Klimata politikas aktualitātes Latvijā

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Klimata politikas aktualitātes Latvijā"

Transkripts

1 Klimata politikas aktualitātes Latvijā

2 Klimata pārmaiņu līdzšinējā ietekme Latvijā Palielinājusies vidējā gaisa temperatūra (Rīgā par 1 o C). Ziemas kļūst kopumā siltākas. Samazinās sala periodu ilgums un ledus segas ilgums. Būtiski palielinās silto nakšu skaits (temperatūra virs +20 o C). Pagarinās karstuma periodi. Pieaug ekstremālie nokrišņi (īpaši rudenī, ziemā un pavasarī) sniegs rada pārrāvumus elektroapgādē, lietus plūdus. Pieaug dienu skaits ar spēcīgu vēju (vētras postījumi). Pieaug veģetācijas ilgums. Latvijā ienāk Dienvidu dzīvnieku sugas un tiek «izspiestas» vietējās. Baltijas jūras krasta erozija, kā rezultātā Latvija zaudē savu teritoriju (Baltijas jūras piekrastē krasts atkāpjas ar ātrumu 0,5-3 m gadā, atsevišķu spēcīgu vētru dēļ līdz pat m). 2

3 Eiropas Klimata un enerģētikas pakotne 2020.gadam Samazināt kopējās ES SEG emisijas par 20% no 1990.g. Uzlabot energoefektivitāti ES par 20% Palielināt ES AER īpatsvaru līdz 20% starpsavie nojumu mērķis 10%* kopējās ETS iekļautās emisijas -21% no 2005.g. ETS neiekļautās emisijas: LV +17% no 2005.g. ES -10% no 2005.g. LV: 5,4 Mtoe kopējais patēriņa samazinājums * LV: gala patēriņa ietaupījums visā periodā GWh LV: 3% valstij piederošo ēku platības renovācija katru gadu LV: līdz 40% (pret 2005), t.s. 10% transporta sektorā *- indikatīvais nacionālais mērķis ETS Emisiju tirdzniecības sistēma AER atjaunojamie energoresursi Mtoe Miljoni tonnas naftas ekvivalenta

4 Latvijas klimata politikas virzieni 4

5 Nozīmīgākie politikas plānošanas dokumenti, kas skar klimata politiku Vides politikas pamatnostādnes gadam Enerģētikas attīstības pamatnostādnes gadam (projekts) Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes gadam Transporta attīstības pamatnostādnes gadam Latvijas lauku attīstības programma gadam

6 Vides politikas pamatnostādnēs noteiktie pasākumi klimata politikas realizēšanai Galvenais vides politikas plānošanas dokuments ir Vides politikas pamatnostādnes gadam*, kurā ir noteikti pamata pasākumi klimata politikas realizēšanai: SEG emisiju samazināšanas pasākumu īstenošana visos tautsaimniecības sektoros, vienlaikus virzot valsti uz ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu, tai pat laikā izmaksu efektīvu attīstību. Klimata politikas mērķu integrēšana citu nozaru politikā, nosakot katras nozares atbildību, kā arī veicinot sadarbību starp valsti, pašvaldībām un privāto sektoru. Efektīvu pielāgošanās pasākumu īstenošana un to integrēšana teritoriju attīstības plānošanā un nozaru politikā ar mērķi mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tām. Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, kā arī iedzīvotāju iesaistīšana politikas veidošanā un ieviešanā. * apstiprinātas gada 26. martā ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 130

7 Klimata politikas plānošanas dokumenti izstrādes stadijā Klimata pārmaiņu samazināšanas plāns gadam Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija līdz 2050.gadam Pielāgošanās klimata pārmaiņām (adaptācijas) stratēģija

8 Pētījumi Latvijā klimata pārmaiņu kontekstā Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas Finanšu instruments gadā Iepriekšnoteiktie projekti Atklāto konkursu apstiprinātie projekti Latvijas vides aizsardzības fonda finansētie projekti Valsts pētījumu programma gadam SEED/Interreg finansētie un plānotie oglekļa mazietilpīgas attīstības un SEG inventarizācijas speciālistu tīkla projekti

9 Gg CO 2 ekv Kopējās SEG emisijas , Gg CO 2 ekv Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM sektoru, gadā ir samazinājušās vairāk kā par 58% Kopējās SEG, neiekļaujot ZIZIM Kopējās SEG, iekļaujot ZIZIM References līmenis KP1 mērķis ( gads) ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība Datu avots: 2015.gada SEG inventarizācija 9

10 ETS un Ne-ETS emisijas Latvijā Latvijas SEG emisijas rada Eiropas Savienības (ES) Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) iesaistītie uzņēmumi un ETS neiekļautās nozares. ES ETS - pārsvarā ir iekļauti Latvijas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji, lielākie rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi cementa, flīžu, ķieģeļu, stikla šķiedras, dzelzs un tērauda izstrādājumu. Ne-ETS lauksaimniecība, transporta sektors (izņemot starptautiskā aviācija un starptautiskais jūras transports), ETS neaptvertā enerģētika, rūpniecība, mājsaimniecības, atkritumu apsaimniekošana, ķīmisko vielu un fluorēto gāzu izmantošanu gadā Latvijā ETS nozarēs radās 24% SEG emisiju un attiecīgi ne-ets 76%, kamēr ES vidējais rādītājs ir 45% un 55%.

11 CO 2 ekv. (Gg) Latvijas SEG emisiju dinamika un prognozes ne-ets nozarēs Gg CO 2 ekv Gads Mājsaimniecības ne-ets enerģētika Atkritumu apsaimniekošana Lauksaimniecība Rūpnieciskie procesi un produktu lietošana Transports Gada emisiju sadales vienību piešķīrums (4SA GWP) 2030.g. iespējamais mērķis ne-ets darbībām -10% no 2005.g. (EK)

12 Lielākie SEG avoti Latvijā Enerģētika un transports kurināmā/degvielas sadedzināšana un difūzās emisijas no naftas un dabasgāzes Rūpnieciskie procesi dzelzs izstrādājumu, cementa, klinkera, kaļķu, ķieģeļu, keramisko flīžu ražošana; fluorēto gāzu izmantošana saldēšanas iekārtās un gaisa kondicionētājos Atkritumu apsaimniekošana- atkritumu deponēšana, kompostēšana, neapsaimniekotās izgāztuvēs un notekūdeņu apstrāde Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM) mežu apsaimniekošana, organiskās augsnes, ugunsgrēki (meža un kūlas), zemes lietojuma veida transformācija, mitrzemju apsaimniekošana Lauksaimniecība - lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi, kūtsmēslu apsaimniekošana; slāpekļa minerālmēslu izmantošana, organiskā mēslojuma izmantošana, kultūraugu pēcpļaujas atliekas, organiskajām vielām bagāto augšņu apstrāde, augšņu kaļķošana, karbīda izmantošana mēslošanai 1 2

13 Eiropas Klimata un enerģētikas politikas satvars gadam Klimata un enerģētikas politikas satvars no gadam 40% SEG mērķis: kopējās ES SEG emisijas ir jāsamazina par 40% salīdzinot ar 1990.gada apjomu 27% AER mērķis: ES kopējam atjaunojamās enerģijas apjoma īpatsvaram kopējā enerģijas patēriņā ir jāsasniedz 27%; 27% EE mērķis: ES kopumā ir jāpalielina energoefektivitāte, nodrošinot vismaz 30% energoietaupījumu 15% starpsavienojumu mērķis: pilnībā savienots un funkcionējošs energotirgus 30% ne-ets mērķis: Samazināt ne-ets sektoru emisijas par 30% salīdzinot ar 2005.gada apjomu LV tiks noteikts vēlāk 43% ES ETS mērķis: samazināt ES ETS sektora emisijas par 43% salīdzinot ar 2005.gada apjomu Enerģētikas Savienība: Nodrošināta efektīva Enerģētikas Savienības pārvaldības sistēma

14 Starptautiskās klimata sarunas Likumiskais ietvars ANO Vispārīgā klimata pārmaiņu konvencija (UNFCCC) Lai novērstu klimata pārmaiņu vispostošāko ietekmi, pasaules vidējās temperatūras pieaugums jāsaglabā 2 C robežās. Lai to nodrošinātu, visām pasaules valstīm, vēlākais gada nogalē Parīzē, ir jāvienojas par juridiski saistošu vispārēju vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc gada. Sagaidāms, ka starptautiskās vienošanās pamats būs valstu iesniegtie iecerētie nacionāli noteiktie ieguldījumi (INDC). Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 2015.gada I pusgadā vadīja un koordinēja ES dalību starptautiskajās klimata sarunās. 1 4

15 ES un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais ieguldījums (INDC) Apstiprināts 6.martā ES dalībvalstu Vides ministru padomē Latvijas prezidentūras (ministra Kaspara Gerharda) vadībā. Paziņots un iesniegts Konvencijas sekretariātam 6.marta pēcpusdienā (pirmais no pasaules lielākajām ekonomikām). Balstīts uz 2014.gada oktobrī ES dalībvalstu vadītāju pieņemtajiem secinājumiem par ES Klimata un enerģētikas politikas satvaru gadam. Nosaka, ka ES un tās dalībvalstis līdz 2030.gadam samazinās savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzinot ar 1990.gadu. Svarīgi! ES un tās dalībvalstu INDC neparedz Latvijai nekādas jaunas saistības. Latvijai saistoši ir tikai 2014.gada oktobrī apstiprinātie secinājumi. Taču arī tie Latvijai nenosaka konkrētu SEG emisiju mērķi. Jautājums par saistību pārdali ES mērķa izpildei ES līmenī tiks risināts tuvākajos gados (process sāksies ne ātrāk kā 2016.gadā), un Latvija tā ietvaros aktīvi aizsargās savas intereses. 1 5

16 Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) KPFI ietvaros projekti tikuši īstenoti 23 kārtās 16 projektu konkursos. Visos projektu konkursos projektu īstenošana ir noslēgusies. Kopumā pabeigti 2614 projekti. Īstenotajiem projektiem no KPFI piešķirti vairāk nekā 196 miljoni EUR gadā tika samazinātas aptuveni tco , , , ,57 KPFI finansējuma struktūra, EUR (balstoties uz atbalstāmo pasākumu veidiem) , ,96 Energoefektivitātes paaugstināšana SEG emisiju samazināšana publiskā apgaismojuma infrastruktūrā Kompleksi risinājumi SEG emisiju samazināšanai SEG samazināšana transporta sektorā Klimata tehnoloģiju attīstīšana, sabiedrības informēšanas pasākumi Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana

17 ERAF finansējums SAM Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās 31,39 milj. euro ERAF (85%) Pamatojums: Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un atjaunojamās enerģijas izmantošanai. Atbalsts: Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības plāniem - investīcijas pašvaldību ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu pārbūvei (kā papildelements), tai skaitā veicot pielāgošanu atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Finansējuma saņēmēji: Pašvaldības, pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības. Ierobežota atlase (priekšatlase). Sagaidāmie rezultāti (iznākuma rādītāji): Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās 13,72 GWh/gadā. Papildus uzstādītas atjaunojamo energoresursu izmantojošas siltumavotu jauda ēkās, kas ir saņēmušas ERAF finansējumu 1,2 MW. 17

18 Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) VARAM gatavo jaunu instrumentu: Emisiju kvotu izsolīšanas instrumentu EKII mērķis nodrošināt klimata mērķu sasniegšanu 2020.gadam un 2030.gadam. Ierobežots finansējums - EKII finansējuma avots ir ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas. Tuvākie indikatīvie konkursi: Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos (9 miljoni EUR). Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana zema enerģijas patēriņa ēkas (23 miljoni EUR). 18

19 Paldies par uzmanību!