Ceļu būvdarbi Aprīlis Kartes un pilns saraksts ar ceļiem, uz kuriem šogad notiks remontdarbi, atrodams šajā Autoceļu Avīzes numurā.

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "Ceļu būvdarbi Aprīlis Kartes un pilns saraksts ar ceļiem, uz kuriem šogad notiks remontdarbi, atrodams šajā Autoceļu Avīzes numurā."

Transkripts

1 prīlis 19 Būvdarbi uz valsts ceļiem šogad notiks visos Latvijas reģionos. Saraksti un kartes ar plānotajiem darbiem. Jānis Lange: Šogad strādāsim gandrīz 9 posmos, kas ir gana liels apjoms, līdz ar to vadītājiem būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. [---> 4. lapaspuse ] [--->. lapaspuse ] Ceļu būvdarbi 19 Kartes un pilns saraksts ar ceļiem, uz kuriem šogad notiks remontdarbi, atrodams šajā utoceļu vīzes numurā. Ceļu uzturēšana vasarā. [---> 1. lapaspuse ] Jānis bāšins: KSKO ir aptuveni % Latvijas automašīnu. Šis procents lēnām aug. [---> 11. lapaspuse ] prīļa ceļvedis autobraucējiem. [---> 1. lapaspuse ]

2 ĪSUMĀ Viedoklis Varaskāre liek pārkāpt noteikumus kultūru, atrodoties satiksmē, Latvija nav unikāla, ja salīdzina ar citām postpadomju valstīm. Tās ir valstis, kurās krasi izmainījās politiskā iekārta un parādījās ekonomiskā brīvība. Pēkšņi cilvēkiem radās iespēja piepildīt savu vēlmi pēc varas. Pētījumi atklāj, ka tajās valstīs, kur varas vērtība tiek likta augstāk un ir svarīgāka, ceļu satiksmes noteikumi tiek pārkāpti biežāk. To parāda arī situācija citās Eiropas valstīs. Piemēram, Lielbritānijā ir ļoti labi rādītāji attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Nevar teikt, ka to nav Prof. Ivars usters, psihologs, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs. ttiecībā uz autovadītāju uzvedību un braukšanas nemaz, bet salīdzinoši tie notiek retāk. Vienlaikus pētījumi liecina, ka Lielbritānijas iedzīvotājiem varai ir mazāka nozīme. Savukārt, piemēram, tādās valstīs kā Polija, Latvija, Lietuva vara tiek vērtēta ļoti augstu. Tie, kuriem dominē tā sauktās egocentriskās vērtības, pirmām kārtām vara, vajadzība ieņemt augstāku vietu hierarhijā, piemīt lielāka tendence apzināti braukt riskantāk, apzināti rupji pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Viens no varas izpausmes veidiem ir tā dēvētais prestižs ka tu demonstrē citiem to, kāds ir tavs reālais vai bieži vien iedomātais ideālais statuss. Pat ja tāda īstenībā nav, tas ir viens no veidiem, kā mānīt citus cilvēkus, kā izlikties, piemēram, par pēdējo sagrabināto naudu nopērkot prestižas markas auto. Runājot par paaudžu maiņu un varu, man prātā nāk viena amerikāņu latvieša citāts, diemžēl neatceros viņa vārdu: Jūs Latvijā ar automašīnām braucat tikai pirmajā vai otrajā paaudzē. Visticamāk, ka merika tam, ko šobrīd piedzīvo Latvija, gāja cauri tūlīt pēc Otrā pasaules kara, un pa šo laiku braukšanas kultūra jau ir mainījusies. Kopumā raugoties no sava kā autovadītāja skatu punkta, redzu, ka situācija uz ceļiem un satiksmē pamazām mainās un uzlabojas. Protams, noteikumus uztver kā brīvības ierobežojumu. Tomēr, ja kādā brīdī tiek fiksēti vairāk kādi konkrēti pārkāpumi ceļu satiksmē, visticamāk, tas ir saistīts ar Valsts policijas pastiprinātu darbu. Ir lietas, kas bija aktuālas pirms padsmit gadiem, bet šobrīd tās vairs nevar novērot, piemēram, ir mazinājusies rupja un riskanta braukšana, joslu mainīšana pilsētā u.c. Tomēr ir nākušās klāt citas lietas. Viena no tām ir mobilo ierīču lietošana pie automašīnas stūres. Cilvēki iluzori domā, ja līdz šim ar viņiem nekas nav noticis, tad tā būs arī turpmāk. Lietojot šīs ierīces, vadot automašīnu, risks strauji pieaug. Veiktās sociālās kampaņas, kas māca un kaunina tos, kuri lieto mobilās ierīces vai sēžas pie stūres alkohola reibumā, noteikti strādā, vismaz attiecībā uz alkoholu noteikti. Ja pirms vairākiem gadiem bija pieņemami vadīt automašīnu alkohola reibumā, tad šobrīd šī tendence ir mazinājusies. 19. gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi Rūjiena Staicele Mazsalaca loja Naukšēni Burtnieki Seda Limbaži Kocēni pe lūksne Kandava Satiķi Sigulda Inčukalns Rugāji Mālpils Ērgļi Jelgava Iecava Barkava Skrīveri Jaunjelgava Kriškalni Varakļāni Sala 1 Rēzekne Preiļi Vecvārkava knīste Zilupe Nereta Viļāni Riebiņi Līvāni Rucava Ludza Pļaviņas Jēkabpils Dobele Vaiņode Kārsava Degumnieki 5 glona Dagda sfalta pārbūve Tiltu objekti Caurtekas Satiksmes drošības paaugstināšana Subate Ilūkste Daugavpils 14 Krāslava 9 Baltinava Lubāna 1 Priekule Viļaka Balvi 8 9 Nīca Gulbene Jaunpiebalga 9 Brocēni Saldus 8 Liepāja Bērzkrogs Salaspils Baloži Kalnciems 5 Ķekava Ogre Olaine Baldone Ķegums Lielvārde Ozolnieki Skrunda Durbe Rauna Piņķi 9 Rīga Garkalne Ropaži Ulbroka Tukums Jūrmala izpute 4 Sabile Loja Ādaži Kuldīga lsunga Stende Priekuļi Cēsis Līgatne Ragana 1 Saulkrasti Pāvilosta Talsi Piltene Stalbe Mērsrags Smiltene Ventspils Valdemārpils Mūrmuiža Roja Strenči Valmiera Dundaga Valka Salacgrīva inaži 19. gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi. M 1:1,1, 15 VS LTVIJS VLSTS CEĻI

3 NUMUR INTERVIJ Ceļu projektu mazāk, bet apjomīgāki Šogad tiks uzsākts vērienīgais Sēnītes posma rekonstrukcijas projekts, kā arī virknē citu objektu uzsākti vai turpināti darbi Uz Latvijas autoceļiem šajā gadā remontdarbi noritēs kopumā aptuveni 8 kilometru apjomā. Šis gads ir iezīmīgs ar to, ka objektu skaits ir mazāks nekā iepriekšējos gados, taču atsevišķi no tiem ir gana vērienīgi. Tāpēc autovadītājiem arī šajā būvdarbu sezonā būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un jāņem tie vērā, dodoties ceļā, norāda S Latvijas Valsts ceļi LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Jāmin, ka vidējais Latvijas ceļu vecums ir aptuveni gadi, bet pastāv arī tādi atsevišķi ceļu posmi, kuri asfaltēti pat pirms 4 gadiem. Tik lieli līdzekļi, lai atrisinātu visas ceļu problēmas, šobrīd no valsts budžeta vai citiem avotiem nav pieejami. rī salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā finansējums autoceļiem ir mazāks, un turpmākos gadus, visticamāk, tiks sakārtots mazāk kilometru. Jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits publiski paudis cerību, ka 1. gadā varēs sagaidīt valsts budžeta līdzekļu palielinājumu ceļiem. Viņš arī norādīja, ka viens no variantiem papildu līdzekļu piesaistei ir publiskā un privātā partnerība PPP), ar kuras palīdzību var piesaistīt daļu līdzekļu. Tāpat pēc 1. gada arī Eiropas Savienības ES) finansējums ceļiem vēl būšot pieejams, tikai to vajadzēs sasaistīt ar vides uzlabojumiem. Proti, ja TEN-T tīkla koridoros Latvija spēs pierādīt, ka, atjaunojot ceļu, tiks uzlabota vide, būs iespēja piesaistīt arī ES naudu. Šogad Satiksmes ministrijas SM) budžetā valsts ceļiem atvēlētais finansējums ir 1, milj. eiro, kas ir par 8,% mazāks nekā pagājušajā gadā. No kopējā finansējuma 5,8 milj. eiro ir no valsts budžeta, bet 76,5 milj. eiro ES fondu finansējums. Pēc kāda principa izvēlēti šogad realizējamie autoceļu projekti? Šogad mainās pati finansējuma struktūra autoceļiem. Proti, samazinās ES fondu finansējuma apjoms: ja pagājušajā gadā tie bija 14 milj. eiro, tad šogad tie visticamāk būs nedaudz vairāk kā 76 milj. eiro. Lielākais projekts šogad noteikti ir Sēnītes posma remonts, kam paredzēta liela līdzekļu daļa, tāpat arī ceļa P18 Ventspils Kuldīga remonts, kas ir pēdējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda ERF) līdzfinansēts objekts. Tas nozīmē, ka, piemēram, lai realizētu Jūrmalas šosejas remonta projektu, ir vairāk jāakumulē valsts budžeta līdzekļi. Tāpēc uz tā rēķina ir mazāki ieguldījumi valsts vietējos autoceļos un kopumā arī mazāks objektu skaits šajā gadā. Šogad Satiksmes ministrijas SM) budžetā valsts ceļiem atvēlētais finansējums ir 1, milj. eiro, kas ir par 8,% mazāks nekā pagājušajā gadā. Dažus objektus jau pieminējāt, bet kādi nozīmīgi remonti vēl šogad tiks sākti vai pabeigti? Kā jau minēju, šajā gadā tiks realizēti stipri mazāk autoceļu projektu, jo fokusējamies tieši uz lielajiem objektiem, kur nepieciešami apjomīgi ieguldījumi. Visi šie projekti ir saistīti ar ceļu pārbūvi, kas ir resursu ietilpīga. Lielākais objekts neapšaubāmi ir Sēnītes posms uz Vidzemes šosejas. Tas paredz valsts galvenā autoceļa Rīga Sigulda Igaunijas robeža posma 5,5. 9,4. km abu brauktuvju un valsts galvenā autoceļa Inčukalns Valmiera posma,. 1,65. km segas pārbūvi. Pagājušā gada nogalē tika noslēgts līgums par darbu veikšanu ar piegādātāju apvienību Binders un CB. Un, visticamāk, aprīļa vidū sāksies darbi. Turpināsies ceļa pārbūves darbi arī uz Vidzemes šosejas pie Bērzkroga, kas sākas pirms Rīdzenes un beidzas Zanderos. Darbi tika uzsākti jau pērn un plānots, ka noslēgsies šogad. Šobrīd noris arī iepirkuma procedūra par Jūrmalas šosejas posma, kas ir ceļa daļa, no Rīgas robežas līdz Jūrmalai pārbūvi. Vēl var minēt Daugavpils apvedceļu. Plānota arī virkne darbu uz reģionālajiem autoceļiem. Piemēram, P1 Eleja Vilce, P15 no Tērvetes līdz Lietuvas robežai, P1 virzienā no s uz Madonu, P19 Saldus Kandava un citi. Iecerēts, ka uz galvenajiem valsts autoceļiem remontdarbi noritēs 66 kilometru apjomā, uz reģionālajiem autoceļiem aptuveni kilometru, bet uz vietējiem autoceļiem 4 kilometru apmērā. Kopumā plānojam šogad strādāt uz aptuveni 8 kilometriem autoceļu, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Kapitālieguldījumi no tiem būs 474 kilometri, bet cita veida darbus plānots veikt vairāk nekā kilometru apmērā. Kādi ir kritēriji, izvēloties remontējamos posmus? Faktiski izvēli nosaka ceļu tehniskais stāvoklis, satiksmes intensitāte un tas, cik ilgā laikā atmaksājas remontdarbu izmaksas. Tiek novērtēta reālā situācija un pieņemti lēmumi. Tur, kur ir lielāka satiksmes intensitāte, pastāv lielāka iespējamība, ka remontdarbi tiks uzsākti ātrāk. Tāpat mūsu rīcībā ir HDM 4 Highway Development & Management v.4..) sistēma. Tas ir ceļu tīkla pārvaldīšanas instruments datorprogramma), kas palīdz pieņemt lēmumus naudas ieguldīšanai ceļu tīklā, veicot projektu, programmu un stratēģisko analīzi. Šajā sistēmā esam ievadījuši datus par visiem valsts autoceļu galvenajiem posmiem, šobrīd tiek pievienoti dati arī par reģionālajiem autoceļiem. Kopumā plānojam šogad strādāt uz aptuveni 8 kilometriem autoceļu ar dažādām tehnoloģijām. Runājot par nākotni, vai ar satiksmes ministru esat apspriedušies par finansējumu autoceļiem un iespējamiem finansējuma avotiem? Mana pārliecība ir tāda, ka vadītājam ir jāmazina nenoteiktība. Vienalga, vai tas būtu valdes priekšsēdētājs, ministrs vai kāds cits. Šajā gadījumā, ja ir runa par finansējumu, ir divi varianti: vai nu tiek pateikts, ka nauda būs, vai arī naudas nebūs. Visu cieņu jaunajam ministram, kurš ir skaidri pateicis, ka naudas nebūs, līdz ar to ir noteiktība. Protams, paliek jautājums, kā iegūt nepieciešamo finansējumu? Finansējums autoceļiem no valsts budžeta lēnām, bet pieaug. Tomēr, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas finansējums ir nesalīdzināmi mazāks. Īpaši, ja salīdzina ar Lietuvu. Kā panākt, lai tas, ko samaksā autoceļu lietotāji, atnāk atpakaļ ceļiem, tas ir politisks jautājums. Šādās situācijās parasti citēju ntuāna de Sent-Ekziperī Mazo princi : Mēs atbildam par tiem, ko esam pieradinājuši. Mēs esam pieraduši, ka citas nozares tiek finansētas no akcīzes nodokļa, no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa u.c. Ir jāskatās uz kopsakarībām, uz to, kas notiek valstī. Lēmumus pieņem politiķi, un viņi nosaka prioritātes. Un prioritātes vislabāk parāda valsts budžets. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir, ceļi nav starp valdības prioritātēm, un finansējums autoceļiem joprojām nav pietiekams. Mūsu sociālie tīkli ir pilni ar neapmierinātu iedzīvotāju ierakstiem un bildēm par bedrainiem ceļu posmiem. Finansējums autoceļiem no valsts budžeta lēnām, bet pieaug. Tomēr, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas finansējums ir nesalīdzināmi mazāks. Kā norit sarunas ar pašvaldībām par to, lai daļa ceļu pārietu to pārziņā? Vai ir kāds progress? Mēs esam tikušies ar Latvijas Pašvaldību savienību LPS) un arī ar atsevišķām pašvaldībām, lai diskutētu par to, ka tās varētu pārņemt savā pārziņā četrus tūkstošus kilometru, kam valstī vairs nav stratēģiskas nozīmes. Tomēr ir jāatzīst, ka pašvaldībām ir pārāk daudz nezināmā. Piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, kas, iespējams, mainīs spēles noteikumus. Viens no nosacījumiem, kas bija, izstrādājot plānu attiecībā uz šiem četriem tūkstošiem kilometru bija tāds: ja ceļš atrodas divu novadu teritorijā, tad tas vairs neattiecas uz vienu konkrētu novadu, ja tam ir lielāka nozīme, tad mēs šo ceļu neatdodam vienam novadam. Tomēr, ja mainās robežas un tiek izveidoti stiprāki un lielāki novadi, tas nozīmē, ka arī mums ir jāpārskata principi, pēc kuriem mēs šos ceļus varētu nodot pašvaldībām. Līdz ar to, iespējams, ka ceļu, kurus mēs būtu gatavi nodot pašvaldībām, varētu būt vēl vairāk. Ir pašvaldības, kuras vēlas, lai mēs pārņemam valsts pārziņā atsevišķus tranzītielu posmus. Tam mēs varētu piekrist gadījumā, ja tās pārņem savā teritorijā esošos ceļu posmus, kuriem vairs nav valstiskas nozīmes. Esam gatavi aktīvi strādāt šajā virzienā, taču ātrs šis process nebūs. Lielākie ieguldījumi tiks veikti valsts galvenajos un reģionālajos autoceļos. Vai ir plānoti ieguldījumi vietējās nozīmes grants autoceļos? Katrs pavasara šķīdonis aktualizē to, cik sliktā stāvoklī šie ceļi ir. Ņemot vērā to, ka, beidzoties Eiropas fondu līdzfinansējumam, naudas kapitālieguldījumiem autoceļos tuvākajos divos gados būs vēl mazāk, tad prioritāšu jautājums saasināsies vēl vairāk. Lielākie ieguldījumi tiks veikti valsts galvenajos un reģionālajos autoceļos. Valsts vietējās nozīmes autoceļi nav pārāk noslogoti, pa tiem pārvietojas ļoti maz cilvēku. Tāpēc grants autoceļi tiks pārsvarā uzturēti ar ikdienas uzturēšanas metodēm, piemēram, greiderēšanu. Ja bedres un iesēdumi ir dziļāki par pieciem centimetriem, tad šajās vietās iestrādā jaunu grants vai šķembu materiālu. Savukārt, ja bedres un iesēdumi ir garākā posmā un nav planējamās kārtas, tad parasti atjauno šo kārtu, iestrādājot posmā jaunu materiālu visā klātnes platumā. Šo darbu veic, iepriekš noņemot grunts vaļņus uz nomales. Grants autoceļi sausā laikā put. Lai to novērstu, katru gadu nelielam skaitam grants vai šķembu ceļu tiek veikta atputekļošana, iestrādājot segumā kalcija hlorīdu, kas aizkavē putekļu veidošanos. tputekļošanu vajadzētu veikt lielākā apmērā, taču tam nepietiek finansējuma. Pie grants un šķembu ceļu uzturēšanas jāpieskaita arī divkārtu virsmas apstrāde, kas nodrošina komfortablus braukšanas apstākļus. Kā ir ar satiksmes ierobežojumiem, vai šogad tie vēl būs ievērojami? Šogad strādāsim gandrīz 9 posmos, kas ir gana liels apjoms, līdz ar to ar satiksmes ierobežojumiem būs jārēķinās. Vislielākās grūtības organizēt satiksmi varētu būt uz Jūrmalas šosejas, kur remontdarbi sāksies vasarā, atpūtas un atvaļinājumu sezonā, taču, domāju, visi autovadītāji piekritīs, ka ir vērts nedaudz paciesties, lai pēc tam brauktu pa komfortablu ceļu bez risēm, kuras patlaban sagādā daudz problēmu. Sēnītes posmā satiksmes ierobežojumi sāksies jau pavasarī, par tiem savlaicīgi informēsim. Katrā gadījumā, plānojot savus izbraukumus, ir vērts ielūkoties mūsu būvdarbu kartē LVC tīmekļa vietnē kur varēs redzēt visus aktīvos būvdarbu posmus un izvēlēties alternatīvos maršrutus, ja būs tāda nepieciešamība.

4 4 NUMUR TĒM Plānotie remontdarbi visos Latvijas reģionos Rīgas plānošanas reģions ES fondu līdzfinansējums Šogad tiks uzsākta viena no lielākajām šī plānošanas perioda autoceļu pārbūvēm Sēnītes projekts. Vidzemes šosejas ) posmā no Garkalnes līdz Sēnītei kopumā gandrīz 14 km garumā tiks pārbūvētas abas brauktuves un Valmieras šosejas ) sākumposms no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju,. 1,65. km), kā arī kopumā deviņi satiksmes pārvadi. Šos būvdarbus par 46,5 milj. eiro ar PVN) veiks piegādātāju apvienība Binders un.c.b.. Šajā plānošanas periodā tas ir pēdējais projekts ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopš izbūves gadā šim posmam un Sēnītes mezglam ir veikti vien periodiskās un ikdienas uzturēšanas darbi un pēc nepieciešamības atjaunota dilumkārta. Valsts budžeta finansējums Viens no visvairāk gaidītajiem un lielākajiem projektiem šogad būs Jūrmalas šosejas Ventspils šosejas ) sākums) abu brauktuvju pārbūve posmā no gājēju pārvada pie Berberbeķiem līdz Jūrmalas caurlaižu punktam 1,41. 19,5. km). Iepirkums šim konkursam ir noslēdzies un patlaban tiek vērtēti iesniegtie piedāvājumi. Visticamāk, ka tuvāko mēnešu laikā taps zināms arī uzvarētājs. Šogad noslēgsies Cēres apvedceļa V1447) un ar to saistīto ceļu izbūve, ko veic uzņēmums SI Strabag. Kopējā līgumcena ir 4,7 milj. eiro ar PVN). Šis grants apvedceļš ir izbūvēts vēl. gadsimta 8. gados aiz Cēres esošo grants karjeru izstrādei. Grants augstās kvalitātes dēļ karjeri intensīvi tiek izmantoti līdz pat šai dienai, un tā tiek vesta pat uz Brocēniem, līdz ar to ceļa konstrukcija vairs netur kravas transporta radīto slodzi. pvedceļam ir izbūvēti jauni pamati un tiks ieklātas divas kārtas asfalta. Šogad plānots iesākt pārbūves darbus uz autoceļa Inčukalns Ropaži Ikšķile P1) posmā no rotācijas apļa Tīnūžos līdz Ikšķilei 5,59. 4,58. km). Posms iegūs jaunus ceļa pamatus un divas kārtas asfalta, tāpat tiks pārbūvēti pazemes komunikāciju šķērsojumi. Esošais gājēju celiņš un apgaismojums līdz Riekstu ielai saglabāsies, un, pateicoties pašvaldības ieguldījumam, tas tiks arī turpināts no Riekstu ielas Tīnūžu virzienā līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Kaparāmurs Dobelnieki V965). Lielākie asfalta s darbi paredzēti uz autoceļa Garkalne lauksts P) posmā no krustojuma ar autoceļu Inčukalns Ropaži Ikšķile P1) līdz llažmuižai 8,5 km garumā. Darbus veiks SI Binders un kopējā līgumcena ir 1, milj. eiro ar PVN). Krustojums ar autoceļu P1 tiks pārbūvēts pilnībā, kā arī tiks iztīrītas vai pārbūvētas caurtekas, bet visā posmā ieklās izlīdzinošo asfalta kārtu ar tam sekojošu virsmas apstrādi. Tāpat asfalta segumu iecerēts atjaunot uz autoceļa Inciems Sigulda Ķegums P8) posmā no dzelzceļa pārbrauktuves Siguldā līdz Jūdažiem 1,96. 1,4. km). Siguldas robežās paredzēta izlīdzinošā frēzēšana un divas kārtas asfalta, bet ārpus Siguldas līdz Jūdažiem notiks profila labošana ar tam sekojošu virsmas apstrādi. Vēl virsmas apstrāde tiks veikta uz Ērgļu ceļa P4) posmā no Taurupes līdz krustojumam ar autoceļu Kliģene Vecogre V1) 9,94 km garumā. Ieklāšanas darbus veiks ceļu būves uzņēmums SI Binders, un līguma kopējā cena ir 8 tūkst. eiro ar PVN). Tiks veikti arī vairāki tiltu s darbi. Piemēram, tiks atjaunots tilts pār Bikstupi uz autoceļa nnenieki V1457) Jaunpilī 7,51. km), tas ir būvēts gadā. rī gājēju tilts uz Vidzemes šosejas ) pirms Tallinas pagrieziena 1. km) piedzīvos pirmos s darbus kopš tā uzbūvēšanas 4. gadā. Darbus par 56,7 tūkst. eiro ar PVN) veiks uzņēmums SI Tilts. Savukārt uz Ērgļu ceļa P4) 7,6. km šogad izbūvēs jaunu caurteku Piķurgai, kas būvēta gadā un savu laiku jau ir nokalpojusi. Savukārt no satiksmes drošības uzlabošanas projektiem jāatzīmē starptautiskās lidostas Rīga pievedceļa P1) pārbūve krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā. Tiks ierīkotas gājēju pārejas uz Vidzemes šosejas ) krustojumā ar Pīlādžu ielu Siguldā un uz s šosejas ) krustojumā ar Ziemeļu ielu Ķekavā. Uz Rīgas apvedceļa 5 Salaspils Babīte) Beberbeķos tiks ierīkota autobusa pieturvieta. C Nr. utoceļa nosaukums no km līdz km kopā km Darbu veids Gads utoceļi Kohēzijas fonds Rīga Sigulda Igaunijas robeža Veclaicene) abas braukuves 5,5 9,4 1,9 utoceļa pārbūve 19 Inčukalns Valmiera Igaunijas robeža Valka), 1,65 1,65 utoceļa pārbūve 19 1 ERF P87 izkraukle 61, 6,6,16 utoceļa pārbūve ERF) 19 Valsts budžets Inčukalns Valmiera Igaunijas robeža Valka) 4,5 4,8, utoceļa pārbūve 19 5 Rīgas apvedceļš Salaspils Babīte),,, utoceļa pārbūve Rīga Ventspils abas brauktuves) 1,41 19,5 5,84 utoceļa pārbūve 19 P89 Ķekava Skaistkalne,,1,1 sfaltbetona 19 P4 Rīga Ērgļi 79, 89,4 9,94 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 P Garkalne lauksts 19,48 8,1 8,5 sfaltbetona 19 P1 Rīgas rob.jaunciems) Ādaži 8,17, 4,5 sfaltbetona 19 P4 Rīga Ērgļi 8,18 9,5 1,4 sfaltbetona 19 P8 Inciems Sigulda Ķegums 1,96 1, 7,4 sfaltbetona 19 P8 Inciems Sigulda Ķegums 1, 1,4,4 utoceļa pārbūve 19 P11 Kalnciems Kūdra 7,8 11,51,71 sfaltbetona 19 P1 Inčukalns Ropaži Ikšķile 5,59 4,58 4,99 utoceļa pārbūve 19 P Garkalne lauksts,,85,85 utoceļa pārbūve 19 Darbi valsts vietējo autoceļu tīklā V46 Ādaži Garkalne 8,4 11,54,14 utoceļa pārbūve 19 V85 Jūdaži Nītaure 1,6 7,4 5,8 Grants divkārtu virsmas apstrāde V996 Ogre Viskaļi,4 9,84 6,44 sfaltbetona V145 Līgas Zentene Rideļi, 4, 4, utoceļa pārbūve V1447 Cēres apvedceļš, 4,75 4,75 utoceļa pārbūve 18 V14 Cēre Pilsarāji Gobas 1,5,5,75 utoceļa pārbūve 18 1 V1457 nnenieki, 4,4 4,8 utoceļa pārbūve 19 V148 Pievedceļš Raudas pansionātam,,55,55 Grants divkārtu virsmas apstrāde 19 V6 Juglas papīrfabrikas ciemats Ulbroka,,17,15 sfaltbetona 19 Rīga Sigulda Igaunijas rob. Veclaicene) 1, Gājēju tilts Tilta 19 V1457 nnenieki 7,51 Bikstupe Tilta pārbūve 19 P4 Rīga Ērgļi 7,6 Piķurga Caurtekas izbūve 19 Rīga Sigulda Igaunijas rob. Veclaicene) krustojumā ar Pīlādžu ielu, Siguldā Rīga Lietuvas rob. Grenctāle) krustojumā ar Ziemeļu ielu, Kekavā Tilti Satiksmes drošības paaugstināšana Gājēju pārejas vietas ierīkošana 19 Gājēju pārejas vietas ierīkošana 19 5 Salaspils Babīte 5, 5, utobusa pieturas Beberbeķi ierīkošana 19 P1 Ziemeļu un Dzirnieku ielas Mārupes novadā Krustojuma pārbūve 19

5 izkraukle 19.NUMUR gadā plānotie TĒM valsts autoceļu remontdarbi Riga) 8 Rīgas plānošanas reģions Nereta Rūjiena Staicele Mazsalaca loja M 1:7, Burtnieki 1 Limbaži 1 Kocēni Valmiera Mūrmuiža VS LTVIJS VLSTS CEĻI Valdemārpils Stalbe Saulkrasti Ādaži Vangaži Garkalne Piņķi Mārupe 9 Satiķi Baloži 5 Ķekava Olaine Ulbroka Kalnciems Brocēni Ikšķile Baldone Ķegums Jelgava Dobele Lielvārde Saldus Īsumā Mopēda vadīšanas eksāmens notiks ceļu satiksmē parauga vadītāja apliecības, jo atsevišķās eksotiskās valstīs tiek prasīts uzrādīt tieši šāda parauga apliecības. Mazāk bojāgājušo Lai pārliecinātos par mofotoradaru tuvumā pagāpēdu vadītāju iemaņām jušajā gadā samazinājies un prasmēm, no aprīļa ir bojāgājušo un ievainoto ieviests eksāmena posms skaits. Vietās, kur izvietoti transportlīdzekļa vadīšafotoradari, satiksmes negadīna ceļu satiksmē. Mopēdu jumu skaits samazinājies par ES līdzfinansētie vadītājiem eksāmena laikā 18%,objekti: smago ceļu satiksmes būs arī jālieto speciālais negadījumu skaits par apģērbs vai aizsargs, kā arī 7%, ievainoto skaits par cimdi un piemēroti apavi. 6%, bet gājuši bojā par 79% ERF līdzfinansējums Šāda prakse pastāv lielākamazāk cilvēku, norāda Ceļu jā daļā Eiropas Savienības satiksmes drošības direkcija ES) dalībvalstu, un tas rocsdd). Savukārt staciosinot mopēdu un motociklu nāro fotoradaru vietās visā vadītājus lietot atbilstošu darbības periodā ceļu satikapģērbu un apavus arī ikdiesmes negadījumu kopskaits nā, tādējādi parūpējoties par samazinājies par %, bet savu drošību. Jāpiemin, ka par 6% samazinājies smago no. gada Latvijā ir pareceļu satiksmes negadījumu dzēts izsniegt Starptautiskā skaits. Jāatgādina, ka testa 8 Skrīveri Jaunjelgava Salaspils Ogre Ozolnieki Ropaži Rīga Mālpils 4 Jūrmala Tukums Rauna Inčukalns Loja Kandava Priekuļi Bērzkrogs Sigulda Līgatne Ragana Stende Cēsis Sabile Mērsrags M 1:7, Talsi VS LTVIJS VLSTS CEĻI Naukšēni Roja 5 sfalta pārbūve inaži Tiltu objekti sētie objekti: Valsts budžeta finansētiecaurtekas objekti: nansējums sfalta pārbūve paaugstināšana Satiksmes drošības Salacgrīva zfinansējums Tiltu objekti Caurtekas Satiksmes drošības paaugstināšana Nereta Dundaga Iecava izkraukle Iecava režīmā sācis darboties vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekts. Tas paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Projekts noris uz šosejas Tīnūži 6,9 km garā ceļa posmā. Lietus un sniega kušanas priekšsēdētājs R. Nešpors dēļ daudzviet grants autoceļi norāda, ka ir gandarījums pārmitrinās, tie zaudē nestpar novērtējumu un tas dod spēju, kā rezultātā veidojas pārliecību, ka sabiedriski bedres un iesēdumi. Šķīdoņa stratēģiskais mērķis, kļūt laikā ceļu lietotājiem jārēķipar pirmās izvēles partneri nās, ka uz grants autoceļiem valsts autoceļu infrastrukarī pēc nesen veiktiem iktūras uzturēšanā, ir sasniedienas uzturēšanas darbiem dzams. Jāmin, ka uzņēmubraukšanas apstākļi var būt mā strādā vairāk nekā 17 apgrūtināti. Greiderēšanas darbinieku. ptaujas galveveic avārijas darbi uz grants autoceļiem ir nais mērķis bija noskaidrot iespējami pie optimāla mitiekārojamāko Latvijas darba remontdarbus ruma, kad grants segums ir devēju, un tajā piedalījās asvalsts budžeta finansētie objekti: vārijas situāciju novēršaapžuvis. toņi tūkstoši respondentu. nai un satiksmes uzlabošaptauju organizē SI CV sfalta pārbūve nai šogad veikts satiksmei Online, un tā norisinās jau bīstamo bedru utoceļuvirsmas uzturētājs grantsremonts divkārtu apstrāde sesto gadu. uz asfalta autoceiekļūst labāko darba grants ļiem 9,76 tūkst. m apjomā. devēju topā Grants ceļu Tiltu caurbraucamījārēķinās ar šķīdoni objekti bas uzlabošanai greiderēti Noslēgusies aptauja par 5,6 kilometru, kā pagājušā gada labākajiem Plānojot braucienus, autotūkst. Caurtekas arī iesēdumusatiksmes un bedru redarbapaaugstināšana devējiem Latvijā, un ir jāņem vērā, ka drošības veikti vairāk VS Latvijas autoceļu uz- vadītājiem montdarbi pavasara atkušņa un noknekā 4,4 tūkst. m apjomā, turētājs LU) ir iekļuvis rišņu laikā atsevišķos grants informē VS Latvijas autotop 5, ieņemot dalīto autoceļu posmos ir iestāceļu uzturētājs LU) vietu. LU valdes jies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi. Proti, ir liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām. Šķīdoņa dēļ pagaidu masas ierobežojumi ir ieviesti vairāk nekā 9 posmos visā valsts teritorijā. VisvairākNereta masas ierobežojumu ir: Cēsu apkārtnē 116 posmos, Jēkabpils apkārtnē 61 posmā, Valmieras apkārtnē 57 posmos, s apkārtnē 49 posmos, Dagdas apkārtnē 48 posmos, Ludzas apkārtnē 48 posmos, Limbažu apkārtnē 46 posmos, izkraukles apkārtnē 4 posmos, Ogres apkārtnē 41 posmā un Gulbenes apkārtnē 4 posmos. Meteoroloģiskās prognozes liecina, M 1:7, ka siltais laiks saglabāsies un ir gaidāmi nokrišņi, kā rezultātā arī citur 1 drīzumā var tikt ieviesti masas ierobežojumi. VS LTVIJS VLSTS CEĻI

6 6 NUMUR TĒM Vidzemes plānošanas reģions 19. gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzeme) 19. gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzeme) ES fondu līdzfinansējums ES līdzfinansētie objekti: Valsts budžeta finansētie objekti: ES līdzfinansētie objekti: Valsts budžeta finansētie objekti: Šogad tiks pabeigti būv sfalta pārbūve sfalta pārbūve darbi uz Vidzemes šosejas Rūjiena Rūjiena grantsgrants divkārtu virsmas apstrāde ERFERF līdzfinansējums divkārtu virsmas apstrāde līdzfinansējums ) posmā no Rīdzenes līdz Naukšēni Mazsalaca Mazsalaca Naukšēni grantsgrants inažiinaži Staicele Staicele Bērzkrogam 7,1 km garumā. Tiltu objekti Tiltu objekti Darbi tiek veikti ar Kohēzijas Caurtekas Caurtekas lojaloja Valka Valka fonda daļēju atbalstu. Pārbūve drošības paaugstināšana Satiksmes drošības paaugstināšana Salacgrīva Satiksmes Salacgrīva paredz jauna salturīgā slāņa Burtnieki Burtnieki un divkārtu šķembu pamata SedaSeda Strenči Strenči izbūvi, kā arī tiks ieklātas trīs kārtas asfalta ar kopējo biezu pe pe mu 15 cm. Zem augsta uzbē Valmiera Valmiera Kocēni Kocēni Limbaži Limbaži ruma tiek remontēta tuneļvei Mūrmuiža Mūrmuiža da caurteka Rauņa upītei, kas lūksne lūksne Smiltene Smiltene ir viena no Raunas pietekām. Uzbēruma noturībai pie Rauņa tiks izbūvētas trīs metru Stalbe Stalbe Rauna Rauna CēsisCēsis PriekuļiPriekuļi augstas gabionu atbalstsienas un nostiprinātas ar grunts ensaulkrasti Saulkrasti Bērzkrogs Līgatne Līgatne ViļakaViļaka Bērzkrogs kuriem. Citviet, lai izlīdzinātu Gulbene Gulbene Jaunpiebalga Jaunpiebalga ceļa garenprofilu, iecerēts pa RaganaRagana BalviBalvi Sigulda Sigulda celt uzbēruma līmeni. Būvdar Loja Loja bus veic Igaunijas uzņēmums Inčukalns Inčukalns S TREV- Grupp. Kopējās Ādaži Ādaži Vangaži Vangaži Rugāji Rugāji projekta izmaksas ir 1,5 milj. Garkalne Garkalne Mālpils Mālpils Baltinava Baltinava eiro ar PVN). Darbi tiks pa Ropaži Ropaži Rīga Rīga beigti šajā vasarā. Piņķi Piņķi Lubāna Lubāna UlbrokaUlbroka r ERF līdzfinansēju- 9 9 Mārupe Mārupe Ērgļi Ērgļi mu tiks pabeigta arī pērn Baloži Baloži Salaspils Salaspils Kārsava Kārsava Degumnieki sāktā autoceļa Gulbene BalDegumnieki 5 5 Ogre Ogre Ikšķile Ķekava Ikšķile Ķekava vi Viļaka Krievijas robeža BarkavaBarkava Ķegums Vientuļi) pārbūve posmā Olaine Olaine Baldone Baldone Ķegums no Gulbenes līdz Kazupei Lielvārde Lielvārde,14. 1,68. km). Būvdarbus SkrīveriSkrīveri Kriškalni Varakļāni Kriškalni Varakļāni šajā posmā veic SI 8 CBR, LudzaLudza 6 Pļaviņas Pļaviņas un to līgumcena ir 7,66 milj. Jaunjelgava Jaunjelgava Iecava Iecava izkraukle izkraukle Rēzekne Rēzekne eiro ar PVN). Vienā posma 1 ViļāniViļāni daļā ceļa konstrukcija tiks M 1:7, M 1:7, pārbūvēta, ieskaitot salturīgā slāņa pārbūvi, otrā daļā uzp) posmā no s iecerēts atjaunot asfalta seguveikšanu ir noslēgts ar ceļu būtādējādi panākot vienizlīdzināti iesēdumi un laboti5 1 5 LTVIJS VLSTSVL CE VS LTVIJS labojot šķembu pamatu. Visā līdz Plānupītes caurtekai. Komu. Šie būvdarbi sāksies šogad ves uzņēmumu SI Binders. dabīgumu un atjaunojot saķeri citi defekti. VS Kopumā posmā tiks ieklātas divas kārpējais posma garums ir km. un tiks pabeigti nākamgad. bu projektu kopējās izmakar ceļa virsmu. Veicot virsmas šāds veids ir trokštas asfalta. Pogupes tilta vietā rī šie darbi tiks veikti ar Uz Valmieras šosejas ) sas ir 41 tūkst. eiro. ar PVN). apstrādi, uz asfalta tiek izlieta ņaināks, toties ievērojami tiks iebūvēta monolīta dzelzerf atbalstu. Posmā izbūvēs posmā no Daibes purva līdz rī uz autoceļa Igaunijas bitumena emulsija un secīgi lētāks. sbetona caurteka. Posms ir jaunus segas pamatus, caurtekalnozoliem 4,6. 47,1. robeža Mazsalaca Vilzēni izbērtas sīkšķembiņas, kas Šogad tiks pabeigti pērn izbūvēts. gadsimta 6. kas un ieklās divas asfalta kārkm) šogad veiks virsmas apdikļi V164) posmā no robetiek attiecīgi pieveltņotas. sāktie Kaķupītes caurtegadu sākumā, un nenozīmīga tas, kā arī likvidēs noslīdeņa strādi. Virsmu apstrādās arī žas līdz Ramatai,. 7,5. Uzreiz pēc virsmas apstrākas pārbūves darbi uz Viapjoma remonti tam dažviet radīto iesēdumu. divos posmos uz autoceļa km) iecerēts veikt virsmas des ir liels lidojošu šķembiņu dzemes šosejas ) Vaivē veikti 9. gados un gadsimtu Valmiera Rūjiena Igauniapstrādi. risks, tādēļ noteiktā ātruma 85,6. km), tos veic SI Rīmijā. rī šos būvdarbus veic jas robeža P17) no Sedas Uz nelielas satiksmes ierobežojuma ievērošana ir gas tilti par kopējo summu Valsts budžeta SI 8CBR un līgumcena ir upes šķērsojuma līdz psīintensitātes asfaltētajiem cepašu autovadītāju interesēs. 86 tūkst. eiro ar PVN). Šīs finansējums nedaudz virs 7,6 milj. eiro ar tēm 8,85. 5,. km) un ļiem, kur pārvietojas tūkstoš Ja virsmas apstrādei parecaurtekas izbūve ir datēta ar PVN). Uz autoceļa Cēsis Vecpieno krustojuma ar autoceļu transporta vienību diennaktī, dzētā ceļa virsma nav gluda 185. gadu, un tā bija viena no Šogad plānots iesākt pārbalga P) posmā Ķoņi Lode rakste V177) virsmas apstrāde ir piemērovai ir jūtamas rises, tad vissenākajām valsts pārvaldībā būves darbus uz autoceļa no Plānupītes līdz i līdz Igaunijas robežai 48,1. tākais profilaktiskās uzturēšapirms tiek labots ceļa proesošajām būvēm. Vēsturiskā Cēsis vairāk nekā km garā posmā 55,8. km). Līgums par darbu nas un ceļa saglabāšanas veids, fils virsējo slāni frēzē, tiek caurteka 7 cm biezumā bija būvēta no ķieģeļiem. psekošanas laikā atklājās, ka, salīdzic Nr. utoceļa nosaukums no km līdz km kopā km Darbu veids Gads not ar gadā veiktajiem utoceļi mērījumiem, vecā ķieģeļu caurteka bija nosēdusies par Kohēzijas fonds 17 cm un draudēja sagāzties. Rīga Sigulda Igaunijas robeža Veclaicene) 88,1 95, 7,1 utoceļa pārbūve Pārbūves laikā ir izveidota ERF jauna dzelzsbetona konstrukcija, kurai iekšpusē vienā kārp Cēsis 49,6 61,1 1,7 utoceļa pārbūve ERF) 19 tā ir izklāti ķieģeļi, kas ņemti P5 Gulbene Balvi Viļaka Krievijas robeža Vientuļi),14 1,68 1,54 utoceļa pārbūve ERF) no vecās caurtekas velves. Pēc Valsts budžets caurtekas pārbūves vēl atlicis izveidot krasta nostiprināju Inčukalns Valmiera Igaunijas robeža Valka) 4,6 47,1,9 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 mus un pabeigt brauktuves P17 Valmiera Rūjiena Igaunijas robeža 8,85 5, 6,45 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 segas izbūvi virs tās. P17 Valmiera Rūjiena Igaunijas robeža 48,1 55,8 7,7 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 Tāpat šajā gadā tiks pap4 Rīga Ērgļi 97,68 99,9 1,71 utoceļa pārbūve 19 beigta tilta pār Raunu uz autoceļa Lodes stacija JaunrauP Cēsis 61,1 8,9,77 sfaltbetona 19 na Veselava V96) 6,. km P Ērgļi Jaunpiebalga Saliņkrogs 41, 49, 8, utoceļa pārbūve 19 pārbūve. Darbus veic SI Darbi valsts vietējo autoceļu tīklā 8CBR, līgumcenu 46 tūkst. eiro ar PVN). IepriekV17 Virķēni Meizakila 14,, 7,98 Grants šējais koka tilts bija būvēts V841 Lazdona) Ļaudona Jēkabpils 1,8, 1,9 Grants divkārtu virsmas apstrāde gadā. Plānots pārbūvēt V187 Valmiera Rauna 1,44 6,85 1,8 Grants 19 arī tiltu pār Vaidavu uz autov164 Igaun.rob. Mazsalaca Vilzēni Dikļi, 7,5 7,5 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 ceļa lūksne Ziemeri Veclaicene V86) 8,8. km, kas būv175 Rūjiena Igaunijas rob.,8 1,14 6,9 Grants 19 vēts gadā, kā arī Sudas Tilti caurteku uz autoceļa Jūdaži Rīga Sigulda Igaunijas robeža 85,6 Kaķupīte Caurtekas pārbūve 19 Nītaure V85) 7,1. km, kas būvēta attiecīgi gadā. Tāpat V96 Lodes stacija Jaunrauna Veselava 6, Rauna Tilta pārbūve 19 paredzēts atjaunot gadā V85 Jūdaži Nītaure 7,1 Suda Caurtekas pārbūve 19 būvēto tiltu pār matu uz autov8 Mūrnieki Līgatne ugšlīgatne 8,4 mata Tilta 19 ceļa Mūrnieki Līgatne ugšlīgatne V8) tā 8,4. km. V86 lūksne Ziemeri Veclaicene 8,8 Vaidava Tilta pārbūve

7 NUMUR TĒM Latgales plānošanas reģions 19. gadā plānotie valsts ac remontdarbi Latgale) Jaunpiebalga Gulbene Balvi Viļaka ES fondu līdzfinansējums 7 Šogad tiks pabeigti būvdarbi autoceļa Rēzekne Gulbene P6) posmā no udriņiem līdz Dricāniem gandrīz deviņu kilometru garumā. Šo posmu būvē uzņēmums SI YIT Infra Latvija, un kopējā līgumcena ir 5,68 milj. eiro ar PVN). Šobrīd divās trešdaļās ceļa posma no udriņiem Dricānu virzienā ir pārbūvēti pamati un ieklāta asfalta apakškārta. Šogad darbi tiks turpināti atlikušajā trešdaļā, un līdz būvdarbu beigām visu posmu segs divas kārtas asfalta. Tas nozīmē, ka no Rēzeknes apvedceļa, sākot ar rotācijas apli, līdz Dricāniem ar ERF līdzfinansējumu triju gadu laikā ceļš tiks pārbūvēts. Savukārt no Dricāniem līdz Balvu novada robežai segums ir atjaunots par valsts budžeta līdzekļiem. Šajā posmā ir ieklāta izlīdzinošā kārta ar sekojošu virsmas apstrādi. 1 STS CEĻI Jēkabpils Subate Līvāni Ilūkste 4 Barkava Vecvārkava Varakļāni Lubāna Degumnieki Daugavpils Preiļi Riebiņi Viļāni glona Rugāji Krāslava 5 Rēzekne Kārsava Baltinava Dagda Ludza sfalta pārbūve Tiltu objekti Caurtekas Satiksmes drošības paaugstināšana Zilupe M 1:55, 5 1 VS LTVIJS VLSTS CEĻI Valsts budžeta finansējums Jau aprīļa pirmajās dienās, ja to atļaus laikapstākļi, tiks uzsākti pārbūves darbi uz Daugavpils apvedceļa 4) posmā no Kalkūniem līdz Sventei,6. 8,. km). Posmā tiks nomainītas visas ceļa konstruktīvās kārtas un ieklātas trīs kārtas asfalta, bet Sventē izbūvēts rotācijas aplis. Būvdarbus veiks ceļu būves uzņēmums SI Binders. Līguma cena ir nedaudz vairāk kā astoņi miljoni eiro ar PVN. Līdzekļi projekta realizācijai piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, tad būvdarbi tiks pilnībā pabeigti jau šogad. Tāpat šogad iecerēts pārbūvēt autoceļu Gulbene Balvi Viļaka Krievijas robeža Vientuļi) P5) Viļakā posmā no Keišiem līdz Kiras upei kopumā,44 km garumā. Šīs pārbūves nozīmīgākā daļa ir lietus ūdens kanalizācijas izbūve. Līdz pamatiem tiks pārbūvēta ceļa konstrukcija, ko nosegs divas asfalta kārtas. Pilsētā tiks izbūvēta arī autostāvvieta, pagarināts gājēju ceļš un veloceļs, kā arī uzlabots ceļa apgaismojums. Pārbūve skars arī autoceļa Ilūkste Bebrene Birži P7) savu laiku jau nokalpojušo posmu no Ilūkstes līdz krustojumam ar autoceļu Jēkabpils Dignāja Ilūkste V78) 5,7. 8,1. km). Līdz salturīgajam pamatam tiks pārbūvēta ceļa konstrukcija, kā arī nomainītas caurtekas un dažviet arī vājas nestspējas pamatu grunts kūdra. Ceļu nosegs divas kārtas asfalta. Virsmas apstrādi ieplānots veikt uz autoceļa Viļaka Kārsava P45) posmā no Kožurkiem līdz Kārsavai 7,6 km garā posmā. Savukārt dubultā virsmas apstrāde tiks veikta uz autoceļa Piedruja Indra Robežnieki Nauļāni sūne V68) posmā no Baltā ezera līdz Indrai 4,98. 8,69. km). Uz nelielas satiksmes intensitātes asfaltētajiem ceļiem, kur pārvietojas līdz tūkstoš transporta vienības diennaktī, virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas un ceļa saglabāšanas veids, tādējādi panākot viendabīgumu un atjaunojot saķeri ar ceļa virsmu. Veicot virsmas apstrādi, uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un secīgi izbērtas sīkšķembiņas, kuras pēc tam tiek pieveltņotas. Uzreiz pēc virsmas apstrādes ir liels lidojošu šķembiņu risks, tādēļ noteiktā ātruma ierobežojuma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Ja virsmas apstrādei paredzētā ceļa virsma nav gluda vai ir jūtamas rises, tad vispirms tiek labots ceļa profils. Virsējais slānis tiek frēzēts, tad izlīdzināti iesēdumi un laboti citi defekti. Kopumā šāds veids ir trokšņaināks, toties ievērojami lētāks. Tāpat šajā gadā tiks pabeigti s darbi uz tilta pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa 4). Šos būvdarbus veic uzņēmums SI Rīgas tilti, bet projekta izmaksas ir 1,8 milj. eiro ar PVN). Šim tiltam kopš uzbūvēšanas gadā ir atjaunots tikai asfalta segums. Tagad tiltam būs pilnībā pārbūvēta brauktuve, no rūsas attīrītas un nokrāsotas metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Vēl tiks pārbūvēts gadā būvētais tilts pār Rušenicu uz autoceļa Krievijas robeža Grebņeva) Rēzekne Daugavpils Lietuvas robeža Medumi) ) 88,6. km. Šajā iepirkumā ir noslēgts būvdarbu līgums ar SI Viadukts, un kopējā līgumcena ir 669 tūkst. eiro ar PVN). Darbus paredzēts sākt šā gada aprīlī un šogad arī pabeigt. C Nr. utoceļa nosaukums no km līdz km kopā km Darbu veids Gads utoceļi ERF P6 Rēzekne Gulbene 1,,9 8,7 utoceļa pārbūve ERF) Valsts budžets 4 Daugavpils apvedceļš Kalkūni Tilti),6 8, 8,4 utoceļa pārbūve 19 P5 Gulbene Balvi Viļaka Krievijas rob. Vientuļi) 59,6 6,4,44 utoceļa pārbūve 19 P49 Kārsava Ludza Ezernieki 16,79 5,9 8,5 utoceļa pārbūve 19 P45 Viļaka Kārsava 41,96 49, 7,6 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 P7 Ilūkste Virsaiši) Bebrene Birži 5,7 8,1,5 utoceļa pārbūve 19 Darbi valsts vietējo autoceļu tīklā V695 Daugavpils Birķineļi Smeline,11,79,68 utoceļa pārbūve 19 V68 Piedruja Indra Robežnieki Nauļāni sūne 4,98 8,69,71 Grants divkārtu virsmas apstrāde 19 V751 Vecvārkava nčkini Pieniņi Kauša 18,9 5,5 1,1 Grants divkārtu virsmas apstrāde 19 Tilti 4 Daugavas tilts Daugavpils apvedceļš Kalkūni Tilti) 1,97 Daugava Tilta 19 Krievijas rob. Rēzekne Daugavpils Lietuvas rob. 88,6 Rušenica Tilta pārbūve 19

8 19. gadā 8plānotie valsts autoceļu remontdarbi Zemgale) Sigulda Loja Vangaži Inčukalns 19. gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi Zemgale) Garkalne 9 Lielvārde 8 Dobele Olaine 5 9 Iecava 8 Skrīveri Jaunjelgava izkr Iecava Kriškalni Skrīveri Barkava Jaunjelgava izkraukle Pļaviņas Līvāni Līvāni knīste Vecvārkava sfalta pārbūve ES Tiltu objekti Caurtekas Satiksmes drošības paaugstināšana Vecvārkava Sala Jēkabpils Nereta Nereta Ogre Baldone Ķegums Lielvārde Jēkabpils Salaspils Ikšķile Sala Barkava Ķekava Jelgava Pļaviņas izkraukleozolnieki Ķegums Dobele Baldone Pļaviņas Lielvārde 5 Jēkabpils Baloži Ērgļi Mālpils Ropaži Barkava Olaine Kriškalni Kalnciems Inčukalns Skrīveri Ulbroka Mārupe Sala Rīga Piņķi Mālpils Jaunjelgava Ķekava Salaspils Ogre Ikšķile Kriškalni Baloži Jaunjelgava izkraukle Jelgava Ozolnieki Ulbroka Iecava Ropaži Lielvārde Kalnciems Inčukalns Iecava Skrīveri Mārupe Līvāni knīste Subate Ilūkste Nereta Valsts budžeta finansētie knīste objekti: līdzfinansētie Subate objekti: Vecvārkava 4 4 sfalta pārbūve Ilūkste sfalta pārbūve Daugavpils Tiltu objekti Caurtekas Tiltu objekti Daugavpils sfalta pārbūve Subate Satiksmes drošības paaugstināšana i 55,7. 6,8. km). Tur paredzē- izbērtas sīkšķembiņas, kas tiek pievelt Caurtekas Ilūkste M 1:6, Šogad tiks pabeigti pārbūves darbi ta segas pamatu pārbūve un divas kārtas ņotas. Uzreiz pēc virsmas apstrādes ir Satiksmes drošības paaugstināšana 5 1 grants uz trim reģionālo autoceļu posmiem, asfalta. Vecaucē metru garumā ieliels lidojošu šķembiņu risks, tādēļ no VS LTVIJS VLSTS CEĻI objekti ūdenstiltu proti, uz autoceļa ugšlīgatne Skrīveri cerēts izbūvēt lietus kanalizāciju, teiktā ātruma ierobežojuma ievērošana M 1:6, kā arīcaurtekas P) posmā no autoceļa Tīnūži Koknomainīt caurtekas, ierīkot gājēju ir pašu autovadītāju interesēs. Ja virsdaugavpils 5 1 Satiksmes drošībasmas paaugstināšana ar apgaismojumu nese P8) līdz Skrīveriem desmit kiietvi ceļa kreisajā pusē apstrādei paredzētā ceļa virsma nav par 9 tūkst. eiro ar PVN). Tiltam no- lometru garā posmā. Pārbūves darbus veic uzņēmums SI Strabag, un to kopējās izmaksas ir deviņi miljoni eiro ar PVN). Šajā posmā tiks izbūvēts jauns salturīgais slānis, šķembu pamats un ieklātas trīs asfalta kārtas. Skrīveros tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācija un drenāža, kā arī ierīkots ceļa apgaismojums un pārbūvēti elektrotīkli. Maizītes upei 7,18. km) tilta vietā izbūvēs caurteku. Visticamāk šogad tiks pabeigti darbi uz autoceļa Nereta Subate P7) posmā no krustojuma ar autoceļu Sērene Kalnieši P86) līdz Neretai 57,56. 65,1. km). Šeit darbus veic SI Igate. Projekta izmaksas 8,1 milj. eiro ar PVN). Projekta ietvaros notiek pilna ceļa rekonstrukcija, asfaltēšana trīs kārtās, kā arī Dūņupes caurtekas pārbūve. Tiks pabeigti arī darbi uz autoceļa Jelgava Iecava P9) posmā no Jelgavas līdz Katrīnsilam,7. 8,94. km). Darbus veic SI Strabag, un līgumcena ir 6, milj. eiro ar PVN). Šajā posmā izveidota jauna salturīgā kārta un šķembu pamatne, ko segs trīs asfalta kārtas. Tiks arī nomainītas vecās caurtekas, uzlabotas nobrauktuves un citi ceļa pieslēgumi atbilstoši braukšanas dinamikai un satiksmes drošībai. Jelgavā starp pieturvietām plānota arī apgaismota gājēju ietve. prīļa beigās plānots uzsākt arī būvdarbus uz autoceļa Jelgava Tērvete Lietuvas robeža Žagare) P95) posmā no Tērvetes līdz Lietuvas robežai 8,6. 4,55. km). Vietām tiks pastiprināta šķembu kārta un salturīgais slānis, kopumā posmā tiks ieklātas divas kārtas asfalta. Krustojumā ar autoceļu Dobele P1) Tērvetē tiks izbūvēts rotācijas apli un būvdarbus veiks piegādātāju apvienība Strabag un Igate. Būvdarbus plānots pabeigt. gadā. Pārbūves darbi notiks arī uz autoceļa Tukums Lietuvas robeža Vītiņi) P14) posmā no krustojuma ar pievedceļu Lielaucei V117) līdz 8 metru garumā. Valsts budžeta finansējums Ieguldot valsts budžeta piešķirto finansējumu, tiks veikta pārbūve autoceļa Dobele Lestene Tukums V111) posmā no Dobeles līdz Liepājas šosejai 9),9. 11,6. km). Darbus veiks SI Igate par 4, milj. eiro ar PVN). Projektā paredzēta grants segas pārbūve par divu kārtu asfalta segumu, kā arī lielākajā posma daļā tiks pastiprināta šķembu kārta, un tajās vietās, kur nepieciešams, arī salturīgais slānis. sfalta segums tiks atjaunots arī uz autoceļa Dobele P1) posmā no Mūrmuižas līdz Elejai 8,97. 9,95. km). Posmā tiks veikta izlīdzinošā frēzēšana, novērsti iesēdumi un veikta profila labošana ar asfaltbetonu, kam sekos virsmas apstrāde. Visā posmā notiks caurteku tīrīšana, remonts vai nomaiņa. Uz tiltiem pār Svēti un Sidrabi pieejās plānots uzstādīt drošības barjeras. Segumu šajā gadā atjaunos arī uz autoceļa Kalnciems Kūdra P11) posmā no Liepājas šosejas 9) līdz Ventspils šosejai ),75. 11,51. km). Līdz segas pamatiem tiks atjaunots puskilometru garš ceļa posms, kam tiks ieklātas divas kārtas asfalta. Pārējā daļā notiks profila labošana un ieklāta izlīdzinoša asfalta kārta, kam sekos virsmas apstrāde. Vēl asfalta segumu plāno atjaunot uz autoceļa Bērzi Ādžūni Lietuvas robeža V18) posmā no s līdz Bērziem,9. 7,. km). rī tur pirms virsmas apstrādes veiks karstā asfalta profila labošanu. Uz nelielas satiksmes intensitātes līdz 1 transporta vienībām diennaktī) asfaltētajiem ceļiem virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas un ceļa saglabāšanas veids, tādējādi panākot viendabīgumu un atjaunojot saķeri ar ceļa virsmu. Veicot virsmas apstrādi, uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un secīgi gluda vai ir jūtamas rises, tad vispirmsvs LTVIJS kalsvlsts vecoceļiklāju līdz nesošajām sijām tiek labots ceļa profils virsējo slāni frēun ieklās šķiedrbetona segumu, kā arī zē, tiek izlīdzināti iesēdumi un laboti citi atjaunos margu un barjeru konstrukci defekti. Kopumā šāds jas. Remonta laikā tiltu slēgs satiksmei, veids ir trokšņaināks, toties ievērojami tāpēc tā tiks organizēta pa apbraucamo lētāks. ceļu caur Jaunsvirlauku. Tilts pār Liepattiecībā uz tiltiem jānorāda, ka ru būvēts gadā. Savukārt tiltam šogad tiks atjaunots tilts pār Lieparu pār Ziemeļsusēju uz autoceļa izkraukuz autoceļa Dimzas Vircava Vairogs le Jēkabpils P76) 8,59. km plānots atv154) 17,1. km, to veiks SI Katleri jaunot brauktuves segumu. Jāatgādina, C Nr. P P9 P7 P95 P14 utoceļa nosaukums ugšlīgatne Skrivēri Jelgava Iecava Nereta Subate Jelgava Tērvete Lietuvas robeža Žagare) Tukums Lietuvas robeža Vītiņi) no km līdz km kopā km 4 ES fondu līdzfinansējums Jelgava 8 Rīga Sigulda Garkalne Sigulda Jūrmala Tukums Ādaži Ērgļi Dobele Ozolnieki Baldone Ķegums Piņķi Ķegums Baldone Jelgava Garkalne kti: 5 Olaine Olaine Kalnciems Salaspils ĶekavaTukums Ogre Jūrmala Ikšķile Ozolnieki Baloži Kalnciems Kandava 9 Vangaži Baloži Ķekava Salaspils Ādaži Ērgļi Ogre 5 Ikšķile Ulbroka Kandava Loja Vangaži Mārupe Ropaži Loja 4 Piņķi Rīga 4 Mārupe Jūrmala 4 Rīga Mālpils Ropaži Ulbroka 19. gadā plānotie valsts remontdarbi Zemgale) Piņķi Garkalne autoceļu Mālpils Ādaži JūrmalaInčukalns Ādaži Tukums Sigulda Vangaži Kandava Loja Zemgales plānošanas reģions remontdarbi Zemgale) ts autoceļu NUMUR TĒM M 1:6, 5 1 ka tilts būvēts 6. gadā. VS LTVIJS VLSTS CEĻI Satiksmes drošības paaugstināšanas programmā uz autoceļa Ozolnieki Dalbe P1) šajā gadā pārbūvēs krustojumu ar Eglaines un Skolas ielām Ozolniekos. Darbu veids Gads 61,7,7 57,56 utoceļi ERF 71,7 1,1 utoceļa pārbūve ERF) 8,94 5,67 utoceļa pārbūve ERF) 65,1 7,54 utoceļa pārbūve ERF) ,6 4,55 15,19 utoceļa pārbūve ERF) 19 55,7 6,8 5,1 utoceļa pārbūve ERF) 19 Valsts budžets P1 Dobele 8,97 9,95 1,98 sfaltbetona P11 Kalnciems Kūdra 5,6 6,,4 utoceļa pārbūve P11 Kalnciems Kūdra,8 5,6 5,5 sfaltbetona P11 Kalnciems Kūdra 6, 7,8 1,77 sfaltbetona Darbi valsts vietējo autoceļu tīklā V111 Dobele Lestene Tukums,9 11,6 8, utoceļa pārbūve V18 Bērzi Ādžūni,9 7, 6, sfaltbetona Lietuvas robeža Tilti P76 uzkraukle Jēkabpils 8,59 Ziemeļsuseja Tilta V154 Dimzas Vircava Vairogs 17,1 Liepars Tilta P ugšlīgatne Skrīveri 7,18 Maizīte Caurtekas izbūve Satiksmes drošības paaugstināšana P1 Ozolnieki Dalbe un Krustojuma pārbūve OzolEglainesSkolas ielas niekos

9 9 NUMUR TĒM 19. gadā plānotie valsts ac remontdarbi Kurzeme) Kurzemes plānošanas reģions 19. gadā plānotie valsts ac remontdarbi Kurzeme) Dundaga Dundaga Šogad Kurzemes pusē tiks pabeigti pērn sāktie būvdarbi uz autoceļa Ventspils Leči) Grobiņa P111) posmā no Labraga līdz Mežainei 4,. 6,. km). Šo ceļa pārbūvi veic ceļu būves uzņēmums SI Binders, un līguma kopējā cena ir 1,6 milj. eiro ar pievienotās vērtības nodokli PVN). Realizējot projektu, paredzēta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām. Tiks atjaunots arī tilts pār Saku un Karpu, ieklājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Darbus iecerēts pabeigt šoruden. Tāpat plānots uzsākt būvdarbus uz autoceļa Ventspils Kuldīga Saldus P18) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām,9. 4,86. km). Šis būs pēdējais ceļu posms, kas valstī tiks izbūvēts ar šī plānošanas perioda ERF līdzfinansējumu. Posmā vietām paredzēts pilnībā nomainīt ceļa segas pamata slāņus, bet vietām tos pastiprināt. Segumu veidos divas kārtas asfalta. Paredzamās būvdarbu izmaksas ir aptuveni 1 milj. eiro bez PVN. Roja Roja ES fondu līdzfinansējums Ventspils Ventspils Valdemārpils Valdemārpils Mērsrags Mērsrags Talsi Talsi Piltene Piltene Stende Stende Valsts budžeta finansējums Sabile Sabile KandavaKandava lsunga Kuldīga lsunga Kuldīga Tukums Tukums Pāvilosta Pāvilosta Satiķi Satiķi izpute izpute Skrunda Skrunda Saldus Grobiņa Liepāja Grobiņa Dobele 9 Dobele Priekule Vaiņode Nīca Vaiņode Nīca Rucava 1 Rucava 1 C Nr. Brocēni Durbe Priekule 9 Saldus Durbe Liepāja Brocēni sfalta pārbūve objekti pārbūve Tiltu sfalta Caurtekas Satiksmes grantsdrošības paaugstināšana utoceļa nosaukums Tiltu objekti Caurtekas no kmdrošības līdz kmpaaugstināšana kopā km Satiksmes P111 P18 Ventspils Leči) Grobiņa Ventspils Kuldīga Saldus P11 P19 P119 P11 P116 P17 Tukums Kuldīga Kandava Saldus Kuldīga lsunga Jūrkalne Tukums Ķesterciems Mērsrags Kolka Kuldīga Skrunda Embūte Talsi Upesgrīva V1166 V1187 Kareļi Franči Pievedceļš Pāvilostai P1 P1 Talsi Stende Kuldīga Zlēkas Ugāle M 1:55, 5 1 VS LTVIJS VLSTS CEĻI M 1:55, Darbu veids Gads utoceļi 5 1 ERF VS LTVIJS18 19 VLSTS CEĻI 4, 6, 19,8 utoceļa pārbūve ERF),9 4,86,9 utoceļa pārbūve ERF) 19 Valsts budžets 6, 75,49 1,49 Vienkārtas virsmas apstrāde 19 7,1 47,77 1,56 sfaltbetona 19 16,44 9,8,9 sfaltbetona 19 44,75 51,9 7,15 sfaltbetona 19, 6,84 4,51 utoceļa pārbūve 19 1,5 7,11 5,76 utoceļa pārbūve 19 Darbi valsts vietējo autoceļu tīklā,,58,58 Grants divkārtu virsmas apstrāde 19,,6,6 sfaltbetona 19 Tilti 5,7 Ceļa pārvads Tilta sijas 19 1,8 Venta Tilta 19 Plānots izsludināt iepirkumu arī autoceļa Talsi Upesgrīva P17) posma no Talsiem līdz Laidzei 1,5. 7,11. km) pārbūvei. Posmā tiks pārbūvēti segas pamati un ieklātas divas asfalta kārtas. Būvdarbu ietvaros tiks atjaunots apgaismojumu virzienā no Talsiem līdz rotācijas aplim krustojumā ar Talsu apvedceļu P19). Šogad iecerēts pārbūvēt arī autoceļa Kuldīga Skrunda Embūte P116) posmu no Kuldīgas apvedceļa līdz krustojumam ar autoceļu Kuldīga Pelči Kaltiķi V19). Veicot virsmas apstrādi, plānots atjaunot asfalta segumu uz autoceļa Kuldīga lsunga Jūrkalne P119) posmā no Ēdoles līdz Jūrkalnei 16,44. 9,8. km), uz autoceļa Kandava Saldus P19) posmā no Remtes līdz Brocēniem 7,1. 47,77. km) un uz autoceļa Tukums Ķesterciems Mērsrags Kolka P11) posmā no Mērsraga līdz Upesgrīvai 44,75. 51,9. km). Šos darbus veiks ceļu būves uzņēmums SI Saldus ceļinieks par 4,4 milj. eiro ar PVN). Virsmas apstrāde tiks veikta arī uz autoceļa Tukums Kuldīga P11) posmā no 6,. km līdz 75,49. km. To ieklās SI Strabag par līgumcenu 41 tūkst. eiro ar PVN). Uz nelielas satiksmes intensitātes asfaltētajiem ceļiem, kur pārvietojas līdz tūkstoš transporta vienībām diennaktī, virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas un ceļa saglabāšanas veids. Tādējādi tiek panākts viendabīgums, atjaunojot arī saķeri ar ceļa virsmu. Veicot virsmas apstrādi, uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un secīgi izbērtas sīkšķembiņas, kas tiek pieveltņotas. Uzreiz pēc virsmas apstrādes ir liels lidojošu šķembiņu risks, tādēļ noteiktā ātruma ierobežojuma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Ja virsmas apstrādei paredzētā ceļa virsma nav gluda vai ir jūtamas rises, tad vispirms tiek labots ceļa profils. Proti, virsējo slāni frēzē, izlīdzina iesēdumus un labo citus defektus. Kopumā šāds veids ir trokšņaināks, bet izmaksu ziņā ievērojami lētāks. Runājot par tiltiem, šogad iecerēts atjaunot tiltu pār Ventu uz autoceļa Zlēkas Ugāle P1) 1,8. km. Tilta brauktuvi nojauks līdz pat sijām un uzbūvēs no jauna. Šis tilts ir būvēts gadā. Savukārt ceļa pārvadam uz autoceļa Talsi Stende Kuldīga 1) pār Ventspils šoseju ) tiks atjaunota pērn ceļu satiksmes negadījumā bojātā sija. Pārvads ir būvēts gadā, bet atjaunots 17. gadā.

10 1 UZTURĒŠN Pārslēdzas uz vasaras režīmu Uz Latvijas valsts autoceļiem sākušies vasaras sezonas uzturēšanas darbi; vietām vēl novērojams šķīdonis Daļā Latvijas teritorijas laikapstākļi šobrīd ir atbilstoši, lai veiktu darbus, kas ir vairāk raksturīgi vasaras sezonai. VS Latvijas autoceļu uzturētājs LU) regulāri veic autoceļu apsekošanu, un tiklīdz tiek konstatēti piemēroti apstākļi, darbi tiek uzsākti. Uz grants autoceļiem darbus var veikt, kad autoceļi ir apžuvuši, lai remontdarbos izmantojamā tehnika tos nebojātu. Reģionos, kur uz grants autoceļiem ir šķīdonis, autovadītājiem jārēķinās, ka braukšanas apstākļi var būt apgrūtinoši un autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiks uzsākti, tiklīdz tas būs iespējams. Lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī norit ikdienas uzturēšanas darbi, autoceļu uzturētāja greideri un bedru remontbrigādes tehnika ir aprīkotas ar GPS iekārtām. Tiešsaistes režīmā tam var sekot līdzi VS Latvijas Valsts ceļi LVC) tīmekļa vietnes kartē un aplikācijā Waze. Bedru remonts Katru gadu pavasarī notiek bedru masveida remonts uz melnā autoceļiem. Tas tiek uzsākts, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laikapstākļi diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs plus pieciem grādiem pēc Celsija. Bedru remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm, B, C, D. utoceļu melno segumu bedres uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1. jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz 15. jūnijam un līdz 1. jūlijam C un D uzturēšanas klases ceļos. Jāmin, ka LU šogad kopumā veicis autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1, milj. eiro apmērā. Veikti satiksmei bīstamo bedru remontdarbi ar aukstā asfalta tehnoloģiju uz melnā autoceļiem 11,6 tūkst. kvadrātmetru apjomā. Satiksmei bīstamo bedru remonts uz melnā autoceļiem Vidzemē veikts,1 tūkst. kvadrātmetru, Kurzemē,15 tūkst. kvadrātmetru, Latgalē,47 tūkst. kvadrātmetru, Zemgalē 1,77 tūkst. kvadrātmetru un Rīgas reģionā 761 kvadrātmetru apmērā. Par satiksmei bīstamām jeb avārijas bedrēm tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par,1 kvadrāt me t ru ~ cm x cm) un tās ir dziļākas par pieciem centimetriem. Satiksmei bīstamo bedru remontdarbi uz melnā autoceļiem, kam ir noteikta uzturēšanas klase, tiek veikti 4 h laikā no brīža, kad bedre ir konstatēta, B uzturēšanas klases autoceļiem piecu diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem Galvenie valsts autoceļu uzturēšanas vasaras sezonas darbi: i Melno segumu bedru remonts; Virsmas raupjuma ; Grants autoceļu uzturēšana un remonts; Satiksmes organizācijas līdzekļu ceļa zīmju) uzturēšana un uzstādīšana; Grāvju tīrīšana un to profila ; Zāles, krūmu un to atvašu pļaušana; utoceļu nomaļu atkritumu savākšana. nedēļas laikā un D uzturēšanas klases ceļiem divu nedēļu laikā. Vasaras sezonas darbi Bedru remonts autoceļiem ar asfaltbetona segumu m tjauno līdzenumu Vienkārtas virsmas apstrāde km Divkārtu virsma uz grants autoceļiem km Greiderēšana km Nomaļu grunts uzauguma noņemšana m Zāles un krūmu pļaušana ha Grāvju tīrīšana m 8,5 milj. 11, milj. 5, tūkst , milj milj , milj ,5 milj. 7,8 milj. 81 1,7 milj. 6, milj ,7 milj tūkst. 1 81,4 milj ,8 milj. 6, milj. 8 1,8 milj. 1, milj ,4 milj tūkst ,6 milj milj. Iesēdumu un bedru remonts uz grants autoceļiem ,4 milj. 8,5 milj. 9, milj. Greiderējamās kārtas grants autoceļiem m milj. 1,5 milj. 1 milj. Ceļa nodalījuma joslas sakopšanas izmaksas EUR 445 tūkst. 45 tūkst. 6 tūkst. Caurteku nomaiņa m tūkst tūkst tūkst rī uz grants ceļiem, atkarībā no laikapstākļiem, tiek veikti darbi. Visbiežāk tā ir greiderēšana, tas ir, līdzināšana, planēšana un profilēšana. Šie darbi ir domāti līdzenuma i bez jauna materiāla pievienošanas. Lai grants segums normāli kalpotu, tam jābūt ar šķērskritumu % līdz 5% no vidus uz malām. Lai to nodrošinātu, segas virskārtā ir jābūt vismaz 5 cm līdz 8 cm biezai planējamai kārtai. Svarīgi ir panākt, lai ūdens brīvi noplūst no segas. Gar ceļa malām nedrīkst būt grunts vaļņi. Diemžēl gada laikā satiksme putekļu veidā nones apmēram vienu centimetru no grants un apmēram pusei no visiem grants segumiem nav planējamās kārtas un malā ir izveidojies grunts valnis. Šādiem autoceļiem līdzina segumu, veicot ar greideri divus līdz četrus gājienus pa brauktuvi, greiderēšanas dziļums ir mainīgs, cm līdz 4 cm. Ja ir planējamā kārta un uz nomales nav vaļņu, tad veic planēšanu 5 līdz 6 greidera gājienus pa brauktuvi un nomali, atjaunojot prasīto šķērsprofilu, greiderēšanas 16 Ceļa zīmju un ceļa zīmju stabu uzstādīšana, nomaiņa un pārvietošana gab tūkst. 84 tūkst. 79 tūkst. Izmaksas norādītas EUR ar PVN Izmaksas norādītas EUR saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma. panta 8. punktu dziļums 4 cm līdz 6 cm. Ja autoceļam ir daudz defektu, bet ir planējamā kārta, tad veic šāda posma profilēšanu, greideris veic 5 līdz 8 gājienus visā ceļa klātnes platumā, greiderēšanas dziļums 6 cm līdz 8 cm. Ja bedres un iesēdumi ir dziļāki par 5 cm, tad šajās vietās iestrādā jaunu grants vai šķembu materiālu, aizpildot bedres un iesēdumus; ja bedres un iesēdumi ir garākā posmā un nav planējamās kārtas, tad parasti atjauno šo kārtu, iestrādājot posmā jaunu materiālu visā klātnes platumā 5 cm līdz 8 cm biezumā. Šo darbu veic, iepriekš noņemot grunts vaļņus uz nomales. Vasarās, pieturoties ilgsto šam sausam un karstam laikam, uz grants ceļiem pastiprināti veidojas putekļi. utobraucējiem ir jārēķinās ar to, ka, braucot pa grants ceļiem, veidojas putekļu mākoņi, kuri apgrūtina redzamību. Lai izvairītos no negadījumiem, braucot pa grants segumiem, ir jāievēro lielāka distance un jāizvēlas laika apstākļiem un ceļa m piemērots braukšanas ātrums. 18. gadā par autoceļu būvniecības un uzturēšanas programmām virsmu izbūvēja 145,5 km valsts autoceļu. Jāuzsver: lai veiktu divkārtu virsmas apstrādi, iepriekšējā gadā ir jāizbūvē jauns šķembu pamats vismaz 1 cm līdz 15 cm biezumā un jāsakārto ūdens aizvadīšana, izrokot ceļam sāngrāvjus vietās, kur tas ir iepējams. Šogad grants autoceļu caurbraucamības uzlabošanai greiderēšana veikta 1,6 tūkst. kilometru apjomā, kā arī iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 6,5 tūkst. m apjomā. Greiderēšanas darbi Kurzemē veikti,1 tūkst. km apjomā, Vidzemē,91 tūkst. km, Zemgalē 1,97 tūkst. km, Latgalē 1,9 tūkst. km un Rīgas reģionā 71 km garumā. Iesēdumu un bedru remontdarbi uz grants autoceļiem Kurzemē veikti,67 tūkst. m, Vidzemē 5 m, Zemgalē,7 tūkst. m, Latgalē 69 m, Rīgas reģionā 18 m apjomā.

11 STIKSME 11 Papildrisku apdrošināšana pašu ziņā Latvijā KSKO apdrošināšana ir aptuveni vienai trešdaļai automašīnu, tomēr tendence ir augoša Tā intervijā utoceļu vīzei norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja LTB) un Latvijas pdrošinātāju asociācijas L) vadītājs Jānis bāšins. Viņš stāsta, ka šī gada pavasarī apdrošināšanas pieteikumu skaits par bedrēs nodarītiem bojājumiem automašīnām piedzīvojis strauju lēcienu. Tomēr, pēc viņa teiktā, šī problēma vairāk skar pilsētas. Īpaši Rīgu. Tomēr, ja automašīnai ir tikai OCT: autovadītājam ir jārēķinās, lai saņemtu kompensāciju par automašīnai nodarītiem bojājumiem, taisnību var nākties meklēt tiesā. 7% līdz 8% no visiem apdrošināšanas pieteikumiem attiecībā uz bedrēm ienāk no Rīgas. Pavasarī viena no sabiedrībā apspriestākajām tēmām ir bedres pilsētu ielās un uz autoceļiem. Vai apdrošinātāji arī jūt šādu pavasara atnākšanu? r bedrēm ir ļoti vienkārši un sarežģīti reizē. 7% līdz 8% no visiem apdrošināšanas pieteikumiem attiecībā uz bedrēm ienāk no Rīgas. Visur citur šī problēma ir mazāka. cīmredzot ielu stāvoklis citās Latvijas pilsētās ir nedaudz labāks, kā arī Rīgā automašīnu parks ir jaunāks un vairāk automašīnu ir KSKO apdrošināšana. Šis pavasaris bija īpašs ar to, ka atlīdzību pieteikumu skaits bija milzīgs. Statistika vēl nav apkopota, bet principā bija par 5% vairāk pieteikumu nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā. Par bedrēm pēdējos gados apdrošinātāji ik gadu izmaksāja aptuveni miljons eiro vai pusotru miljonu eiro atlīdzību. Es domāju, ka šogad šis cipars varētu būt jau ap diviem miljoniem eiro. Vai tas ir daudz vai maz, to katrs pats var izdomāt, bet tendence ir pieaugoša un lielākoties tā ir Rīgas problēma. KSKO ir aptuveni % no Latvijas autoparka. Kāda ir situācija uz ceļiem ārpus pilsētām? Ir tīri labi, jo ārpus pilsētām valsts galvenie autoceļi faktiski ir sakārtoti, un tur, protams, bedru ir vismazāk. Uz reģionālajiem ceļiem stāvoklis ir sliktāks. Tomēr jāsaka, ja ārpus pilsētas ceļš ir slikts, tad tas ir slikts, bet Rīgā ielas ir tik salāpītas, ka nevar brīžiem saprast, kā lai brauc: 5 metri labs ielas posms un 5 metri ir nelietojams. Uz lielākiem ceļiem ārpus Rīgas, ja ir normāls ceļš, tad kilometru garumā, ja ir bedrains, tad tie ir attiecīgi visi kilometri. Līdz ar to autovadītāji spēj adaptēties un pielāgot braukšanu. Tāpēc, manuprāt, problēmas ārpus Rīgas ir mazākas. Par bedrēm pēdējos gados apdrošinātāji ik gadu izmaksāja aptuveni miljons eiro vai pusotru miljonu eiro atlīdzību. utovadītājiem ir iespēja iegādāties arī KSKO. Vai ir novērojams šādi apdrošināto transportlīdzekļu pieaugums? KSKO ir aptuveni % no Latvijas autoparka. Procenti lēnām aug, bet līdz Vācijas līmenim, kur KSKO ir 9% automašīnu, mums vēl ir kā līdz mēnesim. pdrošinātājiem attiecībā uz KSKO ir dažādas pieejas. Proti, ir pieeja, kur bedres ir iekļautas jau šīs apdrošināšanas pamatpiedāvājumā, bet ir apdrošinātāji, kas prasa atsevišķi izvēlēties arī apdrošināšanu pret bedrēm. Ir arī tāds piedāvājums, ka transportlīdzekļa īpašnieks iegādājas tikai OCT, taču par nelielu papildmaksu tiek apdrošināts arī pret bojājumiem, kas radušies bedru dēļ. To varētu saukt par mikro KSKO, kas attiecas tikai uz bedrēm. Pieejas ir ļoti dažādas, un cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, ņemot vērā maciņa biezumu, slinkumu un visu pārējo. Ir jāpierāda, ka bedre ir vai nav atbildusi tiem kritērijiem, kas ir noteikti Ministru kabineta MK) noteikumos. Kādos gadījumos KS- KO sedz zaudējumus, kas nodarīti transportlīdzeklim? Tā ir konkurences lieta, un ir plašāki risku segumi, kas maksā dārgāk, bet ir arī šaurāks risku segums par mazāku cenu. Cena ir atkarīga arī no pašriska. Ja tas ir nulle un apdrošināšana sākas no pirmā centa, tad tā būs viena cena. Ja cilvēks izvēlas pašrisku ar lielāku segumu, piemēram, tūkstoš eiro, kas ir samērā liels, tad attiecīgi viņš jau apzinās, ka mazās lietas atstāj uz sevi, bet apdrošinātājam uztic zādzības gadījumus un pilnīgus mašīnas bojājumus. Klasiski KSKO sedz automašīnas sadegšanu, sasišanu, ja to izdara pats vadītājs, gan arī gadījumos, ja, piemēram, uzkrīt koks, sabojā meža zvēri, bedres un, protams, zādzības gadījumā. Bet arī šis klasiskais segums starp apdrošinātājiem var atšķirties, jo, kā jau minēju, tā ir konkurences lieta un nav viena standarta noteikuma, kā tas ir OCT gadījumā, kur viss ir atrunāts likumā. KSKO ir brīvā tirgus produkts un attiecīgi apdrošinātāji konkurē savā starpā. Ārpus pilsētām valsts galvenie autoceļi faktiski ir sakārtoti un tur, protams, bedru ir vismazāk. Ja vadītājs ir iebraucis bedrē un automašīnai ir radušies bojājumi, bet viņam ir tikai OCT, vai pastāv kāda iespēja piedzīt zaudējumus? Tiesu prakse rāda, ka cilvēkam, kas prasa no ceļa saimnieka vai uzturētāja atlīdzināt zaudējumus, ir jāpierāda, ka bedre ir vai nav atbildusi tiem kritērijiem, kas ir noteikti Ministru kabineta MK) noteikumos. Tas attiecas gan uz bedres dziļumu, gan lielumu, gan laiku, cik tā ilgi ir atradusies uz ceļa. Ja normatīvie akti ir pārkāpti, tad tiesāšānās un naudas piedzīšana no uzturētāja ir daudz vieglāka. Ja MK noteikumi ir ievēroti un bedre uz ceļa ir bijusi tikai dažas stundas, tad ir ļoti grūti kaut ko pierādīt. Paratsi ir tā, ka ceļu uzturētāji un īpašnieki uzreiz nemaksā nevienam, kas ir iesnieguši sūdzību vēstuli, vizbiežāk taisnība tiek meklēta tiesā. Pirmais priekšnoteikums, ja esat iebraukuši bedrē piefiksēt šo negadījumu ar visiem iespējamiem līdzekļiem telefons, pašvaldības policija, ceļa darbinieki utt. Tad var domāt tālāk par kādām kompensācijām. Tomēr jāuzsver, ka pierādīšana ir diezgan sarežģīta. Vai OCT cenas varētu kāpt? Tā ir zīlēšana kafijas biezumos. Pirms pāris gadiem bija straujāks cenu lēciens, bet šobrīd jūtam, ka tas ir apstājies un ir relatīva stabilitāte. Vai cenas kāps vai slīdēs uz leju, ir grūti prognozēt, jo tā ir deviņu apdrošinātāju konkurence. Likumdošanā nekas radikāli nemainās un nekādi apstākļi no malas, kas dzītu cenu uz augšu nav. Es teiktu, ka tas ir konkurences un pašu apdrošinātāju rokās. No malas nav iemeslu straujam cenu lēcienam. Vismaz es neredzu. Klasiski KSKO sedz automašīnas sadegšanu, sasišanu, ja to izdara pats vadītājs, gan arī gadījumos, ja, piemēram, uzkrīt koks, sabojā meža zvēri, bedres un protams zādzības gadījumā. Vai OCT cenas ir līdzīgas visās Baltijas valstīs? Man liekas, ka šobrīd jau aptuveni ir līdzīgas. Pirms pāris gadiem starpība gan bija salīdzinoši liela. Lietuvā un Igaunijā vidējai vieglajai automašīnai uz gadu OCT cena bija 15 eiro līdz 11 eiro, bet Latvijā 6 eiro līdz 7 eiro. Šķiet, ka pēc cenu lēciena, šobrīd cenas Latvijā ir pietuvojušās kaimiņos esošajām. Nav nekāda priekšnoteikuma tam, lai Latvijā cenas stipri atšķirtos. Visu triju Baltijas valstu ekonomikas ir stipri līdzīgas = 1m = 161m un pateikt, ka mums OCT būtu jābūt dārgākai, neatbilst reālajai situācijai. pdrošinātāji atlīdzības par medicīniskajām lietām maksā gadu desmitiem. Ilgus gadus OCT nozare ir nesusi apdrošinātājiem tikai zaudējumus. Vai kaut kas ir mainījies? Pēc aptuveni desmit gadus ilgiem zaudējumiem, pagājušajā gadā OCT nozares apdrošinātāji ir plusos. Peļņa ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Es domāju, ka peļņu nodrošināja cenu kāpums. Kopumā mēs redzam, ka vidējā atlīdzība aug. Pagājušā gadā tā bija aptuveni 11 eiro par vienu OCT gadījumu. r katru gadu mēs kā cilvēki kļūstam dārgāki un prasīgāki. Kad OCT tika ieviesta, no visām atlīdzībām tikai daži procenti bija tie, kas aizgāja cilvēkiem. Pārējais lielākoties tika izmaksāts atlīdzībās par dzelžiem. Šobrīd proporcija ir tāda, ka % aiziet cilvēkiem, bet 8% dzelžiem. Es domāju, ka nākotnē cilvēciskā sadaļa tikai turpinās palielināties, jo medicīna kļūst dārgāka un paši cilvēki prasīgāki, un tas ir tikai normāli. Ir jāapzinās, ka OCT ir bizness, ar ļoti garu asti, kā mēs mēdzam sacīt. Tas nozīmē, ka apdrošinātāji atlīdzības par medicīniskajiem izdevumiem maksā gadu desmitiem. Mašīnu var saremontēt ātri vai arī izmest ārā, bet 9kmh 9kmh 7kmh 7kmh ja cilvēks ir guvis invaliditāti vai citu nopietnāku savainojumu, atlīdzības tiek maksātas gadiem. Vai uzlabojot ceļu infrastruktūru, varētu panākt situāciju, ka samazinās iesniegto atlīdzību pieprasījumu skaits? Tā ir ļoti interesanta lieta. LTB piedalās arī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs. No katras OCT polises, ko cilvēki nopērk caur apdrošinātājiem, viena neliela summa aiziet uz Ceļu satiksmes drošības fondu. Drīz fonds jau būs sasniedzis divus miljonus eiro. Nav daudz, tomēr kaut kādi līdzekļi, ko lietot ceļu satiksmes drošībai. No vienas puses, ja infrastruktūra uzlabosies, ceļu satiksmes negadījumiem CSN) vajadzētu notikt retāk, bet no otras puses lielākā daļa negadījumu ir nelieli starpgadījumi autostāvvietās. Līdz ar to infrastruktūra ir jāuzlabo ne tikai uz valsts galvenajiem ceļiem, bet arī pie tirdzniecības centriem un citām sabiedriskām būvēm un ēkām. Noteikti, ka savu artavu varētu dot arī fotoradari un kameras krustojumos, lai autovadītāji nebrauktu pāri pa sarkano gaismu. Katrā ziņā roku rokā ir jāiet ceļu infrastruktūras uzlabošanai un cilvēku smadzeņu skalošanai, lai mēs sāktu braukt apzinīgāk un cienīgāk. Tad arī negadījumiem būtu jāiet mazumā. CSN varētu samazināties arī tad, ja automašīnas kļūs automātiskākas un gudrākas. Nākotnē CSN samazinājums būs, bet proporcionāli pieaugs vidējā atlīdzība. ESI PIE STŪRES TCERIES FIZIKU

12 1 VISVISĀD VISVISĀDĪB icina apmeklēt starte nafta stendu izstādē UTO 19. No 1. aprīļa līdz14. aprīlim Rīgā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala norisināsies lielākais nozares pasākums starptautiskā auto industrijas izstāde uto 19. starte-nafta stendā būs iespēja noformēt klienta karti ar īpašu atlaidi, baudot kafiju, aprunāties par ciešāku sadarbību un pastāvīgām degvielas piegādēm vairumā. Interesenti varēs aplūkot jaunāko degvielas un autogāzes uzpildes iekārtu ar kādu tiek aprīkoti starte-nafta DUS tīkls. starte-nafta arī domā par alternatīvo uzpildi, proti, savā DUS tīklā, sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju CSDD), sākot ierīkot arī elektroauto uzlādes iekārtas. Kopumā tīklā ietilpst DUS visā Latvijā, kurās piedāvā populārākos degvielas veidus, kā arī autovadītājam kafiju un uz vietas ceptas smalkmaizītes un citas uzkodas. Uzņēmums Latvijas degvielas tirgū strādā kopš gada. CSDD VDĪBS UZRUN Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija CSDD) darbība 1.gadā bija balstīta uz akcionāra Satiksmes ministrijas saskaņotu darbības stratēģiju gadam. 1.gads CSDD saistās ar vairāku jauninājumu un tehnoloģiju ieviešanu, kas tieši uzlabo un modernizē sniegto pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un klientu apkalpošanu, kā arī rūpējoties par sabiedrības interesēm, veicina satiksmes drošību. CSDD 1.gadā turpināja īstenot arī investīciju projektus, kā arī nozīmīgu uzmanību pievērsa darbinieku profesionālajai pilnveidei. tbalsta pasākumi sabiedrībai ceļu satiksmes drošības jomā ir CSDD izšķiršanās līdztekus pamatdarbības uzdevumiem. Tāpēc arī 1.gadā savu korporatīvo sociālo atbildību CSDD apliecināja lielu uzmanību veltot ceļu satiksmes drošības uzlabošanai dažādu vecumu sabiedrības grupu izglītošanai, informēšanai un iesaistīšanai satiksmes drošības pasākumos. Tāpat 1.gadā, pievienojoties un sekmīgi iesaistoties Latvijas uzņēmumu iniciatīvā Godīgs eiro ieviesējs, CSDD apliecināja sevi kā godīgu komersantu. gados CSDD kļuvusi par kvalitatīvus pakalpojumus sniedzošu, stabilu, ar augstu atbildību strādājošu un sabiedrībā atzinīgi novērtētu uzņēmumu Būtiski uzsvērt, ka 1.gads CSDD darbībā un ceļu satiksmes drošības jomā bija nozīmīgs atskaites gads, jo darbību beidza Ceļu satiksmes drošības programma 7.-1.gadam. Tās mērķis bija panākt, lai līdz 1.gadam bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 1. gadu samazinātos par 7%. Veicot padarītā analīzi un vērtējumu, konstatēts, ka Ceļu satiksmes drošības programma 7.-1.gadam kopumā izpildīta. Proti, šajos piecos gados potenciāli izglābtas 1167 dzīvības un par 6988 mazāk cilvēku guvuši savainojumus un traumas. Kopumā varam secināt, ka CSDD darbība 1.gadā ir bijusi veiksmīga un tā ir veicinājusi CSDD stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. Savas darbības gados CSDD kļuvusi par kvalitatīvus pakalpojumus sniedzošu, stabilu, ar augstu atbildību strādājošu un sabiedrībā atzinīgi novērtētu uzņēmumu. Rūpējoties par klientiem un uzņēmuma ilgtspēju, CSDD katru gadu uzlabo savu pakalpojumu kvalitāti, rada jaunus e-pakalpojumus, paplašina darbību e-vidē, samazina papīru apriti, izglīto sabiedrību par satiksmes drošību. Šajā korporatīvās sociālās atbildības pārskatā CSDD iepazīstina ar savas darbības rezultātiem 1. gadā. Īpaša uzmanība pārskatā pievērsta divām lietām uzņēmuma pakalpojumu kvalitātei un ceļu satiksmes drošībai. Pārskats sagatavots, ievērojot būtiskākos CSDD darbības rezultātus, kā arī GRI Global Reporting Initiative) vadlīniju pamatnostādņu ieteikumus. ndris Lukstiņš, CSDD valdes priekšsēdētājs Rīgā, Korporatīvās 4 sociālās atbildības pārskats 1 Izdevējs: vas Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar biedrību Latvijas ceļu būvētājs, Transportbūvju inženieru asociāciju, VS Latvijas autoceļu uzturētājs un VS Ceļu satiksmes drošības direkcija. Reģistrācijas Nr. 776, iznāk reizi mēnesī kopš 4. gada janvāra. Foto: LET, F64, Renārs Koris, publicitātes foto.