NORAKSTS

Transkripts

1 NORAKSTS Lieta Nr ( /13) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā gada 30. maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis O. Priedītis, piedaloties sūdzības iesniedzējam J.L. un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei E.S., gada 28. maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr J.L. (personas kods /personas kods/) sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes gada 27. septembra lēmuma Nr atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr. 050/PD ). Aprakstošā daļa [1] gada 24. oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta sūdzības iesniedzēja J.L. sūdzība (lietas 3. lapa) un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša gada 31. oktobra lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk Pārvalde) gada 27. septembra lēmuma Nr (turpmāk Lēmums) atcelšanu (lietas lapa). [2] No lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzējs Rīgā gada 13. jūlijā plkst vadīja transportlīdzekli Maz 5551, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

2 numurs/ (turpmāk Transportlīdzeklis), pa 11.novembra krastmalu no 13.janvāra ielas puses, pabrauca garām vietai, kur jāaptur Transportlīdzeklis, turpinot kustību taisni, iebrauca un šķērsoja ar luksoforu regulējamu Mārstaļu ielas un 11.novembra krastmalas krustojumu, kad luksoforā dega sarkanais kustību aizliedzošais signāls, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571,,Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk CSN) apakšpunkta prasības. Atbildība par izdarīto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) panta pirmajā daļā. Par izdarīto pārkāpumu gada 13. jūlijā Pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors sastādīja sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr. 050/PD (turpmāk Protokols), piemērojot sūdzības iesniedzējam naudas sodu Ls 50 apmērā (lietas 14. lapa). Protokolā ir sūdzības iesniedzēja ieraksts, ka tam nepiekrīt. Nepiekrītot Protokolam, sūdzības iesniedzējs iesniedza Pārvaldē apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 16. lapa). Ar Lēmumu (lietas un lapa) Protokols atstāts negrozīts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: [2.1] Tā kā sūdzības iesniedzējs apstrīdēšanas iesniegumā norādīja, ka dzeltenais luksofora signāls iedegās, kad viņš praktiski bija pie krustojuma, līdz ar ko turpināja kustību, norādot, ka kravas transportlīdzeklim tik ātri nobremzēt nav iespējams, pārkāpuma fiksēšanas vietā jaunākais inspektors uzrakstīja dienesta ziņojumu. Ziņojumā norādīts, ka Protokolā minētais Transportlīdzeklis turpināja kustību, kad luksoforā iedegās dzeltenais luksofora signāls, un krustojumu šķērsoja, kad dega sarkanais luksofora aizliedzošais signāls. [2.2] Objektīvai lietas izskatīšanai Pārvalde izsauca jaunāko inspektoru papildus paskaidrojumu sniegšanai. Dienesta ziņojumā jaunākais inspektors norādīja, ka brauca ar dienesta transportlīdzekli aiz Transportlīdzekļa ar braukšanas ātrumu apmērām 40 km/h. Jaunākais inspektors norādīja, ka skaidri, bez traucējumiem redzēja, ka iedegās sarkanais luksofora aizliedzošais signāls, bet Transportlīdzeklis, nemēģinot nobremzēt, pārbrauca Protokolā minēto krustojumu, neapturot Transportlīdzekli tam paredzētajā vietā. [2.3] CSN apakšpunkts noteic, ka sarkanais signāls aizliedz kustību. Dzeltenais luksofora signāls ir aizliedzošais signāls un nedod tiesības braukt. Savukārt CSN 4. punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. [2.4] Prasība ievērot CSN primāri ir vērsta uz satiksmes dalībnieku drošību. Turklāt signālu neievērošana ir viens no iemesliem ceļu satiksmes negadījumu notikšanai. [3] Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu, norādot, ka vada transportlīdzekļus jau 40 gadus un nekādus lielus ceļu satiksmes negadījumus nav izdarījis. Lappuse 2 no 6

3 [4] Pārvalde tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas lapa) norāda, ka sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai. [5] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka mainījās luksofora signāls no zaļā uz dzelteno. Sarkanais signāls luksoforā nedega. Turklāt Transportlīdzekļa krava bija pilna un ar kravas automašīnu nevar strauji nobremzēt. CSN ir noteikts, ka jāturpina braukšana, lai atbrīvotu krustojumu. Pārvaldes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka piemērotas administratīvais sods ir samērīgs. Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka Lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama. [7] Lietā izšķirams jautājums par to, vai sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK panta pirmo daļu par CSN apakšpunkta prasību pārkāpšanu. Lēmums ir pamatots ar CSN apakšpunktu un LAPK (likuma redakcija, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) panta pirmo daļu. CSN apakšpunkts noteic, ka sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti. LAPK panta pirmā daļa noteic, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem. Līdz ar to lietā nepieciešams pārliecināties, vai ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli pie aizliedzošā luksofora signāla. [8] Saskaņā ar LAPK 9. pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 243. pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols par administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, Lappuse 3 no 6

4 kuru sauc pie administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, (..), citi dokumenti, kā arī pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem šajā lietā var Protokols (lietas 14. lapa) un policijas inspektora ziņojumi (lietas lapa). Administratīvo lietu departaments ir norādījis (sk. Senāta gada 15. februāra sprieduma lietā Nr.SKA 48/ punktu, gada 22. februāra spriedums lietā SKA 52/ punkts), ka atbilstoši LAPK 243. panta otrajai daļai administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā konstatē, citstarp, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Minētā LAPK norma Administratīvo lietu departamenta ieskatā ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Administratīvā procesa likuma 161. panta pirmo daļu. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietās personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paskaidrojumi uzskatāmi par patstāvīgu pierādīšanas līdzekli. Tādēļ sūdzības iesniedzēja uz vietas sniegtie paskaidrojumi, kas ietverti Protokolā, ir vērtējami kā patstāvīgs pierādījums. [9] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa norāda sekojošo: [9.1] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja darbības, šķērsojot 11.novembra un Mārstaļu ielu krustojumu Rīgā, atbilda CSN prasībām par transportlīdzekļa vadīšanu ar luksoforu regulējamos krustojumos. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņa vērtējumā apturēt transportlīdzekli pirms krustojuma, kad mainījies luksoforā degošais signāls, nebija iespējams transportlīdzeklis tiktu apturēts jau krustojuma teritorijā. Lai neradītu avārijas situāciju J.L. to nav darījis. No norādītā secināms, ka J.L. atsaucas uz CSN 65. punkta normu. [9.2] Vispārējs nosacījums ceļu satiksmē ir tāds, ka zaļš signāls atļauj kustību (CSN apakšpunkts). Savukārt dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 65. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu (CSN apakšpunkts). Sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību (CSN apakšpunkts). CSN 64. punktā noteikts ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 59. punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes. CSN 65. punktā, uz kuru pēc būtības atsaucas sūdzības iesniedzējs, noteikts ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. [9.3] Vērtējot lietā esošos pierādījumus, konstatējams, ka tie ir savstarpējā pretrunā Protokolā un policijas inspektora ziņojumā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs krustojumu šķērsojis pie aizliedzošā sarkanā signāla, savukārt sūdzības iesniedzēja uz vietas sniegtajos paskaidrojumos norādīts, ka dzeltenais luksofora signāls iededzies brīdī, kad viņa vadītais transportlīdzeklis jau atradies blakus krustojumam. Lappuse 4 no 6

5 Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā būtiski ir ņemt vērā CSN 65. punkta normas jēgu un mērķi. Likumdevējs, ievērojot lietu dabu un fizikas likumus, ir paredzējis atrunu gadījumos, kad transportlīdzekļa strauja apturēšana (tā inerces dēļ) var radīt bīstamāku situāciju ceļu satiksmes dalībniekiem, nekā iebraukšana krustojumā un tā šķērsošana brīdi, kad iededzies dzeltenais signāls. No CSN 65. punktu normas satura un jēgas izriet, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jānovērtē situācija ceļu satiksmē vai ir iespēja apturēt, vai apturēšana ir saistīta ar strauju bremzēšanu, vai tādējādi tiek radīta bīstama situācija ceļu satiksmē, un jārīkojas atbilstoši šai situācijai. Turklāt būtiska nozīme ir ne tikai straujai bremzēšanai, bet arī tam, vai transportlīdzekli šādu darbību rezultātā ir iespējams apturēt pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, jo nav pieļaujama arī transportlīdzekļa apturēšana krustojumā, tādējādi aizšķērsojot ceļu citiem transportlīdzekļiem un radot satiksmei bīstamu situāciju. Kā jau tiesa norādīja, tad šādos gadījumos ir nepieciešams veikt satiksmes situācijas laika, kad iedegās kustību aizliedzošais dzeltenais signāls, attāluma līdz stoplīnijai (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmei, transportlīdzekļa pārvietošanās ātruma, nepieciešamās bremzēšanas distances garums, izvērtējumu. Tātad gan Protokolā un policijas darbinieka ziņojumā, gan sūdzības iesniedzēja uz vietas sniegtajā paskaidrojumā pēc būtības ir dots šāds izvērtējums un izdarītie secinājumi. Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā būtiski ir tas, ka ļoti ievērojami atšķiras vieglā automobiļa un smagā kravas transporta bremzēšanas ceļam nepieciešamā distance. To nosaka fizikas likumi. Transportlīdzekļiem ar vienādu ātrumu, bet dažādu masu, ir atšķirīgi inerces attālumi jo lielāka ir ķermeņa masa, jo lielāka ir tā inerce. Līdz ar to distance, kurā var apturēt vieglo transportlīdzekli, ir nepietiekama smagā transportlīdzekļa apturēšanai. Izskatāmajā lietā sūdzības iesniedzējs vadīja smago transportlīdzekli, kurā, pēc viņa paskaidrotā, kravā atradās aptuveni 10 tonnas frēzēta asfalta. Savukārt policijas ekipāža pārvietojās ar vieglo pasažieru transportlīdzekli. Līdz ar to tieši sūdzības iesniedzējam bija iespēja veikt atbilstošu satiksmes situācijas izvērtējumu. Būtiski ir arī tas, ka sūdzības iesniedzējs jau no lietvedības sākuma brīža ir norādījis uz signālu maiņu luksoforā un neiespējamību apturēt transportlīdzekli pirms stoplīnijas. Tiesas ieskatā vērā ņemams arī tas, ka Pārvalde nav ieguvusi un pievienojusi lietai pierādījumus par attiecīgā luksofora darbības režīmu (katra gaismas signāla degšanas ilgumu) un sūdzības iesniedzēja transportlīdzekļa atrašanās attālumu no luksofora, kad tajā iedegās dzeltenais signāls. Līdz ar to tiesa nevar pārliecināties par policijas inspektora izdarītā vērtējuma pareizību. [10] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietā, ievērojot CSN 65. punktā ietverto regulējumu, nav pierādīta sūdzības iesniedzēja vaina CSN apakšpunkta prasību pārkāpšana, atbildība par ko paredzēta LAPK panta pirmajā daļā. Saskaņā ar LAPK 239. panta 1. punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ievērojot norādīto Lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama. Lappuse 5 no 6

6 Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta otrās daļas 2.punktu, nosprieda: atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes gada 27. septembra lēmumu Nr (administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr. 050/PD ) par J.L. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta pirmo daļu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnesis (paraksts) O. Priedītis NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Rīgā gada 30. maijā O. Priedītis Lappuse 6 no 6