Ir tik viegli tikt ierautam ikdienas izaicinājumos un aizmirst, kas dzīvē ir vissvarīgākais. Džona Bevīra lieliskā grāmata Dzinējspēks mūžība motivēs,

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Ir tik viegli tikt ierautam ikdienas izaicinājumos un aizmirst, kas dzīvē ir vissvarīgākais. Džona Bevīra lieliskā grāmata Dzinējspēks mūžība motivēs,"

Transkripts

1

2

3

4

5 Ir tik viegli tikt ierautam ikdienas izaicinājumos un aizmirst, kas dzīvē ir vissvarīgākais. Džona Bevīra lieliskā grāmata Dzinējspēks mūžība motivēs, iedvesmos un palīdzēs veidot tavu šodienas dzīvi tādu, kurai būs nozīme arī mūžībā. Kreigs Grešels, draudzes Life.Church.tv vecākais mācītājs un grāmatu autors Grāmatas Dzinējspēks mūžība desmitās jubilejas izdevums, kuras autors ir mans draugs Džons Bevīrs, ir lielisks atgādinājums, ka dzīve nav tikai nodzīvoto dienu summa. Lasot to, tu iegūsi mieru un cerību, jo šī grāmata mudina saskaņot mūsu dzīvi ar augstāko aicinājumu. Stīvens Fērtiks, draudzes Elevation Church mācītājs un New York Times nominētais bestselleru autors Grāmatā Dzinējspēks mūžība Džons izmanto Rakstus, lai skaidrotu, cik izšķiroši svarīgi ir domāt mūžības kategorijās. Ticu, ka viņa mācība palīdzēs Kristus ticīgajiem iegūt lielāku gudrību un izpratni par to, kā dzīvot šodien ar skatu uz mūžību. Džoisa Maiere, bestselleru autore un Bībeles skolotāja Grāmatu Dzinējspēks mūžība ir jāizlasa ikvienam, kurš vēlas sakrāt mantojumu mūžībai un celt Dieva valstību. Stingri stāvot uz Bībeles pamata, Džons izaicina un iedvesmo lasītājus gudri izlietot visdārgāko resursu laiku virs zemes, lai atstātu nozīmīgu mantojumu mūžībai. Šī grāmata ir mūsdienu klasika! Kriss Hodžess, draudzes Church of the Highlands vecākais mācītājs, grāmatu Fresh Air un Four Cups autors

6 Grāmatā Dzinējspēks mūžība autors drosmīgi runā par vienu no cilvēka eksistences lielākajiem noslēpumiem mūžību. Ar sev raksturīgo domas skaidrību un dziļumu Džons Bevīrs pēta, ko par šo tēmu saka Bībele, iedvesmojot lasītājus savā dzīvē koncentrēties uz mūžību, izejot ārpus savas dabiskās eksistences robežām. Braiens Hjūstons, draudzes Hillsong Church vecākais mācītājs Grāmatā Dzinējspēks mūžība Džons Bevīrs aicina lasītājus vienmēr orientēties uz mūžību. Džons ir mans tuvs draugs un es jūtos pagodināts ieteikt šo grāmatu. Džentezens Franklins, draudzes Free Chapel, Geinsvilā, Džordžijā, vecākais mācītājs, New York Times nominēto bestselleru autors Grāmata Dzinējspēks mūžība ir atbilde uz jēgpilnas dzīves meklējumiem. Šis aktuālais vēstījums liks tev padomāt ārpus ikdienas rāmjiem. Tā ir viena no tām grāmatām, kas noteikti jāizlasa! Džons Maksvels, bestselleru autors un lektors Grāmatā Dzinējspēks mūžība Džons Bevīrs norauj noslēpumainības plīvuru mūžībai un sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, kā mūsu šodienas lēmumi atbalsosies vēl pēc mūsu pēdējā elpas vilciena. Šo grāmatu nedrīkst neizlasīt. Marks Batersons, New York Times nominētā bestsellera The Circle Maker autors, draudzes National Community Church vecākais mācītājs

7

8 Driven By Eternity, Latvian, by John P. Bevere Jr. Special 10th Anniversary Edition Copyright 2018 Messenger International Originally published in English as Driven By Eternity ISBN: Messenger International Additional resources in Latvian by John & Lisa Bevere are available for free download at: To contact the author: This book is a gift from Messenger International and is NOT FOR SALE Printed in Belarus Džons Bevīrs Dzinējspēks mūžība latviešu valodā Copyright@ 2018 Messenger International Džona un Līsas Bevīru piedāvāties papildus resursi latviešu valodā ir pieejami bezmaksas lejuplādēšanai vietnē Autora kontaktadrese: JohnBevere@ymail.com Šī grāmata ir kristīgās organizācijas Messenger International dāvinājums. NAV PAREDZĒTA PĀRDOŠANAI. Iespiests Baltkrievijā NB! Bībeles citāti no jaunā Bībeles tulkojuma. Citāti, kas atzīmēti ar [REV] no Bībeles revidētā izdevuma.

9 Es veltīju šo grāmatu visiem, kuri uzcītīgi strādā, lai sagatavotu savus līdzcilvēkus mūžībai. Lai tā kalpo jums kā iedrošinājums. Viņš nāks drīz un Viņa alga līdz ar Viņu. Bet mūžīgā dzīvība ir tā, ka tie pazīst tevi vienīgo, patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko tu esi sūtījis. Jāņa 17:3

10

11 SATURS Par grāmatu Priekšvārds...13 Ievads DAĻA 1. nodaļa: Mūžīgais nodaļa: Afabelas karaliste: dzīve Endelā nodaļa: Afabelas karaliste: tiesas diena I DAĻA 4. nodaļa: Mirušo mūžīgās mājas nodaļa: Maldinātā tiesāšana DAĻA 6. nodaļa: Lielā atkrišana nodaļa: Pamats DAĻA 8. nodaļa: Afabelas karaliste: tiesas diena II nodaļa: Debesis...191

12 10. nodaļa: Kristus soģa krēsls DAĻA 11. nodaļa: Dieva mājoklis nodaļa: Dieva aicināts DAĻA 13. nodaļa: Daudzkāršošana nodaļa: Personīgā ietekme Pielikums: Kā iegūt pestīšanu Piezīmes...309

13 PAR GRĀMATU Dzinējspēks mūžība ir grāmata, kuru var izlasīt no vāka līdz vākam kā jebkuru citu grāmatu. Lai to varētu izmantot studijām individuāli vai grupās, grāmata ir sadalīta 6 daļās. Pēc katras daļas seko jautājumi. Tas ir paredzēts kā 6 nedēļas ilgs kurss, taču katrs to var brīvi piemērot savām vajadzībām. Daļas un nodaļas: 1. daļa nodaļa 2. daļa nodaļa 3. daļa nodaļa 4. daļa nodaļa 5. daļa nodaļa 6. daļa nodaļa Ja izmantojat grāmatu kā mācību materiālu, iesakām kopā ar grupu noskatīties vai noklausīties katrai nedēļai paredzēto nodarbību un atbildēt uz katras nodaļas pārrunu jautājumiem. Uzdodiet katram grupas dalībniekam līdz nākamajai tikšanās reizei izlasīt atbilstošo nodaļu. Katrai nedēļai ir paredzēta viena nodarbība. Svētīgi! 11

14

15 PRIEKŠVĀRDS Pienāks diena, kad mēs visi stāvēsim Dieva priekšā. Jautājums: vai būsim gatavi? Svētie Raksti mudina: Tādēļ, brāļi, centieties nostiprināt savu aicinājumu un izredzētību (2.Pētera 1:10) ar uzsvaru uz vārdu nostiprināt. Vai tev ir gadījies būt pārliecinātam par kaut ko, lai vēlāk saprastu, ka patiesībā esi kļūdījies? Tas ir kaitinoši. Būdams tipisks vīrietis, es bieži esmu pārliecināts, ka zinu ceļu, norādījumus, procedūru, formulu vai metodi, līdz saprotu, ka esmu nonācis ne tajā vietā vai, ka projekts, sapulce vai formula ir jāsāk no sākuma, šoreiz atbilstoši norādījumiem. Esmu lieki tērējis degvielu, laiku, resursus vai naudu. Biju drošs, ka to zinu, bet patiesībā nezināju vis. Es negribēju pieļaut to pašu kļūdu attiecībā uz mūžību. Šīs grāmatas rakstīšana mani personīgi ietekmēja vairāk nekā jebkuru citu. Kopš tās iznākšanas pirms desmit gadiem, mani un manu komandu ir sasniegušas neskaitāmu cilvēku liecības par to, kā šī grāmata ir mainījusi viņu dzīvi. Apspriežot biedējošo uzdevumu rediģēt un aktualizēt šo grāmatu atkārtotai izdošanai, es zināju, ka tas ir jādara. Biju pilnībā pārņemts ar domu, ka vēstījums, kas uzrakstīts šajās lappusēs ir gan neatliekams, gan izšķiroši svarīgs. Mums evaņģēlija pārvaldniekiem nav augstāka aicinājuma kā žēlastībā un patiesībā sagatavot citus mūžībai. Es vēlos, lai tavs aicinājums un izredzētība būtu mūžīgi nostiprināti. Stāvot sava Radītāja priekšā, būs par vēlu kaut ko mainīt tas ir negrozāms fakts. Es ceru un lūdzu, lai, lasot vai pārlasot šo grāmatu, tu ļautos Svētā Gara vēlmei vest tevi pretī augstākajam potenciālam ar mūžības vērtību žēlastībā un mīlestībā izmainīt tevi uz visiem laikiem. Sirsnībā, Džons Bevīrs gada maijā 13

16

17 IEVADS Kā vārds mūžība piesaista mūsu uzmanību? Kādēļ tam piemīt spēja ietekmēt veselu nāciju? Atbildi uz šiem jautājumiem var sniegt stāsts par Artūru Steisu austrālieti, kurš piedzima gadsimtu mijā un kura dzīve noritēja laikā starp Pirmo pasaules karu un Lielo depresiju. Steiss bija klaidonis, kura dzīvi piepildīja sīkas blēdības un alkohols. Bet gada 6. augustā viņš sastapa Kristu un viss mainījās. Būdams jauns kristietis, viņš sadzirdēja sava mācītāja izsaucienu: Kaut es varētu piepildīt Sidnejas ielas ar mūžību! Steiss sajuta nepārvaramu vēlmi šīs mācītāja ilgas piepildīt. Viņš cēlās rīta agrumā, stundu lūdza Dievu un laikā no pieciem līdz pussešiem devās turp, kurp, viņaprāt, Dievs viņu vadīja. Stundām ilgi viņš uz Sidnejas ietvēm ar 100 pēdu atstarpi rakstīja vienu vārdu: mūžība. Vairāk nekā divdesmit gadus viņa darbs bija tīts noslēpumā. Kurš gan rakstīja šo vienu vārdu, kas neskaitāmiem tūkstošiem lika apstāties un apdomāt tā nozīmi? Vai šis noslēpumainais cilvēks bija sapratis, kādu varenu iespaids tas atstāj? Mīkla tika atrisināta tikai gadā gadā, divus gadus pēc Steisa nāves, Sidnejas dzejnieks Duglass Stjuarts šī grafiti autoru un viņa vēstījumu padarīja nemirstīgu: Artūrs Steiss šis dzejnieks noslēpums, Bet viņa darbs viens vienīgs varens vārds, Kas, slīgstot laika, telpas pašos dziļumos, Tur, viņam klātesot, reiz tika izrunāts. Dun MŪŽĪBA, jā, MŪŽĪBA kā paša Dieva zvans; Tā prieks no debesīm, tā vaids no elles skan. Viena vārda sprediķis aizkustināja veselu nāciju. Arhitekts Ridlijs Smits Artūra Steisa vēsti iemūžināja nākamajām paaudzēm, iekaļot to 15

18 uz vara plāksnes, kas tika novietota Sidnejas pilsētas laukumā. Vēlāk, vērojot Sidnejas Olimpiādes atklāšanas ceremoniju TV, to aplūkoja 4 miljardi cilvēku visā pasaulē, un vēl citi, kad jaunās tūkstošgades priekšvakarā, uz Sidnejas Ostas tilta tas tika izgaismots krāšņā uguņošanā. Mūžība piesaista visas cilvēces uzmanību. Neviena rase, cilts vai dzimta nevar pretoties tās vilkmei. Mēs esam radīti ar mūžību sirdī un nojaušam, ka mūsu laicīgajai eksistencei sekos nezināms, bet nenovēršams turpinājums. Tādēļ ir saprātīgi iedziļināties mūsu Radītāja sacītajā par mūžību. Viņa Vārds saka: Jau kopš tās dienas es tas esmu... Kad es daru kurš stāsies pretī?! (Jesajas 43:13) Tieši šī iemesla dēļ tu esi paņēmis rokās šo grāmatu. Manuprāt, tā bija gudra izvēle. Pirms sākam lasīt, lūgsim Dievu. Šo lūgšanu esmu lūdzis savā darbistabā, gaidot, ka tagad to lūgsi kopā ar mani: Mīļais Dievs, kas esi no mūžības, visa Radītājs, Visuma Kungs, es nāku pie Tevis Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā. Kopā ar Tavu kalpu Džonu Bevīru es lūdzu, lai šodien Tu svaidi manas acis redzēt un manas ausis dzirdēt, un dod man tādu sirdi, kas uztver un saprot, ko Tu man gribi teikt, kad es lasīšu šo grāmatu. Es atzīstu, ka man ir vajadzīga Svētā Gara palīdzība, lai zinātu, kāda ir Tava griba manai dzīvei. Es no sirds vēlos pildīt Tavu gribu kā šajā dzīvē, tā mūžībā. Atklāj man ne tikai savu gribu, bet arī savu sirdi, lai es Tevi iepazītu, jo pazīt Tevi kā savu debesu Tēvu ir mūžīgā dzīvība. Paldies par Tavu neaptveramo uzticību, žēlastību un žēlsirdību! Svētais Gars dod atziņu un izpratni, kas mums pašiem trūkst. To apzinoties, sāksim šo aizraujošo ceļojumu kopā! 16 Dzinējspēks mūžība

19 1.DAĻA

20

21 1. NODAĻA MŪŽĪGAIS Māci mums skaitīt mūsu dienas, ka dabūjam gudru sirdi!... Liec mūsu roku pūliņiem izdoties, mūsu roku pūliņiem izdoties! Psalmi 90:12,17 Vairums cilvēku vēlas jēgpilnu dzīvi. Tā ir pareiza un dievišķa vēlme. To lūdza arī Mozus. Vispirms viņš lūdza pēc gudrības, lai spētu vispilnīgāk izmantot laiku. Daudzas zudušas lietas ir iespējams atgūt, taču izniekoto laiku nevar atgūt nekad. Tikko saule ir norietējusi, diena ir zudusi uz visiem laikiem. Mozus lūgšana noslēdzas ar vārdiem: Liec mūsu roku pūliņiem izdoties. To viņš atkārto divas reizes. Kāpēc? Mozum nebija problēmu ar gramatiku vai atmiņu. Tā ir raksturīga ebreju literārā stila iezīme. Atkārtojums kalpo kā domas pastiprinātājs. Angļu valodā ir vairākas metodes, kas tiek izmantotas, lai uzsvērtu kāda vārda vai frāzes nozīmību. To var rakstīt ar treknākiem burtiem, slīprakstā, pasvītrot, izmantot tikai lielos burtus vai pievienot izsaukuma zīmi. Tādā veidā lasītāja uzmanība tiek pievērsta īpaši svarīgai domai. Taču ebreju rakstītāji uzsvaram izmantoja vārda vai frāzes atkārtojumu un pārspīlējumi viņiem nebija raksturīgi vārdi tika lietoti ļoti uzmanīgi. Frāzes atkārtojums norāda uz to, ka Dievs ne tikai vēlas, lai mēs gūtu panākumus, bet arī uz to, ka tā ir Viņa īpaša vēlme. Dievs uzsver šo frāzi. 19

22 Mēs esam radīti, lai gūtu panākumus. Dievs vēlas, lai mūsu dzīve būtu nozīmīga! Tā sākotnēji bija Dieva griba, nevis mūsējā. To mums atklāj visa Bībele. Vēlos minēt tikai divas vietas. Pirmā: Kungs, tavs Dievs, darīs, ka gana labi ir visi tavi darbi. (5.Mozus 30:9) Pievērs uzmanību vārdam visi, ne tikai daži! Atkal mēs lasām: Lai šīs bauslības grāmatas vārdi vienmēr tev ir uz lūpām, runā to dienu un nakti un pielūko, ka tu dari visu, kas tur rakstīts, jo tad tavas gaitas būs sekmīgas un tev veiksies. (Jozua 1:8) Lai baudītu panākumus, ir nepieciešama dievišķa gudrība. Svētie Raksti saka: Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu. (Sakāmvārdi 19:8 REV) Gudrība mums dod zināšanas un spējas izdarīt pareizo izvēli pareizajā laikā. Gudrība nav domāta tikai intelektuāļiem, bet visiem, kuri bīstas Kungu un paliek Kristū. Ja tavs mērķis ir piešķirt savai dzīvei mūžīgu vērtību, to var panākt vienīgi ar dievišķu gudrību par to arī ir šī grāmata. Gudrība rada panākumus, kas savukārt rada ilgtspējīgu gandarījumu un ieguvumu: Ja tu esi prātīgs, tad tu esi paša labā prātīgs. (Sakāmvārdi 9:12 REV) Kungs ne tikai vēlas, lai tu gūtu panākumus, Viņš ilgojas tevi atalgot. Atkal mēs lasām: Kungs zina krietno dienas, viņu mantojums pastāv mūžam. (Psalmi 37:18) Tas, ka Dievs vēlas, lai mēs gūtu panākumus, pēdējos gados ir ticis uzsvērts diezgan daudzās kristīgajās draudzēs, kā tam arī jābūt. Taču bieži vien tas, ko mēs saprotam ar panākumiem, atspoguļo sabiedrības, nevis Dieva viedokli, proti, mēs raugāmies uz panākumiem caur laicīgā, nevis mūžīgā prizmu. Tas aptumšo mūsu redzējumu un izpratni, kas savukārt noved pie aplamiem mērķiem un centieniem. Pienāks diena, kad mēs visi stāvēsim Visuma soģa Jēzus Kristus priekšā. Ja, pateicoties dievišķai gudrībai, būsim piešķīruši savai dzīvei mūžības vērtību, mēs saņemsim mūžīgu algu. Ja nospraustais mērķis nebūs bijis pareizs, mēs saņemsim sodu vai cietīsim mūžīgu zaudējumu. Tādēļ gudrs ir tas, kurš velta dažas stun- 20 Dzinējspēks mūžība

23 das, lai noskaidrotu, kāda ir Kunga griba. Tas ir šīs grāmatas mērķis lai tava dzīve būtu nozīmīga ne tikai šodien, bet visā mūžībā. Bībele dod skaidrus norādījumus, kā to panākt. Ja gribam balstīties uz mūžīgām vērtībām, vispirms noskaidrosim, kādas tās ir. Uzmanīgi izlasi šīs Rakstu vietas: Mūžība Neviens nevar saprast mūžību. (Ījaba 36:26 tulkojums no angļu valodas)... Pat mūžību viņš tiem ielicis sirdī. (Mācītājs 3:11) Mūžība. Kas tas ir? Kā to definēt? Kā to saprast? Kādā vārdnīcā mūžība bija definēta kā bezgalīgs laiks 1, bet citā kā eksistence ārpus laika 2. Kā viena vārdnīca var definēt mūžību kā eksistenci laikā, bet cita kā eksistenci ārpus laika? Kādēļ neviens nav apšaubījis šādas definīcijas? Vai tad mēs neapšaubītu zinātniskas grāmatas, ja tajās būtu izteikti atšķirīgi apgalvojumi par lietu kārtību pasaulē? Piemēram, vienā grāmatā zivs būtu definēta kā būtne, kas dzīvo ūdenī, bet citā kā tāda, kas mīt uz sauszemes. Uzreiz būtu skaidrs, ka viena no grāmatām ir kļūdaina un izmestu to laukā. Tad kādēļ mēs neapšaubām un neatmetam vienu no mūžības definīcijām? Tādēļ, ka mūžību nav iespējams izskaidrot ar prātu. Mūsu prāts ir ierobežots un nespēj aptvert nemainīgus vai mūžīgus jēdzienus. Lūk, piemērs. Padomā, kur beidzas Visums. Kur ir tā ārējās robežas? Ja tu to spēj, tad kas tur atrodas? Siena? No kā tā sastāv? Cik bieza tā ir? Vai sienas ārpuse ir Visuma galīgais punkts? Ja tā, kas atrodas aiz sienas? Cita telpa? Vai tad tas nebūtu Visuma turpinājums? Kur ir beigas? Vai tavs prāts spēj aptvert Visuma bezgalību? Padomā par to. Mūžīgais 21

24 Varbūt tas ir bezdibenis? Vai vari iedomāties, ka tu krīti bezdibenī un tavs kritiens turpinās bezgalīgi? Tu nekad nenokritīsi līdz apakšai un nekad nezināsi, kur tā ir. Tu tikai kritīsi un kritīsi mūžīgi. Šādā pieņēmumā ir divi aspekti, kas liek mūsu prātam mulst: pirmkārt, ka šai bedrei tiešām nav dibena, otrkārt, ka kritiens ir bezgalīgs. To ir grūti aptvert un tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču Bībelē šāda vieta ir minēta septiņas reizes. Ko mēs zinām par Dievu, cilvēka Radītāju? Ko mēs zinām par Viņa iesākumu, vai, pareizāk būtu teikt, par to, ka Viņam nav iesākuma? Bībelē ir teikts, ka Viņš ir no mūžības uz mūžību. Ja jau Viņš nav dzimis un neviens Viņu nav radījis, kā Viņš varēja kļūt par Dievu? Kā Viņš evolucionēja? Patiesībā Viņš nekļuva par Dievu, jo psalmists saka: Pirms kalni dzima un pirms tu dzemdēji zemi un pasauli, no mūžiem līdz mūžiem tu Dievs! (Psalmi 90:2) Pārdomājot to, tu sapratīsi, ka tas ir pārāk nopietns saprāta pārbaudījums, jo Ījaba grāmatā ir teikts: Neviens nevar saprast mūžību. Mūžība mūsu sirdīs Patiesību, kas ir neaizsniedzama cilvēcīgajam saprātam, Radītājs ir ielicis mūsu sirdīs. Mūžība tām ir pazīstama. Tā piedzimst katrā cilvēkā. Tādēļ: Nelga saka sev sirdī: Dieva nav! (Psalmi 14:1) Ievēro, ka Bībelē nav teikts: Nelga saka savā prātā. Ir daudz ateistu, kuri dedzīgi noliedz Dieva eksistenci, bet savā sirdī zina, ka Viņš ir, jo tajā ir ielikta mūžība. Viņu sirdis vēl nav tiktāl nocietinātas, ka tās to nespētu sajust. Kāds mans draugs pirms daudziem gadiem bija nelokāms ateists, vismaz viņš pats tā domāja. Viņa klātbūtnē neviens nedrīkstēja runāt par Dievu. Kādu dienu viņš izrāva Bībeli no sava kolēģa rokām, nosvieda to zemē un mīdīja kājām, lamājot šo cilvēku un Bībeli. Viņš šo kristieti nosauca par vāju bezsmadzeņu radījumu. 22 Dzinējspēks mūžība

25 Šis cilvēks turējās pie savas ateista pārliecības vēl daudzus gadus, līdz kādu dienu viņš negaidīti sajuta asas sāpes krūtīs. Viņam tika veikta operācija, lai noskaidrotu sāpju cēloni. Taču operācijas laikā atklājās, ka stāvoklis ir tik nopietns, ka viņam ir atlicis dzīvot ne vairāk par diennakti. Tonakt, guļot gultā, viņš saprata, ka drīz dosies uz savām mūža mājām, kur nepavisam nevēlējās būt. Kā viņš to varēja zināt, ja neviens Viņa klātbūtnē nedrīkstēja runāt par to, kas rakstīts Bībelē? Laikam jau mūžība bija ielikta viņa sirdī? Rakstos ir teikts: Ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda. (Romiešiem 1:19) Tonakt mana drauga sirds apstājās. Viņa gars atstāja ķermeni un nolaidās dziļā tumsā. Tumsa bija tik dziļa, ka tā apņēma viņu kā apģērbs. Nebija manāma ne vismazākā gaismiņa. Pēc diezgan ilgstoša kritiena viņš izdzirdēja mocīto dvēseļu šausminošos kliedzienus. Nevaldāms spēks viņu rāva uz priekšu, līdz viņš nonāca pie elles vārtiem. Tajā brīdī viņš pēkšņi atgriezās savā ķermenī. Viņu atdzīvināja. Nākamajā rītā viņš lūdza atvest vienīgo kristieti, kuru viņš pazina. Viņa draugs ieradās un pasludināja labo vēsti par glābšanu Jēzū Kristū. Kad šis cilvēks bija pieņēmis Jēzu Kristu kā savu Kungu un Glābēju, viņa draugs lūdza par viņa dziedināšanu. Pēc trim nedēļām viņš atstāja slimnīcu. Viņš nodzīvoja vēl vairākus desmitus gadu, līdz devās mūžībā pie sava Kunga. Šis cilvēks bija staigājošs brīnums. Būdams ateists, viņš sludināja, ka Dieva nav, tomēr mūžība bija ielikta viņa sirdī. Nelga ir tāds cilvēks, kurš ne tikai ar prātu noliedz Dievu, bet atsakās no Viņa arī savā sirdī, līdz viņa sirdsapziņa ir tiktāl notrulinājusies, ka tās balss vairs nav sadzirdama. Tāds cilvēks vairs nav aizsniedzams. Viena lieta ir stingri turēties pie prāta apsvērumiem, jo to ir iespējams mainīt. Taču nocietināt savu sirdi ir pavisam kas cits. Jaunā Ungera Bībeles vārdnīca to definē šādi: Bībelē par nelgu tiek dēvēts cilvēks, kurš ir atmetis bailes no Dieva, kurš domā un rīkojas tā, it kā Dieva taisnības mūžīgie principi un sods uz viņu neattiektos. 3 Mūžīgais 23

26 Nelga var būt arī tas, kurš ar prātu gan Dievu atzīst, bet savā sirdī noliedz, un tas atspoguļojas viņa dzīvē. Bijība Dieva priekšā dara mūsu sirdis pieejamas Svētajam Garam. Ja tā zūd, mums vairs nav nekādas cerības. Pāvils saka: Brāļi, Ābrahāma cilts dēli, un jūs, kas bīstaties Dieva, šis pestīšanas vārds ir mums sūtīts. (Apd 13:26) Tikai tie, kas bīstas Dievu, ir spējīgi sadzirdēt mūžīgās dzīvības vārdus. Mūžības raksturojums Kaut gan prāts to nespēj aptvert, mūžība ir ielikta mūsu sirdīs. Tādēļ, lai raksturotu, kas ir mūžība, lūdzu, ieklausies savā sirdī. Arī šo grāmatu ir jālasa ar sirdi. Kā? Vispirms atzīsti, ka tev ir vajadzīga Svētā Gara palīdzība un lūdz pēc tās. Viņš ar tevi sazināsies nevis prāta, bet sirds līmenī. Otrkārt, kad jūti, ka tava sirds atsaucas patiesības vārdam, neprāto par to. Ja centīsies izlasīt šo grāmatu pēc iespējas ātrāk, ieguvums būs niecīgs. Dieva mūžīgajam Vārdam ir jānogulsnējas tevī. Ja ņemsi vērā šos divus soļus, tu piedzīvosi paliekošas pārmaiņas. Dāvids saka: Sirdī es noglabāju tavus vārdus, lai nesagrēkotu pret tevi! (Psalmi 119:11) Ja lasot, tu lieto tikai savu prātu, lasītais ātri aizmirstas un zūd, bet, lūdzot un pārdomājot, tu paglabā Dieva Vārdu savā sirdī. Mūžība ir bezgalīga, tā nekad nebeidzas. Tomēr to nevar saukt par nebeidzamu laiku, jo tā nepakļaujas laikam. Mūžība ir pārlaicīga. Ja domājam par to kā par nebeidzamu ilgumu, mēs pazaudējam kopainu. Lai iegūtu iespējami vispilnīgāko priekšstatu par mūžību, mums jāpievēršas Dievam. Viņam piemīt neierobežots spēks, zināšanas, gudrība, izpratne, godība un tā var turpināt bezgalīgi. Viņš ir pašpietiekams Viņš vienmēr ir bijis un vienmēr būs Dievs. Viņš tiek saukts par mūžīgo Tēvu (Jesajas 9:5). Tiešā tulkojumā no Junga tas ir mūžības Tēvs. 4 Dievs tiek saukts arī par mūžības Ķēniņu (1. Timotejam 1:17). Viss mūžīgais pastāv Viņā; Viņā ir pati mūžība. Viss, kas ir ār- 24 Dzinējspēks mūžība

27 pus Viņa, ir laicīgs un mainīsies, lai cik labs, cēls, varens vai ilgstošs tas liktos; pienāks brīdis, kad tas beigsies. Zeme un Visums mainīsies, bet Viņš paliks nemainīgs: Tu, Kungs, jau iesākumā zemei esi licis pamatu, un debesis ir tavu roku darbs. Tās zudīs, bet tu paliec vienmēr, tās visas sadils no vecuma kā drēbes, tu tās satīsi kā apmetni, kā drēbes tās būs pārmainījušās, bet tu būsi tas pats, tavi gadi nebeigsies. (Ebrejiem 1:10 12) Dievs pastāvēs mūžīgi un paliks mūžīgi nemainīgs. Bībelē ir teikts: Tādēļ ka miesa ir kā zāle un visa tās godība kā puķe laukā. Zāle sakalst, un puķe novīst, bet Kunga teiktais vārds paliek mūžīgi. Un šis vārds jums ir pasludināts kā evaņģēlija vēsts. (1. Pētera 1:24 25) Tā kā Dievs ir mūžīgs, viss, ko Viņš saka, paliek mūžīgi. Viņš nevar melot, Viņa vārdi nevar tikt atcelti. Ja tas tā nebūtu, viss sabruktu un nogrimtu absolūtā tumsā. Viņš ir gaisma un ar savu Vārdu Viņš uztur visu. Ja Dieva vārdi varētu mainīties, Viņš vairs nebūtu mūžīgs. Tas ir drošs pamats, uz kura celt savu dzīvi. Mūžīgā tiesa Mūsdienās daudzi vairs nebalsta savu dzīvi uz mūžīgām vērtībām (Dieva Vārda), bet uz populāriem viedokļiem, tradīcijām, pieņēmumiem par Dievu un subjektīvām sajūtām. Tas neattiecas tikai uz nekristiešiem, bet arī uz daudziem kristiešiem. Balstīt savu dzīvi uz laicīgiem principiem ir ļoti bīstami. Katrs, kas tā rīkojas, ir nostājies uz ļodzīga pamata un kritiens ir nenovēršams. Šāds cilvēks ir noticējis meliem un ir maldināts. Mūžīgais 25

28 Mani pārsteidz tas, cik daudzi no tiem, kurus savā ikdienā satieku, balsta savu dzīvi uz laicīgiem pamatiem. Daži no viņiem runā par Dievu un ticību Viņa Dēlam, bet viņu liecība neatbilst tam, kas ir atklāts Dieva Vārdā. Tie ir dziļi maldi. Kā var ticēt savām iedomām un tādas sabiedrības idejām, kas pati atzīst, ka Dievs tai nav vajadzīgs? Jēzus teica: Kas... manus vārdus nepieņem, tam jau ir tiesātājs: mans vārds, ko es esmu runājis, tiesās viņu pastarā dienā. Jo es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtījis, man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju. (Jāņa 12:48 49) Nāks tiesas diena, kas ir nolikta kopš pasaules iesākuma (skat. Apd 17:31). Tā nenāks ar jaunām atklāsmēm, bet mērīs visu pēc tā, kas jau ir atklāts. Tajā dienā mūs tiesās Dieva Vārds, kas mums pieder šodien mūžīgs un negrozāms, kas nepieļauj nekādus izņēmumus, izmaiņas vai labojumus. Vai nebūtu labāk apgūt šo Vārdu un dzīvot pēc tā, nevis izteikt subjektīvus spriedumus un pieņēmumus par to? Tās dienas spriedumi ir mūžīgi (skat. Ebrejiem 6:2). Citiem vārdiem sakot, šajā dienā mēs saņemsim spriedumu atbilstoši tam, kā būsim saskaņojuši savu dzīvi ar Dieva mūžīgo Vārdu, un tas noteiks mūsu likteni mūžībā! Šie lēmumi nekad netiks mainīti, jo tie ir mūžīgi. Diemžēl gan kristiešu, gan nekristiešu vidū ir ne mazums neapdomīgo, kuriem šie lēmumi ir pārsteigums, jo viņi maldīgi paļaujas uz atziņām, kas Bībelē nav atrodamas. Daži domā, ka Dievs ņems vērā labos darbus, un, ja to būs vairāk nekā slikto, Dievs būs viņiem labvēlīgs. Citi, kuri apliecina, ka ir piedzimuši no augšienes, domā, ka viņiem nebūs jāstājas Jēzus soģa krēsla priekšā, jo Jēzus ir viņu Glābējs. Šie ļaudis uzskata, ka nav pakļauti nekādai tiesai. Viņus gaida vislielākais pārsteigums. Ir arī tādi, kuri cer, ka gan jau viss būs labi, jo uzticas žēlastībai, par kādu Bībelē nekas nav teikts. 26 Dzinējspēks mūžība

29 Neviens no šiem uzskatiem nav pamatojams ar Jaunās Derības rakstiem. Šīs un daudzas citas atziņas, ko cilvēki ir iztēlojušies kā patiesību, ir laicīgas un tiesas dienā tām nebūs nekādas nozīmes. Tad daudzi būs satriekti par notiekošo, un es personīgi domāju, ka starp pārliecinātiem kristiešiem tādu būs krietni vairāk nekā starp nekristiešiem. Drošība tiesā No tiesas dienas nav jābaidās. Mēs drīkstam tai tuvoties ar pārliecību: Ar to mīlestība pie mums ir pilnīga, ka mums ir paļāvība tiesas dienā, jo, tāpat kā viņš ir, tā arī mēs esam šajā pasaulē. (1.Jāņa 4:17) Ievēro vārdus: Ar to mīlestība pie mums ir pilnīga. Vienīgais, kas var dot mums pārliecību tiesas dienā, ir Dieva mīlestība, kas mūsos ir kļuvusi pilnīga. Šajā ziņā daudzi kristieši maldās. Viņi raugās uz Dieva mīlestību laicīgā, nevis mūžīgā gaismā. Pastāv labestība un mīlestība, ko cildina sabiedrībā un kristīgajā vidē, taču tā balstās uz cilvēcīgiem kritērijiem, kas patiesībā ir tieši pretēji Dieva uzstādījumiem. Vēlos minēt dažus visai izplatītus piemērus. Mēs tik ļoti mīlam viens otru un plānojam precēties. Tā nereti saka gadījumos, kad starp vīrieti un sievieti ir seksuālas attiecības ārpus laulības. Arī tad, ja viņi patiešām apprecas, tas ir grēks, bet pēc maniem novērojumiem tie, kas izsaka šādus apgalvojumus, galu galā tomēr neapprecas. Viņi ir aizmirsuši nepārprotamo norādījumu: Laulība lai ir pie visiem godā, un laulības gulta lai ir neaptraipīta. Netiklos un laulības apgānītājus Dievs tiesās. (Ebrejiem 13:4) Ievēro, ka Ebreju vēstules rakstītājs nesaka: Netiklos un laulības apgānītājus, kuri ir ārpus draudzes. Nē, tas attiecas uz visiem, kuri praktizē šādu dzīvesveidu. Mūžīgais 27

30 «Zinu, ka tā nebija gluži patiesība, bet tas palīdzēs noslēgt darījumu, un mēs nodrošināsim godīgu attieksmi pret klientu.» Tā ir bieži dzirdēta frāze biznesa vidē, kad vēlas klientam pārdot preci, kas it kā ir atbilstoša, bet ir zināmi fakti, kurus nākas sagrozīt, lai panāktu vēlamo rezultātu. Tie ir meli, turklāt ieguvējs no šāda darījuma gandrīz vienmēr ir tas, kurš šos faktus ir sagrozījis. Taču Raksti brīdina: Visiem meļiem (tiem, kuri apzināti sagroza patiesību vārdos vai darbos) [tiem visiem] būs daļa degošā uguns un sēra ezerā, kas ir otrā nāve. (Atklāsmes 21:8) Tas, ko es teicu par viņu, ir patiesība. Tā saka tie, kuri aprunā vai nomelno savu kolēģi, draugu, priekšnieku, utt. Var jau būt, ka tā ir 100% patiesība, tomēr, raugoties no mūžības skatupunkta, tu vari kļūdīties. Atceries, kā Noa jaunākais brālis Hams pastāstīja saviem brāļiem par to, ka tēvs ir kails un piedzēries. Tā bija patiesība, taču tādēļ, ka viņš bija apkaunojis savu tēvu, pār visu dzimtu nāca lāsts, kas ietekmēja daudzas paaudzes. Tiem, kas aprunā un nomelno citus, vajadzētu atcerēties brīdinājumu: Nežēlojieties, brāļi, cits par citu, lai jūs netiktu tiesāti! Redzi, Tiesnesis jau stāv durvju priekšā. (Jēkaba 5:9) Tādu piemēru ir daudz, taču galvenā problēma ir tā, ka šāda rīcība ir pretēja Dieva gribai. Vai nav biedējoši, ka tie, kas izsaka šādus šķietami nevainīgus apgalvojumus, apmeklē draudzi, ir laipni saskarsmē ar citiem un tiek uzskatīti par priekšzīmīgiem pilsoņiem? Taču, kā viņi izskatās mūžības gaismā? Iepriekš savā vēstulē Jānis paskaidro, kā Dieva mīlestība kļūst pilnīga mūsos: Kas saka: es esmu viņu (Jēzu Kristu) atzinis [es viņu uztveru, pazīstu, saprotu], bet netur viņa baušļus (mācību), tas ir melis, un tādā nav [evaņģēlija] patiesības. Bet, ja kas viņa vārdu tur (augstu vērtē) [ kurš patur prātā viņa norādījumus, paklausa viņa vēstij visā kopumā], tādā patiesi Dieva mīlestība ir piepildījusies. (1. Jāņa 2:4 5 paplašinātais tulkojums) 28 Dzinējspēks mūžība

31 Atcerēsimies, ka pilnīgā (nobriedusī) Dieva mīlestība dod mums pārliecību, ar kuru varam nostāties soģa priekšā. Jānis nepārprotami norāda, ka Dieva mīlestība top pilnīga, turot Viņa baušļus, nevis ievērojot sabiedrībā pieņemtās normas. Neaizmirsīsim, ka Ievu pievilka nevis ļaunā un labā atzīšanas koka ļaunā, bet labā puse! Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai ēstu, ka tīkams acīm un kārojams prātam... (1.Mozus 3:6) Cilvēka prāts spēj radīt tādu skaistuma un labestības veidolu, kas ir pretējs Dieva mūžīgajai mīlestībai. Raksti māca, ka, turot tikai daļu no Dieva baušļiem, mums nav garantēta drošība tiesas dienā. Tikai tad, ja turam Viņa Vārdu visā pilnībā, mūsos nobriest Dieva mīlestība. Tādēļ Dievs mums piešķir savu žēlastību un tā dara mūs spējīgus pilnībā paklausīt Viņa Vārdam atbilstoši Viņa norādījumiem. Tādēļ, iemantodami nesatricināmu Valstību, būsim pateicīgi Dievam, kalpojot viņam tīkami ar godbijību. (Ebrejiem 12:28) Galvenais ir tas, ko vēlas Ķēniņš, nevis tas, ko atbalsta sabiedrība vai kas atbilst cilvēcīgajai izpratnei. Tādēļ Dievs mums saka: Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Romiešiem 12:2) Kas cilvēkiem šķiet labs, pēc Dieva un mūžības mērauklas var būt nelietība. Minēšu piemēru. Pašlaik es atrodos viesnīcā Singapūrā, kur šajā nedēļas nogalē sludināšu gandrīz divdesmit tūkstošiem cilvēku. Esmu jau vairākkārt viesojies šajā lieliskajā valstī. Esmu sludinājis evaņģēliju arī Holandē. Holandē nav aizliegts glabāt marihuānu. To var brīvi lietot, nebaidoties no soda. Taču Singapūrā ikviens, pie kura tiek atrasts noteikts (pavisam niecīgs) daudzums narkotisko vielu, tiek apcietināts un bargi sodīts. Zināmos gadījumos pat tiek piespriests nāvessods pakarot! Lidojot uz Singapūru, šis likums ir rakstīts tieši uz iekāpšanas kartes: Pēc Singapūras likumdošanas narkotiku kontrabandistiem draud nāvessods. Mūžīgais 29

32 Tagad iedomājies jaunu holandieti, kurš regulāri smēķē marihuānu un, aizbraucot uz Singapūru, piedāvā vietējiem uzsmēķēt kopā ar viņu. Viņš saviem jaunajiem draugiem priecīgi paziņo: Paklau, džeki, šitā ir baigi foršā lieta. Tā nomierina, iepriecina un noņem stresu. Gribat pamēģināt? Es labprāt padalīšos. Viņš tiek nekavējoties arestēts. Puisis ir neizpratnē. Pirmais jautājums, ko viņš uzdod policistiem: Kādēļ jūs mani apcietināt? Pienāk tiesas diena. Holandietis stāv tiesneša priekšā, no visas sirds ticēdams, ka tas viss ir liels pārpratums. Tiesnesis paziņo, kāds ir viņa noziegums un sods. Satriektais jauneklis atbild: Jūsu godība, manā dzimtenē ikviens drīkst piedāvāt citiem marihuānu. Tiesnesis saka: Jūs neesat Holandē. Jūs esat Singapūrā un šajā valstī tas ir noziegums. Holandieša pārliecība ir zudusi; viņam nav, ko teikt savai aizstāvībai. Atpakaļceļa nav. Viņš stāv augstākās tiesas priekšā un saņem notiesājošu spriedumu. Nekas nespēj viņu no tā glābt. Kad pirms vairākiem gadiem biju Singapūrā, kāds jauns amerikānis tika apcietināts par zādzību no automašīnas. Viņš tika notiesāts un viņam piesprieda vairākus sitienus ar rotanu. Tas ir soda veids, kura laikā apsūdzētais saņem sitienus pa muguru ar bambusam līdzīgu augu, kas apstrādāts ar ķimikālijām un rada paliekošas fiziskas traumas. Šāds spriedums likās pārspīlēts. Pat ASV prezidents mēģināja panākt soda mīkstināšanu, taču bez rezultātiem. Jauneklis bija pārkāpis Singapūras likumus un viņam bija jāizcieš sods. Ikviens no mums stāvēs Visuma augstākās tiesas priekšā. Šīs tiesas spriedums būs mūžīgi nepārsūdzams. Daudzi būs satriekti par saņemto spriedumu, bet tam nav pamata. 30 Dzinējspēks mūžība

33 Vai esi gatavs? Dieva Vārds saka, ka mēs varam stāties Visuma soģa priekšā ar pārliecību. Šīs grāmatas mērķis ir palīdzēt tev sagatavoties. Ja holandietis būtu ziedojis laiku, lai sagatavotos ceļojumam uz Singapūru, viņš būtu aiztaupījis sev smagu sodu. Cik nesalīdzināmi svarīgāk ir sagatavoties spriedumam, ko saņemsim, stāvot mūžīgā soģa priekšā, spriedumam, kam būs mūžīgas sekas. Alga Mūžībā tiks pasludināti vairāki spriedumi. Tos saņems nekristieši, kristieši un pat eņģeļi, un katrs no tiem būs atšķirīgs. Būs zaudējumi un sods, bet būs arī alga. To mēs sīkāk pārrunāsim nākamajās nodaļās. Tagad vēlos tikai vēlreiz uzsvērt, ka šie spriedumi būs mūžīgi. To nav iespējams pārspīlēt. Mēģini vēlreiz ar prātu aptvert, ko nozīmē jēdziens nebeidzams! Dievs ir gribējis, lai mēs to zinātu iepriekš un darbotos, lai saņemtu algu par turēšanos pie Viņa Vārda. Pāvils saka: Vai tad jūs nezināt, ka skriešanas sacīkstēs visi gan skrien, bet godalgu saņem tikai viens? Skrieniet tā, lai jūs saņemat godalgu. Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, atturas no visa cita: to viņi dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es neskrienu bezmērķīgi; cīņā dūres es velti nevicinu. Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams. (1. Korintiešiem 9:24 27) Pāvils skaidri pasaka: Es neskrienu bezmērķīgi. Citā tulkojumā ir teikts: Es skrienu tieši uz mērķi, apdomādams katru soli (26.p.). Ikvienam būtu jārīkojas tieši tā jāskrien ar mērķi, lai uzvarētu. Mēs nesacenšamies ar citiem, bet vienīgi ar sevi. Mūžīgais 31

34 Dzinējspēks mūžība Domāt, ka soģa krēsla priekšā viss kaut kā nokārtosies, ir neprātīgi. Dievs ir darījis zināmu savu gribu, tādēļ mums nav ar ko aizbildināties. Tiesas dienu sagaidīs neskaitāmi cilvēki ar pārliecību, ka, salīdzinot ar citiem, ir labi nodzīvojuši savu dzīvi, tomēr viņu dzīves virzītājspēks ir nevis mūžīgs, bet laicīgs. Tādēļ grāmatai ir dots nosaukums: Dzinējspēks mūžība. Dzinējspēks ir spēks, kas kaut ko dzen uz priekšu, virza, liek kustēties, vada, kontrolē un motivē. Kas motivē un virza mūsu zemes dzīvi? Mūžīgais vai laicīgais? Vai tā balstās uz dievišķo gudrību? Vai mēs salīdzinām sevi ar citiem? Vai mēs ņemam vērā glaimus, tradīcijas vai mītus, ko sludina no zināmām kancelēm vai māca noteiktās skolās? Vai pamats, uz kura esam cēluši savas dzīves ēku, pastāvēs Dieva soģa krēsla priekšā jeb mūsu pūliņi būs zuduši uz mūžību? Atceries, ka mēraukla, pēc kuras mēs tiksim tiesāti, ir zināma: mans vārds, ko es esmu runājis, tiesās viņu pastarā dienā. (Jāņa 12:48) Daudzi pārliecināti kristieši, stāvot Jēzus Kristus priekšā tiesas dienā, būs satriekti. Starp viņiem būs tie, kuri savā dzīvē balstījās uz daļu no Jaunās Derības mācībām, bet atstāja novārtā pārējās. Saki godīgi, vai vēlies uzzināt patiesību tikai tad, kad mūžīgais lēmums jau būs pieņemts un kaut ko mainīt būs par vēlu, jeb labāk tomēr laicīgi noskaidrot, pēc kādas mērauklas tiksi tiesāts? Sākot ar nākamo nodaļu, tu lasīsi alegorisku stāstu. Lasi uzmanīgi un iegaumē detaļas, jo mēs laiku pa laikam pie tām atgriezīsimies. 8.nodaļā stāsts noslēgsies un atlikušajā grāmatas daļā mēs apspriedīsim tajā atklātās atziņas. Šī alegorija ir grāmatas kodols, tādēļ, lūdzu, neizlaid to. Varbūt tu vēlēsies pie tās atgriezties arī vēlāk. Šeit aplūkotās tēmas nav nejaušība; uz tām man ir norādījis Dievs. Atklāšu ne mazumu savu personīgo kļūdu, kuras Svētais Gars ir nolicis zem savas patiesības mikroskopa. 32 Dzinējspēks mūžība

35 Ceru, ka tas mudinās tevi rūpīgi pētīt Rakstus, lai iegūtu stipru pamatu, uz kura stāvēt tiesas dienā. Minēšu mūsdienu sabiedrībā izplatītus maldus, kas mūs attālina no mūsu Glābēja. Varbūt lasītais tevi mulsinās, satrieks vai reizēm disciplinēs, bet noslēgumā vienmēr sekos apsolījums, cerība un mierinājums. Ja esi drosmīgs, tiecies pēc patiesības un tava sirds alkst pēc Dieva, pieņem šo izaicinājumu! Tu būsi priecīgs par to! Ņem pie sirds šos vārdus: Lai viņa žēlastībā mēs tiktu attaisnoti un kļūtu mūžīgās dzīvības mantinieki, uz ko esam cerējuši. Uzticami ir šie vārdi. Es gribu, lai tu par šīm lietām stingri iestājies, ka tie, kas uzticējušies Dievam, cieši apņemas nodoties krietniem darbiem. (Titam 3:7 8) Mūžīgais 33

36

37 2. NODAĻA AFABELAS KARALISTE: DZĪVE ENDELĀ Viņš [Jēzus] tos daudz mācīja līdzībās... (ilustrācijās vai salīdzinājumos ar mērķi paskaidrot sacīto) Marka 4:2 (paplašinātais tulkojums) Reiz bija pasaule, kas līdzinājās mūsējai, tomēr bija arī daudz atšķirību. Šajā pasaulē nebija atsevišķu nāciju, tikai viena liela karaliste ar nosaukumu Afabela. Lai gan šajā karalistē ietilpa visa zināmā pasaule, tai bija viena galvaspilsēta, no kuras tika pārvaldīta visa valsts. To sauca par Lielo Afabelas Pilsētu, bet mēs turpmāk to sauksim vienkārši par Afabelu. Šīs brīnumainās pilsētas galva bija ievērojamais karalis vārdā Džeilins. Karalis Džeilins bija ļoti cienīts un apbrīnots savu pavalstnieku vidū. No viņa plūda tāda mīlestība, kas likās nebeidzama. Viņš bija stiprs un vieds, tomēr vienlaicīgi arī laipns, un viņam piemita lieliska humora izjūta. Lai gan viņam piemita karaliska stāja, viņš bija pieejams ikvienam. Būt viņa tuvumā nozīmēja atrasties labestības atmosfērā. Viņa klātbūtne ikvienu pacēla augstākā esības līmenī. Viņa iedziļināšanās un paredzēšanas spējas bija pārsteidzošas, turklāt viņš spēja ieskatīties cilvēku sirdīs un atpazīt viņu rīcības motīvus. Džeilina tēvs, Afabelas dibinātājs, bija pazīstams kā Karalis Tēvs. Kad valstī viss bija sakārtots, viņš savas pilnvaras nodeva dēlam. Lielās pilsētas iedzīvotāji palīdzēja īstenot Džeilina varu. Valsts vadīšana Afabelas karaliste: dzīve Endelā 35

38 no galvaspilsētas tika īstenota, izmantojot hierarhisku pārvaldes sistēmu. Pilsēta bija milzīga, tās platība bija aptuveni pieci simti kvadrātkilometri. Pateicoties lieliskajam plānojumam, neradās pārapdzīvotības iespaids, kaut gan pilsētā bija daudz iedzīvotāju. Pilsēta sastāvēja no priekšpilsētām, iekšpilsētas namiem un villām. Afabelas rietumu daļā atradās pieticīgākie daudzdzīvokļu nami, kur mita strādnieki. (Viņu vienkāršie mājokļi mūsu pasaulē tiktu uzskatīti par ekstravagantiem). Lai gan viņi smagi strādāja, šie iedzīvotāji bija pateicīgi par iespēju apmesties karaļa pilsētā. Kalnainajos apgabalos pie pilsētas ziemeļu un dienvidu robežām bija izveidots mākslinieku rajons. Tur mita radošo profesiju pārstāvji: mūziķi, rakstnieki, gleznotāji un dizaineri. No šiem namiem pavērās brīnišķīgi skati uz apkārtni, un tie bija plašāki nekā strādnieku dzīvokļi. Visiekārojamākā pilsētas daļa bija austrumu rajons, kurā netrūka krāšņu villu. Šis rajons bija pazīstams kā Karaliskais centrs. Šajā plašajā apkaimē atradās karaļa rezidence. Tur viņš pavadīja lielāko daļu sava laika. Tur dzīvoja arī karaļa galma un administrācijas pārstāvji. Tā bija vieta, kur viņi strādāja un piedalījās sabiedriskās aktivitātēs. Karaliskais centrs izskatījās kā dārgakmens uz klints, no kuras pavērās skats uz Lielo jūru. No debeszilā okeāna puses pastāvīgi pūta maiga vēsma, kas atsvaidzināja pilsētu. Lielās jūras ūdeņi apskaloja pirmatnējas balto smilšu pludmales, kuru skaistumu pārspēja tikai karaliskie dārzi. Dārzi caurvija visu Karalisko centru, ik solī priecējot acis ar krāsu dažādību un formu krāšņumu. Tā neapšaubāmi bija visiekārojamākā dzīves vieta Afabelā. Katrs nams bija elegances iemiesojums, ko pārspēja vienīgi karaļa pils. Afabelas centrā atradās dzīvības koks. Tikai karaļvalsts pavalstniekiem bija atļauts baudīt tā brīnumainos augļus. Augļi bija ne tikai gardi un izskatījās skaisti; tiem piemita brīnumains spēks. 36 Dzinējspēks mūžība

39 Endelas iedzīvotāji Uz rietumiem no Afabelas, gandrīz sešdesmit jūdžu garumā līdz pat Lielās Adongas upes krastam, stiepās Ārējais tuksnesis. Adongas otrā krastā sākās cita karaļvalsts daļa, ko sauca par Endelu. Pēc dzimšanas Afabelas pilsoņu bērni tika nogādāti Endelas provincē. Jau pirmajā dzīves nedēļā viņi tika nodoti karalisko aukļu aprūpē. Piecu gadu vecumā jaunie endelieši devās uz Endelas skolu, kur viņi mācījās desmit gadus. Tur viņi apguva Afabelas un varenā karaļa Džeilina dzīvesziņu. Tikai karaliskās aukles un skolotāji bija baudījuši iespēju tikties ar Džeilinu. Reizi piecos gados viņš slepeni apmeklēja Endelu, lai izteiktu savas vēlmes attiecībā uz skolu un bērniem. Viņš nekad neatklāja savu ierašanos visiem, tomēr viņa labestība izpaudās visos Endelas dzīves aspektos. Desmit gados, ko skolēni pavadīja Endelas skolā, viņus bija jāsagatavo turpmākajai dzīvei. Piecpadsmit gadu vecumā viņiem tika dots īss laika periods, kurā likt lietā visu, ko viņi bija mācījušies. Šajā laika posmā viņiem tika uzticēta zināma daļa bagātības un atbildības. Tas, kā viņi rīkojās ar savu dzīvi un piešķirtajiem resursiem, noteica, kā un kur viņi pavadīs atlikušo dzīves daļu, kas tajā pasaulē ilga simt piecdesmit gadus. Lai gan pārbaudes laiks bija tieši pieci gadi, neviens no jauniešiem nebija informēts par tā ilgumu. Bija zināms tikai tas, ka šis posms nebūs ilgāks par desmit gadiem. Tad ikviens stājās karaļa priekšā, lai atskaitītos par saviem lēmumiem. Šis pārbaudes laiks parādīja, kam jaunieši ir uzticīgi. Tie, kas sekoja Džeilina priekšrakstiem, ar vārdiem un rīcību apliecināja, ka atzīst viņa varu. Viņi tika atzīti par Afabelas iedzīvotājiem. Pieņemtie lēmumi nodrošināja viņiem atbilstošas priekšrocības. Tomēr, ja skolēni pārbaudes laikā dumpojās un dzīvoja tikai sev pašiem, viņi tika izsūtīti uz Afabelas karaliste: dzīve Endelā 37

40 Lounas zemi. Louna bija tuksnešaina vieta, kurā valdīja vientulība un bezcerība. Tur dumpinieki cieta mokas un nebrīvi visu atlikušo mūžu. Pirmā persona, kas tika izraidīta uz šo nomaļo vietu, bija Dagons, kurš kļuva par Lounas dibinātāju un tumsas valdnieku. Lai gan viņš bija sacēlies pret Džeilinu pirms daudziem gadiem, Endelā joprojām bija jūtama viņa ietekme. Endelas iedzīvotāji, kas atzina Džeilina varu, atbrīvojās no Dagona ļaunās varas. Taču tie, kas atteicās kalpot Džeilinam, palika šī kritušā valdnieka ietekmes sfērā. Lai nodrošinātos pret turpmāko tumsas ielaušanos viņa valstībā, varenais karalis Džeilins bija spiests izdot dekrētu, lai aizsargātu gan Afabelas nedalāmību, gan sociālo infrastruktūru. Visi, kas sekoja Dagonam un atteicās ar vārdiem un rīcību atzīt Džeilinu kā karali, uz visu atlikušo mūžu tika izraidīti uz Louna zemi. Ar to sākas mūsu stāsts. Mēs sekosim piecu Endelas skolēnu gaitām. Viņus sauc Neatkarīgais, Maldinātais, Mazdūšīgā, Egoists un Labdarība. Vēlos iepazīstināt tevi ar katru no viņiem. Neatkarīgais Neatkarīgais pastāvīgi apšauba Afabelas esamību. Viņš nespēj noticēt, ka ir tāds Džeilins, kuru viņš nekad nav ne saticis, ne redzējis, bet kurš pieprasa ne tikai viņa uzticību, bet arī stingru noteikumu ievērošanu. Viņš uzskata, ka tā ir sazvērestība, lai nodrošinātu skolotāju kontroli pār viņu un citiem. Viņš pret to izturas ar nicinājumu, atsakās apmeklēt nodarbības un mācīties par šo iedomāto karalisti. Neatkarīgais izsmej citus par to, ka tie tic šādām muļķībām. Viņš plāno dzīvot tā, kā uzskata par pareizu un iztikt bez Džeilina likumiem. Vienīgais izņēmums ir tad, ja karaļa rīkojumi kalpo viņa mērķiem. Tad viņš tos ievēro, bet tikai tāpēc, ka tā ir viņa ideja. Viņš nekaunas citiem paziņot, ka negrasās pakļaut savu dzīvi citas personas gribai. 38 Dzinējspēks mūžība

41 Maldinātais Maldinātais neapšauba Afabelas esamību. Viņš tic karalim Džeilinam un pat priecājas par viņa apsolījumiem. Viņš ar prātu piekrīt skolas mācībām un noteikumiem, un ar muti to apliecina, tomēr viņa dzīvesveids nereti nonāk pretrunā ar šīm mācībām. Viņš ārēji apliecina savu uzticību karalim un viņa mācībām, un piedalās skolas pasākumos, ja tie viņam sagādā prieku, bet, ja viņš tajos nesaskata nekādu personīgu labumu, viņa attieksme strauji mainās. Kaut gan Maldinātā dzīvesveids neatbilst patiesu Džeilina sekotāju principiem, pateicoties savas personības spēkam, viņš tajā veikli ievilina citus. Viņš nedomā par priekšā stāvošo pārbaudes un vērtēšanas laiku. Maldinātais labi saprotas ar Neatkarīgo, kaut gan attiecībā uz Džeilina esamību viņu domas nesakrīt. Ar Maldināto kopā ir jautri un viņiem abiem ir līdzīgas intereses, tāpēc Neatkarīgajam patīk viņa sabiedrība. Mazdūšīgā Mazdūšīgā ir visaizrautīgākā no visiem skolēniem. Viņa bieži pauž savu viedokli klasē un pastāvīgi saņem vislabākās atzīmes. Viņa ir ļoti aktīva un parasti ierosina ārpusklases aktivitātes, lai veicinātu skolēnu iesaistīšanos skolas dzīvē. Ikviens, kurš vērtē skolēnus, teiktu, ka viņa ir visvairāk aizrāvusies ar Džeilinu. Egoists Egoists arī tic Džeilinam un viņa mācībām. Viņam nav šaubu par Afabelas esamību, un viņš nebaidās to paust. Viņš uzskata, ka Džeilins ir tik brīnišķīgs valdnieks un labsirdīgs tiesnesis, ka viņš būs žēlsirdīgs visiem, kas pauž uzticību viņam. Taču viņa izpratne par Džeilina mācību un raksturu ir nepilnīga. Viņš ir aizmirsis, ka Džeilins ir taisnīgs Afabelas karaliste: dzīve Endelā 39

42 un svēts, bet arī mīlošs un žēlsirdīgs. Tā nu Egoistam ir izveidojies aplams priekšstats par to, kas patiesībā ir Džeilins. Viņš uzskata, ka Maldinātais, Mazdūšīgā un Labdarība neapšaubāmi nonāks Džeilina krāšņajā valstībā, bet viņam ir bažas par Neatkarīgo viņa pretestības dēļ. Egoists uzskata, ka visi, kas ar savu muti apliecina Džeilinu un nepārkāpj nevienu svarīgu likumu, ieies Afabelā. Tomēr, ņemot vērā viņa vārdu, Egoists lielā mērā ir pašlabuma meklētājs, tādēļ viņu pārsvarā motivē personīgais labums. Reizēm viņš izrāda līdzjūtību, bet, kad no viņa sagaida vairāk nekā viņš ir gatavs dot, Egoists pievēršas savām interesēm. Labdarība Jaunā dāma Labdarība uzņem savā sirdī karaļa Džeilina likumus un pakļaujas tiem. Viņa ne tikai ir apguvusi viņa principus, bet arī pieliek pūles, lai noskaidrotu, kāds ir bijis karaļa nodoms, izsludinot katru konkrēto ediktu. Viņa velta daudz laika, lai iepazītu un saprastu Džeilina gribu. Tas nozīmē ilgstošas mācību stundas un pašaizliedzīgu kalpošanu skolai un Endelas kopienai. Viņa zina, ka, sasniedzot piecpadsmit gadu vecumu, viņai nebūs daudz laika, lai izpildītu varenā karaļa vēlmes. Viņas mērķis ir dzīvot vienīgi Džeilina godam, un nekas nevar stāties viņai ceļā uz šo mērķi. Labdarība mīl Džeilinu un nevar vien sagaidīt dienu, kad viņi tiksies. Viņa no sirds vēlas vienmēr paklausīt viņam un bieži runā ar citiem par viņa labestību. Tādēļ viņai nākas piedzīvot izsmieklu un noraidījumu. Par spīti grūtībām, nekas nespēs piespiest viņu lauzt uzticību karalim. Absolventi Visiem pieciem minētajiem endeliešiem palika piecpadsmit gadi. Pienāca lielā diena un viņi absolvēja skolu kopā ar diviem tūkstošiem citu sko- 40 Dzinējspēks mūžība

43 lēnu. Katram tika dots īpašs norīkojums un atbilstošs sākumkapitāls. Šo summu noteica Džeilins, un pēc mācību beigšanas to izsniedza direktors. Pieci minētie skolēni saņēma šādas summas: Neatkarīgais piecdesmit piecus tūkstošus piešķīrumu, Maldinātais un Mazdūšīgā katrs pa četrdesmit tūkstošiem, bet Egoists saņēma visvairāk septiņdesmit piecus tūkstošus piešķīrumu, savukārt Labdarība divdesmit piecus tūkstošus. Saņēmuši pēdējos norādījumus, jaunie pilsoņi ar piešķirto naudu kabatā, tika palaisti lielajā dzīvē. Pārdevējs Lai gan Neatkarīgais reti apmeklēja nodarbības, skolā mācītais atstāja uz viņu zināmu iespaidu. Reizēm viņam ienāca prātā doma, vai kaut kas no tā vājprāta nevarētu būt patiesība. Tādēļ viņš cerēja, ka, beidzot skolu, viņa uzvedība neatstās iespaidu uz viņam atvēlēto piešķīrumu daudzumu. Saņemot aploksni ar iedalīto summu, Neatkarīgajam drebēja rokas, taču, to atverot, viņš bija pārsteigts un atvieglots. Uzzinot, ka ir saņēmis piecpadsmit tūkstošus vairāk nekā Mazdūšīgā un divas reizes vairāk nekā Labdarība, viņa prieks divkāršojās. Kāda vilšanās! viņš nodomāja. Labdarība un Mazdūšīgā šīm bezjēdzīgajām nodarbībām veltīja visu savu laiku, turklāt ņēma tik daudz papildstundu, taču beigās par savām pūlēm saņēma tik nožēlojumu summu! Tas apstiprināja Neatkarīgā pārliecību, ka Džeilins neeksistē. Viņš secināja, ka viņu vecāki, kuri pazuda pirms daudziem gadiem, šo naudu bija atstājuši. Tas nostiprināja uzskatu, ka stāsts par karali Džeilinu ir pasaka, ko izdomājusi skola, lai kontrolētu jauniešus un iegrožotu viņu brīvdomību. Kad izlaiduma svinēšana bija ievilkusies jau pāris nedēļu garumā, Neatkarīgais saprata, ka viņam ir jāveido savs uzņēmums. Redzot, kādā tempā izsīkst piešķirtā summa, viņu pārņēma panika. Neatkarīgais kļu- Afabelas karaliste: dzīve Endelā 41

44 va par auto dīleri un saprata, ka ir lielisks pārdevējs. Biznesā veicās pārsteidzoši labi. Daudzi jaunie absolventi izmantoja daļu no sava sākumkapitāla, lai no Neatkarīgā uzņēmuma iegādātos lietotas vai pat jaunas automašīnas. Viņš guva labu peļņu un nolēma izvērsties arī citos uzņēmējdarbības virzienos, un arī tur guva panākumus. Pieaugot Neatkarīgā ienākumiem, auga arī viņa dzīves līmenis. Sapratis, ka nauda dod ietekmi, viņam šķita, ka ar to var nopirkt arī laimi. Jaunās iespējas, bagātība un greznība piesaistīja sievietes. Tas savukārt darīja Neatkarīgā dzīvi vēl krāšņāku. Lai gan Neatkarīgais nekad nepiedalījās skolas iknedēļas sapulcēs, tomēr tika uzskatīts par krietnu pilsoni, jo atbalstīja skolas projektus. Šķita, ka čaklā endelieša dzīve ir vienkārši lieliska. Celtnieks un apbūves gabalu pārdevējs Maldinātais labprāt piedalījās Neatkarīgā sarīkotajās izlaiduma svinībās. Lai gan nebija saņēmis tik daudz kā citi, viņš priecājās, ka viņam tika vairāk nekā Labdarībai. Tas nostiprināja viņa greizo pārliecību par Džeilinu kā neierobežotas žēlastības karali, kuram nerūp sīkumi. Maldinātajam bija intīmas attiecības ar pāris skolas gadu draudzenēm, lai gan tas bija pretrunā ar skolā mācīto. Maldinātais par to sevišķi neraizējās, jo stipri ticēja Džeilinam un viņa valstībai. Maldinātā dzīves moto bija: Džeilins būs man labvēlīgs tikmēr, kamēr es apliecināšu viņam savu uzticību un nebūšu pārāk skarbs pret citiem. To, ka ikvienam ir noteiktas vajadzības un neviens nav perfekts, Džeilins taču zināja. Maldinātais ticēja, ka tiesas dienā Džeilina žēlastība un žēlsirdība apklās visas viņa vainas, jo viņš no sirds ticēja karalim. Dažas nedēļas pēc izlaiduma Maldinātais uzsāka savu biznesu. Viņš kļuva par celtniecības firmas īpašnieku. Sākumā viņam radās problēmas atrast klientus. Viņa piedāvātais mājas tips bija lielisks, bet viņš 42 Dzinējspēks mūžība

45 nevarēja atrast nopietnus pircējus. Daži domāja, ka cena ir pārāk augsta; citi vienkārši nevarēja atļauties nopirkt tik ekskluzīvu māju. Nezinādams, ko iesākt, Maldinātais nolaida cenu. Viņš piedāvāja pircējiem to pašu ekskluzīvo mājas tipu, taču celtniecībā izmantoja daudz zemākas kvalitātes materiālus. Daži no tiem neatbilda Endelā noteiktajiem standartiem. Maldinātais nosprieda, ka šādi standarti bija pieņemti pārmērīgas piesardzības dēļ. Viņš bija drošs, ka viņa izvēlētie materiāli izturēs jebkuru slodzi un laika apstākļus. Tā kā jaunais piedāvājums bija nesalīdzināmi izdevīgāks, interesentu netrūka un uzņēmums tik tikko spēja izpildīt visus pasūtījumus. Beidzot Maldinātā bizness sāka uzņemt apgriezienus. Pēc pāris gadiem viņš nolēma pievērsties apbūves gabalu pārdošanai. Maldinātais bija noguris no klientu sūdzībām. Viņš uzskatīja, ka, pārdodot zemi, viss būs daudz vienkāršāk. Viņam vairs nebūs jānoņemas ar garantijas remontiem. Atradis zemi, kas maksāja tūkstoti piešķīrumu par pus hektāru, Maldinātais bija sajūsmā. Darījums likās neticami izdevīgs. Taču vēlāk atklājās, ka tās ir palieņu pļavas. Šī informācija bija zināma tikai nedaudziem Maldinātā draugiem. Viņš pierunāja Neatkarīgā draugu pilsētas domes locekli, lai tas apstiprina viņa attīstības plānu bez pienācīgas ģeoloģiskās pārbaudes. Galu galā savas dzīves laikā Maldinātais nekādus plūdus nebija pieredzējis, tādēļ nosprieda, ka problēmu nebūs. Darījums izdevās bez aizķeršanās un jaunais censonis varēja sākt baudīt dzīvi. Skolotāja palīdze Pēc izlaiduma Mazdūšīgā kopā ar draudzenēm nolēma pavadīt nedēļas nogali iepērkoties. Pirmkārt, tā bija lieliska iespēja nosvinēt izlaidumu un, otrkārt, viņai bija nepieciešams apģērbs un aksesuāri jaunās karjeras sākšanai. Mazdūšīgās lielākā vēlme bija kļūt par skolotāja palīdzi Afabelas karaliste: dzīve Endelā 43

46 Endelas skolā. Nākamajā piektdienā bija paredzētas darba pārrunas. Otrajā iepirkšanās dienā Tenka viena no Mazdūšīgās draudzenēm atklāja, ka viņu kopējā draudzene Neslava ir pateikusi skolas direktoram, ka Mazdūšīgā esot pārgulējusi ar vienu no skolēniem. To dzirdot, Mazdūšīgā ļoti sadusmojās. Tas varēja būtiski samazināt viņas izredzes kļūt par skolotāja palīdzi, turklāt tie bija nekaunīgi meli, kuros nebija ne kripatiņas patiesības. Visu skolas laiku viņa bija saglabājusi šķīstību. Mazdūšīgā nodomāja, ka Neslava ir tā rīkojusies aiz skaudības un varbūt pat aiz naida pret viņu. Mazdūšīgā bija dziļi aizvainota, un visu atlikušo laiku nespēja domāt ne par ko citu, kā tikai par iedomātās draudzenes Neslavas nodevību. Viņa nozvērējās likt Neslavai samaksāt par viņas ļauno rīcību. Pienāca intervijas diena un Mazdūšīgajai par lielu pārsteigumu viņa tika pieņemta darbā. Direktors atzina, ka tiešām ir dzirdējis baumas, taču pēc sīkākas izpētes nācis pie slēdziena, ka tā nav taisnība. Mazdūšīgā ne tikai dabūja darbu, bet tika iecelta par palīdzi vienam no viņas mīļākajiem skolotājiem. Dubultā Dzīve bija viens no talantīgākajiem skolotājiem skolā. Divdesmit piecu gadu vecumā viņš jau bija pieredzējis skolotājs (skolotāji saņēma spriedumu, kad viņiem palika trīsdesmit, nevis kā citi divdesmit gadu vecumā). Mazdūšīgā bija sajūsmā par iespēju strādāt ar tik dinamisku līderi. Sākās semestris un darbi šķīrās, bet Mazdūšīgā nespēja aizmirst draudzenes nodevību. Lai cik labi veicās, viņa nespēja piedot Neslavas rīcību. Kaut gan ārēji viss šķita lieliski, iekšpusē brieda nepatikšanas. Dubultā Dzīve bija vārds, kas liecināja par tā valkātāja personību. Būdams skolotājs, viņš piekopa vienu dzīvesveidu, bet savā privātajā dzīvē bija pavisam citāds. Viņa spriedumi bija īpaši skarbi, jo, kā skolotājam, viņam bija privilēģija personīgi tikties ar Džeilinu. Kādu vakaru, kad Mazdūšīgā un Dubultā Dzīve palika divatā, viņš tai uzmācās. Šokēta un sašutusi, viņa nekavējoties devās prom. Viņš nepadevās un turpmāko nedēļu laikā atkal un atkal mēģināja viņai tu- 44 Dzinējspēks mūžība

47 voties. Mazdūšīgā sāka svārstīties un ieklausīties viņa argumentos, jo viņš taču bija tik lielisks un zinošs cilvēks. Viņai glaimoja viņa uzmanība. Viņš bija iejūtīgs un laipns, un tika uzskatīts par vienu no iznesīgākajiem vīriešiem pilsētā. Pēc ilgas iekšējas cīņas Mazdūšīgā beidzot atdeva Dubultajai Dzīvei savu nevainību, un abi metās kaislīgā dēkā. Nekad iepriekš viņa nebija pazinusi tādu kaisli un mīlestību. Ikreiz, sastopot Dubulto Dzīvi, viņai aizrāvās elpa. Viņas domas kavējās pie kārtējā randiņa un uz laiku lika aizmirst dziļi slēpto aizvainojumu un dusmas par Neslavas rīcību. Pēc četriem mēnešiem Dubultā Dzīve Mazdūšīgo pameta. Viņa bija apmulsusi un satriekta. Domās viņa atgriezās pie kopā pavadītā laika un pieprasīja paskaidrojumus. Beidzot Dubultā Dzīve pateica par Neslavas ziņojumu, ka viņai esot bijušas attiecības ar kādu skolas biedru. Tas nebija patiesais iemesls; viņš vienkārši bija zaudējis interesi par Mazdūšīgo un jau flirtēja ar citu meiteni. Jaunām sievietēm bija grūti pretoties šī izcilā skolotāja pavedināšanas mākslai. Mazdūšīgā nespēja iedomāties, ka vajadzēs katru dienu sastapt Dubulto Dzīvi. Viņa nekavējoties iesniedza atlūgumu. Pavadījusi vairākas dienas, žēlojot sevi, viņa, izmantojot atlikušos piešķīrumus, atvēra skaistumkopšanas salonu. Viņa pārtrauca apmeklēt iknedēļas sapulces skolā, lai gan Džeilins bija devis norādījumus tā nedarīt. Mazdūšīgā uzskatīja, ka lielākā daļa sapulču apmeklētāju ir liekuļi un ar tādiem viņai nebija pa ceļam. Viņas sirds arvien vairāk nocietinājās. Viņa reti pieminēja skolu vai Džeilinu. Kādreizējo brīvību un aizrautību bija nomainījusi vienaldzība un cinisms. Ja kāds sāka uzdot jautājumus, Mazdūšīgā apliecināja uzticību Džeilinam, bet dziļi sirdī vainoja viņu par to, ka viņš bija ļāvis šādam samaitātam cilvēkam kļūt par skolotāju savā skolā. Kad pārbaudes laiks bija beidzies, Mazdūšīgā bija kļuvusi par aizvainotu un sarūgtinātu sievieti, lai gan pati to neatzina. Atlikušās dienas viņa pavadīja, cenšoties atmaksāt saviem pāridarītājiem. Afabelas karaliste: dzīve Endelā 45

48 Endelas mērs Tagad pievērsīsimies Egoistam. Viņš bija tiešām pārsteigts par saņemto summu. Svinēdams izlaidumu, viņš pārāk neaizrāvās, jo pietiekami labi pārzināja Džeilina mācību. Pagāja dažas dienas un Egoists sāka ieguldīt līdzekļus akciju fondos. Viņam veicās, un viņš ātri vien dubultoja ieguldīto. Jo straujāk auga viņa turība, jo populārāks viņš kļuva savu vienaudžu vidū. Egoists nopirka māju vienā no Endelas skaistākajām apkaimēm un aicināja pie sevis varenos un ietekmīgos. Viņa viesmīlību baudīja valdības amatpersonas, profesionālie sportisti, vadošie uzņēmēji un citas prominences. Drīz viņš kļuva par vienu no vispopulārākajiem cilvēkiem vietējā sabiedrībā. Pēc trim gadiem Egoists nolēma pieteikt savu kandidatūru Endelas mēra amatam. Patiecoties bagātībai un labiem sakariem, viņam nenācās grūti uzvarēt savus sāncenšus. Atrodoties amatā, viņam nācās pieņemt daudzus lēmumus. Viens no tiem bija saistīts ar skolu. Sakarā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu steidzami vajadzēja vairāk vietas. Tas nozīmēja gādāt par zemes pirkšanu, celtniecību, finansēm un nepieciešamo aprīkojumu. Pirmais solis bija līdzekļu piesaiste. Līdzekļu piesaistes kampaņas beigās iknedēļas pilsētas sapulcē uzzinājis, ka naudas nepietiek, Egoists ziedoja tūkstoš piešķīrumu no savas kabatas. Bija jāpieņem smags lēmums. Beidzot, kad skolai bija pietiekami daudz līdzekļu, lai nopirktu zemes gabalu un piedāvājums atbilda budžeta iespējām, izrādījās, ka to pašu zemes gabalu vēlas iegādāties arī kāds lielveikals. Pilsētas domē viedokļi dalījās. Skola bija bezpeļņas organizācija, tāpēc nodokļus nemaksāja. Savukārt lielveikals maksātu lielas summas nodokļos un radītu papildu darba vietas pilsētas iedzīvotājiem. 46 Dzinējspēks mūžība

49 Mēram bija jāsaka pēdējais vārds. Egoists nezināja, kā rīkoties. Lielveikala īpašnieki bija atbalstījuši viņa kampaņu, ieguldot lielas naudas summas, kā arī liekot lietā savu ietekmi. Viņi bieži viesojās Egoista mājā. Egoists nobalsoja par labu lielveikalam. Lai pamatotu savu lēmumu, viņš norādīja, ka tas nāks par labu visiem Endelas pilsoņiem. Viņš bija radījis lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī palielinājis ieņēmumus pilsētas kasē. Egoists ieteica skolai apsvērt iespēju paplašināt pašreizējās telpas, lai gan zināja, ka tas nav iespējams. Viņa izvēle patiesajos Džeilina sekotājos radīja vilšanos, taču sabiedrība kopumā atbalstīja viņa lēmumu. Egoista divu gadu termiņš mēra amatā tuvojās beigām, un pienāca laiks kampaņai par atkārtotu ievēlēšanu. Tā kā viņš juta zināmus sirdsapziņas pārmetumus, Egoists personīgi ziedoja piecus tūkstošus piešķīrumu Endelas skolai, kā arī apsolīja atrast citu būvniecībai piemērotu zemesgabalu. Tas viņam palīdzēja atgūt daudzu Džeilina sekotāju uzticību. Jaunajam līderim bija visas izredzes tikt pārvēlētam uz otru termiņu. Restorāna īpašniece Pēc izlaiduma trīs no divdesmit pieciem tūkstošiem piešķīrumu Labdarība ieguldīja Endelas skolas zemes pirkšanas fondā. Tā bija pateicība par visu, ko viņa bija mācījusies no saviem skolotājiem. Par atlikušajiem divdesmit diviem tūkstošiem Labdarība iegādājās restorānu. Viņai patika viss, kas saistījās ar kulinārijas mākslu. Viņai bija arī uzņēmējas ķēriens, tādēļ restorāna vadīšana šķita labākais veids, kā realizēt savus talantus un kalpot vietējai sabiedrībai. Labdarībai izdevās piesaistīt vislabākos pavārus un sastādīt izcilu ēdienkarti. Restorāns uzreiz guva panākumus. Saņemot daudzās godalgas, Labdarība nekavējās uzsvērt, ka par to jāpateicas Džeilina gudrībai. Intervijās viņa atkārtoti pateicās saviem Afabelas karaliste: dzīve Endelā 47

50 bijušajiem skolotājiem un slavēja izcilos darbiniekus. Viņa nekad nelielījās ar saviem panākumiem un nepiedēvēja tos sev. Labdarība zināja, ka tas ir Džeilina nopelns. Savu labklājību viņa izmantoja, lai palīdzētu gan Endelas sabiedrībai, gan skolai. Labdarība ziedoja pārtiku skolas zupas virtuvei un nereti savā brīvajā laikā palīdzēja izdalīt pārtiku trūcīgajiem. Viņa ar prieku pasniedza siltu maltīti izsalkušajiem. 25% no restorāna peļņas Labdarība apņēmās ziedot skolai. Piecu gadu laikā viņa bija ziedojusi vairāk nekā divsimt tūkstošus piešķīrumu. Labdarība vienmēr palīdzēja tiem, kas čakli strādāja, bet kuriem bija grūti savilkt galus kopā. Papildus finansiālajam atbalstam viņa labprāt dalījās ar Džeilina gudrības un panākumu principiem. Tiem, kam viņa palīdzēja, Labdarība nemitējās apliecināt, ka bez Džeilina labvēlības nekad to nebūtu sasniegusi. Kaut gan Labdarības restorāns bija iecienīts, viņa nekad netika aicināta uz saviesīgiem pasākumiem pie Egoista. Viņai netika piedāvāti vadoši amati sabiedrībā. Viņa tika uzskatīta par pārāk radikālu Džeilina sekotāju. Tas, ka ietekmīgie endelieši viņu bija izslēguši no sava vidus, Labdarību nesatrauca. Viņas uzmanība bija vērsta uz palīdzību tiem, kam bija veicies mazāk nekā viņai. Labdarība ar prieku piedalījās skolas iknedēļas sanāksmēs, vienmēr piedāvājot finansiālu palīdzību vai kalpojot dažādos veidos. Viņas dzīve bija piepildīta. Noliktā tiesas diena Pienāca pēdējā pārbaudījuma diena. Tie, kuriem bija jāiet uz tiesu, zināja, ka tas var notikt jebkad turpmāko piecu gadu laikā, jo pirmie pieci gadi jau bija pagājuši, taču neviens nedomāja, ka šī diena pienāks tik drīz. Tā sākās kā visas pārējās, bet noslēdzās pavisam citādi. Nakts vidū Afabelas karaliskā sardze aizveda divus tūkstošus absolventu. Slepenā aizceļošana notika, kamēr citi endelieši gulēja. Viņi tika vesti pa slepenu eju tuneli, kas atradās dziļi zem Adongas upes gultnes. 48 Dzinējspēks mūžība

51 Tikuši cauri tunelim, viņi divas dienas ceļoja pāri neauglīgam tuksnesim. Ceļojuma laikā absolventiem bija nodrošināts viss nepieciešamais pārtika, ūdens u.c. Sargi bija laipni, bet nerunīgi. Viņi koncentrējās uz sava uzdevuma izpildi. Endelieši saņēma atbildes tikai uz atsevišķiem jautājumiem. Visbiežāk sargi teica: Viss atklāsies savā laikā. Tas vēl vairāk pastiprināja ceļotāju interesi. Endelieši gandrīz nemanīja tuksneša radītās neērtības, jo ceļoja uz pilsētu, pēc kuras jau sen ilgojās. Trešās dienas rītā viņi šķērsoja kalna virsotni. Tur, rīta saules apspīdēta, parādījās majestātiskā pilsēta. Afabela bija vēl lieliskāka nekā viņi varēja iedomāties. Tuvojoties pilsētai, satriecošais iespaids arvien pastiprinājās. Pat no līdzenuma puses raugoties, bija acīmredzams, ka nav citas pilsētas, ar ko varētu salīdzināt Afabelu. Tās plašums Endelu padarīja par miestu. Nonākot pilsētas centrālajā daļā, endeliešus pārsteidza dzīvības pārpilnība, kas valdīja Afabelā. Tā bija tik brīnumaina vieta, ka putni ne tikai dziedāja, bet pat spēja sarunāties. Viņu brīnišķīgās un melodiskās dziesmas pauda apkārtējo skaistumu un vēl vairāk izcēla pilsētas neatkārtojamību. Tomēr tas nebija tik liels pārsteigums, jo viņi jau bija dzirdējuši, kā sarunājas karaliskās sardzes zirgi. Šie cēlie dzīvnieki sarunājās ne tikai savā starpā, bet arī ar saviem jātniekiem. Bija skaidrs, ka starp zirgiem un jātniekiem valdīja sirsnīgas attiecības. Afabelā visas būtnes bija apveltītas ar valodas dāvanu, kā arī spēju pieķerties un priecāties. Griezies, kurp gribi, visur acīm pavērās elpu aizraujoši skati. Afabelas neaprakstāmais skaistums bija aizgrābjošs. Pat gaiss, ko viņi ieelpoja, bija īpaši spirdzinošs, piešķīra prātam asumu un spēku ceļā nogurdinātajam ķermenim. Šķita, ka ūdenī, kas plūda cauri visai pilsētai, mutuļo dzīvība. Gaisā virmoja maigas mūzikas skaņas, kas nomierināja endeliešu satrauktās dvēseles, līdz tās pārņēma paliekošs miers. Viss, sākot no mazākajiem augiem līdz pat gaisam, šķita pilns dzīvības un visam piemita spēja dot dzīvību. Katra lieta šajā brīnumainajā zemē bija dzīvības nesēja. Afabelas karaliste: dzīve Endelā 49

52 Ejot pa pilsētas ielām, jaunieši nespēja atturēties pieskarties visam, kas sasniedzams. Viņi ilgojās brīvi staigāt apkārt un visu izpētīt, bet zināja, ka šobrīd tas nebūs ļauts. Viņus ieveda lielas auditorijas priekštelpā. Tur vīrieši tika nošķirti no sievietēm. Šī milzu telpa bija tik liela, kā izskatījās bezgalīga. Tās marmora sienās varētu brīvi izvietot vismaz simts tūkstošus cilvēku. Priekštelpā endelieši varēja atsvaidzināties smaržīgās vannās vai dušās, un, gatavojoties audiencei pie karaļa, viņiem tika piešķirts īpašs tērps. Jaunieši bija priecīgi atbrīvoties no Endelas putekļainajām drēbēm. Tās šķita tik nepiemērotas un neiederīgas šajā krāšņajā pilsētā. Ikvienu endelieti pārņēma nepārvarama vēlēšanās apmesties Afabelā uz dzīvi. Tā bija sajūta, ka viņi ir atgriezušies mājās. Kad visi bija nomazgājušies un saposušies, sekoja kopīga maltīte. Brokastu bankets bija klāts krāšņā pils pagalmā, kur viņi drīkstēja neilgu laiku uzkavēties. Pēc maltītes grupa atkal tika sadalīta, šoreiz izsaucot pēc vārda. Labdarība, Egoists un vēl kādi pieci simti endeliešu tika aizvesti uz blakus esošo zāli labajā pusē. Mazdūšīgā, Maldinātais un Neatkarīgais kopā ar atlikušajiem tūkstoš piecsimt endeliešiem tika aizvesti uz citu auditoriju kreisajā pusē. Ieejot zālē, viņi pamanīja, ka katrai no tām ir nosaukums, kas uzrakstīts virs sliekšņa. To nozīmi viņi nesaprata, jo tie bija rakstīti viņiem nezināmā valodā. Pirmās auditorijas nosaukums bija Dzīvības zāle; otras Tiesas zāle. Dzīvības zāle un Tiesas zāle Kāpjot pāri kreisajā pusē esošās zāles slieksnim, Neatkarīgais juta dīvainu satraukumu, gandrīz bailes. Viņš mēģināja atcerēties, ko skolā bija dzirdējis par Džeilinu. Tagad tas šķita tik mulsinoši. Viņš nožēloja, ka bija izlaidis tik daudz stundas. Acīmredzot viņš bija kļūdījies, jo gan pilsēta, gan karalis eksistēja. Viņš centās apslāpēt arvien pieaugošās bailes un koncentrēties uz to, ko atcerējās par Džeilina mīlestību un žēlsirdīgo dabu. Tajā brīdī Neatkarīgais negribēja domāt 50 Dzinējspēks mūžība

53 par Džeilina taisnīgumu un svētumu, kaut gan tieši šīs domas centās izlauzties līdz viņa apziņai. Viņš mēģināja iedrošināt sevi, atceroties, ka ir parādījis sevi kā krietnu pilsoni un atbalstījis brīvprātīgo kalpošanu sabiedrībai. Ievilcis dziļu elpu, Neatkarīgais sāka skatīties apkārt un novērtēt sabiedrību, kuras vidū atradās. Nevarēja nepamanīt, ka ap viņu bija sapulcēti Endelas visnicināmākie pilsoņi. Viņš pazina zagļus, krāpniekus un dzērājus. Tur bija gan tie, kas strādāja reti, gan tie, kas strādāja tikai savā labā. Viņu arvien vairāk pārņēma bailes, bet, pirms panikā zaudēt samaņu, viņš pamanīja Mazdūšīgo. Neatkarīgais aizvēra acis un atviegloti nopūtās. Viņš atcerējās, ka Mazdūšīgā bija viena no aizrautīgākajām un dedzīgākajām Džeilina sekotājām savā klasē. Vai tikai viņa nestrādāja skolā? Ja jau Mazdūšīgā ir šeit kopā ar viņu, gan jau viss beigsies labi. Virzoties uz Mazdūšīgās pusi, Neatkarīgais uzskrēja virsū Maldinātajam. Vēl viena laba zīme! Neatkarīgais bija zaudējis saikni ar Mazdūšīgo, bet par Maldināto viņš zināja skaidri tas ir pārliecināts ticīgais. Viņiem pat bija sanācis strīds par Džeilinu. Apskaujot veco draugu, Neatkarīgā noskaņojums pilnībā mainījās. Maldinātais izturējās nepiespiesti un optimistiski. Abi vīrieši iesaistījās sarunā un Neatkarīgā bailes pagaisa. Džeilina žēlastība laikam ir vēl lielāka nekā viņi iedomājās. Paskat, cik viegli viņš bija piedevis tiem, kurus Neatkarīgais uzskatīja par neglābjamiem. Tā noteikti bija patiesība, citādi taču nevarēja būt? Vai tas nebija lielais skolotājs Dubultā Dzīve, kas stāvēja gabaliņu tālāk? Neatkarīgā pārliecība par to, ka viss būs labi, pieauga. Tomēr tas, ka viņš nekur nemanīja ne Labdarību, ne Egoistu, viņu nedaudz satrauca. Savādi likās, ka telpas stūros daži raudāja. Droši vien viņus aizkustināja Džeilina labestība... Arī otrā zālē valdīja emocijas. Draugi, kas pēc skolas beigšanas bija pazaudējuši viens otru, priecājās par tikšanos. Ikvienā sarunā dominē- Afabelas karaliste: dzīve Endelā 51

54 ja nevaldāms satraukums: drīz viņi ieraudzīs Džeilinu! Bija pienācis laiks satvert dzīves īsto mērķi un apsolīto piepildījumu. Visi apsprieda pilsētas skaistumu. Viņi vienmēr bija zinājuši, ka tā būs labāka vieta nekā Endela, taču sākotnējais iespaids pārspēja visas cerības. Tas bija vairāk nekā viņi spēja aptvert. Vai tiešām viņi visu savu dzīvi varēs pavadīt tik brīnišķīgā vietā? Ikviens no viņiem būtu gatavs mazgāt grīdas, lai tikai piedzīvotu šādu godu! Šajā zālē gaidošie zināja, ka ir sekojuši Džeilinam, tomēr pēc brīža sarunas norima un telpā iestājās svinīgs klusums. Vai viņi ir bijuši uzticīgi? Laiks rādīs. Kamēr pazemīgie kalpi gaidīja savu karali, priecīgais satraukums mijās ar bailēm. Vispirms tika vērtēti tie, kas gaidīja Dzīvības zālē. Taču pie viņiem mēs atgriezīsimies vēlāk. Tagad dosimies uz Tiesas zāli. Aicinājums uz Tiesas zāli Bija pusdienlaiks. Tiesas zāles iemītnieki bija atguvuši drošību un pārliecību, ka ar viņiem viss būs labi. Mulsinošo un nesaprotamo viņi skaidroja ar Džeilina žēlastību vai viņa nodomu neizprotamību. Tas viņus nomierināja. Neatkarīgais bija pirmais no zālē esošajiem tūkstoš piecsimt endeliešiem, kuru izsauca uz Lielo Tiesas zāli. Ieradās četri karaliskie sargi, lai viņu pavadītu. Lai atvieglotu nopietno brīdi, viņš uzsmaidīja un piemiedza ar aci vienam no sargiem, jo, atstājot telpu, viņu skatieni sastapās. Viņš bija pārsteigts, jo palika bez atbildes. Dzirdot zāles durvis aizveramies aiz sevis, Neatkarīgā jautājumi atgriezās. Viņa sirds sitās krūtīs kā bungas, un viņam šķita, ka sargi to dzird, bet, pat ja tā bija, viņi to neizrādīja. Viņš vēlējās, kaut Maldinātais būtu kopā ar viņu. Viņš negribēja viens stāties Tiesneša priekšā. Neatkarīgais strauji zaudēja savu pašpārliecinātību. 52 Dzinējspēks mūžība

55 Pirms došanās uz Lielo zāli, viens no sargiem informēja Neatkarīgo par atbilstošo protokolu. Viņš pamāja, lai gan baidījās, ka neko no tā neatcerēsies. Asinis pulsēja galvā un viņam šķita, ka viņš zaudē dzirdi. Sargs pamāja, apstiprinot, ka Neatkarīgais ir sapratis procedūru, un zāles durvis tika plaši atvērtas. Sperot pirmo soli milzīgajā telpā, Neatkarīgais drebēja pie visām miesām. Uz viņa pieres izspiedās sviedru lāses. Viņš bija pilnīgi dezorientēts, jo tas, ko viņš ieraudzīja, bija prātam neaptverams! Afabelas karaliste: dzīve Endelā 53

56

57 3. NODAĻA AFABELAS KARALISTE: TIESAS DIENA I To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja. Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma. Mateja 13:34 35 Pirms turpinām apspriest alegoriju, vēlos vēlreiz izcelt Jēzus paziņojumu par nākamo tiesu. Jāņa 12:48 Viņš saka: Mans vārds, ko es esmu runājis, tiesās viņu pastarā dienā. Mēs jau zinām, ka mēraukla, pēc kuras tiksim tiesāti Viņa troņa priekšā, ir Svētie Raksti. Turpmāk pie vairākiem Džeilina izteikumiem Tiesas zālē parādīsies atsauces uz Bībeles rakstu vietām no dažādiem tulkojumiem, kuras ir atšifrētas grāmatas beigās. Lielākā daļa Džeilina sacītā ir Svēto Rakstu vārdi, kas sakārtoti atbilstoši katram stāsta personāžam. Tagad atgriezīsimies Afabelā. Neatkarīgā tiesāšana Lielā zāle bija daudz iespaidīgāka nekā Neatkarīgais bija spējis iedomāties. Ja viņam būtu iespēja tūkstoš piecsimt cilvēkiem, kuri vēl gaidīja savu kārtu, pastāstīt par redzēto, viņam nebūtu vārdu, lai aprakstītu tās varenību. Viss, ko viņš bija redzējis Endelā, nobālēja izcilās arhitektūras priekšā. Auditorijā atradās kādi simt tūkstoši cilvēku. Neatkarīgais nekad nebija redzējis tik daudz ļaužu vienuviet. Afabelas karaliste: Tiesas diena I 55

58 Pienākot tuvāk, viņš ieraudzīja Afabelas pilsoņus. Viņu sejas staroja. Viņu pārsteidza šo cilvēku neizsakāmais skaistums it kā viņi būtu no citas pasaules. Iespēja baudīt dzīvības koka augļus bija radījusi šādas pārvērtības. Vai tie visi ir bijušie endelieši? Neatkarīgais nodomāja. Tad viņš pūlī pamanīja pazīstamu seju. Viņas vārds bija Labestība. Viņa bija dažus gadus vecāka par Neatkarīgo. Viņš atcerējās, ka pastāvīgi izsmēja viņas izskatu. Tagad viņa bija lieliska. Vaibsti nebija mainījušies, tos varēja atpazīt, bet tagad viņa bija kļuvusi daudz skaistāka par jebkuru no Endelas iedzīvotājiem. Patiesībā visi, kurus viņš aplūkoja pat izskatā visnecilākie bija daudz pievilcīgāki nekā jebkurš no tiem, kurus viņš bija sastapis savā dzimtenē. Atguvies no sākotnējā šoka, Neatkarīgais pamanīja, ka visi klātesošie ir pievērsušies kādai vietai, kas atradās tieši viņam priekšā un nelīdzinājās nekam iepriekš redzētam. Tas bija tronis, bet šis apzīmējums neizteica neko, jo tas bija visvarenākais tronis, kādu vien varēja iedomāties. Neatkarīgā skatiens pievērsās tam, kurš sēdēja tronī, un viņš saprata, kādēļ pilsēta ir tik majestātiska. Šo varenības un skaistuma auru izstaroja tronī sēdošā persona. Tas noteikti ir Džeilins, Neatkarīgais nodomāja. Pēkšņi viņš saprata, ka ar visu savu būtību tic tam, ko iepriekš bija pilnīgi noliedzis. Džeilina vaibsti bija pievilcīgi, bet asi, vismaz tobrīd viņam tā šķita. Precīzāk sakot, viņš bija brīnišķīgs, bet biedējošs. Viņš izskatījās ļoti pievilcīgi, tomēr ar katru soli, ko Neatkarīgais spēra viņam tuvāk, viņa sirdi pārņēma šausmas. No kādreizējās pašpārliecinātības vairs nebija ne miņas. Kas ar viņu notiks? Neatkarīgais mēģināja savaldīties, pie sevis atkārtojot, ka tuvojas žēlīgam valdniekam. Viņu plosīja pretrunīgas emocijas. Viņš sāka šaubīties par to, ka saņems labvēlīgu spriedumu. Neatkarīgais turpināja virzīties uz priekšu, kamēr saņēma pavēli nostāties uz šauras platformas. Virs viņa slējās Džeilina tronis. No viņa staroja pārliecība un mērķtiecība. Tad viņš uzrunāja sapulcētos: 56 Dzinējspēks mūžība

59 Visiem būs... atzīt un saprast, ka esmu Tas, kurš izzina prātus (domas, jūtas un mērķus) un siržu [dziļumus], un es piešķiršu katram no jums [atlīdzību par to, ko esat darījuši], to, ko jūsu darbs ir pelnījis. 1 Neatkarīgais klausījās kopā ar citiem, kad Džeilins pēkšņi ieskatījās viņam tieši acīs un pavēlēja: Atskaities par savu namturību. 2 Pirms Neatkarīgais paspēja izteikt kaut vārdu, parādījās hologramma un uz ekrāna tika demonstrēta viņa dzīve Endelā no pirmās skolas dienas līdz pēdējai. Katrs darbs, vārds un nodoms tika parādīts un atklāts šim liecinieku pulkam. Jauniegūtā atklāsme par Džeilinu viņu satrieca: Nav tāda radījuma, kas Dieva priekšā būtu apslēpts, viss ir kails un atsegts viņa priekšā, viņam mēs dosim norēķinu. 3 Redzot savus muļķīgos, ļaunos un savtīgos gājienus, Neatkarīgais sarāvās. Saņemt šādas atklāsmes tik lielas auditorijas priekšā bija negaidīti, apkaunojoši un šokējoši. Tas, kas Endelā likās nenozīmīgs un pat nekaitīgs, tagad varenā tiesneša un godīgo Afabelas pilsoņu priekšā izskatījās briesmīgi. Viņš bija satriekts par savu uzvedību. Kā viņš varēja tik ļoti maldīties, būt tik nejūtīgs, tik stulbs? Viņš izmisīgi tvēra pēc kāda cerības stariņa, līdz to atrada: Neatkarīgais uzskatīja, ka viņa kontā ir vairāk labo darbu nekā slikto. Kad viņa dzīves retrospekcija bija beigusies, Neatkarīgais jutās atvieglots, lai gan sagaidīja briesmīgu rājienu un sodu. Viņš bija ar mieru būt pēdējais šajā pulkā. Neatkarīgais bija pārliecināts, ka Džeilins pamanīs labā pārsvaru pār slikto viņa dzīvē. Tad Džeilins jautāja galvenajam rakstvedim: Vai Neatkarīgā vārds ir atrodams dzīvības grāmatā? Galvenais rakstvedis bez vilcināšanās atbildēja: Nē, mans kungs! Tad runāja Džeilins: Neatkarīgais, tu esi vainīgs, jo esi izvēlējies ļauno. Tu tiksi nogā- Afabelas karaliste: Tiesas diena I 57

60 dāts pamestajā Louna zemē, lai savu atlikušo dzīvi pavadītu mokās galējā tumsā, bezcerībā un vientulībā. Šokēts, Neatkarīgais izsaucās: Kungs, kā tā? Tu neticēji man, Džeilins atbildēja, tavi skolotāji mācīja: Ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs mirsiet savos grēkos. 4 Tāpat viņi mācīja: Un nav pestīšanas nevienā citā, nedz cits vārds zem debess ir cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. 5 Neatkarīgais iebilda: Bet kungs Džeilin, kur tad paliek mani labie darbi? Vai tie neatsver ļauno, ko esmu darījis? Džeilins atbildēja: Nav svarīgi, cik maz vai cik daudz tu esi pārkāpis likumu, Ikviens, kas visu bauslību pilda un tomēr vienā bauslī to pārkāpj, ir visu baušļu pārkāpējs. 6 Neatkarīgais saņēma drosmi un iebilda: Kā tad cilvēks var tikt glābts? Uz šo jautājumu Džeilins uzreiz neatbildēja, bet pagriezās pret kādu Afabelas pilsoni. Likās, ka viņa ir zemāka ranga valdniece, jo sēdēja uz līdzīga, tikai mazāka, troņa kā Džeilins. Sieviete teica: Vai tavi skolotāji tev to neteica? Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties. 7 Džeilins turpināja: Es jau sen esmu samaksājis sodu par savu pilsoņu likumpārkāpumiem. Neviens nevar negrēkot pret mani vai izpirkt pats sevi no saviem noziegumiem, es pats samaksāju par viņu pārkāpumiem, jo mīlu visus. Tāpēc mana glābšana ir dāvana, kuru nevar nopelnīt; tu nevarētu izdarīt pietiekami daudz laba, lai iegūtu Afabelas pilsonību. Vienīgi ticot man, tu vari to iegūt. Taču to, ko es darīju tavā labā, tu atraidīji. 58 Dzinējspēks mūžība

61 Satriekts, Neatkarīgais kādu brīdi klusēja, pēc tam izmocīja: Skaidrs. Viņš jutās kā slīcējs, kuram nav vairs uz ko cerēt. Meklējot salmiņu, pie kā pieķerties, viņš jautāja: Tad viss, ko es darīju, ir bijis bezvērtīgs? Džeilins atbildēja: Ir rakstīts: mirušie nezina neko, un nekā tiem vairs neiegūt pat atmiņa par tiem ir zudusi. Gan viņu mīlestība, gan viņu naids, gan viņu skaudība jau ir zudusi, un nemūžam viņiem vairs nebūs daļas pie tā, kas notiek zem saules, 8 jo nebūs nākotnes nekrietnajiem, ļaundaru gaismeklis dzisīs! 9 Džeilina vārdi satrieca Neatkarīgo un viņam nebija, ko teikt. Viņš nožēloja, ka bija nokavējis tik daudz stundu skolā. Citādi viņš varbūt būtu dzirdējis patiesību un nebūtu pieļāvis šo liktenīgo kļūdu, tā pazudinot savu dzīvi. Iestājās klusums un viņam prātā ienāca vēl viena doma, ar kuru viņš bija mierinājis sevi visu dienu. Viņš vēlreiz sadūšojās un teica: Jā, tas, ko tu teici, ir taisnība, bet Džeilin, tu esi žēlsirdīgs karalis! Kā tu vari mani raidīt prom? Džeilins atbildēja: Es esmu žēlsirdīgs karalis, un tieši tāpēc es tevi raidu prom. Izvēloties pavadīt laiku Endelā tā, kā tu to darīji, tu uz visiem laikiem izvēlējies savu likteni tādu kā tumsas kungam Dagonam. Kā es, būdams žēlsirdīgs, taisnīgs un mīlošs, varu pieļaut, ka tavs amorālais dzīvesveids aptraipa šīs lieliskās pilsētas šķīstumu? Tā es pakļautu briesmām nevainīgus Afabelas iedzīvotājus. Tavs izvēlētais raksturs drīz vien izpaudīsies atklāti un samaitās tūkstošiem šķīstu ļaužu dzīvi. Tu savu ceļu esi izvēlējies. Tu par to saņemsi tieši tādu pašu atlīdzību kā Dagons, kuram tu sekoji. Ja es tev piešķirtu mazāk nekā viņam, es būtu netaisns valdnieks, bet es neesmu tāds! Afabelas karaliste: Tiesas diena I 59

62 Tad Džeilins vērsās pie visiem sapulcētajiem un citēja sava tēva senos vārdus: Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts. 10 Tas, kas notika tālāk, atstāja uz klātesošajiem nomācošu iespaidu. Karalis sacīja saviem kalpiem: Sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. 11 Kad galvenais sargs viņu sasēja un nesa uz auditorijas sānu durvīm, Neatkarīgo sagrāba bailes no nenovēršamā un no viņa mutes izlauzās šausmu kliedziens. Pār tūkstošiem klātesošo nolaidās kapa klusums. Bija sāpīgi noskatīties, kā tas, kurš bija tik nejēdzīgi izšķērdējis savu dzīvi, tika aizvests, lai saņemtu sev piespriesto mūža sodu. Izejot no ēkas, Neatkarīgais tika ievests citā lielā uzgaidāmajā telpā. Tur bija tūkstošiem mazu, restotu kameru, kur nosodītie uzturējās, līdz bija savākts pilns to cilvēku skaits, kuriem bija piespriests izsūtījums. Virs ieejas šajā zonā bija rakstīti vārdi: Laimīgi tie, kas mazgā savus tērpus, lai viņiem būtu tiesības uz dzīvības koku un ļauts pa vārtiem ieiet tajā pilsētā. Ārpus pilsētas paliks suņi, burvji un netikļi, slepkavas un elku pielūdzēji un ikviens, kas mīl melus un ir melīgs. 12 Neatkarīgais blenza uz šiem vārdiem un viņu pārņēma nāvīgs niknums. Tagad ļaunais raksturs bija pilnībā pārņēmis viņu savā varā. Visu labo viņā aprija ļaunais. Viņa uzvedība strauji degradējās, līdz viņš kļuva līdzīgs trakam sunim. Bez karaļa ietekmes viņš pilnīgi pakļāvās sava zemiskā prāta kontrolei. 60 Dzinējspēks mūžība

63 Maldinātais Džeilina priekšā Pagāja dažas stundas. Daudzi jau bija izsaukti ārā no Tiesas zāles. Maldinātais, Mazdūšīgā un Dubultā Dzīve bija starp dažiem simtiem, kas vēl gaidīja savu kārtu. Maldinātais joprojām bija optimistiski noskaņots un tas pielipa arī citiem. Durvis atvērās un tajās atkal parādījās karaliskie sargi. Šoreiz viņi izsauca Maldināto. Viņš sāka drebēt no uztraukuma. Bija pienākusi viņa kārta. Cenzdamies noslēpt bailes, viņš uzsauca pārējiem: Nu, draugi, mans numuriņš! Kad Maldinātajam bija paskaidrots protokols, Tiesas zāles durvis plaši atvērās un viņš tika vests pa galveno eju uz priekšu. Viņa izjūtas līdzinājās Neatkarīgā piedzīvotajam. Arī iespaids par zāles skaistumu un pilsoņu izskatu bija līdzīgs. Viņš atpazina daudzus, ar kuriem kopā bija mācījies Endelas skolā un kuri bija beiguši gadu vai divus pirms viņa. Viņš atpazina vairāk pilsoņu nekā Neatkarīgais, jo nebija izlaidis gandrīz nevienu skolas sapulci. Tad viņš pamanīja kādu, kurš nekad nebija apmeklējis nodarbības jaunieti vārdā Nežēlīgais. Viņam Endelā bija slikta slava. Maldinātais apstājās kā zemē iemiets un nodomāja Ko šis te dara? Galvenais sargs pamāja, norādīdams, ka Maldinātais drīkst aprunāties ar šo cilvēku. Maldinātais piegāja pie viņa un jautāja: Vai tu esi Nežēlīgais? Vīrietis atbildēja: Kādreiz es biju pazīstams kā Nežēlīgais, bet, kungs Džeilins mainīja manu vārdu uz Samierinātais. Maldinātais noburkšķēja: Kā tu vispār šeit nokļuvi? Vairums pilsētas iedzīvotāju uzskatīja tevi par ļaunu cilvēku. Tu neapmeklēji skolu un pretojies Džeilinam vairāk nekā jebkurš cits. Afabelas karaliste: Tiesas diena I 61

64 Samierinātais atbildēja: Jā, tas tiesa. Bet es ienīdu sevi par to, kāds biju un ko darīju. Tā kā es neapmeklēju skolu, es nekad nebiju dzirdējis Džeilina vārdus, kas spēj izmainīt dzīvi. Bet vienu nedēļu pirms manas Tiesas dienas es aizgāju pusdienās uz Labdarības restorānu. Viņa zināja, ka mana dzīve ir nožēlojama un nojauta, cik ļoti es ciešu. Viņa samaksāja par manām pusdienām ar vienu noteikumu: ka es palikšu, lai aprunātos. Labdarība divas stundas stāstīja man par Džeilinu, viņa labestību, glābšanu un par šo vietu Afabelu. Samierinātais turpināja: Viņa paskaidroja, ka vēl nav par vēlu nodot manu dzīvi šim varenajam valdniekam, ka viņš man piedos bez nosacījumiem un pieņems mani savā karalistē kā pilsoni. Mani aizkustināja Džeilina mīlestība un es nodevu savu atlikušo dzīvi viņam kā savam kungam. Lai gan man bija dota iespēja kalpot viņam Endelā tikai vienu nedēļu, es to darīju no visas sirds. Es devos pie tiem, kurus biju terorizējis vai apzadzis un lūdzu piedošanu. Dažos gadījumos es pat atdevu vairāk nekā biju paņēmis. Maldinātais bija mēms. Viņš jautājoši atskatījās uz sargu un tas apstiprinoši pamāja. Tad Samierinātais atgriezās savā vietā un Maldinātais turpināja ceļu līdz tronim. Pa ceļam Maldinātais pārdomāja tikko dzirdēto. Viņš bija dzirdējis par Džeilina lielo žēlsirdību un tagad satriecošā veidā bija tai liecinieks. Šis cilvēks bija viens no ļaunākajiem, kādus viņš pazina, bet tagad izskatījās tikpat karaliski kā pārējie. Tas vēl vairāk nostiprināja Maldinātā pārliecību, ka Džeilins būs viņam labvēlīgs, jo viņš tik stipri tam ticēja. Kad Maldinātais nostājās troņa priekšā, viņam tika dota tāda pati pavēle kā Neatkarīgajam: Atskaities par savu namturību. Tieši tāpat kā Neatkarīgā, arī Maldinātā priekšā trīsdimensiju hologrammas formā atklājās visa viņa dzīve, sākot no pirmās skolas die- 62 Dzinējspēks mūžība

65 nas līdz šim brīdim. Kāds atvieglojums bija vērot, cik cītīgi viņš apmeklēja skolu un atbalstīja Džeilinu klātesošo priekšā. Taču drīz vien Maldinātajam nācās sarkt. Viņa dzīvesveids viņu apsūdzēja. Viņš pats savai rīcībai atrada attaisnojumu, bet, kad tā atklājās šī majestātiskā tiesneša un morāli tīro liecinieku priekšā, viņš jutās neērti un viņam bija kauns. Kad karaliskās sapulces priekšā atklājās viņa seksuālā izlaidība, viņš vēlējās ielīst zemē. Tika izgaismota ne tikai viņa rīcība, bet arī nodomi un motivācija. Kā Džeilins to visu varēja zināt? Kā viņš varēja tiesāt Maldināto par to, ko citi nemaz nezināja? Viņa dziļākie noslēpumi vairs nebija apslēpti. Visa sapulce varēja vērot viņa alkatību, veicot darījumus, pārdodot mājas un zemi. Viņi redzēja melus un tenkas, ko viņš parasti izmantoja, lai panāktu savu. Šķita, ka vienīgais viņa rīcības dzinulis bija vēlme iegūt pēc iespējas vairāk. Viņš gribēja visā panākt savu gribu un visu iegūt sev. Nebija jēgas strīdēties ar faktiem. Taču Maldinātais mierināja sevi ar domu, ka tam visam patiesībā nav nozīmes, jo viņš tic Džeilinam un ir apliecinājis viņam savu uzticību. Kad Maldinātā dzīve bija pilnībā atspoguļota, Džeilins jautāja karaliskajam rakstvedim: Vai Maldinātā vārds ir dzīvības grāmatā? Rakstvedis atbildēja: Nē, mans kungs. Džeilins pasludināja: Maldinātais, tu esi vainīgs, jo esi noliedzis mani. Tu tiksi aizvests uz pamesto Louna zemi, lai tur pavadītu savu atlikušo dzīvi galējā tumsā, mokās, bezcerībā un vientulībā. Maldinātais bija tik šokēts, ka nespēja pakustēties. Smadzenēs jaucās visādas domas. Nē, tā ir kļūda. Tas nevar būt! Es ticu Džeilinam. Ko viņš domā, sacīdams, ka esmu viņu noliedzis? Kā esmu tevi noliedzis? viņš izgrūda. Džeilins atbildēja: Afabelas karaliste: Tiesas diena I 63

66 Vai nedzirdēji, ka skolotāji tevi brīdināja no tiem, kuri apgalvo, ka Džeilinu pazīst, bet ar darbiem noliedz? 13 Maldinātais iebilda: Bet varenais karali, es apmeklēju tavu skolu. Es centos neizlaist nevienu nodarbību un biju iesaistīts daudzās aktivitātēs. Es pat tevi saucu par kungu! Džeilins atbildēja: Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! bet nedarāt, ko es saku? 14 Vai tu nedzirdēji manus vārdus, ka ne visi, kuri izklausās reliģiozi, ir dievbijīgi cilvēki? Viņi var saukt mani par Kungu, tomēr netikt uz Afabelu. Jo izšķirošais ir paklausība manam Tēvam. Tiesas dienā daudzi man teiks: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji! 15 Maldinātais bija panikā. Bet es ticēju. Es ticēju tev un tavs vārds saka, ka man pienākas pestīšana! Džeilins bija pacietīgs, bet nelokāms. Viņš pagriezās pret vienu no pilsoņiem, bijušo skolotāju, kurš tagad sēdēja uz mazāka troņa: Izlasi Maldinātajam, ko tu mācīji savās nodarbībās. Šis cilvēks lasīja no svētajiem rakstiem: Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds teic, ka viņam esot ticība, bet viņam nav darbu? Vai tad ticība var viņu izglābt?... ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir mirusi. Bet kāds sacīs: tev ir ticība, bet man ir darbi. Parādi man savu ticību bez darbiem, savukārt es parādīšu tev savu ticību ar saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, to tu labi dari; arī dēmoni tic un dreb. Tukšais cilvēk, vai gribi zināt, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? 16 Džeilins turpināja: Nepietiek ar to, ka tu saki, ka tici, jo pat dēmoni tic, bet, protams, nav glābti. Tie, kas patiešām tic, mainās raksturā un vairs nenes 64 Dzinējspēks mūžība

67 augļus ļaunajam. Tu nemitīgi nesi ļaunā kunga Dagona augļus. Tas skaidri apliecina, ka tu neticēji man patiesi un no visas sirds. Maldinātais nespēja aptvert visu dzirdēto. Viņš iebilda: Bet kā ar to ļauno cilvēku vārdā Nežēlīgais? Es biju labāks nekā viņš! Kā tu vari ielaist viņu un atstāt mani ārā? Tu esi netaisns! Džeilins atbildēja: Jūs sakāt: Kunga rīcība nav izprotama!... kas tad nav izprotams mana rīcība vai jūsu rīcība?! Ja taisnais novēršas no taisnības un noziedzas, tad viņš mirs nozieguma dēļ, ko darījis, un, ja ļaundaris novēršas no grēka, ko darījis, un dara pēc tiesas un taisnības, tad viņš dzīvos! 17 Izmisis un dusmīgs, Maldinātais turpināja taisnoties: Bet es sludināju tavu vārdu un liecināju par tevi citiem. Es pat pieteicos par brīvprātīgo tavā skolā! Džeilins stingrā balsī atbildēja: Kā uzdrīksties manus likumus piesaukt un manu derību pieminēt, tu, kas ienīsti pārmācību un laid manus vārdus gar ausīm?! Tu ieraugi zagli, un viņš tev tīk, ar laulības pārkāpējiem tu esi kopā! Muti tu palaid uz ļaunu, un tava mēle pin melus. Tu sēdi un baumo par savu brāli, savas mātes dēlam tu neslavu cel. Tā tu dari, un es lai klusēju?! Tev šķiet, ka es esmu kā tu?! 18 Maldinātais klusēja. Viņš centās atrast vēl kādu iebildi, bet neatrada. Iestājās nospiedošs klusums. Tad karalis pavēlēja saviem kalpiem: Sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. 19 Kad galvenais sargs tuvojās Maldinātajam, viņš sāka apsaukāt Džeilinu, sargus un Afabelas pilsoņus rupjos vārdos. Dusmās viņš mežonīgi spārdījās. Viņa patiesā daba lauzās uz āru un aprija visu labo, kas viņā bija. Afabelas karaliste: Tiesas diena I 65

68 Maldinātais tika sasiets un, kamēr viņu nesa ārā no zāles, viņš turpināja lamāties. Tāpat kā Neatkarīgais, viņš tika ievietots būrī līdz tiesas beigām. Kad Maldinātais bija prom, Džeilins uzrunāja sapulcētos lieciniekus: Dažs šķiet šķīsts paša acīs, taču no saviem mēsliem nav mazgāts. 20 Mazdūšīgās tiesāšana Tiesas zālē bija palikuši mazāk nekā simt cilvēku. Viņu vidū arī Mazdūšīgā un Dubultā Dzīve. Mazdūšīgā turējās pēc iespējas tālāk no Dubultās Dzīves, jo vēl arvien juta dziļu sarūgtinājumu un naidu pret viņu. Arī viņš izvairījās no Mazdūšīgās. Ieradās četri karaliskie sargi un pasauca Mazdūšīgo. Neziņa par to, kurp viņu vedīs, biedēja, bet viņa priecājās, ka vairs nebūs jāatrodas Dubultās Dzīves tuvumā. Viņa, tāpat kā citi, tika aizvesta līdz Lielās zāles durvīm, kur tika izskaidrots protokols un viņa tika ievesta zālē. Ejot garām Afabelas pilsoņiem, arī viņa atpazina daudzus, kas bija izsaukti pirms viņas. Vairums nebija apliecinājuši savu ticību tik bieži un dedzīgi kā viņa. Mazdūšīgā bija pārsteigta, ieraugot daudzus, kurus nebija gaidījusi tur sastapt. Mazdūšīgā tuvojās tronim un pamanīja, ka ap to bija vairāki mazi troņi. Viņa pazina skolotājus, kā arī citus, kurus bija gaidījusi sastapt kā karalistes valdniekus. Taču troņos sēdēja arī tie, kuru atrašanās šādā godā viņu pārsteidza. Tie bija mazāk zināmi Endelas pilsoņi, kā arī daži bagātnieki. Kā gan bagātie var ieņemt tādas goda vietas? Viņa pie sevis nodomāja. Mazdūšīgās pārdomas pārtrauca Džeilina balss: Atskaities par savu namturību. Hologrammā atainojās viņas dzīve. Mazdūšīgā bija apmierināta ar skolas gadu notikumu atspoguļojumu. Viņa bija lepna par iesaistīšanos 66 Dzinējspēks mūžība

69 brīvprātīgā darbā un papildus mācībās, turklāt viņai bija vadošā loma klasē. Viņa lepojās ar savu drosmi un uzcītību. Taču, uzzinot par Tenkas apmelojumu, viņas attieksme mainījās. Bija skaidrs, ka Mazdūšīgā nav brīva no aizvainojuma. Atklājās viņas greizais sirds stāvoklis. Tad sākās dēka ar Dubulto Dzīvi, ko viņa nebija nožēlojusi. Mazdūšīgā joprojām jutās kā upuris un visā vainoja Tenku un Dubulto Dzīvi. Viņa vairs neuzņēmās atbildību par saviem lēmumiem. Mazdūšīgās turpmākajā dzīvē arvien pieauga dusmas, aizvainojums un vēlme atriebties. Kaut gan ārēji tas nebija manāms, Mazdūšīgā nebija tikusi galā ar šo emociju sakni. To apliecināja ne tikai aizvainojums pret Dubulto Dzīvi un Tenku, bet arī tas, ka savās problēmās viņa patiesībā vainoja Džeilinu. Kā viņš varēja ļaut tādam vīrietim kā Dubultā Dzīve kļūt par skolotāju savā skolā? Atklājās, ka Mazdūšīgās dzīvi pilnībā kontrolēja dusmas un nespēja piedot. Retrospekcijai beidzoties, visiem bija skaidrs, ka Mazdūšīgās sirds ir rūgtuma pilna un viņai trūkst iecietības pret citiem. Tomēr, par spīti visam, Mazdūšīgā bija pārliecināta, ka sākumā izrādītā apņēmība kalpot karalim, garantēs viņa labvēlību. Viņa domāja, ka saņems nelielu rājienu, bet nevarēja iedomāties, kas viņu sagaida patiesībā. Džeilins jautāja galvenajam rakstvedim: Vai Mazdūšīgās vārds ir Dzīvības grāmatā? Nē, mans kungs, rakstvedis atbildēja. Tad Džeilins pasludināja spriedumu: Mazdūšīgā, tu esi vainīga, jo esi novērsusies no patiesības un nodevusi mani. Tu tiksi nosūtīta uz pamesto Louna zemi, kur tu pavadīsi savu atlikušo dzīvi mokās galējā tumsā, bezcerībā un vientulībā. Mazdūšīgā bija pilnīgā neizpratnē. Viņai šie vārdi bija vēl lielāks trieciens nekā pārējiem. Tas nevar būt! Viņa laikam sapņo, nē, murgo. Viņai jāpamostas! Varbūt tas ir pārpratums. Neticēdama savām ausīm, viņa jautāja: Afabelas karaliste: Tiesas diena I 67

70 Džeilin, vai tu teici, ka mani vedīs uz baismīgo Louna zemi? Jā, Mazdūšīgā, tu pareizi dzirdēji, karalis atbildēja. Kā tas var būt, kungs Džeilin? Es tev ticu. Tas skaidri parādījās manā dzīvē. Es dzīvoju krietnu dzīvi, atbilstoši saviem uzskatiem. Es zinu, ka mana sirds kļuva cieta un mīlestība manī izdzisa, bet tā nebija mana vaina. Tā bija Tenkas un Dubultās Dzīves vaina. Viņu nodevība lika manai sirdij atsalt. Džeilins atbildēja: Vai esi aizmirsusi manus brīdinājumus, ko tev nodeva skolotāji? Tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs. Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. 21 Tu neizturēji līdz galam. Bet, kungs Džeilin, Mazdūšīgā neatlaidās, ticot uz tevi, es esmu taisnīgs cilvēks. Varbūt esmu pazaudējusi savu liecību, bet es ticēju, ka tad, ja cilvēks vienreiz ir glābts, viņš ir glābts uz visiem laikiem un nekad nevar to zaudēt. Pat daži skolotāji to mācīja. Viņi teica, ka neviens nespēs izraut mani no tavas rokas. Džeilins atbildēja: Jā, tas tiesa. Neviens tevi nevar izraut no manas rokas, bet es neesmu teicis, ka tu pati nevari no manis aiziet. Tikai tev pašai pieder šī vara. Vai tad tu neesi lasījusi svētos rakstus? Ja tie, zinādami mūsu Kungu un Glābēju, Džeilinu, ir izbēguši no pasaules sārņiem, bet atkal sapinušies tajos ieslīgst, tad viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā. Tiem būtu bijis labāk neiepazīt taisnības ceļu nekā iepazīt un novērsties no tiem uzticētā svētā baušļa. 22 Ja es teicu, ka šādiem cilvēkiem labāk nekad neiepazīt taisnības ceļu, jo tagad ar viņiem ir ļaunāk nekā iepriekš, kā tu varēji domāt, ka glābšanu nav iespējams zaudēt? Ja tā būtu, kādēļ tad es būtu teicis, ka viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā? Kādēļ tu klausīji skolotājiem, kuri mācīja to, kas ir pretrunā ar manu vārdu? Es to cītīgi pierakstīju, lai visi zinātu patiesības ceļu. Kādēļ tu ļāvi sevi pievilt? Ja tu būtu ticējusi maniem vārdiem, tu būtu 68 Dzinējspēks mūžība

71 cīnījusies ar rūgtumu savā sirdī. Taču tu ļāvi tam netraucēti augt plašumā, jo maldīgi paļāvies uz iedomāto beznosacījumu drošību. Tagad tu saņem spriedumu, kuru varēja novērst. Bet, kā tad ar visu labo, ko es darīju? Mazdūšīgā nemitējās. Džeilins atbildēja: Atkal vai tu nelasīji to, ko es nepārprotami vēstīju ar pravieša muti? Ja taisnais novēršas no taisnības un dara noziegumu... vai viņam dzīvot?! Taisnība, ko tas darījis, netiks tam pieminēta viņa neuzticības un grēku dēļ tajos viņš mirs! Jūs sakāt: Kunga rīcība nav izprotama! Klausies,... kas tad nav izprotams mana rīcība vai jūsu rīcība?! Ja taisnais novēršas no taisnības un noziedzas, tad viņš mirs! 23 Vēl arvien nespēdama aptvert notikušo, Mazdūšīgā teica: Bet, kungs, tu teici, ka tad, ja es apliecināšu tevi kā savu glābēju, mans vārds tiks ierakstīts dzīvības grāmatā. Kā tas iespējams, ka tā tur vairāk nav? Kādēļ tavs rakstvedis nevar atrast manu vārdu? Kā to varēja izdzēst? Pacietīgi, bet strikti Džeilins turpināja: Vai nedzirdēji, kas tika teikts iepriekš? Kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. 24 Tie, kuri iztur līdz pat Tiesas dienai, ir uzvarējuši visu un par viņiem es esmu teicis: Kas uzvarēs, tiks ietērpts baltās drēbēs, un viņa vārdu es nekad neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas. 25 Ja es teicu, ka neizdzēsīšu kāda vārdu no dzīvības grāmatas, tas nozīmē, ka to ir iespējams izdzēst. Citādi es būtu teicis: Ja tu apliecini mani kā savu kungu, tavs vārds mūžīgi paliks dzīvības grāmatā. Mazdūšīgo pārņēma izmisums: Kā tu vari mani sūtīt uz Lounu, kur tiek sūtīti dzīvie miroņi? Džeilins pagriezās pret vienu no saviem padotajiem: Izlasi senos rakstus, kas ir atklāti Endelas pilsoņiem. Padotais lasīja: Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē. 26 Afabelas karaliste: Tiesas diena I 69

72 Mazdūšīgajai vairs nebija ko teikt. Tad karalis teica kalpiem: Sasieniet viņai rokas un kājas un izmetiet viņu galējā tumsā; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Jo daudzi ir aicināti, bet maz izredzēti. 27 Kad viņai tuvojās galvenais sargs, Mazdūšīgā nolādēja Džeilinu. Dusmās trakoja viņas divtik mirusī daba (skat. Jūdas 12). Mazdūšīgā bija kā koks vēlā rudenī, kurā nav palicis neviens taisnības auglis un ko vētra izrauj ar saknēm. Viņas kājas un rokas tika sasietas, viņa tika aiznesta uz zāles sānu durvīm un ievietota vienā no būriem. Tad galvenais rakstvedis uzrunāja liecinieku sapulci: Mīļie draugi, ja mēs tīšuprāt grēkojam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, vairs nav upura par grēkiem, bet ir tikai briesmīga gaidīšana uz tiesu un uguns svelmi, kas aprīs pretiniekus. Mēs zinām, ka ir sacīts: man pieder atriebšana, es atmaksāšu! Un vēl: Kungs tiesās savu tautu. Briesmīgi ir krist dzīvā Džeilina rokās! 28 Dubultās Dzīves tiesāšana Kā pēdējais uz Tiesas zāli tika izsaukts Dubultā Dzīve. Viņš zināja Džeilina likumus un to, ka spriedums nebūs viņam labvēlīgs. Drīz atklāsies, cik augsta būs maksa par viņa pārkāpumiem. Ienākot Tiesas zālē, Dubultā Dzīve bija tuvu ģībonim un ceļā uz Džeilina troni sargiem nācās viņu balstīt. Visiem tika atklāta viņa dzīve un atskanēja liktenīgais spriedums, ka viņa vārds dzīvības grāmatā nav atrodams. Džeilins pasludināja: Dubultā Dzīve, tu esi vainīgs nodevībā, tu esi nodevis patiesību un esi bijis par piedauzību citiem. Tu tiksi nogādāts uz pamesto Louna zemi, kur tu saņemsi vislielāko sodu un mocības. 70 Dzinējspēks mūžība

73 Šausmās sastindzis, Dubultā Dzīve noklausījās spriedumu un mēģināja iebilst: Bet, kungs, es biju skolotājs tavā skolā. Es ziedoju savu dzīvi tavai karalistei. Džeilins atbildēja: Tu biji skolotājs, bet laikam pats nelasīji grāmatas, no kurām mācīji. Mani brāļi, nekļūstiet daudzi par skolotājiem, jo jūs zināt, ka mēs, skolotāji, tiksim stingrāk tiesāti. 29 Dubultā Dzīve bija neizpratnē: Kā tad es biju par piedauzību citiem? Džeilina balss tonis kļuva asāks: Tevis dēļ daudzi mani mazie brāļi un māsas paklupa un pazaudēja ticību. Mazdūšīgā ir tikai viens piemērs. Viņa bija tev uzticēta. Es tev devu pilnvaras viņu aizsargāt, nevis izmantot. Tu izmantoji savu ietekmi, lai apmierinātu savu iekāri. Kāda māsa jau bija viņu aizvainojusi un tu, kam vajadzēja dziedināt, izmantoji viņu. Tu sagrāvi viņas ticību. Viņa ir izraidīta uz Louna zemi. Tu taču atceries manu brīdinājumu: Kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to iemestu jūrā. 30 Dubultā Dzīve lūdzās: Džeilin, es zinu, ka mani sūtīs uz Lounu, bet kādēļ man jāsaņem vislielākās mocības? Kādēļ tu esi tik nežēlīgs pret mani? Es biju viens no taviem kalpiem, nevis kāds neticīgais. Es nebiju tāds, kā Neatkarīgais, kurš negribēja neko zināt par tevi. Kādēļ? Džeilins stingri noteica: Tu pārzināji un mācīji senos rakstus. Kādēļ tu šos jautājumus uzdod man? Es atsvaidzināšu tavu atmiņu, lai tu atcerētos. Senie raksti ir nepārprotami: Ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, un sāks sist kalpus un kalpones,... tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem. Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava Afabelas karaliste: Tiesas diena I 71

74 kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs. 31 Džeilins turpināja: Neatkarīgais neapzinājās savus pārkāpumus tā, kā tu. Tev bija gan apziņa, gan zināšanas. Viņa sods, lai gan bargs, tomēr nebūs tik bargs, kā tavējais. Tev es esmu paredzējis visdziļāko tumsu uz mūžiem. 32 Tad Džeilins pavēlēja galvenajam sargam: Sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. 33 Galvenajam sargam tuvojoties, Dubultā Dzīve sāka lamāt Džeilinu, sargus un Afabelas pilsoņus. Trakojot, viņš mēģināja izrauties un uzbrukt Džeilinam. Viņa īstā daba atklājās visā pilnībā. Visu labo, kas viņā bija, aprija liekulība. Sasietām rokām un kājām, pats savu lamu pavadīts, viņš tika iznests no zāles. Dubultā Dzīve pievienojās pārējiem tūkstoš piecsimt endeliešiem, kuri nekavējoties tika nogādāti Louna zemē. Tikko Dubultā Dzīve bija atstājis zāli, galvenais rakstvedis aizvēra grāmatu un paziņoja: Tu esi taisns, kas esi un kas biji, Svētais, ka tādu esi spriedis tiesu, tiešām, tavi spriedumi ir patiesi un taisnīgi! Balss no altāra atbildēja: Jā, Kungs Džeilin, Visuvaldītāj, patiesi un taisni ir tavi spriedumi. 34 Pamestā Louna zeme Karaliskā gvarde pavadīja tūkstoš piecsimt notiesāto un iesprostoto endeliešu divu nedēļu ceļojumā uz nolādēto Louna zemi. Šis ceļš veda cauri Lielajam uguns tuksnesim, kur karstums, kas pacēlās no izkal- 72 Dzinējspēks mūžība

75 tušās zemes, bija nepanesams. Pēkšņi, esot nekurienes vidū, visbriesmīgākajā svelmē, tālumā parādījās milzīga, ļaunu vēstoša celtne. Pienākot tuvāk, nosodītie ļaudis varēja izlasīt uzrakstu: Pamestā Louna zeme. Apskatot tuvāk, viņi saprata, ka lielajai celtnei nav logu vai citu atveru, tikai vienas lielas durvis pašā apakšā. Ejot iekšā pa durvīm, no iekšpuses atskanēja milzīga pūļa kliedzieni. Drīz vien viņi sadzirdēja blakus ieejas durvīm ieslodzīto lūgumus galvenajam gvardes virsniekam. Vai jau neesam šeit bijuši pietiekoši ilgi? Lūdzu, prasiet apžēlošanu mūsu vārdā. Mūsu sods nav panesams! Cik ilgi viņi jau ir šeit? Neatkarīgais jautāja virsniekam. Viņu soda laiks ir no viena līdz 129 gadiem. Maldinātais bija satriekts. Viņš bija klusībā cerējis, ka viss pēdējās divās nedēļās notikušais izrādīsies ļauns murgs vai iebiedēšanas taktika. Viņš atkal vērsās pie sarga: Vai patiešām man šeit būs jāpavada visa atlikusī dzīve? Jā. Notiks tieši tas, par ko tu biji brīdināts jau iepriekš Endelā. Daudzi no tiem, kam bija paredzēts lielāks sods, tika izvietoti metāla ēkas augšējā daļā, kur bija lielāks karstums. Tie, kas nezināja patiesību, bet tomēr rīkojās tā, lai tiktu izsūtīti, tika ievietoti milzīgās celtnes zemākajā daļā. Pat šī vieta bija neizturama vienu dienu, kur nu vēl vairāk nekā simt gadus! Dubultās Dzīves liktenis bija briesmīgs, sliktāks pat par to, kas gaidīja ēkas augšējās daļas iemītniekus. Viņš tika nogādāts pazemē, blakus karstajām sēra klintīm. Smaka bija neizturama un, tā kā tur nebija ventilācijas, karstums bija daudz spēcīgāks kā citviet Lounā. Šī vieta neatradās pašā ēkā, bet dziļi zemes iekšienē. Tā neapšaubāmi bija vissmagāko ciešanu un moku vieta. Te Dubultajai Dzīvei būs jācieš vienatnē. Telpa bija pietiekami liela, lai tos, kuriem bija piespriests vienāds soda mērs, nodalītu citu no cita. Afabelas karaliste: Tiesas diena I 73

76 Viņi varēja dzirdēt tikai savu balsi. Kad nosodītie bija droši ieslodzīti, sardzes priekšnieks devās uz ieejas durvīm. Masīvajām dzelzs durvīm aizveroties, ēkā vairs neiespīdēja pat gaismas stars. Nabaga dvēseles iekšpusē pavadīs vairāk nekā 125 gadus pilnīgā tumsā un vientulībā. Vienīgā cerība ieraudzīt kādu gaismas staru bija vienreiz gadā, kad tika atvesta jauna ieslodzīto grupa. Taču arī to neredzēja visi, tikai tie, kas atradās pie lielajām durvīm. Citi, tādi kā Dubultā Dzīve, dienas gaismu neredzēs vairs nekad. Necaurredzama tumsa bija viņiem piespriestais sods. Pārdomas Šie četri Endelas pilsoņi nožēloja savu izvēli neklausīt patiesībai visu atlikušo savas eksistences laiku. Vienatnē viņi pastāvīgi pārdomāja savu nevērīgo attieksmi pret Džeilina vārdiem, kas bija pieejami Endelā. Viņi bija gatavi darīt jebko, lai varētu atgriezties un mainīt savu likteni. Ak, kā viņi vēlējās, kaut nebūtu klausījuši vairākumam, sabiedrībā valdošajiem uzskatiem! Ja būtu iespējams atgriezties iepriekšējā dzīvē, viņi atmestu savus muļķīgos aizspriedumus un pieņemtu senos rakstus, kas nekad nemainās un nezaudē savu nozīmi. Nosodīto acu priekšā iznira Afabelas visskaistākās karalistes skati. Ciešot nepārtrauktas mokas, viņi joprojām redzēja brīnumaino pilsētu, lai gan izbaudīja to pavisam īsu brīdi. Pretrunas vairoja viņu mokas. Uguns karstums, briesmīgā smaka un tumsa, kas valdīja Lounā, vēl vairāk pasvītroja skaidro patiesību: viņi varēja izvēlēties visskaistāko dzīvi, bet savas neprātības dēļ no tās atteicās. 74 Dzinējspēks mūžība

77 PĀRRUNU JAUTĀJUMI 1. DAĻA: NODAĻA 1. Kāda bija tava panākumu definīcija pirms tu sāki lasīt šo grāmatu? Kā tavi mērķi, prioritātes un ieradumi atspoguļoja šo definīciju? Kādā veidā izlasītais apstiprināja vai lika šaubīties par tavu līdzšinējo viedokli? 2. Ņemot vērā jēdziena mūžība neaptveramo raksturu, šķiet gandrīz absurdi iedomāties, ka, pirms saņemt spriedumu, kas nosaka mūsu mūžīgo likteni, mēs varētu būt droši par sevi. Taču tieši tādu apsolījumu mēs saņemam 1. Jāņa 4:17. Izvērstāk mēs to pārrunāsim turpmākajās nodaļās, bet, pamatojoties uz līdz šim lasīto, vai vari paskaidrot, no kurienes, tavuprāt, nāk šī pārliecība? 3. Šajā nodaļā tu tiki iepazīstināts ar Afabelas karalisti, kas alegoriski ataino attiecības starp dzīvi uz zemes un mūsu likteni mūžībā. Kas šajā karalistē un tās pārvaldībā tev šķita ievērojams? Vai bija kaut kas tāds, kas tevī izraisīja satraukumu vai pārsteidza? Kā šos stāsta elementus izgaismo Svētie raksti? 4. Parunāsim par Endelas iedzīvotājiem. Kāda bija tava reakcija uz pirmajiem četriem spriedumiem? Vai tu sagaidīji, ka tie būs citādi? Kāpēc? 5. Kādi ir tavi visaktuālākie jautājumi vai bažas, turpinot iedziļināties šajā tēmā?

78

79 2. DAĻA

80

81 4. NODAĻA MIRUŠO MŪŽĪGĀS MĀJAS... Tad mācekļi viņam jautāja: Ko nozīmē šī līdzība? Viņš sacīja: Jums ir dots [arvien pieaugošākā mērā] zināt (atzīt un saprast arvien skaidrāk) Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredzētu un dzirdēdami nesaprastu. Lūkas 8:9 10 (paplašinātais tulkojums) N ākamajās četrās nodaļās mēs noliksim malā iepriekš aplūkoto alegoriju un koncentrēsimies uz patiesībām, kas atklājas Neatkarīgajam, Maldinātajam, Mazdūšīgajai un Dubultajai Dzīvei pasludinātajos spriedumos. Beigās mēs apspriedīsim Egoista un Labdarības likteni, un atlikušajā grāmatas daļā pārrunāsim viņu dzīvē atklātās patiesības. Šīs grāmatas labākajā daļā ir aprakstīta mūžīgā alga, ko saņems tie, kuri seko Jēzum Kristum. Patiesības pamats Minētajā alegorijā Džeilina tēls simbolizē Jēzu Kristu un karalis Tēvs ir visvarenais Dievs Tēvs. Dagons ir sātans, dzīve Endelā atspoguļo cilvēka zemes dzīvi un Afabela ir Dieva debesu pilsēta. Pamestā Louna zeme ir uguns jūra, kurā mūžību pavadīs ikviens, kurš nav pieņēmis Jēzus Kristus glābjošo žēlastību. Iepriekšējā nodaļā aprakstītie cilvēki pārstāv dažādas iespējas, kā saņemt pazudinošu spriedumu ar mūžīgām sekām; Dieva Vārds par to runā nepārprotami. Jā, tu saprati pareizi, ir runa par mūžīgām sekām. Gatavojoties raks- 79

82 tīt šo grāmatu, es ilgi domāju, kā lasītājam izskaidrot Rakstos minēto mūžīgo pazušanu. Lasi uzmanīgi: Nekavēsimies vairs pie Kristus (Mesijas) mācības sākuma, dosimies pretī pilnībai; neliksim no jauna pamatu:... mūžīgo sodību. [Tie ir jautājumi, par kuriem jums būtu jau sen jābūt skaidrībā.] (Ebrejiem 6:1 2 paplašinātais tulkojums) Lai uzsvērtu to, ka mūžīgā tiesa un sods ir Kristus mācība iesācējiem, esmu izlaidis pārējās piecas pamatmācības, tai skaitā par atgriešanos no mirušiem darbiem un ticību Dievam. To var saukt arī par elementāro mācību. Kādā vārdnīcā jēdziens elementārs ir definēts kā tas, kas veido pamatu, būtību vai fundamentu. 1 Tā ir daļa, kurai jābūt pašā sākumā, lai uz tās varētu kaut ko celt; tas ir pamats. Lai labāk saprastu šo domu, iedomājies izglītības sistēmu. Pamatskolā mēs apgūstam pamatprasmes, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu un aritmētiku, ar kuru palīdzību varam izglītoties tālāk. Ja šo pamatu nav, mēs nekad nespēsim iegūt labu izglītību. Tas pats attiecas uz kristiešiem. Ja mums nebūs skaidras izpratnes par mūžīgo sodu, mēs nebūsim spējīgi veidot savu dzīvi Kristū. To varētu salīdzināt ar mēģinājumu iegūt augstāko izglītību bez prasmes lasīt, rakstīt un rēķināt. Tomēr pēc gandrīz divdesmit gadiem, ko esmu pavadījis kā ceļojošs evaņģēlists, man jāatzīst, ka daudzi, tai skaitā dedzīgi Jēzus Kristus sekotāji, neapzinās, cik svarīgi ir šie jautājumi. Ievēro augstākminētajā Rakstu vietā teikto: Tie ir jautājumi, par kuriem jums jau sen būtu jābūt skaidrībā. Nav teikts, ka mums jābūt dzirdējušiem par šiem jautājumiem, bet, ka mums jābūt pilnīgā un absolūtā skaidrībā par tiem. Vārdi jau sen norāda, ka tās ir fundamentālas patiesības, uz kā balstās mūsu ticība, tāpat kā prasme lasīt un rakstīt ir pamats, uz kura balstās mūsu izglītība. 80 Dzinējspēks mūžība

83 Drīz mēs sapratīsim, kādēļ mūžīgais sods ir elementāra mācība, kas jāsaprot, lai veidotu noturīgu kristīgo dzīvi. Paturi to prātā, kad lasīsi tālāk. Bez šīs izpratnes tev nebūs viegli uztvert turpmāko, un tu metīsi grāmatu malā ar izsaucienu: Kāda jēga?! Elle metafora vai īstenība? Pirms sāku rakstīt šo grāmatu, mani nodarbināja doma, kā paaudzei, kas dzīvo šai dienai likt aizdomāties par mūžīgo lēmumu realitāti, kurus attiecībā uz mūsu dzīvi visā drīzumā pieņems Visuma Tiesnesis? Pēc ilgām pārdomām un lūgšanām man ienāca prātā, ka Jēzus, ar mērķi atklāt garīgas patiesības, stāstīja stāstus. Tā radās alegorija par Afabelu. Rakstot par Afabelā pasludinātajiem spriedumiem attiecībā uz atsevišķiem cilvēkiem un viņu mūžīgo sodu Louna zemē, es iekšēji drebēju. Patiesībā iepriekšējās nodaļas pēdējo daļu es uzrakstīju kādā svētdienas vakarā, lidojot mājup. Todien es biju trīs reizes sludinājis. Mani palīgi saldi gulēja, bet es nespēju apstāties pirksti paši skrēja pa klaviatūru. Mājās biju krietni pēc pusnakts, bet nevarēju iemigt bailēs par visiem tiem, kuri galu galā atradīsies neizsakāmi traģiskākā situācijā nekā manis aprakstītā. Tā būs uguns jūra un, ja ticam Jēzus vārdiem, šādu cilvēku būs vairākums: Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet. Cik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod. (Mateja 7:13 14) Tonakt, guļot gultā, es atcerējos situāciju pirms pāris gadiem, kad tiku aicināts sludināt evaņģēliju visstingrākā režīma vīriešu cietumā Dienvidāfrikā. Atceros, kā ienācu šajā briesmīgajā vietā un biju liecinieks šausmīgai eksistencei neciešamā smirdoņā, drausmīgos sadzīves apstākļos, kamerās, kurās atradās cilvēku, kas gulēja daudzstāvu Mirušo mūžīgās mājas 81

84 lāvās, starp kurām bija tikai pārdesmit centimetru atstarpe. Sienas bija apkarinātas ar prezervatīviem. Biju sludinājis vairākos cietumos Amerikā, bet tik šaušalīgus apstākļus nebiju redzējis. Mūsu cietumi, salīdzinot ar šo vietu, ir sporta klubi. Es nespēju iedomāties pavadīt tur kaut nedēļu, nemaz nerunājot par gadiem. Vairums ieslodzīto bija notiesāti uz mūžu. To sejās, kas nebija kristieši, atspoguļojās galējs izmisums. Man šķita, ka es dzirdu viņu domas: Pienāks diena, kad nāve mani atpestīs no šīs vietas. Taču no otras puses nāve bija biedējoša, jo viņi nezināja, kas tos sagaida. Tā tiešām bija briesmīga dilemma. Viņi atradās pilnīgā bezcerībā. Ja esi baudījis brīvību kā viņi visi un tev jāpaliek šajā vietā visu atlikušo mūžu, tās ir neaprakstāmas mocības. To redzot, es nodomāju: lai cik šeit būtu briesmīgi, salīdzinot ar elli, te ir brīnišķīgi. Vismaz šie ieslodzītie nebija vieni un redzēja sauli, kas iespīdēja caur restotajiem logiem. Ellē nav ne sabiedrības, ne gaismas, vienīgi uguns, kas nekad nenodziest. Uguns jūrā nav atelpas nekad; dvēseļu mokas ir nebeidzamas! Ellē nav vietas domai: pienāks diena, kad nāve mani atpestīs no šīs vietas, jo šis sods ir mūžīgs! Mācība par elli ir viens no kristietības pamatiem, tādēļ Jēzus par to runāja bieži, daudz biežāk nekā mēs to dzirdam šodien. Viņš nedomāja, ka elles, kā nebeidzamu moku vietas pieminēšana, liecinātu par līdzjūtības trūkumu. Viņš uzskatīja, ka tas ir būtisks Labā Gana uzdevums. Tādēļ, runājot par šo tēmu, Viņu vadīja mīlestība, jo viss, ko Jēzus darīja un mācīja, nāca no Viņa līdzjūtīgās sirds. Gribu jautāt, vai, elli nepieminot, mēs patiešām kalpojam cilvēkiem? Vai tā ir patiesa mīlestība? Rakstos ellei ir doti dažādi nosaukumi. Ar šeol (tikai Vecajā Derībā), hades, un kaps ir apzīmēti pārejoši nāves posmi. Gehenna un uguns ezers ir mūžīgās elles apzīmējumi. Drīzumā mēs pārrunāsim atšķirību starp pārejošo un mūžīgo. Raksti apliecina, ka elle ir reāla vieta, nevis metafora, kā mūsdienu sabiedrība to cenšas iztēloties. 4. Mozus grāmatā 16. nodaļā mēs lasām 82 Dzinējspēks mūžība

85 par trim ģimenēm, kuras fiziski tika aprītas šeolā daudzu liecinieku acu priekšā. Jaunajā Derībā par Antikristu un viņa viltus pravieti mēs lasām: Viņi abi dzīvi tika iemesti ugunīgā sēra ezerā. (Atklāsmes 19:20) Pēc nāves tur nonāca ne tikai viņu dvēseles. Nē, gan viņu fiziskā miesa, gan dvēsele tika iemestas ugunīgajā sēra ezerā. Lācars un bagātnieks Lūkas evaņģēlijā Jēzus stāsta kādu atgadījumu ar bagātnieku, kurš dzīvoja tikai sev, nepievēršot uzmanību nabagam, kurš ik dienas gulēja uz viņa sliekšņa. Mēs zinām, ka tā nebija līdzība, jo Jēzus sāka stāstu ar vārdiem: Bija kāds bagātnieks. Viņš piemin arī Ābrahāmu un atklāj, ka nabagu sauca Lācars. Parasti, stāstot līdzības, Jēzus neminēja vārdus un konkrētus cilvēkus. Lācars nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī, jo tā bija mierinājuma vieta Vecās Derības svētajiem, līdz Jēzus pavēra viņiem ceļu uz debesīm. Bagātnieks nomira un nonāca ellē. Mēs lasām: Ellē, ciezdams mocības, viņš pacēla acis un no tālienes redzēja Ābrahāmu un viņa klēpī Lācaru. Un viņš sauca: tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un atsūti Lācaru, lai viņš iemērc pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es ciešu mokas šajās liesmās. (Lūkas 16:23 24) Ņem vērā, ka bagātnieks cieta mocības. Citos tulkojumos ir lietoti vārdi mokas un ciešanas. Skaidrs, ka ciešanas bija ļoti smagas. Elle ir nemitīgu moku vieta. Ievēro arī, ka bagātnieks pazina Ābrahāmu un Lācaru, un arī viņi to pazina. Cilvēki ellē joprojām saglabā savas cilvēcīgās īpašības, viņiem joprojām piemīt spriestspēja, emocijas, griba, fiziskais izskats un maņas. Šis vīrs varēja redzēt, dzirdēt un sajust sāpes. Viņam bija arī sava veida miesa; par to liecina bagātā vīra vēlēšanās Mirušo mūžīgās mājas 83

86 atvēsināt savu mēli. Jēzus saka, ka ellē tiek iznīcināta gan cilvēka miesa, gan dvēsele (skat. Mateja 10:28). Citiem vārdiem sakot, uz cilvēka ķermeni nemitīgi iedarbojas elles uguns un tārpi. Ievēro arī, ka bagātais vīrs lūdzās žēlastību, tāpat kā tie, kuri mūsu stāstā atradās Lounas pazemē. Elle ir vieta, no kuras nav glābiņa nekad! Nav neviena, kas varētu no ārpuses tur ienākt, lai mierinātu tās iemītniekus, kaut gan viņi ļoti ilgojas pēc tā. Šķiet, ka viņi nespēj līdz galam pieņemt elles īstenību. Ābrahāmam nācās atgādināt bagātajam vīram: Starp mums un jums ir nolikts liels bezdibenis, lai tie, kas gribētu pāriet no šejienes pie jums [lai nestu mierinājumu], to nevarētu, nedz arī no turienes pie mums. (Lūkas 16:26) Pazīstu kādu cilvēku, kurš piedzīvoja elli. Viņš stāstīja, ka visi, kurus viņš redzēja, kliedza, ka nespēj vairs izturēt. Tieši to saka arī bagātais vīrs minētajā Rakstu vietā. Lasīsim tālāk: Bet Ābrahāms sacīja: dēls, atceries, ka tu visu labo saņēmi savā dzīvē, tāpat kā Lācars visu slikto; tagad viņš šeit gūst iepriecinājumu, bet tu ciet mokas. Tad tas sacīja: es tevi lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu, jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī viņi nenonāk šajā mocību vietā. (Lūkas 16:25, 27 28) Varbūt esi dzirdējis izteicienu Postam patīk sabiedrība. Kādēļ to nevar attiecināt uz šo situāciju? Kādēļ bagātais vīrs negribēja tur sastapt citus? Tādēļ, ka ellē nav kopības vai draudzības. Daži domā, ka ellē būs saviesīgi pasākumi, citi, ka viņi varēs būt kopā ar saviem draugiem. Ja tā būtu, bagātais vīrs būtu gribējis, lai viņam pievienojas visi viņa tuvākie draugi, bet viņš izmisīgi centās panākt, lai tie nenonāktu šajā moku vietā. Elle ir galējas vientulības un bezcerības vieta, taču tur valda mūžīgā atmiņa, kas, manuprāt, ir viena no tās lielajām mocībām. Lūk, kā Ābrahāms atbild uz bagātā vīra lūgumu doties pie viņa brāļiem: 84 Dzinējspēks mūžība

87 Bet Ābrahāms atbildēja: viņiem ir Mozus un pravieši lai viņi tiem klausa. Tad viņš teica: nē, tēvs Ābrahām! Ja vien kāds no mirušajiem dotos pie viņiem, tie atgrieztos no grēkiem. Bet Ābrahāms sacīja: ja viņi neklausa Mozu un praviešus, viņi neticēs, pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos. (Lūkas 16:29 31) Šajos vārdos ir apslēpta varena patiesība. Lai pierādītu sev un citiem evaņģēlija patiesumu, daudzi tiecas pēc pārdabiskas pieredzes. Taču Jēzus mums rāda, ka nav nekā varenāka par Dieva Vārdu, kas spēj radīt tādu ticību, lai mēs spētu sekot Dievam līdz galam. Nepārproti mani. Vairums pārdabisko notikumu aculiecinieku ir aizkustināti un uz brīdi piedzīvo pārmaiņas, taču šī pieredze nespēj radīt sirds pārliecību. Pusaudža gados, kad biju pasaulīgs jauneklis un ballīšu lauva, mans tētis mani aizveda uz filmu Desmit baušļi ar Čārltonu Hestonu galvenajā lomā. Spilgti atceros, ka nespēju novērst skatu no ekrāna, redzot, kā zeme atvērās un cilvēki iegāzās ellē. Tas atstāja uz mani satriecošu iespaidu. Izejot no kinoteātra, es jutos atjaunots. Es izslējos taisni un kādu nedēļu izmainījās pat mana gaita, taču pēc tam viss atgriezās vecajās sliedēs. Kāpēc? Jo es nebiju dzirdējis Dieva Vārdu, izsūdzējis grēkus un pilnībā nodevis savu dzīvi Jēzum, lai Viņa žēlastība mani pārveidotu. Es un mani draugi saskārāmies arī ar citām pārdabiskām situācijām, kas atstāja uz mani spēcīgu iespaidu, bet nekādi pārdabiski piedzīvojumi nespēja mainīt manu dabu. Tikai tad, kad viens no studentu korporācijas biedriem ienāca manā istabā un pasludināja man Jēzus Kristus evaņģēliju, mana dzīve mainījās. Bībele nepārprotami liecina: Ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts no Kristus vārdiem (Romiešiem 10:17) un Jūsu atdzimšana nav no iznīcīgas sēklas, bet no neiznīcīgas, caur Dieva dzīvo un paliekošo vārdu. (1. Pētera 1:23) Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs sludinātu un mācītu Dieva Vārdu, ne tikai dalītos savā pieredzē. Mirušo mūžīgās mājas 85

88 Savukārt, ja tas ir skaidrs, vēlos uzsvērt: ja pieredze papildina vai palīdz izskaidrot Dieva Vārdu, tā ir ļoti svarīga un pat vajadzīga. Liecībai ir liela nozīme evaņģēlija sludināšanā, bet tikai Dieva Vārds, ko esam saņēmuši un kam esam ticējuši, liek mums palikt Kristū mūžīgi. Kādēļ es dodos turp? Tagad vēlos pastāstīt liecību, kas papildinās to, ko esam lasījuši Rakstos. Kādu vakaru mēs ar sievu sēdējām mūsu drauga dzīvojamā istabā un viņš mums pastāstīja, kas ar viņu bija noticis jaunībā. Viņa bērnība pagāja Karību salu reģionā. Lietus sezonā viņš iekrita bedrē, kas bija domāta lietus ūdeņu savākšanai celtniecības darbiem. Viņa brālis ielēca bedrē, lai viņu glābtu, bet viņam tas neizdevās, tādēļ viņš atkal izrāpās un skrēja pēc palīdzības, jo mūsu draugs neprata peldēt. Kad beidzot atsteidzās palīgi, viņš jau kādu pusstundu bija miris. Viņš stāstīja, ka brīdī, kad viņš atstāja savu ķermeni, visas viņa maņas saglabājās. Viņš saprata, ka tiek ļoti lielā ātrumā rauts lejup ļoti dziļā tumsā. Tumsa bijusi tik dziļa, ka viņš nav spējis saskatīt savu roku sev acu priekšā; viņam šķitis, ka tumsa ir kā drēbes, kas viņam mugurā. Viņš teica: Mani pārņēma tādas bailes, ka es nodomāju: ļaunāk vairs nevar būt. Taču, jo dziļāk es kritu, jo briesmīgākas tās kļuva. Virs zemes nekad tādas bailes neesmu piedzīvojis. Nav vārdu, kas spētu tās raksturot. Tad es ieraudzīju mirguļojošu gaismu, viņš turpināja, un es zināju, ka dodos uz elli. Es sāku kliegt: Kādēļ es dodos turp? Esmu kristietis! Mūsu drauga vecāki bija pārliecināti kristieši, bet viņš gāja uz baznīcu tikai tādēļ, ka viņi to vēlējās. Tad viņš izdzirdēja baiļu un sāpju kliedzienus. Skaidri atceros, kā viņš teica: Džon un Līsa, ir kliedzieni, kuri šķiet parasti mūsu ausīm, bet ir kliedzieni, kas liek asinīm sastingt dzīslās. Tieši šādus kliedzienus es dzirdēju. Tad es nonācu aci pret aci ar kādu radījumu, kuram bija svari, kas visu laiku atkārtoja: Nāc pie manis. Tu esi mans. Es cīnījos 86 Dzinējspēks mūžība

89 ar šo radījumu. Sākumā nespēju neko pateikt, jo biju paralizēts no bailēm, bet tad es kliedzu: Laid mani, laid mani! Tad pēkšņi es atjēdzos, ka kliedzu savā ķermenī un iekodu ārstam, kura pirksts bija iebāzts man rīklē tā man pastāstīja mamma, kad biju dalījies savā pieredzē. Tajā laikā mana mamma sēdēja pie operāciju zāles durvīm (slimnīcā) un sauca uz Dievu: Tēvs, ja Tu man atdosi manu dēlu, es atdošu viņu Tev uz mūžu! Vēlāk mūsu draugs Karību reģionā nodibināja kristīgu organizāciju. Vari apšaubīt šī cilvēka stāstīto, taču ir zināms diezgan liels skaits sieviešu, vīriešu un bērnu, kuriem ir bijusi līdzīga pieredze. Klīniskās nāves pieredze (near death experiences (NDEs)) ārstu praksē ir novērojama pietiekoši bieži, tādēļ daži to ir padziļināti pētījuši. Viens no šādiem pētniekiem ir Melvins Morss (Melvin Morse) ārsts, kurš ir plaši pētījis bērnu klīniskās nāves pieredzi. Pirmajā izpētes grupā bija 121 pacienti vecumā no trim līdz sešpadsmit gadiem, kas bija smagi slimi, bet ne mirstoši. Viņi bija pieslēgti elpināšanas aparātiem, atradās intensīvās terapijas nodaļā vai ļoti spēcīgu medikamentu iespaidā. Neviens no viņiem neliecināja par to, ka būtu atstājis savu ķermeni. Otrajā grupā bija 12 bērni tajā pašā vecumā, kas bija piedzīvojuši sirds nepietiekamību slīkstot, autoavārijas, sirdsdarbības apstāšanos un tmldz. Šajā mazākajā grupā katram bija ārpusķermeņa pieredze. Daži no viņiem bija īsu brīdi redzējuši sevi no malas un varēja pastāstīt, kādas atdzīvināšanas procedūras ārsti ir veikuši. Daži varbūt domā, ka mūsu draugam ir bijušas halucinācijas, taču minētie pētījumi liek domāt, ka tā tas nav. Turklāt, kā cilvēks, kurš jau pusstundu ir klīniski miris, var redzēt halucinācijas? Elle (hades) un uguns ezers Mūsu draugs, kā arī citi, kuri ir piedzīvojuši elli, redzēja moku vietu pazemes valstību (hades), ko varētu saukt par pārejas posmu vai elles Mirušo mūžīgās mājas 87

90 priekškambari. Tā nav vieta, kur mūžīgi uzturas tie, kuri ir ārpus pestīšanas. Drīzāk tā ir kā uzgaidāmā telpa, kur viņiem jābūt un jāpiedzīvo mokas līdz brīdim, kad visi nāks Lielā baltā troņa priekšā, lai saņemtu spriedumu. Pastāvīgā vieta, kur cilvēki, dēmoni un kritušie eņģeļi pavadīs mūžību pēc pastarās tiesas, ir uguns ezers. Raksti liecina: Tad es ieraudzīju troni, lielu un baltu, un uz tā sēdēja tas, no kura klātbūtnes aizbēga zeme un debess un nebija vairs atrodamas. Jūra atdeva atpakaļ tos, kas tajā miruši, nāve un pazemes valstība [hades] atdeva atpakaļ tos, kas tajā bija, un ikviens tika tiesāts pēc viņa darbiem [pēc viņu nodomiem, mērķiem un darbiem]. Nāve un elle [hades] tika iemestas uguns ezerā. Šī ir otrā nāve uguns ezers. Ikviens, kura vārds nebija ierakstīts dzīvības grāmatā, tika iemests uguns ezerā. (Atklāsmes 20:11,13 15; paskaidrojumi no paplašinātā tulkojuma) Vispirms gribu uzsvērt, ka visi tie, kas atradās pazemes valstībā (hades) tika vesti Tiesas priekšā. Kad Tiesa būs pabeigta, visi, kas pretojās Dievam, tai skaitā dēmoni, kritušie eņģeļi un pati pazemes valstība (hades) un tie, kas darīja netaisnību, tiks iemesti uguns ezerā. Uguns ezera vīzija Mums ar sievu ir draugi no Grieķijas. Džoja ir kristīgā kalpotāja trešajā paaudzē. Viņas vecmāmiņa piedzima un uzauga Grieķijā, un jau no mazotnes meklēja Dievu. Jautājot par Dievu apkārtējiem, viņa sastapa vienaldzību un atklātu izsmieklu. Viņa gribēja iet uz baznīcu, bet viņai atbildēja, ka Dieva nav un, lai viņa nerunā muļķības. Kādu dienu grieķu svētku laikā, kad Džojas vecmāmiņa kopā ar draugiem dejoja tautas deju ciemata centrālajā laukumā, viņa izdzirdēja balsi, kas teica: Efrosinij, meklē mūžīgo deju. Viņa satrūkās. Kurš to teica? viņa nodomāja. Efrosinija pārtrauca deju un skrēja mājās, cerot atrast atbildi. Skrienot, viņa jutās tā it kā uz 88 Dzinējspēks mūžība

91 muguras gultos milzīgs smagums. Nonākusi mājās, Efrosinija devās uz savu guļamistabu, nokrita ceļos un sāka raudāt. Viņa gribēja atkal dzirdēt šo balsi. Kurš runāja ar viņu? Kas tie bija par vārdiem? Ko balss vēlējās pateikt? Tie bija jautājumi, kas viņai nedeva mieru. Bet tas nevilkās ilgi. Tikko Efrosinija nokrita uz ceļiem, viņa sajuta, ka istabu pārņem it kā uguns liesmas. Viņa nokrita uz muguras un redzēja vīziju eņģelim līdzīgu būtni baltā tērpā. Būtne pacēla viņu un viņa nonāca vietā, kur bija blāva gaisma. Tur būtne viņu atstāja. Sasprindzinot redzi, viņa saprata, ka neaptveramā kārtā viņas priekšā ir Golgātas aina. Kungs karājās pie krusta, asinis pilēja no Viņa brūcēm. Viņa redzēja mokas Kristus sejā. Tad Efrosinija tālumā izdzirdēja kliedzienus. Viņa pagriezās, lai redzētu, no kurienes tie nāk un ieraudzīja lielu bezdibeni starp krustu un vietu, no kuras izšāvās milzīgas uguns liesmas. Tas bija uguns okeāns. Viņa dzirdēja neskaitāmu cilvēku kliedzienus. Tie lādēja Dievu. Tad viņa sajuta spēku, kas vilka viņu uz bezdibeņa pusi, un iepriekš dzirdētā balss teica: Tur ir arī tava vieta. Efrosinija šausmās sastinga. Viņa raudāja un lūdza žēlastību. Viņa nokrita zemē pie krusta ar visu smago nastu uz muguras, un gulēja zemē, raudādama. Tad balss, kas bija mīlestības un līdzjūtības pilna, uzrunāja viņu: To Viņš darīja tevis dēļ! Viņš nomira tevis dēļ! Ja tu lūgsi piedošanu un pieņemsi Viņa upuri tavā labā, tev nebūs tur jānonāk [uguns ezerā]! To dzirdot, Efrosinija sāka raudāt vēl stiprāk, un nekavējoties atsaucās balss aicinājumam. Viņa lūdza piedošanu un tajā pašā brīdī nasta nokrita un aizripoja līdz krusta pakājei. Viņa pacēla acis un redzēja Kungu Jēzu stāvam viņas priekšā savā godības ietērpā. Viņš pacēla viņu uz rokām un nesa uz kādu brīnišķīgu zaļu pakalnu. Viņa spēja domās sazināties ar Jēzu. Efrosinija uzdeva jautājumu Mirušo mūžīgās mājas 89

92 un Viņš atbildēja. Tas bija neaprakstāmi! Viņa jautāja, kurp viņi dodas, un Viņš teica: Satikt tavu debesu Tēvu! Tuvojoties kalna virsotnei, viņa ieraudzīja gaismu, kas plūda no vārtiem. No puķēm un kokiem skanēja brīnišķa, debešķīga mūzika un dziesmas. Viņi sasniedza virsotni un iegāja pa vārtiem. Viņa nespēja noticēt savām acīm. Skaistums bija vārdos neaprakstāms! Viņi devās tieši uz troni. Efrosinija neredzēja Dieva seju, jo to sedza plīvurs, bet viņa redzēja milzīgu grāmatu un roku, kas parādījās no mākoņiem. Tā sāka rakstīt. Viņa saliecās uz priekšu, lai redzētu, kas tiek rakstīts un sev par pārsteigumu ieraudzīja savu vārdu, kas tika ierakstīts dzīvības grāmatā. (Tad viņa vēl nezināja, ka tā ir dzīvības grāmata). Tad debesu Tēvs teica: Laipni lūgta ģimenē! un noskūpstīja viņu uz pieres. Viņa redzēja eņģeļus, kas, sadevušies rokās, dejoja, dziedāja un priecājās! Viņu dziesmās Efrosinija atpazina savu vārdu un pievienojās tiem. Pēc ilga laika viņa uzzināja, ka tās bija svinības viņai par godu, jo viņa bija glābta. Pēc brīža Kungs teica, ka ir pienācis laiks atgriezties uz zemes, jo Viņš ir iecerējis lielu darbu, kas viņai būs jāpaveic. Viņai nāksies iet cauri pārbaudījumu ugunij Viņa vārda dēļ, bet Viņš būs kopā ar viņu, un, kad viss būs paveikts, viņa atgriezīsies pie Viņa uz mūžību. Tad Efrosinija saprata, ka atrodas savā istabā. Viņa bija ļoti vīlusies par atgriešanos uz zemes pēc tikko piedzīvotā debešķīgā ceļojuma, bet viņai nebija izvēles. Kad ciematā izplatījās ziņa par Efrosinijas vīziju, sākās vajāšana. Viņas tēvs draudēja viņu nogalināt ar cirvi, ja viņa neatteiksies no savas ticības. Viņa atbildēja, ka nekad nenoliegs to, ko ir piedzīvojusi. Vajāšana pieņēmās spēkā, līdz kādā vakarā Efrosinijas māsa atnāca pie viņas, lai brīdinātu, ka zināmi ļaudis plāno nākamajā rītā ierasties un aizvest viņu uz ciemata centrālo laukumu, kur atradās grieķu pareizticīgo baznīca. Viņi iznesīšot no baznīcas Marijas svētbildi un, ja viņa neklanīsies un neskūpstīs to, viņi apliešot viņu ar benzīnu un aizdedzināšot. 90 Dzinējspēks mūžība

93 Efrosinija neticēja, ka viss varētu aiziet tik tālu, bet tajā naktī pie Efrosinijas ieradās Kunga eņģelis un pamodināja viņu, aizskardams viņas plecu. Eņģelis lika viņai saģērbties un iet uz durvīm. Viņa paklausīja un, nonākot uz lieveņa, kāds viņu pacēla no zemes. Viņa tika fiziski nogādāta drošībā uz kādu vairākas jūdzes attālu ciemu. Neiedomājamas mokas Džojas vecmāmiņa neredzēja elli (hades). Viņa redzēja uguns ezeru, kas tiek saukts arī otrā nāve. Viņas liktenis mainījās, jo viņa no visas sirds izvēlējās sekot Jēzum Kristum. Raksti saka: Bet bailīgajiem un neticīgajiem, negantniekiem, slepkavām un netikļiem, burvjiem un elku pielūdzējiem, un visiem meļiem būs daļa degošā uguns un sēra ezerā, kas ir otrā nāve. (Atklāsmes 21:8) Ievēro, ka tas ir degošs uguns un sēra ezers. Sērs ir nemetāliska viela, kas, sadegot, rada lielu karstumu un ļoti nepatīkamu smaku. Daudzi, kas ir piedzīvojuši elli, ir pieminējuši šo briesmīgo smaku. Viņi to raksturo kā nepanesamu. Patiesībā, visi man zināmie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši šo pēcnāves vietu, man ir teikuši, ka nav tādu vārdu, lai aprakstītu mokas un šausmas, kas tur valda. Pievērs uzmanību terminam otrā nāve. Jēzus saka: Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm [tātad tas nav teikts neticīgajiem]. Kas uzvarēs, tiem otrā nāve nenodarīs ļaunumu. (Atklāsmes 2:11) Varbūt liekas dīvaini, ka Jēzus to saka draudzēm. Taču iepriekšējā pantā ir minētas trīs ļaužu kategorijas, kuri degs uguns ezerā. Pirmie ir tie, kuri novērsās no sekošanas Kristum. Otrie ir tie, kuri nebija Viņam uzticīgi. Trešie ir grēcinieki, kuri nekad nav Viņu pazinuši. Pirmajās divās grupās ietilpst tie, kuri kādreiz ir bijuši draudzē. Atceries pirmos trīs cilvēkus, par kuriem mēs runājām alegorijā: Mazdūšīgo, Maldināto un Neatkarīgo. Divi no viņiem darbojās Mirušo mūžīgās mājas 91

94 Endelas skolā, kas līdzinās draudzei. Turpmāk mēs par to runāsim vairāk. Otrā nāve ir mūžīgas mokas uguns ezerā. Atceries pirmo nodaļu, kad runājām par mūžību, kas nekad nebeidzas, mokām, kas nekad neatslābst un no kā nav iespējams izbēgt. Daži domā, ka tas kādreiz beigsies, bet Dieva Vārds saka: Viņi tiks mocīti dienu un nakti mūžu mūžos. (Atklāsmes 20:10) Lai liktu skaidrāk saprast, ka šīs ciešanas ir nebeidzamas, lūk, ko Jēzus saka par visiem, kas neklausa Viņa vārdam: Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā. (Mateja 25:46) Ievēro vārdus mūžīgā sodībā. Tātad, tas ir sods, kas nekad nebeidzas. Tas ir mūžīgs. Jēzus saka: Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to; labāk tev vienacainam ieiet Dieva valstībā, nekā ja tev ir abas acis un tu tiec iemests elles ugunī (gehenna). (Marka 9:47) Tātad šeit Jēzus runā par elli (gehenna) uguns ezeru. Citā tulkojumā tas skan šādi: Ja savas acs dēļ tu zaudē ticību, izrauj to! Labāk ar vienu aci ieiet Dieva valstībā, nekā ar abām tikt iemestam ellē. Tur tārpi, kas to saēd, ir nemirstīgi un uguns, kurā tie deg, nekad nenodziest. (Marka 9:47 48 brīvs tulkojums no angļu Bībeles TEV versijas) Ņem vērā, ka tārpi, kas viņus ēd, nekad nemirst. Tas nozīmē, ka tiem vienmēr ir, no kā baroties. Salīdzināsim to ar dabisko pasauli. Kad cilvēks nomirst, tārpi saēd viņa ķermeni, kamēr ir palikuši tikai kauli, un tad mirst arī tārpi. Ellē (gehenna) tārpi nemirst, jo viņiem vienmēr pietiek barības. Kāds cilvēks, kurš bija piedzīvojis elli, stāstīja, ka ir redzējis milzu tārpus, kas ēda liesmās mocīto cilvēku miesu, taču, lai arī cik ilgu laiku viņi pavadīja ellē, tārpiem vienmēr pietika ēdamā. 92 Dzinējspēks mūžība

95 Jā, tu pareizi saprati šī vieta ir prātam neaptverama! Taču atcerēsimies, ka sākumā, radot uguns ezeru, Dievs neplānoja, ka tur nonāks cilvēki. Lūk, ko Jēzus saka tiem, kuri tiek iemesti šajā briesmīgajā vietā: Tad viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: ejiet prom no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem! (Mateja 25:41) Uguns ezers tika radīts velnam un viņa kritušajiem eņģeļiem, nevis cilvēcei. Taču velns pieviļ daudzus un aizrauj sev līdzi mūžīgajā sodībā. Tas līdzinās tam, ko mēs redzējām alegorijā: Dagona iespaidā daudzi tika pievilti un Džeilina dusmas, kas sākumā bija domātas Dagonam, skāra arī tos, kas pakļāvās viņa ietekmei. Citādi Džeilins nebūtu taisnīgs valdnieks. Mūžīgi laimīgs Iepriekšējā nodaļā mēs redzējām, cik spilgtas bija Džeilina dusmas. Raksti saka, ka tas, kurš dzers Dieva dusmu kvēles vīnu... tas tiks mocīts ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā. Un mūžu mūžos kāpj augšup šo cilvēku mocību dūmi. (Atklāsmes 14:10 11) Un atkal, nepalaid garām vārdus mūžu mūžos. Atceries, ko mēs pirmajā nodaļā runājām par mūžību, kad centāmies aptvert to, kas nekad nebeidzas? Ar prātu tas nav iespējams, bet ar sirdi gan. Tādēļ Dievs vaimanāja par veselu paaudzi, kas neklausījās uz Viņu, sacīdams: Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi! (5.Mozus 5:29 REV) Mirušo mūžīgās mājas 93

96 Ņem vērā vārdu mūžam. Ja vien viņus saistītu paliekošais ja viņu dzinējspēks būtu mūžība! Ievēro arī Dieva teikto: visus manus baušļus mūžam turēt. Viņš nesaka: uz kādu laiku turēt visus manus baušļus. Viņš arī nesaka: dažus manus baušļus mūžam turēt. Nē, Viņš saka: mūžam turēt visus! Mums ir pavēlēts paklausīt Viņa gribai visā pilnībā un nepārtraukti. Varbūt tu domā: es neesmu turējis visus Viņa baušļus. Tiesas dienā es tikšu atzīts par vainīgu! Jā, tas ir pilnīgi pareizi. Dieva likums atklāj un pierāda, ka neviens cilvēks nespēj pielīdzināties Dieva taisnīguma mērauklai un Tiesas dienā tiks atzīts par vainīgu. Neviens nevar nostāties Dieva priekšā un teikt: Mana dzīve ir Tavas valstības cienīga un es neesmu pelnījis mūžīgo sodu. Tam par iemeslu ir cilvēka sākotnējā apzinātā nepaklausība Dievam Ēdenes dārzā. Tā rīkojoties, cilvēks pieņēma grēka dabu. Ar šo nodevības aktu cilvēks padarīja sevi par sātana vergu, viņa valstības ķīlnieku. Viņam nebija nekādu iespēju sevi atpestīt vai glābt. Šī kritusī daba tiek nodota tālāk ikvienam Ādama un Ievas pēctecim, proti, visai cilvēcei, jo, piedzimstot, mēs mantojam savu vecāku dabu. Absolūtas mīlestības vadīts, Dievs apsolīja, ka, lai gan cilvēks ir pilnībā atbildīgs par savu kritušo stāvokli, Dievs sūtīs Glābēju, lai mūs atpestītu. Šis Glābējs ir Jēzus Kristus. Vairākus simtus gadu pirms Viņa dzimšanas tika pravietots, ka Viņš piedzims no jaunavas (skat. Jesajas 7:14). Viņa Tēvs ir Dievs un Viņa māte ir jaunava vārdā Marija, ķēniņa Dāvida pēctece. Ja abi vecāki būtu cilvēki, Jēzus būtu piesaistīts Ādama dabai. Viņš būtu grēka vergs. Viņš nevarētu nodzīvot nevainojamu dzīvi un tādēļ nevarētu mūs glābt. Taču viņam bija jānāk no sievietes, jo cilvēks bija tas, kurš nepaklausīja un cilvēkam bija jāsamaksā sods par mūsu nodevību. Tādēļ Jēzus bija 100% Dievs un 100% cilvēks. Kad Jēzus gāja pie krusta, Viņš uzņēmās visus mūsu grēkus uz sevi, izlēja savas asinis un nomira, tā samaksājot par mūsu grēkiem. Taču Viņa nevainojamās dzīves dēļ Tēvs Viņu uzmodināja no mirušajiem 94 Dzinējspēks mūžība

97 un nosēdināja pie savas labās rokas. Vairāk nekā tūkstoš gadu iepriekš ķēniņš Dāvids, pravietis un Jēzus sencis, paredzēja to, kas notiks pēc Jēzus krustā sišanas. Vasarsvētku dienā Pēteris atsaucas uz viņa vārdiem, sacīdams: [Ķēniņš Dāvids], pravietis būdams,... zināja, ka Dievs bija zvērējis kādu viņa pēcnācēju sēdināt viņa tronī. Paredzēdams to, viņš runāja par Kristus augšāmcelšanos, jo Kristus netika atstāts šeolā, nedz viņa miesa pieredzēja iznīcību. Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki. (Apd 2:30 32) Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, lai mūs atbrīvotu. Ņem vērā Pētera vārdus, ka Viņš nepalika ellē. Tas liek mums saprast, ka Viņš tur bija. Kad Viņš tur bija? Laikā starp krustā sišanu un augšāmcelšanos. Jēzus piedzīvoja nāvi vai elli mūsu visu dēļ, lai mums nebūtu jāsaņem taisnīgais, mūžīgais sods. Atsakoties no savas egoistiskās dzīves un sevi pilnīgi nododot Kristum kā savam Kungam, Viņa nopelns izlejot savas asinis un piedzīvojot nāvi kļūst gan par izpirkuma maksu, gan par mūsu attaisnošanu Dieva priekšā. Mēs tiekam pielīdzināti Viņa taisnīgumam un varam ar pārliecību nostāties Viņa soģa krēsla priekšā. Lai mūžīga slava Dievam! Šī iemesla dēļ mums ir skaidri teikts: Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties. (Efeziešiem 2:8 9) Ja tu nekad neesi nožēlojis Dieva priekšā to, ka esi dzīvojis, nerēķinoties ar Viņu, atteicies no savas grēcīgās dabas un pilnībā sevi nodevis Kristum kā savam Kungam, tad nekavējoties atšķir pielikumu šīs grāmatas beigās. Šajā daļā es izskaidrošu Dieva plānu tavai glābšanai un vadīšu tevi lūgšanā, lai Jēzus Kristus ienāk tavā dzīvē kā tavs personīgais Pestītājs un Kungs. Vairums kristiešu labi zina to, kas šeit rakstīts. Taču man ir nācies sastapties ar daudziem kristiešiem, kuri to, par ko es runāšu turpmā- Mirušo mūžīgās mājas 95

98 kajās nodaļās, pilnībā neizprot. Patiesībā daudzi pārliecināti kristieši būs šokēti par vienkāršajām patiesībām, kas atklājas Rakstos, kurus mēs apskatīsim turpmākajās lappusēs. Mēs runāsim arī par to, kādēļ patiesība par mūžīgo sodību ir jāzina katram kristietim, lai viņš savā ticības dzīvē piedzīvotu izaugsmi. 96 Dzinējspēks mūžība

99 5. NODAĻA MALDINĀTĀ TIESĀŠANA Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā rīkojas, nāk Dieva taisnīgā tiesa. Romiešiem 2:2 Jēzus nāca, lai glābtu mūs no mūžīgā soda par grēku soda, kas sākotnēji bija domāts sātanam un viņa kalpiem. Tā atklājas Dieva apbrīnojamā mīlestība. Padomā par to. Dievs Kungs radīja cilvēci, dzīvniekus, putnus, kukaiņus, jūras radības, kā arī zemi un atmosfēru. Tas viss sākumā bija ideāls. Mēs lasām: Un Dievs redzēja visu, ko bija darījis, un, redzi, tas bija ļoti labi! (1.Mozus 1:31) Tad Viņš savu nevainojamo radību nodeva cilvēka rokās, lai viņš to sargātu un uzturētu. Psalmists saka: Debesis ir Kunga debesis, bet zemi viņš nodevis cilvēku dēliem. (Psalmi 115:16) Aizsargāt ne tikai sevi, bet visu radību no Dieva mūžīgā ienaidnieka Lucifera, bija Ādama pienākums. Dievs negribēja robotus, kas nespēj brīvi izvēlēties mīlēt, paklausīt un būt attiecībās ar Viņu. Tādēļ par vienu no neskaitāmiem kokiem dārzā bija teikts: Ēd no visiem dārza kokiem, bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi! (1.Mozus 2:16 17) Dievs nerunāja par fizisko nāvi, kaut gan pēc daudziem gadiem Ādams piedzīvoja arī to (tās arī bija nepaklausības sekas). Kungs Dievs parādīja cilvēkam, ka viņš tiks atšķirts no Dieva dzīvības un pieņems Lucifera dabu, kas nāvi iemieso. 97

100 Pēc kāda laika, radot sagrozītu priekšstatu par Dieva raksturu, Lucifers pievīla Ievu. Viņam izdevās novērst Ievas uzmanību no visiem pārējiem kokiem un koncentrēt to uz vienīgo aizliegto. Kad viņa saprata, ka koks ir labs, iekārojams un tīkams acīm, viņa ēda no tā. Tas notika tādēļ, ka nu viņa uzskatīja Dievu par ņēmēju, nevis devēju. Tomēr cilvēce vēl nebija kritusi. Tikai tad, kad Ievas vīrs nobaudīja koka augļus, Dieva radība tika nolemta nāvei. Šī iemesla dēļ Ādama grēks ir lielāks. Ieva tika pievilta, bet Ādams nē (skat. 1. Timoteja 2:14). Līdz ar to ne tikai Ādams, bet visa radība, par kuras aizstāvi viņš bija iecelts, tika nolemta nāvei. Pirms Ādama nodevības dzīvnieki cits citam neuzbruka, neēda cits cita miesu un nāvi nepazina. Viesuļvētras, zemestrīces, bads, slimības un sērgas nepastāvēja. Tas viss radās no cilvēka nespējas pasargāt to, ko Dievs viņam bija uzticējis. Mēs lasām: Jo radība ir pakļauta nīcībai nevis labprātīgi, bet pēc tās Pakļāvēja gribas, un tai ir cerība, ka tā no iznīcības verdzības tiks atbrīvota Dieva bērnu godības pilnai brīvībai. (Romiešiem 8:20 21) Radība netika nolemta nāvei pēc savas gribas, bet gan cilvēka nepaklausības dēļ. Ādams nesargāja to, kas viņam bija uzticēts. Atšķirtībai no Dieva, kas sākotnēji bija paredzēta kā lāsts Luciferam, Ādams pakļāva ne tikai dabu, bet arī sevi, savu sievu un visus pēcnācējus. Kāda nodevība! Šajā brīdī Dievs varētu sacīt: Cilvēce, kuru es mīlēju, svētīju un kas bija nevainojami radīta, manis vietā izvēlējās Luciferu. Lai viņi visi nonāk uguns ezerā un mēs (Tēvs, Dēls un Svētais Gars) sāksim visu no gala. Mēs radīsim citu Visumu ar būtnēm, kas būs uzticīgas un mīlēs mūs, jo mēs tās mīlēsim. Ja Kungs tā būtu rīkojies, Viņa lēmums būtu absolūti taisnīgs. Taču savas bezgalīgās mīlestības dēļ Viņš apsolīja sūtīt cilvēcei Pestītāju, lai atbrīvotu mūs no verdzības, ko paši bijām sevi sagādājuši. Šis 98 Dzinējspēks mūžība

101 Pestītājs ir Viņa Dēls, ar kuru kopā Dievs radīja debesis un zemi. Citiem vārdiem sakot, Viņš samaksā briesmīgo cenu par mūsu grēku un nāvei nolemto dabu, kaut gan neko nav noziedzies, kā vienīgi mīlējis mūs no paša sākuma. Tāda ir bezgalīga mīlestība. Tas ir Golgātas notikumu iemesls. Esmu pārsteigts par kristiešiem, kuri mulst ikreiz, kad kāds neticīgais saka: Kā mīlošais Dievs var sūtīt uz elli cilvēkus, kas nav dzirdējuši evaņģēliju? Mana atbilde ir: Tā nav Viņa, bet mūsu pašu vaina. Jēzus samaksāja briesmīgu cenu, lai atbrīvotu cilvēci. Pēc tam Viņš tiem, kas jau saprata šo Labo vēsti, lika doties pasaulē un stāstīt tiem, kas to nav dzirdējuši, ka esam izpirkti no lāsta, ko uzvēlām paši sev un visai radībai. Mums būs jādod norēķins par savu paaudzi. Dievs savu daļu ir paveicis! Mēs iegūstam Dieva dabu Jēzus ne tikai samaksāja sodu par mūsu grēkiem, bet Viņā mums ir piešķirta jauna daba, kas līdzinās Dieva dabai. Mēs vairs neesam grēka vergi. Kad cilvēks pilnībā atdod savu dzīvi Jēzum, viņš kļūst par jaunu radījumu, jaunu cilvēku. Viss ir mainījies. Ir sākusies jauna dzīve! (2. Korintiešiem 5:17) Pieņemot Jēzu Kristu kā savu Kungu, mēs mirstam šī vārda burtiskajā nozīmē. Mūsu vecā daba tiek nonāvēta, Dieva acīs tā līdz ar Kristu ir krustā sista. Ir dzimusi jauna persona ar Dieva dabu. Tā mēs piedzimstam no jauna un esam brīvi no dabas, kas reiz noteica mūsu dzīvi. Kā Raksti skaidri atklāj: Lai,... tāpat kā Kristus, kas caur Tēva godību uzmodināts no mirušajiem, arī mēs staigātu jaunā dzīvē... zinādami, ka vecais cilvēks mūsos ir līdz ar viņu krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēcīgā miesa, tā ka mēs vairs nekalpojam grēkam, MaldinātĀ tiesāšana 99

102 jo tas, kas nomiris, ir attaisnots un brīvs no grēka. Ja esam miruši līdz ar Kristu, mēs ticam, ka arī dzīvosim līdz ar viņu. (Romiešiem 6:4, 6 8) Tagad, atmetot veco, Ādama nodevības dēļ iegūto dabu, mēs varam dzīvot saskaņā ar Kristus dabu. Ja pret cilvēku, kurš nav pieņēmis Jēzu Kristu kā savu Kungu, viņa dzīvesveida dēļ, kāds kristietis izturas nicīgi, tas liecina par pilnīgu situācijas neizpratni. Grēks ir šī cilvēka garīgais DNS un viņš rīkojas tam atbilstoši. Taču, ja nemitīgi un tīši grēko kristietis, tas gan ir dīvaini un pretdabiski. Vārdu kristietis es lieku pēdiņās tādēļ, ka cilvēks, kurš praktizē grēku, var gan apliecināt, ka Jēzus ir viņa Glābējs un Kungs, bet patiesībā tas tā nav. Ja tas tā būtu, šī cilvēka dzīve liecinātu par viņa dievbijīgo raksturu. Jēzus to pasaka skaidri: Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks labus. Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī. Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet. (Mateja 7:17 20) Tas nav nekas sarežģīts, bet tas ir negrozāms. Ne jau augļi nosaka savu kvalitāti. To nosaka koka būtība. Taču par koka būtību liecina tā augļu kvalitāte. Apskatot krūmu ar veselīga izskata mellenēm, ir skaidrs, ka arī krūms ir veselīgs un tā augļus var lietot pārtikā. Savukārt, ja ogas ir indīgas, krūms nav labs, jo tā augļi nav lietojami uzturā. Tātad augļi pierāda to, vai koks ir labs vai indīgs. Tomēr Jēzus norāda, ka kristieša īstuma kritērijs nav ne viņa vārdi, ne reliģiozās darbības, ne tas, cik bieži viņš apmeklē kristīgus pasākumus. Nē, darbi ir tie, kas liecina par viņu! Vai viņa augļi ir pašaizliedzīgi un orientēti uz Dieva valstības celšanu? Jeb tie ir savtīgi un pasaulīgi? Kā apustulis Jānis raksta savā vēstulē: Nemīliet pasaulīgo. Nemīliet pasaules labumus. Mīlestība pret pasauli izspiež mīlestību pret Tēvu. Praktiski visam, kas notiek 100 Dzinējspēks mūžība

103 pasaulē vēlmei panākt savu, iegūt visu sev, izlikties svarīgam nav nekā kopīga ar Tēvu. Tas nošķir tevi no Viņa. Pasaule un visas tās vēlmes ved uz iznīcību, bet ikviens, kas dara to, ko grib Dievs, paliek mūžīgi. (1. Jāņa 2: tulkojums no The Message). Mums ar Līsu bija nepieciešams ilgs laiks, lai par šo patiesību pārliecinātu mūsu bērnus. Viņi apmeklēja kristīgas skolas un vēroja savus klases biedrus, kuri regulāri apmeklēja baznīcu kopā ar saviem vecākiem un uzskatīja sevi par kristiešiem, bet viņu zaros regulāri brieda augļi, kas liecināja par paštaisnību, nevis sekošanu Kristum, kā mēs lasām minētajās Rakstu vietās. Viņi dzīvoja sev, nevis meklēja, centās pildīt un priecājās par Dieva gribu. Mūsu bērnu situācija skolā ir tikai viens no neskaitāmiem līdzīgiem piemēriem. Šī problēma ir sastopama ģimenēs, biznesa pasaulē un pat draudzēs un kristīgās organizācijās. Daudzi apliecina, ka ir kristieši, bet viņu augļi liecina par pretējo. Tipiska atgriešanās Evaņģēlijs, kuru mēs sludinām, bieži ir vienpusīgs. Mēs izceļam nepieciešamību pieņemt Jēzu, lūdzot grēcinieka lūgšanu. Mēs atzīstam Viņu kā Kungu, un domājam, ka ar to viss ir beidzies. Esam mūžīgi glābti. Taču Jēzus to nemāca. Ja mēs vienkārši ieklausītos Jēzus sacītajā nelaižot to cauri ilggadējas nelīdzsvarotas sludināšanas, mācības, rakstu un dziesmu filtram, mēs saprastu, ka modernais evaņģēlijs ir pretrunā ar to. Jēzus vārdi nevar būt vēl skaidrāki ne katrs, kurš ir lūdzis grēcinieka lūgšanu, atzīstot Viņu kā savu Kungu, nonāks debesīs. Un debesīm, kā lasījām pēdējā nodaļā, ir tikai viena alternatīva. Apskatīsim tipisku evaņģelizācijas dievkalpojumu. Sludinātāja vēsts skan: Nāc pie Jēzus un saņem svētības. Viņš stāsta, ka Jēzus MaldinātĀ tiesāšana 101

104 dos mums prieku, mieru, labklājību, laimi, veselību, debesu valstību un tā tālāk. Saproti mani pareizi. Dievs tiešām vēlas mūs svētīt. Bet Jēzus nekad neizmantoja svētības, lai mudinātu cilvēkus sekot Viņam. Pēc aptuveni trīsdesmit piecas minūtes ilgas reklāmas akcijas sludinātājs aicina klausītājus noliekt galvas. Viņš jautā, vai klausītāji ir pārliecināti, ka tad, ja viņiem šovakar būtu jāmirst, viņi nonāktu debesīs? Reizēm viņš aicina apmeklētājus paskatīties pa labi un pa kreisi, un uzdot to pašu jautājumu saviem blakussēdētājiem. Vai viņi dosies uz debesīm, ja šovakar mirs? Ja atbilde nav jā, sludinātājs saka, paņemiet viņus pie rokas un vediet uz priekšu. Kandidātiem virzoties uz priekšu, tiek atskaņotas noskaņojumam atbilstošas dziesmas, piemēram, deviņdesmito gadu iecienītākā Kāds esmu, tāds es atnāku. Citos gadījumos klausītāji vienkārši aplaudē un smaida, kamēr mūziķi spēlē kādu iedvesmojošu melodiju, mudinot ļaudis doties uz priekšu. Kad visi ir sapulcējušies zāles priekšpusē, kalpotājs aicina noliekt galvas un atkārtot kopīgu lūgšanu, piemēram: Tēvs, es atzīstu, ka esmu grēcinieks. Piedod man manus grēkus. Šodien es ielūdzu Jēzu savā dzīvē kā savu Kungu un Glābēju. Paldies, ka dari mani par savu bērnu. Jēzus vārdā, Āmen. Klausītāji ir sajūsmā, skan mūzika, un jaunie kristieši dodas prom tādi paši, kādi atnākuši. Izņemot to, ka tagad viņi ir pievilti. Nekas nav teikts par atgriešanos no nepaklausīga dzīvesveida, atsacīšanos no savām iegribām, lai satvertu Dieva gribu un nodotu savu dzīvi Kristus lietai. Viņi ir atzinuši Jēzu kā savu Kungu, bet viņu sirdis nav mainījušās. Jēzus ir kļuvis par vienu daļu no viņu dzīves. Ņem vērā, ka kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš nenāk cilvēka dzīvē kā otrais vai pat kā pirmais no vairākiem mīļākajiem. Viņš nāk pie mums vienīgi kā mūsu absolūtais un pilnīgais Ķēniņš, un neviens cilvēks, lieta vai aktivitāte, nevar sacensties ar Viņa vietu mūsu sirdīs. Viņam ir jābūt Kungam, tas nozīmē augstākajam meistaram un īpaš- 102 Dzinējspēks mūžība

105 niekam. Tas nozīmē, ka mūsu dzīve mums vairs nepieder. Padomā par to. Vai tu precētos ar kādu, kas teiktu, ka būs uzticīgs tev, kā arī citām savām mīļotajām, bet ka tu būsi pirmā? Cik absurdi ir kaut ko tādu teikt Visuma Valdniekam! Vai Viņš pieņems līgavu, kas saka: No visiem maniem mīļākajiem tu esi pirmajā vietā? Šādā darījumā nevar būt derības attiecību, nav iespējams savienoties, lai kļūtu par vienu veselu. Kādi maldi! Šie jaunie kristieši nav ļāvuši krustam nokaut viņu egoistisko, pasaulīgo dzīvi un atbrīvot vietu Jēzus jaunajai dabai. Viņi ir tikuši pārdoti par labāku dzīvi šeit un solījumu nokļūt debesīs. Tas ir interesanti. Daudzās valstīs, kur kristieši tiek vajāti, viņi nāk pie Jēzus, apzinoties, ka līdz ar to viņi atsakās no savas dzīves. Mūsdienu rietumu sabiedrībā mēs nākam pie Jēzus, lai iegūtu labāku dzīvi un nokļūtu debesīs. Bet Viņa dēļ mums ir jāatsakās arī no savas dzīves. Šodien daudzi tradicionāli evaņģēliskie kristieši dzīvo maldos, pateicoties evaņģēlijam, kuru sludinām. Jaunie kristieši varbūt ir aizrāvušies ar savu jauniegūto ticību, piedalās kristīgās aktivitātēs, apmeklē draudzi un pat iesaistās evaņģelizācijā, jo tas viss ir kaut kas jauns un aizraujošs. Tas ir tas pats, kā iesaistīties kādā klubā, izmēģināt jaunu sporta veidu, sākt apgūt jaunu amatu, nomainīt darba vietu. Tas ir kā piedzīvojums. Bet šie kristieši nav izdarījuši to, ko Jēzus pavēlēja visiem saviem patiesajiem sekotājiem: aplēst, cik izmaksās sekošana Viņam, un tikai pēc tam pieņemt galīgo lēmumu nodot savu dzīvi kalpošanā Viņam (skat. Lūkas 14: 27 33). Zaudēt, lai iegūtu Tā ir apmaiņa. Mums jāatdod visa sava dzīve un tās vietā jāsaņem Viņa dzīve (daba). Jēzus par to runā nemitīgi. Viņš saka: MaldinātĀ tiesāšana 103

106 Kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi [aizmirst, neievēro, atsakās no sevis un savām interesēm] lai ņem savu krustu un [kļūstot par manu mācekli un pieslienoties manai pusei] seko man [pastāvīgi, cieši turoties pie manis]! (Marka 8:34; paplašinātais tulkojums) Mums neatlaidīgi jāturas pie Viņa. Pestīšanu neiegūst ar vienu lūgšanu, kurai seko ierastā dzīve, izņemot to, ka tagad tu esi kristiešu kluba biedrs un dodies uz debesīm. Jēzus turpina: Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. (Marka 8:35) Paplašinātā Bībelē tas ir izteikts šādi: Ikviens, kurš atsakās no savas dzīves [virs zemes] manis un evaņģēlija dēļ, to izglābs [savu augstāko, garīgo dzīvi Dieva mūžīgajā valstībā]. Tā ir apmaiņa, kas nosaka visu. Mēs atsakāmies no savām tiesībām lemt par savu dzīvi. Tā rīkojoties, mēs iegūstam spējas sekot Viņa gribai. Apmaiņā mēs saņemam Viņa mūžīgo dzīvi. Mūsdienās sludinātajā evaņģēlijā šis izšķiroši svarīgais sekošanas aspekts netiek uzsvērts. Tiek uzskaitīti vienīgi ieguvumi. Būtībā mēs sludinām augšāmcelšanās apsolījumus, neminot krusta nozīmi un aicinājumu. To varētu salīdzināt ar jaunu vīrieti, kurš televīzijā redz militāro reklāmu: izskatīgu vienaudzi stilīgā jūrnieka uniformā, stāvam uz iespaidīga kuģa klāja, kuģojot atklātajā jūrā zem kristāldzidrām debesīm un priecīgi smaidot kopā ar saviem komandas biedriem. Tad reklāma rāda šo jūrnieku dažādās ostās visā pasaulē, un tas viss ir bez maksas. Jaunais cilvēks nekavējoties dodas pie rekrutētāja un piesakās dienestā. Viņš neizlasa pieteikšanās nosacījumus, jo visa viņa uzmanība ir pievērsta tam, ko viņš iegūs. Viņš ir tik laimīgs. Nu viņš tiešām būs zirgā, redzēs pasauli, piedalīsies militārās operācijās un iegūs daudz jaunu draugu. Taču jau sagatavošanas apmācību laikā viņš saprot, ka vairs nevar gulēt līdz deviņiem no rīta, kā bija paradis. Viņam liek nogriezt ilgi 104 Dzinējspēks mūžība

107 lolotos garos matus. Viņš nevar piedalīties saviesīgos pasākumos, jo viņam nav atļauts atstāt bāzi biežāk kā pāris dienas mēnesī. Visbriesmīgākais ir tas, ka viņam jāturas pie reglamenta, kas neļauj pavadīt laiku kopā ar citiem. Visu laiku viņam ir jātīra tualetes un ēdamzāles, jāveic atspiešanās un citi grūti vingrinājumi. Viņam vairs nav bezgalīgi daudz brīvā laika, un katru vakaru viņš pārguris iekrīt gultā. Jaunais cilvēks joprojām ir cerīgs, jo zina, ka drīzumā tiks uz kuģa. Kad sagatavošanas apmācība ir beigusies, viņš tiek norīkots uz kuģi, bet darbs ir tikpat smags, tikai tagad viss notiek atklātā jūrā. Izceļas karš un jaunais cilvēks piedalās kaujā, uz ko nebija parakstījies. Viņš pieteicās dienestā, jo tas solīja dzīvi, kuru viņš nekad nevarētu atļauties, turklāt bez maksas. Viņš nepamanīja informāciju, kas bija izvietota rekrutētāja birojā: šāda dzīve ir bez maksas, bet tā maksās personīgo brīvību. Jauneklis jūtas aizvainots. Viņš jūtas apkrāpts. Viņaprāt, viņam tika pārdota pakete, kas solīja vienīgi priekšrocības, bet neinformēja par izmaksām. Mēs sludinām evaņģēliju, kas piedāvā bezmaksas glābšanu, un tas tā tiešām ir, bet mēs esam aizmirsuši atklāt kandidātiem, ka tas viņiem maksās brīvību. Runājot par brīvību, es nedomāju patiesu, bet iedomātu brīvību, jo visi ārpus Kristus ir spiesti grēkot. Viņi ir vergi, lai gan domā, ka ir brīvi. To var salīdzināt ar filmu Matrica. Pirms vairākiem gadiem mans vecākais dēls iznomāja šīs filmas rediģēto versiju un parādīja mūsu ģimenei. Es saskatīju pārsteidzošas paralēles. Matrica uzdod interesantu jautājumu: Kā tu zinātu, kāda ir atšķirība starp sapņu pasauli un reālo, ja tu nepamostos no sapņa? 1 Šajā filmā divdesmitā gadsimta dzīve rit kā parasti, vai arī tā šķiet. Patiesībā stāsts sākas divdesmit pirmā gadsimta beigās. Cilvēks izstrādā mākslīgo intelektu, kas tiek dēvēts vienkārši par Mašīnām. Šīs Mašīnas pārņem savā kontrolē zemi, un cilvēks cīnās ar tām. Galīgajā cīņā par varu, pasaule tiek iznīcināta un Mašīnas ir uzvarējušas. Mašīnas atklāj, ka spēj izdzīvot, izmantojot cilvēka ķermeņa radīto MaldinātĀ tiesāšana 105

108 elektroenerģiju, tādēļ tās rada milzu ilūziju, lai ar viltu piespiestu cilvēkus tām kalpot. Šķiet, ka pasaule vēl joprojām ir normāla (un tas ir divdesmitais gadsimts), bet patiesībā cilvēku ķermeņi ir ievietoti kamerās, kas atrodas lielās fermās. Viņu prāts ir pieslēgts pasaules mēroga virtuālās realitātes programmai Matrica, kas simulē normālo dzīvi. Cilvēka iedomātā brīvība nav reāla. Patiesībā tā ir verdzība. Šajā brīdī filmā parādās izraudzītu vīriešu un sieviešu grupa, kuri ir atraduši veidu, kā izkļūst no Matricas, atklājot savu patieso identitāti. Viņi izveido koloniju ar nosaukumu Ciāna reālajā pasaulē, kas citādi ir bez dzīvības. Daži no viņiem atgriežas Matricā, lai cīnītos ar Mašīnām un atbrīvotu cilvēci. Cīņa ir intensīva, un dzīve nav viegla, taču censoņi ir vairāk ieinteresēti iegūt patiesu brīvību nekā dzīvot mānīgā brīvībā. Viņi labāk vēlas grūtībās izcīnītu brīvību nekā verdzību ar viltus ērtībām. Šeit mēs redzam paralēli. Daudzi neticīgie uzskata kristiešus par vergiem, saistītiem un brīvību zaudējušiem, kamēr viņi paši jūtas brīvi. Taču patiesībā saistītie ir tie, kas atrodas ārpus Kristus un stipri līdzinās filmas varoņiem, kuri dzīvoja fermās kā Mašīnu vergi. Grūti būt kristietim Vergi ir ne tikai tie, kuri nekad nav dzirdējuši evaņģēliju vai nevēlas tam ticēt. Daudzi šīs paaudzes tipiskie jaunie kristieši arī ir grēka verdzībā. Šo dilemmu esam radījuši mēs, nevēloties atklāt visas kārtis, lai cilvēki saprastu, ko patiesībā nozīmē sekot Jēzum. Daudzi uzskata, ka ir brīvi, kaut gan patiesībā tādi nav, un to pierāda viņu dzīvesveids. Jēzus saka: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek namā vienmēr (mūžīgi), Dēls [kuram nams pieder] paliek vienmēr (mūžīgi). Ja nu Dēls jūs atbrīvos [dara jūs par brīviem cilvēkiem], jūs patiesi (un neapšaubāmi) būsiet brīvi. (Jāņa 8:34 36 paplašinātais tulkojums) 106 Dzinējspēks mūžība

109 Šie vārdi apstiprina patiesību, ko atrodam arī piemērā par augļu koku. Ja kāds nemitīgi grēko, tas ir pierādījums, ka viņš joprojām ir grēka vergs. Viņš nav dēls, jo viņa patiesā būtība nav mainījusies. Viņš var domāt, ka ir brīvs, jo ir lūdzis grēcinieka lūgšanu, tomēr viņš nav pilnībā atteicies no savām tiesībām, lai sekotu Jēzum. Viņš joprojām vēlas saglabāt savu brīvību (kas ir viltojums), kā arī baudīt pestīšanas priekšrocības. Taču tas nav iespējams! Kā jau minēju iepriekš, šie cilvēki var mesties savā jaunpiedzimšanas pieredzē ar prieku, aizrautību un dedzību, jo tas ir kaut kas neiepazīts un jauns. Tomēr galu galā viņu neizmainītā būtība liks sevi manīt, taču tas notiks kristīgā vidē un tiks ietērpts evaņģēliskā valodā un dzīvesveidā. Tieši tādēļ tas ir tik maldinoši. Jaunā Derība mūs brīdina no šādiem maldiem. Pāvils raksta: Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki. (2 Timoteja 3:1) Mēs dzīvojam pēdējās dienās. Par to nav nekādu šaubu; visi pravietiskie raksti atklāj, ka Jēzus drīz atgriezīsies. Pāvils paredzēja, ka mūsu laikā kristietim būt būs visgrūtāk. Citos tulkojumos, runājot par mūsu laiku, tiek lietoti tādi apzīmējumi kā bīstami un briesmīgi. Kāpēc tā? Izpētot laiku, kurā dzīvoja Pāvils, mēs redzam, ka viņš saskārās ar lielu pretestību. Piecas reizes viņš tika pērts ar pātagu un uz viņa muguras bija trīsdesmit deviņas rētas. Trīs reizes viņš tika sists ar stieņiem. Vienu reizi viņš tika apmētāts ar akmeņiem, un pavadīja daudzus gadus cietumā. Visur, kur viņš gāja, Pāvils saskārās ar nežēlīgu vajāšanu. Tomēr viņš saka, ka mūsu laikā būt kristietim būs grūtāk! Kāpēc? Lūk, iemesls: Cilvēki būs patmīlīgi, naudaskāri, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi saviem vecākiem, nepateicīgi, nešķīsti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, mežonīgi, ļauni, nodevīgi, pārgalvīgi, lepnuma apstulbināti, baudas vairāk mīlēdami nekā Dievu... (2 Timotejam 3:2 4) MaldinātĀ tiesāšana 107

110 Varbūt, iedziļinoties šajos vārdos, tu vēl joprojām nesaproti, ko tieši Pāvils cenšas pateikt. Kā šis uzskaitījums atšķiras no viņa dzīves laika? Arī tā laika sabiedrībā tas viss bija sastopams: patmīlība, naudaskāre, nepiedošana, svētdzīves trūkums utt. Vasarsvētku dienā Pēteris teica: Glābieties no šīs samaitātās (ļaunās, netaisnīgās paaudzes (Apustuļu darbi 2:40 paplašinātais tulkojums). Kādēļ tad Pāvils apgalvo, ka mūsdienas būs kristiešiem visnelabvēlīgākais laiks? Viņš turpina: Tērpušies dievbijības (patiesa reliģija) izskatā, bet tās spēku noliegdami (atsacīdamies no tā un to nepazīdami) [viņu rīcība apgāž viņu liecības patiesumu]. (2 Timotejam 3: 5 paplašinātais tulkojums) Tagad kļūst skaidrs, kādēļ mūsdienās ir grūti būt kristietim. Būs daudz tādu (saskaņā ar citām Jaunās Derības Rakstu vietām), kuri apgalvos, ka ir kristieši, kas ir piedzīvojuši jaunpiedzimšanu vai ir atpestīti, bet kuri nebūs ļāvuši krustam nogalināt viņu egoistisko dzīvi. Viņi nebūs pieņēmuši lēmumu atteikties no visām savām tiesībām un iekārēm, lai sekotu Jēzum. Viņi no sirds ticēs, ka Viņš ir viņu Glābējs, bet viņus neinteresēs Kristus pats, bet tikai tas, ko Viņš var darīt viņu labā. Tā notiek, kad sieviete apprecas ar vīrieti naudas dēļ. Var jau būt, ka viņa to mīl, bet tā ir mīlestība nepareizu iemeslu dēļ. Šādu motīvu vadīti daudzi meklēs Jēzu pestīšanas dēļ, sadraudzības dēļ, lai gūtu panākumus šajā dzīvē un saņemtu brīvbiļeti uz debesīm pēc nāves. Viņi patiešām ticēs, ka Kristus ir viņu Glābējs, bet nebūs atdevuši savas dzīves grožus Viņam. Pāvils par šiem ticīgajiem raksta, ka viņi vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas (7. pants). Viņi apmeklēs dievkalpojumus, mājas grupas un citas sapulces, dzirdēs Dieva Vārdu, taču viņu iekšējā būtība nemainīsies. 108 Dzinējspēks mūžība

111 Izplūdušas robežas Grūtības rada izplūdušas, neskaidras robežas. Aplūkosim egoistisku cilvēku, kurš apliecina, ka ir piedzīvojis jaunpiedzimšanu, runā kā īsts kristietis, draudzējas ar dievbijīgiem cilvēkiem un ir sajūsmā par kristiešu sapulcēm, tomēr viņa raksturā nekas nemainās. Būtībā šis cilvēks ir neapzināti kļuvis par viltvārdi un viņa pašapmāns izplatās kā slimība. Citi savu dzīvi veido, balstoties uz zināmiem kristīgās kultūras standartiem, taču tie neatbilst dzīvesveidam, uz ko aicina Kristus, tādēļ būt patiesam kristietim ir grūti. Pāvila dienās, ikviena kristieša dzīve pagāja nepārtrauktos apdraudējumos. Tas bija neapšaubāms fakts: ja esi solījis uzticību Jēzum, tu dzīvo uz uguns līnijas. 2. vēstulē Timotejam 3. nodaļā Pāvils raksta: Bet tu esi cieši sekojis manai mācībai, dzīves veidam, manai apņēmībai, ticībai, pacietībai, mīlestībai, izturībai, manām vajāšanām, ciešanām, kādas mani piemeklēja Antiohijā, Ikonijā, Listrās, visām ciešanām, kuras es pārcietu un no kurām mani izglāba Kungs. Visi, kas grib dievbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, tiks vajāti. (2. Timotejam 3:10 13) Pāvils uz to norāda nepārprotami. Ne tikai tas, ko viņš mācīja, pierādīja, ka Timotejs var viņam uzticēties. Pāvila uzticamību apliecināja viņa dzīve un izvirzītie mērķi (mūžība bija viņa dzinējspēks par to mēs runāsim vēlāk). Ne jau atbildētās lūgšanas, brīnumainās zīmes, kas viņam sekoja, kalpošanas popularitāte vai lieliskā spēja mācīt Dieva Vārdu liecināja par viņu. Nē, noteicošais faktors bija un joprojām ir dzīvesveids. Pāvils liecina, ka samaitātie cilvēki un krāpnieki būs visur. Mēs visi zinām, ka no ļauniem cilvēkiem jāvairās. Taču visbīstamākie ir viltvārži tie, kas ārēji izliekas par tiem, kas viņi īstenībā nemaz nav. MaldinātĀ tiesāšana 109

112 Viņi pozicionē sevi kā kristiešus un ārēji izliekas par tādiem, bet viņu uzvedība neliecina par to, ka viņu dzīvē darbotos žēlastības spēks. Ievēro Pāvila sacīto: viņi ne tikai maldinās citus, bet arī paši maldīsies. Tas precīzi raksturo alegorijā minēto Maldināto. Šis jaunais cilvēks aktīvi darbojās Endelas skolā, apliecināja sevi kā dedzīgu sekotāju un patiesi ticēja, ka ir labās attiecībās ar karali. Viņam vairāk rūpēja vārdos apliecināt uzticību karalim nekā izpaust to ar savu dzīvesveidu. Viņš ne tikai maldījās pats, bet maldināja arī citus. Maldinātā priekšzīmes daudziem lika slēgt kompromisu ar savu sirdsapziņu, sākot ar meitenēm, ar kurām viņš gulēja, un beidzot ar skolēniem, kurus iespaidoja viņa vēstījums. Varbūt tu jautāsi: Kāds vēstījums? Viņš taču nebija skolotājs. Tas, ko es domāju ar vēstījumu, ir mūsu dzīve, kas runā daudz skaļāk, nekā mūsu vārdi. Tiem Endelas skolēniem, kuri bija uzticīgi Džeilinam, nācās izcīnīt iekšēju cīņu, lai nepakļautos Maldinātā spēcīgās personības un dzīvesveida ietekmei. Tie, kas šo spiedienu neizturēja, padevās. Par šo cīņu mūs brīdina ne tikai Pāvils, bet arī daudzi citi Jaunās Derības grāmatu sarakstītāji. Jūda saka: Mīļotie, tā kā es ļoti vēlējos rakstīt jums par mūsu kopējo pestīšanu, man bija nepieciešams uzrakstīt jums pamudinājumu neatlaidīgi tiekties pēc ticības, kas reizi par visām reizēm nodota svētajiem. (Jūdas 3) Ievēro steidzamību viņa balsī. Jūda vēlējās pārrunāt brīnišķīgās lietas, kas mums ir dotas līdz ar pestīšanu, bet viņam nācās rakstīt par kaut ko citu. Viņam bija jāiedrošina Dieva ļaudis cīnīties par ticību. Kas ir šī cīņa? Viņš paskaidro: Pie mums ir ielavījušies daži cilvēki, kas jau izsenis ir nolemti tiesai, kas paredzēta bezdievjiem, kas Dieva žēlastību ir apmainījuši pret izlaidību un noliedz vienīgo Valdnieku, mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Jūdas 4) 110 Dzinējspēks mūžība

113 Daži ir sagrozījuši Dieva žēlastību, lai attaisnotu savu bezdievīgo dzīvesveidu. Pret viņu ietekmi ir jācīnās. Šie uzbrukumi ir nāvējošāki nekā vispārēja draudzes vajāšana. Tie ir bīstamāki nekā likumi, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem, piemēram tādi, kas legalizē abortus, marihuānas lietošanu un viendzimuma laulības, vai pieprasa, lai skolās tiktu mācīts par evolūciju. Viņu ietekme ir spēcīgāka nekā jebkurai sektai vai viltus reliģijai. Viņi ir mūžīgi nāvējoši! Tu jautā, kāds tam sakars ar draudzi? Jūda runā par tiem, kuri noraida vai noliedz Jēzu Kristu. Ikviens, kas tā rīkotos mūsdienu draudzēs, netiktu uzskatīts par kristieti. Kas tev liek domāt, ka ticīgie Jūdas dienās bija mazāk aizsargāti nekā mēs? Ieskaties vērīgāk. Šie cilvēki iefiltrējas kristiešu vidū nemanīti. Neviens mūsdienās (vai Jūdas laikā) nevarētu piecelties draudzes sapulcē, skaļi deklarēt, ka netic Jēzum Kristum, un palikt nepamanīts. Kā tad tas notiek? Atbilde ir atrodama citā Jaunās Derības grāmatā: Viņi apgalvo, ka Dievu pazīst, bet ar darbiem noliedz. (Titam 1:16) Viņi noliedz Kristu ar savu dzīvesveidu, nevis ar vārdiem. Patiesībā viņi apgalvo, ka pazīst Dievu. Viņi apliecina Jēzu kā savu Kungu. Bet viņu rīcība liecina par ko citu. Atceries, ka viņi ne tikai maldina citus, bet arī sevi. Citiem vārdiem sakot, viņi no sirds tic, ka ir kristieši. Patiesā Dieva žēlastība Jūda apgalvo, ka šie cilvēki sagroza Dieva žēlastības vēsti. Šajās pēdējās dienās mēs ar to sastopamies ik uz soļa, jo ar savu mācību esam to ielaiduši savā vidū. Mēs mācām, ka Dieva žēlastībā var patverties pasaulīgs un pat izlaidīgs dzīvesveids. Šāds domu gājiens ir raksturīgs daudziem draudzes locekļiem, kuri runā apmēram tā: Es zinu, ka mana dzīve nav tāda, kādai tai vajadzētu būt, bet paldies Dievam par Viņa žēlastību. Tie ir briesmīgi maldi. Raksti nemāca, ka žēlastība ir visuvarenais plāksteris, bet gan Dieva MaldinātĀ tiesāšana 111

114 stiprinošā klātbūtne mūsos, lai mēs spētu rīkoties atbilstoši patiesībai. Žēlastība tiek attēlota kā nepelnīta Dieva labvēlība. Tā patiešām ir Viņa labvēlība, ko nevar nopirkt vai nopelnīt. Taču tā arī dod mums spēku paklausīt Viņam, un pierādījums tam, ka patiešām esam saņēmuši žēlastību, ir mūsu dievbijīgais dzīvesveids. Paklausība Dieva Vārdam ir tā, kas apliecina žēlastības realitāti mūsu dzīvē. Tādēļ Jēkabs saka: Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu (paklausīgas rīcības, kas to balsta), tā pati par sevi ir nedzīva (pasīva). Bet gan kāds teiks [tev]: [tu saki, ka] tev ir ticība, un man ir [labi] darbi. Parādi man savu [deklarēto] ticību bez [labiem] darbiem, [ja vari], un es tev parādīšu [savu] ticību no saviem [labajiem paklausības] darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. (Jēkaba 2:17 19 paplašinātais tulkojums) Jēkabs atklāj milzu plaisu mūsdienu mācībā. Mēs izvelkam no Rakstiem tādas vietas kā: Tici uz Kungu Jēzu Kristu, un tu tiksi glābts. (Apd 16:31) Ja vienīgais glābšanas priekšnoteikums būtu ticība tam, ka Jēzus ir un ka Viņš ir Dieva Dēls, tad atbilstoši Jēkaba sacītajam, arī dēmoni būtu glābti, jo viņi tic. Tas ir smieklīgi! Lai vēl skaidrāk paustu savu domu, Jēkabs norāda, ka dēmoni dreb Dieva priekšā. Citiem vārdiem sakot, dēmoni baidās no Viņa vairāk nekā daži, kas saka, ka viņiem ir ticība, bet trūkst atbilstošu paklausības darbu. Pierādījums mūsu patiesajai glābšanai Jēzus Kristus žēlastībā ir atbilstošs dzīvesveids. Tādēļ apustulis Jānis saka: No tā mēs zinām, ka esam viņu atzinuši, ka turam viņa baušļus. Kas saka: es esmu viņu atzinis, bet netur viņa baušļus, tas ir melis, un tādā nav patiesības. Bet, ja kas viņa vārdu tur, tādā patiesi Dieva mīlestība ir piepildījusies. No tā mēs zinām, ka esam viņā. Kas sakās paliekam viņā, tam arī pienākas tā dzīvot, kā viņš ir dzīvojis. (1. Jāņa 2:3 6) 112 Dzinējspēks mūžība

115 Jānis skaidri apliecina, ka Kristus baušļu ievērošana ir pierādījums tam, ka mēs Viņu patiešām pazīstam. Tas, kurš saka, ka viņš pazīst Jēzu, bet netur Viņa Vārdu, ir maldināts. Viņš ir melis, kuram nav nekā kopīga ar patiesību, lai gan ar savu muti viņš apliecina, ka pārzin Dieva Vārdu. Tādēļ Jānis saka: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja arī kāds grēko, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā Jēzus Kristus, tas taisnais. Viņš ir ne tikai mūsu, bet arī visas pasaules grēku izlīdzinātājs. (1. Jāņa 2:1 2) Ievēro, ka Jānis nesaka: Es jums rakstu, lai tad, kad jūs grēkojat, jums būtu aizstāvis. Nē, mērķis ir negrēkot. Mums ir dots Dieva žēlastības spēks, lai mēs raudzītos uz to, kā dzīvoja Kristus (kā Jānis saka 1.Jāņa 2:6, arī mums pienākas tā dzīvot, kā Viņš dzīvoja ), jo mēs esam brīvi no nepaklausīgās dabas diktāta. Bet, ja mēs tomēr krītam grēkā, mums ir aizstāvis. Kristietis priecājas, ka tagad spēj kalpot Dievam pieņemamā veidā Tādēļ, iemantodami nesatricināmu Valstību, būsim pateicīgi Dievam, kalpojot viņam tīkami ar godbijību. (Ebrejiem12:28) Nu, lūk. Žēlastība dod mums iespēju kalpot Dievam pieņemamā veidā. Kāpēc mēs nesludinām visu evaņģēliju, bet tikai pusi no tā? Jā, pestīšana ir dāvana to nevar nopirkt, to nevar nopelnīt. Tas viss ir taisnība. Tomēr mēs aizmirstam pateikt, ka vienīgais veids, kā saņemt pestīšanu, ir nodot savu dzīvi Jēzum un atzīt Viņu kā Kungu. Tā mēs, pateicoties žēlastībai, varēsim dzīvot saskaņā ar Viņa dabu. Pēteris raksta: Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā! Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. (2. Pētera 1:2 4) MaldinātĀ tiesāšana 113

116 Ievēro, lūk, ko: mums ir dota žēlastība caur Jēzu Kristu, šī žēlastība ir Viņa dievišķais spēks, kas dod mums visu, kas nepieciešams, lai mēs dzīvotu dievbijīgu dzīvi, un šis dievbijīgais dzīvesveids ir saskaņā ar Viņa dievišķo dabu. Tā mēs esam atpestīti no ļaunuma, kas ienāca pasaulē līdz ar Ādamu un kas ir daudzkāršojies līdz ar cilvēku vēlmēm, kas ir pretrunā ar Dievu. Neļauj nevienam, ar vārdiem vai rīcību, atturēt tevi no dzīves dievišķajā dabā, kas ir ielikta tavā būtībā. Pāvils skaidri saka: Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos. To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina. (Titam 2:11 15) Dieva žēlastība mūs māca atmest jebkādu bezdievību un pasaulīgas kaislības, un dzīvot savaldībā, taisnībā un dievbijībā. Dieva žēlastība mūsu dzīvē ir kā skolotājs, kurš gan pamāca, gan dara spējīgu šai pamācībai sekot. Ievēro, ka mums tas ir jāmāca. Pāvils turpina: Šis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tie, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. (Titam 3: 8) Ar Dieva žēlastības spēku mums ir jāveic labi darbi. Pirms mēs tikām izglābti, mums žēlastības nebija, tāpat kā Dieva kalpiem Vecās Derības laikā. Tā ir Dieva dāvana mums caur Jēzu Kristu. Tādēļ Jēzus saka, ka Vecās Derības laikos ikviens, kas otram bija atņēmis dzīvību, tika uzskatīts par slepkavu, kam draud elles briesmas. Taču, ja pār tevi valda žēlastība, tad pietiek ar to, ka tu nosauc savu brāli par muļķi, esi aizspriedumains, atsakies piedot vai ienīsti, lai tev draudētu elles 114 Dzinējspēks mūžība

117 uguns (skat. Mat. 5: 21 22). Kā tā? Tagad, pateicoties žēlastības spēkam, mums ir iespēja dzīvot saskaņā ar Dieva dabu, kā iekšēji, tā ārēji. Stipri stāvēt Ievēro, ka Titam 3:8 mēs tiekam mudināti stipri stāvēt un mācīt šīs lietas. Vai tu to dzirdēji? Uzskatu, ka šodien draudzes priekšā vai ticīgo vidū reti tiek runāts par šīm lietām, nemaz nerunājot par pastāvīgu atgādināšanu. Tādēļ mēs esam zaudējuši izpratni par to, cik svarīgi ir darīt labus darbus Dieva žēlastībā. Līdz ar to mūsos esošais spēks netiek aktivizēts, jo mums trūkst ticības un atziņas. Ticībai žēlastībā ir jāizpaužas gan vārdos, gan darbos. Pāvils saka: Lai tava ticība, kas tev ar mums ir kopīga, kļūst darbīga apzināt visu labo, kas mūs tuvina Kristum. (Filemonam 6) Ja mēs nestāvēsim stipri par šīm lietām, mēs attālināsimies no patiesības. Tas skaidri redzams vēstulē Ebrejiem: Mums tādēļ jābūt īpaši vērīgiem pret dzirdēto, lai kāda straume mūs neaiznestu sānis. Pat ja caur eņģeļiem runātais vārds ir droši piepildījies un katrs pārkāpums vai nepaklausība ir saņēmusi taisnīgu atmaksu, kā gan mēs no tās izbēgsim, ja būsim nevērīgi pret tik lielu pestīšanu? To sludināja mūsu Kungs, un tie, kas to dzirdējuši, pie mums to ir apstiprinājuši. (Ebrejiem 2:1 3) Stipri turoties pie šīm lietām, neatliekamie mūžības jautājumi pastāvīgi ir mūsu acu priekšā un pasarga mūs no maldīšanās. Atceros, kā es bērnībā gāju makšķerēt. Kamēr mēs ar draugiem koncentrējāmies uz makšķerēšanu, laiva, ja tā nebija noenkurota, nemanot slīdēja prom. Pēc četrdesmit minūtēm, paceļot acis, mēs nesapratām, kur atrodamies. Tas notika tāpēc, ka mums bija prātā citas lietas, proti, makšķerēšana. MaldinātĀ tiesāšana 115

118 Tiem, kas makšķerēja upēs, kurās bija bīstami ūdenskritumi, tas varēja dārgi maksāt. Šajos ūdenskritumos ir gājuši bojā neskaitāmi cilvēki, jo nemanot bija aizslīdējuši prom no vietas, kur sāka makšķerēt. Tas pats attiecas uz svarīgākajiem mūžības jautājumiem. Ja Dievs saka, ka mums jāstāv stipri par šīm lietām, tad mēs nedrīkstam tās atstāt novārtā. Kāpēc mēs nerunājam par žēlastības spēku, kas dod iespēju dzīvot dievbijīgā paklausībā? Pirmkristīgā draudze to darīja. Esmu pētījis dažus seno baznīctēvu rakstus un sapratis, cik ļoti viņu paustās atziņas atšķiras no mūsdienās sludinātā, bet viņi nemācīja neko tādu, kas būtu pretrunā ar Rakstiem. Pirmo gadsimtu kristiešu tēvi uzskatīja, ka darbi liecina par pestīšanu. Apskatīsim dažus piemērus. Kā pirmo es citēšu Polikarpu (AD ), Smirnas draudzes bīskapu un apustuļa Jāņa sabiedroto, kurš, jau vecs būdams, tika apcietināts un sadedzināts uz sārta. Viņš rakstīja: Daudzi vēlas piedzīvot šo pestīšanas prieku, zinot, ka ar žēlastību jūs esat izglābti un nevis ar darbiem. 2 Mūsdienu evaņģēliskajās aprindās tas būtu pieņemams apgalvojums. Mēs uzsveram faktu, ka neesam glābti savu labo darbu dēļ. Taču Polikarps rakstīja arī šo: Tas, kas Viņu augšāmcēla no mirušajiem, augšāmcels arī mūs, ja pildīsim Viņa gribu, ievērosim Viņa baušļus un mīlēsim to, ko Viņš mīl, sargājot sevi no visas netaisnības. 3 Šādus vārdus tu mūsu draudzēs bieži nedzirdēsi. Ievēro vārdu ja. Esam mācīti pildīt Dieva gribu un turēt Viņa baušļus, lai mēs tiktu uzcelti ticīgo augšāmcelšanās dienā. Tieši to teica arī Jēzus. Nākamais, kuru vēlos citēt, ir Romas Klements (AD ), apustuļu Pāvila un Pētera pavadonis un Romas draudzes pārraugs. Viņš rakstīja: Mēs neesam attaisnoti sevis dēļ, ne ar savu dievbijību, ne darbiem. Bet ar šo ticību, caur kuru visvarenais Dievs ir attaisnojis visus cilvēkus. 4 Arī tas šodienas kristiešu aprindās tiktu atzīts kā pareizs. Tomēr Klements rakstīja tā: Mēs nedrīkstam kavēties darīt 116 Dzinējspēks mūžība

119 labus darbus. Jo Viņš mūs brīdina, ka ir Dievs, kurš atlīdzinās katram pēc viņa darbiem. (Romiešiem 2: 6 10). 5 Varbūt tādēļ Pāvils sacīja: Es nevarēju būt nepaklausīgs redzējumam no debesīm. Vispirms damaskiešiem, pēc tam jeruzālemiešiem un visā jūdu zemē, un arī pagāniem es sludināju grēku nožēlu, lai tie atgriežas pie Dieva un dara grēku nožēlas cienīgus darbus. (Apd 26: 9 21) Angļu NLT versija skan tā:... un lai viņu labie darbi pierāda, ka viņi ir mainījušies. Ja jau Pāvils to uzsver, tad varam secināt, ka viņa sabiedrotais, Romas Klements rīkojās tāpat. Ieklausies arī Aleksandrijas Klementa (AD ) vārdos. Viņš bija Aleksandrijas draudzes vadītājs Ēģiptē, un bija atbildīgs par jauno kristiešu apmācību. Viņš rakstīja par neticīgajiem: Pat, ja tagad tie dara labus darbus, ja viņiem nav ticības, pēc nāves tie nedod tiem nekādas priekšrocības. 6 Arī pie šī teikuma mūsdienu evaņģēliskie ticīgie sirsnīgi aplaudētu. Kā mēs zinām un kā jau iepriekšējās nodaļās esmu uzsvēris, neatkarīgi no tā, cik daudz labu darbu nekristietis darītu, tie nevar viņu ievest mūžīgajā Dieva valstībā. Ar Dieva žēlastību mēs esam izglābti. Taču, lūk, ko Klements rakstīja ticīgajiem: Tas, kurš iegūst patiesību un izceļas labos darbos, saņem algu mūžīgās dzīvības dāvanu... Daži pareizi un pienācīgi saprot, kā Dievs nodrošina nepieciešamo spēku (glābšanai), bet neveltot pietiekošu uzmanību darbiem, kas ved uz pestīšanu, viņi nespēj pienācīgi sagatavoties, lai sasniegtu to, uz ko viņi cer. 7 Daži no jums varbūt domās: izklausās, ka šie ļaudis nav lasījuši Jauno Derību. Viņi ir lasījuši. Savā grāmatā Pierādījums, kas prasa spriedumu Džošs Makdauels norāda, ka 2400 Aleksandrijas Klementa citāti ir atrodami visās Jaunās Derības grāmatās, izņemot trīs. 8 Tas pats attiecas uz pārējiem šeit citētajiem autoriem. Savukārt man jāatzīst, ka daudzās mūsdienu kristīgo autoru grāmatās Raksti MaldinātĀ tiesāšana 117

120 ir citēti ļoti maz. Vai tik mēs neesam nomaldījušies, jo neesam stipri turējušies pie patiesi nozīmīgā? Nepilnīgs evaņģēlijs Diemžēl mēs pārsvarā citējam šādas Rakstu vietas: Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi glābts. (Romiešiem 10:9) Mēs apgalvojam, ka vienīgā prasība ir noskaitīt maģisko lūgšanu, un cilvēks ir glābts. Bet, kāpēc mēs neturamies pie paša Jēzus vārdiem? Viņš saka: Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! bet nedarāt, ko es saku? (Lūkas 6:46) Kā jau noskaidrojām, Kungs ir augstākā autoritāte. Šis vārds liecina par īpašuma tiesībām. Tātad Jēzus brīdina: Nesauc mani par Kungu, ja gribi savu dzīvi paturēt sev. Tad labāk sauc mani par Lielo pravieti vai Skolotāju, lai nemaldinātu sevi. Tagad vēlreiz aplūkosim Jēzus apgalvojumu, ar kuru mūsu diskusija sākās: Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! ieies debesu valstībā. (Mateja 7:21a) Kā mēs secinājām, ne ikviens, kurš Jēzu Kristu sauc par Kungu, nonāks debesīs. Tas neapstrīdami norāda uz to, ka grēcinieka lūgšana negarantē mums vietu debesīs. Tādā gadījumā man jājautā: Kurš ieies debesīs? Jēzus atbild tā: Tas, kas dara mana debesu Tēva gribu. (Mateja 7:21b) Interesanti. Tie ir gandrīz precīzi Polikarpa vārdi. Tātad, ne tikai apliecinot Jēzu, bet apliecinot Jēzu un pildot Dieva gribu, mēs varam nonākt debesīs. Un vienīgais veids, kā mēs varam pildīt Dieva gribu, ir žēlastībā, ko Viņš mums dod, kad mēs nākam pie Viņa pazemībā, nododam Viņam savu dzīvi un pieņemam Viņu kā Kungu. Tas ir tikpat vienkārši, kā apliecināt Viņu, bet grūtības rodas tad, kad nonākam pie pilnīgas pakļaušanās Viņam kā Kungam. Lūk, kāpēc es tik neatlaidīgi uzsveru: 118 Dzinējspēks mūžība

121 Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji! (Mateja 7:22 23) Astoņdesmito gadu beigās Dievs deva man vīziju. Es redzēju ļaužu pulku, kam nebija ne gala, ne malas. Tā bija cilvēku jūra. Es zināju, ka starp šiem ļaudīm nav ne ateistu, ne apzinātu grēcinieku, ne citu reliģiju sekotāju. Viņi visi sevi uzskatīja par kristiešiem. Šis ļaužu pūlis bija atnākuši uz Pastaro tiesu un sagaidīja, ka Jēzus viņiem teiks: Ieejiet sava Kunga priekā, Dieva valstībā. Tā vietā viņi dzirdēja vārdus: Nost no manis, jūs ļauna darītāji! (Mateja 7:23) Es redzēju neticību un šausmas, kas atspoguļojās viņu sejās. Vai vari iedomāties, ka esi drošs par pestīšanu, kas patiesībā tev nemaz nepieder? Vai vari iedomāties, ka tiec aizsūtīts uz elli uz visiem laikiem, kaut biji pilnīgi pārliecināts, ka dosies uz debesīm? Vai vari iedomāties mūžīgi mocīties apziņā, ka tu, un, iespējams tie, kas tev sludināja Kristu, pārāk vieglprātīgi izturējās pret tavu likteni mūžībā? Vai ir pieļaujams meklētājiem draudzīgs vēstījums bez Jēzus brīdinājumiem? Vai tu saproti, kāpēc mums ir jāsludina visu Dieva nodomu, nevis tikai pozitīvās lietas vai ieguvumus? Jā, mums patīk ieguvumi, un mums tos jāatklāj un tie jāizbauda, taču, neaizmirstot Dieva pavēles un brīdinājumus! Atceros, kādā konferencē es sacīju, ka pamatojums, kādēļ es uzsveru šīs patiesības, ir tas, ka es negribu, lai Tiesas dienā kāds kliegtu uz mani: Kādēļ tu man neteici patiesību? un no manām rokām pilētu viņu asinis! Pēc lekcijas pie manis pienāca kāds mācītājs. Viņš bija ļoti satraukts un dusmīgs. Viņš teica: Kā jūs uzdrošināties uzkraut mums šo Vecās MaldinātĀ tiesāšana 119

122 Derības teoloģiju? Manas rokas nemirks asinīs, tādēļ, ka es nebūtu pasludinājis visu evaņģēliju. Acīmredzot viņam patika Dieva Vārda pozitīvie aspekti, bet nepatika konfrontējošās vietas. Es teicu: Palasiet, ko Pāvils teica Efezas draudzes vadītājiem. Tā kā man rokā bija Bībele, es atšķīru Apustuļu darbu grāmatu un lūdzu viņu izlasīt: Tādēļ es jums šodien liecinu, ka esmu tīrs no visu asinīm, jo neesmu vairījies pavēstīt jums Dieva nodomu. (Apd 20:26 27 JT) [Revidētajā tulkojumā tas ir izteikts šādi: Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā. ] Šokēts, viņš raudzījās manī plati ieplestām acīm un teica: Esmu lasījis Jauno Derību daudzkārt, bet nekad to neesmu pamanījis. Sekoja draudzīga saruna. Es minēju, ka, lai cilvēks sasniegtu briedumu Kristū, viņš ir ne tikai jāmāca, bet arī jābrīdina (skat. Kolosiešiem 1:28). Kāds ir mūsu brīdinājums? Nenomaldīties no patiesības. Neklausīties viltvāržos, kuri ne tikai maldina sevi, bet novērš no dievbijības arī neskaitāmus citus. Spriežot pēc Apd 20, Pāvils jau ilgu laiku bija pavadījis kopā ar efeziešiem. Viņš tos mīlēja un Dieva Gars viņam atklāja, ka viņš tos atkal sastaps tikai debesīs. Padomā, cik uzmanīgi tu izvēlētos vārdus, zinot, ka tie būs pēdējie tiem, kas tev bijuši kā paša bērni. Pāvila atvadu norādes bija: Esiet modri un sargājiet sevi un ganāmpulku, ko Svētais Gars jums ir uzticējis. Esiet Dieva draudzes gani, kurus Viņš ir izpircis ar savām asinīm. Es zinu, ka pēc manas aiziešanas starp jums parādīsies mežonīgi vilki un netaupīs ganāmpulku. Pat no jūsu pašu vidus celsies kādi, kas sagrozīs patiesību, lai aizrautu sev līdzi mācekļus. Tāpēc esiet piesardzīgi! Atcerieties, ka trīs gadus es ar asarām nebeidzu jūs brīdināt dienu un nakti. (skat. Apd. 20: 28 31) Kā šie cilvēki sagroza patiesību? Iespējams, ar vārdiem, bet visti- 120 Dzinējspēks mūžība

123 camāk ar savu rīcību. Ievēro, ka Pāvils to uztvēra tik nopietni, ka trīs gadus dienu un nakti nemitējās brīdināt efeziešus. Pāvils atkal uzsver to, ka mums stipri jāstāv par šīm lietām. Mīlestības un taisnības Dievs Alegorijā mēs redzējām Maldinātā šoku un izmisumu. Cik satriecoši bija lasīt par priekšā stāvošo Lounas cietumu! Cik sāpīgi bija domāt par 130 gadiem tumsā un nepanesamā karstumā, elpojot smirdīgu gaisu. Tomēr tas nav nekas salīdzinājumā elli, kurā nonāks neskaitāmi cilvēki, ja mēs nesludināsim Dieva nodomu visā pilnībā. Ja atceries, Džeilins bija gan mīlošs, gan taisnīgs. Pēc viņa domām, tas, ka viņš nevarēja atļaut cilvēkam ar Dagona raksturu un dabu ieiet Afabela pilsētā, bija pierādījums Viņa mīlestībai. Ja viņš to pieļautu, šis cilvēks samaitātu un piesārņotu visu pilsētu, tai skaitā tās iedzīvotājus. Džeilina mīlestība pasargāja nevainīgos. Tajā pašā laikā Džeilins bija taisnīgs, jo nevarēja atļaut personai ar Dagona raksturu saņemt mazāku sodu par nepaklausību nekā pats Dagons. Šī iemesla dēļ visi, kas nevēlējās sekot Džeilinam, bija jānosūta uz to pašu Lounas cietumu. Dieva mīlestība neļauj nevienam, kam piemīt sātana daba, ieiet un palikt mūžīgajā pilsētā. Ja Džeilins sātanam un viņa kalpiem piespriestu mūžīgo uguns ezeru, bet pieļautu izņēmumus attiecībā uz tiem, kas bija sātana pakļautībā un izvēlējās paturēt viņa dabu, tad gan Viņš būtu netaisns. Visi, kam piemīt sātana daba, tiks iemesti uguns ezerā uz mūžīgiem laikiem. Dievs ir un turpina būt gan žēlsirdīgs, gan taisnīgs, un Viņa godība būs zināma visā pasaulē. MaldinātĀ tiesāšana 121

124 PĀRRUNU JAUTĀJUMI 2. DAĻA: NODAĻA 1. Vai pirms šīs daļas izlasīšanas tu būtu definējis Pastaro tiesu kā vienu no kristīgās ticības galvenajām mācībām, kas jāsaprot katram kristietim? Kas notiek, ja, mācot citus, mēs šo jautājumu atstājam novārtā? 2. Daudzi kristieši nerunā atklāti par patiesajiem elles apstākļiem, jo baidās atstāt negatīvu vai tiesājošu iespaidu. Taču patiesībā tas, ka apspriežam šos jautājumus, liecina par līdzjūtību. Kā ticīgie (individuāli un draudzē) varētu runāt par to no mīlestības pozīcijām? 3. Kā tu raksturotu attiecības starp ticību un augļiem (vai darbiem)? Ja pestīšana ir dāvana, kādēļ tam, ko mēs darām, ir tiešs sakars ar to, kam mēs ticam? nodaļā mēs runājām par to, ka labprāt atklājam evaņģēlija apsolījumus, bet aizmirstam pieminēt sekas, ko cilvēka dzīvē rada lēmums sekot Jēzum. Kādēļ, pakļaujoties Kristum kā mūsu Kungam, mūsu dzīve būs daudz auglīgāka nekā tad, ja tikai saņemsim garīgus labumus, bet mūsu dzīvesveids nemainīsies? 5. Pārdomā visu, ko esi uzzinājis par pestīšanu, tiesu un iespaidu, kādu uz mūsu mūžīgo likteni atstāj dzīve virs zemes. Pirms ejam tālāk, kā 5. nodaļā aprakstītās atziņas par žēlastības raksturu ietekmē tavu viedokli par šiem jautājumiem?

125

126

127 3. DAĻA

128

129 6. NODAĻA LIELĀ ATKRIŠANA Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. Mateja 24:13 Tagad esam nonākuši līdz atziņām, kas parādās Dubultās Dzīves un Mazdūšīgās tēlos. Sākumā viņi patiesi sekoja Džeilinam. Taču vienam nebija pareizā motivācija, un otra galu galā novērsās no viņa pavisam. Noslēgums bija liktenīgs abiem. Izlasīt to, kam mēs ticam vai Ticēt tam, ko lasām Esmu sapratis, ka dažas no atziņām, ko šajā nodaļā apspriedīsim, evaņģēliskajās draudzēs tiek vērtētas pretrunīgi. Taču, ja vēlamies turēties pie patiesības un būt godīgi pret sevi, rūpīgi izpētot Rakstus, mums vajadzētu nonākt pie vienota viedokļa. Pirms sākam apspriest Svēto Rakstu attieksmi pret tādiem cilvēkiem kā Dubultā Dzīve un Mazdūšīgā, lūgšu tevi lasīt šos tekstus ar atvērtu sirdi un prātu. Ja, lasot Rakstus, mēs izlasām to, kam ticam, nevis ticam tam, ko lasām, mums nebūs viegli saprast Dieva gribu. Tas nozīmē, ka uz patiesību mēs skatāmies caur rozā brillēm. Šāda pieeja Rakstiem izriet no maldīgas izpratnes, kas aizgūta no citiem vai attiecīgās konfesijas, vai arī no mūsu pašu pieņēmumiem par Dievu un Viņa gribu. Tas ir ļoti bīstami, jo var aizvest mūs maldu ceļos. Šādu piemēru mēs atrodam Ījaba grāmatā. Nesen, paņemot rokās Bībeli, es dzirdēju, ka Dieva Gars man saka: Atver Ījaba grāmatu un sāc lasīt no trīsdesmit otrās nodaļas. Atšķirot 127

130 šo Rakstu vietu, es sapratu, ka tas ir Ēlīhus vēstījuma sākums. Atcerēsimies, kas notika ar Ījabu. Piedzīvojis briesmīgu traģēdiju, Ījabs mainīja savas domas par Dieva raksturu. Tagad viņš raudzījās uz Dievu caur savas pieredzes prizmu, nevis meklēja Dievu Viņa gudrības dēļ (skat. Jēkaba 1: 2 8). Pamazām viņš sāka meklēt sev attaisnojumu. Ījaba trīs draugi, kuru sacītais ir aprakstīts iepriekšējās nodaļās, mēģinādami izskaidrot Ījaba traģēdiju, kļuva par maldu sludinātājiem. Tas visu tikai vēl vairāk sarežģīja. Nezinādami, kā atspēkot Ījaba aplamos spriedumus, viņi sāka to nosodīt. Jaunākais no viņiem, Ēlīhus, ilgi gaidīja uz Dieva gudrības vārdiem no Ījaba vai viņa trīs draugu mutes. Sapratis, ka viņiem vairs nav nekā, ko teikt, viņš beidzot runāja: Redziet, es nogaidīju, kamēr jūs runājāt, es centos saklausīt jūsu runās saprātīgu domu gaitu, kamēr jūs atradīsit savam nolūkam piemērotus vārdus, es tiešām uzmanīgi piegriezu jums visu savu vērību, bet, redziet, neviens neapgāza Ījabu, neviens savās runās nedeva viņam īsto atbildi. Tādēļ jums nav jāsaka: mēs atradām viņā īstu gudrību. Vienīgi Dievs viņu var pārliecināt, bet ne cilvēks! (Ījaba 32:11 13 REV) Ēlīhus turpināja kaunināt pārējos. Viņš teica: Vai lai Dievs atlīdzina un soda pēc tava prāta, ja tu neesi mierā? (Ījaba 34:33 REV) Cik precīza norāde uz mūsdienās bieži sastopamu kļūdu! Lūk, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ draudzē rodas aplama teoloģija. Ja interpretējam Dieva Vārdu, balstoties uz savu pieredzi, nevis savu pieredzi skaidrojam Dieva Vārda gaismā, mēs nonākam maldu teoloģijas gūstā. Cilvēku domas vai teoloģija, kas balstās uz notikumiem vai pieņēmumiem par Dievu Ēlīhus nebija svarīga. Nesagrozot patiesību, viņš runāja tīru Dieva Vārdu. Viņa sacītā noslēgumā mēs lasām: Un Tas Kungs no tuksneša vētras mākoņa atbildēja Ījabam un sacīja: Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas? Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi! (Ījaba 38:1 3 REV) 128 Dzinējspēks mūžība

131 Paplašinātajā tulkojumā ir teikts: Kurš aptumšo padomu ar tukšiem vārdiem? Tā notiek, kad mēs izfiltrējam Dieva Vārdus caur savu pieredzi, citu cilvēku viedokļiem, maldīgu teoloģiju vai pieņēmumiem par Dievu. Mēs aptumšojam Viņa padomu, apslēpjot to tiem, kuri mūsos ieklausās. Mēs slēpjam patiesību no tiem, kuri to meklē. Tādēļ Dievs bija dusmīgs uz Ījabu un viņa draugiem. Arī šodien, kad mēs aplami tulkojam Viņa gribu, Dievs dusmojas. Tad četru nodaļu garumā Dievs atklāj Ījabam savu Vārdu. Kad Viņš ir beidzis, Ījabs ir satriekts: Es zinu, ka Tu visu spēj un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms. Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams. Ak, klausi, lūdzams, mani, jo es gribu runāt; es gribu Tevi jautāt Tu atbildi man un pamāci mani! Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi! Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos. (Ījaba 42:2 6 REV) Ņem vērā Ījaba vārdus: Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi! Kāda spēcīga atziņa! Raksti apliecina, ka tiekam pārvērsti no godības uz godību, skatot Kungu, nevis dzirdot par Viņu (skat. 2. Korintiešiem 3:18). Jēzus ir dzīvais Dieva Vārds. Redzēt Viņu nozīmē pazīt Viņu un Viņa būtību. To piedzīvo ikviens, kam atklājas šī patiesība. Mēs dzirdam Dieva Vārdu, taču, kamēr netiekam apgaismoti, mūsos nenotiek nekādas pārmaiņas. Kad mūsu sirdīs ienāk Dieva Vārda izpratne, mēs izsaucamies: Es redzu, es redzu! Tajā brīdī mēs tiekam apgaismoti un vēl vairāk pārvērsti Viņa līdzībā. Tādēļ Pāvils lūdz: Es nemitos pateikties par jums, pastāvīgi piemi- Lielā atkrišana 129

132 nēdams jūs savās lūgšanās, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu, tā ka jūs viņu atzīstat, lai jūsu gara acis būtu apgaismotas. (Efeziešiem 1:15 18) Tagad Ījabs ir apgaismots kā vēl nekad, kaut gan pirms piedzīvotās traģēdijas, viņš bija ļoti dievbijīgs. Tagad viņš pazīst Dievu augstākā līmenī. Kad Dievs ir beidzis runāt ar Ījabu, Viņš pievēršas vienam no viņa draugiem Elīfāzam un saka: Dusmas man deg pret tevi un taviem diviem draugiem, ka nerunājāt par mani patiesību. (Ījaba 42:7) Ja runājam aplamības par Viņu un Viņa nodomiem, Dievs to neatstāj neievērotu. Tas aptumšo Viņa padomu un sagroza Viņa taisnību. Tādēļ esmu pārsteigts par tiem, kuri neapdomīgi izplata teoloģiju, kas neatbilst vispārējam Dieva padomam, ko atrodam Rakstos. Tas ir ļoti biedējoši! Kā mēs zināsim patiesību, ja negribēsim, lai tā mūs pamāca un pārmaina? Kad biju beidzis lasīt Ījaba grāmatu, Kungs mani uzrunāja un atbildēja uz daudziem maniem jautājumiem. Viņš teica: Dēls, vai tu pamanīji, ka es neiejaucos sarunā, kamēr Ījabs un viņa draugi runāja aplamības par mani? Mana klātbūtne neatklājās tikmēr, kamēr kāds pacēla balsi, lai teiktu patiesību! Manā sirdī ienāca dziļa bijība par Dieva teikto un es sāku apdomāt šos vārdus. Tad es atkal dzirdēju Viņa balsi: Tieši tādēļ daudzi cilvēki, draudzes un konfesijas nepiedzīvo manu klātbūtni un dzīvi mainošo spēku. Viņi nesludina manu tīro Vārdu, bet gan savas aplamās interpretācijas un prātojumus, tieši kā Ījabs un viņa draugi. Viņi aptumšo manu padomu ar saviem vārdiem un nezināšanu. Ja gribam piedzīvot Dieva klātbūtni un spēku, mums jātiecas pēc patiesības, nemēģinot to pielāgot sev. Tādēļ, turpinot pētīt Rakstos atklātās atziņas, neļauj aizspriedumiem, maldīgai teoloģijai vai apstākļiem ietekmēt Dieva atklāto patiesību. Meklē Dievu Viņa Vārdā, lai tev atklātos Viņa ceļi. 130 Dzinējspēks mūžība

133 Dzenoties pakaļ svētībām Vispirms pārrunāsim Dubultās Dzīves likteni. Sāksim ar Jēzus vārdiem, kurus apskatījām iepriekšējā nodaļā: Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji! (Mateja 7:22 23) Citā tulkojumā ir teikts nelikumību praktizētāji. Tas ir tuvāk oriģinālam. Grieķu vārds anomia nozīmē rīkoties pretēji Dieva likumam vai gribai. Īsāk sakot, tas nozīmē nepakļauties Dieva autoritātei. Jēzus vārdam nelikumības pievieno vārdu praktizētāji jeb darītāji, norādot, ka runa nav par cilvēku, kurš reizēm klūp vai par jaunu kristieti, kurš vēl nav pilnīgi brīvs no vecās dzīves. Nē, Viņš runā par cilvēku, kurš dzīvo pretēji tam, kas patīk Dievam, attaisno to vai izliekas, ka tas nav svarīgi. Tādēļ Jēzus vārdi attiecas gan uz tādu cilvēku kā Maldinātais, gan uz tādu, kas nav uzticīgs Dieva aicinājumam kā Dubultā Dzīve. Ļaužu masām, ko Jēzus uzrunā, atskanēs notiesājošs spriedums, kas, ellē esot, mūžīgi atbalsosies viņu dvēselēs. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi nepalaist gar ausīm un neizturēties vieglprātīgi pret šiem Meistara brīdinājumiem. Mazliet tuvāk apskatīsim otro grupu, par ko Jēzus runā minētajā Rakstu vietā. Starp cilvēkiem, kuri ir novērsušies no Dieva valstības, būs tādi, kuri Jēzus vārdā izdzīs dēmonus. Kas ir šie cilvēki? Vai viņi izmanto Jēzus vārdu, tikai lai izdzītu dēmonus un viņiem nav nekādas citas saistības ar Kungu Jēzu? Lai atrastu atbildi uz šo jautājumu, ielūkosimies Apustuļu darbu grāmatā. Lielā atkrišana 131

134 Arī daži apkārtklejojoši jūdu eksorcisti sāka piesaukt Kunga Jēzus vārdu pie ļauno garu apsēstiem, sacīdami: Zvērinu ar Jēzu, kuru sludina Pāvils. Tā darīja kāda jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. Tad ļaunais gars tiem sacīja: Jēzus man ir zināms, un pazīstu Pāvilu, bet kas esat jūs? Pēkšņi cilvēks, kam bija ļaunais gars, metās viņiem virsū un ar spēku pievārēja viņus, tā ka tie kaili un savainoti aizbēga no tā nama. (Apd 19:13 16) Šie eksorcisti nespēja izdzīt ļaunos garus Jēzus vārdā! Šis notikums atklāj mums būtisku patiesību: lai izdzītu ļaunos garus, ar Jēzus vārdu vien nepietiek. Ir nepieciešamas zināmas attiecības ar šī vārda nēsātāju. Tev ir jābūt Jēzus sekotājam, nevis vienam no tiem, par kuriem runājām iepriekšējā nodaļā. Varbūt tu tagad domā: bet Jēzus teica, ka nekad nav tos pazinis. Kā tad viņi varēja izdzīt dēmonus un darīt brīnumus Viņa vārdā? Kā tas var notikt? Ir cilvēki, kuri pieslējās Jēzum, lai iegūtu pestīšanu, bet darīja to vienīgi personīga labuma dēļ. Viņi tā arī neiepazina Dieva sirdi, gribēja tikai saņemt Viņa spēku un svētības. Pāvils brīdina, ka tie ir samaitāta prāta cilvēki, kas atstūmuši patiesību, un dievbijību uzskata par veidu, kā tikt pie bagātības. (1. Timotejam 6:5) Pāvils mudina no tādiem vairīties. Šie cilvēki meklēja Jēzu, lai gūtu personīgu labumu, tādēļ viņu kalpošana bija savtīga. Jēzus viņus neatpazīst, jo mēs lasām: Bet, ja kāds mīl Dievu, tas ir Dieva atzīts. (1. Korintiešiem 8:3) Dievs viņu atzīst. Tas nozīmē vairāk nekā pazīt. Dievs zina visu par visiem. Viņš ir visu zinošs! Šeit ir runa par tuvību. Paplašinātajā Bībeles versijā tas ir paskaidrots sīkāk: Bet, ja kāds patiešām mīl Dievu [ar sirsnīgu godbijību, nekavējoties paklausīt un pateicībā pieņemot Viņa svētības], tas ir Dieva atzīts [kā Viņa klātbūtnes un mīlestības cienīgs, un Dievs viņu pazīst]. 132 Dzinējspēks mūžība

135 Lielajam ļaužu pūlim pastarā dienā Jēzus saka: Es nekad jūs neesmu pazinis. Tātad tos, kuri nemīl Dievu (kas Dievam neklausa, kam nav sirsnīgas godbijības un pateicības pret Dievu), nav Tēvam vai Jēzum labi zināmi (pazīstami) arī tad, ja viņi pie Dieva ir meklējuši pestīšanu. Mīlēt Jēzu nozīmē Viņa dēļ atteikties no savas dzīves. Mēs vairs nedzīvojam sev, bet Viņam. Atcerēsimies Jūdas piemēru. Viņš pieslējās Jēzum. Varēja domāt, ka, daudz upurēdams, lai kļūtu par Jēzus sekotāju, viņš liecināja, ka patiesi mīl Dievu. Jūda atstāja visu, lai pievienotos Jēzus kalpošanas komandai un dotos ceļā kopā ar Meistaru. Jūda palika kopā ar Jēzu vajāšanu karstumā un tad, kad citi aizgāja (skat. Jāņa 6:66). Viņš palika. Viņš izdzina dēmonus, dziedināja slimos un sludināja evaņģēliju (skat. Lūkas 9:1). Tomēr Jūdas nodomi jau no paša sākuma bija aplami un viņš tos nekad nenožēloja. Jūdas būtība atklājās vārdos: Ko jūs esat ar mieru man dot?... (Mateja 26:15) Viņš meloja un glaimoja, lai iegūtu labumu sev (skat. Mateja 26:25), ņēma naudu no Jēzus kalpošanas kases personīgām vajadzībām (skat. Jāņa 12:4 6), un tā varētu vēl turpināt. Viņš nekad līdz galam neiepazina Kungu, kaut gan, būdams māceklis, pavadīja kopā ar Viņu trīsarpus gadus. Tādēļ Jēzus par viņu teica: Vai es neesmu jūs divpadsmit izredzējis? Bet viens no jums ir velns. To viņš sacīja par Jūdu, Sīmaņa Iskariota dēlu. (Jāņa 6:70 71) Ir cilvēki, kas līdzinās Jūdam, nes lielus upurus kalpošanas dēļ, pat atbrīvo cilvēkus no dēmoniskas apsēstības, dziedina slimos, sludina evaņģēliju un tic Jēzum kā savam Pestītājam, bet Viņu nekad nav pazinuši. Viņu dzinulis nav mīlestība pret Dievu, bet personīgais ieguvums. Tāds ir arī Dubultā Dzīve mūsu alegorijā. Viņš sekoja Džeilinam, jo izbaudīja ietekmi un varu, ko tas deva. Mīlestība pret Džeilinu jau no paša sākuma nebija viņa kalpošanas dzinulis. Šādiem cilvēkiem ir paredzēts vissmagākais sods. Jēzus saka par Lielā atkrišana 133

136 Jūdu: Tam būtu bijis labāk nepiedzimt. (Mateja 26:24) Reliģiskajiem līderiem, kuri kalpo Dievam personīga labuma dēļ un Kunga vārdā izmanto cilvēkus, Viņš saka: Tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu. (Mateja 23:14 REV) Šie cilvēki, līdzīgi Dubultajai Dzīvei nonāks vistumšākajos elles nostūros un piedzīvos vislielākās mokas. Zaudēt pestīšanu Visu, ko mēs nupat pārrunājām, sevī iemieso Dubultā Dzīve. Bet kā tad ar Mazdūšīgo? Viņai bija attiecības ar Džeilinu, kuru viņa mīlēja, taču Mazdūšīgā neizturēja līdz galam. Ko par to saka Raksti? Sāksim šī jautājuma izpēti ar pravieša Ecehiēla vārdiem: Bet, ja taisnais novēršas no taisnības un dara noziegumu visas tās preteklības, ko samaitātie dara, vai viņam dzīvot?! Taisnība, ko tas darījis, netiks tam pieminēta viņa neuzticības un grēku dēļ tajos viņš mirs! (Ecehiēla 18:24) Pirmkārt un galvenokārt, Dievs runā par taisnīgu cilvēku, nevis tādu, kurš domā, ka ir taisnīgs, bet patiesībā tāds nav. Nav šaubu, ka tāds cilvēks kardināli atšķiras no maldināta cilvēka vai krāpnieka, par kuriem mēs runājām iepriekšējā nodaļā. Dievs saka, ka Viņš nepieminēs šī cilvēka taisnīgos darbus. Ja Dievs kaut ko aizmirst, tad var uzskatīt, ka tā nemaz nav bijis. Dievs aizmirst mūsu grēkus, liekot tos tik tālu no mums, kā austrumi no rietumiem, un iemetot tos aizmirstības jūrā. Tā tas patiešām ir. Viņš saka: Es nepieminēšu vairs viņu grēkus. (Ebrejiem 8:12) Kad pieņemam Jēzu kā savu Kungu, Dievs mūsu grēkus aizmirst. Velns cenšas mūs apsūdzēt, bet Dievs apliecina, ka nekad vairs mūsu grēkus nepieminēs. Tātad Viņš mūs uztver tā, it kā mēs nekad nebūtu grēkojuši. Un otrādi. Ja Dievs saka, ka Viņš nepieminēs kāda cilvēka taisnīgumu, tas nozīmē, ka Viņš aizmirsīs, ka jebkad ir pazinis šo cilvēku. 134 Dzinējspēks mūžība

137 Attiecības ir pārtrauktas. Tagad paskatīsimies, ko Raksti saka par kristiešiem, kuri pastāvīgi attālinās no pestīšanas. Apustulis Jēkabs raksta: Mani brāļi, ja kāds jūsu vidū nomaldās no patiesības un kāds cits viņu atgriež atpakaļ pie patiesības, tad lai viņš zina, ka, atgriezis grēcinieku no maldu ceļa, viņš izglābs tā dvēseli no nāves un apklās daudzus grēkus. (Jēkaba 5:19 20) Pirmā atziņa ir atrodama vārdos: Brāļi, ja kāds jūsu vidū... Jēkabs nerunā par tiem, kuri domā, ka ir kristieši. Viņš runā par ticīgo, kurš nomaldas no patiesības ceļa. Brālis, kurš nomaldas no patiesības, tiek saukts par grēcinieku. Tas nenozīmē, ka viņš vairs nav piedzimis no augšienes, nē, viņš ir kritis ieraduma grēkā un viņam jāatgriežas pie paklausības. Taču, ja viņš turpina grēkot, Jēkabs nepārprotami norāda, ka rezultāts būs dvēseles nāve, ja viņš neatgriezīsies pie Dieva (grēku nožēla), viņš zaudēs savu dvēseli. To apliecina arī Sakāmvārdi: Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē. (Sakāmvārdi 21:16) Sakāmvārdi apstiprina Jēkaba vārdus, norādot, ka tāda cilvēka, kurš nomaldas no Dieva ceļa un neatgriežas atpakaļ, mūžīgā mājvieta būs elle (hades), un visbeidzot uguns ezers. Dzīvības grāmata Dzīvības grāmata Jaunajā Derībā ir minēta astoņas reizes. Pāvils un Jānis raksta, ka šajā grāmatā ir ierakstīti visi, kuri pavadīs mūžību kopā ar Jēzu. Līdz ar atdzimšanu no augšienes, mūsu vārdi tiek ierakstīti dzīvības grāmatā. Atceries Efrosinijas liecību ceturtajā nodaļā. Kad jaunā grieķiete atdeva savu dzīvi Jēzum, Dievs Tēvs ierakstīja viņas vārdu dzīvības Lielā atkrišana 135

138 grāmatā un teica: Laipni lūgta ģimenē! Tāpat arī Pāvils raksta savam ticības biedram: Jā, es lūdzu arī tevi, tu, kas esi ciešā saistībā ar mani, palīdzi arī tu viņām, kas evaņģēlija sludināšanā cīnījās kopā ar mani un Klēmentu un pārējiem maniem darbabiedriem, kuru vārdi rakstīti dzīvības grāmatā (Filipiešiem 4:3). Un otrādi. Visi tie, kuri nav ierakstīti dzīvības grāmatā, ir pazuduši. Lūk, kas ir teikts Atklāsmes grāmatā: Ikviens, kura vārds nebija ierakstīts dzīvības grāmatā, tika iemests uguns ezerā. (Atklāsmes 20:15) Jānis īpaši uzsver, ka mūžīgajā Dieva pilsētā ieies tikai tie, kas ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā. (Atklāsmes 21:27) Pārējie nonāks mirušo draudzē. Atklāsmes 3 Jēzus runā par draudzi, nevis par pilsētu, kādu pazudušo cilvēku grupu, elku pielūdzējiem vai šķietamo draudzi. Viņš runā par tiem, kas patiešām pieder Viņam, un brīdina: Kas uzvarēs, tiks ietērpts baltās drēbēs, un viņa vārdu es nekad neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, es atzīšu viņa vārdu mana Tēva un viņa eņģeļu priekšā. (Atklāsmes 3:5) Vai pamanīji vārdu neizdzēsīšu? Tavu vārdu no dzīvības grāmatas var izdzēst vienīgi tad, ja iesākumā tas tur ir bijis. Dzīvības grāmatā ir ierakstīti vienīgi tie, kuri ticībā uz Jēzu Kristu ir tiešām piedzimuši no augšienes. Neticīgie un pat maldinātie, kuri nav bijuši patiesi Jēzus sekotāji, šajā grāmatā nav ierakstīti, tādēļ to vārdi nevar tikt izdzēsti. Viņš runā par Dieva ģimenes locekļiem. Satriecoša vīzija Pagājušajā gadsimtā bija kāds vīrs, kurš gandrīz septiņdesmit gadus uzticīgi kalpoja Dievam. Viņam bija milzīga ietekme kristīgajā draudzē, viņa grāmatu kopējās tirāžas pārsniedza 65 miljonus eksemplāru un viņa vadīto Bībeles skolu absolvēja vairāk nekā cilvēku. Vienā no savām grāmatām viņš pieskārās mūsu pārrunu tēmai gadā viņš vīzijā redzēja Jēzu, kurš norādīja uz kāda mācītāja sie- 136 Dzinējspēks mūžība

139 vu, kuru viņš pazina. Šī sieviete bija noticējusi sātana meliem un uzskatīja, ka viņas spējas un skaistums, kalpojot Dievam, tiek izniekots. Laika gaitā viņa arvien vairāk kavējās domās pie tā, kādu popularitāti un bagātību būtu varējusi iemantot pasaulē. Visbeidzot viņa padevās kārdinājumam, atstāja savu vīru un devās meklēt laimi, pēc kuras tik ļoti tiecās. Šim savam kalpam Kungs skaidri pateica: Šī sieviete bija mans bērns, un pēc šiem vārdiem aizliedza lūgt par viņu. Lūk, citāts no viņa grāmatas: Kungs, kas notiks ar viņu? es jautāju. Viņa pavadīs mūžību ellē, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana, skanēja atbilde. Vīzijā es redzēju viņu nogrimstam elles dziļumos. Es dzirdēju viņas briesmīgos kliedzienus. Šī sieviete bija Tavs bērns, Kungs. Viņa bija piepildīta ar Tavu Garu un piedalījās kalpošanā Tev. Tomēr Tu aizliedzi man lūgt par viņu. Es to nesaprotu! Tad Kungs man atgādināja šo Rakstu vietu: Ja kāds redz savu brāli krītam tādā grēkā, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un viņš dos tam dzīvību tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz. (1. Jāņa 5:16) Es teicu: Bet, Kungs, es vienmēr domāju, ka grēks, par kuru ir runa šajā Rakstu vietā, ir fiziskā nāve un, ka cilvēks ir glābts, kaut arī ir grēkojis. Šeit nekas nav minēts par fizisko nāvi, Kungs atbildēja, tu mēģini kaut ko pielikt klāt no sevis. Ja izlasīsi visu 1. Jāņa vēstules pirmo nodaļu, tu redzēsi, ka runa ir par dzīvību un nāvi garīgo dzīvību un garīgo nāvi, un šī ir garīgā nāve. Tas attiecas uz kristieti, kurš var pieļaut nāves grēku, tādēļ es saku, ka tu nedrīksti par to lūgt. Es tev teicu nelūgt par šo sievieti, jo viņas grēks ir nāves grēks. Lielā atkrišana 137

140 Kungs, tas sagrauj manu teoloģiju. Lūdzu, izskaidro man to! es teicu. (Ja mūsu teoloģija nesaskan ar Dieva Vārdu, tai jāsagrūst.) Jēzus man atgādināja Rakstu vietu no Ebrejiem 6:4 6: Bet tos, kas reiz tikuši apgaismoti, baudījuši debesu dāvanas, ir bijuši līdzdalīgi pie Svētā Gara, baudījuši Dieva labo vārdu un sajutuši nākamības laikmeta spēkus, un tad atkrituši no ticības, tos nav iespējams atkal no jauna vest pie atgriešanās, jo tie Dieva Dēlu no jauna piesit krustā un liek apsmieklam. 1 Šajā Rakstu vietā ir minēti konkrēti priekšnoteikumi situācijai, kad cilvēks vairs nevar saņemt piedošanu. Pirmkārt, lai atkristu no ticības, cilvēkam ir jābūt apgaismotam un baudījušam debesu dāvanas. Tas attiecas uz tiem, kuri ir pieņēmuši Jēzu, jo Viņš ir debesu dāvana. Otrkārt, šim cilvēkam ir jābūt piepildītam ar Svēto Garu. Treškārt, viņam jābūt baudījušam Dieva labo Vārdu un sajutušam nākamības laikmeta spēkus. No šī uzskaitījuma mēs redzam, ka tas neattiecas uz jauniem, bet tikai uz pieredzējušiem kristiešiem. Pie manis ir nākuši cilvēki, ar asarām acīs atzīdami, ka vienreiz ir pateikuši Kungam, ka nevēlas vairs Viņam kalpot. Viņi izjuta dziļu nožēlu un atgriezās. Izlasot Bībelē šo Rakstu vietu un citas tai līdzīgas, viņi izbijās. Taču Kungs zina, ka bērni reizēm neapzināti sastrādā muļķības. Vēstules Ebrejiem sarakstītājs nerunā par bērniem Kristū, bet par tādiem, kas zina, ko dara. Lai iedrošinātu šīs izmisušās dvēseles, es viņiem atbildu, ka, pieļaujot nāves grēku (kā mēs lasām minētajā Rakstu vietā), viņiem nebūtu nekādas vēlēšanās atgriezties Jēzus sadraudzībā. Tas vien, ka viņi slāpst pēc Kristus un no sirds nožēlo, apliecinot to ar dievbijīgas dzīves augļiem, nozīmē, ka Svētais Gars velk viņus atpakaļ Kristus kopībā. Ja šie ļaudis, līdzīgi sievietei, ko mācītājs redzēja vīzijā, būtu aizgājuši no 138 Dzinējspēks mūžība

141 Jēzus pavisam, viņiem nebūtu nekādas vēlēšanās būt kopā ar Jēzu vai dzīvot svētu dzīvi. Jēzus teica, ka šī sieviete bija īsts Dieva bērns. Mācītājs, kurš uzrakstīja šo liecību, bija uzaudzis konfesijā, kurā daudzi netic tam, ka cilvēks var zaudēt pestīšanu; viņi tic mūžīgai beznosacījumu drošībai. Tādēļ viņš teica: Tas sagrauj manu teoloģiju. Tā kā šī sieviete bija Dieva bērns, viņas vārds bija ierakstīts dzīvības grāmatā. Viņa neizturēja līdz galam, bet atgriezās pasaulē, tādēļ viņas vārds tika izdzēsts, atbilstoši tam, par ko Jēzus brīdināja draudzi Atklāsmes grāmatas 3. nodaļā. Viņa izvēlējās aiziet uz visiem laikiem. Viņa nebija no tiem, kas uzvar. Šī iemesla dēļ Ebreju vēstules sarakstītājs norāda, ka šādu cilvēku nav iespējams atgriezt Kristus sadraudzībā. Tagad šī sieviete ir divkārt mirusi. Viņa bija vienreiz mirusi savos grēkos, tad mantojusi mūžīgo dzīvību, bet atkal nomirusi grēkā, apzināti novēršoties no Kristus (skat. Jūdas 12). Kad cilvēks nonāk šādā stāvoklī, viņš vairs nevar piedzīvot atdzimšanu. Tādēļ Ebreju vēstulē ir teikts, ka tos nav iespējams atkal no jauna vest pie atgriešanās. Tātad, uzskats, ka ir situācijas, kad cilvēks var atgriezties pie Dieva, apzināti no Viņa novērsties un atkal atgriezties, ir maldi. Vēlos vēlreiz uzsvērt: ja cilvēks pieļauj nāves grēku, viņam nebūs nekādas vēlēšanās to nožēlot un vēlreiz atgriezties pie Jēzus. Nav cita spēka, kas var mūs tuvināt Jēzum, kā vienīgi Svētais Gars. Ja viņš aiziet no cilvēka tādēļ, ka tas ir atkritis no savas pestīšanas kā gadījumā ar sievieti, ko aprakstīja mācītājs viņš neatgriezīsies. Šī iemesla dēļ Svētais Gars ir ļoti pacietīgs. Viņš tik viegli nepadosies. Visdziļākā tumsa Apustulis Pēteris turpina mūs izglītot. Viņš saka: Ja tie, zinādami mūsu Kungu un Glābēju, Jēzu Kristu, ir izbēguši no pasaules sārņiem... (2. Pētera 2:20) Lielā atkrišana 139

142 Pirmkārt, noskaidrosim, kam Pēteris adresē šos vārdus. Ja kāds ir iepazinis mūsu Kungu un Glābēju Jēzu Kristu, izbēdzis no pasaules sārņiem, viņš neapšaubāmi ir kristietis un noteikti neietilpst maldināto un viltvāržu kategorijā (kuri apgalvo, ka pazīst Dievu, bet patiesībā tā nav), kas minēti iepriekšējā nodaļā. Pētera minētie ļaudis, pateicoties Kunga Jēzus glābjošajai žēlastībai, tiešām ir izbēguši no šīs pasaules sārņiem. Nav šaubu, ka Pēteris uzrunā tos, kuri ir piedzimuši no augšienes. Tālāk mēs lasām:... bet atkal sapinušies tajos ieslīgst, tad viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā. Tiem būtu bijis labāk neiepazīt taisnības ceļu nekā iepazīt un novērsties no tiem uzticētā svētā baušļa. (2. Pētera 2:20 21) Pēteris runā par kristiešiem, kuri atgriežas grēka verdzībā. Labāk būtu, ja viņi nemaz nebūtu saņēmuši pestīšanu Jēzū Kristū. Tie ir cilvēki, kas izvēlas pasaulīgās dzīves baudas, iekāres un lepnību, atstājot novārtā paklausību un svētdzīvi. Kādēļ būtu labāk, ja viņi nemaz nebūtu iepazinuši patiesības ceļu? Uz šo jautājumu atbild Jūda. Jūda, tāpat kā Pēteris runā par tiem, kuri atsakās no pestīšanas: Vai viņiem! Jo viņi ir sākuši iet Kaina ceļu; peļņas dzīti, viņi ir aizvilināti Bileāma maldos un iet bojā Koras dumpī. (Jūdas 11) Kainam, Bileāmam un Koram reiz bija attiecības ar Dievu. Divi no viņiem bija kalpotāji. Kaina grēks izpaudās kā absolūta nepaklausība Dievam, Bileāms mīlēja naudu un Kora sacēlās pret Dieva ieceltu autoritāti. Jūda turpina: Viņi ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos, bezkaunīgi tos svinot kopā ar jums, viņi gana paši sevi, viņi ir vēju dzīti bezlietus mākoņi, 140 Dzinējspēks mūžība

143 kā koki vēlā rudenī, divtik miruši, bez augļiem un bez saknēm. Viņi ir kā trakojoši viļņi jūrā, un viņu kauns šļācas augšup kā putas, viņi ir kā klīstošas zvaigznes, viņiem Dievs paredzējis visdziļāko tumsu uz mūžiem. (Jūdas 12 13) Pirmkristīgajā draudzē mīlestības mielasts bija vakariņas, kurās pulcējās draudzes locekļi, baudot sadraudzību ar Dievu un cits ar citu. Mīlestības mielasts parasti noslēdzās ar Svētā vakarēdiena sakramentu. 2 Te mēs ieraugām ļoti biedējošu faktu: ne visi, kas atsakās no pestīšanas, aiziet no organizētās draudzes, kā to darīja sieviete mācītāja vīzijā. Tas šos cilvēkus padara īpaši bīstamus, jo viņu iespaids uz ticībā nepieredzējušajiem, vājajiem un ievainotajiem draudzes locekļiem var izrādīties liktenīgs. Šāds cilvēks bija Kora. Viņš kalpoja kopā ar Āronu, bet teica Mozum un Āronam: Lai nu jums pietiek! Visa draudze tagad ir svēta, jo pats Tas Kungs ir viņas vidū; kādēļ tad jūs vēl gribat valdīt pār Tā Kunga draudzi? (4.Mozus 16:3 REV) Koras ietekmē Dieva dusmas nāca pār 250 vadītājiem un draudzes locekļiem, un viņi saņēma nāves spriedumu! Jūda norāda, ka atkritēji, kas šeit nosaukti par kauna traipiem, joprojām ir atrodami mūsu draudzēs. Viņiem piemīt aplama drošības sajūta, paļaujoties uz žēlastību, kura reiz viņiem bija, bet kuru viņi ir saminuši kājām, kalpojot paši sev un zaudējot bijību Dieva priekšā. Ievēro, ka Kora teica: visa draudze ir svēta.... Arī Kora dzīvoja aplamā drošībā, jo nākamajā dienā zeme atvērās un elle to aprija dzīvu. Šie atkritēji joprojām pārvalda kristiešu valodu. Viņi biedrojas ar citiem kristiešiem, bet starp tiem, kas iztur līdz galam, tu viņus neatradīsi. Jēzus nāks, lai sastaptu draudzi, kas ir bez traipa (skat. Efeziešiem 5:27). Jūda uzsver, ka šie ļaudis ir divreiz miruši. Kā var nomirt divreiz? Reiz mēs visi bijām miruši savos grēkos, bet, atdzimstot Garā, saņēmām mūžīgo dzīvību. Taču daži, pastāvīgi grēkojot un neatgriežoties, Lielā atkrišana 141

144 traģiskā veidā nomira vēlreiz. Atceries, ko teica Jēkabs, proti, ka tad, ja kristietis nomaldas no patiesības un paliek šādā stāvoklī, viņa dvēsele mirs. Jānis apliecina, ka ir grēks, kas nes nāvi ticīgajiem. Abi runā par cilvēkiem, kuri ir divreiz miruši. Ievēro, ko saka Jūda: Viņiem Dievs paredzējis visdziļāko tumsu uz mūžiem. Visdziļākā tumsa nozīmē visbriesmīgāko mūžīgo sodu. Tas nepārprotami atklājas Jēzus vārdos par Viņa nākšanu un pastaro tiesu. Viņš saka: Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā. Bet, ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, un sāks sist kalpus un kalpones, sāks ēst un dzert un piedzersies, tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem. Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. (Lūkas 12:37, 45 48) Šajos pantos ir tik bagāts saturs! Izcelšu tikai dažas atziņas. Pirmkārt, ievēro, ka runa ir par kalpu, nevis svešinieku, pagānu vai grēcinieku. Viņš zināja, kāda ir viņa kunga griba, tomēr rīkojās pretēji tai. Tas neattiecas uz Neatkarīgā rīcību; viņš pieder pie tiem, kuri nezināja un saņēma maz sitienu. Tas neattiecas arī uz Maldināto. Maldinātais domāja, ka ir kalps, bet Džeilins apliecināja, ka viņš nekad nav bijis īsts kalps. Cilvēks, par kuru Jēzus šeit runā, tiek saukts par kalpu, kurš pilnībā izprata sava kunga gribu. Viņš ir cilvēks, kurš atteicās no pestīšanas. Ievēro, ka viņš sita savus biedrus. Tas liecina par dzīvesveidu, kurā dominē vēlme izmantot citus savu iegribu īstenošanai. Mēs redzam, ka šis cilvēks dzīvo šai dienai. Viņš ēd, dzer un piedzeras. Viņš dzīvo, lai izdabātu sev. Atceries Jūdas vārdus par atkritējiem, kas ēd kopā ar citiem kristiešiem un nebīstas Dieva. Viņi kalpo vienīgi sev. Viņu nodomi, lai gan liekas cēli, patiesībā ir vērsti uz savu iegribu īstenošanu. 142 Dzinējspēks mūžība

145 Visbeidzot, ņem vērā, ka šis kalps saņēma spriedumu, ar kuru viņam tika piešķirta daļa ar neticīgajiem (tiem, kas nav glābti). Neticīgie saņēma maz sitienu, bet kalps, kurš zināja sava kunga gribu un novērsās no tās, saņēma daudz sitienu. Tātad viņš saņems vislielāko sodu uguns ezerā vai visdziļākajā tumsā uz mūžību! Nespēt piedot Tas attiecas gan uz Mazdūšīgo, gan Dubulto Dzīvi. Lai gan Mazdūšīgā zināja par Džeilina prasību piedot citiem viņu nodarījumus, viņa to nespēja. Viņa izvēlējās palikt pie savas aizvainotās patmīlības. Šī spītība aptraipīja viņas sirdi. Mēs lasām: Raugieties, lai neviens neatkrīt no Dieva žēlastības, lai neuzaug rūgta sakne, radot nesaskaņas, caur kurām daudzi tiktu aptraipīti. (Ebrejiem 12:15) Pētot Jaunās Derības Rakstus un balstoties uz ilggadēju kalpošanas pieredzi, esmu sapratis, ka nepiedošana ir visbīstamākās lamatas, kurās iekrītot, daudzi pazaudē bijību Dieva priekšā. Gluži kā Mazdūšīgās gadījumā, nepiedošana paver ceļu dažāda veida maldiem un aplamai rīcībai. Mateja 18 Jēzus stāsta līdzību par ķēniņu, kurš gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Pie viņa atveda kalpu, kurš tam bija parādā desmit tūkstošus talentu. Talents nebija naudas, bet svara vienība. Tas tika lietots zelta (skat. 2. Samuēla 12:30), sudraba (skat. 1. Ķēniņu 20:39) un citu metālu svēršanai. Šajā līdzībā talents ir lietots kā parāda mērs, tādēļ mēs varam droši pieņemt, ka Jēzus runāja par apmaiņas vienību, piemēram, zeltu vai sudrabu. Pieņemsim, ka tas bija zelts. Talents atbilda aptuveni 75 mārciņām zelta. Tas bija svars, ko var panest viens cilvēks (skat. 2. Ķēniņu 5:23). Desmit tūkstoši talentu būtu aptuveni mārciņas jeb 375 tonnas. Tātad šis kalps bija parādā ķēniņam 375 tonnas zelta. Laikā, kad es rakstīju šo grāmatu, zelta cena tirgū bija apmēram 1200 dolāru par unci. Sarēķinot, iznāk, Lielā atkrišana 143

146 ka desmit tūkstoš talentu vērtība zeltā ir aptuveni 14 miljardi dolāru. Šādu summu kalps bija parādā ķēniņam! Ar šo līdzību Jēzus gribēja pateikt, ka šī kalpa parāda lielums bija prātam neaptverams un viņš to nekad nespētu atmaksāt. Ķēniņš pavēlēja pārdot kalpu ar visu viņa ģimeni un nomaksāt parādu. Kalps nokrita zemē pie kunga kājām un lūdza žēlastību, un ķēniņš viņu apžēloja un atlaida viņam visu parādu. Šajā līdzībā ķēniņš simbolizē Dievu Tēvu. Cilvēks, kuram atlaida parādu, ir kāds, kurš ir saņēmis piedošanu Jēzū Kristū. Katrs ļauns darbs uzkrāj parādu. Mēs visi zinām teicienu: Viņš par to samaksās! Piedošana ir parāda anulēšana. Šim cilvēkam, tāpat kā mums, tika atlaists nesamaksājams parāds. Mēs lasām: Šis kalps, izgājis ārā, ieraudzīja kādu savu biedru, kas viņam bija parādā simts denāriju. Viņš to satvēris žņaudza un sacīja: atdod, ko esi parādā! (Mateja 18:28) Denārijs bija vienas dienas alga. Pieņemsim, ka mūsdienu naudā tas varētu būt 100 dolāru. Tādā gadījumā kopējā parāda summa būtu aptuveni dolāru. Tātad runa nav par niecīgu summu. Mēs lasām: Tad viņa biedrs krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. Taču viņš negribēja gaidīt un aizgājis to ielika cietumā, līdz tas parādu būs samaksājis. (Mateja 18:29 30) Šim cilvēkam tika atlaists 14 miljardu dolāru liels parāds. Viņa biedrs bija viņam parādā dolāru, bet šo parādu viņš negribēja atlaist. Viņš bija apņēmies piespiest savu biedru maksāt. Ņem vērā, ka salīdzināt to, ko mēs nevaram piedot cits citam, ar mūsu sākotnējo nodarījumu pret Dievu, ir tas pats, kas salīdzināt dolāru parādu ar 14 miljardu dolāru parādu! Lai cik briesmīgs būtu kāda cilvēka nodarījums pret tevi, tas nav salīdzināms ar mūsu pārkāpumiem pret Dievu. Varbūt tu domā, ka esi cietis visvairāk. Tev nav ne jausmas, ko piedzīvoja Jēzus. Viņš bija nevainīgs jērs, kurš tika nokauts un mūsu 14 miljardu dolāru lielo parādu uzņēmās uz sevi. 144 Dzinējspēks mūžība

147 Cilvēks, kurš nespēj piedot, ir aizmirsis, cik daudz viņam ir piedots! Kad tu sapratīsi, no kādas nāves un mūžīgām mokām Jēzus tevi ir atbrīvojis, tu nekavēsies atbrīvot citus. Nav nekā briesmīgāka par mūžību uguns ezerā. Tās ir nemitīgas mokas, kurām nekad nepienāk gals. Tārps nekad nemirst un uguns nekad nenodziest. Tāds bija mūsu liktenis, kamēr Dievs caur sava Dēla Jēzus Kristus nāvi mums nepiedeva! Tas, kurš nespēj piedot, nav sapratis ne elles īstenību, ne Dieva mīlestību un piedošanu. Turpināsim lasīt līdzību: Citi kalpi, viņa biedri, to redzēdami, ļoti noskuma; tie gāja un visu notikušo atstāstīja kungam. Tad kungs viņu pasauca un sacīja: tu nelietīgais kalps, visu tavu parādu es tev atlaidu, kad tu lūdzi. Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos? (Mateja 18:31 33) Gribu vēlreiz uzsvērt, ka šajā līdzībā Jēzus nerunā par nekristiešiem. Viņš runā par Kunga kalpiem, atdzimušiem ticīgajiem. Šim cilvēkam viņa lielais parāds jau bija atlaists (pestīšana) un viņš bija nosaukts par Kunga kalpu. Tas bija viņa darbabiedrs, kuram viņš nespēja piedot. Tātad varam būt droši, ka šeit ir runa par tāda kristieša likteni, kurš konsekventi atsakās piedot. Pievērsīsim uzmanību kādam pārsteidzošam faktam. Noklausījušies citas evaņģēlijos aprakstītās Jēzus līdzības, klausītāji vienmēr uzdeva jautājumus, lai saprastu līdzības nozīmi. Taču šajā gadījumā Jēzus negaidīja, kad ļaudis viņam jautās, bet uzreiz izskaidroja stāstīto. Manuprāt, stāstītais tik ļoti atšķīrās no pierastās ļaužu domāšanas, ka Viņš gribēja pārliecināties, ka klausītāji dzirdēto ir sapratuši. Lūk, Viņa izskaidrojums: Lielā atkrišana 145

148 Un kungs saniknojies nodeva to spīdzinātājiem, līdz tas būs samaksājis visu parādu. Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet. (Mateja 18:34 35) Šajos divos pantos atklājas trīs būtiskas atziņas, ko es vēlos izcelt. Pirmkārt, kalps, kurš nespēja piedot savam darbabiedram, tika nodots spīdzinātājiem. Otrkārt, viņam bija jāsamaksā sākotnējais parāds 375 tonnas zelta. Un treškārt, tā debesu Tēvs darīs ikvienam, kas savam brālim nepiedos. Īsi pārrunāsim katru no šiem punktiem. Pirmkārt, spīdzināt nozīmē radīt neizturamas sāpes, prāta un ķermeņa mokas, izvest no normālā stāvokļa. Spīdzinātājs ir tas, kurš spīdzina. Kristieti, kurš atsakās piedot, spīdzinās dēmonu gari. Šiem spīdzinātājiem tiks dota atļauja radīt sāpes, prāta un ķermeņa mokas. Dievkalpojumos esmu bieži lūdzis par cilvēkiem, kuri nesaņem dziedināšanu, atvieglojumu vai atbrīvošanu tikai tādēļ, ka nespēj atlaist citus un no sirds viņiem piedot. Šāda spītība gandrīz vienmēr noved pie dusmām un aizvainojuma pret Dievu. Šāda cilvēka ticība ir aptraipīta un, ja neseko grēku nožēla un piedošana, viņa gals ir neapskaužams. Otrkārt, kalpam, kurš nepiedeva, tagad ir jāatmaksā viss sākotnējais, nesamaksājamais parāds. No viņa tiek prasīts neiespējamais! Tas ir parāds, ko Jēzus samaksāja Golgātā. Vai tas tevi biedē? Ieklausies, ko Jēzus saka citā Rakstu vietā: Kad jūs nostājaties, lai Dievu lūgtu, piedodiet, ja jums ir kaut kas pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, jums piedotu jūsu pārkāpumus. (Marka 11:25) Par ko Jēzus šeit runā? Pievērs uzmanību Viņa vārdiem: jūsu Tēvs, kas ir debesīs. Dievs nav grēcinieku Tēvs. Grēciniekiem Viņš ir Dievs, bet kristiešiem Viņš ir Tēvs. Grēcinieki arī parasti nelūdz Dievu. Tātad skaidrs, ka Jēzus runā par Dieva bērniem. Turpināsim. Bet, ja jūs nepiedosiet, arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus jums nepiedos. (Marka 11:26) Skaidrāk pateikt nav iespē- 146 Dzinējspēks mūžība

149 jams. Tas mūs aizved pie trešā punkta: ja cilvēks atsakās piedot, viņš tiks spīdzināts, kamēr viņš samaksās nesamaksājamo sodu. Tas nav iespējams, jo neviens nevar samaksāt izpirkuma maksu par savu dvēseli (skat. Psalmi 49:7). Jēzus saka, ka tad, ja tu nepiedosi, arī Tēvs tev nepiedos tavus noziegumus. Vai tas ir tā vērts? Šeit nav runa par tiem, kuri ir piedzīvojuši netaisnību un lūdz pēc Dieva palīdzības, lai spētu piedot. Šeit ir runa par tādiem kā Mazdūšīgā, kura apzināti atteicās piedot. Mēs redzam, ka nepiedošana pavēra ceļu cita veida ļaunumam un pakāpeniski viņa zaudēja uzticību Džeilinam. Vai nodarījums bija viņas mūžības likteņa vērts? Ebreju vēstule mūs mudina izmeklēt savu sirdsapziņu un atbrīvoties no jebkāda rūgtuma, jo daudzi ir aptraipīti ar to. Tagad mēs saprotam Jēzus vārdus par draudzes pēdējām dienām. Viņš saka: Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs... un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs. Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. (Mateja 24:10, 12 13) Ievēro, ka runa nav par dažiem, bet daudziem, kuri mūsdienās kritīs apgrēcībā. Daudzi nozīmē ļoti liels skaits. Apgrēcība vai nepiedošana novedīs pie ļaundarības un daudzu sirdīs mīlestība atdzisīs. Šeit lietotais mīlestības apzīmējums grieķu valodā ir agape, kas raksturo Dieva mīlestību, kas izlieta kristiešu sirdīs, kad viņi piedzīvo pestīšanu. Jēzus nerunā par viltvāržiem, jo tie nekad nav patiesi saņēmuši Dieva mīlestību. Sacīdams: Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts, Viņš runā par kristiešiem. Grēciniekam vai viltvārdim neviens neteiks: Ja tu izturēsi līdz galam, tu tiksi izglābts. Jo viņi savu skrējienu vēl nav sākuši! Atkrist no ticības Raksti mūs brīdina par atkrišanu, kas mūsu dienās notiks starp kristiešiem. Pāvils saka: Lai neviens jūs nekādi nemaldina. Jo tā Lielā atkrišana 147

150 [Kunga atnākšanas] diena nenāks, pirms nebūs iestājusies atkrišana. (2. Tesaloniķiešiem 2:3) Un vēl viņš saka: Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības. (1. Timotejam 4:1) Kāpēc? Būs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei. Viņi novērsīs savas ausis no patiesības. (2. Timotejam 4:3 4) Ievēro, ka iepriekšējā Rakstu vietā Pāvils saka, ka ļaudis novērsīsies no ticības. Ticība, par kuru viņš runā, nav iedoma. Tā ir patiesā ticība Jēzum Kristum. Lai novērstos no ticības, ir vienreiz tai jāpievēršas. Esmu izpētījis gandrīz visas Jaunās Derības vietas, kas attiecas uz kristiešiem, kuri novēršas no īstās ticības. Šoreiz vēlos citēt ievērojamu baznīctēvu rakstus. Daži no viņiem bija apustuļu darba biedri. Manuprāt, viņu rakstītais tieši sasaucas ar Svēto Rakstu vārdiem: Tādēļ darīsim taisnības darbus, lai pēcgalā tiktu izglābti. Romas Klēments 3 Ja kāds savā dzīvē ir darījis varenus labus darbus, bet beigās padevies ļaunumam, visas kādreizējās pūles viņam nedod nenieka. Jo lugas kulminācijas brīdī viņš atteicās no savas lomas. Aleksandrijas Klēments 4 Daži domā, ka Dievs ir spiests ar saviem apsolījumiem apdāvināt pat necienīgos. Tā nu viņi pārvērš Viņa brīvību verdzībā... Jo, vai tad daudzi beigās nezaudē [žēlastību]? Vai tad šī dāvana daudziem netiek atņemta? Tertuliāns 5 Cilvēks var iegūt taisnīgumu, no kura ir iespējams atkrist. Origēns Dzinējspēks mūžība

151 Tie, kas Viņam neklausa, zaudējuši savu mantojumu, vairs nav Viņa dēli. Irenejs 7 Dzirdot manu nostāju attiecībā uz šīm Rakstu vietām, daži man ir teikuši: Džon, tu esi arminiānis. Šo terminu vārdnīca skaidro šādi: Tāds, kas atbalsta vai ir saistīts ar Jēkabu Arminiju (Jacobus Arminius) un viņa sekotājiem, kuri noraidīja kalvinistu mācību par predestināciju un izredzētību, un uzskatīja, ka cilvēka brīvā griba ir pielīdzināma Dieva suverenitātei. 8 Šiem ļaudīm es saku: Nē, es neesmu ne kalvinists, ne arminiānis. Esmu kristietis, kurš tic, ka Bībele ir nekļūdīgais Dieva Vārds. Jēkabs Arminijs dzīvoja daudz vēlāk nekā Svēto Rakstu sarakstītāji un pat šeit citētie baznīctēvi. Vai tad viņus var saukt par arminiāņiem? Acīmredzot nē, jo viņi dzīvoja un rakstīja pirms Arminija dzimšanas. Šeit rakstītais nav manas personīgās pārdomas, principi vai uzskati, bet skaidra Jaunās Derības patiesība. Tiem, kas tic, Dievs šo brīdinājuma vēsti ir izteicis ļoti skaidri. Būsim uzmanīgi un kritiski pret dažādiem teoloģiskiem virzieniem. Būsim atvērti Rakstiem visā to pilnībā un Svētā Gara atklāsmē, jo: Visi Dieva iedvestie Raksti ir noderīgi mācībai, grēka atmaskošanai, labošanai, audzināšanai taisnīgumā, lai Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam. (2.Timotejam 3:16 17) Interesanti, ka ap šādiem teoloģiskiem virzieniem pulcējās viltus līderi, kuri atbilstoši mācīja tautu un kurus Jēzus brīdināja un stingri norāja. Taču par Jāni Kristītāju, Jēzu un citiem, kuri runāja patiesību, ir rakstīts, ka viņi mācīja kā tāds(i), kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji. (Mateja 7:29) Tādēļ Pāvils norāda Titam: To māci, uz to aicini un to panāc ar savas ietekmes spēku. (Titam 2:15) Lielā atkrišana 149

152 Savukārt Timotejam viņš raksta: Es tevi lūdzu uzkavēties Efesā, lai tu stingri pavēlētu kādiem nemācīt svešas mācības. (1. Timotejam 1:3) Timotejam Pāvils raksta: Sludini Dieva vārdu, esi gatavs [esi klāt, pieejams un sagatavots] to darīt gan laikā, gan nelaikā [vai tas ir ērti vai neērti, vēlami vai nevēlami, tev, kā Dieva Vārda sludinātājam jānorāda cilvēkiem, kādā veidā viņi grēko], atmasko, norāj, iedrošini ar neatlaidīgu pacietību un mācīšanu. (2. Timotejam 4:2 paplašinātais tulkojums) Efeziešiem 6, Pāvils aicina lūgt par viņu, lai tad esmu bez bailēm, kā man tas pienākas. (20.p.). Kā redzi, tā ir visu patieso Dieva sludinātāju īpašība. Viņu autoritāte ir Dieva Vārds. Viņu vēstījums nebalstās uz subjektīvām sajūtām, teoloģiskiem strāvojumiem vai vairākuma viedokļa. Vairākums var kļūdīties. Mums jāzina, ka visu, ko Dievs saka, Viņš domā nopietni! Pasargāt, ka neklūpat Uzzinot, ka žēlastību ir iespējams pazaudēt, ļaudis ir satriekti, taču Raksti uz to nepārprotami norāda. Izbijušies, viņi nāk pie manis ar vārdiem: Es domāju, ka mūžība man ir nodrošināta. Uz to es atbildu: Jā, tā tas ir! Mūžība mums ir nodrošināta! Jēzus ir teicis, ka neviens no tiem, ko Tēvs Viņam ir devis, nezudīs (skat. Jāņa 18:9), jo Viņš mūs nekad neatstās un nepametīs. Bet Viņš nav teicis, ka mēs nevaram atstāt Viņu. To dzirdot, cilvēka pierē iegulst rūpju rieva. Tad es turpinu: Ja tu patiesi mīli Jēzu Kristu, kādēļ gan tu gribētu no Viņa aiziet? Ja patiesi mīli, tu no Viņa neatteiksies! Ja mīli Dievu, tev nebūs grūti izpildīt Viņa pavēles! Ja kalpošana Dievam ir pienākums, tad tavas attiecības ar Dievu ir balstītas bauslībā, un pildīt Viņa baušļus nebūs viegli. Mēs kalpojam Dievam nevis tādēļ, lai nopelnītu Viņa labvēlību, bet tādēļ, ka mīlam Viņu! 150 Dzinējspēks mūžība

153 Jūda māca, kā saglabāt mīlestību pret Dievu, ja draudzē sastopamies ar sliktiem piemēriem. Viņš saka: Saglabājiet sevi Dieva mīlestībā un gaidiet mūsu Kunga Jēzus Kristus apžēlošanu uz mūžīgo dzīvību! (Jūdas 21) Mums ik brīdi ir jāgaida uz Kungu. Mums jāilgojas pēc Viņa un nemitīgi Viņu jāmeklē, lai Viņš varētu atklāt sevi vēl vairāk, jo katrs, kam ir šī cerība uz viņu, šķīsta sevi, tāpat kā viņš ir šķīsts. (1. Jāņa 3:3) Ja tu meklē Viņu un esi sadraudzībā ar Viņa Garu, tu negribēsi iet prom. Tātad satraukumam nav iemesla. Jūdas grāmatas noslēgumā ir viens no maniem mīļākajiem Bībeles apsolījumiem. Tiem, kuri, gaidot uz Jēzus parādīšanos, paliek Dieva mīlestībā, Jūda saka: Bet Tam, kas spēj jūs pasargāt, ka neklūpat, un nostatīt nevainīgus un līksmus Savas godības priekšā, vienīgajam Dievam, mūsu Glābējam, lai ir caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, godība, varenība, spēks un vara no mūžības, tagad un mūžu mūžos! Āmen. (Jūdas REV) Tā ir mana sirsnīgā lūgšana un vēlējums tev! Lielā atkrišana 151

154

155 7. NODAĻA PAMATS... taisnais pastāv mūžīgi. Sakāmvārdi 10:25 (REV) Pirms atgriežamies pie alegorijas par Afabelu un pārrunājam Egoistam un Labdarībai noteikto spriedumu un algu, rezumēsim iepriekšējās trijās nodaļās pārrunāto. Atcerēsimies šo Rakstu vietu no 4. nodaļas: Nekavēsimies vairs pie Kristus mācības sākuma, dosimies pretī pilnībai; neliksim no jauna pamatu: atgriešanos no mirušiem darbiem un ticību Dievam, mācību par šķīstīšanos un par roku uzlikšanu vai par mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo sodību. (Ebrejiem 6:1 2) Bez stipra pamata, ko veido patiesība par pastaro tiesu un mūžīgo sodu, mūsu dzīve Kristū nevar būt stabila un pilnvērtīga. Tas būtu tas pats, kas mēģināt iegūt augstāko izglītību bez pamatskolas zināšanām, piemēram, lasīt un rakstīt prasmes. Kādēļ tā? Uzmanīgi pētot evaņģēlijus, tu pamanīsi, ka Jēzus vairāk runā par elli nekā par debesīm, un dara to ar vienu mērķi lai mūsos ieliktu pamatu bijību Dieva priekšā. Lūk, piemērs: Tādēļ viss, ko būsiet sacījuši tumsā, būs dzirdams gaismā, un, ko jūs būsiet čukstējuši ausī savos kambaros, tas tiks pasludināts no Pamats 153

156 namu jumtiem. Jums, saviem draugiem, es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet vairāk neko nespēj nodarīt. (Lūkas 12:3 5) Šie vārdi ir spēcīgi un nekļūdīgi. Ja esam ieguvuši pamatīgu izpratni par pastaro tiesu un mūžīgo sodu, mūsu sirdīs iesakņojas un nostiprinās bijība Dieva priekšā. Tūlīt paskaidrošu. Vienīgi Dievs var piespriest mūžīgo sodu ellē. Tas, ko mēs runājam slepenībā, tiesas dienā tiks atklāts Viņa godības gaismā. Tiks atklāti ne tikai mūsu vārdi, bet arī nodomi, attieksme, rīcība un darbi. Bijība Dieva priekšā liek mums nemitīgi apzināties, ka no Viņa neko nav iespējams noslēpt. Mēs zinām, ka no Viņa sprieduma nevar izvairīties nekas un neviens, un Viņa spriedums ir taisnīgs. Bez šādas izpratnes var rasties maldīgs priekšstats, ka Dievs neņem vērā vai pat neredz mūsu ļaunos darbus. Tādā gadījumā mēs būsim paļāvušies uz žēlastību, kas nebalstās Rakstos un tātad nepastāv (kā tas notika ar Maldināto, Mazdūšīgo un Dubulto Dzīvi). Šajās pēdējās dienās mēs nemanot varam nonākt to vidū, kuri, zaudējuši bijību Dieva priekšā, ieslīgst ļaunprātībā. Kam trūkst šī stiprā pamata, tie bīstas cilvēkus vairāk nekā Dievu. Neaizmirsīsim, ka mēs kalpojam tam, ko bīstamies. Ja bīstamies Dievu, mēs paklausīsim Viņam arī tad, ja tas nebūs viegli. Ja bīstamies cilvēkus, mēs tiem pakļausimies, īpaši tad, ja jutīsimies spiesti to darīt, un rīkosimies tā, lai apmierinātu savas vēlmes, miesīgās iekāres un lepnību. Pastāvīga izdabāšana miesas iegribām noved pie nopietnām sekām. Tātad, bez apzinātas izpratnes par pastaro tiesu un mūžīgo sodu, mums nebūs arī bijības Kunga priekšā. Svēta bijība Kristus sprieduma priekšā ir viens no Kunga bijāšanas aspektiem. Pāvils to izsaka šādi: Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs pēc nopelna saņemtu par visu, ko savā dzīvē darījis vai labu vai 154 Dzinējspēks mūžība

157 ļaunu. Mēs, kas pazīstam bijību Kunga priekšā, pārliecinām cilvēkus. (2. Korintiešiem 5:10 11) Šeit nav runa par tiesu baltā troņa priekšā (Jēzus to piemin Lūkas 12), pēc kuras notiesātie nonāks ellē. Pāvils runā par kristiešu tiesu. Padziļināti mēs to izpētīsim nākamajā nodaļā, bet pagaidām ņem vērā, ka Pāvils Kristus soģa krēslu pielīdzina bijībai Dieva priekšā. Patiesībā viņš nosauc soģa krēslu par bijību Kunga priekšā. Tātad, mēs nevaram nošķirt bijību Kunga priekšā no izpratnes par tiesu, un bijība Kunga priekšā ir pilnvērtīgas dzīves atslēga. Ieklausies pravieša Jesajas vārdos: Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. (Jesajas 33:6 REV) Svēta bijība ļauj iegūt drošu pamatu. Atceries iepriekšējās nodaļās minētos Jēzus pravietiskos vārdus par to, ka būs ļaudis, kas Viņa vārdā darīs brīnumus, tomēr tiks atraidīti un saņems mūžīgu sodu. Mateja 7 Jēzus nekavējoties arī paskaidro viņu krišanas iemeslu. Šo cilvēku dzīve pamatojās uz viedokļiem un uzskatiem, kas nespēja dzīves vētrās pastāvēt. Jēzus vārdiem sakot: Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam vīram, kas savu namu būvējis uz klints. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un gāzās pār šo namu, tas nesabruka, tādēļ ka tā pamati bija likti uz klints [Dieva drošā pamata bijības Kunga priekšā]. Bet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, ir līdzināms nejēgam, kas savu namu būvējis uz smiltīm. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un triecās pret šo namu, tas sabruka, un posts bija liels. (Mateja 7:24 27) Tie, kuri iztur līdz galam, pastāv vētrās, jo tiem ir stiprs pamats. Šis pamats ir bijība Dieva priekšā; tas mums dod stabilitāti. Tā ir Dieva Pamats 155

158 dārgumu krātuve, kurā ir apslēpta Viņa pestīšana, gudrība un zināšanas. Bijība Dieva priekšā Kas ir bijība Dieva priekšā? Vai mums ir jābaidās no Dieva? Noteikti nē. Kā tuvoties Dievam (jo Viņš to vēlas), ja baidāmies no Viņa? Kad Dievs atklājās Israēlam, Viņš gribēja būt viņu draugs, veidot tādas pašas attiecības kā ar Mozu bet viņi aizbēga un atteicās Viņam tuvoties. Mozus teica tautai: Nebīstieties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu! (2.Mozus 20:20) Varētu likties, ka Mozus runā pats sev pretī, bet tā nav. Viņš nošķir bailes no Dieva no bijības Dieva priekšā, jo tas nav viens un tas pats. Tam, kurš baidās no Dieva, ir kaut kas slēpjams. Atceries, ko darīja Ādams Ēdenes dārzā, kad viņš nepaklausīja Dievam: viņš slēpās. Savukārt tas, kurš bīstas Dieva, baidās būt tālu no Viņa. Viņš bēg no nepaklausības. Tātad pirmā svētas bijības definīcija ir bailes būt tālu no Dieva. Palūkosimies, ko tas nozīmē. Bīties Dievu nozīmē godāt, novērtēt, cienīt un respektēt Viņu vairāk par jebko un jebkuru citu. Tas nozīmē mīlēt to, ko Viņš mīl un ienīst to, ko Viņš ienīst. Kas ir svarīgs Viņam, ir svarīgs mums; kas nav svarīgs Viņam, nav svarīgs mums. Ja mēs bīstamies Dievu, mēs drebam Viņa Vārda priekšā. Tas nozīmē, ka mēs paklausām Viņam nekavējoties arī tad, kad nesaprotam jēgu, kad tas ir sāpīgi, kad neredzam ieguvumu. Mēs paklausām līdz galam. Tātad bijības Dieva priekšā izpausme ir paklausība Viņa Vārdam, norādījumiem, pavēlēm. Raksti apliecina, ka bijība Dieva priekšā ir gudrības iesākums. Varam teikt arī: tas ir gudrības pamats. Gudrība, ko mēs padziļināti apskatīsim nākamajās nodaļās, ir zināšanas un spēja pieņemt pareizos 156 Dzinējspēks mūžība

159 lēmumus īstajā laikā. Gudrības pietrūkst tiem, kuri, izjūtot spiedienu, pieņem aplamus lēmumus. Gudrības avots ir bijība Dieva priekšā. Rakstos mūsu dzīve ir salīdzināta ar nama celšanu. Vispirms tiek ielikts pamats, un tikai tad celts pats nams. Mēs lasām: Ar gudrību namu ceļ (Sakāmvārdi 24:3 REV). Ja ceļam ar spēju pieņemt pareizus lēmumus, tad mēs uzcelsim pilnvērtīgu dzīvi, ar kuru varēsim nostāties soģa krēsla priekšā. Šādas gudrības iesākums vai pamats ir bijība Kunga priekšā. Nenovērsties no Dieva Ja kristieša sirdī ir iesakņojusies bijība Kunga priekšā, viņš no ticības neatkritīs. Mēs nenomaldīsimies un nepazaudēsim savu piederību Jēzum. Mēs neuztversim Viņa Vārdu kā pašu par sevi saprotamu un neizturēsimies pret to nevērīgi. Mēs neflirtēsim ar grēku, kas spēj nocietināt ticīgo sirdis un galu galā sagraut ticību (skat. Ebrejiem 3:12 13). Mēs vienmēr zināsim, ka tas, kas tiek runāts un darīts slepenībā, atklāsies soģa krēsla priekšā. Ieklausies, ko par Jaunās Derības ļaudīm Dievs teica Jeremijam: Un viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs! Es došu tiem vienu prātu un vienu gaitu, lai tie bīstas mani uz mūžiem par labu sev pašiem un saviem dēliem. Es slēgšu ar viņiem mūža derību, ka es nenovērsīšos no viņiem un darīšu tiem labu, un es likšu tiem sirdī manis bijāšanu, lai tie nenovēršas no manis. (Jeremijas 32:38 40) Ievēro, ko Dievs saka: Mana tauta... bīsies mani uz mūžiem..., lai tie nenovēršas no manis. Atceros kādu sanāksmi Malaizijā, kur spēcīgi izpaudās Kunga bijības Gars. Tur bija sapulcējušies ļaudis no visas austrumu puslodes Bībeles skolas studenti, mācītāji un daudzi citi. Dievkalpojuma beigās daudzi aizgūtnēm raudāja un gulēja uz grīdas blakus paaugstinājumam. Pamats 157

160 Gaisotne bija tā uzlādēta ar bijību Kunga priekšā, ka es domāju, Džon Bevīr, ja tu izdarīsi vienu aplamu kustību, pateiksi vienu aplamu vārdu, tu būsi beigts! Vai tā būtu noticis? Nezinu, bet droši varu teikt, ka Jaunajā Derībā bija divi cilvēki, kuri līdzīgā situācijā izdarīja aplamu kustību un nomira. Viņu sprieduma tiešās sekas bija: lielas bailes nāca pār visu draudzi un ikvienu, kas to dzirdēja. (Apd 5:11) Pēc dievkalpojuma Malaizijā pie manis pienāca kāds laulāts pāris no Indijas un teica: Džon, mēs jūtamies iekšēji ļoti tīri. Arī es tā jūtos, es atbildēju. Nākamajā rītā es savā viesnīcas istabā atvēru Bībeli un izlasīju šos vārdus: Kunga bijība šķīsta, tā pastāv mūžam. (Psalmi 19:10) Svētais Gars uzrunāja manu sirdi, sakot: Lucifers bija galvenais pielūgsmes eņģelis debesīs. Viņš bija svaidīts, skaists un svētīts. Bet viņš nebijās manis; viņš nepastāvēja mūžam. Tad viņš teica: Trešā daļa no eņģeļiem, kuri stāvēja ap manu troni un redzēja manu godību, manis nebijās. Viņi nepastāvēja mūžam. Dzirdētais mani satrieca. Tad Dievs teica: Ādams un Ieva staigāja manas godības gaismā. Viņiem bija sadraudzība ar mani, bet viņi nebijās manis. Viņi nepastāvēja mūžam. Bijība Kunga priekšā dod mums spēku pastāvēt. Tā uztur mūs pastāvīgā paklausībā Dieva Vārdam. Kristieši ir brīdināti: Kamēr vien apsolījums ieiet viņa mierā paliek, bīsimies, lai neviens no jums neizrādītos nokavējis. (Ebrejiem 4:1) Interesanti, ka šī panta sarakstītājs saka bīsimies, nevis mīlēsim. Tieši bijība pret Dievu neļauj mums ieslīgt atpakaļ grēkā. Slavens evaņģēlists Nekad neaizmirsīšu, kā apmeklēju cietumā slavenu evaņģēlistu, kuram bija jāpavada ieslodzījumā vēl viens gads. Viņa lieta tika plaši atspoguļota pasaulē un sagādāja daudz nopēlumu kristiešiem. Taču pir- 158 Dzinējspēks mūžība

161 majā ieslodzījuma gadā viņš sastapās ar Kungu. Četrus gadus pēc tam es viņu apciemoju, un viņa pirmie vārdi bija: Džon, cietums nav Dieva sods par manu dzīvesveidu, tā ir Viņa žēlastība. Ja es būtu turpinājis kā līdz šim, es būtu nonācis ellē. Es ar interesi ieklausījos viņa vārdos. Es zināju, ka runāju ar salauztu Dieva vīru, patiesu Kristus kalpu. Zināju arī, ka savas kalpošanas sākumā Viņa mīlestība uz Jēzu bija dedzīga. To nevarēja nepamanīt. Nesapratu, kā viņš, būdams savas kalpošanas zenītā, varēja aizmaldīties tik tālu no Dieva, un jautāju viņam: Kad tu pazaudēji mīlestību uz Jēzu? Viņš paskatījās uz mani un, nešaubīdamies, atbildēja: Es to nezaudēju! Samulsis par šādu atbildi, es teicu: Bet kā tad ar krāpšanu un laulības pārkāpšanu, ko tu piekopi septiņus gadus un par ko tu tagad sēdi cietumā? Viņš teica: Džon, es visu laiku mīlēju Jēzu, bet es nebijos Dieva. Dievs nebija augstākā autoritāte manā dzīvē. Tad viņš pateica kaut ko tādu, kas mani satrieca vēl vairāk: Džon, tādu kristiešu kā es Amerikā ir miljoniem. Viņi sauc Jēzu par savu Glābēju un mīl Viņu, bet viņiem nav bijības pret Dievu kā pret savu Kungu. Tajā brīdī es visu sapratu. Sapratu, ka mēs varam mīlēt Jēzu, bet tas vien mūs nepasargā no atkrišanas. Ir nepieciešama bijība Dieva priekšā. Atceries Mozus vārdus: Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu! (2.Mozus 20:20) Bijība Dieva priekšā dod mums spēku pastāvēt un nenomaldīties no paklausības kā tas notika ar Luciferu, trešo daļu no eņģeļiem un Ādamu, un kā tas notiks ar tiem kristiešiem, kuri atkritīs no ticības šajās pēdējās dienās. Darboties savas pestīšanas labā Šī iemesla dēļ Pāvils aicina mūs darboties savas pestīšanas labā, [to pilnveidojot, novedot līdz galam un pilnībā pabeidzot] ar godbijību, Pamats 159

162 bailēm un drebēšanu [nepaļaujoties uz sevi, ar ārkārtēju piesardzību, sirdsapziņas jūtīgumu, modrību kārdinājumu priekšā, tramīgi novēršoties no visa, kas varētu aizvainot Dievu un diskreditēt Kristus vārdu] (Filipiešiem 2:12 paplašinātais tulkojums). Mēs darbojamies savas pestīšanas labā ar godbijīgām bailēm un drebēšanu. Tas ļauj mums saglabāt apziņu, ka ikviena doma, vārds un darbs tiks atklāts pastarā tiesā. Šāds sirdsapziņas stāvoklis uztur mūsos pazemību, piesardzību, vēsu prātu, jūtību un ļauj mums atpazīt kārdinājumus nepaklausīt Dievam. Tas liek mums vienmēr izvairīties no tā, kas Dievam nepatīk. Ņem vērā, ka Pāvils neuzsver mīlestību kā mūsu darbošanās priekšnoteikumu. Bijība Kunga priekšā dod mums spēku palikt Viņa žēlastībā un neieslīgt ļaunprātībā. Savukārt Dieva mīlestība pasargā mūs no burta kalpības, kas tāpat izposta attiecības ar Dievu. Mīlestība pret Dievu ir tā, kas baro mūsu nodomus un nolūkus, lai tie būtu skaidri un dedzības pilni. Lai saglabātu dzīvas attiecības ar Dievu, mums ir nepieciešams gan mīlestības, gan bijības varenais spēks. Tādēļ Pāvils sauc Dievu par mūsu debesu Tēvu un par Abba (jeb Tēti), bet nenoklusē arī to, ka mūsu Dievs ir rijoša uguns (skat. Ebrejiem 12:29). Viņš ir mīlestība, bet Viņš ir arī taisnīgs un svēts tiesnesis. Bez bijības Viņa priekšā, mūsu ticībai trūkst stabilitātes. Jēzus ne vienreiz vien atgādina: Kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts. (Mateja 10:22) Mūsu ietekme Otrs iemesls, kādēļ ir izšķiroši svarīgi iegūt skaidru izpratni par pastaro tiesu un mūžīgo sodu, ir mūsu ietekme uz citiem cilvēkiem. Bez bijības Kunga priekšā mēs sludinām nelīdzsvarotu evaņģēliju. Tā mēs apdraudam tos, kuri mums ir uzticēti, jo mūsu ietekmē viņi var kļūt remdeni vai atkrist no ticības pavisam. 160 Dzinējspēks mūžība

163 Ja mums, kā evaņģēlija skolotājiem un mācītājiem, trūkst šī pamata, mēs saviem klausītājiem atklāsim vienīgi tos Rakstu principus, kas sola svētītu, bagātu un laimīgu dzīvi. Šie principi darbojas atbilstoši Dieva nodomam. Tie gādā par veselību, finansiāliem panākumiem, mieru, labākām attiecībām utt. Taču bez izpratnes par pamatiem pastaro tiesu un mūžīgo sodu, mēs vairīsimies runāt par krustu un cenu, kas jāmaksā ikvienam, kas vēlas sekot Jēzum. Mēs sludināsim dzīvi apliecinošu vēstījumu, nevis aicinājumu nodoties Jēzum par jebkuru cenu. Ja mūžība nav mūsu dzinējspēks, mēs dzīvosim un sludināsim ar mērķi iegūt labumu šajā dzīvē, nevis, raugoties uz to no mūžības skatupunkta. Mēs mācīsim citiem dzīvot šai dienai, nevis, kā to darīja mūsu ticības tēvi, kuri gaidīja pilsētu, kurai ir drošs pamats, kuras meistars un veidotājs ir Dievs. (Ebrejiem 11:10) Jā, par paklausību Viņa pavēlēm Dievs atalgo mūs jau šajā dzīvē. Bet neaizmirsīsim, ka esam tikai piemājotāji un svešinieki šajā pasaulē. Mums jāgūst panākumi, bet tam jānotiek, balstoties uz debesu, nevis uz pasaules principiem. Mūsu īstās mājas nav šeit. Uzmanīgi izlasi, kas motivēja svētos atsacīties no šīs pasaules, lai sekotu Dievam: Tie visi dzīvoja ticībā līdz pat savai nāvei. Viņi nesaņēma apsolīto, bet tikai iztālēm to skatīja un sveica. Tie apliecināja, ka viņi virs zemes ir vienīgi svešinieki un viesi. To apgalvodami, viņi rādīja, ka meklē citu tēviju. Ja vien tie būtu domājuši par to tēviju, no kuras izgājuši, tiem būtu bijis tik daudz laika, lai varētu turp atgriezties. Bet tie ilgojās pēc labākas pēc debesu tēvijas. Tādēļ arī Dievs nav kaunējies saukt sevi par viņu Dievu; viņš pats taču bija sagatavojis tiem pilsētu. (Ebrejiem 11:13 16) Mājas, uz ko tiecās šie svētie, ir Dieva pilsēta, jaunā Jeruzāleme, kurai mēs pievērsīsimies atlikušajā šīs grāmatas daļā. Tie, kuri mīt šajā Pamats 161

164 pilsētā, ir uzvarētāji. Viņu alga būs nesalīdzināmi lielāka nekā spēj sniegt vislabākā dzīve virs zemes. 162 Dzinējspēks mūžība

165 JAUTĀJUMI PĀRRUNĀM 3. DAĻA: NODAĻA 1. Kādi sekošanas Kristum ieguvumi tev šķistu pievilcīgāki nekā pati atrašanās Jēzus tuvumā? Kas tev palīdzētu saglabāt pareizo sirds attieksmi? 2. Doma, ka kristietis var pazaudēt ticību, ir biedējoša. Vai tas ir pretrunā taviem līdzšinējiem uzskatiem? Pārrunā savu atbildi šīs patiesības gaismā: kristieši nevis baidās no Dieva, bet izjūt bijību Viņa priekšā. 3. Apdomā līdzību par nežēlīgo kalpu Mateja 18: Kādēļ, tavuprāt, Dievs tik nopietni izturas pret piedošanu? 4. Paskaidro saviem vārdiem, kā vienpusēja koncentrēšanās uz Dieva žēlastību, neņemot vērā svētas bijības nozīmi, var aizvest kristieti maldos. 5. Mūsu skatījums uz mūžību atstāj iespaidu ne tikai uz mums pašiem. Mēs ietekmējam arī citus. Kā, tavuprāt, vajadzētu runāt par laicīgiem ieguvumiem, ko sniedz sekošana Dievam (piemēram, veselība, panākumi vai gandarījums), neatstājot novārtā galveno skatījumu uz mūžību?

166

167 4. DAĻA

168

169 8. NODAĻA AFABELAS KARALISTE: TIESAS DIENA II... Es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm (domas, jūtas un nodomus) un sirds dziļumiem, un jums katram es došu[algu] pēc jūsu darbiem. Atklāsmes 2:23 paplašinātais tulkojums Tagad atgriezīsimies pie alegorijas par Afabelas karalisti, un noskaidrosim, kā tiesas dienā klājās Egoistam un Labdarībai. Izmantojot viņu piemēru, mēs uzzināsim svarīgus kristiešu tiesāšanas aspektus un sapratīsim, ka ne visi kristieši saņems vienādu algu. Kristiešu tiesāšana Tiesa notika agri no rīta, drīz pēc tam, kad endelieši bija sapulcēti Lielajā zālē. Kādi piecsimt endelieši Dzīvības zālē ar nepacietību gaidīja pirmo tikšanos ar Džeilinu. Labdarība un Egoists bija atraduši gan jaunus, gan senus draugus. Viņiem sarunājoties, zālē ienāca karaliskie sargi. Galvenais sargs uzrunāja sapulcētos un zālē iestājās klusums. Drīz jūs satiksiet karali. Viņš jūs vienmēr ir mīlējis un ilgojies pēc dienas, kad būsiet kopā ar viņu. Kaut gan jūs nekad neesat tikušies, viņš jūs pazīst. Viņš ir aplūkojis jūsu sirdis un novērtējis jūsu augļus. Viņš pazīst jūsu sirdis, domas un nodomus, jūsu jūtas un darbus. Nekas nav apslēpts. Esiet droši viņa spriedums būs taisnīgs. Neviens nepaliks neievērots vai nostādīts nelabvēlīgā gaismā. Afabelas karaliste: tiesas diena II 167

170 Galvenais sargs informēja par kārtību, kādā viņi tiks ievesti Lielajā zālē, kā arī par to, kā tur uzvesties. Beigās viņš paziņoja: Kā pirmajam pie karaļa Džeilina jādodas Egoistam. Iznāciet priekšā, un mēs jūs pavadīsim uz Lielo zāli. Egoists un viņa tiesāšana Egoists nodomāja, ka tiek izsaukts kā pirmais tādēļ, ka ir Endelas mērs. Viņš bija pārliecināts, ka tiks bagātīgi atalgots par savu kalpošanu karalistes ārējos apgabalos. Viņš atcerējās seno rakstu mācību par to, ka uzticīgie, kas ieņēma vadošus amatus Endelā, Afabelā saņems savu algu. Divu gadu laikā, kamēr viņš bija Afabelas mērs, pilsēta bija tiešām uzplaukusi. Ceļā uz audienci ar karali viņš jutās drošs. Lielās zāles durvis atvērās un Egoists devās iekšā. Milzīgās telpas majestātiskums lika viņam sajusties niecīgam. Viņš ievēroja, ka telpa bija gandrīz pilna. Visi klātesošie stāvēja kājās. Egoists nesaprata, kādēļ dažas vietas bija brīvas, bet tad iedomājās, ka droši vien pilsoņi ir apsēdušies, kur pagadās. Tālumā bija redzams Džeilina tronis. Tas bija daudz iespaidīgāks nekā Egoists jebkad būt varējis iedomāties. Viņš ievēroja, ka blakus bija mazāki troņi. Viņš secināja, ka tie pieder Džeilina padotajiem. Tad viņa sirds satraukumā salēcās tur bija vēl pāris brīvu vietu. Egoists bija drošs, ka viens no brīvajiem troņiem tiks viņam. Sens draugs Ejot tālāk, Egoistu pārsteidza milzīgās pārvērtības, kas bija skārušas agrākos endeliešus, kuri tagad bija Afabelas pilsoņi. Paspēris tikai pāris soļu troņa virzienā, viņš pašās auditorijas beigās ievēroja kādu senu draugu. Viņa vārds bija Sabiedriskais. Viņam kādreiz piederēja restorāns, ko Egoists mēdza apmeklēt. Viņš raudzījās uz galveno sargu it 168 Dzinējspēks mūžība

171 kā gribētu vaicāt, vai drīkst sasveicināties. Sargs apstiprinoši pamāja. Egoists pienāca klāt un viņi apskāvās. Kā tev klājas, Sabiedriskais? Egoists jautāja. Ļoti labi, draugs atbildēja, tikai mani vairs nesauc Sabiedriskais. Tagad mans vārds ir Apmierinātais. Es, nonākot troņa priekšā, tāpat kā pārējie Kunga Džeilina kalpi, saņēmu no viņa šo jauno vārdu. Afabela ir daudz brīnišķīgāka nekā mēs varējām iedomāties vai sapņot, Apmierinātais turpināja. Lielā zāle ir tikai vārti uz skaistumu, krāšņumu un majestātiskumu, kas piepilda šo pilsētu. Karalis ir pieejamāks, mīlošāks un majestātiskāks nekā jebkurš cits, ko tev ir gadījies sastapt. Esmu tik pateicīgs, ka drīkstu viņu pazīt un viņam kalpot. Būt viņa valstībā ir liels gods. Tas pārspēj visu mūsu iepriekšējo pieredzi. Ja es Endelā būtu zinājis to, ko zinu tagad, mana dzīve būtu bijusi citāda. Es vairāk būtu domājis par to, kā pakalpot karalim. Es būtu bijis labāks Endelas pilsonis. Tad es šodien atrastos tuvāk viņam. Egoists bija neizpratnē: Ko tu ar to domā? Tu biji lielisks Endelas pilsonis! Tu vadīji vienu no labākajiem restorāniem un sponsorēji neskaitāmus sabiedriskos pasākumus. Tu bieži ziedoji naudu un devi brīvpusdienas līdzekļu vākšanas kampaņās. Tam tu ziedoji vairākus vakarus, kaut gan būtu varējis nopelnīt labu naudu! Apmierinātais pašūpoja galvu. To visu es darīju, lai iegūtu atpazīstamību un atzinību. Es zināju, ka tas piesaistīs vairāk klientu. Mans nodoms nebija svētīt citus, bet nodrošināt panākumus sev. Man vajadzēja ieklausīties Džeilina vārdos. Viņš mums teica: Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini nedz savus draugus, nedz brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka arī viņi tevi neaicinātu un nenotiktu savstarpēja atlīdzināšana. Bet, kad tu rīko mielastu, aicini nabagus, tizlus, kroplus, aklus. Un tu būsi laimīgs, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt. Tev tiks atlīdzināts pie taisno augšāmcelšanās. 1 Es ziedoju šīs pusdienas savam pašlabumam, Afabelas karaliste: tiesas diena II 169

172 nevis sabiedrībai. Es gribēju biedroties ar Endelas ietekmīgajiem ļaudīm. Egoists neatlaidās: Bet tu taču bieži ziedoji Endelas skolai. Vai tas nelika Džeilinam būt labvēlīgam pret tevi? Apmierinātais iebilda: Jā, es ziedoju Endelas skolai, bet tas nebija proporcionāli maniem ienākumiem. Patiesībā es ziedoju tikai niecīgu daļu. Lielāko daļu restorāna pelņas es uzkrāju, jo man bija bail riskēt. Turklāt es gribēju baudīt dzīvi. Mans patiesais nodoms bija pasargāt sevi. Tas mazumiņš, ko es ziedoju, kalpoja manas sirdsapziņas nomierināšanai. Es jutos spiests ziedot, jo skolotāji bieži runāja par to, cik svarīgi ir ziedot karalistei un tiem, kas ir trūkumā. Galu galā es ziedoju vainas apziņas dēļ, nevis aiz līdzjūtības vai mīlestības. Apmierinātais turpināja: Biju aizmirsis Džeilina stāstu par atraitni, kura mīlēja Afabelu. Atceries: Viņš tiem sacīja: Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk nekā visi pārējie, kas meta ziedojumu traukā. Jo tie visi ir ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija, visu savu iztiku. 2 Egoists iedomājās par saviesīgajiem vakariem un svinīgajām pusdienām, ko bija rīkojis savās mājās. Tur nebija neviena nabadzīga vai parasta cilvēka. Tad viņš atcerējās par pieciem tūkstošiem piešķīrumu, ko bija ziedojis, lai nomierinātu tos, kuri bija vīlušies viņa izvēlē atdot zemi lielveikalam, nevis skolai. Toreiz viņš domāja, ka ir ziedojis pieklājīgu summu, toties tagad jutās neērti, ka bija devis tik maz. Kā tas izskatīsies Džeilina priekšā? Viņa pārdomas pārtrauca Apmierinātais, turpinādams: Ja es tiešām būtu gribējis kalpot Džeilinam un viņa ļaudīm, viņš teica, es būtu ziedojis savu laiku skolai. Ja katrs dara savu daļu, nasta ir daudz vieglāka nekā tad, ja to jānes tikai dažiem. Ja Džeilina iecere 170 Dzinējspēks mūžība

173 būtu īstenojusies, neviens nebūtu pārslogots. Nedaudzie, kuri uzņēmās smagākās nastas, ir bagāti atalgoti. Secinājums: es ziedoju mazumiņu, lai atvieglotu savu sirdsapziņu, jo Džeilina karaliste man nebija pirmajā vietā. Kad tika atklāta mana dzīve, visiem kļuva skaidrs, ka es dzīvoju vairāk savām ērtībām, drošībai un reputācijai, nekā Džeilina godam. Tagad esmu viens no viszemākā ranga pilsoņiem Afabelā. Tomēr esmu neizmērojami pateicīgs par Džeilina labestību un mīlestību pret mani. Es tiešām neesmu pelnījis neko no tā, ko viņš man ir devis, bet gan jau tu pats drīz atklāsi, ka viņa mīlestība un dāsnums pārspēj mūsu saprašanu. Esmu viņa parādnieks visu atlikušo dzīvi. Šokēts, Egoists izsaucās: Viszemākā līmeņa pilsonis! Vai tad šeit ir šķiru sistēma? Apmierinātais pasmaidīja un teica: Jā, savā veidā. To mums mācīja jau Endelā, lai gan daudzi no mums to neņēma nopietni. Taču dziļi sirdī mēs to zinājām. Tu arī par to domāji, ienākot šajā auditorijā. Es dzirdēju tavas domas; tu sagaidi, ka tev tiks piešķirts tronis. Tu zināji, ka tas ir iespējams, jo raksti, ko mums mācīja skolā, to apliecina, tomēr es šaubos, ka, dzīvodams Endelā, tu būtu atzinis, ka tici šādai nākotnei. Tie, kuri bija uzticīgi Džeilinam mūsu īsās uzturēšanās laikā Endelā, ir vadītāji un pilsoņi, kuri ieņem visinteresantākos amatus šajā sabiedrībā. Viņi dzīvo pilsētas visskaistākajā daļā un viņiem ir iespēja bieži tikties ar karali. Tiem, kuri Endelā dzīvoja vairāk sev, tiek piešķirti amati, kas atrodas pilsētas nomalēs. To var redzēt arī šajā auditorijā. Tie, kas atrodas zāles aizmugurē, dzīvo zemienēs. Mums ir uzdoti darbi, kas prasa lielāku fizisku piepūli. Mēs esam vismazākie šajā karalistē. Tie, kuri atrodas vidusdaļā, dzīvo kalnos un viņiem ir uzdoti radošie amati, bet tie, kas atrodas priekšā un sēž troņos, dzīvo Karaliskajā centrā, kur mīt karalis. Viņiem ir dota privilēģija dzīvot un strādāt blakus karalim. Viņi ir vislielākie šajā karalistē. Mans draugs Afabelas karaliste: tiesas diena II 171

174 Egoist, zini, ka Džeilins ir taisnīgs un mīlošs valdnieks. Lai kādu algu tu no viņa saņemtu, tā būs liela. Bez viņa labvēlības nevienam no mums nebūtu iespējas dzīvot šeit, kaut vai visattālākajās pilsētas vietās, Apmierinātais noslēdza. Viņš atgriezās savā vietā, galvenais sargs pamāja Egoistam un viņi turpināja ceļu uz troņa pusi. Populārs skolotājs Paspēris pāris soļus uz priekšu, Egoists ieraudzīja vēl kādu paziņu, kura vārds bija Iedvesmotājs. Agrāk viņš bija skolotājs Endelas skolā un Egoists viņu uzskatīja par izcilu. Viņš bija zinošs un labs runātājs, un viņa runas vienmēr Egoistu iedvesmoja. Šis lieliskais skolotājs vienmēr noskaņoja skolēnus pozitīvi un lika viņiem labi justies. Arī citi skolotāji bija pozitīvi, bet reizēm šķita nedaudz stingri un viņu vārdi izklausījās apsūdzoši. Iedvesmotājs gan tāds nebija, pēc viņa vadītās stundas visi jutās lieliski. Viņš bija Egoista vismīļākais skolotājs. Atkal Egoists paskatījās uz galveno sargu, gaidot atļauju parunāt ar savu bijušo skolotāju. Sargs piekrītoši pamāja. Egoists pienāca pie Iedvesmotāja un viņi sirsnīgi sasveicinājās. Egoists nevarēja nociesties nepajautājis: Kādēļ jūs esat šeit pēdējās rindās? Tā ir mana vieta. Esmu viens no vismazākajiem pilsoņiem Afabelā. Es dzīvoju zemienē un strādāju par santehniķi. Ko? Egoists neticēja savām ausīm. Jūs bijāt viens no Džeilina izcilākajiem skolotājiem! Kā jūs varat būt viens no viszemākajiem pilsoņiem? Jums būtu jāsēž kādā no troņiem. Tam, kādēļ es neatrodos augstākā pozīcijā vai nevaldu kopā ar Džeilinu, ir vairāki iemesli, Iedvesmotājs teica. Mums nav daudz laika, tādēļ es pastāstīšu tikai to, kas bija manas muļķības pamatā. Atceries, ka visi, kas nodeva savu dzīvi Džeilinam, tika salīdzināti ar 172 Dzinējspēks mūžība

175 celtniekiem? Tas mums tika mācīts visus skolas gadus. Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem Endelā bija celt citu cilvēku dzīvi. Tas notika ar vēstījumiem, kurus nodevām ar vārdiem, darbiem vai rīcību. Tā kā biju skolotājs, man bija dotas gan lielas privilēģijas, gan liela atbildība. Es mācīju skolēniem Džeilina principus un dzīvesziņu. Taču kā skolotājs es kļūdījos daudz un dažādos veidos. Mana mācība bija vienpusēja. Es uzsvēru tikai kalpošanas pozitīvos aspektus. Es mudināju savus skolēnus tiekties pēc panākumiem, nedomājot par ilgtermiņa rezultātiem. Es viņiem nemācīju, ka patiesais dzīves mērķis ir patikt Džeilinam. Es mācīju, kā izmantot viņa principus, lai gūtu panākumus, bet nebrīdināju viņus par bedrēm un lamatām, kurās var viegli iekrist. Senie raksti nepārprotami māca, ka man bija jāsludina viss Džeilina padoms, ko mēs pasludinām, mudinot un mācot cilvēkus visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Džeilinā. 3 Es mācīju, bet nebrīdināju. Mācīdams vienīgi patīkamo un nebrīdinot par briesmām, es uzcēlu daudziem tādu dzīvi, kas atnesa niecīgu slavu Džeilinam. Viņš nokāra galvu. Liels skaits no viņiem ir pazuduši. Ieraugot šoku Egoista sejā, skolotājs atkārtoja sacīto. Jā, viņi aizgāja pazušanā. Daudzi tagad dzīvo pamestajā Louna zemē, arī manas nelīdzsvarotās mācības dēļ. Es nedevu skolēniem to, kas viņiem bija vajadzīgs, bet to, ko viņi gaidīja. Es negribēju zaudēt savu statusu viņu acīs, savu popularitāti. Tas man lika celt nepareizā veidā. Es necentos apstrādāt vājās un kļūdainās vietas viņu dzīvē. Es tās apklāju ar atziņām, kas tikai kalpoja kā degviela viņu egoistiskajām tieksmēm. Atceries seno rakstu brīdinājumu skolotājiem: Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina manus ļaudis, sacīdami: miers! Bet miera nav! Kad mūris jau uzcelts, tie apziež to ar kaļķi! Saki tiem, kas ziež kaļķi:... redzi, mūris sagāzīsies! 4 Daudzi mani skolēni cēla un apjuma savu dzīvi ar laicīgām lietām. Dziļi sirdī es zināju, ka tās ir nedrošas sienas, bet Afabelas karaliste: tiesas diena II 173

176 nebrīdināju viņus. Es teicu, ka viss ir labi, kaut arī tā nebija. Es virzīju viņus pa viņu iecerēto ceļu un nostiprināju viņu maldus. Es joprojām apraudu savus kādreizējos skolēnus, kas tagad ir Lounā. Dažiem tomēr izdevās sasniegt Afabelu. Bet daudzi no tiem, kuri turējās pie pozitīvās mācības pametot skatu pār plecu, Iedvesmotājs tālāko runāja čukstus ir šajās beigu rindās. Viņu dzīve ir izniekota un viņu centienus aprija uguns soģa krēsla priekšā. Sadega soģa krēsla priekšā? Egoists brīnījās. Jā, skolotājs atbildēja. Atceries senos rakstus? Ja kāds ceļ uz šā pamata no zelta, sudraba, dārgakmeņiem vai arī no koka, siena vai salmiem, ikviena darbs kļūs redzams: tā diena to parādīs, jo tas tiks atklāts ugunī, un, kāds ikviena darbs būs bijis, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, viņš saņems algu; ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni. 5 Slavenais skolotājs turpināja: Pamats, par kuru runāja senais apustulis, ir Kungs Džeilins, un kā mēs abi zinām, tikai balstoties uz viņu, cilvēks var ieiet šajā karalistē. Taču, ja mēs patiešām piederam Džeilinam, mums ir jāceļ uz šī pamata. Pēc senajiem rakstiem, mana dzīve neatbilda Džeilina patiesības mērauklai, un mana ietekme uz tiem, kurus es mācīju, bija izšķiroši svarīga. Es nelietoju savu autoritāti, lai ietekmētu studentus darboties Afabelas labā un galu galā zaudēju savu algu. Atceries, ko teica lielais seno laiku skolotājs Pāvils par tiem, kuri viņam bija uzticēti? Kurš gan cits, ja ne jūs esat mūsu cerība, prieks un balva, ar ko dižoties mūsu Kunga Jēzus priekšā, kad viņš nāks!? Patiesi, jūs esat mūsu slava un prieks! 6 Kad sāku mācīt, es labi zināju Džeilina patiesību, bet pieļāvu, ka nedrošība, vēlme pašapliecināties un lepnība mani aizved sānceļos. Nepagāja ilgs laiks, līdz es aizmaldījos no tā, ko zināju. Pamazām es sāku dzīvot atbilstoši savai mācībai. Es vairs nemanīju Džeilina brīdi- 174 Dzinējspēks mūžība

177 nājumus. Biju nomaldījies. Popularitāti un labvēlību šeit uztver pilnīgi citādi nekā Endelā. Daudz kas no tā, ko mēs tur uzskatījām par lielisku, šeit nav nekā vērts. Sadrūmis, Egoists jautāja: Iedvesmotāj, mans draugs teica, ka Džeilins maina mūsu vārdus. Kāds ir tavs jaunais vārds? Skolotājs pasmaidīja. Mans vārds ir Pazeminātais. Tad viņš nolieca galvu un atgriezās savā vietā. Egoists pagriezās pret galveno sargu, kurš pamāja, apliecinādams, ka viss, ko Pazeminātais teica, ir patiesība. Egoists turpināja ceļu uz troni. Viņš vairs nebija tik pārliecināts par sevi, kā tad, kad ienāca zālē. Viņš pārdomāja savu dzīvi. Kādi bija viņa nodomi? Vai viņš valdīja par godu Džeilinam vai tādēļ, lai apmierinātu savas ambīcijas? Kā pagāja viņa dzīve? Vai tā saskanēja ar Džeilina vārdiem jeb arī viņš bija nomaldījies? Vai viņš citus cēla jeb izmantoja, lai celtu savu pašapziņu? Valdniece Egoists šķērsoja Lielās zāles vidusdaļu. Viņš ievēroja, ka šeit pilsoņi izskatījās vēl karaliskāki, ja tas vispār bija iespējams. Katrs no viņiem raudzījās uz Egoistu ar neaprakstāmu mīlestību un atzīšanu. Viņu skatieni un sejas izteiksme viņu nomierināja. Tas nāca pašā laikā, jo tagad viņš bija zaudējis savu pašpārliecinātību un baidījās no tā, kas viņu sagaida. Šķita, ka ir pagājusi vesela mūžība, kamēr Egoists tika līdz tronim. Katrā solī viņš pārdomāja Endelā pavadītos gadus. Viņš joprojām cerēja, ka var saņemt valdnieka zizli un valdīt kopā ar Džeilinu, jo bija izcils pilsētas galva. Nu jau Egoists atradās Džeilinam padoto valdnieku vidū. Viņš ie- Afabelas karaliste: tiesas diena II 175

178 vēroja viņu karaliskos tērpus un kroņus, kas rotāja viņu galvas. Katram rokā bija scepteris. Viņi patiešām bija viskaraliskākie no visiem pilsētas iemītniekiem. Viņš bija pārsteigts, ka cilvēks var būt tik godības pilns. Padoto vidū Egoists ievēroja kāda bijušā padomes locekļa sekretāri. Kādēļ viņa sēž vienā no troņiem? Egoists bija neizpratnē. Skolā viņa ne ar ko neizcēlās. Viņa pabeidza skolu vienu gadu ātrāk. Egoists viņu personīgi nepazina, jo viņa pēc dabas bija atturīga. Sieviete iznāca priekšā. Galvenais sargs apstājās un paklanījās viņai. Viņa apsveica Egoistu ar siltu smaidu un apskāvienu. Laipni lūgts Afabelā, Egoist. Mani sauc Pacietība. Džeilins man lūdza parunāt ar tevi pirms tu nāc viņa priekšā. Esmu viena no viņa valdniekiem Afabelā. Valdniekiem? Kā tu vari būt valdniece? Endelā tu neko nedarīji, Egoists bija sašutis. Sapratis, cik neiederīga un nepieklājīga bija šāda piezīme, viņš nosarka. Pacietība pamāja it kā saprastu, ko viņš grib teikt. Tev nav jājūtas neērti par saviem vārdiem. Šajā pilsētā un šajā zālē meliem nav vietas. Tu vienkārši esi godīgs. Endelā tev rūpēja tavs tēls un reputācija. Daudziem tas ir radījis pieradumu melot, neapzinoties, cik muļķīgi tas ir. Vārdi šeit ir ļoti svarīgi, bet vēl būtiskāki ir nodomi un motivācija, jo šeit tie vienmēr ir atklāti. Drīz vien tu to sapratīsi, jo tiksi tiesāts par katru vārdu, ko pateici Endelā. Katru vārdu?! Egoists izsaucās. Vai tu domā katru vārdu katrā sarunā? Jā, Pacietība atbildēja, Katru vārdu. Atceries Kunga Džeilina teikto senajos rakstos. Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās. Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts. 7 Nevajadzīgi vārdi ir tukši, lieki un nevērīgi, un tas viss ir pretējs Džeilina dabai. 176 Dzinējspēks mūžība

179 Es vienmēr domāju, ka mums būs jāatskaitās par lieliem meliem vai lielām patiesībām, ko esam teikuši, kā arī par labajiem darbiem un ievērojamiem sasniegumiem, Egoists iebilda. Brīdi padomājis, viņš teica: Kas mani sagaida? Pacietība atbildēja: Senie raksti nepārprotami norāda: Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. 8 Tātad tu tiksi tiesāts ne tikai par to, ko darīji, bet par katru vārdu, ko pateici. Tie ir gan labi, gan ļauni, gan nevajadzīgi vārdi. Taču tiks pētīti ne tikai tavi vārdi un darbi. Tiks iztiesāti arī tavi nodomi. Tu tiksi tiesāts arī pēc savām domām. Neaizmirsti, ka Džeilina spriedumi ir taisnīgi, kas pārbauda sirdis un īkstis. 9 Kā viņš pats ir teicis: Es, Džeilins, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna. 10 Viņš izpēta ne tikai katru rīcību un vārdu, bet aiz tiem esošos nodomus. Pacietība turpināja: Tādēļ tu esi satriekts, redzot mani tronī. Tavs vērtējums attiecībā uz mani balstījās uz maniem sasniegumiem Endelas izpratnē. Džeilina vērtējums atbilst citai izpratnei; to tu tagad sāc saprast un drīz vien to skaidri ieraudzīsi. Mīļais brāli, tu saņemsi taisnīgu algu par savu dzīvi Endelā. Egoists nekad iepriekš nebija piedzīvojis tādu patiesības mirkli. Tomēr tas bija piepildīts ar mīlestību, ko viņš agrāk nebija pazinis. Tagad viņš zināja, ka Džeilins ir mīlošs un līdzjūtīgs valdnieks, jo sarunā ar Džeilina padoto, bija to piedzīvojis. Pacietības vārdi bija kā mīlestības pilns kļūdu labojums. Viņš saprata, ka mīlestība nav izdabāšana, bet patiesība. Pacietība pamāja ar galvu. Karalis tevi gaida. Afabelas karaliste: tiesas diena II 177

180 Tad viņa atgriezās savā tronī un galvenais sargs pamāja Egoistam. Tālāk viņam bija jāiet vienam. Sargs palika uz zemākā pakāpiena, kur atradās padoto valdnieku troņi. Egoists Džeilina priekšā Kā viņam bija norādīts, Egoists bikli kāpa augšup pa kāpnēm līdz platformai, kas atradās tieši zem majestātiskā troņa. Tad viņš paskatījās augšup un ieraudzīja pašu karali. Neviens visā šajā ļaužu pūlī nebija tik skaists, karalisks un majestātisks kā Džeilins. Viņa krāšņums bija pievilcīgs, taču iedvesa bijību. Džeilins nelīdzinājās nevienam citam, ko Egoists jebkad bija redzējis. Viņš saprata, ka ar Džeilina gudrību un spēku nevar sacensties neviens. Pirmoreiz ieskatoties Džeilina acīs, Egoists saprata, ka karalis ir iejūtīgāks un briesmīgāks nekā viņš būtu varējis iedomāties. Bija skaidrs, ka šeit neko nav iespējams noslēpt. Egoists bija zaudējis pārliecību par labvēlīgu spriedumu, bet tagad jau viņam bija vienalga. Vairāk par visu viņš vēlējās patiesību. Džeilins teica: Laipni lūgts manā karalistē, Egoist. Es ilgojos pēc šī brīža. Tu biji manas tautas valdnieks Endelā. Vai tu esi cienīgs sēdēt vienā no Afabelas troņiem? Šis pašpārliecinātais cilvēks, kuram pēc vārda kabatā nebija jāmeklē, bija zaudējis valodu. Bija laiks, kad viņš domāja, ka lieliski iederētos Afabelā kā viens no Džeilina padotajiem, bet pēc sarunām Lielajā zālē, viņš saprata, ka tās ir aplamas iedomas. Kādam tuvumā esošajam padotajam Džeilins jautāja: Cik pilsoņu Egoists mudināja darboties manas karalistes labā? Tika minēti pavisam nedaudzi. Pēc šīs atklāsmes Egoists bija satriekts un viņam nebija, ko teikt. Tad karalis jautāja padotajam: 178 Dzinējspēks mūžība

181 Cik pilsoņu Pacietīgā mudināja darboties manas karalistes labā? Mazliet vairāk par pieciem tūkstošiem, mans Kungs, viņš atbildēja. Kā tas var būt? Egoistam izspruka. Viņa bija tikai sekretāre un es biju mērs. Kā mani cipari var būt tik mazi un viņas tik lieli? Es nejautāju, cik cilvēku tika uzrunāti, bet cik cilvēku tika mudināti darboties manas karalistes labā, Džeilins strikti noteica. Tad viņa balss tonis kļuva maigāks, bet palika joprojām stingrs. Pat tavs bijušais skolotājs Iedvesmotājs tagad pazīstams kā Pazeminātais ietekmēja vairāk cilvēku nekā tu. Taču tikai neliela daļa no šīs ietekmes atbalsojās šeit Afabelā. Tādēļ viņš nav valdnieks šajā pilsētā. Ietekme, kas var pastāvēt šī soģa krēsla priekšā, ir saskaņā ar manu gribu un manu karalisti. Vēlos tev pastāstīt, kā Pacietība spēja ietekmēt vairāk nekā piecus tūkstošus cilvēku, Džeilins turpināja. Viņa ar prieku ziedoja skolai, gan finansiāli, gan ar savu kalpošanu. Tādēļ visi, kuri bija ieguvēji no skolas kalpošanas, tika attiecināti uz viņu. Bet es arī ziedoju skolai, Egoists iebilda. Tavs nodoms, ziedojot, bija apmierināt savu sirdsapziņu, saglabāt un nostiprināt savu reputāciju. Par to tu saņēmi savu algu jau Endelā, Džeilins atbildēja, savukārt Pacietīgā ziedoja tādēļ, ka no sirds vēlējās kalpot karalistei un mīlēja cilvēkus. Pacietīgā atveda uz skolu kādu vīru vārdā Nežēlīgais. Šobrīd viņš atrodas Dzīvības zālē un gaida savu spriedumu. Viņš saņems vārdu Evaņģēlists, jo kļuva par lielisku manas dzīvesziņas sludinātāju. Viņš personīgi iesaistīja manas karalistes darbā vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Visi, kuru dzīvi viņš cēla, tika ieskaitīti Pacietības kontā, jo viņa atveda viņu uz skolu un atbalstīja viņa apmācību. Egoists atcerējās Nežēlīgo. Viņš uzskatīja, ka Nežēlīgais ir fanātiķis. Viņš rakstīja vietējai avīzei un bieži norādīja uz to, ka pilsoņiem trūkst Afabelas karaliste: tiesas diena II 179

182 apņēmības darboties Afabelas labā. Viņš aicināja endeliešus kontaktēties ar padomes locekļiem un lūgt viņu atbalstu skolas paplašināšanai. Viņš neslēpa savu nepatiku pret Egoista lēmumu atteikt skolai zemi. Tādēļ Egoistam Nežēlīgais nepatika. Tagad viņš kaunējās par savu rīcību, jo saprata, ka viss, par ko Nežēlīgais iestājās, bija domāts Afabelas paplašināšanai. Kā viņš varēja būt tik akls? Džeilins norādīja uz vēl citiem veidiem, kā Pacietīgā bija ietekmējusi endeliešus karalistes labā. Tur bija daudz dažādu sīkumu, kas kopā atstāja lielu iespaidu. Viņa pret visiem izturējās laipni tādēļ, ka viņas sirds bija pilna mīlestības. Viņa bija dāsna pret trūcīgajiem un neatlaidīgi iestājās par patiesību. Kad karalis bija beidzis runāt par Pacietīgo, viņš sīki izanalizēja Egoista dzīvi. Kā jau Pacietīgā bija teikusi, tika izvērtēts katrs nodoms, vārds un darbs. Egoists redzēja labo, ko bija darījis karaļa vārdā, bet viņu satrieca, cik bieži viņš bija rīkojies savtīgu motīvu vadīts. Noslēgumā Egoists bija pārliecināts, ka ir nolemts pazušanai. Esmu pelnījis sodu visu atlikušo mūžu. Esmu pelnījis Lounu! Esmu izniekojis savus talantus un atbildību, un radījis tik maz laba! viņš izsaucās. Egoista ciešanas bija neaprakstāmas; asaras straumēm plūda pār viņa vaigiem. Šis cilvēks, kurš pirms ieiešanas Lielajā zālē bija tik pārliecināts par sevi, tagad meklēja salmiņu, pie kā pieķerties. Vienīgais, kas viņam bija atlicis cerība uz apžēlošanu, bet viņš nedomāja, ka ir pelnījis pat to. Viņš saņēmās, gaidot karaļa spriedumu, ka tiks nosūtīts uz Lounu. Zālē iestājās biedējošs klusums. Visbeidzot atskanēja karaļa balss. Egoist, tu esi mans kalps. Tu man ticēji un pakļāvies man kā savam kungam, kaut gan tu daudzas iespējas palaidi vējā. Es tevi mīlu un uzņemu savā karalistē līdz tava mūža beigām. Egoists neticēja savām ausīm. Viņš paskatījās augšup un izplūda 180 Dzinējspēks mūžība

183 prieka asarās. Varenā karaļa žēlastība bija neaptverama! Vienā mirklī Egoists saprata visu, ko bija dzirdējis par Džeilina raksturu. Tikai pirms dažām sekundēm viņš bija piedzīvojis ne ar ko nesalīdzināmu nolemtības sajūtu un ciešanas. Viņš nebija pelnījis neko citu, kā vienīgi tikt izmestam no Afabelas. Viņš bija pelnījis notiesājošu spriedumu, viņa dzīves izpēte to apliecināja. Bet tagad ar vissirsnīgākajiem un laipnākajiem vārdiem, kādus vien var iedomāties, šis varenais karalis viņu uzņēma majestātiskajā pilsētā. Kāda žēlastība! Kāda pārsteidzoša mīlestība! Egoists vēroja, kā sadega gandrīz viss, ko viņš bija darījis Endelā, tomēr viņš drīkstēja dzirdēt vārdus: Es tevi mīlu un uzņemu savā karalistē. Pacietība bija teikusi taisnību. Tas, ko viņš saņēma, bija vairāk nekā viņš bija pelnījis. Egoist, teica karalis, tu vairs nebūsi pazīstams ar savu veco vārdu. Redzi, es tev dodu jaunu vārdu. Manā karalistē tevi sauks par Vienkāršo. Esmu sagatavojis tev mājvietu zemienē un tavs amats būs ainavu dizaineris. Kaut gan tu nebūsi valdnieks šajā pilsētā, tu man palīdzēsi pārvaldīt ārējos apgabalus. Valdīt kopā ar tevi ārējos apgabalos? Egoists vaicāja. Visi, kas dzīvo šajā pilsētā, ir valdnieki. Mana vara stiepjas līdz attālākajiem šīs planētas nostūriem; manā karalistē ir vēl daudz citu pilsētu, Džeilins paskaidroja. Šo pārējo pilsētu iedzīvotāji nav pabeiguši tādu apmācību kursu Endelā kā Afabelas pilsoņi, viņiem arī nav bijis jāstājas tiesas priekšā. Līdz ar to viņiem nepiemīt augstākās spējas, kā šīs pilsētas iedzīvotājiem. Kaut gan tu nebūsi valdnieks Afabelā, tu man palīdzēsi īstenot manu varu visā pasaulē. Tavs konkrētais uzdevums būs organizēt apmācības un kalpošanas kursus visiem ainavu dizaineriem Bengillas kontinenta divdesmit pilsētās. Egoists nolieca galvu un raudāja. Karaļa laipnība bija neaptverama. Karalis piegāja pie galda un kaut ko paņēma, tad pagriezās un de- Afabelas karaliste: tiesas diena II 181

184 vās pie Vienkāršā. Viņš nokāpa lejup līdz platformai un teica: Ņem šo augli. Vienkāršais paņēma augli no Džeilina rokām un nobaudīja to. Tas bija visgardākais ēdiens, kādu viņš jebkad bija baudījis. Likās, ka tas prātā un sirdī ienes skaidrību. Viņā ieplūda liela mīlestība un vēlēšanās kalpot. Ēdot, viņš tika šķīstīts no agrākajām ciešanām un tumšajām domām. Viņš jutās atjaunots, laimīgs, pilns cerības un ticības. Viņam nebija grūti iedomāties, ka šis auglis nāca no slavenā dzīvības koka, par ko skolotāji bija stāstījuši nodarbībās. Džeilins labpatikā noraudzījās viņā un Vienkāršā sejā parādījās plats smaids. Tad Džeilins teica: Pagriezies pret savu ģimeni. Vienkāršais neveikli pagriezās. Apzinoties, ka klātesošie bija dzirdējuši un redzējuši visu viņa dzīvi, Vienkāršais joprojām kaunējās. Kad viņš bija pilnīgi pagriezies, pūli pāršalca aplausu vētra un prieka izsaucieni. Spēlēja mūzika un daži pilsoņi pat dejoja. Vienkāršais tikko spēja noticēt mīlestībai un atzīšanai, ko viņš saņēma no šiem karaliskajiem pilsoņiem. Tās bija zāles, kas izdziedināja viņu pilnīgi no visiem Endelas maldiem. Vienkāršais pagriezās un Džeilina sejā ieraudzīja platu, priecīgu smaidu. Tad viņš ievēroja karaļa acis. Tās raudzījās viņā ar tādu mīlestību un siltumu, kādu viņš nekad nebija redzējis. Tagad viņš varēja dzirdēt Džeilina domas, tāpat kā Pacietīgā un pārējie bija dzirdējuši viņa domas. Tās bija prieka, atzīšanas un cerību domas par priekšā stāvošajiem svētlaimes gadiem šī pilsoņa dzīvē, kuru viņš tik ļoti mīlēja. Vienkāršais nokrita ceļos un pateicās karalim. Karalis piecēla viņu kājās, apskāva un smaidot teica: Laipni lūgts, draugs! Tad Vienkāršais tika pavadīts uz savu vietu auditorijas beigās, kur viņam bija jāgaida citu endeliešu spriedumi. Visas asaras bija noslaucītas. Nebija vairs nekādu bēdu, sāpju vai ciešanu. Bijušais bija pagājis. 182 Dzinējspēks mūžība

185 Labdarība un viņas tiesāšana Pēc kāda laika Dzīvības zālē bija palikusi tikai Labdarība. Viņa to nepārdzīvoja, jo telpā bija daudz skaistu grāmatu, kuru autori bija Afabelas pilsoņi. Viņa lasīja Otro Afabelas hroniku, kad ieradās galvenais sargs un pasauca viņu. Viņam bija laipna balss: Labdarība, karalis tevi gaida. Viņas sirds priekā salēcās. Beidzot viņai būs iespēja ieraudzīt to, pēc kura ilgojās un kuru mīlēja. Ilgus gadus viņa bija gaidījusi šo brīdi un tagad tas bija klāt. Sargs viņai uzsmaidīja un viņi devās uz Lielo zāli. Zāles durvīm atveroties, Labdarība samulsa, ieraugot brīnumaino telpu. Taču viņas skatiens uzreiz pievērsās tālumā redzamajam Džeilina tronim. Saskatāmas bija tikai viņa aprises. Viņa pārlaida skatienu Afabelas karaliskajiem pilsoņiem. Kādi vienreizēji cilvēki, viņa nodomāja. Vai tiešām es kādreiz varēšu šos karaliskos ļaudis saukt par saviem laikabiedriem? Viņa ievēroja, ka, ejot tiem garām, pilsoņi paklanījās. Kādēļ gan šie augstdzimušie ļaudis viņai klanījās? Viņi bija iznesīgi un skaisti, un viņu tērpu krāšņums pieauga ar katru nākamo soli, ko Labdarība spēra tuvāk tronim. Viņi izskatījās kā pārcilvēki. Kā šādi cilvēki var klanīties, jo īpaši viņai? Labdarība pazina vairākus pilsoņus no Endelas laikiem. Viņu smaidi liecināja par priecīgu satraukumu un mīlestību, redzot Labdarību. Viņa gribēja apstāties un apskaut katru no viņiem, bet sajuta, ka vēl nav īstais brīdis. Viņa pamanīja Nežēlīgo un nespēja novaldīt emocijas. Viņa pieskrēja tam klāt un apskāva viņu. Abi vienojās kopīgā atkalredzēšanās priekā. Tad Nežēlīgais paklanījās un teica: Laipni lūgta savās jaunajās mājās. Afabelas karaliste: tiesas diena II 183

186 Kādēļ tu klanies manā priekšā? Labdarība jautāja, es neesmu dievs, ko jāpielūdz. Starp pielūgsmi un godu ir atšķirība. Mēs pielūdzam vienīgi mūsu kungu, bet šajā karalistē mēs pagodinām arī tos, kuri mums ir labi kalpojuši Endelā, viņš teica. Arī valdniekus mēs pagodinām. Endelā mēs nesapratām pagodinājuma nozīmi. Labdarība, tu man kalpoji Endelā. Ja ne tava paklausība karalim, manis šeit nebūtu. Es būtu pamestajā Louna zemē. Pirmkārt un galvenokārt esmu parādā karalim, bet arī tev esmu pateicību parādā. Tev kalpot un tevi godāt visu atlikušo mūžu būs man liels gods. Labdarība, mani vairs nesauc Nežēlīgais. Kungs Džeilins deva man vārdu Samierinātais, viņš turpināja, esmu tas, kuram karaļa priekšā tika parādīta vislielākā žēlastība. Samierinātais, kāds brīnišķīgs vārds! Labdarība atbildēja. Mīļais draugs, Endelā es tevi neuzrunāju tādēļ, lai tu man kalpotu. Es to darīju tādēļ, ka mīlēju tevi un man rūpēja tava dzīve un liktenis. Tieši tas, kādēļ tu to darīji, ir iemesls, kāpēc es tevi godāšu un tev kalpošu. Karalis tevi bagātīgi atalgos. Tu strādāji, jo mīlēji Džeilinu. Tu nekad necenties palīdzēt savu līdzgaitnieku atzinības vai atalgojuma dēļ. Džeilins priecājas par tiem, kuri palīdz citiem mīlestībā. Endelā bija īpaši svarīgi saprast ne tikai to, kā karalis uz mums skatās, bet, kāda ir viņa sirds. Mīļā māsa, es pārņēmu tavas sirds aicinājumu, tādēļ pēdējā nedēļā, ko pavadīju Endelā, no sirds palīdzēju daudziem. Esmu saņēmis bagātīgu atalgojumu par savu darbu, lai gan tas bija tik īss. Labdarība pasmaidīja. Samierinātais, esmu tik priecīga par tevi. Es tev kalpošu visu atlikušo mūžu. Labdarība, tu jau runā tā it kā būtu pavadījusi Afabelā daudzus gadus, Samierinātais atbildēja. Šajā pilsētā mēs dzīvojam, lai kalpotu cits citam. Patiesībā vislielākie kalpi starp mums ir tie, kuri valda. 184 Dzinējspēks mūžība

187 Mums ir vislielākā atbildība un mēs to nesam ar prieku. Tas ir citādi nekā Endelā. Šejienes līderi negrib, lai viņiem kalpotu, bet priecājas par iespēju kalpot citiem. Katra pilsoņa vislielākais prieks ir kalpot, pirmkārt, mūsu karalim, otrkārt, mūsu līdzpilsoņiem īpaši tiem, kuri mums palīdzēja Endelā un visbeidzot, ārējo apgabalu pilsoņiem, par kuriem tu drīz uzzināsi. Mīļā māsa, esmu lepns par tevi. Ej pie sava karaļa. Viņš ilgojas tevi redzēt un atalgot par kalpošanu viņam, Samierinātais teica. Abi apskāvās. Labdarība nostājās blakus sargam un viņi turpināja ceļu uz troni. Labdarība Džeilina priekšā Kad Labdarība bija apmēram 70 pēdu attālumā no troņa, viņa spēja skaidri saskatīt Džeilina vaibstus. Ejot garām valdniekiem, viņa pat nemanīja viņu klanīšanos; viņas skatiens bija pievērsts Džeilinam. Labdarība sajuta milzīgu bijību viņa majestātes priekšā. Viņa uzkāpa pa kāpnēm līdz platformai un nokrita uz sejas karaļa priekšā. Džeilins nokāpa lejā un piecēla viņu kājās. Viņa balss bija pilna sirsnības: Labdarība, mana dārgā kalpone, laipni lūgta manā karalistē. Es tik ļoti ilgojos sastapt tevi personīgi. Kungs, es esmu tā, kas ļoti ilgojās pēc šī brīža. Tu esi mans karalis. Es ceru, ka tagad varēšu būt tavā tuvumā visu atlikušo mūžu un kalpot tev pilnīgāk, Labdarība atbildēja. Tad karalis teica: Nāc, iemanto karalisti, kas tev sagatavota kopš pasaules radīšanas! Jo es biju izsalcis, un tu devi man ēst; es biju izslāpis, un tu devi man dzert; es biju svešinieks, un tu mani uzņēmi, kails, un tu mani apģērbi, es biju slims, un tu mani apraudzīji, es biju cietumā, un tu nāci pie manis. Labdarība pārsteigta viņam jautāja: Afabelas karaliste: tiesas diena II 185

188 Kungs, kad es tevi redzēju izsalkušu un devu tev ēst? Vai izslāpušu un devu tev dzert? Kad es tevi redzēju kā svešinieku un uzņēmu tevi? Vai kailu un apģērbu tevi? Kad es tevi redzēju slimu vai cietumā un nācu pie tevis? Karalis atbildēja: Patiesi es tev saku: visu, ko tu esi darījusi vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, tu esi man darījusi. 11 Tad Džeilins parādīja Labdarībai, kā, palīdzot cilvēkiem un paklausot viņa likumiem, viņa ir kalpojusi karalim. Tika apskatīta viņas dzīve: katrs vārds, darbs, doma un sirds nodoms. Viss tika atklāts: viņas kalpošana, ziedošana skolai, mīlestība pret līdzcilvēkiem, atteikšanās piedalīties virspusējās vai nepiedienīgās aktivitātēs un sarunās, vajāšana, kas viņai bija jāpacieš Džeilina dēļ, viņas darbs citu labā restorānā, palīdzība noklīdušām dvēselēm, asaras un nopūtas pazudušo dēļ, stingrā iestāšanās par Džeilina likumu ievērošanu, izslēgšana no saviesīgiem pasākumiem, jo viņa dedzīgi aizstāvēja Džeilina lietu, atteikšanās aprunāt savus līdzcilvēkus un tā tālāk un tā joprojām. Labdarība bija pārsteigta par to, ka tik dažādos veidos ir atstājusi iespaidu uz citiem. Tas, ko viņa bija darījusi Džeilina godam, bieži vien nebija apzināti plānots vai paredzēts. Viņa vienkārši centās ievērot to, ko mācīja senie raksti. Daži Labdarības darbi sadega. Tas viņu ļoti apbēdināja un viņa rūgti nožēloja zaudētās iespējas un pieļautās kļūdas. Tomēr tādu bija pavisam maz. Labdarības alga Beigās karalis pagriezās pret kādu no valdniekiem, kas sēdēja tuvumā un jautāja: Cik cilvēki pievērsās manai karalistei, pateicoties Labdarības ietekmei? Valdnieks atbildēja: 186 Dzinējspēks mūžība

189 Mans kungs, tādu ir Nedaudz vairāk kā viena sestā daļa no visiem iedzīvotājiem. Labdarība bija pārsteigta. Kā tas var būt? Atceries manu apsolījumu senajos rakstos: Kas dala sēklu sējējam un dod maizi ēšanai, nodrošinās sēklu arī jums un to vairos un audzēs jūsu taisnīguma ražu, 12 karalis atbildēja. Labdarība, manā karalistē darbojas daudzkāršošanas princips. Tad karalis atklāja, kā viņas paklausība un pūles daudzkāršojās un ietekmēja lielu skaitu cilvēku, kaut gan viņa nebija vadošā amatā. Virpuļa efekts bija pārsteidzošs. Kā ir rakstīts, Džeilins piebilda, viņš [labais cilvēks] bija izšķērdīgs un apdāvināja nabagos, viņa taisnīgums paliks uz laiku laikiem. 13 Man pakļauta dzīve ir kā izkaisīta sēkla, ko pilsonis pats pilnībā neapzinās, kamēr nav nonācis soģa krēsla priekšā. Tādēļ daudzi nepaklausa mazās lietās, jo uzskata tās par mazsvarīgām. Taču bieži vien tieši šķietami maznozīmīgās lietas ir tās, kas šajā karalistē nes vislielākos augļus. Izšķirošais bija tava paklausība par spīti apstākļiem. Tad Džeilins teica: Labdarība, vai redzi brīvo troni kreisajā pusē, blakus manējam? Jā, kungs, viņa atbildēja. Uz šī troņa sēdēsi tu un valdīsi kopā ar mani visu atlikušo dzīvi. Labdarība neticēja savām ausīm. Kungs, es neesmu cienīga valdīt. Es biju vienkārša restorāna īpašniece. Ir tik daudz citu, kam ir daudz vairāk talantu nekā man. Kā es spēšu valdīt kopā ar tevi tik brīnišķīgā karalistē? Egoists bija izcils līderis. Varbūt labāk viņš? Lūdzu, dod man darbu, kur es varu kalpot tev un taviem ļaudīm. Egoists ir Lielās zāles aizmugurē un būs ainavu dizaineris mūsu pilsētas daļā, ko sauc par zemieni. Viņš kalpos arī ainavu dizaineriem atsevišķās ārējās pilsētās. Šo godu tev nodrošina tava pastāvība, uz- Afabelas karaliste: tiesas diena II 187

190 ticība un pazemība. Vai neatceries manus vārdus no senajiem rakstiem? Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts (nolikts zemāk par tiem, kuri tiks pagodināti un atalgoti) un, kas sevi pazemina (nedomā, ka ir labāks nekā citi un atbilstoši izturas), tas tiks paaugstināts (pacelts augstākā līmenī). 14 Tu ne tikai valdīsi kopā ar mani, esmu tev sagatavojis brīnišķīgas mājas netālu no manējām Lielās jūras krastā, Karaliskajā centrā. Zinu, cik ļoti tev patīk ūdens un viļņu čalas, tādēļ es gribēju tev sagādāt prieku. Es piepildu visu manu uzticīgo kalpu sirds ilgas. Labdarībai trūka vārdu. Tu būsi pilsētas desmit apgabalu valdniece. Blakus tev ir vēl vienpadsmit citi valdnieki, kuri kopā pārvalda 120 pilsētas apgabalus. Tu strādāsi cieši kopā ar mani un pārējiem septiņdesmit septiņiem valdniekiem, kuri sēž šajos troņos. Citi valdnieki pārrauga tādas jomas kā izglītība, ražošana, izklaide, māksla un daudzas citas. Septiņdesmit septiņi valdnieki, mans Tēvs un es, ir tie, kas plāno, paredz un pārrauga dzīvi Afabelā. Tu būsi viens no maniem uzticamajiem padomniekiem un starpniekiem starp pilsoņiem un mani. Tu ne tikai valdīsi ar mani pilsētā, bet tāpat kā pārējiem septiņdesmit septiņiem valdniekiem, arī tavā pārziņā būs ārējo apgabalu pilsētas. Es tevi ieceļu par valdnieci 20 pilsētām Bengillas kontinentā. Tu būsi šī kontinenta premjerministre. Tev būs pakļauti visi, kas tur dzīvo un valda. Tu būsi pakļauta vienīgi man. Kamēr Džeilins runāja, Vienkāršais stāvēja aizmugurē un priecājās par savu skolasbiedreni. Tomēr viņa prieku aptumšoja nožēla, domājot par to, ka viņam bija iespēja palīdzēt tūkstošiem cilvēku nonākt karalistē, bet viņš to neizmantoja. Viņš varēja būt viens no šiem valdniekiem, kas drīkstēja strādāt kopā ar Džeilinu. Viņš bija pateicīgs par iespēju būt Afabelā, bet saprata, ka ir izniekojis savu laiku Endelā un tas atstās iespaidu uz atlikušajiem 130 viņa dzīves gadiem. Tad karalis teica galvenajam sargam: 188 Dzinējspēks mūžība

191 Atnes man uzvarētāja kroni un valdnieka scepteri! Džeilins uzlika Labdarībai galvā kroni. Lieliski, krietnā kalpone! karalis izsaucās. Tu esi bijusi uzticama mazās lietās, tad valdi pār desmit apgabaliem un divdesmit pilsētām! 15 Karalis pasniedza viņai scepteri un teica: Tevi vairs nesauks par Labdarību, jo es tev došu jaunu vārdu. Tevi sauks Dārgā Uzvarētāja. Vai es neteicu visiem Endelas pilsoņiem: Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam, tam es došu varu pār tautām, un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti,... tāpat kā es saņēmu varu no sava Tēva. 16 Džeilins devās pie galda, uz kura bija pēdējais augļa gabals. Viņš to atnesa Dārgajai Uzvarētājai un teica: Mans dārgais draugs un līdzstrādniece, tu drīksti nobaudīt no Dzīvības koka augļa. Ēdot, Dārgā Uzvarētāja, tāpat kā citi, tika šķīstīta un attīrīta. Viņā ieplūda vēl lielāka mīlestība un vēlme kalpot pārspēja visu, ko viņa jebkad bija piedzīvojusi. Viņa tika šķīstīta no visām pagātnes ciešanām un drūmajām domām, kas nāca līdz no Endelas. Viss bija tapis jauns. Viņa jutās atjaunota, laimīga un pilna cerības un ticības. Viņa paskatījās uz Džeilinu un pasmaidīja. Tad, paši nezinādami kāpēc, viņi priecīgi smējās. Tā sākās viņu sadarbība visa mūža garumā. Džeilins pavadīja viņu līdz tronim un teica: Dārgā Uzvarētāja, pagriezies un paskaties uz savu ģimeni. Viņa pagriezās, aplausiem skanot. Klātesošie priecājās un dejoja. Līdz šim nevienā tiesas procesā nekas tāds nebija piedzīvots. Atmosfēra bija dzirkstoša prieka pilna. Tās bija grandiozas svinības. Dārgās Uzvarētājas seju rotāja starojošs smaids, viņu apņēma silts mīlestības vilnis. Karalis aplika roku viņai ap pleciem un lielā priekā paziņoja: Labi, mana krietnā un uzticamā kalpone! Tu esi bijusi uzticama mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā! 17 Afabelas karaliste: tiesas diena II 189

192 Tā beidzas stāsts par vareno karali, viņa kalpiem un Afabelas karalisti. Pamācības un brīdinājuma vārdi Šajā nodaļā mēs varējām ielūkoties svēto tiesāšanā. Vēlos atkal un atkal uzsvērt, ka Kristus soģa krēsla godība būs nesalīdzināmi lielāka nekā šeit attēlotā. Tomēr šī alegorija ilustrē daudzas patiesības par Dieva valstību. Šis stāsts ir tikai līdzeklis patiesības izgaismošanai un pasvītrošanai. Jēzus līdzības lasot, mēs, neiedziļinoties sīkumos, uztveram stāstītā jēgu. Arī es centos uzsvērt galvenās vadlīnijas, kas saistās ar Kristus mūžīgo valstību. Kad būsi pabeidzis lasīt šo grāmatu, iesaku vēlreiz pārlasīt šo alegoriju. Domāju, ka tu iegūsi vēl vairāk atziņu no Svēto Rakstu mācības, kas atklājas citās nodaļās. 190 Dzinējspēks mūžība

193 9. NODAĻA DEBESIS Bet es taisnots lūkošos tavā vaigā, modies veldzēšos ar tavu veidolu! Psalmi 17:15 Tagad apspriedīsim taisnīgo pāriešanu mūžībā. Kā neticīgajiem ir pagaidu mājvieta, ko sauc par elli (hades), un pēdējā uzturēšanās vieta, ko sauc par uguns ezeru, arī tiem, kuri mirst ticībā, ir divi mājokļi. Viņu pašreizējo mājvietu mēdz dēvēt par debesīm, bet Raksti to sauc par debesu Jeruzālemi. Taisnīgo galīgā mājvieta arī tiek dēvēta par Jeruzālemi, bet tā atradīsies virs zemes. Tā ir pilsēta, kas pēc pēdējās tiesas nonāks no debesīm, un to sauc par jauno Jeruzālemi (skat. Atklāsmes 21:2). Augšējā Jeruzāleme Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem un jaunās derības starpniekam Jēzum un izlietajām asinīm... (Ebrejiem12:22 24 REV) Debesu Jeruzāleme vai augšējā Jeruzāleme (skat. Galatiešiem 4:26 REV) ir pilsēta, kas mūsu alegorijā ir attēlota kā Afabela. Tā ir uzcelta Ciānas kalnā. Tur mīt Tēvs un Dēls, kā arī neskaitāmi eņģeļi. 191

194 Svētku sapulce un pirmdzimto draudze pastāvīgi ir kopā ar Vecās Derības svētajiem un tiem, kas Kristū ir aizmiguši. Ievēro, ka šajā pilsētā atrodas arī pilnību sasniegušo taisno gari. Kas ir šie cilvēki, jo šajā Rakstu vietā jau ir uzskaitīti gan Vecās, gan Jaunās Derības svētie, kuri ir saņēmuši savu algu? Atceries, ka, atdzimstot Dieva Garā, mēs kļūstam pilnīgi jauni radījumi. Mūsu gars pilnveidojas Kristus līdzībā, un mēs paliekam Viņā. Šajā pantā nav runa par cilvēka dvēseli vai miesu, bet tikai par viņa garu. Manuprāt, tas attiecas uz svētajiem, kuri kalpo Jēzum šeit virs zemes. Padomā par to! Mēs tiekam mudināti: Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim. (Ebrejiem 4:16) Žēlastības tronis atrodas Dieva pilsētā, un šis aicinājums ir adresēts mums, kas esam virs zemes. Vai varētu būt tā, ka daudzi, kas vēl dzīvo virs zemes, Dieva troņa priekšā ir labi zināmi, jo lūgšanās bieži tur parādās? Mēs esam gari, kuriem ir dvēsele. Dvēsele ir prāta, gribas un jūtu savienojums, kas tagad mīt fiziskā ķermenī. Jēzus teica, ka vienīgais veids, kā mēs varam patiesi pielūgt Dievu, ir garā un patiesībā (Jāņa 4:24). Pāvils to atgādina: Dievs viņam ar savu garu es kalpoju caur viņa Dēla evaņģēliju ir mans liecinieks. (Romiešiem 1: 9) Tā kā mūsu gars ir radīts pēc Dieva tēla un mēs esam piedzimuši no jauna, mums ir iespēja caur Jēzus asinīm un Svētā Gara spēku nokļūt pie Dieva troņa jebkurā laikā, kad mums ir vajadzība vai vēlme pielūgt. Debesu pieredze Debesu Jeruzāleme pašlaik atrodas vietā, ko sauc par trešajām debesīm. Tā ir reāla vieta, kurā pirms nāves nonāca apustulis Pāvils. Viņš rakstīja:... turpināšu par redzējumiem un atklāsmēm, ko devis Kungs. Es pazīstu kādu cilvēku Kristū, kas pirms četrpadsmit gadiem tika aiz- 192 Dzinējspēks mūžība

195 rauts līdz trešajām debesīm, vai viņš tobrīd bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina. Tāpat es zinu par šo cilvēku vai viņš bija miesā vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina, ka viņš tika aizrauts paradīzē un tur dzirdēja neizrunājamus vārdus, kurus cilvēkam nav ļauts izteikt. (2. Korintiešiem 12: 1 4) Bībeles pētnieki ir vienisprātis, ka Pāvils runāja par sevi. New Living Translation tulkojumā otrais pants skan šādi: Pirms četrpadsmit gadiem es tiku aizrauts trešajās debesīs. Ņem vērā, ka Pāvils nezināja, vai atrodas savā ķermenī vai ārpus tā. Tas izskaidrojams vienīgi ar to, ka debesis ir reāla un fiziska vieta. Daudzi domā, ka tā ir neredzama teritorija, kurā cilvēki lidinās līdzīgi spokiem. Nē, tā ir fiziska vieta ar ielām, kokiem, dzīvniekiem, ēkām, ūdeni un tamlīdzīgi. Es pazīstu vairākus cilvēkus, kuri ir bijuši debesīs un atgriezušies virs zemes, tāpat kā Pāvils. Vēlos pastāstīt vienu no saviem mīļākajiem stāstiem. Man ir draugs, mācītājs vārdā Gregs gada oktobrī savas kalpošanas pirmās dienas vakarā viņš pārnāca mājās no sapulces un ieraudzīja savu sievu sēžam uz mājas kāpnēm histēriski raudam. Bija skaidrs, ka ir noticis kaut kas ļoti nopietns. Drīz vien viņš uzzināja, ka viņa desmitgadīgais dēls Džastins 1 bija ienesis vannas istabā nelielu televizoru, lai mazgāšanās laikā skatītos futbola spēli. Televizors nejauši iekrita vannā un viņš saņēma spēcīgu strāvas triecienu. Kad Gregs atrada dēlu, Džastinam nebija pulsa, viņa ķermenis bija auksts un zils, acis pārgrieztas, kas liecināja, ka smadzeņu darbība ir apstājusies. Iepriekš Gregs bija strādājis par šerifa vietnieku Losandželosas apgabala šerifa departamentā, saņēmis apmācību gan pirmās palīdzības sniegšanā, gan katastrofu medicīnā, un piedzīvojis daudzus nāves gadījumus. Ja viņš kā policists būtu nonācis līdzīgā situācijā, viņš konstatētu nāvi un izsauktu tiesu mediķi. Bet Gregs bija kristietis, kurš apzinājās lūgšanas spēku. Viņš sāka lūgt Dievu, vienlaicīgi veicot mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Debesis 193

196 Pēc dažām minūtēm ieradās paramediķi, un Gregs atstāja medicīnisko pusi ekspertu rokās, bet pats turpināja lūgties. Četrdesmit piecas minūtes mediķu brigāde mēģināja atdzīvināt Džastinu, taču bez panākumiem. Elektrokardiogrāfs nemainīgi rādīja taisnu līniju. Nespējot sagaidīt brīdi, kad, viņuprāt, fanātiķis beidzot padosies, paramediķi sāka nervozēt. Beidzot Gregs lūdza: Tēvs, mana ticība ir beigusies, bet es zinu, ka Tavs Vārds runā par citu ticību. (Viņš atsaucās uz ticības dāvanu, par kuru ir teikts 1. Korintiešiem 12: 9). Gregs sajuta it kā kāds viņam uz galvas uzliktu roku un tajā brīdī piedzīvoja milzīgu gara spēku un autoritāti, kas lika viņam izsaukties: Jēzus vārdā tu dzīvosi un nemirsi! Pēkšņi elektrokardiogrāfs sāka pīkstēt, signalizējot par pulsu un ekrānā parādījās kustība. Paramediķi pārsteigumā salēcās. Kad viņi nesa Džastinu lejup pa kāpnēm un ievietoja ātrās palīdzības mašīnā, viņa āda vairs nebija zila, bet sārta, acu zīlītes bija normālas, un ķermenis sasilis. Gregs bija tik laimīgs! Viņa dēls bija dzīvs un vesels. Turklāt viņš bija piedzīvojis tādu brīnumu, un dega nepacietībā pastāstīt saviem draugiem, ko Dievs bija darījis. Taču tobrīd viņš nezināja, ka cīņa par dēla dzīvību ir tikai sākusies. Ārsti ziņoja, ka zēns ir iekritis komā. Pēc apskates tika konstatēts, ka no katetra sūcas ārā nieru audi. Tautas valodā runājot, viņa ķermenis jau bija sācis sadalīties. Ārsti paziņoja Gregam, ka pat, ja viņa dēls izdzīvos, viņš būs dārzenis. Vēlāk viņi ziņoja, ka Džastina saprāts līdzināsies trīs mēnešus vecam bērnam, kura IQ ir 0,01. Īsāk sakot, pēc septiņiem mēnešiem, kuros viņa ģimene turpināja lūgt un atteicās padoties, Džastins pēkšņi pamodās no komas. Tajā brīdī tēvs bija viņam blakus, un sāka uzdot jautājumus, uz kuriem saņēma tūlītējas atbildes. Džastins ar izcilām sekmēm pabeidza vidusskolu, Kalifornijas universitāti (UCLA) un Bībeles skolu. Vidusskolā 194 Dzinējspēks mūžība

197 viņš bija vecāko klašu prezidents. Šodien viņš ir laimīgi precējies un viņam ir divi bērni. Tēt, es biju kopā ar Jēzu Trīs dienas pēc tam, kad Džastins iznāca no slimnīcas, Gregs pamanīja, ka viņa dēla seja staro. Viņš jautāja: Kas notiek, Džastin? Džastins atbildēja: Tēt, es biju kopā ar Jēzu. Kad televizors iekrita vannā, es neko nejutu. Milzīgs eņģelis satvēra manu labo roku un izveda mani no mana ķermeņa. Milzīgā ātrumā mēs lidojām cauri tunelim. Pirms nolaišanās uz kādas debesu ielas, mēs bijām sasnieguši gaismas ātrumu. Džastins pastāstīja tēvam, ka ielas nebija apzeltītas. Tās bija no tīra zelta un viņš varēja redzēt tām cauri. Virs zemes zeltu nav iespējams tik pilnīgi attīrīt, kā tas ir debesīs. Vistīrākajā stāvoklī tas ir caurspīdīgs. Arī virs zemes to bieži izmanto logu stiklos, lai tiem piešķirtu zeltainu toni (piemēram, agrākās astronautu aizsargķiveres, lidmašīnu kabīņu logi vai atsevišķu ēku logi). Džastins stāstīja, ka pirmie cilvēki, kas sveicināja viņu uz debesu ielas, bija viņa mirušie radinieki. Viņš nosauca katra vārdu, kaut gan ar dažiem nekad nebija ticies vai viņu vārdus pat nebija zinājis. Sagaidītāju vidū bija arī kāda sieviete vārdā Filisa, Džastina kaimiņiene. Apmēram mēnesi pirms negadījuma Džastina māte pastāstīja Filisai par Jēzu. Filisa lūdza grēcinieka lūgšanu un ieaicināja Jēzu savā sirdī. Divas nedēļas pēc atgriešanās pie Dieva viņa nomira. Džastins sarunājās ar šiem cilvēkiem, līdz pēkšņi apkārt stāvošie pašķīrās, un tur stāvēja Jēzus. Kungs aizveda Džastinu ekskursijā pa debesīm. Tur bija daudz ielu un ēku; tā bija liela pilsēta. Ziedi, zāle un pat akmeņi bija dzīvi un harmoniski dziedāja. Džastinam radās iespaids, ka tie slavē Dievu. Ja viņš uzkāpa uz zāles vai ziediem, tie nenolīka, bet atkal ieņēma Debesis 195

198 iepriekšējo stāvokli. Džastins pamanīja, ka krāsas ir dinamiskākas un spilgtākas nekā virs zemes. Bija arī tādas krāsas, ko viņš nekad agrāk nebija redzējis. Viņam tika dota iespēja apskatīt arī savai mātei, tēvam, brāļiem un māsām paredzētās mājas. Tad Jēzus pateica Džastinam, ka viņam ir jāatgriežas virs zemes. Džastins negribēja atstāt debesis, bet Jēzus viņu aizveda uz vietu, kur, atvelkot plīvuru, Džastins ieraudzīja, kā viņa tēvs sauc viņu atpakaļ. Jēzus teica: Viņš ir tavs tēvs un viņam ir tiesības saukt tevi atpakaļ. Kopš tā laika Džastins lūdza tēvam nekad viņu nesaukt atpakaļ, ja viņš atkal mirtu. Kad Gregs man to pastāstīja, man tas šķita uzjautrinoši. Debesis ir nesalīdzināmi labāka vieta par zemi, tādēļ visiem, kas to ir pieredzējuši, ir grūti atgriezties. To apliecina arī Pāvils, uzrunādams Filipu draudzi: Mana karstākā vēlēšanās ir atstāt šo pasauli (būt brīvam no šīs pasaules, doties prom) un būt ar Kristu, jo tas ir daudz, daudz labāk (Filipiešiem 1:23 paplašinātais tulkojums). Tas ir ne tikai labāk vai daudz labāk, bet daudz, daudz labāk! Pāvils redzēja Dieva pilsētu un gribēja tajā atgriezties, bet valstības dēļ viņš izvēlējās palikt virs zemes. Vēlāk Džastins pastāstīja tēvam, ka, atrodoties debesīs, viņš nebija desmit gadus vecs. Viņam bija pieauguša cilvēka ķermenis. Daudzi, ieskaitot Džastinu, domā, ka, saņemot apskaidroto miesu, mēs visi būsim trīsdesmit trīs gadus veci. Tam ir savs pamats, jo šajā vecumā Jēzus tika piesists krustā, un Raksti saka: Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam. (1. Jāņa 3:2) Tas ir tikai viens no daudziem man zināmiem patiesiem notikumiem, kas līdzās Rakstiem, liecina par debesu realitāti. Pametot šo zemi, Jēzum uzticīgie kalpi ieies šajā pilsētā. 196 Dzinējspēks mūžība

199 Gara, dvēseles un miesas pestīšana Kā jau tika minēts, pieņemot Jēzu Kristu kā savu Kungu, cilvēka gars kļūst par pilnīgi jaunu radījumu. Tajā pat brīdī tas tiek pārvērsts Jēzus līdzībā. To apliecina apustuļa Jāņa vārdi: Tāpat kā viņš ir, tā arī mēs esam šajā pasaulē. (1. Jāņa 4:17) Kā redzi, Jānis nepārprotami uzrunā ticīgos, kuri atrodas šeit virs zemes, nevis tos, kuri savu algu jau ir saņēmuši. Cilvēks, kas Dieva Garā ir patiesi atdzimis, garā ir darīts pilnīgs šeit un tagad. Tiklīdz mūsu gars ir pestīts, sākas mūsu dvēseles glābšanas process. Kā jau minēts iepriekš, dvēsele sastāv no prāta, gribas un jūtām. Dieva Vārds un mūsu paklausība tam glābj vai pārvērš mūsu dvēseli. To apstiprina apustulis Jēkabs, sacīdams: Jums jāzina, mani mīļotie brāļi,... atmetiet jebkuru nešķīstību un visu to, kas no ļauna vēl atlicis, un lēnprātībā saņemiet jūsos iedēstīto vārdu, kas ir spējīgs izglābt jūsu dvēseles. Topiet par vārda darītājiem, nevis tikai klausītājiem, kas paši sevi pieviļ. (Jēkaba 1:19, 21 22) Svarīgi atzīmēt, ka Jēkabs runā par dvēseles glābšanu ar brāļiem, nevis ar neticīgajiem. Viņš norāda, ka ir svarīgi gan uzklausīt Dieva Vārdu, gan paklausīt tam. Dvēsele ir vienīgā cilvēka daļa, kuras glābšanas procesā mēs piedalāmies. Mēs sadarbojamies ar Dievu, uzklausot Viņa Vārdu un paklausot tam, kas savukārt paātrina procesu, vai, gluži otrādi, ignorējot to, ko Dievs ir teicis, mēs paildzinām glābšanas gaitu. Dvēseles pārvērtībai ir izšķiroša nozīme mūsu kā kristiešu pilnveidošanās procesā. Visbeidzot, pēdējā mūsu būtnes daļa, kurai jāsaņem glābšana, ir mūsu ķermenis. Rūpīgi izlasi Pāvila vārdus par šo jautājumu: Mēs zinām kad uz zemes celtā telts, kurā mītam, reiz sagrūs, mums būs Dieva celts mūžīgs mājoklis debesīs, kas nav rokām darināts. Kamēr esam uz zemes celtajā teltī, mēs smagi nopūšamies, jo liela ir mūsu vēlēšanās ietērpties tajā mājoklī, kas no debesīm, Debesis 197

200 lai, pat zaudējuši tagadējo ietērpu, mēs neizrādītos kaili. Šajā teltī būdami, mēs grūti nopūšamies zem smagās nastas, jo negribam palikt bez apģērba, bet gribam būt ietērpti, ka dzīvība aprītu to, kas mirstīgs. Bet Dievs, kas mūs tam ir izveidojis, ir devis mums Gara ķīlu. Tādēļ vienmēr esam droši, jo zinām kamēr mēs mītam miesā, mēs neesam mājās pie Kunga, jo mēs dzīvojam ticībā, nevis redzēšanā. Patiesi mēs esam droši mēs vairāk pat gribam būt prom no miesas un mājot pie Kunga. (2.Korintiešiem 5: 1 8) Šie vārdi dod mums cerību un attīra mūsu dvēseles. Ievēro, ka Pāvils ne tikai piemin, bet arī uzsver faktu, ka mums tiks piešķirts cits ķermenis. Citā vietā viņš saka: Jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. (1.Korintiešiem15:53) Mūsu ķermenis neatšķirsies no Jēzus ķermeņa, jo Rakstos ir teikts: Tad būsim ar viņu savienoti arī augšāmcelšanās līdzībā (Romiešiem 6:5), un, Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam, mēs redzēsim viņu tādu, kāds viņš ir. (1. Jāņa 3:2) Kāds tad ir Jēzus ķermenis pēc augšāmcelšanās? Tiklīdz mēs piedzīvosim savas miesas pestīšanu, mums būs visas tās pašas pazīmes, kas piemīt Jēzus fiziskajam ķermenim. Sāksim ar to, kas notika pie kapa Viņa augšāmcelšanās rītā. Marija Magdalēna bija pirmā, kas atklāja tukšo kapu un raudāja, domādama, ka Kunga ķermenis ir nozagts... Viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet viņa nezināja, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai sacīja: Sieviete, kādēļ tu raudi? Ko tu meklē? Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, viņam sacīja: Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, saki man, kur tu viņu esi licis, es viņu paņemšu. (Jāņa 20: 14 15) Jēzus neatšķīrās no parasta cilvēka. Viņš neizskatījās kā citplanētietis no zinātniskās fantastikas filmas. Marija Viņu nepazina, jo neuzdrīkstējās ticēt, ka Viņš ir dzīvs. Viņa redzēja, kā Jēzu nežēlīgi nogalina, aiznes prom un apglabā. Tikai tad, kad Viņš uzrunāja viņu personīgi, 198 Dzinējspēks mūžība

201 Marija ticēja, ka tas patiešām ir Viņš. Tāpēc viņa noturēja Jēzu par dārznieku. Tas nozīmē, ka Viņa ķermenis bija ļoti līdzīgs cilvēka ķermenim. Tas nešķita nekādā veidā citādāks. Tomēr ir svarīgi zināt, vai Marija redzēja Viņa garu jeb Viņam patiešām bija ķermenis. Uz šo jautājumu skaidru atbildi sniedz situācija vēlāk, kad Jēzus parādījās saviem mācekļiem. Bet viņš tiem sacīja: Kādēļ esat satraukti un jūsu sirdīs ceļas šaubas? Uzlūkojiet manas rokas un manas kājas tas esmu es. Aptaustiet mani un skatieties, garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man. (Lūkas 24: 38 39) Jēzum ir kauli un miesa! Tātad arī mums tie būs. Taču, ņem vērā, ka Jēzus neko nemin par asinīm. Ar Viņa asinīm tika apslacīts Dieva žēlastības sēdeklis. Manuprāt, tagad Viņa dzīslās tek Dieva godības dzīvība. Tāpat Jēzus varēja baudīt fizisku ēdienu. Mēs lasām: Kad viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja: Vai jums šeit ir kas ēdams? Tad tie iedeva viņam ceptas zivs gabalu, un viņš to ņēma un ēda viņu acu priekšā. (Lūkas 24: 41 43) Jēzus ēda mācekļu klātbūtnē ne reizi vien. Ir aprakstīti vēl divi līdzīgi gadījumi: viens no tiem notika, esot kopā ar mācekļiem ceļā uz Emmausu un otrs, kad Viņš pie jūras saviem vienpadsmit mācekļiem gatavoja brokastis. Tāpēc ir skaidrs, ka tad, kad saņemsim savu mūžības ķermeni, mēs varēsim arī ēst. Godības miesā esot, Jēzus varēja runāt, dziedāt, staigāt, turēt priekšmetus un tā tālāk, kā katrs parasts cilvēks, taču Viņš varēja arī iziet cauri sienām un vienā mirklī pazust! Vai tas tevi pārsteidz? Lūk, ko raksta Jānis: Šīs nedēļas pirmās dienas vakarā, kad mācekļi, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, atnāca Jēzus un, nostājās viņu vidū. (Jāņa 20:19) Tiekoties ar savējiem, Jēzus aicināja Tomu likt pirkstus Viņa rētās un roku Viņa sānos. Tātad mēs atkal redzam, ka Jēzum bija gan kauli, gan miesa. Kā tad tas varēja notikt, ka Viņš pēkšņi atradās starp vi- Debesis 199

202 ņiem, kaut gan durvis bija aizslēgtas? Viņš izgāja cauri sienai un vienkārši parādījās. Tikpat viegli Viņš varēja arī pazust. Kad Jēzus lauza maizi ar mācekļiem, kurus bija saticis ceļā uz Emmausu: Viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams. (Lūkas 24:31) Arī mēs, atrodoties augšāmceltajā ķermenī, varēsim pazust un parādīties citā vietā. Tas izskaidro to, kā mēs spēsim pārvarēt lielus attālumus, kad būsim jaunajās debesīs un jaunajā zemē. Tas būs nepieciešams, jo Dieva pilsēta ir 2200 kilometru gara un plata, nemaz nerunājot par attālumu līdz citām galaktikām. Mēs varēsim arī virzīties uz augšu un uz leju; atceries, ka pēc četrdesmit dienām, ko Jēzus bija pavadījis kopā ar mācekļiem, Viņš pacēlās debesīs. Džastins (arī citi man zināmi cilvēki, kuri ir pabijuši debesīs), stāstot tēvam par piedzīvoto, atklāja, ka tur var staigāt, lidot vai momentāni pāriet no vienas vietas uz otru. Džastina ceļojumā kopā ar Jēzu, viņš gan gāja, gan lidoja, gan slīdēja. Kristus tūkstošgadu valstība Tagad pievērsīsim uzmanību Dieva pilsētas pārvietošanai, bet vispirms apspriedīsim notikumus, kas norisināsies pirms tam. Draudzes laikmeta noslēgumā būs septiņi mocību gadi. Tad atklāsies bezlikuma cilvēks jeb antikrists un daudzi tiks pievilti. Viņš pretosies visam, ko sauc par Dievu un ko ļaudis pielūdz, un paaugstinās sevi. Viņš vajās svētos un daudzas tautas ievedīs lielā tumsā, saceļoties pret Dievu. Šajā laikā Kungs nāks pakaļ saviem svētajiem. Daži uzskata, ka tas notiks pirms septiņu mocību gadu sākuma, citi, ka tas notiks kaut kur pa vidu, un vēl citi, ka tas būs šī perioda beigās. Tam es šeit nepieskaršos. Galvenais ir tas, vai būsim gatavi. Jaunajā Derībā Pāvils vairākas reizes piemin draudzes aizraušanu, piemēram: 200 Dzinējspēks mūžība

203 Pats Kungs, skanot pavēlei, erceņģeļa balsij un Dieva taurei, nokāps no debesīm, un nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies, pēc tam mēs, pāri palikušie dzīvie, visi reizē līdz ar viņiem padebešos tiksim aizrauti uz tikšanos ar Kungu debesīs, un tad mēs būsim ar Kungu vienumēr. (1. Tesaloniķiešiem 4: 16 17) Tā nav Kristus otrā atnākšana, jo Jēzus nenāks uz zemi, bet padebešos satiksies ar sev uzticīgajiem. Otrā atnākšana notiks pēc septiņu gadu bēdām, kad Jēzus atgriezīsies baltā zirgā, vedot sev līdzi debesu karapulkus, to skaitā savu svēto pulkus (skat. Jūdas 14). Antikrists, viltus pravietis, pasaules līderi un nāciju karaspēki sapulcēsies, lai cīnītos pret Kungu un Viņa karapulkiem. Jēzus tos iznīcinās ar savu zobenu vienas dienas laikā un putni noknābās viņu miesu. Parasti to sauc par Armagedonu, jo tas notiks ielejā ar nosaukumu Megiddo, kas stiepjas no Karmela kalna dienvidaustrumos līdz Jeruzālemei (skat. Atklāsmes 16:16; Atklāsmes 19: 11 21). Pasaulē būs daudz ļaužu, kuri šajā kaujā nekaros pret Kungu un nepadosies antikristam. Daudzi teologi uzskata, ka šie cilvēki izdzīvos un turpinās dzīvot nākamajā laikmetā, ko parasti dēvē par tūkstošgadu miera valstību. Viņi paliks savā tautā un pakļausies Kristus vispasaules valdībai. Viņiem būs dabīgs ķermenis un viņi turpinās apdzīvot zemi. Tātad pēc septiņiem mocību gadiem zemi apdzīvos divu veidu cilvēki: tie, kas būs izdzīvojuši Armagedona kaujā un svētie, kuri būs atgriezušies kopā ar Jēzu. Svētajiem būs godības miesa, tāpat kā ķēniņam Jēzum, un viņi valdīs virs zemes kopā ar Viņu. Nav grūti iedomāties, kādas būs abu grupu attiecības; tās būs līdzīgas Jēzus attiecībām ar saviem sekotājiem pēc Viņa augšāmcelšanās. Apskaidrotie svētie spēs runāt, staigāt, ēst un socializēties ar tiem, kas mīt dabīgajā miesā. Raksti liecina, ka šajā laikā visā pasaulē ( Visumā ) valdīs miers, jo sātans un viņa sabiedrotie būs saistīti uz tūkstoš gadiem. Nebūs karu, Debesis 201

204 aizspriedumu, naida, kauna, noziegumu, slimību utt., jo visas tautas atgriezīsies pie Dieva. Pravietis Miha raksta: Dienu galā notiks tā Kunga nama kalns kļūs kalniem par galvu, paaugstināts pār pakalniem, un tautas plūdīs pie tā. Citas tautas sanāks pulkiem un runās: Nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba Dieva nams! Viņš mums mācīs savus ceļus, lai staigājam viņa takas! jo no Ciānas nāk bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes! Viņš spriedīs tiesu starp daudzām tautām, izšķirs strīdus starp varenām tālām tautām. Tie pārkals savus zobenus lemešos un savus šķēpus dārznieka nažos. Tauta pret tautu necels zobenu un vairs nemācīsies karot! Ikviens sēdēs zem sava vīnakoka, zem sava vīģes koka nekas tos nebiedēs, jo Pulku Kungs to ir solījis! (Mihas 4:1 4) Tautas ievēros Dieva likumus, tādēļ pasaulē valdīs labklājība un droša finanšu sistēma. Tas būs brīnišķīgs laiks! Tiesa lielā baltā troņa priekšā Pēc tūkstošgadu valstības beigām sātans tiks īslaicīgi atbrīvots no cietuma. Viņam tiks dota atļauja iziet ārā un maldināt tautas. Tas neattieksies uz svētajiem apskaidrotajā miesā, tikai uz tiem, kas būs dabīgajā miesā un dzīvos tautu vidū, būs pārdzīvojuši Armagedonu vai dzimuši tūkstošgadu miera valstības laikā. Dumpinieki apvienosies un ielenks Jeruzālemes pilsētu, lai to iekarotu. Tad Dieva uguns kritīs no debesīm un tos aprīs. Velns tiks iemests uguns un sēra ezerā un mocīts dienu un nakti mūžīgi mūžos. Viņš nekad vairs netiks atbrīvots (skat. Atklāsmes 20: 7 10). Tam sekos tiesa lielā baltā troņa priekšā. Elle (hades) atdos savus mirušos no visām paaudzēm, sākot no Ādama dienām līdz šai pēdējai kaujai. Visi, kas nepiederēja Jehovas derībai Vecās Derības laikā vai 202 Dzinējspēks mūžība

205 vēlāk nepakļāvās Kungam Jēzum, stāvēs Ķēniņa priekšā un atskaitīsies par savu dzīvi, tāpat kā Neatkarīgais, Maldinātais, Mazdūšīgā un Dubultā Dzīve. Ikviens, kura vārds nav rakstīts dzīvības grāmatā, tiks iemests uguns ezerā kopā ar sātanu un viņa sabiedrotajiem uz mūžību. Jaunās debesis un jaunā zeme Kad esošās debesis un zeme būs sadegušas (skat. 2. Pētera 3: 10 13), parādīsies jaunās debesis un jaunā zeme. Apustulis Jānis raksta: Tad es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas. (Atklāsmes 21:1) Tad apustulis Jānis apraksta jaunās Jeruzālemes nolaišanos no debesīm, lai mūžīgi atrastos virs zemes. Šī pilsēta tiek dēvēta par Jēra sievu vai līgavu, jo tā būs mājvieta visiem Kunga atpestītajiem, sākot no Ādama līdz tiem, kas tiks uzņemti godībā pēc Kristus otrās atnākšanas. Jauno Jeruzālemi Jānis apraksta šādi: Viņš mani garā aizveda uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm, no Dieva, ar dievišķu spožumu tās mirdzums bija kā dārgakmenim, kā kristālskaidram jašmas akmenim. Ap pilsētu bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi.... Austrumu pusē bija trīs vārti, ziemeļu pusē trīs vārti, dienvidu pusē trīs vārti un rietumu pusē trīs vārti.... Eņģelim, kas runāja ar mani, bija zelta mērāmnūja, lai mērītu pilsētu, tās vārtus un mūri. Pilsētai bija četrstūra forma, tās garums bija tāds pats kā platums; eņģelis ar mērāmnūju izmērīja pilsētu tur bija divpadsmit tūkstoši stadiju, tās platums un augstums, un garums bija vienādi. Tad viņš izmērīja mūrus, tie bija simt četrdesmit četras olektis eņģelis lietoja tādu pašu mēru, kādu lieto cilvēki. Mūris bija celts no jašmas un pilsēta no tīra zelta, tik tīra kā dzidrs stikls. Pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar dažādiem Debesis 203

206 dārgakmeņiem... Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles katri vārti no vienas pērles; pilsētas iela bija no tīra zelta, kas bija caurspīdīgs kā stikls. (Atklāsmes 21: 10 21) Šī pilsēta liek elpai aizrauties, tas ir brīnums, kas nelīdzinās nevienai pasaules pilsētai. Tā izstaro bagātību, spožumu un krāšņumu. Tajā nav nekā samaitāta, jo viss ir pilnīgi šķīsts. Jānis turpina: Tad eņģelis man parādīja dzīvā ūdens upi, dzidru kā kristāls, tā izplūda no Dieva un Jēra troņa pa ielas vidu. Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli; un tā lapas ir noderīgas tautām dziedināšanai. Nekāda nolādējuma vairs nebūs. Tajā būs Dieva un Jēra tronis, un viņa kalpi viņam kalpos, viņi skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs uz viņu pierēm. Un nakts vairs nebūs, un nebūs vajadzības nedz pēc gaismekļa, nedz saules gaismas, jo Kungs Dievs apspīdēs viņus, un viņi valdīs mūžu mūžos. (Atklāsmes 22:1 5) Ņem vērā nepārprotamo Rakstu liecību, ka mēs redzēsim Dieva seju. Mēs skatīsim to, pēc kā Mozus ilgojās un kas viņam tika liegts. Cik brīnišķi un aizraujoši! Ievēro arī, ka dzīvības koka lapas nesīs tautām dziedināšanu. Te rodas daži interesanti jautājumi. Kas būs šīs tautas, ja svētie dzīvos pilsētā? Kas būs tie, pār kuriem svētie valdīs mūžīgi mūžos? Vai šajā laikā būs arī dabīgi dzimuši cilvēki? Uz to atbild Jesaja: Jo es, redzi, radu jaunas debesis un jaunu zemi. Iepriekšējās vairs nepieminēs, tās vairs nenāks ne prātā. Bet priecājieties un līksmojiet mūžam par to, ko es radu, jo es radu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai. Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu, vairs nedzirdēs tajā nedz vaimanas, nedz raudas. (Jesajas 65: 17 19) 204 Dzinējspēks mūžība

207 Tagad Jesaja runā par cilvēkiem ārpus Jaunās Jeruzālemes: Tur nebūs vairs zīdaiņa, kas dzīvo vien dažas dienas, nedz sirmgalvja, kas savu dienu mēru neizdzīvo. Kas simts gados nomiris, tas būs vēl jauneklis, kas nesasniegs simts gadus, būs ticis nolādēts. Tie namus cels un tajos dzīvos, vīnadārzus stādīs un augļus baudīs. Tie nebūvēs, lai dzīvotu citi, un nestādīs, lai baudītu citi. Jo kā koka mūžs būs manas tautas mūžs, mani izredzētie paši izmantos savu roku darbu. Viņu pūliņi nebūs velti, un bērni tiem nedzims postam, tie būs Kunga svētības sēkla un viņu pēcnācēji ar tiem. Un būs tā pirms viņi sauks, es jau atbildēšu, vēl viņi runās, es jau uzklausīšu. Vilks un jēriņš ganīsies kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi; nedz ļauna, nedz posta nedarīs visā manā svētajā kalnā, teica Kungs. (Jesajas 65:20 25) Daudzi to kļūdaini attiecina uz tūkstošgadu miera valstību. Taču te nepārprotami ir runa par laikmetu, kad ir tapušas jaunas debesis un jauna zeme. Izpētot gan apustuļa Jāņa, gan pravieša Jesajas rakstus, mēs redzam, ka šajā periodā ir cilvēki, kas dzīvo ārpus Dieva pilsētas. Viņi ceļ sev mājas mūžīgā miera un labklājības laikā. Tie nevar būt svētie, kas dzīvo svētajā pilsētā, jo viņiem jau būs savi, Jēzus sagatavotie mājokļi (skat. Jāņa 14: 2 4). Pievērs uzmanību arī tam, ka šiem cilvēkiem būs bērni. Tas arī nevar attiekties uz apskaidrotajiem svētajiem, jo Jēzus skaidri norāda, ka tie, kuriem būs apskaidrota miesa, bērnus neradīs, jo viņi neprecēsies. Viņš saka: Jo tie, kas augšāmcēlušies, nedz prec, nedz tiek precēti, bet ir kā eņģeļi debesīs. (Mateja 22:30) Arī to apstiprināja Džastina ceļojums debesīs. Šīs tautas apdzīvos jauno zemi, audzējot un novācot ražu un ceļot ēkas. Viņi netraucēti vairosies un piepildīs zemi, kā to būtu darījis Ādams un viņa pēcteči, ja viņš nebūtu kritis grēkā. Debesis 205

208 Kā to var loģiski pamatot? Var diezgan droši apgalvot, ka, sākoties tūkstošgadu miera valstībai, dabīgā cilvēka dzīvildze pieaugs, jo tiks iznīcināts pēdējais ienaidnieks nāve (skat. 1.Korintiešiem 15:26). Jēzus būs iznīcinājis gan garīgās, gan fiziskās nāves lāstu. Tādēļ, iespējams, cilvēce varēs izturēt tūkstoš gadu ilgo periodu. Tūkstošgades beigās, iespējams, tie, kam būs dabīgā miesa, saņems mūžīgās dzīvības dāvanu, ja sātana īslaicīgās brīvības laikā viņi nesacelsies pret Dievu. Psalmists raksta: Tautas teiks tavu slavu vienumēr un mūžīgi. (Psalmi 45:18 REV) Lai izprastu šādu iespēju, iedomāsimies, ka šie cilvēki līdzinās Ādamam un Ievai pirms grēkā krišanas. Ādams nebija radīts, lai mirtu, bet lai dzīvotu mūžīgi. Šī dāvana tika zaudēta nepaklausības dēļ; viņš uzvēla savai ciltij nāves un iznīcības lāstu. Jaunajā Jeruzālemē dzīvos tikai Kristus atpirktie apskaidrotā miesā. Tomēr no Rakstiem izriet, ka tie, kam būs dabīgā miesa, varēs ceļot pa pilsētu, baudīt tās augļus un pielūgt Kungu. Par to liecina Jānis: Tautas staigās tās [jaunās Jeruzālemes] gaismā, un zemes ķēniņi nesīs tajā savu spožumu. Dienā tās vārti netiks aizslēgti; nakts tur vairs nebūs. Tajā ieplūdīs tautu spožums un gods. Bet nekad tur neieies necienīgais, nešķīstais un melīgais. Tajā ieies tikai tie, kas ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā. (Atklāsmes 21:24 26) Sākumā cilvēks krita par upuri grēka vilinājumam. Sekoja sods garīga un fiziska nāve, kas izraisīja mūžīgo nāvi. Tomēr grēkā krišana neatturēja Dievu no Viņa sākotnējā mūžīgā plāna cilvēkiem virs zemes. Vai Dieva iecere var ciest neveiksmi cilvēka nepaklausības dēļ? Nē. Gluži pretēji, līdz ar Kristus upuri Dievs pārvērta cilvēka sakāvi svētībā, izredzot no kritušās cilvēces apskaidrotus debešķīgus cilvēkus, kuri galu galā valdīs pār cilvēci jaunajā zemē. Tas mums palīdz saprast Jēzus vārdus līdzībā par uzticamo namturi: Lieliski, krietnais kalp! Tu 206 Dzinējspēks mūžība

209 esi bijis uzticams mazās lietās, tad valdi pār desmit pilsētām! (Lūkas 19:17) Vai tās varētu būt pilsētas tūkstoš gadu miera valstībā un mūžīgajā jaunās zemes laikmetā? Ja grēkā krišanas nebūtu bijis, Dievam nebūtu vajadzīga apskaidrotu cilvēku šķira, kas palīdzētu Viņam pārvaldīt zemes un Visuma lietas mūžīgi mūžos. Savā mūžīgajā gudrībā Viņš to paredzēja; tādēļ Jēzu sauc par kopš pasaules radīšanas nokauto Jēru (Atklāsmes 13: 8). Pēc tūkstošgades sākuma un jaunās zemes mūžīgajā laikmetā tiks sasniegts Dieva sākotnējais mērķis lai šo zemi apdzīvotu dabīgi cilvēki, kas dzīvos mūžīgi. Piepildīsies Jēzus vārdi: Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. (Mateja 6:10) Tas, ko Džastins redzēja debesīs, notiks arī virs zemes: jaunas brīnumainas krāsas, dzīvi augi un akmeņi, kas godina Dievu, ideāla arhitektūra, dzīvs ūdens utt. Patiesi pilnīga pasaule! Jesaja savu pravietisko grāmatu noslēdz ar vārdiem par jaunās zemes laikmetu: Tāpat kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko es esmu radījis, mūžam paliks manā priekšā, saka Kungs, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds! Tāpēc ik jaunā mēnesī un ik sabatā manā priekšā ir jāzemojas, saka Kungs. Tie izies ārā un redzēs to līķus, kas atkrituši no manis, un tārps, kas tos grauž, vis nenobeigsies, un to uguns neapdzisīs tie būs biedinājums visam dzīvajam! (Jesajas 66:22 24) Grūti iedomāties, kā tas būs, bet mūžībā mēs varēsim doties uz noteiktu vietu un redzēt sātana, viņa eņģeļu un cilvēces, kas sacēlās pret Kungu, briesmīgo likteni. Varbūt tā ir Dieva gudrība, lai vienmēr turētu mūsu acu priekšā grēka un sacelšanās šausminošās sekas. Padomā par to: sātans sacēlās pret Dievu, kaut gan viņu neviens nekārdināja. Ja šī aina nemitīgi būs Viņa radības priekšā, tas būs spēcīgs līdzeklis, lai atturētu to no krišanas Lucifera un viņa eņģeļu šausmīgajā grēkā. Debesis 207

210 Kā jau tika minēts, apskaidrotie svētie dzīvos Dieva pilsētā, jaunajā Jeruzālemē. Pirms Tūkstošgades sākuma Kristus soģa krēsla priekšā viņi saņems savu algu un mūžīgos amatus, kuros esot, kalpos mūžīgajam Ķēniņam. Par to mēs runāsim nākamajā nodaļā. 208 Dzinējspēks mūžība

211 10. NODAĻA KRISTUS SOĢA KRĒSLS Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ tu noniecini savu brāli? Mums visiem būs jāstājas Dieva soģa krēsla priekšā... Tā nu ikviens no mums dos Dievam norēķinu par sevi. Romiešiem 14:10, 12 M ums visiem būs jāstājas Dieva soģa krēsla priekšā. Vai Pāvils šeit runā par ticīgajiem vai neticīgajiem? Raugoties uz šīm Rakstu vietām kontekstā, nav šaubu: viņš runā par ticīgajiem. Pāvils norāda uz to, cik nopietni ir jāizturas pret tiesāšanu un necieņas izrādīšanu kristiešu starpā, jo tiem, kas tā dara, būs jādod norēķins. Tāpēc ne tikai neticīgie stāvēs Dieva priekšā, kā redzams iepriekšējās nodaļās, bet arī kristiešiem būs jāatskaitas par savu dzīvi šeit virs zemes. Tas ir uzsvērts Pāvila vēstulē Korintas draudzei, kuru mēs aplūkojām iepriekšējā nodaļā:... mēs vairāk pat gribam būt prom no miesas un mājot pie Kunga. Tādēļ vai nu mītot šeit, vai pie viņa mēs dedzīgi tiecamies būt viņam patīkami. Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs pēc nopelna saņemtu par visu, ko savā dzīvē darījis vai labu vai ļaunu. Mēs, kas pazīstam bijību Kunga priekšā, pārliecinām cilvēkus. (2. Korintiešiem 5:8 11) Skaidrs, ka Pāvils nerunā par grēcinieku, bet gan par kristiešu tiesāšanu. Viņa izteikums: mēs vairāk pat gribam būt prom no miesas un mājot pie Kunga, nepārprotami norāda, kam tas ir adresēts. Ne- 209

212 viens nekristietis, atstājot savu ķermeni, nenonāks mājās pie Kunga. Viņš nekavējoties tiks nogādāts ellē (hades), un viņa mūžīgās mājas būs uguns ezers. Kā jau iepriekš minēts, bezdievīgie tiks tiesāti lielā baltā troņa priekšā, un tas notiks ievērojamu laika posmu pēc kristiešu tiesāšanas, kas minēta iepriekšējā rindkopā. Īsumā atkārtosim iepriekšējā nodaļā pārrunāto. Jēzus atgriezīsies virs zemē ar debesu karapulkiem, uzvarēs antikristu, sātanu ieslodzīs cietumā un nostiprinās savu varu Jeruzālemē uz tūkstoš gadiem. Pēc tam sātans tiks atbrīvots no bezdibeņa un viņam tiks atļauts īslaicīgi maldināt tautas. Uguns no debesīm tos aprīs un velns tiks iemests uguns ezerā uz visu mūžību. Tad bezdievji un nekristieši tiks piecelti no elles (hades) un nostādīti lielā baltā troņa priekšā. Jēzus to sauc par augšāmcelšanos notiesāšanai (skat. Jāņa 5:29). Visi, kuru vārdi nav rakstīti dzīvības grāmatā, tiks iemesti uguns ezerā. Savukārt kristiešu tiesāšana notiks krietnu laiku pirms sprieduma, ko pasludinās nekristiešiem lielā baltā troņa priekšā. Raksti neatklāj tieši kad tas notiks. Tomēr mēs zinām, ka tas notiks pēc tam, kad draudze tiks aizrauta debesīs un pirms tūkstošgadu valstības sākuma. Tātad starp šīm abām galvenajām tiesām ir vismaz tūkstoš gadu liela atstarpe (šis aspekts nav atspoguļots alegorijā par Afabelu). Sasaucoties ar Pāvila vārdiem vēstulē Romiešiem, 2. Korintiešiem 5:10 ir teikts: Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā. Gan Romiešiem 14, gan 2. Korintiešiem 5 angļu tulkojumā ir lietoti vārdi soģa krēsls, kas ir tiešs tulkojums no grieķu vārda bema. Stronga Konkordance šo vārdu definē kā pakāpiens, platforma, tribīne [paaugstināta platforma]. 1 UBS Commentary ir teikts: Soģa krēsls bija tiesneša sols pilsētas tiesā Romas impērijā. Pāvils izmanto šo tēlu, lai norādītu uz Kristu kā tiesnesi. 2 Pamatojoties uz to, mēs sauksim kristiešu tiesāšanu par Kristus soģa krēslu. 210 Dzinējspēks mūžība

213 Kristus soģa krēsls, citiem vārdiem sakot, ir Dieva tribunāls. Raksti apliecina, ka Tēvs visu tiesu ir nodevis Dēlam (skat. Jāņa 5:22). Jēzus Kristus ir ne tikai mūsu Pestītājs. Viņš ir arī mūsu Tiesnesis un drīz tiesās savējos. Vienkāršākais veids, kā paskaidrot vārda tiesa jēgu, ir teikt, ka tas ir spriedums, kas izriet no izmeklēšanas spriedums par vai pret. Daudzi draudzes locekļi nezina, ka viņiem būs jāatskaitās par to, ko viņi ir paveikuši īslaicīgās uzturēšanās laikā virs zemes. Daudzi maldas, domādami, ka līdz ar pestīšanu viņi ir brīvi no jebkādas tiesas nākotnē. Patiešām, Jēzus asinis mūs šķīsta no grēkiem, kas liegtu mums ieiet Dieva valstībā; tomēr tas neatbrīvo mūs no sprieduma par to, ko, būdami kristieši, esam darījuši labu vai sliktu. Mūžīgie lēmumi Tiesas spriedumi vai lēmumi, kas tiks pasludināti Kristus soģa krēsla priekšā, būs mūžīgi; tie nekad netiks grozīti vai atcelti. Tagad uz brīdi apstājies un atsauc atmiņā pirmajā nodaļā runāto, kad mēs mēģinājām ar prātu aptvert mūžību. Jēkabs raksta, ka mūsu laicīgā dzīve virs zemes ir zūdoša kā tvaiks (skat. Jēkaba 4:14). Tā viņš tēlaini salīdzina astoņdesmit līdz simt gadus ilgu dzīvi ar mūžību. Ja viņam būtu bijušas tādas matemātiskās zināšanas, kādas mums ir šodien, viņa salīdzinājums varētu būt precīzāks. Būdams matemātikas students, es jau pašā sākumā iemācījos, ka jebkas dalīts ar bezgalību ir nulle. 80 gadi : bezgalība (mūžība) = 0 vai 100 gadi : bezgalība (mūžība) = 0 Jebkurš ierobežots skaitlis, dalīts vai salīdzināts ar bezgalību, ir nulle. Nav svarīgi, cik ilgi tu dzīvo virs zemes. Pat, ja tev izdotos izturēt Kristus soģa krēsls 211

214 150 gadus, dzīve virs zemes ir nulle salīdzinājumā ar mūžību. Tas nozīmē, ka viss, ko mēs kā Jēzus Kristus ticīgie darām šeit šajā nulles laika periodā, noteiks to, kā mēs pavadīsim mūžību. Atceries, to, kur mēs pavadīsim mūžību, nosaka mūsu attieksme pret Jēzus krustu un Viņa glābjošo žēlastību. Bet to, kā mēs dzīvosim Viņa valstībā, nosaka tas, kā mēs kristieši dzīvojam šeit virs zemes. Vai atceries, kā alegorijā Egoists un citi, kurus viņš satika Lielās zāles aizmugurējā daļā, nožēloja to, ka bija izšķērdējuši savu īso laiku Endelā? Liela daļa no pieciem Endelā atvēlētajiem gadiem tika izlietota viņu pašu vēlmēm un interesēm, nevis pilnībā nodota Džeilina gribai. Savu turpmāko dzīvi viņi pavadīja līmenī, kas bija krietni zemāks par viņu potenciālu, jo ikvienam bija iespēja strādāt un dzīvot blakus Džeilinam, pat valdīt pilsētā kopā ar viņu. Neatkarīgi no tā, vai viņi izbaudīja īso laiku pēc skolas beigšanas jeb nē, viņu nākotne bija skaidra. Nākamajos 130 gados viņu dzīvesveids būs atbilstošs tam, kā viņi bija dzīvojuši šos piecus īsos gadus. Padomā par to: 130 gadi un pieci gadi. Tas ir ļoti ilgs laiks. Pavisam nedaudzi nodzīvo tik garu mūžu virs zemes. Ja Egoists un citi būtu to sapratuši pirms viņu laiks Endelā bija beidzies, viņi, visticamāk, būtu dzīvojuši citādi. Lai cik nopietns būtu šis piemērs, tas ne tuvu neatspoguļo to, par ko mēs šeit runājam. Tādēļ pamēģināsim kaut ko citu. Iedomājies, ka tev ir dota viena diena. Tas, kā tu pavadīsi šīs divdesmit četras stundas, noteiks, kā tu pavadīsi nākamos tūkstoš gadus. Mēģini iedomāties tūkstoš gadus. Tas būtu pirms Amerikas Savienoto Valstu dzimšanas, pirms Kristofers Kolumbs devās atklāt jauno pasauli, pat pirms normandieši iekaroja Angliju. Tūkstoš gadu ir ļoti ilgs laiks. Taču atlīdzība, ko tu saņemsi tavs amats, darbs, kolēģi, apkārtne un māja, kurā tu dzīvosi, skats, kas pavērsies pa logu un viss pārējais tūkstoš gadu garumā būs atkarīgs no tā, kā tu pavadīsi šo vienu dienu. Vai tu censtos, cik spēj? Kā tu dzīvotu? Vai tava dzīve atšķirtos no pašreizējās? Vai mainītos tavas prioritātes? Vai paklausība Meistaram 212 Dzinējspēks mūžība

215 būtu pats galvenais tavā dzīvē? Vai tu rūpīgāk lasītu Viņa vārdus un censtos ātrāk tiem paklausīt? Vai tu mēģinātu ietekmēt cilvēku dzīvi par labu Dieva valstībai? Vai tu citādāk izturētos pret cilvēkiem? Iespējamo dzīvesveida izmaiņu saraksts ir bezgalīgs. Tomēr tas nav nekas, salīdzinot ar to, ko mēs šobrīd runājam, jo viena diena, dalīta ar dienām (tūkstošgades ekvivalents), joprojām ir ierobežots skaitlis, nevis nulle. Dosimies tālāk. Pieņemsim, ka tas, kā tu pavadīsi šo vienu dienu, noteiks to, kā tu pavadīsi nākamos miljons gadus kas tev piederēs, kāds būs tavs darbs, kolēģi, māja, kurā tu dzīvosi, tavi kaimiņi, auto, ar kuru tu brauksi utt. Mēģini iedomāties šo laika daudzumu. Mums nav atskaites punkta, jo cilvēce ir bijusi virs zemes tikai aptuveni sešus tūkstošus gadu. Tātad tas būtu vairāk nekā 150 reizes lielāks laiks nekā cilvēce ir virs zemes. Tas ir gandrīz neaptverami. Tomēr arī tas ir nieks salīdzinājumā ar mūsu apspriežamo laiku, jo viena diena, dalīta ar dienām (līdzvērtīga miljonam gadu), joprojām ir ierobežots skaitlis, nevis nulle. Nav svarīgi, vai es teiktu miljards vai triljons gadu; salīdzinot ar vienu dienu, tas joprojām būtu ierobežots skaitlis. Tātad neatkarīgi no tā, cik ilgi mēs dzīvojam virs zemes, mūsu laiks šeit, salīdzinot ar mūžību, ir nulle. Vai tādēļ apustulis Pāvils mūs neatlaidīgi mudina dzīvot tā, lai saņemtu maksimālo atlīdzību? Vēstulē korintiešiem viņš saka, ka ikviens, kurš piedalās sacīkstēs, dara to ar mērķi uzvarēt: Vai tad jūs nezināt, ka skriešanas sacīkstēs visi gan skrien, bet godalgu saņem tikai viens? Skrieniet tā, lai jūs saņemat godalgu. Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, atturas no visa cita: to viņi dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es neskrienu bezmērķīgi; cīņā dūres es velti nevicinu. Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams. (1. Korintiešiem 9:24 27) Kristus soģa krēsls 213

216 Saskaņā ar Pāvila teikto, mēs dzīvojam šo dzīvi ar nolūku saņemt mūžīgo balvu, kas nekad nezaudēs savu vērtību. Šajā dzīvē mums jāskrien, lai uzvarētu. Lai uzvarētu, mums ir jāievēro stingra disciplīna, savaldība un jābūt mērķtiecīgiem. Es jau gadiem ilgi nodarbojos ar sportu. Kad es pārstāvēju Amerikas Savienoto Valstu tenisa asociāciju, kad spēlēju Deivisa junioru kausa sacensībās un NCAA pirmajā tenisa divīzijā, es cītīgi trenējos. Kortos es pavadīju sešas stundas dienā, bieži vien veicot vienus un tos pašus sitienus kopā ar maniem treneriem un citiem sportistiem. Es lasīju grāmatas par psiholoģisko noturību uz laukuma. Ārpus kortiem es nodarbojos ar svarcelšanu, skriešanu, lēcu ar lecamauklu, žonglēju, lai uzlabotu roku un acu koordināciju utt. Biju tik stūrgalvīgs un mērķtiecīgs, ka mana mamma draudēja pārcelt manu gultu uz tenisa kortiem. Es izvairījos no jebkādām citām aktivitātēm vai cita sporta veida, kas traucētu manai izaugsmei. Kāpēc es to darīju? Lai uzvarētu. Lai kļūtu par čempionu. Lai būtu labākais. Un lai saņemtu atalgojumu par to, ka esmu labākais. Dieva valstībā tas ir nedaudz citādi. Mēs nesacenšamies ar citiem, tikai paši ar sevi, un mūsu mērķis ir patikt Jēzum visā, ko darām (skat. 2. Korintiešiem 5:9). Rūpīgi lasot Rakstus, mēs uzzinām, kā mūsu Kungs vēlas, lai mēs izturētos pret citiem cilvēkiem, pēc kā mums jātiecas, kam jāvelta savu laiku, ko jādara Viņa valstības labā, kā jāziedo Viņa valstības darbam un citiem, kā jāpiedod saviem līdzcilvēkiem utt. Vēlāk mēs par to parunāsim vairāk. Kopsavilkumā varam teikt: mums jādzīvo tā, lai uzvarētu! Dažādi atalgojumi Raksti atklāj, ka ticīgajiem dotais mūžīgais atalgojums un amati būs ne tikai atšķirīgi, bet aptvers plašu diapazonu, sākot no tā, ka viss būs zudis un tiks sadedzināts, līdz pat valdīšanai kopā ar Kristu mūžīgi 214 Dzinējspēks mūžība

217 (skat. 1. Korintiešiem 3:15; Atklāsmes 3:21). Daudzi saraujas, dzirdot vārdus zudis un sadedzināts attiecinātus uz viņu dzīvi. Viņiem ir grūti noticēt, ka debesīs kaut kas tāds varētu notikt. Tomēr Raksti uz to norāda nepārprotami. Pirms ejam tālāk, es vēlos paskaidrot, ka Rakstos jēdziens celtne/nams tiek lietots attiecībā uz atsevišķu cilvēku dzīvi. Citās vietās Raksti runā par draudzi kā par namu vai templi. Abos gadījumos mēs esam attēloti kā celtnieki mūsu pašu, citu cilvēku dzīvē un draudzē kopumā. Atlikušajā grāmatas daļā es bieži atsaukšos uz šo metaforu. Arī Pāvils skaidri atklāj: Mēs esam... Dieva celtne. Pēc man dotās Dieva žēlastības es kā gudrs namdaris esmu ielicis pamatus, bet cits uz tiem būvē. Un katrs pats lai raugās, kā viņš būvē. Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. Ja kāds ceļ uz šā pamata no zelta, sudraba, dārgakmeņiem vai arī no koka, siena vai salmiem, ikviena darbs kļūs redzams: tā diena to parādīs, jo tas tiks atklāts ugunī, un, kāds ikviena darbs būs bijis, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, viņš saņems algu; ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni. (1. Korintiešiem 3:9 15) Mēs paši nosakām to, kā mēs būvējam, un katrā dzīves mirklī mums ir divas būtiskas izvēles. Viena ir nosliekties uz laicīgā pusi, uz to, kas apmierina miesu (koks, zāle vai salmi). Otra ir dzīvot saskaņā ar mūsu jaunpiedzimušā gara vēlmēm, sekojot mūžīgajam Dieva Vārdam (zelts, sudrabs un dārgakmeņi). Tas, kā mēs būvējam vai kā dzīvojam mūsu dzīvi, noteiks mūsu likteni, kad Dieva klātbūtnes uguns pārbaudīs mūsu darbu. Tiks pārbaudīti ne tikai mūsu darbi, bet arī mūsu domas, motīvi un nodomi. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi, lai kristieši rūpīgi ieklausītos, ņemtu vērā un paglabātu savā sirdī Dieva Vārdu, jo tas nepārtraukti Kristus soģa krēsls 215

218 [atklāj un analizē] un iztiesā sirds domas un nolūkus. (Ebrejiem 4:12 paplašinātais tulkojums). Nekas cits nevar aizsniegt mūsu sirds dziļumus tā, kā Viņa Vārds. Ja mēs ieklausāmies cilvēcīgos prātojumos, loģikā, psiholoģijā vai gudrībā, mēs savās domās un sirds nodomos slieksimies uz laicīgo, visbiežāk to nemaz neapzinoties, kā tas notika ar Egoistu pirms viņš ienāca tiesas zālē. Šī iemesla dēļ Jēzus brīdina: Nav nekā apslēpta, kas netaptu redzams, nav nekā noglabāta, kas reiz netaptu zināms vai nenāktu atklātībā. Tad nu pielūkojiet, kā jūs klausāties; jo, kam ir, tam dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu. (Lūkas 8:17 18) Jēzus saka, ka tas, ko mēs klausāmies un ņemam vērā, nogulsnējas mūsu sirdīs un veido mūsu domas un mērķus, kas savukārt nosaka, kā mēs veidojam savu dzīvi. Mums rūpīgi jāņem vērā Dieva Vārds, jo tas ir gaisma mūsu ceļā. Bez tā mēs noteikti nomaldīsimies, kā ikviens, kas tumsā pazaudē ceļu. Var gadīties, ka īsu laiku tu spēj noturēt pareizo kursu, bet galu galā tu nomaldīsies. Kad esam nomaldījušies, mūsu būvēšanas veidu visticamāk noteiks laicīgi apsvērumi. Tas neatklāsies, kamēr to neapspīdēs Dieva Vārda gaisma. Pāvils to uzsver, sacīdams: bet viss atmaskotais gaismā top redzams. (Efeziešiem 5:13) Nomaldoties, sekas var būt vienas no divām. Pirmā, un no abām iespējām labākā, ir tā, ka, dzirdot Dieva Vārdu (sludināto, lasīto vai kāda cita teikto), mūsu sirdsapziņa mūs apsūdz. Tāpēc ir tik svarīgi atrasties nepārtrauktā Dieva Vārda iespaidā. Ja esam gudri, mēs nekavējoties atgriezīsimies un lūgsim piedošanu par savām domām, motīviem vai nolūkiem. Taču, ja mūsu atkārtotā maldīšanās ir notrulinājusi mūsu sirdsapziņu, Dieva Vārdu ir grūti sadzirdēt un, ja mūsu sirdsapziņa ir nocietināta, tas ir praktiski neiespējami. Šī iemesla 216 Dzinējspēks mūžība

219 dēļ Raksti runā par to, cik svarīga ir tīra sirdsapziņa (skat. Sakāmvārdi 4:23; 2.Timoteja 1:3) Ja sargāsim savu sirdsapziņu un saglabāsim to tīru, mēs varēsim viegli uztvert dzīvības Vārda kustības mūsu sirdīs. Otrā iespēja, kas nav patīkama, ir gaidīt, kamēr mūsu nodomi atklāsies Kristus soģa krēsla priekšā. Ja tā notiek, mēs zaudējam savu potenciālo atlīdzību. Tātad, atliek sev pavaicāt, vai ir vērts pretoties Dieva Vārda apsūdzībai? Ar katru reizi tava sirds kļūs cietāka, līdz nonāks arvien dziļākos maldos. Mēs neapzināsimies savu stāvokli un tas atklāsies Dieva godības gaismā Kristus soģa krēsla priekšā. Sagatavošanās nākotnei mūžībā Spriedums par mūsu dzīvi neko neatstās neatklātu. Viss būs redzams un skaidrs. Tāpēc Pāvils soģa krēslu sauc par bijību Kunga priekšā. Tas būs rūpīgs mūsu motīvu, nodomu, domu, vārdu, rīcības u.c. pētījums. Pāvila vārdi 1. Korintiešiem 3:9 un 12 15, Message tulkojumā ir īpaši spēcīgi: Citiem vārdiem sakot, tu esi Dieva celtne.... Īpaši parūpējies par celtniecības materiālu izvēli. Galu galā tie tiks pārbaudīti. Ja izmantosi lētus vai zemākas kvalitātes materiālus, tas atklāsies. Pārbaude būs rūpīga un stingra. Tev neizdosies noslēpt ne vismazāko sīkumu. Ja tavs darbs izturēs pārbaudi, labi; ja tā nenotiks, tava celtnes daļa tiks izrauta ārā un sākta no jauna. Bet tu pats netiksi izrauts ārā; tu to pārdzīvosi, bet tik tikko. Nezinu, kā tu, bet es nevēlos tik tikko pārdzīvot Kristus spriedumu. Šeit ir runa par mūsu likteni mūžībā. Vai vari iedomāties, cik daudzi būs satriekti? Mūsu alegorijā neviens no varoņiem nebija gaidījis to, ko piedzīvoja, izņemot Labdarību, kura bija tam gatava. Pārējie nebija uztvēruši nopietni elementāro mācību, kas viņiem bija jāzina jau no paša sākuma. Kristus soģa krēsls 217

220 Es pastāvīgi redzu gudros šajā pasaulē, gatavojamies nākotnei. Tas sākas ar cītīgu darbu skolā, tā paverot sev labas karjeras iespējas. Karjeras izaugsmes laikā viņi cenšas iegādāties mājas, lai veidotu savu kapitālu. Viņi atver krājkontus un iegulda naudu privātos pensiju fondos. Daži brīvos līdzekļus iegulda vērtspapīros un liek tiem strādāt savā labā. Tas viss tiek darīts, lai sagatavotos nākotnei; viņi nevēlas nonākt trūkumā, jo īpaši, sasniedzot pensijas gadus. Ja šie cilvēki gatavotos pensijas gadiem, kā daudzi gatavojas mūžībai, viņi saskartos ar milzīgām problēmām. Viņi, atšķirībā no daudziem kristiešiem, būtu ļoti noraizējušies un satraukti. Piedāvāšu tev hipotētisku scenāriju. Vai vari iedomāties, ka dienā, kad cilvēks aiziet pensijā, atklājas šāda situācija: pirmkārt, sociālā apdrošināšana bankrotē, un tai nav līdzekļu, ko izmaksāt katru mēnesi. Arī banka, kurā ir visa viņa nauda, tiek slēgta un pārstāj darboties. Visi viņa ietaupījumi ir zaudēti. Tajā pašā dienā šis cilvēks, pamostoties, konstatē, ka viņa māja ir liesmās. Viņš izglābjas ar to, kas mugurā un noskatās, kā tā nodeg līdz pamatiem, paņemot līdzi visu, kas viņam pieder. Tā būtu ļoti drūma dienā šī cilvēka dzīvē. Taču tas precīzi raksturo Pāvila sacīto, kas faktiski notiks ar dažiem kristiešiem Kristus soģa krēsla priekšā. Vēlreiz ieklausies viņa vārdos: ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni. (1. Korintiešiem 3:15) Tie, kas ir gudri valstības lietās, saprot, ka mēs nestrādājam, lai nodrošinātu sev nākotni, kad aiziesim pensijā. Mēs gatavojamies mūžībai! Gudrie, par kuriem es runāju, ir tie, kuri plāno savu nākotni mūžībā. Viņi rīkojas mērķtiecīgi un zina, ka viņu mūžīgais liktenis veidojas no tā, kā viņi dzīvo virs zemes. Tas viņiem nodrošinās godības pilnu ieiešanu Dieva valstībā, nevis ļaus tik tikko tikt pāri slieksnim pēc tam, kad viss viņu darbs būs sadedzināts. Lūk, ko Pēteris par to saka: 218 Dzinējspēks mūžība

221 Tādēļ, brāļi, centieties nostiprināt savu aicinājumu un izredzētību; tā darīdami, jūs nekad neklupsiet. Jums plaši būs atvērta ieeja mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, mūžības Valstībā. (2. Pētera 1: 10 11) Grezna sagaidīšana ir tad, kad mēs dzirdam Meistara vārdus: Labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā! (Mateja 25:21) Pirms kāda laika Kungs man deva vīziju. Es redzēju Dieva valstības čempionus iesoļojam Dieva pilsētā. Viņi gāja pa zelta ielām un ielas malā stāvošie viņiem uzgavilēja. Ķēniņš Jēzus atradās uz paaugstinājuma un bija redzams visai pilsētai. Uzticīgie kareivji soļoja augšup pa kāpnēm, nesdami Jēzum savas dzīves augļus, kamēr ļaudis priecājās. Vīzijā Kungs sacīja šiem kareivjiem: Labi. Tad Kungs runāja manā sirdī. Vai tu gribi būt viens no šiem kareivjiem, kuri pienes man novākto ražu jeb tu gribi būt viens no tiem, kas stāv ielas malā un uzgavilē viņiem? Vairāk nekā jebkad iepriekš es apņēmos nostiprināt savu aicinājumu un izredzētību. Es skaidri zināju, ka vēlos redzēt smaidu sava Kunga sejā, kad viņš pārskatīs manu dzīvi nevis skumjas, redzot, ka potenciāls, kuru Viņš man bija devis, ir izniekots. Esmu apņēmies šo patiesību darīt zināmu visiem saviem laikabiedriem, kas mīl Dievu, lai viņi varētu kopā ar mani nākt Viņa vaiga priekšā ar godīgi nopelnītiem augļiem un redzēt mūsu Tēva brīnišķīgo smaidu. Ar savu kalpošanu šeit mēs nosakām, vai mūsu sagaidīšana būs godības pilna vai nē. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ tapa nākamās nodaļas. Turpmāk Turpmākajās nodaļās mēs pārrunāsim galvenās jomas, kurās tiksim vērtēti un par kurām atalgoti. Laika un vietas trūkuma dēļ mēs pār- Kristus soģa krēsls 219

222 runāsim tikai vissvarīgākās jomas. Ieliksim stabilu pamatu, uz kura tu varēsi turpināt būvēt tā, lai tavai dzīvei būtu mūžības vērtība. Noslēgumā lēnām izlasi šos Pētera vārdus un ļauj tiem runāt uz tevi saistībā ar visu, ko esi izlasījis šajā nodaļā. Tu pamanīsi atslēgas vārdus un frāzes, kas atdzīvinās pārrunāto. Pētera vārdi mūs arī sagatavos nākamās nodaļas tēmai: Viss, kas pieder pie Dievam patīkamas dzīves, mums ir dots brīnumainā veidā, personīgi un tuvu iepazīstot To, kas mūs ir aicinājis pie Dieva... Tātad nezaudējiet ne minūti, būvējot uz tā, kas jums ir dots, papildinot savu ticību ar krietnu raksturu, garīgu izpratni, stingru disciplīnu, dedzīgu pacietību, cieņas pilnu apbrīnu, sirsnību un dāsnu mīlestību, lai visas šīs šķautnes savienojas, papildinot cita citu. Ja jūsu dzīvē darbosies un pieaugs šīs īpašības, jūs neiesūnosit, un, pieaugot mūsu Meistara Jēzus pieredzē, neviena diena nepaliks bez savas algas... Tātad, draugi, apstipriniet savu Dieva doto aicinājumu, Viņa izvēli par labu jums. Neatlieciet; dariet to tagad, un jūsu dzīvei būs stingrs pamats, ielas bruģētas un durvis plaši atvērtas, lai jūs varētu ieiet mūsu Meistara un Glābēja Jēzus Kristus mūžīgajā valstībā. Tā kā likmes ir tik augstas, kaut gan jūs labi zināt šo patiesību un praktizējiet to visur un vienmēr, es ne mirkli nemitēšos vērst jūsu uzmanību uz to. Tas ir uzdevums, kas man ir uzticēts nodrošināt jūsu modrību ar biežiem atgādinājumiem, un es to darīšu tik ilgi, kamēr dzīvošu. (2. Pētera 1:3, 5 8, The Message) 220 Dzinējspēks mūžība

223 PĀRRUNU JAUTĀJUMI 4. DAĻA: NODAĻA 1. Viens no iespaidīgākajiem skatiem Afabelas pilsoņu tiesāšanā, ir brīdis, kad viņi saņem jaunu vārdu. Padomā, kas un kāds tu biji pirms nāci pie Jēzus un kā Kristus ir pārvērtis tavu dzīvi. Kāds varētu būt tavs jaunais vārds, ņemot vēro tavu līdzšinējo dzīvi? 2. Kā tu izskaidrotu to, ka, lai gan kristieši var piedzīvot lielus zaudējumus sava dzīvesveida dēļ, debesis ir vieta, kur mājo prieks un visas asaras ir noslaucītas? 3. Saviem vārdiem paskaidro, kas tiesas dienā atšķīra Labdarību no viņas līdzgaitniekiem? Ko viņas piemērs māca par to, kā mums vajadzētu dzīvot? 4. Vai debesu valstības aprakstā tevi kaut kas pārsteidza? Kas? nodaļā ir šāds teikums: Jēzus asinis šķīsta mūs no grēkiem, kas neļautu mums iemantot Dieva valstību, taču tās nepasargā mūs no sprieduma par to, cik labi vai slikti mēs kā kristieši vadījām savu dzīvi. Kāda bija tava sākotnējā reakcija uz šo apgalvojumu? Kā ir mainījušās tavas domas pēc šīs daļas izlasīšanas?

224

225 5. DAĻA

226

227 11. NODAĻA DIEVA MĀJOKLIS... arī jūs tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā... Efeziešiem 2:22 Kristiešu vērtēšanu var sadalīt divās kategorijās: pirmā līdzdalība Dieva valstības celšanā saskaņā ar aicinājumu un dāvanām; otrā tas, kā mēs būvējam atsevišķu cilvēku dzīvi, ieskaitot mūsu pašu. Attiecībā uz citiem, galvenā ir mūsu ietekme; attiecībā uz sevi tas, kā sadarbojamies ar Dieva žēlastību, audzinot sevī Kristus raksturu. Pēdējais, protams, būs atkarīgs no tā, kā mēs uzņemam Dieva Vārdu, kam ticam, un, vai paklausām Dievam. Visos gadījumos tiks izvērtēta gan mūsu rīcība, gan vārdi, domas un nodomi. Vispirms noskaidrosim, kāds ir Dieva spriedums par mūsu lomu Valstības celšanā; pēc tam pārrunāsim mūsu personīgo dzīvi. Ko jūs varat darīt manā labā? Spēja celt Dieva valstību ir atkarīga vienīgi no mūsu paklausības Svētajam Garam, jo mūsu spēkos nav paveikt neko ar mūžības vērtību citādi, kā vien ar Jēzus Kristus žēlastību. Raksti saka: Ja Kungs neuzceļ namu, veltīgi pūlas tā celtnieki! (Psalmi 127:1) Šis pants skaidri norāda, ka bez Dieva Gara mēs varam gan celt, taču šis darbs mūžības gaismā ir bezvērtīgs. Soģa krēsla priekšā tas sadegs. Tas ir ļoti svarīgi. Kādai ļaužu grupai Vecajā Derībā, kuri uzcītīgi kalpoja Dievam, Viņš teica: 225

228 Debesis ir mans tronis, un zeme ir mans kājsols! Kādu gan namu jūs man varat uzcelt, kādā gan vietā es varētu apmesties?! Mana roka taču radījusi itin visu, tā radies viss, saka Kungs, taču es uzlūkoju nabagu un to, kam satriekts gars, kas mana vārda bīstas. (Jesajas 66:1 2) Īsāk sakot, Kungs paziņo: Es esmu Dievs. Vai jūs pilnībā apzināties, kas es esmu? Tātad, ko jūs varat darīt manā labā? Ja domājam, ka varam radīt kaut ko Dievam vajadzīgu, mēs esam līdzīgi skudrām, kas saka cilvēkam: Mēs tev uzcelsim māju. Smieklīgi! Savā spēkā mēs nevaram paveikt neko tādu, kas kalpotu majestātiskajam, neizprotamajam un varenajam Dievam un apmierinātu Viņu. Taču, no otras puses, Dievs atklāj, kuri ir tie, kas var Viņam kalpot pazemīgie, kas nožēlo grēkus, bīstas Dievu un Viņam paklausa. Šādiem cilvēkiem viņš ir piešķīris privilēģiju celt Viņa namu. Kā viņi var kaut ko sniegt tik varenam Dievam? Ne ar spēku un ne ar varu, bet ar manu Garu! saka Pulku Kungs. (Cakarijas 4: 6) Rezultāts ir tad, ja cilvēks paklausībā sadarbojas ar Svēto Garu. Tikai tad strādnieka darbs nav veltīgs. Līdzstrādnieki Iesākumā Kungs Dievs savā majestātiskumā un varenībā labprātīgi ierobežoja savu darbību virs zemes, lai dotu cilvēkam varu pār mūsu planētu. Vai tas nav satriecošs fakts? Līdz ar to Dievu var ierobežot. Lai cik grūti to būtu saprast, Raksti to apliecina. Ābrahama pēcnācēji pārbaudīja Dievu, Israēla svēto tie apšaubīja (ierobežoja). (Psalmi 78:41) Savas tautas garīgajiem vadītājiem Jēzus teica: Jūs ar savām paražām, ko esat ieviesuši, atceļat Dieva vārdu; un daudz ko tamlīdzīgu jūs darāt. (Marka 7:13) Mums ir pienākums sadarboties ar Dievu, lai sasniegtu Viņa vēlamo mērķi sagatavot sev tautu, kas atbilst Jēzus tēlam un līdzībai, kurā Viņš var mājot uz mūžību. 226 Dzinējspēks mūžība

229 Šī iemesla dēļ mūs sauc par Dieva darbabiedriem (viņa darba veicinātājiem, līdzstrādniekiem); mēs esam Dieva aramais tīrums, Dieva celtne. (1. Korintiešiem 3: 9 paplašinātais tulkojums) Runājot par mūžīgo darbu, Jaunajā Derībā tas gandrīz vienmēr ir pielīdzināts lauksaimniecībai vai nama celšanai. Kāpēc tā? Jo zeme ir tīrums, kur pašlaik notiek Dieva valstības izaugsme. Visi, kas mīt debesīs, līksmo, vērojot, kā svētie ceļ valstību virs zemes. Kāpēc nams? Jo Dievs meklē pastāvīgu apmešanās vietu, un mēs esam dzīvie akmeņi, kas to veido. Pēteris raksta: Arī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu. (1. Pētera 2:5) Pāvils raksta: Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Kungam. Viņā arī jūs tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā. (Efeziešiem 2: 20 21) Tāpēc iemesls, kādēļ mēs esam virs zemes, ir uzcelt godības pilnu templi vai namu Dievam, atklājot citiem pestīšanas ceļu, viņus mācot vai citādi kalpojot saviem līdzcilvēkiem. Mums katram ir savs uzdevums kā šķīstam, dzīvam akmenim un kā celtniekam, kurš liek dzīvajiem akmeņiem savienoties, veidojot krāšņu namu Dievam. Tas liecina par atbildību, ko mēs nesam gan par mūsu personīgo dzīvi, gan par Dieva valstības darbu, par ko mums visiem būs jādod norēķins. Nama celšana Pirms būvnieks uzsāk darbu, viņš izstrādā būvprojektu, sagatavo zīmējumus, kuros ir sīki attēlots, kā samontēt māju un kādi materiāli ir nepieciešami. Bet tas vēl nav viss. Katrs būvnieks zina, ka viena no vissvarīgākajām projekta daļām ir apakšuzņēmēju piesaiste noteiktos posmos. Ir vajadzīgi pamatu licēji, jumiķi, santehniķi, flīžu licēji, elektriķi saraksts ir garš. Tie ir strādnieki, kas veic faktisko ēkas uzcelšanas darbu. Ja viņu darbs nav pareizi saplānots, haoss ir neizbē- Dieva mājoklis 227

230 gams. Piemēram, pirms elektrības vadu ievilkšanas un siltināšanas, ir jāieplāno ģipškartona uzstādīšana. Ja strādnieki neizpilda savu darbu labi vai noteiktajā laikā, būvnieks pieaicina kādu citu, kas to var paveikt. Jaunajam strādniekam ir jāierodas ļoti īsā laikā un, iespējams, jāizjauc sava priekšgājēja slikti paveiktais darbs. Pat, ja strādnieki nepaveiks savu daļu, būvnieks parūpēsies, lai darbs tiktu pabeigts. Esmu novērojis, ka tad, ja būvnieks ceļ māju sev, viņš ir īpaši izvēlīgs apakšuzņēmēju piesaistē. Viņš nodrošina viņiem vislabākos materiālus un visu, kas vajadzīgs, lai darbs tiktu paveikts nevainojami. Viņš rūpīgi uzrauga darbu. Dievs pats ir savas mājas būvnieks, bet Viņa māja ir pilsēta, kuru veido cilvēki! Nereti ēkām tiek doti īpaši vārdi. Piemēram, Anglijas karalienes māja ir nosaukta par Bekingemas pili. Amerikas Savienotajās Valstīs prezidenta māju sauc par Balto namu. Aktrises Filisas Kalvertas māju sauc par Hillhauzu. Aktieris/režisors Čārlzs Aivens Venss dzīvo Ouklodžā. Rakstnieka Čārlza Daiera māju sauc par Oldvobu, utt. Taču Dievs šādu praksi iesāka daudz agrāk nekā cilvēki. Savu mūžīgo mītni, kas vēl ir celtniecības procesā, Viņš nosauca par Ciānu. Mēs lasām: Jo Kungs ir Ciānu izraudzījis, iekārojis par sēdekli sev: tā mana atpūtas vieta uz laiku laikiem, te es sēdēšu, jo es to iekāroju! (Psalmi 132:13 14) Ja tev ir bijusi iespēja plānot savu sapņu māju, tu zini, ar kādām cerībām un prieku tu gaidīji tās pabeigšanu. Tu cerēji, ka tā būs miera osta, kur atpūsties no ikdienas, atrast mieru un prieku. Mums ar Līsu bija iespēja plānot savu māju gadu vidū. Kamēr mēs dzīvojām Orlando, Floridā, godalgots māju būvnieks vārdā Roberts, kuram patika mūsu kalpošana, ieradās pie mums ar piedāvājumu: Vēlos uzcelt jums māju. Tajā laikā mēs dzīvojām pavisam 228 Dzinējspēks mūžība

231 nelielā mājā un domājām, ka viņa piedāvātā cena nebūs mums pa kabatai. Sajutis mūsu piesardzību, viņš paziņoja: Es to darīšu par Dieva cenu. Rezultātā viņš nenopelnīja ne centa. Pirms tam mums bija bijušas divas mājas. Tās abas bija nelielas tipveida mājas; tātad mums nebija nekādu iespēju ietekmēt to plānojumu. Nekad neaizmirsīšu dienu, kad Roberts, neilgi pēc mūsu pirmās sarunas, apciemoja mūs, apsēdās pie virtuves galda, nolika uz tā baltu papīra lapu un ar lielu entuziasmu teica: Uzzīmējiet savu sapņu māju! Mēs bijām šokā. Mums nebija ne jausmas, ka to var izdarīt. Mana sieva nekavējoties ķērās pie darba. Viņa jau gadiem bija sapņojusi par šādu iespēju. Beigās pieslēdzos arī es. Tas bija vienreizēji un, kad sapratām, ka varam veidot savu māju, kādu vien gribam, mūsu sajūsma bija neaprakstāma. Nebija nekādu ierobežojumu. Tad uz papīra lapas uzšņāptā sapņu māja tika nodota arhitektiem un dizaineriem. Pēc dažām dienām Roberts parādīja mums skices. Mēs nevarējām vien sagaidīt darbu sākumu. Kad Roberta apakšuzņēmēji uzraka zemi un sākās būvniecība, mēs apmeklējām būvlaukumu katru dienu visa celtniecības procesa garumā, reizēm pat divreiz dienā. Nevarējām vien sagaidīt, kad taps nākamais posms. Gaidot jauna celtniecības posma sākumu, un beigās ievākšanos jaunajā mājā, mēneši šķita kā gadi, dienas kā nedēļas. Pārsteigti vērojām, kā mūsu zīmētais sapnis mūsu acu priekšā kļūst par īstenību. Zināmā mērā tas līdzinās Dieva emocijām un nepacietībai, vērojot savas sapņu mājas tapšanu, bet Viņam ir bijis jāgaida krietni ilgāk nekā dažus mēnešus. Viņš gaida uz sava nama pabeigšanu kopš pasaules radīšanas. Raksti saka: Kad Kungs būs uzcēlis Ciānu (Psalmi 102:16), un No Ciānas, kas ir skaistuma vainagojums, Dievs staro Sava spožuma gaismā. (Psalmi 50:2 REV) Dievs strādā pie sava nama vairākus tūkstošus gadu. Pirms pasaulē Dieva mājoklis 229

232 ienāca cilvēks, Dievs bija uzzīmējis sava nama plānu. Dievs zināja, ka cilvēks kritīs grēkā, kaut gan tāds nebija Viņa plāns un nodoms. Paredzot nākotnes notikumus, Viņš plānoja uzcelt Ciānu no atpestītās cilvēces. Dievam bija jāsāk ar pamatiem un stūrakmeni, kas nav neviens cits kā Jēzus, Pestītājs. Tēvs par Viņu saka: Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots. (Jesajas 28:16 REV) Tā kā Tēvs iecerēja un plānoja savu namu pirms radīšanas, Jēzus tiek saukts par kopš pasaules radīšanas nokauto Jēru (Atklāsmes 13:8 REV), un Pēteris raksta: Viņš bija paredzēts jau pirms pasaules radīšanas. (1. Pētera 1:20) Jēzus ir ne tikai pamats un galvenais stūrakmens, bet arī galvenais apakšuzņēmējs. Jēzus nenokavēja savu uzdevumu; Viņš to izpildīja līdz galam. Tieši pirms krustā sišanas Viņš lūdza Tēvu ar šādiem vārdiem: Esmu novedis galā darbu, ko tu man esi devis darīt. (Jāņa 17:4) Dievs Tēvs iecerēja savu namu, ieplānojot Jēzus nākšanu noteiktā laikā (skat. Galatiešiem 4:4). Tad Viņš sastādīja laika grafiku pārējiem strādniekiem. Tie esam mēs ar tevi. Taču, kā jau iepriekš minēts, mūsu uzdevums ir ne tikai būt strādniekiem, bet arī Viņa nama celtniecības materiāliem. Pāvils raksta: Viņš arī izredzēja mūs Kristū pirms pasaules radīšanas, lai mēs būtu svēti un viņa priekšā nevainojami mīlestībā. (Efeziešiem 1:4) Tātad mēs esam Viņa nama materiāli, dzīvie akmeņi. Dievs mūs ir izredzējis arī kā savus līdzstrādniekus, jo mēs lasām: Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. (Efeziešiem 2:10) Ievēro, ka Viņš jau iepriekš ir mums sagatavojis zināmus uzdevumus. Svētie Raksti neapgalvo, ka mūsu uzdevumi ir doti no pasaules iesākuma, lai gan tas ir ļoti iespējams. Bet mēs zinām droši, ka darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti. (Ebrejiem 4:3) Taču mūsu 230 Dzinējspēks mūžība

233 līdzstrādnieku individuālie uzdevumi tika doti vēl pirms mūsu dzimšanas, kā liecina Raksti. Dāvids saka: Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. (Psalmi 139:16 REV) Mūsu mūža darbs tika iepriekš nolemts pirms mēs nonācām savas mātes miesās. Šī atziņa parādās Dieva uzrunā Jeremijam. Viņš saka: Pirms tevi radīju mātes miesās, es jau pazinu tevi, pirms vēl tu pameti mātes klēpi, es jau svētīju tevi, par pravieti tautām es iecēlu tevi. (Jeremijas 1:5) Apustulis Pāvils raksta: Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis... (Galatiešiem 1:15 16) Šīs liecības apstiprina Dāvida vārdus, ka mēs visi esam izredzēti Dieva noteiktam uzdevumam jau pirms mūsu dzimšanas. Pirms tavas dzimšanas Dievs uzrakstīja grāmatu par tevi un tajā tika ierakstīts katrs tavas dzīves brīdis pirms tas bija pienācis! Vai tas nav brīnums? Jautājums ir, vai mēs piepildīsim Dieva plānu? Sālamans saka: Zinu, ka viss, ko Dievs dara, pastāvēs mūžam, tam nevar ne pielikt, ne atņemt Dievs tā ir darījis, lai tie bīstas viņa. Kas ir bijis, jau atkal ir; kas būs, jau ir bijis un Dievs lūko pēc pagājušā. (Mācītājs 3:14 15) Šīs Rakstu vietas ir ļoti zīmīgas. Pirmkārt, Dievam ir plāns. Neviens nevar apturēt tā īstenošanos un cilvēce tam nevar neko atņemt. Taču Sālamans apgalvo, ka Dievs jau sen bija iecerējis to, kas notiek pašlaik. Arī tas, kas notiks nākotnē, jau sen ir Dieva iecerēts. Tomēr mums būs jāatskaitās par to, kas jau ir noticis. Vai mēs īstenojām Dieva nodomus savā dzīvē? Vai mēs pieļāvām kļūdas jeb atstājām novārtā savu uzdevumu? Vai Viņam bija jāuztic mums domātais uzdevums kādam citam? Šobrīd es gribētu nākt klajā ar svarīgu paziņojumu. Ikvienam ir dievišķs dzīves aicinājums. Ikviens no mums ir svarīga daļa no Dieva Dieva mājoklis 231

234 nama meistarplāna. Tādēļ ir svarīgi zināt, lūk, ko: tu tiksi tiesāts nevis pēc tā, ko tu darīji, bet pēc tā, ko biji aicināts darīt! Minēšu piemēru. Kad tu būsi soģa krēsla priekšā, varbūt Jēzus teiks, piemēram, tā: Evaņģēlist Anderson, lūdzu, iznāc priekšā un atskaities par tām dvēselēm, kuras atbilstoši manam aicinājumam, tev vajadzēja uzrunāt. Šis cilvēks iznāks Jēzus priekšā samulsis un, satraukumā drebēdams, teiks: Kungs, Tu droši vien domāji grāmatvedi Andersonu, vai ne? Es biju grāmatvedis un man bija sava firma. Tā bija mana profesija. Es apkalpoju daudzas draudzes un bezpeļņas organizācijas, kas palīdzēja daudzām dvēselēm nonākt Tavā valstībā. Vai Tu mani esi sajaucis ar kādu citu? Meistars atbildēs: Nē. Pirms tu biji dzimis, es tevi aicināju sludināt manu Vārdu miljoniem ļaužu Āzijā. Atbildi man, kur viņi ir? Ja tu būtu man paklausījis, tu saņemtu lielu algu par visiem tiem augļiem, ko tu novāci manai valstībai. Tagad tavi darbi tiks sadedzināti, jo tie nebija darīti, paklausot man. Turpmākais scenārijs varētu būt šāds: Jēzus saka: Grāmatvedi Džounss, lūdzu, iznāc priekšā un atskaities par to, ko es aicināju tevi darīt. Arī šis cilvēks iznāks priekšā samulsis un, drebēdams no uztraukuma, teiks: Kungs, Tu droši vien gribēji teikt mācītāj Džounss, vai ne? Es biju mācītājs draudzē, kurā bija 900 locekļu. Es šo draudzi uzcēlu no pamatiem. Uz to Meistars atbildēs: Nē, es tevi aicināju strādāt biznesā kā grāmatvedim un izveidot 232 Dzinējspēks mūžība

235 spēcīgu firmu, kas daudzām manām draudzēm un kalpošanām palīdzētu efektīvi piepildīt to, ko biju viņiem uzticējis. Ja tu būtu no sirds meklējis manu gribu, es tev to būtu atklājis. Tad visi tie ļaužu pulki, kurus šīs kalpošanas aizsniedza, būtu pieskaitīti tev; tu saņemtu algu par katru dvēseli. Taču tagad tu nesaņemsi neko, jo tas, ko tu darīji, nebija saskaņā ar manu gribu. Es tevi aicināju arī būt par kalpotāju draudzē, kas atrodas tieši pretējā pilsētas pusē vietai, kur tu izveidoji savu draudzi. Kaut gan šīs draudzes locekļu skaits nebija lielāks par 500, viņi aizsniedza daudzus savā kopienā. Ja tu būtu paklausījis, visas dvēseles, kuras viņu darbības rezultātā tika uzrunātas, tiktu pieskaitītas tev, jo tu būtu bijis svarīga daļa šajā draudzē, uz ko es tevi aicināju. Tā kā tevis tur nebija, tu nesaņemsi nekādu algu par šīm dvēselēm. Minēšu piemēru no dzīves. Mūsu kalpošanas padomes loceklis un mans tuvs draugs ir mācītājs kādā plaukstošā draudzē ASV dienvidaustrumu daļā gadā viņš kopā ar 22 cilvēkiem nodibināja draudzi. Tagad šajā draudzē ir 4000 locekļu. Tā ir draudze, kurā ir viegli sludināt, jo cilvēki ir izslāpuši pēc Dieva Vārda. Šajā draudzē neskaitāmi cilvēki ir piedzīvojuši pestīšanu un izgājuši mācekļu apmācību. Draudze tik strauji auga, pateicoties daudzām lūgšanām, spēcīgai sludināšanai un smagam darbam. Lai būtu telpas tik lielam ļaužu skaitam, draudze uzcēla lielisku namu. Pēc vairākiem gadiem mans draugs ievēroja, ka dievkalpojumus apmeklē kāds vienmēr nevainojami ģērbies sirms kungs. Viņš pamanīja arī to, ka katrā dievkalpojumā sirmais kungs, klausoties, slaucīja asaras. Mācītājam radās iespaids, ka tās nav prieka asaras. Beidzot sirmais kungs piegāja pie cita mācītāja un pastāstīja, ka gadā Kungs ir nepārprotami uzrunājis viņu, ka viņam jāveido draudze šajā pilsētā. Pēc dažām dienām viņš sapnī redzēja ēku, kurā šai draudzei vajadzēja pulcēties. Sapnis bija tik spilgts, ka viņš palūdza kādam profesionālam māksliniekam pēc viņa stāsta uzzīmēt sapnī re- Dieva mājoklis 233

236 dzēto ēku. Viņš teica, ka viss nav gājis tik gludi un, sajūtot pretestību, viņš no savas ieceres ir atkāpies. Pēc kāda laika, viņš īslaicīgi apceļoja citas pilsētas un kalpoja tur, kamēr galu galā atgriezās atpakaļ biznesā. Tad viņš atlocīja papīra lapu un parādīja mākslinieka gadā zīmēto ēku. Paskatījies uz zīmējumu, mācītājs neticēja savām acīm. Tā bija tieši tāda ēka, kādu mans draugs bija uzcēlis vairākus gadus vēlāk un kur tagad pulcējās draudze. Kopš tā laika mans draugs ir centies palīdzēt šim vīram tikt pāri savai nepaklausībai, tomēr pilnībā tas vēl nav izdevies. (Dievs nekādā ziņā nevēlas, lai šis cilvēks mocītos sirdsapziņas pārmetumos, bet, lai viņš augtu, mācītos un atklātu veidu, kā turpmāk kalpot Kungam.) Pirms vairākiem gadiem es par šo tēmu runāju lielā konferencē. Pēc dievkalpojuma pie viena no mūsu komandas biedriem pienāca mācītājs, kurš bija diezgan satraukts un dusmīgs. Viņš taču to nedomā nopietni, vai ne? viņš teica. Mūsu komandas biedrs atbildēja: Protams, ka viņš to domā nopietni. Tas ir Dieva Vārds. Kādēļ jautājat? Mācītājs, kurš bija vecāks par 50 gadiem, teica: Jaunībā man bija spilgts sapnis, kas liecināja, ka man jādodas uz Filipīnām un jākalpo turienes iedzīvotājiem. Sapnis bija tik iespaidīgs, ka biju pārliecināts, ka man jau nākamajā dienā ir jādodas prom. Taču es tā arī neaizbraucu un jau vairāk nekā trīsdesmit gadus esmu vienas draudzes mācītājs. Mūsu komandas biedrs iejūtīgi atbildēja: Un kā jūs domājat to labot? Mācītājam nebija, ko teikt, un viņš devās prom. Pēc gada mūsu komandas biedrs uzzināja, ka šis mācītājs ir atradis sev vietnieku, tagad dzīvo Filipīnās un ir ļoti apmierināts. Pats par sevi viņš sacīja: Pirmoreiz savā mūžā es zinu, ka daru to, kam esmu radīts. Vēlos pastāstīt vēl vienu stāstu, kas apliecina šo patiesību. Pirms neilga laika mans draugs noorganizēja pusdienas, kurās man vajadzēja 234 Dzinējspēks mūžība

237 tikties ar kādu speciālo uzdevumu vienības SEALs virsnieku. Tā kā viņš vēl joprojām ir aktīvā dienestā, saukšu viņu vienkārši par Polu. Divas stundas es klausījos viņa liecību un mani pārņēma bijība. Pusaudža un jaunieša gados Pols bija divus gadus mācījies Bībeles koledžā un kā interns darbojies kādas baznīcas jauniešu nodaļā. Kad bija pagājusi otrā vasara, Polu apsūdzēja par seksuālām attiecībām ar kādu meiteni. Pols teica: Džon, es negulēju ar viņu. Patiesībā, man viņa pat nešķita pievilcīga! Taču baznīcas vadība ne tikai noticēja baumām, bet tās izplatīja tālāk un es pazaudēju visu. Viņi mani diskreditēja. Mana reputācija bija aptraipīta un mani palūdza aiziet. Tad Pols teica: Meklēju Dievu, kā nekad agrāk. Kādu dienu lūgšanā es skaidri dzirdēju Dieva balsi: Es tevi neesmu aicinājis kalpot. Es tevi aicināju militārajā dienestā. Pols devās uz armijas uzņemšanas punktu, jūras kājiniekiem un gaisa spēkiem, bet viņam nebija neviena, kas par viņu galvotu. Atlika vienīgi jūras kara flote. Kad Pols pieteicās flotē, virsnieks nolasīja viņam amatu sarakstu, no kā izvēlēties. Pols nezināja, ko darīt, jo nekas no minētā nesasaucās ar to, ko viņš savā sirdī juta kā Dieva vadību. Virsnieks negribēja atteikties no jaunā ierindnieka un piedāvāja viņam dažas īpašas programmas flotes iekšienē. Izdzirdot vārdu SEALs, Polam bija skaidrs, ka tas ir īstais. Viņš parakstīja līgumu. Virsnieks centās viņu atrunāt no šādas izvēles, jo tikai nedaudzi spēj pabeigt SEALs apmācības programmu. Patiesībā Pols uzzināja, ka no biroja darbiniekiem neviens nav spējis to pabeigt un, ka tā tiek uzskatīta par smagāko militāro apmācību pasaulē! Taču Pols bija pārņemts ar nepārvaramu, gandrīz eiforisku sajūtu, ka viņam ir jāsper šis solis kopā ar Dievu. Viņš palika pie sava. Taču ar to problēmas tikai sākās. Pirmkārt, Pols nemācēja peldēt. Viņš lūdza Dievu un galu galā to apguva patstāvīgi. Otrkārt, it kā ar to vēl nepietiktu, bērnībā Polam bija veiktas vairākas ausu operācijas, lai atvērtu ausu ejas. Šī iemesla dēļ, ja viņa ausīs iekļuva kaut pavisam nedaudz ūdens, Pols sajuta Dieva mājoklis 235

238 neciešamas sāpes, kam bieži sekoja nopietna ausu infekcija. Taču viņš uzskatīja, ka tas, ko viņš varētu paveikt savā spēkā, nav tas, uz ko Dievs viņu ir aicinājis. Pols mācījās peldēt un sirsnīgi lūdza Dievu dziedināt viņa ausis. Katra nodarbība ūdenī sagādāja sāpes, bet viņš nepadevās. Kādu dienu, pēc četriem ciešanu pilniem mēnešiem, Pols ne tikai prata peldēt, bet arī nirt lielā dziļumā un nejuta nekādas sāpes! Viņš bija dziedināts un gatavs doties ceļā pie SEAL komandām. Lai pabeigtu programmu, Pols izgāja cauri neaprakstāmām grūtībām un pretestībai, bet beigās viņam tas izdevās un viņš tika uzņemts kara rūdītajā jūrnieku brālībā. Nu jau viņš vairāk nekā 14 gadus ir pavadījis SEALs un stāsta par tik brīnumainu dievišķu iejaukšanos, esot misijās, ka, klausoties, man skudriņas skrēja pa visu ķermeni. Tovakar man bija skaidrs, ka esmu kopā ar varenu Dieva vīru, kaut gan viņš nebija aicināts stāvēt draudzes priekšā. Viņš bija aicināts aizsniegt armijas cilvēkus un šādā veidā kalpot savai valstij. Šodien Pols nav tikai SEAL virsnieks, bet kara flotes SEAL instruktors. Viņš ļāva Dievam koriģēt viņa kursu, lai varētu veikt labos darbus, kas viņam bija paredzēti. Esmu dzirdējis daudzus piemērus par cilvēkiem, kuri, pretēji Polam, palaida garām sev nolemto. Esmu to redzējis pats savām acīm. Vairāk nekā 20 gadus apceļojot draudzes visā pasaulē, esmu saticis vecākos mācītājus, par kuriem biju drošs, ka viņi ir aicināti būt palīgmācītāji, uzņēmējus, kuriem vajadzēja būt pilna laika kalpotājiem un pat mācītājus, kuru īstais aicinājums bija uzņēmējdarbība. Esmu saticis cilvēkus ne savā vietā korporatīvajā un darījumu pasaulē; tādus, kuri strādāja kāda cita labā, baidoties riskēt, dibinot savu uzņēmumu. Esmu saticis arī tādus, kas nebija uzticami darbinieki tikai tādēļ, ka gribēja būt paši sev priekšnieki. Esmu saticis cilvēkus, kuri ir apprecējušies pretēji Dieva gribai. Viņu aicinājums tika kavēts. Citi pakļāvās draugu ietekmei un no- 236 Dzinējspēks mūžība

239 virzījās no sava aicinājuma. Esmu saticis tādus, kuriem prioritāte ir izklaide, sports, nauda vai vara scenāriji var būt visdažādākie. Var minēt bezgala daudz piemēru, bet, neatkarīgi no situācijas, šāds kristietis nevar piepildīt savu uzdevumu Dieva nama būvniecības meistarplānā. Tas raisa nopietnas pārdomas, bet labā ziņa ir tā, ka nevienam no mums nav jānoklīst no Dieva nospraustās takas. Dievs ir mūsu stāsta autors un Viņš ir spējīgs mūs vadīt tā, lai mēs to piepildītu. Jautājums, kuru mums vajadzētu sev uzdot, ir: kā noskaidrot, uz ko esmu aicināts kā Dieva līdzstrādnieks? Šo svarīgo jautājumu mēs apspriedīsim nākamajā nodaļā. Būs arī daži ieteikumi, kā atgriezties uz ceļa, ja esam nomaldījušies. Dieva mājoklis 237

240

241 12. NODAĻA DIEVA AICINĀTS Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms. Romiešiem 11:29 Novirzīšanos no Dieva plāna daudzi uzskata par biedējošu, pat tad, ja šī novirze saistās ar kaut ko labu vai dievbijīgu. Tā ir saprotama reakcija. Tomēr jāatceras, ka mēs neesam aicināti baidīties no neveiksmēm vai soda, bet gan bīties Dievu. Bijība Kunga priekšā palīdz mums palikt Viņa gribā. Mēs lasām: Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi. ( Jesajas 30:21 REV) Tagad padomāsim, kā mēs varam zināt, kur ir mūsu, kā Dieva nama celtnieku, vieta. Pirmkārt: vai esi no sirds meklējis Dievu? Ja tev jautātu, vai tu darbojies atbilstoši savam aicinājumam, iespējams, tu atbildētu: Es to vēlos, bet nezinu, kāds ir mans aicinājums. Tam var būt vairāki iemesli. Pirmais jautājums, ar ko vajadzētu sākt, ir: vai esi no sirds meklējis Dievu? Mēs zinām, ka Dievs atalgo tos, kas Viņu meklē no sirds (skat. Ebrejiem 11:6), nevis aiz ziņkārības vai šauboties. Ikvienam, kurš no visas sirds meklē Dievu, sagaidot no Viņa atbildi, atklāsies, kāds ir viņa dzīves uzdevums. Kad es studentu korporācijā Pērdjū universitātē piedzīvoju pestīšanu, es nekavējoties centos noskaidrot, ko Dievs vēlas, lai es daru ar savu dzīvi. Biju inženierzinātņu students un katru otro semestri strā- 239

242 dāju kompānijā IBM. Es no sirds vēlējos paklausīt Dievam, bet kāds notikums pāris mēnešus pēc manas atgriešanās vēl vairāk mudināja noskaidrot, kāds ir mans aicinājums. Tā bija diena, kad mēs kādi 8 10 inženieri svinējām mūsu darbinieka 38 darba gadu jubileju. Mēs pļāpājām par šo un to, un jubilārs teica: Esmu ienīdis šo darbu katru dienu visus 38 gadus. Visi, izņemot mani, vai nu piekrita vai sāka ķiķināt. Biju šokēts. Būdams zaļknābis pieredzējušu profesionāļu vidū, es brīnījos, kādēļ neviens viņam neiebilda. Tad es teicu: Kāpēc jūs to darījāt 38 gadus, ja tik ļoti ienīdāt šo darbu? Viņš paskatījās uz mani un teica: Tas taču ir darbs. Arī man bija radusies nepatika pret darbu. Mans tēvs bija inženieris un teica, ka tā ir laba profesija droša un ienesīga. Taču šī saruna lika man mainīt domas. Nekāda nauda, drošība vai jebkas cits neliks man apstāties, kamēr nebūšu noskaidrojis, kādēļ šeit atrodos, es nodomāju. Tajā pat brīdī nolēmu noskaidrot savu aicinājumu un darīt visu, lai virzītos uz to. Esmu sapratis, ka ikvienam, kurš no paša sākuma meklē Dieva gribu, Viņš galvenos vilcienos parāda, kāds ir viņa mūža aicinājums. Citiem vārdiem sakot, Dievs jau sākumā parāda noslēgumu. Būdams jauns zēns, Jāzeps zināja, ka būs valdnieks, un pat viņa tēvs un brāļi viņam kalpos. Pēc daudziem gadiem tas piepildījās. Vismaz 40 gadus iepriekš Mozus zināja, ka vadīs Israēla tautu. Dāvids zināja, ka kļūs par ķēniņu, vēl būdams avju gans. Tikai pēc daudziem gadiem viņš kļuva par Israēla valdnieku. Varētu minēt vēl daudzus līdzīgus piemērus. Plānoju pabeigt inženierzinātņu studijas Pērdjū, iegūt maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Hārvardas universitātē un kāpt augšup pa karjeras kāpnēm līdz augstākā līmeņa vadītājam Amerikas korporatīvajā sistēmā. Apprecēties, vairākas reizes gadā doties atvaļinājumā un desmito daļu no visiem saviem ienākumiem ziedot Dievam tā es biju iedomājies savu kalpošanu Viņam. 240 Dzinējspēks mūžība

243 Jo vairāk es meklēju Dievu, jo vairāk jutu aicinājumu uz garīgo kalpošanu. Man šī ideja nepatika, bet biju pietiekoši gudrs, lai saprastu, ka tikai paklausība Dieva aicinājumam sniegs piepildījumu un gandarījumu. Tikko biju apņēmies paklausīt Viņam, lai tas maksātu, ko maksādams, Dievs sāka atklāt manu aicinājumu to gadu sākumā man bija skaidrs, ka tad, ja paklausīšu Dievam, pienāks diena, kad es sludināšu Dieva Vārdu daudzām tautām. Lieki teikt, tas izklausījās neticami. Es neredzēju nevienu iespēju, kā tas varētu īstenoties. Biju puika no mazpilsētas un man nebija personīgu kontaktu kristīgās kalpošanas jomā ne ASV, ne ārzemēs. Kā gadījumā ar Jāzepu vai Dāvidu, Dievs atklāj rezultātu, nevis ceļu uz to. Tas ļauj mums virzīties uz priekšu ar ticību, nevis ar prātu. Mums jācenšas paklausīt tam, ko Dievs mums saka, un virzīties uz mērķi. Taču bieži vien, sperot nākamo soli, rodas iespaids, ka dodamies pretējā virzienā. Jāzeps tika pārdots verdzībā uz desmit gadiem, kaut gan tikko bija redzējis sapni par valdnieka amatu. Tas nešķiet loģiski. Tādēļ Raksti saka: Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. (Sakāmvārdi 3:5 6 REV) Tas notika pēdējā studiju gadā, kad es paliku korporācijas namā, kamēr citi studenti devās mājās svinēt Pateicības dienu. Es gavēju un lūdzos, meklējot Dieva gribu savai dzīvei. Pēc pāris mēnešiem es saņēmu turpmākās norādes. Zināju, ka Dievs grib, lai es nodarbojos ar kristīgo kalpošanu, taču, lai cik dīvaini tas nebūtu, man bija jādodas tieši pretējā virzienā. Man pašam šķita, ka vienīgā loģiskā rīcība būtu iestāties Bībeles skolā, bet Kungs norādīja, ka man ir jāstrādā par inženieri. Tieši tādēļ Dievs aicina mūs nepaļauties uz sava prāta gudrību! Studiju laikā biju ticies ar daudzu uzņēmumu pārstāvjiem un biju pilnīgi drošs, ka man ir jāstrādā korporācijā Rockwell Dalasā, Teksasas štatā. Tas nebija loģiski, jo Dalasā nebija nevienas Bībeles skolas. Dieva aicināts 241

244 Man bija trīspadsmit darba piedāvājumi dažādās pilsētās, no kurām dažās bija Bībeles skolas, turklāt visi citi piedāvāja lielāku algu nekā Rockwell. Taču es paklausīju. Ierodoties Dalasā, es iegāju kādā baznīcā, un Dievs man parādīja, ka man šeit jāpaliek. Kalpojot šajā draudzē, es pieaugu ticībā, un sākās mans ceļš uz turieni, kur es atrodos šodien. Otrkārt: vai tu esi iedēstīts? Esam nonākuši pie otrā iemesla, kādēļ daudzi nesaprot, kāda ir Dieva griba viņu dzīvei. Viņi neiedēsta sevi vietējā draudzē. Dieva Vārds saka: Dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. (Psalmi 92:13) Tie, kuri iedēsta sevi Dieva namā (šajā pasaulē tā ir vietējā draudze), zaļos mūsu Dieva pagalmos. Mūsu Dieva pagalmos ietilpst arī Kristus soģa krēsls. Tātad mēs zaļosim gan tagad, gan tiesas dienā, ja būsim stingri iedēstīti vietējā draudzē. Tāda ir Dieva kārtība. Draudzi veido mūsu Kungs, nevis cilvēki. Jēzus saka: Es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. (Mateja 16:18) Ievēro vārdu celšu. Kā Jēzus var celt savu Baznīcu, fiziski nebūdams klāt? Atbilde ir: ar sava ķermeņa, tātad, mūsu, palīdzību. Atcerēsimies, ka mēs tiekam saukti par līdzstrādniekiem (apakšuzņēmējiem). Viņš dod žēlastību, spējas un talantus, kā arī pārdabisku spēku. Taču, lai izpildītu savu darbu, Viņam ir vajadzīgi padevīgi un paklausīgi trauki. Jautājums ir, vai mēs ceļam Viņa Baznīcu sadarbībā ar Kristu jeb īstenojam savu dienas kārtību? Jēzum pieder vispasaules Baznīca, kas ir sadalīta vietējās draudzēs. Viens no neskaitāmiem piemēriem ir Viņa vārdi Atklāsmes grāmatā katrai no septiņām draudzēm: Efesā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardā, Filadelfijā un Laodiķejā. Raksti norāda, ka Baznīca ir Kristus ķermenis. Kā vispārējā Baznīca sastāv no vietējām draudzēm, tāpat arī Kristus 242 Dzinējspēks mūžība

245 ķermenis sastāv no vietējiem locekļiem. Kungs ir tas, kurš izvieto savus ļaudis. Pāvils saka: Bet Dievs locekļus ir nolicis ķermenī ikvienu savā vietā, kā viņš to gribēja. (1. Korintiešiem 12:18) Lai cik šokējoši tas izklausītos, ne jau mēs esam tie, kas nosaka, kurā draudzē būsim. To nosaka Dievs! Padomā par to. Daudzi izvēlas draudzes kā pārtikas veikalus, nejautājot Dievam, kur viņiem jābūt. Kā tu piepildīsi savu uzdevumu, neatrodoties pareizajā ķermeņa daļā? Visi cilvēka ķermeņa locekļi ir rūpīgi savienoti atbilstoši Dieva plānam. Rokai būtu grūti funkcionēt, ja tā būtu savienota ar celi. Pārceļoties uz citu pilsētu vai citu draudzi, mums ir jājautā, kāda ir Dieva griba. Ikvienam draudzē ir savs uzdevums. Mēs lasām: Bet jūs esat Kristus ķermenis un katrs par sevi tā locekļi. Dažus Dievs draudzē iecēla par... (1. Korintiešiem 12:27 28) Pāvils uzskaita dažādus amatus, kas raksturīgi vietējai draudzei. Lai gan šis saraksts nav pilnīgs, no citām Jaunās Derības Rakstu vietām mēs zinām, ka ikviens kristietis ir Kristus ķermeņa daļa un ikvienam no mums, tāpat kā fiziskā ķermeņa locekļiem, ir svarīga loma. Ja mēs neatrodam vietu sev paredzētajā ķermenī, vietējā draudze ir kroplīga, tāpat kā tavs ķermenis, ja viens vai vairāki locekļi (kāja, acs vai niere) darbotos neatkarīgi no pārējiem, vispār nedarbotos vai būtu atrauti no ķermeņa. Diemžēl jāatzīst, ka Jēzus Kristus kalpošana mūsu sabiedrībā netiek īstenota pilnā mērā, jo vietējās draudzes ir kroplīgas. Kādēļ tā? Bieži vien vaina nav nepiemērotos vadītājos, bet gan kristiešos, kuri vēlas būt neatkarīgi. Iedomājies, kas notiktu, ja manas acis, kājas vai jebkura cita ķermeņa daļa rīkotos neatkarīgi no manas gribas? Atliek vienīgi brīnīties, ko Dievs ir spējis paveikt Amerikā, ņemot vērā mūsu vietējo draudžu stāvokli. Kā pirmkristīgā draudze varēja tik strauji pieaugt? Pievērsīsim uzmanību Rakstiem: Dieva aicināts 243

246 Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām. Ikviena dvēsele pildījās ar bijību: gan daudz brīnumu, gan zīmju notika caur apustuļiem. Visi ticīgie turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savu mantu un īpašumus un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Dienu no dienas tie vienprātībā pulcējās templī; bet mājās tie lauza maizi un kopīgi ēda līksmībā un sirds vienkāršībā, slavēdami Dievu un baudīdami labvēlību tautā. Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos. (Apd 2:42 47) Šeit mēs redzam, ka ticīgie bija daļa no vietējās draudzes. Viņi kopā slavēja Dievu, klausījās vienas un tās pašas uzrunas, viņiem bija kopīgs redzējums un kopīga dzīve. Tā rezultātā draudze pieauga. Ļaudis kalpoja Dievam caur vietējo draudzi un viņu kalpošana atstāja iespaidu arī uz viņu ģimenēm. Pirmajiem kristiešiem līdzdalība vietējā draudzē bija visa viņu dzīve. Problēma radās vēlāk, kad izrādījās, ka dažas atraitnes ir palikušas novārtā un viņām ir pietrūcis pārtikas. Apustuļi sapulcināja vietējo draudzi un paziņoja, ka nav labi, ja, kalpojot pie galda, draudzes vadītāji vairs nevar kalpot ar Dieva Vārdu. Apustuļi teica: Tādēļ, brāļi, izraugieties no sava vidus septiņus vīrus, par kuriem zināms, ka tie ir Gara un gudrības pilni, un iecelsim tos šo pienākumu veikšanai. (Apd 6:3) Ievēro, ka viņi neteica: Mums ir vajadzīgi daži brīvprātīgie. Vai kāds būtu ar mieru ziedot laiku, lai pakalpotu šīm sievietēm? Nē, visi ticīgie bija nodevušies kalpošanai, jo bija iedēstīti vietējā draudzē. Manuprāt, ikviens no klātesošajiem cerēja, ka tiks izraudzīts kalpošanai. Tika izraudzīti septiņi vīri... un nostādīti apustuļu priekšā, un tie, Dievu pielūguši, uzlika viņiem rokas. Dieva vārds auga, un mācekļu skaits Jeruzālemē strauji pieauga, arī daudzi priesteri pieņēma ticību. (Apd 6:6 7) Apustuļi uzlika rokas šiem vīriem. Tas nebija svaidījums 244 Dzinējspēks mūžība

247 Vārda sludināšanai, mājas grupas vadīšanai, slavas un pielūgsmes vadīšanai vai misijas ceļojumam. Tas bija svaidījums, lai kalpotu draudzes atraitnēm! Taču tikko šie septiņi vīri bija uzsākuši kalpošanu draudzē, lai cik nenozīmīga tā šķistu, Dieva vārds auga un mācekļu skaits Jeruzālemē strauji pieauga. Šeit mēs sastopamies ar pārsteidzošu faktu. Apustuļu darbu grāmatā, sākot no pirmās līdz piektajai nodaļai, runājot par Jeruzālemes draudzes izaugsmi, vairākas reizes tiek lietots vārds piepulcējās vai pievienojās. Lūk, daži piemēri:... un tajā dienā viņiem piepulcējās ap trīs tūkstoši dvēseļu. (Apd 2:41) Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos. (Apd 2:47) Aizvien vairāk to, kas ticēja, piepulcējās Kunga draudzei daudz vīru un sievu... (Apd 5:14) Līdz šim brīdim vietējā draudzē kalpoja vienīgi apustuļi un Pēteris bija vienīgais sludinātājs. Taču pēc kāda laika kristieši saprata, ka ikvienam ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, pasludināt un mācīt evaņģēliju citiem. Otrkārt, darboties vietējā draudzē. Atklājums, ka visiem ticīgajiem ir jāstāsta brīnišķīgais stāsts par Jēzus augšāmcelšanos, ir atrodams Apd 5:42 6:1: Dienu no dienas viņi nemitīgi mācīja un sludināja Kristu Jēzu gan templī, gan mājās. Tajās dienās, pieaugot mācekļu skaitam... Pēteris fiziski nevarēja runāt katrā mājā, jo toreiz nebija ne radio, ne televīzijas vai interneta pieslēguma. Tātad ir skaidrs, ka visi ticīgie bija sākuši sludināt un mācīt Jēzus Kristus evaņģēliju saviem kaimiņiem. Ievēro, ka draudze Dieva aicināts 245

248 pieauga, nevis ar pieskaitīšanu, bet ar reizināšanu. Tā ir pirmā reize Apustuļu darbu grāmatā, kur ir minēta draudzes daudzkāršošanās. Taču ar to tas nebeidzās. Kad ticīgie bija ieņēmuši savas kalpošanas vietas draudzē (piemēram, vīri, kas kalpoja atraitnēm), mēs lasām, ka mācekļu skaits ne tikai daudzkāršojās, bet lielā mērā daudzkāršojās. Tas nozīmē, ka notika arvien pieaugoša daudzkāršošanās. Kāda tad ir atšķirība starp pievienošanos un daudzkāršošanos lielā mērā jeb arvien pieaugošu daudzkāršošanos? Iedomāsimies mācītāju, kura sludināšanas rezultātā katru mēnesi cilvēku pieņem Kristu. Vai to var uzskatīt par veiksmīgu kalpošanu? Iespējams. Taču, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai viņš aizsniegtu visu pasauli? Atbilde ir gadu ar noteikumu, ka šajā laikā neviens nepiedzimst un nenomirst! Tas ir vairāk nekā astoņas reizes ilgāk nekā cilvēce apdzīvo šo planētu. Neiespējami! Minēšu arvien pieaugošas daudzkāršošanās piemēru. Pieņemsim, ka tu pasludini Kristu diviem cilvēkiem, kuri kļūst par kristiešiem un nonāk vietējā draudzē. Nākamajā mēnesī katrs no viņiem pasludina Kristu vēl diviem cilvēkiem un viņi nonāk vietējā draudzē. Nākamajā mēnesī katrs no šiem četriem cilvēkiem atkal rīkojas tāpat, un pēc mēneša katrs no astoņiem pasludina Kristu vēl diviem cilvēkiem, kuri pievienojas draudzei. Ja tas tā turpinās, kā tev šķiet, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai aizsniegtu visus zemes iedzīvotājus? Atbilde ir nepilni trīs gadi. Tā ir arvien pieaugoša daudzkāršošanās. Vai tagad tu saproti, par ko tieši mēs lasām Bībelē? Tas turpinājās divus gadus, tā ka visi Āzijas provinces iedzīvotāji dzirdēja Kunga vārdu gan jūdi, gan grieķi. (Apd 19:10) Ja Rakstos ir teikts visi, tas nozīmē ikviens cilvēks. Un te nav runa par pilsētu, bet par veselu reģionu. Viņiem nebija satelītu, televīzijas, radio, masu mediju, automašīnu, pat velosipēdu. Tā ir progresīva izaugsme. 246 Dzinējspēks mūžība

249 Lai to piedzīvotu, ir nepieciešama pilnvērtīga draudze. Pilnvērtīga draudze sastāv no kristiešiem, kas ir iedēstīti vietējā draudzē, kalpo tajā (piemēram, apkalpojot atraitnes pie galda, sagaidot apmeklētājus, uzraugot stāvlaukumu, apmeklējot cietumus, darbojoties ar bērniem utt.). Tie, kuri kalpo, var aizsniegt arī savus kaimiņus un darba kolēģus, un aicināt viņus uz vietējo draudzi. Ņem vērā, ka Jēzus mūs aicina darīt ļaudis par mācekļiem, nevis tikai par kristiešiem. Lai tiem, kuri ir kļuvuši par kristiešiem, mācītu visu, ko Jēzus mums ir pavēlējis, viņi ir jāpiesaista vietējai draudzei (skat. Mateja 28:20). Tam ir vajadzīga visa draudze un visas tajā esošās dāvanas, lai cilvēki varētu pieaugt Kristū. Izšķirošais ir viņu iedēstīšana vietējā draudzē. Tur notiek izaugsme. Varbūt tu ievēroji, ka viens no septiņiem vīriem, kurš tika izraudzīts atraitņu apkalpošanai pie galda, bija Filips. Taču vēlāk Apustuļu darbu grāmatā viņš tiek saukts par evaņģēlistu Filipu. Viņa kalpošana bija paplašinājusies un tajā ietilpa vairākas pilsētas: Nākamajā rītā mēs devāmies ceļā un nonācām Cēzarejā. Iegājuši evaņģēlista Filipa namā viņš bija viens no tiem septiņiem, mēs palikām pie viņa. (Apd 21:8) Kaut gan Filips tagad bija ievērojams evaņģēlists un Kungs viņu bija pārcēlis uz citu pilsētu, viņu joprojām atcerējās kā vienu no septiņiem vīriem, kurš apkalpoja atraitnes. Kalpošana vietējā draudzē bija izšķiroši svarīga, lai Filips piepildītu sava mūža aicinājumu. Es saviem klausītājiem saku: Jums var būt varens aicinājums, bet, ja jūs nebūsiet iedēstīti vietējā draudzē, tas nevarēs līdz galam īstenoties. Atkārtošu psalmista vārdus: Dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. (Psalmi 92:13) Padomā par vārdu dēstīti. Lai saprastu to, kā darbojas Dieva valstība, jāņem vērā sēšanas un pļaušanas likums. Jēzus saviem mācekļiem teica, ka, nesaprotot sēklas, augsnes un pļaujas principus, nav iespējams saprast vairākas Viņa stāstītās līdzības (skat. Marka 4:13). Dieva aicināts 247

250 Vienkārši sakot, Dieva valstība ir:... kā kad cilvēks iemet sēklu zemē un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana. Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu. Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt. (Marka 4:26 29) Iedomāsimies, ka man ir sauja dažādu augļu koku sēklu, taču es tās nepazīstu. Lai noskaidrotu, kādu koku sēklas tās ir, man tās ir jāiesēj zemē. Tad ar laiku es atklāšu, kas tās bija par sēklām. Dievs mūsos ir ielicis sākotnējo aicinājumu un dāvanas, kas nepieciešamas, lai to piepildītu: Mēs paši esam viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. (Efeziešiem 2:10) Un Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms. (Romiešiem 11:29) Pēc Jēzus vārdiem, mans aicinājums un dāvanas atrodas sēklas formā. Ja es sevi iedēstu draudzē, es sasniegšu Dieva nosprausto mērķi. Ja nē, es savas Radītāja dotās dāvanas varu izlietot citiem, nevis Dieva iecerētajiem, mērķiem. Tādēļ nemāni sevi ar to, ko pasaule uzskata par panākumiem. Kaut gan tu vari veiksmīgi izlietot savas dāvanas, var gadīties, ka tas neatbilst Meistara plānam. Daži piemēri. Pasaulē ir daudz cilvēku ar lieliskām balss dotībām un viņu sniegums aizkustina līdz asarām. Viņi saņēma dāvanas, lai pagodinātu Dievu un mudinātu cilvēkus meklēt Viņa gribu. Taču savu uzdevumu viņi neizpildīja, jo neatsaucās Kristus aicinājumam vai netika iedēstīti draudzē. Tādu cilvēku, kuri savas dzīves laikā neatsaucas Jēzus aicinājumam, diemžēl ir daudz. Taču ir arī tādi, kuri, atdevuši savu sirdi Jēzum, draudzē parādās reti. Viņi nepiepilda augstāko valstības aicinājumu, jo nav iedēstīti. Iespējams, ka viņu aicinājums ir uzrunāt cilvēkus ārpus draudzes un 248 Dzinējspēks mūžība

251 zināmā mērā viņi to dara, taču iespaids būtu daudz lielāks, ja viņi būtu iedēstīti draudzē. Cilvēks var apzināties, ka viņam ir zināmas dāvanas un izmantot tās pēc labākās sirdsapziņas, bet, kā nav iespējams noteikt koka formu, augstumu, stiprumu utt. kamēr tas ir sēklas formā, arī cilvēks nevar zināt savu patieso, Dieva doto aicinājumu, kamēr nav iedēstīts draudzē. Tas ir Dieva, nevis cilvēku izdomājums. Ne mazāk nozīmīgas problēmas rodas tad, ja kristieši maina draudzes tikko rodas kādas grūtības. Saskatot problēmas, īpaši draudzes vadībā, ļaudis nekavējoties dodas prom. Reizēm viņus neapmierina draudzes vadības darba stils. Reizēm vaina ir ziedojumu vākšanas praksē vai naudas izlietojumā. Reizēm mācītāja sludināšanas veids ir iemesls, lai meklētu citu draudzi. Varbūt mācītājs ir pārāk stīvs vai pārāk familiārs. Varbūt kāds ir saņēmis par maz uzmanības no pārējiem draudzes locekļiem. Tā varētu turpināt bezgalīgi. Tā vietā, lai risinātu problēmas un cerīgi raudzītos nākotnē, šie ļaudis metas uz citu vietu, kur šķietami problēmu nav. Būsim godīgi. Vienīgais nevainojamais draudzes mācītājs un draudzes loceklis ir Jēzus. Tad kādēļ mēs, rietumu sabiedrība, nevis risinām problēmas, bet bēgam no tām? Tā mēs klīstam no draudzes uz draudzi, meklējot nevainojamus līderus un draudzes locekļus. Taču neaizmirsīsim, ka tieši vietā, kur Dievs mūs noliek, velns cenšas mūs sāpināt un dabūt no turienes prom. Mūsu ienaidnieks grib izravēt kristiešus no vietām, kur Dievs viņus ir iestādījis. Ja viņam tas izdodas, viņš ir uzvarējis. Ja tu nekustēsies ne no vietas pat tad, kad ir lielas nepatikšanas, tu izjauksi sātana plānus un piepildīsi Dieva gribu. Atcerēsimies: Dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. Kas notiek ar augu, ja tas tiek pārstādīts ik pēc trim nedēļām? Tā sakņu sistēma saraujas, tas neziedēs un neizaugs tik liels, cik varētu būt. Ja turpināsi to pārstādīt, tas galu galā ies bojā. Dieva aicināts 249

252 Daudzi ceļo no draudzes uz draudzi, cenšoties saprast savu kalpošanas aicinājumu. Ja Dieva noliktajā vietā viņi netiek atzīti, viņi uzmet lūpu. Ja kaut kas tiek darīts veidā, kam viņi nepiekrīt, viņi apvainojas un aiziet, vainodami draudzes vadību. Šie ļaudis nesaskata savas vājības un nesaprot, ka, izmantojot spiedienu, Dievs viņus kausē, un tas ir jāpacieš. (Tas attiecas ne tikai uz kalpošanu, bet arī uz darbu, laulību un citām attiecībām). Mācīsimies no Dieva dotajiem piemēriem par augiem un kokiem. Kad augļu koks ir iestādīts, tam ir jāpiedzīvo lietus gāzes, saules karstums un vējš. Ja jauns kociņš spētu runāt, tas teiktu: Lūdzu, ņemiet mani prom no šejienes! Iestādiet mani tur, kur nav smacējoša karstuma un vētru! Ja dārznieks paklausītu, viņš nodarītu kokam ļaunu. Laižot saknes dziļāk zemē, koki spēj izturēt saules karstumu, lietus gāzes un vētru. Pretestība, ar ko tiem jāsastopas, tos norūda. Dabas apstākļu dažādība liek tiem meklēt citu dzīvības avotu. Pienāks diena, kad visniknākā vētra nespēs iespaidot to spēju nest augļus. Mums nevajadzētu turēties pretī tam, ko Dievs pieļauj, lai nostiprinātu mūsu aicinājumu. Treškārt: vai tavā dzīvē ir šķēršļu joslas? Pēdējais iemesls, kādēļ cilvēki neatrod un nepiepilda savu aicinājumu ir šķēršļu joslas, kas neļauj pabeigt skrējienu. Pāvils par sevi saka: Bet savu dzīvību es nekādi neuzskatu par vērtīgu. Kaut tik es varētu pabeigt savu gājumu un kalpošanu, ko esmu saņēmis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. (Apd 20:24) Pāvils skaidri apzinājās sava mūža misiju. Viņam bija jāpabeidz darbs un viņš saprata, ka tas vēl nav pabeigts. Kā viņš to zināja? Tāpat kā Jēzus. Tāpat kā Pēteris (skat. 2. Pētera 1:14). Tāpat kā visi citi, kuri meklē Dievu, iedēsta sevi draudzē un pastāv. Kungs to atklāj ikvienam, kurš savu dzīvību nevērtē augstāk par Dieva gribu. 250 Dzinējspēks mūžība

253 Tā arī ir galīgā atbilde: kad mēs pilnībā noliekam savu dzīvi, lai piepildītu Dieva gribēto plānu, mēs ne tikai atklāsim savu aicinājumu, bet to arī piepildīsim. Lūk, piemērs no evaņģēlijiem. Jēzus ceļoja no vienas pilsētas uz otru. Mēs lasām: Tiem ejot pa ceļu, kāds viņam sacīja: Es sekošu tev, lai kurp tu ietu. (Lūkas 9:57) Šis cilvēks ir aizrautīgs, dedzīgs un patiess. Viņš grib sekot Jēzum līdz galam. Taču Jēzus redz tālāk par emocijām un nekavējoties norāda uz viņa patieso motivāciju, uz lamatām, kurās iekrīt mūsu sirds. Viņš redz šķēršļu joslas, kas traucēs šim cilvēkam piepildīt savu aicinājumu, tādēļ Jēzus saka: Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt. (Lūkas 9:58) Iespējams, šis cilvēks paļaujas uz laicīgu drošību. Iespējams, viņam ir labs darbs, labi dzīves apstākļi un pensijas plāns nodrošinātām vecumdienām. Norādot uz to, Jēzus paziņo, ka Viņam nav pat drošas vietas, kur galvu nolikt. Varu iedomāties, kā šis vīrs, kā arī daudzi citi no pūļa, sāk lēnām atkāpties uz aizmuguri un lavās prom. Šis vīrs droši vien grib teikt: Jēzu, es labprāt sagaidīšu apmeklētājus Tavās sapulcēs, spēlēšu mūziķu grupā vai pat novietošu vecāko apmeklētāju mašīnas stāvvietā, kad viņi ieradīsies manā pilsētā uz Tavu konventu. Sekošana Jēzum pēkšņi zaudē savu spožumu un labie nodomi ātri izsīkst. Tā šis vīrs, kā daudzi viņam līdzīgie, kaut gan vēlas atbalstīt Jēzu, atkāpjas, jo nav gatavs atdot sevi visu. Tad Jēzus paskatās uz kādu citu, kurš vēl ir entuziasma pilns, un saka: Seko man! Bet tas sacīja: Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu. Bet viņš tam sacīja: Ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus, bet tu ej un sludini Dieva valstību! (Lūkas 9:59 60) Cik radikāla atbilde! Varētu padomāt, ka Jēzus ir neiejūtīgs vai pat nedaudz ass. Taču mums jāsaprot tā laika kultūra. Pētnieki ir secinājuši, ka tad, ja nomira tēvs un pirmdzimtais dēls, pildīdams savu pienā- Dieva aicināts 251

254 kumu, viņu apglabāja, viņš saņēma divkāršu mantojuma daļu, kamēr pārējie dēli tikai vienu daļu. Taču, ja pirmdzimtais nepildīja savu pienākumu, divkāršā mantojuma daļa tika otrajam dēlam. Tātad šim cilvēkam prātā ir nauda. Tas viņam traucētu sekot Jēzum. Viņa uzmanība tiktu novērsta no galvenā, viņš domātu par finansiālo izdevīgumu, nevis par Dieva plānu. Esmu gandrīz pārliecināts, ka pēc šiem Meistara vārdiem, šis vīrs kopā ar bariņu citiem, sāka kāpties atpakaļ. Iespējams, ka viņa atbilde būtu: Jēzu, es kalpošu konferencēs, ko Tu rīkosi manā pilsētā. Es dziedāšu korī vai sitīšu bungas. To es varu. Es darīšu to labprāt un neko neprasīšu pretī. Sajūsma ir noplakusi un sekošana Jēzum vairs nešķiet tik pievilcīga. Ievēro, ka viņš neatsakās sekot Jēzum, bet viņa vārdi ļauj man vispirms liecina par attieksmi. Pirms nodot savu dzīvi Jēzum, viņš grib pārliecināties, ka viņa vēlmes tiks apmierinātas. Ja gribam atklāt un piepildīt Dieva plānu, nekas nedrīkst nostāties priekšā Dieva gribai. Esmu redzējis, kā neskaitāmi kristieši nomaldas no paklausības ceļa, jo parādās citas prioritātes. Cik bēdīgi, bet viņi zaudē savu aicinājumu! Viņu vietā nāk kāds cits un aizpilda viņu vietu. Kā viņiem klāsies tiesas dienā? Bet atgriezīsimies pie mūsu stāsta. Pūlis sarūk un pēkšņi priekšā iznāk vēl viens aizrautīgs brīvprātīgais. Un kāds cits teica: Es sekošu tev, Kungs, bet ļauj vispirms man atvadīties no saviem mājiniekiem. Bet Jēzus tam teica: Neviens, kas savu roku uzlicis uz arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai. (Lūkas 9:61 62) Atkal ievēro vārdu vispirms. Kā redzams, šim cilvēkam ģimene bija ļoti svarīga. Varbūt viņam mājās bija palikusi līgava vai tuvi draugi. Kalpojot Jēzum, noteicošais faktors būtu viņa ciešās attiecības ar mā- 252 Dzinējspēks mūžība

255 jiniekiem. Tādēļ Kungs bez aplinkiem nostāda viņu fakta priekšā: viņš nav piemērots kalpošanai Dieva valstības lietās. Varu iedomāties, kā šis vīrs devās prom un kopā ar viņu daudzi citi. Man ausīs skan viņa vārdi: Jēzu, man labi padodas sabiedriskās attiecības un cilvēkresursi. Es varu būt konsultants Tavā kalpošanā un savest Tevi kopā ar lieliskiem darbiniekiem. Es varu palīdzēt noorganizēt Tavu nākamo konferenci mūsu pilsētā. Kad Tu ieradīsies, es būšu atbildīgs par apmeklētāju uzņemšanu un vietu ierādīšanu Tavās sapulcēs. Es pat varu pats tās organizēt, ja nepieciešams. Esmu pilnīgi Tavā rīcībā! Šajā brīdī lielais sajūsmināto sekotāju pulks Jēzus acu priekšā bija sarucis līdz kādiem 70 cilvēkiem. Sākumā tur droši vien bija vairāki tūkstoši. Jēzus norāda uz trīs galvenajām šķēršļu joslām, kas neļauj cilvēkiem piepildīt savu aicinājumu: drošību, naudu un attiecībām. (Ir arī citas šķēršļu joslas, piemēram, baudas, vēlme pēc tā, kas neatbilst Dieva nodomiem, u.c., bet mana pieredze rāda, ka šīs ir galvenās). Daudzi, lasot Lūkas evaņģēliju, nepamana kādu ļoti svarīgu izteikumu, jo tajā vietā ir pāreja uz nākamo nodaļu. Taču atcerēsimies, ka Lūkas evaņģēlijs patiesībā ir gara vēstule. Nodaļās un pantos tā tika sadalīta vēlāk, lai būtu vieglāk orientēties. Lūk, ko Lūka saka tālāk: Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz visām pilsētām un ciemiem, kur viņam bija jāiet. Un viņš tiem sacīja: Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz... (Lūkas 10:1 2) Šajos pantos ir pateikts tik daudz! Vispirms ievēro vārdus Pēc tam. Pēc kā? mēs varētu jautāt. Atbilde ir: pēc tam, kad Jēzus redzēja pūli sarūkam līdz nelielam atlikumam, kad palika tie, kuri domāja: Vienalga, cik man maksās sekošana Viņam. Es to gribu un es to darīšu! Viņi dzirdēja, ko Jēzus teica par drošību un attiecībām, un bija apņēmušies Dieva aicināts 253

256 neļaut nekam stāties ceļā uz Dieva aicinājuma piepildījumu. Tad Jēzus nozīmēja septiņdesmit jaunus komandas locekļus iespējams, vienīgos, kuri nebija aizgājuši. Vārdi nozīmēti un izredzēti Jaunajā Derībā tiek lietoti kā sinonīmi. Cilvēks, kurš ir nozīmēts, ir arī izredzēts, un tas, kurš ir izredzēts, ir arī nozīmēts. Mateja evaņģēlijā Jēzus divreiz atkārto vienu un to pašu, tātad tam ir jāpievērš īpaša uzmanība: Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. (Mateja 20:16; 22:14) Daudzi ir aicināti. Cik daudzi? Precīzāk būtu teikt ikviens. Visiem kristiešiem ir mūža aicinājums un dāvanas, lai to piepildītu. Taču un tas var likties šokējoši tikai nedaudzi ir izredzēti jeb nozīmēti šī aicinājuma piepildīšanai. Kādēļ tikai nedaudzi ir nozīmēti? Jo tikai nedaudzi atteiksies no visām savām vēlmēm, drošības, alkatības, traucējošām attiecībām utt., lai piepildītu sava mūža aicinājumu. Ņem vērā, ka Jēzus saka: Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz. (Mateja 9:37) Tā nav Dieva vaina, ka evaņģēlijs neaizsniedz mūsu laikabiedrus, jo Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu glābti un nāktu pie patiesības atzīšanas. (1. Timotejam 2:4) Mēs esam tie, kuriem būs jāstāv Viņa soģa krēsla priekšā un jāatskaitās par to, kāpēc viņi netika aizsniegti. Ja mēs piepildītu savu aicinājumu, mēs netiktu tiesāti. Taču, ja mēs apstājamies pie savām šķēršļu joslām, mēs saņemsim smagu spriedumu. Varbūt tu teiksi: Esmu tikai viens no daudziem. Kā būtu, ja tava akna teiktu: Esmu tikai nenozīmīga ķermeņa daļa, neviens neievēro mani un manu darbu, tādēļ es darīšu kaut ko citu, nevis to, kam esmu radīta? Kā zināms, bez aknām organisms ir nopietni apdraudēts. Ko tad, ja to pašu teiktu plaušas, kāja vai pēda, vai jebkura cita ķermeņa daļa? Kā ikviena ķermeņa daļa ir nozīmīga, tāpat arī ikviens draudzes loceklis ir nozīmīgs. Jēzus norāda uz ļoti nopietnu faktu: pavisam nedaudzi piepildīs savu aicinājumu būt par apakšuzņēmējiem Dieva nama celtniecībā. 254 Dzinējspēks mūžība

257 Ikvienam kristietim ir aicinājums celt, bet to piepildīs tikai nedaudzi. Tas nozīmē, ka vairākums, kas stāvēs tiesas priekšā, cietīs zaudējumu un neiegūs godības pilnu algu. Saprotams, ka tas nav nekas iepriecinošs, tomēr viss vēl nav zaudēts. Sāc tagad. Krīti ceļos un lūdz Dievam piedošanu par to, ka neesi klausījis Viņa gribai. Tad doties uz priekšu soli pa solim. Ievērojams 20. gs. evaņģēlists Smits Viglzvorts savu kalpošanu sāka tikai 50 gadu vecumā. Vēl nav par vēlu. Atceries, kādi ir pareizas celšanas priekšnoteikumi: pirmkārt, ticībā meklē Dievu; otrkārt, iedēsti sevi vietējā draudzē, kuru Dievs tev parādīs, pakļaujies un paklausi šīs draudzes vadītājiem. Un treškārt, likvidē šķēršļu joslas savā dzīvē. Kad Dievs tev parāda nastas, kas velk tevi atpakaļ, lūdz pēc Viņa zobena, lai nocirstu saites, kas saista tavu dvēseli vai miesu. Tev pietiek ar Viņa žēlastību. Pilna alga 1 Pirms pārejam pie nākamās nodaļas, vēlos noslēgt ar sekojošo. Ir daudz tādu, kuri tā arī nav sākuši vai ir pametuši Dieva nama celšanu. Laicīgas aizraušanās ir novērsušas viņu uzmanību šīs pasaules bagātība, varaskāre, baudkāre vai cilvēku atzinība viss, kas ir pārejošs. Neļauj sevi apmuļķot, novirzīt no mērķa vai maldināt. Koncentrējies uz galveno. Tev ir uzdevums, ko Kristus tev ir uzticējis. Šis darbs ir jāpabeidz. Būs daudzi, kuru noteiktā dzīves posmā veiktais vai pat visa mūža darbs nepastāvēs. Tas tiks izrauts ārā un nekļūs par daļu no Dieva mūžīgās celtnes. Vai vari to iedomāties? Lai tev būtu vieglāk stādīties priekšā šī apgalvojuma nopietnību, atgriezīsimies pie mūsu ģimenes mājas. Tā kā es katru dienu apmeklēju būvlaukumu, strādnieki mani labi pazina. Viņi mani sauca par sludinātāju. Dieva aicināts 255

258 Katru dienu, ierodoties būvlaukumā, es dzirdēju visā skaļumā dārdam smago roku. Ieraugot mani, viens no strādniekiem skrēja pie magnetofona, lai to izslēgtu. Es pie sevis pasmaidīju par man izrādīto cieņu, jo viņu acīs pārstāvēju Dievu. Tad mēs visi bariņā kādu brīdi pļāpājām. Man ar šiem puišiem bija dažas interesantas sarunas, kā arī pāris lieliskas kalpošanas iespējas. Vienā tādā reizē strādnieki man pastāstīja par greznajiem namiem, kuru būvniecībā viņi piedalījās. Stāstot par savu darbu, viņi manāmi atplauka. Varēja skaidri redzēt, kādu gandarījumu un prieku viņiem sagādā līdzdalība tik lieliskos projektos. Viņiem nebija, par ko kaunēties. Viņi no sirds priecājās par darbu, kas kalpoja citu ģimeņu labklājībai un ko atzinīgi novērtēja lietpratēji. Iesim soli tālāk. Kā jutās Baltā nama celtnieki? Iedomājies kādu dienu viens no viņiem sagaida no skolas savu bērnu, kurš stāsta, ka šodien ir mācījies par visslavenāko celtni valstī. Tad viņa dēls vai meita paziņo, ka drīz klase dosies turp ekskursijā. Kādu prieku un lepnumu izjūt šis cilvēks, pastāstot, ka ir piedalījies šī nama celtniecībā! Vai vari iedomāties viņa emocijas, kad viņš pavada klasi braucienā uz turieni? Kā viņš jūtas, redzot prieku un lepnumu sava bērna sejā, kad klases biedri uzzina par viņa tēva līdzdalību nama celtniecībā, kurā mīt Savienoto Valstu prezidents? Ar mums notiks līdzīgi. Bet mēs nebūvējam namu, kas kaut kad tiks nojaukts un aizstāts ar citu. Mēs ceļam namu, kas būs Visuma centrs uz mūžību. Tieši tā! Atceries pravieša Mihas vārdus: Citas tautas sanāks pulkiem un runās: Nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba Dieva nams! Viņš mums mācīs savus ceļus, lai staigājam viņa takas! jo no Ciānas nāk bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes! (Mihas 4:2) Šajā namā koncentrēsies visi Visuma procesi. No tā plūdīs gudrība un likumi, kas valdīs pār visu radību. Un pats neiedomājamākais ir tas, ka pēc desmit triljoniem gadu šis nams būs tikpat skaists, kā tā pabeigšanas dienā. 256 Dzinējspēks mūžība

259 Bija kāds ievērojams evaņģēlija kalps, kurš izturēja līdz galam. Viņa sekmīgā kalpošana ilga vairāk nekā 60 gadus un neilgi pirms tūktošgades mijas viņš saņēma savu algu. Gadu pēc viņa aiziešanas mūžībā es apmeklēju kādu lielu draudzi Vidējos rietumos. Šīs draudzes slavēšanas vadītājs man pastāstīja savu sapni, kas viņam bija iespiedies atmiņā. Sapnī viņš bija debesīs un runāja ar šo ievērojamo Dieva kalpu. Viņš apsveica slavēšanas vadītāju ar platu smaidu un teica: Šeit ir daudz labāk nekā es jebkad varēju iedomāties. Viņi apsprieda dažādas atziņas un notikumus. Tad šis Dieva vīrs norādīja uz savu darbu Ciānā. Tas bija ļoti apjomīgs. Pateicoties savai uzticīgajai kalpošanai, viņš bija atstājis daudz lielāku iespaidu nekā bija varējis iedomāties. Tagad tas viss bija viņa acu priekšā. Viņš, tāpat kā strādnieki, kuri priecājās par savu ieguldījumu, varēja pastāstīt, tieši kāds bija viņa darbs. Kāda mūžīga alga! Iedomājies visu mūžību ne tikai saviem pēcnācējiem, bet neskaitāmām tautām un nācijām, kuri nāks iepazīties ar Dieva namu Ciānu, tu varēsi rādīt to, ko esi darījis tā celšanā. Iedomājies ļaudis nāks un vēros Dieva nama skaistumu un runās par tavu ieguldījumu mūžīgi. Tagad padomāsim par otru iespēju tava darba tur nav, jo tu neizturēji līdz galam. Vai vari iedomāties, ka tavi senči un pēcnācēji nāks skatīties tavu darbu un tev nebūs nekā, ko viņiem parādīt? Vai vari iedomāties, ka tautas nāks skatīties tavu darbu un tev nebūs nekā, ko viņiem parādīt mūžīgi, jo tev paredzētā daļa būs izrauta ārā un aizstāta ar citu? Atceries Pāvila vārdus: Ja tavs darbs izturēs pārbaudi, labi, ja nē, tas tiks izrauts ārā un sākts no jauna. (1. Korintiešiem 3:14 15 tulkojums no Message) Tas patiešām ir mūžīgs zaudējums. Diemžēl tāda ir realitāte. Bet, mīļais draugs, es negribu, lai tā attiektos uz tevi. Dievs negrib, lai tā Dieva aicināts 257

260 attiektos uz tevi. Šodien tu vari to novērst. Dievs ir tev devis žēlastību celt Ciānu. Kā saka apustulis Jānis: Uzmanieties, ka jūs nepazaudējat to, ko esam darbā panākuši, bet ka jūs saņemtu pilnu algu. (2. Jāņa 8) Kungs pats ir paredzējis iespēju ikvienam viņa bērnam saņemt pilnu algu par Viņa nama celšanu. Lai tavs darbs nekad nezūd, nenoveco, netiek aizstāts ar citu. Ja tu paļausies uz Dieva žēlastību un celsi atbildīgi, tavu darbu apbrīnos eņģeļu un ļaužu miriādes mūžīgi. 258 Dzinējspēks mūžība

261 PĀRRUNU JAUTĀJUMI 5. DAĻA: NODAĻA 1. Mēs zinām, ka Dievam no mums neko nevajag, bet Viņš grib, lai mēs strādātu kopā ar Viņu. Ko tas liecina par Dievu? Par Viņa valstību? Par mums? 2. Psalmi 139:16 liecina, ka Dievs savā grāmatā ir aprakstījis katru mūsu dzīves brīdi pirms mēs bijām dzimuši. Kas ir nepieciešams, lai uzzinātu, ko Dievs ir ierakstījis mūsu unikālajā stāstā? 3. Mēs varam (iespējams, tas ir viegli) veltīt savu dzīvi šķietami labām lietām un tomēr palaist garām savu īsto aicinājumu. Vai tavā dzīvē ir bijis kāds aicinājums, kas tevi ir izbiedējis vai kurā tu sastapies ar noraidošu attieksmi, un tādēļ no tā atteicies? Vai tu vēlētos, lai Dievs to atjauno? nodaļā mēs runājām par atslēgas principiem savas dzīves saskaņošanai ar Dieva gribu: no visas sirds meklēt Viņu, iedēstīt sevi Viņa namā un novākt šķēršļu joslas. Kurš no šiem trim visvairāk attiecas uz tevi? Kā tu vari pieaugt katrā no tiem? 5. Mūžībā mēs varam saņemt pilnu algu, daļēju algu vai nesaņemt neko. Kas, tavuprāt, ir pilna alga?

262

263 6. DAĻA

264

265 13. NODAĻA DAUDZKĀRŠOŠANA Jau pļāvējs saņem algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos abi, sējējs un pļāvējs. Jo te patiess ir teiciens, ka cits ir, kas sēj, un cits ir, kas pļauj. Jāņa 4:36 37 Bet stādītājs un laistītājs abi dara vienu darbu, bet algu katrs saņems pēc savām pūlēm. 1. Korintiešiem 3:8 Tie, kas uzticīgi kalpo valstībā, ceļot Dieva namu, saņem brīnišķīgu mūžīgo algu. Mēs katrs saņemsim atlīdzību atbilstoši tam, kā būsim strādājuši. Katram no mums ir atšķirīgi pienākumi, taču visiem mūsu dažādajiem aicinājumiem ir viens rezultāts: cilvēki, kuru dzīvē mēs esam atstājuši mūžības nospiedumu. Daudzi domā, ka debesīs pirmajās rindās, lai saņemtu algu, stāvēs vienīgi kalpotāji, kuri sludināja evaņģēliju miljoniem cilvēku. Tā tas nav. Dievs neatlīdzina tā, kā to dara cilvēki. Viņš atlīdzina atbilstoši katra taisnības darbiem, kas darīti paklausot Viņam. Ja Viņš mērītu ar cilvēcisku mērauklu, galvenais kalpošanā būtu sasniegumi uzņēmējdarbībā. Kā mēs redzējām pēdējās divās nodaļās, tas tā nav. Dievs tiesā un atalgo saskaņā ar mūsu aicinājumu ko Viņš mums ir pilnvarojis paveikt. 263

266 Žēlastības pilnvaroti 56. gadā p.k., kādus desmit gadus pirms savas nāves Pāvils rakstīja, ka viņš ir vismazākais no apustuļiem (1. Korintiešiem 15: 9). Tiem, kuri ir pētījuši baznīcas vēsturi, tas varētu likties dīvaini. Pāvils bija atstājis iespaidu uz visu tā laika pasauli un Dieva valstības labā paveicis vairāk nekā jebkurš cits. Nav šaubu, ka viņš bija sava laika lielākais apustulis. Kādēļ šāds paziņojums? Vai tas bija pārspīlējums? Tas nav iespējams; Dieva Vārds nemelo. Svētais Gars varētu to pieļaut tikai tad, ja tā būtu patiesība. Atbildi mēs atrodam turpinājumā: Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nav bijusi veltīga. Es esmu vairāk par viņiem visiem pūlējies, taču ne es, bet Dieva žēlastība, kas ar mani. (1. Korintiešiem 15:10) Interesanti, ka Pāvils atzīst, ka ir sasniedzis vairāk nekā jebkurš cits apustulis, tomēr joprojām uzskata sevi par vismazāko no tiem. Šīs šķietamās pretrunas izskaidrojums ir atrodams viņa vārdos: Ar Dieva žēlastību es esmu tas, kas es esmu. Pāvils spēja sevi nodalīt no tā, ko Dievs caur Viņu bija darījis. Viņš pilnībā apzinājās, ka nevar Dieva aicinājumam neko pielikt vai paveikt kaut ko tādu, kā paveikšanai Dievs viņam nebūtu devis nepieciešamās spējas. Tas viss ir apkopojams vienā vārdā: žēlastība. Tas attiecas uz visiem kristiešiem un viņu aicinājumu. Pastāstīšu savu kalpošanas pieredzi. Manas grāmatas tagad ir tulkotas vairāk nekā deviņdesmit pasaules valodās, izdotas daudzos miljonos eksemplāru, esmu saņēmis neskaitāmas liecības par pārmaiņām, kas ir notikušas cilvēku dzīvē. Pie manis nereti griežas pēc padoma, kā rakstīt. Es iekšēji pasmaidu, atceroties, cik sliktas sekmes angļu valodā man bija skolā un cik grūti man bija kaut ko sakarīgu uzrakstīt pirms manā dzīvē izpaudās Dieva žēlastība. Man bija vajadzīgas daudzas stundas, lai uzrakstītu 264 Dzinējspēks mūžība

267 divu lappušu garu sacerējumu angļu valodā, un, lai uzrakstītu pirmo rindkopu, man nācās izlietot pusi no piezīmju bloka. Tagad, rakstot, vārdi burtiski lido. Vairāk nekā jebkurš cits, es apzinos, kurš patiesībā raksta šīs grāmatas. Esmu tikai pirmais no visiem, kam ir iespēja tās izlasīt. Reiz mani intervēja kādā valsts televīzijas sarunu šovā un sarunas tēma bija manis sarakstītās grāmatas. Taču intervijas gaitā šova vadītājs vairāk pievērsās man un maniem sasniegumiem nekā grāmatu saturam. Jutos ļoti neērti un iekšēji lūdzu Svētā Garu padomu, kā mainīt sarunas gaitu. Pēc dažām minūtēm sarunā iestājās pauze un tā bija lieliska iespēja iestarpināt komentāru, kuru Svētais Gars man deva. Citēju Sālamana vārdus: Zinu, ka viss, ko Dievs dara, pastāvēs mūžam, tam nevar ne pielikt, ne atņemt Dievs tā ir darījis, lai tie bīstas viņa. Kas ir bijis, jau atkal ir; kas būs, jau ir bijis un Dievs lūko pēc pagājušā. (Mācītājs 3:14 15) Tad es teicu: Pasaulē ir neskaitāmi mācītāji un kalpotāji, kuri dara to, uz ko Dievs viņus ir aicinājis. Daži rūpējas par nelielām lauku draudzēm. Citi kalpo pazudušajiem un cietējiem jaunattīstības valstīs; viņi ir iedēstījuši savu dzīvi misijas laukos. Citi darbojas lielpilsētās, ik dienas riskējot ar savu dzīvību, lai palīdzētu tiem, kurus daudzi uzskata par nevērtīgiem. Vēl citi uzticīgi kalpo Dievam uzņēmējdarbības laukā. Tā var turpināt bezgalīgi. Iespējams, ka neviens no minētajiem netiks uzaicināts piedalīties šajā programmā, taču daudzi no viņiem debesīs stāvēs pirmajās rindās, jo ir bijuši paklausīgi savam aicinājumam un to darījuši ar vistīrākajiem nodomiem. Par sevi es varu teikt, es turpināju, ka Dievs ir aicinājis mani īpašā uzdevumā un tas, sava apjoma dēļ, ir skāris daudzus cilvēkus. Tādēļ jūs mani aicinājāt piedalīties šajā programmā. Tomēr es pats Dieva aicinājumam nevaru pielikt pilnīgi neko. Savā spēkā es nevaru to ne paplašināt, ne uzlabot, ne piešķirt tam lielāku nozīmi. Vienīgais, Daudzkāršošana 265

268 ko es varu izdarīt, ir to salaist grīstē, un tas mani biedē! Intervijas tonis momentā mainījās un kļuva nosvērts. Cilvēks, kurš mani intervēja un kuram pašam ir starptautiska kalpošana, saprata, ko es gribu teikt, un atlikušajā intervijas daļā atgriezās pie nepieciešamības palīdzēt cilvēkiem. Tas attiecas arī uz citām, līdzīgām situācijām. Varbūt tu esi aicināta būt sieva un māte, kalpot vietējās draudzes bērnudārzā un aizlūgt par citiem savā lūgšanu kambarī. Ja tu to uzticīgi pildīsi līdz galam, tu tiksi bagātīgi atalgota par savu paklausību. Varbūt tu esi aicināts kalpot cietumā, uzrunāt cilvēkus biznesa pasaulē un dot lielu ieguldījumu kalpošanas darbā. Ja tu to uzticīgi turpināsi līdz galam, darot no visas sirds kā Kungam, tu tiksi atalgots tāpat kā evaņģēlists, kurš ir sludinājis evaņģēliju masām. Tā var turpināt bezgalīgi. Es ticu, ka pirmajās rindās debesīs mēs redzēsim daudzas mātes, uzņēmējus, strādniekus u.c., kas no Meistara saņems vislielāko algu. Dieva karapulki virs zemes Jēzus Kristus draudze ir Dieva karapulks virs zemes. Mums katram ir sava militārā pakāpe un dāvanas, lai piepildītu savu misiju. Pirms daudziem gadiem Kungs pamodināja manu sievu, lai vīzijā viņai parādītu šo lielo karapulku. Bija četri no rīta, bet viņa mani pamodināja, lai pastāstītu par to. Džon, viņa teica, tas bija militārs formējums, kurā katrs zināja savu rangu, pakāpi un pienākumus. Viņi soļoja perfektā ierindā, un visur bija brīvas vietas, kuras nepārtraukti aizņēma klāt pienākušie cilvēki. Es redzēju sevi un tevi ieņemam mūsu dienesta vietas. Nevienam nebija jāskatās uz otru, lai zinātu, kurp soļot. Visi bija pilnīgi vienoti, jo viņu skati bija pievērsti Meistaram. Tad viņa pateica kaut ko tādu, kas īpaši piesaistīja manu uzmanī- 266 Dzinējspēks mūžība

269 bu. Neviens neiekāroja kāda cita vietu. Ikviens bija ar mieru kalpot tajā vietā, ko Kungs viņam bija paredzējis. Vai saprati? Nevienam neskauda cita amats vai pakāpe. Ikviens bija apmierināts un priecīgs strādāt sev piešķirtajā amatā. Tagad atgriezīsimies pie mūsu piemēra par mājas būvniecību. Atceries, ka Rakstos ir teikts: Kam gudrība, tas uzceļ namu. (Sakāmvārdi 24:3) Ir divas gudrības, kuras varam izmantot celtniecībā. Viena no tām ir no augšas, bet otra nē. Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai ar labu uzvedību viņš parāda savus darbus klusā gudrībā. Ja jūsu sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, nelielieties un nemelojiet pret patiesību šāda gudrība nav nākusi no augšienes, bet ir no zemes, tā ir miesiska un dēmoniska. Kur vien skaudība un ķildas, tur ir sajukums un viss ir samaitāts. (Jēkaba 3: 13 16) Neatkarīgi no tā, ko mēs darām vai cik labi tas izskatās, ja tas balstās uz skaudību vai savtīgām ambīcijām, mēs būvējam ar miesiskiem, nebibliskiem un dēmoniskiem nodomiem, par ko mēs algu noteikti nesaņemsim. Vebstera vārdnīcā skaudība ir definēta kā neapmierinātība vai iekāre, redzot citu priekšrocības, panākumus, īpašumus utt. 1 Ja mēs raugāmies uz Dieva aicinājumu ar pasaules acīm, skaudība ir neizbēgama. Bija sludinātāji, kuriem skauda Pāvila mūža uzdevums. Viņš rakstīja: Ir tādi, kas sludina Kristu skaudības un sāncensības dēļ, bet citi no labas gribas. Viņi sludina mīlestībā, zinādami, ka esmu nolikts evaņģēlija aizstāvībai, bet tie pirmie sludina Kristu nevis ar šķīstu nolūku, bet gan sāncensības mudināti. (Filipiešiem 1:15 17) Šie kalpotāji nebija apmierināti ar saviem aicinājumiem. Viņi gribēja piedzīvot tādus panākumus kā Pāvils. Šo skaudību izraisīja viņu sav- Daudzkāršošana 267

270 tīgās ambīcijas. Ambīcijas ir nevaldāma tieksme kaut ko panākt. Ja tās ir savtīgas, mēs koncentrējamies uz savu, nevis uz citu labumu. Kur vien skaudība un ķildas, tur ir sajukums un viss ir samaitāts. Savukārt dievišķa gudrība radīs vēlmi kalpot Dieva valstībai, nevis savtīgām ambīcijām. Tā būvēs atbilstoši Meistara vēlmēm un tās dzinulis būs Viņa sirds ilgas. Par šo gudrību mēs lasām: Bet gudrība no augšienes vispirms ir šķīsta, pēc tam miermīlīga, rāma, prātam paklausīga, pilna žēlsirdības un citu labu augļu, tā ir taisnīga un bez liekulības. (Jēkaba 3:17) Dieva gudrība pirmkārt ir šķīsta. Citiem vārdiem sakot, tā nav divkosīga, tāda, kas ārēji izskatās dievbijīga, bet balstās uz skaudību un egoismu. Tās motīviem jābūt saskaņā ar Meistara gribu, ar prieku saņemot Viņa uzdevumus. Tās mērķis nav būt visvarenākajai, bet paklausīt aicinājumam. Tā liks mums priecāties par valstības izaugsmi, vienalga, vai tas notiktu caur mums vai kādu citu. Dievišķa gudrība vienmēr ir vērsta uz citu, nevis uz savu labumu. Tā ir mierīga, nav ķildīga, valdonīga, kritizējoša vai dominējoša. Tā pamatojas uz vēlmi palīdzēt citiem pieaugt dievbijībā un piepildīt savu aicinājumu. Ir darbinieki, kas mīl kalpošanu un piecieš cilvēkus, un ir tādi, kas mīl cilvēkus un savu kalpošanu uzskata par līdzekli sava aicinājuma piepildīšanai. Pēdējie to dara dievišķās gudrības vadīti. Vēl viena dievišķās gudrības pazīme ir padevība. Ja esam apmierināti ar savu aicinājumu, mēs pakļausimies Dieva tiešajai un deleģētajai autoritātei. Galvenajos vilcienos mēs redzam, kā top Dieva nams, kā arī to, ka ir tikai viens galvenais arhitekts, dizaineris un celtnieks, kurš atbild par visu. Savu autoritāti, spējas un uzdevumus Viņš ir deleģējis dažādiem cilvēkiem savā draudzē. Tie, kuri soģa krēsla priekšā saņems vislielāko atalgojumu, būs tie, kuri pakļāvās augstākajos amatos esošajiem. Palīgmācītāji, kuri sašķēla draudzes, darba ņēmēji, kuri, 268 Dzinējspēks mūžība

271 saņemot algu no saviem darba devējiem, veidoja savus uzņēmumus utt., tiesas dienā cietīs lielus zaudējumus arī tad, ja, par spīti savai nepaklausībai, būs sasnieguši ievērojamus panākumus. Neļauj rezultātiem sevi maldināt! Arī nostājoties pret Dieva autoritāti, mēs varam sasniegt lieliskus rezultātus. Iedomājies Mozu. Kungs lika viņam runāt ar klinti un brīnumainā kārtā no tās sāka tecēt ūdens. Viņš nepaklausīja. Viņš sita pret klinti aiz dusmām. Vienalga ūdens sāka tecēt un tā bija pietiekoši, lai tuksnesī padzirdītu trīs miljonus cilvēku. Dzerot, cilvēki droši vien teica viens otram: Dievs patiešām uzklausa Mozu. Kāds viņam ir spēks! Taču, kad visi bija padzēruši, Dievs pasauca Mozu malā un teica, ka viņš neieies apsolītajā zemē, jo nepaklausīja. Patiesībā Mozum bija rezultāti brīnumaini rezultāti. Bet rezultāti nenorāda uz panākumiem. Uz to norāda paklausība. Dievišķa gudrība sakņojas bijībā Kunga priekšā, kas Dieva gribu paceļ pāri visam citam. Tie, kas bīstas Dievu, ir pilnībā pakļauti Viņa autoritātei. Atgriezīsimies pie manas sievas redzējuma. Torīt viņa man teica: Džon, visiem kareivjiem bija vienādas sejas. Citiem vārdiem sakot, tā bija anonīma armija. Tas liecina, ka Dievam nav zvaigžņu amatu. Izprotot to, mēs neiekārosim cita cilvēka vietu draudzē un nesacelsimies pret autoritāti, lai iegūtu labāku amatu. Dievs mūs paaugstinās savā laikā tikai tad, ja paliksim iedēstīti. Dažādi līmeņi Evaņģēlijos mēs atrodam divas saturiski gandrīz vienādas līdzības, kas katra ilustrē atšķirīgu patiesību saistībā ar Kristus soģa krēslu. Tās ir līdzības par talantiem un naudas gabaliem. Līdzība par talantiem norāda uz to, ka visu kristiešu aicinājumi un dāvanas nav vienā līmenī. Jēzus saka: Daudzkāršošana 269

272 Tas ir tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas pasauca savus kalpus un nodeva tiem savu mantu. Vienam viņš iedeva piecus talantus, otram divus, vēl kādam vienu, katram pēc viņa spējām. Pēc tam viņš aizceļoja. (Mateja 25:14 15) Ar cilvēku, kurš dodas uz tālu zemi, ir domāts Jēzus, un kalpi esam mēs. Talants ir naudas vienība, taču, tā kā tā ir līdzība, visticamāk talants apzīmē kaut ko citu. Viens no skaidrojumiem, kas personīgi man liekas atbilstošs, ir tāds, ka ar talantiem ir domāts mūsu aicinājuma un dāvanu līmenis. Piemēram, noteiktiem cilvēkiem ir starptautisks kalpošanas līmenis, citiem tas ir pilsētu līmenis un vēl citiem tas ir mājas grupu līmenis draudzē. Dažu autoru grāmatas aizsniedz miljonus, citu tūkstošus un vēl citu simtus. Viens cilvēks, kuram ir dota pārvaldnieka dāvana, var attīstīt kalpošanu līdz megadraudžu līmenim, kamēr citi var darboties vidēja lieluma vai pavisam nelielās draudzēs. Ir uzņēmēji, kuri spēj ar savu darbu nopelnīt Dieva valstības darbam simtus tūkstošu. Citu uzņēmumi izaug līdz miljonu peļņai un vēl citi spēj izveidot vairākus uzņēmumus, kas nopelna miljonus vai miljardus, ko ieguldīt valstības darbā. Atgriezīsimies pie līdzības. Pievērs uzmanību diviem svarīgiem punktiem. Pirmkārt, visi kalpi saņem kaut ko, kas norāda, ka draudzē nav neviena, kam nebūtu nekāda aicinājuma (un ar to saistīto dāvanu). Otrkārt, dažādo aicinājumu un dāvanu līmeņi bija atbilstoši kalpu spējām. Taču mēs zinām, ka spējas dod Dievs. Mums pašiem nav nekā vērtīga, kas mums nebūtu dots. Raksti saka: Kas tevi dara pārāku? Kas tev ir tāds, ko tu nebūtu saņēmis? Un, ja tu esi saņēmis, ko tad tu lielies, it kā nebūtu saņēmis? (1. Korintiešiem 4:7) Šajā līdzībā kalps, kuram bija piektā līmeņa aicinājums un dāvanas, dubultoja ieguldītās pūles. To pašu izdarīja tas, kuram bija divi 270 Dzinējspēks mūžība

273 talanti. Manuprāt, tas parāda, ka, lai gan Dievs ir tas, kurš piešķir dāvanas, mums ir jāsadarbojas ar Viņu, lai radītu tādu atdevi, kādu Viņš vēlas. Taču cilvēks, kuram bija pirmā līmeņa aicinājums un dāvanas, domāja, ka viņa piešķīrumi nav svarīgi. Viņš uzskatīja, ka viņa kungs ir negodīgs, nepiekāpīgs un bargs. Varbūt viņš domāja: kādēļ man iedeva mazāk nekā citiem? Kādēļ viņiem tika piešķirta valsts vai pilsētas mēroga ietekme? Kādēļ viņiem, nevis man, tika piešķirta spēja sludināt, dziedāt vai rakstīt? Kādēļ mana firma nepiedzīvoja tādu izaugsmi, lai es varētu ziedot tik daudz, cik pārējie? Un tā tālāk. Tā nu viņš savu talantu apraka. Viņš nepiepildīja savu aicinājumu. Viņš izlietoja savas dāvanas savā labā vai tādās jomās, kas neveicināja valstības izaugsmi. Pēc ilga laika šo kalpu kungs atgriezās un pieprasīja tiem norēķinu. Tie divi, kuri bija dubultojuši to, kas viņiem bija piešķirts, saņēma vienu un to pašu uzslavu: Labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā! (Mateja 25:21) Piektā līmeņa kalps netika slavēts vairāk par otrā līmeņa kalpu, jo viņi abi bija uzticami un čakli. Tas vēlreiz apstiprina, ka Kungs neprasa no mums neko vairāk kā uzticību tam, ko Viņš mums ir piešķīris. Kalps, kuram bija viens talants, saņēma bargu rājienu un kungs pavēlēja viņa talantu atdot vienam no pārējiem diviem. Neuzticamais kalps cieta lielu zaudējumu, savukārt tas, kas bija uzticīgs, ieguva vēl vairāk. Dzirdot šo stāstu, es atceros gadu, kad Kungs man deva norādījumu rakstīt. Es gandrīz smējos neticībā tam, ko lūgšanā biju sadzirdējis savā sirdī. Es ienīdu angļu valodu! Ja kāds teiktu, ka uzrakstīšu grāmatu, mani histēriskie smiekli būtu viņu aizbiedējuši. Taču pēc desmit mēnešiem pie manis ieradās viena sieviete un pēc divām nedēļām otra ar to pašu pravietisko vārdu: Džon, ja tu nerakstīsi to, ko Dievs tev ir uzticējis, Viņš šo vēstījumu nodos kā- Daudzkāršošana 271

274 dam citam un tu par to tiksi tiesāts. Pie šiem vārdiem es nodrebēju un spēru soli ticībā. Pārējais ir vēsture. Ja es nebūtu paklausījis, kāds cits būtu uzrakstījis šos vēstījumus un es būtu zaudējis man piešķirto talantu. Saņemto talantu daudzkāršošana Esam plaši pārrunājuši to, ka savam aicinājumam vai dāvanām mēs neko nevaram pievienot. Tagad parunāsim par to, ko nozīmē daudzkāršot to, kas ir dots katram kristietim. To atklāj līdzība par naudas gabaliem, kas sasaucas ar līdzību par talantiem, bet arī ļoti atšķiras no tās. Jēzus saka: Kāds dižciltīgs cilvēks aizceļoja uz tālu zemi, lai saņemtu ķēniņa varu un tad atgrieztos. Sasaucis desmit savus kalpus, viņš iedeva tiem desmit naudas gabalus un sacīja tiem: saimniekojiet, kamēr es pārnāku. (Lūkas 19:12 13) Te, tāpat kā līdzībā par talantiem, ir runa par naudu. Bet šajā līdzībā katram cilvēkam tiek dota vienāda summa viens naudas gabals katram. Tādēļ naudas gabals neatspoguļo mūsu aicinājuma vai dāvanu līmeni, kā tas ir stāstā par talantiem. Naudas gabals varētu simbolizēt Dieva Vārda patiesības, mūsu ticības pamatus, Dieva mīlestību, kas izlieta mūsu sirdīs, un katram kristietim apsolītās svētības. Katram indivīdam iesākumam ir dots vienāds mērs; nevienam nav dots nekas papildus. Šī līdzība runā par to, kas katram no mums kā kristiešiem pieder Kristū. Svētie Raksti saka: Tā ka neviens cilvēks lai nelielās, jo jums pieder viss (1. Korintiešiem 3:21). Un vēl: Augsti slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs svētījis visās garīgajās svētībās, kas mums 272 Dzinējspēks mūžība

275 Kristū ir debesīs! (Efeziešiem 1:3) Šīs svētības mums pieder Kristū, bet tā ir mūsu ticība, kas šeit virs zemes tās satver un atklāj. Tā ir mūsu paklausība, lūgšanas un ziedošana, kas liek tām vairoties. Tādēļ dižciltīgais vīrs, kurš pārstāv Jēzu, saka saviem kalpiem (tātad mums): Saimniekojiet, kamēr es pārnāku. Mums jāsatver to, kas mums ir dots un jāpavairo to Dievam par godu. Izpēti šo kalpu panākto: Kļuvis par ķēniņu, viņš atgriezās un lika sasaukt kalpus, kuriem bija iedevis naudu, lai uzzinātu, ko tie bija nopelnījuši. Pirmais kalps ieradās, teikdams: kungs, tavs naudas gabals nopelnījis desmitkārt. Tam viņš sacīja: lieliski, krietnais kalp! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, tad valdi pār desmit pilsētām! Tad nāca otrais, sacīdams: tavs naudas gabals, kungs, nopelnījis pieckārt. Un tam viņš sacīja: valdi tu pār piecām pilsētām! Tad nāca vēl cits kalps, sacīdams: kungs, redzi, tavs naudas gabals, ko turēju noglabātu sviedrautā. (Lūkas 19:15 20) Pēdējais kalps dabūja bargu rājienu no sava kunga un viņam piešķirtais naudas gabals tika atdots tam, kurš savējo bija desmitkāršojis. Kungs teica: Ikvienam, kam ir, tiks dots, bet, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir. (26.p.) Šajā līdzībā Jēzus pievēršas tikai trim no desmit kalpiem. Atkal svarīgā atšķirība ir tā, ka visi iesākumā saņēma vienādu summu, taču viens to palielināja desmitkārtīgi, otrs pieckārtīgi, bet trešais nemaz. Mēs arī redzam, ka atlīdzības atšķiras atkarībā no tā, cik efektīvs bija viņu darbs. Viņu panākumi tiešā veidā ietekmēja to, cik pilsētu viņiem tika uzticēts pārvaldīt. Veids, kādā mēs daudzkāršojam to, kas mums uzticēts, nosaka, cik daudz varas mums tiks piešķirts Tūkstošgadu miera valstībā, jaunajās debesīs un jaunajā zemē. Uzticīgie valdīs kopā ar Kristu, bet visiem Daudzkāršošana 273

276 nebūs vienāda vara. Ar Kristu dalītās varas apjoms mūžībā būs atkarīgs no mūsu uzcītības šeit virs zemes. Visa pamatā ir sākotnējais viens naudas gabals, kas ir dots katram, līdz ar to uzticīgajai sievai un mātei, kas uzcītīgi kalpo draudzē, ir tāda pati iespēja iegūt atlīdzību, kā evaņģēlistam, kurš pasludina vēsti simtiem tūkstošu. Šī līdzība parāda, ka ikvienam cilvēkam ir iespēja neierobežoti daudzkāršot savu naudas gabalu. Savā personīgajā dzīvē mēs varam ietekmēt un celt Dieva valstību tik daudz vai maz, cik mēs to vēlamies; tā ir mūsu pašu izvēle. Patiesībā var teikt, ka mūsu iespējām nav robežu. Varbūt tu brīnies par šādu apgalvojumu, bet es paskaidrošu to ar piemēriem. Varu minēt vairākus, taču tikai daži no tiem ļaus šim garīgajam principam nogulsnēties tavā sirdī. Vispirms ieklausīsimies apustuļa Pētera vārdos: Lai žēlastība... jums pārpilnībā Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus atzīšanā! Viņa dievišķais spēks mums ir dāvinājis [angļu versijā pavairojis ] visu mūsu dzīvībai un dievbijībai vajadzīgo... (2. Pētera 1:2 3) Žēlastība mūsu dzīvē var tikt pavairota (daudzkāršota). Bet viņš grib dot vairāk [un vairāk] žēlastības. (Jēkaba 4:6 paplašinātais tulkojums) Tikai žēlastībā mēs varam paveikt kaut ko vērtīgu Dieva valstībā. Arvien tuvāk iepazīstot Dievu, šīs spējas tiek daudzkāršotas. Tādēļ ikvienam kristietim ir jāvelta laiks Dievam. Mums ir jālūdz, jālasa Raksti, Gara iedvesmotas grāmatas, jāklausās Gara svaidītu cilvēku vēstījumi, nemitīgi meklējot un uzklausot Svēto Garu un Viņa atklāsmes. Šajā procesā mūsu dzīvē daudzkāršojas žēlastība, kas dod mums iespēju darīt vairāk. Esmu sapratis, ka, jo dziļāk es iepazīstu Dievu un Viņa gribu, jo efektīvāk varu darboties. Ja man ir cirvis ar trulu asmeni, man būs vajadzīga visa diena, lai nocirstu koku. Taču, ja es to uzasinu, es varu nocirst piecus kokus vienā dienā, izlietojot vienādu enerģijas daudzumu. Mūsu darbs kļūst produktīvāks. 274 Dzinējspēks mūžība

277 Atceros, kā pirms gada liecināju par Jēzu geju praidā Dalasā, Teksasā. Kādas divas stundas es stāstīju šīm pazudušajām dvēselēm par Jēzu un viņi skatījās uz mani it kā es būtu no citas planētas. Daži atšaudījās ar Rakstu vietām tādā tempā, ka es netiku viņiem līdzi. Man bija sajūta, ka es cenšos ar pieri sagraut betona mūri. Tas bija kā censties iesēt sēklas asfaltā. Tad Kungs man pačukstēja: Skaties uz mani un es tev parādīšu, kas jādara. Nākamajā pusstundā Kungs mani pieveda cilvēkiem un pateica priekšā, ko man viņiem teikt. Tagad mani vārdi sāka iedarboties un trīs vīrieši nodeva savu dzīvi Jēzum. Vēršanās pie Svētā Gara un ieklausīšanās Viņa vārdos daudzkāršoja manus centienus. To esmu piedzīvojis visās dzīves jomās. Pieaugot Dieva Vārdā, esmu spējis paveikt vairāk īsākā laikā. Esmu atradis patiesības ceļus, kas man aiztaupīja stundas, dienas un pat mēnešus laika. Lūgšanas kļuva spēcīgākas, Dieva klātbūtnes apziņa nostiprinājās, kalpošanas iespaids uz cilvēkiem pieauga. Raksti apsola: Gudrības sākums ir bijāt Kungu, un zināt Svēto ir saprašana. Manī tiks vairotas tavas dienas un pielikti tev mūža gadi. (Sakāmvārdi 9:10 11) Šajā Rakstu vietā ir apsolītas divas lietas: vairāk mūža gadu, tātad garāka dzīve un pavairotas dienas. Pēdējais nenozīmē to pašu, ko pirmais, jo tas būtu lieki. Tas nozīmē spēju paveikt vairāk tajā pašā laikā. Citā vietā tas ir nosaukts par ilgu mūžu: Jo tie piešķirs tev ilgu mūžu [angļu versijā dienu garumu ], labus gadus un mieru. (Sakāmvārdi 3:2 REV) Šeit ir runa par turēšanos pie Dieva Vārda, kā iepriekš minētajā Rakstu vietā no Pētera vēstules. Ievēro, ka tiek apsolīts ne tikai ilgs mūžs, bet arī dienu garums. Ieklausoties un paklausot Dieva Vārdam, Dievs pavairo tavu laiku. Daudzkāršošana 275

278 Daudzkāršošana ziedojot Ikviens, kurš ir dziļi iepazinis Dievu, kļūst par priecīgu un dāsnu devēju, jo Dievs pats ir izšķērdīgs devējs. Viņš deva vislielāko dāvanu savu vienīgo Dēlu. Viņam nebija nekā vērtīgāka par Jēzu. Dievs nekad nedod negribīgi vai kaut ko nenozīmīgu. Viņš deva Jēzu, jo ilgojās pēc daudzkāršota ieguvuma daudziem dēliem un meitām, kas ienāks Viņa ģimenē. Tas joprojām turpinās. Ziedošana ticībā ir vēl viens drošs veids, kā daudzkāršot to, kas mums ir. Tas spēj pavairot mūsu devumu, lai ietekmētu cilvēkus uz mūžību, kā tas notika tad, kad Tēvs mums deva savu Dēlu. Jēzus mums nepārprotami norāda: Es jums saku: iegūstiet sev draugus ar netaisnības mamonu, lai, kad tas zūd, viņi jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos. (Lūkas 16:9) Mūsu nauda, pareizi lietota, var iespaidot mūsu dzīves kvalitāti debesīs un jaunajā Jeruzālemē vēl ilgi pēc tam, kad tā būs zudusi. Kā ir rakstīts: viņš [dāsnais cilvēks] bija izšķērdīgs un apdāvināja nabagos, viņa taisnīgums [laipnība un labestība] paliks uz laiku laikiem. (2. Korintiešiem 9:9 paplašinātais tulkojums) Nabagi ir ne tikai tie, kuriem trūkst līdzekļu, bet arī tie, kuri ir nabagi garā. Cilvēks var būt miljonārs un tomēr būt garā nabags. Viens tāds piemērs ir Zakhajs. Paskaidrojot savu misiju, Jēzus teica: Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. (Lūkas 4:18) Vēlāk Viņš iegāja pilsētā, atrada bagātnieku un visa pūļa priekšā viņam teica: Man šodien jāpaliek tavā namā. (Lūkas 19:5) Lai gan Zakhajs bija visbagātākais cilvēks pilsētā, viņš nenoliedzami bija visnabagākais. Citiem vārdiem sakot, viņš labāk par visiem citiem saprata, cik ļoti viņam nepieciešams Dievs. Jēzus kalpoja daudziem cilvēkiem, kuri bija bagāti, bet labi apzinājās savu vajadzību pēc Dieva Vārda. Lai pasludinātu un mācītu Dieva Vārdu nabagiem, tiek veidotas kristīgas organizācijas un misijas. Finansiāli atbalstot Dieva darbu, 276 Dzinējspēks mūžība

279 mēs sējam sēklu šo cilvēku dzīvē un mūsu darbi pastāvēs mūžīgi. Nav nozīmes, cik lielas vai mazas ir tavas finansiālās iespējas. Kamēr vien tev ir sēkla, kuru Dievs tev ir apsolījis dot, tu vari daudzkāršot savus centienus Dieva valstības celšanā. Kā tavs devums daudzkāršojas? Iedomājies ābola sēkliņu. Ja tu to iesēsi, galu galā tu novāksi ābolu ražu. Taču ņem vērā ļoti svarīgu aspektu: visos šajos ābolos būs daudz vairāk sēklu. Ja tās visas tiks iesētas, tās nesīs daudzkārt lielāku ražu un tā šis cikls turpināsies. Tieši tāpat notiek ar mūsu finansēm. Lūk, ko Pāvils saka korintiešiem attiecībā uz viņu ziedojumiem: Tad nu, redzi: kas skopi sēj, skopi arī pļaus, un, kas bagātīgi sēj, bagātīgi arī pļaus; katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. (2. Korintiešiem 9: 6 7) Mūsu daudzkāršotais ieguvums būs tieši proporcionāls tam, cik esam iesējuši. Ievēro, ka sēšana nav atkarīga no Dieva lēmuma, bet no tā, ko esam nolēmuši dot. Ja sējam ticībā un ar prieku, mūsu devums daudzkāršosies: Kas dala sēklu sējējam un dod maizi ēšanai, nodrošinās sēklu arī jums un to vairos un audzēs jūsu taisnīguma ražu. (2. Korintiešiem 9:10) Kungs nodrošinās sēklu un to vairos līdzīgi kā piemērā par ābolu sēkliņu. Ja mēs iesēsim to, kas mums ir, mēs iegūsim daudz jaunu sēklu. Process turpināsies, kamēr mums piederēs sēklas krājumi, ļaujot vēl vairāk svētīt citus. Caur mūsu ziedojumiem, Dievs vairos mūsu taisnīguma ražu. Te sākas pats interesantākais. Te ir runa par mūsu mūžīgā atalgojuma ražas pieaugumu, ko mums nesīs tie cilvēki, kuru dzīvi būs ietekmējusi mūsu uzticīgā ziedošana. Tātad būtībā mēs vairojam savus naudas gabalus, tāpat kā līdzībā minētie cilvēki. Daudzkāršošana 277

280 Partnerattiecības Ziedošana citiem, īpaši tiem, kuri nevar mums atmaksāt, sagādā mums algu ne tikai šajā dzīvē, bet arī tiesas dienā. Mēs varam daudzkāršot savus centienus Dieva valstības labā, veidojot partnerattiecības ar evaņģēlija sludinātājiem. Lūk, ko Pāvils saka kristiešiem Filipos, kuri finansiāli atbalstīja viņa kalpošanu: Un tomēr jūs darāt labi [tas ir slavējami un cēli, ka jūs palīdzat manās vajadzībās], būdami līdzdalīgi manās ciešanās. Jūs jau zināt, filipieši, ka evaņģēlija sludināšanas sākumā, kad es izgāju no Maķedonijas, neviena draudze nedalījās ar mani nedz došanā, nedz ņemšanā kā vien jūs. Vienu un otru reizi jūs man sūtījāt pat uz Tesalonīki to, kas man bija vajadzīgs. (Filipiešiem 4:14 16 paplašinātais tulkojums) Ņem vērā, ka Pāvils runā par Filipu kristiešu sadarbību ar viņa kalpošanu. Partnerība (sadarbība) ir attiecības starp indivīdiem vai grupām, kuras raksturo savstarpēja sadarbība un atbildība, kas ir vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu. 2 Veselīga, Dieva dota partnerība vienmēr dod iesaistītajām personām iespēju paveikt vairāk, nekā tie varētu sapņot paveikt vieni. Kā jau teicu, Jēzus sūtīja mūs pasaulē darīt par mācekļiem visas tautas, ne tikai tās pievērst Kristum. Šis uzdevums attiecas uz ikvienu kristieti. Taču, ja visi kristieši būtu misijas laukā, visu savu laiku veltot kalpošanai, kas to finansētu? (Tas ir iemesls, kāpēc Dievs cilvēkiem dod dažādus aicinājumus un dāvanas.) Kungs nekad nav gribējis, lai misijas finansētu eņģeļi vai nauda kristu no debesīm. Viņš uzticēja savam ķermenim privilēģiju ziedot, tā veidojot partnerību. Dievs ir aicinājis un svētījis cilvēkus ar kalpošanas dāvanām, lai viņi aizsniegtu masas. Kā jau minēts, šim nolūkam Viņš dod īpašas dāvanas, spējas un nepieciešamo svaidījumu. Viņš šo uzdevumu nav 278 Dzinējspēks mūžība

281 devis visiem, bet tikai dažiem no draudzes (skat. Efeziešiem 4:11). Pārējai draudzes daļai Viņš uzticēja citus sava nodoma īstenošanas instrumentus: strādāt, pelnīt naudu vai saņemt algu un pasludināt evaņģēliju tiem, kuri atrodas viņu tuvākajā lokā. Taču, kā lai aizsniedz masas, strādājot pilna laika darbu? Atbilde ir partnerība. Ja tev būtu revolucionārs produkts, bet tu varētu saražot tikai divus tādus mēnesī, būtu neiespējami izplatīt šo preci pilsētā, valstī vai pasaulē. Taču, ja kāds uzņēmums ar atbilstošām iespējām un speciālo aprīkojumu būtu gatavs katru mēnesi saražot un izplatīt tūkstošiem šo produktu, tu varētu ar to sadarboties, lai darbs tiktu paveikts. Tādējādi tu ne tikai sasniegtu divus cilvēkus mēnesī (piemēram, personīgā evaņģelizācija un māceklība), bet, pateicoties uzņēmumam, arī tūkstošiem citu. Tā tu ar vienkāršas partnerības palīdzību būtu veiksmīgi daudzkāršojis savus talantus un pūles. Tas attiecas arī uz Pāvila vārdiem filipiešiem. Viņš turpina: Nav tā, ka es kāroju [jūsu] dāvanas, es kāroju, lai vairojas augļi, kas tiks ieskaitīti jūsu labā. [svētības raža, kas tiek uzkrāta jūsu kontā]. (Filipiešiem 4:17 paplašinātais tulkojums) Ievēro frāzi augļi, kas tiks ieskaitīti jūsu labā. Šie Filipu ticīgie daudzkāršoja savus centienus, lai aizsniegtu un apmācītu cilvēkus, ar partnerību sējot finanses Pāvila dzīvē un kalpošanā. Viņi deva laicīgo, pārvēršot to mūžīgajā, un šajā procesā tas arī daudzkāršojās. Kļūstot par daļu no šādas partnerības, pēc Pāvila vārdiem, tev būs augļi, kas tiks ieskaitīti tavā labā. Tas ir tavs debesu konts. Stāvot Kristus soģa krēsla priekšā, tu saņemsi algu ne tikai par cilvēkiem, kurus tu personīgi būsi uzrunājis savā darbavietā, apkārtnē, skolā un tā tālāk, bet arī par tūkstošiem vai miljoniem citu, kurus tu uzrunāji un apmācīji, pateicoties sadarbībai ar Dieva svaidītām misijām. Šī iemesla dēļ Raksti mums saka: Sūti savu maizi pār ūdeņiem, lai pēc daudz dienām to atkal dabūtu. Dod septiņiem vai pat astoņiem katram pa daļai. (Mācītājs 11: 1 2) Daudzkāršošana 279

282 Pastāvīgi ziedojot Dieva ieceltām misijas organizācijām (tai skaitā, savai draudzei), tu piedalies viņu kalpošanā, uzrunājot daudzus. Tu esi līdzdalīgs visā, ko viņi dara, jo sadarbojies ar viņiem. Labā ziņa ir tā, ka, jo vairāk tu ieguldi, jo lielāka tava alga. Ņem vērā, ka Dievs nevērtē tavu devumu pēc lieluma, bet pēc tavas uzticības sēšanas principam. Dievs Tēvs meklē kvalitatīvas dāvanas, kas nāk no sirds. Viņš mīl un svētī ne tikai dāvanas apjomu, bet to, cik lielā mērā tai klāt ir tava sirds. Piemēram, kāds uzticīgi ziedo kalpošanai trīsdesmit dolāru katru mēnesi. Lai to darītu, viņam, iespējams, nākas no kaut kā attiekties. Dievs šo dāvanu uzskata par vairāk nekā finansiālu ieguldījumu, jo devējs to atrauj savas dzīves vajadzībām. Kāds cits varbūt dod katru mēnesi tūkstoš dolāru, bet šī dāvana nāk no viņa pārpilnības. Devējam tas nav prasījis nekādus upurus, nav licis no kaut kā atteikties. Abi devumi ir vērtīgi un Dievam patīkami, tomēr Dieva priekšā vairāk ir devis tas, kurš ziedoja trīsdesmit dolārus. Šo dinamiku ilustrē stāsts par atraitni, kas ziedoja divas artavas (skat. Marka 12: 41 44). Ņemsim vērā, ka Dievs daudzkāršo mūsu dāvinājumus arī šajā zemes dzīvē. Šī plūsma dod katram no mums lielākas iespējas ziedot vairāk. Raksti saka: Ir, kas šķiež [bagātīgi] un gūst vēl. (Sakāmvārdi 11:24 paplašinātais tulkojums). Padomā par to. Tavs ieguldījums ne tikai pieaug mūžībai, bet paplašinās arī virs zemes, un tas tev dod iespēju aizsniegt vairāk cilvēku. Tas ir cikls, kas nepārtraukti atjaunojas un izplešas. Pirms divdesmit diviem gadiem man zināmu uzņēmēju grupa apvienojās ar mērķi ziedot noteiktu daļu no savas peļņas evaņģēlija izplatīšanai. Šī iniciatīva sākās ar mazumiņu, bet ar katru gadu tā pieauga. Vīri palika uzticīgi ziedojot un sadarbojoties. Viņu ziedojumi pieauga tādā mērā, ka pēc 12 gadiem kopš šīs iniciatīvas sākuma viņi bija ziedojuši vairāk nekā 120 miljonu ASV dolāru evaņģēlija pasludināšanai. Viņi savus naudas gabalus daudzkāršoja valstības celšanai; viņu alga būs liela. 280 Dzinējspēks mūžība

283 Draudzē ir daudz ļoti veiksmīgu uzņēmēju; taču daudzi no viņiem ziedo Dieva valstībai pavisam nelielu daļu no savas peļņas. Kaut arī sabiedrība viņus uzskata par izcili veiksmīgiem, kāds būs Meistara viedoklis par to, ko viņi ir paturējuši sev? Ja viņi ir nopelnījuši miljonus, vai viņi tiks vērtēti tāpat kā tas, kurš noslēpa savu naudas gabalu? Viņi nevairoja to, kas tiem bija dots valstības celšanai. To, kas piekopj šādu dzīvesveidu, dzinēsjpēks nav mūžība. Nesen es spēlēju golfu ar kādu uzņēmēju, kurš šad un tad ziedoja mūsu kalpošanai. Pēc spēles viņš aizveda mani atpakaļ uz viesnīcu. Pa ceļam viņš teica: Džon, man ir gandrīz piecdesmit gadu. Esmu strādājis ārkārtīgi smagi, lai paceltu sava uzņēmuma neto vērtību līdz deviņiem miljoniem dolāru. Viss ir kārtībā, bizness rit savu gaitu, sieva un bērni ir nodrošināti uz mūžu. Kāpēc man nākamajos desmit dzīves gados vajadzētu līst no ādas ārā, lai paceltu uzņēmuma vērtību līdz trīsdesmit vai četrdesmit miljoniem? Es sapratu, ka viņš nesaskata savu līdzdalību Dieva nama celtniecībā. Viņš mani uztvēra kā nozīmīgu personu Dieva valstībā, bet neredzēja savu, kā uzņēmēja, vērtību. Uz šo jautājumu es atbildēju ar pretjautājumu. Iedomājies, ka es tev saku: Esmu smagi strādājis un sarakstījis septiņpadsmit grāmatas, nobraucis septiņus miljonus jūdžu un teicis tūkstošiem sprediķu. Viss notiek, kalpošana attīstās pati par sevi, sieva un bērni ir nodrošināti uz mūžu. Kāpēc man jālien no ādas ārā, lai uzrakstītu vairāk grāmatu, ceļotu un teiktu vēl vairāk sprediķu? Kā tu domā, ko Jēzus uz to atbildētu? Viņš sāka smieties un teica: Es negribētu būt tavā vietā, kad tu Viņu sastapsi. Bet tu tikko tā teici! es atbildēju. Ļāvu viņam kādu brīdi padomāt un teicu: Dāvanas, ko Jēzus ir devis man, lai es celtu Viņa valstību, ir sludināšana un rakstīšana. Dāvana, ko Jēzus ir devis tev, lai tu celtu Viņa valstību, ir naudas pel- Daudzkāršošana 281

284 nīšana, lai finansētu valstības celšanu. Tu neredzi kopsakarības. To, ko es varu darīt Jēzum, ierobežo tava paklausība vai nepaklausība, tāpat kā mana mute būtu ierobežota uzrunāt tos, kurus es vēlos uzrunāt, ja manas kājas nolemtu pārtraukt darbu un nenogādāt mani pie cilvēkiem, kurus man jāuzrunā. Pēc pus gada es viņam piezvanīju, jautāju, kā klājas. Viņš teica: Džon, visu šo pus gadu katru dienu mani vajā tevis teiktie vārdi. Esmu strādājis melnās miesās, lai nopelnītu vairāk un varētu vairāk ziedot. Man patīk viņa pazemība. Bet ir arī pretējais variants. Mēs ar sievu pazīstam kādu uzņēmēju, kurš bija iedēstīts mūsu mājas draudzē un bija ļoti aktīvs, kalpojot visur, kur vien bija nepieciešams. Viņš zināja, ka nav aicināts kā pilna laika kalpotājs, bet gan kā uzņēmējs. Viņš izvirzīja sev mērķi dzīvot no 10 procentiem ienākumu un 90 procentus ziedot. Šo mērķi viņš sasniedza, tomēr, dzīvojot no 10 procentiem, varēja atļauties smalku auto un iespaidīgu māju. Partnerība valstības darbā lika viņa biznesam plaukt un paplašināja viņa 10 procentus. Viņš izmantoja Jēzus principu: tie, kas ir uzticami mazās lietās, būs uzticami arī lielās. Ne mazāk svarīgs iemesls partnerības veidošanai ir iespēja atbalstīt kalpošanas, kuras savā laikā ir uzrunājušas mūs. Pāvils saka: Ja mēs iesējām jums garīgo sēklu, vai liela lieta, ja mēs pļausim jūsu laicīgos augļus? Ja citiem ir tādas tiesības uz jums, vai ne vairāk mums? (1. Korintiešiem 9: 11 12) Tas attiecas arī uz pasaules lietām. Ja tu saņem dāvanu no viena drauga, tu nerakstīsi pateicības vēstuli citam. Tu pateiksies tam, kurš tevi ir svētījis, un, to darot, nostiprināsi attiecības. Tādēļ Dievs ar nodomu ir veidojis šādu partnerību, lai, jo vairāk cilvēku kāda misija uzrunā un aizsniedz, jo lielāki līdzekļi būtu nepieciešami tās darbības nodrošināšanai. Tātad, ja visi, kuri šīs misijas darbības rezultātā ir uzrunāti, atdod ieguldītos līdzekļus (pat ja viņu ieguldījums ir divas artavas), tad iz- 282 Dzinējspēks mūžība

285 devumi, kas nepieciešami, lai turpinātu darboties līdzšinējā līmeni, kā arī paplašinātos, ir nosegti. Noslēgumā Pāvils saka filipiešiem: Es esmu saņēmis visu, un man viss ir pārpilnībā: esmu bagātīgi apgādāts ar jūsu sūtījumu, ko saņēmu no Epafrodita. Jūsu devums ir kā upuris ar saldu smaržu, kas pieņemams un patīkams Dievam. Un mans Dievs pēc savas bagātības mēra Kristus Jēzus godībā piepildīs visas jūsu vajadzības. (Filipiešiem 4:18 19) Apsolījums, ka Dievs apmierinās visas vajadzības pēc savas bagātības mēra attiecas uz tiem, kas sadarbojas ar kristīgajām misijām. Ja tu dod desmito tiesu un sadarbojies ar misijām, tu vari droši paļauties uz šo Dieva apsolījumu. Tev nekad nepietrūks. Daudzkāršošana aizlūdzot Arī lūgšana ir daudzkāršošanas veids. Tāpat kā mēs daudzkāršojam savus centienus, ziedojot misijām, aizlūdzot par atsevišķiem cilvēkiem, ģimenēm, draudzēm, pilsētām un tautām, mēs varam atstāt mūžīgu iespaidu uz daudzu cilvēku dzīvi, kurus mēs, iespējams, sastapsim tikai debesīs. Mēs varam mainīt cilvēku dzīvi, arī aizlūdzot par misijas darbu. Mūsu kalpošanā ir gan finanšu partneri, gan lūgšanu partneri. Lūgšanu partneris ir cilvēks, kurš apņemas katru dienu aizlūgt par Messenger International. Cilvēki bieži nāk pie manis un saka: Es katru dienu lūdzu par jums. Man vienmēr ir skaidrs, vai viņi patiešām to dara jeb tikai tā saka. Tiem, kas patiesi iestājas par mums, es apliecinu: Tas ir vislabākais, ko jūs varat darīt, lai mums palīdzētu. Tā ir taisnība! Ja cilvēki lūdz, mūsu kalpošanas iespaids ir plašāks un dziļāks. Pateicoties lūgšanām, Dievs uzrunā sirdis ziedot Viņa darbam tādēļ, ja man būtu Daudzkāršošana 283

286 jāizvēlas starp lūgšanu partneri un finanšu partneri, es dotu priekšroku lūgšanu partnerim. Tomēr abi ir ļoti nepieciešami. Daudzkāršošana kalpojot Arī kalpošana misijām ir daudzkāršošanas veids. Mūsu organizācijā ir daudz palīgu un komandas locekļu, kuriem Līsa un es pastāvīgi atgādinām, ka soģa krēsla priekšā viņi saņems atzinību par ikvienu cilvēku, kura dzīvi ir ietekmējusi mūsu kalpošana.. To man apliecina Dāvida paziņojums visiem saviem karavīriem, atgriežoties no kaujas. 1.Samuēla grāmatā 30. nodaļā mēs lasām par to, kā Dāvids vajāja amalekiešus un atguva Israēla nometnē sagūstīto un nozagto. Kad Dāvids un viņa vīri atgriezās nometnē, daži no vīriem, kas bija aizgājuši kopā ar Dāvidu, negribēja dalīties atlīdzībā ar tiem, kas palika aizmugurē, lai sargātu nometni. Lūk, ko Dāvids atbildēja: Kā lai paklausa jūsu vārdiem?! Tiem, kas palikuši pie mantām, pienākas tāda pati daļa kā tiem, kas gājuši karā. Lai visi dalās! Tā tas ir aizvien kopš tās dienas viņš to padarīja par likumu un tiesu Israēlā līdz pat šai dienai. (1. Samuēla 30: 24 25) Dāvids savā veidā reprezentē Kristu. Tātad paziņojums: Tā tas ir aizvien kopš tās dienas viņš to padarīja par likumu un tiesu Israēlā līdz pat šai dienai, man liek domāt, ka tas joprojām attiecas uz Jēzu un Viņa draudzi. Tiesas dienā visi misijas ieguvumi netiks attiecināti vienīgi uz tās vadītāju, bet uz visiem tiem, kas uzticīgi kalpoja, ziedoja un aizlūdza, kaut arī nebija kaujas laukā. Attieksme ir svarīga Kā jau mēs runājām, atlīdzības saņemšanā par kalpošanu svarīgu lomu spēlē mūsu attieksme. Svarīgi ir ne tikai mūsu darbi, bet arī nodomi, 284 Dzinējspēks mūžība

287 no kuriem tie izriet, savukārt attieksme ietekmē nodomus. Dievs saka: Ja vien jūs gribēsiet klausīt, tad baudīsiet zemes dāsnumu! (Jesajas 1:19) Es atceros laiku, kad mans gājums ar Dievu bija kļuvis ļoti tuksnešains. Man šķita, ka mūsu draudzes dievkalpojumi, it īpaši mācītāja sludināšana, man neko nedod. Katrā ziņā manā ticības dzīvē nebija izaugsmes. Es biju viens no astoņus tūkstošus lielās draudzes darbiniekiem un mācītājs bija mans tiešais priekšnieks, bet manī bija izveidojusies kritiska attieksme pret viņu. Kādā rītā Dievs runāja uz mani lūgšanā un sacīja: Problēma nav mācītājā. Problēma ir tevī. Es biju mēms. Kāda ir mana problēma? Tad Kungs man jautāja, kas ir teikts Jesajas 1:19. Es citēju iepriekšminēto pantu, jo biju to iegaumējis. Tad viņš teica: Lūk, tava problēma. Tu sūdzies, ka neesi garīgi paēdis un tā ir tiesa, jo tu nebaudi zemes dāsnumu! Es strīdējos pretī: Esmu paklausīgs. Es daru visu, ko mans mācītājs man prasa! Tad Kungs atbildēja: Es neteicu, ja tu būsi paklausīgs, tu baudīsi zemes dāsnumu. Es teicu, ja tu gribēsi paklausīt. Pēc tam viņš teica: Paklausība attiecas uz rīcību un gribēšana uz attieksmi. Un tava attieksme ir pretīga! Kungs turpināja man atklāt, ka es paklausīju un pat izskatījos padevīgs, taču mana attieksme bija kritiska, nīgra un tiesājoša, tādējādi ietekmējot manus kalpošanas nodomus. Es nekavējoties to nožēloju, un nākamajā dievkalpojumā pār mani atvērās debesis. Es atkal saņēmu stiprinājumu no Dieva. Kamēr mācītājs sludināja, es slaucīju asaras, apzinoties, cik daudz biju zaudējis vairāku mēnešu garumā savas attieksmes dēļ. Drīz pēc tam šie Svētā Gara iedvesmotie Pāvila vārdi man kļuva ļoti skaidri: Es jums tādēļ arī rakstīju, lai pārbaudītu [jūsu attieksmi un redzētu, vai jūs izturēsiet Daudzkāršošana 285

288 pārbaudi], vai esat paklausīgi [un padevīgi pildāt manas pavēles] visās lietās. (2. Korintiešiem 2:9 paplašinātais tulkojums) Es sapratu, ka Dievs pārbaudīs mūsu padevības attieksmi pret Viņa gribu. Es nerunāju par to, ka būtu jāpacieš tas, ko velns mums cenšas uzspiest un par ko Jēzus samaksāja augstu cenu, lai atbrīvotu mūs no tā. Mums ir nemitīgi jāpretojas ienaidniekam ticībā, lūgšanās un, pasludinot Dieva Vārdu. Nē, šeit es runāju par attieksmi pret ceļu, ko Dievs mums ir izvēlējies. Par to Pāvils saka: Lai jūsos ir tādas pašas domas kā Kristū Jēzū. (Filipiešiem 2:5) Jēzus ne tikai dzēra no kausa, kuru Tēvs sagatavoja Viņam, bet darīja to labprātīgi. Šī iemesla dēļ Pāvils mums liek pie sirds: [nemitīgi] atjaunojieties savā prātā un garā. (Efeziešiem 4:23) Kāpēc? Tāpēc, ka attieksme ietekmē nodomus un soģa krēsla priekšā mēs saņemsim algu ne tikai par saviem darbiem, bet arī par nodomiem, kas tos virzīja. Lūk, ko Pāvils par to saka citā vietā: Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs pēc nopelna saņemtu [algu] par visu, ko savā dzīvē darījis vai labu vai ļaunu [atbilstoši saviem nodomiem un motivācijai un tam, ko viņš ir sasniedzis, ar ko nodarbojies un kam veltījis sevi un savu uzmanību]. (2. Korintiešiem 5:10 paplašinātais tulkojums) Man ir ļoti skumji, domājot par tiem, kuri, kalpodami Dievam, ir kļuvuši sarūgtināti un pazaudējuši mūžības skatījumu uz lietām. Viņi turpina strādāt, bet viņu attieksme liecina par pagurumu un viņu nodomos iezogas skaudība un egoisms. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ tie, kas iesākumā ir bijuši dedzības pilni, neiztur līdz galam. Tādēļ mēs tiekam brīdināti: Raugieties, lai neviens neatkrīt no Dieva žēlastības, lai neuzaug rūgta sakne, radot nesaskaņas, caur kurām daudzi tiktu aptraipīti. (Ebrejiem 12:15) Ņem vērā, ka šis pants norāda, ka daudzi var tikt aptraipīti. Vairāk nekā 30 gadu laikā, ko esmu pavadījis pilna laika kalpošanā, esmu to 286 Dzinējspēks mūžība

289 piedzīvojis daudzkārt un tas ir ļoti bēdīgi. Angļu Bībeles paplašinātajā tulkojumā (Amplified Bible) šis pants mūs mudina būt tālredzīgiem un modriem, rūpējoties [citam par citu]. Mums vajadzētu cits citam teikt vārdus, kas novērš sarūgtinājumu, jo mēs nevēlamies, lai mūsu mīļie kluptu vai nespētu saņemt pilnu algu savas attieksmes dēļ, kas netika novērsta. Mēs ar sievu šajā ziņā īpaši rūpējamies par saviem bērniem un darbiniekiem. Mūsu aicinājums ir saistīts ar pastāvīgu ceļošanu un mūsu bērniem ir dota žēlastība to paciest. Tomēr mēs negribam, lai viņi pazaudētu šo žēlastību. Mēs esam ar viņiem runājuši, lai viņus iedrošinātu, nosargātu viņu attieksmi un stiprinātu viņus. Atceros, kā es reiz apsēdos blakus mūsu četriem dēliem un teicu: Puikas, jūs labi zināt, ka lielākā mēneša daļa man paiet prom no mājām un arī jūsu māte vairākas dienas ir prom. Mēs to darām tādēļ, ka tas ir mums dotais Dieva aicinājums. Tas ir veids, kādā Viņš mums ir licis virzīt cilvēkus Viņa valstības celšanā, lai pagodinātu Viņu. Jūs varat raudzīties uz mūsu dzīves aicinājumu divējādi, es turpināju, jūs varat uz to raudzīties kā uz kaut ko negatīvu, kad jūsu vecāki tiek atrauti no jums un jums ir laupīta normāla ģimenes dzīve. Jeb jūs varat raudzīties uz to kā uz jūsu, ne tikai jūsu vecāku kalpošanu. Tā kļūst par jūsu kalpošanu tad, kad jūs sējat savus vecākus sūtāt viņus neskaitāmu tūkstošu cilvēku dzīvē Dieva nodomu īstenošanai. Ja tāda ir jūsu attieksme, tad par katru dvēseli, kurai mēs pieskaramies, jūs tiksit atalgoti Kristus soģa krēsla priekšā. Ja jūs uzskatāt, ka mēs esam jums atņemti, jūs nesaņemsiet neko. Tātad, puikas, viss ir atkarīgs no viena vārda: attieksme. Viņi saprata manu vārdu jēgu un nekad nav sūdzējušies par ceļošanu. Patiesībā daudzreiz, kad mēs ar Līsu šaubījāmies, vai pieņemt kādu uzaicinājumu, mūsu puikas bija tie, kas iedrošināja mūs. Mums ir lieliskas attiecības. Viņi visi mīl Dievu un kalpo mūsu misijā. Pal- Daudzkāršošana 287

290 dies Dievam par Viņa brīnišķīgo žēlastību! Mūsu dēli daudzkāršo savus naudas gabalus jau agrīnā vecumā. To pašu esmu teicis arī mūsu darbiniekiem: Jūs varat uztvert to kā darbu, un galu galā jūs pagursiet, jums viss būs apnicis un tiesas dienā jūs zaudēsiet savu algu. Jeb jūs to varat uztvert kā privilēģiju ietekmēt miljoniem cilvēku. Ar katru grāmatu, ko jūs aiznesat uz pastu, katru e-pastu, ko palīdzat mums atbildēt, katru cilvēku, kuru uzrunājat sociālajos tīklos, katru sapulci, ko organizējat utt., jūs esat svarīga daļa no tā darba, ko Dievs ir uzticējis šai misijai, lai aizsniegtu tos, kurus Viņš caur to ir gribējis aizsniegt. Jūs esat kā Dāvida karavīri, kas sargā nometni. Viņi saprot manu domu un viņiem ir lieliska attieksme. Tas ir mans vadītāja pienākums teikt dzīvības vārdus, kas palīdz šo attieksmi saglabāt, lai gan galīgā atbildība par savu attieksmi ir jānes katram pašam. Veselīga attieksme palīdz daudzkāršot mūsu naudas gabalus un izturēt līdz galam. Dievs ceļ savu namu. Kāda privilēģija būt Viņa līdzstrādniekiem! Tādēļ, lai cik mazsvarīga liktos tava daļa, atceries, ka katra no tām ir būtiska un ka tu vari būt tik efektīvs vai neefektīvs, cik pats to vēlies. Es ceru, ka tu ņemsi vērā apustuļa Jāņa vārdus: Uzmanieties, ka jūs nepazaudējat to, ko esam darbā panākuši, bet ka jūs saņemtu pilnu algu. (2. Jāņa 8) 288 Dzinējspēks mūžība

291 14. NODAĻA PERSONĪGĀ IETEKME Bet tu esi cieši sekojis manai mācībai, dzīves veidam, manai apņēmībai, ticībai, pacietībai, mīlestībai, izturībai. 2. Timotejam 3:10 A tbilstoši tam, kādu iespaidu mēs atstājam uz citiem, mūžībā mēs saņemsim atlīdzību vai cietīsim zaudējumus. Šeit nav runa tikai par kalpošanu, bet arī par mūsu personīgo dzīvi (kas ir tikpat svarīgi) mūsu dzīvesveidu un to, kā mēs izturamies pret citiem. Tas, kā mēs uztveram citus cilvēkus, nosaka mūsu izturēšanos pret viņiem mēs varam viņus celt vai gremdēt. Ja mēs uztveram citus kā zemākus par sevi, tāda būs arī mūsu attieksme un rīcība. Viņu vajadzības mums nešķitīs svarīgas un mēs raudzīsimies uz viņiem no augšas. Ja mēs novērtējam savus līdzcilvēkus, mēs viņus mīlēsim, jutīsim viņiem līdzi un centīsimies celt un nostiprināt viņu dzīvi. Ja mēs uztveram cilvēkus kā resursu, mēs viņus izmantosim, jo īpaši, ja savas vēlmes un vajadzības mums ir svarīgākas. Ja mēs raugāmies uz cilvēkiem kā tādiem, kas ir radīti pēc Dieva tēla, ir ārkārtīgi dārgi un vērtīgi, tad mūsu nodoms būs svētīt citus arī tad, ja tas mums kaut ko maksās. Tāda ir Kristus attieksme. Egoisma cietokšņi Pirms es iepazinu Jēzu, biju liels egoists. Pēc atgriešanās pie Dieva gadā, Svētajam Garam nācās apkarot egoisma cietokšņus, kas 289

292 izpaudās manā uzvedībā. Lieki teikt, ka pirmie desmit gadi kopā ar Kristu bija krasu pretišķību laiks. Viens no šādiem cietokšņiem bija seksuālā iekāre. Ja nācās saskarties ar pornogrāfiju, man bija ļoti grūti pretoties. Pēc sešus gadus ilgām cīņām gadā es tiku no tā atbrīvots. Tikko biju brīvs, sākās mana prāta atjaunošanas process. Nākamajos gados es atklāju šīs iekāres sakni. Dieva mīlestībai vairojoties manā sirdī, strauji pieauga mana izpratne par cilvēka vērtību. Es sapratu savas agrākās atkarības galējo egoismu. Raudzīties uz sievieti kā uz pornogrāfisku vai iekāres objektu nozīmē padarīt viņu par gaļas gabalu, un tas manī izraisīja riebumu. Manī arvien nostiprinājās atklāsme, ka sievietes ir radītas pēc Dieva tēla un kronētas ar slavu un godu. Es jau sen to zināju, bet mana izpratne par to bija palikusi prāta līmenī, nekļūstot par manas būtības daļu. Laika gaitā es atklāju Dieva pārveidošanas procesa realitāti. Kad pornogrāfiski skati pazibēja man acu priekšā uz žurnāla vāka vai televīzijas ekrānā, es to sajutu kā fizisku uzbrukumu. Es atskārtu, ka mani ārkārtīgi satrauc tas, ka šis cilvēks, par kuru Jēzus bija izlējis savas asinis, tiek padarīts par vienkāršu gaļas gabalu. Šai atklāsmei pieņemoties spēkā, krasi mainījās mana attieksme pret sievietēm. Esmu šokēts par to, ka daži vīrieši izturas pret sievietēm kā pret zemākiem, mazāk vērtīgiem, pat nicināmiem cilvēkiem. Un tā notiek pat draudzē. Tas ir absurds. Kā vīrieši, tā sievietes ir Dieva valstības mantinieki, Viņa priekšā vienlīdzīgi, un vīriešiem kā izturīgākiem traukiem (tas attiecas uz stiprāku fizisko ķermeni, nevis stiprāku dvēseli), vajadzētu pagodināt sievietes, uzskatot viņas augstākas par sevi. Vīriešiem ir jāciena, jānovērtē, jāgodā, jāaizsargā un vienmēr jācenšas celt sievietes. Vīri, jūs esat ģimenes galvas, bet Dieva valstībā vadīt nozīmē nodoties savai ģimenei, tai kalpojot. Tas nenozīmē uzkundzēties sievai un bērniem. Ja tu domā, ka vadīt nozīmē pacelties pāri savai sievai, tad tava izturēšanās viņu aizvainos un sagraus, nevis cels. 290 Dzinējspēks mūžība

293 Tiesas dienā tev būs jādod norēķins par to. Tieksme pēc atzīšanas Dievs man atklāja vēl citu egoisma jomu, kas bija vēl maldinošāka to gadu vidū biju viens no aptuveni četrsimt draudzes darbiniekiem. Mūsu draudzē bija vairāk nekā astoņi tūkstoši locekļu un tai bija sadarbība ar tūkstošiem draudžu visā valstī. Tajā laikā es nevarēju ciest strīdus, tādēļ centos par katru cenu no tiem izvairīties. Pret cilvēkiem biju ārkārtīgi laipns un pieklājīgs. Centos izmantot katru iespēju, lai pateiktu kādam kaut ko labu, arī tad, ja tā nebija taisnība. Par mani runāja, ka es esot viens no jaukākajiem draudzes darbiniekiem. Šīs runas sasniedza arī mani un es biju ļoti apmierināts ar sevi. Tad kādu dienu lūgšanā Dievs man jautāja: Kurā vietā es 1. Korintiešiem 13 saku, ka mīlestība ir jauka? Jautājums mani nedaudz samulsināja un es atbildēju: Nekur. Tad Dievs sacīja: Dēls, vai tu zini, kādēļ tu saki citiem tikai labu, arī tad, ja tā nav patiesība? Es atbildēju: Nē, neesmu par to domājis. Dieva atbilde bija nepārprotama: Tu baidies no noraidījuma. Tātad, kas ir tavas mīlestības objekts, tu vai viņi? Ja tu patiešām mīli cilvēkus, tu viņiem teiksi taisnību, vai viņiem tas patīk vai nē. Ja tu viņus mīlētu, tev vairāk rūpētu viņu labklājība un tu gribētu viņiem palīdzēt arī tad, ja viņi tevi atraidītu. Es skaidri redzēju savu egoismu, kas maskējās ar pieklājību; sāpīgā patiesība bija atklājusies. Es izmantoju cilvēkus, kuri apmierināja manu nepieciešamību būt pieņemtam. Es gribēju, lai viņu atzinība nomierina manu nedrošību. Palīdzība citiem nebija mana prioritāte. Es tikai gribēju justies pieņemts. Tāpēc ir neskaitāmi kalpotāji, kuri sludina tikai Dieva Vārda pozi- Personīgā ietekme 291

294 tīvo pusi. Viņi atturas no brīdinājumiem, labojumiem vai norāšanas. Viņi vairāk rūpējas par to, lai neaizvainotu savas draudzes locekļus un draudze nesaruktu. Kas ir tavas mīlestības objekts tu pats vai citi? Ja mēs redzētu kādu, kurš ar aizsietām acīm dodas taisni uz bezdibeni, vai mēs nekliegtu, cik spēka, lai pasargātu viņu no kritiena? Taču esmu dzirdējis, kā daži no šiem mīlestības kalpiem izsakās tad, kad citi viņus nedzird, un veids, kā viņi runā par cilvēkiem, ir satraucošs. Pret oficiantiem, lifta zēniem un citu apkalpojošo personālu viņi izturas kā pret zemākas šķiras pilsoņiem. Kādu iespaidu uz cilvēkiem atstāj šādi kristieši ārpus savas publiskās dzīves? Viņiem būs jādod norēķins par katru cilvēku, ko viņi sastapa savā dzīvē. No laipnības līdz neiecietībai Pēc šīs atklāsmes es metos otrā galējībā. Es kļuvu par skarbu sludinātāju. Manā sirdī joprojām nebija Dieva mīlestības pret cilvēkiem. Es vairāk rūpējos par taisnību nekā par cilvēku mūžīgo labklājību. Reizēm es savos sprediķos vienkārši uzbruku draudzei. Uzmanības centrā joprojām biju es, bet mans egoisms bija atradis citu izpausmes veidu. Manu uzvedību lieliski raksturo šie Pāvila vārdi:... skaidrs, ka mums visiem ir zināšanas, un zināšanas rada augstprātību, bet mīlestība tā veido cilvēku. (1. Korintiešiem 8: 1 2) Atskatoties uz mūsu ceļojošās kalpošanas pirmsākumiem, man ir tik ļoti žēl mācītāju, kuriem pēc mūsu aizbraukšanas nācās mēģināt sasmelt mūsu izlieto ūdeni. Ja es toreiz būtu bijis mācītājs, es noteikti nebūtu aicinājis Džonu Bevīru kalpot manā draudzē. Esmu tik pateicīgs šiem līderiem, kuri saskatīja manī patiesu vēlmi kalpot Dievam un Viņa ļaudīm, kaut arī man vēl bija jāaug un jāaug. Tobrīd es vairs neglaimoju, lai iegūtu atzīšanu un izvairītos no noraidījuma. Es runāju skarbu patiesību, bet ar tādiem pašiem apslēp- 292 Dzinējspēks mūžība

295 tiem savtīgiem motīviem, no kuriem Dievs mani gribēja šķīstīt. Pēc pāris gadiem kāds pazīstams mācītājs bija sūdzējies par mani ļoti ietekmīgiem līderiem; viņa komentāri sasniedza mani no trim dažādiem kontinentiem. Sākumā es biju satriekts un ļoti dusmīgs, tomēr sapratu, ka aizvainojums tikai attālinās mani no Dieva. Galu galā šī cilvēka uzbrukums piespieda mani saukt uz Dievu kā nekad agrāk. Es dedzīgi lūdzos, lai Viņš man dāvina dziļāku līdzjūtību. Man pašam nemanot, laika gaitā Dievs manī atmodināja mīlestību pret cilvēkiem, kas Viņam ir tik dārgi. Šajā procesā Kungs deva man atklāsmi, kas pārmainīja manu kalpošanu. Tu domā, ka tagad dzirdēsi kaut ko revolucionāru, taču patiesībā tas ir ļoti vienkārši. Tas pat var izklausīties muļķīgi, kamēr neesi to apdomājis. Šī atklāsme bija: Tējkarote cukura palīdz norīt zāles. Es sapratu, ka zāļu iedarbība nemazinās, ja tās pasniedz ar kaut ko saldu. Tas vienkārši atvieglo to norīšanu, un lielākoties pat padara tās garšīgas. Neskaitāmi vadītāji man ir teikuši: Džon, esmu pārsteigts, kā, griežot mūs ar Dieva Vārda nazi, tu mūs visus izsmīdināji. Tu atdzīvināji tik nopietnu tēmu. Pirmoreiz izdzirdot šādas atsauksmes, sapratu, ka Dieva žēlastība mani māca. Esmu tik pateicīgs! Kaut gan mācītāja nolūks, sūdzoties par mani citiem vadītājiem, visticamāk, nebija mani svētīt, viņš kļuva par vienu no manas dzīves lielākajām svētībām. Ņem vērā, ka dažreiz Dievs izmanto ļaunus nodomus, lai piespiestu tevi atgriezties Viņa gribā. Viņš izmantoja Jūdas nodevību, lai piepildītu Jēzus misiju pie krusta. Viņš izmantoja Jāzepa brāļu ļaunos nodomus, lai īstenotu Jāzepa dievišķo sapni. Tā varētu turpināt bezgalīgi. Mērķis Dieva mīlestība Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs raugāmies uz cilvēkiem. Ja ļaujam mūsu sirdīs pieaugt Dieva mīlestībai un līdzjūtībai, mēs neraudzīsimies uz Personīgā ietekme 293

296 citiem no augšas uz leju. Ja uzskatām citus kā zemākus, tas neizbēgami radīs mūsos kritisku, tiesājošu, skarbu attieksmi. Lūk, ko Pāvils saka Romas kristiešiem: Kādēļ tu tiesā [un kritizē] savu brāli? Un kādēļ tu noniecini savu brāli? Mums visiem būs jāstājas Dieva soģa krēsla priekšā. Tā nu ikviens no mums dos Dievam norēķinu par sevi. (Romiešiem 14:10,12) Ja kristieši atstāj novārtā otru lielāko bausli mīlēt citam citu mēs nenovēršami iekritīsim lamatās, par ko runā Pāvils, mēs nicināsim cits citu. Šāda domāšana ir īpaši raksturīga tiem, kuriem ir Bībeles zināšanas bez Svētā Gara augļu pamata. Raksti liecina, ka Dievs ir mīlestība. Ir svarīgi uzsvērt, ka mīlestība nav Dievs. Tā ir milzīga starpība. Dieva personība, raksturs un nodomi nav saistīti ar mūsu mīlestības definīcijām, jo neviens nepazīst mīlestību, kamēr nav iepazinis Jēzu. Viņš ir mīlestības būtība. Tāpat nekur nav teikts: Dievam ir mīlestība. Viņam ir spēks. Viņam ir dāvanas. Viņam ir vara utt. Bet Jēzus ir mīlestības būtība. Ja tas ir tā, arī mums tādiem jābūt, jo līdz ar jaunpiedzimšanu esam saņēmuši Viņa dabu. Tādēļ Pāvils saka: Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet man nebūtu mīlestības, es būtu kā dunošs varš un šķindoša kimbala. Un, ja man būtu pravietošanas dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas. (1. Korintiešiem 13:1 3) Mīlestība nerodas no mūsu vārdiem. Mēs varam teikt, ka mīlam kādu, bet ar savu rīcību to noliegt. Mīlestība nesākas arī ar mūsu rīcību. Pāvils iepriekš minētajā tekstā norāda, ka mēs varam izlikties par tādiem, kuri nesavtīgi mīl (atdodot visu nabagiem un ziedojot 294 Dzinējspēks mūžība

297 pat savu miesu) un tomēr būt tālu no mīlestības. Tas rāda, ka patiesa mīlestība dzimst sirdī. Mīlestībā mēs būsim pacietīgi un laipni pret citiem. Mēs neskaudīsim viņu panākumus, jo no sirds vēlēsimies, lai viņi būtu ieguvēji. Mēs nekad nelielīsimies, nebūsim lepni un augstprātīgi. Mēs nepieprasīsim, lai viss notiek pēc mūsu prāta. Mēs nebūsim nelaipni un nepacietīgi. Mēs nepieminēsim visas tās reizes, kad mums ir nodarīts pāri, bet piedosim un atlaidīsim visus parādus. Mēs nekad nebūsim priecīgi par netaisnību; mēs dedzīgi iestāsimies par žēlsirdību un patiesību. Mēs nekad neatmetīsim otram ar roku un nezaudēsim ticību, mēs vienmēr ticēsim labajam katrā cilvēkā. Mēs vienmēr ticēsim otra cilvēka nevainībai, kamēr nav pierādīts pretējais, un pat tad mēs cerēsim uz atgriešanos un atjaunotni. Mēs būsim cerības pilni un pacietīsim grūtības Dieva valstības un citu cilvēku labā. Īsāk sakot, mēs dzīvosim, lai celtu citus dievbijībā, kas ir iespējams vienīgi tad, ja viņi pakļaujas Kristum un savā dzīvē piepilda Viņa gribu. Līderis, kurš ietekmēja daudzus Pirms dažiem gadiem es apmeklēju kāda tuva drauga bēres. Viņu sauca Džeks Volless. Viņš nodibināja Detroitas Pasaules misiju, Detroitā, Mičiganā daudznacionālu draudzi, kas desmit gadu laikā izauga līdz 4000 locekļiem. Džeks devās uz Zimbabvi, lai sludinātu kādā evaņģelizācijas pasākumā, taču tikko bija izkāpis no lidmašīnas, nomira ar sirdstrieku. Džeka bērēs bija tūkstošiem cilvēku: misiju vadītāji no visas ASV, sabiedriskie darbinieki un lielāko korporāciju viceprezidenti, kā arī strādnieki, bezpajumtnieki un jaunās māmiņas. Tāds bija viņa draudzes sastāvs. Bērēs piedalījās arī daudzi, kuri nepazina Jēzu kā savu Kungu; viesnīcu un restorānu darbinieki un citi, uz kuriem viņš bija atstājis lielu iespaidu, personīgi tiekoties. Personīgā ietekme 295

298 Tas, ka tur bija daudzi, kas nepiederēja Džeka draudzei, mani nepārsteidza. Mēs abi bijām pavadījuši diezgan daudz laika kopā ārpus viņa draudzes un mani ļoti uzrunāja veids, kā viņš izturējās pret katru, ko sastapa. Viņš katru cilvēku vērtēja ļoti augstu. Viņš deva dāsnas dzeramnaudas oficiantiem un lifta zēniem. Reizēm man šķita, ka viņa rīcība ir nedaudz pārspīlēta, bet kādu dienu es sapratu, ka šis iespaids ir aplams, jo Džeks man paskaidroja, cik ļoti dārgi šie cilvēki ir Dievam. Esot kopā ar Džeku, ikviens jutās kā vissvarīgākais cilvēks un tā tas arī bija. Bēres ilga četrarpus stundas. Daudzi no viņam tuvāk stāvošajiem līderiem tika aicināti teikt īsas uzrunas. Kad kādi četri vai pieci jau bija runājuši par to, cik daudz viņš mums visiem nozīmēja, piecēlās kāds pazīstams līderis un teica: Un es domāju, ka esmu viņa labākais draugs! Visi sāka smieties. Mēs zinājām, ka Džekam mēs visi bijām labākie draugi. Šis ievērojamais Dieva vīrs ar saviem evaņģelizācijas pasākumiem un TV raidījumiem ne tikai ietekmēja valstis, bet arī tos, ar kuriem viņš nonāca personīgā saskarsmē. Nebija svarīgi, vai tu esi lielas korporācijas izpilddirektors jeb maznodrošinātais. Džeks prata sarunāties ar katru un mīlēt katru kā cilvēku. Viņš bija uzticīgs savam aicinājumam un dāvanām, bet ne tikai Džeks daudzkāršoja savus naudas gabalus visās dzīves jomās. Sētnieks, kas ietekmēja tūkstošus Daži no tiem, kuri vislielākā mērā ir ietekmējuši manu dzīvi, ir cilvēki, kurus tu nekad neredzēsi stāvam draudzes priekšā un sludinām. Viens no viņiem bija finanšu darbinieks uzņēmumā Rockwell International. Viņu sauc Maiks, un es ar viņu iepazinos tikai divus gadus pēc tam, kad biju kļuvis par kristieti. Darbā viņš sēdēja netālu no manis, un darba pārtraukumos un pusdienlaikā mēs runājām par ticības lietām. 296 Dzinējspēks mūžība

299 Vēlāk mēs stundām ilgi runājāmies viens pie otra mājās un draudzē. Vislielāko iespaidu uz mani atstāja Maika uzticamība un praktiskā Rakstu pārzināšana. Mani uzrunāja arī tas, kā viņš godāja, cienīja un mīlēja savu sievu, bērnus un jebkuru cilvēku, ko sastapa. Vēlāk es aizgāju no darba uzņēmumā un uzsāku kalpošanu. Drīz pēc tam arī Maiks aizgāja no uzņēmuma un izveidoja savu grāmatvedības firmu, kas pastāv vēl šodien. Viņa bizness ir ļoti veiksmīgs. Viņš ir palīdzējis vairāk nekā divpadsmit tūkstošiem klientu atgūt pārmaksātos nodokļus un sakārtot grāmatvedību, un pieci tūkstoši no šiem klientiem joprojām regulāri izmanto viņa pakalpojumus. Pateicoties Maika uzticamībai un godīgumam, viņš ir spējis saglabāt labas attiecības ar klientiem daudzu gadu garumā. Pirms neilga laika es jautāju Maikam, cik no saviem klientiem viņš ir kalpojis ar Dieva Vārdu. Viņš teica: Džon, vismaz 90 procentiem. Tas ir vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Biju mēms. Tad es jautāju, cik klientu viņš ir pievedis Jēzum. Viņa atbilde bija Simtiem. Viņš teica: Vēl pagājušajā nedēļā es pievedu Kungam kādu kubieti un lūdzu kopā ar viņu pēc dziedināšanas no vēža. Maiks ir palīdzējis arī daudzām misijām izveidot savu grāmatvedību. Viena no tām bija arī mūsu misija, kad bijām tikko sākuši darboties. Maiks saprata manu aicinājumu un daudzus gadus kārtoja manas nodokļu lietas bez maksas. Maika dzīve ir ietekmējusi cilvēkus ļoti daudzos veidos. Atceros, ka mūsu garajās sarunās Maiks stāstīja par sētnieku, kurš bija ietekmējis viņa dzīvi vairāk nekā jebkurš cits. Nesen es viņam piezvanīju, lai vēlreiz pajautātu par šo vīru. Maiks sāka raudāt. Viņš teica: Džon, sešas no manām deviņām tantēm nomira vājprātīgo namā. Arī mana māte. Abus manus vectēvus nošāva. Manā ģimenē bija milzīgas problēmas un arī man bija nolemts līdzīgs liktenis, taču naudas Personīgā ietekme 297

300 trūkuma dēļ māte mani nodeva audzināšanā citai ģimenei. Es tur pavadīju septiņus gadus. Ģimenes galva bija vietējās papīrfabrikas sētnieks. Viņa vārds bija Čārlijs. Viņa godīgums, nodošanās Jēzum un mīlestība pret cilvēkiem salauza manas dzīves lāstu. Katru nedēļu viņš ņēma mani līdz uz draudzi un mācīja man Dieva ceļus. Viņa ietekme palīdzēja man nonākt tur, kur es šodien esmu. Mana meita reiz uzrakstīja referātu ar nosaukumu Visievērojamākais cilvēks, ko pazīstu. Tas bija par Čārliju. Tu, visticamāk, nelasīsi par Čārliju nekur citur, izņemot šo grāmatu. Taču viņa ietekme ir paplašinājusies līdz tūkstošiem cilvēku, kuriem Maiks kalpoja. Caur Maiku viņa ietekme skāra arī mani. Tātad miljoni, kuriem kalpot bija mana privilēģija, netiešā veidā tika aizsniegti ar Čārlija starpniecību. Vai saproti, kā viens sētnieks daudzkāršoja savus naudas gabalus un kādu dienu saņems lielu algu? Ietekme, kas nodrošina mantojumu Tas atsauc man atmiņā patiesu stāstu, kuru man nesen izlasīja priekšā viens no maniem darbiniekiem. Tas ir stāsts par ateistu Maksu Džūksu un dievbijīgu vīru Džonatanu Edvardsu. Ateists Makss Džūkss dzīvoja bezdievīgu dzīvi. Viņš apprecējās ar tādu pašu bezdievi un no šīs savienības radās 310 cilvēki, kuri nomira kā ubagi, 150 bija noziedznieki, no tiem 7 slepkavas, 100 bija dzērāji un vairāk nekā puse no sievietēm bija prostitūtas. Viņa 540 pēcteči štatam izmaksāja 125 miljonus dolāru. Bet, paldies Dievam, tas darbojas abos virzienos! Amerikā bija ievērojams Dieva vīrs Džonatans Edvardss. Viņš dzīvoja vienā laikā ar Maksu Džūksu, bet apprecēja dievbijīgu meiteni. Tika veikts pētījums, kurā tika noskaidroti 1394 zināmo Džonatana Edvardsa pēcteču likteņi. 13 no tiem kļuva par koledžu prezidentiem, 65 par 298 Dzinējspēks mūžība

301 koledžu profesoriem, 3 par Savienoto Valstu senatoriem, 30 par tiesnešiem, 100 par juristiem, 60 par ārstiem, 75 par armijas un jūras spēku virsniekiem, 100 par sludinātājiem un misionāriem, 60 par izciliem rakstniekiem, viens par ASV viceprezidentu, 80 par sabiedriskiem darbiniekiem, 295 absolvēja koledžu un starp viņiem bija štatu gubernatori un ārmisiju darbinieki. Viņa pēcteči neizmaksāja štatam ne penija. 1 Tas ir vēl viens naudas gabalu daudzkāršošanas veids. Čārlijs, Maiks un Džonatans Edvardss ietekmēja milzīgu skaitu cilvēku. Viņi atstāja aiz sevis ievērojamu mantojumu. Taču tā nebija viņu publiskā kalpošana, kas ietekmēja šos daudzos cilvēkus, bet viņu personīgā dzīve. Tā ir privilēģija, ko Dievs piešķir ikvienam no mums. Kā tu atbildi policistam, kā tu runā ar mācītāju, kā tu izturies pret saviem bērniem, veids, kā tu kārto naudas lietas, kādus vārdus tu lieto sarunās un tā var turpināt bezgalīgi tas viss ietekmē apkārtējo cilvēku dzīvi. Vai tu būsi celtnieks vai klupšanas akmens? Tā nu ikviens no mums dos Dievam norēķinu par sevi. Neapgrēcini savu brāli! Tādēļ netiesāsim vairs cits citu, bet labāk apņemieties nelikt brālim ceļā šķēršļus vai būt viņam par piedauzību. Tad nu dzīsimies pēc miera un pēc tā, lai varētu celt cits citu. (Romiešiem 14:12 13, 19) Pāvils šeit nepārprotami runā par pastaro tiesu. Tur atklāsies, kādu iespaidu esam atstājuši uz cilvēkiem. Ir ārkārtīgi svarīgi to sev atgādināt visos laikos. Tas mūs motivēs vest cilvēkus pie Kristus, nevis nodarboties tikai ar sevi. Rebekai Raterei Springerei, kura dzīvoja 19. gs., tika dāvāta iespēja ilgāku laiku pabūt debesīs pirms viņas galīgās aiziešanas no šīs pasaules. Pēc atgriešanās viņa uzrakstīja grāmatu Intra Muros, kas ir kļuvusi par šī žanra klasiku. Grāmatā viņa citē Personīgā ietekme 299

302 kāda radinieka teikto, ar kuru kopā debesīs pavadīja daudz laika. Viņa raksta, ka šis radinieks viņas vīrabrālis atradās blakus Kungam. Viņš teica: Ja vien mēs kā mirstīgie spētu saprast, ka dienu no dienas mēs ceļam mūžības ēku, cik ļoti mūsu dzīve mainītos! Katrs laipns vārds, katra celsmīga doma, katra nesavtīga rīcība nākamajā dzīvē kļūs par mūžīgā skaistuma pīlāru. 2 Pievest cilvēkus Kristum Lielākais iespaids, kāds mums var būt uz otru cilvēku, ir iespēja pievest viņu Kristum. Ja tu saproti mūžīgo tiesu, tu gribēsi pastāstīt citiem pestīšanas plānu. Mēs lasām: Gudrais iemanto cilvēku sirdis [Dievam, kā cilvēku zvejnieks viņš savāc un saņem tās mūžībai]. (Sakāmvārdi 11:30 paplašinātais tulkojums) Būdams jauns kristietis, es izjutu spiedienu sludināt evaņģēliju katram, ko sastapu. Taču vēlāk es iemācījos meklēt Svētā Gara vadību, lai zinātu, kad un ko teikt. Pat Jēzus apliecināja, ka dara tikai to, ko redz savu Tēvu darām. Gājums kopā ar Dievu ir kā plūdums, nevis kā spaidi, kas noved pie neapmierinātības un aizbiedē cilvēkus. Taču vēlme aizvest citus pie mūžīgās dzīvības avotiem nezudīs, kamēr mēs tiksim aizsaukti mājās. Šo vēlmi rada Dieva mīlestība. Aizvest kādu pie Kristus nozīmē likt visiem eņģeļiem un pašam Dievam priecāties neizsakāmā priekā. Tam ir noteikta alga. Jēzus saka: Jau pļāvējs saņem algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos abi, sējējs un pļāvējs. (Jāņa 4:36) Man bija dota privilēģija pievest Kristum manu sievu mūsu pirmajā randiņā. Drīz pēc tam, kad es nācu pie Jēzus, es apņēmos neiet uz randiņiem, kamēr Dievs pievedīs man sievu. Es zināju, ka Dievs pieveda Ievu Ādamam, kādēļ gan Viņš nevarētu tāpat darīt ar mani? 300 Dzinējspēks mūžība

303 Pirms kļuvu par kristieti, biju gājis uz randiņiem ar daudzām meitenēm. Pēc atgriešanās es iepazinos ar dažām kristīgām meitenēm un aicināju viņas uz randiņiem, bet tad sapratu, ka tas traucē manām attiecībām ar Dievu. Izbeidzot attiecības, mūsu dvēselēs palika ievainojumi un rētas. Nepagāja ilgs laiks līdz nospriedu, ka tā nav prātīga rīcība. Tad es apņēmos lūgt Dievu ikreiz, kad grasījos doties uz randiņu. Tajā laikā mana sieva bija ballīšu karaliene. Kāds mans studiju biedrs reiz izteicās, ka viņa esot trakākā meiča visā universitātē. Domāju, ka tas bija pārspīlējums, bet tuvu patiesībai tas bija gan. Kad sākās manas attiecības ar Līsu, es pusotru gadu nebiju bijis uz randiņu, jo ikreiz, kad lūdzu Kunga padomu, Viņš mani pierunāja neiet. Taču es jutu, ka Svētais Gars mani mudina uzaicināt Līsu uz nākamo Bībeles studiju pikniku. Viņa piekrita. Pēc piknika mēs ar Līsu staigājām pa universitātes pilsētiņu un es viņai sludināju evaņģēliju no pusnakts līdz pus diviem naktī. Viņa mani pārtrauca un teica, ka nekavējoties vēlas saņemt pestīšanu. Drīz pēc tam mēs abi sapratām, ka Dievs vēlas, lai mēs apprecētos. Varu godīgi teikt, ka es šajā darījumā biju lielāks ieguvējs. Bez Līsas es šodien nebūtu tas, kas esmu. Līsa ir ietekmējusi miljoniem cilvēku dzīvi. Viņa ir ražīga autore un cīnītāja pret netaisnību, un uzstājas konferencēs visā pasaulē. Kā būtu, ja es nebūtu izmantojis iespēju viņu uzrunāt? Kā būtu, ja, baidoties no izsmiekla, es nebūtu viņai pastāstījis par Jēzu? Es domāju, ka Dievs būtu atsūtījis kādu citu. Es būtu palaidis garām Dieva izvēlēto sievu un man nebūtu līdzdaļas visu to cilvēku dzīvē, kuriem viņa ir kalpojusi. Paldies Dievam par Viņa dāvanām! Ņem vērā, ka sēkla daudzkāršojas, bet pati par sevi izskatās nenozīmīga. Nekad neuzskati Svētā Gara vadību par pašsaprotamu un, pats galvenais, neignorē to. Visnenozīmīgākās lietas, uz kurām Dievs mani ir vadījis, vēlāk ir izrādījušās vissvarīgākie daudzkāršošanas faktori manā dzīvē. Dievs vēlas, lai tu daudzkāršo. Un Dievs vēlas tev par to atlīdzināt. Personīgā ietekme 301

304 Noslēgumā mudinājums Likmes ir augstas. Mēs nedrīkstam izniekot mums piešķirto laiku. Cilvēku mūžīgie likteņi ir atkarīgi no mūsu paklausības Dieva plānam. Viņš grib, lai visi tiktu glābti un kļūtu līdzīgi Jēzus tēlam. Viņš negrib, lai kāds pazustu. Pēc iziešanas no Ēģiptes vesela paaudze pazuda tuksnesī. Viņiem bija dots viens no visu laiku lielākajiem vadoņiem, un tomēr viņi cieta sakāvi. Mums var būt izcili vadītāji, bet piepildīt galvenā būvnieka plānu mēs varam tikai katrs atsevišķi. Viņš ir pavēlējis: Šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals. (Mateja 24:14) Nepalaidīsim garām savu uzdevumu! Pļaujas laiks ir klāt un Viņš jau stāv pie durvīm! Ja mēs nepiepildīsim savu uzdevumu, Dievam nāksies sūtīt citu paaudzi, kā Viņš darīja Jozua laikos, lai Viņa nams tiktu pabeigts, jo Viņš jau ir paziņojis, ka Viņa nams būs pilns. Mēs veicam savu daļu Dieva plānā, daudzkāršojot to, ko Viņš mums ir piešķīris. Nezaudē drosmi. Nedomā, ka tava daļa ir mazsvarīga. Nezaudē dedzību. Nepazaudē no skata Jaunās Derības debešķīgo vīziju, par ko mēs runājām šajā grāmatā. Daudzi tavi laikabiedri rēķinās ar tevi daži alkst dzirdēt vēsti par Jēzu, citiem ir nepieciešams tavs iedrošinājums un stiprinājums. Arī tevi gaida tavs mūžīgais liktenis. Tu vari gūt panākumus, pilnībā padodoties Viņa žēlastībai. Viņš ir uzticīgs! Es mudinu tevi kā Dieva valstības līdzpilsoni. Piepildi savu aicinājumu un nostiprini savu izredzētību. Pabeidz savu skrējienu. Pēc desmit miljoniem gadu, atskatoties uz šo brīdi, tu būsi priecīgs par to. Nav iespējams būt pārāk padevīgam Dieva gribai. Tad nu dodies sacīkstēs, lai uzvarētu! Noslēgumā gribu iedrošināt tevi ar Pāvila lūgšanas vārdiem par visiem svētajiem: 302 Dzinējspēks mūžība

305 Lai Kungs bagātīgi pilda jūs ar mīlestību citam uz citu un uz visiem pārējiem, tāpat kā mēs mīlam jūs, lai jūsu sirdis būtu stipras un šķīstas svētumā Dieva un mūsu Tēva priekšā, kad nāks mūsu Kungs Jēzus ar visiem saviem svētajiem. Āmen! (1. Tesaloniķiešiem 3:12 13) Ir daudzas Rakstu vietas, kas runā par mūžīgo algu, taču tās visas nav iespējams ievietot šajā grāmatā. Rakstu vietu sarakstu, kas atklāj galvenos mūžīgās tiesas un algas aspektus, tu atradīsi vietnē DrivenByEternity.com/EternalRewards. Personīgā ietekme 303

306 PĀRRUNU JAUTĀJUMI 6. DAĻA: NODAĻA 1. Vai tavā dzīvē ir kādas jomas (vai varbūt kāda ļoti būtiska joma), kas tev liekas nesvarīga vai nevajadzīga? Padomā par to no debesu perspektīvas. Kādēļ tava uzticība šajās šķietami nenozīmīgajās jomās varētu būt nozīmīga Dievam? 2. Vairumam no mums tieksme sacensties un salīdzināt ir iedzimta. Kas mainās mūsu attieksmē pret Dieva Valstību, ja mēs nesalīdzinām sevi ar citiem? 3. Vai tavā dzīvē notiek bagātīga daudzkāršošana? Kā tu varētu labāk pārvaldīt savu laiku, lūgšanas, talantus un resursus? 4. Mūsu ceļojuma pašā sākumā mēs pārrunājām 1. Jāņa 4: 17, kur ir teikts, ka mēs varam ar pārliecību nostāties Kristus soģa krēsla priekšā. Pēc grāmatas izlasīšanas, vai tu vari paskaidrot kāpēc? 5. Kā tu jau šajā brīdī vari apzināti veidot savu dzīvi tā, lai tās iespaids turpinātos mūžīgi?

307 PIELIKUMS KĀ IEGŪT PESTĪŠANU Un, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts, jo ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu. Romiešiem 10:9 10 Dievs vēlas, lai tu gūtu panākumus, kas pastāv mūžīgi. Viņa attieksme pret tevi un plānu, ko Viņš ir paredzējis tavai dzīvei, ir dedzības pilna. Bet uzsākt ceļu uz sava likteņa piepildījumu ir iespējams tikai vienā veidā: saņemot pestīšanu Dieva Dēlā, Jēzū Kristū. Līdz ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos Dievs ir sagatavojis ceļu, lai tu varētu ienākt Viņa valstībā kā Dieva mīļotais dēls/meita. Jēzus upuris pie krusta ļauj tev saņemt pilnvērtīgu un mūžīgu dzīvi. Pestīšana ir Dieva dāvana tev; no savas puses tu nevari izdarīt neko, lai to nopelnītu vai būtu tās cienīgs. Lai saņemtu šo dārgo dāvanu, tev vispirms jāatzīst, ka esi grēkojis, dzīvodams neatkarīgi no sava Radītāja (tā ir visu grēku sakne). Lai saņemtu pestīšanu, grēku nožēla ir ļoti būtiska. Pēteris to skaidri apliecināja dienā, kad tika izglābti pieci tūkstoši cilvēku, kā tas ir aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā: Tādēļ nožēlojiet grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki jums tiktu izdeldēti (Apustuļu darbi 3:19). Raksti apliecina, ka ikviens no mums ir piedzimis kā grēka vergs. Šī verdzība sakņojas Ādama grēkā, no kura sākās tīšas nepaklausības apburtais loks. Grēku nožēla ir izvēle atteikties no paklausības sev un sātanam, melu 305

308 tēvam, un paklausīt savam jaunajam Kungam, Jēzum Kristum, kurš ir atdevis savu dzīvību par tevi. Tev jādod Jēzum iespēja valdīt pār tavu dzīvi. Lai Jēzus būtu tavs Kungs, tev ir jānodod Viņam gars, dvēsele un miesa viss, kas tu esi un kas tev pieder. Tad Viņa vara pār tavu dzīvi kļūs absolūta. Ja tu tam piekrīti, Dievs atbrīvo tevi no tumsas un pārceļ savā gaismas un godības valstībā. No nāves tu esi iegājis dzīvībā tu esi kļuvis par Dieva bērnu! Ja vēlies iegūt pestīšanu Jēzū Kristū, lūdz ar šiem vārdiem: Dievs debesīs, es atzīstu, ka esmu grēcinieks un neesmu spējīgs dzīvot atbilstoši Tava taisnīguma prasībām. Esmu pelnījis mūžīgu sodu par saviem grēkiem. Paldies, ka neatstāji mani šajā stāvoklī, jo es ticu, ka Tu sūtīji Jēzu Kristu, savu vienpiedzimušo Dēlu, dzimušu no jaunavas Marijas, mirt par mani pie krusta un uzņemties manu sodu. Es ticu, ka trešajā dienā Viņš augšāmcēlās un tagad sēž pie Tavas labās rokas kā mans Kungs un Glābējs. Šodien es atsakos no savas neatkarības un savu dzīvi bez atlikuma nododu Jēzum kā savam Kungam. Jēzu, es apliecinu Tevi kā savu Kungu un Pestītāju. Ienāc manā dzīvē caur savu Garu un pārvērt mani par Dieva bērnu. Es atsakos no tumsas darbiem, pie kuriem agrāk turējos, un no šīs dienas es vairs nedzīvošu sev. Ar Tavu žēlastību es dzīvošu Tev, kas esi nodevies par mani, lai es dzīvotu mūžīgi. Paldies Tev, Kungs. Tagad mana dzīve ir pilnīgi Tavās rokās, un saskaņā ar Tavu Vārdu man nekad nebūs jāpaliek kaunā. Laipni lūgts Dieva ģimenē! Aicinu tevi pastāstīt šo brīnišķīgo ziņu kādam kristietim, kā arī pievienoties kādai bibliskai draudzei, un būt kopā ar tiem, kuri var tevi stiprināt ticībā. Vari sazināties ar mūsu 306 Dzinējspēks mūžība

309 misiju (apmeklē MessengerInternational.org) un mēs tev palīdzēsim atrast piemērotu draudzi tuvākajā apkārtnē. Tu tikko esi uzsācis visaizraujošāko ceļojumu. Vēlam tev ik dienas pieaugt atklāsmē, žēlastībā un attiecībās ar Dievu! Kā iegūt pestīšanu 307

310

311 PIEZĪMES 1. nodaļa 1. Webster s Encyclopedic Unabridged Dictionary of the English Language (New York: Gramercy, 1993), mūžība. 2. The American Heritage Dictionary of the English Language, Fourth Edition (New York: Houghton Mifflin, 2000), mūžība. Mūžība: stāvoklis vai īpašība būt mūžīgam; mūžīgs: ārpus laika esošs; stāvoklis, kad kaut kas pastāv ārpus laika. 3. Merrill F. Unger, The New Unger s Bible Dictionary, ed. R. K. Harrison (Chicago: Moody, 1988), BibleSoft PCStudyBible Version Robert Young, Young s Literal Translation of the Holy Bible (Grand Rapids, MI: Baker, 1986). 3. nodaļa 1. Atklāsmes 2:23 (papl. tulk.) 2. Lūkas 16:2 3. Ebrejiem 4:13 (papl. tulk.) 4. Jāņa 8:24 5. Apustuļu darbi 4:12 (papl. tulk.) 6. Jēkaba 2:10 7. Efeziešiem 2:8 9 (atbilstoši saturam Dievs tika mainīts uz Džeilins ) 8. Mācītājs 9: Sakāmvārdi 24: Sakāmvārdi 13:13 [REV] 11. Mateja 22: Atklāsmes 22: Titam 1:16 (atbilstoši saturam Dievs tika mainīts uz Džeilins ) 14. Lūkas 6:46 309

312 15. Mateja 7:21 23 (atbilstoši saturam debesis tika mainīts uz Afabela ) 16. Jēkaba 2:14, (atbilstoši saturam Dievs tika mainīts uz Džeilins ) 17. Ecehiēla 18:25, Psalmi 50: Mateja 22: Sakāmvārdi 30: Mateja 24: Pētera 2:20 21 (atbilstoši saturam Kristus tika mainīts uz Džeilins ) 23. Ecehiēla 18: Mateja 24: Atklāsmes 3:5 26. Sakāmvārdi 21:16 [REV] 27. Mateja 22:13 14 (atbilstoši saturam viņam tika mainīts uz viņai ) 28. Ebrejiem 10:26 27, (atbilstoši saturam Dievs tika mainīts uz Džeilins ) 29. Jēkaba 3:1 (atbilstoši saturam draudze tika mainīts uz skola un Dievs tika mainīts uz Džeilins ) 30. Marka 9: Lūkas 12: Jūdas Mateja 22: Atklāsmes 16:5 7 (atbilstoši saturam Dievs tika mainīts uz Džeilins ) 4. nodaļa 1. The American Heritage Dictionary, Third Edition (New York: Houghton Mifflin, 1992), elementārs. 310

313 5. nodaļa 1. Movie Reviews: The Matrix. / movies/movies/a cfm. Accessed September 5, Alexander Roberts and James Donaldson, eds., The AnteNicene Fathers. Polycarp: Letter to the Philippians, 10 vols. (Grand Rapids, MI: Wm. Eerdmans Publishing Company, 1985), ch Alexander Roberts and James Donaldson, eds., The AnteNicene Fathers. Polycarp: Letter to the Philippians, 10 vols. (Grand Rapids, MI: Wm. Eerdmans Publishing Company, 1985), ch Alexander Roberts and James Donaldson, eds., The Ante Nicene Fathers. Clement of Rome Letter to the Corinthians, 10 vols. (Grand Rapids, MI: Wm. Eerdmans Publishing Company, 1985), ch Alexander Roberts and James Donaldson, eds., The Ante Nicene Fathers. Clement of Rome Letter to the Corinthians, 10 vols. (Grand Rapids, MI: Wm. Eerdmans Publishing Company, 1985), ch David W. Bercot, ed., A Dictionary of Early Christian Beliefs (Hendrickson Publishers, Inc., 1998), 586.lpp. 7. Turpat 8. Josh McDowell, Evidence That Demands a Verdict (San Bernardino, CA: Here s Life Publishers, 1972), lpp. 6. nodaļa 1. Kenneth E. Hagin, I Believe in Visions (Tulsa, OK: Faith Library Publications, 1984), (second edition; tenth printing). 2. From the UBS Handbook Series by United Bible Societies. 3. David W. Bercot, ed. A Dictionary of Early Christian Beliefs (Hendrickson Publishers, Inc., 1998). 4. Turpat 311

314 5. Turpat 6. Turpat 7. Turpat 8. The American Heritage Dictionary of the English Language, Fourth Edition. Houghton Mifflin Co., 2004 (software edition). 8. nodaļa 1. Lūkas 14: Marka 12: Kolosiešiem 1:28 (atbilstoši saturam Kristus tika mainīts uz Džeilins ) 4. Ecehiēla 13: Korintiešiem 3: Tesaloniķiešiem 2: Mateja 12: Sakāmvārdi 12:14 [REV] 9. Jeremijas 11: Jeremijas 17:10 (atbilstoši saturam Kungs tika mainīts uz Džeilins ) 11. Šī saruna balstās uz Mateja 25: Korintiešiem 9: Korintiešiem 9:9 (papl. tulk.) 14. Lūkas 14:11 (papl. tulk.) 15. Lūkas 19: Atklāsmes 2: Mateja 25:21 9. nodaļa 1. Cienot privātumu, vārdi ir mainīti. 312

315 10. nodaļa 1. James Strong, Strong s Exhaustive Concordance of the Bible (Peabody, MA: Hendrickson Publishers, 1988). 2. Biblesoft New Exhaustive Strong s Concordance, (Seattle, WA: Biblesoft, Inc., ver. 4, 1994). 12. nodaļa 1. Pārstrādāts teksts no manas grāmatas Relentless: The Power You Need to Never Give Up (Colorado Springs, CO: Waterbrook Press, 2011), lpp. 13. nodaļa 1. Webster s Encyclopedic Unabridged Dictionary of the English Language (New York: Gramercy, 1993), skaudība. 2. The American Heritage Dictionary of the English Language, Fourth Edition. Houghton Mifflin Co., 2004 (software edition). 14. nodaļa 1. Leonard Ravenhill, Sodom Had No Bible (Minneapolis, MN: Bethany House, 1971), 155. lpp. 2. Rebecca Ruter Springer, My Dream of Heaven: A Nineteenth Century Spiritual Classic: Originally Known As Intra Muros (Cincinnati, OH: Harrison House), 21. lpp. 313

316 Messenger International mērķis ir palīdzēt ģimenēm, draudzēm, tautām un ikvienam cilvēkam apzināties un piedzīvot Dieva Vārda pārveidojošo spēku. Šīs pieredzes rezultātā mainīsies sabiedrības un atsevišķu cilvēku dzīve, dodot iespēju dinamiski reaģēt uz pasaulē valdošo netaisnību. Cloud Library ir tiešsaistes platforma, kas ļauj mācītājiem un līderiem visā pasaulē piekļūt bezmaksas digitālajiem resursiem viņu dzimtajā valodā. Citus Džona un Līsas Bevīru piedāvātos lejupielādējamos resursus vairāk nekā 80 valodās tu atradīsi, apmeklējot CloudLibrary.org E-grāmatas, video un audio semināri, audio grāmatas, Bībeles... Vēlies vairāk? Skenē šeit:

317 GODA BALVA KĀ IEGŪT DIEVA LABVĒLĪBU UN SVĒTĪBAS? Šodien cieņas izrādīšana un goda došana ir gandrīz izmiris tikums, tomēr, kad to piedzīvojam, mēs esam aizkustināti. Kāpēc doma, ka godam jātiek parādītam ikdienā, mūsu paaudzei kļuvusi sveša? Bībele atklāj, ka goda došana ir ļoti būtiska atslēga, lai saņemtu svētības no debesīm. Tai līdzi nāk balva pilna vai daļēja. Bet tie, kuri izrāda necieņu, piedzīvo zaudējumus. Cieņas izrādīšanas princips ir spēkā kā garīgs likums. Dievs saka: Bet to, kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu, bet, kas Mani nicina, tie tiks pazemoti. (1.Samuēla 2:30) Grāmata atklāj cik svarīgi ir godāt valsts vadītājus, sociālos vadītājus, darba devējus, līdzcilvēkus. Cik bezgala nozīmīgi ir parādīt godu savam dzīvesdraugam, bērniem un, pats galvenais, pāri visam godāt Dievu To Kungu.

318 NEDROŠĪBAS PĀRVARĒŠANA NEBAIDIES PATEIKT NĒ! ESI PĀRLIECINĀTS PAR SEVI ARĪ TAD, JA CITI TEVI NEPIEŅEM! Ikviens no mums ir piedzīvojis bailes. Vai zini, kas ir tavu baiļu cēlonis un kas tev būtu jādara, lai no tām izvairītos? Džons Bevīrs atklāj, kādēļ mēs jūtamies apdraudēti un kā tas noved pie padošanās bailēm. Viņš paskaidro, kā atbrīvot Dieva dāvanas un ļaut Viņam valdīt pār tavu dzīvi. TU TO SPĒJ! Šajā grāmatā tu uzzināsi, no kurienes rodas nedrošība, kāpēc ir tik grūti pateikt nē, kāpēc tu baidies no konfliktiem un patērē tik daudz enerģijas, lai izpatiktu citiem. Neļauj bailēm valdīt pār sevi! Atbrīvojies no nomāktības, bezcerības un neziņas, un paļaujies uz Jēzus Kristus spēku.

319 LABAIS VAI DIEVS? JA LABS, TĀTAD NO DIEVA. PAREIZI? Mūsdienās vārdi labs un Dievs, šķiet, ir kļuvuši par sinonīmiem. Mēs domājam, ka tam, ko sabiedrībā uzskata par labu, ir jābūt saskaņā ar Dieva gribu. Dāsnums, pazemība, taisnīgums labi. Egoisms, augstprātība, nežēlība slikti. Atšķirība, liekas, ir acīmredzama. Tomēr, vai viss ir tik vienkārši? Ja jau labais ir tik pašsaprotams, kādēļ Bībele apgalvo, ka mums ir jāmācās atpazīt labo un ļauno? Labais vai Dievs? nav vēl viena pašpalīdzības grāmata. Tā aicina uz kaut ko vairāk nekā izmaiņām uzvedībā. Tā dara tevi spējīgu savienoties ar Dievu tādā līmenī, ka tas izmainīs visas tavas dzīves jomas.

320 ИСТОРИЯ О БРАКЕ Брак существовал всегда. Это был завет, связавший вместе одного мужчину и одну женщину. Эта связь сделала их сильнее, благороднее и ярче. Вместе они были лучше, чем по отдельности. Свадебная церемония стала только началом. Она была воротами к их долгой и счастливой семейной жизни. Каждый выбор и поступок должны были строить жизнь в соответствии с предназначением их союза. Муж и жена вступали в великое неизвестное с тесно переплетенными сердцами, руками и голосами ради выражения любви своего Творца. Как мы потеряли связь с этой совершенной историей любви? Авторы приглашают нас вновь открыть для себя первоначальный замысел Бога. Замужем или женаты, не замужем или неженаты, или помолвлены, ваша история часть Его истории. С этой интерактивной книгой пользуйтесь также: молитвами на каждый день; вопросами для обсуждения в группах; инструментами для создания брака своей мечты; пошаговой инструкцией для написания своей истории.

321 СВЯТОЙ ДУХ Три года ученики были с Иисусом, ходили с Ним и слышали все, что Он говорил. И тем не менее Иисус сказал Своим ближайшим друзьям, что Ему нужно покинуть их, чтобы Святой Дух мог прийти, и что им от этого будет только лучше (Иоанна 16:7, 13-14). Если это было лучше для учеников, которые каждый день проводили с Иисусом, то насколько больше мы сегодня нуждаемся в активном присутствии Святого Духа в нашей жизни? О Святом Духе часто говорят как о чем-то «непонятном». Но Библия ясно говорит, что Дух Святой это не что, но кто, Он личность, и Он обещал никогда не покидать нас. В этой интерактивной книге Джон Бивер приглашает вас открыть для себя лично часто игнорируемую и непонятую личность в Церкви Святого Духа.

322 VISI ŠIE PROGRAMMAS MATERIĀLI IR DĀVANA TEV! Vari brīvi kopēt šo kompaktdisku, kopēt materiālus, sūtīt tos pa e-pastu draugiem, kopēt un ielīmēt Word dokumentos, pārsūtīt materiālus savai draudzei un ielādēt internetā. Dali šos materiālus visur, kur vien ir slāpes pēc patiesas Dieva Vārda mācības un kristīgas dzīves žēlastības spēkā. Papildu informācija par mācību programmas sastāvdaļām: Failus, kas ievietoti šajā kompaktdiskā nevar atskaņot uz parasta video atskaņotāja. Tā kā tie ir jauktu mediju t.i. video, audio un teksta faili, tos var atskaņot un apskatīt tikai datorā vai digitālā ierīcē. MP4 video failus var ielādēt un atskaņot planšetē vai datorā. MP3 audio failus var ielādēt audio atskaņotājā, viedtelefonā vai datorā. PDF digitālos failus var ielādēt planšetē vai datorā. Tos var viegli lasīt, izdrukāt un pavairot. Papildu materiāli daudzās valodās ir pieejami interneta vietnē: CloudLibrary.org

323

324

Slide 1

Slide 1 E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā. Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas

Sīkāk

PĒRS GRUNNANS MĪLESTĪBA, PATIESĪBA, UN ŽĒLASTĪBA KĀDS IR DIEVS? Neredzamais Dievs ir ļāvis mums Sevi iepazīt caur Bībeli un Jēzu Kristu. Mēs nekad pa

PĒRS GRUNNANS MĪLESTĪBA, PATIESĪBA, UN ŽĒLASTĪBA KĀDS IR DIEVS? Neredzamais Dievs ir ļāvis mums Sevi iepazīt caur Bībeli un Jēzu Kristu. Mēs nekad pa KĀDS IR DIEVS? Neredzamais Dievs ir ļāvis mums Sevi iepazīt caur Bībeli un Jēzu Kristu. Mēs nekad pa īstam nespēsim izprast Viņa varenumu. Kas ir Tā Kunga Garam noteicis tā apjomu? (Jes. 40:13). Dieva

Sīkāk

Ko mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām?

Ko mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām? Problēmizraisoša uzvedība. Cēloņsakarību meklējumos 2018.gada 13.novembrī Līga Bērziņa Latvijas Autisma apvienība Stāsts nr 1 Ir bērni, kuri nonāk izglītības iestādēs, nezinot: kas ir droša distance, kas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete

Sīkāk

Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits no 459 ir no 4

Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits no 459 ir no 4 Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits 29.10.2017-05.11.2017 no 459 ir 05.11.2017-12.11.2017 no 459 ir 12.11.2017-19.11.2017 no 459 ir 19.11.2017-26.11.2017

Sīkāk

*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini

*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazinies internetā, bet dzīvē nekad neesi saticis, kā visdrošāk būtu rīkoties?: Pareizas atbildes: 6728 no 8404 1) Tikties publiskā vietā.

Sīkāk

4. TĒMA JŪLIJS ŽĒLASTĪBA UN TAISNĪBA PSALMOS UN SAKĀMVĀRDOS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Ps 9:7 9, 13 20; Ps 82; Ps 101; Ps 146; Sp

4. TĒMA JŪLIJS ŽĒLASTĪBA UN TAISNĪBA PSALMOS UN SAKĀMVĀRDOS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Ps 9:7 9, 13 20; Ps 82; Ps 101; Ps 146; Sp 4. TĒMA 20. 26. JŪLIJS ŽĒLASTĪBA UN TAISNĪBA PSALMOS UN SAKĀMVĀRDOS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Ps 9:7 9, 13 20; Ps 82; Ps 101; Ps 146; Spam 10:4; Spam 13:23, 25; 30:7 9. ATMIŅAS PANTS: Spriediet

Sīkāk

Es esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs

Es esmu vadītājs –>  es esmu profesionāls vadītājs BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana

Sīkāk

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies

Sīkāk

# Aicinati paklausibai

# Aicinati paklausibai SAUCEINS UZ PAKLAUSĪBU "Kas no jums ir bez grēka " # 226 Reimars A.C.Šulcs Tiesāt vai netiesāt "Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti" (Mat. 7:1) Kalna sprediķī, Jēzus teica: "Netiesājiet, lai jūs netopat

Sīkāk

6. TĒMA MAIJS ĶĒNIŠĶĪGĀ MĪLESTĪBAS DZIESMA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Dziesmu dziesma; 1Moz 2:7; 1kor 7:3 5; Jņ 17:3; 1Jņ 1:9; Rm

6. TĒMA MAIJS ĶĒNIŠĶĪGĀ MĪLESTĪBAS DZIESMA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Dziesmu dziesma; 1Moz 2:7; 1kor 7:3 5; Jņ 17:3; 1Jņ 1:9; Rm 6. TĒMA 4. 10. MAIJS ĶĒNIŠĶĪGĀ MĪLESTĪBAS DZIESMA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Dziesmu dziesma; 1Moz 2:7; 1kor 7:3 5; Jņ 17:3; 1Jņ 1:9; Rm 1:24 27; Gal 5:24. ATMIŅAS PANTS: Liec mani kā zīmogu

Sīkāk

6. TĒMA FEBRUĀRIS DIEVA APZĪMOGOTIE ĻAUDIS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl 7; 2Pēt 3:9 14, 5Moz 8:11 17; Atkl 14:4, 5, 12; Atkl 17:

6. TĒMA FEBRUĀRIS DIEVA APZĪMOGOTIE ĻAUDIS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl 7; 2Pēt 3:9 14, 5Moz 8:11 17; Atkl 14:4, 5, 12; Atkl 17: 6. TĒMA 2. 8. FEBRUĀRIS DIEVA APZĪMOGOTIE ĻAUDIS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl 7; 2Pēt 3:9 14, 5Moz 8:11 17; Atkl 14:4, 5, 12; Atkl 17:5; Rom 3:19 24. 40 ATMIŅAS PANTS: Šie ir tie, kas nāk

Sīkāk

Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š

Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst šaurā vietā vai mazā caurumā. Ūsas viņam darbojas kā

Sīkāk

Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē

Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē, zaķīt! Māmiņas puķes nevar ēst! Zaķis lēkā mūsu dārzā.

Sīkāk

Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv

Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārvaldām aprūpi, ja uzskatāms, ka kāds pavada savas dzīves

Sīkāk

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d

Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka

Sīkāk

Slide 1

Slide 1 BIZNESA LABORATORIJA Piektdiena, 24.oktobris, plkst.15:05 Mums dzīvē nepieciešama ne tikai veiksme un zināšanas, bet arī iespēja veikt izvēles, izmēģināt un iespējas kļūdīties. Un šķiet, reti kura auditorija

Sīkāk

Lieta Nr

Lieta Nr ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode]

Microsoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode] DARBA MEKLĒŠANAS ABC 1. Iepazīstamies 2. Informācija (un, cerams, diskusija) par: o CV izstrādes principi; o Ko rakstīt CV, ja nav darba pieredzes; o Efektīvs pieteikums (motivācijas vēstule); o Pieteikumu

Sīkāk

Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Tēma: Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Latviešu valoda: Runāšana: Rodas cieņa pret latviešu valodu. Att

Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Tēma: Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Latviešu valoda: Runāšana: Rodas cieņa pret latviešu valodu. Att Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Rodas cieņa pret latviešu valodu. Attīstas skaidra izruna. Uzsver vārdus un zilbes pareizi. Izrunā pareizi gaŗos un īsos

Sīkāk

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība

Uzņēmīgums un uzņēmējdarbība Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks

Sīkāk

7. TĒMA MAIJS MATEJA 24. UN 25. NODAĻA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Mat. 24:1 25, Atkl. 13:11 17, Mat. 7:24 27, Lūk. 21:20, Mat. 25

7. TĒMA MAIJS MATEJA 24. UN 25. NODAĻA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Mat. 24:1 25, Atkl. 13:11 17, Mat. 7:24 27, Lūk. 21:20, Mat. 25 7. TĒMA 12. 18. MAIJS MATEJA 24. UN 25. NODAĻA Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Mat. 24:1 25, Atkl. 13:11 17, Mat. 7:24 27, Lūk. 21:20, Mat. 25:1 30. ATMIŅAS PANTS: Jo celsies viltus kristi un viltus

Sīkāk

2. TĒMA JANVĀRIS STARP LUKTURIEM Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl 1:9 18, Apd 7:54 60, Mt 12:8, 2Moz 20:11, Dan 10:5, 6, Atkl 1:20,

2. TĒMA JANVĀRIS STARP LUKTURIEM Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl 1:9 18, Apd 7:54 60, Mt 12:8, 2Moz 20:11, Dan 10:5, 6, Atkl 1:20, 2. TĒMA 5. 11. JANVĀRIS STARP LUKTURIEM Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl 1:9 18, Apd 7:54 60, Mt 12:8, 2Moz 20:11, Dan 10:5, 6, Atkl 1:20, Atkl 2:1 7. ATMIŅAS PANTS: Kam ausis, lai dzird, ko

Sīkāk

Inga Borg Ziema pie Plupa

Inga Borg Ziema pie Plupa Inga Borg Ziema pie Plupa Plups ir maziņš neredzamais, kas var sarunāties ar dzīvniekiem. Cilvēki viņu neredz, izņemot tevi un mani. Plups dzīvo tālu tālu starp augstajiem kalniem. Viņš dzīvo maziņā kūdras

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.A420476712 (A01742-13/43) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 28.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,

Sīkāk

Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju

Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju Ievads par privātumu Dalībnieki izpētīs savu attieksmi pret privātumu, kā arī privātuma nozīmi savā dzīvē. Dalībnieki izvērtēs, kāda veida informāciju viņi nepubliskotu, kā arī aplūkos situācijas, kad

Sīkāk

Programma LOVE NOW M

Programma LOVE NOW M Programmas autore: Dace Pavloviča Ievads "Love Now" programmai Tikai EJOT un DAROT, vari mainīt to, ko vēlies mainīt. Un ja darīsi kā vienmēr - nonāksi tur, kur vienmēr. Dari savādāk. Sev Par Labu. Un

Sīkāk

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -. Apstiprināts akcionāru kārtējā sapulcē 2005. gada 18. maijā reģistrācijas Nr. 40003034935 adrese: Krustpils iela 53 Rīga, LV-1057 Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi") 1.

Sīkāk

grand-media-buklets-final higher prices

grand-media-buklets-final higher prices capture the moment in film iemūžini mirkli ar video Kāzas ir brīnumjauks, satraucošs un neaizmirstams dzīves notikums. Šī ir diena, kad likteņus mij divas mīlošas sirdis. Ir svarīgi, lai tā tiktu iemūžināta

Sīkāk

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.

Lieta Nr Lietvedības Nr.K /13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A. Lieta Nr.11130007313 Lietvedības Nr.K39-0317/13 Spriedums Latvijas Republikas vārdā Valmierā 2013.gada 11.oktobrī Valmieras rajona tiesa: tiesnesis A.Melbergs ar tiesas sēdes sekretāri S.Stāmeri, piedaloties

Sīkāk

8. TĒMA FEBRUĀRIS SĀTANS SAKAUTS IENAIDNIEKS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl. 12, 1Moz 3:15, Jes 14:12 15, Dan 7:23 25, 2tes 2:8

8. TĒMA FEBRUĀRIS SĀTANS SAKAUTS IENAIDNIEKS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl. 12, 1Moz 3:15, Jes 14:12 15, Dan 7:23 25, 2tes 2:8 8. TĒMA 16. 22. FEBRUĀRIS SĀTANS SAKAUTS IENAIDNIEKS Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Atkl. 12, 1Moz 3:15, Jes 14:12 15, Dan 7:23 25, 2tes 2:8 12, Atkl 13:13, 14, Atkl 19:20. ATMIŅAS PANTS: Viņi

Sīkāk

Microsoft Word - scooter-lv-rules.docx

Microsoft Word - scooter-lv-rules.docx Preču loterijas Laimē elektrisko skūteri! noteikumi 1) Loterijas preču ražotājs ir SIA Colgate-Palmolive (Latvia), Reģ. Nr. 40003274802, juridiskā adrese: Duntes iela 23A, Rīga, Latvija, LV-1005. 2) Loterijas

Sīkāk

8

8 7. Obligātās kartes aizpildīšanas kārtība autoservisā Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par viņu stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, lai nodarbinātie ilgstoši

Sīkāk

Valsts pētījumu programma

Valsts pētījumu programma Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības

Sīkāk

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc 1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju

Sīkāk

skolotajip81_p85.xls

skolotajip81_p85.xls LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS INSTITŪTS PIELIKUMI MAĢISTRA DARBAM PEDAGOĢIJĀ PEDAGOGU PAŠIZJŪTAS NOSACĪJUMI UN PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBA 1.pielikums Anketa skolotājiem Kādi

Sīkāk

13. TĒMA DECEMBRIS KRISTĪGA DZĪVE Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Rom nod. ATMIŅAS PANTS: Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ

13. TĒMA DECEMBRIS KRISTĪGA DZĪVE Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Rom nod. ATMIŅAS PANTS: Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ 13. TĒMA 23. 29. DECEMBRIS KRISTĪGA DZĪVE Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Rom. 14.-16. nod. ATMIŅAS PANTS: Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ tu noniecini savu brāli? Mums visiem būs jāstājas

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Biznesa plāna sagatavošana, nauda plūsmas plānošana IZGĀZIES PLĀNS? Biznesa plāns Kāpēc ir vajadzīgs biznesa plāns? - lai finansētājs (banka) spētu izvērtēt riskus saimnieciskās darbības attīstībā; -

Sīkāk

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt

Microsoft PowerPoint - 10 sesija kampana.ppt Kas ir komunikāciju kampaņa? Case Study Jauns cilvēks ienāk kafejnīcā un pie galdiņa pamana jauku vientuļi sēdošu meiteni. Ko darīt? Ķerties vērsim pie ragiem, lieki nedomājot? Tas var būt kļūdaini. Taču

Sīkāk

Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12

Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12 Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12 Vabole lien. Vabole lien lēnām. Labi, lai lien! Vabole ir laba.

Sīkāk

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā

Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi

Sīkāk

Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu.

Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Ievads. Sveicināti. Mēs piedalamies šajā projektā, lai parādītu mūsu drošo ceļu uz skolu.

Sīkāk

SAUCIENS UZ PAKLAUSIBU

SAUCIENS UZ PAKLAUSIBU SAUCEINS UZ PAKLAUSĪBU Tu vari sekot drūmiem, nolemtiem sludinātājiem jeb arī pievienoties grupai, kas lūdz pēc atmodas. Reimars A.C.Šulcs VAI BŪS ATMODA VISĀ PASAULĒ? #216 Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis

Sīkāk

2018 Finanšu pārskats

2018 Finanšu pārskats 2018 2 Neatkarīga revidenta ziņojums akcionāram Ziņojums par finanšu pārskatu revīziju Atzinums Mēs esam veikuši (Sabiedrība) finanšu pārskatu, kas ietver atsevišķu ziņojumu par finansiālo stāvokli 2018.

Sīkāk

Rise & Tell

Rise & Tell E-pasta mārketings ir tikai rīks. Tas ir visefektīvākais digitālā mārketinga un pārdošanas rīks. Precīzāk 1:43 EUR atdeve. Bet... Tas ir vienkārši instruments nevis burvju nūjiņa. Rezultāti būs, ja to

Sīkāk

1

1 APSTIPRINĀTS Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Padomes sēdē Rīgā, 28.10.2015., protokola Nr. 3-11/5 STUDIJU PĀRBAUDĪJUMU NOLIKUMS 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Nolikums nosaka kārtību, kādā kārtojami

Sīkāk

NORAKSTS

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

Sīkāk

Pērs Anderss Grunnans MĪLESTĪBA, PATIESĪBA UN ŽĒLASTĪBA Kristīgais Katehisms Luterisma mantojuma fonds Rīga, 2010

Pērs Anderss Grunnans MĪLESTĪBA, PATIESĪBA UN ŽĒLASTĪBA Kristīgais Katehisms Luterisma mantojuma fonds Rīga, 2010 Pērs Anderss Grunnans MĪLESTĪBA, PATIESĪBA UN ŽĒLASTĪBA Kristīgais Katehisms Luterisma mantojuma fonds Rīga, 2010 UDK 284 Gr903 Per-Anders Grunnan, Kärlek, sanning och nåd kristen katekes Anno Domini 2000

Sīkāk

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr. 1.0 15.01.2014. 1 no 5 2.0 17.06.2016. 1 no 5 3.0 03.01.2018. 1 no 6 Amenda Markets AS

Sīkāk

Ceļojumu sajūtu aģentūra Travel Biiz >>> Ziema vasarā Lietuvā ZIEMA VASARĀ Lietuvā Lietuvieši, lai arī dzīvo mums līdzās, tomēr ir atšķirīgi gan ar sa

Ceļojumu sajūtu aģentūra Travel Biiz >>> Ziema vasarā Lietuvā ZIEMA VASARĀ Lietuvā Lietuvieši, lai arī dzīvo mums līdzās, tomēr ir atšķirīgi gan ar sa ZIEMA VASARĀ Lietuvā Lietuvieši, lai arī dzīvo mums līdzās, tomēr ir atšķirīgi gan ar savu kultūru, ēdieniem, tradīcijām un pat temperamentu. Kopā dosimies izbaudīt interesantāko no Lietuvas, izzināt neparastas

Sīkāk

11

11 LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu

Sīkāk

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne ar polsterējumu Roku balsts ar polsterējumu Sānu galdiņš

Sīkāk

LIKUMI.LV

LIKUMI.LV This document was reproduced from http://www.likumi.lv/doc.php?id=35629&from=off on 06/11/2012. Copyright belongs to VSIA "Latvijas Vēstnesis", and the document is freely available to view online. VSIA

Sīkāk

Diapositiva 1

Diapositiva 1 KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs

Sīkāk

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā

Sīkāk

DR. MĀRTIŅŠ LUTERS MAZAIS KATEHISMS UN LIELAIS KATEHISMS Devītais bauslis [ Mazais Katehisms ] Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Ko tas nozīmē? Mums

DR. MĀRTIŅŠ LUTERS MAZAIS KATEHISMS UN LIELAIS KATEHISMS Devītais bauslis [ Mazais Katehisms ] Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Ko tas nozīmē? Mums Devītais bauslis [ Mazais Katehisms ] Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Ko tas nozīmē? Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu sava tuvākā mantojumu vai namu neizkrāpjam, nedz šķietami likumīgi to

Sīkāk

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation Vērtības cilvēka dzīvē. Pētniecība. Praktiskais pielietojums profesionālajā darbībā. Sintija Vaska Bc.psych. Pētnieciskās intereses Petroviča, S. (2016). Vērtību saistība ar izdegšanu palīdzošo profesiju

Sīkāk

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU UN PASĀKUMU PLĀNS GADA NOVEMBRIS Liepājas publiskajās bibliotēkās no 13. līdz 19. novembrim tiek

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU UN PASĀKUMU PLĀNS GADA NOVEMBRIS Liepājas publiskajās bibliotēkās no 13. līdz 19. novembrim tiek LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU UN PASĀKUMU PLĀNS 2017. GADA NOVEMBRIS Liepājas publiskajās bibliotēkās no 13. līdz 19. novembrim tiek atzīmēta Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Centrālā

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija Migrācija mūsdienu pasaulē Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti. 2000.gadā pasaulē bija 175 miljoni migrantu. 2013.gadā migrantu

Sīkāk

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts Mobilo satura pakalpojumu kodekss 1. Ievads 1.1 Satura pakalpojumu piedāvājums arvien paplašinās, ko veicina straujā mobilo tehnoloģiju attīstība un mobilo sakaru Lietotāju augošā vajadzība pēc aizvien

Sīkāk

3. TĒMA JANVĀRIS DIEVS VAI NAUDA? Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Ps. 33:6-9; Mat. 19:16-22; 1. Pēt. 1:18; Ebr. 2:14, 15; 2. Moz. 9:14

3. TĒMA JANVĀRIS DIEVS VAI NAUDA? Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Ps. 33:6-9; Mat. 19:16-22; 1. Pēt. 1:18; Ebr. 2:14, 15; 2. Moz. 9:14 3. TĒMA 13. 19. JANVĀRIS DIEVS VAI NAUDA? Sabata pēcpusdienai NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM: Ps. 33:6-9; Mat. 19:16-22; 1. Pēt. 1:18; Ebr. 2:14, 15; 2. Moz. 9:14; Ps. 50:10. ATMIŅAS PANTS: Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja

Sīkāk

Paļaujieties uz Dievu, tad ejiet un dariet Prezidents Henrijs B. Airings pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā gada pusgada Vispārējā konferen

Paļaujieties uz Dievu, tad ejiet un dariet Prezidents Henrijs B. Airings pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā gada pusgada Vispārējā konferen Paļaujieties uz Dievu, tad ejiet un dariet Prezidents Henrijs B. Airings pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā 2010. gada pusgada Vispārējā konference Svētdienas rīta sesija, 2010. gada 3. oktobrī Jūs

Sīkāk

8

8 7. Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība ēdināšanas pakalpojumu nozarē Nosūtot nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm, darba devējs var pārliecināties par nodarbināto veselības

Sīkāk

European Commission

European Commission EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,

Sīkāk

2. tēma janvāris Iesākumā Sabata pēcpusdienai Nedēļas pētījumiem: Mat. 19:4, Īj. 38:4-7, 5. Moz. 32:10, 11, Ps. 19, Jāņa 1:1-13, Rom. 5:12, Jes

2. tēma janvāris Iesākumā Sabata pēcpusdienai Nedēļas pētījumiem: Mat. 19:4, Īj. 38:4-7, 5. Moz. 32:10, 11, Ps. 19, Jāņa 1:1-13, Rom. 5:12, Jes 2. tēma 7. 13. janvāris Iesākumā Sabata pēcpusdienai Nedēļas pētījumiem: Mat. 19:4, Īj. 38:4-7, 5. Moz. 32:10, 11, Ps. 19, Jāņa 1:1-13, Rom. 5:12, Jes. 66:22. Atmiņas pants: Viņā radītas visas lietas debesīs

Sīkāk

Reliģiskā un racionālā domāšanas ceļa izvēles modelis

Reliģiskā un racionālā domāšanas ceļa izvēles modelis Reliģiskā jeb racionālā domāšanas ceļa izvēles modelis. Aigars Atvars, Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūts, Rēzekne, Maskavas iela 22-1, LV-4604 Baznīcās parasti māca, ka pirms problēmas risināšanas

Sīkāk

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu C 39/10 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 8.2.2011. EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJA EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās

Sīkāk

Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies

Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies un izpildi skolotāja norādījumu Sporta inventāru izmanto

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l

Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma

Sīkāk

Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko

Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko Kādas ir manas tiesības, ja esmu cietis no noziedzīga nodarījuma? Neviens nav tam sagatavots, kļūt pat noziedzīga nodarījuma cietušo. Vienalga par ko ir runa, vai par somu zādzību, smagu miesas bojājumu

Sīkāk

Masu plānošanas pamati. Tēma 6

Masu plānošanas pamati. Tēma 6 Tēma #6 MEDIJU PLĀNOŠANAS PROCESS. Konstantīns Kuzikovs RISEBAA 2015 Sākotnējo datu izpēte Mediju plānošanas uzdevumu un mērķu formulēšana Mediju plāna izstrāde Brīfs/ galvenās veicamā darba vadlīnijas

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR

APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PR APSTIPRINĀTS ar LKA Senāta sēdes Nr. 9 lēmumu Nr. 8 2016. gada 19. decembrī NOLIKUMS PAR PĀRBAUDĪJUMIEM AKADĒMISKAJĀS BAKALAURA UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMĀS LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJĀ Izdots saskaņā

Sīkāk

Microsoft Word - du_5_2005.doc

Microsoft Word - du_5_2005.doc 005, Pēteris Daugulis BŪLA (BINĀRĀS) FUNKCIJAS UN/VAI MATEMĀTISKĀ LOĢIKA Lietderīgi pētīt funkcijas, kuru argumenti un vērtības ir bināras virknes. Kopa {0,} tiek asociēta ar {jā, nē} vai {patiess, aplams}.

Sīkāk

XV nodaļa: Evaņģēlijs ir spēks (Rom 1:16) [b] Šajā nodaļā: Vai Bībeles liecība ir uzticama - Bībele salīdzinājumā ar citām svētajām grāmatām - Kurš Di

XV nodaļa: Evaņģēlijs ir spēks (Rom 1:16) [b] Šajā nodaļā: Vai Bībeles liecība ir uzticama - Bībele salīdzinājumā ar citām svētajām grāmatām - Kurš Di XV nodaļa: Evaņģēlijs ir spēks (Rom 1:16) [b] Šajā nodaļā: Vai Bībeles liecība ir uzticama - Bībele salīdzinājumā ar citām svētajām grāmatām - Kurš Dievs darbojās mūsu pasaulē - Ko Dievs un ko Bībele dara

Sīkāk

Bild 1

Bild 1 Kā plānot naudas plūsmu un nākotnes finanšu situāciju Jānis Kļimenkovs 12.03.2015. Apskatāmie temati: Kāpēc jāplāno naudas plūsma Bilance, PZA, Naudas plūsma Kur visbiežāk pazūd nauda? Kā veidojas naudas

Sīkāk

Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 sk

Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 sk Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 skaitļi. Katru divu skaitļu summa ir lielāka par 4. Pierādīt,

Sīkāk

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS

A.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,

Sīkāk

VII nodaļa: Jaunās Derības izcelsme [b] Šajā nodaļā: Ko Vecā Derība vēstīja par Dieva nodomiem - Jēzus dzīve - Jēzus nāve - Apustuļu kalpošana - Apust

VII nodaļa: Jaunās Derības izcelsme [b] Šajā nodaļā: Ko Vecā Derība vēstīja par Dieva nodomiem - Jēzus dzīve - Jēzus nāve - Apustuļu kalpošana - Apust VII nodaļa: Jaunās Derības izcelsme [b] Šajā nodaļā: Ko Vecā Derība vēstīja par Dieva nodomiem - Jēzus dzīve - Jēzus nāve - Apustuļu kalpošana - Apustuļu liecība - Jaunās Derības sarakstīšana - Kas ir

Sīkāk

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta

Sīkāk

LĪGUMS

LĪGUMS Id. nr. CSDD 2014/84 Nolikuma 3.pielikums Iepirkuma Informatīvā tālruņa apkalpošanas pakalpojuma nodrošināšana nolikumam, Id. Nr. CSDD 2014/84 LĪGUMS par informatīvā tālruņa apkalpošanu VAS Ceļu satiksmes

Sīkāk

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad

APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu pad APSTIPRINĀTS ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2019.gada 16.maija lēmumu Nr.102 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa Apraides tiesību piešķiršana radio programmas

Sīkāk

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir

Social Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību

Sīkāk

Rīgā gada. aprīlī LĪGUMS Nr. LB-07/2014/180 Par iebūvējamā skapja piegādi un uzstādīšanu Latvijas Bankas ēkā Poruka prospektā 12, Jūrmalā (iepir

Rīgā gada. aprīlī LĪGUMS Nr. LB-07/2014/180 Par iebūvējamā skapja piegādi un uzstādīšanu Latvijas Bankas ēkā Poruka prospektā 12, Jūrmalā (iepir Rīgā 2014. gada. aprīlī LĪGUMS Nr. LB-07/2014/180 Par iebūvējamā skapja piegādi un uzstādīšanu Latvijas Bankas ēkā Poruka prospektā 12, Jūrmalā (iepirkums LB/2014/36) Latvijas Banka (tālāk tekstā PASŪTĪTĀJS)

Sīkāk

AK_PD_Rezekne_0206

AK_PD_Rezekne_0206 Piespiedu darba kā kriminālsoda ieviešanas vēsture Latvijā 1999-2003 1. posms Anhelita Kamenska Latvijas Cilvēktiesību centrs Rēzekne, 2016.gada 9.jūnijs Vēsture 1999. gada 1.aprīlis stājas spēkā KL nav

Sīkāk

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos

Jaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī

Sīkāk

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS GADA JANVĀRIM C

LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS GADA JANVĀRIM C LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS 2016. GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS 2015. GADA JANVĀRIM Centrālā zinātniskā bibliotēka info@liepajasczb.lv)

Sīkāk

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc Komunikācijas ģenerāldirektorāts (C) Direktorāts attiecībām ar pilsoņiem SABIEDRISKĀS DOMAS NOVĒROŠANAS NODAĻA 2009. gada 24. martā EIROPIEŠI UN EKONOMISKĀ KRĪZE Standard Eurobarometer (EB 71) Iedzīvotāji:

Sīkāk

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms

Microsoft Word - NVO jurista 1.padoms NVO Jurista padoms Padoma autore: Marija Heislere Celma Redaktore: Rasma Pīpiķe Noformējums: Edgars Grigorjevs Latvijas Pilsoniskā alianse, 2010 NVO jurista padoms tapis ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Sīkāk

MAKETS.indd

MAKETS.indd Saturs Priekšvārds... 7 Aīda Rancāne ZIEMASSVĒTKU GRĀMATA VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM I DAĻA LAIKS... 10 Gads. Saulgrieži... 10 Ziema vasara. Saules ceļš... 14 Svētku laiks. Svētie vakari... 16 Kalendārs.

Sīkāk

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai semināra modulī tiek paplašināta uzdevuma funkcionalitāte.

Sīkāk

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n

Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,

Sīkāk

Klienta anketa ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu saņemšanai

Klienta anketa ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu saņemšanai KLIENTA ANKETA IEGULDĪJUMU PAKALPOJUMU UN IEGULDĪJUMU BLAKUSPAKALPOJUMU DARĪJUMIEM AR FINANŠU INSTRUMENTIEM /APSTIPRINĀTA RIGENSIS BANK AS 31.05.2018. VALDES SĒDĒ / Cienījamo klient, Saskaņā ar Eopas Parlamenta

Sīkāk

CM_PETI

CM_PETI EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Lūgumrakstu komiteja 29.8.2014 PAZIŅOJUMS KOMITEJAS LOCEKĻIEM Temats: Lūgumraksts Nr. 1453/2007, ko Ringsend Irishtown un Sandymount Vides grupas vārdā iesniedza Īrijas valstspiederīgais

Sīkāk

PowerPoint prezentācija

PowerPoint prezentācija lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies

Sīkāk

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

Sīkāk

Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr , juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Li

Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr , juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Li Preču loterijas Loteri - JĀ! noteikumi 1. Loterijas preču pārdevējs ir VAS Latvijas Pasts, reģ. nr. 40003052790, juridiskā adrese: Ziemeļu iela 10, Lidosta Rīga, Mārupes nov., Latvija, LV-1000 - turpmāk

Sīkāk