EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 15. novembrī (27.11) (OR. en) Starpiestāžu lietas: 2013/0088 (COD) 2013/0089 (COD) 16218/13 PI 165 CODEC

Transkripts

1 EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 15. novembrī (27.11) (OR. en) Starpiestāžu lietas: 2013/0088 (COD) 2013/0089 (COD) 16218/13 PI 165 CODEC 2573 PIEZĪME Sūtītājs: Ģenerālsekretariāts Saņēmējs: Pastāvīgo pārstāvju komiteja (I) / Padome K-jas priekšl. Nr.: 8065/13 PI 51 CODEC /13 PI 52 CODEC 711 Temats: Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi un Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija) progresa ziņojums I. IEVADS 1. Komisija gada 2. aprīlī iesniedza minētos priekšlikumus Padomei un Eiropas Parlamentam /13 ikr/ina/agl 1

2 2. Lai grozītu Kopienas preču zīmju nodevu apmēru, gada 27. martā Komisija iesniedza dalībvalstīm projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi. 3. Minētie priekšlikumi ir uzskatāmi par vienu tiesību aktu kopumu, un to galvenais kopējais mērķis ir veicināt inovāciju un ekonomikas izaugsmi, padarot preču zīmju reģistrēšanas sistēmas visā Eiropas Savienībā uzņēmumiem pieejamākas un efektīvākas, t.i., samazinot izmaksas un sarežģītību, palielinot ātrumu, uzlabojot paredzamību un juridisko noteiktību. Šī pārskatīšana saskan ar centieniem nodrošināt Savienības un valstu preču zīmju sistēmu līdzāspastāvēšanu un komplementaritāti. 4. Eiropas Parlaments (atbildīgā komiteja JURI) vēl nav pieņēmis nostāju pirmajā lasījumā, bet tas ir drīzumā sagaidāms. II. GŪTIE PANĀKUMI 5. Intelektuālā īpašuma jautājumu darba grupā (preču zīmes) ir noritējis intensīvs darbs ar direktīvas un regulas priekšlikumiem kopš brīža, kad Komisija tos iesniedza gada otrajā pusgadā tā šim darbam būs veltījusi trīspadsmit pilnas sanāksmju dienas. Pēc direktīvas priekšlikuma pirmās tehniskās izskatīšanas pabeigšanas oktobra vidū, prezidentvalsts ir iesniegusi kompromisa priekšlikumu, kas izklāstīts dokumentā 16336/13 PI 166 CODEC Sagaidāms, ka līdz gada beigām minētā darba grupa pabeigs regulas priekšlikuma pirmo tehnisko izskatīšanu. 6. Apspriežu laikā visas delegācijas uzsvēra, ka tiesību aktu priekšlikumi būtu jāizskata kā viens kopums /13 ikr/ina/agl 2

3 7. Līdzšinējās apspriedes ir liecinājušas par delegāciju plašu atbalstu tam, lai atjauninātu un racionalizētu gan direktīvas, gan regulas priekšlikuma tehniskos noteikumus, ar mērķi lietotājiem sniegt modernu un juridiski noteiktāku ES un valstu preču zīmju sistēmu. Tomēr ir secināts, ka vairākiem priekšlikuma noteikumiem būs nepieciešams veikt tehnisku papildu pielāgošanu. 8. Ierosinātā direktīva Ierosinātās direktīvas izskatīšanas rezultātā ir atklājies, ka lielā daļā dokumenta noteikumu jāveic zināmi labojumi. Vairākums delegāciju iesniegto grozījumu tika iestrādāti prezidentvalsts kompromisa tekstā, un tos turpinās apspriest Intelektuālā īpašuma jautājumu darba grupā (preču zīmes) pēc tam, kad tiks pabeigta regulas priekšlikuma pirmā tehniskā izskatīšana. Dalībvalstis ir paudušas plašu atbalstu šādu grozījumu veikšanai saistībā ar materiālo tiesību daļu: būtu jāprecizē atteikšanās no prasības par apzīmējuma grafisko attēlošanu; būtu svītrojams noteikums attiecībā reģistrācijas atteikuma pamatu, kas varētu pastāvēt dalībvalstīs, kur nav iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai kas pastāv tikai tad, kad preču zīme svešvalodā ir pārtulkota vai pārrakstīta jebkurā attiecīgo dalībvalstu rakstībā vai oficiālajā valodā; agrāku preču zīmi nevar uzskatīt par tādu, kurai ir atpazīstamība ārpus attiecīgās dalībvalsts; nebūtu reģistrējamas preču zīmes, ja to reģistrēšanu nepieļauj valstu tiesību akti ar kuriem aizsargā cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās norādes; 16218/13 ikr/ina/agl 3

4 būtu svītrojams noteikums par ārpus Savienības aizsargātām agrākām preču zīmēm, kas ņemamas vērā pārbaudēs un procedūrās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu; no "divkāršas identitātes" noteikuma būtu svītrojama tā preču zīmes funkcija, kas norāda uz izcelsmi; preču zīmes kā īpašumtiesību objekti būtu saskaņojami mazākā apjomā nekā ierosināts. Tika lūgti papildu skaidrojumi saistībā ar ierosināto noteikumu par preču importa nepieļaušanu gadījumā, ja vienīgi preču sūtītājs rīkojas komerciālā nolūkā. Dalībvalstu viedokļi dalījās par priekšlikumu paplašināt tiesības saistībā ar muitas teritorijā ievestām precēm ("tranzīta" jautājums). Prezidentvalsts kompromisa tekstā tiek piedāvāti vairāki varianti turpmākai ekspertu līmeņa diskusijai. Attiecībā uz preču zīmju reģistrēšanas procedūrām vairākas dalībvalstis pauda viedokļus, ka būtu pienācīgi jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. Šajā saistībā dalībvalstis atbalstīja to, ka saglabā iespēju ex officio pārbaudīt relatīvo pamatu. Kopumā, vairākas dalībvalstis izvirzīja jautājumus par dažu procesuālu noteikumu lietderību, ņemot vērā valstu preču zīmju biroju ierobežotos resursus. Visas dalībvalstis atbalstīja to, ka veido visu valstu preču zīmju biroju un ITSB savstarpējas administratīvas sadarbības sistēmu, tomēr tās pauda skaidru nostāju, ka sadarbībai vajadzētu būt brīvprātīgai. Dalībvalstu viedokļi dalījās par "viena kategorija par nodevu" sistēmas nepieciešamību. Dažas dalībvalstis iebilda, ka priekšlikums varētu neatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam /13 ikr/ina/agl 4

5 9. Regulas priekšlikums Līdzīgi kā ar ierosināto direktīvu, arī ierosinātās regulas izskatīšana norādīja uz to, ka tekstā nepieciešams veikt papildu labojumus. Lielākā daļa diskusiju notika saistībā ar turpmāk izklāstītajiem jautājumiem. Dominējošais dalībvalstu viedoklis bija, ka kopējā pieeja ES decentralizētajām aģentūrām 1 nebūtu jāpiemēro automātiski, un ka ITSB īpatnības būtu jāizvērtē un jāņem vērā katra atsevišķi. Vairākums dalībvalstu pauda bažas par dažiem ierosinātajiem ITSB pārvaldības elementiem, kas, piemēram, saistās ar valdes sastāvu. Dalībvalstis neatbalstīja iespēju iekļaut izpildu komiteju pārvaldības hierarhijā, un aicināja nemainīt tos noteikumus, kas attiecas uz izpilddirektora iecelšanu amatā un atcelšanu, un viņa pilnvaru laika pagarināšanu. Dalībvalstis atbalstīja arī šaurāku pilnvarojumu Komisijai pieņemt deleģētos aktus, jo īpaši saistībā ar nodevu un maksu sistēmu. Jautājumā par administratīvas sadarbības sistēmu prakses un instrumentu konverģences veicināšanai vairākums dalībvalstu lūdza Komisiju sniegt papildu skaidrojums, jo īpaši ņemot vērā valstu preču zīmju biroju individuālas intereses. Vairākas delegācijas uzskatīja, ka Komisijas priekšlikumos nav pienācīgi ņemti vērā Padomes gada 25. maija secinājumi par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu 2. Jautājumā par finanšu pārvaldību un līdzsvarotu budžetu, dalībvalstīm bija šaubas par to, vai būtu nozīme iespējai uzkrāto pārpalikumu pārvietot uz Savienības budžetu OV C 140, , 22. lpp /13 ikr/ina/agl 5

6 III. SECINĀJUMI 10. Līdz šim panāktais progress un konstruktīvā delegāciju un Komisijas pieeja darba grupas apspriedēs dod pamatu uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē varēs rast risinājumus gan direktīvai, gan regulai. Tādēļ prezidentvalsts saglabā apņemšanos savu pilnvaru laikā mēģināt panākt pēc iespējas lielāku progresu. 11. Tomēr darba grupas apspriedēs ir izkristalizējušās nopietnas atšķirības Komisijas un dalībvalstu delegāciju viedokļos par vairākiem būtiskiem politiskiem jautājumiem, piemēram, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) turpmākā pārvaldība, ierosinātais deleģēto aktu izmantošanas apjoms, valstu izmantoto procedūru harmonizācijas pakāpe, kā arī ITSB un valstu preču zīmju biroju turpmākās sadarbības noteikumi, tajā skaitā šādas sadarbības finansēšana no ITSB līdzekļiem. 12. Pastāvīgo pārstāvju komiteja tiek aicināta ieteikt Konkurences padomei tās gada 2. decembra sanāksmē pieņemt zināšanai šo progresa ziņojumu un uzdot Intelektuālā īpašuma jautājumu darba grupai (preču zīmes) turpināt iesāktos centienus panākt vienošanos par šo nozīmīgo tiesību aktu kopumu /13 ikr/ina/agl 6