Kvantitatīvā pētījuma rezultāti, kas sagatavoti Centram Dardedze

Transkripts

1 Kvantitatīvā pētījuma rezultāti, kas sagatavoti Centram Dardedze Šī prezentācija sagatavota ar Eiropas Savienības Tiesību, vienlīdzības un pilsonības (Rights, Equality and Citizenship, REC ) programmas finansiālu atbalstu projekta No teorijas uz realitāti attieksmes un prakses maiņa no miesas sodiem uz bērnu aizsardzību ( From policy to reality - shifting attitudes and practices from corporal punishment to safeguarding children ) ietvaros, projekta numurs JUST/2015/RDAP/AG/CORP/9175. Prezentācijas saturs ir nodibinājuma Centrs Dardedze atbildība un nevar tikt uzskatīts par Eiropas Komisijas uzskatu atspoguļojumu gada augusts

2 Katrs otrais respondents uzskata, ka fiziskais sods aizvien retāk ir sastopams latviešu sabiedrībā. Ievērojami biežāk šādu viedokli pauž vīrieši. Ir vīriešu un sieviešu viedokļu polarizācija attiecībā uz seksuālo vardarbību un kliegšanu uz bērniem. Q1. Kā, jūsuprāt, pēdējo 10 gadu laikā mainījusies vecāku izturēšanās pret bērniem? Vai šāda izturēšanās 1 notiek retāk, 2 nav mainījusies, 3 notiek biežāk nekā agrāk? Notiek retāk Situācija nav mainījusies Notiek biežāk Grūti pateikt Bērnu fiziska sodīšana 50% 46% 5 2 Nerūpēšanās par bērnu 18% 2 48% Seksuāla vardarbība pret bērnu 18% % 18% 30% Kliegšana 18% 41% % 2 Apsaukāšana, vārdiska pazemošana Statistiski būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Base: Total N=500 2

3 Tikai puse no aptaujātajiem apzinās juridisku aizliegumu pielietot fiziskos sodus pret bērniem. Aptuveni 40% respondentu uzskata, ka miesas sodiem mājās nevajadzētu būt juridiski aizliegtiem. Q2. Bērna sišana kā sods ir bērna audzināšanas metode, kuru: var izmantot, kad vien vecaks uzskata to par iedarbigu 4 kopuma nevajadzetu izmantot, bet tas pielietojums dažas situacijas ir attaisnojams 4 Q3. Vai sava bērna fiziskai sodīšanai ir jābūt aizliegtai ar likumu? Q4. Vai bērna fiziska sodīšana pirmsskolas izglītības iestādēs jābūt aizliegtai ar likumu? Noteikti nav jabut aizliegtai Drizak nav jabut aizliegtai Drizak jabut aizliegtai Noteikti jabut aizliegtai Gruti pateikt 6% % 80% 60% 6% 18% 71% gruti pateikt 4 nekad nevajadzetu izmantot 4 Q5. Vai jūs zināt, ka Latvijā bērnu fiziska sodīšana ir aizliegta ar likumu? Ja 46% Ne 5 Statistiski būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Base: Total N=500 3

4 Vidēji katrs ceturtais aptaujātais negribētu, lai jebkādi fiziskie sodi tiktu aizliegti likumiski. Pēriens vai uzšaušana ir visbiežāk pieņemtā soda forma. Sievietes ievērojami vairāk gribētu dažādu formu fiziskās vardarbības juridisku aizliegumu. Q6. Vai, jūsuprāt, būtu ar likumu jāaizliedz vecākiem piemērot šos fiziskos soda veidus saviem bērniem? Lūdzu, atbildiet, izmantojot skalu no 1 līdz 4, kurā 1 nozīmē noteikti nē, 2 drīzāk nē, 3 drīzāk jā, 4 noteikti jā. Noteikti ne Drizak ne Drizak ja Noteikti ja Gruti pateikt 5 4 Stipra sišana ar roku 2 48% 58% 3 Sišana ar siksnu vai citu priekšmetu 1 21% 4 56% 38% Berna purinašana / mešana Raušana aiz matiem % 2 Ieplaukašana 21% 31% 3 Periens vai uzšaušana Statistiski būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Base: Total N=500 4

5 Sociālais dienests, bāriņtiesas, krīzes centrs, dienas centrs tās ir iestādes, uz kurām visbiežāk var paļauties personas, kas kļuva par vardarbības upuriem mājās. Q7. Cik lielā mērā, jūsuprāt, bērni, kuri cieš no vardarbības ģimenē, var rēķināties ar palīdzību no šīm iestādēm? {1} - Noteikti nevar palauties uz palidzibu {2} {3} {4} {5} - Noteikti var palauties uz palidzibu Gruti pateikt Sociālais dienests, bāriņtiesas, krīzes centrs, dienas centrs Policija 2 31% 6% Tiesu sistēma, tiesa, prokuratūra 21% 18% Skola, izglītības iestāde 2 26% 1 Pirmsskolas izglītības iestāde Nevalstiskās organizācijas 18% % Base: Total N=500 5

6 Gandrīz 40% respondentu vismaz vairākas reizes gadā sastopas ar situāciju, kurā bērns tiek sodīts fiziski. Tikai katrs ceturtais respondents šajā situācijā rīkojas, lai atturētu pieaugušo no pārdarīšanas bērnam. Nekad Vienreiz vai vairakkart dzives laika Dažas reizes gada Dažas reizes menesi Katru dienu Q8. Vai jūs jebkad ikdienā esat saskāries/saskārusies ar situācijām, kurās pieaugušais disciplinē bērnu, pielietojot fizisku sodu? 5 2 1% Q9. Vai jūs šajās situācijās iejaucāties, lai pieaugušo apturētu? Ne, ta ir privata gimenes problema 3 Ja 2 Ne, bet es to gribetu darit, tikai nezinu, ka 4 Base: Total N=500 6

7 Atbilstoši respondentu domām rīcība saskaņā ar savu pieredzi un intuīciju ir vissvarīgākā bērnu audzināšanā. Ģimene un draugi ir arī svarīgs informācijas avots pēcnācēju audzināšanā. Q11. Kurš jums ir vissvarīgākais avots, no kā smelties informāciju un padomus par bērnu audzināšanu? {1} - vissvarigakais avots {2} {3} {4} {5} {6} {7} {8} {9} - vismazak svarigais avots mana pieredze vai intuicija 40% 8% 1% gimenes locekli vai draugi 2 1 psihologi\pedagogi 1 1 vecmates\medmasas\arsti 6% 1 vecaku seminari\apmacibas 6% 1 1 6% gramatas\žurnali\tv 6% internets (blogi un vecakiem domatas vietnes) pirmsskolas izglitibas iestažu personals 8% 1 1 cits 56% Base: Personas, kurām ir bērni: N=338 7

8 Gandrīz katrs trešais vecāks deklarē, ka pielietoja vai pielieto fizisko sodu kā sava bērna audzināšanas metodi šeit dominē pēriens vai uzšaušana ar roku. Visbiežāk pielietotās bērnu sodīšanas metodes ir aizliegums lietot ierīces un kliegšana uz bērnu. Q12a. Vai Jūs kādreiz esat lietojis kādu no zemāk minētajām disciplinēšanas metodēm, lai sodītu savu bērnu? Q12. Cik bieži jūs izmantojat šīs metodes, lai disciplinētu savu bērnu? Nekad Vienreiz Dažreiz Bieži Neatceros Nevelos atbildet aizliegumi \ ierobežojumi (piemeram, izklaideties, satikties ar citiem cilvekiem u.c.) 70% Aizliegums tikties Aizliegums izmantot noteiktas ierīces/aprīkojumu 6% 26% % 6% 1% 1% Apsaukāšana 5 mutisks sods (piemeram, kliegšana, kritizeša u.c.) 6 Draudēšana Kritizēšana 30% 5 4 8% Balss pacelšana 6 2 miesas sods (piemeram, periens \ uzšaušana, sišana u.c) 3 Kniebšana Raušana aiz matiem vai ausīm 6 78% 1 8% 6% 1% 6% Sišana ar siksnu 60% 1% es nekad neesmu lietojis kadu no šiem sodišanas veidiem. Iepļaukāšana Sišana ar roku vai priekšmetu 3 51% 1 3 6% 8% Pēriens / uzšaušana 2 60% Base: Personas, kurām ir bērni: N=338 Fizisko sodu pielietojošās personas: N=108 8

9 Aizkaitinājums un bezpalīdzības sajūta tie ir fizisko sodu pielietošanas visbiežākie iemesli attiecībā uz bērniem. Katrs piektais aptaujātais skaidro šādu sodu pielietošanu ar bērna temperamentu un šīs metodes augstu efektivitāti. Aptuveni aptaujāto atzīst, ka bērna sišana atstāja pēdas uz viņa ķermeņa. Q13. Kādi ir iemesli, kuru dēļ izvēlaties pielietot fizisku sodu? Q14. Vai jūs jebkad esat sitis/situsi savu bērnu tā, ka uz ķermeņa palikušas pēdas (zilumi, skrāpējumi)? kontroles\savaldišanas zaudešana 3 48% 2 nogurums, bezpalidziba 2 31% berna temperaments ta ir iedarbiga metode 21% 2 Neatceros Nekad 9 trukst zinašanu par citiem disciplinešanas panemieniem Dažreiz 1% tas nak bernam par labu gimenes tradicijas lidzcilveku (radu, draugu, kaiminu u.c.) atbalsta trukums cits Vienreiz Es neizmantoju fizisku sodišanu 2 Statistiski būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Base: Personas, kas pielietoja jebkādu sodus: N=303 9

10 Gandrīz puse no vecākiem atzīst, ka nezina, kādas audzināšanas metodes tiek pielietotas viņu bērnu bērnudārzos/silītēs, savukārt gandrīz 4 no 10 (galvenokārt vīrieši) nevar pateikt, vai viņu bērns tika jebkad sodīts. Q16. Vai jūs zināt, kādas disciplinēšanas metodes izmanto pedagogi jūsu bērna pirmsskolas izglītības iestādē? Ja Ne, bet es veletos to zinat Ne, un es neveletos to zinat manuprat, tas ir skolotaja parzina 4 5 6% Q17. Kā, saskaņā ar jūsu pieredzi, pirmsskolas izglītības iestādes personāls mudina bērnus ievērot noteikumus? Q18. Vai jūsu bērns pirmsskolas izglītības iestādē jebkad ir ticis sodīts? Lūdzu, norādiet soda veidus, ar kādiem jūsu bērns ir saskāries. slave bernus par labu uzvedibu 6 Noradišana uz sliktu uzvedibu citu bernu priekša 26% paskaidro, kapec jauzvedas noteikta veida 66% Rotalašanas aizliegums 18% ar savu izturešanos rada labas uzvedibas piemeru 4 Berns ticis saukts par neratnu, sliktu, dumju izmanto balvu sistemu 3 Kliegšana salidzina ar citu bernu 31% Izolešana kliedz uz berniem\kritize par sliktu uzvedibu izmanto sodu sistemu (izolešana, atstašana bez salda ediena, rotalašanas aizliegums utt.) draud izmanto fizisku sodu cits nezinu 20% 1 2 Atstašana bez salda ediena\ediena\uzkodam uzšaušana\purinašana cits nezinu Mans berns pirmsskolas izglitibas iestade nekad nav ticis sodits % Statistiski būtiska atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Base: Personas, kuru bērni apmeklēja bērnudārzus pēdējo 5 gadu laikā: N=123 10

11 Galvenie secinājumi Novērojam viedokļu polarizāciju starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz vardarbības biežumu valstī pēdējo gadu laikā: vīrieši uzskata, ka seksuālā vardarbība un kliegšana uz bērniem notiek retāk, savukārt sievietes domā, ka tā notiek biežāk. Katrs otrais aptaujātais uzskata, ka fiziskā vardarbība tiek pielietota aizvien retāk. Fizisko sodu pielietošanas aizlieguma apziņa latviešu sabiedrībā ir zema aptuveni puse no aptaujātajiem uzskata, ka šāda audzināšanas metode nav aizliegta likumiski. Aptuveni 40% respondentu domā, ka fiziskiem sodiem mājās nevajadzētu būt juridiski aizliegtiem. Gandrīz katrs trešais vecāks deklarē, ka pielietoja vai pielieto fizisko sodu kā sava bērna audzināšanas metodi šeit dominē pēriens vai uzšaušana. Visbiežākie fizisko sodu pielietošanas iemesli attiecībā uz bērniem ir vecāku izvešana no līdzsvara un bezpalīdzības sajūta. Četri no desmit aptaujātajiem vismaz vairākas reizes gadā sastopas ar situāciju, kurā bērns tiek sodīts fiziski. Tikai katrs ceturtais respondents šajā situācijā rīkojas, lai atturētu pieaugušo no pārdarīšanas bērnam. Lielākā daļa vecāku atzīst, ka nezina, kādas audzināšanas metodes tiek pielietotas viņu bērnu bērnudārzā/ silītē, savukārt 40% nevar pateikt, vai viņu bērns jebkad ir sodīts šajās iestādēs. 11

12 Kantar Millward Brown Branickiego 17 Str. Warsaw, Poland Małgorzata Grabowska Senior Client Executive Pētījums veikts projekta No teorijas uz realitāti attieksmes un prakses maiņa no miesas sodiem uz bērnu aizsardzību, projek ta numurs JUST/2015/RDAP/AG/CORP/9175 ietvaros. Prezentācijas saturs ir nodibinājuma Centrs Dardedze atbildība un nevar tikt uzskatīts par Eiropas Komisijas uzskatu atspoguļojumu.