Kopsavilkums Latvijas aptuvenā SEG inventarizācija par 2018.gadu Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu silt
|
|
- Ināra Zaķis
- pirms 4 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 Kopsavilkums Latvijas aptuvenā SEG inventarizācija par 2018.gadu Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu 1 (Regula (ES) Nr. 525/2013) 8. pantu dalībvalstis līdz katra gada ( X gads ) 31.jūlijam iesniedz Eiropas Komisijai (EK) aptuvenu siltumnīcefekta gāzu pārskatu par X-1 gadu (šogad par 2018.gadu). Pārskata iesniegšanas formāts noteikts 2014.gada 30.jūnija EK Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 749/ par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/ pantā. Dalībvalstis ziņo aptuvenos siltumnīcefekta gāzu (SEG) pārskatus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 525/ panta 1. punktā, izmantojot kopējā ziņošanas formāta tabulu (CRF) 2. kopsavilkuma tabulu (Summary 2): a) tādā avota kategoriju sadalījuma pakāpē, kas atbilst X 1 gada aprēķinu sagatavošanā pieejamajiem darbības datiem un metodēm; b) izslēdzot kopējās aptuvenās CO2 ekvivalenta emisijas un piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM); c) pievienojot divas ailes ziņošanai par sadalījumu starp emisijām, kas ietvertas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK izveidotās Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, un emisijām, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK 3, pa avotu kategorijām, ja šāda informācija ir pieejama. Dalībvalstis sniedz skaidrojumus, tostarp par 2. kopsavilkuma tabulā ziņoto emisiju tendenču izmaiņu galvenajiem iemesliem salīdzinājumā ar jau ziņoto inventarizāciju. Balstoties uz iepriekš minētajām saistībām un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.737 par Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumiem 4, LVĢMC sadarbībā ar pārējām SEG inventarizācijas tapšanā iesaistītajām institūcijām (Fizikālās enerģētikas institūtu un Latvijas Lauksaimniecības universitāti) ir sagatavojis un apkopojis Latvijas aptuveno SEG inventarizāciju par 2018.gadu Eiropas Komisijas (EK) sagatavotā kopējā ziņošanas formāta (CRF) 2. kopsavilkuma tabulā, pievienojot izmaiņu paskaidrojumus zem tabulas 5. Izmantotie pieejamie darbību dati par 2018.gadu SEG emisiju aprēķiniem: 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/ EK Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 749/ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK 4 Ministru Kabineta noteikumi Nr gada Aptuvenā SEG inventarizācija
2 Sākotnējā energobilance (enerģētikas, transporta un rūpniecisko procesu un produktu lietošanas sektori); Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) operatoru pārskati 6 (SEG pārskati ETS ietvaros) (enerģētikas un rūpniecisko procesu un produktu lietošanas sektori). Statistikas dati no Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēm publiski pieejamie, kā arī pēc pieprasījuma (rūpniecisko procesu un produktu lietošanas, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas sektori); Informācija no Valsts statistiskā pārskata Nr.2-Gaiss-Pārskats par gaisa aizsardzību (rūpniecisko procesu un produktu lietošanas sektors) par 2018.gadu 7 ; Sektoros un apakšsektoros, kuros par 2018.gadu dati emisiju aprēķiniem vēl nav pieejami, tika veikta emisiju/datu ekstrapolācija vai atstāts iepriekšējā gada emisijas (t.i gada emisijas) gadā Latvijas aptuvenās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM sektoru un ietverot netiešās CO2 emisijas, bija kt CO2 ekvivalenta, kas ir par kt CO2 ekvivalentiem jeb 4.2% vairāk nekā 2017.gadā ( kt CO2 ekv.) 8. Emisiju izmaiņu salīdzinājums redzams 1. tabulā. 1.tabula. SEG emisiju salīdzinājums pa sektoriem ar 2017.gadu 8 un pēc 2019.gada aptuvenajiem aprēķiniem par 2018.gadu gads, kt CO2 ekv. 8 Aptuvenie dati par 2018.g., kt CO2 ekv. Izmaiņas 2018.gadā pret 2017.gadu, % 11.5 Enerģētika (neiekļaujot transportu) Transports Rūpnieciskie procesi 17.3 un produktu izmantošana Lauksaimniecība Atkritumu -5.5 apsaimniekošana Netiešās CO2 0.0 emisijas Kopā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas g. periods: 7 Valsts statistiskais pārskats Nr.2-Gaiss-Pārskats 8 Latvijas SEG inventarizācija par gadu iesniegta Klimata Konvencijas sekretariātam : gada Aptuvenā SEG inventarizācija: 10 Netiešās CO 2 emisijas tiek rēķinātas no Enerģētikas un Transporta sektora
3 Kā redzams 1. tabulā, aptuvenie aprēķini rāda, ka SEG emisijas 2018.gadā varētu samazināties lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektoros, attiecīgi palielināties enerģētikas, transporta un rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektoros. Enerģētikas sektora kopējās SEG emisijas 2018.gadā ir palielinājušās par 6.5%, salīdzinot ar 2017.gadu. Enerģētikas emisijas (neskaitot transportu) 2018.gadā ir palielinājušās par 11.5% salīdzinot ar 2017.gadu. Tam galvenais iemesls ir 24.8% emisiju palielinājums enerģētikas nozarēs (CRF 1.A.1) saistībā ar patēriņa palielinājumu dabasgāzei sausās vasaras dēļ, kā arī šķidrā, cietā un kūdras patēriņa pieauguma dēļ. Rūpniecības nozares un būvniecība sektora (CRF 1.A.2) 14.0% emisiju pieaugumu var izskaidrot ar energoresursu patēriņu pieaugumu, īpaši nemetālisko minerālu ražošanā. Enerģētikas nozarēs (CRF 1.A.4 sektors), kas ietver ēku apkuri (mazās sadedzināšanas iekārtās komerciālajā un sabiedriskajā sektorā un mājsaimniecībās), kā arī kurināmā izmantošanu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2018.gadā emisijas ir samazinājušās par 0.1% salīdzinot ar 2017.gadu. Kopējās SEG emisijas transporta nozarē 2018.gadā ir pieaugušas par aptuveni 0.7% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Galvenais iemesls šai tendencei ir dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums par aptuveni 0.3% autotransportā. Rūpniecisko procesu un produktu lietošanas sektorā SEG emisijas 2018.gadā pieaug par 17.3%, salīdzinot ar 2017.gadu, galvenokārt tādēļ, ka pieaugušas emisijas no visiem minerālu rūpniecības apakšsektoriem. Galvenokārt pieaugušas emisijas no cementa ražošanas (pat par 25.4%, salīdzinot 2018.gadu ar 2017.gadu), kā arī nedaudz pieaugušas emisijas no ķieģeļu ražošanas par 5.5% un stikla ražošanas par 2.5%. Vienlaikus par 4.6% pieaug fluorēto SEG emisijas. Lauksaimniecībā kopējais SEG emisiju apjoms 2018.gadā, salīdzinājumā ar 2017.gadu, samazinājās par 3.2%. Emisiju apjoms samazinājās lielākajās emisiju kategorijās: zarnu fermentācija (-2.2% jeb kt CO2 ekvivalenta), kūtsmēslu apsaimniekošana (-4.9% jeb 9.18 kt CO2 ekvivalenta) un augšņu apsaimniekošana (-4.3% jeb kt CO2 ekvivalenta). Lauksaimniecības sektorā emisijas ir pieaugušas no augšņu kaļķošanas, salīdzinot ar 2017.gadu par 40.7% jeb 9.95 kt CO2 ekvivalenta. Nozīmīgākais emisiju samazināšanas virzītājspēks ir aktivitātes datu samazinājums. Piena govju skaits samazinājās par 3.9% 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, bet kopējais liellopu skaits samazinājās par 2.6%. Āfrikas cūku mēris radīja cūku skaita kritumu 2018.gada beigās par 4.9%. Gada laikā kažokzvēru skaits samazinājies par 48.4%, samazinājies arī trušu skaits par 11.3% gada beigās, salīdzinot ar gadu iepriekš, zirgu skaits samazinājies par 5.6%, samazinājies arī kazu un aitu skaits. Emisijas no atkritumu apsaimniekošanas 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, ir samazinājušās par 5.5%. Procentuāli vislielākais samazinājums ir Atkritumu dedzināšanas (CRF 5.C) sektorā (-98.4%), jo samazinājās sadedzināto atkritumu daudzums bez enerģijas atgūšanas. Tāpat emisijas par 7.5% samazinājās no Cieto atkritumu apglabāšanas (CRF 5.A), salīdzinot ar 2017.gadu, jo samazinājās atkritumu daudzums Latvijas atkritumu apglabāšanas vietās, un Cieto atkritumu bioloģiskās apstrādes sektorā (CRF 5.B) par 2.4%. Vienīgais atkritumu apsaimniekošanas apakšsektors, kurā emisijas ir pieaugušas par 0.4%, salīdzinot ar 2017.gadu.
4 ir Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana (CRF 5.D). Latvijas aptuveno SEG emisiju procentuālais sadalījums pa sektoriem 2018.gadā redzams 1.attēlā. 1.attēls. Latvijas aptuvenās SEG emisijas pa sektoriem 2018.gadā (neskaitot ZIZIMM) Lai nodrošinātu ES klimata politikas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā dalībvalstu dažādo rīcībspēju un attīstības nepieciešamību, ES ietvaros saistības starp dalībvalstīm ir taisnīgi pārdalītas ar Saistību pārdales lēmumu (Effort Sharing Decision) - Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.406/2009/EK Par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020.gadam 3. pantu un II pielikumu 11, kas paredz, ka Latvijai laika posmā no gadam jāsamazina emisijas ETS sektorā par 21%, savukārt ne-ets sektorā emisijas drīkst palielināties par 17%, salīdzinot ar 2005.gada līmeni. Komisijas Lēmumā (ES) 2017/1471 (2017.gada 10.augusts) 12, ar ko groza Lēmumu 2013/162/ES, lai pārskatītu dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu laikposmam no līdz 2020.gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK 11 noteikts dalībvalstu ikgadējais emisiju sadales apjoms gadam un Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/634/ES (2013.gada 31.oktobris) 13 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu korekcijām laikposmam no līdz 2020.gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK noteiktas dalībvalstu ikgadējo emisiju 11 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK 12 Komisijas Lēmums (ES) 2017/ Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/634/ES
5 sadales apjomu korekcijas katram gadam laika posmā no 2013.gada līdz 2020.gadam. Ņemot vērā Latvijas aptuvenos emisiju datus par 2018.gadu un balstoties uz iepriekš minētajiem lēmumiem, var veikt salīdzinājumu par Latvijas saistību izpildi ESD ietvaros ne-ets sektorā (2.tabula). 2.tabula. Latvijas ne-ets emisiju mērķis un sasniegtais apjoms 2018.gadā* Aptuvenās Latvijas Piešķirtais emisiju SEG emisijas nesadales vienību Atšķirība, kt ETS sektoros apjoms 2018.g. ne CO2 ekv. ETS, kt CO2 ekv g., kt CO2 ekv. 15 Atšķirība, % % *aptuvens lielums 2.attēlā ir redzams ETS un ne-ets sadalījums pa sektoriem 2018.gadā, kur redzams, ka 78% no kopējām emisijām ir ne-ets sektors un 22% ir ETS. 2.attēls. Latvijas aptuvenās SEG emisijas ETS un ne-ets sadalījumā 2018.gadā 3.tabula. ETS SEG emisiju salīdzinājums ar 2017.gadu 8 un pēc 2019.gada aptuvenajiem aprēķiniem par 2018.gadu gads ETS, kt CO2 ekv gads ETS, kt CO2 ekv. Atšķirība, kt CO2 ekv. Izmaiņas 2018.gadā pret 2017.gadu, % Eiropas Komisijas gada 26. marta lēmums Nr. 2013/162/ES par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu laikposmam no līdz gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK gada Aptuvenā SEG inventarizācija
6 ETS emisijas 2018.gadā palielinājās par 27.5% (3.tabula) salīdzinājumā ar 2017.gadu galvenokārt sausās vasaras dēļ, kas izraisīja hidroelektrostaciju saražotās enerģijas samazināšanos un enerģijas, kas saražota, izmantojot dabasgāzi, pieaugumu un cementa ražošanas apjoma pieauguma dēļ. Aptuvenajā SEG inventarizācijā sektoros 2.A.1 Cementa ražošana, 2.A.3 Stikla ražošana un 2.A.4.a Keramikas ražošanas kā ETS dati ir norādīti operatoru iesniegtie ikgadējie dati no SEG pārskatiem ETS ietvaros, kas nedaudz atšķiras no SEG inventarizācijā aprēķinātajiem datiem. ETS ietvaros tiek lietota Tier 1 CO2 emisiju aprēķina metodoloģija 16, savukārt SEG inventarizācijā tie lietota 2006.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīniju Tier 2 metode. Nelielas atšķirības rada arī skaitļu noapaļošana SEG pārskatos ETS ietvaros. Piemēram, 2.A.1 sektorā CO2 emisijas tiek aprēķinātas, izmantojot atšķirīgas formulas un ieejas datus, līdz ar to CO2 emisijas faktors tiek aprēķināts, nevis izmantota noklusētā vērtība (emisijas faktors no Eiropas Komisijas Regulas Nr.601/2012), ko klinkera ražotājs izmanto CO2 emisiju aprēķinos, ziņojot ETS ietvaros. Tā kā SEG inventarizācijas sagatavošanā jāizmanto IPCC metodoloģija, kas apstiprināta ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumu 24/CP.19, tad minētajos sektoros CO2 emisijas tiek rēķinātas pēc IPCC vadlīnijām, bet no ETS tiek ņemti tikai izejas dati. Rezultātā veidojas atšķirība par 4.1% ETS emisijās starp SEG inventarizācijā un ETS ietvaros ziņotajām CO2 emisijām 2.A.1, 2.A.3 un 2.A.4.b sektoros. Dalībvalsts ne-ets daļa kopējās SEG emisijās tiek rēķināta, izmantojot kopējās dalībvalsts SEG emisijas, no tām atņemot ETS emisijas atbilstoši ETS operatoru verificētajam SEG emisiju apjomam. Iepriekšminētās neatbilstības rezultātā 2.A.1 Cementa ražošanas sektorā Latvijas ETS operators ikgadēji aprēķina savas CO2 emisijas lielākā apjomā kā noteikts 2006.gada IPCC vadlīnijās. Starpība no aptuvenajā SEG inventarizācijā par 2018.gadu aprēķinātajām emisijām un SEG pārskatā ETS ietvaros ziņotajām emisijām tādējādi ir kt CO2 ekvivalenta. 16 Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012
7 Secinājumi 1. Latvijas aptuvenās SEG inventarizācijas par 2018.gadu emisiju aprēķiniem tika izmantoti darbību dati no Centrālās statistikas pārvaldes, SEG pārskatiem ETS ietvaros un Valsts statistisko pārskatu Nr.2-Gaiss-Pārskats par gaisa aizsardzību par 2018.gadu. Sektoros un apakšsektoros, kuros par 2018.gadu dati emisiju aprēķiniem vēl nav pieejami, tika veikta datu/emisiju ekstrapolācija vai atstāts iepriekšējā gada emisiju lielums; 2. Pēc Latvijas aptuvenās SEG inventarizācijas datiem 2018.gadā SEG emisijas ir kt CO2 ekvivalenta, kas ir par kt CO2 ekvivalentiem jeb par 4.2% vairāk kā 2017.gadā ( kt CO2 ekvivalenta). Emisijas 2018.gadā pieaug enerģētikas sektorā (neiekļaujot transportu) par 11.5% enerģētikas nozarēs saistībā ar patēriņa palielinājumu dabasgāzei, kā arī šķidrā, cietā un kūdras patēriņa pieauguma dēļ, un rūpniecības nozarēs un būvniecībā ražošanas aktivitātes pieauguma dēļ. Transportā, konkrēti - no ceļu transporta, emisijas pieaug par 0.7%, jo ir palielinājies dīzeļdegvielas patēriņš, kā arī par 17.3% rūpnieciskajos procesos un produktu izmantošanā visos minerālu rūpniecības apakšsektoros jo īpaši cementa ražošanā (par 25.4%, salīdzinot ar 2017.gadu). 3. Pārējo sektoru emisijas samazinās. Lauksaimniecībā (-3.2%) zarnu fermentācijas, kūtsmēslu apsaimniekošanas un augšņu apsaimniekošanas sektoros dzīvnieku skaita samazināšanās dēļ, atkritumu apsaimniekošanā (-5.5%) samazinājās emisijas no cieto atkritumu apglabāšanas, cieto atkritumu bioloģiskās apstrādes un atkritumu dedzināšanas. 4. Balstoties uz aptuvenās SEG inventarizācijas datiem par 2018.gadu, Latvija izpilda ne - ETS sektoram uzliktās saistības 2018.gadā ar pārpalikumu kt CO2 ekvivalenta; 5. ETS sektora emisijas 2018.gadā ir palielinājušās par 27.5%, salīdzinot pret 2017.gadu. Emisiju pieaugums ir saistīts ar sauso vasaru, kas izraisīja hidroelektrostaciju saražotās enerģijas samazināšanos un enerģijas, kas saražota, izmantojot dabasgāzi, pieaugumu un cementa ražošanas apjoma pieauguma dēļ. 6. Aptuvenajā SEG inventarizācijā Cementa ražošanas (CRF 2.A.1), Stikla ražošanas (CRF 2.A.3) un Keramikas ražošanas (CRF 2.A.4.a) sektorā kā ETS dati ir norādīti dati no ETS operatoru iesniegtajiem ikgadējiem emisiju ziņojumiem, kas nesakrīt ar SEG inventarizācijā aprēķinātajām CO2 emisijām 2018.gadam. Šī neatbilstība ir metodoloģiju nesakritības rezultāts starp 2006.gada IPCC vadlīnijām (noteikta metodoloģija SEG emisiju aprēķinam) un ETS ietvaros izmantoto CO2 emisiju aprēķinu metodoloģiju (Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regula Nr.601/2012) 16. Atšķirība starp SEG inventarizācijas un ETS datiem 2018.gadam ir kt CO2 ekvivalenta.
EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm
SīkākSCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
SīkākSlide 1
Projekta ziņojums SEG emisijas un klimata politika to ierobežošanai atkritumu saimniecības sektorā Rūta Bendere, Fizikālās enerģētikas institūts Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas
SīkākMicrosoft Word - Parskats_Kraslava_2007.doc
SIA Krāslavas nami Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā Saturs I. Ziņas par operatoru...3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām...4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas
SīkākMicrosoft Word - SEG_ atskaite_Bolderaja_2008.doc
SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem
SīkākMicrosoft Word - Latv_Gaze_SEG atskaite 2007.doc
2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2007. gadā I. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju
SīkākPowerPoint Presentation
Koksnes biomasas produktu uzskaite: pieejamie dati Vides un enerģētikas statistikas daļa Anna Paturska 2016.gada 15.februāris Saturs Koksnes biomasa - CSP statistikas veidlapās - gada - reizi piecos gados
SīkākMicrosoft Word - 44_Livberzes energija.doc
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Nr. JET-SEG-(II)-09 2008.- 2012.gadam Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā vides pārvalde adrese: Kazarmes iela 17a, Jelgava, LV - 3007 tālruņa numurs: 3023228
SīkākParskatsParKvotamAtbrivosanas2009
Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2009. gadā I. ZiĦas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds AS Rēzeknes siltumtīkli 1.2. adrese Rīgas iela 1, Rēzekne, LV 4601 1.3. tālruħa
Sīkāk2
2. pielikums Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem 778 Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012. gadā 1. Ziņas par operatoru 1. Operators: 1.1. nosaukums vai vārds un uzvārds SIA
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākPĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA gadam ieviešanu Jelgava,
PĀRSKATA UN MONITORINGA ZIŅOJUMS PAR Jelgavas pilsētas ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNA 2010. 2020.gadam ieviešanu Jelgava, 18.02.2015. Saturs Ievads... 6 Ziņojuma I. Daļa. Kopējā stratēģija... 8
SīkākMicrosoft Word - Daugavgriva_SEG_08.doc
1(8) Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008. gadā I. Ziņas par operatoru 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem 778 Operators: nosaukums vai vārds un uzvārds Akciju sabiedrība
SīkākKlimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu
SīkākBiogaze_CHP_GoesGreen [Read-Only] [Compatibility Mode]
Biogāzes staciju tehnoloģiskie risinājumi Ilze Dzene, SIA Ekodoma projektu vadītāja Līguma Nr. IEE/09/848 SI2.558364 Projekta ilgums 01/05/2010 31/10/2012 Projektu atbalsta Rīga, 2011.gada 13.maijs Biogāze...
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 10.8.2017. COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas ar Eiropas
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākInovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L
Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju
SīkākCOM(2014)520/F1 - LV (annex)
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.7.2014. COM(2014) 520 final ANNEXES 1 to 3 PIELIKUMI dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā
Sīkāk2019 QA_Final LV
2019. gada ex-ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) Jautājumi un atbildes Vispārēja informācija par aprēķinu metodoloģiju 1. Kāpēc salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mainījusies aprēķinu metode,
SīkākIEE projekts Līgums Nr.: IEE/12/856/SI D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija
D.3.1.c - Kopsavilkums. Biznesa plāns Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās, Zemgales reģions, Latvija Projekta nosaukums: Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās Vieta: Zemgales reģions, Latvija Iesniegšanas
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis , f
LATVIJAS REPUBLIKA LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRA "LIEPĀJAS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS" Jūrmalas iela 23, Liepāja, LV-3401, tālrunis 63428744, fakss 63428633, reģ. Nr. 90009569239 Dokumenta datums
Sīkāk4
IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI Atbildīgā iestāde Fonds Konkurss KPFI Projekta līgums LR Vides ministrija SIA Vides investīciju fonds Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta
SīkākIstockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau
Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu
SīkākPar Kredītu reģistra gada 4. ceturkšņa datiem Dalībnieki gada 31. decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.
Par Kredītu reģistra 2018. gada ceturkšņa datiem Dalībnieki 2018. gada 3 decembrī Kredītu reģistrā (tālāk tekstā reģistrs) bija 96 dalībnieki, t.sk. 15 Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu, 5 ārvalstu
SīkākĒkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja 2.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses p
Ēkas energosertifikāts REĢISTRĀCIJAS NUMURS 017018-19-7a311 DERĪGS LĪDZ - 1. Ēkas veids daudzdzīvokļu māja.1 Adrese Kokneses nov., Kokneses pag., Koknese, Indrānu iela 3.1 Ēkas daļa -.1 Ēkas vai tās daļas
Sīkāk«Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats»
Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats Rūta Bendere Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākEIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/ (2018. gada 24. aprīlis), - ar ko groza Pamatnostādni ECB/ 2013/ 23 par vald
15.6.2018. L 153/161 PAMATNOSTĀDNES EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/861 (2018. gada 24. aprīlis), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2013/23 par valdības finanšu statistiku (ECB/2018/13) EIROPAS
SīkākJanis Irbe_resursi un iespejas
Resursi un Ilgtspēja VIETĒJĀS ENERĢIJAS VEICINĀŠANAS LIKUMS LAEF - Latvijas Atjaunojamās Enerģijas Federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe Rīga, 2015.gada 21. oktobris BALTIC ENERGY FORUM 2015 1 Īsumā
SīkākCM_PETI
EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākVides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits
Vides aspektu apzināšana II. Izejvielu, ūdens, notekūdens, atkritumu, gaisa, trokšņu, smaku un augsnes piesārņojuma audits 1. PIEREDZES STĀSTS... 3 2. IZEJVIELU, ŪDENS, NOTEKŪDENS, ATKRITUMU, GAISA, TROKŠŅU,
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākNorādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai
Norādījumi par kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas veidņu aizpildīšanu maksu noteicošo faktoru informācijas apkopošanai 2018. gada aprīlis 1. Vispārīgi norādījumi par abu veidņu aizpildīšanu 1 Lauki
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākMicrosoft Word _Energy_waste_management_LV.docx
Nostāja Nr. 4 2018. gada 7. jūnijs FICIL nostāja attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku 1. Kopsavilkums Būs vajadzīgs laiks, lai sakārtotu enerģētikas sistēmu, kas pašlaik ir pārejas
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākMicrosoft PowerPoint - Ppt ppt [Read-Only]
Kompostētāju klubs bioatkritumu kompostēšanas popularizēšanas kampaņa Reģ. nr. 1 08/508/2014 2015. gada 23. aprīlī, Ķekavā Ināra Teibe, projekta vadītāja Saturs 10:00 Semināra atklāšana 10:05 10:15 Kompostētāju
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2019) 930 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas Deleģētais lēmums, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 15.2.2019. C(2019) 930 final ANNEX PIELIKUMS dokumentam Komisijas Deleģētais lēmums, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 2021.-2030. gada periodam
SīkākTA
29.6.2018 A8-0300/ 001-056 GROZĪJUMI 001-056 iesniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika A8-0300/2017 (COM(2016)0786 C8-0514/2016
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 17.5.2018 COM(2018) 284 final ANNEXES 1 to 2 PIELIKUMI dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 14.2.2017. COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (LCI)
SīkākPirmās instances tiesas statistika Pirmās instances tiesa C Pirmās instances tiesas darbības statistika Pirmās instances tiesas vispārējā darbība 1. I
C s darbības statistika s vispārējā darbība 1. Iesniegtās, pabeigtās un izskatāmās lietas (2 27) Iesniegtās lietas 2. Tiesvedības veidi (2 27) 3. Prasību veidi (2 27) 4. Prasību joma (2 27) Pabeigtās lietas
SīkākZiņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm
C 449/46 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 1.12.2016. ZIŅOJUMS par Kopienas Augu šķirņu biroja 2015. gada pārskatiem ar Biroja atbildēm (2016/C 449/08) IEVADS 1. Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 10. decembrī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2012/0288 (COD) 10710/2/14 REV 2 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOK
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2014. gada 10. decembrī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2012/0288 (COD) 10710/2/14 REV 2 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CITI DOKUMENTI Temats: ENER 273 ENV 569 CLIMA 66 ENT 137 TRANS
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 12.2.2013 COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākAPSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes gada 15. maija sēdē, protokols Nr. 16 (2019) Sadales sistēmas dabasgāzes neikdienas patēriņa apjoma
APSTIPRINĀTS Akciju sabiedrības Gaso Valdes 209. gada 5. maija sēdē, protokols Nr. 6 (209) Sadales sistēmas neikdienas apjoma prognozēšanas modelis Rīgā 5.05.209 8/6 Sadales sistēmas apjoma prognozēšanas
SīkākMicrosoft Word - Kartiba_Cemex_ RTUAF-341.doc
Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds», Reģ. Nr. 40008067097, Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija Tālr. 67089429, e-pasts: fonds@rtu.lv, www.fonds.rtu.lv Kārtība SIA CEMEX praktisko
SīkākDaugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes
Daugavpils pieredze kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības starp Domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem organizēšana, uzdevumi, izpildes un kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrību pārraudzības
SīkākAM_Ple_LegConsolidated
28.6.2018 A8-0300/57 Grozījums Nr. 57 Czesław Adam Siekierski Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā Ziņojums Maria Gabriela Zoană Lauku saimniecību integrēta statistika COM(2016)0786 C8-0514/2016
SīkākKomisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina
L 191/26 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 23.7.2009. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2019. gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2019. gada 20. jūnijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: ENER 383 CLIMA 187 COMPET 542
SīkākEurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai, gada jūnijs
EUROSISTĒMAS SPECIĀLISTU MAKROEKONOMISKĀS IESPĒJU APLĒSES EURO ZONAI Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2009. gada 22. maijam, Eurosistēmas speciālisti sagatavoja euro zonas makroekonomiskās
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 7.12.2018 COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem
SīkākRīga, gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris
Rīga, 2 0 18.gada 31.oktobris VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Starpperiodu saīsinātais finanšu pārskats 2018.g. 01.janvāris - 30.septembris NEREVIDĒTS VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 28.6.2013 C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam piemērota Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu
SīkākPAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu
EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas
SīkākINFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES
INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES PAR LULUCF DARBĪBĀM 10. PANTU IESNIEGŠANAI EIROPAS
SīkākIESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Klimata politika Veidojam mums tīkamu pasauli ar klimatu, kas mums patīk Zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekon
IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ Klimata politika Veidojam mums tīkamu pasauli ar klimatu, kas mums patīk Zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomika veicina tautsaimniecības izaugsmi un jaunu darbvietu
SīkākA/s "
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību RĒZEKNES SATIKSME. GADA PĀRSKATS Rēzeknē 2015 SATURS Lpp. Informācija par sabiedrību 3 Vadības ziņojums 4 Finanšu pārskats: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 5 Bilance 6
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
SīkākPowerPoint Presentation
Šeit top veiksmīgas karjeras Nāc studēt Jelgavā! LLU rektore, profesore Irina Pilvere 25.08.2015 www.llu.lv Vieta virsrakstam, teksts vienā kolonnā Šeit top veiksmīgas karjeras! LLU ir ceturtā lielākā
SīkākEBA Guidelines on AMA changes and extensions
EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana un izmaiņas (EBI/GL/2012/01) Londona, 2012. gada 6. janvāris EBI pamatnostādnes par attīstīto mērīšanas pieeju (AMP) paplašināšana
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākLV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks
L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 27.6.2014. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances
Sīkāk2012 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums
01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 10. klasei 1. Tā kā LM ir viduslīnija, tad, balstoties uz viduslīnijas īpašībām, trijstūra 1 laukums būs 1 4 no trijstūra ABC laukuma. Analogi no viduslīnijām
SīkākPamatnostādnes Par pozīciju aprēķināšanu, ko saskaņā ar EMIR veic darījumu reģistri 28/03/2019 ESMA LV
Pamatnostādnes Par pozīciju aprēķināšanu, ko saskaņā ar EMIR veic darījumu reģistri 28/03/2019 ESMA70-151-1350 LV Satura rādītājs I. Piemērošanas joma... 3 II. Atsauces uz tiesību aktiem, saīsinājumi un
SīkākMicrosoft Word - Task_3_2_Report_on_barriers_Latvia_Final_LV.doc
Projekts: (EIE/07/214) Barjeras biogāzes sektora attīstībai Latvijā Projekta atskaite 3.2 M.Sc.ing Ilze Dzene SIA EKODOMA Noliktavas iela 3-3, Rīga LV-1010, Latvija 2008.gada septembris Projektu atbalsta:
SīkākPamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV
Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 17. un 23. pantu 28/03/2018 ESMA70-151-435 LV Satura rādītājs 1 Piemērošanas joma... 3 2 Mērķis... 5 3 Atbilstības un ziņošanas
SīkākL I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S G A D A M
L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S 2 0 1 4. - 2 0 2 0. G A D A M SATURS Saturs... 2 Saīsinājumi... 4 Ievads... 5 1. Esošā situācija... 6 1.1.
Sīkāk_ZINO_240413_00
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie
SīkākPowerPoint Presentation
2018. 2019. gada kampaņa «Turi grožos bīstamās vielas» Renārs Lūsis Valsts darba inspekcijas direktors Kas ir bīstamas vielas? Jebkura viela (gāze, šķidrums vai cieta viela), kas apdraud darbinieku drošību
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob
21.9.2018. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 338/1 I (Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi) IETEIKUMI EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS (2018. gada
Sīkāk2002O0007 LV Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EI
2002O0007 LV 01.10.2008 004.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (2002. gada 21.
SīkākSeptītā Pamatprogramma
Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas
SīkākV.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa
Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
SīkākTA
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 PIEŅEMTIE TEKSTI P8_TA(2014)0063 ANO 2014. gada Klimata pārmaiņu konference (COP-20) Limā, Peru (2014. gada 1.-12. decembrī) Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. novembra rezolūcija
SīkākPowerPoint Presentation
Tālizpētes datu izmantošana ESRI programmatūrā Harijs Ijabs Rīga, 2017 Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests (LAD) ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas
SīkākEIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 30.9.2015 C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS (30.9.2015) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas
SīkākEIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2012. gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komisija Saņemšanas datums: 2012. gada 28. novembris Saņēmējs:
SīkākCOM(2006)510/F1 - LV
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 9.10.2006 COM(2006) 510 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pagaidu aizliegumu Austrijā izmantot un pārdot ģenētiski modificētu kukurūzu (Zea mays L. līnija
SīkākEiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu
C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās
SīkākPaskaidrojuma raksts par Alojas novada domes gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets iz
Paskaidrojuma raksts par Alojas novada domes 2016. gada budžetu Ekonomiskā un sociālā situācija Alojas novadā Alojas novada domes 2016.gada budžets izstrādāts, ievērojot likumus Par pašvaldību budžetiem,
SīkākPowerPoint Presentation
VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes
Sīkākbilance lv
AKCIJU SABIEDRĪBAS VEF ( Uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs 40003001328 ) FINANŠU PĀRSKATS 2017.gada 09 mēnešiem Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Nerevidēts Rīgā 2017
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu
SīkākPowerPoint Presentation
Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula
SīkākCL2014R0809LV _cp 1..1
2014R0809 LV 01.01.2016 001.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 809/2014 (2014.
SīkākMicrosoft Word - D-2.8_Biogas_Potential_Latvia_LV.doc
Projekts: BiG>East (EIE/07/214) Biogāzes potenciāls Latvijā. Kopsavilkuma atskaite Projekta rezultāts 2.8 Sagatavota pamatojoties WP2 uzdevumu atskaitēm M.Sc.ing. Ilze Dzene SIA Ekodoma Adrese: Noliktavas
Sīkāk