Microsoft Word - Autoreferats- latv _S.doc

Transkripts

1 R GAS STRADI A UNIVERSIT TE Linards Grieznis Taktilais jut gums slogojot dab gos zobus un osseointegr tus implant tus (specialit te zobu protez šana) Promocijas darba kopsavilkums Darba zin tniskais vad t js: Habilit ts medic nas doktors, profesors P teris Apse Darba zin tniskais konsultants: Medic nas doktors, docents Leons Blumfelds Darbs veikts ar Eiropas strukt rfondu nacion l s programmas Atbalsts doktorant ras un p cdoktorant ras p t jumiem medic nas zin tn s atbalstu R ga,

2 Promocijas darbs izstr d ts R gas Stradi a universit tes Zobu protez šanas katedr un Cilv ka fiziolo ijas un bio mijas katedr Ofici lie recenzenti : Dr. hab. med., profesors Andrejs Ska ers (R gas Stradi a universit te) Dr. hab. med., profesors Juris Aivars (Latvijas Universit te) Dr. med. Tomas Linkevi ius (Vi as Universit te) Promocijas darba aizst v šana notiks. gada 6. janv r plkst.7. R gas Stradi a universit tes (RSU) Stomatolo ijas specialit šu promocijas padomes atkl t s d R g, Dzirciema iel 6, Hipokr ta auditorij Ar promocijas darbu var iepaz ties R gas Stradi a universit tes bibliot k Promocijas padomes sekret re : Dr. hab. med., profesore Ingr da ma

3 . Ievads.. T mas aktualit te Zobi ir gremošanas sist mas sast vda a, to galven funkcija ir bar bas sasmalcin šana. Tot las adentijas gad jum ir stipri ietekm ts ne tikai bar bas sasmalcin šanas process, kas atst j iespaidu uz visu ku a zarnu trakta darb bu, bet ar izmai as veidojas zobus balstošaj kaul. Pasaules Vesel bas Organiz cija (PVO) noteikusi, ka cilv kam visu zobu zaud šana ir piel dzin ma k das erme a da as zaud šanai. P c zobu zaud šanas alveol raj kaul veidojas progres joša rezorbcija un remodel šan s, l pas zaud balstu, kas noved pie sejas formas izmai m. Zobus aizvietojošo iz emamo prot žu izgatavošana (gan tot lu, gan parci lu) piln b nesp j restaur t un nodrošin t funkciju, est tiku un soci lo komfortu. Piln gs zobu zaud jums ietekm dz ves kvalit ti (Lauri a un Sobo eva, 6). Lai zaud tos zobus aizvietotu un mut izgatavotaj m prot tiskaj m konstrukcij m nodrošin tu stabilit ti, balstu un retensiju, liels pav rsiens zob rstniec bas att st b bija osseointegr tu implant tu ieviešana kl niskaj praks gad profesors Per-Ingvar Brånemark pirmo reizi kl niskaj l men izmantoja osseointegr cijas tehniku pacientam ar tot lu adentiju apakšžokl tika ievietoti vair ki tit na implant ti, uz kuriem p c dz šanas perioda tika izgatavota fiks ta prot tiska konstrukcija. Zobu implant ti ir atz ts un izplat ts tr kstošo zobu aizst šanas veids. Implant tus var izmantot gan atseviš u zaud tu zobu aizst šanai, gan ar pilna zobu tr kuma gad jum. Tom r vair ki ar implant tiem saist ti aspekti v l joproj m ir neskaidri. Viens no š diem ar zobu implant ciju saist tiem jaut jumiem ir implant tu efektivit te un iespaids uz koš šanas sist mas funkciju daž d s kl nisk s situ cij s. Sa emot inform ciju no receptoriem orofaci laj rajon, galvas smadzenes kontrol or l s motor s funkcijas košanu, koš šanu, runu u.c. (Trulsson, 6). Dab g zoba sakni ap emoš s periodonta saites sast v no kolag na š iedr m un mikroneirovaskul r s sist mas. Periodonta saites p rnes okluz los (sakodiena rad tos) sp kus uz augšžok a un apakšžok a kaulu, darbojoties k meh niska bufersist ma (Hoshino un l dzstr., 4). Periodonta receptori uztver okluz l s slodzes sp ku, virzienu un trumu. Periodonta receptoriem ir noz m ga loma sensoraj izš irtsp j un žok u kust bu funkcijas kontrol (Klineberg un Murray, 999). P c zoba ekstrakcijas 3

4 periodonta saites un receptori izz d, kas ietekm sensoro uztveri (Abarca un l dzstr., 6). Zoba ekstrakcijas gad jum paz d b tisks inform cijas uztveres avots, kas var tu ietekm t atbildes reakciju uz kairin t ju. Dab gos zobus aizst jošie implant ti kaul stiprin s bez šo periodonta saišu pal dz bas. Šaj situ cij periodonta receptori vairs nesniedz inform ciju CNS par slogojumu, kas ietekm or l s motor s funkcijas regul ciju (Trulsson, 6). D periodonta kompleksa tr kuma implant ti biomeh niski atš ir gi no dab giem zobiem uztver okluz los sp kus. Implant tu balst tu konstrukciju gad jum sastopamas daž das komplik cijas implant tu l zumi, savienot jda u (abatmentu) l zumi, savienot jda u skr vju atskr v šan s un l zumi, porcel na plais šana un l zumi u.c. Piln g ka osseointegr tu implant tu biomeh nikas un fiziolo ijas izpratne autu veiksm g k nov rst irur isk s un prot tisk s neveiksmes. Implant tu osseointegr cija ir plaši p t ta histolo iski, biomeh niski un mikrobiolo iski, ta u fiziolo iskajai implant tu integr cijai piev rsts maz k uzman bas (Abarca un l dzstr., 6). Nav prec zi izp t ts, k žok u kust bas veicošie neirofiziolo iskie meh nismi ir saist ti ar sensoraj m strukt r m ap zobu implant tiem... Darba novit te Latvij implant tu popularit te un izmantošana pieaugusi p d jos - 5 gados. Latvijas zob rsti, str d jot ar daž d m implant tu sist m m, p rsvar izmanto rietumvalstu pieredzi. Ne tikai Rietumeiropas valst s, bet ar Latvij plaši tiek apspriesti implant tu est tiskie un biolo iskie aspekti. Šaj darb analiz tais zobu implant tu fiziolo isk s integrit tes jaut jums pal dz s rstiem prec z k izprast mutes sensor s uztveres meh nismus daž das kl nisk s situ cij s. Š izpratne var tu sekm t optim l ku pacienta rst šanas pl na veidošanu, kas nodrošin tu prot tisk s restaur cijas ilglaic gu kalpošanu mutes dobum. 4

5 . Promocijas darba m r is un uzdevumi Darba m r is Dab go zobu un osseointegr tu implant tu taktil jut guma sal dzinoša izp te. Darba uzdevumi. Noteikt vienm r gi augošas intensit tes aksi l spiediena absol to slieksni zobiem un implant tiem augšžokl un apakšžokl.. Noteikt vienm r gi augošas intensit tes aksi l spiediena diferenci lo slieksni zobiem un implant tiem augšžokl un apakšžokl. 3. Sal dzin t daž das lokaliz cijas zobu un implant tu taktil s jut bas parametru kvantitat v s v rt bas. 4. Nov rt t izmekl jamo personu vecuma un dzimuma ietekmi uz zobu un implant tu taktilo jut bu. 5

6 3. Materi li un metodes P t jum piedal j s 43 pacienti, kuriem gan implant cija, gan protez šana tika veikta RSU Stomatolo ijas instit t. Zobi un implant ti tika nov rt ti gan ar intraor lu izmekl šanu, gan rentgenolo iski. P c rentgenolo isk s apskates dab gie zobi sadal ti grup s endodontiski rst ti zobi (E Z) un endodontiski ne rst ti zobi (ENZ). P c FDI (Pasaules Zob rstu Feder cija) nomenklat ras par endodontiski rst tiem tika uzskat ti zobi, kam pulpas kamer un/vai sak u kan l (-os) atrodas rentgenkontrast jošs materi ls (Jimenez-Pinzon un l dzstr., 4). Periapik lais statuss tika noteikts, izmantojot periapik lo indeksu (PAI), kur - periapik li nenov ro izmai as, nelielas izmai as kaula strukt r, 3- izmai as kaula strukt r ar miner lvielu zudumu, 4 periodont ts ar izteikt m rentgenolo iski redzam m robež m, 5 smags periodont ts saasin šan s period (Orstavik un l dzstr dnieki, 986). Krit riji personas iek aušanai p t jum : - vismaz 8 gadu vecums; - pacienti, kuriem ir gan dab gie zobi, gan implant ti; - zobu periapik lais indekss vai ; - implant ti ievietoti vismaz 5 m nešus pirms p t juma veikšanas; - atseviš i st voši zobi un implant ti; - zobu kust gums fiziolo isk s normas robež s; - asimptom tiski zobi un implant ti. Krit riji personas izsl gšanai no p t juma : - zobi vai implant ti, kas iek auti blo t s konstrukcij s tilti, blo ti kro i; - slikta sadarb bas iesp ja ar pacientu; - zobu periapik lais indekss 3 un vair k; - pacienti ar s dz b m par s p m, j t gumu gan izmekl jamos, gan blakus st vošajos zobos un implant tos; - mutes atv ršanas gr t bas, s pes temporomandibul raj loc tav. M r jumi notika R gas Stradi a universit tes Cilv ka fiziolo ijas un bio mijas katedr speci li p t jumam iek rtot telp. Visas izmekl jam s personas pirms p t juma tika iepaz stin tas ar izmekl juma norisi, k ar parakst ja RSU tikas komisijas apstiprin tu p t juma piekrišanas protokolu. Izmekl jumi notika klus telp, p c 6

7 iesp jas ierobežojot r jo faktoru ietekmi uz rezult tiem. Bez izmekl jam s personas telp atrad s cilv ki slodzes testu veic js un datu re istr t js. Slodzes testi veikti ar datoriz tu spiedienj t gu m rinstrumentu ( Power Lab Data Acquisition System - modelis 4/5T, sensors modelis MLT3/D; ADInstruments), kas modific ts p t jumiem mutes dobum (. un. att ls)..att ls. ADInstruments datoriz ts spiedienj t gs m rinstruments. att ls. Slodzes testa m rinstruments modific ts pas v taktil jut guma sliekš a m r šanai zob rstniec bas kr sl 7

8 M rinstrumenta kalibr šan tika izmantoti atsvari. P t juma laik pacients atrad s zob rstniec bas kr sl s dus poz, vi a acis bija aizv rtas. Lai atvieglotu proced ru, tika izmantots mutes plet js. Atseviš i st voši zobi un implant ti tika slogoti aksi li, tas ir, vertik l virzien paral li garenasij (3.att ls). 3.att ls. Slodzes testa shematisks att lojums Pacientam rok s bija sign lpoga. Dab giem zobiem un osseointegr tiem implant tiem datoriz ti tika re istr ti slodzes absol t s un diferenci l s jut bas parametri, test jot ar vienm r gi pieaugošu aksi lo spiedienu:. P minim l spiediena v rt ba (N), kuru pacients sajuta k sensora piesk rienu (pas vais absol tais taktilais slieksnis) (4.att ls).. P - minim l spiediena v rt ba (N), spiedienam vienm r gi palielinoties, kas tika atš irta no P (5.att ls). 8

9 4. att ls. Slodzes testa l kne: A- m r juma s kumpunkts, sensors v l nebija piesk ries, B- br dis, kad pacients sajuta piesk rienu un nospieda sign lpogu, C- uz l knes tika nolas ts atbilstošs m r jums tonos (N) - šaj gad jum P (pas vais absol tais taktilais slieksnis) bija,353 N 5.att ls. Slodzes testa turpin jums: D- br dis, kad pacients sajuta spiediena pieaugumu attiec b pret pas vo absol to taktilo slieksni, E - uz l knes tika nolas ts atbilstošs m r jums tonos (N) - šaj gad jum P bija 4,8 N 9

10 Pirms p t juma uzs kšanas tika veikti vair ki izm in juma testi, lai pacients saprastu proced ras b t bu. Pirms katra slodzes testa izmekl jamai personai tika pazi ots mutiski par t s kumu. P t jumu veicoš s personas sav starp sazin j s ar nosac tiem apz m jumiem, lai savstarp j komunik cija neietekm tu izmekl jam s personas uzman bu. Izmekl jamais zobs vai implant ts tika iedal ts p c lokaliz cijas un statusa. Lokaliz cija tika noteikta p c zob rstniec b pie emt s klasifik cijas, kas ietver kvadranta numuru un k rtas numuru. Statusa noteikšan tika pie emts: A endodontiski ne rst ts zobs; B endodontiski rst ts zobs; C- implant ts. Piem ram, 4A otr kvadranta ceturtais zobs, endodontiski ne rst ts; 6B pirm kvadranta sestais zobs, endodontiski rst ts; 35C implant ts treš kvadranta piekt zoba rajon. Slodzes testi tika veikti 8 implant tiem, 73 endodontiski ne rst tiem zobiem un 63 endodontiski rst tiem zobiem. Katram atseviš i st vošajam zobam vai implant tam m r jumi tika atk rtoti 3 reizes. Pavisam tika veikti 948 slodzes testi. Statistisk anal ze Datu anal z izmantotas aprakstoš s un anal tisk s statistikas metodes. Tika apr in tas dab go zobu un osseointegr tu implant tu re istr to spiedienu P un P vid j s v rt bas. Vid jo v rt bu atš ir bas statistisko ticam bu noteica, izmantojot t- testu. Par atš ir bas statistisk s ticam bas l meni tika pie emta p v rt ba,5. Taktil jut guma savstarp j s saist bas ar vecumu un dzimumu izv rt šanai izmantoja ANOVA varian u anal zi. Lai analiz tu sakar bu starp kairin t ja stiprumu un saj tas intensit ti, tika izmantots V bera likums. Diferenci cijas sp ju kvantitat vai v rt šanai izmantoja diferenci l s jut bas (V bera) koeficientu : C = (P P) / P.

11 4. Rezult ti P t jum piedal j s 43 pacienti, no kuriem 65,% bija sievietes (n=8) un 34,9% (n=5) v rieši. P t juma dal bnieku vid jais vecums bija 4, gads (vecuma diapazons no l dz 7 gadam). Sieviet m vid jais vecums bija 38,3 gadi, v riešiem 43,4 gadi. 4.. Pas vais absol tais taktilais slieksnis dab giem zobiem un osseointegr tiem implant tiem Pas v absol t taktil sliekš a (PATS) r d t ji zobiem endodontiski rst tiem un ne rst tiem un implant tiem par d ti 6., 7. un 8. att l. 3,83(,6),5 toni,5,65(,56),8(,78),69(,58),5 ENZ E Z Visi zobi Implant ti 6.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jie r d t ji (standarta novirze) augšžokl

12 ,8,8(,),6,4 toni,,8,6,6(,85),64(,58),65(,85),4, ENZ E Z Visi zobi Implant ti 7.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jie r d t ji (standarta novirze) apakšžokl 3,5,39(,9) toni,5,5,63(,7),73(,69),67(,7) ENZ E Z Visi Zobi Implant ti 8.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jie r d t ji (standarta novirze) abos žok os kop

13 Implant tu PATS vid jie r d t ji k augšžokl, t ar apakšžokl un abos žok os kop bija iev rojami augst ki par zobu endodontiski rst tu un ne rst tu PATS r d t jiem. Augšžokl nov roja statistiski ticamu atš ir bu PATS vid jos r d t jos endodontiski ne rst tiem zobiem un implant tiem (p<,), k ar endodontiski rst tiem zobiem un implant tiem (p<,). Š b tisk atš ir ba saglab j s ar, sal dzinot PATS r d t jus visiem zobiem, neatkar gi no endodontisk st vok a, ar implant tiem. PATS vid jie r d t ji apakšžokl ar b tiski atš r s endodontiski ne rst tiem zobiem un implant tiem (p<,), endodontiski rst tiem zobiem un implant tiem (p=,) un visiem zobiem kop, sal dzinot ar implant tiem (p<,). T du pašu statistiski ticamu atš ir bu augst k min tajos r d t jos nov roja ar, sal dzinot abos žok os kop endodontiski ne rst tus, endodontiski rst tus un visus zobus ar implant tiem (visos tr s gad jumos p<,). Statistiski ticamu atš ir bu PATS vid jos r d t jos endodontiski ne rst tiem zobiem, sal dzinot ar endodontiski rst tiem zobiem nekonstat ja ne augšžokl, ne apakšžokl, ne ar abos žok os kop. Sal dzinot augšžokli un apakšžokli, statistiski ticamu atš ir bu PATS r d t jos nov roja tikai implant tiem (p=,4). 4.. Vecuma ietekme uz zobu un implant tu taktilo jut gumu Statistiski ticamu saist bu starp PATS vid jiem r d t jiem un vecumu nekonstat ja ne augšžokl, ne apakšžokl, ne ar, analiz jot abus žok us. PATS vid jie r d t ji nebija saist ti ar vecumu, proti, nenov roja r d t ju palielin šan s vai samazin šan s tendenci l dz ar vecuma pieaugumu. 3

14 4.3. Dzimuma ietekme uz zobu un implant tu taktilo jut gumu Vid jo PATS r d t ju sal dzin jums augšžokl un apakšžokl atkar b no dzimuma par d ti 9. un. att l. 3,84,8 (,64)(,39),5 toni,5,67,6 (,8)(,9),96,7 (,37),68,7 (,) (,7)(,),5 ENZ E Z Visi zobi Implant ti Sievietes V rieši 9.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jo r d t ju (standarta novirze) sal dzin jums augšžokl atkar b no dzimuma,5,95 (,33),59 (,96) toni,5,5,68 (,95),49 (,6),46^ (,9),96^ (,8),68 (,95),57 (,6) ENZ E Z Visi zobi Implant ti Sievietes V rieši.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jo r d t ju (standarta novirze) sal dzin jums apakšžokl atkar b no dzimuma (^ p=,4) 4

15 Sal dzinot vid jos PATS r d t jus augšžokl un apakšžokl atkar b no dzimuma, statistiski ticamas atš ir bas starp sieviet m un v riešiem nekonstat ja, iz emot endodontiski rst tus zobus apakšžokl, kur pas v taktil sliekš a vid jais r d t js sieviet m bija zem ks nek v riešiem (,46 N, sal dzinot ar,96 N, atš ir bas p=,4) Lokaliz cijas ietekme uz zobu un implant tu taktilo jut gumu Lai analiz tu zoba vai implant ta atrašan s vietas ietekmi uz taktilo jut gumu, p c lokaliz cijas tika izdal tas grupas front lais rajons un dist lais rajons. Front laj rajon tika iek auti visu 4 kvadrantu.-ie un.-ie zobi un implant ti (incis vu rajons), savuk rt dist laj rajon tika iek auti visu 4 kvadrantu 5.-ie un 6.-ie zobi un implant ti (. premol ra un. mol ra rajons). Vid jo PATS r d t ju sal dzin jums zobu un implant tu grup s augšžokl, apakšžokl un abos žok os kop atkar b no lokaliz cijas par d ti.,. un 3. att l. 4 3,5 3 3,5(,88) 3,6(,7),5 toni,5,5,63(,5),7(,84) Zobi Front lais rajons Implant ti Dist lais rajons.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jo r d t ju (standarta novirze) sal dzin jums augšžokl atkar b no lokaliz cijas 5

16 ,5,98(,89) toni,5,55(,78),5,4(,3),6(,4) Zobi Front lais rajons Implant ti Dist lais rajons.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jo r d t ju (standarta novirze) sal dzin jums apakšžokl atkar b no lokaliz cijas 3,5 3,3(,73) 3,5,6(,6) toni,5,5,53(,4),8(,67) Zobi Front lais rajons Implant ti Dist lais rajons 3.att ls. Pas v absol t taktil sliekš a vid jo r d t ju (standarta novirze) sal dzin jums abos žok os kop atkar b no lokaliz cijas 6

17 Atkar b no lokaliz cijas implant tu PATS vid jie r d t ji k augšžokl, t ar apakšžokl un abos žok os kop bija statistiski ticami augst ki par zobu PATS vid jiem r d t jiem. Augšžokl nov roja statistiski ticamu atš ir bu PATS vid jos r d t jos zobiem atkar b no lokaliz cijas (p=,8) front l rajona zobiem PATS vid jie r d t ji bija zem ki k dist l rajona zobiem. Savuk rt augšžok a implant tu PATS vid jo r d t ju atš ir ba atkar ba no lokaliz cijas nebija statistiski ticama. PATS vid jie r d t ji zobiem ar apakšžokl statistiski ticami atš r s atkar b no lokaliz cijas (p=,36) - front l rajona zobiem PATS vid jie r d t ji bija zem ki k dist l rajona zobiem. Apakšžok a implant tu PATS vid jo r d t ju atš ir ba atkar ba no lokaliz cijas nebija statistiski ticama. Abos žok os kop PATS vid jie r d t ji zobiem dist laj rajon bija statistiski ticami augst ki k front laj rajon (p=,), savuk rt implant tu PATS vid jo r d t ju atš ir ba atkar b no lokaliz cijas front li vai dist li - nebija statistiski ticama. Sal dzinot augšžokli un apakšžokli, zobiem nov roja statistiski ticamu atš ir bu PATS vid jos r d t jos gan front laj, gan dist laj rajon (p=,5), savuk rt implant tiem statistiski ticamu atš ir bu augšžokl un apakšžokl konstat ja tikai dist laj rajon (p=,) Diferenci l taktil jut ba dab giem zobiem un osseointegr tiem implant tiem Minim l spiediena v rt bas, spiedienam vienm r gi palielinoties, ko izmekl jam s personas atš ra no PATS, par d tas 4., 5. un 6. att l. 7

18 8 7 7,(,38) 6 toni 5 4 4,5(,6) 3 Zobi Implant ti 4.att ls. Augšžok a vid j minim l spiediena v rt ba (standarta novirze), spiedienam vienm r gi palielinoties, kas tika atš irta no pas v absol t taktil sliekš a 4,5 4,(,37) 4 3,5 3 3,6(,45) toni,5,5,5 Zobi Implant ti 5.att ls. Apakšžok a vid j minim l spiediena v rt ba (standarta novirze), spiedienam vienm r gi palielinoties, kas tika atš irta no pas v absol t taktil sliekš a 8

19 7 6 5,74(,4) 5 toni 4 3 3,65(,85) Zobi Implant ti 6.att ls. Augšžok a un apkšžok a vid j minim l spiediena v rt ba (standarta novirze), spiedienam vienm r gi palielinoties, kas tika atš irta no pas v absol t taktil sliekš a Diferenci l s jut bas koeficients zobiem un implant tiem par d ts 7., 8. un 9. att l ,9(8,4) 7 6 C 5 4 3,(,57) Zobi Implant ti 7.att ls. V bera koeficients (standarta novirze) zobiem un implant tiem augšžokl 9

20 7 6,33(4,49) 6 5 C 4 3,38(,66) Zobi Implant ti 8.att ls. V bera koeficients (standarta novirze) zobiem un implant tiem apakšžokl 8 7 7,7(6,76) 6 5 C 4 3,74(,9) Zobi Implant ti 9.att ls. V bera koeficients (standarta novirze) zobiem un implant tiem abos žok os kop V bera koeficients zobiem k augšžokl, t ar apakšžokl un abos žok os kop bija iev rojami augst ks par implant tu r d t jiem. Statistiski ticama V bera koeficienta atš ir ba zobiem un implant tiem bija augšžokl (p=,), apakšžokl (p<,) un abos žok os kop (p<,). Sal dzinot augšžokli un apakšžokli, statistiski ticamu atš ir bu V bera koeficienta r d t jos nov roja tikai zobiem (p=,48).

21 5. Secin jumi. Slogojot zobus un implant tus, sensor reakcija ir atš ir ga.. Pas vais absol tais taktilais slieksnis osseointegr tiem implant tiem ir augst ks k dab giem zobiem, tas ir, pacienti implant tu slogojumu saj t pie liel ka sp ka sal dzin jum ar zobiem. 3. Pas vais absol tais taktilais slieksnis endodontiski rst tiem un endodontiski ne rst tiem zobiem neatš iras. 4. Pas vais absol tais taktilais slieksnis implant tiem ir augst ks augšžokl sal dzin jum ar apakšžokli, tas ir, apakšžokl pacienti implant tu slogojumu saj t pie zem ka sp ka sal dzin jum ar augšžokli. Zobiem pas vais absol tais taktilais slieksnis augšžokl un apakšžokl neatš iras. 5. Taktilo jut gumu neietekm vecums, proti, nenov ro pas v absol t taktil sliekš a r d t ju palielin šan s vai samazin šan s tendenci l dz ar vecuma pieaugumu. 6. Nenov ro dzimuma ietekmi uz zobu un implant tu taktilo jut gumu. 7. Pas vais absol tais taktilais slieksnis front l rajona zobiem ir zem ks k dist l rajona zobiem, tas ir, priekšzobi ir jut g ki par s nu zobiem, savuk rt implant tu taktilo jut gumu neietekm lokaliz cija front li vai dist li. 8. Diferenci l s jut bas (V bera) koeficients zobiem ir augst ks k implant tiem, tas ir, zobiem ir j pieliek iev rojami liel ks sp ks, lai sajustu spiediena pieaugumu sal dzin jum ar pas vo absol to taktilo slieksni. 9. Veicot rst šanas pl nošanu, svar gi ir saglab t dab gos zobus ar veselu periodontu.

22 6. Rezum jums Šaj p t jum tika konstat ts, ka, slogojot zobus un implant tus, veidojas atš ir ga sensor reakcija. Zem kais pas vais absol tais taktilais slieksnis tika re istr ts endodontiski ne rst tiem zobiem, nedaudz augst ks tas bija endodontiski rst tiem zobiem, visaugst kais implant tiem. Ieg tie dati liecina, ka dab giem zobiem un osseointegr tiem implant tiem atš iras taktilais jut gums zobi ir jut g ki par implant tiem. Lai gan implant tu izmantošana auj prot tiskajai konstrukcijai veiksm g k fiziolo iski integr ties mutes dobum, tom r implant tu balst t s restaur cijas nesasniedz tos fiziolo iskos un subjekt v s apmierin t bas r d t jus, k di ir indiv diem ar dab giem zobiem. Sensor s un motor s iesp jas pacientiem ar implant tiem balst t m prot z m ir zem kas k pacientiem ar dab giem zobiem. Pilnv rt ga or l taktil funkcija ir atkar ga no dab gajiem zobiem. T p c, veicot rst šanas pl nošanu, svar gi ir saglab t zobus ar veselu periodontu. Pacientam individu li izstr d ts rst šanas pl ns, kas balst ts uz biolo iskajiem, biomeh niskajiem un fiziolo iskajiem principiem, k ar prec zas un pamatotas irur isk s un prot tisk s manipul cijas ir priekšnosac jums ilglaic gai implant tu un uz tiem balst tu konstrukciju kalpošanai.

23 7. Publik cijas. Grieznis L, Apse P. The effect of different diameter cast posts on tooth fracture resistance in vitro. Stomatologija, Baltic Dental and Maxillofacial Journal 6; 8(): Grieznis L, Apse P. Tactile sensibility of natural teeth and osseointegrated dental implants. Abstract. Stomatologija, Baltic Dental and Maxillofacial Journal 6; Suppl Grieznis L, Apse P. Dab go zobu un implant tu taktilais jut gums. RSU Zin tniskie raksti 7: Grieznis L, Apse P. Dab go zobu un osseointegr tu implant tu taktilais jut gums. 7. gada RSU 6. zin tnisk s konferences t zes. 5. Grieznis L, Apse P. Tactile sensibility of natural teeth and osseointegrated dental implants pilot study. Abstract. Stomatologija, Baltic Dental and Maxillofacial Journal 7; Suppl.(4). 6. Pinka D, Grieznis L. Propriocepcijas sal dzin jums dab giem zobiem un osseointegr tiem implant tiem. Zob rstniec bas raksti 8; : Grieznis L, Apse P. Dab go zobu un osseointegr tu implant tu taktilais jut gums pilotp t jums. 8. gada RSU 7. zin tnisk s konferences t zes. 8. Grieznis L. Dab go zobu un dent lo implant tu propriocepcija (taktilais jut gums). Zob rstniec bas raksti 9; : Grieznis L, Apse P. Augšžok a dab go zobu un osseointegr tu implant tu taktilais jut gums : pilotp t jums.. gada RSU 9. zin tnisk s konferences t zes. 3

24 . Grieznis L, Apse P, Blumfelds L. Augšžok a dab go zobu un osseointegr tu implant tu pas vais taktilais jut gums. Zob rstniec bas raksti ; : Grieznis L, Apse P, Blumfelds L. Passive tactile sensibility of teeth and osseointegrated dental implants in the maxilla. Stomatologija, Baltic Dental and Maxillofacial Journal ; (3): Grieznis L, Apse P, Blumfelds L. Tactile sensibility of teeth and osseointegrated dental implants in the maxilla. Abstract. 7th Congress of Baltic Association for Maxillofacial and Plastic Surgery, p.5. Akcept ts public šanai : Grieznis L, Apse P, Blumfelds L. Pas vais taktilais jut gums augšžok a un apakšžok a dab giem zobiem un osseointegr tiem implant tiem. RSU Zin tniskie raksti. 8. Promocijas darba rezult tu prezent cijas The st Baltic Scientific Conference in Dentistry (P rnava, Igaunija, 6) RSU 6. Zin tnisk konference (R ga, Latvija, 7) The nd Baltic Scientific Conference in Dentistry (R ga, Latvija, 7) RSU 7. Zin tnisk konference (R ga, Latvija, 8) RSU 9. Zin tnisk konference (R ga, Latvija, ) 7th Congress of Baltic Association for Maxillofacial and Plastic Surgery (R ga, Latvija, ) 4

25 Pateic bas Izsaku pateic bu zin tnisk darba vad t jam profesoram P terim Apsem par sapratni un atbalstu, k ar zin tniskajam konsultantam docentam Leonam Blumfeldam un RSU Cilv ka fiziolo ijas un bio mijas katedras kolekt vam par ieinteres t bu un padomiem datu v kšan un interpret šan. Pateicos darba recenzentiem profesoram Andrejam Ska eram, profesoram Jurim Aivaram un medic nas doktoram Tomas Linkevi ius par v rt gajiem padomiem, piez m m un ieteikumiem. Liels paldies RSU Stomatolo ijas instit ta direktorei profesorei Ilgai Urt nei par pal dz bu saspringt s situ cij s. Pateicos RSU Stomatolo ijas instit ta Zobu protez šanas kl nikas kolekt vam un paši vad t jai asoci tajai profesorei Unai Sobo evai un virsm sai Krist nei Jokumai par pal dz bu darba tapšan. Paldies Ir nai Rogovskai par pal dz bu datu statistiskaj apstr d un dakterei Sab nei Jur ei par atsauc bu. Visliel kais paldies manai imenei un paši meiti ai Gerdai par prieku rad t. 5