūtību pastāvēt strauji mainīgos tirgus apstākļos un KSP veidošanās Jaunu produktu ražošanas iespēja un KSP veidošanās Pašizmaksas un cenas samazināšanās iespēja, KSP veidošanās Tabulā 1.9. apkopoti iepriekšējās apakšnodaļās aprakstītie pētījumu rezultāti par partnerattiecību un partnerības jēdziena saturu un tā nozīmīgākajiem elementiem. Šajā gadījumā tiek izmantotas Darba tēmai un pētījuma mērķim nozīmīgākās ir konkurētspējas priekšrocību veidošanas teorijas, kuru praktiskais pielietojums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav iedomājams bez mērķtiecīgas un līdzsvarotas partnerattiecību veidošanas. Tādējādi MVU darbības stratēģija, šīs stratēģijas īstenošanā iesaistītie partneri sekmē attiecīgā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību veidošanos konkrētā vietā un noteiktā laikā. Tabulas pēdējā kolonā redzams, ka visos gadījumos konkurētspējas priekšrocību teoriju pielietošana praksē ir saistīta ar partnerattiecību veidošanu un tikai pēc tam MVU var iegūt cerētās konkurētspējas priekšrocības. Veidojot partnerattiecības, uzņēmumiem ir jārēķinās 58

59 ar aksiomu lai kaut ko saņemtu, kaut kas jādod pretī, jeb katrs ieguvums ir saistīts ar zudumiem. Ņemot vērā pētījumu rezultātus par partnerības jēdziena saturu, kā arī Darba tēmu un pētījuma mērķi, tiek noteikts šāds MVU partnerības jeb partnerattiecību jēdziena skaidrojums: MVU partnerība atsevišķu indivīdu, uzņēmumu un citu organizāciju attiecību kopums, kuru MVU vadītājs jeb īpašnieks ir izveidojis uzņēmuma mērķa sasniegšanai. Augstāk minētais partnerības jēdziena saturs tiek izmantots empīriskā pētījumā, lai noskaidrotu MVU konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, izmantojot aktualizētas un pilnveidotas partnerattiecības Partnerattiecību priekšrocības un trūkumi, pasākumi to mazināšanai Partnerattiecību veidošanā MVU īpašniekiem un vadītājiem svarīgi ir apzināties partnerattiecību priekšrocības un trūkumus. Šiem jautājumiem savus pētījumus ir veltījuši zinātnieki no daudzām pasaules valstīm (Ivancevich & Duening, 2006; Nguetoum, 2017; Boone et al, 2011; Pride et al, 2008; Wheelen & Hunger, 2018). Diemžēl, akadēmiskās datu bāzēs ir salīdzinoši maz jaunāko pētījumu par partnerības plusiem un mīnusiem. Turklāt, spriežot pēc identificētajām partnerības priekšrocībām un trūkumiem, katrs autors partnerības jēdzienu ir iedomājies ar atšķirīgu saturu. Vairākos citos pētījumos atklājas tikai atsevišķas partnerattiecību priekšrocības un/vai trūkumi. Ņemot vērā Darba mērķi un pētījuma priekšmetu, veidojot partnerattiecības, MVU potenciālajam ieguvumam, jābūt lielākam par potenciālajiem zaudējumiem no kuriem daļu veido izdevumi partnerattiecību uzturēšanai, to revīzijai un izvērtēšanai (Ivancevich & Duening, 2006; Nguetoum, 2017; Boone & Kurtz, 2011; Pride et al, 2008; Wheelen & Hunger, 2018). Augstāk minētajos un citos pētījumos tiek identificētas šādas Darba tēmai nozīmīgākās partnerattiecību priekšrocības: - mazinās juridiskas barjeras. Daudzās valstīs nepastāv nepārvarami juridiskie šķērslī partnerattiecību veidošanā un to restrukturizācijā; - mazinās ekonomiskas barjeras. MVU viegli iesaistīties partnerattiecībās nepastāv papildus maksājumi partnerattiecību veidošanā, ja partneri par to nav savstarpēji vienojušies; - atvieglo problēmu nastu. Partnerattiecības dod iespēju MVU problēmu risināšanā iesaistīt partnerus, tādējādi atvieglojot savu situāciju un turpinot uzņēmējdarbību; - labums no zināšanām. Partnerattiecības rada iespēju MVU iegūt jaunas zināšanas konkurētspējas paaugstināšanas jautājumos, izmantojot tās zināšanas, kuras ir katram no piesaistītajiem partneriem; 59

60 - augstāka efektivitāte. Veiksmīgi veidotās un organizētās partnerattiecības dod iespēju samazināt ražoto produktu pašizmaksu un paaugstināt ražošanas efektivitāti; - konkurētspējas priekšrocības. Veiksmīgi veidotās partnerattiecības tas ir sākums jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā; - konkurētspējīgi produkti. Izveidotās partnerattiecības dod iespēju pieņemt atbilstošākus lēmumus konkurētspējīgu produktu ražošanā; - partneru kvantitāte un ieguvumu kvantitāte. MVU gūtais labums no partneriem ir tieši proporcionāls partneru skaitam un to kvalitatīvajam sastāvam, kā arī atbilstībai uzņēmuma darbības mērķiem; - palielināta kredītspēja. MVU piesaistītie partneri var sekmēt uzņēmuma kredītspējas paaugstināšanos; - palielināta inovatīvās darbības spēja. Piesaistītie partneri var būtiski paaugstināt MVU inovatīvās darbības spēju, izstrādājot jaunus produktus, modernizējot tehnoloģijas, izstrādājot jaunus mārketinga pasākumus; - palielināta produkta izplatīšanas spēja. MVU partneri nereti ir izšķirošais faktors produkta izplatīšanas spēju palielināšanā, nepieciešamība izplatīt ražotos produktus citu valstu tirgos vai jaunos tirgus segmentos; - palielinās pelnītspēja. Augstāk minētās partnerības priekšrocības sekmē MVU pelnītspējas paaugstināšanos iegūt lielāku peļņu un paaugstināt rentabilitāti; - partnera neatbilstība. MVU īpašniekiem nereti nākas rēķināties ar piesaistītā partnera neatbilstību risināmajai problēmai, uzņēmuma darbības mērķiem, misijai vai vīzijai; - ļaunprātība. Viena partnera uzticēšanos var ļaunprātīgi izmantot otrs partneris, iesaistoties partnerattiecībās ar viltu un ļauniem nodomiem. Šādi gadījumi ir apgriezti proporcionāli uzņēmējdarbības kultūrai, tiesiskai apziņai un morālām vērtībām, kas valda attiecīgajā valstī starp darījumu partneriem; - atkarības palielināšanās. Katrs jaunais partneris var ierobežot MVU īpašnieka brīvību vadības lēmumu pieņemšanā; - vienošanās neievērošana. Partneri vai kāds no tiem var ignorēt vienošanos par kopdarbību kādā no projektiem; - prioritāšu maiņa. Kādam no partneriem var mainīties prioritātes un tas var būt iemesls izstāties no partnerattiecībām vai nepildīt uzņemtās saistības ; - brīvības ierobežojums. Iesaistoties partnerattiecībās MVU nākas rēķināties ar brīvības ierobežojumiem vadības lēmumu pieņemšanā un rīcībā esošo resursu izmantošanā labākā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā pirms 60

61 partnerattiecību veidošanas, svarīgi būtu identificēt potenciālos ieguvumus un potenciālos zaudējumus, tos salīdzināt un izvērtēt; - draudu palielināšanās. Neprasmīgi un neatbilstoši izveidotās partnerattiecības var cerētās iespējas var pārvērst par nepārvaramiem draudiem ar visām no tā izrietošām sekām; - dalīšanās ar labumiem. Partnerības neatņemama sastāvdaļa ir nepieciešamība dalīties ar partnerībā gūto labumu, kas nereti sagādā nepārvaramas barjeras kādam no partneriem. Tādējādi cerētais ieguvums par pārvērsties neparedzētā zaudējumā. Partnerattiecībām ir arī ēnas puses. Vairākos pētījumos tiek definētas partnerattiecību vājās puses (Rese, 2006; Kakko, 2016; Bellini et al, 2016; Chen & Goh, 2019; Coplin, 2002; Martinuzzi, 2017), ar kurām jārēķinās MVU vadītājiem vadības lēmumu pieņemšanā par partnerattiecību veidošanu saistībā ar uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu un darbības mērķa sasniegšanu. Augstāk minētās partnerattiecību priekšrocības un trūkumi ir nozīmīgs aspekts ne tikai MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanā, bet arī to zaudēšanā gadījumos, kad uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji pieļauj kļūdas atbilstošu partneru identifikācijā un partnerattiecību veidošanā, cenšoties tās piepildīt ar uzņēmuma darbības mērķim, misijai un vīzijai atbilstošu saturu. Pamatojoties uz augstāk aprakstītajiem pētījuma rezultātiem, partnerības draudu mazināšanai un iespēju labākai izmantošanai, potenciālo sadarbības partneru identifikācijā un partnerattiecību veidošanā MVU vadītājiem un īpašniekiem vajadzētu ņemt vērā partnerības veidošanas elementus, kas identificēti, ņemot vērā zinātnisko pētījumu rezultātus dažādās pasaules valstīs (Zariņa et al, 2014; Ванагс, 2010; Brink, 2017; Gräther et al, 2015; Ahuja, 2000; Ansoff, 1965; Askew, 1991; Piltan & Sowlati, 2016). Darbā iekļautie partnerattiecību veidošanas nozīmīgākie elementi identificēti pēc minēto pētījumu rezultātu kritiskas izvērtēšanas, un nosakot to atbilstību Darba mērķim un pētījuma objektam. Partnerības veidošanas nozīmīgākie elementi iekļauti darba III nodaļā Partnerattiecību, konkurētspējas priekšrocību un konkurētspējas savstarpējā saistība Zinātniskā diskusija par konkurenci, konkurētspēju, konkurētspējas priekšrocībām un partnerību tiek turpināta, lai definētu šo jēdzienu savstarpējā saistībā MVU ražoto produktu konkurētspējas veidošanā. Iepriekšējās apakšnodaļās tika noskaidrots, ka MVU konkurētspējas nesējs ir saražotais produkts, bet tā konkurētspējas veidošanā piedalās vairāki nozīmīgi faktori uzņēmuma darbības mērķis; uzņēmuma resursu pieejamība, iegādātie resursi un to atbilstība paredzētajam produktam; saražotais produkts un tā atbilstība klientu mainīgajām kvalitātes prasībām; konkurenti un konkurences līmenis gatavo produktu tirgū; 61

62 saražotā produkta cena, kā arī pircēja attieksme pret saražotā produkta derīgumu savu vajadzību apmierināšanai un pārdošanas cenu. Ņemot vērā MVU, bet it īpaši mikro un mazo uzņēmumu salīdzinoši nelielo veiktspēju, pirmajos darbības gados ir grūti sasniegt nepieciešamo konkurētspēju, lai saražotu paredzētos produktus un tos pārdotu par cenu, kas nosedz izlietotos resursus un atnes gaidīto peļņu. Tāpēc šiem uzņēmumiem aktuāls ir partnerības jautājums un tādu partnerattiecību veidošana, kas varētu sekmēt nepieciešamo konkurētspēju saražotajiem produktiem. Nolūkā iegūt detalizētākas zināšanas par konkurenci, konkurētspējas priekšrocībām, MVU konkurētspēju un partnerību, to savstarpējo saistību un mijiedarbību, tiek izstrādāts grafiskais modelis, kurā apvienoti minētie jēdzieni vienotā sistēmā. Konkurētspējas un partnerības savstarpējās saistības modelis parādīts 1.4. attēlā, kas izstrādāts, ņemot vērā iepriekšējā apakšnodaļā iekļautos nozīmīgākos elementus un veicamās darbības partnerattiecību veidošanā. Minēto jēdzienu savstarpējās saistības identifikācijā svarīgi ņemt vērā, ka katram mikro, mazajam vai vidējam uzņēmumam ceļš uz konkurētspējas priekšrocību radīšanu, partnerattiecību veidošanu un konkurētspējas palielināšanu ir atšķirīgs. Šīs atšķirības ir acīmredzamas un tās rodas daudzu subjektīvu un objektīvu aspektu mijiedarbības rezultātā, bet nozīmīgākais aspekts šajā ziņā ir komersantu materiālā un intelektuālā unikalitāte, viņu atšķirīgās intereses, morālās un materiālās vērtības. MVU konkurētspējas paaugstināšanas un partnerattiecību heterogenitātes cēloņi un sekas atrodas ārpus Darba mērķa un uzdevumiem tāpēc šis jautājums netiek detalizētāk pētīts. Kā redzams attēlā, MVU konkurētspējas veidošanās sākas ar potenciālā komersanta atsevišķa subjekta dzīves mērķi, kas veidojas sarežģītu procesu un faktoru mijiedarbības rezultātā, kuru vidū liela nozīme ir ārējā vidē dominējošajiem draudiem un iespējām. Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums iesaistīties uzņēmējdarbībā, tiek nodibināts uzņēmums, kas dažu nedēļu vai mēnešu laikā kļūst par mikro jeb mazo uzņēmumu. Tādējādi tiek radīta konkurētspējas nepieciešamība. MVU partnerības veidošanā ar nolūku paaugstināt paša uzņēmuma un uzņēmumā ražoto produktu konkurētspēju svarīgi apzināties komersanta vājās un stiprās puses, kā arī iekšējā un ārējā vidē valdošos draudus un iespējas. Tas ir objektīvais pamats partnerības veidošanā. Praksē novērots, ka uzņēmuma dibināšana nereti ir saistīta ar pirmajām partnerattiecībām, kuru pamatā ir domu biedru lēmums strādāt kopā, lai sasniegtu savstarpēji izdevīgu mērķi. 62

63 1.4.attēls Konkurētspējas, konkurences, konkurētspējas priekšrocību un partnerības savstarpējā saistība un mijiedarbība (Autora izstrādāts modelis) Attēlā 1.4. tiek definēti dažādi partneru veidi un to saistība ar noteiktiem MVU konkurētspēju veidojošajiem elementiem, kas piedalās konkrētas konkurētspējas priekšrocības veidošanā vai tās stiprināšanā. Detalizētāka uzmanība atšķirīgo partneru piesaistīšanas nepieciešamībai un to nozīme MVU konkurētspējas veidošanā tiek veltīta nākamajā darba apakšnodaļā Partnerattiecību veidi un atšķirīgās konkurētspējas priekšrocības Izmantojot augstāk aprakstītās saistības starp konkurenci, konkurētspējas priekšrocībām, partnerību un konkurētspēju, 1.4. attēlā iekļautie partnerības veidi tiek salīdzināti, lai parādītu nozīmīgākās atšķirības un definētu to nozīmi dažādu konkurētspēju priekšrocību veidošanā. 63

64 1.10.tabula Konkurētspējas priekšrocību veidošanas teoriju un partnerattiecību savstarpējā saistība (Autora sastādīta tabula) Partneru veidi Partneri A - uzņēmuma dibinātāji Partnerības veidošanas cēloņi saistībā ar MVU KSP palielināšanas nepieciešamību Nepieciešamais finansējums uzņēmuma pamatkapitāla veidošanai, jaunas zināšanas, finansiālās pieejamības ierobežojumi KSP priekšrocības veids Zināšanu un resursu potenciāla KS priekšrocība Partneri B mērķa kompanjoni Partneri C - ER piegādātāji Partneri D produkta virzītāji Partneri E produkta izplatītāji Partneri F produkta pircēji Zināšanu un pieredzes papildināšana, resursu koncentrācija mērķa sasniegšanai, partneru partnerības izmantošanas iespējas. Potenciālās iespējas iegādāties resursus un nodrošināt to kvantitatīvo un kvalitatīvo atbilstību, rēķinoties ar konkurentiem tirgū. Nepieciešamība konsolidēt ražoto produktu apjomu, lai saražoto pārdotu par izdevīgākām cenām iekšzemē un ārvalstu tirgos. Nepieciešamas zināšanas par gatavo produktu tirgu un izdevīgākiem pārdošanas noteikumiem iekšzemē un ārvalstu tirgos. Nepieciešamība piesaistīt pircējus un veidot pircēju lojālu attieksmi pret MVU saražoto produktu Mērķa KS priekšrocība Resursu atbilstības KS priekšrocība Konsolidēta un atbilstoša produkta KS priekšrocība Produktu tirgū veidota KS priekšrocība Lojālu pircēju radīta KS priekšrocība MVU konkurētspējas radīšanai un tās pastāvīgā aktualizācijā nozīmīgākie ir domu biedri, ar kuriem tiek dibināts uzņēmums. Šie subjekti veido partnerības piramīdas pamatu un no viņu zināšanām, pieredzes, godprātības un personīgajām interesēm ir atkarīga pārējo partnerattiecību piramīdas veidošana. Praksē ir novērots, ka lielāko ieguldījumu MVU konkurētspējas veidošanā un tās paaugstināšanā dod pirmatnējie partneri uzņēmuma dibinātāji. Tāpēc potenciālajiem partneriem svarīgi apzināties savas un zināt pārējo potenciālo partneru stiprās un vājās vietas. Attēla 1.4. un tabulas pirmajā līmenī parādās ieraksts partneri A uzņēmuma dibinātāji. Pēc būtības šie partneri nosaka MVU konkurētspējas un tālākas partnerības veidošanas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus veiksmes un arī neveiksmes. Ja potenciālais komersants uzņēmējdarbības iniciators un līderis apzinās ārējās vides draudus un iespējas to kvantitatīvā mērogā un kvalitatīvās izpausmēs, viņam izdosies piesaistīt iespējami atbilstošus partnerus, ar kuriem varēs pārvarēt citas barjeras ceļā uz ražoto produktu konkurētspējas palielināšanu un sasniegt paredzētos mērķus. Nākamais solis MVU konkurētspējas un partnerības veidošanā ir misijas, vīzijas un darbības mērķa noteikšana. Šajā posmā sākotnējiem partneriem uzņēmuma 64

65 dibinātājiem svarīgi izvērtēt un apzināties, vai iespējams ar saviem spēkiem sasniegt noteikto mērķi paredzētajā apjomā un noteiktajā laikā. Ņemot vērā novērojumus praksē un citu pētījumu rezultātus, mērķa noteikšanā saskaņā ar 1.2. attēla modeli piedalās partneri A un pieņem lēmumu par jaunu partneru piesaistīšanu, kas nebūt nav obligāts pasākums, bet tikai iespēja. Tāpēc partneri B var pievienoties MVU noteiktajam darbības mērķim ar savām zināšanām, priekšlikumiem un iespējām. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums un MVU īpašniekiem būtu jāizvērtē šī partneru iesaistīšanas iespēja, veidojot partnerības piramīdas nākamo pakāpienu. Daudzos gadījumos, kad mikro jeb mazais uzņēmums vēlas darboties attīstītāko valstu tirgū Eiropā jeb citā kontinentā, pastāv ļoti liela iespējamība meklēt sadarbības partnerus šā nodoma īstenošanai. Tas nebūt nav vienīgais gadījums partneru piesaistīšanai mērķa sasniegšanai. Savukārt, ja MVU īpašnieki vēlēsies savus produktus ražot un pārdot Latvijā, viņi šo mērķi var sasniegt, nepiesaistot jaunus partnerus. Pateicoties partneru B līdzdalībai MVU darbības mērķu sasniegšanā, tiek veidota mērķa konkurētspējas priekšrocība, kurai nereti ir ilglaicīgs raksturs. Pēc tam, kad MVU ir noteicis atbilstošu darbības mērķi un pieņemts lēmumu par partneru B iesaistīšanu mērķa sasniegšanā, kā arī ražojamā produkta kvantitatīvajām un kvalitatīvajām dimensijām, sākas konkurētspējas priekšrocību veidošanas nākamais posms resursu iepirkšana. Šajā posmā komersantiem pirmo reizi nākas saskarties ar konkurentiem un apzināties konkurentu radītās sekas, kas, galvenokārt, koncentrējas resursu cenā. Katrs MVU vadītājs praksē ir pārliecinājies, ka resursi un to cena ir viens no nozīmīgākajiem konkurētspēju veidojošajiem aspektiem, kas tieši ietekmē mērķa sasniegšanas varbūtību. Bet otrs konkurētspējas aspekts ir resursu kvantitatīvā un kvalitatīvā atbilstība ražojamajam produktam un MVU darbības mērķim. Kā liecina prakse, tieši resursu atbilstība ir lielākais klupšanas akmens mikro un mazajiem uzņēmumiem konkurētspējas veidošanā. Tāpēc daudziem mazākajiem un nevarīgākajiem uzņēmumiem ar resursu iepirkšana pārvēršas par bankrota sākumu. Lai no tā izvairītos un paaugstinātu iepirkto resursu kvantitatīvo un kvalitatīvo atbilstību var izmantot partneru C palīdzību. Arī šajā gadījumā tā ir tikai iespēja, nevis obligāta prasība. Pateicoties veiksmīgi izraudzītajam partneru C sastāvam, saskaņa ar tabulā iekļautajiem datiem, MVU iegūst resursu atbilstības konkurētspējas priekšrocību. Attēlā 1.2. parādīts, ka resursu tirgū sagādātie resursi darbaspēks, kapitāls, izejvielas un pārējie resursi atbilstošā daudzumā un proporcijā nonāk ražošanā, kur tiek izstrādāts paredzētais produkts. Partneru piesaistīšanas iespējas ražošanā tiek izlaistas, bet nepieciešamības gadījumā to var darīt. Svarīgākais aspekts šajā konkurētspējas veidošanās posmā ir saražotais produkts kā MVU konkurētspēju apliecinošais jeb noraidošais objekts. Bet tam nav absolūta nozīme produkts pats par sevi nav uzņēmuma konkurētspējas garantija. Ne mazāk svarīga ir produkta atbilstība pircēju kvalitātes prasībām un tā pārdošanas cena. Lai šajā tirgus labirintā 65

66 neapmaldītos un rastu pieņemamu risinājumu, MVU īpašniekiem tiek paredzēta iespēja piesaistīt partneri D, kas var parūpēties par saražotā produkta kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem aspektiem, lai to pietuvinātu pircēju prasībām. Daudziem MVU nozīmīgs konkurētspējas aspekts ir ražotā produkta konsolidācija ar citiem uzņēmumiem, lai palielinātu pārdodamo produktu apjomu un to varētu pārdot par izdevīgāku cenu. Lielākā mērā tas attiecas uz aizrobežas valstu tirgiem. Tādējādi MVU iegūst konsolidēta un atbilstoša produkta konkurētspējas priekšrocību. Virzoties tālāk pa kreisi 1.2. attēlā iekļautajā modelī, redzams, ka saražotais produkts nonāk gatavo produktu tirgū, kur to sagaida konkurenti ar saviem produktiem, to kvalitātes pazīmēm un cenu. Tāpēc MVU vadītājiem pastāvīgi jādomā vai saražotais produkts, tā kvantitatīvās un kvalitatīvās dimensijas ir pietiekoši labas, lai tās atbilstu potenciālā pircēja priekšstatam par tajā iekļauto derīgumu un tā piemērotību viņa vajadzību apmierināšanai. Otrs saražotā produkta konkurētspējas elements ir cena, kuram izšķiroša nozīme ir līdzīgu jeb aizstājēj preču piedāvāšanas gadījumos. Vairums pircēju joprojām cenšas rīkoties racionāli, tāpēc viņi izvēlēsies lētāko preci gadījumos, ja tiek piedāvātas preces ar līdzīgu derīgumu jeb lietošanas vērtību. Lai rastu nepieciešamo skaidrību par konkurentu un pircēju uzvedības aspektiem, MVU īpašnieki var izmantot tirgus partnerus E, no kuriem liela daļa ir mārketinga pakalpojumus piedāvājošie uzņēmumi. Šie partneri var palīdzēt mazajiem uzņēmumiem pārdot saražotos produktus, atrast labāko pircēju, iekļūt cita reģiona, pilsētas jeb ārvalstu tirgos jeb rast risinājumus citiem jautājumiem, kas saistīti ar saražotā produkta pārdošanu, veidojot produktu tirgus konkurētspējas priekšrocību. Līdz ar lielveikalu tīklu paplašināšanos un konkurences saasināšanos cīņā par pircēju piesaistīšanu, pircējs kļūst par nozīmīgu sadarbības partneri. Šim jautājumam pēdējās desmitgadēs ir pievērsušies arī zinātnieki dažādās pasaules valstīs, kuri pēta pircēju un pārdevēju savstarpējās attiecibas (Kenyon & Sen, 2015; Khedkar, 2015; Adalikwu, 2012; Mawdsley & Deepak, 2018; Bin-Nashwan & Hassan, 2017; Kim & Park, 2003), atklājot arvien jaunas iespējas klientu piesaistīšanai. Šajos pētījumos ir pierādīts, ka MVU svarīgi veidot partnerattiecības ar pircējiem, kas minētajā attēlā tiek parādīti kā partneri E. Praksē ir daudzkārt pierādījies, ka MVU partnerattiecību veidošana ar pircējiem ir savstarpēji izdevīgs darījums, kas sekmē uzņēmuma darbības stabilitāti un pārliecību par saražotā produkta pārdošanas iespējamību. Ne mazāk svarīgs aspekts ir iespēja labāk izzināt pircēju prasības un prognozēt to izmaiņu virzību, bet pircējiem svarīgi būt pārliecinātiem, ka pārdevējs savtīgos nolūkos neizmantos pircēja nepietiekošās zināšanas par saražotā produkta kvantitatīvajām un kvalitatīvajām pazīmēm. MVU panākumi pircēju piesaistīšanā veido pircēju radītu konkurētspējas priekšrocību. Pēc sava satura un attiecību rakstura šīs partnerattiecības ir īpašas un nozīmīguma ziņā stāv blakus piramīdas 66

67 pamatnei uzņēmuma dibinātājiem. Ja pircējs ignorē saražoto produktu, tad visām pārējām darbībām konkurētspējas priekšrocību veidošanā nav nekādas nozīmes. Ņemot vērā iepriekšējās darba apakšnodaļās izklāstītos teorētiskos aspektus par konkurenci, MVU konkurētspējas priekšrocībām un konkurētspēju, kā arī partnerību un tās nozīmi MVU konkurētspējas palielināšanā atbilstoši Darba mērķim un uzdevumiem, tiek iegūtas nozīmīgas zināšanas par šiem jēdzieniem, to saturu un savstarpējo saistību. Iegūtās zināšanas ir pietiekošas, lai turpinātu pētījumu par MVU konkurētspējas palielināšanas iespējām, izmantojot pilnveidotas un pastāvīgi aktualizētas partnerattiecības dažādos MVU konkurētspējas priekšrocību veidošanas posmos. 67

68 II NODAĻA LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ STRĀDĀJOŠO MVU ATTĪSTĪBAS UN KONKURĒTSPĒJAS IZMAIŅAS TO ANALĪZE Darba II nodaļā tiek izvērtēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības un konkurētspējas izmaiņu rādītājus pētījumam atlasītajās nozarēs. Bet vispirms nepieciešams apzināt MVU, kas ekonomikas teorijā un ir īpaši praksē ir guvis lielu ievērību. Pēdējos gados MVU konkurētspējas jautājums zinātniskajā vidē tiek aktualizēts saistībā ar jauniem virzieniem, kuri saistīti ne tikai ar ekonomikas globalizācijas intensitātes palielināšanos. Lielākais tuvākajā nākotnē sagaidāmais pārbaudījums MVU konkurētspējas paaugstināšanai tiek saistīts ar IV Rūpniecības revolūciju, tās pozitīvajiem un negatīvajiem efektiem, kā arī blakusefektiem. sagaidāmajiem Eiropā un citos pasaules reģionos MVU skaits strauji pieauga pēc II Pasaules kara (Phillips & Kirchhoff, 1989; Perren, 2000; McIntyre, 2001; Hebert et al, 2011). Tam bija vairāki iemesli, kā svarīgākos var nosaukt sekojošus: sagrauta vai deformēta ekonomika, lielais bezdarbs, valsts institūciju ierobežotās iespējas sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo palīdzību un cilvēku vēlme veidot savu biznesu bieži vienkārši lai izdzīvotu. Apzinoties MVU konkurētspējas priekšrocības, pagājušā gadsimta otrajā pusē Eiropas, Japānas, Ziemeļamerikas un citu valstu valdības sāka pievērst pastiprinātu uzmanību MVU attīstībai (Crafts, 1995), sniedzot tiem dažāda veida atbalstu. Tas pievērsa daudzu zinātnieku uzmanību šiem jautājumiem (Shailer, 1989; Reid, 1995; u.c.), Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, ASV arvien vairāk tika atzīts MVU ieguldījums valsts konkurētspējas kāpināšanā (Persson, 2014; Abramovitz, 1986). Citās valstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē, Japānā un Taivānā, pie nepieciešamības sekmēt uzņēmējdarbību, paaugstināt valsts tautsaimniecības pieauguma intensitāti un palielināt MVU konkurētspēju tika nonākts pat vēl ātrāk (Eichengreen, 1996; 2007; Crafts, 1995; Bean & Crafts, 1996). Kopš MVU attīstības pirmsākumiem līdz mūsdienām ir krasi mainījies priekšstats par šo uzņēmumu veiktspēju un nozīmi valsts ekonomiskajā attīstībā. Sekojot laikam, līdz ar valsts uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveidošanos un tās attīstību vairākkārt ir mainījušies MVU klasifikācijas kvantitatīvie kritēriji, kuri tiek analizēti un vērtēti Darba nākošajā apakšnodaļā MVU klasifikācijā izmantotie kvantitatīvie kritēriji Ņemot vērā Latvijā strādājošo MVU darbības un konkurētspējas globālo nozīmi, pētījuma ietvaros svarīgi iegūt zināšanas par MVU klasifikācijas praksi dažādās pasaules valstīs. Šajā ziņā svarīgs ir valsts atbalsts un tā intensitāte. Nav grūti iedomāties, ka lielākas konkurētspējas priekšrocības un augstāku konkurētspēju var iegūt tie MVU, kuriem ir lielākas iespējas saņemt valsts atbalstu. Izšķirošie rādītāji šajā ziņā ir nodarbināto skaits un neto apgrozījums viena gada 68

69 laikā. Atbilstoši Pasaules Bankas pasūtītajam pētījumam, kas tika veikts 75 valstīs, tika konstatēti vairāk kā 60 gadījumi, kad MVU klasifikācijā tiek izmantoti atšķirīgi kritēriji (Ardic et al, 2011). Šajā jautājumā vienprātības nav arī attīstītās valstīs, piemēram Kanādā mazā uzņēmuma nodarbināto maksimālais skaits nevar būt lielāks par 49, bet ASV 99 (Berisha & Pula, 2015). Dažādās pasaules valstīs atšķirīgs ir ierobežojums maksimālajam nodarbināto skaitam ja Azerbaidžānā tas ir 5, Sudānā 10, Libērijā 16, Jaunzēlandē 19, Ganā 30, Ukrainā 30, tad ES valstīs, Krievijā un daudzās citās valstīs tie ir 250 nodibinātie, bet Vjetnamā 300 un Korejā 1 tūkstotis (Ardic, et al, 2011). Diemžēl vienprātības šajā jautājumā nav arī starp ES, OECD, Pasaules Banku, Apvienotām Nācijām un atsevišķām citām starptautiskām organizācijām (Berisha & Pula, 2015). Zinātniskajos pētījumos var atrast pierādījumus par mēģinājumiem izveidot visām valstīm vienotus MVU klasifikācijas kritērijus. Viens no tiem tiek saistīts ar Gibsona un Varta pētījumu par MVU definīcijas atšķirībām dažādās valstīs un kontinentos. Viņi ir centušies pierādīt, ka MVU definīcijā nepieciešams ņemt vērā valsts attīstības līmeni, tāpēc MVU būtu jāskaidro šādi (Gibson & Vaart, 2008): MVU ir formāls uzņēmums, kura gada apgrozījums ASV dolāros ir no 10 līdz 1000 reizēm lielāks nekā vidējais nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti attiecīgajā valstī, kurā uzņēmums darbojas. Kā redzams šajā definīcijā vienīgais kritērijs ir apgrozījums, bet ES politiķi uzskata, ka nozīmīgākais rādītājs ir nodarbināto skaits. Tas nozīmē, ka Gibsona un Varta definīcijai ir mazas iespējas tikt pielietotai ES valstīs vai OECD valstīs. Atbilstoši ES kritērijiem uzņēmumu sadalījums grupās parādīts 2.1. tabulā. 2.1.tabula MVU grupa ES valstīs izmantotie MVU klasifikācijas kritēriji (EC, 2009) Nodarbināto skaits Gada apgrozījums Gada bilance Mikro < 10 un 2 milj. vai 2 milj. Mazs <50 10 milj. 10 milj. Vidējs < milj. 43 milj. Kā redzams no tabulā 2.1 apkopotās informācijas, ES dalībvalstīs joprojām ir spēkā 2003.gadā Eiropas Komisijas MVU sadalījums grupās (EC, 2009), izmantojot šādus klasifikācijas kritērijus: - gada laikā vidējais nodarbināto skaits; - gada laikā saražoto un pārdoto produktu apgrozījums jeb neto ienākums; - gada bilance aktīvs un pasīvs. MVU sadalījums grupās pēc nodarbināto skaita, katrā nākošajā grupā pieļaujamais nodarbināto skaits tiek palielināts 5 reizes. Līdzīgi tiek noteikts neto apgrozījuma kritērijs, bet bilancē šis princips tiek ievērots tikai pārējā no mikro uz mazo uzņēmumu bet vidējam uzņēmumam noteikts ierobežojums gada bilances 69

70 summa nedrīkst pārsniegt 4,3 reizes salīdzinājumā ar mazā uzņēmuma attiecīgo bilances rādītāju. ES Rekomendācijās tiek minēti vairāki papildus noteikumi attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu jēdziena piemērošanu praksē, piemēram, uzņēmumu klasifikācijā noteiktās pazīmes ir attiecināmas uz visu uzņēmumu, ieskaitot tā iespējamos atzarus savā un citās valstīs; uzņēmumu klasifikācijā noteikto pazīmju piemērošanā jāņem vērā Rekomendācijās iekļautās definīcijas tādiem jēdzieniem kā autonoms uzņēmums partneruzņēmums ; enterprise); saistīts uzņēmums (EC, 2009). Latvijā strādājošie MVU, to attīstības rezultāti un konkurētspējas paaugstināšanas problēmas ir cieši saistītas ar uzņēmējdarbības vides izmaiņām citās ES dalībvalstīs, kā arī aiz to robežām. Tāpēc svarīgi ir apzināt nozīmīgākās MVU attīstības tendences un konkurētspējas paaugstināšanas problēmas citās ES valstīs. Pēdējos gados veiktajos zinātniskajos pētījumos ES un OECD valstīs, kā arī aiz šo valstu robežām, tiek definēta MVU konkurētspējas paaugstināšanas nepieciešamība un to darbības ietekme uz valsts tautsaimniecības attīstību (Vanags, 2013; Vasiļjeva & Gļebova, 2010; Susu & Birsan, 2015; Johnston & Huggins, 2018; Ozoliņa, 2016), kura pastiprinās līdz ar šo uzņēmumu skaita un konkurētspējas pieaugumu. MVU pēc būtības ir daudz elastīgāka struktūra kā lielajiem uzņēmumiem un tas dod viņiem konkurētspējas priekšrocību, darbojoties mūsdienu strauji mainīgajā vidē. Turklāt MVU bankrots un darbības pārtraukšana neizraisa tādus satricinājumus kā lielo uzņēmumu likvidācija, kad vairāki tūkstoši nodarbināto vienā pilsētā var palikt bez darba MVU attīstības rezultāti un radušās problēmas OECD un ES valstīs Mūsdienās dažādās OECD vairāk kā 95% no visiem uzņēmumiem atbilst MVU klasifikācijas pazīmēm, tajos tiek nodarbināti vairāk kā 60% no visiem nodarbinātajiem un saražotās pievienotās vērtības īpatsvars šajos uzņēmumos atrodas robežās no 50% līdz 60% (OECD, 2018). MVU attīstības rezultāti pēdējās desmitgadēs pierāda to sociālās nozīmes pastiprināšanos bezdarba mazināšanā. Pētījumā, kurā tika iekļautas 132 pasaules valstis no visiem kontinentiem atklājās, ka laika periodā no 2003.gada līdz 2016.gadam nodarbināto skaits mazajos un vidējos uzņēmumos ir palielinājies no 79 līdz 156 miljoniem (ILO, 2017). Zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka MVU darbības efektivitātes un konkurētspējas izmaiņu radītāji ir krasi atšķirīgi salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Tā, laika posmā no 2005.gada līdz 2014.gadam darba ražīgums rūpniecības nozarēs strādājošajos vidējos ir palielinājies 5-7% robežās, mazajos uzņēmumos 8-12% robežās, bet mikro uzņēmumos tas ir samazinājies par 10-15%. (Cusmano, Koreen & Pissareva, 2018). Turklāt pēdējos 5 gados darba spēka izmantošanas efektivitāte nav paaugstinājusies, kas liecina par izveidojušās barjerām moderno tehnoloģiju 70

71 pieejamībā un to izmantošanā konkurētspējas paaugstināšanā. Līdzīga situācija ir arī pakalpojumu nozarēs, bet darba ražīguma stagnācija mikro uzņēmumos turpinās 6 gadus (Coltorti & Venanzi, 2017). Šie un daudzu citu pētījumu rezultāti pierāda nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību MVU konkurētspējas paaugstināšanai. Īpaši svarīgi tas ir valstīm ar salīdzinoši nelielu tirgus ietilpību, kas piespiež MVU savus ražojumus pārdot aizrobežas valstīs. Bet tas rada nepieciešamību veidot globālās konkurētspējas priekšrocības, kuras nevar iegūt, neveidojot pietiekoši efektīvi funkcionējošas partnerattiecības valsts iekšienē un starpvalstu līmenī. Daudzas ES valstis, kā arī Eiropas Komisija pastāvīgi velta lielu uzmanību dalībvalstīs strādājošo MVU konkurētspējas paaugstināšanai. Neskatoties uz to, MVU īpašniekiem pastāvīgi nākas saskarties ar jauniem, grūti prognozējamiem draudiem, kas mazina viņu pūles paaugstināt savu uzņēmumu konkurētspēju. Pētījumā identificētie nozīmīgākie izaicinājumi apkopoti 2.2. tabulā. 2.2.tabula Nozīmīgākie MVU konkurētspējas paaugstināšanas izaicinājumi ES dalībvalstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot SME united survey The Future of Europe 2017 ) Apliecinošu ES atbalsta Izaicinājuma atbilžu īpatsvars nepieciešamība - veids - % % Digitalizācija un IKT tehnoloģiju pastāvīga modernizēšanās 28,7 26,6 Ražošanas un datu apstrādes tehnoloģiju straujā attīstība, nanotehnoloģijas Globalizācija un tās straujās attīstības radītie konkurētspējas pazemināšanās draudi Demogrāfiskās attīstības radītās problēmas saistībā ar darbaspēka pieejamību Vides aizsardzības prasību pastiprināšanās preču un pakalpojumu ražošanā un atbilstības vērtēšanā Citas problēmas saistībā ar konkurētspējas saglabāšanu un tās paaugstināšanu 22,5 23,8 16,3 18,7 13,3 11,5 12,2 17,1 8,1 4,6 Kā redzams no 2.1. tabulā iekļautās informācijas, MVU īpašniekus un vadītājus lielākā mērā satrauc digitalizācijas un jauno tehnoloģiju attīstības radītie draudi uzņēmuma attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai, attiecīgi 28,7% un 26,6%. Šo draudu mazināšanai lielākais īpatsvars 26,6% un 2,8% no uzņēmējiem sagaida lielāko atbalstu no ES un dalībvalstu valdībām. Pagājušā gada otrajā pusē, MVU ES asociācija (UEAPME) veica pētījumu par aktuālākajām problēmām MVU attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā. Rūpīgi izanalizējot šīs problēmas, var izdarīt secinājumu, ka MVU, nonākot saskarsmē ar tuvākās nākotnes izaicinājumiem, būs nepieciešams aktualizēt esošās MVU partnerattiecības, lai pārliecinātos par to 71

72 piemērotību konkurētspējas palielināšanas nepieciešamībai IV Rūpnieciskās revolūcijas radīto iespēju un draudu apstākļos. Identificēto problēmu risināšanai minētā asociācija ir izstrādājusi priekšlikumu paketi Memorandu ES parlamenta deputātiem un deputātu kandidātiem. Nozīmīgākie priekšlikumi ir šādi (UEAPME, 2018): - nodrošināt vienlīdzīgu pieeju MVU darbībai nepieciešamajiem datiem, kā arī investīcijām digitālai drošībai un mākslīgam intelektam; - uzlabot pieejamību kredītiem un investīciju piesaistei; sekmēt nepieciešamās infrastruktūras modernizāciju; - palielināt valsts finansiālo atbalstu MVU konkurētspējas paaugstināšanai vietējā un globālajā tirgū; - izstrādāt un ieviest jaunus finanšu instrumentus, paredzot ilgtermiņa kredītu piešķiršanu un valsts garantiju palielināšanu; - sekmēt zināšanu un prasmju līmeņa paaugstināšanos darbaspēka piedāvājumu veidojošajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; - palielināt MVU nodarbināto un īpašnieku iespējas apgūt nepieciešamās digitalizācijas prasmes un zināšanas IKT tehnoloģijās; - sekmēt augstas kvalifikācijas darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm un izdarīt revīziju zilās kartes direktīvā; - pilnveidot esošo un potenciālo MVU komersantu apmācības kursu, to pastāvīgi aktualizējot, ņemot vērā izmaiņas ārējā uzņēmējdarbības vidē; - garantēt MVU komersantiem piekļuvi sociālās aizsardzības sistēmai; - pilnveidot normatīvos aktus, lai līdzsvarotu darba devēju un darba ņēmēju tiesības mazajos un vidējos uzņēmumos; - sekmēt MVU iespējas pārdot savus produktus tirgos ārpus Eiropas valstu robežām, kā arī citas prasības; - mazināt barjeras, ar kurām nākas saskarties MVU, darbojoties kopējā ES valstu tirgū, pievēršot uzmanību atšķirīgajai nodokļu sistēmai, standartiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Augstāk minētās prasības uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un valsts atbalsta pilnveidošanai ir aktuālas arī Latvijā strādājošajiem MVU, lai tie spētu paaugstināt savu konkurētspēju. Lai iegūtu detalizētāku priekšstatu par to izmaiņu cēloņiem, tiek analizētas arī jaundibināto un likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņas, kuru vidū vairāk kā 98% atbilst MVU pazīmēm (Lursoft, 2017) MVU demogrāfiskie rādītāji nozīmīgs konkurētspējas izmaiņu aspekts Šajā apakšnodaļā tiek analītiski izvērtēti Latvijas Statistikā uzkrātie un Lursoft pieejamie dati par uzņēmumu demogrāfiskajiem rādītājiem, kuros tiek apvienoti dati par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, likvidētajiem un jaundibinātajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā to, ka Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars pārsniedz 98%, tad pēc būtības, izmantojot šos minētos datus, var iegūt vērtīgu informāciju par MVU konkurētspējas izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā. Turklāt, 72

73 praksē ir pierādījies, ka jaundibināto uzņēmumu vidū vairāk nekā 99% ir uzņēmumi, kuri atbilst ES definētajām MVU pazīmēm, starp ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem tādu ir vairāk kā 96% un likvidēto uzņēmumu vidu pāri par 98% ir mikro, mazie jeb vidējie uzņēmumi (Lursoft, 2017). Pirms pievērsties statistikas un Lursoft datu apstrādei un to analīzei, nepieciešams identificēt pētījumam nozīmīgākās tautsaimniecības nozares un laika periodu, kurš tiek atzīts par piemērotāko darba mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei Pētījumam nozīmīgākās tautsaimniecības nozares un laika periods Pētījumam nozīmīgākās tautsaimniecības nozares tiek noteiktas, ņemot vērā šādu zinātniskajā praksē pielietoto metodiku: a) pētījumā iekļauto nozaru uzskaitījumā tiek ņemti vērā LR CSP pieejamie dati par MVU darbības rezultātiem noteiktā laika periodā. Tas ir nozīmīgākais nosacījums atbilstoši izmantotai metodikai; b) pētījumā tiek iekļautas tikai tās nozares, kurās tiek saražots relatīvi lielākais pievienotās vērtības apjoms un ir pilnīgi dati par visām MVU grupām; c) pētījumā netiek iekļauta Lauksaimniecības, mežniecības un zivsaimniecības nozare, kas atbilst starptautiskai praksei MVU darbības analīzē. Tas ir saistīts ar uzņēmējdarbības īpatnībām šajā nozarē un lielo atbalstu, kas tiek piešķirts Lauksaimniecības nozares komersantiem. Bez tam resursu ekonomijas un teksta izklāsta koncentrācijas nolūkā turpmākajā pētījuma rezultātu izklāstā tiek izmantoti saīsināti tautsaimniecības nozaru nosaukumu atbilstoši 2.3. tabulā iekļautajam uzskaitījumam. Ņemot vērā augstāk izklāstītos tautsaimniecības nozares atlases metodikā iekļautos nosacījumus un tabulā 2.3. apkopoto informāciju, turpmākajā pētījumā tiek iekļautas pavisam 17 tautsaimniecības nozares. Bez tam Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; Apstrādes rūpniecība; Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, kā arī Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana tiek apvienotas vienā nozarē ar nosaukumu Rūpniecība. 73

74 2.3.tabula Pētījumā izmantotās tautsaimniecības nozares (Autora veidota tabula, izmantojot LR CSP, 2017 un Eurostat, 2008) LR CSP lietotais TSN nosaukums Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde Apstrādes rūpniecība Saīsinātais TSN nosaukums Preces ražojošās tautsaimniecības nozares NACE 2 apzīmējums Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija Rūpniecība B + C + D + E Būvniecība Būvniecība F Pakalpojumus piedāvājošās tautsaimniecības nozares Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts Tirdzniecība G Transports un uzglabāšana Transports H Izmitināšana un ēdināšanas pakal-mi Viesnīcas I Informācijas un komunikācijas pakal-mi IKT pakalpojumi J Operācijas ar nekustamo īpašumu Operācijas ar NP L Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi Profesionālie PK M Finanšu un apdrošināšanas darbības Finanšu darbības K Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība Dienestu darbība Izglītība Izglītība P Veselība un sociālā aprūpe Veselības aprūpe Q Māksla, izklaide un atpūta Māksla un atpūta R Citi pakalpojumi Cita veida PK S Visas 17 nozares tiek izmantotas tikai pētījuma sākotnējā posmā, lai pārliecinātos par MVU skaita izmaiņu tendenci ekonomiski aktīvajos, jaundibinātajos un likvidētajos uzņēmumos. Turklāt šajā gadījumā tautsaimniecības nozares tiek apvienotas divās grupās atbilstoši tabulā iekļautajam sadalījumam. Bet detalizētākam pētījumam par MVU konkurētspējas izmaiņām tiek izmantotas pirmās 11 tautsaimniecības nozares no B līdz M atbilstoši NACE 2 klasifikācijai. Pētījumā par mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju tiek izmantotas dinamiskās rindas laika periodā no 2007.gada līdz 2017.gadam. neskatoties uz jaunāko laika intervālu iztrūkumu Latvijas statistikas piedāvātajās dinamiskajās rindās. Iztrūkstošie dati katras dinamiskās rindas pēdējā gadā tiek prognozēti. Pētījuma periods ir pietiekoši garš, turklāt tajā ir vairāki nozīmīgi laika periodi N 74

75 straujās izaugsmes pēdējie gadi, tam sekojoša recesija un ekonomikas krīze, kā arī pēc krīzes periods. Minētās ekonomiskās attīstības cikla fāzes ir nozīmīgas MVU konkurētspējas pārbaudei un to izmaiņu izsekošanai, lai iegūtu pietiekošas zināšanas par MVU īpašnieku un vadītāju pieņemtajiem lēmumiem apstākļos, kad strauji mainās draudi un iespējas ārējā uzņēmējdarbības vidē Ekonomiski aktīvo uzņēmumu izmaiņu analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs Latvijas tautsaimniecības izmaiņu dinamikas pētījums tiek sākts ar ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem uzņēmumiem, kuri attiecīgajā laika intervālā veica saimniecisko darbību sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm. Lai iegūtu vispārējo priekšstatu par MVU skaita izmaiņām ekonomiski aktīvos uzņēmumos, nozares tiek sadalītas divās lielās grupās patēriņa preces ražojošās nozares un pakalpojumus piedāvājošās nozares. Analīzei nepieciešamie dati apkopoti 2.4. tabulā. 2.4.tabula Ekonomiski aktīvie uzņēmumi tautsaimniecībā (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datu; attēlā iekļauto saīsinājumu atšifrējums: TSN tautsaimniecības nozare; RN ražojošās nozares; PKN pakalpojumu nozares; PT pieauguma temps; *- prognozētais laika intervāls) Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits (tūkst) Izmaiņas % TSN grupas * 17./ / /10. RN 12,1 12, 0 11,1 11,3 12,9 13,2 12,9 13,6 12,9-6,6 20,9 PT % x - 0,4-8,1 2,0 14,0 2,4-2,2 5,6 x x x PKN 42,8 44, 1 43,4 45,5 45,5 46,8 48,6 50,1 17,1 6,4 10,1 PT % x 3,1-1,5 4,8 0,1 2,9 3,8 3,1 x x x TS 54,8 56, 1 54,5 56,8 58,4 60,0 61,5 63,8 16,3 3,5 12,3 PT % x 2,3-2,9 4,2 2,8 2,7 2,5 3,7 x x x Pirms recesijas periodā maksimālais aktīvo uzņēmumu skaits ražojošās nozarēs tiek sasniegts pakalpojumu nozarēs 2008.gadā 43 tkst. vienības, bet ražojošajās nozarēs maksimums šajā laika periodā tiek sasniegts 2007.gadā 12,1 tkst. vienība. Minimālais uzņēmumu skaits 11,1 tkst. vienības šajā nozaru grupā tiek sasniegts gadu pirms tautsaimniecības krīzes 2009.gadā. Bet pakalpojumu nozarēs ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pastāvīgi palielinās, pateicoties jaundibinātajiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. Šī tendence saglabājas arī 75

76 ekonomikas recesijas un krīzes apstākļos. Tas ir ļoti uzskatāms pierādījums MVU pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecības attīstību un to lielo sociālo nozīmi. Apstākļos, kad valstī strauji palielinās bezdarbs daudzi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pievēršas patstāvīgai darbībai dibina uzņēmumu, nodrošinot iztikas līdzekļus gan sev, gan arī citiem bezdarbniekiem. Tādējādi aktīvo uzņēmumu skaits pakalpojumu nozarēs līdz 2010.gadam palielinājās par 6%, bet pēc krīzes laikā par 10%. Pēckrīzes periodā ražošanas nozares pārņem iniciatīvu pār pakalpojumu nozarēm un sasniedz 21% lielu pieaugumu, bet pakalpojumu nozarēs šis pieaugums ir tikai 10 % jeb 1,5 reizes mazāks. Tā rezultātā visā tautsaimniecībā saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaits pēckrīzes periodā ir palielinājies par nepilniem 9 tkst. jeb 12,3%. Lielākais uzņēmumu skaita pieauguma temps 14% attiecas uz ražošanas nozarēm laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam. Pakalpojumu nozarēs strādājošo uzņēmumu skaits šajā laikā palielinājās tikai par 0,1%. Tabulā 1.2. iekļautie dati par aktīvo uzņēmumu dinamiku un aprēķinu rezultāti liecina, ka krasi mainījusies ražošanas nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspēja pēckrīzes periodā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ražotā produkta atšķirībām dažādās tautsaimniecības nozarēs, ražoto produktu mērķtiecīgu diversifikāciju, lai paaugstinātu to izmantošanas iespējas dažādu tautsaimniecības dalībnieku vajadzību apmierināšanu. Lielā mērā uzņēmumu konkurētspēju pozitīvi ietekmēja valdības veiktie atbalsta pasākumi recesijas periodā. Turklāt ražošanas nozarēs saražotie produkti lielākā mērā saistīti ar iespējām tos pārdot ārvalstu tirgos, ko attiecīgās nozarēs strādājošie mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgi izmantoja, piesaistot saviem uzņēmumiem citās valstīs nopelnīto naudu. Latvijas tautsaimniecībā un dažādās nozaru grupās strādājošo uzņēmumu dinamikas grafiskie modeļi kas iekļauti 2.1.attēlā. Attēlā 2.1. iekļautie dinamisko rindu modeļi atklāj ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņu raksturu, kas skaidri norāda uz krasām izmaiņām ārējā uzņēmējdarbības vidē. Pētāmo rādītāju izmaiņu raksturs nosaka ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņu tendenci. Šajā un visos citos gadījumos tendences noteikšanai tiek izmantota lainerā funkcija un tās determinācijas koeficients R 2. dod iespēju precīzi identificēt kritiskos punktus gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs strādājošo uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātē un tautsaimniecībā kopumā. Kā redzams 2.1. attēlā, kritiskākais punkts uzņēmumu saimnieciskajā darbībā attiecas uz 2013.gadu trīs gadus pēc krīzes iestāšanās Latvijas tautsaimniecībā. Ražošanas nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem kritisks ir bijis arī 2016.gads, kad aktīvo uzņēmumu skaits samazinājās par nepilniem 2%. Lielākā mērā tas ir saistīts ar šajā gadā novēroto recesiju Būvniecības nozarē šajā nozarē saražotā pievienotā vērtība faktiskajās un salīdzināmajās cenās samazinājās par nepilniem 18%, kas 76

77 dažiem desmitiem uzņēmumu piespieda pieņemt lēmumu par bankrotu un salīdzinoši liels skaits uzņēmumu nespēja piesaistīt būvniecības produktu ražošanas pasūtītājus. 2.1.attēls Saimnieciski aktīvo uzņēmumu dinamikas raksturs un tendence (Autora veidots attēls izmantojot LR CSP un Lursoft datus; attēlā lietoto saīsinājumu skaidrojums: PKN pakalpojumu nozares; RN ražojošās nozares; TS tautsaimniecība; EA US ekonomiski aktīvās uzņēmējsabiedrības) Attēlā 2.1 iekļautie ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņu dinamiskie modeļi skaidri norāda uz ārējās vides nestabilitāti, kas ir viens no lielākajiem draudiem MVU un arī lielo uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un tās paaugstināšanai. Pateicoties valdības veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības attīstībai, visā tautsaimniecībā aktīvo uzņēmumu skaists nedaudz samazinājās ekonomikas recesijas apstākļos gadā. Bet nākošajā gadā tas strauji palielinājās, pateicoties jaunizveidotajiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, maksimālās vērtības sasniedzot 2011.gadā. Nākošajos 2 gados sekojošā lejupslīde tiek uztverta kā visai pārliecinošs pierādījums tam, ka daudzi jaundibinātie un strādājošie MVU bija spiesti bankrotēt zemā pieprasījuma rezultātā, ko izraisīja lielais bezdarba līmenis un ienākumu samazināšanās mājsaimniecībās un citiem tirgus dalībniekiem. Uzņēmējdarbības vides stabilitātes un attiecīgajās nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspējas izmaiņu izvērtēšanai, attiecīgās dinamiskās rindas tiek izlīdzinātas, izmantojot lineārās trenda funkcijas. Rezultātā tiek iegūti šādi rezultāti: a) ražošanas nozarēs strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņu tendences lineārās funkcijas forma: y = 0,1849x + 11,14 (1) b) pakalpojumu nozarēs strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņu tendences lineārās funkcijas forma: y = 0,6443x + 42,21 (2) 77

78 c) visās tautsaimniecības nozarēs strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņu tendences lineārās funkcijas forma: y = 0,8292x + 53,35 (3) Saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņas raksturojošo dinamisko rindu modeļi un to trenda funkcijas tiek vērtētas kā skaidrs pierādījums par ārējās uzņēmējdarbības vides nestabilitāti, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju. Atrodoties šādos apstākļos, ne tikai mazajiem un vidējiem, bet arī lielajiem uzņēmumiem ir neiespējami īstenot atbilstošus uzņēmumu darbības efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus. Papildus dati saistībā ar 2.1. attēlā iekļauto aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņu dinamisko rindu tendenci iekļauti 2.5. tabulā. 2.5.tabula Aktīvo uzņēmumu grupu dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji (Autora sastādīta tabula, izmantojot CSP datus un aprēķinu rezultātus) F-jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums Tendences funkcija R 2 Novirze 1 R Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence ražošanas nozarēs Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence pakalpojumu nozarēs EAU RN EAU PKN y = 0,1849x + 11,14 y = 0,6443x + 42,21 0,370 0,630 0,278 0, Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence tautsaimniecībā EAU TS y = 0,8292x + 53,35 0,312 0,688 Lai atvieglotu determinācijas koeficienta R 2 pielietošanu, tabulā tiek aprēķināti neatbilstības jeb novirzes rādītāji Δ = 1 R 2, kas pēc būtības dod jaunas zināšanas par pētāmā procesa atkāpi no ideālā stāvokļa, kas izveidojas, kad dinamiskās rindas raksturs pilnīgi sakrīt ar tendences funkciju un R 2 = 1, bet Δ = 1 R 2 = 0. Praksē šāda situācija nav iespējama, tāpēc R 2 parasti ir mazāks par 1. Šajā gadījumā mazākā novirze attiecas uz ražošanas nozarēm Rūpniecību un Būvniecību, kas lielā mērā izskaidrojams ar Rūpniecības produktu augsto eksportspēju un valsts veiktajiem pasākumiem recesijas un krīzes pārvarēšanai, palielinot valsts investīcijas tautsaimniecības infrastruktūrā un Būvniecības nozarē strādājošo komersantu iesaistīšanos valsts investīciju apgūšanā. MVU konkurētspēja neveidojas un nepastāv pati par sevi, tā atklājas tikai un vienīgi konkrētā ārējā vidē. Tas nozīmē, ka viena un tā paša uzņēmuma konkurētspēja atšķirīgos ārējās vides apstākļos var būtiski izmainīties. Tāpēc Zinātniskā pētījumā par MVU konkurētspēju nebūtu korekti norobežoties no uzņēmējdarbības vides konkurētspējas. Tāpēc dažādu valstu valdības pastāvīgi īsteno mērķtiecīgus pasākumus uzņēmējdarbības vides stabilitātes paaugstināšanai, 78

79 kas tieši saistīta ar MVU īpašnieku centieniem izdzīvot strauji mainīgos apstākļos konkurētspējas paaugstināšanai. Skaidrāka priekšstata iegūšanai par MVU konkurētspējas izmaiņām Latvijas tautsaimniecības nozarēs, tiek analizētas saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņas sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm. Ņemot vērā MVU lielo īpatsvaru kopējā uzņēmumu skaitā, saimnieciski aktīvo komersantu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas var dot nozīmīgas papildus zināšanas par mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām atšķirīgās ekonomiskās attīstības cikla fāzēs. Arī šajā gadījumā tiek izmantota saīsināta dinamiskā rinda, saglabājot nozīmīgākos laika intervālus, kas dod pietiekoši detalizētāku priekšstatu par MVU konkurētspējas izmaiņām pārskata periodā. Tādējādi Pētījumā tiek iekļautas nozīmīgākās TS nozares, tajās strādājošie mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem kvalitātes vadības sistēmas var dot lielāku pozitīvu efektu saistībā ar konkurētspējas paaugstināšanas nepieciešamību vietējā un ārvalstu tirgos. Nepieciešamie dati saimnieciski aktīvo uzņēmumu dinamikas pētījumam sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm apkopoti 2.6. tabulā. 2.6.tabula Tautsaimniecības nozarēs strādājošie ekonomiski aktīvie uzņēmumi (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datus) Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits (tūkst) Izmaiņas % TSN * 17./ / /10. B - E 6,4 6,4 6,2 6,5 6,8 6,8 7,2 7,4 15,3 9,4 14,2 F 5,7 5,6 4,9 4,8 6,1 6,4 5,8 6,3 10,1-15,1 G 18,4 18,4 17,8 18,3 16,0 15,7 16,3 16,7-9,0-0,5-8,6 H 4,0 4,1 3,9 4,0 4,5 4,2 4,4 4,3 10,3 0,7 9,6 29,7 I 2,5 2,5 2,4 2,5 2,6 2,7 2,9 2,9 18,5 1,8 16,4 J 1,9 2,0 2,1 2,3 2,9 3,1 3,3 3,4 82,0 20,1 51,5 L 3,9 3,9 3,9 4,2 3,1 3,3 3,3 3,5-10,1 6,2-15,3 M 5,8 6,4 6,4 6,8 7,7 8,0 8,6 8,9 54,5 18,0 30,9 S 1,8 1,8 1,8 1,9 2,1 2,5 2,7 2,7 51,4 2,3 48,0 K; N; P; Q; R 4,5 4,9 51 5,6 6,5 7,0 7,2 7,5 65,0 23,5 33,6 TS 54,8 56,1 54,5 56,8 58,4 61,6 63,3 65,6 19,4 3,5 15,3 Tabulā 2.6. redzams, ka absolūti lielākais uzņēmumu skaits visā pārskata periodā saglabājas lielākajā TS nozarē - Tirdzniecībā, kurā tiek iekļauti vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā strādājošie uzņēmumi. Tomēr perioda beigās tirdzniecības uzņēmumu absolūta dominante samazinās par 9,0%. Šādas izmaiņas lielā mērā izskaidrojamas ar preču tirdzniecības koncentrācijas tendences 79

80 pastiprināšanos un mazo un vidējo uzņēmumu nespēju konkurēt ar lielo tirdzniecības uzņēmumu piedāvāto cenu līmeni. Otrs lielākais uzņēmumu skaits ir Profesionālo pakalpojumu nozarē, sasniedzot nepilnus 9 tūkstošus perioda beigās, turklāt to skaits visā pārskata periodā ir palielinājies vairāk kā 1,5 reizes, kas ir trešais augstākais rādītājs. Rūpniecības nozarēs strādājošo uzņēmumu skaits veido trešo lielāko ekonomiski aktīvāko uzņēmumu grupu ar 7,4 tūkst. uzņēmumu, pārskata periodā to skaits ir palielinājies par 15,3%, turklāt šīs pozitīvās pārmaiņas nozarē ir notikušas pēc krīzes periodā. Uzņēmumu skaita samazinājums tiek novērots tikai vienā laika intervālā straujās recesijas laikā gadā, kad rūpniecības nozarē aktīvo uzņēmumu skaits samazinājās par nepilniem 4%. Daudz straujākas izmaiņas ir notikušas Būvniecības nozarē. Uzņēmumu skaita samazinājums šeit ir novērojams no līdz gadam. Salīdzinot ar gadu vērojams dramatisks uzņēmumu skaita samazinājums - 15,1%, beidzoties krīzei nozare sāka atkopties, bet nozarei nelabvēlīgi apstākļi izveidojās un 2016.gadā gadā, kas bija saistīti ar ES fondu iekavētu apgūšanu. Straujākais uzņēmumu skaita pieaugums tiek novērots Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kurā uzņēmumu skaits pārskata periodā līdz 2017.gadam ir palielinājies 1,8 reizes - no 1,9 tūkst gadā līdz 3,4 tūkst gadā, ņemot vērā prognozētos rādītājus. Otrs lielākais uzņēmumu skaita pieaugums 1,5 reizes attiecas uz M nozari, kurā tiek apvienoti tādi saimnieciskās darbības veidi kā juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, konsultācijas, projektēšana un zinātniskā darbība. Līdzīgi M nozarei ir palielinājies uzņēmumu skaits S nozarē, kurā tiek iekļautas sabiedriskās organizācijas kopā ar datoru un citu mājsaimniecības priekšmetu remontētājiem, kā arī pārējie individuālie pakalpojumi. Pēc krīzes periodā straujākais MVU pieaugums notika IKT pakalpojumu nozarē nepilnas 1,5 reizes, Profesionālo pakalpojumu nozarē 30,9% un Būvniecības nozarē par 30%. Analizējot pēc krīzes periodu autors nonāk pie slēdziena, ka iespējas, kuras ir radušās ārējā vidē, efektīvāk pratuši izmantot tieši šajās nozarēs strādājošie ekonomiski aktīvie uzņēmumi. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par ekonomiski aktīvo uzņēmumu konkurētspējas kvalitatīvajiem aspektiem autors veic attiecīgo rādītāju strukturālo izmaiņu analīzi, jo ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvara izmaiņas ir cieši saistītas ar to konkurētspējas izmaiņām. Autors savu pieņēmumu pamato ar ekonomikas teorijas pamatpostulātiem. Kā zināms visi resursi ir ierobežoti un par šiem resursiem notiek cīņa resursu tirgū. Konkurētspējīgākie spēj iegādāties kvalitatīvākus resursus un saražot kvalitatīvāku produktu. Vietējā tirgū visi uzņēmumi konkurē savā starpā un konkurences objekts ir visu dalībnieku ienākums un pūles to izmantot vislabākajā veidā. Līdzīga konkurence notiek ja uzņēmums iziet ārpus valsts robežām, bet tad jau jākonkurē ar citu valstu pārstāvjiem. Šo darbību rezultāti atspoguļojas peļņas un rentabilitātes radītājos. 80

81 Atlasītie dati par saimnieciski aktīvo uzņēmumu tautsaimniecības nozarēs apkopoti 2.7. tabulā. strukturālām izmaiņām 2.7.tabula Ekonomiski aktīvo uzņēmumu nozaru struktūra (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datus, kā arī aprēķinu rezultātus) Ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars Izmaiņas % TSN * 17./ / /10. B - E 11,7 11,5 11,4 11,4 11,7 11,5 11,8 11,8 1-2,5 3,6 F 10, ,5 10,4 10,1 8,9 9,3-10,5-18 9,2 G 33,5 32,8 32,7 32,2 27,5 27,4 27,6 27,4-18,2-3,9-14,9 H 7,3 7,3 7,1 7,1 7,7 7,1 6,6 6,6-9,8-2,8-7,2 I 4,5 4,5 4,5 4,4 4,4 4,5 4,7 4,6 1,7-1,7 3,5 J 3,4 3,6 3, ,3 5,5 5,5 60, ,7 L 7,1 7 7,2 7,3 5,4 5,2 5,2 5,3-26,1 2,6-27,9 M 10,5 11,3 11, ,2 13,6 14,3 14,3 35, ,2 S 3,3 3,3 3,3 3,3 3,7 3,8 3,9 3,9 17,1-1,2 18,5 K; N; P; Q; R 8,3 8,8 9,4 9,8 11,1 11,4 11,4 11,4 38,2 19,2 15,9 TS x x x Tabulā 2.7 iekļautie dati skaidri norāda uz saimnieciski aktīvo uzņēmumu īpatsvara krasām svārstībām tautsaimniecībā, kas lielā mērā saistītas ar dažādās nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām. Pēc būtības konkurētspējas izmaiņas ir cieši saistītas ar dažādās tautsaimniecības nozarēs ražoto produktu konkurētspējas izmaiņām. Straujākais īpatsvara pieaugums tiek konstatēts IKT nozarē no 3,4% pārskata perioda sākumā līdz 5,5% perioda beigās jeb 1,6 reizes. Šajā pakalpojumu nozarē tiek apvienoti informāciju un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, apkalpošanā un konsultācijās iesaistītie uzņēmumi. Turklāt šajā nozarē tiek iekļauta arī izdevējdarbība, audio un video ierakstu veidošana un tiražēšana, radio un televīzijas darbība, kā arī informātikas pakalpojumi. Svarīgi atzīmēt, ka IKT nozarē radītajiem produktiem ir augsts pievienotās vērtības līmenis un nozares uzņēmumiem augsta konkurētspēja resursu tirgū. Salīdzinoši liels īpatsvara pieaugums vērojams arī M nozarē Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 1,36 reizes, sasniedzot 2017.gadā 14,3% lielu īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. Savukārt straujākais īpatsvara samazinājums tiek konstatēts L nozarē - Operācijas ar nekustamām precēm. Šajā nozarē strādājošo saimnieciski aktīvo uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies no 7,1% līdz 5,3% jeb 1,26 reizes, turklāt pēcrecesijas periodā samazinājums sasniedz nepilnas 1,28 reizes. Lielā mērā šis 81

82 samazinājums ir saistīts ar rentabilitātes mazināšanos darījumos ar nekustamām precēm, saimnieciskās darbības koncentrāciju un nodarbināto skaita palielināšanos uzņēmumos. Saimnieciski aktīvo uzņēmumu konkurētspējas analīzē svarīgi izpētīt šo uzņēmumu skaita dinamikas tendenci. Saistībā ar Darba tēmu un Pētījuma mērķi, kā nozīmīgākās nozares partnerattiecību veidošanā tiek atzītas pievienotās vērtības ietilpīgākās nozares - Rūpniecība, IKT pakalpojumi, Profesionālie pakalpojumi, kā arī Būvniecība. Minētajās nozarēs strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņu dinamiskās rindas tiek izlīdzinātas ar lineāra rakstura trenda funkcijām un to modeļi iekļauti 2.2.attēlā. 2.2.attēls Saimnieciski aktīvo uzņēmumu dinamikas tendence nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP un Lursoft datus; attēlā lietoto saīsinājumu skaidrojums: EAU ekonomiski aktīvie uzņēmumi; PK pakalpojumi; IKT PK informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nozare) Attēlā 2.2. iekļautajos dinamisko rindu modeļos var saskatīt nozīmīgas rakstura un tendences iezīmes saistībā ar Rūpniecības, IKT pakalpojumu (J) un Profesionālo pakalpojumu nozarē (M) strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņām pārskata periodā. Lielākā mērā tas attiecas uz Profesionālo pakalpojumu un IKT pakalpojumu nozari šajās nozarēs uzņēmumu skaits perioda sākumā konsekventi palielinās līdz 2011.gadā sasniedz maksimumu, tam seko strauja recesija un 2013.gadā sākas nākamais pieauguma vilnis un maksimālās vērtības tiek sasniegtas 2017.gadā. Ievērojami sarežģītāks raksturs atklājas Rūpniecības un Būvniecības nozarēs strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņās. Perioda sākuma pirmajos 2 laika intervālos abās nozarēs saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaits samazinās, bet Būvniecībā ar lielāku intensitāti salīdzinājumā ar Rūpniecību. Ja Būvniecības nozare pirmo zemāko punktu sasniedz 2010.gadā, tad Rūpniecības nozarē uzņēmumu skaits sāk palielināties jau 2010.gadā un pirmo maksimumu sasniedz reizē ar citām nozarēm 2011.gadā. Turpmākajos 2 intervālos Būvniecībā un Rūpniecībā uzņēmumu skaits 82

83 samazinās ar līdzīgu intensitāti līdz sasniedz otru zemāko punktu 2013.gadā, kas abām nozarēm ir zemāks salīdzinājumā ar pirmo zemāko punktu. Turpmākajos laika intervālos nozarēs strādājošo uzņēmumu skaits palielinās ar atšķirīgu intensitāti Rūpniecības nozarē vērojams konsekvents saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaita palielinājums līdz pat 2017.gadam, bet Būvniecībā 2016.gadā uzņēmumu skaits samazinās par nepilniem 10% un tāpēc 2017.gadā atpaliek no 2015.gadā prognozētā maksimuma 6,2 tkst. vienības. Pētījumā mērķa sasniegšanai svarīgi iegūt vairāk zināšanu par ārējās vides ietekmi uz MVU konkurētspēju un dzīvotspēju strauji mainīgos ārējās vides apstākļos. Šim nolūkam attiecīgās dinamiskās rindas tiek izlīdzinātas ar lineārām trenda funkcijām un rezultāti apkopoti 2.8.tabulā. 2.8.tabula Atsevišķās nozarēs strādājošo aktīvo uzņēmumu dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP, 2017) F-jas Saīsināju Tendences Novirze nr. Rādītājs R2 ms funkcija 1 R2 p.k Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence rūpniecības nozarēs (B+C+D+E) Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence Būvniecībā (F) EAU RN EAU BN y = 0,1182x + 6,0347 y = 0,0667x + 5,1051 0,507 0,493 0,171 0, Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence IKT nozarē (M) EAU IKTN y = 0,1695x + 1,6635 0,807 0, Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence Profesionālo PK nozarē (M) EAU PR PN y = 0,312x + 5,6353 0,680 0,320 Tabulā 2.8. iekļauto rādītāju ekonomiskais saturs skaidri norāda uz Rūpniecības, Būvniecības (F), IKT pakalpojumu (J) un Profesionālo pakalpojumu nozarē (M) strādājošo uzņēmumu atšķirīgo reakciju uz izmaiņām ārējā uzņēmējdarbības vidē. Attiecīgo dinamisko rindu rakstura un trenda funkcijas atbilstības vērtēšanā visos gadījumos tiek izmantota lineārā funkcija un tās determinācijas koeficients R 2. Lielākā trenda funkcijas atbilstība tiek novērota IKT nozarē strādājošo uzņēmumu dinamiskajā rindā, šajā gadījumā R 2 = 0,807. Tas nozīmē, ka saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņas IKT nozarē par nepilnu 81% atbilst trenda funkcijas formai, novirze nepilni 19%. Iegūtais rezultāts pierāda šīs nozares uzņēmumu augsto konkurētspēju krasi mainīgos ārējās vides apstākļos uzņēmumi spēj savlaicīgi un pietiekoši efektīvi pielāgoties ārējā vidē dominējošiem draudiem un/vai iespējām. Salīdzinoši labs rezultāts tiek konstatēts Profesionālo pakalpojumu nozarē ar R 2 = 0,680, novirze no pilnas atbilstības tikai 32%. 83

84 Pētījuma rezultāti liecina, ka ārējās vides izmaiņas lielākā mērā ir ietekmējušas Rūpniecības nozarēs strādājošos uzņēmumus, tāpēc determinācijas koeficientam ir salīdzinoši zema vērtība R 2 = 0,507, novirze sasniedz nepilnus 50%. Bet zemākā determinācijas koeficienta vērtība R 2 = 0,171 attiecas uz Būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu skaita izmaiņām. Tas nozīmē, ka Būvniecībā strādājošie uzņēmumi ir bijuši uzņēmīgāki pret ārējā vidē dominējošajiem draudiem. Šo uzņēmumu konkurētspēja ir pārāk zema, to peldspēja lielā mērā ir atkarīga no atsevišķiem labvēlīgiem faktoriem ārējā vidē, kas pārskata periodā ir strauji mainījušies. Šāda situācija Būvniecības nozarē ir izveidojusies, mijiedarbojoties objektīvajiem un subjektīvajiem faktoriem ārējā un iekšējā uzņēmējdarbības vidē. Visās tautsaimniecības nozarēs strādājošo uzņēmumu darbības izmaiņas, to pastāvēšana lielākā mērā ir atkarīga no uzņēmējdarbības subjekta - uzņēmuma īpašnieka un/vai tā vadītāja. Mainīgas ārējās vides apstākļos daudziem komersantiem nākas saskarties ar dilemmu turpināt uzņēmējdarbību, to pārtraukt un/vai dibināt jaunus uzņēmumu, lai sāktu visu no jauna, ņemot vērā iepriekšējā uzņēmuma darbībā pieļautās kļūdas. Šādos gadījumos nozīmīgas ir MVU īpašnieku un vadītāju zināšanas, praktiskā pieredze un arī gudrība veidot tādas partnerattiecības, kuras var palīdzēt risināt konkurētspējas paaugstināšanas problēmas, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus, darbojoties konkrētā valstī Jaundibināto uzņēmumu izmaiņu analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs Autors līdz šim analizēja ekonomiski aktīvo uzņēmumu darbību, pētāmajā periodā, bet svarīgi ir izpētīt arī tādas divas uzņēmumu kategorijas kā jaundibināmie un likvidējamie uzņēmumi. Šo analīzi autors sāk ar jaundibināmo uzņēmumu izpēti pēc iepriekš pielietotās pētījuma metodikas - ar divu lielo tautsaimniecības nozaru grupu: ražošanas un pakalpojumu izpēti. Nepieciešamie rādītāji iekļauti 2.9. tabulā. Tabulā 2.9. iekļautie dati pārliecinoši norāda uz ražošanas nozaru augstāku konkurētspēju jaunu komersantu piesaistē salīdzinājumā ar pakalpojumu nozarēm. Šajā nozaru grupā jauno uzņēmumu skaita palielinājums pārsniedz 2 reizes, sasniedzot 3,7 tūkstošus 2017.gadā. Savukārt pakalpojumu nozarēs šo uzņēmumu skaits ir palielinājies nepilnas 1,9 reizes un to skaits var sasniegt 18,3 tūkstošus. Pēckrīzes periodā ražošanas nozarēs iesaistījušies uzņēmumu skaita relatīvais pieaugums 39,8% vairāk kā 2 reizes pārsniedz attiecīgā rādītāja sasniegto līmeni pakalpojumu nozarēs 16,7%. Savukārt lielās recesijas laikā pakalpojumu nozares spēj uzrādīt labāku rezultātu jaunu uzņēmumu piesaistē, sasniedzot 60% lielu pieaugumu, bet ražošanas nozarēs šajā laikā jaundibināto uzņēmumu skaita pieauguma intensitāte ir zemāka par 25%. Tas nozīmē, ka ražošanas nozares jaunajiem komersantiem liekas pievilcīgākas mērķu sasniegšanai pēckrīzes periodā. 84

85 2.9.tabula Jaundibinātie uzņēmumi tautsaimniecības nozaru grupās (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datus; tabulā iekļauto saīsinājumu atšifrējums: TSN tautsaimniecības nozare; RN ražojošās nozares; PKN pakalpojumu nozares; PT pieauguma temps) Uzņēmumu skaits (tūkst) Izmaiņas % TSN * 17./ / /10. RN 1,8 2,2 2,3 2,7 3,4 3,5 3,4 3,7 PT % 102, 1 44,6 39,8 x 22,2 2,9 14,9 2,8 2,6 2,0 3,7 x x x PKN 9,8 11,8 16,8 15,7 16,6 17,2 17,7 18,3 86,8 60,0 16,7 PT % x 20,1 42,7-6,6 6,3 3,5 2,9 3,3 x x x TS 11,6 14,0 19,1 18,3 20,0 20,7 21,3 22,0 89,2 57,6 20,1 PT % x 20,5 36,3-4,0 5,7 3,3 2,8 3,3 x x x Detalizētāku zināšanu iegūšanai par jaundibināto uzņēmumu skaita dinamiku tiek izveidoti attiecīgo dinamisko rindu modeļi un noteikta šo procesu izmaiņu tendence, piemērojot lineāro trenda funkciju. Rezultāti parādīti 2.3. attēlā. 2.3.attēls Jaundibināto uzņēmumu skaita izmaiņu raksturs un tendence nozaru grupās (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP un Lursoft datus; attēlā lietoto saīsinājumu skaidrojums: PKN pakalpojumu nozares; RN ražojošās nozares; TS tautsaimniecība; JUS jaunas uzņēmējsabiedrības) 85

86 Attēlā 2.3. iekļautie attiecīgo dinamisko rindu modeļi pierāda, ka visā tautsaimniecībā jaundibināto uzņēmumu skaita palielināšanos lielākā mērā nosaka notikumu attīstības gaita pakalpojumu nozarēs un mazākā mērā ražošanas nozarēs. Tas lielā mērā ir saistīts ar kvantitatīvo efektu perioda sākumā jauno uzņēmumu skaits pakalpojumu nozarēs vairāk kā 5,3 reizes pārsniedz attiecīgo rādītāju ražošanas nozarēs, bet perioda beigās tas samazinājās līdz 4,9 reizēm. Lai iegūtu plašākas zināšanas par ārējās vides ietekmi uz pētāmo nozaru grupu konkurētspēju jaunu uzņēmumu piesaistē, attiecīgās dinamiskās rindas tiek izlīdzinātas ar lineārām trenda funkcijām un iegūtie rezultāti apkopoti tabulā tabula Jauno uzņēmumu veidošanās dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji nozaru grupās (Autora sastādīta tabula) F-jas Tendences Novirze nr. Rādītājs Saīsinājums R2 funkcija 1 R2 p.k Jauno uzņēmumu izmaiņu tendence ražošanas nozarēs Jauno uzņēmumu izmaiņu tendence PK nozarēs Jauno uzņēmumu izmaiņu tendence tautsaimniecībā JU RN JU PKN JU TS y = 0,1652x + 2,0133 y = 0,6123x + 12,126 y = 0,7775x + 14,139 0,780 0,220 0,586 0,414 0,654 0,346 Attēlā 2.3. un tabulā iekļautie dati pierāda ražošanas nozaru augstāku konkurētspēju jaunu komersantu piesaistē salīdzinājumā ar pakalpojumu nozarēm. Par to skaidri liecina trenda funkcijas forma y = 0,1652x + 2,0133 un determinācijas koeficients R 2 kas ir visaugstākais - R 2 = 0,780, neatbilstība jeb novirze tikai par 22%, bet jauno uzņēmumu skaita pieaugums pakalpojumu nozarēs mainās atbilstoši trenda funkcijai y = 0,6123x + 12,126 ar ievērojami zemāku koeficienta vērtību - R 2 = 0,586 ar novirzi no pilnīgas atbilstības 41% apmērā. Pateicoties ražošanas nozaru lielākai konkurētspējai, jaundibināto uzņēmumu skaita izmaiņas tautsaimniecībā atbilst trenda funkcijai y = 0,7775x + 14,139 ar R 2 = 0,654 un novirzi par 34,5%. Pētījumā iegūtie rezultāti skaidri norāda uz ārējās vides nepastāvību un atšķirīgo ietekmi uz jaunu uzņēmumu ienākšanu dažādās tautsaimniecības nozaru grupās. Neskatoties uz to, ražošanas nozares, tajās saražotie produkti, peļņas un rentabilitātes rādītāji ir bijuši ievērojami konkurētspējīgāki jauno mikro un mazo uzņēmumu piesaistīšanā salīdzinājumā ar attiecīgajiem rādītājiem pakalpojumu nozarēs. Tāpēc daudzi potenciālie komersanti savu izvēli izdarījuši par labu ražošanas nozarēm, paļaujoties uz labākām sekmēt veidot jaundibināto uzņēmumu konkurētspēju, lai sasniegtu paredzētos mērķus uzņēmējdarbības jomā. Zināšanu papildināšanas nolūkā par mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju šajā apakšnodaļā tiek pētīta jaundibināto uzņēmumu skaita izmaiņas 86

87 sadalījumā pa pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Pētījumam nepieciešamie dati apkopoti tabulā. Tabulā apkopotie dati liecina par atsevišķu tautsaimniecības nozaru augsto konkurētspēju jauno komersantu piesaistē. Ievērojams pārsvars šajā ziņā tiek novērots Viesnīcu un restorānu nozarē, kurā jaundibināto uzņēmumu skaits pārskata periodā ir palielinājies vairāk kā 3,7 reizes no 151 līdz 555 pārskata perioda beigās. Straujākais jauno uzņēmumu pieaugums vērojams laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam jaundibināto uzņēmumu skaits palielinājās 3,4 reizes, bet pēc recesijas periodā šīs nozares konkurētspēja krasi samazinājās, tāpēc jauno komersantu skaits palielinājās tikai par 9,3%. Otrs augstākais jauno uzņēmumu skaita pieaugums 2,8 reizes tiek novērots Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē. Līdzīgs rezultāts - nepilnas 2,8 reizes tiek sasniegts Rūpniecības nozarēs. Vairāk kā 2 reizes palielinājies jaundibināto uzņēmumu skaits arī Tirdzniecības nozarē, sasniedzot 4,2 tūkstošus 2017.gadā atbilstoši prognozētajiem rādītājiem. Bet Profesionālo pakalpojumu nozarē šis rādītājs visā periodā ir palielinājies nepilnas 1,9 reizes tabula Jaundibinātie uzņēmumi tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datus) Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (tkst) Izmaiņas % TSN * 17./ / /10. B - E 0,6 0,8 1,0 1,3 1,4 1,7 1,8 1, ,5 F 1,3 1,4 1,3 1,4 2,0 2,9 2,9 3, ,6 127,3 G 1,8 2,9 3,4 3,9 4,0 4,1 4,2 4,3 137, ,5 H 0,6 0,8 0,8 0,9 1,1 1,1 1,1 1,1 97,5 55,5 26,8 I 0,2 0,4 0,4 0,5 0,5 0,7 0,7 0, ,5 J 0,4 0,5 0,6 0,8 0,9 1,0 1,0 1, ,2 L 1,6 1,3 1,8 1,4 1,3 1,7 1,8 1,8-14,6-8,5 25,3 M 1,4 1,9 2,3 2,3 2,5 3,3 3,4 3, ,7 50,1 S 2,3 2,4 4,3 3,1 3,1 6,6 6,9 7, ,7 31,5 K; N; P; Q; R 1,6 1,7 3,2 2,7 3,1 3, 3,5 3,7 133,1 72,4 35,2 TS 11,6 14,0 19,1 18,3 20,0 20,7 21,3 22,0 89,2 57,6 20,1 Pēckrīzes periodā Informācijas un komunikācijas nozarē uzrāda labāku rezultātu jauno uzņēmumu skaita pieaugumā salīdzinājumā ar Rūpniecības nozarēm. Bet straujākais jauno komersantu pieaugums šajā laikā tiek konstatēts Būvniecības nozarē nepilnas 1,6 reizes. Savukārt nozarē, kurā tiek iekļauti darījumi ar nekustamām precēm pētāmais rādītājs ir samazinājies par 6%, kas ir zemākais rādītājs Pētījumā iekļauto nozaru vidū. 87

88 Tabulā iekļauto statistikas datu, prognozēto un aprēķināto rādītāju apkopojums pierāda, ka pārskata periodā komersantiem pievilcīgākās bijušas Viesnīcu nozare, Informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī Rūpniecības nozares, tām seko Transporta un Profesionālo pakalpojumu nozares. Acīmredzot komersanti ir uzskatījuši, ka šajās nozarēs ir lielākas jaundibināto mikro un mazo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas peļņas gūšanas iespējas salīdzinājumā ar citām nozarēm. Turpinot sākotnējo pieeju nozīmīgāko tautsaimniecības nozaru atlasē saistībā ar uzņēmumu skaita izmaiņām, jauno uzņēmumu dinamika tiek pētītas tajās pašās nozarēs Rūpniecībā, Būvniecībā, IKT pakalpojumu nozarē un Profesionālo pakalpojumu nozarē. Jaundibināto uzņēmējsabiedrību izmaiņu rakstura un tendences modeļi perspektīvākajās nozarēs iekļauti 2.4. attēlā attēls Jaundibināto uzņēmumu dinamika un tās tendence nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP un Lursoft datus; attēlā lietoto saīsinājumu skaidrojums:jus jaundibinātā uzņēmējsabiedrība; PK pakalpojumi; IKT PK informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nozare) Nozīmīgākās jauno uzņēmumu skaita izmaiņās vērojamas Profesionālo pakalpojumu nozarē. Šajā nozarē ienākušo uzņēmumu skaits 2011.gadā palielinājās 2 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Taču nākamajos 2 gados pieauguma temps strauji samazinājās un 2013.gadā jaundibināto uzņēmumu skaits gandrīz atgriezās 2011.gada līmenī. Krasi atšķirīgs pētāmā rādītāja izmaiņu raksturs vērojams Būvniecības nozarē, kurā zemākais rādītāja vērtības līmenis tiek konstatēts 2009.gadā, bet turpmākajos gados nozarē ienākušo jauno uzņēmumu skaits palielinās ar mainīgu intensitāti. Rūpniecības un Profesionālo pakalpojumu nozarēs jaundibināto uzņēmumu skaits maksimumu sasniedz 2011.gadā, bet sekojošos laika 88

89 intervālos to skaits samazinās līdz 2014.gada rādītājam, bet nākamajos gados tiek prognozēts neliels pieaugums. Precīzāka priekšstata iegūšanai, jaundibināto mikro, mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieaugumu pētījumam nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs, attiecīgām dinamiskām rindām tiek noteikta izmaiņu tendence, tās funkcija un atbilstības rezultāti apkopoti tabulā tabula Jauno uzņēmumu veidošanās dinamisko rindu tendenci raksturojošie rādītāji (Autora sastādīta tabula) F jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums Tendences funkcija R 2 Novirze 1 R Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence rūpniecības nozarēs Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence Būvniecībā Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence IKT nozarē Aktīvo uzņēmumu izmaiņu tendence profesionālo pakalpojumu nozarē JU RN JU BN JU IKTN JU PRKN y = 0,0846x + 0,8023 y = 0,084x + 1,1975 y = 0,1695x + 1,6635 y = 0,0599x + 0,4888 0,646 0,353 0,809 0,191 0,807 0,193 0,5686 0,431 Atbilstoši tabulā iekļautajiem datiem lielāka stabilitāte jaunu uzņēmumu veidošanā vērojama Būvniecības nozarē un IKT pakalpojumu nozarē, kurās novirze veido tikai nepilnus 20%. Bet lielākā nestabilitāte un līdz ar to lielākie konkurētspējas draudi tiek konstatēti Profesionālo pakalpojumu nozarē, kurā izmaiņas ārējā vidē ir radījusi lielākas dinamiskas svārstības. Šajā gadījumā determinācijas koeficients R 2 = 0,57, tādējādi novirze pārsniedz 40%. Arī Rūpniecības nozarēs jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugums ir salīdzinoši nevienmērīgs, tas atbilst trenda funkcijai y = 0,0846x + 0,8023 ar R 2 = 0,646 un novirzi, kas pārsniedz 35%. Salīdzinot pētījuma rezultātus par jaundibināto uzņēmumu skaita izmaiņām un saimnieciski aktīvo uzņēmumu palielināšanos pētījumā iekļautajās tautsaimniecības nozarēs var pamanīt pretrunīgus rezultātus. Jauno komersantu piesaistē Būvniecības nozare uzrāda augstāko konkurētspēju starp atlasītajām nozarēm, bet zemāko konkurētspēju saimnieciski aktīvo uzņēmumu skaita izmaiņās. Lielā mērā tas ir saistīts ar valsts fiskālo un investīciju politiku, kura nosaka valsts investīciju apjomu tautsaimniecības attīstībai nozīmīgos objektos. Lielu ietekmi uz Būvniecības nozares attīstības stabilitāti un jaunu uzņēmumu rašanos ietekmē ES Struktūrfondu finansējums valsts tautsaimniecības paātrinātai attīstībai. Diemžēl MVU īpašniekiem nākas saskarties ar salīdzinoši lielām Struktūrfondos iekļauto finanšu summas svārstībām pēdējos 10 gados. Tāpēc dibināto uzņēmumu rādītājus nevar uzskatīt 89

90 par izšķirošiem rādītājiem mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas vērtējumā tautsaimniecībā kopumā. Jaundibināto uzņēmumu strukturālais sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm ir viens no MVU konkurētspējas izmaiņu vērtēšanā iekļautajiem rādītājiem. Šis pieņēmums tiek pamatots ar vienu no daudzām tirgus ekonomikas aksiomām, kas cieši saistītas ar tirgus dalībnieku racionālu uzvedību potenciālie komersanti vēlas pēc iespējams īsākā laikā apgūt nepieciešamo uzņēmuma konkurētspējas līmeni, lai sasniegtu peļņas mērķus un ar to iegūtu cerēto bagātību. Tāpēc viņi cenšas izvēlēties strādāt tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās uzņēmuma dibināšanas laikā ir viena no augstākajām rentabilitātēm. Tāpēc jaundibināto uzņēmumu īpatsvara izmaiņas sadalījumā pa nozarēm netieši norāda uz rentablākiem un konkurētspējīgākiem, kā arī iespējām bagātākajiem un draudīgākajiem saimnieciskās darbības veidiem tautsaimniecībā. Dati par jaundibināto uzņēmumu īpatsvara izmaiņām sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm iekļauti tabulā tabula Jaundibināto uzņēmumu nozaru struktūra (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datus, kā arī aprēķinu rezultātus) TSN Jaundibināto uzņēmumu īpatsvara izmaiņas pa gadiem - % * 17./07. Izmaiņas % B - E 4,9 5,9 5,4 7,1 7,2 7,2 7,3 7,2 47,8 45,5 1,6 F 10,9 10,1 6,7 7,4 9,8 9,8 8,8 9,3-15,0-32,3 25,6 G 15,5 20,5 17,6 21,2 20,0 19,6 19,4 19,0 23,0 36,6-10,0 H 4,9 5,4 4,0 4,9 5,5 5,3 5,2 5,1 3,6-1,3 5,0 I 1,3 2,5 2,4 2,8 2,7 2,6 2,6 2,6 99,0 J 3,1 3,7 3,0 4,1 4,7 4,6 4,7 4,7 50,3 32,9 13,1 L 13,4 9,4 9,4 7,8 6,6 6,3 6,2 6,1-54,4-42,0-21,5 M 12,1 13,5 12,3 12,7 12,3 12,2 12,3 12,1 0,1 4,5-4,2 S 20,2 16,8 22,8 17,1 15,6 16,2 16,8 17,0-16,1-15,1-1,1 10./ , 7 17./10. -8,6 K; N; P; Q; R 13,7 12,2 16,5 15,0 15,6 16,1 16,7 16,9 23,8 9,4 13,1 TS x x x Tabulā iekļautie dati liecina būtiskām izmaiņām jaundibināto uzņēmumu nozaru struktūrā. Tā, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē G saglabājas lielākais jaundibināto uzņēmumu īpatsvars visā pārskata periodā. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Lursoft un CSP datiem šajā nozarē strādājošie komersanti nevar izcelties ar augstu rentabilitāti, šajā nozarē ir salīdzinoši lielas iespējas jaunajiem komersantiem, tajā ir nelielas tirgus barjeras, viegli piesaistīt 90

91 nepieciešamos partnerus un salīdzinoši lielas iespējas uzņēmējam nopelnīt pirmos iztikai nepieciešamos līdzekļus, lai tos izlietotu uzņēmuma konkurētspējas palielināšanai. Šādu un citu, jaunajiem komersantiem zināmu iemeslu dēļ, Tirdzniecībā strādājošo uzņēmumu īpatsvars ir palielinājies no 15,5 % līdz 19%, jeb 1,23 reizes. Visnotaļ pozitīvi vērtējams jaundibināto uzņēmumu īpatsvara pieaugums IKT nozarē no 3,1% līdz 4,7% jeb 1,5 reizes. Neskatoties uz to, ka šajā nozarē jauno uzņēmumu īpatsvars paliek viens no zemākajiem starp Pētījumā iekļautajām nozarēm, tajā iesaistījušos jauno komersantu skaita pieaugums ir viens no lielākajiem. Līdzīgs jaundibināto uzņēmumu īpatsvara relatīvais pieaugums vērojams Rūpniecības nozarē nepilnas 1,5 reizes, bet straujākais uzņēmumu īpatsvara palielinājums attiecas uz Viesnīcu un restorānu nozari. Šajā nozarē jauno uzņēmēju relatīvais daudzums ir palielinājies no 1,3 % līdz 2,6% jeb 2 reizes. Viesnīcu un restorānu nozare saimnieciskās darbības ziņā ir līdzīga Tirdzniecības nozarei, taču tajā pastāv augstākas tirgus barjeras saistībā ar restorāna un/vai viesnīcu telpu nepieciešamību. Šīs nozares attīstība lielā mērā ir saistīta ar tūristu plūsmas palielināšanos iekšzemē un no ārvalstu puses, kas sekmē Latvijas eksporta apjoma palielināšanos. Svarīgi atzīmēt, ka ekonomikas recesijas apstākļos jaundibināto uzņēmumu īpatsvars šajā nozarē palielinājās līdz 1,2 reizēm, kas norāda uz šīs nozares pievilcību arī apstākļos, kad daudzās citās nozarēs pieprasījums samazinājās reizē ar ienākumiem, peļņu un rentabilitāti Likvidēto uzņēmumu izmaiņu analīze Latvijas tautsaimniecības nozarēs Nozīmīgs MVU konkurētspējas rādītājs ir arī likvidētie uzņēmumi kā negatīvais blakusefekts, ar kuru nākas saskarties salīdzinoši daudziem MVU īpašniekiem gadījumos, kad viņiem nav bijis pietiekošs zināšanu krājums, pieredze un gudrība, kas nepieciešama, lai orientētos ārējās vides notikumos un piesaistītu sava uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamos partnerus. Arī likvidētie uzņēmumi, to izmaiņas tiek analizētas visā pārskata periodā sadalījumā pa laika intervāliem un Pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Praksē novērots, ka vairumā gadījumos likvidējas nepietiekamas konkurētspējas uzņēmumi, kuri sastopas ar nepārvaramiem šķēršļiem savas darbības turpināšanai. Svarīgi apzināties, ka starp likvidētajiem uzņēmumiem vairāk kā 98 % ir mazie un vidējie uzņēmumi (Lursoft, 2017), kas lielā mērā sakrīt ar MVU īpatsvaru kopējā uzņēmumu skaitā. Šajā gadījumā svarīgi, ka no Uzņēmumu reģistra izslēgtie uzņēmumi lielā mērā liecina par uzņēmējdarbības vidi, kurā spiesti darboties mikro un mazie, kā arī vidējie uzņēmumi. Dati par likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā apkopoti tabulā. Izpētot tabulā iekļautos datus, tiek konstatēts, ka kopējais likvidēto uzņēmumu skaits pārskata periodā valsts tautsaimniecībā palielinājies nepilnas 1,5 91

92 reizes. Maksimālais likvidēto uzņēmumu skaits tiek sasniegts 2016.gadā gadā, kad no uzņēmumu reģistra tiek izslēgti 19,6 tūkstoši uzņēmumu. Interesanti, ka saskaņā LR CSP datiem likvidēto uzņēmumu skaits 2010.gadā pielīdzinās 2007.gada apjomam, kad tautsaimniecībā saražoto produktu apjoms sasniedza maksimālo vērtību. Atšķirība starp šiem valsts ekonomiskās attīstībai veido tikai 92 vienības. nozīmīgajiem gadiem Izanalizējot likvidēto uzņēmumu kvantitatīvos rādītājus sadalījumā pa Pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm, nākas atzīt, ka lielākais likvidēto uzņēmumu skaits visā pārskata periodā saglabājas Būvniecības nozarē, neskaitot 2007.gadu. Savukārt lielākais pētāmā rādītāja pieaugums vērojams Viesnīcu un restorānu nozarē 2,8 reizes, Transporta nozarē 2,3 reizes, IKT nozarē 2,1 reizi un Tirdzniecības nozarē 2 reizes. Arī citās Pētījumā iekļautajās nozarēs darbību oficiāli izbeigušo uzņēmumu skaits palielinājies no 1,5 līdz nepilnām 2 reizēm ar nelieliem izņēmumiem tabula Likvidētie uzņēmumi tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP un Lursoft datus) Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (tkst) Izmaiņas % TSN * 17./ / /10. B - E 0,7 0,8 1,0 0,7 1,4 1,6 1,8 1, ,1 141,5 F 0,8 1,5 1,7 1,1 1,4 1,5 1,7 1,6 97,0 32,8 48,4 G 2,3 2,8 3,4 2,4 4,1 4,4 4,7 4, ,7 92,5 H 0,4 0,9 0,8 0,6 0,8 0,8 0,8 0, ,4 41,8 I 0,2 0,3 0,4 0,3 0,5 0,6 0,6 0, ,8 76,6 J 0,3 0,3 0,4 0,3 0,6 0,7 0,7 0, ,0 87,6 L 2,1 2,2 1,7 1,3 1,5 1,6 1,8 1,7-16,7-37,6 33,5 M 1,3 1,3 1,6 1,4 1,8 1,9 2,1 2,0 52,2 5,0 44,9 S 2,7 2,4 2,8 2,8 2,5 2,6 2,8 2,7-0,7 2,4-3,1 K; N; P; Q; R 2,0 1,7 1,9 2,0 2,3 2,5 2,7 2,5 26,1 0,4 25,5 TS 12,8 14,2 15,6 12,9 17,0 18,1 19,6 18,9 47,6 0,7 46,6 Izrādās, ka ilgtspējīgākie komersanti koncentrējušies nozarē, kurā tiek iekļauti darījumi ar nekustamām precēm. Šajā nozarē likvidēto uzņēmumu skaits pārskata periodā ir samazinājies no 2,1 līdz 1,7 tūkstošiem vienību jeb 1,17 reizes. Likvidēto uzņēmumu salīdzinoši nelielais skaits L nozarē lielā mērā ir saistīts ar valsts noteiktajām tirgus barjerām lielai daļai no šajā nozarē strādāt gribošajiem komersantiem, kas kavēja jaunu komersantu pieplūdumu nozarē. Tāpēc šajā nozarē jaundibināto uzņēmumu skaits pārskata periodā ir samazinājies, bet gadījumos, kad jaundibināto uzņēmumu skaits nozarē tiek ierobežots, tad arī darbību pārtraukušo 92

93 komersantu skaits ir mazāks. Līdzīga tendence tiek konstatēta Citu pakalpojumu nozarē, kurā 2007.gadā no valsts reģistriem izslēdza 2,7 tūkstošus, kas pārskata periodā ir mainījies salīdzinoši nelielā intervālā. Likvidēto uzņēmumu dinamikas pētījumā iekļautas tās nozares, kurās tiek saražots lielāks pievienotās vērtības īpatsvars un efektīvu partnerattiecību veidošanai ir lielāka nozīme uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā. No reģistriem izslēgto komersantu skaita izmaiņu raksturs un tendence atklājas 2.5.attēlā iekļautajos modeļos. 2.5.attēls Likvidēto uzņēmumu dinamika un tās tendence nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP un Lursoft datus un attēlā lietoto saīsinājumu skaidrojums: LUS likvidētā uzņēmējsabiedrība; k kilo; PK pakalpojumi; IKT PK informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nozare) Attēlā 2.5. redzams, ka vienmērīgāks likvidēto uzņēmumu skaita raksturs attiecas uz IKT pakalpojumu un Profesionālo pakalpojumu nozari. Tas lielā mērā saistās ar intelektuālām barjerām, kas jāpārvar šajās nozarēs strādājošajiem komersantiem, galvenokārt, tās ir nepieciešamās īpašas zināšanas un kvalifikācija, lai sekmīgi darbotos šajās nozarēs. Tas nozīmē, ka šajās nozarēs ir mazāka varbūtība darbu uzsākt komersantiem, kuri nav pietiekoši sagatavoti. Salīdzinoši lielais likvidēto uzņēmumu skaits Profesionālo pakalpojumu nozarē ir saistīts ar to, ka šajā nozarē darbojas lielākais ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits starp šīm nozarēm. Savukārt Rūpniecības nozarē likvidēto uzņēmumu skaitā vērojamas lielākās svārstības. To skaits strauji palielinājās pārskata perioda sākumā. Pirmajos divos gados to skaits palielinājās vairāk kā 2 reizes, bet līdz ar recesijas iestāšanos likvidēto uzņēmumu 93

94 skaits samazinājās 1,8 reizes un turpmākajos laika intervālos visai strauji palielinājās, bet pēc 2012.gada pieauguma temps kļuva ievērojami lēnāks. Likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņu tendences vienādojumi ar tās atbilstības vērtēšanai izmantoto dispersijas koeficientu R 2 apkopoti tabulā tabula Likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņu dinamisko rindu tendences funkcijas atlasītās TS nozarēs (Autora sastādīta tabula) F-jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums Tendences funkcija R2 Novirze 1 R2 15. Likvidēto US izmaiņu tendence Rūpniecības nozarēs LUS RN y = 0,1082x + 0,5141 0,876 0, Likvidēto US izmaiņu tendence Būvniecībā Likvidēto US izmaiņu tendence IKT nozarē Likvidēto US izmaiņu tendence profesionālo pakalpojumu nozarē LUS BN LUS IKTN LUS PR PKN y = 0,0451x + 1,1227 y = 0,0409x + 0,2589 y = 0,0783x + 1,1811 0,312 0,688 0,916 0,084 0,918 0,082 Tabulā iekļautie likvidēto uzņēmumu kvantitatīvo izmaiņu tendences matemātisko formu un atbilstību raksturojošie rādītāji liecina, ka augstu pētāmā rādītāju izmaiņu stabilitāti uzrāda ne tikai IKT nozare, bet arī Profesionālo pakalpojumu nozare. Šajā nozarē izslēgto uzņēmumu skaita izmaiņu tendences atbilstības rādītājs R 2 tikai par 0,08 vienībām jeb 8,2% atpaliek no pilnīgas atbilstības un par 0,2% apsteidz attiecīgo rādītāju IKT pakalpojumu nozarē. Nedaudz mazāka likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņu tendences atbilstība tiek novērota Rūpniecības nozarēs, kur R 2 = 0,876 un novirze no pilnas atbilstības 1 - R 2 = 0,123 jeb 12,3%. Lielākā nestabilitāte tiek konstatēta Būvniecības nozarē, kurā strādājošie komersanti bijuši īpaši uzņēmīgi pret ārējā vidē dominējošajiem draudiem un nepietiekoši efektīvi izmantojuši uzņēmējdarbības vidē esošās iespējas. Tāpēc šajā nozarē tendences atbilstības rādītājs R 2 = 0,312 un novirze no pilnas atbilstības pārsniedz 2 reizes, tāpēc ka 1 - R 2 = 0,688. Pētījumā iekļauto likvidēto uzņēmumu skaita izmaiņu tendences funkciju vērtības un to atbilstības rādītāji lielā mērā saistīti ar šajās nozarēs eksportētās produkcijas apjomu un tā izmaiņām. Zemākais eksporta līmenis ir Būvniecības nozarē, tāpēc būvuzņēmēji ir tieši pakļauti ārējās vides nestabilitātes radītajiem draudiem, neskatoties uz to, ka ekonomikas recesijas un krīzes gados valdība ievērojami palielināja valsts investīciju apjomu, kura apgūšanā lielākie ieguvēji bija tieši būvuzņēmumi. 94

95 2.4. Saimnieciskās darbības rezultāti un konkurētspējas izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm Turpmākajās Promocijas darba apakšnodaļās tiek izklāstīti pētījuma rezultāti par pētījuma objekta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām. Darba I nodaļā un daudzos citos zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka MVU konkurētspēja un tās paaugstināšana ir cieši saistīta ar uzņēmumu īpašnieku un vadītāju zināšanām, prasmēm un spējām piesaistīt piemērotākos partnerus, kas varētu sekmēt uzņēmumā ražoto produktu konkurētspējas paaugstināšanos, lai sasniegtu uzņēmuma darbības mērķi. Tāpēc šajā Darba apakšnodaļā tiek identificētas tās tautsaimniecības nozares, kurās MVU uzrāda lielāku konkurētspēju sadalījumā pa uzņēmumu grupām mikro, mazie un vidējie uzņēmumi. Augstākās konkurētspējas pētījumam tiek izmantoti šādi saimnieciskās darbības rādītāji: 1) uzņēmumu skaits un tā izmaiņas pārskata periodā; 2) uzņēmumos gada laikā saražoto un pārdoto produktu neto apgrozījums; 3) uzņēmumos gada laikā saražoto un pārdoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas; 4) uzņēmumos gada laikā saražotās pievienotās vērtības apjoms un tā izmaiņas; 5) pievienotās vērtības ražošanas efektivitāte, izmantojot tās saistību ar neto apgrozījumu; 6) uzņēmumos nodarbināto skaits un tā izmaiņas; 7) uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitāte saistībā ar saražoto pievienoto vērtību un neto apgrozījumu. Augstāk minēto rādītāju aprēķināšanā un to izvērtēšanai tiek izmantots laika periods pēc ekonomiskās krīzes 2010.gadā, kad valsts tautsaimniecībā un daudzās tautsaimniecības nozarēs tika sasniegts zemākais neto apgrozījuma un saražotās pievienotās vērtības līmenis. Tādējādi, izmantojot augstāk minētos MVU saimnieciskās darbības rādītājus, tiek iegūtas nepieciešamās zināšanas par MVU izaugsmi pēckrīzes apstākļos, izaugsmes stabilitāti un konkurētspējas izmaiņām katrā no uzņēmumu grupām. Augstākās konkurētspējas noteikšanai tiek izmantoti saimnieciskās darbības pieauguma radītāji katrā no pētījumā iekļautajām nozarēs sadalījumā pa MVU grupām. Šajā ziņā svarīgi uzsvērt, ka saimnieciskās darbības rezultātos uzskatāmi un pārliecinoši atklājas MVU īpašnieku un vadītāju mērķtiecība un prasmes identificēt nepieciešamos partnerus un veidot uzņēmuma darbības mērķiem atbilstošas partnerattiecības ar atsevišķiem indivīdiem, citiem uzņēmumiem un citām organizācijām savā valstī un aiz tās robežām. Saimnieciskās darbības rezultātu analīzei un izvērtēšanai tiek izmantota samazināta tautsaimniecības nozaru kopa, tajā iekļaujot saimnieciski nozīmīgākās nozares, kas parādītas tabulā. 95

96 2.16.tabula MVU saimnieciskās darbības analīzē iekļautās TS nozares (Autora sastādīta tabula) Saīsinātais TS nozares nosaukums Rūpniecība Būvniecība Tirdzniecība Transports Viesnīcas IKT pakalpojumi Operācijas ar NP Profesionālie PK NACE-2 apzīmējums B +D + C + E F G H I J L M Kā redzams no 2.15.tabulā iekļautā tautsaimniecības nozaru uzskaitījuma, MVU saimnieciskās darbības rezultātu analīzē un pētīšanā ar mērķi identificēt notikušās konkurētspējas izmaiņas, tiek izmantotas 8 nozīmīgākās tautsaimniecības nozares, kurās dominē privātā uzņēmējdarbība. Turklāt Rūpniecības nozarē tiek apvienotas pavisam 4 rūpniecības apakšnozares, starp kurām lielākais īpatsvars ir Apstrādes rūpniecībai. Turpmākajā pētījumā tiek analizētas un izpētītas MVU konkurētspējas izmaiņas katrā no augstāk minētajiem saimnieciskās darbības rādītājiem sadalījumā pa uzņēmumu grupām Uzņēmumu skaita izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm Uzņēmums kā saimnieciskās darbības forma pēc būtības ir organizācija, kurā tiek ražotas preces un pakalpojumi pārdošanai tirgū. Tieši ar šo organizāciju palīdzību komersanti tiek nošķirti viens no otra un tā veidojas apstākļi komersantu konkurencei vienam ar otru par kvalitatīvāku resursu iegādi un labākiem nosacījumiem gatavo produktu tirgū. Komercdarbības dalībnieku skaita kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas kādā no darbības jomām ir viens no plašāk lietotajiem attiecīgā veida tirgus dalībnieku konkurētspējas rādītājiem. Tajā netiešā veidā koncentrējas komersanta spējas orientēties ārējā uzņēmējdarbības vidē, it īpaši resursu tirgū un gatavo produktu tirgū. Ne mazāk nozīmīgas šajā ziņā ir spējas identificēt un izstrādāt savu produktu ar pārliecību, ka tas var būt konkurētspējīgs gan izlietoto resursu ziņā, gan formas un satura ziņā, kurā atklājas produkta potenciālais derīgums un kvalitātes prasības no pircēja viedokļa. Konkurētspējīga produkta saražošanā un konkurences 96

97 pozitīvā efekta palielināšanai nereti nepieciešama partneru piesaistīšana. Tādējādi MVU konkurē savā starpā arī par piemērotāko un izdevīgāku partneru piesaistīšanu un efektīvāku partnerattiecību veidošanu. Dati par mikro uzņēmumu skaita izmaiņām sadalījumā pa Pētījumā iekļautām tautsaimniecības nozarēm iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumu skaits tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (tūkst) /10. reizes Rūpniecība 6,69 6,53 7,87 8,44 8,70 10,00 10,14 10,92 1,63 Būvniecība 5,78 5,43 6,77 7,42 8,03 9,76 10,54 11,66 2,02 Tirdzniecība 22,40 20,43 23,83 24,68 25,01 26,11 26,66 27,68 1,24 Transports 4,71 4,49 5,34 5,52 5,89 6,23 6,59 6,81 1,45 Viesnīcas 2,55 2,36 2,76 2,80 2,87 3,10 3,25 3,30 1,29 IKT PK 2,97 3,28 4,24 4,96 5,26 6,02 6,56 7,12 2,40 Operācijas ar NP Profesionālie PK 11,49 11,12 11,53 11,64 11,77 13,09 14,10 14,83 1,29 11,90 12,35 15,26 16,31 17,07 18,90 19,60 20,41 1,72 KOPĀ 68,5 66,0 77,6 81,8 84,6 93,2 97,4 102,7 1,50 Tabulā redzams, ka pētījumā iekļautajās tautsaimniecības nozarēs strādājošo mikro uzņēmumu skaits ir palielinājies katrā laika intervālā. Tā rezultātā visā pārskata periodā to skaits ir pieaudzis no 68,5 līdz 103 tūkstošiem jeb 1,5 reizes. Straujākais mikro uzņēmumu palielinājums 2,4 reizes tiek novērots IKT nozarē, bet Būvniecībā 2,0 reizes, Rūpniecībā 1,6 reizes un Profesionālo pakalpojumu nozarē 1,7 reizes. Mazākais mikro uzņēmumu skaita pieaugums tiek konstatēts Tirdzniecībā 24% un nozarē, kurā tiek iekļauti darījumi ar nekustamām precēm nepilnas 1,3 reizes. Mikro uzņēmumu nelielais skaita pieaugums tirdzniecības nozarē lielā mērā izskaidrojams ar lielveikalu tīkla straujo attīstību valstī pēdējos gados un mazumtirdzniecības preču cenu konservatīvais raksturs, kurš cieši saistīts ar lielveikalu radīto mēroga efektu. Līdzīga tendence vērojama arī Viesnīcu un ēdināšanas nozarē, kur mikro uzņēmumu skaits ir palielinājies tikai par 29%. Pēdējos gados novērotais viesnīcu būvniecības pieaugums Rīgā un citās lielpilsētās rada nepārvaramas tehniskas barjeras mikro uzņēmumiem iesaistīties šajā nozarē, ja neskaita ēdināšanas pakalpojumus. Straujākais mikro uzņēmumu skaita pieauguma temps tiek konstatēts IKT pakalpojumu nozarē, kur gandrīz visos laika intervālos pieauguma temps ir pārsniedzis 10% līmeni, ieskaitot 2010.gadu. Lielākā vērtība 29,1% tiek sasniegta 2012.gadā. tikai perioda beigās pieauguma temps kļūst mazāks un pēdējos 2 gados 97

98 tas nepārsniedz attiecīgi 9,1% un 8,6%. Arī Būvniecībā mikro uzņēmumu skaita pieaugums 2012.gadā sasniedz 25% līmeni un 2015.gadā 21% pieaugums, bet pārējos laika intervālos tas svārstās tas svārstās 4-7% robežās. Konservatīvākais mikro uzņēmumu pieauguma temps tiek konstatēts nozarē, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamiem īpašumiem ikgadējais pieaugums robežās no 1% līdz 7%. savukārt Rūpniecības nozare pievilcīgāka mikro uzņēmumiem bijusi un 2015.gadā, kad to skaits ir palielinājies attiecīgi par 24,7% un nepilniem 15%. Turpinot pētījumu par mikro uzņēmumu kvantitatīvām izmaiņām, uzmanība tiek pievērsta šo uzņēmumu strukturālajam sadalījumam pa pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Aprēķinātie īpatsvara rādītāji iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumu īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (%) 17./10. % Rūpniecība 9,8 9,9 10,1 10,3 10,3 10,7 10,4 10,6 8,9 Būvniecība 8,4 8,2 8,7 9,1 9,5 10,5 10,8 11,4 34,4 Tirdzniecība 32,7 31,0 30,7 30,2 29,6 28,0 27,4 26,9-17,6 Transports 6,9 6,8 6,9 6,7 7,0 6,7 6,8 6,6-3,5 Viesnīcas 3,7 3,6 3,6 3,4 3,4 3,3 3,3 3,2-13,7 IKT PK 4,3 5,0 5,5 6,1 6,2 6,5 6,7 6,9 60,0 Operācijas ar NP Profesionālie PK 16,8 16,8 14,9 14,2 13,9 14,0 14,5 14,4 17,4 18,7 19,7 19,9 20,2 20,3 20,1 19,9 KOPĀ x -14,0 14,3 Tautsaimniecības nozaru strukturālie rādītāju nozīmīgums Pētījumā tiek saistīts ar to, ka iespējams iegūt precīzākas zināšanas par dažādās tautsaimniecības nozarēs strādājošo mikro uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām pārskata periodā. Izanalizējot tabulā apkopotos rādītājus, tiek konstatēts, ka laika periodā no 2010.gadam līdz 2017.gadam savu īpatsvaru valsts tautsaimniecībā lielākā mērā palielinājuši IKT nozarē strādājošie mikro uzņēmumi no 4,3% līdz 6,9% jeb 1,6 reizes. Šīs nozares attīstība ir stratēģiski nozīmīga visas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanai. Šajā nozarē saražotais produkts lielā mērā ir piemērots, lai tajā iesaistītos ar īpašām zināšanām apveltīti jaunie komersanti. Otrs lielākais mikro uzņēmumu īpatsvara pieaugums vērojams Būvniecības nozarē 1,4 reizes un tai seko Profesionālo pakalpojumu nozare ar 14% un Rūpniecības nozare ar 9% lielu pieaugumu. Tas ir pārliecinošs pierādījums par tautsaimniecības nozaru konkurētspēju un tajās izveidojušies labvēlīgiem apstākļiem, lai tajās iesaistītos jauni mikro uzņēmumi. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar valsts izglītības sistēmas darbības pozitīvajiem efektiem, sagatavojot tirgū pieprasītas profesijas un piepildot tās ar atbilstoša satura studiju programmām. 98

99 Pārējās nozarēs mikro uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies. Vājākā mikro uzņēmumu konkurētspēja pārskata periodā tiek konstatēta nozarē, kurā tiek iekļauti darījumi ar nekustamām precēm samazinājums par 14%, bet Viesnīcu un ēdināšanas nozarē ir zaudējusi nepilnus 14% un Tirdzniecības nozare - 18% no sākotnējā īpatsvara pārskata perioda pirmajā laika intervālā. Savu sākotnējo konkurētspēju un pievilcību ir zaudējusi arī Transporta nozare, kurā mikro uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies par 3,5%. MVU skaita izmaiņu analīzes turpināšanai nepieciešamie dati par mazo uzņēmumu skaita izmaiņām sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm apkopoti un iekļauti tabulā tabula Mazo uzņēmumu skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem 17./10. % Rūpniecība ,8 Būvniecība ,5 Tirdzniecība ,2 Transports ,6 Viesnīcas ,7 IKT PK ,1 Operācijas ar NP Profesionālie PK , ,4 KOPĀ ,5 Pētījumā iekļautajās tautsaimniecības nozarēs strādājošo mazo uzņēmumu skaits pārskata periodā ir palielinājies par 17,5% - no 6,9 tūkstošiem perioda sākumā līdz 8,1 tūkstotim perioda beigās liecina tabulā iekļautie dati. Lielākais uzņēmumu skaita pieaugums vērojams Viesnīcu un restorānu nozarē 1,2 reizes, Transporta nozarē 1,3 reizes, Būvniecībā 1,4 reizes, Rūpniecībā 1,2reizes, bet Tirdzniecībā tas ir samazinājies par 3.2%. Absolūti lielākais mazo uzņēmumu skaits visā pārskata periodā saglabājas Tirdzniecības nozarē. Šajā nozarē perioda sākumā strādāja 2,3 tūkstoši, bet perioda beigās 2,2 tūkstoši mazo uzņēmumu. Nākamais lielākais mazo uzņēmumu skaits tiek konstatēts Rūpniecības nozarē nepilni 1,9 tūkstoši perioda beigās, bet trešajā vietā paliek Būvniecības nozare ar 1,3 tūkstošiem mazo uzņēmumu. Savukārt mazākais mazo uzņēmumu skaits tiek konstatēts IKT pakalpojumu nozarē 282 perioda beigās un nozarē, kurā tiek uzskaitītas operācijas ar nekustamo īpašumu 336 uzņēmumi. Salīdzinoši mazais uzņēmumu skaits šajās nozarēs lielā mērā ir saistīts ar intelektuālām un tehniskām barjerām, kuras traucē daudziem subjektiem uzsākt komercdarbību šajās nozarēs. 99

100 Tālākajā pētījumā tiek analizēts mazo uzņēmumu strukturālais sadalījums pa pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Tam nepieciešamie īpatsvara rādītāji iekļauti tabulā tabula Mazo uzņēmumu īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (%) /10. % Rūpniecība 22,5 22,1 22,4 22,0 21,9 22,3 22,8 23,2 2,8 Būvniecība 13,0 13,7 14,3 15,7 15,9 14,9 14,9 15,5 19,6 Tirdzniecība 33,6 32,5 31,5 29,2 29,2 28,8 28,3 27,7-17,6 Transports 10,4 11,3 11,3 12,0 11,9 12,1 12,0 11,7 12,0 Viesnīcas 7,0 7,0 7,6 8,5 8,5 9,0 9,1 9,0 28,2 IKT PK 3,2 3,1 3,3 3,0 3,1 3,3 3,4 3,5 9,0 Operācijas ar NP Profesionālie PK 4,6 4,4 4,0 4,4 4,0 4,2 4,2 4,1-10,4 5,6 5,9 5,6 5,3 5,4 5,5 5,4 5,3-5,2 KOPĀ x Strukturāli lielākā mazo uzņēmumu daļa perioda beigās tiek konstatēta Tirdzniecības nozarē - 27,7% un Rūpniecības nozarē - 23,2%. Tālāk seko Būvniecības nozare ar 15,5% un Transporta nozare ar 11,7%. Pārējās nozarēs strādājošo mazo uzņēmumu īpatsvars ir mazāks par 10%, bet Viesnīcu un restorānu nozarē strādājošo mazo uzņēmumu īpatsvars ir pietuvojies 10% līmenim, atpaliekot par vienu procentpunktu. Nevienam nav pārsteigums, ka mazākais komersantu daudzums vērojams nozarē, kurā tiek uzskaitītas operācijas ar nekustamo īpašumu 4,1 tūkstotis ar samazinājumu par 10,4%. Lielākais vidējo komersantu skaita samazinājums vērojams Tirdzniecības nozarē - nepilni 18%. Bet lielākais pieaugums - Viesnīcu nozarē par 28,2%, Būvniecības nozarē par nepilniem 20% un Transporta nozarē par 12%. Pētījuma rezultāti liecina, ka piemērotu partneru identifikācijā un partnerattiecību efektivitātes palielināšanā labākus rezultātus gūst mazie komersanti, kuri darbojas Viesnīcu nozarē, Būvniecības nozarē un IKT pakalpojumu nozarēs. Par to visai skaidri liecina uzņēmumu skaita pieaugums šajās nozarēs. Taču tas nav vienīgais un izšķirošais rādītājs, kurš būtu jāizmanto partneru atbilstības un partnerattiecību efektivitātes vērtēšanā. Konkurētspējas paaugstināšanā un partnerattiecību portfeļa veidošanā nozīmīgāki ir vidējie uzņēmumi, kuri lielākā mērā orientējas uz partnerattiecību veidošanu ārpus valsts robežām, meklējot iespējas pārdot Latvijā ražotos produkts ar maksimālu izdevīgumu. Daudzi no vidējo uzņēmumu vadītājiem var kļūt par labu padomdevēju mikro un mazajiem uzņēmumiem, kuriem nereti pietrūkst 100

101 nepieciešamo zināšanu un pieredzes uzņēmuma darbībai atbilstošu partneru piemeklēšanā un pietiekoši efektīvu partnerattiecību veidošanā. Tālākai MVU darbības analīzei nepieciešamie dati par vidējo uzņēmumu skaita izmaiņām tiek apkopoti un iekļauti tabulā tabula Vidējo uzņēmumu skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem /10. % Rūpniecība ,5 Būvniecība ,7 Tirdzniecība ,4 Transports ,0 Viesnīcas ,4 IKT PK ,0 Operācijas ar NP Profesionālie PK , ,5 KOPĀ ,4 Tabulā iekļautajās nozarēs vidējo uzņēmuma skaits atbilstoši sastādītajai prognozei 2017.gadā ir nedaudz pārsniedzis 1,4 tūkstošu slieksni. Salīdzinājumā ar 2010.gadu to kopējais skaits ir palielinājies par 12,4%. Vērtējumā pa tautsaimniecības nozarēm lielākais vidējo komersantu skaits perioda beigās tiek identificēts Rūpniecības nozarē 530 vienības, nevis Tirdzniecības nozarē, kurā darbojas tikai 294 vidējie uzņēmumi. Tas nozīmē, ka mēroga efekts lielāku pienesumu dod Rūpniecības nozarē strādājošajiem salīdzinājumā ar darbošanos tirdzniecības jomā. Turklāt konkurenci Tirdzniecības ierobežo arī tirdzniecības vietas efekts. Lielākā mērā tas attiecas uz mazumtirdzniecību mūsdienās pircējs vēlas iepirkties pēc iespējas tuvāk dzīves vietai un vienā iepirkšanās vietā. Salīdzinoši liels vidējo uzņēmumu skaits tiek konstatēts arī Būvniecības un Transporta nozarēs, attiecīgi 196 un 152 vienības. Pērējās nozarēs to ir ievērojami mazāk Viesnīcu un restorānu nozarē 96, IKT pakalpojumu nozarē 59, bet mazākais skaits nozarē, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamām precēm 37 vienības. Līdz ar kvantitatīvām izmaiņām vidējo uzņēmumu sadalījumā pa nozarēm svarīgi tam pievienot kvalitatīvo vērtējumu, kas šajā gadījumā tiek saistīts ar vidējo komersantu strukturālo sadalījumu pa pētījumam nozīmīgākām iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Tam nepieciešamie īpatsvara rādītāji pārskata periodā apkopoti tabulā. 101

102 Vidējo uzņēmumu strukturālie dati lielā mērā harmonē ar absolūtajiem rādītājiem liecina tabulā iekļautie aprēķinu rezultāti. Perioda beigās lielākais uzņēmumu īpatsvars ar 37,6% attiecas uz Rūpniecības nozari, tai seko Tirdzniecības nozare ar 21% un Transporta nozare ar 11%. Savukārt mazākais vidējo komersantu īpatsvars tiek konstatēts nozarē Operācijas ar nekustamām precēm 2,6%, Profesionālo pakalpojumu nozarē 3%, bet IKT pakalpojumu nozarē darbojas tikai 4,2% no kopējā vidējo komersantu skaita tabula Vidējo uzņēmumu īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (%) /10. % Rūpniecība 37,0 37,5 37,5 38,3 38,5 37,4 37,6 37,6 1,8 Būvniecība 14,7 14,8 15,9 14,9 14,6 13,6 13,6 13,9-5,1 Tirdzniecība 23,4 23,5 21,8 21,9 21,6 21,5 21,2 20,9-10,7 Transports 8,8 8,9 10,4 10,5 10,9 11,0 10,9 10,8 22,7 Viesnīcas 4,8 5,3 5,8 5,1 5,6 6,7 6,8 6,8 42,7 IKT PK 3,7 3,6 3,2 3,6 3,7 4,1 4,1 4,2 13,8 Operācijas ar NP Profesionālie PK 4,3 3,3 2,6 2,6 2,4 2,7 2,7 2,6-39,3 3,3 3,0 2,6 3,0 2,6 2,9 3,0 3,0-8,0 KOPĀ x Vērtējumā svarīgākas ir strukturālas izmaiņas, kas notikušas pārskata periodā. Analīzes rezultāti liecina, ka visā pārskata periodā vidējiem komersantiem pievilcīgāka ir bijusi Viesnīcu un restorānu nozare, kuras īpatsvars ir palielinājies par 43%, bet Transporta nozarē vidējo uzņēmumu īpatsvars ir palielinājies nepilnas par 23%. Valsts ekonomiskai attīstībai nozīmīgs ir uzņēmumu skaita pieaugums IKT pakalpojumu nozarē par nepilniem 14%. Ne mazāk nozīmīgajā Rūpniecības nozarē vidējo komersantu īpatsvars ir palielinājies tikai par nepilniem 2%. Pētījuma rezultāti un novērojumi praksē liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības starp mikro un mazo, no vienas puses, un vidējo uzņēmumu veidošanos no otras. Ja mikro uzņēmums var sākt savu darbību jau nākošajā dienā pēc tā izveidošanas, gadījumos, kad izdodas atrast piemērotus partnerus, tad mazā uzņēmuma statusa iegūšanai vajadzīgs ilgāks laiks. Daudziem tas prasa pat vairākus gadus, bet vidējā uzņēmuma statusa iegūšana daudziem mazajiem komersantiem ir nesasniedzams sapnis. Liela daļa no jaunajiem komersantiem pat neapzinās partneru un izdevīgu partnerattiecību lielo nozīmi uzņēmuma izaugsmē un tā konkurētspējas paaugstināšanā. Tabulās un konstatētais vidējo uzņēmumu kvantitatīvais pieaugums un strukturālās izmaiņas lielā mērā tiek saistītas ar izveidotām 102

103 partnerattiecībām un to efektivitāti. Partneriem lielāka nozīme MVU konkurētspējas paaugstināšanā ir Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, kur ārējā vidē pārskata periodā tika novērotas krasas pārmaiņas, kuras pārvērtās par nepārvaramām barjerām daudziem komersantiem un viņu partneriem Nodarbināto skaita izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm Teorētiskajos pētījumos un praksē ir pierādīts, ka nodarbināto skaita izmaiņas kādā uzņēmumā vai uzņēmumu grupā ir daudznozīmīgs rādītājs. Tas interesentiem var dot jaunas zināšanas par MVU uzņēmumu spēju piesaistīt partnerus ražošanai nepieciešamā darbaspēka nolīgšanai jeb pastāvīgi veikt šo vienu no sarežģītākajiem pasākumiem uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā. Uzņēmējdarbības praksē un teorētiskos pētījumos ir pierādīts, ka darbaspēks ir nozīmīgākais resurss uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai un paredzēto mērķu sasniegšanā. MVU nodarbinātais personāls tiek iesaistīts pārējo resursu savienošanas procesā, lai saražotu tirgū pieprasītas preces un pakalpojumus atbilstoši klientu kvalitātes prasībām. Sekojot iepriekšējā apakšnodaļā izmantotai metodikai, MVU nodarbinātā darbaspēka izmaiņas pārskata periodā tiek pētītas sadalījumā pa uzņēmumu grupām katrā no detalizētākā pētījumā iekļautām tautsaimniecības nozarēm. Mikro uzņēmumos nodarbinātā personāla absolūtie rādītāji sadalījumā pa laika intervāliem iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumos nodarbināto skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus) TSN Nodarbināto skaita izmaiņas pa gadiem (tūkst) /10. reizes Rūpniecība 16,9 14,9 18,5 18,1 21,2 22,3 22,8 23,7 40,0 Būvniecība 14,4 11,8 15,7 15,1 20,0 23,3 24,4 25,7 79,2 Tirdzniecība 56,6 48,0 56,5 53,2 59,0 60,3 59,0 60,5 6,9 Transports 11,9 10,6 13,0 12,5 14,9 15,6 15,9 16,1 35,0 Viesnīcas 7,9 6,5 7,8 6,9 8,3 9,0 9,3 9,8 24,1 IKT PK 5,6 6,0 7,9 8,9 10,9 12,0 13,0 13,5 138,9 Operācijas ar NP Profesionālie PK 16,3 14,9 15,9 15,8 17,9 19,1 20,3 21,2 30,0 20,4 20,1 26,2 27,4 32,1 35,1 35,8 36,4 78,3 KOPĀ 149,9 132,7 161,6 157,8 184,3 196,7 200,6 206,7 37,9 Nodarbināto skaits un tā absolūtās izmaiņas mikro uzņēmumos pārskata periodā atbilstoši tabulā iekļautajiem datiem lielā mērā korelējas ar iepriekšējā Darba apakšnodaļā izklāstītajiem Pētījuma rezultātiem. Mikro uzņēmumos strādājošo skaits 103

104 ir palielinājies par nepilniem 38% - no 150 tūkstošiem perioda sākumā līdz nepilniem 207 tūkstošiem perioda beigās. Absolūti mazākais nodarbināto skaits visā periodā saglabājas Viesnīcu un restorānu nozarē no 8 līdz 10 tūkstošiem, bet perioda sākumā IKT pakalpojumu nozarē tika nodarbināti 5,6 tūkstoši, kas ir mazāks rādītājs salīdzinājumā ar Viesnīcu nozari, bet perioda beigās IKT pakalpojumos tika iesaistīti 13,5 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 37% lielāks rādītājs salīdzinājumā ar nodarbināto skaitu Viesnīcu un restorānu nozarē. Straujākais darbaspēka pieaugums tiek konstatēts IKT nozarē 2,4 reizes un Profesionālo pakalpojumu nozarē - nepilnas 1,8 reizes. Salīdzinoši liels nodarbināto skaita palielinājums vērojams arī Rūpniecības nozarē 1,4 reizes, Būvniecībā 1,8 reizes, Transporta nozarē 1,35 reizes un Viesnīcu un restorānu nozarē 1,24 reizes. Zemākais strādājošo skaita pieaugums tiek konstatēts Tirdzniecības nozarē par nepilniem 7%, nozarē, Viesnīcu un restorānu nozarē 24% pieaugums, bet nozarē, kurā tiek iekļautas operācijas darījumos ar nekustamo īpašumu - par 30%. Izrādās, ka šajās nozarēs iesaistījušies mikro uzņēmumi, neskaitot Tirdzniecību, bet ieskaitot Būvniecību, ir lielākā mērā cietuši no ekonomikas recesijas un bijuši spiesti samazināt nodarbināto skaitu. Tas lielā mērā ir saistīts ar šajās nozarēs sniegtā pakalpojuma piesaisti vietējam tirgus un maksātspējīgā pieprasītāju skaita absolūtu un visai strauju samazināšanos recesijas apstākļos un lēnu atjaunošanos turpmākajos gados. Papildus zināšanas par mikro uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām saistībā ar spēju piesaistīt jaunus nodarbinātos pārskata periodā var iegūt, izvērtējot tabulā iekļautos rādītājus tabula Mikro uzņēmumos nodarbinātā personāla īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Nodarbināto īpatsvara izmaiņas pa gadiem - % /10. % Rūpniecība 11,3 11,2 11,5 11,5 11,5 11,4 11,4 11,5 1,6 Būvniecība 9,6 8,9 9,7 9,6 10,8 11,8 12,2 12,4 29,9 Tirdzniecība 37,7 36,2 34,9 33,7 32,0 30,6 29,4 29,3-22,4 Transports 7,9 8,0 8,1 7,9 8,1 7,9 7,9 7,8-2,1 Viesnīcas 5,2 4,9 4,8 4,3 4,5 4,6 4,6 4,7-10,0 IKT PK 3,8 4,5 4,9 5,6 5,9 6,1 6,5 6,5 73,2 Operācijas ar NP Profesionālie PK 10,9 11,2 9,9 10,0 9,7 9,7 10,1 10,2-5,7 13,6 15,2 16,2 17,3 17,4 17,8 17,9 17,6 29,3 KOPĀ x 104

105 Lielākais mikro uzņēmumos nodarbināto īpatsvars visā pārskata periodā saglabājas Tirdzniecības nozarē, neskatoties uz to, ka šī nozare ir samazinājusi savu pārākumu no 38% perioda sākumā līdz 30% perioda beigās jeb 1,24 reizes - redzams no tabulā 2.23 iekļautajiem rādītājiem. Savukārt lielākais relatīvais pieaugums vērojams IKT nozarē vairāk kā 1,7 reizes un Profesionālo pakalpojumu nozarē nepilnas 1,3 reizes. Līdzīgs nodarbināto skaita palielinājums vērojams arī Būvniecības nozarē. Darba spēka pieaugums Rūpniecībā ir pieticīgāks - 1,6%, bet visās pārējās nozarēs nodarbinātā personāla īpatsvars ir samazinājies. Lielākā mērā tas attiecas uz pieminēto Tirdzniecības nozari un Viesnīcu nozari, kurā mikro uzņēmumos strādājošo skaits ir samazinājies par 10%. Līdzīga tendence vērojama arī nozarē, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamo īpašumu nodarbināto skaita samazinājums par nepilniem 6%. Identificētā nodarbināto skaita dabiskā restrukturizācija pa tautsaimniecības nozarēm ir cieši saistīta ar mikro uzņēmumu īpašnieku atšķirīgajām spējām piesaistīt uzņēmuma attīstībai neieciešamos partnerus savā centībā paaugstināt konkurētspēju. Šeit atklājas ne mazāk svarīgs aspekts mikro uzņēmumu spējas orientēties ārējās vides izmaiņās. Saprātīgi komersanti apzinās savu nezināšanu un pastāvīgi cenšas to mazināt ar partneru un citu domu biedru palīdzību, lai pieņemtie vadības lēmumi būtu atbilstošāki notikumiem ārējā vidē, tajā esošajiem draudiem un iespējām. Tālākajā pētījuma gaitā tiek analizēti un vērtēti dati par nodarbināto skaita izmaiņām mazajos uzņēmumos. Analīzei nepieciešamie dati sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm un pārskata perioda laika intervāliem sakopoti un iekļauti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos nodarbinātā personāla izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Nodarbināto skaita izmaiņas pa gadiem (tūkst) /10. % Rūpniecība 33,2 33,5 34,2 34,6 34,7 35,8 34,5 35,9 8,2 Būvniecība 17,2 18,5 19,8 22,0 23,4 21,7 20,6 21,4 24,1 Tirdzniecība 42,1 40,1 40,6 39,6 39,7 39,2 37,0 38,2-9,3 Transports 14,6 15,8 15,9 17,4 17,5 17,4 17,1 17,5 20,4 Viesnīcas 9,0 9,0 9,4 11,9 11,9 12,3 12,7 13,4 49,3 IKT PK 4,2 4,3 4,7 4,3 4,6 4,9 5,2 5,5 33,0 Operācijas ar NP Profesionālie PK 5,8 5,2 5,0 5,9 5,6 5,4 5,2 5,3-8,2 7,1 7,3 7,2 7,1 7,4 7,4 7,4 7,8 9,8 KOPĀ 133,1 133,7 136,9 142,7 144,8 144,2 139,7 145,1 9,0 105

106 Mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits pētījumā iekļautajās tautsaimniecības nozarēs pārskata periodā ir palielinājies par 9% - no 133 tūkstošiem perioda sākumā 2010.gadā līdz 145 tūkstotim perioda beigās 2017.gadā, redzams no 2.25.tabulā iekļautajiem datiem. Lielākais strādājošo skaits perioda beigās tiek konstatēts Tirdzniecības nozarē 8,2 tūkstoši ar negatīvu pieaugumu par 9,3%. Pēc tam seko Rūpniecības nozare, kurā strādājošie mazie uzņēmumi spējuši nodarbināt nepilnus 36 tūkstošus ar 8,2% lielu pieaugumu. Būvniecības nozare paliek trešajā vietā ar 21,4 tūkstošiem strādājošajiem pārskata perioda pēdējā intervālā ar salīdzinoši lielu pieaugumu par 24%. Bet lielākais nodarbinātā personāla palielinājums tiek konstatēts Viesnīcu un restorānu nozarē nepilnas 1,5 reizes. Tas nozīmē, ka šī nozare bijusi pievilcīgākā Latvijā strādājošajiem mazajiem komersantiem, lai viņi varētu paplašināt savu uzņēmējdarbību, piesaistot jaunus partnerus un paaugstinot esošo partnerattiecību efektivitāti un veidojot jaunas. Stratēģiski nozīmīgs ir nodarbināto skaita pieaugums IKT pakalpojumu nozarē 1,3 reizes. Pateicoties šim pieaugumam, nodarbināto skaits šajā nozarē ir lielāks salīdzinājumā ar nozari, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamām precēm. Šajā nozarē strādājošajos mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits ir zemākā līmenī 5,3 tūkstoši perioda beigās ar samazinājumu par 8,2%. personāla Tālākajā pētījuma gaitā tiek izvērtētas mazajos uzņēmumos nodarbinātā strukturālā sadalījuma izmaiņas, ņemot vērā pētījumā iekļautās tautsaimniecības nozares un laika intervālus. Aprēķinātie strukturālie rādītāji apkopoti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos nodarbinātā personāla īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (%) /10. % Rūpniecība 25,0 25,0 25,0 24,3 24,0 24,8 24,7 24,8-0,7 Būvniecība 12,9 13,8 14,5 15,4 16,1 15,0 14,7 14,7 13,9 Tirdzniecība 31,6 30,0 29,7 27,7 27,4 27,2 26,5 26,3-16,8 Transports 10,9 11,8 11,6 12,2 12,1 12,1 12,3 12,1 10,5 Viesnīcas 6,7 6,7 6,9 8,3 8,2 8,5 9,1 9,2 36,9 IKT PK 3,1 3,2 3,4 3,0 3,2 3,4 3,7 3,8 22,1 Operācijas ar NP Profesionālie PK 4,4 3,9 3,7 4,2 3,9 3,8 3,7 3,7-15,7 5,3 5,5 5,3 4,9 5,1 5,1 5,3 5,4 0,8 KOPĀ x Relatīvi lielākā mazajos uzņēmumos nodarbinātā personāla daļa visā pārskata periodā vērojama Tirdzniecības nozarē, kas atrodas robežās no 32% perioda sākumā 106

107 līdz 26,3% perioda beigās ar samazinājumu par 16,8%. Tai seko Rūpniecības nozare ar 24,8% no nodarbināto kopskaita mazajos uzņēmumos un samazinājumu par 0,7%. Būvniecības nozarē strādājošo īpatsvars perioda beigās sasniedz nepilnus 15% ar pieaugumu par nepilniem 14%. Bet lielākais nodarbinātā personāla īpatsvara pieaugums tiek konstatēts Viesnīcu un restorānu nozarē nepilnas 1,4 reizes, bet IKT pakalpojumu nozarē pieaugums par 22% un Transporta nozarē par 10,5%. Turpinot pētījumu tiek analizēti dati par nodarbinātā personāla izmaiņām vidējos uzņēmumos. Apkopoties statistikas dati sadalījumā pa nozarēm un laika intervāliem tiek iekļauti tabulā tabula Vidējos uzņēmumos nodarbinātā personāla izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem /10. % Rūpniecība 44,4 46,6 49,5 51,1 51,2 49,4 50,0 52,1 17,5 Būvniecība 17,2 17,7 20,0 19,2 19,1 17,4 13,9 14,5-15,7 Tirdzniecība 26,3 27,5 27,1 27,7 27,7 27,6 28,5 29,5 11,9 Transports 10,1 10,8 12,7 13,0 14,1 13,4 13,4 13,7 34,8 Viesnīcas 5,2 6,3 7,2 7,0 7,4 8,5 8,3 8,8 66,9 IKT PK 4,6 4,7 4,1 4,7 4,8 5,0 5,4 5,7 24,6 Operācijas ar NP Profesionālie PK 5,4 4,1 3,4 3,7 3,5 3,6 3,4 3,5-35,4 3,6 3,4 3,3 3,7 3,3 3,6 4,0 4,1 14,3 KOPĀ ,7 Pārskata periodā vidējos uzņēmumos nodarbināto skaits ir palielinājies par nepilniem 13% - no 117 tūkstošiem perioda sākumā līdz 132 tūkstošiem perioda beigās liecina tabulā 2.27 iekļautie dati. Tādējādi vidējo uzņēmumu īpašnieku un vadītāju piesaistīto strādājošo skaits uzņēmumos par nepilniem 12%. atpaliek no nodarbināto skaita mazajos Lielākais strādājošo skaits vidējos uzņēmumos perioda beigās tiek novērots Rūpniecības nozarē 52 tūkstoši, kas ir nepilnas 1,4 reizes lielāks salīdzinājumā ar otrajā vietā esošo Tirdzniecības nozari, kurā strādājošie vidējie uzņēmumi spējuši nodarbināt vien 2,5 tūkstošus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. Tādējādi Būvniecības nozare paliek trešajā vietā ar 14,5 tūkstošiem un tai seko Transporta nozare. Šajās nozarēs tiek konstatēta savstarpēji pretēja nodarbināto skaita pieauguma tendence ja Transporta nozarē to skaits ir palielinājies par nepilniem 35%, tad Būvniecības nozarē to skaits ir samazinājies par 15,7%. Mazākais vidējos uzņēmumos nodarbināto skaits perioda beigās vērojams nozarē, kurā tiek veiktas operācijas ar nekustamo īpašumu 3,5 tūkstoši ar samazinājumu par 35,4%, nedaudz lielāks strādājošo skaits Profesionālo 107

108 pakalpojumu nozarē 4,1 tūkstotis ar pieaugumu par 14,3%. Tādējādi Profesionālo pakalpojumu nozarē strādājošie vidējie uzņēmumi ir uzrādījuši augstāku konkurētspēju darbaspēka piesaistīšanā salīdzinājumā ar nozari Operācijas ar nekustamo īpašumu. Bet Viesnīcu un restorānu nozare ir bijusi pievilcīga vidējiem uzņēmumiem, tāpēc tie centušies paplašināties, piesaistot jaunus nodarbinātos. Rezultātā šajā nozarē strādājošo skaits ir palielinājies visstraujāk par nepilnām 1,7 reizēm, kas nepilnas 2 reizes lielāks salīdzinājumā ar nodarbināto skaita pieaugumu Transporta nozarē. Turpinot MVU saimnieciskās darbības analīzi, tiek aprēķināti vidējos uzņēmumos nodarbināto īpatsvara rādītāji sadalījumā pa nozarēm un iegūtie rezultāti tiek apkopoti tabulā tabula Vidējos uzņēmumos nodarbinātā personāla īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Uzņēmumu skaita izmaiņas pa gadiem (%) /10. % Rūpniecība 37,9 38,5 38,8 39,3 39,1 38,5 39,4 39,5 4,3 Būvniecība 14,7 14,6 15,7 14,8 14,6 13,5 11,0 11,0-25,2 Tirdzniecība 22,5 22,7 21,3 21,3 21,1 21,5 22,5 22,3-0,7 Transports 8,7 8,9 10,0 10,0 10,8 10,4 10,6 10,4 19,7 Viesnīcas 4,5 5,2 5,7 5,4 5,6 6,6 6,5 6,6 48,1 IKT PK 3,9 3,9 3,2 3,6 3,7 3,9 4,2 4,4 10,6 Operācijas ar NP Profesionālie PK 4,6 3,4 2,7 2,8 2,7 2,8 2,7 2,7-42,6 3,1 2,8 2,6 2,8 2,5 2,8 3,1 3,1 1,5 KOPĀ x Vidējos uzņēmumos nodarbinātā personāla nozaru strukturālie dati un to izmaiņu tendence ir līdzīga absolūto rādītāju izmaiņām un to tendencei. Vispirms tas attiecas uz strādājošo īpatsvara palielināšanos Viesnīcu un restorānu nozarē par nepilnām 1,5 reizēm. Šo tēzi pastiprina nodarbināto īpatsvara samazināšanās nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu par 1,43 reizēm un Būvniecības nozarē par 1,25 reizēm. Valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgs ir strādājošo īpatsvara pieaugums IKT pakalpojumu nozarē par 1,06%, Rūpniecības nozarē par 4,3% un Profesionālo pakalpojumu nozarē par 1,5%. Turpmākajā pētījumā tiek iekļauts neto apgrozījums, kas tiek pētīts sadalījumā pa privātai uzņēmējdarbībai iepriekšējās apakšnodaļās izmantoto metodiku. nozīmīgākām tautsaimniecības nozarēm, pielietojot 108

109 MVU grupās saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņas sadalījumā pa TS nozarēm Saražoto produktu neto apgrozījums teorijā un praksē tiek uzskatīts par nozīmīgu rādītāju mikro uzņēmumu konkurētspējas analītiskam izvērtējumam, kas ir saistīts ar MVU īpašnieku identificēto partneru piemērotību uzņēmuma problēmu risināšanā. Šajā gadījumā jāņem vārā, ka neto apgrozījumā iekļaujas uzņēmumos saražotā produkta veids, kura izstrādē daudziem uzņēmumiem nākas piesaistīt partnerus. Resursu piesaistīšana izstrādātā produkta ražošanai nav iedomājama bez partneru līdzdalības. Tas pats attiecas arī uz saražotā produkta pārdošanu. Tāpēc neto apgrozījums, tā absolūtās un relatīvās izmaiņas Pētījuma ietvaros tiek uzskatīts par nozīmīgu rādītāju zināšanu papildināšanai par MVU konkurētspēju un tās izmaiņām pārskata periodā. Analītiskam izvērtējumam nepieciešamie dati par mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījumu un tā izmaiņām iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Rūpniecība Neto apgrozījuma izmaiņas pa gadiem (milj. ) /10. reizes 0,52 0,57 0,68 0,74 0,74 0,78 0,80 0,83 1,62 Būvniecība 0,77 0,89 0,90 1,01 0,98 1,01 0,75 0,80 1,04 Tirdzniecība 5,22 6,17 7,29 8,45 7,57 7,79 7,21 7,41 1,42 Transports 0,87 0,97 1,20 1,23 1,23 1,04 1,06 1,11 1,28 Viesnīcas 0,13 0,11 0,12 0,13 0,12 0,14 0,15 0,16 1,28 IKT PK 0,26 0,30 0,40 0,48 0,40 0,43 0,48 0,51 1,96 Operācijas ar NP Profesionālie PK 0,62 0,74 0,93 1,12 1,08 1,00 1,06 1,08 1,75 0,72 0,43 0,89 0,90 0,77 0,81 0,79 0,82 1,15 KOPĀ 9,09 10,19 12,41 14,06 12,89 13,00 12,31 12,72 1,40 Tabulā 2.29 iekļautie dati skaidri un pārliecinoši norāda uz mikro uzņēmumu darbības atšķirībām un konkurētspējas izmaiņām pārskata periodā Pētījumam nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Šajā laikā mikro uzņēmumos saražotais neto apgrozījums kopumā ir palielinājies nepilnas 1,4 reizes no 9,1 miljarda līdz 12,72 miljardiem. Lielā mērā šis pieaugums ir saistīts ar valdības veiktajiem pasākumiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Viens no šiem pasākumiem bija saistīts ar atvieglotiem noteikumiem mikro uzņēmumu nodibināšanai, kuru izmantoja daudzi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ekonomikas recesijas rezultātā bija zaudējuši darbu. Bez tam praksē tika novērots, ka daudzi vidējie un lielie uzņēmumi nodokļu optimizācijas nolūkā ieteica nodarbinātajiem nodibināt mikro uzņēmumos un noslēgt uzņēmuma līmeni par darbaspēka pakalpojumiem lielākiem uzņēmumiem. Tāpēc 109

110 tabulā iekļautie rādītāji par neto apgrozījuma strauju palielināšanos mikro uzņēmumos tiek vērtēti piesardzīgi. Tas nav pārsteigums, ka absolūti lielākais neto apgrozījums visā periodā saglabājas Tirdzniecības nozarē, kurā pētāmais rādītājs ir palielinājies no 5,2 miljardiem Eiro līdz 7,4 miljardiem, jeb 1,42 reizes. Pārējās tautsaimniecības nozarēs saražotā produkta neto apgrozījums ir vairākas reizes zemāks. Miljardu Eiro ir pārsnieguši mikro komersanti, kas darbojas nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu. Perioda beigās šajā nozarē tiek saražots produkts, kura vērtība ir nepilns 1,1 miljards Eiro ar vienu no lielāko pieaugumu 1,75 reizes. Rūpniecības nozares mikro uzņēmumu sniegums neto apgrozījumā un tā pieauguma ir ievērojami pieticīgāks 834 miljoni un pieaugums 1,6 reizes. Tai seko Profesionālo pakalpojumu nozare ar 820 miljoniem un Būvniecības nozare ar 796 miljoniem Eiro lielu neto apgrozījumu. Mikro uzņēmumos saražotā neto apgrozījuma īpatsvara rādītāji sadalījumā pa nozarēm iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Rūpniecība Neto apgrozījuma strukturālas izmaiņas pa gadiem - % /10. % 5,7 5,6 5,5 5,3 5,8 6,0 6,5 6,6 15,5 Būvniecība 8,4 8,8 7,3 7,1 7,6 7,8 6,1 6,3-25,8 Tirdzniecība 57,4 60,6 58,7 60,1 58,7 59,9 58,6 58,2 1,4 Transports 9,5 9,5 9,7 8,8 9,6 8,0 8,6 8,7-8,6 Viesnīcas 1,4 1,1 1,0 0,9 1,0 1,1 1,2 1,3-8,4 IKT PK 2,9 2,9 3,3 3,4 3,1 3,3 3,9 4,0 39,9 Operācijas ar NP Profesionālie PK 6,8 7,3 7,5 8,0 8,4 7,7 8,6 8,5 25,1 7,9 4,3 7,1 6,4 5,9 6,2 6,4 6,4-18,1 KOPĀ x Tabulā iekļautie rādītāji lielā mērā ir saistīti ar mikro uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka strukturālo sadalījumu pa Pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Rezultātā, lielākais saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvars piekrīt Tirdzniecības nozarei, turklāt ar pieaugošu tendenci no 57,48% perioda sākumā līdz 58,2% perioda beigās ar pieaugumu par 1,4%. Šajā ziņa nepieciešams piebilst, ka relatīvi lielākais nodarbināto īpatsvars arī attiecas uz Tirdzniecības nozari, bet ar pretēju izmaiņu tendenci. Šāds Pētījuma rezultāts lielā mērā izskaidrojams ar mazumtirdzniecības preču cenu pieaugumu un mikro uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes paaugstināšanos. 110

111 Mikro uzņēmumos saražotā neto apgrozījuma īpatsvars lielākā mērā ir palielinājies IKT nozarē nepilnas 1,4 reizes, vairāk kā 2,7 reizes pārspējot neto apgrozījuma īpatsvara pieauguma rādītāju Rūpniecības nozarē par 15,5%. Pārējās tautsaimniecības nozarēs saražotā neto apgrozījuma īpatsvars ir palielinājies būtiski zemākā līmenī jeb arī samazinājies. Izņēmums ir nozare Operācijas ar nekustamo īpašumu kurā neto apgrozījuma īpatsvars ir palielinājies 1,25 reizes. Lielākais rādītāja samazinājums tiek konstatēts Būvniecības nozares mikro uzņēmumu darbībā vairāk kā 1,25 reizes, Viesnīcu un restorānu nozarē par 8,4%. Līdzīgs īpatsvara samazinājums tiek konstatēts Transporta nozarē par 8,6%. Tālākam analītiskam izvērtējumam vajadzīgie statistikas dati par saražoto produktu neto apgrozījumu mazajos uzņēmumos sadalījumā pa nozarēm un tā izmaiņām iekļauti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Neto apgrozījuma izmaiņas pa gadiem (miljd. ) /10. % Rūpniecība 1,50 1,70 1,97 1,92 1,83 1,91 1,94 2,03 12,3 Būvniecība 0,65 0,81 1,11 1,25 1,19 1,11 1,03 1,09 36,7 Tirdzniecība 5,39 6,40 7,11 7,07 7,10 7,50 7,25 7,45 17,2 Transports 1,14 1,39 1,49 1,38 1,48 1,56 1,60 1,67 12,1 Viesnīcas 0,13 0,15 0,18 0,20 0,21 0,22 0,23 0,24 48,8 IKT PK 0,18 0,21 0,24 0,23 0,31 0,34 0,35 0,38 60,8 Operācijas ar NP Profesionālie PK 0,20 0,22 0,11 0,25 0,25 0,26 0,25 0,25 17,6 0,32 0,33 0,19 0,36 0,42 0,41 0,39 0,41 23,9 KOPĀ 9,51 11,21 12,39 12,65 12,78 13,31 13,03 13,50 18,7 Tabulā apkopotie dati un aprēķinu rezultāti liecina par mazo uzņēmumu ievērojami augstāku veiktspēju salīdzinājumā ar mikro uzņēmumiem. Pārskata periodā mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums ir palielinājies nepilnas 1,2 reizes no 9,5 miljardiem perioda sākumā līdz 13,5 miljardiem perioda beigās. Arī šajā gadījumā absolūti lielākais neto apgrozījums visā periodā saglabājas Tirdzniecības nozarē, kurā pētāmais rādītājs ir palielinājies no 5,4 miljardiem Eiro līdz 7,4 miljardiem, jeb 1,17 reizes. Šajā gadījumā jāatzīmē, ka Tirdzniecības nozares mazajos uzņēmumos saražotā neto apgrozījuma apjoms perioda beigās ir līdzīgs attiecīgajam rādītājam mikro uzņēmumos šajā nozarē. Bet pārējās tautsaimniecības nozarēs saražotā produkta neto apgrozījums ir vairākas reizes zemāks. Tā, Rūpniecības nozares mazo uzņēmumu pienesums neto apgrozījumā perioda beigās nedaudz pārsniedz 2 miljardus Eiro, bet pieaugums visā periodā 12,3%. Tai seko mazo uzņēmumu saražotais neto apgrozījums Transporta nozarē nepilni 1,7 111

112 miljardi perioda beigās ar pieaugumu par 12%. Pārējās tautsaimniecības nozarēs mazo uzņēmumu saražoto produktu neto apgrozījums ir mazāks par miljardu Eiro. Lielākais rādītāja pieaugums pārskata periodā tiek novērots IKT pakalpojumu nozarē vairāk kā 1,6 reizes, sasniedzot 375 miljonus perioda beigās. Tai seko mazie uzņēmumi, kas darbojas Viesnīcu un restorānu nozarē pieaugums nepilnas 1,5 reizes ar 243 miljoniem perioda beigās. Būvniecības nozarē neto apgrozījums palielinājies nepilnas 1.37 reizes un Profesionālo pakalpojumu nozarē 1,24 reizes. Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara rādītāji sadalījumā pa nozarēm iekļauti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Neto apgrozījuma strukturālas izmaiņas pa gadiem - % /10. % Rūpniecība 15,8 15,2 15,9 15,2 14,3 14,4 14,9 15,0-5,4 Būvniecība 6,8 7,2 8,9 9,8 9,3 8,3 7,9 8,0 15,2 Tirdzniecība 56,7 57,1 57,4 55,9 55,6 56,3 55,6 55,2-1,2 Transports 12,0 12,4 12,0 10,9 11,6 11,7 12,3 12,3-5,6 Viesnīcas 1,4 1,3 1,4 1,6 1,7 1,7 1,8 1,8 25,4 IKT PK 1,9 1,9 1,9 1,8 2,4 2,5 2,7 2,8 35,5 Operācijas ar NP Profesionālie PK 2,1 1,9 0,9 2,0 1,9 1,9 1,9 1,9-0,9 3,3 3,0 1,5 2,9 3,2 3,1 3,0 3,0 4,4 KOPĀ x Pārskata periodā mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvars nozīmīgākajās nozarēs ir krasi mainījies redzams no tabulā iekļautajiem rādītājiem. Lielākais īpatsvara pozitīvais pieaugums tiek konstatēts IKT pakalpojumu nozarē 35,5% un Viesnīcu un restorānu nozarē 25,4%, bet lielākais īpatsvara negatīvais pieaugums Transporta nozarē 5,6%. un Rūpniecības nozarē 5,4%. līdzīga tendence vērojama arī Tirdzniecības nozarē samazinājums par 1,2% un nozarē, kurā tiek uzskaitītas operācijas ar nekustamo īpašumu par 0,9%. Pētījumā iegūtie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar mazo uzņēmumu īpašnieku un vadītāju zināšanām un pieredzi uzņēmuma attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamo partneru piesaisti un pietiekoši efektīvu partnerattiecību izveidošanu laikā pēc ekonomiskās krīzes valsts tautsaimniecībā. Statistikas dati par vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījumu sadalījumā pa nozarēm un laika intervāliem iekļauti tabulā. Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma rādītāji būtiski neatšķiras no attiecīgā rādītāja kvantitatīvā apjoma mikro un mazajos uzņēmumos, neskatoties uz to, ka vidējo uzņēmumu skaits ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 112

113 mazajiem un mikro uzņēmumiem liecina tabulā 3.33 apkopotie dati un iekļautie aprēķinu rezultāti. Visā pārskata periodā vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums ir palielinājies vairāk kā 1,4 reizes no 9,3 miljardiem perioda sākumā līdz 13,2 miljardiem perioda beigās. Tas nozīmē, ka vidējie uzņēmumi šajā rādītājā atpaliek no mazajiem uzņēmumiem. Lielākais neto apgrozījums visā periodā saglabājas Tirdzniecības nozarē, kurā attiecīgais rādītājs ir palielinājies no 4,5 miljardiem Eiro līdz 6,5 miljardiem, jeb 1,44 reizes. Rūpniecības nozarē strādājošo vidējo uzņēmumu saražoto produktu neto apgrozījums nepilnas 2 reizes atpaliek no attiecīgā rādītāja Tirdzniecības nozarē un pārskata perioda beigās veidoja 6,8 miljardi Eiro lielu summu ar visai lielu pieaugumu 1,4 reizes visā pārskata periodā tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums un tā izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Neto apgrozījuma izmaiņas pa gadiem (miljd. ) /10. % Rūpniecība 2,71 3,34 3,65 3,90 3,85 3,61 3,68 3,78 39,5 Būvniecība 0,98 1,14 1,41 1,43 1,41 1,40 0,99 1,04 6,3 Tirdzniecība 4,53 5,31 5,88 5,97 5,85 5,63 6,45 6,54 44,5 Transports 0,65 0,87 1,02 1,02 1,04 1,03 1,01 1,03 57,8 Viesnīcas 0,10 0,13 0,15 0,16 0,18 0,20 0,20 0,21 102,9 IKT PK 0,23 0,26 0,26 0,29 0,40 0,41 0,27 0,28 18,7 Operācijas ar NP Profesionālie PK 0,11 0,09 0,11 0,11 0,12 0,12 0,12 0,12 7,5 0,16 0,16 0,17 0,18 0,18 0,18 0,18 0,19 19,8 KOPĀ 9,32 11,31 12,38 12,76 12,73 12,29 12,89 13,19 41,5 Transporta nozarē un Būvniecības nozarē saražoto produktu neto apgrozījums perioda beigās ir līdzīgs un par dažiem miljoniem pārsniedz vienu miljardu Eiro, bet pieaugums krasi atšķirīgs Būvniecībā 6,3%, bet Transporta nozarē strādājošajos vidējos uzņēmumos nepilnas 1,6 reizes, kas ir otrs lielākais pieaugums starp salīdzinājumā iekļautām tautsaimniecības nozarēm. Pētījuma rezultāti liecina, ka veiksmīgāk pārskata periodā ir strādājuši vidējie uzņēmumi Viesnīcu un restorānu nozarē, kurā neto apgrozījums šajā uzņēmumu grupā ir palielinājies vairāk kā 2 reizes no 104 miljoniem Eiro perioda sākumā līdz 212 miljoniem perioda beigās. Tas skaidri norāda uz labvēlīgiem uzņēmējdarbības apstākļiem šajā nozarē un uzņēmumu vadītāju mērķtiecīgu darbību partnerattiecību veidošanā uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai. Lielā mērā šo pieaugumu sekmēja arī tūristu plūsmas palielināšanās Rīgā un citās valsts lielākajās pilsētās. Pārskata periodā vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara rādītāji sadalījumā pa nozarēm un laika intervāliem iekļauti tabulā. 113

114 Pētījumā iekļautajā laika periodā vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvars sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm ir visai atšķirīgs redzams no tabulā 2.34 iekļautajiem rādītājiem. Atšķirībā no mazajiem uzņēmumiem lielākais īpatsvara pozitīvais pieaugums tiek konstatēts Viesnīcu un restorānu nozarē 43,4% un Transporta nozarē 11,5%, kas ir nepilnas 4 reizes mazāks salīdzinājumā ar restorānu nozari. Pozitīvs rādītāja pieaugums tiek konstatēts vienīgi Tirdzniecības nozarē par 2,1%, bet pārējās nozarēs strādājošie vidējie uzņēmumi ir zaudējuši savu sākotnējo īpatsvaru, kas lielā mērās ir saistīts ar izmaiņām to konkurētspējā. Konkurētspējīgie uzņēmumi pastāvīgi spēj strukturēt savas partnerattiecības un veidot jaunas, lai pietiekoši elastīgi pielāgotos ārējās vides apstākļiem. Šajā ziņā labākus panākumus ir guvuši ne vien Restorānu un viesnīcu, bet arī Transporta nozares vidējie komersanti tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Neto apgrozījuma strukturālas izmaiņas pa gadiem - % /10. % Rūpniecība 29,1 29,5 29,5 30,5 30,3 29,4 28,6 28,7-1,4 Būvniecība 10,5 10,1 11,4 11,2 11,1 11,4 7,7 7,9-24,9 Tirdzniecība 48,6 47,0 47,5 46,8 46,0 45,8 50,0 49,6 2,1 Transports 7,0 7,7 8,3 8,0 8,2 8,4 7,8 7,8 11,5 Viesnīcas 1,1 1,2 1,2 1,3 1,4 1,6 1,5 1,6 43,4 IKT PK 2,5 2,3 2,1 2,3 3,1 3,3 2,1 2,1-16,1 Operācijas ar NP Profesionālie PK 1,2 0,8 0,9 0,9 0,9 1,0 0,9 0,9-24,0 1,7 1,4 1,4 1,4 1,4 1,5 1,4 1,4-15,4 KOPĀ x Sākotnējo neto apgrozījuma īpatsvaru lielākā mērā ir zaudējuši vidējie uzņēmumi, kas strādā savstarpēji saistītās nozarēs, un tās ir Būvniecība un Operācijas ar nekustamo īpašumu. Šajās nozarēs pētāmais rādītājs ir samazinājies attiecīgi par 24,9% un 24%.Tas var būt saistīts ar valdības politiku ekonomikas krīzes gados, kad tika veikti pasākumi recesijas intensitātes mazināšanai un Būvniecības nozares komersanti saņēma lielu pasūtījumu valsts tautsaimniecības tehniskās un sociālās infrastruktūras modernizācijai. Bet darījumos ar nekustamo īpašumu šajā laikā veiksmīgāk darbojās mikro un mazie uzņēmumi, kas izrādījās konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar vidējiem uzņēmumiem. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī IKT pakalpojumu nozarē, kurā vidējie uzņēmumi ir zaudējuši 16% no sākotnējās tirgus daļas. Bet šajā nozarē strādājošie mikro uzņēmumi tajā pat pārskata periodā savu īpatsvaru neto apgrozījumā spēja palielināt nepilnas 2 reizes, bet mazie uzņēmumi 114

115 1,6 reizes. Labāka situācija nav arī Profesionālo pakalpojumu nozarē, kurā neto apgrozījuma īpatsvars ir samazinājies par 15,4%. Iegūtie pētījumā rezultāti par strukturālām izmaiņām vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījumā ir cieši saistīti ar vidējo uzņēmumu īpašnieku un vadītāju darbības efektivitāti uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā un paredzēto mērķu sasniegšanā. Augstāk minētie pētījumu rezultāti lielā mērā ir skaidrojami ar to, ka pārskata periodā daudzi mazie uzņēmumi kļuva par vidējiem uzņēmumiem, bet uzņēmumu vadībā un partnerattiecību veidošanā saglabājās mazā vai mikro uzņēmuma vadības formas un metodes, kas izrādījās nepietiekoši konkurētspējīgas, lai sekmīgi strādātu ar lielāku ražošanas apjomu un saražotos produktus pārdotu par uzņēmuma attīstībai piemērotāku cenu. Ņemot vērā neto apgrozījuma lielo nozīmi MVU pievienotās vērtības un peļņas radīšanā, tiek uzskatīts par nepieciešamu turpināt pētījumu par rādītāja izmaiņu raksturu un tendenci katrā no uzņēmumu grupā. Šīm nolūkam tiek izmantoti attiecīgo dinamisko rindu grafiskie modeļi un lineārās trenda funkcijas, kas parādītas 2.6. attēlā. 2.6.attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņas un tendences (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) Attēlā 2.6. iekļautie MVU saražoto produktu neto apgrozījuma dinamisko rindu grafiskie modeļi uzskatāmi pierāda ārējās vides nestabilitātes esamību pārskata periodā, no vienas puses, un MVU vadītāju vājās orientēšanās spējas ārējās vides draudos un iespējās. Pētījuma mērķim nozīmīgs ir fakts par mazo un vidējo uzņēmumu līdzīgu veiktspēju absolūtā nozīmē lielākais skaits mazo uzņēmumu ir spējuši saražot tādu preču un pakalpojumu apjomu, kura neto apgrozījuma summa ir visai līdzīga vidējos uzņēmumos saņemtā neto apgrozījuma summai, neskatoties ka to maksimālā jauda pēc nodarbināto skaita ir 5 reizes lielāka. Šāda tendence 115

116 turpinās veselus 5 gadus, tikai 2015.gadā parādās diferenciācija vidējie uzņēmumi nav izturējuši sākotnējo attīstības tempu un samazinājuši ražošanas apjomu par 3,5%, kas izraisīja neto apgrozījuma samazināšanos. Bet mazie uzņēmumi tajā pat laikā palielina izaugsmes tempu par 4%, bet 2016.gadā spiesti to samazināt par 2%, kamēr vidējiem uzņēmumiem tas ir bijis labvēlīgāks ar nepilnu 5% pieaugumu. Tas deva iespēju pietuvoties mazo uzņēmumu sasniegtajam līmenim. Skaidrāku priekšstatu par MVU grupās saražoto produktu pieauguma stabilitāti var iegūt, izpētot lineārās trenda funkcijas un to atbilstību raksturošos determinācijas koeficientus. Izvērtējumam nepieciešamie dati apkopoti 2.35.tabulā. Kā redzams no tabulā iekļautajiem pētījuma rezultātiem, augstāka darbības stabilitāte produktu ražošanā un to realizācijas ienākumu saņemšanā vērojama mazo uzņēmumu darbībā. Lineārās funkcijas determinācijas koeficienta vērtība šajā gadījumā ir augstākā R 2 = 0,7704, tas nozīmē, ka līdz pilnīgai stabilitātei pietrūkst 0,23 vienības jeb 23% tabula Saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņu dinamisko rindu tendenču funkcijas MVU grupās (Autora sastādīta tabula, izmantojot pētījuma rezultātus) F-jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums 2.1. Mikro uzņēmumu NA Tendences funkcija R 2 Novirze 1 R 2 MK NA y = 0,435x + 10,125 0,4303 0, Mazo uzņēmumu NA MZ NA y = 0,4753x + 10,159 0,7704 0, Vidējo uzņēmumu NA VD NA y = 0,4133x + 10,249 0,6463 0,3537 Ražošanas stabilitātes vērtējumā aiz mazajiem uzņēmumiem seko vidējie uzņēmumi ar lineārās funkcijas determinācijas koeficientu R 2 = 0,6463. Lai šo procesu uzskatītu par pilnīgi stabilu, kas praksē nav iespējams, pietrūkst 0,35 vienības jeb 35%. Bet nestabilākais ražošanas pieaugums un saņemtas neto apgrozījums tiek konstatēts mikro uzņēmumos. Šajā gadījumā determinācijas koeficienta vērtība R 2 = 0,5697, tas nozīmē, ka līdz pilnīgai stabilitātei pietrūkst 0,57 vienības jeb 57%, kas vairāk kā 2 reizes pārsniedz novirzi, kas tika konstatēta mazo uzņēmumu grupā. Pētījuma rezultāti tiek pievienoti pierādījumiem par ārējās uzņēmējdarbības vides nestabilitāti un efektīvākas partnerattiecību veidošanas un tās uzturēšanas nepieciešamību MVU darbībā. Mikro, mazajiem un arī vidējiem komersantiem nereti pietrūkt nepieciešamo zināšanu ekonomikas un vadības teorijā, viņiem ir nepietiekoša pieredze, lai pieņemtu ārējai videi un uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanas nepieciešamībai un darbības mērķiem atbilstošākus lēmumus. Pēc būtības tā nav unikāla parādība, kas būtu vērojama tikai Latvijā strādājošajiem MVU komersantiem. Līdzīga situācija ir arī citās ES valstīs, it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Bet, atrodoties šādā situācijā nepieciešams apzināties savu nezināšanu un veidot partnerattiecības ar subjektiem un organizācijām, kas var palīdzēt mazināt vājās 116

117 vietas uzņēmumu vadībā. Protams, par to būs jāmaksā, bet ES attīstītāko valstīs strādājošo MVU darbībā var atrast pārliecinošus pierādījumus, ka sadarbības partneri ir nepieciešami un partnerattiecību veidošana ir uzņēmumam izdevīgs pasākums, nereti pat obligāti nepieciešams, lai varētu paaugstināt konkurētspēju un pasargāt uzņēmumu no bankrota. Diemžēl Latvijā pēdējās desmitgadēs nav veikti pētījumi par partnerattiecību veidošanu un to ietekmi uz MVU konkurētspējas paaugstināšanu MVU grupās saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas sadalījumā pa TS nozarēm Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība salīdzinājumā ar neto apgrozījumu ir lielākā mērā koncentrētāks rādītājs no komersanta redzes viedokļa. Tas ir brīvs no ražošanā izlietotajiem resursiem, neskaitot samaksu par darba spēku un kapitāla amortizāciju. Pievienotā vērtība pēc būtības ir neto apgrozījuma sastāvdaļa, bet neto apgrozījums ir pievienotās vērtības cēlonis nepārdodot saražoto produktu par cenu, kas lielāka par ražošanā izlietoto resursu iegādes vērtību, nav iespējams iegūt pievienoto vērtību. Neto apgrozījuma un pievienotās vērtības rādītāju savstarpējo saistību var izteikt ar šādu vienkāršu vienādojumu: (2.4.) PV t = f(na) t, jeb jeb PV t = NA t - ERV t + DA t + AA t, (2.5.) kur PV t uzņēmumā saražotā pievienotā vērtība laika periodā t; NA t uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums laika periodā t. ER t uzņēmumā iegādātie resursi vērtības izteiksmē, lai saražotu preces un tās pārdodos saņemtu neto apgrozījuma apjomu NA; DA t - uzņēmumā nodarbinātā darba spēka atalgojums laikā t; AA t - preču ražošanā izlietotā kapitāla amortizācijas atskaitījums laikā t; Vienādojumā 2.5. redzams, ka pievienoto vērtību veido atalgojums nodarbinātajiem, amortizācijas atskaitījums un peļņa, tāpēc naudas summa jeb precīzāk pievienotās vērtības summa, kas paliek pāri pēc norēķināšanās ar nodarbinātajiem, paliek uzņēmuma īpašnieka rīcībā pirms nodokļa peļņas statusā. Tāpēc komersantiem savu mērķu īstenošanā svarīgi ir palielināt pievienotās vērtības īpatsvaru pārdoto produktu neto apgrozījumā un mikro, mazie un vidējie uzņēmumu īpašnieki rīkojas līdzīgi. Tāpēc komersanti pastāvīgi cenšas palielināt pievienoto vērtību, bet tas praktiski nav iespējams bez partneru palīdzības un pietiekoši efektīvu partnerattiecību izveidošanas iekšzemē un ar partneriem ārvalstīs. Analītiskai izpētei nepieciešamie dati par mikro uzņēmumos saražoto produktu radīto pievienoto vērtību pārskata periodā un sadalījumā pa tautsaimniecības 117

118 nozarēm iekļauti tabulā. Minētajā tabulā redzams, ka mikro uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības absolūtais apjoms krasi atšķiras no neto apgrozījuma rādītājiem., neskatoties uz šo rādītāju ciešo saistību ekonomiskā ziņā. Pārskata periodā mikro uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība visās pētījumā iekļautās tautsaimniecības nozarēs ir palielinājies nepilnas 1,7 reizes no 1,41 miljarda pārskata perioda pirmajā laika intervālā līdz 2,34 miljardiem Eiro. Tāpat kā neto apgrozījuma pieaugums arī pievainotā vērtība ir palielinājusies kā atbildes reakcija uz valdības veiktajiem pasākumiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai tabula Mikro uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Pievienotās vērtības izmaiņas pa gadiem (miljd. ) /10. reizes Rūpniecība 0,13 0,10 0,15 0,16 0,18 0,20 0,22 0,23 1,71 Būvniecība 0,07 0,08 0,11 0,13 0,16 0,16 0,17 0,18 2,73 Tirdzniecība 0,44 0,36 0,52 0,54 0,52 0,51 0,54 0,56 1,25 Transports 0,18 0,13 0,15 0,17 0,17 0,19 0,19 0,20 1,11 Viesnīcas 0,03 0,02 0,02 0,02 0,03 0,03 0,04 0,05 1,74 IKT PK 0,07 0,07 0,10 0,12 0,13 0,14 0,16 0,17 2,45 Operācijas ar NP Profesionālie PK 0,27 0,29 0,37 0,42 0,41 0,47 0,51 0,54 2,01 0,21 0,13 0,27 0,27 0,34 0,36 0,38 0,41 1,89 KOPĀ 1,41 1,18 1,69 1,85 1,94 2,07 2,22 2,34 1,66 darbības Tabulā iekļautie dati skaidri un pārliecinoši norāda uz mikro uzņēmumu atšķirībām un konkurētspējas izmaiņām pārskata periodā Pētījumam nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Lielākais pievienotās vērtības apjoms pārskata perioda beigās 555 nepilni miljoni Eiro, tiek konstatēts Tirdzniecības nozarē strādājošajiem mikro uzņēmumiem. Tai seko Profesionālo pakalpojumu nozarē strādājošie mikro komersanti ar 406 miljoniem Eiro. Lielākais relatīvais pievienotās vērtības pieaugums 2,73 reizes tiek konstatēts Būvniecības nozarē, kurā saražoto produktu pievienotā vērtība pārskata perioda beigās sasniedz vien 185 miljonus Eiro. Tai seko IKT nozarē strādājošie mikro uzņēmumi ar 2,45 reižu lielu pieaugumu un 173 miljoniem lielu pievienotās vērtības apjomu. Bet nozarē, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamām precēm, pētāmais rādītājs ir palielinājies nedaudz vairāk kā 2 reizes un otrs lielākais starp pārējām nozarēm. Mazākais pievienotās vērtības pieaugums 11% tiek novērots Transporta nozarē strādājošo mikro uzņēmumu darbībā un perioda beigās tā sasniedz nepilnus 200 miljonus. Tirdzniecības nozarē ir otrs zemākais pieaugumus 25% apmērā, pēc tam seko Rūpniecības nozares mikro uzņēmumi ar pieaugumu 1,7 reizes un 230 miljoni Eiro lielu kopējo summu. 118

119 Savukārt mazākā saražoto produktu pievienotās vērtības summa tiek konstatēta Viesnīcu un restorānu nozarē nepilni 46 miljoni Eiro, bet ar daudzsološu pieaugumu nepilnas 1,75 reizes. Otrs mazākais apjoms attiecas uz IKT pakalpojumu nozarē strādājošajiem mikro uzņēmumiem 173 miljoni Eiro un Būvniecību, kurā saražotās pievienotās vērtības apjoms 185 miljoni pieticīgs šai nozarei un tajā strādājošajiem uzņēmumiem. ir visai Mikro uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara rādītāji sadalījumā pa nozarēm iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Pievienotās vērtības strukturālas izmaiņas pa gadiem - % 17./10. % Rūpniecība 6,9 7,9 8,5 9,6 8,9 8,6 8,9 9,4 35,9 Būvniecība 13,7 10,6 6,6 4,8 6,6 6,5 7,0 8,5-38,1 Tirdzniecība 31,0 31,6 29,7 31,5 30,7 30,8 29,2 26,6-14,1 Transports 8,1 11,1 14,3 12,8 11,0 9,2 9,5 8,7 7,2 Viesnīcas 1,8 1,7 1,6 1,9 1,5 1,1 1,1 1,5-20,2 IKT PK 3,0 4,3 4,6 5,0 5,6 5,6 6,7 6,6 120,4 Operācijas ar NP Profesionālie PK 21,3 20,6 21,8 19,2 24,4 21,9 22,9 21,2-0,5 14,1 12,2 13,0 15,2 11,2 16,1 14,9 17,4 23,9 KOPĀ x Tabulā iekļautie rādītāji ir saistīti ar mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma strukturālo sadalījumu pa Pētījumā iekļautajām tautsaimniecības nozarēm. Rezultātā, lielākais saražoto produktu pievienotās vērtības īpatsvars visā pārskata periodā attiecas uz Tirdzniecības nozari un tajā strādājošajiem mikro uzņēmumiem, neskatoties uz to šīs nozares pārākums ir samazinājies no 31% līdz 26,6% jeb 1,14 reizes. Otrs lielākais īpatsvara rādītājs tiek novērots nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu, kas palicis gandrīz nemainīgs 21,3% perioda sākumā un 21.2% perioda beigās. IKT pakalpojumu nozarē strādājošajiem mikro uzņēmumiem izdevies saglabāt trešo vietu pievienotās īpatsvarā ar 17,4% perioda beigās un 1,24 reižu lielu pieaugumu. Pārējās tautsaimniecības nozarēs saražotās pievienotās vērtības īpatsvars ir mazāks par 10%. Viszemākais tas ir Viesnīcu un restorānu nozarē 1,5%. Turklāt šajā nozarē saražoto produktu neto apgrozījums ir palielinājies vairāk kā 2 reizes, sasniedzot 211 miljonus Eiro, bet pievienotās vērtības apjoms ir sasniedzis nepilnus 47 miljonus. Ar to izskaidrojams pievienotās vērtības īpatsvara samazinājums par 20%. Salīdzinoši zems pētāmais rādītājs tiek konstatēts arī IKT pakalpojumu nozarē, 119

120 kas perioda beigās sasniedz vien 6.6%, bet perioda sākumā tas bija 3% apmērā. Tas nozīmē ka šajā nozarē mikro uzņēmumiem ir ievērojami labākas attīstības iespējas salīdzinājumā ar Restorānu un viesnīcu nozari. Bez tam jāņem vērā, ka šajās nozarēs strādājošajiem mikro komersantiem ir salīdzinoši viegli neuzskaitīt visus ienākumus un darbiniekiem algu izmaksāt ārpus algu sarakstiem, veidojot tādas partnerattiecības, kas sekmē norēķināšanos skaidrā naudā un bez dokumentiem. Tālākā pētījuma gaitā tiek analītiski izvērtēti statistikas kases dati par mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienoto vērtību sadalījumā pa nozarēm un laika intervāliem iekļauti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Pievienotās vērtības izmaiņas pa gadiem (miljd. ) /10. reizes Rūpniecība 0,39 0,41 0,47 0,49 0,48 0,57 0,59 0,62 1,57 Būvniecība 0,12 0,16 0,24 0,27 0,25 0,24 0,22 0,24 1,96 Tirdzniecība 0,58 0,60 0,68 0,66 0,69 0,71 0,69 0,71 1,23 Transports 0,25 0,28 0,28 0,28 0,30 0,31 0,31 0,32 1,27 Viesnīcas 0,05 0,06 0,06 0,07 0,07 0,08 0,08 0,09 1,87 IKT PK 0,08 0,08 0,10 0,11 0,11 0,12 0,13 0,14 1,83 Operācijas ar NP Profesionālie PK 0,11 0,12 0,06 0,12 0,12 0,12 0,12 0,13 1,22 0,11 0,12 0,06 0,13 0,14 0,15 0,15 0,16 1,40 KOPĀ 1,69 1,82 1,95 2,13 2,16 2,29 2,29 2,41 1,42 Kā liecina tabulā apkopotie dati un aprēķinu rezultāti par mazo uzņēmumu augstāku veiktspēju pievienotās vērtības ražošanā pārskata periodā salīdzinājumā ar mikro uzņēmumiem. Šajā laikā mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības summa ir palielinājusies 1,42 reizes no 1,69 miljardiem Eiro perioda sākumā līdz 2,4 miljardiem Eiro perioda beigās. Tas nav pārsteigums, ka arī šajā gadījumā absolūti lielākais pievienotās vērtības apjoms visā periodā saglabājas Tirdzniecības nozarē, kurā pētāmais rādītājs ir pieaudzis no 576 miljoniem Eiro līdz 709 miljoniem Eiro, jeb 1,23 reizes, kas pārsniedz neto apgrozījuma pieaugumu. Tas nozīmē, ka šajā nozarē ir palielinājušās darba algas un iespējams arī peļņa. Pārējās pētījumā iekļautās nozīmīgākās tautsaimniecības nozarēs saražotās pievienotās vērtības apgrozījums ir ievērojami zemāks, ja neskaita Rūpniecības nozares mazo uzņēmumu sniegumu. Šajā nozarē saražotās pievienotās vērtības apjoms perioda beigās ir pietuvojies 630 miljoniem Eiro ar pieaugumu visā periodā 1,57 reizes. Tai seko mazo uzņēmumu saražoto produktu pievienotās vērtības summa Transporta nozarē nepilni 322 miljoni Eiro perioda 120

121 beigās ar pieaugumu par 27%. Bet pārējās tautsaimniecības nozarēs mazo uzņēmumu saražoto produktu pievienotās vērtības summa ir ievērojami mazāka un nepārsniedz 300 miljonu robežu. Lielākais pievienotās vērtības pieaugums pārskata periodā tiek novērots Būvniecības nozarē nepilnas 2 reizes no 124 miljoniem Eiro perioda sākumā līdz 243 miljoniem Eiro perioda beigās. Otrajā vietā paliek Viesnīcu un restorānu nozare - pieaugums nepilnas 1,9 reizes ar 88 miljoniem Eiro perioda beigās. Tai seko mazie uzņēmumi un tajos saražotā pievienotā vērtība IKT pakalpojumu nozarē pieaugums vairāk kā 1,8 reizes, sasniedzot 139 miljonus Eiro perioda beigās. Valsts tautsaimniecības attīstībai stratēģiski nozīmīgajā Rūpniecības nozarē strādājošie mazie uzņēmumi spējuši saražot otru lielāko pievienotās vērtības apjomu, kas pārskata periodā ir palielinājusies no 393 līdz 617 miljoniem Eiro. Darba ietvaros aprēķinātie mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības īpatsvara rādītāji iekļauti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Pievienotās vērtības strukturālas izmaiņas pa gadiem - % /10. % Rūpniecība 23,3 22,5 24,0 22,9 22,3 24,7 25,6 25,6 10,1 Būvniecība 7,3 8,8 12,3 12,6 11,7 10,6 9,7 10,1 37,4 Tirdzniecība 34,1 33,0 34,9 31,0 31,7 31,0 30,1 29,5-13,6 Transports 14,9 15,4 14,5 13,1 14,0 13,5 13,6 13,4-10,5 Viesnīcas 2,8 3,2 3,0 3,5 3,4 3,4 3,6 3,7 31,3 IKT PK 4,5 4,5 5,3 5,0 5,0 5,3 5,6 5,8 28,6 Operācijas ar NP Profesionālie PK 6,3 6,4 3,0 5,6 5,6 5,1 5,3 5,4-14,6 6,7 6,4 3,0 6,3 6,3 6,4 6,6 6,6-1,8 KOPĀ x Kā redzams no tabulā iekļautajiem rādītājiem, pārskata periodā mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības īpatsvars nozīmīgākajās nozarēs ir jūtami mainījies. Lielākais īpatsvara pozitīvais pieaugums tiek konstatēts Būvniecības nozarē 1,37 reizes - no 7,3% perioda sākumā līdz 10,1% perioda beigās. Tai seko Viesnīcu un restorānu nozare ar 1,313 reizes lielu īpatsvara pieaugumu un IKT pakalpojumu nozarē ar 1,29 reizēm. Rūpniecības nozarē strādājošie mazie uzņēmumi spējuši palielināt saražotās pievienotās vērtības īpatsvaru tikai par 1,1 reizi. 5,4%. Lielākais īpatsvara samazinājums tiek konstatēts tiek novērots nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu - nepilnas 1.15 reizes, tad Tirdzniecības nozarē 1,13 reizes, Transporta nozarē 1,1 reizi. 121

122 Iegūtie Pētījuma rezultāti tiek skaidroti ar vairākās nozarēs strādājošo mazo uzņēmumu īpašnieku un to vadītāju nepietiekošajām zināšanām un pieredzi tādu partnerattiecību veidošanā, kas sekmētu uzņēmumā saražotās pievienotās vērtības palielināšanos strauji mainīgās ārējās vides apstākļos. Bet pievienotās vērtības palielināšana ir cieši saistīta ar ražoto produktu augstu kvalitāti no pircēju viedokļa, kas paver iespējas palielināt pārdošanas cenu. Bet tam nepieciešama ievērojami augstāka konkurētspēja un efektīvākas partnerattiecības. Statistikas dati kopā ar aprēķinu rezultātiem par vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības sadalījumā pa nozarēm un laika intervāliem iekļauti tabulā tabula Vidējos uzņēmumos saražotā pievienotā vērtība un tās izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Pievienotās vērtības izmaiņas pa gadiem (miljd. ) /10. % Rūpniecība 0,79 0,82 0,89 0,96 1,02 1,05 1,08 1,14 43,8 Būvniecība 0,22 0,26 0,31 0,32 0,31 0,33 0,25 0,27 21,6 Tirdzniecība 0,44 0,51 0,53 0,55 0,60 0,60 0,70 0,72 64,2 Transports 0,22 0,27 0,32 0,30 0,35 0,30 0,31 0,33 51,7 Viesnīcas 0,04 0,05 0,05 0,06 0,07 0,08 0,08 0,08 117,1 IKT PK 0,11 0,11 0,12 0,14 0,19 0,18 0,16 0,17 51,5 Operācijas ar NP Profesionālie PK 0,07 0,05 0,06 0,07 0,07 0,08 0,07 0,08 17,0 0,10 0,08 0,08 0,09 0,11 0,11 0,11 0,12 14,4 KOPĀ 1,98 2,15 2,36 2,49 2,72 2,73 2,76 2,90 46,1 Vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības dinamikas rādītāji lielā mērā harmonē ar neto apgrozījuma rādītājiem vidējos uzņēmumos redzams no tabulā apkopotajiem datiem un aprēķinu rezultātiem. Vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības kopējais apjoms visā pārskata periodā ir palielinājies vairāk kā 1,46 reizes no 1,98 miljardiem perioda pirmajā laika intervālā līdz 2,9 miljardiem perioda beigās 2017.gadā. Lielākais pievienotās vērtības apjoms visā periodā saglabājas Rūpniecības nozarē strādājošo vidējos uzņēmumos. Šajā laikā tas ir palielinājies no 0,79 miljardiem Eiro līdz 1,14 miljardiem jeb nepilnas 1,44 reizes. Tirdzniecības nozarē strādājošie vidējie uzņēmumi šajā rādītājā paliek otrajā vietā, šeit attiecīgais rādītājs ir palielinājies no 0,44 miljardiem Eiro perioda sākumā līdz 0,72 miljardiem perioda beigās, jeb 1,64 reizes, kas ir aptuveni 1,5 reizes lielāks salīdzinājumā ar vidējo uzņēmumu darbības rezultātu Rūpniecības nozarē. Pārējās nozarēs strādājošo vidējo uzņēmumu sniegums ir ievērojami pieticīgāks. Būvniecības nozare šajā ziņā paliek trešajā vietā ar 0,27 miljardiem Eiro saražotas 122

123 pievienotās vērtības un visai pieticīgu pieaugumu par nepilniem 22%. Neskatoties uz lielajās nozarēs strādājošo vidējo uzņēmumu rezultātu saražotās pievienotās vērtības apjomu vairāku simtu miljonu Eiro vērtībā, lielākais pieaugums - nepilnas 2,2 reizes tiek konstatēts vienā no mazākajām nozarēm Restorāni un viesnīcas. IKT pakalpojumu nozarē saražotās pievienotās vērtības apjoma pieaugums ir ievērojami pieticīgāks tikai 1,52 reizes, bet saražotās pievienotās vērtības apjoms vairāk kā 2 reizes pārsniedz vidējo uzņēmumu darbības rezultātu Restorānu un viesnīcu nozarē. Zemākais saražotās pievienotās vērtības rādītājs tiek konstatēts nozarē, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamo īpašumu absolūtais apjoms tikai 76 miljoni Eiro un 17% pieaugums. Pētījuma rezultāti liecina, ka pārskata periodā labākus panākumus konkurētspējas paaugstināšanā ir uzrādījuši vidējie uzņēmumi, kas iesaistījušies darbā Viesnīcu un restorānu nozarē. Jāatzīmē, ka šajā nozarē vidējos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības pieaugums ir līdzīgs neto apgrozījuma pieaugumam. Tas liecina par vidējo izveidojušies labvēlīgiem uzņēmējdarbības apstākļiem šajā nozarē un uzņēmumu vadītāju pietiekošām zināšanām un prasmēm nepieciešamo partnerattiecību veidošanā, tādējādi sekmējot mērķtiecīgu un pietiekoši efektīvu darbību uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā. Bet šajā nozarē saražotās pievienotās vērtības apjoms ir pārāk mazs, lai tas būtu stratēģiski nozīmīgs visas tautsaimniecības attīstībai. Taču pārskata periodā konstatētais pieaugumus var būt labs iedvesmas avots šajā nozarē strādājošajiem vidējiem un citu lieluma grupu uzņēmumiem, lai turpinātu mērķtiecīgu darbību viesmīlības nozarēs. Pārskata periodā vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības īpatsvara rādītāji sadalījumā pa nozarēm un laika intervāliem apkopoti tabulā tabula Vidējos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvara izmaiņas tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Pievienotās vērtības strukturālas izmaiņas pa gadiem - % /10. % Rūpniecība 39,8 38,1 37,6 38,7 37,4 38,6 39,1 39,2-1,6 Būvniecība 11,3 11,9 13,3 12,7 11,5 12,2 9,2 9,4-16,8 Tirdzniecība 22,0 23,8 22,3 22,0 22,2 21,8 25,2 24,7 12,4 Transports 10,8 12,7 13,6 12,2 12,9 11,1 11,3 11,3 3,8 Viesnīcas 1,9 2,5 2,3 2,5 2,5 2,9 2,8 2,9 48,6 IKT PK 5,7 5,0 5,0 5,5 6,9 6,6 5,7 5,9 3,7 Operācijas ar NP Profesionālie PK 3,3 2,3 2,5 2,6 2,6 2,8 2,6 2,6-19,9 5,1 3,5 3,4 3,7 3,9 4,0 4,1 4,0-21,7 KOPĀ x 123

124 Pētījumā iekļautajā laika periodā vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības īpatsvars ir visai atšķirīgs sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm redzams no tabulā iekļautajiem aprēķinu rezultātiem. Lielākais pievienotās vērtības īpatsvara pozitīvais pieaugums tiek konstatēts Viesnīcu un restorānu nozarē nepilnas 1,5 reizes, kas atbilst pievienotās vērtības īpatsvara pieauguma tendencei mazajos uzņēmumos. Taču šajā nozarē saražotās pievienotās vērtības īpatsvars perioda beigās ir mazāks par 3%, ko nevar uzskatīt par tautsaimnieciski nozīmīgu rādītāju. Tirdzniecības nozarē tiek konstatēts otrs lielākais pētāmā rādītāja pieaugums - 1,12 reizes. Tautsaimniecības attīstības ziņā tas ir daudz nozīmīgāks rādītājs, jo šajā nozarē tiek saražoti nepilni 25% no kopējā apjoma. Taču jāņem vērā, ka pievienotās vērtības pieaugums Tirdzniecības nozarē lielākā mērā ir saistīts ar cenu palielināšanos, nekā ražošanas izmaksu samazināšanu. Pozitīvs pievienotās vērtības īpatsvara pieaugums par 1,037 reizēm tiek konstatēts arī IKT pakalpojumu nozarē, bet tas ir vairāk kā 10 reizes mazāks salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju mazo uzņēmumu grupā. Visās pārējās tautsaimniecības nozarēs vidējos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības īpatsvars ir samazinājies, kas skaidri norāda uz šajās nozarēs strādājošo vidējo uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos, kas cieši saistīta ar partnerattiecību nepietiekošu efektivitātes līmeni un to neatbilstību ārējās vides draudiem un uzņēmumu darbības mērķiem. Lielākais rādītāja samazinājums vērojams nozarē Profesionālie pakalpojumi - nepilnas 1,22 reizes un nozarē Operācijas ar nekustamām precēm nepilas 1,2 reizes. Turklāt šajā nozarē strādājošo vidējo uzņēmumu saražotās pievienotās vērtības īpatsvars 2,6% ir zemākais starp pētījumā iekļautām nozarēm. Salīdzinoši liels īpatsvara samazinājums tiek konstatēts arī Būvniecības nozarē 1,17 reizes, bet Rūpniecības nozarē 10 reizes mazāks, bet stratēģiski sāpīgs, kas saistīts ar konkurētspējas samazināšanos. Tas nozīmē, ka Rūpniecības nozarē strādājošie vidējo uzņēmumi zināšanās un sapratnē par nozari un nozarē ražotājiem produktiem, kā arī pietiekoši efektīvu partnerattiecību veidošanā atpaliek no citās nozarēs strādājošo vidējo uzņēmumu vadītāju intelektuālā potenciāla un prasmēm rīkoties pietiekoši mērķtiecīgi, lai piesaistītu vajadzīgos partnerus konkurētspējas palielināšanai. Pētījumā rezultāti par strukturālām izmaiņām vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotās vērtības īpatsvara palielināšanā kārtējo reizi apstiprina tēzi par vidējo uzņēmumu īpašnieku un vadītāju otršķirīgo darbības efektivitāti uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā dažādās nozarēs paredzēto mērķu sasniegšanā un pietiekoši efektīvu partnerattiecību veidošanā. Pievienotā vērtība ir pietiekoši nozīmīgs rādītājs uzņēmējdarbībā un uzņēmumu konkurētspējas mērīšanā, tāpēc pētījums tiek turpināts, nosakot pievienotās vērtības izmaiņu raksturu un tendenci katrā no uzņēmumu grupām. 124

125 Attiecīgo dinamisko rindu grafiskie modeļi un lineārās trenda funkcijas parādītas 2.7. attēlā. Attēlā 2.7. iekļautie mikro, mazo un vidējo uzņēmumu saražoto produktu pievienotās vērtības dinamisko rindu grafiskie modeļi izmantojami, lai papildinātu zināšanas par ārējās vides ietekmi uz MVU saražoto pievienotās apjomu tās izmaiņu raksturu, tendenci un tās izkliedi attiecībā pret raksturu. Tādējādi pievienotās vērtības izmaiņu raksturs, tendence un determinācijas koeficients kļūst par nozīmīgu informācijas avotu MVU vadītāju zināšanu, pieredzes un prasmju izvērtēšanā saistībā ar uzņēmuma darbībai nepieciešamo partneru identifikāciju un pietiekoši efektīvu partnerattiecību veidošanu nolūkā paaugstināt sava uzņēmuma konkurētspēju strauji mainīgas ārējās vides apstākļos. 2.7.attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņas un tendences (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) Attēlā 2.7. skaidri saskatāma mikro uzņēmumu vadītāju haotiskā rīcība saistībā ar pavienotās vērtības ražošanas palielināšanu un konkurētspējas palielināšanā. Par to skaidri liecina šajos uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības izmaiņu raksturs. Principiāli atšķirīga situācija vērojama mazajos un vidējos uzņēmumos, kur pievienotās vērtības pieauguma raksturs ir līdzīgs. Par to skaidri liecina saražotās pievienotās vērtības izmaiņu raksturs un rakstura tendences lineārās funkcijas formā. Skaidrāku priekšstatu par MVU grupās saražoto produktu pievienotās vērtības pieauguma izmaiņu stabilitāti var iegūt, izpētot lineārās trenda funkcijas un to atbilstību raksturošos determinācijas koeficientus. Tam nepieciešamie dati apkopoti tabulā. 125

126 2.42.tabula Saražoto produktu pievienotās vērtības izmaiņu dinamisko rindu tendenču funkcijas MVU grupās (Autora sastādīta tabula, izmantojot pētījuma F-jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums 2.6. Mikro uzņēmumu PV rezultātus) Tendences funkcija R 2 Novirze 1 R 2 MK PV y = 0,0163x + 1,5505 0,015 0, Mazo uzņēmumu PV MZ PV y = 0,1002x + 1,6417 0,9602 0, Vidējo uzņēmumu PV Tabulā apkopotie VD PV y = 0,1287x + 1,9335 0,9446 0,0554 pētījuma rezultāti pierāda, ka mikro uzņēmumos saražotās pievienotās vērtības izmaiņu raksturs ir tik haotisks, ka lineārās trenda funkcijas determinācijas koeficients R 2 ir mazāks par 0,1, tas ir R 2 = 0,015. daudz labāka situācija vērojama mazo un vidējo uzņēmumu grupā. Šajā gadījumā determinācijas koeficienta vērtība ir salīdzinoši augsta abos gadījumos determinācijas koeficienta vērtība lielāka par 0,9 vienībām. Mazajiem uzņēmumiem R 2 = 0,9602 un vidējiem uzņēmumiem - R 2 = 0,9226, ar novirzi no pilnīgas atbilstības attiecīgi par 0,0398 un 0,0554 vienībām. Tas nozīmē, ka mazo un vidējo uzņēmumu zināšanas, pieredze un prasmes orientēties ārējā uzņēmējdarbības vidē, kā arī partnerattiecību veidošanā ir visai līdzīgas, kuras tiek izmantotas, paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju. Lielā mērā tas ir saistīts ar uzņēmumu demogrāfiju lielākais skaits no vidējiem uzņēmumiem veidojas, pateicoties mazo uzņēmumu mērķtiecīgai darbībai konkurētspējas paaugstināšanā un ražošanas apjoma palielināšanā, pastāvīgi rūpējoties par partnerattiecību aktualizāciju un to efektivitātes paaugstināšanu līdz ar izmaiņām ārējā uzņēmējdarbības vidē. lai Darbaspēka izmantošanas efektivitāte un tās izmaiņas MVU grupās sadalījumā pa TS nozarēm MVU nodarbinātā darbaspēka efektivitāte jeb darba ražīgums ir viens no tehniski un ekonomiski ietilpīgākajiem uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājiem, kurš tiek plaši izmantots konkurētspējas izmaiņu vērtēšanā. Darba ietvaros darba ražīguma aprēķināšanai tiek izmantoti šādi rādītāji: - MVU saražoto produktu neto apgrozījums gada laikā; - MVU saražoto produktu pievienotā vērtība gada laikā; - MVU gada laikā nodarbināto skaits. MVU nodarbinātā darbaspēka efektivitātes noteikšanā tiek izmantots šāds vienādojums: un (2.9) 126

127 , (2.10) kur DR PV uzņēmumā saražoto produktu pievienotās vērtības kopējā summa uz vienu nodarbināto laika periodā t; PV t - uzņēmumā saražotās pievienotās vērtības summa laika periodā t; ND t - uzņēmumā nodarbināto skaits laika periodā t; DR NA uzņēmumā saražoto produktu neto apgrozījuma kopējā summa uz vienu nodarbināto laika periodā t; b - uzņēmumā ražoto produktu veidi laika periodā t; d - uzņēmumā nodarbināto profesiju un amatu skaits laika periodā t. Pētījumā darba ražīguma rādītāji tiek aprēķināti katrā uzņēmumu grupām un sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm. Vispirms tiek aprēķināti darba ražīguma rādītāji saistībā ar neto apgrozījumu, bet pēc tam, izmantojot pievienotās vērtības rādītājus. Mikro uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītāji saistībā ar neto apgrozījumu iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Darba ražīguma izmaiņas pa gadiem (tūkst. /ND) /10. % Rūpniecība 30,5 38,3 36,6 40,9 35,0 34,9 35,0 35,2 15,3 Būvniecība 53,4 75,9 57,2 66,6 49,1 43,6 30,8 31,0-42,1 Tirdzniecība 92,3 128,5 129,1 158,8 128,2 129,3 122,1 122,4 32,6 Transports 72,9 91,4 92,4 98,9 82,9 66,4 67,1 69,1-5,3 Viesnīcas 15,9 17,0 15,2 19,2 14,8 15,5 16,3 16,4 3,2 IKT PK 46,3 49,8 51,0 53,8 36,6 35,8 36,9 38,3-17,2 Operācijas ar NP Profesionālie PK 38,0 49,9 58,6 70,9 60,3 52,2 52,2 51,2 34,7 35,1 21,6 33,8 32,8 23,8 23,0 22,1 22,5-35,7 KOPĀ 60,7 76,8 76,8 89,1 69,9 66,1 61,4 61,6 1,5 Saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto mikro uzņēmumos pārskata periodā ir palielinājies tikai par 1,5% - redzams no tabulā iekļautajiem aprēķinu rezultātiem Bet absolūtais palielinājums nav lielāks par 900 Eiro. Taču sadalījumā pa nozarēm situācija ir atšķirīga. Straujāk darba ražīgums ir palielinājies nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu 1,35 reizes un Tirdzniecības nozarē 1,33 reizes. Bet absolūti augstākais darba ražīguma līmenis perioda beigās tiek konstatēts Tirdzniecības nozarē 122,4 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto. Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar tirdzniecības specifiku. Pēc būtības tas ir tirdzniecības uzņēmumos pārdoto preču summa uz vienu nodarbināto gada laikā, neskaitot nodokļus. Bet citās nozarēs pārdodamie produkti tiek saražoti. Bet tas mazākā mērā attiecas uz nozari, kurā tiek iekļautas operācijas ar nekustamiem 127

128 īpašumiem, tāpēc šajā nozarē tiek novērots trešais augstākais darba ražīguma līmenis 51,2 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto. Otrs augstākais darba ražīguma līmenis tiek fiksēts Transporta nozarē 69,1 tūkstotis Eiro NA uz vienu nodarbināto, bet tas ir samazinājies pret 2010.gadu par 5,3%. Dinamiski augošā IKT pakalpojumu nozarē darba ražīguma līmenis ir tikai 38,3 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto, kas ir tikai ceturtais labākais rādītājs. Zemākais darba spēka izmantošanas efektivitātes rādītājs, kas aprēķināts, izmantojot neto apgrozījumu tiek novērots Viesnīcu un restorānu nozarē 16,4 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto, kā arī Profesionālo pakalpojumu nozarē 22,5 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto. Bez tam šajā nozarē tiek fiksēts viens no lielākajiem darba ražīguma samazinājuma gadījumiem par 35,7%. Bet straujākais darba ražīguma samazinājums attiecas uz Būvniecības nozarē nodarbinātajiem par 42%. Turklāt augstākais darba ražīguma līmenis šajā nozarē novērojams 2013.gadā, kad neto apgrozījums uz vienu nodarbināto sasniedza 66,6 tūkstošus Eiro uz vienu nodarbināto. Rūpīgi iedziļinoties tabulas datos var pamanīt, ka 2014.gads visās nozarēs strādājošajiem mikro uzņēmumiem ir bijis īpaši nelabvēlīgs darba ražīgums ir samazinājies par 14% līdz par 32%. Lielākā nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē bija skārušas nodarbinātos IKT pakalpojumu un Profesionālo pakalpojumu nozarēs, kā arī Būvniecībā un Viesnīcu nozarē. Mazajos uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītāji sadalījumā pa nozarēm, izmantojot saražoto produktu ar neto apgrozījuma rādītājus, iekļauti tabulā tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Darba ražīguma izmaiņas pa gadiem (tūkst. /ND) /10. % Rūpniecība 45,1 50,8 57,6 55,3 52,6 53,4 53,0 53,3 18,1 Būvniecība 37,6 43,8 55,8 56,7 51,1 51,1 49,5 49,8 32,5 Tirdzniecība 128,2 159,4 175,1 178,7 179,0 191,2 182,6 183,1 42,8 Transports 78,2 88,4 93,8 79,0 84,5 89,6 91,3 94,1 20,2 Viesnīcas 14,8 16,6 18,9 17,1 17,8 18,1 18,2 18,3 23,8 IKT PK 44,0 48,8 50,9 53,5 67,1 68,4 69,7 71,7 63,0 Operācijas ar NP Profesionālie PK 34,7 41,8 21,6 41,7 43,8 47,3 44,2 43,3 24,9 44,8 45,3 25,7 51,3 55,9 55,6 52,5 53,5 19,5 KOPĀ 71,5 83,8 90,5 88,6 88,3 92,3 89,7 89,9 25,9 Mazajos uzņēmumos pārskata periodā saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto ir ievērojami palielinājies - par nepilniem 26% - redzams no tabulā 128

129 2.44 iekļautajiem aprēķinu rezultātiem. Tas ir 10 reizes lielāks pieaugums salīdzinājumā ar mikro uzņēmumiem. Sadalījumā pa nozarēm vērojams salīdzinoši liels pieaugums. Lielākā mērā darba ražīgums ir palielinājies IKT pakalpojumu nozarē 1,63 reizes, Tirdzniecības nozarē 1,43 reizes un Būvniecībā 1,32 reizes. Savukārt augstākais darba ražīguma līmenis perioda beigās - 183,1 tūkstotis Eiro NA uz vienu nodarbināto vērojams Tirdzniecības nozarē, uzņēmējdarbības īpatnībām nozarē. lielā mērā pateicoties Otrs augstākais darba ražīguma līmenis arī mazo uzņēmumu grupā tiek fiksēts Transporta nozarē 94,1 tūkstotis Eiro NA uz vienu nodarbināto, turklāt tas ir palielinājies pret 2010.gadu par 20,2%. IKT pakalpojumu nozarē darba ražīguma līmenis ir 71,7 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto, kas ir tikai trešais labākais rādītājs. Arī šajā gadījumā zemākais nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītājs, tiek konstatēts Viesnīcu un restorānu nozarē 18,3 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto. Bet otrs zemākais rādītājs attiecas uz nozari Operācijas ar nekustamo īpašumu tikai 43,3 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto, tai seko Būvniecības nozares mazie uzņēmumi ar 49,8 tūkstošiem Eiro NA uz vienu nodarbināto. Vidējos uzņēmumos iesaistīto nodarbināto izmantošanas efektivitātes rādītāji sadalījumā pa nozarēm, izmantojot saražoto produktu ar neto apgrozījuma summas, iekļauti tabulā tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Darba ražīguma izmaiņas pa gadiem (tūkst. /ND) /10. % Rūpniecība 61,1 71,7 73,9 76,3 75,3 73,0 72,5 72,9 19,3 Būvniecība 57,2 64,6 70,2 74,1 73,6 80,6 78,2 78,6 37,5 Tirdzniecība 172,0 193,2 217,0 215,2 211,6 204,4 195,2 195,7 13,8 Transports 64,5 80,6 80,5 78,5 73,8 77,1 78,6 80,9 25,5 Viesnīcas 19,9 21,3 21,3 23,3 24,0 23,7 23,8 24,0 20,7 IKT PK 50,7 54,5 63,5 61,3 82,0 82,0 83,5 85,9 69,3 Operācijas ar NP Profesionālie PK 20,0 23,2 30,9 30,4 33,9 34,0 31,8 31,2 55,6 42,9 47,6 52,1 48,0 55,2 50,2 47,4 48,4 12,8 KOPĀ 81,1 93,5 99,4 100,3 99,4 98,0 95,5 95,9 18,3 Pārskata periodā Vidējos uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu strādājošo ir palielinājies mazākā mērā - par 18,3%, no 81,1 tūkstoša Eiro uz nodarbināto, līdz 96 tūkstošiem Eiro - redzams no tabulā 2.45 iekļautajiem aprēķinu rezultātiem. Tas ir vairāk kā 1,4 mazajiem uzņēmumiem. vairākās nozarēs darba ražīgums ir reizes mazāks pieaugums salīdzinājumā ar Izvērtējot situāciju pa nozarēm, tiek konstatēts, kā būtiski palielinājies. Lielākā mērā šis 129

130 konstatējums attiecas uz IKT pakalpojumu nozari, kurā darbaspēka izmantošanas efektivitāte ir palielinājusies nepilnas 1,7 reizes, kas ir ļoti līdzīgs mazajos uzņēmumos sasniegtajam rādītājam. Strauji darba ražīgums ir palielinājies arī nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu pieaugums par 55,6%, tai seko Būvniecības nozare ar 1,38 reizēm un transporta nozarē strādājošie vidējie uzņēmumi ar 1,26 reižu lielu pieaugumu. Bet lielākais darba ražīguma līmenis perioda beigās - 195,7 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto pamanāms Tirdzniecības nozarē, kas lielā mērā tiek saistīts ar mēroga efektu un uzņēmējdarbības īpatnībām nozarē. Otrs augstākais darba ražīguma līmenis arī mazo uzņēmumu grupā tiek fiksēts IKT pakalpojumu nozarē 85,9 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto, bet Transporta nozare paliek trešajā vietā ar 80,9 tūkstošiem Eiro NA uz vienu nodarbināto. Savukārt zemākais nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītājs arī vidējo uzņēmumu grupā tiek konstatēts Viesnīcu un restorānu nozarē 24 tūkstoši Eiro NA uz vienu nodarbināto. Pateicoties mēroga efektam un pilnīgākai neto apgrozījuma uzskaitei, tas ir 1,3 reizes augstāks salīdzinājumā ar mazajiem uzņēmumiem un vairāk kā 1.5 reizes augstāks salīdzinājumā ar mikro uzņēmumiem. MVU darba ražīguma izmaiņu dinamiska un lineārās trenda funkcijas parādītas 2.8. attēlā. 2.8.attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto - izmaiņu dinamika un tendences (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) MVU saražoto produktu neto apgrozījumā uz vienu nodarbināto pārskata periodā ir notikušas straujas pārmaiņas redzams no attēlā 2.8. iekļautajiem grafiskajiem modeļiem. Lielākā mērā tas attiecas uz mikro uzņēmumos saražoto produktu neto apgrozījuma izmaiņu dinamiku uz vienu nodarbināto. Līdzīgi kā neto apgrozījumā skaidri saskatāmas mikro uzņēmumos nodarbinātā personāla 130

131 izmantošanas efektivitātes krasās svārstības. Tās lielā mērā saistītas ar izmaņām ārējā uzņēmējdarbības vidē, valsts veiktajiem fragmentāriem un nereti ekonomiski nepamatotiem pasākumiem, kuri tieši ietekmējuši mikro uzņēmumu darbību. Un trešais aspekts ir mikro uzņēmumu vadītāju nepietiekošās zināšanas, prasmes un pieredze darboties strauji mainīgos apstākļos, pastāvīgi laipojot starp valsts normatīvajiem aktiem un personīgo izdevīgumu, ņemot vērā partneru intereses. Šīs tēzes apstiprinājums pārliecinoši atklājas mikro uzņēmumos saražotā neto apgrozījuma apjoma izmaiņas uz vienu nodarbināto dinamiskās rindas grafiskā modeļa izmaiņu raksturs. Turklāt lineārai trenda funkcijai šajā gadījumā ir negatīvs raksturs, kas norāda uz darba ražīguma tendences samazināšanos. Principiāli atšķirīga situācija vērojama mazajos un vidējos uzņēmumos, kur pievienotās vērtības pieauguma raksturs perioda sākumā ir līdzīgs. Uz to skaidri norāda saražotā neto apgrozījuma apjoma izmaiņas uz vienu nodarbināto, to raksturs un rakstura tendences lineārās funkcijas formā. Detalizētāku priekšstatu par MVU grupās saražotā neto apgrozījuma apjomu uz vienu nodarbināto, tā izmaiņu stabilitāti var iegūt, izpētot lineārās trenda funkcijas un to atbilstību raksturojošos determinācijas koeficientus. Tam nepieciešamie dati apkopoti tabulā tabula MVU grupās saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto - izmaiņu tendenču funkcijas (Autora sastādīta tabula, izmantojot pētījuma rezultātus) F-jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums Tendences funkcija R 2 Novirze Δ=1 R Mikro uzņēmumu NA DR MK NA DR y = - 1,4524x + 76,812 0,1259 0, Mazo uzņēmumu NA DR MZ NA DR y = 1,9486x + 78,064 0,5115 0, Vidējo uzņēmumu NA DR VD NA DR y = 1,3003x + 89,54 0,2611 0,7389 Tabulā apkopotie pētījuma rezultāti pierāda mikro uzņēmumu neapskaužamo situāciju valstī. Tajos saražotā neto apgrozījuma apjoms uz vienu nodarbināto jeb darba ražīguma dinamiskās svārstības ir pārāk lielas, lai mikro uzņēmumu vadītājus varētu uzskatīt par pietiekoši kompetentiem uzņēmējdarbības un vadības teorijas un prakses jautājumos. Par to var pārliecināties izpētot attiecīgās dinamiskās rindas grafisko modeli un tendences funkcijas vērtības. Lineārās trenda funkcijas determinācijas koeficients R 2 šajā gadījumā ir sasniedzis zemu vērtību R 2 = 0,1259 un novirze līdz pilnai atbilstībai ir lielākā novērojamo objektu vidū Δ = Atrodoties šādā situācijā ir neiespējami prognozēt uzņēmuma darbību, piesaistīt partnerus un veidot uz nākotni vērstas partnerattiecības, lai kopējiem spēkiem cīnītos par uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu. 131

132 Salīdzinoši labāka situācija vērojama mazo uzņēmumu grupā. Šajā gadījumā determinācijas koeficienta vērtība ir salīdzinoši augsta determinācijas koeficienta vērtība ir nedaudz lielāka par 0,5 vienībām - R 2 = 0,5115 ar novirzi no pilnīgas atbilstības Δ = 0,4885. Diemžēl vidējo uzņēmumu grupā vērojama lielāka attīstības nenoteiktība trenda funkcijas determinācijas koeficients ir salīdzinoši zems - R 2 = 0,2611 ar novirzi no pilnīgas atbilstības Δ = 0,8741. Pētījuma rezultāti liecina, ka izveidojusies situācija ar darbaspēka izmantošanas efektivitāti, kas noteikta, izmantojot MVU saražoto produktu neto apgrozījuma un nodarbināto izmaiņu rādītājus, ir uzņēmējdarbības ekspertu vērta. Šajā gadījumā būtu jāmeklē atbildes uz daudziem jautājumiem kāpēc tas tā noticis un kādi tam ir cēloņi, kas iziet ārpus promocijas darba mērķa un pētījuma objekta. Bet lielā mērā šie notikumi ir saistīti ar MVU vadītāju nepietiekošo vispārējās kompetences līmeni uzņēmējdarbībā un pilnīgi iespējams, ka viņiem iztrūkst zināšanu un iemaņu partneru piesaistīšanai, lai savlaicīgi risinātu radušās problēmas un veidotu savstarpēji izdevīgas partnerattiecības. Katrā ziņā šajos pētījuma rezultātos atklājas valdības vājā politika kas vērsta uz MVU atbalsta sistēmas pilnveidošanu un šo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Pilnīgi iespējams, ka turpmākajā pētījuma gaitā atklāsies jauni parādījumi, kas dos iespēju precizēt augstāk izkaustītās atziņas par MVU konkurētspēju un partnerības lomu tās paaugstināšanā. Turpinot pētījumu, uzmanība tiek veltīta otram darba ražīguma rādītājam, kas aprēķināts, izmantojot MVU saražoto produktu pievienoto vērtību un tās izmaiņas sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm un laika intervāliem. Atbilstoši iepriekšējās apakšnodaļās izmantotai metodikai, vispirms analizēti tiek mikro uzņēmumi. Mikro uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītāji, izmantojot pievienotās vērtības rādītājus, iekļauti tabulā tabula Mikro uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Rūpniecība Darba ražīguma izmaiņas pa gadiem (tūkst. /ND) /10. % 8,0 7,0 7,9 9,1 8,6 9,2 9,6 9,7 22,0 Būvniecība 4,7 6,6 7,0 8,5 8,2 6,9 6,9 7,2 52,3 Tirdzniecība 7,8 7,5 9,2 10,1 8,7 8,5 9,1 9,2 17,2 Transports 15,1 12,2 11,9 14,0 11,3 12,2 12,2 12,4-18,0 Viesnīcas 3,3 2,7 2,4 2,9 3,4 3,5 4,6 4,7 39,9 IKT PK 12,6 11,1 12,0 13,9 11,8 11,8 12,3 13,1 4,5 Operācijas ar NP Profesionālie PK 16,6 19,4 23,2 26,7 23,1 24,8 25,2 25,7 54,5 10,5 6,6 10,4 10,0 10,5 10,3 10,7 11,2 6,3 KOPĀ 9,4 8,9 10,4 11,7 10,5 10,5 11,1 11,3 20,6 132

133 Pretēji neto apgrozījumam uz vienu nodarbināto mikro uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu strādājošo pārskata periodā ir palielinājusies tikai par nepilnu 21% - redzams no tabulā 2.47 iekļautajiem aprēķinu rezultātiem. Tas vairāk kā 15 reizes pārsniedz augstāk minēto rādītāju. Tā rezultātā darba ražīgums šajā uzņēmumu grupā ir palielinājies no 9,4 līdz 11,3 tūkstošiem Eiro PV uz vienu nodarbināto. Visstraujāk darba ražīgums ir palielinājies nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu nepilnas 1,55 reizes un Būvniecības nozarē 1,52 reizes, bet Tirdzniecības nozarē tas ir palielinājies tikai par 17,2%, kas ir ievērojami zemāks rādītājs salīdzinājumā ar iepriekš aprēķināto darba ražīguma rādītāju. Savukārt lielākais darba ražīguma rādītājs perioda beigās tiek konstatēts nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu 25,7 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto un IKT pakalpojumu nozarē ar 13 tūkstošiem Eiro PV uz vienu nodarbināto, tai seko Transporta nozarē strādājošie mikro uzņēmumi ar 12,4 tūkstošiem Eiro. Zemākais darba spēka izmantošanas efektivitātes rādītājs saistībā ar saražoto produktu pievienoto vērtību attiecas uz Viesnīcu un restorānu nozarē strādājošajiem mikro uzņēmumiem tikai 4,7 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto. Tas ir vairāk kā 2 reizes mazāk salīdzinājumā ar vidējo rādītāju vērtējumā iekļautās nozarēs un vairāk kā 5 reizes mazāk salīdzinājumā ar augstāko rādītāju nozarē. Šīs atšķirības lielā mērā ir saistītas ar atšķirīgo konkurences līmeni minētajās nozarēs un tirgus barjerām konkurences ierobežošanai, kas lielā mērā atklājas Profesiju klasifikatorā. Salīdzinoši zems darba ražīguma līmenis tiek konstatēts arī Būvniecības nozarē 7,2 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto un Tirdzniecības nozarē 9,2 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto, neskatoties uz to, tas ir nepilnas 2 reizes augstāks salīdzinājumā ar darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītāju Viesnīcu un ēdināšanas nozarē. Sākotnējais darba ražīguma līmenis ir samazinājies tikai vienā nozarē un tā ir Transporta un sakaru nozare par 18%. Pilnīgi iespējams, ka tas ir saistīts ar tarifu samazināšanos sakaru apakšnozarē un tās īpatsvara palielināšanos visā Transporta nozarē. Mazajos uzņēmumos sasniegtais darbaspēka izmantošanas efektivitāte sadalījumā pa nozarēm, izmantojot saražoto produktu pievienotās vērtības rādītājus, iekļauti tabulā. Tabulā iekļautie aprēķinu rezultāti liecina, ka Mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto pārskata periodā ir ievērojami palielinājusies - par 26,3%. Bez tam šis darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītājs ir ļoti tuvs iepriekš aprēķinātajam efektivitātes rādītājam, izmantojot neto apgrozījumu uz vienu nodarbināto. - redzams no tabulā 2.41 iekļautajiem aprēķinu rezultātiem atšķirība tikai par 0,4 procentpunktiem. Vērtējot darba ražīguma paaugstināšanos sadalījumā pa nozarēm, vērojams salīdzinoši liels rādītāja pieaugums vairākās nozarēs. Darbaspēka izmantošanas efektivitāte straujāk palielinājusies Būvniecībā 1,54 reizes, tai seko IKT pakalpojumu nozarē strādājošie mazie uzņēmumi 1,63 reizes liels pieaugums un Rūpniecības nozare - 1,37 reizes. 133

134 Tas nozīmē, ka šajās nozarēs strādājošie mazie uzņēmumi ir paaugstinājuši savu konkurētspēju uz darbaspēka izmaksu samazināšanas rēķina. Pilnīgi iespējams, ka šie efektivitātes rādītāji ir cieši saistīti ar modernākām tehnoloģijām it īpaši Rūpniecībā un izdevīgākām partnerattiecībām resursu piegādē un saražoto produktu realizācijā tabula Mazajos uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Darba ražīguma izmaiņas pa gadiem (tūkst. /ND) /10. % Rūpniecība 11,8 12,2 13,7 14,1 13,9 15,8 16,0 16,2 37,1 Būvniecība 7,2 8,7 12,0 12,2 10,8 11,3 10,7 11,1 54,7 Tirdzniecība 13,7 15,0 16,7 16,7 17,3 18,1 17,3 17,4 27,3 Transports 17,3 17,8 17,8 16,0 17,3 17,8 17,8 18,2 4,7 Viesnīcas 5,3 6,4 6,2 6,2 6,2 6,3 6,5 6,7 26,7 IKT PK 18,2 18,8 22,3 24,7 23,6 24,6 25,3 26,6 45,7 Operācijas ar NP Profesionālie PK 18,3 22,2 11,6 20,2 21,6 21,4 21,8 22,2 21,2 16,0 15,9 8,1 19,0 18,2 19,7 20,2 21,0 30,7 KOPĀ 12,7 13,6 14,2 14,9 14,9 15,9 15,8 16,0 26,3 Zemākais nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītājs absolūtā nozīmē joprojām saglabājas Viesnīcu un restorānu nozarē 6,7 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto, bet tas ir 1,4 reizes augstāks salīdzinājumā ar sasniegto darba ražīguma līmeni mikro uzņēmumos. Otrs zemākais rādītājs vērojams Būvniecības nozarē 11,1 tūkstotis un, diemžēl, arī Rūpniecībā 16,2 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto. Mazākais darba ražīguma pieaugums tiek konstatēts Transporta nozarē strādājošo mazo uzņēmumu darbībā vien 4,7%, un nozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu 21,2%. Bez tas šajā nozarē ir viens no augstākajiem darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītājiem. Vidējos uzņēmumos nodarbinātā darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītāji, izmantojot saražoto produktu pievienotās vērtības izmaiņas sadalījumā pa nozarēm, iekļauti 2.49.tabulā. Vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto pārskata periodā ir palielinājusies par 27% - no 16,8 līdz 21,3 tūkstošiem Eiro PV uz vienu nodarbināto - redzams no tabulā 2.49 apkoptajiem datiem. Tas ir nedaudz par 0,7 procentpunktiem, lielāks par attiecīgo rādītāju mazo uzņēmumu grupā, bet 1,5 reizes lielāks salīdzinājumā ar neto apgrozījuma pieaugumu uz vienu strādājošo. Tas skaidri norāda, ka vairākās no pētījumā iekļautām nozarēm ir bijuši labvēlīgi apstākļi algu un pelņas paaugstināšanai un izmaksu samazināšanas rēķina lielākā mērā, nekā cenu paaugstināšanas rēķina. Straujākais darba ražīguma pieaugums šajā uzņēmumu grupā tiek konstatēts nozarē 134

135 Operācijas ar nekustamo īpašumu pieaugums par 65,7%, tai seko IKT pakalpojumu nozare ar nepilniem 60%, Būvniecības nozare ar 45% un Viesnīcu nozare ar pieticīgāku palielinājumu 1,34 reizes tabula Vidējos uzņēmumos saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto tautsaimniecības nozarēs (Autora sastādīta tabula, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) TSN Darba ražīguma izmaiņas pa gadiem (tūkst. /ND) /10. % Rūpniecība 17,8 17,6 17,9 18,9 19,9 21,3 21,5 21,8 22,4 Būvniecība 13,0 14,5 15,6 16,5 16,3 19,1 18,2 18,9 44,9 Tirdzniecība 16,6 18,6 19,4 19,8 21,9 21,6 20,7 20,8 25,7 Transports 21,2 25,4 25,3 23,5 24,9 22,8 22,8 23,3 9,8 Viesnīcas 7,4 8,7 7,6 8,9 9,3 9,4 9,6 9,9 34,1 IKT PK 24,3 23,0 28,4 29,3 39,0 36,0 37,0 38,8 59,6 Operācijas ar NP Profesionālie PK 12,0 12,4 15,4 15,9 18,9 19,2 19,5 19,9 65,7 22,4 22,4 24,9 23,3 27,3 25,4 26,0 27,1 20,8 KOPĀ 16,8 17,8 18,5 19,1 20,6 21,1 20,9 21,3 27,0 Partnerattiecību efektivitātes vērtēšanā daudz nozīmīgāks ir darba ražīguma absolūtais līmenis. Šajā ziņā ievērojami pārāki pār citiem uzņēmumiem ir tie, kas darbojas IKT pakalpojumu nozarē, sasniedzot 38,8 tūkstošus Eiro PV uz vienu nodarbināto. Ņemot vērā darba spēka izmantošanas efektivitātes pieaugumu šajā nozarē, paredzams, ka tuvākajos 10 gados šī nozare kvantitatīvi pierādīs savu stratēģisko nozīmi valsts tautsaimniecības attīstībā un tās konkurētspējas paaugstināšanā. Otrs lielākais darba ražīguma rādītājs perioda beigās - 27,1 tūkstotis Eiro PV uz vienu nodarbināto redzams Profesionālo pakalpojumu nozarē. Pēc tam seko Transporta nozare, paliekot trešajā vietā ar 23,3 tūkstošiem Eiro PV uz vienu nodarbināto un Rūpniecības nozarē strādājošie vidējie uzņēmumi ar nepilniem 22 tūkstošiem Eiro PV uz vienu nodarbināto. Bet zemākais nodarbinātā personāla izmantošanas efektivitātes rādītājs arī šajā uzņēmumu grupā attiecas uz Viesnīcu un restorānu nozari 9,9 tūkstoši Eiro PV uz vienu nodarbināto ar 34% lielu pieaugumu, kas ir lielāks par vidējo starp nozarēm. Bet Būvniecībā tas ir 18,9 tūkstoši Eiro uz vienu nodarbināto ar vēl lielāku pieaugumu. MVU darba ražīguma izmaiņu dinamikas modeļi, ņemot vērā pievienotās vērtības izmaiņas, kopā ar lineārām trenda funkcijām iekļautas 2.9. attēlā. Attēlā 2.9. iekļautajos grafiskajos modeļos atklājas MVU saražoto produktu pievienotās vērtības apjoma izmaiņas uz vienu nodarbināto pārskata periodā. Šajā gadījumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem, situācija ir daudz izlīdzinātāka un dinamisko svārstību amplitūdas ir krasi samazinājušās. Tas lielā mērā attiecas arī uz mikro uzņēmumos sasniegto darbaspēka izmantošanas efektivitātes rādītāju izmaiņu tendenci, kurai šajā gadījumā ir pozitīvs raksturs un salīdzinoši augsta determinācijas 135

136 koeficienta vērtība R 2 = 0,5239. Pēc absolūtās vērtības tā ir vismaz 4 reizes augstāka salīdzinājumā ar darba ražīguma rādītāju, kas aprēķināts izmantojot saražoto produktu neto apgrozījumu. 2.9.attēls MVU saražoto produktu neto apgrozījums uz vienu nodarbināto - izmaiņu dinamika un tendences (Autora veidots attēls, izmantojot LR CSP datus un aprēķinu rezultātus) Ievērojami labāka situācija vērojama mazajos un vidējos uzņēmumos, kur pievienotās vērtības pieauguma raksturā uz vienu nodarbināto netiek konstatētas būtiskas atšķirības. Izņēmums ir 2014.gads, kad darba ražīgums vidējos uzņēmumos palielinājās par 8%, bet mazajos uzņēmumos tas palielinājās tikai par 0,2%. Detalizētākas zināšanas par MVU grupās saražotās pievienotās vērtības apjoma izmaiņām uz vienu nodarbināto, var iegūt, izpētot lineārās trenda funkcijas un to atbilstības vērtēšanā izmantojamo determinācijas koeficientus. Izvērtēšanai nepieciešamie dati apkopoti tabulā. Tabulā apkopotajos pētījuma rezultātos atklājas pretrunas starp mikro uzņēmumos sasniegtajiem darba ražīguma rādītājiem, kas aprēķināti, izmantojot neto apgrozījuma un pievienotās vērtības rādītājus. Šajā gadījumā determinācijas koeficients R 2 = 0,5239 un novirze līdz pilnai atbilstībai ir Δ = 0,4761. Atšķirības minētajos rādītājos uzskatāmi atklājas attēlos 2.3. un 2.4. iekļautajos modeļos un trenda funkcijās, kas izmantotas, izlīdzinot attiecīgās darba ražīgumu raksturojošās dinamiskās rindas. Ņemot vērā to, ka nodarbinātais darbaspēks abos gadījumos paliek nemainīgs, šīs atšķirības varētu būt saistītas ar manipulācijām, kuras veic mazo uzņēmumu īpašnieki, lai mazinātu nodokļu slogu jeb optimizētu nodokļus, piesaistot attiecīgos partnerus, lai tādējādi palielinātu uzņēmuma konkurētspēju. 136

137 2.50.tabula MVU grupās saražoto produktu pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto - izmaiņu tendenču funkcijas (Autora sastādīta tabula, izmantojot pētījuma rezultātus) F-jas nr. p.k. Rādītājs Saīsinājums Mikro uzņēmumu PV DR Mazo uzņēmumu PV DR Vidējo uzņēmumu PV DR MK PV DR MZ PV DR VD PV DR Tendences funkcija y = 0,2808x + 9,2156 y = 0,4641x + 12,673 y = 0,6747x + 16,468 R 2 Novirze Δ = 1 R 2 0,5239 0,4761 0, ,0774 0,9351 0,0649 Attēlā 2.9. pārliecinoši atklājas mazo un vidējo uzņēmumu centieni un labie rezultāti konkurētspējas paaugstināšanā. Turklāt šajā procesā vērojama salīdzinoši liela stabilitāte, ja neņem vērā statistikā pieļautās kļūdas. Mazajos uzņēmumos nodarbinātā personāla darba ražīguma pieauguma tendences determinācijas koeficients tiek vērtēts kā ļoti augsts un pārsniedz 0,9 vienību robežu - R 2 = 0,9226 ar novirzi no pilnas atbilstības Δ = 0,0774. Nedaudz labāka situācija tiek konstatēta vidējo uzņēmumu grupā, šajā gadījumā R 2 = 0,9351 ar novirzi no pilnas atbilstības Δ = 0,0649. Šādi darbības rezultāti nozīmīgākajā resursu izmantošanas efektivitātes rādītājā var radīt optimismu viņu ieguldītās pūles uzņēmuma attīstībai nepieciešamo partneru piesaistīšanā un veiksmīgu partnerattiecību veidošanā ir devušas labu rezultātu uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā. 137

138 III NODAĻA AKTUALIZĒTU PARTNERĪBU IZMANTOŠANAS IESPĒJAS MVU KONKURĒTSPĒJAS PAAUGSTINĀŠANAI LATVIJĀ Darba III nodaļā tiek apkopoti pētījuma rezultāti par partnerattiecību veidošanu un to izmantošanu MVU konkurētspējas paaugstināšanā. Lielāka uzmanība tiek veltīta partnerattiecību satura un formas atbilstībai partnerattiecībās iesaistīto pušu saimnieciskās darbības veidam, darbības mērķim un citiem partnerattiecību atbilstību veidojošajiem elementiem. Pētījuma gaitā pierādījās, ka MVU vadītājiem un īpašniekiem ir samērā izplūdis un nekonkrēts priekšstats par partneriem, partnerattiecībām un stratēģisko partnerību, tās izmantošanu jaunas konkurētspējas priekšrocības radīšanai un konkurētspējas paaugstināšanai, lai sasniegtu konkrētu uzņēmējdarbības mērķi. Latvijas tautsaimniecības nozarēs strādājošo MVU Partnerattiecību veidošanās tuvākā un tālākā nākotnē ir cieši saistītas ar valsts attīstības plāniem un prioritāriem virzieniem. Tā, valsts stratēģija tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā paredz palielināt inovatīvu produktu izlaides īpatsvaru no pašreizējiem 8,5% līdz 14% laikā līdz 2030.gadam (EM, 2015). Līdzīgi plāni ir noteikti attiecībā uz augsto tehnoloģiju īpatsvara palielināšanu eksportējamo produktu īpatsvarā. Šobrīd mūsu valsts tautsaimniecības uzņēmumu saražoto produktu eksportā tikai 7,5% no tiem saražoti, izmantojot t.s. augtās tehnoloģijas (EM, 2015). Tas nozīmē, ka nepilniem 8% no visa eksporta ir augstākās kvalitātes zīmols un lielākā pievienotā vērtība, kas atbilst attīstītāko ES valstīs ražoto produktu pievienotās vērtības līmenim. Ne mazāk svarīgs izaicinājums MVU ir saistīts ar tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo resursu izmantošanas efektivitāti. Ja ES attīstītākajās valstīs uz dabas resursu tonnu saražo produkciju robežās no 4-5 tūkstošiem eiro (Eirostat, 2018), tad Latvijā šis rādītājs ir Rumānijas un Bulgārijas līmenī tikai nepilni 300 eiro, jeb vairāk kā 10 reizes zemāks (LR CSP, 2018). Zemais inovatīvu produktu ražošanas apjoms, lielā atpalicība moderno tehnoloģiju ieviešanā dažādu eksportam piemērotu produktu ražošanā un zemais resursu izmantošanas efektivitātes līmenis ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem, ar kuriem nāksies saskarties Latvijā strādājošajiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bet šajā situācijā ir arī kāda priekšrocība ļoti laba augsne partnerattiecību veidošanai un stratēģisko partneru meklēšanai. Uzņēmumu vadītājiem un/vai īpašniekiem jāņem vērā, ka valsts tautsaimniecības attīstības ambiciozie mērķi ir noteikti, neprasot viņiem padomu, piekrišanu. Arī uzaicinājumu viņi nesaņems ne no Valdības, ne Saeimas. Uzaicinājums nāks no tirgus, no konkurentiem, kuri pēc neilga laika palūgs atbrīvot vietu tirgū, lai tajās izvietotu augstākas kvalitātes un lētākas preces salīdzinājumā ar vietējo ražojumiem. MVU vadītājiem svarīgi apzināties, ka starp šodienas konkurentiem ir meklējami sadarbības partneri gan inovatīvu produktu izstrādei, pāreja uz modernākām tehnoloģijām ar nanotehnoloģiju elementiem. Arī daudzas augstskolas labprāt iesaistīsies partnerattiecībās, lai palīdzētu uzņēmumiem izstrādāt jaunus materiālus 138

139 ar unikālām nanoproduktu īpašībām, kas būs noderīgi inovatīvu produktu radīšanai ar augstu pievienoto vērtību. Vēl viens arguments par labu partnerattiecību veidošanai - tas ir saistīts ar IV Rūpniecisko revolūciju, kuras virzītājspēks būs nanomateriāli un nanotehnoloģijas (Deloite, 2018). Tās ienesīs būtiskas, zināmā mērā pat revolucionāras jeb lēcienveidīgas pārmaiņas preču un pakalpojumu ražošanā un izmantojamās izejvielās, kā arī patēriņā. Zinātniskie pētījumi liecina, ka gaidāmās rūpnieciskās revolūcijas apstākļos nozīmīgākā pazīme, ko tirgus ekonomika prasīs no komersantiem ir spēja sadarboties un risināt kompleksus jautājumus preču ražošanā un pārdošanā (Lee & Karpova, 2018; Nagy, Lee et al, 2018; Crnjac, 2017), kas pēc būtības ir savstarpēji saistītas prasmes. Lai šādos apstākļos saglabātu un paaugstinātu konkurētspēju, MVU īpašniekiem būs jāveido globālajiem izaicinājumiem un IV Rūpnieciskās revolūcijas efektiem atbilstošas partnerattiecības, kas pēc savas struktūras un satura būs ievērojami atšķirīgākas no tām, kuras šobrīd Latvijas uzņēmēji pielieto konkurētspējas veidošanā un tās stiprināšanā Ģenerālās kopas noteikšanas pamatojums Zinātniskie pētījumi par partnerattiecībām uzņēmējdarbībā un to saistību ar MVU konkurētspējas izmaiņām līdz šim nav veikti. Turklāt mikro, mazo un vidējo uzņēmumu skaits šobrīd ir lielāks par 110 tūkstošiem vienību (LR CSP, 2018), no tiem nepilni 7% mazie uzņēmumi, bet vidējo uzņēmumu skaits ir mazāks par 1,3%, bet mikro uzņēmumu īpatsvars ir lielāks par 90%. Savukārt partnerattiecībām lielākā nozīme ir vidējiem uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums sasniedz vairākus miljonus Eiro un ir uzkrāta zināma pieredzē, sadarbojoties ar dažādiem partneriem iekšzemē un ārvalstīs. Ar atsevišķiem izņēmumiem to varētu attiecināt uz mazajiem uzņēmumiem, kuri ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību un ir sasnieguši augstu darba ražīguma līmeni. Kā liecina novērojumi praksē, mikro uzņēmumi nereti, lielākoties cīnās ar pašu radītām grūtībām, galvenokārt, nepietiekošu zināšanu un prasmju dēļ dažādos uzņēmējdarbības elementos, tajā skaitā atbilstošu partnerattiecību veidošanā. Tāpēc mikro uzņēmumu viedoklis par partnerības ietekmi uz konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību veidošanos nebūs pietiekoši objektīvs, lai pētījuma rezultātus attiecinātu uz izlases kopu, ņemot vērā to nomācošo pārākumu pār mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iespējamās neatbilstības risinājums tiek meklēts Tirdzniecības un Rūpniecības kamerā, kuras biedru skaits ir nepilni 2,4 tūkstoši, no tiem 97% atbilst MVU klasificētām pazīmēm. Kamerā darbojošos uzņēmumu skaits sadalījumā pa nozarēm iekļauts 3.1.tabulā. Tabulā 3.1. iekļautie dati liecina, ka kamerā ir pārstāvētas visas tautsaimniecības nozares, kurās tiek veikta uzņēmējdarbība. Kā redzams tabulā, ka no iekļautajiem datiem, no visiem kameras biedriem, kuru kopskaits veido 2,39 tūkstošus, MVU statusam atbilst vairāk kā 2,35 tūkstoši jeb 97%. Sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm tas mainās 3 procentpunktu robežās lielākais īpatsvars 139

140 98,4% attiecas uz Rūpniecības nozari, bet mazākais 95,3% - Operācijās ar nekustamo īpašumu. Pētījumā iekļauto MVU īpatsvars lielā mērā atbilst MVU īpatsvaram visā tautsaimniecībā, atšķirību veido tikai 2 procentpunkti. Tas ir nozīmīgākais arguments LTRK apvienojušos MVU izmantot ģenerālkopas statusam, lai Pētījuma rezultātus varētu ekstrapolēt uz visā tautsaimniecībā strādājošo MVU centieniem veidot partnerattiecības un to saistību ar konkurētspējas palielināšanos. 3.1.tabula Uzņēmumu skaits un īpatsvars Latvijas Rūpniecības un Tirdzniecības kamerā (Autora sastādīta tabula, izmantojot LTRK nepublicētos datus) TS nozare NACE-2 kods Visi uzņēmumi skaits īpatsvar s % skaits MVU % TSN % MVU Lauksaimniecība A 51 2,1 47 2,0 92,2 Rūpniecība B - E , ,4 98,4 Būvniecība F 117 4, ,6 92,3 Tirdzniecība G , ,3 97,5 Transports H 151 6, ,2 96,0 Izmitināšana I 64 2,6 62 2,6 96,9 IKT pakalpojumi J 152 6, ,3 97,4 Operācijas ar nekustamo īpašumu Profesionālie pakalpojumi Cita veida pakalpojumi L 64 2,6 61 2,6 95,3 M , ,2 97,0 S 74 3,0 72 3,0 97,6 Pārējās nozares K; P; Q; R; T; S , ,8 90,1 TS nozarēs A - S , ,0 96,2 Ņemot vērā salīdzinoši lielo pieredzi, darbojoties LTRK, Darba Autors ir novērojis, ka tajā iesaistītajiem MVU īpašniekiem saistībā ar partnerattiecībām raksturīgas šādas atšķirīgas pazīmes salīdzinājumā ar tiem MVU īpašniekiem, kas savu konkurētspēju cenšas uzturēt, strādājot ārpus LTRK: - MVU īpašnieki kameras biedri ir ievērojami mērķtiecīgāki, zinošāki un prasmīgāki dažādos uzņēmējdarbības jautājumos salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, kas nav kameras biedri; - MVU īpašnieki darbojas LTRK savtīgu interešu vadīti lai vairāk uzzinātu, labāk sapratu un pieņemtu ārējai videi atbilstošākus vadības lēmumus saistībā ar uzņēmuma konkurētspējas saglabāšanos; - esamību un darbību LTRK daudzi MVU īpašnieki vērtē kā konkurētspējas priekšrocību, kura palīdz sāncensībā ar vietējiem un ārvalstu konkurentiem; - viens no nedeklarētajiem MVU īpašnieku pakārtotiem mērķiem, iestājoties kamerā, ir tieši partnerattiecību veidošana ar savas, augstākas jeb zemākas 140

141 kategorijas uzņēmumiem, kas tiek veidotas nolūkā paaugstināt uzņēmumā saražoto produktu konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos. Nolūkā iegūt detalizētākas zināšanas par tautsaimniecība attīstībai nozīmīgākām nozarēm un tajās strādājošajiem MVU, no tālākā pētījuma tiek izslēgtas atsevišķas nozares Lauksaimniecība, kā arī pārējo nozaru grupa atbilstoši tabulā iekļautajiem NACE-2 lietotajiem nozaru šifrētiem apzīmējumiem. MVU sadalījums pa Pētījumā iekļautām tautsaimniecības nozarēm redzams 3.2. tabulā. 3.2.tabula Aptaujas ģenerālās kopas kvantitatīvais un strukturālais sadalījums pa MVU grupām (Autora sastādīta tabula, izmantojot LTRK nepublicētos datus) MVU īpatsvars grupās - Tautsaimniecības MVU MVU skaits pa grupām % nozares skaits MK MZ VD MK MZ VD Rūpniecība ,8 18,6 3,6 Būvniecība ,7 13,9 7,4 Tirdzniecība ,8 22,8 4,4 Transports ,1 22,1 4,8 Izmitināšana ,2 17,7 8,1 IKT pakalpojumi ,6 20,9 5,4 Operācijas ar NI ,4 19,7 4,9 Profesionālie PK ,3 24,1 3,6 Cita veida PK ,6 22,2 4,2 KOPĀ ,9 20,7 4,4 Pēc izdarītajām korekcijām turpmākam pētījumam tiek pakļautas tabulā 3.2. skatāmās tautsaimniecības nozares, kuras apvieno uzņēmumu, no tiem mikro uzņēmumi ir 1,5 tūkstoši jeb nepilni 75%, mazie uzņēmumi 425 jeb 20,7% un vidējie uzņēmumi 90 uzņēmumi ar 4,4%, veidojot Pētījuma ģenerālo kopu. Tādējādi ģenerālās kopas lielākais īpatsvars attiecas uz Rūpniecības nozari 32,6%, Tirdzniecībai piekrīt 21% un Profesionālo pakalpojumu nozarei 17,4%. Savukārt mazāka pārstāvniecība ģenerālā kopā vērojama Izmitināšanas nozarē un Operācijās ar nekustamo īpašumu 3%, bet Citu pakalpojumu nozarē 3,5%. Tādējādi Pētījuma ģenerālas kopas strukturālais sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm lielā mērā atbilst MVU sadalījumam pa tautsaimniecības nozarēm. Pēc ģenerālās kopas noteikšanas, tiek noteikta izlases kopa, ņemot vērā uzņēmumu skaitu katrā no MVU grupām. Tas ir principiāli svarīgs izlases kopas veidošanas nosacījums, lai iegūtu zinātniski nozīmīgus pētījuma rezultātus un kādas grupas uzņēmumu nejaušs pārākums, neizraisītu grūtības un neatbilstības rezultātu interpretācijā un/vai ekstrapolācijā. 141

142 3.2. Pētījuma izlases kopa un tās struktūra Izlases kopas noteikšanai tiek izdarīti šādi pamat pieņēmumi: konfidences līmenis nedrīkst būt zemāks par 95% un standartkļūdai jāatrodas 5% robežās. Pētījumam nepieciešamās izlases kopa tiek noteikta, ņemot vērā uzdevumam atbilstošu metodiku (Kathrynn & Lawrence, 2018; Gravetter, Wallnau & Rorzano, 2017; Arhipova & Bāliņa, 2003) un iegūtie rezultāti apkopoti 3.3. tabulā. 3.3.tabula Izlases kopa sadalījumā pa MVU grupām un tautsaimniecības nozarēm (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Tautsaimniecība s nozares Izlases kopa MVU grupās MVU īpatsvars TSN- % MIK MZ VD MIK MZ VD Rūpniecība ,8 29,2 27,6 Būvniecība ,7 3,5 5,7 Tirdzniecība ,3 23,1 21,8 Transports ,9 7,5 8,0 Izmitināšana un ēdināšana ,0 2,6 5,7 IKT pakalpojumi ,1 7,3 9,2 Operācijas ar NI ,0 2,8 3,4 Profesionālie PK ,8 20,2 14,9 Cita veida pakalpojumi ,4 3,8 3,4 KOPĀ ,0 100,0 100,0 Atbilstoši minētajai izlases kopas noteikšanas metodikai, izlases kopā tiek iekļauti mikro uzņēmumi- 308 vienības, mazie un vidējie uzņēmumi 74 vienības. Šo uzņēmumu sadalījumam pa tautsaimniecības nozarēm tiek izmantota LTRK biedru MVU faktiskais sadalījums pa nozarēm. Tādējādi tiek iegūti aprēķinu rezultāti, kas apkopoti 3.3. tabulā. Kā redzams, izlases kopā absolūti lielākais uzņēmumu skaits visās grupās attiecas uz Rūpniecības nozari un Tirdzniecības nozari, kurām seko Profesionālo pakalpojumu nozare. Šīs nozares veido vairāk kā 70% no visā izlases kopā iekļautajiem mikro un mazajiem uzņēmumiem un 64% no vidējo uzņēmumu izlases apjoma. Savukārt mazākā pārstāvniecība izlases kopā attiecas uz Būvniecības, Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēm, kā arī Operācijām ar nekustamo īpašumu. Šajās nozarēs strādājošo mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars nav lielāks par 10%, bet vidējo uzņēmumu grupā nedaudz lielāks par 10%. Pētījuma turpināšanai svarīgi pārliecināties par izlases kopas strukturālā sadalījuma atbilstību tautsaimniecības nozarēs faktiski strādājošo MVU nozaru īpatsvaram. Tas tiek izdarīts ar datu korelatīvās salīdzināšanas metodi un tiek iegūti šādi rezultāti: - mikro uzņēmumu grupā atbilstības līmenis sasniedz 48%; - mazo uzņēmumu grupā atbilstības līmenis sasniedz 65%; - vidējo uzņēmumu grupā atbilstības līmenis sasniedz 83%. 142

143 Korelatīvā salīdzinājuma rezultāti liecina, ka izlases kopas sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm ir pilnīgi apmierinošs, lai pētījumā iegūtu zinātniski nozīmīgus rezultātus Pētījuma organizēšana un respondentu aktivitātes analīze Pētījumam nepieciešamo datu iegūšanai par MVU partnerattiecībām un to ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju un konkurētspējas priekšrocību veidošanos, tika izstrādāta anketa ar 20 jautājumiem, kura iekļauta pielikumā. Šajos jautājumos galvenā uzmanība tiek veltīta MVU partnerībai, kā uzņēmējdarbības nepieciešamai sastāvdaļai mūsdienās, partnerības atbilstībai, partnerattiecības efektiem un šo efektu nozīmīgākajiem cēloņiem saistībā ar MVU konkurētspējas palielināšanos. Liela uzmanība aptaujā tiek piešķirta partnerības globālajiem aspektiem Latvijā strādājošo uzņēmumu vēlmei veidot partnerattiecības ar tuvāko un tālāko ārvalstu uzņēmējiem. Tas ir būtiski nozīmīgs pētījuma virziens, kas dod iespēju izzināt mūsu zemes MVU īpašnieku domāšanas līmeni un iegūt nozīmīgus datus par stratēģisku un globālu pieeju jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā nolūkā paaugstināt ražoto produktu konkurētspēju vietējā un citu valstu preču un pakalpojumu tirgos. Anketas pilns teksts iekļauts pielikumā. Pētījuma mērķa sasniegšanai veiktās aptaujas forma atbilst kvantitatīvo pētījumu grupai, jo katru atbildi respondentiem vajadzēja novērtēt pēc 10 baļļu skalas. Lielākā daļa no anketā iekļautajiem jautājumiem tiek formulēti apgalvojuma formā un respondentiem vajadzēja izvērtēt formulētā apgalvojuma atbilstību viņa viedoklim jeb/vai sasniegtajam darbības rezultātam. Atbilžu sniegšanā respondentiem tiek ieteikt rīkoties šādā secībā: - ja respondents pilnīgi piekrīt anketā izteiktajam apgalvojumam, viņš aptaujas anketas attiecīgajā vietā raksta ciparu 10 un otrādi, - ja respondents pilnīgi nepiekrīt anketā izteiktajam apgalvojumam, viņš aptaujas anketas attiecīgajā vietā raksta ciparu 1. Par pētījuma veikšanu savlaicīgi tika informēti visi aptaujas dalībnieki dažādu LTRK sanāksmju laikā, kā arī izmantojot citus mūsdienīgus saziņas līdzekļus. Aptauja tika organizēta, vadoties pēc nejaušības principa, tāpēc par aptaujas gaitu informāciju saņēma visi LTRK biedrībā esošo MVU īpašnieki un viņiem tika dota pilnīga rīcības brīvība par iesaistīšanos aptaujā, jeb to ignorēt. Atbilžu sagatavošanai un aizpildītās anketas nosūtīšanai tika dots samērā ilgs laiks vesels mēnesis un tas tika darīts 2018.gada ziemā, kad netraucē atvaļinājums jeb citas komersantiem svarīgākas lietas, kuras kļūst prioritāras līdz ar pavasara atnākšanu un/vai vasaras mēnešos. Lai saglabātu konfidencialitāti un tādējādi paaugstinātu atbilžu objektivitāti, anketā netiek iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību varētu identificēt atbildētāja personību un/vai tā atrašanās vietu. Aptaujas metodikā norādīts, ka zinātniski 143

144 nozīmīgus datus var iegūt, ja saņemtas vismaz 35-40% atbildes salīdzinājumā ar izlases kopu (Gravetter et al, 2016). Atlasot pilnīgi aizpildītās anketas un apkopojot atbilžu rezultātus, izrādījās, ka saņemto atbilžu īpatsvars pret izlases kopu veido 89%, bet mikro uzņēmumu grupā 94%, mazo uzņēmumu grupā 76% un vidējo uzņēmumu grupā vairāk kā 86%. Apkopotie aptaujas rezultāti - saņemto atbilžu kopējais skaits un to sadalījumā pa MVU grupām un tautsaimniecības nozarēm iekļauti 3.4. tabulā. 3.4.tabula Aptaujas rezultātos iekļauto respondentu skaits un tā strukturālais sadalījums (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Atbilžu skaits MVU Atbilžu īpatsvars MVU grupās grupās - % Tautsaimniecības nozares Atbilžu skaits MK MZ VD MK MZ VD Rūpniecība ,0 36,6 42,2 Būvniecība ,1 3,7 6,3 Tirdzniecība ,8 23,6 18,8 Transports ,9 4,3 6,3 Izmitināšana un ēdināšana ,4 2,5 3,1 IKT pakalpojumi ,2 6,2 9,4 Operācijas ar NI ,4 1,9 3,1 Profesionālie PK ,8 17,4 6,3 Cita veida pakalpojumi ,4 3,7 4,7 KOPĀ ,0 100,0 100,0 Tabulā 3.4. iekļautie dati liecina, ka pētījuma ietvaros tika saņemtas un atzītas par atbilstošām 518 atbildes uz anketā uzdotajiem jautājumiem. Lielākā daļa no tām 293 attiecas uz mikro uzņēmumu partnerības jautājumiem, 161 uz mazajiem un 64 atbildes no vidējiem uzņēmumiem. Respondentu aktivitāti var raksturot šādi: - mikro uzņēmumi bijuši paši aktīvākie, saņemto atbilžu skaits veido 95% no izlases kopas šajā uzņēmumu grupā; - mazo uzņēmumu atbildes veido 79% no izlases kopas un vidējie uzņēmumi 86%. Tādējādi kopējais atbilžu skaits veido 89% no izlases kopas. Diemžēl saņemtās atbildes un anketu aizpildīšanas izvērtējama rezultātā mainījās atbilžu sadalījums pa pētījumā nozarēm un to tautsaimnieciskā struktūra. Tāpēc svarīgi noteikt iegūto rezultātu atbilstību izlases kopai un MVU faktiskajam sadalījumam pa nozarēm. Iegūto rezultātu atbilstības pārbaudei tiek veikts korelatīvais salīdzinājums un rezultāti apkopoti 3.5. tabulā. 144

145 3.5.tabula Aptaujas dalībnieku skaita korelatīvā salīdzinājuma rezultāti (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Rādītāji MK MZ VD Rezultātu atbilstība MVU tautsaimnieciskai struktūrai R 2 0,513 0,678 0,932 Rezultātu atbilstība MVU izlases kopai R 2 0,989 0,977 0,895 Kā liecina tabulā 3.5. iekļautie dati, aptaujas rezultātā saņemtās atbildes, to sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm un MVU grupām uzrāda salīdzinoši augstu atbilstību gan MVU faktiskajam izvietojumam pa saimnieciskās darbības veidiem, gan to atbilstību izlases kopai. Ja mikro uzņēmumu grupā korelācijas koeficienta vērtība ir nedaudz lielāka par 0,51, tad mazo uzņēmumu grupā tā sasniedz 0,68 vienības, bet vidējo uzņēmumu grupā rādītājam ir lielākā vērtība - lielāka par 0,93. Pēc būtības tas lielā mērā atbilst MVU iespējām izmantot dažādus partnerus uzņēmumā ražotā produkta konkurētspējas palielināšanai. Ievērojami augstākas korelācijas rādītāju vērtības tiek novērotas, nosakot saņemto atbilžu atbilstību izlases kopas tautsaimniecības struktūrai. Šajā gadījumā zemākā vērtība ir vidējiem uzņēmumiem R 2 = 0,895, kas ir salīdzinoši augsta, bet mikro un mazajiem uzņēmumiem, attiecīgi R 2 = 0,989 un R 2 = 0,977. Tas nozīmē, ka visās uzņēmumu grupās ir notikušas nebūtiskas strukturālas izmaiņas, ņemot vērā saņemto un pētījumam derīgu anketu skaitu nozaru griezumā. Tādējādi aptaujā iegūtie rezultāti tiek atzīti par zinātniski nozīmīgiem un tie izmantojami tālākajā Pētījuma gaitā, lai sasniegtu Darba mērķi un pierādītu hipotēzi jeb to noraidītu Pētījumā iekļauto MVU partnerības rezultātu analīzei sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām Turpmākajā Pētījuma gaitā uzmanība tiek pievērsta MVU partnerības attiecību veidošanai un tās atsevišķiem efektiem sadalījumā pa nozaru grupām, sagrupējot uzņēmumus šādās grupās: - preču ražošanas nozares Rūpniecība un Būvniecība; - augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares IKT pakalpojumi; Operācijas ar nekustamo īpašumu un Profesionālo pakalpojumu nozare; - pārējās pakalpojumu nozares Tirdzniecība; Transports; Izmitināšana un ēdināšana, kā arī Cita veida pakalpojumu nozare. Uzņēmumu sadalījums tautsaimniecības nozaru grupās mazina kļūdas iespējamību, interpretējot iegūtos rezultātus. Rezultātu neprecizitāte var palielināties tajos gadījumos, kad aptaujāto skaits vidējo uzņēmumu grupā ir tikai dažas vienības, kā tas redzams no 3.4.tabulā iekļautajiem datiem, piemēram, Profesionālo pakalpojumu un Būvniecības nozarē 4; Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē 2; Cita veida pakalpojumu nozarē 3 vienības. Atbilstoši Darba mērķim un uzdevumiem Pētījumā svarīgi noskaidrot partnerattiecību ietekmi uz mikro, mazo un 145

146 vidējo uzņēmumu konkurētspējas izmaiņām, nesadalot tos pa nozarēm. Bet MVU sadalījums pa nozarēm dod detalizētāku priekšstatu par respondentu aktivitāti katrā nozarē un saņemto atbilžu strukturālajam sadalījumam. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par izlases kopas un saņemto atbilžu atbilstību MVU tautsaimnieciskai struktūrai. Tālākam pētījumam nepieciešamie dati par respondentu skaitu izveidotajās nozaru grupās apkopoti 3.6. tabulā. 3.6.tabula Pētījumā iekļauto respondentu skaita sadalījums pa tautsaimniecības nozaru grupām (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas MVU skaits Uzņēmumu grupas Īpatsvars - % MIK MZ VD MIK MZ VD Ražošanas nozares ,7 52,3 26,2 Augstas PV PK nozares ,3 20,7 36,2 Pārējās PK nozares ,0 27,0 37,6 KOPĀ ,0 100,0 100,0 Lielākā daļa no Pētījumam atbilstošiem respondentiem iekļaujas ražošanas nozarēs 205 vienības jeb nepilni 40% no visām saņemtajām atbildēm. Ņemot vērā mikro uzņēmumu nomācošo pārākumu visās nozarēs un tautsaimniecībā kopumā, arī šajā gadījumā tiem ir relatīvais pārsvars - īpatsvars sasniedz nepilnus 47%. Tas lielā mērā izskaidrojam ar novērojumiem praksē lielākais vairums no mikro uzņēmumu īpašniekiem neuzskata par nepieciešamu iesaistīties LTRK darbībā, jo šī organizācija nevar viņiem palīdzēt paaugstināt konkurētspēju- resursu ieguldījums ir pārāk liels salīdzinājumā ar iegūto pozitīvo rezultātu. Šī nedeklarētā atziņa ļoti uzskatāmi atklājas augsta pievienotās vērtības nozaru grupā, kur mikro uzņēmumi ir relatīvā mazākumā - to īpatsvars ir tikai 22.3%, bet pārējās pakalpojumu nozarēs 31%. Ražošanas nozares pārstāvošo mazo uzņēmumu skaits ir līdzīgs vidējo uzņēmumu skaitam, attiecīgi 58 un 55 vienības. Tas skaidri norāda uz šo uzņēmumu īpašnieku un/vai vadītāju ieinteresētību piedalīties Latvijā lielākajā komersantu sabiedriskajā organizācijā, lai sekmētu savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanos konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā. Mazo un vidējo uzņēmumu horizontālais īpatsvars Ražošanas nozaru grupā veido attiecīgi 23,4% un 5,4%, bet vertikālais īpatsvars veido attiecīgi 52,3% un 26,2%. Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā starp respondentiem vairākumā ir vidējie uzņēmumi 76 vienības, tiem seko mikro uzņēmumi ar 44 vienībām un pēdējie paliek mazie uzņēmumi ar 23 vienībām. To horizontālo struktūru veido attiecīgi, 53%, 31% un 16%. Šāds respondentu absolūtais un relatīvais sadalījums tiek cieši saistīts ar augstas pievienotās vērtības nozarēs strādājošo MVU īpašnieku 146

147 attieksmi pret LTRK kā sabiedrisko organizāciju, kura veicina konkurētspējas palielināšanai nepieciešamo partnerattiecību veidošanu. Strukturāli atšķirīgs respondentu sadalījums pa MVU uzņēmumu grupām vērojams pārējās pakalpojumu nozarēs, kurās saražotais pievienotās vērtības apjoms uz vienu nodarbināto ir ievērojami zemāks. Šajā nozaru grupā mikro uzņēmumu horizontālais īpatsvars ir līdzīgs Ražošanas nozaru grupai 61%, bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā rādītāji līdzīgi 21% un 18%. Savukārt vertikālās struktūras rādītāji liecina par Pārējo pakalpojumu nozares salīdzinoši līdzsvarotu pārstāvniecību visā respondentu kopā mikro uzņēmumi veido31%, mazie 27% un vidējie nepilnus 38%. Pētījuma rezultāti liecina, ka dažādu grupu MVU pārstāvniecība katrā nozaru grupā ir pietiekoša, lai iegūtu zinātniski nozīmīgus rezultātus, kurus LTRK vadība var izmantot organizācijas darbības pilnveidošanai, lai sekmētu MVU darbības profilam, ražotajam produktam un darbības vietai atbilstošas partnerattiecības jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanai. Pētījumā iekļauto respondentu MVU saražoto produktu neto apgrozījuma un tā īpatsvara rādītāji neto apgrozījumā iekļauti 3.7. tabulā. 3.7.tabula Neto apgrozījums un tā īpatsvars respondentu uzņēmumos (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas līdz 200 Neto apgrozījums uzņēmumos ( ) mlj 1mlj - 3mlj 3mlj - 7mlj 7mlj - 15 > 15 milj KOPĀ Ražošanas nozares Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares Uzņēmumu īpatsvars nozaru grupā - % Ražošanas nozares 15,1 18,0 21,0 18,0 15,1 8,3 4,4 100,0 Augstas PV PK nozares 13,3 16,1 18,9 21,0 18,2 8,4 4,2 100,0 Pārējās PK nozares 19,4 20,6 22,9 16,5 12,4 5,3 2,9 100,0 KOPĀ 16,0 18,3 21,0 18,3 15,1 7,3 3,9 100, 0 Tabulā 3.7. iekļautie rādītāji liecina par neto apgrozījuma nozaru un apjoma sadalījuma ciešu saistību ar MVU absolūto un relatīvo izvietojumu pa tautsaimniecības nozaru grupām. Ražošanas nozaru grupā lielākais uzņēmumu skaits 43 vienības jeb 21% no visiem MVU šajā nozaru grupā saražo neto apgrozījumu robežās no 501 līdz 500 tūkstotim līdz 1 miljonam Eiro un 37 uzņēmumiem jeb 18% šis rādītājs robežās no 1 miljona Eiro līdz 3 miljoniem Eiro. Līdzīgam uzņēmumu skaitam saņemtais neto apgrozījums ir robežās no 201 līdz 500 tūkstošiem Eiro. Tādējādi 57% no visiem Ražošanas nozaru uzņēmumiem saražoto produktu apgrozījums ir robežās no 101 tūkstotim Eiro līdz 3 miljoniem Eiro. Augstas 147

148 pievienotās vērtības pakalpojumu nozarēs šajā intervālā iekļaujas 56% no visiem MVU respondentiem nozaru grupā. Bet Pārējo pakalpojumu nozarē šis rādītājs sasniedz 60%. Pētījuma rezultāti liecina par vājiem mikro un mazo uzņēmumu attīstības rādītājiem, kuriem saglabājas salīdzinoši zems saražoto produktu neto apgrozījuma apjoms. Saskaņā ar ES akceptētajām MVU atbilstības pazīmēm, maksimālais neto apgrozījuma apjoms mikro uzņēmumiem nedrīkst būt lielāks par 2 miljoniem, mazajiem uzņēmumiem šis slieksnis tiek pacelts līdz 10 miljoniem, bet vidējiem līdz 50 miljoniem Eiro (LIAA, 2018). Tas kārtējo reizi norāda uz Pētījuma aktualitāti un konkurētspējas paaugstināšanas nepieciešamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet it īpaši pašiem mazākajiem - mikro uzņēmumiem. Viena no nozīmīgākām pazīmēm partnerattiecību pazīmēm ir uzticība darbībā iesaistītajiem partneriem, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu deklarētos un nedeklarētos uzņēmējdarbības mērķus. Lai pārliecinātos par uzticības līmeni Latvijā strādājošiem sadarbības partneriem, aptaujas dalībniekiem tika uzdots atzīmēt to apgrozījuma īpatsvaru, kurš tiek uzticēts vienam partnerim. neto Aptaujas rezultātā iegūtie dati par uzticību sadarbības partneriem apkopoti un iekļauti 3.8. tabulā. 3.8.tabula Respondentu uzticība vienam sadarbības partnerim ārvalstīs sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas Viena sadarbības partnera īpatsvars saražotās produkcijas neto apgrozījumā - % līdz 5 no 6-10 no no no no > 80 KOPĀ Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Uzņēmumu respondentu īpatsvars katrā no nozaru grupām - % Preču ražošana 14,1 20,5 24,9 15,6 12,7 7,8 4,4 100,0 Augstas PV PK nozares 18,2 25,9 18,9 16,8 10,5 5,6 4,2 100,0 Pārējās PK nozares 6,5 10,0 12,9 17,1 25,3 19,4 8,8 100,0 KOPĀ 12,7 18,5 19,3 16,4 16,2 11,0 5,8 100,0 Kā redzams tabulā 3.8. iekļautajiem aptaujas rezultātiem, absolūti lielākais uzņēmumu skaits, pavisam 100 vienības vienam partnerim uztic saražoto produktu neto apgrozījumu, kas atrodas robežās no 11 līdz 20%. Tam seko 96 uzņēmumi, kuri vienam partnerim uztic neto apgrozījuma vērtību, kas ir robežās 6 līdz 10%. Salīdzinoši lielam uzņēmumu skaitam 85 vienībām, viena sadarbības partnera 148

149 īpatsvars atrodas robežās no 21 līdz 30%, bet 84 vienībām robežās no 31% līdz 50%. Lielākais uzticības līmenis vienam partnerim, kas pārsniedz 80% robežu, tiek novērots 30 MVU respondentiem. To vidū 9 jeb 4,4% darbojas Ražošanas nozarēs, 6 jeb 4,2% Pakalpojumu nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību, un 15 jeb nepilni 9% Pārējās pakalpojumu nozarēs. Savukārt mazākais viena partnera īpatsvars saražoto un pārdoto produktu neto apgrozījumā līdz 5% tiek konstatēts tikai 66 respondentiem, no tiem 29 uzņēmumi strādā Ražošanas nozarēs, un 26 uzņēmumi Pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, bet 11 uzņēmumi Pārējās pakalpojumu nozarēs. Šāds salīdzinoši zems uzticības līmenis vienam sadarbības partnerim ir raksturīgs uzņēmumiem, kas pastāvīgi lielu uzmanību velta partnerattiecību diversifikācijai un riska mazināšanai, uzticoties vienam vai dažiem partneriem. Izsekojot uzticības līmeņa izmaiņām sadalījumā pa pētījumā iekļautām nozaru grupām, tiek konstatēts, ka Preču ražošanas grupā absolūti lielākais respondentu skaits - 51 uzņēmums jeb 25% no kopējā grupā, vienas sadarbības partnerim uztic saražoto produktu neto apgrozījumu, kas atrodas robežās no 11 līdz 20 procentiem. Atšķirīga situācija tiek novērota Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā, kurā lielākā absolūtā daļa 37 vienības jeb 26% no visas nozaru grupas uzņēmumiem, vienam sadarbības partnerim uztic neto apgrozījuma īpatsvaru robežās no 6% līdz 10%. Pārējo pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmēji 43 vienības jeb 25% no kopējā uzņēmumu skaita attiecīgajā nozaru grupā. Pēc savas būtības šie pētījuma rezultāti liecina ne tikai par uzticību vienam partnerim un partneriem kopumā, bet partnerattiecību diversifikāciju un diversifikācijas nepieciešamību. To pastiprina ekonomikas globalizācijas intensitātes palielināšanās pasaulē un tās atbalsošanās arī Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kā arī šeit strādājošu MVU īpašnieku domāšanā un arī darbībā saistībā ar centieniem paaugstināt konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. Pētījuma respondentu kopas saražoto un eksportēto produktu īpatsvara rādītāji neto apgrozījumā apkopoti 3.9.tabulā. MVU centieni palielināt saražoto produktu eksportu lielā mērā tiek saistīti ar globālās partnerības veidošanu, tādējādi tiek sekmēta uzņēmumu globālās konkurētspējas paaugstināšanās. Izpētot eksporta īpatsvara rādītājus neto apgrozījumā, atklājas, ka respondentu uzņēmumi lielā mērā ir orientēti uz eksportu. Mazākais eksporta īpatsvars vērojams 43 uzņēmumam jeb 8,3% no visas respondentu kopas, bet lielākais apjoms, kas pārsniedz 80% no saražoto produktu neto apgrozījuma 54 uzņēmumiem jeb 10,4% kopējā skaita. Tas lielā mērā liecina par respondentu uzņēmumu centieniem iesaistīties eksporta darījumos, tādējādi cenšoties palielināt uzņēmumu globālo konkurētspēju. Nav pārsteigums, ka salīdzinoši zems eksportēto produktu līmenis līdz 5% attiecas uz Pārējām pakalpojumu nozarēm, kurās saražotās pievienotās vērtības 149

150 rādītāji ir zemākie no Pētījumā iekļautajām grupām 19 uzņēmumos, kas veido 11% no kopējā skaita grupā jeb nepilni 45% no kopējā skaita ar zemāko eksporta īpatsvaru. MVU respondentu eksportspēju lielā mērā raksturo eksportēto produktu īpatsvars neto apgrozījumā, kas ir lielāks par pusi no uzņēmumu skaita attiecīgajā grupā. Ja Ražojošās nozarēs vairāk kā 50% veido eksporta īpatsvars robežās no 21% līdz 80%, tad Pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību tas robežās no 11% līdz 50%, bet nozarēs ar zemāku pievienotās vērtības līmeni robežās no 6% līdz 20%. Iegūtie Pētījuma rezultāti liecina par respondentu salīdzinoši augsto eksportspēju Ražojošās nozarēs un Pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienotās vērtība līmeni, bet ievērojami zemāka eksportspēja tiek konstatēta Pakalpojumu nozarēs ar zemāku pievienotās vērtības līmeni. 3.9.tabula Eksporta īpatsvars neto apgrozījumā respondentu uzņēmumos (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas līdz 5 Eksporta īpatsvars neto apgrozījumā - % no 6-10 no no no > 80 KOPĀ Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Uzņēmumu īpatsvars nozaru grupā - % Preču ražošana 6,3 10,2 19,0 27,8 22,4 14,1 100,0 Augstas PV PK nozares 7,7 16,1 23,8 28,7 12,6 11,2 100,0 Pārējās PK nozares 11,2 20,0 27,6 21,8 14,1 5,3 100,0 KOPĀ 8,3 15,1 23,2 26,1 17,0 10,4 100,0 Respondentu eksportspējas rādītājos lielā mērā atklājas Latvijā strādājošo MVU absolūtās un iegūtās konkurētspējas priekšrocības, kā arī konkurētspējas vājās puses. Lielākā mērā tas attiecas uz mazo vietējā tirgus ietilpību, kas ir nedaudz lielāks par 27 miljardiem Eiro (LR CSP, 2018). Mazais tirgus apjoms un MVU centieni paaugstināt savu konkurētspēju, tātad palielināt saražoto un pārdoto produktu apjomu, lai iegūtu lielāku neto apgrozījumu, pievienoto vērtību un peļņu, liek MVU īpašniekiem un/vai vadītājiem pastāvīgi domāt par iespējām mūsu valstī saražotos produktus pārdot citu valstu patērētājiem. Bet šim nolūkam nepieciešams MVU palielināt savu konkurētspēju ne tikai savā valstī, bet arī aiz tās robežām. Taču šā mērķa sasniegšanai nepieciešams veidot jaunas, globāla mēroga partnerattiecības ar potenciāliem sadarbības partneriem, kuri strādā citās valstīs. 150

151 3.5. Globālās partnerības veidošanās MVU konkurētspējas palielināšanai ārvalstu tirgos Globālās konkurences apstākļos nozīmīga ir sadarbības partneru diversifikācija ne tikai valsts iekšienē, bet arī ārpus valsts robežām. Lai noskaidrotu respondentu spēju veidot partnerattiecības ārvalstīs, tādējādi rūpējoties par savas konkurētspējas uzturēšanu un/vai palielināšanu ne tikai savā valstī, bet arī aizrobežas valstīs, respondentiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kas saistīti par sadarbības partneru skaitu, to diversifikācijas pakāpi, uzticības līmeni vienam sadarbības partnerim, kā arī sadarbības partneru izvietojumu dažādās valstīs un kontinentos MVU centieni diversificēt partnerattiecības aizrobežas valstīs Ārvalstīs strādājošo partneru skaits, to piesaistīšana dažādās tautsaimniecības nozarēs strādājošiem uzņēmumiem, izvietojums mērķa tirgus valstīs un kontinentos tiek uzskatīts par pirmo un vienu no nozīmīgākajiem soļiem globālās konkurētspējas priekšrocību radīšanai un tās attīstībai vēlamā virzienā un apjomā. Nepieciešamās konkurētspējas priekšrocību iegūšanai Latvijā strādājošajiem komersantiem nākas meklēt darbības mērķim pietiekoši atbilstošus sadarbības partnerus ārvalstīs. Tas nozīmē, ka daļu no savā valstī saražotās pievienotās vērtības potenciāla nākas atdot sadarbības partnerim, kas atbilst tirgus ekonomikas pamatprincipam par visu ir jāmaksā. Globālās konkurētspējas pētījumā vispirms uzmanība tiek pievērsta MVU respondentu centieniem un to rezultātiem diversificēt savu partnerattiecību grozu, lai piesaistītu partnerus arī no ārvalstīm. Aptaujas rezultātā iekļautie dati par MVU centieniem diversificēt partnerattiecības globālās konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā iekļauti 3.9. tabulā tabula Ārvalstīs strādājošo sadarbības partneru īpatsvara sadalījums starp respondentiem tautsaimniecības nozaru grupās (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas Ārzemēs strādājošo sadarbības partneru īpatsvars - % līdz 5 no 6-10 no no no no > 50 KOPĀ Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Uzņēmumu respondentu īpatsvars katrā no nozaru grupām - % Preču ražošana 15,6 22,9 25,9 17,6 11,2 4,4 2,4 100,0 Augstas PV PK nozares 14,7 21,7 29,4 18,9 8,4 4,9 2,1 100,0 Pārējās PK nozares 32,9 24,7 22,9 13,5 5,3 0,6 0,0 100,0 KOPĀ 21,0 23,2 25,9 16,6 8,5 3,3 1,5 100,0 151

152 Absolūti lielākais MVU respondentu skaits 134 vienības jeb 26% no kopējā uzņēmumu skaita ir norādījuši, ka viņu partnerattiecībās ārvalstnieku īpatsvars ir robežās no 11% līdz 15%, bet 120 uzņēmējiem ārvalstnieku struktūra atrodas robežās no 6% līdz 10%. Savukārt ārvalstnieku lielākais īpatsvars partnerattiecībās robežās no 31% līdz 50% ir tikai 17 respondentiem, bet lielāks par 50% - tikai 8 uzņēmumiem 5 no tiem strādā Ražošanas nozarēs, bet 3 Augstas pievienotās vērtības nozarēs. Sadalījumā pa nozaru grupām atklājas ievērojami atšķirīgāka situācija, jo lielā mērā nosaka uzņēmējdarbības un tās rezultātu atšķirības katrā no nozaru grupām. Tā, Preču ražošanas nozaru grupā absolūti augstākā vērtība 53 vienības tiek konstatēta sadaļā ar ārzemēs strādājošo sadarbības partneru īpatsvaru robežās no 11% līdz 15%. Nākošā augstākā vērtība ar 47 vienībām attiecas uz sadarbības partneru - ārzemnieku īpatsvaru robežās no 6% līdz 10%. Līdzīga situācija tiek novērota Pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Šajā grupā lielākā vērtība 42 vienības jeb 29% savu darbību ir saistījuši ar ārzemēs strādājošo sadarbības partneriem, kuru īpatsvars ir robežās no 6% līdz 10%, bet vienu pakāpi augstākā līmenī - no 11% līdz 15% darbojas 39 uzņēmumi. Jāatzīmē, ka nepilni 50% no šajās grupās strādājošiem respondentiem partnerattiecībās ārvalstnieku īpatsvars ir robežās no 6% līdz 15%. Daudz atturīgāka attieksme pret partneriem ārvalstīs tiek konstatēta Pārējo pakalpojumu nozaru grupā. Šeit lielākā daļa no komersantiem ir izveidojuši partnerattiecības ārvalstniekiem, kuru īpatsvars nav lielāks par 5% no kopējā partneru skaita. Tādi ir 56 uzņēmumi, kas veido 33% no šajā nozaru grupā esoši respondentu skaita. Tādējādi pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas pētījumā iekļautajās tautsaimniecības nozarēs strādājošo MVU īpašnieku respondentu centieni veidot partnerattiecības ar ārvalstniekiem lielā mērā ir saistīti ar katrā nozaru grupā ražotā produkta īpatnībām tā novitāti, tajā iekļautās pievienotās vērtības īpatsvaru un arī eksportspēju Respondentu uzticēšanās līmenis vienam partnerim aizrobežas valstīs Pētījumā tālākajā gaitā tiek pētīta tāda svarīga globālo partnerattiecību pazīme kā uzticība. Lai pārliecinātos par uzticības līmeni ārvalstīs strādājošiem sadarbības partneriem, aptaujas dalībniekiem anketā vajadzēja norādīt eksporta produktu apgrozījuma īpatsvaru, kurš tiek uzticēts vienam partnerim. Aptaujas rezultātā iegūtie dati par uzticību sadarbības partneriem, kas darbojas aiz valsts robežām, iekļauti tabulā. Kā redzams no apkopotajiem un tabulā iekļautajiem aptaujas rezultātiem, vairāki respondenti norādīja, ka viņi neiesaistās nekādās attiecībās ar ārvalstniekiem ne savā zemē ne aizrobežas valstīs. Tikai Preču ražošanas un augstas 152

153 pievienotās vērtības nozaru grupas visi respondenti, attiecīgi 205 un 143 vienības norādīja, ka viņi ir izveidojuši partnerattiecības ar ārvalstniekiem. Bet Pārējo pakalpojumu nozarē tikai 148 uzņēmumi, jeb 87% no kopējā skaita grupā uzrādīja sadarbības esamību ar partneriem ārvalstīs tabula Respondentu uzticība vienam sadarbības partnerim ārvalstīs sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Viena ārvalstu sadarbības partnera īpatsvars eksportētās produkcijas apjomā - % Nozaru grupas no no KOPĀ no 6 no 11 no 51 līdz > Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Uzņēmumu respondentu īpatsvars katrā no nozaru grupām - % Preču ražošana 7,3 9,3 17,6 20,0 18,5 15,1 12,2 100,0 Augstas PV PK nozares 5,6 12,6 16,1 18,2 23,1 15,4 9,1 100,0 Pārējās PK nozares 2,0 14,2 16,9 21,6 24,3 15,5 5,4 100,0 KOPĀ 5,2 11,7 16,9 20,0 21,6 15,3 9,3 100,0 Vērtējot visu respondentu atbildes, kuri izveidojuši partnerattiecības ar ārvalstniekiem, atklājas, ka absolūti lielākajam uzņēmumu skaitam, pavisam 107 vienības, ārvalstīs esošā viena partnera īpatsvars eksporta produkcijas kopējā vērtībā ir robežās no 31 līdz 50%. Tam seko 99 uzņēmumi, kuri vienam partneris ārvalstīs uztic eksporta produkcijas kopējo vērtību, kas ir robežās 21 līdz 30%. Salīdzinoši lielam uzņēmumu skaitam 84 vienībām, viena sadarbības partnera īpatsvars kopējā eksporta produkcijā atrodas robežās no 11 līdz 20%. mazākais viena partnera Savukārt īpatsvars eksporta produkcijas vērtībā līdz 5% tiek konstatēts tikai 26 respondentiem, 15 no tiem strādā Ražošanas nozarēs un 8 Pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, bet 3 Pārējās pakalpojumu nozarēs. Acīmredzot tie ir uzņēmumi, kuri spēj saražot un eksportēt salīdzinoši lielu produkcijas apjomu un to realizēt vairākos kontinentos esošās valstīs. Lai to sekmīgi īstenotu un nodrošinātos ar nepieciešamo konkurētspēju, nepieciešams veidot plašu sadarbības partneru tīklu ārvalstīs. Preču ražošanas grupā absolūti lielākajam skaitam no kopējā respondentu apjoma grupā - 41 vienībām jeb 20% no kopējā, viena sadarbības partnera ārvalstnieka īpatsvars atrodas robežās no 21 līdz 30 procentiem. Līdzīga situācija tiek konstatēta Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā. Šajā gadījumā lielākā 153

154 kopa 33 vienības jeb 23% no visas nozaru grupas komersantiem tiek konstatēti sadaļā ar viena sadarbības partnera īpatsvaru, kas atrodas robežās no 31 līdz 50%. Pārējo pakalpojumu nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem vēlamās konkurētspējas uzturēšanai lielākā vairumā gadījumu uzticas sadarbības partnerim, kura apjoms attiecīgās grupas uzņēmumu eksporta apjomā atrodas līdzīgās robežās. Pētījuma rezultāti liecina, ka Pārējo pakalpojumu nozaru grupā strādājošie komersanti lielākā mērā uzticas ārvalstu partneriem salīdzinājumā ar Ražošanas nozarēs un Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozaru grupā strādājošajiem MVU Ārvalstu sadarbības partneru sadalījums pa valstīm un valstu grupām Globālās partnerības detalizētākai izpētei svarīgi izzināt valstis un valstu grupas, ar kurām partnerattiecības veido pētījumā iekļautie MVU no dažādām tautsaimniecības nozaru grupām. Šim nolūkam respondentiem nācās atbildēt uz jautājumu, kurš atklāj tuvākās un tālākās aizrobežas valsis, kuras aptaujas dalībnieki bija izvēlējušies, lai tajās koncentrētu lielāko ārvalstu partneru skaitu un veidotu globāla mēroga partnerattiecības un iegūtu nepieciešamās konkurētspējas priekšrocības sekmīgai darbībai ārpus valsts robežām. Ārvalstīs veidotu partnerattiecību izsekošanai nepieciešamie pētniecības dati iekļauti tabulā tabula Lielākais ārvalstīs esošo partneru skaits pētījumā iekļautajiem respondentiem (Autora sastādīta tabula, izmantojot pētījuma rezultātus un tabulas saīsinājumu skaidrojums: BV pārējās valstis; KR Krievija; NVS pārējās NVS valstis; A-Eiropa Austrumeiropas valstis; R- Eiropa - Rietumeiropas valstis; ZA Ziemeļamerikas valstis) Nozaru grupas Uzņēmumu sadalījums pa valstīm BV KR NVS A - Eiropa R - Eiropa ZA Āzija KOPĀ Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Uzņēmumu respondentu īpatsvars katrā no nozaru grupām - % Preču ražošana 13,7 21,1 9,0 12,7 27,4 7,3 8,8 100,0 Augstas PV PK nozares 8,4 15,4 4,9 34,1 28,0 4,2 4,9 100,0 Pārējās PK nozares 26,4 15,9 12,3 25,3 16,0 2,4 1,8 100,0 KOPĀ 16,4 17,8 8,9 22,7 23,8 4,8 5,5 100,0 Vērtējot respondentu atbildes par lielāko sadarbības partneru skaitu ārpus valsts robežām kopumā, tiek konstatēts, ka lielākais partneru skaits 128 vienības 154

155 pastāvīgi strādā Rietumeiropas valstīs, kas veido nepilnus 24% no kopējā respondentu skaita. Nedaudz mazāks respondentu skaits 118 jeb 23% no visiem norāda, ka viņiem nozīmīgākā partnervalsts ir Austrumeiropa, kurā koncentrējas lielākais partneru skaits ārvalstīs. Pētījumā tālākajā gaitā tiek pētīta tāda svarīga globālo partnerattiecību pazīme kā uzticība. Salīdzinoši daudzi no respondentiem sekmīgi sadarbojas ar partneriem Krievijā. To skaits veido 92 jeb 16,4% no visas kopas. Pārējās valstīs strādā ievērojami mazāks partneru skaits kas būtu atbilstošs pētījumā iekļautajiem respondentiem. Mazākā mērā respondenti uzticas sadarbības partneriem Ziemeļamerikā tikai 25 jeb nepilni 5% no kopējā skaita un Āzijā strādājošiem partneriem 28 apstiprinošas atbildes jeb 5,5% no visiem. Sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām, atklājas, ka Ražošanas nozarēs strādājošie respondenti priekšroku dod sadarbībai ar Rietumeiropas uzņēmumiem saņemtas 56 atbildes, kas veido 27% no kopējā pētījumā ieļauto respondentu skaita. Nākamais lielākais respondentu skaits 43 jeb 21% lielākoties izvēlas partnerus no Krievijas. Pilnīgi iespējams, ka tas izskaidrojams ar lētajiem Krievijas resursiem un tās lielo tirgus ietilpību. Mazākā mērā šajā nozaru grupā strādājošie respondenti sadarbojas ar NVS un Āzijas valstīm atbilžu skaits ir vienāds 18, kas sastāda nepilnus 9% no kopējā skaita grupā. Augstas pievienotās vērtības nozarēs strādājošie respondenti lielāko uzmanību ārvalstu partnerības veidošanā velta uzņēmējiem, kas pastāvīgi strādā Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs. Šajās valstīs lielāko skaitu ārvalstu partnerības ietvaros izvēlējušies attiecīgi 49 un 40 respondenti. Pārējās pakalpojumu nozarēs strādājošie respondenti partnerus globālās konkurētspējas veidošanā meklē, galvenokārt, Baltijas valstīs 45 respondenti jeb 26% un Austrumeiropas valstīs 43 respondenti jeb 25,3% no kopējā skaita. Savukārt mazākais respondentu skaits šajā nozaru grupā atzīst, ka vairākums no ārvalstu partneriem atrodas Āzijas valstīs tikai 3 atbildes un Ziemeļamerikā 4 atbildes. Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atšķirīgās nozaru grupās strādājošo MVU respondentu uzņēmējdarbības mērķiem un stratēģiju šo mērķu sasniegšanā. Ja Ražošanas nozarēs strādājošie komersanti ļoti labi apzinās, ka viņu nākotne lielā mērā ir atkarīga no prasmēm un mērķtiecības ražot augstas kvalitātes produktus un tos pārdot Rietumeiropas un citās augsta attīstības līmeņa valstīs. Tāpēc partneri globālās konkurētspējas veidošanā tiek meklēti, galvenokārt, valstīs ar augstu labklājības līmeni, kam seko augstas pircēju prasības. Ievērojami atšķirīga situācija vērojama Pakalpojumu nozarēs, kurās tiek ražoti produkti ar ievērojami zemāku pievienoto vērtību. Šajās nozarēs strādājošie MVU komersanti partnerus ārējās konkurētspējas priekšrocībām meklē valstīs ar ievērojami zemāku dzīves standartu līmeni citās Baltijas valstīs, Austrumeiropas valstīs, Krievijā un citās NVS valstīs. Bet šajā grupā ir arī izņēmumi 27 respondenti norāda, ka viņu uzņēmumiem lielākais ārvalstu partneru skaits strādā Rietumeiropas valstīs, kas atbilst 155

156 respondentu skaitam, kas priekšroku dod sadarbībai ar komersantiem Krievijā. Šajā ziņā svarīgi apzināties, ka tautsaimniecības nozares un valstis neizvēlas komersantus, bet komersanti savai darbībai izvēlas nozares un valstis ar visām no tām izrietošām sekām. Neskatoties uz to, ka Pētījuma dalībnieki ir norādījuši stratēģisko partnervalsti, kurā strādā lielākais skaits no ārvalstu partneriem, katrā nozaru grupā tika identificēti uzņēmumi, kuri darbojas arī citās valstīs, cenšoties diversificēt starpvalstu partnerattiecības. Tāpēc Darba turpinājumā tiek analītiski vērtētas ārējās partnerības attiecības ar respondentiem nozīmīgākajām valstīm, sākot no pārējām Baltijas valstīm, beidzot ar Krieviju un citām NVS valstīm Partnerattiecību veidošanas rezultāti ar pārējām Baltijas valstīm, Krieviju un citām NVS valstīm Pētījumam nepieciešamie aptaujas dati par respondentu sadarbības rezultātiem ar Baltijas valstīm iekļauti tabulā. Dati tika iegūti, apkopojot respondentu atbildes uz jautājumu par eksporta ienākumu īpatsvaru šajās valstīs tabula Respondentu sadarbības rezultāti ar partneriem citās Baltijas valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas Neto ienākuma īpatsvars sadarbībā ar citās Baltijas valstīs strādājošiem partneriem no 6 - no 11 - no 21 no 51- līdz 5 > KOPĀ Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Uzņēmumu īpatsvars nozaru grupā - % Preču ražošana 31,7 25,9 18,5 10,2 7,8 5,9 100,0 Augstas PV PK nozares 32,9 28,0 15,4 11,2 7,7 4,9 100,0 Pārējās PK nozares 13,5 17,1 19,4 27,6 13,5 8,8 100,0 KOPĀ 26,1 23,6 18,0 16,2 9,7 6,6 100,0 Pētījumā iegūtie dati liecina par MVU respondentu atšķirīgā stratēģija globālās konkurētspējas priekšrocības veidošanā, veidojot sadarbības partnerību ar pārējām Baltijas valstīm Igauniju un Lietuvu, liecina 3.13.tabulā iekļautie dati. Preču ražošanas nozaru grupā atklājas komersantu salīdzinoši atturīga attieksme pret sadarbības iespējām ar pārējām Baltijas valstīm vairāk kā 56% no visiem komersantiem šajā nozaru grupā partnerattiecību nozīme šajās valstīs nav lielāka par 10%. Šajā grupā lielākais komersantu skaits 65 indivīdi jeb nepilni 32% no kopējā skaita partnerībā ar Igauniju un Lietuvu saņem tikai līdz 5% no kopējā neto 156

157 apgrozījuma. Bet vairāk kā 80% no neto apgrozījuma partnerattiecību rezultātā iegūst tikai 12 komersanti jeb nepilni 6% no kopējā skaita nozaru grupā. Augstas pievienotās vērtības nozarēs situācija ir līdzīga lielākais MVU īpašnieku un šajā gadījumā respondentu skaits 47 indivīdi jeb 33% no kopējā skaita nozaru grupā no partnerības ar pārējām Baltijas valstīm saņem līdz 5% no kopējā neto apgrozījuma. Savukārt lielākā partnerības intensitāte virs 80% no kopējā ienākuma vērojama tikai 7 respondentiem jeb nepilni 5% no kopējā skaita grupā. Tāpat kā Ražošanas nozaru grupā arī Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā vairāk kā 50% no respondentiem partnerības ienākums no Igaunijas un Lietuvas nav lielāks par 10%. Pārējās pakalpojumu nozarēs situācija ir būtiski atšķirīga. Šajā nozaru grupā strādājošie respondenti pārējās Baltijas valstīs strādājošos partnerus uzskata par nozīmīgiem globālās konkurētspējas priekšrocību veidošanā. Par to liecina mazais respondentu skaits 52 indivīdi un zemais īpatsvars 30,6, kuriem ienākums no partnerības pārējās Baltijas valstīs ir līdz 5%. Lielākais respondentu skaits šajā grupā 47 indivīdi jeb nepilni 28% vērojams ienākumu īpatsvarā robežās no 21% līdz 50%. Savukārt vairāk kā pusi no neto apgrozījuma saista 38 respondenti ar partnerattiecībām Igaunijā un/vai Lietuvā, kas veido 22,3% no kopējā respondentu skaita Pārējo pakalpojumu nozaru grupā. Tas nozīmē, ka šajā nozaru grupā strādājošie respondenti salīdzinoši augstu vērtē partnerattiecību veidošanas iespējas pārējās Baltijas valstīs. Izvērtētās partnerattiecību veidošanas iespējas un rezultāti liecina, ka Latvijā strādājošie MVU vadītāji un/vai īpašnieki apzinās, ka sadarbības partnerības nodibināšana ar citās Baltijas valstīs strādājošajiem subjektiem ir tikai pirmais solis globālās konkurētspējas priekšrocību veidošanā. Pēc būtības komersanti visās Baltijas valstīs saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem globālās konkurētspējas veidošanā absolūtās konkurētspējas priekšrocības visām valstīm ir līdzīgas, tāpēc nākas pielikt lielas pūles, lai radītu tādas konkurētspējas priekšrocības, kuras dotu iespēju sekmīgi daroties attīstītāko valstu tirgos Eiropā un citos kontinentos. Iespējams, ka pētījumā iekļautie respondenti globālās konkurētspējas veidošanā labi saprot, ka katrs garākais ceļš pretī vieglākiem un grūtāk sasniedzamiem mērķiem, sākas ar pirmo soli. Tāpēc mikro, mazo un vidējo uzņēmumu centieni veidot partnerattiecības Igaunijā un/vai Lietuvā ir visnotaļ apsveicama un atbalstāma tendence. Iegūtās zināšanas, prasmes un sapratne par uzņēmējdarbības vidi, kā arī tirgus dalībnieku vajadzībām, to apmierināšanās iespējām, var noderēt sperot nākamo soli meklējot partnerus citās ES valstīs un ārpus Eiropas robežām. Tālākai izpētei tiek pakļauta partnerattiecību veidošana ar Krieviju un citām NVS valstīm. Tam nepieciešamie aptaujas rezultāti iekļauti tabulā. Latvijas valsts robežojas ar divām tautsaimnieciski nozīmīgām valstīm, kuras nav iesaistījušās ES kopējā sociāli ekonomiskajā telpā. Tās ir Baltkrievija un Krievija. Pēc būtības šīs valstis, tāpat kā Lietuva un Igaunija, piedalās Latvijas 157

158 tautsaimniecības konkurētspējas absolūto priekšrocību veidošanā. Turklāt Krievija platības ziņā ir lielākā valsts pasaulē un viena no bagātākajām valstīm ar retiem un dabas resursiem, tāpēc partnerības veidošana ar šajā valstī strādājošajiem subjektiem varētu būt stratēģiski nozīmīgs solis paplašināšanai un konkurētspējas paaugstināšanā. Latvijas MVU darbības Tabulā iekļautie dati norāda uz salīdzinoši negribīgu attieksmi partnerattiecību veidošanā ar Krieviju. No visiem respondentiem vairāk kā 300 jeb nepilni 60% izveidoto partnerattiecību rezultātā ar šo valsti saņem mazāk par 10% no neto apgrozījuma, bet 5% robežās strādā 171 respondents jeb 33% no visas kopas, kas ir lielākais skaits visā respondentu sadalījumā. Un tālāk, palielinoties partnerības intensitātei, respondentu skaits samazinās līdz sasniedz 27 vienības pie partnerības intensitātes, kas lielāka par 80% no neto apgrozījuma. Ražošanas nozares respondenti uzskata, ka partnerattiecību veidošana ar Krievijā strādājošiem subjektiem ir pārāk riskants pasākums, tāpēc lielākajam respondentu skaitam 86 indivīdiem partnerattiecības ar šo valsti veido līdz 5% no neto apgrozījuma, bet līdz 10% no apgrozījuma saņem 145 respondenti jeb vairāk kā 60% no visas kopas. Lielākā sadarbības intensitāte ar partneriem Krievijā, kas pārsniedz 50% ieņēmumu slieksni, tiek konstatēta 19 respondentiem jeb nepilniem 10% no kopējā skaita tabula Respondentu sadarbība ar partneriem Krievijā un citās NVS valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Nozaru grupas Neto ienākuma īpatsvars sadarbībā ar Krievijā strādājošiem partneriem līdz 5 no 6-10 no no no > 80 KOPĀ Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Neto ienākuma īpatsvars sadarbībā ar citās NVS valstīs strādājošiem partneriem Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Līdzīga situācija vērojama Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozarēs. Tendence līdzīga - palielinoties sadarbības intensitātei ar Krieviju, respondentu skaits mainās pretējā virzienā. Tā, līdz 5% no neto apgrozījuma, iesaistoties partnerattiecībās ar Krieviju, saņem 56 respondenti jeb 39,2% no kopējā skaita, bet līdz robežās līdz 10% no ienākuma, sadarbības partneru skaits starp aptaujas 158

159 dalībniekiem palielinās līdz 98 vienībām jeb nepilniem 80%. Bet vairāk kā pusi no neto apgrozījuma šajā nozaru grupā saņem 27 respondenti, kuri ir izveidojuši partnerattiecības ar lielāko valsti Latvijas pierobežā, kas veido nepilnus 19% no kopējā respondentu skaita. Starp aptaujas dalībniekiem ir 5 uzņēmumi, kuri izveidojuši ļoti ciešas partnerattiecības ar Krieviju un tāpēc vairāk kā 80% no neto apgrozījuma tieši un netieši ir saistīti ar partneriem šajā lielvalstī. Pārējās pakalpojumu nozarēs situācija ir nedaudz atšķirīgāka. Augstākā partnerattiecību intensitāte tiek konstatēta pie neto apgrozījuma robežās no 11% līdz 20%, kurā iekļaujas 45 respondenti jeb 24% no kopskaita, bet iepriekšējās nozaru grupās šis rādītājs nebija augstāks par 16%. Vairāk kā 50% no neto apgrozījuma partnerattiecībās uzrāda 34 respondenti, kas nedaudz pārsniedz 20% līmeni. Bet tagad pievērsīsim uzmanību aptaujas dalībnieku pieredzei partnerattiecību veidošanai ar pārējām NVS valstīm. Iespējams izdevīgāk būtu veidot partnerattiecības ar Eiropas kontinentā izvietotām NVS valstīm tuvāko Baltkrieviju un tālāko Ukrainu. Aptaujā NVS valstis netiek dalītas sīkāk, jo netiek uzskatīts, ka šis dalījums var palielināt pētījuma rezultātu zinātnisko nozīmīgumu. Iepazīstoties ar kopainu, tiek konstatētas vērā ņemamas atšķirības partnerattiecību veidošanā ar NVS valstīm, salīdzinājumā ar Krieviju. Vispirms tas attiecas uz respondentiem ar zemāku sadarbības intensitāti ar šīm valstīm robežās līdz 5% no neto apgrozījuma iekļaujas 144 respondenti, bet robežās līdz 10% tiem pievienojas 134 aptaujas dalībnieki, kas kopumā veido nepilnus 53% no kopējā respondentu skaita. Bet partnerattiecībās ar Krieviju šajās robežās darbojās lielāks respondentu skaits nepilni 60%. tas nozīmē, ka partnerattiecību veidošanā ar pārējām NVS valstīm Latvijā strādājošie un aptaujā piedalījušies MVU īpašnieki ir vēsāki salīdzinājumā ar Krieviju. Iespējams, ka citās NVS valstīs uzņēmējdarbības kultūra un saimnieciskās darbības tradīcijas mūsu valsts uzņēmējiem ir svešākas. Pētījuma rezultātu sadalījums pa nozaru grupām apstiprina respondentu atšķirīgo attieksmi partnerības veidošanā ar pārējām NVS valstīm. Ražošanas nozaru grupā lielāka partnerattiecību intensitāte vērojama pie neto apgrozījuma īpatsvara līdz 5% - 86 respondenti ir apstiprinājuši, ka partnerattiecības ar pārējām NVS valstīm dod neto apgrozījumu, kas nepārsniedz 1/20-to daļu no kopējā apjoma. Procentuāli tas ir 33,2%, bet pieskaitot nākamo partnerības intensitātes līmeni līdz 10%, respondentu skaits palielinās līdz 125 indivīdiem, pārsniedzot 60% slieksni. Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā vērojams līdzīgs respondentu sadalījums. Lielākās atšķirības vērojamas sadarbības partnerības veidošanā, kas veido neto apgrozījuma daļu, pārsniedzot 50% robežu. Savukārt Pārējo pakalpojumu nozarēs partnerattiecību veidošanā ar pārējām NVS valstīm vērojamas lielākas atšķirības. Šajā grupā strādājošie MVU respondenti priekšroku dod ciešākai sadarbībai ar šo valstu grupu. Vispirms uz to norāda salīdzinoši zemais respondentu skaits pie partnerattiecību veidošanas līmeņa līdz 10% no neto apgrozījuma. Ja iepriekšējās 159

160 nozaru grupās šajā līmenī darbojās vairāk kā 60% no respondentiem, tad Pārējo pakalpojumu nozaru grupā tikai 38,3%. Konstatētās atšķirības zemākas sadarbības intensitātes līmenī ir cieši saistītas ar atšķirībām augstākas partnerības intensitātes līmenī. Neto apgrozījuma līmenī no 21% līdz 50% darbojas 28 respondenti jeb 16,5% no kopskaita, kas ir 1,4 reizes augstāks rādītājs salīdzinājumā ar Ražošana nozaru un Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozaru grupas rādītājiem. Pārējo pakalpojumu nozaru grupā 20 respondentiem jeb 13% izveidotās partnerattiecības ar pārējām NVS valstīm veido neto apgrozījumu robežās no 50% līdz 80% un 13 respondentiem tas ir lielāks par 80%, kas salīdzinošā nozīmē ir ievērojami augstāks rādītājs, nekā iepriekšējās nozaru grupās. Tas nozīmē, ka Pārējo pakalpojumu grupā strādājošie MVU respondenti ir atraduši iespējas veidot ciešākas partnerattiecības ar NVS valstīm, kas rezultēja konkurētspējas palielināšanā un salīdzinoši augstā ienākumu īpatsvarā no patērētājiem šajās valstīs. Pētījuma rezultāti par partnerattiecību veidošanu ar Krieviju un citām NVS valstīm dod iespēju konstatēt, ka salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, respondenti izrāda lielāku atturību partnerattiecību veidošanā ar šīm valstīm. neskatoties uz šo vispārējo tendenci, Pārējo pakalpojumu nozaru grupā strādājošiem respondentiem ir izdevies izveidot tādas partnerattiecības ar šo valstu subjektiem, kas sekmē ienākumu palielināšanos no šo valstu iedzīvotājiem pārdotajiem produktiem. Kāpēc tas tā? Tas nav šā pētījuma objekts. Bet intuitīvi galvenais iemesls atturīgai partnerattiecību veidošanā varētu būt lielās uzņēmējdarbības vides atšķirības šajās valstīs, kas ir pilnas ar Latvijas komersantiem neapzinātiem un grūti saprotamiem draudiem un arī iespējām, kuru apgūšanas procesā nākas iesaistīties augstāka riska darījumos salīdzinājumā ar riska līmeni, strādājot ar partneriem Baltijas valstīs Partnerattiecību veidošanas rezultāti ar Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm Iepriekšējās Darba sadaļās izklāstītie aptaujas rezultāti norādīja uz respondentu lielo interesi un pūlēm veidot partnerattiecības ar Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm. Nolūkā iegūt skaidrāku priekšstatu par sadarbības rezultātiem ar šajās valstīs strādājošajiem partnerības subjektiem, respondentiem tiek palūgts atbildēt uz jautājumu par šīs partnerības pozitīvo efektu ienākumu daļu kopējā pārdoto preču un pakalpojumu neto apgrozījumā. Apkopotie aptaujas rezultāti apkopoti tabulā. Tabulā iekļautie aptaujas rezultāti liecina par Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs strādājošo subjektu lielo nozīmi sadarbības partnerības veidošanā ar Latvijā strādājošo un aptaujā iesaistīto MVU īpašniekiem. Izvērtējot partnerības veidošanas kopējos rezultātus ar Austrumeiropas valstīm, atklājas, ka lielākais respondentu skaits subjekti jeb 24,5% no visas kopas partnerības ietvaros gūst ienākumus, kas ir robežās līdz 5% un 124 respondentiem šīs 160

161 partnerības ienākums nav lielāks par 10% no kopējās neto apgrozījuma summas. Tas nozīmē, ka vairāk 50% no kopējā respondentu skaita izturas visai atturīgi pret iespējām sadarboties ar Austrumeiropas valstīs strādājošajiem potenciālās partnerības subjektiem. Izrādās, ka tikai 84 respondenti uzrāda augstāku partnerības intensitāti, kuriem šīs sadarbības ienākums veido neto apgrozījumu robežās no 21% līdz 50%. Bet neto apgrozījuma apjomu, kas pārsniedz 50% līmeni uzrāda vien 44 respondenti, kas veido tikai 9% no kopējā respondentu skaita. Ražošanas nozaru grupas respondentu atbildes lielā mērā ir līdzīgas kopējiem rādītājiem. Šajā grupā absolūtais vairākums no respondentiem norāda, ka partnerattiecības ar Austrumeiropas valstīm nedod lielāku ienākumu par 10% no neto apgrozījuma. Par neto apgrozījuma esamību robežās no 21% līdz 50% norāda 31 respondents jeb 14,6% no kopējā skaita. Par iekļaušanos nākamajā ienākumu līmenī apstiprina 2 reizes mazāks respondentu skaits tikai 15 subjekti. Bet vairāk kā 80% no neto apgrozījuma gūst 11 respondenti, veidojot stratēģiskas nozīmes partnerattiecības ar dažādiem subjektiem Austrumeiropas valstīs tabula Respondentu sadarbības rezultāti ar partneriem Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Respondentu skaita sadalījums pēc neto apgrozījuma īpatsvara partnerattiecībās ar Nozaru grupas Austrumeiropas valstīm KOPĀ līdz no 6 - no 11 - no 21 - no 51- > Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Respondentu skaita sadalījums pēc neto apgrozījuma īpatsvara partnerattiecībās ar Rietumeiropas valstīm Preču ražošana Augstas PV PK nozares Pārējās PK nozares KOPĀ Augstas pievienotās vērtības nozarē strādājošo respondentu atbildēs nav būtisku atšķirību. Tendence ir līdzīga lielākais respondentu skaits - 40 uzņēmēji norāda uz zemāko ienākumu īpatsvaru neto apgrozījumā, bet pirmajos 2 līmeņos iekļaujas lielākā puse 75 respondenti. Tas skaidri norāda uz respondentu centieniem visai plaši diversificēt partnerattiecības savu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Pretēja situācija ir izveidojusies sadaļās ar augstāku partnerattiecību intensitāti, kas sekmē lielāku ienākumu kopējā neto apgrozījumā. Par partnerattiecībās gūtā ienākuma esamību, kas pārsniedz 50% no apgrozījuma, 161

162 norāda tikai 11 respondenti, kas veido tikai 5.3% no visas aptaujas kopas. Bet par ienākuma apjomu, kas pārsniedz 80% no neto apgrozījuma varēja pārliecināties tikai 8 respondentu atbildēs. Pārējo pakalpojumu nozarēs situācija ir nedaudz atšķirīgāka, neskatoties uz to, ka lielākais respondentu skaits grupējas pie zemākās sadarbības intensitātes līmeņiem līdz 5% un 10% no neto apgrozījuma. Kopumā šajā nozaru grupā strādājošiem MVU respondenti izrādījuši lielāku interesi par Austrumeiropas valstu tirgus dalībniekiem, to vajadzībām un iespējām tās apmierināt ar Latvijā saražotājiem produktiem. Uz to skaidri norāda respondentu lielākais īpatsvars pie partnerības rezultātā gūtā ienākuma, kas ir robežās no 21% līdz 50%. šajā gadījumā tas sasniedz nepilnus 19%, kas ir 1,2 reizes augstāks par Ražošanas nozarēs strādājošo respondentu īpatsvaru un 1,3 reizes augstāks par attiecīgo rādītāju Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā strādājošo respondentu sasniegto līmeni. Līdzīga tendence saglabājas arī pēdējos 2 ienākumu līmeņos. Pētījuma rezultāti skaidri norāda uz Latvijā strādājošo MVU respondentu atšķirīgo attieksmi pret iespējām veidot partnerattiecības ar Rietumeiropas valstīm. Vispirms uzmanību piesaista partnerattiecību radītais zemākais ienākumu līmenis kopējais respondentu skaits tajā ir palielinājies līdz 152 subjektiem. Vērā ņemamas izmaiņas var pamanīt arī pārējos ienākumu intensitātes līmeņos, kas lielākā mērā atklājas sadalījumā pa tautsaimniecības nozaru grupām. Ražošanas nozaru grupā ar zemāko ienākumu īpatsvaru no partnerattiecībām ar Rietumeiropas valstīm uzrāda 41 respondents jeb 41% no kopējā skaita, kas ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju Austrumeiropas valstīs. Tieši tāpēc respondentu skaits pie ienākuma līmeņa, kas ir mazāks par 10%, nav lielāks par 50%. tas nozīmē, ka šajā nozaru grupā strādājošie MVU respondenti cenšas lielākā mērā izmantot tās partnerattiecību priekšrocības, kuras var izveidoties tikai sadarbībā ar dažādiem subjektiem Rietumeiropas valstīs. Augstas pievienotās vērtības nozaru grupā strādājošo MVU - respondentu atbildes liecina par līdzīgām atšķirībām. Neskatoties uz to, ka lielākais respondentu skaits - 34 uzņēmējiem gūtais ienākums no partnerattiecībām Rietumeiropas valstīs strādājošajiem subjektiem atrodas robežās līdz 5% no neto apgrozījuma, to kopējais skaits ir 1,2 reizes mazāks salīdzinājumā ar līdzīgu rādītāju partnerībā ar Austrumeiropas valstīm. Svarīgi, ka palielinājies saņemto atbilžu skaits par ienākumiem augstākas partnerības intensitātes intervālos. Tā, robežās no 21% līdz 50% tās ir 25 atbildes, intervālā no 51% līdz 80% - 14 atbildes un 80% ienākumu līmeni i sasnieguši 11 šīs nozaru grupas respondenti, mērķtiecīgi sadarbojoties ar partneriem Rietumeiropā. Aptaujas rezultāti par ienākumiem no partnerattiecībām ar Rietumeiropas valstīm Pārējo pakalpojumu nozarēs liecina par šajās nozarēs strādājošo respondentu MVU īpašnieku atšķirīgu attieksmi pret sadarbības iespējām ar ekonomiski 162

163 attīstītākajām valstīm Eiropas kontinentā. Par skaidri liecina lielais respondentu skaits, kuri apgalvo, ka viņu uzņēmumos ienākums no partnerības Rietumvalstīs nav lielāks par 5% kopējā neto apgrozījuma summā. Turklāt šajā ienākumu līmenī identificētais respondentu skaits vairāk kā 2 reizes pārsniedz attiecīgo rādītāju Austrumeiropas valstīs. Tas nozīmē, ka sagaidāmas visai būtiskas izmaiņas arī citos ienākumu līmeņos. Lielākā mērā tas attiecas uz ienākumu līmeni robežās no 21% līdz 50%, kur iekļaujas 15 respondenti, kas ir vairāk kā 2 reizes zemāks salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju Austrumeiropas valstīs. Līdzīga tendence tiek novērota arī pēdējos 2 ienākumu līmeņos, kuros iekļaujas 2 reizes mazāks respondentu skaits par partnerattiecību rezultātā radušās ienākuma atbilstību intervālā no 51% līdz 80% izteikušies 10 respondenti, bet lielāks par 80% ir tikai 5 MVU īpašniekiem, kas iesaistījušies partnerattiecībās ar Rietumeiropas valstīm. Iegūtie pētījuma rezultāti norāda uz lielo viedokļu atšķirību aptaujā iekļauto respondentu MVU īpašnieku vidū. Ja vieni dod priekšroku partnerattiecību veidošanai ar Austrumeiropas valstīm, tad citi šīs iespējas noraida un meklē partnerus Rietumeiropas valstīs. Pēc būtības tas nav nekas slikts, jo labu un sliktu partneru nav nevienā valstī, bet ir atbilstoši un neatbilstoši partneri. Tāpēc partnerības veidošanas centieni Austrumu jeb Rietumu valstīs, Dienvidu jeb Ziemeļu valstīs ir visnotaļ apsveicama tendence. Pētījumam nozīmīgākais aspekts ir šīs sadarbības efekti un to nozīme Latvijā strādājošo mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku spējā veidot jaunas konkurētspējas priekšrocības un tās pastāvīgi atjaunot, lai šajos uzņēmumos saražotie produkti būtu pietiekoši konkurētspējīgi valstīs, kur attiecīgais uzņēmums ir izveidojis pietiekoši auglīgas partnerattiecības Respondentu vērtējums par izveidotajām partnerattiecībām Šajā Darba sadaļā tiek izklāstīti empīriskā pētījuma rezultāti par partnerattiecību kvalitatīvajiem aspektiem. Aptaujas anketā respondentiem tika izteikts lūgums izvērtēt izveidotās partnerattiecības un to rezultātus pēc 10 baļļu skalas, partnerattiecību nozīmīguma palielināšanos atklājot ar lielāku baļļu skaitu par katru kvalitatīvā vērtējuma kritēriju un sadalījumā pa Pētījumā iekļautajām valstīm. Tādējādi respondentu kvalitatīvs vērtējums tiek izteikts kvantitatīvi izmērāmās vienībās. Pētījuma ietvaros respondentu sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem tiek apkoptas un apstrādātas ar matemātiskām metodēm, nosakot šādus nozīmīgākos rādītājus: - anketā iekļautā jautājuma atbildes minimālā vērtība visā atbilžu kopā; - anketā iekļautā jautājuma atbildes maksimālā vērtība; - maksimālās un minimālās vērtības attiecība; - respondentu izteiktā vērtējuma vidējais aritmētiskais; - moda respondentu atbildēs biežāk lietotais vērtējums ballēs; 163

164 - mediāna respondentu vērtējuma vērtība, kas atrodas respondentu izteiktā vērtējuma rindas vidū; - standartnovirze - datu izkliedes rādītājs ap vidējo rādītāju rindā. Standartnovirzes aprēķināšanai tiek izmantots šāds statistikas vienādojums:, kur s pētāmās rindas standartnovirze; x i atbilžu rindas i-tais elements; x v atbilžu rindas aritmētiskais vidējais; n - elementu skaits rindā, kurai tiek aprēķināta standartnovirze. Izmantojot empīriskajā pētījumā iegūtos datus un to apstrādē iegūtos augstāk minētos rādītājus, tiek iegūtas zinātniski nozīmīgas zināšanas par MVU respondentu izveidotajām partnerattiecībām, to atbilstību uzņēmēju cerībām un partnerattiecību efektu saistībā ar komersantu iegūto peļņu un izveidotajām konkurētspējas priekšrocībām Respondentu kopējais vērtējums par sadarbības rezultātiem ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs MVU konkurētspējas paaugstināšanai Partnerattiecību izvērtēšanas ietvaros respondentiem vispirms vajadzēja atbildēt uz jautājumu: Kāds ir respondenta viedoklis par partnerattiecībās sasniegtajiem rezultātiem, sadarbojoties ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs?. Savs vērtējumu respondenti izteica, piemērojot 10 baļļu skalu. Iegūto datu apstrādes rezultāti apkopoti tabulā tabula Partnerattiecību ietekmes vērtējums uz pētījumā iekļauto MVU darbības rezultātiem kopumā un uzņēmumu konkurētspēju (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,5 8, ,27 Citas Baltijas valstis ,3 7, ,31 Krievija 1 9 4,5 6, ,98 Citās NVS valstis 1 9 4,5 6, ,46 Austrumeiropas valstis 2 9 3,0 7, ,14 Rietumeiropas valstis ,3 7, ,28 Ziemeļamerikas valstis 1 9 4,5 7, ,32 Āzijas valstis 1 9 3,0 7, ,39 Āfrikas valstis 1 7 3,5 6, ,76 164

165 Tabulā iekļautās valstis atbilst anketā iekļautajām valstīm. Šīs valstis un valstu grupas tika iekļautas aptaujas anketā, ņemot vērā LTRK rīcībā esošajiem datiem par MVU sadarbības partneriem aizrobežas valstīs. Valstis no Āfrikas un Āzijas kontinentiem netiek detalizētāk definētas. Tas pats attiecas arī uz NVS valstu grupu, izņēmumu veido Krievija, kā Latvijas lielākā un resursiem bagātākā kaimiņvalsts. Turklāt daudzi MVU atzīst, ka Latvijā pastāv liels potenciāls, veidot savstarpēji izdevīgas partnerattiecības ar komersantiem Krievijā. Tabulā iekļautie pētījuma rezultāti liecina, ka zināma daļa no MVU respondentiem visai skeptiski vērtē sadarbības rezultātus ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs. Uz to pārliecinoši norāda minimālā vērtība respondentu atbildēs šajā jautājumā 2 gadījumos zemākais vērtējums ir 2 un 7 gadījumos 1. Zemāko vērtējumu ir saņēmušas tādas valstis kā Krievija, citas NVS valsts, Ziemeļamerikas valstis un Āfrikas kontinenta valstis, kā arī vairākas citas valstis. Bet nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus - tas nenozīmē, ka Ziemeļamerikas valstis būtu Āfrikas vai Āzijas valstu līmenī. Kāpēc šis valstis saņēmušas zemāko vērtējumu no atsevišķiem aptaujas dalībniekiem? Pēc būtības tas ir mazsvarīgs jautājums katram ir dota brīvība izteikt savu viedokli par divpusējām un/vai daudzpusējām attiecībām. Interesants ir augstākā vērtējuma sadalījums par sadarbības rezultātiem ar partneriem savā valstī un aizrobežas valstīs. Augstāko vērtējumu ir saņēmusi pašu valsts Latvija, citas Baltijas valstis, kā arī Rietumeiropas valstis. Tā ir laba informācija pārdomām par partnerattiecību uzturēšanu augstā līmenī un to pastāvīgu pilnveidošanu jaunu konkurētspējas priekšrocību iegūšanai. Zemākā atzīme starp maksimālajām ir sadarbības rezultātiem ar Āfrikas valstīm, bet 7 balles tas ir salīdzinoši augsts vērtējums. Aritmētiskais vidējais tas ir nozīmīgākais aprēķinātais rādītājs, izmantojot respondentu atbildes konkrēti uz šo jautājumu. Izrādās, ka augstāko vērtējumu ir saņēmuši vietējie partneri Latvijā strādājošie uzņēmēji un citi sadarbības subjekti vidējā atzīme 8,3 balles. Pilnīgi iespējams, ka tas ir aptaujāto mikro uzņēmumu īpašnieku nopelns, kuri veido absolūto vairākumu respondentu vidū. Salīdzinoši augstu vērtējumu ir saņēmuši sadarbības partneri no citām Baltijas valstīm 7,8 balles ar zemāko standartnovirzi 0,27; no Rietumeiropas valstīm 7,5 balles ar ievērojami lielāku standartnovirzi 1,28; Austrumeiropas valstīm 7,4 balles ar nedaudz zemāku standartnovirzi 1,14. Arī Ziemeļamerikas valstīs strādājošie partneri saņēmuši salīdzinoši augstu vērtējumu 7,3 balles, bet ar lielāku standartnovirzi 1,32, neskatoties uz to, ka zemākais vērtējums šai valstu grupai it tikai 2 balles. Datu apstrādes ietvaros noteiktajai modai un mediānai ir tikai sekundāra nozīme. Kā redzams no tabulā iekļautajiem datiem, augstākā moda tiek konstatēta partneriem no Latvijas un Austrumeiropas valstīm. Bet zemākais modas rādītājs partneriem no Āfrikas valstīm 5 balles; no Āzijas un citām NVS grupas valstīm 6 165

166 balles. Arī mediāna sadarbības partneriem no Āfrikas valstīm ir zemākā 4 balles, bet NVS valstīm, Āzijas, Ziemeļamerikas valstīm, Krievijai un Rietumeiropas valstīm 6 balles Respondentu mikro uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējums ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs Nākamais solis partnerattiecību vērtēšanā tiek sperts, lai izzinātu sadarbības rezultātu vērtējuma rezultātus katrā no MVU grupām. Tāpēc nākošajā, tabulā tiek iekļauti pētījuma rezultātu par mikro uzņēmumu viedokli par sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautajās valstīs. Šajā tabulā var atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc kopējā respondentu vērtējumā parādās ļoti zemas minimālā vērtējuma vērtības, lielā mērā par to ir parūpējušies mikro uzņēmumi. Tā nav nejauša parādība un nekā neparasta jeb ārkārtēja šajā situācijā nav. Novērojumi praksē liecina, ka uzsākot uzņēmējdarbību mikro uzņēmumiem nākas piedzīvot vienu vai pat vairākas vilšanās gadījumus tieši ar sadarbības partneriem, kuriem alkatīga un negodīgi spēles noteikumi ir nozīmīgākie un pastāvīgie pavadoņi uzņēmējdarbībā tabula Respondentu vērtējums par mikro uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija 1 8 8,0 7, ,43 Citas Baltijas valstis 2 7 3,5 6, ,66 Krievija 1 6 6,0 6, ,23 Citās NVS valstis 1 6 6,0 6, ,66 Austrumeiropas valstis 2 8 4,0 6, ,58 Rietumeiropas valstis 1 7 7,0 6, ,69 Ziemeļamerikas valstis 1 7 7,0 5, ,84 Āzijas valstis 1 8 8,0 5, ,77 Āfrikas valstis 1 7 7,0 5, ,21 Lielāka skaidrība par mikro uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem dažādās valstīs tiek iegūta izpētot vidējos rādītājus, mediānu un standartnovirzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka par mikro uzņēmumi visaugstāk vērtē sadarbības ar rezultātus ar partneriem savā zemē Latvijā, to novērtējot ar 7,4 ballēm. Tai seko partnerattiecības ar pārējām Baltijas valstīm, kas tiek vērtētas ar 6,9 ballēm, Austrumeiropas valstu partneri saņēmuši trešo augstāko vērtējumu 6,5 balles. Savukārt skeptiskāk mikro uzņēmumi vērtē partnerattiecību rezultātus kas veidojošās iesaistoties dažādiem subjektiem no Āfrikas un Āzijas valstīm, attiecīgi 5,5 166

167 un 5,7 balles, nedaudz augstāk tiek vērtēti partneri no Ziemeļamerikas kontinenta valstīm 5,9 balles. Platījumā rezultāti par mikro uzņēmumu vērtējumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautajās valstīs liecina par mikro uzņēmumu īpašnieku nepietiekošām zināšanām un prasmēm partnerattiecību veidošanā. Tāpēc viņi visai skeptiski vērtē iegūtās pieredzes augļus ar dažādiem partneriem tālākās valstīs - Āfrikas un Āzijas kontinentu valstīs. Ziemeļamerikas valstīs. Bet tas nav viennozīmīgs secinājums šīs grupas uzņēmēji zemu vērtē partnerības rezultātus arī ar citām NVS grupas valstīm, kurās nav Krievijas. Izrādās, ka Latvijas mikro uzņēmumu īpašniekiem respondentiem atbilstošākie partneri meklējami savā valstī, kā arī citās Baltijas valstīs un Austrumeiropas valstīs Respondentu mazo uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējums ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs Partnerattiecību veidošanā mazie uzņēmumi ir uzkrājuši zināmu pieredzi, viņu rīcībā ir lielāks zināšanu sapratnes apjoms, kas nepieciešams atbilstošāko partneru identifikācijā tuvākās un tālākās aizrobežas valstīs. Mazie uzņēmumi ir izgājuši arī dzīves skolu pieredzējuši vairākas neveiksmes, meklējot izdevīgākos sadarbības partnerus. Šie un citi apsvērumi par respondentiem mazo uzņēmumu īpašniekiem dod iespēju paļauties uz optimistiskākiem sadarbības vērtējuma rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautajās valstīs. Apkopotie aptaujas dati ar nepieciešamajiem aprēķinu rezultātiem apkopoti tabulā tabula Respondentu vērtējums par mazo uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,5 7, ,68 Citas Baltijas valstis ,5 7, ,73 Krievija 2 7 3,5 6, ,18 Citās NVS valstis 1 7 7,0 6, ,49 Austrumeiropas valstis 3 8 2,7 7, ,95 Rietumeiropas valstis 1 7 7,0 7, ,12 Ziemeļamerikas valstis 1 7 7,0 6, ,63 Āzijas valstis 3 7 2,3 6, ,47 Āfrikas valstis 2 6 3,0 6, ,94 Tabulā iekļautie rādītāji kopumā liecina par augstāku partnerattiecību līmeni un augstākiem sadarbības rezultātu vērtējumiem. Neskatieties uz to, ka augstāko vērtējumu ir saņēmuši partneri no savas valsts, nākošais augstākais vērtējums ir partneriem no Rietumeiropas valstīm 7,7 balles, no citām Baltijas valstīm 7,5 167

168 balles un Austrumeiropas valstu partneri 7,2 balles. Zemāko vērtējumu respondenti - mazo uzņēmumu īpašnieki ir devuši partneriem no Āfrikas un Ziemeļamerikas kontinenta valstīm, attiecīgi 6,1 un 6,3 balles, tām seko partneri no Āzijas valstīm un valstis no NVS grupas, neskaitot Krieviju. Augstākā modas vērtība 8 balles tiek konstatēta partneriem no Latvijas un citām Baltijas valstīm, kā arī no Rietumeiropas valstīm. Bet zemākā modas vērtība 6 balles attiecas uz partneriem, kas nāk no Krievijas citām un citām NVS grupas valstīm, kā arī Ziemeļamerikas kontinenta valstīm, Āfrikas un Āzijas valstīm. Arī mediānas augstākā un zemākā vērtība tiek konstatēta minētajām valstīm. Savukārt lielākā standartnovirze tiek konstatēta partnerattiecībās ar Āfrikas un Āzijas valstīm, kā arī citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka šajās valstīs strādājošo partnerības subjekti nav absolūti sliktākie. Vairākiem mazajiem uzņēmumiem ir izdevies izveidot veiksmīgas partnerattiecības šajās valstīs, kuras devušās visai labus rezultātus uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā un jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā. Tālākai konkurētspējas paaugstināšanai mazajiem uzņēmumiem nozīmīgas ir partnerattiecības ar dažādiem subjektiem Rietumeiropas valstīs. Šajās Eiropas Savienības valstīs strādājošajiem mazajiem un vidējiem, kā arī lielajiem uzņēmumiem ir augstākā konkurētspēja visā Eiropas kontinentā un viena no augstākajām konkurētspējām visā pasaulē. Tāpēc viņu zināšanas un pieredze jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā ir stratēģiski nozīmīgas Latvijā strādājošajiem mazajiem un arī vidējiem uzņēmumiem. Turpmākais Pētījuma rezultātu izklāsts tiek veltīts respondentiem vidējo uzņēmumu īpašniekiem un viņu vērtējumam par sadarbības rezultātiem ar partneriem no pētījumā iekļautām valstīm Respondentu vidējo uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējums ar partneriem iekšzemē un aizrobežas valstīs Aptaujas gaitā iegūto datu apkopojums par respondentu - vidējo uzņēmumu īpašnieku sadarbības rezultātu vērtējumu ar partneriem no pētījumā iekļautajām valstīm kopā ar analīzei nepieciešamo rādītāju aprēķiniem iekļauti tabulā. 168

169 3.19.tabula Respondentu vērtējums par vidējo uzņēmumu sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,5 8, ,44 Citas Baltijas valstis ,5 8, ,67 Krievija 3 8 2,7 7, ,89 Citās NVS valstis 2 8 4,0 6, ,26 Austrumeiropas valstis 3 9 3,0 7, ,71 Rietumeiropas valstis 3 9 3,0 7, ,82 Ziemeļamerikas valstis 2 8 4,0 7, ,18 Āzijas valstis 3 8 2,7 7, ,13 Āfrikas valstis 2 7 3,5 6, ,85 Analītiski izvērtējot tabulā iekļautos datus, tiek konstatēts, ka respondenti vidējo uzņēmumu īpašnieki ir ievērojami optimistiskāk noskaņoti par sadarbības rezultātiem no pētījumā iekļautajām valstīm. Vispirms uz to norāda respondentu minimālais vērtējums tā summa ir 1,23 reizes lielāka salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju mazo uzņēmumu grupā un vairāk kā 2,5 reizes augstāka salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju mikro uzņēmumu grupā. Neskatoties uz to, atsevišķi respondenti - vidējo uzņēmumu īpašnieki salīdzinoši zemu vērtē sadarbības rezultātus ar partneriem no Āfrikas un Āzijas valstīm, Ziemeļamerikas kontinenta valstīm, kā arī no Krievijas un citām NVS valstīm. Grūti pateikt, vai tas ir palicis mantojumā no laika, kad mazais uzņēmums tikai pūlējās kļūt par mazo, esot mikro uzņēmuma statusā. Varbūt tas ir pēdējo gadu pieredzes rezultāts, meklējot iespējas sadarboties ar šajās valstīs strādājošajiem subjektiem. Aptaujas dalībnieki - vidējo uzņēmumu īpašnieki augstāk vērtē sadarbības rezultātus, kas gūti esot partnerībā ar dažādiem subjektiem no Latvijas un citām Baltijas valstīm, kā arī partneriem no Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm. Šajās valstīs tiek konstatēts arī augstākais vidējais vērtējums. Bet zemākais vērtējums tiek dots partneriem no Āfrikas valstīm, kā arī citām NVS valstīm, attiecīgi 6,7 un 6,9 balles. Tikai nedaudz augstāks vērtējums ir partneriem no Krievijas 7 balles, kā arī partneriem no Ziemeļamerikas kontinenta valstīm 7,2 balles un Āzijas valstīm 7,3 balles. Pētījuma ietvaros iegūto datu standartnovirze lielā mērā norāda uz respondentu vienprātības līmeni par partnerattiecību rezultātiem, sadarbojoties ar dažādiem subjektiem pētījumā iekļautajās valstīs. Lielākā standartnovirze tiek konstatēta, vērtējot sadarbības partnerus no Āfrikas valstīm 1,85; no citām NVS grupas valstīm 1,26; Āzijas valstīm 1,13 un Ziemeļamerikas kontinenta valstīm 1,18. Tas liecina par vairāku 169

170 respondentu pozitīvo pieredzi, sadabūjoties ar partneriem no šīm valstīm. Šo tēzi apstiprina salīdzinoši augstais mediānas rādītājs partnerattiecību vērtējumā, sadarbojoties ar subjektiem iepriekš minētajās valstīs Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku respondentu partnerības rezultātu vērtējuma starpvalstu salīdzinājums Skaidrāka un detalizētāka priekšstata iegūšanai par MVU īpašnieku respondentu sadarbības vērtējumu ar partneriem no pētījumā iekļautajām valstīm, tiek izmantota salīdzinājuma rezultātu iegūšanai atbilstoša grafiska metode. Metodes ietvaros katras uzņēmumu grupas respondentu rezultāti tiek izklāti salīdzināmā sadarbības vērtējuma vidējie formā, kuras ietvaros var izdarīt pētījumam nozīmīgus secinājumus par partnerattiecību atšķirībām, kas veidojas starp mikro, mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības partneriem dažādās valstīs. Salīdzinošam izvērtējumam nepieciešamie dati iekļauti 3.1. attēlā. Attēlā 3.1. skaidri atklājas partnerattiecību un to rezultativitātes vērtējums starp mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidējo uzņēmumu grupā vērojamas krasas atšķirības sadarbības rezultātu vērtējumā ar partneriem no pētījumā iekļautajām valstīm. Šajā gadījumā vērojama zināma konsekvence, veidojot partnerattiecības ar uzņēmuma mērķa sasniegšanai atbilstošām valstīs strādājošajiem subjektiem. Bet viena iezīme raksturīga visu grupu respondentiem viņi visaugstāk vērtē sadarbības rezultātus ar savā valstī un citās Baltijas valstīs strādājošajiem subjektiem. Savstarpēji korelatīvs ir respondentu atturīgais vērtējums par sadarbības rezultātiem ar partneriem no Āfrikas un Āzijas, kā arī no Krievijas un citām NVS valstīm, kaut gan vidējie uzņēmumi partnerattiecības ar Āzijas valstīm vērtē daudz augstāk salīdzināmumā ar mikro un mazajiem uzņēmumiem. Attēlā 3.1.skaidri atklājas partnerattiecību un to rezultativitātes vērtējums starp mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidējo uzņēmumu grupā vērojamas krasas atšķirības sadarbības rezultātu vērtējumā ar partneriem no pētījumā iekļautajām valstīm. Šajā gadījumā vērojama zināma konsekvence, veidojot partnerattiecības ar uzņēmuma mērķa sasniegšanai atbilstošām valstīs strādājošajiem subjektiem. Bet viena iezīme raksturīga visu grupu respondentiem viņi visaugstāk vērtē sadarbības rezultātus ar savā valstī un citās Baltijas valstīs strādājošajiem subjektiem. Savstarpēji korelatīvs ir respondentu atturīgais vērtējums par sadarbības rezultātiem ar partneriem no Āfrikas un Āzijas, kā arī no Krievijas un citām NVS valstīm, kaut gan vidējie uzņēmumi partnerattiecības ar Āzijas valstīm vērtē daudz augstāk salīdzināmumā ar mikro un mazajiem uzņēmumiem. 170

171 3.1.attēls Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu izveidoto partnerattiecību rezultātu salīdzinājums (Autora veidots attēls) Krasi atšķirīgs partnerattiecību rezultāta vērtējums nāk no respondentiem mikro uzņēmumu īpašniekiem. Viņi partnerattiecību veidošanā, galvenokārt, priekšroku dod savas zemes subjektiem, kā arī partneriem no Lietuvas un Igaunijas. Drosmīgākie ir izveidojuši partnerattiecības arī ar subjektiem Austrumeiropas valstīs un sadarbības rezultātus vērtē salīdzinoši augstu. Bet tas nenozīmē, ka mikro uzņēmumu īpašnieki partnerattiecību veidošanā ir koncentrējuši uzmanību tikai uz subjektiem savā valstī un citās Baltijas valstīs. Daži respondenti uzņēmuma attīstības stratēģijas īstenošanas vārdā ir sasnieguši Āfrikas un Āzijas valstis, citi pabijuši Ziemeļamerikas valstīs, lai uzmeklētu uzņēmuma attīstībai un konkurētspējas priekšrocību veidošanai neieciešamos partnerus. Taču daudziem no viņiem nav paveicies. Turklāt jāņem vērā partneru meklēšanas un partnerības veidošanas izmaksas absolūtā un relatīvā izteiksmē, kas mazajiem un mikro uzņēmumiem ir ievērojami augstākas salīdzinājumā ar izmaksām vidējiem uzņēmumiem, kas nepieciešamas darbības mērķiem un konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamo partneru atrašanai. Nolūkā samazināt subjektīvisma ietekmi mikro, mazo un vidējo uzņēmumu partnerattiecību veidošanas un sadarbības rezultātu vērtējumā, tiek izdarīts pašu respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums. Rezultāti apkopoti nākošajā tabulā. 171

172 3.20.tabula Respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums par sadarbības rezultātiem ar partneriem pētījumā iekļautās valstīs (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) RESPONDENTI Respondentu kopa Mikro uzņēmumi Mazie uzņēmumi Vidējie uzņēmumi Respondentu kopa 1 0, , ,95813 Mikro uzņēmumi 0, , ,8603 Mazie uzņēmumi 0,8163 0, ,90575 Vidējie uzņēmumi 0,9581 0,8603 0, Tabulā apkopotie korelatīvā salīdzinājuma rādītāji apstiprina augstāk izteiktos secinājumus par mazo un vidēji respondentu atbilžu korelatīvo savstarpējo ciešumu un mikro uzņēmumu ciešo saistību ar vidējo rādītāju starp mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā tabulā redzams, ka salīdzinoši cieša korelatīvā saistība pastāv starp respondentu vērtējumu visās uzņēmumu grupās un vidējo rādītāju starp grupām. Par to liecina relatīvi augstais korelācijas koeficienta R 2 vērtības. Ciešākā korelācija ar R 2 = 0,9581 vērojama starp vidējo uzņēmumu respondentu atbildēm un visu respondentu kopas atbildēm. Tas norāda uz to, ka vidējo uzņēmumu respondentu atbildes ir bijušās koncentrētākas, ar mazāku standartnovirzi, salīdzinājumā ar mazajiem un mikro uzņēmumiem, tāpēc to ietekme uz vidējo rādītāju ir bijusi lielāka, nekā mikro un mazajiem uzņēmumiem. Vājākā korelatīvā saistība R 2 = 0,7699 tiek identificēta starp respondentu atbildēm mikro uzņēmumu grupā un visu respondentu atbilžu vidējo rādītāju. Taču R 2 absolūtā vērtība pati par sevi ir relatīvi augsta. Tas nozīmē, ka arī mikro uzņēmumiem ir bijusi salīdzinoši liela ietekme uz sadarbības rezultātu kopējo vērtējumu ar partneriem no pētījumā iekļautām valstīm. Korelatīvā salīdzinājuma rezultātos atklājas ne tikai MVU respondentu viedoklis par sadarbības rezultātu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju katrā no uzņēmumu grupām, bet netiešā veidā tajos atklājas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu pieredze uzņēmuma darbības mērķiem atbilstošu partneru identifikācijā un iesaistīšanā kopējā sadarbībā, kas veidojas uz savstarpēji izdevīgu principu pamata. Šajā ziņā svarīgi atzīmēt, ka jebkuras partnerattiecības, jebkura partnera ienākšana uzņēmuma sadarbības partneru lokā vai kāda partnera iziešana no tā ietekmē uzņēmuma konkurētspēju un uzņēmuma īpašnieka spēju izveidot jaunas konkurētspējas priekšrocības, lai sekmīgi virzītos plānotajā virzienā gan attiecībā uz jaunu produktu izstrādi un/vai produktu ražošanas apjoma palielināšanu, gan jaunu tirgu apgūšanas mēģinājumos Respondentu MVU īpašnieku viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Zinātnisko pētījumu rezultāti liecina, ka katram uzņēmumam ir stratēģija un stratēģiskie mērķi. Paviršs vērotājs var apgalvot pretējo stratēģijas un stratēģisko 172

173 mērķu esamība drīzāk ir izņēmumus, nevis likumsakarība. Bet, nonākot saskarsmē ar daudziem MVU īpašniekiem, no dažādām grupām un atšķirīgām nozarēm, liek mainīt šo stereo tipisko viedokli par stratēģijas neesamību. Lietas būtība ir paslēpta stratēģijas un stratēģisko mērķu publicitātē. Uzņēmējdarbībā nereti ienāk jauni komersanti no pavisam atšķirīgām, uzņēmējdarbībai netipiskām darbības jomām. Starp tiem ir daudzi pedagogi, ārsti, mākslinieki, ķīmiķi, vēsturnieki un citu profesiju pārstāvji. Lielākais vairums no viņiem klusē par savas darbības stratēģiju un stratēģiskajiem mērķiem. Kāpēc? Tāpēc, ka baidās kļūt nesaprasts, baidās saņemt ekspertu kritisku, pat noraidošu attieksmi un negatīvu vērtējumu. Pats fakts, ka uzņēmējdarbībā ir parādījies jauns komersants liecina par stratēģijas un stratēģisko mērķu esamību. Katram ir skaidrs, ka uzsākot jaunu darbības veidu, attiecīgajam subjektam ir pamatojums, kāpēc viņš to dara un ko vēlas sasniegt, neatkarīgi no tā vai tas tiek darīts zināms publiski jeb noklusēts. Cita attieksme pret stratēģiju un stratēģiskajiem mērķiem ir vidējiem un it īpaši lielajiem uzņēmumiem, kuri nebaidās publiski ziņot par savas darbības stratēģiju un stratēģiskajiem mērķiem. Tas tikai vairo viņu prestižu sabiedrības acīs, vismaz viņi paši tā domā. Interesanti, ka neviens no aptaujātajiem respondentiem ne mikro, ne mazo vai vidējo uzņēmumu grupā neapgalvoja, ka viņam nav nekādas stratēģijas viss plūst un mainās pats par sevi, bez viņa līdzdalības. Stratēģijas un stratēģisko mērķu esamība liek MVU īpašniekiem pastāvīgi rūpēties par stratēģiskas nozīmes partneru iesaistīšanu savā uzņēmējdarbībā, lai sekmētu stratēģiskas nozīmes konkurētspējas priekšrocību veidošanos iekšējā un aizrobežas valstu tirgos. Aptaujas rezultāti par MVU īpašnieku respondentu atbildēm uz jautājumu par viņa izveidotās partnerības tīkla atbilstību uzņēmuma attīstības stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem apkopoti tabulā tabula Respondentu vērtējums par partneru atbilstību uzņēmuma stratēģijai (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija 3 9 3,0 8, ,47 Citas Baltijas valstis 2 9 4,5 8, ,43 Krievija 2 8 4,0 7, ,28 Citās NVS valstis 2 8 4,0 7, ,54 Austrumeiropas valstis 3 8 2,7 8, ,33 Rietumeiropas valstis 1 9 3,0 8, ,46 Ziemeļamerikas valstis 1 8 2,7 7, ,52 Āzijas valstis 1 9 3,0 7, ,49 Āfrikas valstis 1 7 3,5 6, ,42 Tabulā iekļautie pētījuma rezultāti skaidri norāda uz MVU īpašnieku respondentu centieniem veidot stratēģisko partnerību ar savas valsts subjektiem un subjektiem pārējās Baltijas valstīs. Šajās valstīs strādājošie partneri ir saņēmuši 173

174 lielāko baļļu skaitu un augstāko novērtējumu starp minimālo vērtējumu. Lielākā neatbilstība respondentu stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem parādās sadarbībā ar partneriem no Āfrikas un Āzijas valstīm, kā arī no Ziemeļamerikas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm. pilnīgi iespējams, ka attīstītās valstis saņēmušas tika zemo vērtējumu, pateicoties mikro uzņēmumu neveiksmīgiem mēģinājumiem vienā paņēmienā ielēkt attīstītāko valstu gatavo produktu jeb resursu tirgū, vai arī mēģinot atrast cita veida partnerus, kas varētu palīdzēt īstenot komersanta plānoto stratēģiju un sasniegt stratēģiskos mērķus. Izvērtējot respondentu atbilžu vidējos rādītājus, atklājas, ka MVU īpašnieki respondenti uzskata, ka partneri no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lielākā mērā atbilst viņu darbības stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem, tāpēc šajās valstīs strādājošie partneri ir saņēmuši augstāko vērtējumu 8 balles. Bet tās nav vienīgās valstis ar šādu vērtējumu. Līdzīgs vērtējums tiek izteikts par partneriem no Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, kā arī Ziemeļamerikas valstīm. Savukārt zemākais vērtējums parādās partneriem no Āfrikas valstīm 6,8 balles, partneri no Āzijas un citām NVS valstīm ir saņēmuši vērtējumu 7,2 balles, tām seko Krievija ar 7,5 ballēm. Pētījuma rezultātu modas, mediānas un standartnovirzes vērtības lielā mērā atbilst MVU īpašnieku respondentu vidējam vērtējumam par dažādu valstu partneru atbilstību viņu uzņēmumu attīstības stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem. Tālākajā pētījuma rezultātu izklāsta gaitā uzmanība tiek pievērsta respondentu vērtējumam par partneru atbilstību viņu uzņēmumu stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem sadalījumā pa MVU grupām Mikro uzņēmumu īpašnieku - respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Aptaujas rezultāti kopā ar nepieciešamajiem aprēķiniem par aptaujā iekļauto mikro uzņēmumu īpašnieku viedokli saistībā ar partneru un partnerattiecību atbilstību uzņēmuma stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem iekļauti tabulā. Tabulā iekļautie aptaujas rezultāti kārtējo reizi pierāda mikro uzņēmumu neveiksmes stratēģiskās partnerības veidošanā ar Latvijai tālākām valstīm - Āfrikas un Āzijas kontinenta, kā arī no Ziemeļamerikas un Rietumeiropas valstīm. Iespējams, ka tā ir bijusi vērtīga skola, jo neveiksmes nereti vairāk iemāca kā veiksmīgs iznākums. Interesanti, ka atsevišķiem aptaujas dalībniekiem izdevies izveidot veiksmīgas partnerattiecības savu uzņēmumu stratēģijas un stratēģisko mērķu sasniegšanai ne tikai ar partneriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī no Krievijas, saņemot augstākās atzinības apliecinājumu 10 balles. Tas nozīmē, ka pašu mazāko uzņēmumu īpašnieki stratēģiskās partnerības dalībnieku izvēlē priekšroku dod zināmām vērtībām zināmai uzņēmējdarbības videi, zināmai uzņēmējdarbības kultūrai un zināmiem cilvēku paradumiem tabula 174

175 Respondentu mikro uzņēmumu īpašnieku vērtējums par partneru atbilstību uzņēmuma stratēģijai (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,3 8, ,38 Citas Baltijas valstis ,3 8, ,32 Krievija ,0 7, ,17 Citās NVS valstis 2 8 4,0 7, ,35 Austrumeiropas valstis 2 7 3,5 6, ,08 Rietumeiropas valstis 1 7 7,0 6, ,38 Ziemeļamerikas valstis 1 6 6,0 5, ,72 Āzijas valstis 1 6 6,0 5, ,89 Āfrikas valstis 1 5 5,0 4, ,74 Vērtējot tabulā iekļautos vidējos rādītājus, atklājas, ka augstāk minētās Baltijas valstis un Krievija ir saņēmušas augstāko, bet atšķirīgu vērtējumu. Taču tam šajā gadījumā nav būtiskas nozīmes, svarīgākais ir sadarbības esamība un sadarbības partneru apmierinātība ar sasniegto rezultātu. Savukārt zemākais stratēģiskās partnerības vērtējums vērojams Āfrikas un Āzijas valstīs, attiecīgi 4,7 un 5,1 balles, tām seko Ziemeļamerikas valstis ar 5,3 ballēm un Rietumeiropas valstis ar 6,1 balli. Par zemo stratēģiskās partnerības vērtējums vērtējumu sadarbībā ar Āfrikas un Āzijas valstīm nebūtu jābrīnās nav viegli atrast stratēģiskai attīstībai atbalstošu partneri valstī, kas atrodas tik tālu un tajā dominē Latvijas uzņēmējiem atšķirīga ekonomiskā kultūra. Zināmā mērā to var attiecināt arī uz Ziemeļamerikas valstīm, bet Rietumeiropas valstis atrodas ievērojami tuvāk un tajās dominējošā kultūra Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk pazīstama. Aptaujas rezultāti liecina, ka respondenti nav svītrojušas attīstītāko valstu subjektus stratēģiskās partnerattiecību veidošanā. Uz to norāda standartnovirzes salīdzinoši lielā vērtība Ziemeļamerikas valstīm 1,72 vienības un Rietumeiropas valstīm 1,38 vienības. Tas nozīmē, ka mikro uzņēmumu īpašnieki cenšas meklēt partnerus stratēģiskās attīstības mērķu sasniegšanai arī šajās valstīs, bet daudziem nav bijis pietiekoši zināšanu, prasmes un pieredzes vajadzīgo partneru atrašanai Mazo uzņēmumu īpašnieku - respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Darba iepriekšējās sadaļās iekļautie pētījuma rezultāti pierāda, ka pastāv liela atšķirība starp mikro un mazajiem uzņēmumiem veiktspējas ziņā un īpašnieku prasmes vadīt uzņēmumu, sekmēt tā attīstību atbilstoši iedomātai vai rakstiski izklāstītai stratēģijai ir visai atšķirīgas. Par to var pārliecināties arī pētījuma rezultātos par stratēģiskās partnerības veidošanu un pašu komersantu vērtējumā par to kā tas ir izdevies. Tālākam pētījumam nepieciešamie dati apkopoti 3.23.tabulā. 175

176 Analītiski izvērtējot aptaujas rezultātus mazo uzņēmumu īpašnieku viedokli par sadarbības partneru un partnerattiecību atbilstību uzņēmuma stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem, atklājas vērā ņemamas atšķirības salīdzinājumā ar attiecīgajiem rādītājiem mikro uzņēmumu grupā. Vispirms tas attiecas uz minimālo vērtējumu, kurš ir nepinas 1.3 reizes augstāks. Zemākais vērtējums šajā gadījumā tiek attiecināts tikai uz 2 valstu grupām, tās ir Āfrikas un Ziemeļamerikas valstis. Bet augstāko vērtējumu saņēmuši partneri tikai no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Izrādās, ka mazajiem uzņēmumiem un to īpašniekiem ir izdevies atrast stratēģiskas nozīmes partnerus arī Krievijā un citās NVS valstīs. Turklāt viņi ar šīm partnerattiecībām ir visai apmierināti, tās vērtējot ar 9 ballēm tabula Respondentu mazo uzņēmumu īpašnieku vērtējums par partneru atbilstību uzņēmuma stratēģijai (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,3 9, ,34 Citas Baltijas valstis ,5 8, ,28 Krievija 3 8 2,7 8, ,03 Citās NVS valstis 3 8 2,7 7, ,17 Austrumeiropas valstis 2 7 3,5 7, ,88 Rietumeiropas valstis 2 7 3,5 7, ,16 Ziemeļamerikas valstis 1 6 6,0 6, ,42 Āzijas valstis 2 7 3,0 7, ,59 Āfrikas valstis 1 7 5,0 6, ,31 Izanalizējot vidējos rādītājus, atklājas, ka no stratēģiskās partnerības viedokļa zemāk tiek vērtēti partneri no Āfrikas un Ziemeļamerikas valstīm, kuri saņēmuši vērtējumu 6,3 un 6,9 balles. Nekas labāks nav atrasts arī Āzijas un Austrumeiropas valstīs vērtējums 7,1 un 7,2 balles. Jāatzīmē, ka Rietumeiropas partneri tiek vērtēti ievērojami augstāk salīdzinājumā ar partneriem no Ziemeļamerikas, saņemot 7,4 balles. Nav pārsteigums, ka sekmīgāk stratēģiskā partnerība tiek īstenota sadarbībā ar partneriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, neskatoties uz to, ka partnerattiecības ar Latviju ir saņēmušas nedaudz augstāku vērtējumu. Interesanti, ka arī mazajiem uzņēmumiem izdevies atrast atbilstošus partnerus Krievijā, lai kopīgiem spēkiem īstenotu Latvijas mazo komersantu plānus, kas atbilst uzņēmumu stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem vērtējums 8,2 balles. Arī tas ir pārsteigums, ka nākošajā mazo uzņēmumu īpašniekiem stratēģiski nozīmīgas ir partnerattiecības ar subjektiem citās NVS valstīs vērtējums 7,9 balles, kas ir par 0,7 ballēm augstāks salīdzinājumā ar rezultātu, kādu saņēmuši partneri no Austrumeiropas valstīm. Datu apstrādes rezultātā noteiktā standartnovirze lielā mērā apstiprina iepriekš izteiktos argumentus par mazo uzņemamu īpašnieku respondentu centieniem veidot 176

177 stratēģiskas nozīmes partnerattiecības ar pētījumā iekļautām valstīm. Šajā ziņā zinātnieku uzmanības vērts ir fakts, ka standartnovirzes vērtība mazo komersantu sadarbībā ar Austrumeiropas valstīm 0,88 ir mazāka salīdzinājumā ar Rietumeiropas 1,16 un Ziemeļamerikas valstīm 1,42, kas ir viena no augstākajām starp pētījumā iekļautām valstīm Vidējo uzņēmumu īpašnieku - respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Vidējo uzņēmumu īpašnieki aptaujas dalībnieki savu pārākumu partnerattiecību veidošanā bija pierādījuši iepriekšējās sadaļās iekļautajos rezultātos. Lielā mērā par to var pārliecināties, izpētot tabulā iekļautos datus un aprēķinātos radītājus tabula Respondentu vidējo uzņēmumu īpašnieku vērtējums par partnerattiecību atbilstību uzņēmuma stratēģijai (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,5 8, ,22 Citas Baltijas valstis ,0 9, ,17 Krievija 4 9 2,3 8, ,84 Citās NVS valstis 4 9 2,3 8, ,71 Austrumeiropas valstis 4 9 2,3 7, ,58 Rietumeiropas valstis ,0 9, ,33 Ziemeļamerikas valstis 4 9 2,3 8, ,72 Āzijas valstis ,0 8, ,28 Āfrikas valstis 3 8 2,7 7, ,69 Tabulā iekļauto datu analīze dod iespēju apgalvot, ka vidējie uzņēmumi saglabā savu pārākumu pār mikro un mazajiem uzņēmumiem arī stratēģiskās partnerības rezultātu izvērtējumā. Vispirms tas attiecas uz aptaujas anketās iekļauto zemāko vērtējumu, kas absolūtā nozīmē nav zemāks par 3 ballēm, bet relatīvā nozīmē ir nepilnas 2 reizes augstāks kā mikro uzņēmumiem un 1,6 reizes augstāks kā mazajiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka vidējo uzņēmumu īpašniekiem respondentiem izveidotās partnerattiecības lielākā mērā atbilst uzņēmumu attīstības stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem. sadarbība Daudzi respondenti apgalvo, ka veiksmīgāka vidējo stratēģisko plānu īstenošanā vērojama ar partneriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kā arī Rietumeiropas un Āzijas valstīm, kas tiek vērtēts ar 10 ballēm. Ja sekmīga partnersadarbība ar Rietumeiropas valstīm nav nekāds pārsteigums, tad atsevišķu respondentu augstais partnerattiecību vērtējums ar Āzijas valstīm ir neparasta parādība. Pilnīgi iespējams, ka tas ir kārtējais pierādījums par ekonomikas globalizāciju virzošo spēku restrukturizāciju un to klātesamību Latvijas tautsaimniecībā. Ekonomikas globalizācijas kontekstā interesants ir fakts, ka vairāki 177

178 aptaujas dalībnieki augstu ir vērtējuši stratēģiskās partnerības rezultātus ar Krieviju un citām NVS valstīm, Austrumeiropas un Ziemeļamerikas valstīm, tām piešķiro 9 balles. Aptaujas rezultātā iegūto datu apstrādē noteiktais vidējais rādītājs lielā mērā korelējas ar respondentu atbilžu minimālajām un maksimālajām vērtībām. Bet ir arī pārsteigumi. Šajā rādītājā maksimālo vērtību 9,4 balles ir saņēmuši partneri no Rietumeiropas valstīm, tām seko pārējās Baltijas valstis ar 9,3 ballēm. Latvija un Ziemeļamerikas valstis ir saņēmušas līdzīgu vērtējumu 8,6 balles. Tam seko Krievija ar 8,4 ballēm un Āzijas valstis ar 8,3 ballēm. Acīmredzot vidējo uzņēmumu īpašniekiem respondentiem ir uzkrāta pietiekoši liela pieredze uzņēmuma stratēģiskās attīstības vadībā un stratēģisko mērķu sasniegšanā, lai atrastu veiksmīgai sadarbībai nepieciešamos partnerus tuvākās un tālākās valstīs, pat Latvijas komersantiem neraksturīgos kontinentos Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku respondentu viedoklis par partnerības atbilstību stratēģiskiem mērķiem Stratēģiskās partnerības izvērtējuma rezultātu salīdzināšanai tiek izmantota Darba iepriekšējās sadaļās aprobētā grafiska metode, kura sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu rīku zināšanu paplašināšanai par aptaujas respondentu mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku viedokli dažādos partnerības izpētes jautājumos. Šajā gadījumā tā tiek piemērota, lai salīdzinātu respondentu viedokli par partnerattiecību atbilstību uzņēmumu stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem. nepieciešamais modelis iekļauts 3.2.attēlā. Šim nolūkam 3.2.attēls Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu izveidoto partnerattiecību stratēģiskās atbilstības rezultātu salīdzinājums (Autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Aptaujas dalībnieku viedoklis par pētījumā iekļauto valstu partneru ietekmi uz uzņēmuma attīstības stratēģijas īstenošanu un stratēģisko mērķu sasniegšanu sadalījumā pa uzņēmumu īpašnieku grupām ir ievērojami atšķirīgāks salīdzinājumā ar partnerības rezultātu vispārējo vērtējumu un komersantu apmierinātību ar to. Par 178

179 to liecina 3.2. attēlā iekļautie grafiskie modeļi par respondentu atbilžu vidējām vērtībām. Šajā gadījumā var pamanīt, ka aptaujas dalībnieki kopumā augstāk vērtē stratēģiskās partnerības rezultātus, kas iegūti sadarbojoties ar partneriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, Krievijas un citām NVS valstīm. Turklāt netiek konstatētas būtiskas atšķirības starp respondentu uzņēmumu īpašnieku grupām, ja neskaita to, ka vidējo uzņēmumu īpašnieki zemāk vērtē stratēģiskas partnerības rezultātus ar Latviju, nekā to dara mazie un mikro uzņēmumi. Pēc būtības tas nav nekas neparasts lielākiem kuģiem nepieciešami dziļāki ūdeņi. Virzoties uz Austrumeiropas valstīm, respondentu vērtējumā parādās lielākas atšķirības un maksimumu sasniedz, iebraucot Rietumeiropas valstīs. Šīs valsts partneru ietekme uz mikro un vidējo uzņēmumu attīstības stratēģijas rezultātiem un stratēģiskajiem mērķiem atšķiras par nepilnām 2 reizēm. Tālāk virzoties uz Ziemeļamerikas valstīm atšķirība vērtējumā samazinās, galvenokārt, pateicoties mazajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki nav tik atturīgi stratēģiskas partnerības veidošanā un tās rezultātu vērtēšanā kā to dara mikro komersanti aptaujas dalībnieki. Ejot tālāk uz Āzijas un Āfrikas valstīm, respondentu vērtējums kļūst arvien mazāks visās uzņēmumu grupās, bet lielākā mērā tas attiecas uz mikro komersantiem, kurus nevilina tālās un svešās zemes stratēģiskas nozīmes partneru meklēšanai. Papildus zināšanu iegūšanas nolūkā respondentu vērtējuma rezultāti tiek korelatīvi saildzināti, ņemot vērā rezultātu sadalījumu par MVU īpašnieku respondentu grupām un visas aptaujas kopas vidējo rezultātu. Iegūtie rezultāti apkopoti tabulā tabula Respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums par partnerattiecību stratēģiskās atbilstības izvērtējuma rezultātu (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Respondentu Mikro Mazie Vidējie RESPONDENTI kopa uzņēmumi uzņēmumi uzņēmumi Respondentu kopa 1 0, , ,83289 Mikro uzņēmumi 0, ,9646 0,4387 Mazie uzņēmumi 0, , ,56072 Vidējie uzņēmumi 0, , , Korelatīvā salīdzinājuma rezultāti, kas iekļauti 3,25. tabulā apstiprina iepriekš izteikto secinājumu par lielajām atšķirībām MVU īpašnieku respondentu vērtējumā par partneru ietekmi uz uzņēmumu stratēģisko attīstību un stratēģiskajiem mērķiem, to atbilstību uzņēmumu stratēģiskās nozīmes konkurētspējas veidošanā. Salīdzinoši vāja korelatīvā saistība tiek konstatēta starp mikro uzņēmumu īpašnieku respondentu stratēģiskās partnerības vērtējumu un visas respondentu kopas vērtējuma rezultātu vidējiem rādītājiem. Šajā gadījumā korelācijas koeficients R 2 = 0,30, kas liecina par salīdzinājumā iekļauto skaitļu rindu relatīvi vāju savstarpējo saistību. Savukārt mikro un mazo īpašnieku respondentu atbildēm stratēģiskās 179

180 partnerības atbilstības jautājumā ir ļoti cieša saistība - šajā gadījumā korelācijas koeficients R 2 = Tas nozīmē, ka mazie un vidējie uzņēmumi savā attīstībā un to īpašnieki stratēģisko partneru meklējumos saskaras ar līdzīgām grūtībām. Būtiski atšķirīga situācija vērojama vidējo uzņēmumu stratēģiskā attīstībā un šo īpašnieku vērtējums par partneru atbilstību noteiktai stratēģijai. Salīdzinoši cieša respondentu atbilžu korelācija šajā gadījumā vērojama tikai ar vidējo rādītāju visā respondentu kopā, sasniedzot korelācijas koeficienta vērtību R 2 = 0,83, bet salīdzinājumā ar mazajiem un mikro uzņēmumiem šī saistība ir daudz vājāka. Šie rezultāti visai pārliecinoši pierāda, ka MVU īpašnieki respondenti savu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā izvēlas atšķirīgus taktiskos paņēmienus, lai piesaistītu savam uzņēmumam atbilstošākus partnerus no dažādām valstīm, lai kopā virzītos stratēģisko mērķu virzienā Partneru uzticamība respondentu vērtējumā Partneru uzticamība ir viens no sekmīgas partnerības, spēcīgas konkurētspējas un tam atbilstošas stratēģijas veidošanas un īstenošanas stūrakmeņiem. MVU īpašnieku respondentu panākumi un neveiksmes uzticamas partnerības veidošanā lielā mērā atklājās iepriekšējās sadaļās iekļauto pētniecības rezultātu izklāstā. Šajā gadījumā tiek apkopoti rezultāti, kas iegūti respondentiem tieši atbildot uz jautājumu, kā viņi vērtē sadarbības partnerus no pētījumā iekļautām valstīm. Iegūtie rezultāti apkopoti 3.26.tabulā tabula Partneru uzticamība aptaujā iekļauto respondentu vērtējumā (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN valstiskā piederība Latvija ,0 7, ,27 Citas Baltijas valstis ,0 7, ,31 Krievija 1 9 9,0 6, ,98 Citās NVS valstis 1 9 9,0 5, ,46 Austrumeiropas valstis 3 9 3,0 7, ,14 Rietumeiropas valstis 1 8 8,0 6, ,28 Ziemeļamerikas valstis 1 8 8,0 6, ,32 Āzijas valstis 3 9 3,0 7, ,39 Āfrikas valstis 2 8 4,0 5, ,76 Aptaujā iekļauto respondentu veiksmes un neveiksmes partnerības tīkla veidošanā lielā mērā atklājas aptaujāto dalībnieku atbilžu minimālajās un maksimālajās vērtībās. Diemžēl atsevišķiem no aptaujas dalībniekiem ir bijusi visai rūgta pieredze partneru izvēlē. Izrādās, ka nereti tie ir bijuši subjekti ar zemu atbildības un uzticamības slieksni. Tāpēc respondentu attieksme ir bijusi visai skarba - 6 no pētījumā iekļautām 9 valstīm zemākais uzticamības rādītājs atsevišķiem 180

181 partneriem ir 1. Izrādās, ka Āfrikas valstīs zemākais uzticamības rādītājs partneriem ir 2, bet Āzijas valstīs 3. Līdzīgs vērtējums dots partneriem arī no Austrumeiropas valstīm, visās pārējās tikai 1, ieskaitot partnerus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Daudz optimistiskāki ir maksimālā vērtējuma rezultāti. Interesanti, ka to diapazons jeb svārstību amplitūda nav lielāka par 2 vienībām. Tas nozīmē, ka augstākais vērtējums ir 10 un zemākais 8, kuru saņēmuši partneri no Āfrikas un Ziemeļamerikas valstīm, kā arī Rietumeiropas valstīm. Pakāpi augstāks vērtējums ir partneriem no Āzijas un Austrumeiropas valstīm, kā arī Krievijas un citām NVS valstīm. Bet uzticamākos partnerus respondenti ir atraduši Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Izvērtējot MVU īpašnieku respondentu atbilžu vidējos rādītājus, atklājas, ka augstāko vērtējumu ir saņēmuši partneri no Igaunijas un Lietuvas, Āzijas valstīm. Tām seko partneri no Latvijas un Austrumeiropas valstīm. Savukārt zemākais partneru uzticamības vidējais slieksnis atklājas Āfrikas un citās NVS valstīs, tālāk nāk Krievija un Ziemeļamerikas valstis. Pētījuma rezultātu izklāsta saīsināšanas nolūkā turpmāk netiek detalizētas analizētas un izvērtētas MVU īpašnieku respondentu atbildes sadalījumā pa grupām, bet tikai pēc vidējiem rādītājiem, kas iekļauti 3.3.attēlā. 3.3.attēls Partneru uzticamības vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām (Autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Sadarbības partneru uzticamības vērtējumā MVU īpašnieki respondenti ir bijuši daudz vienotāki salīdzinājumā ar partneru atbilstības izvērtējumu uzņēmumu stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem saistībā ar konkurētspējas palielināšanas centieniem. Neskatoties uz to, mikro uzņēmumu vadītāji, šajā gadījumā arī respondenti nav slēpuši savu sarūgtinājumu par atsevišķu valstu partneru centieniem viņus piemānīt, kas daudziem arī ir izdevies. Lielākā mērā tas attiecas uz Āfrikas un citām NVS valstīm, kuru partneri saņēmuši zemāko uzticamības vērtējumu no mikro uzņēmumu īpašnieku puses, attiecīgi 5,4 un 5,2 balles. Lielāka vienprātība partneru 181

182 uzticamības vērtējumā vērojama attēla augšā un kreisajā pusē, kur parādās Ziemeļamerikas un Āzijas valstu, kā arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas partneru vērtējuma rezultāti. Savukārt pretrunīgākie vērtējumi atklājas par partneru uzticamību no Krievijas un citām NVS valstīm. šajā gadījumā starpība starp zemāko un augstāko vidējo vērtējumu ir lielāka par 1,2 reizēm. Bet tagad uzmanība tiek pievērsta uzticamības rādītāju korelatīvajam salīdzinājumam dažādās MVU īpašnieku respondentu grupās tabula Respondentu vērtējuma korelatīvs salīdzinājums par partneru uzticamības jautājumā (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Respondentu Mikro Mazie Vidējie RESPONDENTI kopa uzņēmumi uzņēmumi uzņēmumi Respondentu kopa 1 0, , ,83126 Mikro uzņēmumi 0, , ,86453 Mazie uzņēmumi 0, , ,98161 Vidējie uzņēmumi 0, , , Tabulā iekļautie korelatīvā rezultāti pārliecinoši pierāda augstāk izteikto tēzi par aptaujā iekļauto MVU īpašnieku respondentu salīdzinoši izlīdzināto viedokli par partneru uzticamību, kas nāk no pētījumā iekļautām valstīm. Šajā gadījumā minimālā korelācijas koeficienta R 2 vērtība nav mazāka par 0,8312, kad tiek salīdzinātas vidējo uzņēmumu un visas respondentu kopas atbildes. Bet augstākā korelācijas koeficienta vērtība R 2 = 0,94519 tiek konstatēta gadījumā, kad korelatīvā salīdzinājumā tiek iekļautas mikro uzņēmumu īpašnieku un visas respondentu kopas atbildes. Pateicoties zemākām standartnovirzēm, kur atklājas respondentu lielāka vienprātība šajā jautājumā, mazajiem un mikro uzņēmumiem ir lielāka ietekme uz visas respondentu kopas atbilžu vidējiem rādītājiem, nekā tas tika novērots iepriekšējos gadījumos Resursu piegādē iesaistīto partneru analīze Uzņēmuma attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamo resursu piegādē un saražoto produktu pārdošanā iesaistītajiem partneriem ir izšķiroša nozīme uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Šī aksioma ir tikpat veca kā pasaule, kas iekļauta populārajā tautas sakāmvārdā viens nav karotājs. Tāpēc turpmākajā pētījuma gaitā uzmanība tiek veltīta MVU īpašnieku respondentu atbildēm uz jautājumu, kāds ir viņu vērtējums partneriem, kas viņu uzņēmumiem piegādā nepieciešamos resursus un iesaistās saražoto produktu pārdošanas darbos. Bet visu pēc kārtas! Anketā šie jautājumi ir šķirti viens no otra. Tāpēc vispirms tiek analītiski izvērtēti partneri - resursu piegādātāji. Lai to izdarītu, respondentiem tika palūgts resursu piegādātājus vērtēt pēc šādiem MVU uzņēmējdarbībai un konkurētspējas priekšrocību veidošanā nozīmīgākajiem kritērijiem: - resursu piegāde paredzētajā laikā; saīsināti - piegāde laikā; 182

183 - piegādāto resursu kvalitātes atbilstība noteiktām pazīmēm; saīsināti resursu kvalitāte; - piegādāto resursu sortimenta atbilstība noteiktām prasībām; saīsināti sortimenta atbilstība; - piegādāto resursu apjoma atbilstībā paredzētajam daudzumam; saīsināti apjoma atbilstība; - piegādāto resursu cenas atbilstībā noteiktajam līmeni; saīsināti - cenas atbilstība. Visas respondentu kopas atbilžu matemātiski apstrādāti dati iekļauti tabulā, bet pilnīgs priekšstats par iegūtajiem pētniecības rezultātiem atklājas pielikumam pievienotajās tabulās. Nolūkā saīsināt Pētījuma rezultātu izklāstu, Darbā netiek definēti dažādās valstīs strādājošo partneru resursu piegādātāju darbības rezultāti. Kā redzams no tabulā iekļautajiem rezultātiem MVU īpašnieku respondentu pieredze, sadarbojoties ar partneriem resursu piegādātājiem ir bijusi visai skarba tikpat kā visos gadījumos zemākais vērtējums ir 1, izņemot apjoma atbilstības jautājumā, kur zemākā atzīme ir 2. Nebūs jāveic īpašs pētījums, lai pārliecinātos, ka lielākie cietēji šajā gadījumā ir bijuši mikro uzņēmumu vadītāji, kuri ir pārliecinājušies, ka mūsdienās nevienam nevar uzticēties. Savukārt maksimālās atzīmēs atklājas ne mazāk vienprātīgs respondentu viedoklis. Tikai cenas atbilstības jautājumā kāds no respondentiem nav bijis pietiekoši apmierināts ar savu sadarbības partneri, bet visos pārējos gadījumos vērtējums ir 9 balles, kas liecina par ļoti veiksmīga sadarbības gadījumiem tabula Partneru resursu piegādātāju darbības vērtējums (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Vērtēšanā izmantotie kritēriji Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN Piegāde laikā 1 9 9,0 7, ,57 Resursu kvalitāte 1 9 9,0 7, ,69 Sortimenta atbilstība 1 9 9,0 7, ,81 Apjoma atbilstība 2 9 4,5 8, ,46 Cenas atbilstība 1 7 7,0 6, ,86 Zināma vienprātība parādās arī vērtējuma vidējā atzīmē. Šajā gadījumā augstāk respondenti ir vērtējuši partneru spēju nodrošināt piegādāto resursu apjomā atbilstību. Iespējams, ka tas nav sarežģītākais no piegādes uzdevumiem, tāpēc tāds augts vērtējums. Tam seko augstais vērtējums par savlaicīgi piegādātajiem resursiem, neskatoties uz kvalitāti un sortimenta atbilstību vidējais vērtējums ir 7,8 balles. Savukārt zemākais vērtējums parādās jautājumā par piegādāto resursu kvalitāti 7,2 balles. Pēc būtības šis vērtējums absolūtā nozīmē nemaz nav tik slikts, 183

184 lai tas apdraudētu MVU īpašnieku centienus saglabāt saviem uzņēmumiem pietiekoši augstu konkurētspēju. Bet pats zemākais vērtējums par piegādāto resursu cenas atbilstību līgumā paredzētajam skaitlim. Izvērtējot aprēķinātās standartnovirzes vērtības, var pamanīt, ka lielāka no tām 2,86 attiecas tieši uz partneru nespēju piegādāt resursus atbilstoši paredzētajai cenai. Šī standartnovirze liecina, ka nejauši izraudzītam MVU īpašniekam cenas atbilstības jautājums var atrasties zem kritiskās 5 punktu atzīmes. Savukārt zemākā standartnovirzes vērtība ir 1,46 vienības un tā attiecas uz piegādāto resursu apjoma atbilstību. Kā izrādās, arī standartnovirzē atklājas resursu piegādātāju vieglāk izpildāmā darba daļa. Otra lielākā standartnovirzes vērtība 2,96 vienības tiek saistītas ar partneru nespēju piegādāt resursus ar paredzētajām kvalitātes pazīmēm. Praksē ir pierādījies, ka tas ir viens no sarežģītākajiem un grūtāk izpildāmiem piegādes elementiem, bet ražošanas procesā tas ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem, lai saražotajam produktam būtu dokumentācijā paredzētās pazīmes. Resursu piegādē iesaistīto partneru darbības rezultātu analīze sadalījumā pa MVU īpašnieku respondentu grupām tiek parādīts 3.4. attēlā. 3.4.attēls Resursu piegādē iesaistīto partneru vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām (Autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Attēlā 3.4. iekļautie dati liecina par aptaujā iekļauto respondentu lielo vienprātību atsevišķos resursu sagādes jautājumos, no vienas puses, un atšķirīgu vērtējumu citos sagādes jautājumos, no otras puses. Lielāka vienprātība dažādu MVU grupu īpašniekiem respondentiem ir jautājuma par piegādāto resursu apjoma atbilstību paredzētajam lielumam atšķirību veido tikai 0,8 vienības. Savukārt lielākās domstarpības atklājas jautājumā, kas saistīts ar piegādāto resursu cenas atbilstību. Šajā gadījumā vērtējuma atšķirība veido nepinas 2 vienības, tas ir aptuveni 30% no augstākās vērtības un nepilnas 1,8 reizes no zemākās vērtības. 184

185 Neskatoties uz to, ka attēlā iekļautie dati liecina par visai lielu izklaidi partneru resursu piegādātāju vērtējumā, šeit var pamanīt kādu nozīmīgu likumsakarību. Resursu piegādātāju vērtējuma baļļu skaits palielinās, palielinoties uzņēmuma lielumam - mikro uzņēmumiem tas ir zemākais, bet vidējiem uzņēmumiem augstākais vērtējums. Pēc būtības šī atziņa ir cieši saistīta ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, kuros atklājās vidējo uzņēmumu īpašnieku un/vai vadītāju lielākas prasmes identificēt uzņēmuma attīstībai nepieciešamos partnerus salīdzinājumā ar prasmēm, kāds tiek konstatētas mikro uzņēmumu īpašniekiem Saražoto produktu pārdošanā iesaistīto partneru analīze Saražoto produktu pārdošanā iesaistīto partneru darbības izvērtējumā tiek iekļauti līdzīgi jautājumi kā tas atklājās resursu piegādātāju vērtēšanā. Atšķirīgs ir jautājuma virziens ja resursu piegādē tas tiek vērsts no ārējās vides uz uzņēmuma iekšējo vidi, tad saražoto produktu pārdošanā pretējā virzienā no iekšējās uz ārējo vidi. Bet precizitātes nolūkā pārdošanā iesaistīto partneru darbības izvērtējumam tiek izmantoti šādi MVU konkurētspēju ietekmējoši kritēriji: - saražotie produkti tiek pārdoti paredzētajā laikā; saīsināti pārdots laikā; - uzņēmums nav saņēmis pretenzijas par saražoto produktu kvalitātes atbilstību noteiktām pazīmēm; saīsināti kvalitātes atbilstība; - saražoto produktu sortiments atbilst noteiktām prasībām; saīsināti sortimenta atbilstība; - saražoto produktu apjoms atbilst paredzētajam daudzumam; saīsināti apjoma atbilstība; - saražoto produktu cena atbilst savstarpējās vienošanās rezultātam; saīsināti - cenas atbilstība. Aptaujas dalībnieku visas respondentu kopas atbildes pēc to matemātiskas apstrādes tiek apkopotas un iekļautas 3.28.tabulā. Pilnīgāks aptaujas rezultātu izklāsts parādīts pielikumā iekļautajās tabulās. Izvērtējot tabulā iekļautos datus, tiek secināts, ka mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos saražoto produktu pārdošanā iesaistītie partneri tiek vērtēti ievērojami augstāk salīdzinājumā ar partneriem resursu piegādātājiem. Par to, vispirms, liecina respondentu minimālais vērtējums un tā sadalījums pa vērtēšanas kritērijiem. Šajā gadījumā minimālā vērtība summa veido 10 balles, bet resursu piegādātāju minimālais vērtējums tikai 6 balles. Tas nozīmē, ka kritiskākais vērtējums no optimistiskāka atšķiras vairāk kā 1,6 reizes. Neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, atsevišķi pārdošanas partnerības kritēriji ir saņēmuši zemāko vērtību, tie ir pārdošanai paredzēto produktu kvalitāte, kas neatbilst partnerības līgumā minētajām prasībām. Otrs zemākais vērtējums tiek konstatēts pārdošanas laika neievērošanā. 185

186 3.29.tabula Saražoto produktu izplatīšanā iesaistīto partneru darbības vērtējuma rezultāti (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Vērtēšanā izmantotie kritēriji Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN Kvalitātes atbilstība ,0 7, ,94 Cenas atbilstība 1 6 6,0 6, ,63 Apjoma atbilstība ,3 8, ,72 Sortimenta atbilstība ,3 8, ,58 Pārdots laikā 1 7 7,0 6, ,53 Respondentu maksimālajā vērtējumā atklājas kāda sakritība šajā gadījumā maksimālo vērtību summa sakrīt ar maksimālo vērtību summu resursu piegādātāju vērtējumā. Taču šo sakritību nedrīkst attiecināt uz maksimālā vērtējuma saturu vienā gadījumā partneri nodarbojas ar resursu piegādi, bet otrā gadījumā ar saražotā produkta pārdošanu. Šajā gadījumā augstāko vērtību ir saņēmuši tādi pārdošanas partnerības elementi kā saražoto produktu kvalitātes atbilstība; apjoma atbilstība un sortimenta atbilstība. Tas lielā mērā liecina par atsevišķu respondentu augstu atbildības līmeni pret saviem sadarbības partneriem, paļaujoties uz to, ka šāda attieksme būs abpusēja. Aptaujas rezultātu vidējā vērtība un tās augstākā vērtība vairākos gadījumos nesakrīt ar maksimālo vērtējumu atsevišķos pārdošanas partnerības elementos. Tā, augstāko vidējo vērtējumu ir saņēmis pārdošanas kritērijs, kas attiecas uz sortimenta atbilstību 83 balles, tam seko apjoma atbilstība ar 8,1 balli un kvalitātes atbilstība ar 7,7 ballēm. Zemākais vērtējums tiek piešķirts kritērijam, kas attiecas uz norunātās cenas saglabāšanu 6,2 balles un pārdošanas laika ievērošanu 6,8 balles. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka partnerattiecībās cenas atbilstība resursu piegādes partneriem, gan partneriem, kas saražotos produktus. ir vājākā vieta gan tiek piesaistīti, lai pārdotu MVU saražoto produktu pārdošanā iesaistīto sadarbības partneru vērtējuma standartnovirze un tās sadalījums pa vērtēšanas kritērijiem lielā mērā atbilst vidējam vērtējumam. Augstākā standartnovirze tiek novērota cenas atbilstības kritērijā 2,63 vienības un saražoto produktu pārdošanas laika atbilstības saglabāšanā 1,53 vienības. Bet zemākā standartnovirzes vērtība tiek konstatēta kritērijā, kurš tiek izmantots, lai izvērtētu pārdošanai paredzēto produktu apjoma atbilstību. Lai izvērtētu MVU saražoto produktu pārdošanā iesaistītos partnerus sadalījumā pa respondentu grupām, tam nepieciešamie dati tiek iekļauti 3.5. attēlā. 186

187 3.5.attēls Pārdošanā iesaistīto partneru darba vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām(autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Izvērtējot attēlā 3.5. iekļautos datus, tiek secināts, ka aptaujā iekļautie respondenti MVU īpašnieki uzņēmumos saražotās produkcija pārdošanā iesaistītos partnerus vērtē līdzīgi. Lielākā mērā tas attiecas uz kritēriju, kas raksturo partneru spēju pārdot līgumattiecībās paredzēto preču apjomu. šajā kritērijā atšķirība starp mikro, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku respondentu atbildēm ir tikai 0,6 balles. Salīdzinoši liela vienprātība ir arī vērtējumā, kas attiecas uz pārdošanai paredzēto produktu sortimenta atbilstību. Šajā gadījumā atšķirība starp augstāko un zemāko vērtējumu ir 0,9 balles. Bet lielākās atšķirības ir vērtējumā, kas attiecas uz norunātās cenas atbilstību - 1,3 balles un pārdošanas laika atbilstību 1,4 balles. Pētījuma rezultāti dod iespēju izdarīt secinājumus, ka mikro un mazajiem uzņēmumiem neizdodas piesaistīt tādus sadarbības partnerus, kuri varētu strikti ievērot līgumā paredzētās saražoto produktu pārdošanas cenas un to izdarīt noteiktā laika periodā. Tāpēc šajos kritērijos pārdošanas partneri ir saņēmuši salīdzinoši zemāku vērtējumu. Salīdzinoši augstu visu grupu respondenti vērtē partneru darbību, kas attiecas uz saražoto produktu pārdošanas apjoma un sortimenta ievērošanu. Augstāk minētajiem partnerības elementiem un to izvērtējumam ir nozīmīga vieta MVU vadības lēmumu pieņemšanā saistība ar jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanu un visa uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanu Sadarbības analīze ar partneriem valsts pārvaldē, izglītības un zinātniskām iestādēm MVU sekmīgai darbībai, konkurētspējas uzturēšanai un jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā nozīmīga ir sadarbība un partnerattiecību veidošana ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī izglītības un zinātniskām iestādēm. Pēc savas būtības valsts pārvaldes institūcijas, izglītības iestādes un zinātniskās organizācijas ir neatņemama uzņēmējdarbības vides sastāvdaļa. Katrs 187

188 uzņēmējdarbības subjekts tieši vai netieši ir saistīts ar šo iestāžu darbību un darbības rezultātiem. Mērķtiecīgākie MVU īpašnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji cenšas veidot sadarbības partnerattiecības ar tādām valsts, izglītības un zinātnes iestādēm, kuras var sekmēt uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu un tādējādi dot nepieciešamo pienesumu uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai. Atbilstoši Darba uzdevumiem jautājumi par sadarbības partnerības veidošanos, to teorētiskie aspekti detalizētāk tiek aprakstīti II daļā. Šajā apakšnodaļā tiek izklāstīti pētījuma rezultāti par MVU īpašnieku respondentu viedokli par sadarbības rezultātiem ar partneriem no valsts, izglītības un zinātnes iestādēm Valsts institūcijās strādājošo partneru izvērtējuma rezultāti Pētījuma ietvaros sadarbības partnerības izvērtēšanai ar valsts institūcijām tiek izmantoti kritēriji, kuri apkopoti 3.30.tabulā tabula Sadarbības partneru - valsts institūciju darbības izvērtējumam izmantotie kritēriji (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Kritērija Pilns kritērija nosaukums saīsinājums Sadarbības jautājumu risināšanas birokratizācijas līmenis Valsts ierēdņu kompetence MVU darbības un konkurētspējas paaugstināšanas jautājumos Sadarbības stabilitāte un doto solījumu izpilde MVU nepieciešamo jautājumu risināšanā Sadarbība valsts atbalsta saņemšanā Liela birokrātija Kompetence Stabilitāte Valsts atbalsts Sadarbība valsts iepirkumā Valsts iepirkums Sadarbības ietekme uz uzņēmuma peļņu Sadarbības ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju (KS) Ietekme uz peļņu Ietekme uz KS Praksē uzņēmēji ir pārliecinājušies un zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka partnerattiecību veidošanā ir ieinteresētas arī valsts, izglītības un zinātniskās organizācijas, kurām paveras lieliskas iespējas izveidot atgriezenisko saiti ar uzņēmējdarbības vides nozīmīgāko elementu uzņēmumiem, lai pārliecinātos par šajās iestādēs pieņemto lēmumu un to darbības rezultātu ietekmi uz uzņēmumu veiktspēju un konkurētspējas priekšrocību veidošanās procesiem. Respondentu viedoklis matemātiski apstrādātā formā par sadarbības partneru valsts iestāžu darba rezultātu vērtējumu parādīts tabulā. 188

189 3.31.tabula Sadarbības rezultāti ar partneriem valsts iestādēm (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru Vērtēšanā izmantotie kritēriji Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN Liela birokrātija 1 9 9,0 6, ,17 Kompetence 1 7 7,0 5, ,94 Stabilitāte 1 6 6,0 6, ,73 Valsts atbalsts 2 8 4,0 7, ,42 Valsts iepirkums 1 7 7,0 5, ,83 Ietekme uz peļņu 1 9 9,0 7, ,67 Ietekme uz KS 1 9 9,0 6, ,64 Tabulā 3.1. iekļautie dati liecina, ka respondentu vidū ir visai atšķirīgs viedoklis par partnerības vērtējuma rezultātiem, MVU sadarbojoties ar valsts iestādēm. Vispirms uzmanību piesaista minimālais vērtējums, kas tiek fiksēts 6 no 7 vērtēšanas kritērijiem. Tikai sadarbību ar valsts iestādēm valsts atbalsta saņemšanai respondenti vērtē vienu pakāpi augstāk. Tas nozīmē, ka respondentu vidū ir tādi MVU īpašnieki un/vai vadītāji, kuriem ir nepatīkama pieredze sadarbībā ar valsts iestādēm uzņēmuma darbībai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā. Pilnīgi iespējams, ka zemais vērtējums šajā gadījumā nāk no respondentu - mikro uzņēmumu īpašnieku puses. Ne mazāk uzmanības vērts ir maksimālais vērtējums, kas tika identificēts aptaujas anketās. Augstāku vērtējumu respondenti devuši tādiem partnerības kritērijiem kā birokrātijas līmenim valsts iestādēs, kā arī sadarbības ietekmei uz uzņēmumu peļņu un konkurētspēju. Izvērtējot respondentu atbilžu vidējos rādītājus, atklājas, ka tie ir relatīvi zemi salīdzinājumā ar vērtējumu cita veida partnerattiecībām, kuras tiek analizētas Darba iepriekšējās apakšnodaļās. Zemākais vērtējums 5,7 balles tiek konstatēts sadarbības kritērijam, kas attiecas uz valsts iestādēs strādājošā personāla kompetenci uzņēmējdarbības jautājumos un MVU konkurētspējai nozīmīgākajām problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Nākamais zemākais vērtējums 5,9 balles attiecas uz valsts iepirkumiem un to nozīmi MVU konkurētspējas uzturēšanā vismaz minimālā līmenī. Šī problēma īpaši aktuāla ir mikro uzņēmumiem un atsevišķos gadījumos arī mazajiem uzņēmumiem. Ne velti šiem jautājumiem lielu uzmanību velta gan zinātnieki un politiķi, gan dažādi preses izdevumi (Jarockis, 2018; European Commission, 2008; Nicholas & Fruhmann, 2014). Respondentu augtāko vērtējumu ir saņēmuši tādi partnerības vērtēšanas kritēriji, kas attiecas uz valsts iestāžu ietekmi un MVU peļņu 7,8 balles un valsts atbalsts 7,3 balles. Augstās standartnovirzes vērtības norāda uz respondentu viedokļu atšķirību jautājumā par sadarbības rezultātiem ar partneriem valsts 189

190 iestrādēm un tajās strādājošajiem darbiniekiem. Lielākās atšķirības tiek konstatētas, kad aptaujas dalībniekiem jāvērtē MVU piekļuve valsts iepirkumiem 1,83 balles, valsts iestāžu ietekme uz uzņēmumu peļņu 1,67 balles un valsts iestāžu ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju 1,64 balles. Lielāka vienprātību respondenti izrāda vērtējumā par valsts iestāžu darbības stabilitāti standartnovirze 0,73 balles. Bet vidējais stabilitātes vērtējums ir tikai 6,6 balles, tas nozīmē, ka respondenti visās uzņēmumu grupās ir visai neapmierināti ar valsts iestāžu izvirzītajām prasībām MVU darbībai un prasību konsekventā ievērošanā ilgākā laika periodā. Skaidrāka priekšstata iegūšanai par partneru valsts iestāžu vērtējuma rezultātiem no mikro, mazo un vidējo uzņēmumu puses, aptaujas rezultātā un aprēķinu ceļā iegūtais vidējais vērtējums tiek apkopots nākošajā 3.6. attēlā. 3.6.attēls Valsts iestāžu MVU partneru sadarbības rezultāti sadalījumā pa MVU grupām (Autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Attēlā 3.6. iekļautais aptaujas datu atspoguļojums liecina par lielu viedokļu atšķirību starp aptaujas dalībniekiem un dalībnieku grupām par sadarbības rezultātu vērtējumu ar partneriem valsts iestādēm. Ļoti pārliecinoši tas izpaužas mikro uzņēmumu īpašnieku respondentu atbildēs un to apstrādes rezultātā. Izrādās, ka vismazākie uzņēmumi ir ļoti norūpējušies par lielo un pat pārmērīgo birokrātiju valsts iestādēs, kas viņiem nereti ir grūti saprotama un tāpēc problēmas rada valsts institūciju prasību piemērošanai praksē centienos saglabāt un paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju vismaz iekšējā tirgū. Tāpēc birokratizācijas pakāpe valsts iestādēs tiek vērtēta ar atzīmi 8,3, kas ir augstākais vērtējums salīdzinājumā ar citiem kritērijiem. Mikro uzņēmumu īpašnieki lielu neapmierinātību izrāda jautājumā par piekļuvi valsts iepirkumiem. Tas ir zemākais vērtējums 5,1 balle. Viņi salīdzinoši zemu vērtē arī valsts iestāžu darbinieku kompetences līmeni dažādos uzņēmējdarbības jautājumos, bet it īpaši tajos, kuri saistīti ar mikro uzņēmumu attīstību - vērtējums tikai 5,2 balles. 190

191 Mazo uzņēmumu vidū atklājas līdzīgas problēmas. Šīs grupas respondenti viszemāk vērtē valsts iestāžu darbību, kas attiecas uz valsts iepirkumu organizēšanu tā, lai palielinātu piekļuvi arī mazākajiem uzņēmējdarbības dalībniekiem, vērtējums 5,3 balles. Nedaudz augstāku vērtējumu - 5,7 ir saņēmusi valsts iestāžu darbinieku kompetences līmenis, kā ar pieņemto lēmumu un doto solījumu stabilitāte 6,1 balle. Daudz optimistiskāka situācija vērojama vidējo uzņēmumu īpašnieku respondentu atbildēs, neskatoties uz to, ka attēlā iekļautā figūra veido asus un platus leņķus, kas norāda uz vērtējuma atšķirībām. Lielāko neapmierinātību viņi izrāda valsts iestāžu darbībai jautājumā par darbinieku kompetenci 6,2 balles, kā arī valsts institūciju darbības stabilitāti un solījumu izpildi 6,5 balles. Vidējo uzņēmumu īpašnieki lielu neapmierinātību izrāda arī par to, kā valstī tiek organizēts valsts iepirkums vērtējums 6,8 balles. Kaut gan jāatzīst, ka tas ir 1,3 reizes augstāks salīdzinājumā ar mikro uzņēmumu īpašnieku viedokli šajā jautājumā. Pētījuma rezultāti lielā mērā izskaidrojami ar aptaujas dalībnieku atšķirīgo pieredzi, zināšanām un sapratni par to, kā jāveido partnerattiecības ar valsts iestādēm, un ko no tām var sagaidīt. Bet no otras puses šajā aptaujā netiešā veidā atklājas valsts iestādēs strādājošo darbinieku augstprātība un pašapmierinātība ar sava darba rezultātiem. Daudzi no viņiem cenšas norobežoties no MVU, it īpaši mikro uzņēmumu darbības, attīstības un konkurētspējas paaugstināšanas problēmām. Nereti valsts institūcijās pieņemtie lēmumi lielākā mērā atbilst ES Direktīvām, nevis Latvijas uzņēmējdarbības vidē esošajiem draudiem, kas daudziem uzņēmējdarbības subjektiem rada nepārvaramas barjeras. Valsts normatīvajos aktos atklājas valsts institūciju nevērīgā attieksme pret MVU konkurētspējas paaugstināšanas nepieciešamību ekonomikas globalizācijas apstākļos Izglītības un zinātnisko iestāžu - partneru izvērtējuma rezultāti Partnerattiecību veidošana un sadarbības rezultāti ar izglītības un zinātnes organizācijām ir būtiski nozīmīgi MVU īpašniekiem un vadītājiem, lai uzturētu uzņēmumu darbību, sekmētu to izaugsmi un konkurētspējas palielināšanos. Šis apgalvojums skaidri atspoguļojas pētījuma ietvaros organizētās MVU īpašnieku un vadītāju aptaujas rezultātos. Pirms tiek analizēti ir iegūtie rezultāti, nepieciešams parādīt kritērijus, kas tika izmantoti sadarbības partnerības izvērtēšanai ar izglītības un zinātnes iestādēm. Minētie kritēriji pilnā un saīsinātā tekstā iekļauti tabulā. 191

192 3.32.tabula Sadarbības partneru izglītības un zinātnes iestāžu darbības izvērtējumam izmantotie kritēriji (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Kritērija Pilns kritērija nosaukums saīsinājums Sadarbība inovatīvu produktu (PRD) izstrādei Sadarbība inovatīvu izejmateriālu (IZM) izstrādei Sadarbība uzņēmējdarbība attīstībai un konkurētspējas palielināšanai nepieciešamo zināšanu iegūšanai Sadarbība uzņēmuma attīstībai nepieciešamo projektu izstrādē un izstrādāto projektu izvērtēšanai Sadarbība saražoto produktu un ražošanas izejvielu kvalitātes mērījumos Sadarbība jaunu tehnoloģiju izstrādē un esošo tehnoloģiju modernizēšanā Sadarbība darbaspēka (DS) apmācībā Inovatīvi PRD Inovatīvi IZM Zināšanas Projekti Kvalitāte Tehnoloģijas DS apmācība Kā redzams no tabulā iekļautajiem rādītājiem, arī partnerattiecības ar izglītības un zinātnes iestādēm tiek vērtētas, izmantojot 7 kritērijus. Šo kritēju piemērošanas rezultāti, aptaujājot MVU īpašniekus sadalījumā pa MVU grupām, iekļauti tabulā tabula Sadarbības rezultāti ar partneriem izglītības un zinātnes iestādēm (Autora sastādīta tabula, izmantojot Pētījuma rezultātus) Partneru vērtēšanā izmantotie kritēriji Min Max Mx/Mn Vidējais Moda Mediāna SDN Inovatīvi PRD 1 9 9,0 7, ,33 Inovatīvi IZM 1 9 9,0 6, ,46 Zināšanas 2 8 4,0 6, ,25 Projekti 1 8 8,0 7, ,67 Kvalitāte 1 8 8,0 5, ,12 Tehnoloģijas 1 8 8,0 6, ,88 DS apmācība 3 8 2,7 7, ,58 MVU sadarbības partneru vērtējums jautājumos, kas saistīti ar izglītību uz zinātnes attīstību, ir nedaudz optimistiskāks, salīdzinājumā ar valsts iestāžu darbības vērtējuma rezultātiem. Uz to skaidri norāda respondentu minimālais vērtējums un tā sadalījums pa vērtēšanas kritērijiem. Šajā gadījumā svarīgāk būtu atzīmēt tos kritērijus, kuriem vērtējums ir augstāks par minimālo līmeni. Augstākais zemākais vērtējums 3 balles tiek konstatēts darbaspēka apmācībā, kā arī zināšanu papildināšanā par specifiskiem uzņēmējdarbības attīstības un konkurētspējas paaugstināšanas jautājumiem 2 balles. Visiem pārējiem kritērijiem zemākais vērtējums ir 1. Maksimālais vērtējums šajā gadījumā nepārsniedz 9 balles un tas attiecas uz partnerības rezultātiem inovatīvu produktu un inovatīvu izejmateriālu izstrādē. Abos gadījumos vērtējums ir 9 balles. Bet visos pārējos kritērijos augstākais 192

193 vērtējums ir 8 balles, kas ir krietni labāks rezultāts salīdzinājumā ar valsts iestāžu vērtējumu. Respondentu atbilžu vidējais rezultāts tiek izmantots, lai precizētu vērtējuma rezultātus arī šajā gadījumā. Augstākais vērtējums tiek piešķirts sadarbības rezultātiem inovatīvu produktu izstrādē 7,2 balles, uzņēmuma attīstībai neieciešamo projektu izstrādē 7,3 balles un darbaspēka apmācībā 7,1 balle. Pārējos kritērijos vērtējums ir krietni zemāks specifisko zināšanu iegūšanā 6,5 balles, jaunu tehnoloģiju izstrādē un esošo tehnoloģiju modernizācijā 6,1 balle, inovatīvu izejmateriālu izstrādē 6,8 balles. Šo visai nepievilcīgo ainu papildina standartnovirzes. Lielākā no tām 2,12 vienības attiecas uz MVU sadarbību kvalitātes verifikācijas jautājumos, lielas domstarpības starp aptaujas dalībniekiem ir par sadarbības rezultātiem tehnoloģiju modernizācijā standartnovirze 1,88 vienības, bet projektos novirze sasniedz 1,67 vienības. Šie rādītāji liecina par MVU īpašnieku respondentu atšķirīgo pieredzi, sadarbojoties ar dažādām izglītības un valsts iestādēm. Izglītības un valsts iestāžu darbības un partnerattiecību vidējā vērtējuma rezultāti sadalījumā pa MVU grupām iekļauti 3.7. attēlā. 3.7.attēls Izglītības un zinātnes iestāžu vērtējuma rezultāti partnerattiecību kontekstā sadalījumā pa MVU grupām (Autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Attēlā 3.7. iekļautie aptaujas rezultāti izglītības un zinātnes iestāžu vērtējumam visā visumā ir nedaudz optimistiskāki salīdzinājumā ar partnerattiecību vērtējumu, sadarbojoties ar valsts institūcijām. Nav pārsteigums, ka mikro uzņēmumu īpašnieki nav apmierināti ar rezultātiem, sadarbojoties ar izglītības un zinātnes iestādēm, bet neapmierinātības līmenis ir daudz piezemētāks. Zemākais vērtējums šajā gadījumā it dots sadarbībai saražoto produktu kvalitātes pārbaudes jautājumos 4,1 balle. Šim sadarbības veidam ir izšķiroša nozīme uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanā un tās paaugstināšanā. Visai neapmierināti mikro 193

194 uzņēmumi ir gūto pieredzi, sadarbojoties jaunu izejmateriālu izstrādē 5,3 balles un tehnoloģiju modernizācijā 5,4 balles. Augstāk tiek vērtēti rezultāti darbaspēka apmācībā 6.5 balles un projektu izstrādē 6,1 balle. Mazajiem uzņēmumiem sadarbības rezultātu ar izglītības un zinātnes iestādēm ir ievērojami augstāks. Lielākā mērā tas attiecas uz inovatīvu produktu izstrādi 7,3 balles, darbaspēka apmācību 6,9 balles un projektu izstrādi 6,8 balles. Bet jaunu tehnoloģiju izstrādē un esošo tehnoloģiju modernizācijā sadarbības rezultāti ir visai vāji vērtējums 5,7 balles. Līdzīga situācija veidojas, kad mazie uzņēmumi vēlas sadarboties saražoto produktu un izejvielu kvalitātes noteikšanā vērtējums 5,3 balles. Labāka situācija vērojama vidējo uzņēmumu vērtējuma rezultātos. Šajā gadījumā augstākais vērtējums 8,7 balles tiek piešķirtas par sadarbību jaunu, inovatīvu produktu izstrādē. Labi rezultāti 8,4 balles ir sasniegti jaunu izejvielu izstrādē un dažādu projektu izstrādē 8,1 balle. Bet sliktākie rezultāti fiksēti partnerattiecībās saražoto produktu un resursu kvalitātes noteikšanā 6,7 balles, tehnoloģiju modernizācijā 6,9 balles un specifisko zināšanu iegūšanā konkurētspējas paaugstināšanas jautājumos 7,6 balles. Kopvērtējumā jāatzīst, ka efektīvu partnerattiecību veidošana ar valsts un zinātnes iestādēm MVU īpašniekiem respondentiem drīzāk ir bijusi neveiksmīga. Kāds tam ir iemesls? Atbilde uz šo jautājumu pēc būtības iziet ārpus šā Darba mērķiem un uzdevumiem, bet iegūtā pieredze uzņēmējdarbībā un partnerattiecību veidošanā ar izglītības iestādēm liecina par atturīgo attieksmi no abām pusēm MVU īpašniekiem un vadītājiem nereti ir vājš priekšstats par to, kādu palīdzību var saņemt no izglītības un zinātnes iestādēm. Praksē ir novērots, ka daudz ir tādu komersantu, kas baidās parādīt savu nezināšanu, tāpēc visai bieži pieņemtie vadības lēmumi ir kļūdaini. Bet izglītības un it īpaši zinātnes iestādes, tajā skaitā arī augstskolas ir visai atturīgas pret iespējām iesaistīties lietišķos pētījumos ar MVU. Pētījuma rezultāti parāda daudzas neizmantotas iespējas MVU sadarbības pilnveidošanai un partnerattiecību veidošanā ar izglītības un zinātnes iestādēm. To attīstība un pilnveidošana var dot visai lielu pienesumu MVU un arī lielo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā gan vietējā, gan citu valstu tirgos Partnerattiecības aktualizācijas un pilnveidošanas modelis MVU konkurētspējas paaugstināšanai Empīriskā pētījuma rezultātā tiek definētas salīdzinoši lielas neizmantotās iespējas saistībā ar MVU darbībai piemērotu partneru identifikācijā un efektīvu partnerattiecību veidošanā. Aptaujas rezultātos atklājas un praksē ir novērots, ka mikro un mazajiem uzņēmumiem ir saildzinoši vājš priekšstats par partneriem un partnerattiecībām, ir īpaši jautājumos, ka saistīti ar piemērotu partneru atrašanu un 194

195 savstarpēji izdevīgu partnerattiecību veidošanu, dalīšanos ar zināšanām un resursiem. Daudziem ir sveši jautājumi par partnerattiecību atbilstību un šīs atbilstības dimensijām, partnerattiecību revīziju, to aktualizāciju, restrukturizāciju un pilnveidošanu Pētījuma rezultātos atklājas aptaujā iesaistīto dalībnieku MVU īpašnieku pieļautās kļūdas partnerattiecību veidošanā, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju. Ņemot vērā augstāk izklāstītās atziņas par pētījuma rezultātiem, tiek izstrādāts partnerattiecību pilnveidošanas modelis, kas iekļauts 3.8. attēlā. Attēlā 3.8. iekļautajā modelī var pamanīt tikai nozīmīgākos partnerības veidošanas un tās pilnveidošanas elementus. Modelis veidots, izmantojot sistēmiskas pieejas elementus. Tas sekmē modeļa elastības palielināšanos un visai plašu pielietošanu partnerības veidošanā, neatbilstošu partneru identifikācijā un partnerības tīkla pilnveidošanā. Modeļa augšējā daļā tiek iekļauti šādi uzņēmējdarbības iekšējās vides nozīmīgākie elementi: - resursu sagāde, to kvalitātes un citu atbilstības pazīmju pārbaude; - preču un pakalpojumu ražošana, ņemot vērā paredzēto ražošanas produkta pazīmes un izmantojot sagādātos resursus; - saražotais produkts. Svarīgi, lai tajā būtu iekļautas tās kvalitātes pazīmes, kuras vēlas redzēt potenciālais pircējs. Ražošanai nepieciešamie resursi nerodas nevienā uzņēmumā, tie nav iekšējās vides atribūts. Tāpēc uzņēmumiem ražošanas resursi jāiegādājas resursu tirgū. Un šajā brīdī viņš nonāk saskarsmē ar pirmajiem partneriem ja komersants katrreiz resursus iegādāsies pie cita pārdevēja, tad tas būs tikai gadījuma subjekts, bet ja resursus centīsies iegādāties pie viena jeb dažiem pārdevējiem, viņi var kļūt par sadarbības partneriem. Tas pats attiecas uz saražoto produktu pārdošanu. Pamatojoties uz to, ka modeļa pamatā ir uzņēmuma iekšējās vides modelis, kurš sastāv no augstāk minētajiem elementiem, uzņēmumā radušās problēmas arī tiek sagrupētas atbilstoši šiem elementiem, kuru pilns apzīmējums ir šāds: - problēmas, kuru cēlonis ir ražošanā izmantotie resursi un to neatbilstība; - produktu ražošanā radušās problēmas; - problēmas, kuras saistītas ar saražotā produkta atbilstību un tā pārdošanu. 195

196 3.8.attēls MVU partnerības pilnveidošanas modelis konkurētspējas paaugstināšanai (Autora izstrādāts attēls, izmantojot Pētījuma rezultātus) Augstāk minētās problēmas agrāk vai vēlāk nākas risināt, izmantojot divus paņēmienus atrast risinājumu saviem spēkiem jeb meklēt palīdzību no malas. Ja komersants izvēlas otro variantu, iespējams, ka ārējais palīgs kļūst par sadarbības partneri. Bet kā atrast piemērotākos partnerus? Tas ir viens no jautājumiem, kuru spēj atrisināt tikai tie MVU, kuru uzņēmumi necieš no konkurētspējas priekšrocību trūkuma un viņu ražotajam produktiem ir pietiekoši augsta konkurētspēja attiecīgajā tirgus segmentā. Pārējiem MVU īpašniekiem, kā liecina novērojumi praksē, piemērota sadarbības partnera atrašana ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kas nereti pārvēršas par nepārvārām barjerām konkurētspējas paaugstināšanā. Modelī tiek parādīts viens no iespējamiem risinājumiem - nepieciešams uzaicināt konsultantu. Pilnīgi iespējams, ka konsultants uzņēmējdarbības jautājumos var kļūt par pirmo MVU sadarbības partneri. 196

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā 2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā

Sīkāk

Biznesa plāna novērtējums

Biznesa plāna novērtējums [uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu

Sīkāk

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums

Sīkāk

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība

Sīkāk

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P

Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?

Sīkāk

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību

Sīkāk

S-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi

S-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoinovācija Kursa nosaukums angliski Innovation Management and Eco Innovation Kursa nosaukums

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

RSU SKMK Stratēģija

RSU SKMK Stratēģija RSU SARKANĀ KRUSTA MEDICĪNAS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2016. 2020.GADAM Rīga, 2015 SATURS Ievads... 3 1. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas stratēģijas pamatnostādnes... 4 2. Galvenie Koledžas

Sīkāk

FMzino_

FMzino_ Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz

Sīkāk

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas

Latvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2 SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu

Sīkāk

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference

Sīkāk

Studiju programmas raksturojums

Studiju programmas raksturojums Studiju programmas raksturojums Doktora studiju programma Politikas zinātne studiju programmas nosaukums 2015./2016. akadēmiskais gads 1. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija

Sīkāk

KURSA KODS

KURSA KODS Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju /-as, kurai/-ām tiek piedāvāts studiju kurss Statuss

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,

Sīkāk

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite

Parex index - uzņēmēju aptaujas atskaite PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

KURSA KODS

KURSA KODS Lappuse 1 no 5 KURSA KODS Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā (ja kursu docē krievu, vācu vai franču valodā) Studiju programma/-as, kurai/-ām tiek piedāvāts

Sīkāk

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības

Sīkāk

_ZINO_240413_00

_ZINO_240413_00 KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie

Sīkāk

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI

SCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam

Sīkāk

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā

Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautā Baltic Retail Forum 2019 Baltic Retail Forum 2019 konference mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājiem. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, tiks apskatīta pastāvīgā tehnoloģiju attīstība

Sīkāk

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk?

Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis

Sīkāk

Septītā Pamatprogramma

Septītā Pamatprogramma Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība PROJEKTA SAM 8.2.1. ĪSTENOŠANA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ Starpdisciplinārais seminārs Daugavpils Universitātē, 06.11.2018. Eiropas Sociālā fonda projekta Daugavpils

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas neizmantotās iespējas un riski Iepirkumu Gada balva 2017 Māra Stabulniece, zvērināta advokāte IGAUNIJA LATVIJA LIETUVA Rīga, 2018.gada 18.janvāris

Sīkāk

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā

Baltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā

Sīkāk

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī,

Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei gada 18. oktobrī, Apstiprināts Latvijas farmaceitu biedrības valdes 2012. gada 30. maija sēdē, prot. Nr. 17 Ar grozījumiem līdz LFB valdes sēdei 2018. gada 18. oktobrī, prot. Nr. 9 Dokumenta mērķis: Dokumentā aprakstīti

Sīkāk

NAME :

NAME : STARPTAUTISKĀ INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS ORGANIZĀCIJU KONFEDERĀCIJA TREŠO PERSONU INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA KAS MĒS ESAM UN KO MĒS DARĀM CEOC International ir Eiropas apvienība,

Sīkāk

Microsoft Word - Abele

Microsoft Word - Abele LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais

Sīkāk

This is your presentation title

This is your presentation title Ziņojums par darbību 2018.gadā 2019.gada 27.marts 1. Pārstāvniecība 2018.gadā 2. Galvenie darbības virzieni un aktivitātes 2018.gadā 3. LETERA biedru aptauja 2 LETERA pārstāvniecība 2018.gadā Aerones 19

Sīkāk

Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar

Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas Studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma izstrādes vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr.

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,

Sīkāk

Riski: identificēšana un mērīšana

Riski: identificēšana un mērīšana Risku vadība apdrošināšanā Risku identificēšana un mērīšana Jolanta Krastiņa, FAA Latvijas Aktuāru Asociācija 01.12.2011 Saturs Ievads risku vadībā mērķis, ERM, risku vadības process Risku identifikācija

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

LATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace

LATVIJAS BASKETBOLS  CEĻĀ UZ   SASNIEGUMIEM – Dace LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU

Sīkāk

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts Pētījuma Uzņēmējdarbības vides analīze Saldus un Brocēnu novadā KOPSAVILKUMS RĪGA -2015

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts Pētījuma Uzņēmējdarbības vides analīze Saldus un Brocēnu novadā KOPSAVILKUMS RĪGA -2015 Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts Pētījuma Uzņēmējdarbības vides analīze Saldus un Brocēnu novadā KOPSAVILKUMS RĪGA -2015 Pasūtītājs: Biedrība Saldus rajona attīstības biedrība Adrese: Avotu

Sīkāk

2019/2020 DARBAM TALANTAM STUDIJU PROGRAMMU KATALOGS BA SCHOOL OF BUSINESS AND FINANCE

2019/2020 DARBAM TALANTAM STUDIJU PROGRAMMU KATALOGS BA SCHOOL OF BUSINESS AND FINANCE 2019/2020 DARBAM TALANTAM STUDIJU PROGRAMMU KATALOGS BA SCHOOL OF BUSINESS AND FINANCE SATuRS: PRIEKŠROCĪBAS, KO SNIEDZ AUGSTĀKĀ LĪMEŅA STUDIJAS... 3 FAKTI PAR BANKU AUGSTSKOLU... 5 EFEKTĪVAS STUDIJU METODES...

Sīkāk

Baltic HIV Association

Baltic HIV Association - 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados

Sīkāk

KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒ

KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒ KLIENTA STATUSA NOTEIKŠANAS POLITIKA Saturs 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI... 2 1.1. POLITIKAS REGULĒJAMĀ SFĒRA... 2 1.2. POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANA UN AKTUALIZĒŠANA... 2 1.3. IEKŠĒJO NORMATĪVO DOKUMENTU IZSTRĀDE

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas

Sīkāk

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra LU 77. SZK sekcija «Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi 2019» Jānis Kaminskis, Mārtiņš Reiniks, Anete Kiopa 22.03.2019. 1 Atrašanās vieta 2 56 56'39.3"N

Sīkāk

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,

Sīkāk

7th annual International scientific conference "New dimensions in the development of society" Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci

7th annual International scientific conference New dimensions in the development of society Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci STUDENTU VAJADZĪBAS PROFESIONĀLĀS ANGĻU VALODAS STUDIJU KURSĀ LLU STUDENTS' NEEDS IN ESP AT LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE Ieva Knope, Mg Paed. LLU/ Department of Languages knopeieva@inboxx.lv tel. +37129427849

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības

Sīkāk

MKN grozījumi

MKN grozījumi Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

Koksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva

Koksnes izmantošana būvniecībā – iespējas un perspektīva Mežs - Latvijas ekonomikas stūrakmens Kristaps Ceplis biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis Kur slēpjas Latvijas iespēja? «The wealth embodied in natural resources makes up a significant proportion of

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

APSTIPRINĀTS

APSTIPRINĀTS APSTIPRINU: Profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums direktors A. Ruperts 2013.gada 7. maijā Profesionālās izglītības kompetenču centrs Liepājas Valsts tehnikums audzēkņu biznesa

Sīkāk

APSTIPRINĀTS: Biedrības Latvijas Aviācijas Asociācija Dalībnieku sapulcē BIEDRĪBAS LATVIJAS AVIĀCIJAS ASOCIĀCIJA STRATĒĢIJA GADA

APSTIPRINĀTS: Biedrības Latvijas Aviācijas Asociācija Dalībnieku sapulcē BIEDRĪBAS LATVIJAS AVIĀCIJAS ASOCIĀCIJA STRATĒĢIJA GADA APSTIPRINĀTS: Biedrības Latvijas Aviācijas Asociācija Dalībnieku sapulcē 20.01.2016 BIEDRĪBAS LATVIJAS AVIĀCIJAS ASOCIĀCIJA STRATĒĢIJA 2016.-2020.GADAM Rīga, 2016.gads SATURS Termini un saīsinājumi...

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Rīgā

Rīgā APSTIPRINĀTS ar Privātās pamatskolas un Rīgas ģimnāzijas Maksima direktora 2016. gada 01.septembra rīkojumiem Nr. 78/47 IEKŠĒJIE NOTEIKUMI Rīgā METODISKĀS KOMISIJAS REGLAMENTS Izdots saskaņā Vispārējās

Sīkāk

I Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini

I  Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada

Sīkāk

DPP

DPP IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011 nvestīciju jēdziens nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Liene Kubliņa liene.kublina@cvor.lv www.cvor.lv IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos Latvijas darba tirgus Ko dara Latvijas IT uzņēmumi Patiesie motivatori un jēgpilna komandas

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.

Par Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t. Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu

Sīkāk

2019 QA_Final LV

2019 QA_Final LV 2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,

Sīkāk

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6

ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6 ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve

Sīkāk

Prezentācijas tēmas nosaukums

Prezentācijas tēmas nosaukums ES programma Radošā Eiropa (2014-2020) Andrejs.Lukins@km.gov.lv www.km.gov.lv/radosaeiropa facebook.com/radosaeiropa @radosaeiropa 05/04/2018, Valmiera ES programma RADOŠĀ EIROPA 2014-2020 - Eiropas Komisija

Sīkāk

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ

PILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Vērtības cilvēka dzīvē. Pētniecība. Praktiskais pielietojums profesionālajā darbībā. Sintija Vaska Bc.psych. Pētnieciskās intereses Petroviča, S. (2016). Vērtību saistība ar izdegšanu palīdzošo profesiju

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

APSTIPRINĀTI ar Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 17. decembrī. Grozījumi ar Senāta sēdes Nr. 1 lēmumu Nr

APSTIPRINĀTI ar Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 17. decembrī. Grozījumi ar Senāta sēdes Nr. 1 lēmumu Nr APSTIPRINĀTI ar Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 4 2012. gada 17. decembrī. Grozījumi ar Senāta sēdes Nr. 1 lēmumu Nr. 8 2019. gada 21. janvārī Noteikumi par studiju kursu akadēmisko

Sīkāk

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor

Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: Stājas spēkā: Šī Luminor Klientu statusa noteikšanas politika 1. Mērķis Apstiprināts: Luminor Bank AS valde Apstiprināts: 26.01.2018. Stājas spēkā: 02.01.2019. 1.1. Šī Luminor Bank AS Latvijas filiāles Klientu statusa noteikšanas

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un

Sīkāk

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc Ziņojums par atklātu konkursu Rīgā 2015.gada 25.jūnijā Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs finanšu direktors Heino Spulģis Iepirkumu komisijas locekļi Oficiālo paziņojumu oficiālās publikācijas nodrošināšanas

Sīkāk

MNKC Starprezultātu atskaite

MNKC Starprezultātu atskaite Pētniecības projekta nr. 13 «Meža nozares komunikācijas tehnoloģijas» 1. starpposma rezultāta atskaite Tilde, SIA dr. Raivis Skadiņš 7.11.2017. Meža nozares kompetences centrs, 1.2.1.1/16/A/009 1 1. starpposma

Sīkāk

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63

Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63 Aizputes novada dome Cīravas pagasta pārvalde DZĒRVES PAMATSKOLA Reģ.Nr.4112901027 Dzērves skola, Cīravas pagasts, Aizputes novads, LV- 3453, tālr. 63448697, e- pasts:dzervespamatskola@inbox.lv APSTIPRINU:

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan

LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis , fakss NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, gada 18.jan LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS DOME Rožu ielā 6, Liepājā, LV-3401, tālrunis 63404750, fakss 63423391 NOLIKUMS LIEPĀJĀ Liepāja, 2018. gada 18.janvārī Nr.2 Liepājas 8.vidusskolas nolikums Izdots saskaņā

Sīkāk

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik

Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rik Latvijas Politiskā Aptauja 2014 (Latvia s Political Survey 2014) 3. vilnis (septembrī) Rezultātu kopsavilkums: Ryo NAKAI, Dr. (Rjo Nakai) Docents, Rikkyo University, Japan nakai[at]rikkyo.ac.jp 27 oktobris.

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 8 2016. gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMĀS LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJĀ Izdots saskaņā

Sīkāk

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats Neauditētais saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats par 2018.gada 1.janvāri 30.septembri (pārskatā iekļauti operatīvie dati) SATURS Informācija par Sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Paziņojums par valdes

Sīkāk

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum

LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo

Sīkāk

4

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta

Sīkāk

IRM in Audit

IRM in Audit Fizisko personu datu aizsardzība un tai piemērojamie standarti 07.10.2015 Saturs Esošā likumdošana 2 Standartu un metodoloģiju piemērošana datu aizsardzībai 3 LVS ISO / IEC 27001:2013 standarts 4 PTES

Sīkāk

Studiju programmas nosaukums

Studiju programmas nosaukums Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā Jauno jomas speciālistu sagatavošana Latvijas Lauksaimniecības specialitātē Vivita Puķīte LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Studiju virzienu reģistrs svr.aic.lv Asnate Kažoka, AIC eksperte Inita Zaļkalne, AIC eksperte Rīga, 2016.gada 27.oktobris Vēsture Studiju virzienu reģistrs izveidots 2013.gadā Izglītības kvalitātes valsts

Sīkāk

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald

SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV , Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: , e-pasts: pasvald SIGULDAS NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģistrācijas Nr.LV 90000048152, Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 tālrunis: 67970844, e-pasts: pasvaldiba@sigulda.lv www.sigulda.lv Siguldā NOLIKUMS Nr.7/2016

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums

Sīkāk

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr.40008009084 Raiņa bulvāris 19-144, LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis 67034317, Fakss 67034316, E-pasts: lusp@lusp.lv APSTIPRINĀTS 22.02.2010. Latvijas Universitātes

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības

Sīkāk