Untitled

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Untitled"

Transkripts

1 DZĪVNIEKU DAUDZVEIDĪBA ĶENGARAGĀ Ruslans Matrozis; autora foto Putnu vērotāji un barotāji pie mola. Šoreiz vēlos jūs iepazīstināt ar Daugavas malā Ķengaragā gan retāk, gan biežāk sastopamajām sugām no kukaiņiem līdz zīdītājiem. Man kā aktīvam Rīgas putnu un citu dzīvo radību pētniekam ar ceturdaļgadsimtu ilgu pieredzi viena no mīļākajām dzīvnieku vērošanas vietām ir vairākus kilometrus garš Daugavas posms, sākot no Grāpju pusalas līdz pat Rumbulai. Šajā vietā upe ir metrus plata, ar mainīgu ūdens līmeni, ko ietekmē netālā Rīgas hidroelektrostacija. Kopš Ķengaragā uzbūvēta promenāde vairākus kilometrus garš asfaltēts ceļa posms pa molu no Dienvidu tilta līdz Mazjumpravmuižai, Daugavas piekraste regulāri tiek pļauta un sakopta, savācot makšķernieku un atpūtnieku atstātos atkritumus. Katru dienu simtiem, bet brīvdienās pat tūkstošiem cilvēku pastaigājas pa šo promenādi, vērojot Daugavas tecējumu un dabas krāšņumu. Upe un tās piekrastes teritorijas ir dzīvesvieta daudzām dzīvnieku sugām, kuras nemanāmi dzīvo līdzās cilvēkiem. Uzmanīgi vērojot Daugavas malu gan pa dienu, gan vakara un nakts stundās, var ieraudzīt daudzas interesantas sugas, par kuru klātbūtni liela daļa rīdzinieku pat nenojauš. Netālu no rūpnīcas «Kvadrāts» gadā uzbūvēts putnu tornis, un pie tā izvietoti stendi ar informāciju par putnu sugām. Retas spāres un zaļas skrejvaboles Daugavu iemīļojušas daudzu sugu spāres, un īpaši daudz to var novērot aizaugušajā Kojusalas līcī, Elles dīķī un Mazjumpravmuižas dīķī. Dabas vērošanas ekskursijās no maija līdz oktobrim pēdējos gados šeit novērotas 25 no 61 Latvijā konstatētās spāru sugas. Piemēram, seklajā Kojusalas līcī novērotas 14 sugas, tostarp divas retas gadā šeit pamanīta mazā sarkanace Erythromma viridulum dienvidu suga, kas, iespējams, klimata pārmaiņu ietekmē strauji izplatās uz ziemeļiem. Četru gadu laikā mazo sarkanaci Latvijā izdevies konstatēt arī citviet Rīgā: Vecdaugavā, Juglas ezerā, Multiņpungā, Gaiļezerā, dīķī pie Motormuzeja, Ziemeļupē, Elles dīķī Ķengaragā. Pērn tā pirmoreiz novērota arī ārpus Rīgas Papes ezerā. Faktiski šai sugai ir jābūt arī citos līdzīgos biotopos gar Daugavu, bet, ņemot vērā spāru samērā īso lidošanas laiku tikai sešas nedēļas no jūlija vidus līdz augusta beigām, mums ir maz šīs sugas atradņu. Šogad man izdevās to pamanīt arī Ogres dīķos pie Ogres upes ietekas Daugavā. Cita spāru suga zaļā zaigspāre Lestes viridis pirmoreiz Latvijā konstatēta Kojusalas līcī gadā, kur tai izveidojusies stabila populācija. Domājams, ka šī zaigspāre lidinās arī citos Daugavas seklo līču un pieteku krastos. Pērn to 32

2 Mazā sarkanace Erythromma viridulum. atrada Papē un šogad arī nelielā grāvī pie Strazdumuižas ielas Juglā. Šī suga izlido samērā vēlu no jūlija beigām līdz oktobra vidum. Daugavas posmu Ķengaragā apdzīvo arī daudzas vaboļu sugas, tostarp spilgti zaļganā skrejvabole Chlaenius vestitus, kas dzīvo dabiskās piekrastes posmā no rūpnīcas «Kvadrāts» līdz Dienvidu tiltam. Kopš gada, kad to pirmoreiz šeit novēroja, līdz mūsdienām tā ir viena no dažām zināmajām šīs sugas atradnēm Latvijā. Šīs 9 11 mm garās vaboles zem izskalojumiem var atrast no maija beigām līdz augustam. Zalkši, krupji un varžu dižkoris Daugavmala Ķengaragā ir bagāta arī ar abiniekiem un rāpuļiem. Šeit dzīvo visbiežāk sastopamā čūska parastais zalktis Natrix natrix, kas manīts Daugavas krastā no Dienvidu tilta līdz putnu tornim, kā arī Lucavsalā. Pirmos zalkšus varētu sastapt jau maija sākumā, bet pēdējos septembrī. Ar veģetāciju aizaugušais Daugavas krasts ir laba medību vieta, bet briesmu gadījumos zalkši slēpjas tukšumos zem deformētajiem betonētā krasta stiprinājumiem. Kojusalas seklais līcis un Mazjumpravmuižas dīķis ir izcilas zaļo varžu nārsta vietas te pulcējas simtiem šo abinieku pāru. Maija vakaros varžu dziedāšana dzirdama tālu! Šķiet, ka tādā daudzumā vardes neesmu saticis nekur citur, jo šiem abiniekiem šeit ir mazāk dabisko ienaidnieku samērā maz zalkšu, un arī gārņi te sastopami visai reti, jo ir bailīgi. Mazjumpravmuižas apkārtnē grāvjos un dīķī dzīvo arī purva vardes Rana arvalis un mazie tritoni Triturus vulgaris. Ķengaragu un Grāpju pussalu apdzīvo zaļie krupji Bufo viridis. Taču šos abiniekus var pamanīt pārsvarā tikai vēlās vakara vai nakts stundās, jo pa dienu tie slēpjas dažādos caurumos un nišās, bet pa nakti izlien un barojas dzīvojamo namu pagalmos un gar Daugavas malu. Par nārsta vietām tie izvēlās dažādus dīķīšus, bet apdzīvotajās vietās arī būvbedres. Jūlijā un augustā krupju mazuļi izklīst plašākā apkārtnē. Parastais zalktis Natrix natrix. Zaļais krupis Bufo viridis. 33

3 Paugurknābja gulbji Cygnus olor. Jūras kraukļi, gulbji un kaijas Putni Ķengaragā ir visai daudz pētīti. Kopš gada, kad uzsāku regulārus putnu novērojumus šajā Daugavas posmā, esmu novērojis 55 ar ūdeņiem saistītas putnu sugas. Pavasaros simtiem tūkstošu dažādu ūdensputnu migrē gar Latvijas jūras piekrasti un tad, lai nokļūtu iekšzemē, iegriežas Daugavas lejtecē, kas ģeogrāiski ir lielisks migrācijas koridors! Ļoti izteikta ir jūras kraukļu Phalacrocorax carbo migrācija pirmos bariņus var manīt laikā, kad upe nomet ledus segu. Kopš 80. gadu beigām, kad pirmie pāri sāka ligzdot Lubāna ezerā, to populācija ir stipri pieaugusi, un pašlaik plašajā Latgales reģionā ligzdo aptuveni pāru, bet gar Daugavu uz savām ligzdošanas vietām lido arī Lietuvas un Baltkrievijas putni. Posmā no Rīgas HES līdz Dienvidu tiltam katru pavasari tūkstošiem jūras kraukļu barojas un gaida, kad Daugavas augštece atbrīvosies no ledus. Šurpu turpu pārlidojošie bari, kā arī «grupveida medības», kurās reizēm piedalās jūras kraukļu vienlaikus, ir gada pavasarī nofotografētie lielo ķīru Larus ridibundus gredzeni. 34

4 īsts dabas šovs! Pēc ligzdošanas no jūlija līdz decembrim putni atkal atlido uz Daugavas lejteci baroties, bet jau mazākā skaitā nekā pavasarī. Pēdējos piecpadsmit gadus Daugavas mols Ķengaragā pie Elles dīķa ir labākā ūdensputnu piebarošanas vieta Rīgā dienas garumā (īpaši brīvdienās) šo vietu apmeklē vairāk nekā tūkstoš barotāju un vērotāju. Kur daudz ēdamā, netrūkst arī ēdāju, tādēļ šeit vērojama lielākā putnu koncentrācija Rīgā. Paugurknābja gulbjus, meža pīles, laučus, lielos ķīrus, kajakus, sudrabkaijas, mājas baložus, mājas zvirbuļus un pelēkās vārnas te var ieraudzīt teju vai visu gadu, bet uzmanīgākie vērotāji pamana arī citas sugas. Atgādināšu, ka ziemojošo ūdensputnu aktīvā piebarošana sākās 80. gadu otrajā pusē, kad bija četras siltas ziemas pēc kārtas un Latvijā uz ziemošanu palika netipiski daudz ūdensputnu, arī paugurknābja gulbji. Kopš tā laika pamazām savairojusies ūdensputnu pilsētas populācija, jo putni pierada pie cilvēka labvēlības un dāsnās piebarošanas. pēcnācēji cilvēkus vairs neuzskata par apdraudējumu un labprāt pieņem gardos kumosiņus. Putnu barotāji un vērotāji gūst prieku no saskarsmes ar graciozajiem savvaļas putniem, un arī gulbjiem šādi kontakti ir izdevīgi, jo par drosmi tie iegūst barību. Interesanti, ka pēdējos gados vērojama kāzu rīkotāju pastiprināta interese par šiem putniem, jo uz sakoptā promenādes mola jaunlaulātie ērti var nofotografēties kopā ar mīlestības simbolu gulbjiem. Pēdējos četrpadsmit gadus šajā vietā regulāri notiek gulbju gredzenošana, un daudziem cilvēkiem ir iespēja to vērot, kā arī uzzināt no ornitologiem plašāku informāciju par gulbju un citu putnu dzīvi. Lielākā daļa gulbju ir apgredzenoti Rīgā, bet katru gadu te tiek nolasīti arī vairāku kaimiņvalstu Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas un Vācijas gredzeni. Domājams, ka gada laikā šim Daugavas posmam pāri lido aptuveni 500 paugurknābja gulbju, no kuriem ir apgredzenoti. Sudrabkaijas Larus argentatus jeb baklani, kā tos kļūdaini sauc daudzi rīdzinieki, arī ir ienācējas pilsētā. Agrāk šīs lielās kaijas ligzdoja Latvijas sūnu purvos, bet, cilvēkam iejaucoties purvu biotopos, tās pakāpeniski pārcēlās ligzdot Cekuldūkuri Podiceps cristatus. Paugurknābja gulbis Cygnus olor varētu būt Ķengaraga simbols. Daugava ir svarīgs šo putnu migrācijas ceļš uz iekšzemi, kā arī uz Baltkrieviju un Lietuvu. Daļa gulbju paliek ligzdot, bet pārējie jūnijā atgriežas, jo dodas uz spalvu maiņas vietām lielajos piejūras ezeros: Slokas, Kaņiera, Babītes, Engures, kā arī Kaltenes jūrmalā un Igaunijas piekrastē uz dienvidiem no Pērnavas. Pirmie paugurnābja gulbju pāri 80. gados piesardzīgi sāka ligzdot urbanizētā vidē, bet to uz piejūras ezeriem, un 70. gadu sākumā pirmie pāri jau veiksmīgi izaudzināja mazuļus uz Rīgas namu jumtiem. Vairāk nekā 40 gadu laikā sudrabkaijas aizņēmušas simtiem jumtu, un nu jau te ligzdo aptuveni 1500 pāru! Daudzi pāri izperē mazuļus arī Ķengaragā. Jūnijā tie pamet šķilteni un turpina savas gaitas Daugavā. Viena no iemīļotākajām sud- 35

5 Rudeņos Daugavā notiek lašu zveja ar murdiem. Uzmanīgāki vērotāji, pavērojot murdu vietas, varētu ieraudzīt melnspārnu kaijas Larus marinus tās ir lielākas par sudrabkaijām, un pieaugušo putnu spārni, kas izskatās melni, patiesībā ir tumši zili. Šīs kaijas atlido pie mums uz ziemošanu no Igaunijas un Somijas, pulcējas Daugavas posmā lejpus Rīgas HES līdz Dienvidu tiltam. Atšķirībā no sudrabkaijām šīs melnspārnu kaijas izvēlējušās citu barības iegūšanas veidu. Tās pulcējas ap lielo gauru bariem, kuras aktīvi medī zivis. Kad gaura noķer zivi un uzpeld virspusē, melnspārnu kaija tai uzbrūk un atņem guvumu. Jo vairāk būs ziemojošo gauru, jo vairāk būs arī melnspārnu kaiju. Daugavas posmā lejpus Rīgas HES proporcija starp kaijām un gaurām ir apmēram 1:8. Laucis Fulica atra. rabkaiju barošanās vietām ir sadzīves atkritumu poligonā «Getliņi», kur tām pieejams milzum daudz cilvēku neizmantotas pārtikas, tāpēc katru rītu vairāki tūkstoši kaiju turp dodas kā uz darbu. No rītiem un vakaros tās lejpus Rīgas HES atpūšas un mazgājas, tad kāšos lido uz nakšņošanas vietām. Daudzi šos kaiju kāšus jauc ar migrējošām zosīm vai dzērvēm. Ziemā, kad Daugavu klāj ledus, līdz pat 4000 sudrabkaiju pulcējas uz ledus iepretī Ķengaragam. Daudziem rīdziniekiem pavasara atnākšanu simbolizē lielo ķīru Larus ridibundus masveida atlidošana martā. Izrādās, Daugavas mols Ķengaragā ir viena no labākajām lielo ķīru gredzenu nolasīšanas vietām Rīgā! Lielie ķīri ziemo gandrīz visās Eiropas valstīs, un tur šos putnus arī aktīvi gredzeno. Atgriežoties lielie ķīri kādu laiku uzturas pie mola, kur cilvēki tos piebaro ar maizi. Pavasarī šeit pulcējas līdz pat ķīru. Pēc gredzenoto putnu kontrolēm mēs zinām, ka Ķengaragā ir sastopami ķīri, kas dzimuši gan Rīgā un apkārtnē, gan kaimiņvalstīs. Reizēm ir sastopami arī vecuma rekordisti, piemēram, gada martā nolasīts angļu gredzens, kuru šis ķīris nēsājis jau 18 gadus, kaut gan vidēji ķīri dzīvo 5 10 gadu! Katru gadu uz Ķengaraga mola šādā veidā tiek nolasīti/nofotografēti vairāki desmiti ārzemju gredzenu. Daugavā peldošs Eirāzijas bebrs Castor iber, kuram uzbrūk lielais ķīris. 36

6 Daugavā peldoša ondatra Ondatra zibethica. Pateicoties Daugavas seklajiem līčiem, šeit regulāri ligzdo cekuldūkuri Podiceps cristatus un lauči Fulica atra. Interesanti, ka salīdzinājumā ar citām Rīgas ūdenstilpēm, kur abām sugām ligzdošanas laiks sākas krietni agrāk, Ķengaraga posmā meldri, kuros šie putni būvē ligzdas, virs ūdens parādas tikai maija beigās. Piemēram, Kojusalas līcī un Elles dīķī jūnija pirmajā pusē laučiem un cekuldūkuriem jau ir mazuļi, bet Daugavas posmā ligzdojošie putni tikai uzsāk ligzdu būvēšanu, t.i., 4 6 nedēļas vēlāk. Domājams, ka putni novērtē šo izcilo barošanās vietu (lauči barojas galvenokārt ar ūdens augiem, bet cekuldūkuri ar mazajām zivīm) un uzsāk ligzdošanu krietni vēlāk nekā viņu kaimiņi. Bebri, ondatras un roņi Visai reti, bet Daugavā šai Ķengaraga posmā ir iespējams ieraudzīt arī zīdītājus. Kādreiz Daugavu apdzīvoja roņi, kas rudeņos aiz lašu bariem iepeldēja tālu iekšzemē. Pirms 70. gadu sākumā tika uzbūvēta Rīgas HES, roņi mēdza gulēt uz akmeņiem lejpus Ķeguma HES, bet pēc aizsprosta izveidošanas pie Doles salas ir tikai divi šo dzīvnieku novērojumi: viens ronis noslīka zvejas tīklos starp Zirņu pussalu un Doles salu, cits novērots uz Šķērssēkļa. Vēl šeit var pamanīt Eirāzijas bebrus Castor iber. Tie Ķengaragā parādās aprīļa beigās un maija sākumā, kad ir aktīvākais bebru migrācijas laiks. Kad vecāki jaunuļus padzen no ģimenes, tie meklē sev jaunas dzīvošanas vietas un, kad nogurst, sēž krastā un atpūšas. Arī ondatras Ondatra zibethicus palu laikā pārvietojas uz jaunām dzīves vietām un ir manāmas, peldot gar Daugavas krastu. Regulāri tās dzīvo Elles dīķī. Kaut ondatru dzimtene ir Ziemeļamerika, gadā šos kažokzvērus introducēja Eiropā, un mūsdienās tās samērā bieži sastopamas Rīgā un apkārtnē. Pērn netālu no putnu torņa manīts arī lielais ūdenscirslis Neomys fodiens neliels ciršļu dzimtas grauzējs, kas pārtiek no kukaiņiem un sastopams pie ūdeņiem, pārsvarā grāvjiem, strautiem un upītēm. Ieraudzīt šos dzīvniekus ir veiksme, turklāt vajadzīga arī pacietība! Dabas vērošanas ekskursijas Ķengaraga Daugavmalā ir lieliska vieta atpūtai un dabas izzināšanai Rīgā! Šeit visu gadu var vērot un fotografēt samērā drošus putnus, priecāties par to savstarpējo komunikāciju, riesta spēlēm un ģimenes dzīvi. Ja ir interese piedalīties zinātniskās informācijas iegūšanā, var nolasīt un ziņot pētniekiem paugurknābja gulbju un lielo ķīru gredzenus, var veikt citu dzīvnieku sugu uzskaites vai novērojumus un ziņot portālā «Dabasdati.lv»! Uzmanīgākie un pacietīgākie vērotāji ar laiku pamanīs arī tādus dzīvniekus, kas slēpjas no cilvēkiem. Ja vēlies satikt domubiedrus, iesaisties Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējās grupas pasākumos! Lasi vairāk: R. Matrozis. «Putnu, spāru un tauriņu vērošana Ķengaragā». LOB buklets. R. Matrozis. «Putnošana Daugavas posmā Ķengaragā». Žurnāls «Putni dabā», 2014/4, lpp. Materiāli pieejami arī tīmeklī. 37