VENTSPILS AUGSTSKOLAS INŽENIERZINĀTŅU INSTITŪTA

Lielums: px
Sāciet demonstrējumu ar lapu:

Download "VENTSPILS AUGSTSKOLAS INŽENIERZINĀTŅU INSTITŪTA"

Transkripts

1 VENTSPILS AUGSTSKOLAS INŽENIERZINĀTŅU INSTITŪTA

2 Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs darbības stratēģija Redaktori: Dr.chem. V. Avotiņš, E. Fībiga, tekstu sagatavoja V.Avotiņš, Dr.phys. I.Šmelds, Dr.Hab.phys., LZA korespondētājloceklis J.Žagars, doc. Dr.phys. J.Freimanis, Dr.phys. B.Rjabovs, Dr.phys.J.Kalvāns, Vl.Bezrukovs, Dr.phys. J.Trokšs, PhD. N.Jēkabsons, G.Gaigals, E.Vaviļina, J.Šate, Dr.phys.M.Ēlerts, Dr.sci.ing.Val.Bezrukovs, Dr.sci.ing.R.Rollande. Stratēģija sagatavota Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, laikā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.decembrim. Pārskatāmības nolūkos VSRC stratēģijas dokumentam tiek veidota šāda struktūra: 1. Sadaļa VSRC vēsture un statuss sniedz VSRC vēsturisko attīstības ieskatu un analizē kosmosa un satelīttehnoloģiju nozares attīstību plašākā kontekstā (ES un Pasaules līmenī), tajā skaitā analizē kosmosa tehnoloģiju tirgus attīstības tendences un parāda iespējas lietišķo pētījumu veikšanai un pētniecības rezultātu komercializācijai. Sadaļa izklāsta liela mēroga zinātnes infrastruktūras nozīmi un VSRC sadarbību ar citām organizācijām un tās dalību starptautiskos nozares asociācijās, iezīmējot izcilības apliecinājumu starptautiskā mērogā. Sadaļa apskata arī VSRC pašreizējos sasniegumus un kompetences, sagatavojot lasītāju nākamo prioritāro virzienu noteikšanai. 2. Sadaļā IZI VSRC stratēģiskā virzība parādīta stratēģijas izstrādes pieeja un metodika, aprakstīti darbības efektivitātes izvērtēšanas indikatori, iezīmēti VSRC darbības prioritārie virzieni un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai sasniegtu kopējos organizācijas mērķus. 3. Sadaļā IZI VSRC darbības un attīstības virzieni aprakstīta četru nodaļu darbība, tām izvirzītie mērķi zinātnes izcilības, cilvēkresursu attīstības, projektu plūsmas nodrošināšanas un finansējuma pieejamības jomās, kā arī iezīmēta zinātnes infrastruktūras attīstības turpmākās vajadzības. Sadaļa apskata arī darbība nepieciešamo tehnisko dienestu darbību un Ekonomisko pētījumu grupu. Direktors: asoc.prof., Dr.chem. Valdis Avotiņš Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Ventspils Augstskola Inženieru ielā 101,Ventspils LV-3601, Latvija Tel.: Fax: Stratēģija izskatīta VeA IZI VSRC Zinātniskās padomes sēdē, lēmums Nr. 2016/02. Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Ventspils Augstskola, 2016, 204 lpp. 2 / 205

3 Saīsinājumi AAN Astronomijas un astrofizikas nodaļa AIS Automātiskās identifikācijas sistēma ALMA Atacama Large Milimiter / Submilimiter Array, radioteleskopu komplekss Čīles kalnu tuksnesī ASV Amerikas Savienotās Valstis ĀP Ātrā prototipēšana BAASP VSRC rīkotā starptautiskā konference Baltic... reizi divos gados CAD/CAM Datorizētā projektēšana un ražošana (computer aided design, computer aided manufacturing) CERN ES izveidotā zinātnes mega-infrastruktūra daļiņu paātrinātājs CFD Computational Fluid Dynamics, skaitļošanas šķidruma dinamika - hidromehānikas nozare, kas ar skaitlisko analīzi un modelēšanu risina un analizē šķidruma plūsmu problēmas CLARIN ES Kopējā valodu resursu un tehnoloģiju iniciatīva (Common Language Resources and Technology Initiative) CLGE Council of European Geodetic Surveyors, Comité de Liaison des Géomètres Européens CRAF Radioastronomijas frekvenču komiteja (Committee on Radio Astronomy Frequencies) EARSC European Association of Remote Sensing Companies EARSEL zinātnisks Eiropas tālizpētes institūciju tīkls, kuru veido akadēmiskās pētnieciskās laboratorijas EDI Elektronikas un datorzinātņu institūts EEN Elektrotehnikas un elektronikas nozare EGI organizācija, kas izveidota, lai koordinētu Eiropas GRID infrastruktūru, ko veido apvienība no individuālajām nacionālajām grid infrastruktūrām. EGSO European Grid of Solar Observations EISCAT Ziemeļvalstu īstenotā jonosfēras izpētes programma ar VLBI metodi, viena no ESFRI prioritātēm ELINT elektroniskā intelekta sistēma EM Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija EMI EMI ir Eiropas Middleware iniciatīva, programmatūras platforma augstas veiktspējas skaitļošanai, EPF Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultāte ERA Eiropeas pētniecības telpa (European Research Area) ERIC Eiropas Zinātnes infrastruktūras konsorcijs (European Research Infrastructure Consortium) ES Eiropas Savienība ESA, EKA Eiropas Kosmosa Aģentūra (European Space Agency) ESF Eiropas Sociālais fonds ESOA European Satellite Operators Association ESSAIMN mikrosatelītu tīkls ES SF Eiropas Savienības strukturālie fondi ESFRI Eiropas Komisijas iniciatīva (European Strategy Forum on Research Infrastructures) EUMETSAT Eiropas meteoroloģisko satelītu sistēma laika un klimata apstākļu monitoringam EUREF Koordinātu sistēmas Eiropas apakškomiteja (Reference Frame Sub-Commission for Europe) EUROGI Eiropas ģeogrāfiskās informācijas jumta organizācija EUVN 97 European vertical reference network GPS campaign 97 EVN Eiropas Sevišķi garas bāzes interferometrijas tīkls EXPRESS FP7 projekts, ko īstenoja EVN FABRIC Future Arrays of Broadband Radio-telescopes on Internet Computing FIG Starptautiskās Mērnieku Savienības jeb Fèdèration Internationale des Gèometres FPGA Ar lauku pārprogrammējams loģisko elementu masīvs (Field-programmable gate array) FPX FP5, FP6 un FP7 ES īstenotās zinātnes attīstības programmas jeb ietvarprogrammas GALILEO ES analoga sistēma GPS GEANT ES akadēmiskais datu pārraides tīkls GNSS Globālā satelītnavigācijas sistēma (Global Navigation Satellite System) GPS Globālā pozicionēšanas sistēma (Global Positioning System) GRID skaitļošanā apvieno dažādu administratīvo vienību datorus, lai īstermiņā sasniegtu vienu kopēju mērķi ĢIS ģeogrāfiskās informācijas sistēma HELIO Ķīnas Saules izpētes zinātniskais radioteleskops IAU Starptautiskā astronomijas savienība (International Astronomy Union) IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IPC Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centrs 3 / 205

4 ISPRS ISTAG IT ILT ITF ITRF IZI VSRC IZM JIV-ERIC KDAC KTPK KVASAR LANDSAT LES LFVN LĢIA Living Labs LMZO LOFAR LR LU MII LU LZA LZP MILSTAR NATO NASA ŅNRPI OECD PI PLE PRACE Radionet RANS RIS3 RPI RTU SAR SEN SKA SPIRALE SSC TOP VeA VePD VLBI VNPC VPP VSRC ZMP ZTP International Society for Photogrammetry and Remote Sensing Information Society Technologies. Advisory Group Informācijas tehnoloģijas International LOFAR Telescope konsorcijs Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultāte Starptautiskā Zemes koordinātu sistēma (International Terrestrial Reference Frame) Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ES ESFRI prioritārā organizācija, LR iestājās gadā, deleģējot saistības VSRC Kosmisko datu apstrādes centrs, apakšprogramma zinātnes infrastruktūras modernizācijas projektā Iksa-Centrs gadu periodā Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts Krievijas radioastronomijas teleskopu VLBI tīkls ES staelītu misija Zemes virsmas novērošanai Large Eddy turbulentu plūsmu aprēķinu metode hidrodinamikā Ļoti zemu frekvenču interferometrijas tīkls ( Low frequency VLBI network) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra atvērta tipa prototipēšanas laboratotijas Liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekts Zemas frekvences antenu sistēma radioastronomijas uzdevumu veikšanai (LOw Frequency ARray for radio astronomy) Latvijas Republika Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts Latvijas Universitāte Latvijas Zinātņu akadēmija Latvijas Zinātnes padome ASV militāro telekomunikāciju sistēmu izstrādes programma Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organisation) Nacionālā aeronautikas un kosmosa organizācija ASV Ņižņijnovgorodas Radio pētījumu institūts Ekonomiskās attīstības un sadarbibas organizācija (Organisation or economic development and cooperation) Pētniecība un izstrādnes (Research and development) Pilna laika ekvivalents Partnership for Advanced Computing in Europe) LR pārstāv RTU Ietvara projekti, ko īstenoja EVN Reynolds Averaged Navier-Stokes, hidrodinamikas turbulentu plūsmu aprēķinu metode Latvijas viedā stratēģija, angliski smart strategy for regions in Europe reģionālie partneru instrumenti Rīgas Tehniskās universitāte Sintezētās apertūras radars (Synthetic Aperture Radar) Satelītinženierijas un elektronikas nodaļa Kvadrātkilometru antenu masīvs, tiek attīstīts D-Āfrikā un Austrālijā, ir jaunās paaudzes programmējaiams radioteleskops Francijas ātrās paziņošanas sistēma Zviedrijas Kosmiskā korporācija (Swedish Space Corporation) Tirgus orientētie pētījumi Ventspils Augstskola Ventspils pilsētas Dome Sevišķi garas bāzes interferometrija (Very Large Base Interferometry) Valsts nozīmes pētījumu centrs, apvieno Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas kādā nozarē Valsts pētījumu programmas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (kopš gada IZI VSRC) Zemes mākslīgie pavadoņi Zinātnes un tehnoloģiju parks 4 / 205

5 Saturs 1 VENTSPILS AUGSTSKOLAS INŽENIERZINĀTŅU INSTITŪTA VENTSPILS STARPTAUTISKAIS RADIOASTRONOMIJAS CENTRS RAKSTUROJUMS IZI VSRC VĒSTURE UN STATUSS Darbības pirmie desmit gadi ( ) Darbības nākamie pieci gadi ( ) Radioteleskopu modernizācijas periods ( ) PIEPRASĪJUMS, TIRGUS Astronomija un astrofizika Kosmisko tehnoloģiju globālais tirgus Kosmiskās telekomunikācijas un satelīttehnoloģijas Zemes virsmas pētījumu pakalpojumi Zemes bāzes staciju pakalpojumi LIELA MĒROGA ZINĀTNES INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTA JĒDZIENS ES KOSMOSA ZINĀTNES ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES ES ar kosmosu saistītās ESFRI prioritātes LR RIS3 stratēģija IZI VSRC Iesaiste starptautiskajos tīklos, organizācijās ES un EKA sadarbība Kopsavilkums: nākotnes prognozes VSRC IZCILĪBAS APLIECINĀŠANA UN INTEGRĀCIJA EIROPAS ZINĀTNES TELPĀ ( ) IZI VSRC ārējās un iekšējās vides novērtējums (SVID analīze) Fotonika IEGULDĪJUMS ZINĀTNĒ UN TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBĀ Kosmosa tehnoloģijas: ekonomiskie ieguvumi No tehnoloģiju komercializācijas uz sadarbību zināšanu koplietošanā RT-kompleksa atdeve tautsaimniecībā VSRC PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA Integrācija ar studiju procesu VSRC pieejamā zinātniskā infrastruktūra IZI VSRC sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs VSRC līdzšinējie darbības rādītāji IZI VSRC STRATĒĢISKĀ VIRZĪBA PERIODĀ STRATĒĢIJAS IZSTRĀDES PIEEJA UN METODIKA Stratēģijas izstrādes metodika Stratēģijas efektivitātes izvērtēšanas indikatori Stratēģijas īstenošanas pamatprincipi VSRC DARBĪBAS PRIORITĀRIE VIRZIENI Personāla attīstības politika Infrastruktūras attīstība līdz gadam VSRC darbības kvazi-uzņēmējdarbības modelis Kosmiskās izglītošanas pētnieciskais centrs STARPTAUTISKĀ IZCILĪBA, INTEGRĀCIJA EVN UN JIV-ERIC ZINĀŠANU IZPLATĪŠANA, KOMUNIKĀCIJA, PĀRPLŪŠANA UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA FINANŠU PĀRVALDĪBA UN FINANSĒJUMA AVOTI RISKU VADĪBA IZI VSRC ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA IZI VSRC DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS VIRZIENI ASTRONOMIJAS UN ASTROFIZIKAS NODAĻA (AAN) Līdzšinējās darbības izvērtējums AA nodaļas mērķi un uzdevumi Cilvēkresursu izaugsmes plāns Infrastruktūras vajadzības un attīstība Pētījumiem nepieciešamā finansējuma nodrošinājums Starptautiskā sadarbība un integrācija Eiropas zinātnes izcilības telpā / 205

6 3.1.7 AAN galvenās publikācijas AUGSTAS VEIKTSPĒJAS SKAITĻOŠANAS PĒTĪJUMU NODAĻA Līdzšinējās darbības raksturojums Cilvēkresursi Infrastruktūra Plānotie pētījumu virzieni, mērķi un uzdevumi Sagaidāmā atdeve tautsaimniecībai un rezultāti Galvenās nodaļas zinātniskās publikācijas SATELĪTINŽENIERIJAS UN ELEKTRONIKAS NODAĻA Līdzšinējās darbības raksturojums Perspektīvie pētījumu virzieni, mērķi un uzdevumi Cilvēkresursu izaugsme Infrastruktūra Digitālās apertūras radioantenu (DART) pētījumu laboratorijas infrastruktūra un tās loma VeA zinātniskās kapacitātes palielināšanā Pētījumiem nepieciešamā finansējuma nodrošinājums Integrācija ES zinātniskajā telpā Publikācijas: TĀLIZPĒTE Līdzšinējā darbība Tālizpētes nodaļas mērķi un uzdevumi Cilvēkresursi Infrastruktūra Plānotie pētījumu virzieni Izcilības sadarbības Sagaidāmā atdeve un rezultāti Literatūra INVESTĪCIJU KOPSAVILKUMS KOMERCIALIZĀCIJAS PAĀTRINĀŠANA TEHNISKIE ATBALSTA DIENESTI Tehniskie inženierdienesti Apmeklētāju un gida pakalpojumi EKONOMISKO PĒTĪJUMU GRUPA STRATĒĢIJAS IZPILDES KONTROLES RĀDĪTĀJI STRATĒĢIJAS IEVIEŠANAI NEPIECIEŠAMIE FINANŠU RESURSI / 205

7 Tabulu saraksts TABULA 1. ZINĀTNISKĀS INFRASTRUKTŪRAS MODERNIZĀCIJAS PROJEKTA IKSA-CENTRS VEA VSRC AKTIVITĀTES TABULA 2. IZI VSRC KOMPETENCES TABULA 3. TĀLIZPĒTES METOŽU PIELIETOJUMI DAŽĀDĀS NOZARĒS, VĒRTĒJOT TAJĀS PROGNOZĒTO JAUNO PRODUKTU SKAITU TABULA 4. TEMATISKIE PIELIETOJUMI (SAKĀRTOTI PRODUKTU PIEDĀVĀJUMA APJOMA UN PIEPRASĪJUMA SECĪBĀ) TABULA 5. IZI VSRC SVID ANALĪZE TABULA 6. ATDEVES TAUTSAIMNIECĪBĀ 10 GADU PERIODĀ NOVĒRTĒJUMS TABULA 7. VSRC DARBINIEKI, KAS IR AIZSTĀVĒJUŠI VAI STUDĒ DOKTORANTŪRĀ TABULA 8. PĀRSKATS PAR JAUNU PROJEKTU PIETEIKUMU SAGATAVOŠANU PERIODĀ GADOS TABULA 9. PĀRSKATS PĀR VSRC AVSN ĪSTENOTAJIEM PROJEKTIEM; SITUĀCIJA UZ TABULA 10. AAN PLĀNOTIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI PA GADIEM TABULA 11. PLĀNOTAIS CILVĒKRESURSU PIEAUGUMS GADA BEIGĀS TABULA 12. PĀRSKATS PĀR VSRC AVSN ĪSTENOTAJIEM PROJEKTIEM TABULA 13. PLĀNOTAIS CILVĒKRESURSU PIEAUGUMS GADA BEIGĀS TABULA 14. PĀRSKATS PĀR VSRC STEN ĪSTENOTAJIEM PROJEKTIEM TABULA 15. PLĀNOTAIS CILVĒKRESURSU PIEAUGUMS GADA BEIGĀS TABULA GADS: 0,98 MILJ. EUR TABULA GADOS: 2,98 MILJ. EUR TABULA 18. PĀRSKATS PĀR VSRC TI ĪSTENOTAJIEM PROJEKTIEM TABULA 19. PLĀNOTAIS CILVĒKRESURSU PIEAUGUMS TI NODAĻĀ GADA BEIGĀS TABULA 20. PLĀNOTO INVESTĪCIJU ZINĀTNES INFRASTRUKTŪRĀ GADOS KOPSAVILKUMS TABULA 21. LATVIJAS INDUSTRIJAS POTENCIĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS NIŠAS VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS JOMAS IETVAROS, SASKAŅĀ AR LATVIJAS VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS STRATĒĢIJAS GADA PUBLISKO DISKUSIJU REZULTĀTIEM TABULA 22. VEA VEIDOJAMĀ SAIMNIECISKĀ SIA DARBĪBAS VIRZIENI TABULA 23. ROKASGRĀMATU UN INSTRUKCIJU SARAKSTS TABULA 24. FUNKCIJU SADALĪJUMS STARP INŽENIERIEM TABULA 25. IZI VSRC SNIEGUMA KONTROLES RĀDĪTĀJI Informāciju saraksts INFORMĀCIJA 1. KOSMISKO DATU APSTRĀDES CENTRA (KDAC) IZVEIDES GALVENIE MĒRĶI INFORMĀCIJA 2. LIELA MĒROGA ZINĀTNES INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTA JĒDZIENS INFORMĀCIJA 3. LIVING LABS MODELIS INFORMĀCIJA 4. ERIC STRUKTŪRAS INFORMĀCIJA 5. IT KAPACITĀTES PIEAUGUMA PROGNOZES INFORMĀCIJA 6. E-VLBI: ĻOTI GARAS BĀZES INERFEROMETRIJA EIROPĀ INFORMĀCIJA 7. NSC FOTONIKA-LV KONSORCIJS INFORMĀCIJA 8. ES KOSMOSA TEHNOLOĢIJU KOPĒJAIS APGROZĪJUMS INFORMĀCIJA 9. LMZO ATDEVES TAUTSAIMNIECĪBAI NOVĒRTĒŠANAS METODIKA INFORMĀCIJA 10. HPC RESURSI (ANGĻU VALODĀ) INFORMĀCIJA 11. PĀRSKATS PAR AUGSTAS IETEKMES ŽURNĀLIEM NOZARĒ Attēlu saraksts ATTĒLS 1. ES EVN TĪKLA DOKUMENTOS VSRC JAU VAIRĀK NEKĀ 12 GADUS IR IEZĪMĒTS KĀ POTENCIĀLAIS VLBI PARTNERIS ATTĒLS 2. IZI VSRC ATTĪSTĪBAS GALVENIE ETAPI ATTĒLS 3. ASTRONOMIJAS PIENESUMS DAŽĀDOS IZGLĪTĪBAS LĪMEŅOS. AVOTS: MILEY G. IAU STRATEGIC PLAN. LEIDEN UNIVERSITY, ATTĒLS 4. ASTRONOMIJAS MIJIEDARBĪBA AR CITIEM ZINĀTŅU VIRZIENIEM. AVOTS: MILEY G. IAU STRATEGIC PLAN. LEIDEN UNIVERSITY, ATTĒLS 5. KOSMOSA EKONOMIKAS VĒRTĪBU ĶĒDE ATTĒLS 6. VSRC LĪDZŠINĒJĀ DALĪBA ES EVN TĪKLĀ ATTĒLS 7. ATTĒLS. ATVASINĀTO SATELĪTTEHNOLOĢIJU IZVEIDES MODELIS ATTĒLS 8. UNIVERSITĀTĒ APRITOŠO ZINĀŠANU KOMERCIALIZĀCIJAS MODELIS / 205

8 ATTĒLS 9. LMZO EKONOMISKĀS UN SOCIĀLĀS ATDEVES NOVĒRTĒJUMA MODELIS, TECHNOPOLIS ATTĒLS 10. IKSA CENTRS IRBENĒ RADĪTAIS SOCIĀLĀ KAPITĀLA PIEAUGUMS ATTĒLS 11. CILVĒKKAPITĀLA ATTĪSTĪBAS MODELIS VSRC PA GADIEM NO LĪDZ GADAM IK PA GADAM RĀDĪTĀJA PIEAUGUMA SECĪBĀ ATTĒLS 12. PLĀNOTAIS PUBLIKĀCIJU SKAITS VSRC TO KVALITĀTES GRIEZUMĀ PĒC INFRASTRUKTŪRAS MODERNIZĀCIJAS NOSLĒGUMA ATTĒLS 13. RADIOTELESKOPU KOMPLEKSA EKONOMISKĀS ATDEVES RAKSTUROJUMS LĪDZ GADAM ATTĒLS 14. ZINĀTNISKO RAKSTU FAKTISKĀ DINAMIKA VSRC NO LĪDZ GADAM ATTĒLS 15. PLĀNOTĀ PUBLIKĀCIJU DINAMIKA PĒC GADA ATTĒLS 16. PLĀNOTAIS PĒC GADA PIESAISTĀMĀ FINANSĒJUMA SADALĪJUMS PA AVOTIEM. PAMATĀ NODAĻĀM IZVIRZĪTIE UZDEVUMI AR IZMĒRĀMAJIEM INDIKATORIEM ATTĒLS 17. VSRC DARBINIEKU VADĪTO BAKALAURA, MAĢISTRA UN KURSA DARBU SKAITS ITF VAI EPF ATTĒLS 18. STRATĒĢIJAS STRUKTŪRA UN IZSTRĀDES KONTEKSTS ATTĒLS 19. VSRC STARPTAUTISKĀS IZCILĪBAS NOVĒRTĒŠANAS METRIKA. IZSTRĀDĀJA V.AVOTIŅŠ ATTĒLS 20. VSRC IZCILĪBAS NOVĒRTĒJUMA DIAGRAMMA ATTĒLS 21. GALVENIE IZI VSRC DARBĪBAS VIRZIENI ATTĒLS 22. IZI VSRC ATTĪSTĪBAS REDZĒJUMS UN STRATĒĢISKIE MĒRĶI ATTĒLS 23. IZI VSRC VIETA REĢIONA INOVĀCIJAS EKOSISTĒMĀ ATTĒLS 24. CILVĒKKAPITĀLA IZAUGSMES MODELIS VEA IZI VSRC IETVAROS ATTĒLS 25. VSRC TEHNOLOĢISKO KOMPETENČU ATTĪSTĪBAS SAISTĪBA AR PLĀNOTAJĀM INVESTĪCIJĀM ATTĒLS 26. PROTOLAB DARBĪBAS MODELIS ATTĒLS 27. TEHNOLOĢIJU GATAVĪBAS LĪMENIS ATTĒLS 28. IEPLĀNOTĀS INFRASTRUKTŪRAS IZMAIŅAS ATTĒLS 29. VEA IZI VSRC ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA ATTĒLS 30. IZI VSRC DARBĪBAS ČETRAS PRIORITĀRĀS PĒTĪJUMU JOMAS UN GALVENIE VIRZIENI ATTĒLS 31. ASTRONOMIJAS UN ASTROFIZIKAS NODAĻAS DARBĪBAS MODELIS LĪDZ GADAM ATTĒLS 32. AUGSTAS VEIKTSPĒJAS PĒTĪJUMU NODAĻAS DARBĪBAS MODELIS ATTĒLS 33. SATELĪTINŽENIERIJAS UN ELEKTRONIKAS NODAĻAS DARBĪBAS MODELIS ATTĒLS 34. PRASĪBAS LOFAR STACIJAS IZVIETOŠANAI. AVOTS: ASTRON IZSTRĀDĀTĀS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS VADLĪNIJAS ATTĒLS 35. PLĀNOTĀ DART LABORATORIJAS STRUKTŪRA ATTĒLS 36. TĀLIZPĒTES NODAĻAS DARBĪBAS MODELIS LĪDZ GADAM ATTĒLS 37. VSRC RT KOMPLEKSA TEHNISKĀ DIENESTA DARBĪBU REGULĒJOŠIE AKTI / 205

9 1 Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs raksturojums Lasītājam piedāvātais dokuments ir veidots ar mērķi izstrādāt VeA IZI VSRC vidēja termiņa stratēģisku plānošanas dokumentu, kas ietver VSRC iepriekšējā perioda ( ) darbības, atbilstības zinātnes izcilībai, kompetences, resursu izlietojuma efektivitātes novērtējumu, kā arī izvirzīt konkurētspējīgas prioritātes turpmākajam plānošanas periodam, īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskās struktūras efektivitātei, pētnieku grupu un pētījumu virzienu sadarbības papildinošiem efektiem, globālām satelīttehnoloģiju tendencēm un tirgus pieprasījumam un ilgtspējīgam institūta finansējumam. Darbs veikts Eiropas struktūrfondu darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājuma 1.2. Zinātne un inovācijas pasākuma Zinātne, pētniecība un attīstība aktivitātes Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība apakš aktivitātes Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība projekta Ventspils Augstskolas kā zinātniskas institūcijas ekselences un kapacitātes stiprināšana (turpmāk ERAF STRAT) ietvaros, saņemot finansiālu atbalstu. 1.1 IZI VSRC vēsture un statuss Inženierzinātņu institūtu Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (turpmāk VSRC) kā Latvijas Zinātņu akadēmijas struktūrvienību ar nosaukumu Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs izveidoja gada 22. jūlijā, kad valsts komisija no Krievijas Federācijas armijas pārņēma agrāko PSRS, pārņemšanas brīdī Krievijas Federācijas karaspēka daļas nekustamo īpašumu Irbenē, Ventspils rajonā (militārais objekts Zvaigznīte ). Divus gadus vēlāk VSRC tika reorganizēts par valsts zinātnisku bezpeļņas organizāciju, sabiedrību ar ierobežotu atbildību profesora Edgara Bervalda vadībā. Tās pamatkapitālu veidoja no minētās karaspēka daļas pārņemtās divas paraboliskas radioteleskopu antenas ar galveno spoguļu diametriem attiecīgi 32 un 16 metri, kā arī šo antenu darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un komunikācijas. VSRC valsts kapitāla daļas turētājs bija LR Izglītības un zinātnes ministrija. Kopš gada 30. oktobra VSRC lietošanā tika piešķirts zemes gabals 49,11 ha platībā ar nosaukumu Viraki, bet gada 9. oktobrī uz VSRC vārda Zemesgrāmatā tika reģistrētas arī ēkas un būves. LR Ministru kabineta rīkojumā Nr gada 24. aprīlī bija noteikts, ka VSRC galvenais darbības virziens ir teorētiskie pētījumi par kosmosa objektiem, veicot novērojumus centimetru radioviļņu diapazonā ar paraboliskajiem radioteleskopiem RT-32 un RT-16 un iekļaujoties Baltijas jūras, Eiropas un pasaules lielas bāzes interferometrijas tīklos. E.Bervalda vadībā atjaunoja RT-32 darbību, veica pirmos mērījumus, kas guva starptautisko ievērību gada 26. oktobrī par institūta direktoru kļuva asoc.prof.juris Žagars, 2004.gada 16. decembrī VSRC iekļāva Ventspils Augstskolas (VeA) sastāvā kā VeA zinātnisko institūtu, kuru gada 25. novembrī reģistrēja LR Zinātnisko institūciju reģistrā gada 1. martā VSRC pievienoja otru VeA zinātnisko institūtu Inženierpētniecības centru (IPC), nomainot institūta nosaukumu uz pašreizējo. Par apvienotā IZI VSRC direktoru ievēlēja IPC direktoru asoc. prof., Dr.chem. Valdi Avotiņu gada 18. martā VSRC kā VeA struktūrvienību pārreģistrēja LR Zinātnisko institūciju reģistrā gada 20. maijā Ventspils Augstskolu (VeA) reģistrēja zinātnisko institūciju reģistrā kā zinātnisko institūciju, attiecīgi no minētā reģistra izslēdzot VSRC. VSRC kļuva par VeA struktūrvienību ar savu Zinātnisko padomi, kuras darbību nosaka VeA Senātā gada 31. martā apstiprināts nolikums ar grozījumiem gada 3. oktobrī ar lēmumu Nr un gada 29. janvārī ar lēmumu Nr / 205

10 1.1.1 Darbības pirmie desmit gadi ( ) gadā VSRC galvenais uzdevums E.Bervalda vadībā bija saglabāt un atjaunot Irbenes radioteleskopu kompleksa potenciālās izmantošanas iespējas zinātnē. Pirmais uzdevums bija atjaunot lielākā radio teleskopa RT32 darbības funkcionalitāti atbilstoši tās izmantošanas iespējām. VSRC zinātnisko darbību sākotnējā periodā kā padomdevēja institūcija koordinēja starptautiskā Zinātniskā konsultatīvā padome (Scientific Advisory Council), kuras darbību noteica Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Krievijas Federācijas zinātniskās firmas KOSMIONS gada 12. februārī noslēgtais sadarbības līgums. Sākotnējā perioda darbus lielā mērā iedrošināja LZA akadēmiķa J.Ekmaņa atbalsts un LZA Fizikālās Energētikas institūta inženieru komanda Z.Sīkas vadībā. Radioastronomi uz VSRC pakāpeniski pārcēlās no LU Astronomijas institūta, kas tobrīd jau bija pārņēmis arī LZA Radioastrofizikas observatoriju Baldonē. Sākotnējā perioda darbību var nosacīti iedalīt divos posmos: 1. Atjaunot RT-32 darbību, izveidot radio teleskopa uzvadīšanas, pozicionēšanas un vadības sistēmu, veikt galveno bloku zinātniski tehnisko un funkcionālo parametru testus, saistīt antenas pozicionēšanas datus ar atskaites standartu sistēmu, veikt atsevišķu mērījumu sesijas un pētījumus saistībā ar antenas precizitātes noteikšanu. Daļa funkcionalitātes tika notestēta arī RT-16, kaut arī mazais radio teleskops mērījumiem netika izmantots. 2. VSRC antenu darbības starptautiskās sadarbības sākotnējās aktivitātes, testa novērojumi ar RT-32 individuālas antenas un daudzantenu VLBI darbības režīmā. Pirmie eksperimenti bija daudzsološi, dati tika ierakstīti datu nesējos un ar vieglo auto nogādāti ārzemēs, lai tos apstrādātu, tomēr ne vienmēr izdevās iegūt gaidītos rezultātus. Kopumā publikāciju saraksts bija neliels, pētījumi nenotika regulāri, tikai dažas reizes gadā, piedaloties visai VSRC komandai pilnā sastāvā, tika veikti atsevišķi un ilgi un rūpīgi gatavoti un plānoti eksperimenti. VSRC ar pirmajiem mērījumiem ieguva starptautisko atzinību, notika zinātniskie semināri, parādījās rakstu apkopojums, pētījumos īslaicīgi iesaistījās atsevišķi LU, RTU jaunie pētnieki, institūts ieguva pirmo starptautisko uzticības kredītu. Tomēr ieguldījumi infrastruktūrā bija nelieli, aparatūra novecojusi, vide līdzinājās kazarmām bez ērtībām, apkārtne sāka atgādināt kara filmu poligonu, būves un infrastruktūru saēda laika zobs. Tāpēc jāuzteic, ka izdevās unikālo infrastruktūru saglabāt no metāla un citu vērtību medniekiem, ka entuziasms saglabājās un nelielais Latvijas finansējums kopā ar ārvalstu ziedojumiem saglabāja nelielu zinātnieku kodolu tālākajiem attīstības soļiem Darbības nākamie pieci gadi ( ) gadā jau pēc kārtas otrā direktora asoc.prof. J.Žagara vadībā VSRC apstiprināja augstākus stratēģiskos mērķus - kļūt par starptautiski atpazītu pētniecības institūtu un integrēties Eiropas Savienības pētniecības telpā. 1 Vienlaikus stratēģija noteica trīs galvenos apakšmērķus: 1. VSRC kā astronomisko pētījumu centrs veic fundamentālus pētījumus radioastronomijā un ar to saistītos astrofizikas virzienos. 2. VSRC kā kosmisko pētījumu centrs Latvijā veic pētījumus un īsteno lietišķās izstrādes projektus satelīttehnoloģijās. 3. VSRC kā kosmisko pētījumu akadēmiskās izglītības un inovācijas centrs gatavo maģistra un doktora līmeņa speciālistus. Laika posmā no līdz gadam daļu uzdevumu salīdzinoši veiksmīgi izdevās īstenot, īpaši veicot pirmās vērienīgās investīcijas infrastruktūrā. Tika pilnveidota zinātniskā aparatūra, rekonstruēta VSRC elektroapgādes sistēma, izbūvēts ātrgaitas interneta pieslēgums VSRC pētnieciskajiem objektiem, kā arī 1 ERA European Research Area 10 / 205

11 veikti laboratoriju korpusa Kristāls un radioteleskopu RT-32 un RT-16 būvrekonstrukcijas darbi (Irbenes kompleksa modernizācijas 1.kārta). VSRC īstenoja vairākus savai attīstībai nozīmīgus projektus: 1. Līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju Par zinātnes infrastruktūras nodrošināšanas projekta realizāciju, kas tika noslēgts, lai uzsāktu patstāvīgus radiointerferometrijas pētījumus projektā Pētījumu veicināšana astrofizikas un radiointerferometrijas jomā Ventspils Radioastronomijas centrā (2005. gads); 2. Sadarbības līgums starp LR Aizsardzības ministriju un VeA. Šī līguma mērķis bija nodrošināt VSRC radioteleskopa RT-16 ēku rekonstrukcijas uzsākšanu, lai veidotu sākotnējo bāzi zinātnisko darbu izvēršanai lietišķo kosmisko pētījumu jomā (2005. gads); 3. IZM projekts VLBI testa novērojumi, izmantojot VSRC RT-32 (2006. gads); 4. Eiropas Savienības Struktūrfondu Nacionālās programmas projekts Moderna zinātniski tehniskā aprīkojuma un infrastruktūras nodrošinājums VSRC antenām starptautisku zinātnisku un komerciālu projektu realizēšanai (2006. gads); 5. FP6 integrētie projekti RadioNet Advanced Radio Astronomy in Europe un EXPReS A Production Astronomy e-vlbi Infrastructure (2006. gads); 6. Līgumi ar LR Aizsardzības ministriju par lietišķo kosmisko pētījumu infrastruktūras izveidi, izmantojot radioteleskopu RT-16 (2006. gads un gads); 7. CLEAN un MEM tīrīšanas procedūru pielietošana ar RT-32 teleskopu iegūtiem Saules radioattēliem, Zinātniskās darbības un infrastruktūras attīstība Ventspils Augstskolā (2008. gads); 8. Polarizēta starojuma pārneses cilindriski simetrisku problēmu pētījumi, Zinātniskās darbības un infrastruktūras attīstība Ventspils Augstskolā (2008. gads); 9. Latvijas grantu programmas "Akadēmiskie pētījumi projekts VSRC pētniecisko iekārtu un zinātniski tehniskās infrastruktūras pilnveidošana ilglaicīgai radioastronomisko novērojumu datu un satelītinformācijas iegūšanai Latvijas un starptautiskās programmās ( gadi); 10. FP7 projekts Radionet-FP7 "Advanced radio astronomy in Europe" (2009. gads); 11. FP7 projekts Research Fun Researcher s Night in Latvia ( gadi); 12. VSRC pētnieku iesaistīšanās vienā TOP projektā, kurus īstenoja VeA IPC (2009. gads). Attēls 1. ES EVN tīkla dokumentos VSRC jau vairāk nekā 12 gadus ir iezīmēts kā potenciālais VLBI partneris 11 / 205

12 Perioda beigās VSRC ieguva mūsdienīgas zinātnes infrastruktūras kompleksa skatu ar atrisinātiem galvenajiem interneta, spēka pievadu un komunālajiem pakalpojumiem, kur daļa rekonstrukcijas darbu gan palika nepabeigti, strauji pieaugot būvniecības darbu cenām, daļēji nomainot veco padomju laika reģistrējošo aparatūru ar mūsdienīgu, ar pirmo jauno, ar milzu entuziasmu apveltīto VeA studentu iekļaušanos kolektīva darbībā. Kopumā tas izveidoja pamatu nākamajam attīstības etapam Radioteleskopu modernizācijas periods ( ) gada martā, apvienojot VSRC ar gada 1. septembrī ES Phare projekta ietvaros izveidoto otru zinātņu institūciju IPC, tika izveidots IZI VSRC. Svarīgi bija nosaukumā saglabāt vārdu inženieru, ko noteica PHARE noteikumi un VSRC, kas jau bija ieguvis noteiktu starptautisku atpazīstamību. IPC un VSRC salīdzinoši nelielo resursu apvienošana jāuzskata par pozitīvu soli zinātniskās spējas palielināšanā, jo pie nelielajiem VSRC izteikti uz fundamentālo zinātni orientētajiem resursiem IPC pienesa apliecinātu lietišķās darbības pieredzi, pieredzi sarunās ar industriju, kompetenci iegūt projektus, spēt tos sagatavot un īstenot, ar pārdomātāku darbības plānošanu un uz mērķi un atdevi orientētāku darbību, izveidotu sadarbības tīklu ar tehnoloģiju attīstības partneriem Ventspilī, kā arī pašpārliecību par savu varējumu un pārnesa savu pietiekamību arī uz daļēji tobrīd attīstībā apstājušos VSRC. Zinātniskās infrastruktūras attīstību sekmēja sekojoši galvenie projekti: 1) Projekts Reģionālas nozīmes tehnoloģiju kompetences centra izveide Ventspilī LR EM pamatbudžeta programmas Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana ietvaros; 2) Phare gada Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā 1.komponentes Inovatīvās uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstības veicināšana projektu konkursā tika iesniegts projekts Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstības projekts. Š.g. 22. augustā starp Ventspils pilsētas domi un LR Finanšu ministriju tika noslēgts projekta Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstības projekts finansējuma līgums Nr.2003/ /1/0024 par kopējo summu LVL. 3) Izglītības infrastruktūras modernizācijas programmas projekts VeA, kas ITF ietvaros ļāva izveidot aptuveni 13 jaunas mācību laboratorijas, no tām aptuveni 10 laboratoriju plānošanā iesaistījās IPC / VSRC pētnieki, bet 2 VeA telpās Ventspilī un 2 Irbenē nelielā apjomā ļāva paplašināt arī zinātnisko potenciālu; 4) ERAF finansēts projekts Laboratoriju iegāde un zinātnes infrastruktūras attīstība Ventspils Augstskolā un Ventspils Augstskolas Starptautiskā radioastronomijas centra bāzē par kopējo summu LVL ( gados). 5) KTPK darbība, kas īpaši sākotnējā posmā palīdzēja radīt projektu plūsmu IPC un stabilizēt ieņēmumu apjomu. Pētnieki no IPC pienesa jaunu pieredzi un deva pievienoto vērtību zinātniskajā un administratīvajā darbā, starptautiskās un vietējās sadarbības veidošanā, ārvalstu pētnieku vizīšu nodrošināšanā, zinātnisko rezultātu komercializācijā, kontrakta pētījumu līgumu izpildē, starptautisku zinātnes semināru un konferenču organizēšanā. IPC pienesa apvienotajai komandai savu iegūto pieredzi arī citās darbības jomās: 1) sadarbība ar privāto sektoru pētniecības konsultāciju un pakalpojumu sniegšanā un valsts budžeta finansēto Tirgus orientēto pētījumu (TOP) programmas projektu īstenošanā (kopā 5 projekti); 2) pārrobežu sadarbības programmu projekti ar citām zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, pirmkārt ar Baltijas valstu vadošajām universitātēm un to zinātnes institūcijām; 3) izveidota kapacitāte projektu sagatavošanā un administrēšanā. 12 / 205

13 IPC un VSRC apvienošana radīja nozīmīgu pamatu institūta turpmākajai nākotnes attīstībai: 1) pieauga un dubultojās vienā institūtā uz kopēju mērķi orientēto zinātnieku skaits, tai skaitā to PLE, kas tieši veltīts zinātniskajam darbam; 2) iespēja koncentrēt vienai tēmai lielāku cilvēku resursu apjomu, tā panākot dziļāku un kvalitatīvāku darbu un zinātnisko rezultātu saturu; 3) savstarpēja pētījumu virzienu sadarbība un iekšējais nodaļu un laboratoriju, zinātnisko grupu vai tehnisko inženieru atbalsts citas nodaļas uzdevumiem vai funkcijām; 4) lielākas iespējas jauno zinātnieku profesionālajai izaugsmei; 5) iespējas iesaistīties plašākā starptautiskajā pētnieciskajā sadarbībā, kā arī sadarbībā ar privāto sektoru, kas prasa iepriekšējas kvalitatīvas iestrādes, ilgtspējīgus resursus, specializāciju; 6) iespēju veikt tālāku tēmu konsolidāciju un pāreju uz galvenā infrastruktūras objekta RT32 maksimāli efektīvu izmantošanu. No gada decembra līdz gada novembra beigām ilga projekta Uz Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas ieviešana (ES struktūrfondu darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība aktivitātes Cilvēkresursu piesaiste zinātnei ietvaros), kura plānošanā vēl pirms apvienošanas piedalījās IPC un VSRC zinātnieki. Projektu īstenoja jau apvienotā IZI VSRC personāls, kas ļāva triju gadu laikā plānveidīgi sekmēt jauno speciālistu izaugsmi un koncentrēt darbu četros VSRC prioritāros virzienos - ZMP signālu un attēlu apstrāde, RT32 un RT16 mehānikas deformācijas un stāvokļa pētījumi, kosmosa datu augstas veiktspējas apstrādes metožu pielietojuma pētījumi, un kosmisko atlūzu radiolokācija. Jāuzsver, ka aptuveni 20 projektā iesaistīto pētnieku un speciālistu PLE trijos gados paveica minētajās tēmās milzīgu darbu, kas radīja priekšnoteikumus sekojošajai vērienīgajai zinātnes infrastruktūras modernizācijai Irbenē un izveidoja kvalitatīvi jaunu Tālizpētes zinātnisko grupu ar tās zinātnisko potenciālu un tradīcijām. IZM plānotās resursu konsolidācijas un zinātnisko institūciju sadarbības veicināšanas procesa ietvaros VSRC gada sākumā izgāja rūpīgu IZM daudzparametru zinātnes kvalitātes izvērtējumu un kā augstas raudzes nozīmīgs zinātniskais institūts Informācijas, komunikāciju (IKT) un signālapstrādes tehnoloģiju un signālapstrādes nozarē kā viens no pieciem valsts labākajiem gada 12. oktobrī saņēma uzaicinājumu kopā ar pārējiem uzaicinātajiem izveidot vienu no deviņiem Valsts nozīmes pētījumu centriem (IKST VNPC, jeb vienkārši VNPC) un izstrādāt kopēju nozares zinātnes infrastruktūras attīstības, telpiskās attīstības un sadarbības stratēģijas. Paralēli plašāka delegācija premjerministra V.Dombrovska vadībā, piedaloties par ES SF atbildīgajam FM valsts sekretāra vietniekam gada 16. jūlijā pēc Ventspils Domes ielūguma iepazinās ar situāciju Irbenes radioteleskopu kompleksā un rezultātā ar V.Dombrovska gada 9. augusta rezolūciju Nr.20/L un ar valdības apstiprināto informatīvo ziņojumu Par valsts nozīmes pētniecības centru noteikšanu, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un Eiropas Savienības struktūrfondu efektīvu ieguldījumu atbalstīja Kosmisko Datu apstrādes centra izveidi IKT VNPC ietvaros un VSRC zinātniskās infrastruktūras modernizācijas vajadzībām papildus izdalīja 4 milj. Ls VSRC un 1 milj. Ls LU MII, kopā 5 milj. Ls no programmas zinātnes infrastruktūras attīstība (ERAF) no komercdarbības veicināšanai pētniecības pakalpojumu sektorā paredzētās daļas 2.kārtas līdzekļiem. 2 Intensīva pieteikuma sagatavošanas laikā gada laikā uzaicinātie partneri VeA VSRC, LU, LU MII, RTU un EDI vienojās, ka VSRC kļuva par konsorcija vadošo partneri. Kopš gada 22. decembra tika uzsākta projekta IKSA-Centrs īstenošana, vienošanās ar VIAA Nr.2011/0044/2DP/ /11/IPIA/VIAA/006. Tikai tagad varēja sākt detalizētu un padziļinātu sarežģītās un unikālās Irbenes radioteleskopu kompleksa infrastruktūras (izveidota 1970-tajos gados) izpēti, visu sistēmu un konstrukciju statusa un funkcionalitātes, kā arī bojājumu, degradācijas un defektu novērtēšanu, kas nebija ar sistēmisku pieeju veikta vismaz trīsdesmit gadus, jo valsts izdalītie līdzekļi visu laiku trūka pat 2 Koalīcijas ES fondu darba grupa sēdē skatīja un atbalstīja KDAC izveides koncepciju. Latvijas Zinātnes padome KDAC izveides koncepciju izvērtēja un savā slēdzienā to atbalstīja LZP eksperti Andrejs Siliņš un Ivars Lācis 13 / 205

14 objekta apsardzei, neatļaujot pat plānot objekta sistēmu un konstrukciju instrumentālo izpēti. Atsevišķi tehniskie apsekojumi un inspekcijas novērtējumi ZMP projekta laikā un pirms tam jāuzskata kā būtisks inženieru zināšanu paplašinājums, bet nepietiekošs, lai ar VSRC iekšējiem resursiem iegūtu kopēju profesionālu pārskatu par objektu RT32 ar elementiem un RT16 (attiecīgi ar tā elementiem). Projekta VSRC modernizācijas daļa (VSRC stratēģijā 2. kārta) ietvēra sekojošus iepirkumus un darbus: 1. RT32 konstrukcijas balsta sistēmas projektēšana un modernizācija; 2. RT32 un RT16 vadības un kontroles sistēmu modernizāciju; 3. RT16 virsmas un balsta struktūru modernizācija 4. RT32 un RT16 datu reģistrējošās, apstrādes un straumēšanas sistēmas attīstība. 5. Augstas veiktspējas skaitļošanas kapacitātes palielināšana. 6. Vispārējie renovācijas un telpu labiekārtošanas būvdarbi, pārējie zinātnisko iekārtu iepirkumi. Informācija 1. Kosmisko datu apstrādes centra (KDAC) izveides galvenie mērķi. Vīzija: KDAC ir globāls augstas kvalitātes pakalpojumu sniedzējs tehnoloģiju un zinātnes jomā. Misija: KDAC nodrošina augsta līmeņa zinātniskās darbības un pētījumu veikšanu, izmantojot modernu un unikālu infrastruktūru Irbenē, kurā darbojas un kuru vada darbinieku komanda ar augstu kompetenci, kas ir nodrošināta ar stabilām un nepārtrauktām zinātniskā potenciāla izaugsmes iespējām. Šāda zinātniskā darbība nodrošinās ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskos klientus ar unikālām zināšanām un tehnoloģijām inovāciju īstenošanai, lai izstrādātu produktus ar augstu pievienoto vērtību. KDAC izvirzīti divi vidēja termiņa galvenie mērķi: 1) izveidot starptautiski konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu Eiropas nozīmes zinātnes un izglītības centru ar pētnieku komandu kosmisko datu apstrādē. 2) izveidot starptautiski konkurētspējīgu un pieprasītu unikālu liela mēroga zinātniskās infrastruktūras kompleksu kosmisko datu uztveršanā un apstrādē. KDAC izveides pamatā jau no sākuma uzsvars tika likts uz vietējo un starptautisko sadarbību un izcilību: KDAC izveide radīs Eiropas līmeņa fundamentālās zinātnes centru ar unikālu zinātnes un izglītības piedāvājumu, kura pamatā divi LR zinātniskie institūti ar pieejamu nepieciešamo pētniecības infrastruktūras objekti: LU MII un VeA IZI VSRC; esošā esošo zinātnes infrastruktūru efektīvi izmanto Latvijas un starptautiskie partneri; KDAC būtiski palielinātu Latvijas iesaisti Eiropas kosmosa pētniecības uzdevumu veikšanā, paredzamajā dalībā Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Eiropas līmeņa zinātnes infrastruktūras stratēģisko plānu īstenošanā (Eiropas Komisijas iniciatīva European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI)); Kosmisko tehnoloģiju un datu apstrādes pētījumu segments kļūst par Latvijas nozīmīgu tirgus nišu, piesaista ievērojamu jauno zinātnieku potenciālu un dod nozīmīgu impulsu Ziemeļrietumu Kurzemes reģiona attīstībā. Kosmisko datu apstrādes centrs tiek piedāvāts kā attīstības pasākumu komplekss, kas paredz stiprināt IZI VSRC zinātnisko darbību četros pamata aspektos: 1) personāla attīstība; 2) tehniskā aprīkojuma attīstība (fiziskā infrastruktūra zinātnes attīstībai); 3) e-infrastruktūras attīstība; 4) zinātnisko institūciju kā organizatoriskā resursa attīstība. Darbi tiek veikti valsts nozīmes pētniecības centra izveides projekta (IKSA-CENTRS) Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (vienošanās Nr.2011/0044/2DP/ /11/IPIA/VIAA/006) ietvaros. Projekta partneri Ventspils Augstskola (vadošais konsorcija partneris), Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes aģentūra Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte. 14 / 205

15 Projekta kopējais finansējums 15,907 milj.eur, no tā ERAF līdzfinansējums 14,196 milj.eur, Valsts budžeta līdzfinansējums 0,535 milj.eur. Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs aktivitāšu daļas finansējums 7,674 milj.eur; no tā ERAF līdzfinansējums 6,852 milj.eur, Valsts budžeta līdzfinansējums 0,255 milj.eur, Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 0,152 milj.eur. VeA VSRC infrastruktūras modernizācijas uzdevumi Nodrošināt unikālā radioteleskopu kompleksa modernizāciju, abu radioteleskopu pilnīgu un stabilu funkcionēšanu atbilstoši ES standartiem starpautisko sadarbības tīklu pētījumos: EVN (Eiropas ļoti garas bāzes interferometrijas (VLBI) tīkls), bijušā LFVN (Low frequency VLBI Network) standartā, Saules radioastronomiskajos pētījumos, citos starptautiskās sadarbības projektos potenciāli ESA projektos; Nodrošināt datu apstrādes centra (korelatora) izveidi un ekspluatāciju kosmisko datu uztveršanai reālā laika apstrādei, pēcapstrādei un straumēšanai; Attālināta abu teleskopu vadība reālā laika EVN un citos VLBI mērījumos, spēja izpildīt e-vlbi standartu; Nodrošināt satelītu pārraidīto datu uztveršanu un komunikāciju ar Zemes bāzes staciju. Abiem radioteleskopiem RT-32 un RT-16 uzstādītas jaunas vadības un piedziņas sistēmas, RT-32 antena un tās balsta metāla konstrukcija pilnībā renovēta, savukārt RT-16 izgatavota un uzstādīta jauna radioteleskopa antena no oglekļa šķiedras polimērmateriāla, abi teleskopi ieguvuši augstas kvalitātes kriogēnās sistēmas. Pēc modernizācijas teleskopu funkcionalitāte ļauj pilnībā iekļauties starptautisko radioastronomisko novērojumu sesijās. Attēls 2. IZI VSRC attīstības galvenie etapi. Jāpiezīmē, ka RT32 renovācijas projekta pilnu dokumentāciju gadā izstrādāja MT Mechatronics GmbH (Vācija) ar 40 gadu pieredzi un 50% tirgus daļu pasaules radio teleskopu būvē un atjaunošanā. Pilna abu teleskopu instrumentālā izpēte prasīja apjomīgus līdzekļus, un ar ERAF līdzekļu palīdzību izpēti veica tikai gada otrajā pusgadā un gada pavasarī. Izpētes slēdziens apliecināja sākotnējās aizdomas, ka RT32 tehniskais stāvoklis ir būtiski sliktāks nekā tika prognozēts, ka korozija un deformācijas progresē tieši 15 / 205

16 pēdējos gados, turklāt ir atkāpes no standarta saistībā ar nesametinātām šuvēm jau radioteleskopa sākotnējās būves laikā. Tabula 1. Zinātniskās infrastruktūras modernizācijas projekta IKSA-CENTRS VeA VSRC aktivitātes. Aktivitāšu kopa 1.RT-32 modernizācija (būvdarbi, zinātniskā aparatūra) 2. RT-16 modernizācija (būvdarbi, zinātniskā aparatūra) 3. Satelīttehnoloģiju laboratoriju aprīkojums 4. Augstas veiktspējas aprēķinu vide 5. Elektronikas projektēšanas un prototipēšanas laboratoriju modernizēšana 6.Zinātnisko darbinieku darba vietu aprīkojums (datortehnika, programmatūra, mēbeles) 7. Citas aktivitātes (publicitāte, sagatavošanas darbi) Kopā (bez līdzfinansējuma natūrā (ēkas daļas ieguldījums) Kopējās izmaksas Darbu apraksts (keur) Radioteleskopa RT-32 vadības un piedziņas sistēmu piegāde Radioteleskopa RT-32 spoguļa virsmas un tās balsta metāla konstrukcijas vienkāršotā renovācija Radioteleskopa RT-32 telpu remonts (vadības un piedziņas sistēmu komplektējošo daļu izvietošanai) Radioteleskopa RT-32 kriogēnās uztveršanas sistēmas izstrāde un piegāde Radioteleskopa RT-32 uztverēju komplektējošo elementu, laboratoriju aprīkojuma piegāde Radioteleskopa RT-16 antenas un vadības un piedziņas sistēmu piegāde Radioteleskopa RT-16 telpu remonts (vadības un piedziņas sistēmu komplektējošo daļu izvietošanai) Radioteleskopa RT-16 kriogēnās uztveršanas sistēmas izstrāde un piegāde Radioteleskopa RT-32 uztverēju komplektējošo elementu, laboratoriju aprīkojuma piegāde 40 Satelīttehnoloģiju laboratoriju aprīkojuma piegāde 449 Augstas veiktspējas aprēķinu vides izveide 78 Elektronikas projektēšanas un prototipēšanas laboratoriju aprīkokuma piegāde 88 Zinātnisko darbinieku darba vietu aprīkojuma piegāde 24 Norisinājās visu projekta īstenošanas laiku Nav ietvertas arī de-minimis korekcijas IZM īstenotais Akadēmiskā tīkla projekts jau kopš sākuma bija būtisks radio teleskopu modernizācijai, jo nodrošināja e-vlbi standarta prasību par 10 Gbps datu straumēšanas ātrumu uz centrālajiem serveriem Nīderlandē, Dwingelo. Diemžēl aptuveni 5 gadus plānotais un IZM administrētais projekts ierobežoja VSRC iespējas piekļūt pilna teksta zinātnisko rakstu bāzēm (WoS) un lietot zinātniekiem svarīgas koplietošanas programmas, kam jāmaksā licences maksa gadā IZI VSRC darbinieku skaitu raksturoja šādi rādītāji: 1. strādājošā zinātniskā personāla skaits (pilna laika ekvivalenta (PLE) izteiksmē) 16,87; 2. zināniski tehniskā un zinātni apkalpojošā personāla skaits (PLE izteiksmē) 16,19; 3. institūcijā strādājošo zinātņu doktoru skaits (PLE izteiksmē) 9,61; 4. jauno zinātnieku skaits (PLE izteiksmē) 2, WoS/ Scopus publikāciju skaits gadu periodā VSRC darbību raksturo sekojoši zinātniskie sasniegumi: 1. Būtiski pieauga vai tika sasniegts augsts augstākās raudzes recenzētu publikāciju skaits (citētas Web of Science un Scopus datu bāzēs), pieauga citējamība, ko raksturo pāreja uz starptautiska zinātnes līmeņa rādītājiem. Tomēr uzreiz jāpiezīmē, ka joprojām mazs ir publikāciju skaits augstas 16 / 205

17 ietekmes (WoS Q1, impact factor >5) žurnālos, kā arī Hirša indekss VSRC zinātniekiem atpaliek pat no vadošo LR zinātnisko institūtu labāko zinātnieku rādītājiem. 2. Izdevās atjaunot vai radīt no jauna akadēmisko kultūru (izveidot zinātniskās tradīcijas) tika sarīkotas 3 BAASP 3 astroinformātikas konferences, izdoti 3 VSRC rakstu krājumi, izdota monogrāfija par GNSS tēmu, kopā periodā Ventspilī sarīkotas 6 starptautiskās zinātniskās konferences, aizsāktas regulāru akadēmisko semināru tradīcijas. 3. Augstu starptautisko pētījumu un plānu kvalitāti apliecināja starptautisko projektu pieteikumu novērtējumi, kurus deva neatkarīgi recenzenti LZP grantam (N.Jēkabsons, B.Rjabovs), J.Kalvāna disertācijas recenzents un FP7 Regpot projekta pieteikumam Nr.FP E-VLBiSPACE.LV, novērtējumā atzimējot augsto pieteikuma kvalitāti un VSRC inovācijas potenciālu. 4. VSRC sekmīgi uzsāka jauno speciālistu studiju doktorantūrā programmu. Vairāk nekā 20 cilvēki studē 5 universitāšu doktorantūrās, 3 perioda laikā sekmīgi aizstāvēja savus darbus un ieguva doktora grādu. Kopumā tas ļāva nodaļu darbu plānot ar Ventspilī strādājošiem zinātniekiem. 5. Periodā zinātnisko varējumu novērtēja starptautiskā radioastronomu saime gadā tika iedarbināts RT16, gadā sekmīgi tika veikti t.s. fringe testi (frindžu testi), gadā izdevās daudzantenu novērojumu režīmā EVN tikla ietvaros straumēt datus ar e-vlbi standartu ar 1 Gbps ātrumu. Vecā pozicionēšanas sistēma neļauj RT32 pietiekami ātri grozīt un nonākt līdz nākamajam objektam vairāku mērķa objektu sērijas gadījumā. To un spēju mērīt attālinātās vadības modē multiantenu novērojumu režīmā reālā laikā varēsim pilnās modernizācijas darbu noslēgumā gada beigās. Katrā ziņā esam saņēmuši oficiālu uzaicinājumu kļūt par EVN pilnu biedru un iestāties arī LOFAR staciju starptautiskajā tīklā gadā Ziemeļvalstu Ministru Padomes finansētajā un Technopolis zinātnes ekspertu veiktajā Latvijas zinātnes jomas un institūciju novērtējumā VSRC tika iekļauts starp 15 labākajām Latvijas zinātnes starptautiskās izcilības institūcijām. 4. Kaut arī trešais VSRC attīstības etaps formāli noslēgsies tikai gada beigās, mēs jau tagad varam apgalvot, ka perioda noslēgumā VSRC rīcībā būs unikāls liela mēroga radioteleskopu komplekss ar izveidotu vecās paaudzes un jauno zinātnieku pieredzes simbiozi, ar dinamisku un uz attīstību orientētu kolektīvu, kam pa spēkam augsti un ES zinātnei nozīmīgi uzdevumi. Tomēr VSRC attīstība panākta ar nelieliem spēkiem (9 PLE zinātnieki, kur daļu efektīvā laika paņem mācību darbs ITF), cilvēki ir pārslogoti, līdzšinējie rezultāti sasniegti ar novecojušu mērījumu kompleksu (RT32). Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, bet daudz nozīmīgāks bija institūta saņemtais VePD atbalsts, gan finansiāli, gan politiski. Uz gada 1. oktobri IZI VSRC zinātnieku, inženieru un zinātniski - tehniskā personāla kompetenču lokā ietilpst 1. tabulā norādītās kompetences, kas ir pamats, lai izstrādātu institūta SVID analīzi un noteiktu turpmākās attīstības jomas. Tabula 2. IZI VSRC kompetences. Kompetences joma Mehānika un augstas veiktspējas inženiertehniskie aprēķini Kompetences Augstas veiktspējas skaitļošana, datu apstrādes procesu paralelizācija, radioastronomisko datu korelācija, datu pirmsapstrāde reālā laikā, lietojot multiprocesoru sistēmu risinājumus. Planētu un satelītu orbītu aprēķini. Laikā kad nenotiek novērojumi - skaitļošanas klastera uzturēšana, aprēķini mehānikā (elastic/plastic stress-strain analysis, beam and plate analysis, fracture mechanics), hidrodonamikā - turbulentu plūsmu aprēķini lietojot RANS (Reynolds Averaged Navier- Stokes) un LES (Large Eddy) turbulences modeļus, turbulenta siltuma un masas pārnese, vidējoti gaisa plūsmu aprēķini telpās, aerodinamikas uzdevumi rotējošās vai 3 BAASP VSRC rīkotā starptautiskā zinātniskā konference Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing, sarīkotas gadā BAASP2012, 2013.gadā BAASP2013, BAASP2014 kā integrāla Tartu satelītbūves konferences daļa gadā to organizēja Tartu Universitāte un Tartu Observatorija, bet gadā atkal VeA / VSRC / 205

18 Kompetences joma Materiālu un elektronikas prototipēšana Analogās iekārtas Digitālā elektronika Radiotehniskās sistēmas Antenas, mikroviļņi un mikroviļņu iekārtas Kontrole un vadība Programmēšana Jaunas paaudzes radio antenas Vāji, sarežģīti, tāli un komplicēti signāli, to uztveršana, reģistrācija, apstrāde un signālteorija Antenu uztvērēji, signāla reģistrēšana un kriogēnika Polarizēta starojuma pārneses teorija Radioastronomija Astroķīmija Atjaunojamās enerģijas avoti Kompetences citās neinerciālās atskaites sistēmās, OpenFOAM bāzēti aprēķini ar mainīgu apgabala formu un topoloģiju. Ne-Ņūtona plūsmas Jaunu produktu izstrāde, ātrā prototipēšana, reversā inženierija, detaļu un ierīču izgatavošana mazās partijās PCB projektēšana un prototipēšana (CADSTAR, KiCAD, Proteus) Analogo shēmu analīze un izstrāde Filtru izstrāde Uztvērēju un raidītāju izstrāde Kombinatorshēmu analīze un izstrāde Secīgo shēmu analīze un izstrāde Iegulto sistēmu izstrādesistēmu uz čipa (SoC) izstrāde FPGA programmējuma izstrāde (Actel/Microsemi tehnoloģiskais process) Programmvadāmā radio sistēmu izstrāde Sistēmu simulāciju izstrāde National Instruments (NI) LabVIEW vidē Datu pārraides risinājumu izstrāde Modulāru testēšanas un mērīšanas sistēmu izstrāde (NI tehnoloģiskais process) Mikroviļņu un radioviļņu antenas un iekārtas ZMP bāzes staciju darbība, pārvaldība, signālu un datu uztveršana Rūpnieciskās automatizācijas iekārtas un tīkli Sadzīves automatizācijas iekārtas un tīkli Mikrokontrolieri, to programmēšana (x86, Z80, AVR, AVR32, ARM: assemblers, C) PC programmēšana (C#, Java, C++, Javascript, Python, Perl, HTML, SQL, PHP, MySQL, CMS), PC programmēšanas tehnoloģijas (DB, OLE, OpenGL, Web, Client-Server) Mobilo iekārtu programmēšana (Java, Python) Specifiska pielietojuma programmēšanas valodas (Forth, VHDL, Matlab, Labview) Telefonijas un komunikāciju pakalpojumu programmēšana (Asterisk, Asterisk-Java, Ivr, Agi) Radioteleskopu vadības sistēmas izstrāde Digitālās apertūras antenas Elektronu paramagnētiskās rezonanses (EPR) un optiski detektējamās magnētiskās rezonanses (ODMR) eksperimentālā spektroskopija un datu apstrāde (spektru modelēšana) Radiospektroskopija Spektrālanalīze Elektromagnētiskā starojuma filtri Specifisku fizikālo parametru reģistrācijas iekārtu izstrāde radiospektroskopijas pielietojumiem Industriālie signāli ar pielietojumiem medicīnā Saspiedošā iztvere Šķidrā He un subhēlija temperatūru, kā arī supravadošo solenoīdu pielietojumi signālu reģistrācijai Polarizēta starojuma daudzkārtējās izkliedes aprēķini, modelējot starojuma lauku Zemes atmosfērā, ūdenstilpēs, spektrālanalīzes pielietojumos zinātnē un rūpniecībā, dzīvu bioloģisko objektu novērojumos un pētījumos (ieskaitot pielietojumus medicīniskajā diagnostikā). Aizsardzības pret jonizējošo starojumu aprēķini. Starpzvaigžņu vides objektu novērojumi un to interpretācija, Saules radionovērojumi un to interpretācija, Asteroīdu un zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, tajā skaitā kosmisko atlūzu radiolokācija, Sevišķi garas bāzes interferometrijas novērojumi radio avoti ārpus Saules sistēmas Ārpusgalaktiku objektu pētījumi. Molekulu svārstību mērījumi, radioastronomijas metodika, kosmiskās sorbcijas procesi uz oglekļa nanodaļiņām starpgalaktisku telpā Vēja enerģijas resursa pētījumi Kurzemē un Baltijas jūras piekrastē. Vēja enerģijas rotoru formas un lietderības koeficienta aprēķini. 18 / 205

19 Kompetences joma Tālizpēte Inženierfizikas modelēšana Inženiertehniskie augstas veiktspējas matemātiskie aprēķini un modelēšana Kompetences Meža resursu izmaiņu, sugu, platību un inventarizācijas parametru noteikšana Meža koksnes krājas un energokoksnes noteikšana Aizaugošu pļavu platību noteikšana, Algoritmu izstrāde Precīzās lauksaimniecības pielietojumi Parciālo diferenciālvienādojumu risināšanas skaitliskās metodes Nehomogēnas vides efektīvo raksturlielumu aprēķināšana un modelēšana Pārneses procesu kinētikas modelēšana Signālu un attēlu analīze un apstrāde (Singulārā spektrālā analīze, SVD, Kalmana filtri, digitālo signālu apstrāde Ražošanas procesu imitācijas modelēšana Transporta uzdevumu risinājumu tehnoloģija Mehānika, Inženiermehānika, Būvmehānika, materiālu mehānika, materiālu pārbaude; Materiālu izstrādājumu un konstrukciju izmēģinājums ar nesagraujošajiem metodēm; Varbūtību pieeja pie konstruktīvu elementu aprēķina; Darbspējas un konstrukciju drošības resursa novērtējums; Būvju noturība un dinamika; Nelineāras mehāniskas sistēmas, to analīzes metodes; Mehānisku sistēmu svārstības un stabilitātes; Vibrotriecienu sistēmas; Mašīnu un konstrukciju aizsardzība no vibrācijām un triecienu: svārstību slāpēšana, vibroizolācija, svārstības dinamiska slāpēšana hidrodinamosko un aerodinamisko procesu modelēšana izmantojot OpenFOAM un Large Eddy Simulation metodes Akadēmiskā tīkla projekts: datu straumēšanas iespējas Eiropas radioastronomisko tīkla mērījumu ar radioteleskopiem modernizācija tika uzsākta gadus piecus iepriekš. Iepriekšējā periodā tīkla iekļauto radioteleskopu mērījumi tika komplektēti ar ļoti precīzu mērījuma laiku, bet tīklā iegūto pašu mērījumu datu apstrāde korelatorā tika veikta nesteidzīgi pēc to saņemšanas vai nu uz ārējiem nesējiem, vai arī pārraidīti datu tīklā pakešu (batch) režīmā. Reorganizētā režīmā radioteleskopu darbība tiek nodrošināta ātrdarbīgā datu pārraides tīklā (GEANT). Radioteleskopu tīkls ir viena no tām jomām, kurā tiek izmantoti modernākie zinātnes e-infrastruktūras pakalpojumi, tai skaitā, vienlaicīga 16 datu kanālu datu straumēšana (atbilstoši 16 Eiropas radioteleskopu tīklā iekļautām antēnām, tai skaitā Irbene), straujš prasību pieaugums datu pārraides ātrumiem no 1 Gbps reorganizācijas sākumposmā līdz 4 Gbps tagad un tuvākā laika prasības paredz kā minimālo prasību 10 GE tīkla savienojumu. Pavisam tuvā nākotnē radioteleskopu tīklā būs nepieciešami GEANT tīkla lambda servisi. No tīkla servisu papildu nepieciešamībām ir tīkla kapacitātes iegūšana uz laiku un dināmiski (services on demand, AutoBAHN tīklā GEANT). Radioteleskopi tiek pārveidoti no statiskas mērījumu savākšanas uz reālā laikā attālināti vadāmām iekārtām un reālā laikā kontrolētu datu satraumēšanu (aiztures, kļūdu labošana u.c.). Radioteleskopu praktiskā izmantošana tiek uzsākta pēc noteiktu testu procedūru veikšanas, datu kanālu kvalitātes novērtējuma. Tāpat reorganizējas koleratora darbība, no centralizētas programmatūras uz specializēta superdatora uz GRID arhitektūras izmantošanu. Minēsim galvenos Eiropas Savienības Ietvarprogrammas projektus, saskaņā ar kurām tiek veikta radioteleskopu tīkla reorganizācija un LU MII uzdevums būtu tajās iekļauties: 19 / 205

20 EXPReS (Express Production Real-time e-vlbi Service) FP6, Novel Explorations Pushing Robust e-vlbi Services FP7, NEXPReS avangarda astronomijas datu skaitļošanai un tīklošanai, abi projekti pabeigti, var sekot turpinājums; RadioNet -RadioNet ir integrēta infrastruktūras iniciatīva (I3), kas apvieno kopā vienotā projektā visas ES vadošās astronomijas infrastruktūras ar mērķi ievērojami uzlabot Eiropas astronomijas pētījumu kvalitāti un kvantitāti, kas veikta FP6 un FP7, 2016.g.augustā tika apstiprināts jauns RadioNet projekts ar VeA līdzdalību, Eiropas zinātnes infrastruktūra planetārajai zinātnei FP6 un FP7, FABRIC (Future Arrays of Broadband Radio-telescopes on Internet Computing), u.c. KDAC Projekta ietvaros LU MII nodrošina sekojošus uzdevumus: 1. Uz GEANT3 un Latvijas NREN bāzētus Radioteleskopu tīkla darbībai nepieciešamos papildu datu pārraides servisus: 1.1. Vairākkanālu stacionāru datu satraumēšanu Irbene- JIVE (un citas radioteleskopu antenas) ar minimāliem ātrumiem 1 Gbps posmā Irbene- Rīga, 2.5 Gbps starptautiskajā kanālā Attīstot GEANT tīkla AutoBAHN servisu (kanāls pēc pieprasījuma) nodrošināt kanālu ātrumus 4 Gbps līdz pilnam 10 GE interfeisam Veikt eksperimentus un apgūt tehnoloģijas Lambda komutācijas servisiem GEANT tīklā ar turpmāku mērķi nodrošināt šos servisus līdz Irbenei Modernizēt tīkla darbības uzraudzības centru, tai skaitā datu pārraides kvalitātes novērtēšanu radioastronomijas datu pārraides protokolos Ieviest radioastronomijai nepieciešamos specifiskos datu satraumēšanas protokolus un datu protokolus radioantenu vadībai reālā laikā, tai skaitā, darbībai dažādos radioastronomijas tīklos, piemēram, Eiropas tīklā EVN un Krievijas tīklā KVAZAR. 2. Datoru resursu (ieskaitot programmatūru) modernizācija Zinātnisko datu centrā LU MII: 2.1. Datu glabāšanas atmiņas paplašināšana un SAN (Starage Area Network) komunikāciju optiskā interfeisa instalācija šai atmiņai GRID klasteru iegāde distribūtētā (internet computing) korelatora funkciju nodrošināšanai Serveru iegāde Latvijā izvietojamo astronomisko mērījumu datu pārvaldībai, realizējot semantic computing konceptu. 1.2 Pieprasījums, tirgus Astronomija un astrofizika Ir vairāki iemesli, kāpēc astronomijai ir īpaša loma, veicinot zinātnes un tehnoloģiju attīstību un sniedzot studentiem noderīgas prasmes. 5 Visums piedāvā lētu laboratoriju pētījumiem ekstremālos apstākļos, kuri nav pieejami uz Zemes. Zvaigznes un galaktikas ir vide, kas ir saražojusi ķīmiskos elementus mums apkārt un veidojusi organiskās molekulas, dzīvības celtniecības blokus. Pēdējā gadsimta laikā astronomijas pētījumi ir iniciējuši jaunus atklājumus fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kā arī jaunas zinātņu nozares kā astrofizika, astroķīmija un astrobioloģija. Ar savu matemātikas pamatu, astronomija ir arī lielisks līdzeklis, lai sekmētu plašāku matemātikas instrumentu apguvi. 5 Šajā nodaļā materiāls gandrīz pilnībā pamatojas: Astronomy for the developping world. Strategic Plan , version 3.5., 2008, IAU, 39 p. 20 / 205

21 Astronomija ir bijis nozīmīgs avangarda tehnoloģiju attīstības dzinējspēks, piemēram, jutīgākiem detektoriem gaismas un radio viļņiem, un augstas veiktspējas datoriem. Nepieciešamība pētīt visniecīgākos objektus prasa arī sarežģītas elektroniku un izcilas precizitātes adaptīvās optikas iekārtas, kā arī modernu inženieriju. Astronomijai ir arī bijusi svarīga loma kosmosa tehnoloģiju attīstībā, kas ir atvērusi Visumu pētījumiem visā elektromagnētiskajā spektrā. Modernie optiskie un radioteleskopi ir vieni no vismodernākajām iekārtām, kas jebkad uzbūvēti un ir izcili izglītības instrumenti, ieviešot jaunākās kompleksās tehnoloģijas. Viena no svarīgākajām mūsdienu astronomijas sabiedrības funkcijām ir kalpot kā instrumentam izglītībai visplašākajā nozīmē. Jo tā ir viena no visvairāk pieejamajām zinātņu nozarēm, kas konsekventi aizrauj jauniešus; astronomija ir lielisks līdzeklis, lai ar zinātni un tehnoloģijām iepazīstinātu bērnus. Debesu pieejamība, kosmisko objektu skaistums un Visuma bezgalība ir iedvesmojoši un rada perspektīvu, kas veicina internacionālismu un iecietību. Aizrautība ar astronomiju ir veicinājusi daudzus jauniešus izvēlēties karjeru zinātnes un tehnoloģiju jomā, tādējādi dodot pienesumu "zināšanu ekonomikai" daudzās valstīs. Starptautiskā astronomijas savienība (The International Astronomical Union, IAU) ir profesionālos astronomus apvienojoša organizācija, kas dibināta gadā un kuras uzdevums ir veicināt un aizsargāt astronomijas zinātni visos tās aspektos, izmantojot starptautisko sadarbību. Attēls 3. Astronomijas pienesums dažādos izglītības līmeņos. Avots: Miley G. IAU Strategic Plan. Leiden University, 2008 Astronomija ir unikāls un rentabls līdzeklis, lai valstī sekmētu ilgtspējīgu globālo attīstību ar savu tehnoloģisko, zinātnes un kultūras dimensiju. 21 / 205

22 Attēls 4. Astronomijas mijiedarbība ar citiem zinātņu virzieniem. Avots: Miley G. IAU Strategic Plan. Leiden University, 2008 Tāpēc, ka astronomija apvieno zinātni un tehnoloģijas, ar iedvesmu un aizrautību, tai var būt unikāla loma, veicinot izglītības kvalitāti un zinātnes kapacitātes pieaugumu, kā arī stimulējot ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē. Tā pati ir lielisks zinātnisks izaicinājums, astronomija sniedz aizraujošu ieeju fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā. Nepieciešamība pētīt visniecīgākos debess objektus jau ir veicinājusi modernu attīstību elektronikas, optikas un informācijas tehnoloģiju jomās. Meklējumi izpētīt Visumu atbilst visdziļākajām cilvēces kultūras un filozofiskajām ilgām un izziņas centieniem. Astronomija ir iedvesmojoša. Tā iedvesmo pusaudžus izvēlēties karjeru zinātnes un tehnoloģijas jomā, un ir pamats pieaugušo izglītībā. Daudzi lieli starptautiski teleskopu objekti ir pieejami visiem astronomiem visā pasaulē, nodrošinot izdevīgu pieeju pie moderniem starptautiskiem pētījumiem jaunattīstības valstīm. IAU un citu organizāciju mērķi nākamajā desmitgadē, ir iekļaut astronomijas sasniegumus kā palīglīdzekļus pamatskolas un vidusskolas izglītībā, aptverot iespējami lielāku audzēkņu skaitu. Astronomijas zinātņu globālās attīstības stratēģijā IAU iekļauj sekojošas prioritātes: Integrēta stratēģiskā pieeja, kas aptver primāro, sekundāro, terciāro un pētniecības izglītību un sabiedrības informēšanu. Darbību mix pamatā būs astronomijas pētniecības un izglītības nākotnes potenciāla attīstība katrā valstī, tai skaitā Āfrikas reģiona u.c. jaunattīstības valstīs. 22 / 205

23 institūtu partnerības shēma motivēs attīstīto valstu astronomijas institūtus sniegt nodrošinātu ilgtermiņa norādījumus un padomus jaunattīstības valstu universitāšu fakultātēm, kuras ir ieinteresētas veidot astronomijas pētniecības potenciālu Kosmisko tehnoloģiju globālais tirgus Sāksim ar definīciju. Kosmosa ekonomika aptver pilnu darbību spektru un resursus, kas rada un sniedz vērtību un labumu cilvēkiem, lai izpētītu, izzinātu, pārvaldītu un izmantotu kosmisko telpu. Līdz ar to tā ietver visus publiskos un privātos dalībniekus, kuri iesaistīti ar kosmosu saistītu produktu un pakalpojumus izstrādē, sākot no pētniecības un attīstības, ražošanas un kosmosa infrastruktūras izmantošanas (zemes bāzes stacijas, nesējraķetes un satelīti), līdz kosmosa radītu pielietojumu (navigācijas iekārtas, satelīta telefoni, meteoroloģiskie pakalpojumi u.c.) un zinātniskajai kompetencei, ko rada šādi pakalpojumi. No tā izriet, ka kosmosa ekonomika pārsniedz kosmosa tehnoloģiju nozares ietvarus, jo tā ietver arī arvien vairāk no kosmosa atvasinātu produktu, pakalpojumu un zināšanu valdošo un nepārtraukti mainīgo (kvantitatīvu un kvalitatīvu) ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību. 6 Kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu globālais tirgus apjoms ir 256,2 miljardi USD, 7 kur dominē ASV ar valdības finansējumu 35 miljardu EUR, kas sadalās aptuveni līdzvērtīgi starp militārajiem un civilajiem projektiem. ASV izdevumi veido 90% no kopējā militāro kosmosa projektu budžeta apjoma. 8 Kopumā OECD iedala kopējo kosmosa tehnoloģiju sektoru, ieskaitot piegādātāju ķēdes, kā USD 85 miljardi, pakalpojumus no satelītoperatoriem USD 21,6 miljardi un kopējos pircēju saņemtos pakalpojumus USD 149,6 miljardi. OECD izdala 4 piegādes līmeņus Eiropas valstu valdības iegulda kosmisko teholoģiju un pakalpojumu nozarē aptuveni 5,5 miljardus EUR, kas aptver ES un nacionālos budžetus civilajā un militārajā jomā, šajā nozarē tieši nodarbinot cilvēkus. Lielākās kosmosa programmas īsteno Francija un Itālija (0,09% no IKP katrai), Beļģija (0,07%), Vācija (0,04%) un Lielbritānija (0,02%). Eiropas kosmisko teholoģiju un pakalpojumu industrija ir vairāk saistīta ar privāto sektoru nekā ASV. ASV gadījumā 80% finansējums nāk no valdības pasūtījumiem, ES šī daļa ir 50%. Kaut arī ES kosmisko teholoģiju un pakalpojumu nozarē ievērojami atpaliek investīciju apjoma ziņā, nozares izaugsme kalpo par pamatu augsto tehnoloģiju nozares attīstībai. Piemēram, ES telekomunikāciju attīstību nosaka tieši ar kosmosu saistītās tehnoloģijas. Kosmisko teholoģiju un pakalpojumu nozare nosaka arī drošības politiku, konflikta zonu attīstību un vides monitoringu. Kosmisko teholoģiju un pakalpojumu jomai Eiropas Savienībā ir civils raksturs kopš attīstības sākuma, savukārt Ariane raķešu tirgus panākumi saistās ar privāto partnerību. Lielbritānijā kosmosa ekonomikas apgrozījums pieauga no 3,976 miljardi 1999/00. gadā līdz 11,848 miljardi 2012/13. gadā ar vidējo gada pieaugumu 8,8%. Kosmosa ražošanas sektora apgrozījums 2012/13. gadā bija 907 miljoni (8%), kamēr produktu un pakalpojumu gala lietotājam sektors sasniedza 9,253 miljardi (no tiem direct-to-home pakalpojumi sasniedza 66% jeb 6,081 miljardus). Ražošanas sektorā 2012/13. gadā satelītu, kosmosa kuģu un komerckravas segments sasniedza 528 miljonus, bet zemes bāzes staciju un iekārtu attiecīgi 143 miljonus. 9 Pārrobežu satelītu navigācijas programmas Galileo, kuras budžets gadā bija 3,2 miljardu EUR, atvasināto produktu un pakalpojumu tirgus ir milzīgs, tas tai pat gadā sasniedza 10 miljardus EUR apjomu, ar iespējamu pieaugumu līdz 300 miljardiem EUR gadā. Satelītu navigācijas 6 OECD (2012), Handbook on measuring the space economy. 7 The space economy at a glancē OECD, 2014, 144 p. 8 Bildt C., Dillon M., Keohane D., Valasek T. Europe in Space. Centre for European Reform, 2004, 46 p. 9 The case for space. The impact of space on the UK economy. Full Report. A study for the satellite applications Catapult, Innovate U.K., London economics, London, July, 2015, 140 p. 23 / 205

24 pakalpojumu tirgus līdz gadam pieauga vidēji par 15% gadā. Tikpat strauji pieauga arī specializēto IT sistēmu izstrādes apjomi. ES ir apsvērusi iespēju palielināt izdevumus kosmisko teholoģiju un pakalpojumu jomai līdz 10 miljardiem EUR vai vismaz 1 miljardam EUR ik gadu, izdalot speciālu drošības programmu ar uzsvaru uz satelītu komunikācijas tehnoloģiju attīstību, iesaistot policijas, ātrās reaģēšanas un militāros spēkus cīņā pret dabas katastrofām un terorismu. ASV kosmosa politika paredz atkārtoti nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi un vēlāk uz Marsu gadā. ASV ir lielākais ES partneris kosmosa jomā un sadarbība kļūs tikai ciešāka saistībā ar lielu kravu nogādi uz Starptautisko kosmosa staciju pēc vairākkārtējas izmantošanas kuģu (space shuttle) programmas noslēguma. 25 ES valstu valdības kolektīvi izdod ik gadus aptuveni 40 miljardus EUR, lai radītu un iepirktu ar kosmosa tehnoloģijām saistītas militārās iekārtas (no 180 miljardiem EUR kopējā militārā budžeta). No šiem 40 miljardiem ik gadu eiropieši izdod 550 MEUR kosmiskajām militārajām tehnoloģijām. Savukārt ASV investē 15 miljardus EUR gadā, lai izstrādātu kosmiskās militārās tehnoloģijas un aizņem 90% no pasaules kopējā apjoma šajā nozarē. MILSTAR militāro telekomunikāciju sistēmu izstrādes programmas budžets gadam bija 25,3 miljardi USD; SBIRS infrasarkanās identifikācijas un brīdinājuma sistēmas izstrādes izmaksas aprēķinātas 22 miljardi USD; Navstar / GPS navigācijas sistēmas izstrāde veido 25 miljardu USD investīcijas gadu periodā. Šāda atšķirība palielina Eiropas tehnisko atpalicību no ASV militārajā jomā. Atšķirīgā aprīkojuma kvalitāte samazina iespējas veidot kopējus manevrus un kampaņas. Irākas kara laikā 2003.gadā militāristi izmantoja jau vairāk kā 50 satelītus, lai veidotu efektīvu komunikāciju un vadītu raķetes. Pieaug kosmisko tehnoloģiju nozīme arī miera uzturēšanas misijās. Francija izveidoja savu pirmo satelītu Helios vēl gadā. Vācija un Lielbritānija pašreiz attīsta savas patstāvīgas satelītu programmas (attiecīgi SAR-Lupe un Skynet). Nacionālās programmas Zemes novērošanai un telekomunikācijām ir kļuvušas par multinacionālām. Liela nozīme militārajā jomā ir NATO politikai un ieviestajiem standartiem. Tomēr jāatzīmē, ka ES joprojām būtiski atpaliek no ASV pēc datu pārraides spējas to telekomunikāciju sistēmās. Strauji attīstās ātrās paziņošanas (Francijā SPIRALE), elektroniskā intelekta (ELINT ar mikrosatelītu tīklu ESSAIM) un kosmosa uzraudzības sistēmas. Kopā ES ik gadu sešās militārajās programmās izdod 730 milj.eur, kas ir tikai neliela daļa no attiecīgās jomas izdevumiem ASV. GMES, sākotnēji būdama tikai vides monitoringa programma, pilda arvien plašākus uzdevumus, tai skaitā arī drošības monitoringā. Francija un Itālija attīsta civilo novērošanas programmu Pleiades Cosmo ar spēju pildīt noteiktus militāros uzdevumus. Pieaug GALILEO programmas militārie uzsvari. Latvijas turpmākā līdzdalība militārajās un miera uzturēšanas misijās būs grūti iedomājama bez pieaugošas kompetences un ieguldījumiem globālajās kosmiskajās tehnoloģijās. Atklāts ir jautājums par Latvijas lomu šo tehnoloģiju attīstībā vai Latvija importēs un pārņems zināšanas, tehnoloģijas un apmācīs savus speciālistus, kas ne tikai apkalpos tehnoloģijas, bet piedalīsies arī to izstrādē. Otra alternatīva darboties atpalikušu zemu tehnoloģiju apkalpotāju lomā bīstamās teritorijās, kurās dabiski grūti izmantot pasaules līmeņa modernas satelītu tehnoloģijas. Kaut arī kosmosa tehnoloģiju nozares klasifikācija dažādās zemēs atšķiras, var izmantot sekojošu plašu nozares iedalījumu: kosmosa pamatlīdzekļu ražošana (nesējraķešu, satelītu, kosmosa kuģu un zemes bāzes segmenta sistēmas); kosmosa pamatlīdzekļu ekspluatācija; iekārtu ražošana gala lietotājam un pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšana, izmantojot kosmosa aktīvus; specializētie atbalsta pakalpojumi. 24 / 205

25 Attēls 5. Kosmosa ekonomikas vērtību ķēde. Avots: The case for space. The impact of space on the UK economy. Full Report. A study for the satellite applications Catapult, Innovate U.K., London economics, London, July, 2015, 140 p. LR kā maza ekonomika nespēj attīstīt visus segmentus, tāpēc turpmāk detalizētāk aplūkosim tos segmentus, kuros Latvija var izveidot kompetenci un konkurēt globālajā tirgū. Par šādiem segmentiem var izdalīt mikrosatelītu inženieriju, jaunas paaudzes antenu pētījumus un projektēšanu, zemes bāzes staciju pakalpojumus, ieskaitot satelīttelemetriju un telekomunikācijas, astronomijas pētījumus un tālizpētes un viedo sistēmu pielietojumus gala lietotājiem, kuru pamatā ir kosmosa tehnoloģijas, kā arī saistīto IS izstrāde Kosmiskās telekomunikācijas un satelīttehnoloģijas Satelītu telekomunikācijas ir visnozīmīgākā un visvairāk attīstītā kosmisko tehnoloģiju pielietojumu nozare. Pēdējos gados orbītās ik gadu sekmīgi tiek ievadīti daudzi telekomunikāciju satelīti (aptuveni 90% no kopējā jauno satelītu skaita 10 ); tie arī nodrošina ES galveno ražošanas īpatsvaru un ieņēmumu lielāko daļu, kā arī nosaka ES kosmosa industrijas ilgtspēju. Piemēram, transporta pakalpojumi, paceļot kosmosa lidaparātu līdz orbītai, ļāva nopelnīt 5 miljardus EUR, bet mobilo satelītu pakalpojumu ieņēmumi veido 800 miljonus EUR ik gadus. No Eiropas kosmosa industrijas ikgada ieņēmumiem 5 miljardiem EUR, 50-60% attiecināmi tieši uz telekomunikāciju satelītu izstrādi un palaišanu. Tomēr līdzšinējie Eiropas Kosmosa aģentūras ieguldījumi satelītu telekomunikācijās ir vērtējami kā nepilnīgi un tiem, pēc atgūšanās no krīzes, būtu ievērojami jāpieaug. 11 Virzieni, kuros plānots pieaugums nākotnē, ir šādi: TV un radio pārraides pakalpojumi, kuros izmanto satelītu tehnoloģijas, ekspluatējot jau pieejamo platjoslas infrastruktūru; Fiksēto telekomunikāciju optisko kabeļu integrācija ar satelītu tehnoloģijām, interneta nodrošināšana attālinātajiem reģioniem; Mobilās satelītu sakaru sistēmas, t.sk. tehniskais nodrošinājums. Pašreiz pieejami 1 miljons mobilo satelītsakaru termināļu, kas ir ievērojams pieaugums kopš 1995.gada, kad bija pieejami šādi termināli. Satelītu telekomunikāciju platformu izveide un attīstība. 10 No Ariane 4 orbītās sekmīgi ievadītajiem 155 satelītiem 139 attiecināmi uz telekomunikāciju nozari, attiecīgi no Ariane- 5 līdz 2005.gada vidum attiecība bija 26 no Satellite telecommunications market perspectives and industrial situation. ESA Telecommmunications Dept., BR-254, 2005, The Netherlands, 34 p. 25 / 205

26 Pēdējos trijos gados kosmisko telekomunikāciju industrija pārdzīvo ievērojamu krīzi. Industriju, kurā darbojās 50 operatori, pateicoties uzņēmumu apvienošanai vai pārņemšanai, šobrīd pārstāv 35 operatori. Kopumā satelītu telekomunikāciju segments veido 32% no kopējā ES kosmosa tehnoloģiju budžeta. Attīstība sagaidāma šādos virzienos: 1. video: pārraide, izplatīšana un pievienošana. Īpaši pieaugs pieprasījums pēc satelītu tehnoloģijām High definition television (HDTV) ; 2. sistēmu un tehnoloģiju attīstība, ko prasa pārraides prasību nodrošināšana (attīstot arī jaunus modularitātes un starpsavienojumu risinājumus); 3. satelīttehnoloģiju risinājumi ne-ip telefonu tālsarunām un interneta pieejamībai attālinātiem, mazāk attīstītiem reģioniem; 4. mobilās digitālās TV attīstība 21. gs. tehnoloģijas; 5. korporatīvās komunikāciju sistēmas. Zemes mākslīgo pavadoņu skaits orbītās un datu apjoms pieaug. Kosmosa kuģu palaišanas skaits orbītā 12 (aprīlis septembris, 2009) bija 26 nekomerciālie un 13 komerciālie kuģi, kamēr projektētās palaišanas orbītā (periodā oktobris 2009 marts 2010) ir attiecīgi 24 un 17. Suborbitālie visi nekomerciālās palaišanas tai pat periodā 39 pret 0. Mikrosatelīti (līdz 91 kg) veido 20-25% no kopējā palaisto satelītu skaita. Pie kam palaisti tiek vairāki satelīti ar vienu nesējraķeti. ES, tāpat kā Krievija, ik gadu ar satelītu palaišanu nopelna miljonus ASV dolāru (MUSD). Kaut arī pavadoņu ražošanas un palaišanas tirgus apjoms būtiski nepieaug, modernizējas tehnoloģijas un pieaug pielietojumu apjoms. Satelītnavigācija. Arvien vairāk pieaug automašīnu, laivu, kuģu un lidmašīnu skaits, kas pielieto GPS navigācijas tehnoloģijas. Jautājums ir atklāts vai ES ir mērķtiecīgi ieguldīt ik gadu 1 miljardu EUR Galileo programmā, lai dublētu ASV jau izstrādātos GPS pakalpojumus. Galileo nodrošina ne tikai funkcijas dublēšanu, bet ko vairāk pakalpojuma stabilitāti un prognozējamību, jo ES nekādi neietekmē GPS attīstību gadā noslēgtais ES un ASV savstarpējais līgums par frekvenču savietojamību ļauj ievērojami attīstīt minētos pakalpojumus un tehnoloģijas satiksmes drošības, lauksaimniecības u.c. jomās. Mikrosatelītu tirgus. Mikrosatelītu līdz 50 kg tirgus nav pietiekami skaidrs, bet ir vismaz divas klientu grupas, kas tajā būtu ieinteresētas pirmā ir universitātes, jo tās nespēj apmaksāt palaišanas izmaksas. Nelielo satelītu izmaksas būs tikai daži tūkstoši USD, kas ir nieks, salīdzinot ar palaišanas izmaksām. Vairākkārt izmantojami ērti palaišanas kuģi ir nākotnes modelis šādiem satelītiem. Otra mērķa grupa ir publiskās (globālās, nacionālās) aģentūras, kuras ieinteresētas zemu izmaksu manvrētspējīgu mikrosatelītu palaišanā, kosmosa izpētē un jaunu tehnoloģiju testēšanā. Mikrogravimetrijas pētījumi. Saistās ar modelēšanu, kosmisko staciju vides pētījumiem dažādās to pielietojamības formās. Satelītu tehnoloģiju pētījumu atvasinātie pakalpojumi. Satelītu atvasināto pakalpojumu tirgus ir 50 miljardi USD 13, t.sk. 25 miljardi EUR veido HDTV pakalpojumu tirgus. Satelītu atvasināto pakalpojumu tirgu veido komerciāli jeb biznesa orientēti pielietojumi, tomēr daži var būt arī sociāli pakalpojumi. Galvenās tēmas ir šādas: 12 Semi- Annual Launch Report. Second Half of Reviewing Launch Results from the 2nd and 3rd Quarters 2009 and Forecasting Projected Launches for 4th Quarter 2009 and 1st Quarter Special Report: Commercial Access to Space from Cecil Field, Florida, Space Exploration Technologies Corporation (SpaceX), USA, 2009, 34 p. 13 Satellite Industry Overview: Report of Satellite Industry Association / 205

27 Telemedicīna; Internets publiskajā transportā; Platjoslas interneta pieejamības nodrošināšana; Interaktīvā TV; Satcom un Zemes tīklu integrācijas risinājumi; Novietojuma / automašīnas risinājumi; Civilā aizsardzība. Atvasināto jeb spin-off tehnoloģiju pielietojumi parasti nav ar satelīttehnoloģijām saistīti Zemes virsmas pētījumu pakalpojumi Komerciālā tālizpēte šodien ietver četras galvenās sastāvdaļas satelītattēlu datus, zemes uztveršanas stacijas, pievienotās vērtības pielietojumu produktus un satelītus. Savukārt, novērtētais Zemes virsmas mērījumu nozares pievienotās vērtības gada apjoms 2002.gadā bija 382 miljoni eiro (MEUR) ar vidējo izaugsmi ik gadu 17-19% gadā, kas pārsniedz daudzu nozaru vidējos izaugsmes ātrumus. Šis novērtējums neietver pamata datu attēlu iegūšanas izmaksas, kas novērtēts MEUR gadā. Nozares vidējie ieņēmumi uz 1 strādājošo sasniedz 107 tūkst.eur, kas atpaliek no vairākām nozarēm, piemēram, farmācijas. To izskaidro produktu specializācija un individualizācija atbilstoši katra klienta vajadzībām. Satelītsistēmas Eiropas kosmosa aģentūra ir ieplānojusi un sākusi ieviest satelītu sēriju Sentinel ( kas turpina un paplašina LANDSAT, SPOT u.c. satelītu misiju iesākto Zemes novērošanas darbu. Kā publiski finansēta organizācija ESA ir nolēmusi visus šos novērojumus piedāvāt bez maksas un nodrošinātos pakalpojumus ļaut arī izmantot komerciāliem nolūkiem (skatīt nodaļu Kosmosa tehnoloģiju industrijas attīstības tendences ). Sentinel -1 jau darbojas un sniedz datus, ko iespējams izmantot (piemērs: VSRC īstenoja Geoilwatch projektu (BONUS programmā), kur šie dati tiek pielietoti). Kopā ir paredzētas 5 Sentinel sistēmas, katra ar savu specifiku Sentinel-1 ir paredzēta radara diapozona novērojumiem. Sentinel-2 ir paredzēts optisko datu ieguvei un koncetrējas uz zemes masu novērošanu (pirmais satelīts palaists gada jūnijā). Sentinel-3 ir dažādu instrumentu apgādāts, bet principā paredzēts jūru un okeānu vides novērojumiem (galvenais instruments ir noteikts radara altimetrs). Sentinel-4 ir paredzēts atmosfēras novērojumiem un plānots kā EUMETSAT turpinājums. Sentinel-5 ir paredzēts gaisa kvalitātes novērojumiem un Zemes atmosfēras sastāva noteikšanai. Papildus ir arī paredzēts Sentinel-5P (Precursor), kas pārņems Envisat un NASAs AURA misijas datu piegādi. Saskaņā ar 2010.gada prognozi ASV tālizpētē vien investē 500 MUSD, bet komerciālās tālizpētes tirgus kopējais apjoms sasniegs 2 miljardi USD kopējo apgrozījumu The State and Health of the European and Canadian EO Service Industry. Technical Report. September 2004, EOMD.REP.018, Issue A, 354 p. 27 / 205

28 Tabula 3. Tālizpētes metožu pielietojumi dažādās nozarēs, vērtējot tajās prognozēto jauno produktu skaitu Agro, zivis, meži Enerģija, dabiskie resursi Infrastruktūra, transports, komunikācijas Komerciālie pakalpojumi Publiskās, valsts organizācijas Starpt. Starpvaldību organizācijas Kartogrāfija, drošība Ģeobīstamība, zemes kustība Zemes izmantošana, zemes apsegs Multitemātiskie pakalpojumi zeme Dabas resursu monitorings Citi ar pakalpojumu zeme saistītie okeāns Piezīme: Produktu skaita pielietojums attiecīgajos segmentos parādīts skalā 0 0 produkti, 1 1 1īdz 5 produkti, 2 attiecīgi 6 10, , , 5 vairāk par 21 produktu. Pielietojamo produktu skaits strauji pieaug, jau gadā dabas resursu monitoringa jomā tirgus piedāvāja vairāk par 30 produktiem, apmēram tikpat kartogrāfijā un drošības jomā, un 25 okeāna pakalpojumu jomā. Pie kam, viena produkta pārdošanas apjomi tika novērtēti vidēji 1 MEUR uz 1 no 75 uzņēmumu iesniegtajiem 152 produktiem. Turklāt, daudzi produkti ietvēra vairāku datu avotu (Zemes staciju, pavadoņu sensoru vai optisko datu ņēmēju datus, kombinētos datus utt.) datu apstrādi. Jaunu produktu ieviešanas skaits gadu no gada ievērojami pieaug, visos segmentos pēdējā gadā radīto jauno produktu īpatsvars pārsniedz 15%, izņemot okeāna un multi-nozaru pētījumus. Vidējais produkta attīstības cikla laiks līdz masu ražošanai ir 2-3 gadi, 70% no visiem produktiem tas nepārsniedz 1 pilnu gadu. Jauno inovatīvo produktu unikalitāte ļoti augsta ir okeāna pakalpojumos, vidēja dabas resursu monitoringā un zemāka kartogrāfijā un drošības jomā, kā arī zemes virsmas novērojumos. Vidēji 75% no Zemes novērošanas jaunajiem produktiem konkurē ar tradicionālo nozaru produktiem, kuri ieguvuši plašu klientu piekrišanu, no tiem 25% uzrāda augstu unikalitāti un konkurētspēju. ASV un citu ne-es valstu radītajiem Zemes virsmas izpētes tehnoloģiju produktiem vidēji ir augstāka unikalitāte, salīdzinot ar ES izstrādātajiem produktiem. Tomēr grūti salīdzināt produktu komerciālo atdevi, jo, piemēram, satelītattēlu cena pieaug, pieaugot attēla izšķirtspējai. Zemas izšķirtspējas attēli pieejami bez maksas, kamēr augstas izšķirtspējas attēlu cena var sasniegt pat atsevišķos gadījumos 100 USD par km 2. Zemes virsmas mērījumu datu izmaksas veido 30-60% no gala produkta (pakalpojuma) cenas. Satelītattēlu pielietojumos datu izmaksas var sasniegt pat 70% no produkta izmaksām, kas nozīmē, ka grūti gaidīt ekonomiski konkurētspējīgu risinājumu. Nozares izaugsme šajā segmentā koncentrēta dažās atsevišķās lielajās kompānijās, pamatā 6 kompānijās. Interesanti, ka ar Zemes virsmas pētījumu rezultātu pielietošanu darbojas uzņēmumi lielajās valstīs Vācijā un Francijā, kur ir lielas nacionālās programmas, arī Itālijā, Nīderlandē un Lielbritānijā. Uzņēmumiem ieņēmumus vidēji 53% dod ieņēmumi no publiskā sektora, 25% no privātā sektora un 22% no nacionālajām un starptautiskajām aģentūrām, t.sk. EKA. cits 28 / 205

29 Uzņēmumu aptauja parāda, ka 71% par galveno pārdošanas šķērsli norāda Zemes virsmas novērošanas datu pieejamību, 41% - datu cenu, bet 30% - mainīgo prasību vidi un likumdošanu. Eiropas uzņēmumi ārpus Eiropas pārdod tikai 15% no produkcijas, 53% no ieņēmumiem dod nacionālais tirgus. Gandrīz 60% uzņēmumu norāda uz sertifikācijas nozīmi pārdošanā un kontaktu izveidē. Tikai 10% uzņēmumu saka, ka sertifikācijai nav nekādas nozīmes. Daudzos gadījumos dominē individuāla pieeja klientam un produkta modifikācija specifiski tieši klienta vajadzībām. Galvenie faktori, kas nosaka produkta konkurtētspēju tirgū ir sekojoši: kvalitāte kā nozīmīgākais faktors 73% no visiem produktiem, uzticamība attiecīgi 57%, kam seko pieejamība un pēcpārdošanas pakalpojumi (after-sales support services), kamēr cenai ir tikai 29%. Ģeogrāfiskajam pārklājumam un datu iegūšanas biežumam ievērojami mazāka nozīme. Tomēr cena ir ļoti svarīgs faktors. Cenu galvenokārt nosaka darbaspēka izmaksas (vairāk nekā 70% no visu atbilžu skaita), konkurentu cenu spiediens un datu izmaksas. Darbaspēks veido līdz 50% no pievienotās vērtības, jo katrs produkts ir individualizēts konkrētajam pasūtītājam un šādā nozīmē unikāls. Produktu virzība tirgū notiek, izmantojot daudzveidīgas veicināšanas aktivitātes. Starp tām visbiežāk izmanto web lapas, kompāniju brošūras, kā arī dalību izstādēs. Publiskā sektora organizācijas dod vislielākos ieņēmumus. Kā galvenos pārdošanas šķēršļus uzņēmēji min apgrozāmo līdzekļu trūkumu un pārdošanas augstās izmaksas. Tiešie ciešie kontakti ar pasūtītājiem un citiem industriālajiem partneriem nodrošina tirgus inteliģenci, proti, pastāv tāds kā slēgts klubs, kur no malas ienācējs netiek ielaists. The European Association of Remote Sensing Companies (EARSC) lobē industrijas intereses apskatāmajā segmentā. Otra līdzīga apvienība ir International Society for Photogrammetry and Remote Sensing (ISPRS). Trešā - EUROGI ir Eiropas ģeogrāfiskās informācijas jumta organizācija, kur gadā iestājās arī LR ĢIS asociācija. Ceturtā - EARSeL ir zinātnisks Eiropas tālizpētes institūciju tīkls, kuru veido akadēmiskās pētnieciskās laboratorijas. Tagad tam pakāpeniski pievienojas arī privātā tīkla laboratorijas, un tas apvieno vairāk par 300 šāda profila laboratoriju. Līdzīgas nacionālās tālizpētes asociācijas ir Lielbritānijā, Francijā, Šveicē. The European Satellite Operators Association (ESOA) izveidoja gadā, un tā apvieno visus ar satelītu pakalpojumiem saistītās galvenās organizācijas. Latvijas mērnieku Biedrība ir FIG (Starptautiskās Mērnieku Savienības jeb Fèdèration Internationale des Gèometres, kopš 1926.gada) un CLGE (Council of European Geodetic Surveyors, Comité de Liaison des Géomètres Européens, kopš 2008.gada) biedrs. Pētniecība un attīstība. Gandrīz visa pētniecības un attīstības darba pamatā, ko veic Zemes virsmas mērījumu rezultātus pielietojošās kompānijas, ir nacionālie vai starptautiskie granti vai subsīdijas. Neviens no šādiem pētniecības projektiem netika sākotnēji virzīts kā komerciāls projekts arī uzņēmuma iekšienē, attīstības darbam netika izdalīti uzņēmuma iekšējie līdzekļi. Iekšējie līdzekļi tiek novirzīti sava produkta individualizēšanai atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. 29 / 205

30 Tabula 4. Tematiskie pielietojumi (sakārtoti produktu piedāvājuma apjoma un pieprasījuma secībā) Zeme Kartogrāfija, datu vizualizācija, topogrāfija Zemes izmantošana / zemes virsmas m monitorings Multi tematiskie pakalpojumi Lauksaimniecības monitorings Ģeoloģiski bīstamu risku menedžments Zemes kustības monitorings Apkārtējās vides monitorings Mežu resursu monitorings Ūdens resursu monitorings Drošība, uzraudzība Citi ar Zemes virsmas novērošanu saistītie pakalpojumi Jūras šelfa ģeoloģiskā kartēšana Okeāns Meteoroloģija, metaokeāna pētījumi Piekrastes vides monitorings Kartēšana un batimetrija Jūras ledus kartēšana un monitorings Zivju resursi Multi-tematiskie pakalpojumi Jūras šelfa naftas un gāzes ieguve Naftas izplūdes monitorings Citi, t.sk. kuģu noteikšana Klienta izvēli par labu vienam vai otram produktam nosaka datu pieejamība un cenu efektivitāte (cost-effectiveness). Jāņem arī vērā, ka ik gadu palielinās to segmentu skaits, kuros EOS var piedāvāt savus pakalpojumus. Piemēram, HES uzraudzības / moinitoringa gadījumā tiek novērtēts sniega apjoms, kušanas process, grunts slāņu kustība, temperatūras izmaiņas, katastrofas utt. EOS pakalpojumi strauji ienāk finanšu apdrošināšanas jomā saistībā ar resursu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, lauksaimniecisko darbību, jūras resursu izmantošanu utt Zemes bāzes staciju pakalpojumi Bāzes staciju pakalpojumu industrijas globālais apgrozījums ir 17,8 miljardi USD gadā. 15 To galvenokārt veido bāzes staciju iekārtu izstrāde un ražošana. Paredzams, ka pieaugs turpmākais Eiropas Kosmosa aģentūras atbalsts bāzes staciju ražošanai. Zemes bāzes stacija ietver šadus elementus: misiju vadības sistēmas; nākotnes tehnoloģiju pētījumi; sistēmas prasību specifikāciju definēšana; sistēmu izstrāde un īstenošana satelītu palaišanas nodrošināšanai; misiju nodrošinājuma un atbalsta sistēmas; satelītu un zemes staciju plānošanas sistēmas; automatizētu misijas plānošanas sistēmu izstrāde; komerckravu datu sistēmu agrīnās fāzes arhitektūra; zemes staciju sistēmu inženierija; zemes stacijas uzraudzība un kontrole; vārteju un zemes stacijas simulācijas sistēmas, specifisku testa instrumentu izstrāde; sakaru un tīkla sistēmu inženierija. 15 An Assessment of the Satellite Ground Segment Sector in ESA Member and Associated Member States, Final Report, ESA Contract 15489/01/F/A. Satellite Industry Overview: Report of Satellite Industry Association / 205

31 Satelītsistēmas Eiropas kosmosa aģentūra ir ieplānojusi un sākusi ieviest satelītu sēriju Sentinel ( kas turpina un paplašina LANDSAT, SPOT u.c. satelītu misiju iesākto Zemes novērošanas darbu. Kā publiski finansēta organizācija ESA ir nolēmusi visus šos novērojumus piedāvāt bez maksas un nodrošinātos pakalpojumus ļaut arī izmantot komerciāliem nolūkiem (skatīt nodaļu Kosmosa tehnoloģiju industrijas attīstības tendences ). Sentinel -1 jau darbojas (kaut arī tikai ar pusi no paredzētās kapacitātes šobrīd, Sentinel-1B ir palaists, bet pagaidām ir kalibrēšanas un justēšanas (commissioning) etapā; plānots, ka tas sāks puslīdz normāli darboties gada septembrī) un sniedz datus, ko iespējams izmantot (piemērs VSRC darbībā ir Geoilwatch projekts, kur šie dati tiek pielietoti). Kopā ir paredzētas 5 Sentinel sistēmas, katra ar savu specifiku Sentinel-1 sistēma paredzēta novērojumiem radiodiapazonā, izmantojot sintezētās apertūras radara tehnoloģiju. Sentinel-2 novēros sauszemi, un ir paredzēts optisko datu ieguvei (pirmais satelīts palaists gada jūnijā). Sentinel-3 būs dažādu instrumentu apgādāts, bet principā paredzēts jūru un okeānu vides novērojumiem (galvenais instruments ir noteikts radara altimetrs). Sentinel-4 būs paredzēts atmosfēras novērojumiem un plānots kā EUMETSAT turpinājums. Sentinel-5 būs paredzēts gaisa kvalitātes novērojumiem un Zemes atmosfēras sastāva noteikšanai. Papildus ir arī paredzēts Sentinel-5P (Precursor), kas pārņems Envisat un NASAs AURA misijas datu piegādi. Ārpus Eiropas un Amerikas arī šobrīd strauji attīstās satelītbūve. Tam par piemēru ir CBERS satelītu programma, ko Brazīlija sadarbībā ar Ķīnu šobrīd īsteno un kuras uzdevums ir Zemes novērojumi ( kā arī Indijas satelītprogramma. Papildus šīm internacionālajām satelītu sistēmām, ieplānoti un sagatavošanā ir arī nacionāla rakstura satelīti, kuri šeit netiks sīkāk apskatīti, bet tiek atzīmēts, ka arvien vairāk tiek īstenotas arī mikrosatelītu programmas augstskolās vai augsto tehnoloģiju firmās, kur tiek izstrādāti CubeSat tipa satelīti neliela izmēra eksperimentu veikšanai vai zināšanu kapacitātes palielināšanai. Izglītības iestādei tas varētu būt atspēriena punkts, lai palielinātu uz āru vērsta piedāvājuma ieviešanu, lai apmācītu cilvēkus satelītbūvē un izstrādē. Kosmosa tehnoloģiju industrijas attīstības tendences Lai arī tradicionāli par kosmosa lielvalstīm ir pieņemts uzskatīt ASV, Krieviju un Eiropas Savienību, šis sadalījums pamazām mainās, ņemot vērā ka ir atsevišķas valstis, vai savienības, kuras nozīmīgi iegulda savā kosmosa tehnoloģiju attīstībā. Piemēri ir Brazīlija un Indija, kas abas virzās uz neatkarīgu komunikāciju satelītu sistēmu ieviešanu. Brazīlija kopumā ļoti attīsta augsto tehnoloģiju nozares, cenšoties kļūt par Dienvidamerikas politisko un tehnoloģisko milzi un palielināt iedzīvotāju labklājību ar augstas pievienotās vērtības preču eksportu. Laikā, kad industrijas mēģina samazināt izmaksas, Indija un Brazīlija cenšas parādīt, ka tām ir kompetence arī pietiekami augstā līmenī kosmosa tehnoloģiju jomā. Ķīna ir jau ilgu laiku virzījusi savu kosmosa apguves programmu, lai panāktu tādus pašus rezultātus kā Amerika un Krievija. Tā ir trešā valsts, kura spēja patstāvīgi nogādāt cilvēkus kosmosā ( Indija arī Ķīna spēja atkārtot Amerikas un Padomju Savienības iespēto un nogādāt uz Mēness pašgājējus izpētes nolūkiem. Abas šīs valstis iegulda pieaugošus papildus resursus, lai attīstītu savas kosmosa programmas. Kopumā kosmosa tehnoloģiju industrijai ir tendence šobrīd veidot pakalpojumus un tos piedāvāt publiskajam un privātajam sektoram. Tā kā ir pietiekami attīstījies palaišanas un izstrādes process un zināšanu kapitāls, tad arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība uz šo kosmosa platformu pielietojumiem ārpus strikti zinātniskiem vai militāriem mērķiem. Ņemot vērā nesen pieejamos datus un paredzamās misijas datu iespējas tuvākajā nākotnē, un pašu kosmosa aģentūru spiedienu, lai šos datus izmanto arī privātajā sektorā, ir sagaidāms, ka parādīsies daudzi komerciāli pakalpojumi, kuros izmantos zemes novērošanas datus, kas iegūti ar satelītiem. Principiāli ir paplašināts tirgus no piegādātāju puses un šobrīd notiek pieprasījuma izmaiņu gaidīšana. 31 / 205

32 1.3 Liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekta jēdziens Saistībā ar VSRC stratēģijas gadu periodam īstenošanu un nepieciešamību Irbenes unikālā zinātnes infrastruktūras kompleksa uzturēšanu līdzīgi citu valstu lielo pētījumu instrumentu uzturēšanai finansēt ar atsevišķu mērķa programmu vispirms svarīgi ir arī šajā dokumentā noteikt un saprast ES pieņemto liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekta jēdzienu un statusu, šādu objektu nozīmi un izmantošanu. Okinawas gada sanāksmē G valstu zinātnes ministri uzsvēra starptautisku sadarbības LMZO ietvaros nozīmi, kas ietver apmaiņu ar svarīgu informāciju ļaujot citām valstīm piekļūt šādām iekārtām, nodrošinot citu valstu pētniekiem pieeju unikālajiem objektiem, tostarp plašāku industrijas piekļuvi, un plašāk informējot par saviem plāniem būvēt jaunas liela mēroga pētniecības iestādes, lai veicinātu kopīgu tās izmantošanu starptautiskām pētniecības grupām vai indivīdiem, ļaujot izvairīties no investīciju dublēšanās un veicinātu kopēju izmaksu sadalīšanu starp partneriem. 16 Informācija 2. Liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekta jēdziens. Termins zinātnes infrastruktūra 17 ir attiecināms uz unikālām iekārtām, aprīkojumu, resursiem vai pakalpojumu, kas nepieciešamas zinātnes un tehnoloģiju sabiedrībai, lai veiktu fundamentālos vai pielietojamos pētījumus plašā zinātnes un tehnoloģiju jomu diapazonā. Šī definīcija ietver piesaistītos cilvēku resursus un aptver: Galvenās iekārtas vai saistīto instrumentu grupas, kuras izmanto zinātnes vajadzībām; Zināšanu ietilpīgo resursu glabātuves kā kolekcijas, arhīvi, strukturētas informāciju sistēmas saistībā ar datu pārvaldību, kuras izmanto zinātniskajos pētījumos; informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras grid skaitļošanai, tīkliem un komunikācijai. Zinātnes infrastruktūras var būt viena ģeogrāfiskā novietojuma fiziskais aprīkojums facilities (vienots resurss kādā vienā specifiskā vietā), sadalītā (tīklveida vai sadalītā resursi), vai abi (t.i. kur virtuālā pieeja pamata infrastruktūrai tiek nodrošināta elektroniski). Tādas ietver arī liela mēroga zinātniskos instrumentus; testēšanas poligonu aprīkojumu; kolekcijas; datu noliktavas, publiskās krātuves, bibliotēkas; datu bāzes; bioloģiskie arhīvi; tīrās telpas; liela-ātruma (high-speed) komunikāciju tīkli; skaitļošanas iekārtu tīkli; satelīti un lidmašīnu novērošanas iekārtas; piekrastes vai dabas observatorijas; teleskopi; kodolsintēzes enerģijas zinātniskie reaktori; sinhrotroni; neitronu avoti vai daļiņu paātrinātāji. Liela - mēroga zinātnes infrastruktūras definē kā infrastruktūru un aprīkojumu, kuru raksturo vairākas vai visas sekojošas iezīmes: augsta pētījumu kapacitāte, trans-nacionāla nozīme, kas prasa apjomīgas investīcijas un, kuru raksturo augstas uzturēšanas izmaksas. Šādi objekti var būt pasaulē unikāli vai reti, un tiem ir konsekventa ietekme uz zinātni un pētniecību globālā un ES līmenī. Ne katrs specifisks un zinātnieku izmantots infrastruktūras aprīkojums atbilst starptautiskas nozīmes liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekta (LMZO) statusam. Pieņemts, ka šādu objektu raksturo vairākas iezīmes: 18 - sākotnējās investīcijas un tālākās modernizācijas un nomaiņas investīcijas pārsniedz vienas individuālas fakultātes, augstskolas vai finansēšanas programmas iespējas; - LMZO piedāvā nozīmīgus apmācību, tīklošanās un klasterizēšanās efektus; - zinātnes objektam ir sava pētījumu grupa un atbalsta personāls (dienests), kura izmaksas galvenokārt sedz no objekta budžeta. Bez zinātniekiem objektu apkalpo specifisks zinātniski tehniskais personāls, lai uzturētu infrastruktūru kārtībā un nodrošinātu funkcionalitāti arī ārējiem lietotājiem. - Objekts ir institucionāli integrēts un ar savu pārvaldības modeli, kas nosaka dažādo iesaistīto pušu darbību, regulāru izvērtēšanu, īpašuma tiesības, izmaksu modeļus, un infrastruktūras pieejamību. Kā likums, šādu modeli uzrauga paša objekta vadība; - Liela mēroga objektiem ir nacionāla un starptautiska virzība, pretēji vietējai, kas sakņojas plašā sadarbībā. Ja iekārtas (datu bāzi, ierīci, paraugu sēriju) izmanto tikai vietējā zinātnieku grupa vai institūts, tās neatbilst liela mēroga objekta definīcijai; 16 See the G8 Science and Technology Ministers Meeting: Chair s Summary (June 2008) ( english/others/g8summary-e.pdf). 17 A vision for strengthening world-class research infrastructures in the ERA. Report of the Expert Group on Research Infrastructures. EU DG Research, 2010, Brussells, 56 p Technopolis. The role and added value of large-scale research facilities. Final Report, February 10, 2011, 57 p. 32 / 205

33 - Šādi objekti ir unikāli valstī, jo bieži uzturēt vēl otru tādu pašu LMZO ir pārāk dārgi vai lietotāju skaits ir pārāk mazs. Dažreiz ir svarīgi izveidot šādu objektu, lai valsts nebūtu atkarīga no aprīkojuma pieejamības citās valstīs. - Objekti ir pieejami ārējiem publiskiem vai komerciāliem lietotājiem, kas veic vai neveic apmaksu par to izmantošanu. Reģionālie partneru instrumenti (RPI) kā sadalītās pētniecības infrastruktūras piemēri. Mērķis pilnībā izmantot ES zinātnes mega - infrastruktūru konverģences reģionos un kandidātvalstīs prasa īpašu uzmanību, kā arī efektīvu koordinēšanu darbību starp Eiropas reģioniem. To varētu panākt, palielinot pētniecības un reģionālās attīstības kopdarbību un izmantojot plašāku skatu uz "pētniecības infrastruktūras ekosistēmu", kur daudzi papildus pasākumi un mazākas infrastruktūras, kas atrodas dažādās vietās, dod pienesumu tam pašam mērķim. Reģionālie partneru instrumenti 19 kā alianses jauna forma kļūst svarīgi. Tos var uzskatīt par sadalītām struktūrām ar spēcīgām saitēm uz starptautiskas nozīmes kodolu - LMZO. Reģionālie partneru instrumenti darbojas autonomi, tiem ir pakļauti atsevišķi pētniecības infrastruktūras objekti vai specializēti centri (atbalsta vai papildus funkcijām), un to iesaistīšanās un veiktie uzdevumi ir sekundāri, salīdzinot ar pamata infrastruktūru. Partneru aprīkojums veido reģionālo kapacitāti, palielinot no ārpuses piesaistītu talantīgu zinātnieku koncentrāciju, un sekmējot jaunu projektu pieteikumus konkursos un inovāciju sniegumu. Īpašā RPI partnerība ietver līdzdalību eksperimentu sagatavošanā (samazinot izmaksas), labāku rezultātu pielietošanu, izmantojot specializētas mazākas infrastruktūras objektus, apmācot jaunos zinātniekus un ar plašu LMZO veiktās pētniecības rezultātu komunikāciju. LMZO jākoncentrējas uz reģionālo cilvēkkapitālu un jāpalīdz integrēt zinātni un inovāciju reģionālajā attīstībā. Ar šādiem līdzekļiem, RPI veicina ERA līdzsvarotāku attīstību, "smadzeņu apriti" visā Eiropā, kā arī samazina intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku. Šādu centru piemēri: Barselonā supercomputing centrs to izveidoja ar stratēģisku politisku lēmumu, lai veidotu pilsētas atpazīstamību, piesaistītu citu valstu doktorantus, kas citādi nebūtu ieinteresēti Spānijas studiju programmās, ja vien nebūtu pieejams minētais zinātnes infrastruktūras objekts. EIT ICT laboratorijas apvieno 5 centrus. Somijā KIC izveidoja, iegūstot finansējumu European Information Technology Institute (Budapeštā) konkursa rezultātā, Somija investēja 25 MEUR un tikpat saņēma no ES. Prasības bija objektam jābūt lielam ar pietiekošu gada apgrozījumu; centrs uztur nacionālo tīklu. Izveidotās ekosistēmas ieguvumi tautsaimniecībai ICT pielietojumu-un lietotāju virzīti pētījumu klasteri. 20 ISTAG ierosina veidot aplikāciju orientētus industriālos klasterus IKTe nozarē, lai apvienotu vadošos uzņēmumus IKT pielietojumu jomās, t.sk. neatkarīgas programmatūras pārdevēji, sistēmu integratori, tehnoloģiju piegādātāji un akadēmiskās institūcijas kopējā grupu tīklā, kas sekmē izrāviena izgudrojumu 21 daudz ātrāku transformēšanu par sekmīgām inovācijām globālajā tirgū. Lietotāju sabiedrībai jāveido vide sadarbībai, lai stimulētu līdz-inovāciju un augstas ietekmes biznesa risinājumu izstrādi. Šādi klasteri izmanto krājumus, kas aptver visu savu biedru zināšanas, produktus un pakalpojumus, apkopo lietotāju prasības un vērtējumus, nodrošina pārvaldi IKT nozarei, lai piedāvātu "pareizos" komerciāli dzīvotspējīgos un lietotājam draudzīgus risinājumus, un atvieglotu sasniegtā pārņemšanu savā nozarē. 19 Regional Partner Facilities 20 Revising Europe s ICT strategy. Report from the Information Society Technologies. Advisory Group (ISTAG). Final version. Brussels, ISTAG, February 2009, 34 p. 21 Runa iet par izrāviena (jaunās paaudzes) inovācijām vai tehnoloģijām, t.s. radikālajām inovācijām, kas lēcienveidīgi un kvalitatīvi nozīmīgi pavirza kopējo nozares tehnoloģisko attīstību, kā piemēram internets vai mobilā telefonija. 33 / 205

34 Lai palielinātu pētniecības infrastruktūras izmantošanu un spēju reaģēt uz atgriezenisko plūsmu, ISTAG ierosina īstenot virkni pasākumu, piemēram, Sabiedrībai atvērtās jeb Living Labs un nozares vērtību tīklu 22 un veicina ilgtspējīgas Eiropas IKT pētniecības infrastruktūras lai izveidi, lai tajā integrētu visas iesaistīto personu loku. Informācija 3. Living labs modelis. Living Labs tiek veidotas, lai veicinātu atvērtās inovācijas, nodrošinot, ka visas ieinteresētās puses, tostarp gala lietotāji, ir cieši iesaistīti visā jaunu produktu un pakalpojumu pētniecības un attīstības procesā. Living Labs vērtība slēpjas to funkcijā kalpot kā drošai testēšanas videi ideju tehniskajai izvērtēšanai un "proof of concept" inovatīvo scenāriju attīstībai. Tādējādi tie palīdz iegūt lietotāju un patērētāju reakciju tirgū vēl pirms jaunu tehnoloģiju vai produktu masveida ienākšanas tirgū, turklāt arī palīdz apkopot atsauksmes no lietotājiem un paaugstināt sabiedrības atbalstu jaunām darba metodēm. Living Labs nodrošina saikni no zinātniska pētījuma līdz uzņēmējam un vidi, lai parādītu tehnoloģijas, veicinātu izpratni par iespējām, ierobežojumiem un draudiem jaunajām tehnoloģijām. Plašāks Living Labs koncepts ir T-pilsēta, kurā visa pilsēta kļūst par Living Lab, izmantojot jaunākās IKT tehnoloģijas, lai palielinātu dzīves līmeni un pilsētas pievilcību. 23. Industrijas vērtību tīkli apvieno patērētājus, sistēmu integratorus un neatkarīgos programmatūras pārdevējus, lai attīstītu un rosinātu biznesa risinājumus specifiskās jomās. Tie sekmē kopēju jaunu gala risinājumu izstrādi, kur lietotāji iegūst ātrāku jauno IKT iespēju atsegumu, bet piegādātāji iegūst ātrāku lietotāju atgriezenisko saiti. 24 Atvērtās platformas un liela mēroga testa poligoni tiek radīti, lai attīstītu un notestētu jaunos pakalpojumus un izmantotu liela mēroga eksperimentus ar mērķi izpētīt jaunu iespējamu pakalpojumu ietekmi reālai dzīvei tuvos apstākļos un reālos pilota scenārijos, kā piemēram Living Labs un atvērtās platformas. Sadalītās liela mēroga infrastruktūras objekti, kam neapšaubāmi ir pieskaitāmi esošie radio teleskopi RT32 un RT16, reprezentē saistītu instrumentu vai kolekciju tīklu, kas katrs atsevišķi var nebūt liela mēroga, bet apvienoti kā vienots mehānisms, tie veido liela mēroga zinātnes infrastruktūras objektu. Kā piemēri te jāmin arī SKA (kvadrātkilometru lauku antenu masīvi ar 3000 antenu apvienojumu 50x jaudīgākā kopējā instrumentā, nekā pastāv šodien. Sadalītās infrastruktūras piemērs ir arī GEANT. GEANT4 spēs nodrošināt 500 Gbps datu ātrumu un nodrošinās nākotnes internet tehnoloģijas. Kā mobilās LMZO piemēru var minēt EKA Advanced Along Track Scaning Radiometer (AATSR) uz Envisat satelīta kopā ar 9 citiem instrumentiem ar mērķi sniegt regulārus jūras virsmas temperatūras mērījumus. Astronomijas pētījumu jomā ir vairāki sevi apliecinājuši LMZO, piemēram Habla optiskais teleskops, Starptautiskā kosmosa stacija, Venēras misiju projekti un LOFAR projekts. Jaunās paudzes tehnoloģiju sākotnēji Nīderlandes projekts ar jutīgu antenu lauku kā radio teleskopu, ko veido tūkstoši sensoru, kas savienoti ar lieldatoru ar optisko kabeli. Pēdējo 3-4 gadu laikā gandrīz 50 LOFAR staciju tīklam pievienojušās jaunas 15 citās ES valstīs; pēdējā bija Polija, kas izveidoja 3 šādas stacijas gadā. Bez iespējas pavirzīt tālāk cilvēces zināšanu robežas par visumu, LOFAR tīkls prasa apjomīgas investīcijas IKT jomā, lai spētu apstrādāt liela apjoma datus sadalītā veidā un veicinātu pētījumus vairākās saistītās tēmās (starpdisciplinārus un multidisciplinārus). Iekšējās prasības LMZO parasti ir augstākas, jo jāpārvalda vairākas sarežģītas sastāvdaļas un jāveicina komplicēta sadarbība, līdz ar to parasti pētnieciskā darbība ir efektīvāka. LMZO prasa īstenot jaunas pārvaldības metodes, kur pamata štats ir neliels, tiek pielietota sadalītā administrēšana starp vairākām institūcijām, daļa zinātnieku ir daļlaika pētnieki no citām un citu valstu organizācijām. Jo lielāku zinātnes progresu šāda LMZO paver, jo augstāka būs tās reputācija. 22 ISTAG's Report on Revising Europe s ICT Strategy, final version, Feb. 2009, Page 28 of See e.g See e.g. Industry Value Network for Chemicals, Partners from Chemical Industry: Celanese, Dow Corning, DuPont, Eastman Chemical Company, Hexion Specialty Chemicals, Nova Chemicals / Technology partners: IBM Global Business Services, Invensys, LogicTools, Meridium, NRX, OR Soft, OSIsoft, Pavilion Technologies, SmartOps Corporation, TATA Consultancy Services, TechniData, Vendavo 34 / 205

35 LMZO prasa izmaiņas zinātnes finansējuma modelī, jo iesaiste ESFRI prioritārajās aktivitātēs, LMZO izveide prasa tos nodrošināt ar ilgtermiņa adekvātu mērķa finansējumu, kam bieži nacionālās valdības nav gatavas. Vajadzība finansēt daļu darbību ārpus valsts sadalītās infrastruktūras LMZO saduras ar līdzšinējo īstermiņa finansējuma kārtību, kura orientēta uz nelielu zinātnes infrastruktūras objektu vajadzību apmierināšanu, kur neplānota nacionālā finansējuma samazināšana nerada starptautisku rezonansi vai svītro daudzu gadu garumā plānotu pētījumu programmu. Izveidotās infrastruktūras statuss: nacionāls, reģionāls, Eiropas Saskaņā ar ES infrastruktūras klasificēšanas principiem, veidojot ESFRI prioritāšu kartes un pamatojot izdevumus ES (starptautiskas un pāri nacionālai nozīmei stāvošas) nozīmes zinātnes infrastruktūras objektiem, ir svarīgi izdalīt starptautiskas nozīmes liela mēroga zinātnes infrastruktūras jēdzienu. Svarīgi arī saprast, vai esošie infrastruktūras objekti ir jau ES atzīti un vai tiek arī praktiski izmantoti kā mega-infrastruktūras objektu sastāvdaļa (skatīt arī aprakstu nodaļā 2.1.). Ņemot vērā iepriekšminēto, varam veikt LR zinātnes infrastruktūras objektu un iekārtu iedalījumu pēc to nozīmīguma (pamatojoties uz Technopolis un ES metodiskajiem materiāliem vai pētījumiem): 1. Vienīgā starptautiskas nozīmes starptautiski atzīta liela mēroga zinātnes infrastruktūras objekta (LMZO) izkliedētā daļa (angl. distributed) EVN / JIVE / ERIC / ESFRI sastāvdaļa, e- VLBI standarts Irbenes radioteleskopi RT32 un RT16 ar KDAC (ietverot HPC kapacitāti), kur investēts pēdējos 4 gados 8,5 MEUR un kur starptautiskā sabiedrība izvērtē un apstiprina starptautisku zinātnieku grupu pētījumu plānus multi-antenu pētījumiem, kas tiek īstenoti ar attālinātu vadību reālā laikā vienlaicīgi visām izkliedētām daļām kā vienotai veselai megainfrastruktūrai. 2. Starptautiskas nozīmes ZI atzīta noda (mezgls) ar pieslēgumu LU MII datu krātuve, GEANT3 infrastruktūra, CLARIN, RTU GRID klasteris, LU AI Ģeodinamiskā stacija, kas paši veic mērījumus un sūta datus uz kopēju centrālo objektu/ serveri un ir jau starptautiski atzīti un integrēti kā nodas ES prioritārajos (ESFRI, ERIC) zinātnes infrastruktūras mega-objektos vai tīklos. 3. Starptautiskas reģionālas nozīmes zinātnes objekti. Baldones AO Šmita teleskops ar krātuvi, ko izmanto plašs reģionālo starptautisko partneru loks (ārpus LR robežām). 4. Nacionālas nozīmes zinātnes objekti EDI, LU, RTU, LU MII, LU FI sārmmetālu laboratorija, OSI ZI, LU CFI nanomateriālu laboratorija, Fotonika.LV, BPC biodatu centrs, Silava, LLU u.c., kur, sevi apliecinot vai iestājoties ERIC struktūrās kā dalībnieki, kāds var izaugt līdz starptautiskas nozīmes statusam. 5. Unikāli zinātnes infrastruktūras objekti Latvijā, DU un LU Lāzeru centrs, RTU objekti utt. 6. LR Reģionālas nozīmes zinātnes infrastruktūras objekti LiepU, ReA, ViA, jo līdzīgi vai analogi zinātnes infrastruktūras objekti ir Rīgā. 35 / 205

36 1.4 ES kosmosa zinātnes attīstības prioritātes ES ar kosmosu saistītās ESFRI prioritātes Globālie izaicinājumi. 25 Straujā Ķīnas un Indijas zinātnes un tehnoloģisko centru attīstība, atpalicība no ASV nosaka, ka turpmāko ES zinātnes centru attīstību un nozīmīgumu noteiks katra no tiem integrētība un saistība ar plašāku Eiropas zinātnes infrastruktūras ceļa kartes 26 prioritāro zinātnes infrastruktūras objektu ekspluatāciju un atdevi, ko nosaka Eiropas Zinātnes telpas 2020 vīzijas (European research area, ERA) īstenošana. Zinātnes un pētniecības globalizācijas laikmetā un tehnoloģisko lielvaru izveidošanās Indijā un Ķīnā nosaka, ka jāveido ERA, kur zinātnieki un zināšanas ātri pārvietojas, kur ir efektīva pētniecisko darbu koordinācija un kur tiek sasniegta maksimāla pieejamo resursu ekonomiskā atdeve. Ekonomiskie faktori nosaka arī LMZO priekšrocības ES. Starp pirmajiem LMZO, kas sekmēja starptautisko sadarbību, bija astronomiskās observatorijas un daļiņu paātrinātāji. Pieprasījums pēc zināšanu koplietošanas (The demand for knowledge sharing). Pieaugot starptautiskajai tirdzniecībai starpvalstu preču plūsmām un savstarpējai atkarībai, kā arī nepārtrauktai IKT attīstībai, palielinās mobilo resursu un zināšanu nozīme organizāciju un personu darbībā. Zinātnes infrastruktūras ilgtermiņa kapacitāte kļūst par noteicošo faktoru unikālo reģionālo konkurētspējas priekšrocību izveidē, kas, savukārt ļauj piesaistīt mobilos resursus. LMZO pievilcību var palielināt personiskās saites starp zinātniekiem, inovatoriem, uzņēmējiem, finansistiem un citiem spēlētājiem vai organizācijām, kas dod pienesumu zināšanu akumulācijā un lietošanā. Pakāpeniski uzsvars no tehnoloģiju pārneses pārbīdās uz zināšanu koplietošanu. Smadzeņu aizplūšana un pieplūšana agrāk tradicionālā veidā parādīja, ka ir ieguvēji un zaudētāji. Jaunā pieeja ar zināšanu koplietošanu un internacionalizāciju piedāvā ieguvēja iespējas ar dinamiskiem smadzeņu cirkulācijas procesiem. LMZO globālajā kontekstā tiek veidotas, lai dotu nozīmīgu ietekmi pan-eiropas sistēmai, piesaistot globālo zinātnes sabiedrību un industriju, Augstākās izglītības institūcijas un valdības fundamentālajos zinātnes radīšanas un izmantošanai ilgtermiņā. Informācija 3. ES ESFRI priotāšu karte (roadmap). Lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai pan-eiropas zinātnes infrastruktūru identificēšanas procesā, Eiropas Stratēģijas Forums zinātnes jomā (the European Strategy Forum on Research Infrastructures, ESFRI) tika izveidots 2002.gada aprīlī. Tas apvieno pārstāvjus no ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un viens pārstāvis ir no Eiropas Komisijas. ESFRI darbojas, lai atbalstītu saskaņotu pieeju politikas veidošanai par pētniecības infrastruktūrām Eiropā un nodrošina virzību uz starptautiskajām sarunām, kas attiecas uz citām pētniecības infrastruktūrām ārpus ES un kur pasaules mēroga pārstāvniecība ir nepieciešama. Tā drīzāk ir konsultatīva institūcija, nevis lēmumu pieņemšanas instruments, kuras mērķis galvenokārt ir noteikt pētniecības infrastruktūras ar Eiropas nozīmi. Tas neveido identificēto pētniecības infrastruktūru prioritāru sarakstu, bet izveido saikni starp pētniecības uzdevumiem un uzsver nepieciešamību sadarbībai starp ES dalībvalstīm, to attīstībā, atjaunotnē vai saskarsmē. Kaut ESFRI nodrošina svarīgu forumu Eiropas līmenī, Eiropas pētniecības infrastruktūras ir jāņem vērā un jāveicina pasaules kontekstā lēmumu pieņemšanas procesā un secīgā to turpmākajā attīstībā. Paralēli ESFRI, tika dibināta e-infrastruktūras refleksijas Grupa10 (e-irg), lai definētu un ieteikt labāko praksi attiecībā uz Viseiropas elektroniskās infrastruktūras centieniem. Tā sastāv no oficiālajiem valdības pārstāvjiem no visām ES valstīm. Galvenais e-infrastruktūras iniciatīvas mērķis ir atbalstīt politiskā, tehnoloģiskā un administratīvā ietvara izveidi, lai viegli un rentabli kopīgi izmantotu sadalītos elektroniskos resursus visā Eiropā. E-IRG ražo baltās grāmatas, ceļvežus un ieteikumus, kā arī analizē Eiropas zināšanu sabiedrības nākotnes pamatus. Saskaņā ar ESFRI (The European Strategy Forum on Research Infrastructures) Eiropā pašlaik definēti 45 zinātnes e-infrastruktūras virzieni, no kuriem katram nepieciešama sava specifiska e-infrastruktūra, virtualizācijas rīki, datu bāzes, datu apstrādes rīki (Sociālās un humanitārās zinātnes, Vides zinātnes, Enerģētika, e-infrastruktūra, Bioloģijas un medicīnas zinātnes u.c.) Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs abi radioteleskopi RT32 un RT16 ir uzskatāmi par ES nozīmes radioastronomijas pētnieciskās infrastruktūras sadalītajiem Eiropas ļoti garas bāzes interferometrijas tīkla (EVN) zinātnes infrastruktūras objektiem jau 25 A vision for strengthening world-class research infrastructures in the ERA. Report of the Expert Group on Research Infrastructures. EU DG Research, 2010, Brussells, 56 p the European Roadmap for the Research Infrastructures 36 / 205

37 šodien; VSRC pēdējos 3-4 gados regulāri piedalās tīkla kopējos pētījumos un vadības sanāksmēs kā pieaicinātais dalībnieks ar novērotāja tiesībām. Tīkla virzītājs un galva ir JIVE / ERIC struktūra, kas darbojas vairākus gadu desmitus, bet tikai 2015.gada aprīlī kļuva par ERIC. Mūsdienās pētījumos izmanto vairāku radioteleskopu, tai skaitā IZI VSRC, sinhroni uztvertos datus par vienu un to pašu kosmiskās telpas apjomu, turklāt svarīgi panākt datu iegūšanu no daudziem radioteleskopiem vienlaikus reālā laikā. Tradicionāli radioteleskopu dati tiek marķēti ar to iegūšanas laika atzīmi un tos iespējams transportēt vēlākai apstrādei, tomēr šāda pieeja jau uzskatāma par novecojušu. Radioteleskopu saslēgšana operatīvā tīklā ir iekļauta Eiropas Komisijas ietvara programmu projektos un ir svarīgs Eiropas pētniecības uzdevums. Šī attīstība ir noteikta kā Eiropas līmeņa zinātnes infrastruktūra saskaņā ar ESFRI. FP6 projekts EXPReS (Express Production Real-time e-vlbi Service), kurā IZI VSRC piedalās kā partneris, noteica e-vlbi nākotnes attīstības prasības: GEANT izmantošana, Gbps uz radioteleskopu (Latvija pašlaik var izpildīt šodienas daudz zemākā standarta minimālo slieksni, t.i. 1-2,5 Gbps), izkliedētā vidē darbojošos standarta serveru, piemēram, GRID aplikāciju izmantošana par e-vlbi datu procesoru (programmkorelatoru). Eiropas galvenais radioastronomijas datu apstrādes centrs ir JIVE (Joint Institute for VLBI in Europe), tīkls EVN (European VLBI Network, kur VSRC ir pieaicinātais tīkla partneris) un teleskopu virtualizācijas servisi e-vlbi, tādejādi saslēdzot pasaules radioteleskopus (arī IZI VRSC RT-32 un RT- 16, sākot ar š.g. novembri, pēc modernizācijas darbu veikšanas) ar JIVE, izmantojot 16 * 1 Gbps kanālus. VSRC iespējas ir sekojošas: Tuvā un tālā kosmosa debess ķermeņu novērojumi, izmantojot daudzantenu novērojumu programmas VLBI režīmā. IZI VSRC līdzdalība Eiropas ļoti garās bāzes interferometrijas tīkla (EVN) asociētā partnera statusā, un bija pilntiesīgs partneris šī tīkla partneris realizētajos Eiropas Komisijas ietvara programmas projektos EXPReS, NEXPReS, Radionet un RADIONET3, ir RADIONET4, kas sniedz institūta darbiniekiem zināšanu un pieredzes gūšanas iespējas, kā arī sniedz finansējumu zinātniskajām aktivitātēm. Noteiktais mērķis ir nodrošināt iesaistīšanos sākumā kā asociētajam partnerim, tad kā pilntiesīgam partnerim Eiropas kopējā kosmosa pētniecībā ar EVN palīdzību. Irbenes RT-32 darbība iekļāvās Zemas frekvences interferometrijas tīklā (Low frequency VLBI network LFVN), pētniecībai izmantojot 92, 18, 13, 6 un 3.6 cm viļņu garumus. Šīs sadarbības ietvaros IZI VSRC ieguva partnerus, ar kuriem tika izveidoti kopīgi zinātniski projekti, kas veicināja institūta attīstību. LFVN pētījumi šodien ir pārtraukti. Savukārt LR KDAC otrs partneris LU MII attīsta GEANT, grid, Future Internet un mākoņdatošanas kompetences. Eiropas pētniecības un izglītības tīkls GÉANT (nacionāla, reģionāla un campus līmeņa) GÉANT3 ir Eiropas akadēmiskais gigabitu tīkls ar globāliem savienojumiem uz citiem kontinentiem, ko veido Eiropas Savienība savām izglītības un zinātnes vajadzībām. Tīklā ir apvienotas 36 Eiropas valstis. Jāpiezīmē ka HPC (High Performance Computing) infrastruktūra arvien vairāk pārveidojas no superdatoru centra par vienkārši lielas jaudas skaitļošanas resursu vidi ar nodu (infrastruktūra PRACE (Partnership for Advanced Computing in Europe) Eiropas HPC tīklu konsorcijā (FP7 PRACE) darbojas jau 20 valstis). VNPC Sadarbības stratēģija tika izstrādāta un partneri to apstiprināja gadā. Tā ietvēra VNPC KDC partneru iesaisti sekojošos ESFRI centros: CLARIN (LU MII) Common Language Resources and Technology Initiative SKA (GLOBAL) Square kilometer array D-Āfrikā un Austrālijā, Eiropā kā starpposms attīstās LOFAR staciju tīkls, kopš gada beigām 3 šādas LOFAR stacijas tiek veidotas Polijā, 1 Somijā, 1 Zviedrijā utt. VSRC ir saņēmis uzaicinājumu izveidot LOFAR staciju jau gadā kā vienīgo Baltijā. Par LOFAR izveidi VSRC ir izstrādājis priekšprojekta pētījumu. EISCAT_3D Upgrade jonosfēras pētījumu tīkls Ziemeļvalstīs, neoficiālās sarunās Ziemeļvalstu partneri ir ieinteresēti paplašināt tīkla ģeogrāfiju arī LR (Irbenē). Nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā. Šādas nozares ir IKT un enerģētika, kas tā vai citādi ietekmē gandrīz visas nozares. Ja signālu apstrādes algoritmu izstrāde, 37 / 205

38 augstas veiktspējas skaitļošanas modernās metodes, big data (lielu datu masīvu) apstrādes kompetence, tālizpēte, precīza laika vai teritoriālo koordināšu mērījumi, virtuālie eksperimenti un mākslīgais intelekts palielina gandrīz visu pētījumu jomu rezultativitāti. Viedās (sensoru) un mērījumu tehnoloģijas ietekmē energo un dabas resursu patēriņu un efektīvu izmantošanu, kas nosaka vairuma nozaru darba ražīgumu. Savukārt daudzi inovatīvi pielietojumu šajās jomās pārplūst no kosmosa tehnoloģijām un revolucionizē minētas nozares. Informācija 4. ERIC struktūras. Ievērojams progress ir panākts, nosakot Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūrām (European Research Infrastructure Consortia, ERIC) vienotu juridisko statusu gada 29. maijā ES Padome apstiprināja regulu par zinātnes infrastruktūras ERIC juridisko statusu, nodokļu saistībām un darbību. ERIC tiesisko regulējumu nosaka Eiropas Līguma 171. Pants: "Kopiena var izveidot kopuzņēmumus vai kādas citas struktūras, kas vajadzīgas, lai efektīvi īstenotu Kopienas pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un demonstrējumu programmas, ko var izmantot pan-eiropas pētniecības infrastruktūras, kuras nepieciešamas efektīvai Kopienas PTA programmu īstenošanai. Šāds regulējums netieši atbalstīs koordinācijas mehānisma nostiprināšanu, kas ved uz labāku lēmumu pieņemšanu Eiropas līmenī. Big data zinātne. 27 Zinātniskie projekti, kas atrodas datu pārpilnības pētījumu priekšpostenī ietekmē visas jomas un nozares. Globālā atmiņas ietilpība turpina paplašināties eksponenciālā ātrumā. JIVE var radīt 1 PB datu apjomu 18 stundu mērījumu sesijā; nākamās paaudzes infrastruktūras projekti, piemēram, antenu kvadrātkilometru masīvs (Square Kilometre Array, SKA) būs vēl prasīgāki. 28. Daudzās organizācijās datu saglabāšanas politika joprojām ir bērna autiņos. Informācija 5. IT kapacitātes pieauguma prognozes. Datoru veiktspējas kapacitāte pieaug eksponenciāli (skaitļošanas spēja dubultojas 18 mēnešos, atmiņas katros 12 mēnešos, tīkla ātrums katros 9 mēnešos, un zinātniskās vajadzības (sasniedzot exa-skalas līmeni) izvirza jaunas prasības un izaicinājumus, lai konstruētu 2020.gada paaudzes e-infrastruktūru. Saskaņā ar Tīklu pieejamības prasību scenāriju Eiropas Zinātnes un izglītības sabiedrībā 2020.gadā 29 tiek sagaidīts, ka prasību raksturlielumiem jāpieaug vismaz par kārtu visām lietotāju grupām: Individuālie pētnieki: 10 Gbps laboratorijā, 1 Gbps birojā, 50 Mbps pārējā telpā, ietverot mobilo telefonu. Universitātes un pētījumu centri: brīva Gbps pieeja + virtualizācija visos līmeņos ar vairāku tehnoloģiju iespējām. Lietotāji - speciālisti: (zinātnes / izglītības datu centri & mākoņu piedāvātāji, HPC universitāšu pilsētiņas): Multi 100+ Gbps pieeja, daudzlīmeņu virtualizācija, zemi gaidīšanas laiki datorā pēc pieprasījuma. Skolas: Multi 1 Gbps multimediju pakalpojumi (ultra HDTV, telepieejamība, pieeja izglītības datiem mākonī) Pētījumi gadā nav iedomājama bez intensīvas sarežģītu e-infrastruktūru izmantošanas, 30 tāpēc Eiropai ir jāatjauno sava stratēģija, lai risinātu ar zinātnes attīstību saistītās problēmas un prioritātes. Trīs savstarpēji saistīti virzieni ir galvenie: e - zinātnes (prasmju krātuve), e - infrastruktūras (24 h dienā kvalitātes pakalpojumu platformas) un inovācijas (liela mēroga tehnoloģiju eksperimenti, piemēram, nākotnes internets, masīva paralēlā skaitļošana, Living Labs). e-infrastruktūras pašlaik ir strukturētas piecās savstarpēji sakļautās jomās, kopā nodrošinot dažādas funkcijas un pakalpojumus: Knowledge without borders. GÉANT 2020 as the European Communications Commons. Report of the GEANT Expert Group, October 2011, EC, 2011, 56 p. 28 The Square Kilometre Array (SKA) is a global collaboration to establish a radio telescope with a total collecting area of one square kilometre. Sites in South Africa and Australia are being considered for the facility and the project s operations centre will be located at Jodrell Bank near Manchester, UK. 29 Scenario of Network Access Requirements in the European Research & Education Community in Source: Knowledge without borders. GÉANT 2020 as the European Communications Commons. Report of the GEANT Expert Group, October 2011, EC, 2011, 56 p. 30 e-infrastructure is an environment where research resources (hardware, software and content) can be readily shared and accessed wherever this is necessary to promote better and more effective research. Such an environment integrates networks, grids and middleware, computational resources, experimental workbenches, data repositories, tools and instruments, and the operational support for global virtual research collaboration 31 Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions. ICT infrastructures for e-science, Brussels, , COM(2009) 108 final, 12 p. 38 / 205

39 GÉANT3 32 tīkls (t.sk. Nordunet tīkls) ar pieslēgumiem Rīgā LU MII un VeA; e-zinātnes režģi 33 ir radušies, lai reaģētu uz visprasīgāko zinātnes disciplīnu vajadzībām sadalīt un apvienot jaudu datoriem un sarežģītiem, bieži vien unikāliem zinātniskiem instrumentiem. Big data zinātne ir globāla dimensija 34, kas atspoguļo zinātnes mērījumu un novērojumu jēldatu pieaugošo vērtību visās zinātnes jomās (cilvēce, biodažādība, augsto-enerģijas fizika, astronomija utt.). Eiropai jāvelta pienācīga uzmanība galveno zinātnisko datu krātuvju pieejamībai, kvalitātes kontrolei un nodrošināšanai un datu saglabāšanai. Heterogēnajā digitālo datu sistēmā ir novērtēts, ka tikai 28% no zinātnes rezultātiem tiek apstrādāti digitālajās datu krātuvēs 35. Tas prasa izstrādāt jaunu zinātniskās informācijas pārvaldības stratēģiju un saistītās politikas, integrējot tajās lielo zinātnes mērķa organizāciju (kā CERN 36, JIVE, ESO u.c.) un akadēmisko institūcijas un bibliotēkas. Super- un augstas veiktspējas skaitļošana. Superdatori ir noteikta kā galvenā prioritāte, lai veicinātu Eiropas zinātnes sniegumus. Tas prasa izstrādāt jaunu stratēģiju rūpniecības iesaistei un koordinācijai starp finansēšanas iestādēm. 37 Risinot stratēģiskos, politiskos, tehniskos, finanšu un pārvaldības jautājumus, kas saistīti ar augstas veiktspējas skaitļošanu atbilstoši ESFRI ceļa kartei, PRACE (Partnership for Advanced Computing in Europe) izstrādā nozīmīgu impulsu, lai mobilizētu ievērojamu nacionālo finansējumu Peta mēroga mašīnu ekosistēmas izvietošanai Eiropā, ļaujot sasniegt liela mēroga skaitļošanas veiktspēju gadā. Turklāt, publiskā un privātā sektora partnerības un pirmskomercializācijas iepirkumu 38 piedāvātās iespējas jāizmanto, lai piesaistītu investīcijas šajā stratēģiski svarīgajā jomā. Tāpēc Eiropas ieguldījumiem super-skaitļošanas infrastruktūrā būtu jābūt ar skaidru atdevi rūpniecībā. Attālinātas vadības instrumentu (AVI) pakalpojumi astronomijai 39 ļauj izmantot mērinstrumentu attālināti, no gala lietotāja atrašanās vietas ar attiecīga aprīkojuma palīdzību. Daudzu zinātnes diciplīnu pētījumu veiksmi nosaka nepieciešamība izmantot interaktīvas, modernas, unikālas un dārgas iekārtas, kas bieži vien nav lokāli pieejamas, kā arī plaša starptautiska sadarbība. Attālināti atbalstīta zinātnes infrastruktūras lietošana 40 ievērojami samazinās cilvēku un finanšu izmaksas, jo AVI sniedz iespēju koplietot zinātniskos rezultātus reālā laikā vienlaikus ar citiem dažādu reģionu pētniekiem, tā efektīvāk izmantojot viņu darba laiku. Galvenie politikas jautājumi, kas attiecas uz AVI attālo instrumentu izmantošanu, ir sekojoši: 1. nodrošināt attālināto ārējo lietotāju piekļuvi instrumentam ar taisnīgu un ilgtspējīgu paša instrumenta koplietošanas modeli vai piekļūstot instrumentam priviliģētos institūtos ar pieejas nodu; 32 the world s largest multigigabit communication network dedicated to research and education. In Europe, GÉANT already serves around 4000 universities and research centres and connects 34 National Research and Education Networks (NRENs). 33 A grid is a service for sharing computer power and data storage capacity over the Internet. It goes well beyond the connection between computers and ultimately aims to turn the global network of computers into a vast computational resource for large-scale computer- and data-intensive applications. 34 US National Science Foundation DataNet program ( 35 Investigative Study of Standards for Digital Repositories and Related Services DRIVER ( 36 EMBL (European Molecular Biology Laboratory), ESA (European Space Agency), ECMWF (European Centre for Medium-Range Weather Forecasts), CERN (European Organisation for Nuclear Research). 37 Europe has been under-represented in the world top ranking lists tracking trends in high-performance computing ( 38 COM(2007) 799: Pre-commercial Procurement: Driving innovation to ensure sustainable high-quality public services in Europe. 39 Implementation of Remote Instrumentation Services. Avots: e-irg (Infrastructure reflection group) White Paper 2009, Brussels, 2009, 53 p. COM(2009) 108 final: 40 e-irg Blue Paper 2010, EC, Brussels, 60 p. 39 / 205

40 2. veicināt integrētas e-infrastruktūras lietošanu, kas ietver dažādus tās līmeņus, piemēram, tīklu, režģa skaitļošanas resursus (skaitļošanas, uzglabāšanas), režģa starpprogrammatūru un instrument kā tādu; 3. Dot iespēju veikt ikdienas darbu mazāk priviliģētas zinātnes aprindām (pieslēdzot attālināto instrumentu e-infrastruktūrai). Pašreizējās prakses un sasniegumus raksturo daži labi zināmi projekti, piemēram, WLCG (HEP skaitļošanas) un e-vlbi (eksperimentiem radioastronomijā gandrīz reālā laikā, izmantojot GÉANT2 41 un mākonī sadalītās korelācijas projektiem. Refences projekti radioastronomijā in EXPReS projekts ( zemestrīces, vides un eksperimentālo zinātniskajām aprindām ar atskaites iekārtu ESFRI minētajām - darbības DORII ( ES īstenotā zinātnes infrastruktūras politika pakāpeniski ir vērsta uz zinātnes infrastruktūras centralizēšanu tiek nodrošināta atsevišķu viena vai dažu jau esošu izcilu centru un atbalstošo centru darbība un attīstība. Distributētā politika izdala investīcijas arī dažu jau gatavu pavadošo centru izaugsmei, kuri kļūst par kopējā centra attālinātām sadalītām infrastruktūras sastāvdaļām, ja to pastāvēšana zināmā pamata attīstības līmenī nodrošināta nacionālajā līmenī. Turklāt ES programmu finansējums tiek piešķirts aktivitātēm, kuru rezultāti noderēs visai ES, savukārt aktivitātes, kas ir tikai nacionālā prioritāte, jāfinansē attiecīgajai valstij pašai. Šāda ES prakse atbalsta to centru attīstību, kuros līdz šim jau veiktas nepieciešamās investīcijas darbības nodrošināšanai; savukārt to valstu zinātniekiem, kuru rīcībā nav nacionālo zinātnes infrastruktūras resursu, ir iespēja īrēt jau izveidoto attīstīto centru (supercentru) infrastruktūru un pakalpojumus. Zinātnes e-infrastruktūra ir kritiska ikvienam lielam zinātnes projektam: attālinātā pieeja datoru un tīkla jaudām rada pilnīgi jaunas iespējas esošajām infrastruktūrām, problēmu simulācijai, tehnoloģiju pakalpojumiem, kas prasa specifiskas prasmes, apmācību un rīkus. Zinātnes e-infrastruktūra sastāv no sekojošiem slāņiem: - telekomunikācijas; - datoru resursi: režģa skaitļošana un mākoņdatošana (Grid computing, Cloud computing, Supercomputing); - pētniecības iekārtas; - dati. E-infrastruktūras trīs galvenie parametri ir datu pārraides tīkla kapacitāte, serveru un procesoru jaudas un digitālo datu glabājamie apjomi. Kopējo e-infrastruktūras kvalitāti var iegūt, sabalansējot šos parametrus. Līdzīgi kā ar GÉANT, Grid iniciatīvas attīstās Eiropas un nacionālā līmenī. Lai gan Grid un mākoņdatošanai ir savas nianses, tomēr stratēģiski var uztvert kā virzību no Grid uz mākoņdatošanu. Šie apstākļi kā nākotnes perspektīvu izvirza prasību attīstīt uz zinībām balstītu e- infrastruktūru (Knowledge- Driven Research Infrastructure). Šajā infrastruktūrā pārvaldāmām zinībām (piemēram, OWL/RDF balstītas tīkla semantiskās tehnoloģijas) būs ļoti plašs zinātņu starpdisciplinārs pielietojums. Mērķi e-infrastruktūras izveidei: Darba vide zinātniekam kā Eiropā. Latvijas zinātniekiem nodrošināt līdzvērtīgu pētniecības vidi kā citur Eiropā un iekļauties vienotajā Eiropas pētniecības telpā ERA (European Research Area), kā arī iekļauties speciālajās e- infrastruktūrās, palielinot iespējas iekļauties Eiropas līmenā pētniecības projektos. Līdzekļu ekonomija. Attīstot kopīgu zinātnes aprīkojumu koplietošanai, panākt zinātnes infrastruktūrai investējamo līdzekļu ietaupījumu. Zinātniskās darbības efektivitātes un rezultivitātes pieaugums. Zinātnes infrastruktūras objekti izmantošanai Eiropā. 41 GÉANT is a pan-european e-infrastructure, which link together national research and education networks. It is composed today of more than 50,000 km of optical fibres. 40 / 205

41 No Eiropas prasību viedokļa daudzām e-infrastruktūrām, jo īpaši decentralizētām e-infrastruktūrām, ir nepieciešama Latvijas piedalīšanās (nepieciešamse- infrastruktūras mezgls Latvijā). Latvijai ir jāpiedāvā savi e-infrastruktūras pakalpojumi Eiropai. e-vlbi: ļoti garas bāzes inerferometrija Eiropā Informācija 6. e-vlbi: ļoti garas bāzes inerferometrija Eiropā. Radio astronomija ir astronomijas apakšnozare, kas pēta a debesu objektus radio frekvenču apgabalā. Radio astronomi izmanto dažādus paņēmienus, lai novērotu kosmosa objektu radio starojumu. Visbiežāk lietotā un labi zināmā ierīce, ko izmanto radioastronomijā, ir atsevišķs radio teleskops, kas fokusēts uz spēcīgu radio avotu, lai analizētu tā radio emisijas veidu. Kopš gada visā pasaulē teleskopi mēdz būt apvienoti, lai veiktu ļoti garas bāzes interferometrijas VLBI pētījumus. VLBI ir astronomu izgudrota metode, kurā fiziski neatkarīgi un tālu atstatu novietoti radio teleskopi vienlaicīgi novēro vienu un to pašu debesu apgabalu, lai iegūtu ļoti augstas izšķirtspējas kosmisko radio avotu attēlus radio diapazonā. Tā kā VLBI teleskopus parasti atdala daudzi tūkstoši kilometri, katra teleskopa dati tiek digitāli ierakstīti un lokāli uzglabāti, izmantojot magnētisko disku sistēmas. Diski ir fiziski jātransportē līdz centrālajam datu procesoram (speciāli komplektētam superdatoram), kur dati no katra teleskopa tiek dekodēti, precīzi saskaņoti, un tad korelēti atbilstošā pārī katrai iespējamai radio teleskopu kombinācijai. Kopējā datu plūsma uz centrālo procesoru ir apmēram no 10 līdz 100 terabaitiem vienā novērojumā; pēc pārstrādes, datu apjomu var samazināt par divām līdz trim kārtām. Datu procesorā notiek datu plūsmas apstrāde, kurā dati tiek automātiski kalibrēti un tiek sagatavoti provizoriskie attēli. Dati (ieskaitot neapstrādātus datus) tiek iesniegti astronomam to turpmākai detalizētai un rūpīgai analīzei. VLBI novērojumus Eiropā vada un organizē Eiropas VLBI tīkls (EVN), kuru gadā izveidoja piecu Eiropas galveno radioastronomijas institūtu konsorcijs. Pašlaik EVN veido visjutīgāko virtuālo VLBI radioteleskopu, tīklā iesaistot lielos teleskopus no visas pasaules. Centrālo EVN datu procesoru izstrādāja, un tagad izmanto Kopīgais Eiropas VLBI institūts (JIVE), kas atrodas Dwingeloo, Nīderlandē. Tā kā EVN teleskopi novēro kosmiskos radio avotus vienlaicīgi, tie rada ļoti lielu datu apjomu. Sākotnēji dati tika ierakstīti augstas ietilpības magnētiskajā lentā, kas tika transportētas uz JIVE jau pēc eksperimenta beigām. Tādējādi papildus laiks bija vajadzīgs, lai datu nesējus nosūtītu un veiktu datu apstrādi un korelāciju: eksperimenta rezultāti bija pieejami astronomiem ar ievērojamu kavēšanos. Vēlāk EVN konsorcijs ieviesa diska pakotnes, kas aizstāja magnētiskās lentes. Tas nedaudz uzlaboja situāciju. Tomēr galvenā problēma joprojām nav atrisināta: diska iepakojumi ir jātransportē uz JIVE pa pastu. Pirms desmit gadiem, nodu PC klasteris būtu bijis vajadzīgs, lai tas atbilstu EVN MkIV datu procesora apstrādes jaudām JIVE. Tomēr nodu skaits strauji samazinās, jo procesoru iespējas turpina attīstīties. Tīkla infrastruktūra spēj dinamiski apstrādāt ļoti liela apjoma datu pārsūtīšanu ilgākā laika periodā. Tas noteica e-vlbi sistēmas izveidi, kur dati, izmantojot tīklu, tiek nosūtīti uz centrālo apstrādājošo iekārtu JIVE. Tas būtiski samazināja laiku, kas nepieciešams, lai iegūtu konkrētā novērojuma gala rezultātus. Tomēr e-vlbi metodē radās jauns šķērslis: viena vienīga centrālā datu procesoru esamība JIVE. Lai atrisinātu vienotā korelācijas punkta problēmu, tika ieviests sadalītās korelācijas programmatūras režģa skaitļošanas vidē jēdziens. Centrālo datu procesoru JIVE aizstāja ar uz režģa platformas izstrādātu sadalīto korelācijas programmatūru. Režģa pieeja e-vlbi prasīja izveidot jaunu lietotāja saskarni. balstītu vienotu kontroles dokumentu eksperimentā. Šajā gadījumā lietotājs norāda režģa īpašo parametru kopumu un definē nepieciešamo resursu tipus kopā ar to īpašajiem savienojumiem, radot e-vlbi darbplūsmu. Teleskopi ir apvienoti, lai novērotu vienu un to pašu debesu apgabalu. VLBI operators katram radio teleskopam piešķir failu serveri darbplūsmas izveides etapā. Kopā var tikt definēti daudzi failu serveri, tomēr katram radioteleskopam ir piešķirts tikai viens Failu Serveris. Dati no katra teleskopa tiek nosūtīti uz piesaistītajiem failu serveriem. Lai korelētu saistīto datu straumi no teleskopiem, ir vienā vietā vajadzīgas precīzas datu virknes no visiem iesaistītajiem radioteleskopiemi. Lai paātrinātu korelācijas procesu un izmantotu režģa resursus, programmatūras korelācijas moduļi ir izvietoti režģa vidē. Datu plūsmas no radio teleskopiem tiek sadalītas nelielās datu paketēs. Datu paketes sagatavo datņu serveri, un tās nosūta uz korelācijas nodu. Process tiek kontrolēts ar korelācijas algoritmu, kas kontrolē veidu, kā datu paketes tiek piegādātas korelācijas nodās. Ikreiz, kad attiecīgie dati paketēs ir korelēti, tos apvieno ar iepriekšējiem rezultātiem un uzglabā centrālajā datu arhīvā. VLBI nākamajos 20 gados. Pirms 10 gadiem: 128 kbs; Adhoc, GHz un 43. Šodien: 3 Gbps, pins digitālais signāls path; Multiple; GHz un 200, cietie diski kļuvuši lēti, ietilpīgi un ātri, Samplers and 41 / 205

42 FPGAs kļuvuši lēti un ātri, Multi-Gbit/sec ierakstīšana no neiespējamas kļuvusi viegla pēdējos dažos gados, PC pāriet uz virtuālo realitāti ierakstīšanas ātrums aug 100% gadā. VLBI nākotnes atslēgtehnoloģijas. VLBI tehnoloģiju prasību (e-vlbi standarta) iespējamā attīstība tuvākajos 20 gados (referāti JIV inaugurācijas pasākumā 2014.gadā): RF optiskās šķiedras tīklā = Buttersa likums šķiedras joslas platums dubultojas katrus nākamos 9 gados; Salīdzinoši lēti precīzā laika pulksteņi = H-māzeris ar relatīvo kļūdu 10-15, dziļā kosmosa atomu pulkstenis, attiecīgi kļūda ; Digitālie uztvērēji = ADCs Semtech 64 Gbps; Divkāršs kanāls; Masīva paralēlā skaitļošana; Cieta stāvokļa SSD Samsung, USD TH, 26 grami, 1 Gbit/sec, vadošā resistive RAM = NVM Technologies of DRAM; Antena ar 2 Gbit / sec robežu, lai pārietu no FPGA uz CPU, pašlaik 8 vai 16 kanāli katrai ieejai liela apjoma datu antenna; MK6 datu ierakstītājs, antena 12 m izmaksā 1 mill. USD aptuveni, sadalītā vai mākoņa korelācija, viedā datu pirmsapstrāde un atlase; 2035 VLBI stacija zemas izmaksas, izcila automatizācija, 10:1 frekvenču attiecība vai vairāk, visas frekvences vienā laikā, digitālā modernizācija lēta, moderna programmatūra, digitāls backend, masīvs skaitlis, modularitāte un interfeisi nosaka sekošanas mērķa objektam uzvadīšanas laiku. ES gatavojas īstenot SKA kvadrātkilometra lauka antenu masīva programmu Kvadrātkilometra lauka antenu masīvs (SKA) 42 būs revolucionārs radio teleskops, kas apvienos tūkstošiem receptoru, kas savstarpēji savienoti visā plašākas teritorijas platībā. Kopējā visu receptoru apvienotais datu savākšanas laukums būs aptuveni viens kvadrātkilometrs, padarot SKA par lielāko un jutīgāko radioteleskopu, kurš jebkad uzbūvēts. SKA plāno uzcelt Dienvidāfrikā vai Austrālijā Jaunzēlandē. SKA risinās piecus pamatjautājumus 43 astrofizikas pētniecībā. Ar SKA notverto datu pārsūtīšana un apstrāde, kā arī darbs, lai datus pārvaldītu un panāktu to tiesisko regulējumu, ir cieši saistīts ar e-infrastruktūru: SKA mērījumu datu apstrāde prasīs milzīgu skaitļošanas jaudu, ko nodrošinās PRACE petaflop skaitļošanas iniciatīva. Datu apstrāde prasa gan augstas veiktspējas skaitļošanas resursus un metodes, tostarp izmantojot Grid skaitļošanas metodes, kuras dominē augstas klases skaitļošanas fizikas zinātnēs. Šajā kontekstā būtu lietderīgi ieskatīties Eiropas Grid infrastruktūras progresā, ko piedāvā EGI 44 un grid režģa starpprogrammatūras nodevumos, ko īsteno EMI. 45 Lai izstrādātu ticamu SKA un PrepSKA modeļu pārvaldību un tiesisko regulējumu, varētu pārņemt EGI izveides pieredzi, kur tika izvērtēti un analizēti pārvaldības modeļi starptautiskai sadarbībai un dažādi tiesiskie regulējumi. e-vlbi EK FP7 NEXPReS projekta rezultātu izmantošana citās FP7 radioastronomijas iniciatīvās, piemēram, RadioNET un PrepSKA ļautu pasūtīt un darbināt starptautiskās LOFAR stacijas kā garas bāzes vienības, saistītas ar LOFAR kodolu ar GÉANT un citu e-infrastruktūru. Lai maksimizētu EGI ir organizācija, kas izveidota, lai koordinētu Eiropas GRID infrastruktūru, ko veido apvienība no individuālajām nacionālajām grid infrastruktūrām ar mērķi atbalstīt daudzlietotāju sabiedrību EMI ir Eiropas Middleware iniciatīva, programmatūras platforma augstas veiktspējas skaitļošanai, 42 / 205

43 zinātnes atdevi, nepieciešama tālāka e-infrastruktūras attīstība, jo pētniecības darbības ir vērstas uz plūsmas apstrādes un datu glabāšanas sadalītajām metodēm. Sadarbības veicināšana starp radio astronomiem un citiem fiziķiem. Prasības par energoefektīvu datu apstrādi reālā laikā ir kopīgas astronomijas un astro-daļiņu projektiem, piemēram, SKA, CTA, KM3NET un citiem fizikas nozares ESFRI ceļveža projektiem. Kopīgas problēmas ir arī tādās jomās kā datu apstrāde un industrijas piesaiste. Attīstot saikni starp radio astronomiem un visplašākajam pētniecības jomām ESFRI ceļvedī. Radioteleskopi ir pievienoti sensoru tīkliem, bieži izvietoti vidēs, piemēram, tuksneši, kas var dot pienesumu pētījumos par šīm vidēm, kas veikti ar citiem sensoriem (piemēram, ar LOFAR), kā arī dzīves un sociālo zinātņu pētījumos. Tieša tīklu un sadarbības pētījumu datu koplietošana var dot sinerģijas datu apstrādes, vadības un analīzes jomās. EGI struktūras var būt noderīgas, lai šīs darbības koordinētu. HELIO, Heliofizikas integrētā observatorija HELIO ir konstruēta ap pakalpojumu-orientētu arhitektūru. 46 Sākotnējā infrastruktūra iekļauj meta-datu pakalpojumus un datu serverus, kurus izvērš European Grid of Solar Observations (EGSO). Apstrādes un uzglabāšanas pakalojumi ļauj lietotājam izpētīt datus un radīt produktus, kuri apmierina stingās savietojamības prasības un standartus. Šīs iespējas papildina datu un metadatu pakalpojumi, ko piedāvā Taverna darba plūsmas programrīks LR RIS3 stratēģija Galvenās valsts viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) vadlīnijas MK noteica gada 17. decembrī, apstiprinot Zinātnes un Tehnoloģiju attīstības vadlīnijas un vairākus sekojošus Informatīvos ziņojumus ES, kā arī Ziņojumu par RIS3. 47 MK noklausījās Ziņojumu par RIS3 stratēģijas izstrādi gada 17. decembrī. 48 RT-32 un RT-16 atbilstība ESFRI ceļa kartes objekta Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijas specializācijas jomām ir sekojoša: 1.Zināšanu-ietilpīga bio-ekonomika kosmiskās tehnoloģijas un ar tām saistītā kompetence (tālizpēte, GPS, utt.) ļauj sekmīgi veikt mežu inventarizācijas uzdevumus, mežu teritoriju energokrājas kartēšanu, koku sugu atpazīšanu, derīgās koksnes krājas aprēķinus, veikt izmaiņu monitoringu utt. 2.Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas kosmosa pielietojumos attīstītās industriālās signālapstrādes metodes ļauj sekmīgi izstrādāt un piedāvāt jaunus pakalpojumus biosignālu medicīnas un medicīnas iekārtu izstrādē; 4.Viedā enerģētika jaunās paaudzes radioteleskopi ir lieliski sensoru tīklu poligoni dabiski šķēršļotā un zema trokšņa apstākļos, ko Irbenē nodrošina Aizsargjoslu likums. Savukārt, uzkrātā machine-to-machine datu apmaiņas kompetence ļauj risināt arī satelīts satelīts, satelīts zeme 5.Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas radioteleskopi ar uztverošajiem datu blokiem, HPC, straumēšanas un datu formatēšanas tehnoloģijas. Observatorijas pāriet no MARK5 uz MARK6 standartu iekārta kompakta un ātrāka. RT komplekss atsevišķi ietekmē IKT attīstību LR, ātrās prototipēšanas laboratorija, kas pamatā ir domāta tieši VSRC, kamēr e-vlbi standarts IKT virzību ES. 46 Strategy for a European Data Infrastructure. White Paper Partnership for accessing data in Europe Report. 2009, 30 p Innovation and Research Strategy. for Smart Specialization. The initial position of Latvia. 27 March / 205

44 1.4.3 IZI VSRC Iesaiste starptautiskajos tīklos, organizācijās IZI VSRC darbojas kā Eiropas ļoti garās bāzes interferometrijas tīkla (EVN) pieaicinātais partneris un bija pilntiesīgs partneris šī tīkla realizētajos Eiropas Komisijas ietvara programmas projektos NEXPReS un RADIONET, kas sniedz institūta darbiniekiem zināšanu un pieredzes gūšanas iespējas, kā arī sniedz finansējumu zinātniskajām aktivitātēm. Noteiktais mērķis ir nodrošināt iesaistīšanos kā pilntiesīgam partnerim Eiropas kopējā kosmosa pētniecībā ar EVN palīdzību. Attēls 6. VSRC līdzšinējā dalība ES EVN tīklā. Irbenes RT-32 turpina sadarboties ar agrākā Zemas frekvences interferometrijas tīkla (Low frequency VLBI network LFVN, pašreiz tas izbeidzis savu darbību), partneriem 92, 18, 13, 6 un 3.6 cm viļņu garumos. Šīs sadarbības ietvaros IZI VSRC īsteno kopīgus zinātniskus projektus, kas veicina institūta attīstību. VLBI arī aukstā kara laikā bija gandrīz vienīgais sadarbības modelis ar PSRS tolaik. EVN tīkla 2000 novērojumus gadā un ~50% no globālajiem novērojumiem korelē JIV-Eric Nīderlandē. EVN tīklu šodien reprezentē 25- teleskopi 15 institūtos, kas izvietoti 18 teritoriālos punktos 12 valstīs, aptverot 4 kontinentus (2011) 49. JIVE gadā pārgāja uz ERIC juridisko struktūru līdzīgi kā ESO, ESA, ITER, EMBL, CERN saņemot īpašas nodokļu atlaides, lielāku brīvību darbībā, īpaši iepirkumu procesā. Saules sistēmas pētījumi antenas GHz, bāzes līnija 8600 km, strādā 0,3-90 GHz, DiFX, VLBI režīmā sasniedz visaugstāko jutību. Mērķtiecīgi sadarbībā ar EVN, JIV-ERIC izskatīt VSRC iesaisti sekojošās nākamajās tālajās EKA tālo kosmisko lidojumu misijās: Cassini 2004, Saturns, Būs jauns Cassini uz Saturnu, VLBA astrometrija. Titāns Huygens Voyager I Marss. Kopumā tās uzlaboja korekcijas antenām, uzlaboja korelatoru, gaismas izliekšanās korekcijas, jo atradīsies Saules 49 Porcas, prezentācija ziņojums EVN / JIV-ERIC inaugurācijas sanāksmē, Dwingelo, 2015.gada aprīlī 50 Walter Brisken, Atacama, NRAO, ziņojums EVN / JIV-ERIC inaugurācijas sanāksmē, Dwingelo, 2015.gada aprīlī 44 / 205

45 gravitācijas lauka ietekmē. Multi-statisks asteroīdu radars, iesaista Arečibo, asteroīds var rotēt, orbīta var mainīties. Varētu izskatīt arī Voyager misiju uz Neptūnu, kura sadarbosies ar NASA. Ķīnas VLBI attīstība 51 Ķīnas VLBI izveidots 30 gadu periodā: gada jūlijā pirmā 25 m antena tika samontēta un testēta rūpnīcā, gada jūlijā instalēta Sheshan vietā (30 km no Shanghai). Tas sāka mērījumus gada novembrī gadā Ķīnas Zīnatņu akadēmija iesniedza priekšlikumu par Ķīnas VLBI tīkla izveidi, kā pirmos uzbūvēja Urumči un Šanhajas stacijas gadā 60 km attālu no Urumči uzbūvēja Nanshan 25 m diametra radioteleskopu gadā Šanghajas un Šešanas stacijas, bet 1994.gadā attiecīgi Urumči un Nanšanas 25 m teleskopi kļuva par EVN biedriem. Stacijas piedalās arī IVS un APT eksperimentos, un atsevišķās VLBI mērījumu sesijās. Sakarā ar Ķīnas Mēness apgūšanas programmas īstenošanu (CLEP), lai noteiktu pavadoņu orbītas ar VLBI reālā laikā, 2006.gadā tika uzbūvētas vēl divas jaunas stacijas (40-m teleskops Kunmingā un 50-m teleskops Miyun Beidžingā), kā arī Šanhajas datu apstrādes centrs. e-vlbi jomā ik gadu vērojama jauna attīstība, strādā ar Onsalu un Medičina observatoriju Itālijā, pēta pulsārus, astrometrijā, ģeodezijā, prot noteikt 1000 km vairāku lielā teritorijā ar cm un mm precizitāti, stradā ar ASV, Austrāliju. 1. Shanghai 65 m radioteleskops ar instalētu aktīvas virsmas sistēmu (2.pasaulē), darba intervals 1-50 GHz; 2. Tian Ma RT, apstiprināja projektu 2008.gadā, ekspluatācijā kopš 2013.gada, uzņēma W3(OH), līdz Šešanas stacijai bāzes līnija 6,1 km; 3. Sheshan 25 m RT; 4. Kunming 40 m RT, VLBI; 5. Urumči 25 m RT; VLBI; 6. Miyn 50 m RT (pie Beijing); VLBI; 7. Hardware correlator 5 stacijas, korelatora programmatūra 4 stacijas. FAST iniciatīva Ķīnā (Five hundred meter Aperture Spherical Telescope) sākās Gadā. Infrastruktūras objekta vietas izbūvi sāka gadā; pirmie mērījumi plānoti gadā; plānots, ka RT darbosies 9 frekvenču joslās no 70 MHz līdz 3 GHz (8GHz); 500 m apertūras RT. Āfrikas VLBI tīkls D-Āfrika līdzfinansēs SKA2 projektu (ieskaitot SKA) kopīgi ar Austrāliju, 9 Āfrikas valstīm: Namībiju, Botsvanu, Ganu, Dienvidāfriku, Keniju, Madagaskaru, Mauritāniju, Mozambiku, Namībiju, un Zambiju. Plānotā veco radioteleskopu atjaunošanas, jauno montāžas, cilvēku apmācības programmas un citas atbalsta aktivitātes un tās pavadošie tehniskie ekspluatācijas pakalpojumi paver iespējas arī VeA VSRC iespiesties un sniegt noteiktus maksas pakalpojumus. Plānotie pētījumi aptver sekojošas tēmas: a. plūdmaiņas (paisums un bēgums) cietzemē un okeānos; b. meteoroloģiskais laiks un klimats; c. reģionālās deformācijas: zemes pacelšanās / iegrimšana; d. Zemes orientācijas un dienas garuma izmaiņas; e. sauszemes atsauces tīkls; f. okeānu un atmosfēras cirkulācija; g. jūras līmeņa izmaiņas; h. Zemes garozas kustība, plātņu tektonika; i. zemestrīces un vulkāni; j. pēcledāja iztaisnošanās. VSRC varētu iesaistīties kā atsevišķu darbu veicējs, izmantojot savu RT-32 vai RT-16 renovācijas pieredzi. 51 Shen Zhi-Qiang. VLBI in China. ziņojums EVN / JIV-ERIC inaugurācijas sanāksmē, Dwingelo, 2015.gada aprīlī. 45 / 205

46 JIVE iesaistās SKA 52 aktivitātēs Pēta galaktiku evolūciju, kosmoloģiju un melno enerģiju, pulsārus, kvazārus, astroķīmiju. SKA1 izmaksu griesti nepārsniedz 650 MEur (2013.gada lēmums), bāzes līnijas pārskatīšana. SKA1-LOW Murčisonā Austrālijā - 130,000 dipoli (512 stacijas x 256 antenas); MHz ar ~80 km bāzes līniju; liela antenu koncentrācija platības centrā. SKA1-MID Dienvidāfrikā ir 133 SKA1 un 64 MeerKAT spoguļi, max bāzes līnija aptuveni 150 km, darba frekvences: 2 ( GHz), 5 ( GHz), 1 ( GHz). 4 VLBI radiostaru signāli SKA1-MID sistēmā. SKA Fāzu lauks (Phased Array Feed, PAF). Radio teleskops tiek attīstīts plašākas avangarda zin ātnisko instrumentu programmas ietvaros. SKA1 ir 10 x jutīgāks par LOFAR, SKA2 vel 10 x jutīgāks kopā 100 reizes jutīgāks. SKA VLBI programma, kad kopā mēra SKA1, SKA2 ar EVN, LBA (Long Baseline Array, bāzes līnija > 3000 km) vai Āfrikas VLBI tīkls AVN ALMA nozīmīga bāzes līnijas pārskatīšana. E-ELT fāzu pārveidojumi Kopš gada EKA strādā pie ļoti liela optiskā teleskopa izveides programmas. Šis (European Extremely Large Telescope) jaunais revolucionārais zemes bāzes teleskops ar 39-m galveno spoguli būs lielākais pasaulē redzamās gaismas / tuvā infrasarkanā spektra diapazona teleskops. LOFAR nozīmīga bāzes līnijas pārskatīšana, pilns EVN lauks jau tagad veido 10% no kopējās SKA radioteleskopa lauka virsmas. Plānots, ka EVN statuss starptautiskajā apritē pieaugs. 53 Precīzās saules sistēmas astrometrijas iespējas interesē Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Astrometrija, planetārie pētījumi, orbītu pētījumi, zvaigžņu un galaktiku veidošanās procesi, gravitācijas lēcas. Attēls 7. attēls. Atvasināto satelīttehnoloģiju izveides modelis ES un EKA sadarbība Pēc 2005.gada pieauga pūles un aktivitātes, lai tuvinātu un labāk koordinētu EKA un ES Kosmosa politikas aktivitātes, resursu izmantošanu un nozares izaugsmi. Tas izpaudās sekojoši: 52 Malcolm Longair. From black-belt specialism to mainstream astrophysics. ziņojums EVN / JIV-ERIC inaugurācijas sanāksmē, Dwingelo, 2015.gada aprīlī. 53 Malcolm Longair, Cavendish Laboratory, Cambridge, prezentācija JIVE / ERIC inaugurācijas pasākumā, 2015.gada aprīlī, Dwingelo 54 Peeters W., Jolly C. Evaluation of future space markets. OECD, 2004, Paris, 65 p. 46 / 205

47 1. Pieaug ES un EKA savstarpēja koordinācija pētniecības un attīstības pasākumu attīstībā. Eiropas Komisijas 7.Ietvara programmas ietvaros tika īstenots EKA Telekomunikāciju ilgtermiņa plāns. 2. Vairāki plānošanas dokumenti, piemēram, Digitālās attīstības plāns (Digital Divide Initiative, Digital Divide Forum) un Globālais IT pārskats parāda interneta pieejamību pasaulē un nosaka zinātnes mega-infrastruktūras objektu pieejamību un izmantošanas iespējas. 3. ASV Aizsardzības ministrijas Transformācijas iniciatīva aptver 8,7 miljardu USD finansējuma apjomu, 56 lai ražotāji veidotu satelītu militāro tehnoloģiju pielietojumus civilajām vajadzībām. ES un EKA jāspēj attīstīt savus telekomunikāciju risinājumus atbilstošā līmenī. 7.attēlā ir parādīts modelis, kā publiskais sektors kā galvenais pasūtītājs sekmē jaunu kosmosa avangarda tehnoloģiju attīstību. Tajās sadaļās, kur iespējams, tiek piesaistīts arī privātais sektors. Tālāk un plašāk, spin-off un start-up procesa rezultātā jauno tehnoloģiju pielietojumi multiplicējas, pārklājot arī citas tautsaimniecības nozares Kopsavilkums: nākotnes prognozes 57 Apkopojot informāciju par kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu tirgu, kas tai skaitā ietver kosmisko datu apstrādi, situāciju, redzams, ka nozare ir perspektīva un uzkatāma par attīstāmu Latvijā. Zemāk norādīti galvenie secinājumi, kas norāda uz kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozares perspektīvu. 1. Plānota intensīvāka attīstība satelītu palaišanas (launchers) jomā, ko lielā mērā nosaka uzlaboti risinājumi, kas ļauj samazināt izmaksas satelītu palaišanai. 2. Kosmiskās telekomunikācijas stabili pieaugs pieprasījums šajā tirgus segmentā (skat nodaļu) un virzīsies uz informācijas sabiedrības komunikāciju pieprasījuma apmierināšanu, kā arī uz integrāciju ar platjoslas interneta tehnoloģijām un infrastruktūru. 3. Zemes virsmas novērojumi plānots stabils tirgus pieaugums no USD 2 miljardiem gadā līdz USD 4,7 miljardiem gadā. Pieaugs ĢIS aplikācijas, tālizpētes un fotogrametrijas risinājumu pielietojumi. EKA tomēr īsti nenovērtē šīs nozares potenciālu, salīdzinot ar ASV un citām valstīm, līdz ar to var sagaidīt EKA politikas maiņu un attiecīgi investīciju pieaugumu. 4. Satelītnavigācija. GPS iekārtu un pakalpojumu tirgus apjoms gadā sasniedza 16 miljardus. Satiksmes drošības, vadības, roku aparatūras un auto iebūvētās aparatūras un uzslāņoto pakalpojumu tirgus gadā pieaugs līdz 150 miljardiem. 58 Attīstības etapu finansēs ES un EKA, pētnieciskās izmaksas gadā sasniegs līdz 1 miljardam. 5. Militārais kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu tirgus saistās ar milzīgām iespējām (skatīt nodaļu) un izdevumi dažādās militārajās programmās mērāmi līdz 10 miljardiem gadā. 6. Jaunu perspektīvu tirgu attīstība: 55 The Global Information Technology Report ICTs for inclusive growth, WEF, 2015, 381 p., skatīts Kopējais Transformācijas programmas apjoms 17 miljardu USD, 8,7 miljardi USD attiecas tikai uz satelītu tehnoloģiju segmentu 57 Šīs sadaļas pamatā izmantoti darbā Peeters W., Jolly C. Evaluation of future space markets. OECD, 2004, Paris, 65 p. Analizētie materiāli un veiktie secinājumi 58 Skatīt arī European Commission, European Space Agency: Business In Satellite Navigation: An Overview of Market Developments and Emerging Applications (5 March 2003) 47 / 205

48 a. Ķīnas un Indijas tirgus ar milzīgām iespējām un potenciālu. b. Vispārējie informācijas un komunikācijas produkti bezvadu risinājumi, telemātika, norēķinu sistēmas, virtuālais darbaspēks, ĢIS risinājumi, videokonferences ar jauniem satelītthenoloģiju pielietojumiem. c. Mobilās aplikācijas. 1.5 VSRC izcilības apliecināšana un integrācija Eiropas zinātnes telpā ( ) VSRC iespēju kļūt par līdzvērtīgu zinātnisku institūtu citu valstu vadošajiem radio astronomijas institūtiem lielā mērā noteiks vairāki starptautiska un nacionālā līmeņa faktori. Starp tiem svarīgi izdalīt sekojošus galvenos: Viedā specializācija; Fotonika; ES IKT nozares zinātnes attīstības prioritātes; Zinātnes nozīme Latvijas reģionu attīstībā; Starptautiskā sadarbība radioastronomijas un astrofizikas nozarē. Tālāk aplūkosim katru no minētajām jomām, kas ļoti nozīmīgi ietekmē VSRC stratēģijas saturu gadu periodam, īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā IZI VSRC ārējās un iekšējās vides novērtējums (SVID analīze) Pašreiz VSRC izcilība saistās ar Irbenes globālas nozīmes liela mēroga zinātnes infrastruktūras objektu izmantošanu, kuras modernizācija tika pabeigta 2015.gada decembrī. Trūkumi saistās ar atbilstošu jauno zinātnieku un izcilu pētnieku ierobežoto skaitu, kas nenodrošina starptautiskai izcilībai nepieciešamo kritisko kapacitāti. Vairāk uzmanības varētu tikt pievērsts radīto zināšanu komercializācijai un atdevei sabiedrībai (t.sk. patenti un IPR), kā arī sadarbībai ar industriju, izmantojot dažādus potenciālās sadarbības veidus. Var identificēt plašas iespējas turpināt dinamisko attīstību, piesaistot augstas kvalitātes zinātnisko personālu no ārpuses, attīstīt zinātnes kapacitāti, piesaistot publisko un privāto finansējumu, uzlabot komercializācijas praksi, kas palielinātu projektu plūsmu un inovāciju un uzlabotu ieņēmumu daļu un naudas plūsmas rādītājus. Starp draudiem jāmin līdzšinējā publiskā finansējuma zinātnei un tehnoloģiskajai attīstībai neprognozējamība, un demogrāfiskās situācijas negatīvā ietekme uz studentu un jauno zinātnieku skaitu. Tāpat jāuzsver, ka izteiktam vairumam LR uzņēmumu zinātniskās izstrādnes nav vajadzīgas, jo tie neredz iespējas tās komercializēt salīdzinoši īsā peridā, bet dominē pieprasījums pēc testēšanas, prototipēšanas un jaunu produktu diversificēšanas pakalpojumiem, arī pieprasījums pēc pētījumiem, ieviešot jaunākās kosmosa tehnoloģijas LR ir visai neliels. IZI VSRC stiprās un vājās puses, pastāvošo iespēju un draudu ārējā vidē analīze atspoguļota tabulā / 205

49 Tabula 5. IZI VSRC SVID analīze Stiprās puses 1) vienīgais zinātniskais institūts, kura rīcībā ir unikāla liela mēroga zinātnes infrastruktūra (radioteleskopi ar šķīvja diametru 32m un 16m), kura iekļauta kā nozīmīga prioritāte starptautiskas nozīmes liela mēroga radioastronomijas sadalītās infrastruktūras kompleksā, iekļauta 3S, kā arī ESFRI (un ERIC) stratēģijās; 2) VSRC strādā vismaz 4 starptautiskajās zinātnes aprindās atzīti astronomi vai astrofiziķi; 3) VSRC spēj nodrošināt divas paralēlas pētnieku tehniskā dienesta inženieru komandas, lai veiktu starptautiska līmeņa novērojumus; 4) VSRC darbojas VLBI EVN tīklā, kur tas bija iekļauts vairākos FP6 un FP7 projektos, saņemti uzaicinājumi integrēties EVN, LOFAR un EISCAT tīklos; 5) IZI VSRC (darbs, līdzšinējie sasniegumi un REGPOT projekta pieteikums) ārējie eksperti ir novērtējuši kā vienu no 15 Latvijas zinātnes izcilības centriem 6) VSRC pētījumu jomās pastāv laba sadarbība ar augsti profesionāliem kolēģiem NVS (Krievijā) kā turpinājums sadarbībai LFVN tīklā; 7) izveidota sadarbība pētījumu projektos ar Baltijas valstu vadošajiem pētniecības centriem astronomijas, elektronikas un sensoru tīklu jomās; 8) izveidota pozitīva reputācija sadarbībai ar privāto sektoru prototipēšanas un inženiermodelēšanas jomās; 9) diversificēta specializācija un kompetence viedo, sarežģīto, vājo un tālo signālu saņemšanā, apstrādē, kā arī straumēšanā, radioteleskopu vadības sistēmu programmēšanā un satelītu programmēšanā; 10) pieredzējuši vadošie pētnieki nodaļu vadītāji, katrs ar starptautisku kompetenci savā jomā; 11) izveidota kompetence projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā, veidojas kultūra starp zinātniekiem projektu plūsmas radīšanā; 12) profesionāla ieviešanas vienība ar starptautisku lielu projektu vadības Vājās puses 1) Niecīgais valsts finansējums zinātnei pēdējos 20 gados ievērojami samazināja iespēju apzināt radioteleskopu patieso tehnisko situāciju un uzturēt un kopt atbilstoši tehniskajām prasībām; neļāva modernizēt, veidot piedāvājumu klientiem (eksperimentēt), piesaistīt jaunus speciālistus, studentus un vieszinātniekus, netika izveidoti teleskopu tehniskais un operatora dienesti; 2) Ierobežotais finansējums rada inženieru un tehniskā personāla kompetences trūkumu un neļauj tos apmācīt, nosūtīt stažēties, uzaicināt ciemos ekspertus un nozares profesionāļus. 3) VeA/VSRC nav savas IKT un signālapstrādes doktorantūras, kā rezultātā bieži savā karjerā jaunie doktoranti spiesti sekot citu organizāciju uzspiesto vadītāju tēmām, kas ir ārpus VSRC prioritātēm. 4) valstī nav liela mēroga zinātnes objektu uzturēšanas, izmantošanas un modernizācijas finansēšanas politikas, 5) Kapacitāti ierobežo tas, ka dažu vadošo pētnieku atdevi un efektivitāti zinātnē samazina to iesaiste ITF mācību procesā, savukārt mācību profesūra faktiski augstākās izcilības publikācijas nerada; 6) Vecākā zinātnieku paaudze noveco, bet jaunajiem doktorantiem un zinātniekiem pietrūkst zinātniskā brieduma, pieredzes un administratīvās spējas, lai gan izveidojies paaudžu pārrāvums 5-10 gadu garumā pakāpeniski samazinās; 7) kvalificētu vadošo pētnieku un doktorantu trūkums radioastronomijas jomā, kas ierobežo iespējas maksimāli VSRC interesēs slogot modernizētos radio teleskopus pēc 2015.gada beigām 8) Nepietiekama starptautiskā aprite, nepietiek vizitējošo pētnieku un studentu, arī pašu nespēja efektīvi izmantot lēto vai bezmaksas VeA studentu resursu; 9) Salīdzinoši zems zinātnes rezultāts attiecībā uz publickācjām, kas būtu iesniegtas pasaules līmeņa zinātniskos žurnālos un konferencēs; 49 / 205

50 pieredzi, lai īstenotu 15 milj. EUR apjomīgu VNPC konsorcija zinātnes infrastruktūras attīstības projektu; 13) apjomīgs finansiāls (līdz 1,2mEUR gadā) un politisks Ventspils pilsētas Domes vadības atbalsts; valdības politisks atbalsts veidot KDAC un modernizēt radioteleskopus; Iespējas 1) VSRC ir IKT un signālapstrādes nozares Valsts nozīmes pētniecības centra vadošais partneris un vairākās padomēs pārstāv reģionālās universitātes un to zinātnes institūtus; 2) gadu perioda ESF paver iespējas tālāk modernizēt kompleksa infrastruktūru un palilināt cilvēkkapitālu. 3) RT tehniskā modernizācija ļaus piesaistīt apjomīgus starptautiskus mērījumu pasūtījumus (dažādās formās) pēc 2015.gada. Pieaugs sadarbība EVN un ar bijušā LFVN tīkla un Krievijas, Ukrainas, ĶTR partneriem. 4) Zinātnes un izglītības infrastruktūra VeA ir daudzās jomās labākā Baltijas valstīs, kas nodrošina iespēju veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus astronomijā, astrofizikā, signālu apstrādē un pārraidē, telekomunikācijā, ko virza industrijas vajadzības. 5) VSRC integrācija ar VeA dod iespēju piesaistīt talantīgākos studentus un veidot efektīvu sadarbību, tomēr to ierobežo nepietiekamais studentu skaits IT un elektronikas studiju programmās 6) LR un EKA 2.kārtas sadarbības līgums paver iespējas piedalīties 2. un 3. PECS I projektu konkursa kārtās, stažēties EKA vadošajos centros, iesaistīties arī cita veida sadarbībā; 7) Jaunu zinātnieku ieplūdums. Aptuveni 22 doktoranti ar VePD stipendiju atbalstu pārredzamā laikā aizstāvēs 10) nepieciešamas ievērojamas papildu investīcijas zinātniskās infrastruktūras pilnīgai sakārtošanai (~1,927 M 3.kārtā); 11) nepietiekama jaunu projektu pieteikumu sagatavošanas kapacitāte 12) centralizētā VeA pārvaldības sistēma neatstāj iespēju VSRC lemt par savai attīstībai nepieciešamo resursu izmantošanu, tas samazina darbības efektivitāti un pagarina lēmumu pieņemšanas procesu. Draudi 1) Niecīgais finansējums izraisa algu starpību zinātnē, augstākajā izglītībā un privātajā sektorā, tas rada risku, ka zinātnieki pēc konkrēta projekta noslēguma paliek bez ienākuma, ko daļēji varētu atrisināt VePD finansējums iekšējam projektam. Saglabājas draudi zaudēt jaunos zinātniekus nozarē, kur privātais sektors maksā vairāk nekā par lekciju pasniegšanu un pētniecību valsts institūcijā; 2) draudi valsts un globālās ekonomikas lejupslīde sankciju, globālas krīzes, kara, sociālo nemieru, protestu, ugumsgrēka, plūdu, vētru utt. rezultātā; 3) valstī nav reģionālās zinātnes politikas, bet uzsvars ir uz zinātnes resursu centralizāciju Rīgā un LU, RTU un dažu citu institūtu monopola attīstību, jaunie zinātnieki emigrē; 4) valsts bāzes finansējumu infrastruktūrai vienādi aprēķina radioteleskopiem un nelielām laboratorijām visām zinātnes nozarēm vienādi, nav sakārtots arī jautājums par profesūras zinātniskā darba apmaksas sadalījumu starp izglītības un zinātnes avotiem; 5) mazais doktorantūras studentu skaits dabas un inženiertehniskajās zinātnēs nenodrošina dabisku zinātnieku paaudzes nomaiņu Latvijā, nepietiekami notiek jauno zinātnieku sagatavošana astronomijā, turklāt doktorantūras studiju vietas budžeta nauda nenonāk tur, kur ir paredzamā doktoranta darba vieta, bet gan lielajā universitātē, kur ir Promocijas padome, kas uzspiež doktorantam tikai savu vadītāju ar tā tēmu, kas veicina talantu aizplūšanu no reģioniem. 50 / 205

51 doktora grādu un pienesīs dinamiku VSRC; 8) Pieaugoša kompetence tālizpētē, lielu un kompleksu mehānisku struktūru un materiālu modelēšanā, kosmisko atlūzu novērojumos, mazo satelītu izstrādē un programmēšanā, komunikācijas nodrošināšanā radīs jaunas iespējas jau tuvākajā nākotnē; 9) IZI VSRC zinātniskā attīstība abpusēji bagātinās Ventspils IKT nozares uzņēmēju attīstības koncepciju, Ventspils pilsētas realizētā politika (tiek attīstīta industrija, kas radīs lielāku pieprasījumu pēc IZI produktiem, VTAP) 10) Apvārsnis 2020 (Horizon2020) programma piedāvā plašas attīstības un pieredzes gūšanas iespējas, piedaloties starptautiskos projektos un programmās; 11) Tirgus apjoma pieauguma tendences kosmosa pakalpojumu nozarē un maz attīstītais iekšējais tirgus šai nozarē pašreiz dod iespēju izstrādāt Zemes virsmas specifisko pētījumu pielietojumu produktus, pēc kuriem ir paredzams liels pieprasījums; 12) VSRC/VeA dalība MASOC, BIRTI, sadarbība ar Letera, Likta, Satelīttehnoloģiju klasteri, KC Leo un dod iespējas veidot aktīvas sadarbības formas ar VSRC un uzņēmumu iesaisti; 13) Rezonējošas ar zinātni saistītas inovācijas ekosistēmas esamība Ventspilī, ko veido pirms-inkubators, BI, VATP, KTPK, satelīttehnoloģiju klasteris un LEO kompetences centrs tiešā VSRC ģeogrāfiskā tuvumā, t.sk. cieša industrijas līdzdalība; ITF joprojām nav savas doktorantūras padomes; nepietiekami resursi zinātniskās infrastruktūras uzturēšanai un atjaunināšanai 6) Privātajā sektora uzņēmumu tehnoloģiskais līmenis nosaka mazu pieprasījumu pēc zinātnes un kosmosa tehnoloģijām. 7) Izglītības izteikta prioritāra prevalēšana virs zinātnes interesēm, aktīva studiju interešu un neapmaksātu darbu uzspiešana pētniekiem, pārmērīga tikko aizstāvējušu maģistru iesaiste tiem jaunu studiju kursu izstrādē un lekciju lasīšanā ir par 50% samazinājusi efektīvo personāla kapacitāti, ierobežo jauno speciālistu izaugsmi un izpaušanos VSRC ietvaros; 8) stratēģiskas izglītības attīstības eksakto zinātņu virzienā programmas trūkums nestimulē skolēnus iestāties elektronikas studiju programmās, potenciāli samazinot studējošo skaitu elektronikas virzienā; 9) mazs studentu un absolventu skaits maģistra studiju programmās IT un elektronikā apdraud augstas kvalitātes talantīgu jauno speciālistu piesaisti VSRC; 10) privātā sektora neizpratne par zinātnes un tehnoloģiju iespējām, zems pieprasījums pēc pētnieciskajiem un kosmisko tehnoloģiju pakalpojumiem Latvijā un ārvalstīs; 11) VeA nav senātā izdiskutētas un apstiprinātas IPR politikas, kas motivētu zinātniekus komercializēt savus rezultātus Fotonika Svarīgi ir aplūkot VSRC vietu Fotonika Baltija konsorcijā, kurā ir iekļāvušies visas galvenās LR astronomijas pētniecības institūcijas, daļa no tām ir pārstāvētas arī VNPC IKT un signālapstrādes nozarē. Fotonika kā zinātnes nozare šī vārda īstajā nozīmē ir atsevišķu fotonu transformācija un reģistrācija; dažādu materiālu mijiedarbība ar atsevišķiem fotoniem u.tml. Ar to pamatā nodarbojas optiskās astronomijas (un vēl īsāku elektromagnētisko viļņu) observatorijas, tomēr daļēji tā pārklājas ar VSRC interesēm un LR nelielais zinātnieku skaits nosaka, ka jābūt atvērtiem pat mazākajai sadarbības iespējai LR ietvaros. 51 / 205

52 Fotonika- Baltija konsorcijs tika izveidots gada septembrī uz F7 Regpot projekta NSC Fotonika-LV konsorcija bāzes (pirms tam Fotonika-LV asociācija), kas darbojas kopš gada aprīļa, piesaistot zinātnieku grupas no divām Zviedrijas un pa vienai no Vācijas un Somijas universitātēm. Jaunais konsorcijs apvieno fotonikas kvantu zinātnes, kosmosa un saistītās zinātnes Baltijas jūras reģionā un atbilst jauno atslēgtehnoloģiju prioritātei (Key Enabling Technology of the European Union) 59. Jaunā iniciatīva ir sekmējusi jauna fotonikas augsto tehnoloģiju industriālā klastera veidošanos ap NSC Fotonika-LV zinātnes ekselences centra konsorciju, kura attīstības stratēģija paredz transformēt esošās spējas un kompetences spēcīgā ekonomiskās attīstības katalizatorā ar ietekmi uz visu LR inovācijas sistēmas attīstību. Klastera uzņēmumu apgrozījums gadā sasniedza EUR 120 milj. Latvijā konsorciju veido trīs LU institūti Atomu fizikas un spektroskopijas, Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeodinamikas institūti, Ventspils Augstskola (pamatā VSRC) un Daugavpils Universitātes G.Liberta vārdā nosauktais Inovatīvās mikroskopijas centrs. Starptautiskie neatkarīgie vērtētāji lielāko konsorcija institūtu daļu iekļāva Latvijas zinātnes izcilības 15 labāko institūtu sarakstā gadā asociācija spēja piesaistīt Eur 3,8 milj. Finansējumu FP7-REGPOT projektu konkursā 61. Konsorcijam vēl pievienojies LU Ķīmiskās fizikas institūts, kuram ir lielisks darbu saraksts kvantu zinātnēs un nanotehnoloģijās. Informācija 7. NSC FOTONIKA-LV konsorcijs. Zinātniskā konsorcija kodolu veido trīs universitāšu institūti, kas pirms tam darbojās kā individuāli zinātniskie institūti, katrs ar kompetenci fotonikā, kvantu zinātnēs un kosmosa tehnoloģiju izpētē. Konsorcijs palīdzēja tos konsolidēt ap kopēju mērķi, lai kļūtu par vadošo Baltijas pētījumu centru Eiropas zinātnes telpā (European Research Area, ERA) fundamentālajā un lietišķajā fotonikā, kosmosa zinātnē un tehnoloģijās ar pielietojumiem atmosfēras un biosfēras pētījumos, biomedicīnas optikā, līdz mikrometra un nanometra mēroga pētījumi, ietverot kvantu zinātnes un pielietojumus scale research including quantum sciences and quantum optics and applications of optical atomic clocks and laser frequency combs (femtosecond lasers) for ultra precise, measurements. NSC FOTONIKA-LV, reg. Nr , FP7-REGPOT Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia Towards Effective Integration in the European Research Area ( ) u.c. projektu ietvaros spēja piesaistīt vai atgriezt Latvijā 17 augstas raudzes zinātniekus, to skaitā Marie-Curie stipendiātu Dr. A. Ekers ar gada Max-Planck balvas ieguvēju prof. K. Bergmann no Kaizerslauternas universitātes, Dr. J.Alni, kas strādāja kopā ar 2005.gada Nobela prēmijas ieguvēju fizikā prof. T. Hänsch Garčingā 62, Vācijā, Dr.Hab.Phys Uldi Bērziņu no Zviedrijas high-tech uzņēmuma Micronic Laser Systems AB, Dr.Amara Graps (ASV), Dr.Mikelis Svilāns (Kanāda), Dr. Iļja Fescenko (Šveice), M-C stipendiāts Dr.Kārlis Gross (Austrālija), MsC Tech.Phys. Jānis Blahins (Izraēla),Vidvuds Beldavs (stratēģiskais plānotājs no ASV), Jānis Freimanis (Francija), Dr.Roman Viter (Ukraina), Dr.Nikolaj Bezuglov (Krievija), Dr.Christina Andreeva Markovska (Bulgārija), Dr. Teodora Kirova (D-Āfrika), Dr.Jorge del Pino (Kuba), Dr.Justas Zdanavicius (Lietuva), Dr. Vygantas Laugalys (Lietuva) and Arvind Saxena (Indija)). Fotonika, kvantu zinātnes un saistītās tehnoloģijas ir reģionālā viedā specializācija de facto, jo to veido sekojoši galvenie elementi: Aptuveni 40% no LR zinātniskajiem rezultātiem pēc 2004 attiecas uz fotonikas tēmu, mērot publikāciju skaitu indeksētajos žurnālos; Ar Fotonikas, kvantu zinātnes un kosmosa tehnoloģiju saistītās un lietišķajās nozarēs strādā aptuveni 700 no Latvijas 5000 zinātniekiem, kopā 12 institūtos vai laboratorijās, no kurām 3 saņēma izcilības novērtējumu Technopolis starptautiskajā zinātnes izvērtējumā; Brussels, , COM(2012) 341 final A European strategy for Key Enabling Technologies A bridge to growth and jobs Feasibility study for an EU Monitoring Mechanism on Key Enabling Technologies, Final report on KETS observatory Latvia: Research Assessment Exercise, Report Panel M: Natural Sciences and Mathematics, Technopolis January 2014 Skatīt tekstu 75.lpp. - In April 2010, three institutions of the University of Latvia (Atomic Physics and Spectroscopy, Astronomy and Geodesy and Geoinformatics) established the association FOTONIKA LV with the aim to take responsibility for sustainable advancement of the sector of photonics in Latvia. The association submitted an ambitious FP7 project of basic and applied research in traditional and innovative fields of photonics: REGPOT which was eventually granted 3.8million. Other laboratories should follow this example. 61 FP7-REGPOT FOTONIKA-LV, reg. Nr , Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia Towards Effective Integration in the European Research Area. 62 The Nobel Prize in Physics 2005: Roy J. Glauber, John L. Hall, Theodor W. Hänsch 63 Latvia: Research Assessment Exercise, Report Panel M: Natural Sciences and Mathematics, TECHNOPOLIS, January 2014 Skatīt 52.lpp.: Overal score (4) VIRAC operates two large radio antennae at Irbene (32m and 16m) that were built by the Soviet Army. In 1994, when the Army left, parts of the equipment were torn down with no drawings left behind to help reinstallation. It took about 15 years to restore the facility and to start to take data. The priority of the activities in astrophysics is to exploit the capabilities of these radio telescopes. The principal scientific directions are the observations and theoretical modelling of the solar chromosphere and corona; studies of the interstellar medium; as well as studies of distant galaxies and quasars. The latter task will be carried out primarily through participation in European VLBI (Very-long- baseline interferometry) Network (See list of FP7 projects in ANNEX A-1). The results 52 / 205

53 Fotonikas, kvantu zinātnes un kosmosa tehnoloģiju klasteris LR reprezentē 30 MVU ar apgrozījumu gadā Eur 70 milj. Un 18% izaugsmes ātrumu gadā, ar 12 pētnieciskajām vienībām, kuras īsteno 19 Ietvara programmu projektus ar kopējo finansējumu Eur 8,4 milj. Papildus Eur 7 milj. Tika piesaistīti kā ES SF projekti. Konsorcijs Fotonika Balticum Eiropas zinātnes telpā iederas sekojošās Tehnoloģiskajās platformās 64 and Kopējās tehnoloģiskajās iniciatīvās: Tehnoloģiju platforma: Photonics21. Asociācija FOTONIKA-LV ir biedrs ES Tehnoloģiju platformā Fotonika 21; Tehnoloģiju platforma: NANOfutures - Asociācija FOTONIKA-LV ir iesaistīta NANOfuture - Kopējās tehnoloģiju iniciatīvas: "Global Monitoring for Environment and Security (GMES)" kosmosa pētījumu tēma. Plānots, ka NSC FOTONIKA-LV pārņems dalību šajās un citās organizācijās no asociācijas FOTONIKA-LV, tai skaitā EPIC- European Photonics Industry Consortium tehnoloģiju platformā PHOTONICS21; VNPC IKT Iksa centra dalībnieki LU MII un EDI ir biedri ES tehnoloģiju platformā ARTEMIS, kopš gada ECSEL JU, Tālākā nākotnē arī VSRC būtu jāizvērtē pakāpeniska iesaiste šīs platformas aktivitātēs. VSRC ir daļa no Latvijā iniciētā Photonics-Balticum zinātnes izcilības centra kā organiska sadaļa (radioastronomijas pētījumu un kosmosa tehnoloģiju jomā) VSRC ieguldījums NSC FOTONIKA-Baltija darbībā būs sekojošs: Novērojošās astronomijas, spectroskopijas un astrofizikas teorētiskie pētījumi, kas skar aktuālās starpgalaktisku vides, Saules aktivitāšu un Visuma evolūcijas pētījumu problēmas radioastronomisko novērojumu kontekstā; Satelītu telemetrija, sekošana un komunikācija kopā ar laser ranging (SLR), ietverot programmatūras projektēšanu, koda un SLR elektronikas komponēšu izstrādi; Zemes ģeodēzijas un ģeodinamikas pētījumi; Radioastronomijas pētījumi, kuru pamatā atjaunotais RT-32m diametra radioteleskops Irbenē un jaunās paaudzes radioteleskopu tehnoloģiju izstrāde un izmantošana (LOFAR stations and SKY arrays); tālizpēte; atmosfēras fotoķīmijas un jonosfēras pētījumi, vāju, sarežģītu, tālu un pārklājošos signālu uztveršana, pārraide un apstrāde; šo tehnoloģiju pielietojumi plašā nozaru sfērā. Atsevišķu astroķīmijas problēmu kvantu ķīmiskie vai klastera modeļa aprēķini. 1.6 Ieguldījums zinātnē un tautsaimniecības attīstībā Kosmosa tehnoloģijas: ekonomiskie ieguvumi Zinātnes risinājumi sniedz ieguldījumus tautsaimniecībā no fundamentālās zinātnes līdz katram iedzīvotājam. Fundamentālie un tehnoloģiju pētījumi rada pielietojamās izstrādnes, kuru izstrāde sadarbībā ar komercsektoru rada tirgū pārdodamus tehnoloģiju un pakalpojumu risinājumus, piem., satelīttehnoloģiju risinājumi, sattv, satelītnavigācijas, GPS risinājumi, metereoloģiskās of solar research are at Latvian scale but the rest of astrophysics has many applications in broader - EU, NATO, ESA (European Space Agency) - context where Latvia is a member country. 64 European Technology Platforms (ETPs) Eiropas tehnoloģiju platformas ir industrijas virzīta vide lēmumu pieņēmējiem, lai izstrādātu īstermiņa vai ilgtermiņa pētniecības vai inovāciju plānus un prioritāšu kartes (roadmaps) darbībai ES un nacionālā līmenī, ko atbalsta ar publisko un privāto finansējumu. ETPs span a wide range of technology areas and have to date played an important role by developing joint visions, setting Strategic Research and Innovation Agendas and contributing to the definition of the research priorities including those under the Research Framework Programmes. Building on the strategies for Europe 2020 and for an Innovation Union, the Commission's Horizon 2020 proposal for an integrated research and innovation framework programme recognises the role of ETPs as part of the external advice and societal engagement needed to implement Horizon ETPs will therefore be a key element in the European innovation ecosystem and will help turn Europe into an Innovation Union 53 / 205

54 prognozes, drošības jautājumi (vides monitorings, robežapsardzība), kuģošana, zvejniecība). Līdz ar to pētījumi sniedz mūsdienu sabiedrībai nepieciešamās preces un pakalpojumus plašam patērētāju spektram - iedzīvotājiem, izglītības sektoram, publiskām institūcijām, komercsektoram u.tml. Pasaules un Eiropas prakse rāda, ka kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē, tai skaitā pētniecībā, ieguldītie līdzekļi atgriežas tautsaimniecībā caur līgumiem ar nacionālajiem komersantiem un institūcijām, t.sk. kā atvasinātie produkti un pakalpojumi. Kā tiešie ieguvumi jeb efektivitātes rādītāji no investīcijām kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē minami: apgrozījums kā rādītājs un tā pieaugums kā ieguvums; augsti kvalificētu darbinieku nodarbinātības pieaugums kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē; nodarbinātības pieaugums ar kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozari tieši nesaistītajos tautsaimniecības sektoros; ieņēmumi no pakalpojumu pārdošanas. Multiplikatīvo un ekonomikas izaugsmes katalizatora efektu uz tautsaimniecību rada netiešie ieguvumi no kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozares: jaunu produktu un tehnoloģiju radīšana; uzlabotas tehnoloģijas; iegūtā pieredze, kopmetence kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē rada jaunas iespējas produktu un tehnoloģiju komercializācijai; nozare kā jaunu (t.sk. inovatīvu) komersantu rašanās katalizators (kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu sektoram piemīt augsts spin-off faktors); pieaugošs industrijas pieprasījums pēc satelīttehnoloģijām; darba spēka sagatavošana, t.sk. atbilstoši tautsaimniecības attīstībai, tehnoloģiju attīstībai un tendencēm; veicināta nodarbinātība pētniecībā un zinātnē. Kosmisko pētījumu un tehnoloģiju sektors kā izdalīts ekonomikas sektors ir relatīvi jauns pasaules un Eiropas kontekstā. Pirmie ticamie dati par šīs nozares sieguma rādītājiem pieejami no 2006.gada (The Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD), skat. 1.2.sadaļu). Savukārt, atsevišķi aprēķini par investīciju atdevi no kosmisko pētījumu un tehnoloģiju sektora Eiropas valstīs liecina, ka sektors ilgtermiņā sniedz tiešu investīciju atdevi, gan darbojas kā citu tautsaimniecības nozaru, starpnozaru attīstības veicinātājs jeb sniedz netiešu atdevi no ieguldītajām investīcijām. Aktualitāte, nozīmīgums un sagaidāmā atdeve Kosmosa industrija: augstas pievienotas vērtības nozare ar stabili pieaugošu nozīmi pasaules ekonomikā Izdevumi zinātnei un pētniecībai pasaules mērogā divkāršojušies desmit gadu laikā 2007.gada izdevumi zinātnei un pētniecībai ap 660 miljardiem LVL, Eiropas Savienībā (ES) desmit gadu laikā tie pieauguši par 57% (2007.gada izdevumi ap 200 miljardiem LVL) (avots: Science and Engineering Indicators 2010, Organisation for Economic Co-operation and Development, Main Science and Technology Indicators (2009/1 and previous years); United Nations Educational, Scientific, and Cultural Organiza- tion (UNESCO) Institute for Statistics, National Science Foundation, Division of Science Resources Statistics) 54 / 205

55 ½ Eiropas kosmosa industrijas apgrozījuma veido komercsektors (avots: European Space Policy) Galvenās kosmosa aktivitātes, kurās tiek investēti līdzekļi: komunikācijas, satelītu lidojumi, zemes novērojumi (avots: European Space Policy) Investīcijas kosmosa aplikācijās rada 10-kārša apmēra pakalpojumu tirgu (avots: European Space Policy) Zināšanu ietilpīgo un augsto tehnoloģiju industriju pievienotās vērtības īpatsvars IKP pieaugošs, ES ap 30% no IKP (avots: Science and Engineering Indicators 2010, IHS Global Insight, World Industry Service database) Tirgus pieprasījums pēc zinātnes un tehnoloģiju jomas darbiniekiem pasaulē stabili augošs (avots: European Space Policy) Dānija: ieguldītais 1 milj.eur Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) budžetā rada 4.5 milj.eur apgrozījumu tiešo līgumu un tālākas produktu un tehnoloģiju komercializācijas rezultātā; 1 milj.eur, kas investēts kosmisko pētījumu un tehnoloģiju sektorā, rada 1.9 darba vietas (PLE) jeb 30 augsti kvalificēta darba spēka gadā; Noslēgti 839 līgumi ar EKA ( gadu periodā), kopējā līgumsumma MEUR (vidējā līguma summa MEUR), no tā 82,7% tiek kontraktēts privātiem komersantiem, 17.3% publiskām institūcijām; Līgumu vidējais gada apjoms 13.1 milj.eur privātajā sektorā, 2.7 miljoni institūciju līgumu ietvaros. Norvēģija: ieguldītais 1 milj.eur kosmisko pētījumu un tehnoloģiju nozarē rada papildus apgrozījumu 4.4 milj.eur. (avots: Evaluation of Danish Industrial Activities in the European Space Agency (ESA):Assessment of the economic impacts of the Danish ESA- membership (March 2008), OECD) Kosmisko pētījumu un tehnoloģiju sektors: augstas pievienotas vērtības nozare ar stabili pieaugošu nozīmi pasaules ekonomikā. Informācija 8. ES kosmosa tehnoloģiju kopējais apgrozījums. ES kosmosa tehnoloģiju nozares kopējais apgrozījums vērtējams aptuveni EUR 6 miljardi gadā, t.sk. Eiropas Kosmosa Aģentūras apgrozījums EUR 3 miljardi. Galvenās kosmosa aktivitātes, kurās tiek investēti pieaugoši līdzekļi: kosmosa telekomunikācijas, satelītu lidojumi, zemes virsmas novērojumi. Investīcijas kosmiskajās aplikācijās rada 10-kārša apmēra pakalpojumu tirgu. Augstākā pievienotā vērtība ir segmentos: satelītnavigācija un komunikācijas (telekomunikāciju pakalpojumi un Zemes bāzes stacijas). 65 Katrs ieguldītais EUR milj. kosmisko pētījumu un tehnoloģiju sektorā (1) rada EUR 4.5 milj. apgrozījumu tiešo līgumu un tālākas produktu un tehnoloģiju komercializācijas rezultātā un 30 jaunas augsti kvalificētas darba vietas gadā Dānijā 66 vai attiecīgi EUR 4.4 milj. apgrozījumu Norvēģijā; 67 (2) rada tautsaimniecībā jaunu pievienoto vērtību EUR 4-8 milj. apmērā netiešas komercdarbības rezultātā. Tirgus pieprasījums pēc zemes virsmas novērojumiem 68 stabili pieauga no USD 2 miljardiem gadā līdz USD 4,7 miljardiem gadā. GPS iekārtu un satelītnavigācijas pakalpojumu tirgus apjoms gadā sasniedza USD 16 miljardus. Satiksmes drošības, vadības, roku aparatūras un auto iebūvētās aparatūras un uzslāņoto pakalpojumu tirgus gadā pieaugs līdz EUR 150 miljardiem. 69 Pētnieciskās izmaksas šajā segmentā gadā sasniegs līdz EUR 1 miljardam. Militārais kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu tirgus apjoms mērāms līdz EUR 10 miljardiem gadā. 65 European Space Policy, Evaluation of Danish Industrial Activities in the European Space Agency 67 (ESA):Assessment of the economic impacts of the Danish ESA- membership (March 2008), OECD) 68 Šeit pamatā izmantoti darbā Peeters W., Jolly C. Evaluation of future space markets. OECD, 2004, Paris, 65 p. Analizētie materiāli un veiktie secinājumi 69 European Commission, European Space Agency: Business In Satellite Navigation: An Overview of Market Developments and Emerging Applications (5 March 2003) 55 / 205

56 Visuma un kosmiskie pētījumi un to attīstība palīdzēja būtiski paaugstināt cilvēces izpratni un iegūt jaunas zināšanas par Visuma izcelsmi, likumsakarībām, evolūciju, zvaigžņu un galaktiku veidošanos, kodolreakcijām utt. Izdevumi zinātnei un pētniecībai pasaulē desmit gadu laikā divkāršojušies gada izdevumi zinātnei un pētniecībai apmēram LVL 660 miljardiem, ES desmit gadu laikā tie pieauguši par 57% (2007. gada izdevumi ap 200 miljardiem LVL) (avots: Science and Engineering Indicators 2010, OECD, UNESCO. ES nozares apgrozījums ap EUR 6 miljardiem gadā, t.sk. Eiropas Kosmosa Aģentūras apgrozījums aptuveni EUR 3 miljardi gadā. ½ no Eiropas kosmosa industrijas apgrozījuma veido komercsektors. Galvenās kosmosa aktivitātes, kurās tiek investēti līdzekļi: komunikācijas, satelītu lidojumi, zemes virsmas novērojumi. Investīcijas kosmiskajās aplikācijās rada 10-kārša apmēra pakalpojumu tirgu. Tirgus pieprasījums pēc zinātnes un tehnoloģiju jomas darbiniekiem pasaulē stabili augošs. Augstākā pievienotā vērtība satelītnavigācijā un komunikācijā (pakalpojumi un Zemes bāzes stacijas) (avots: European Space Policy). Zināšanu ietilpīgo un augsto tehnoloģiju industriju pievienotās vērtības īpatsvars IKP pieaugošs, ES ap 30% no IKP (avots: Science and Engineering Indicators 2010, IHS Global Insight, World Industry Service database). Ekonomiski ir izdevīgi pārcelt līdzekļus no kādas mazāk rentablas investīciju nozares uz kosmosa industriju, kā to nesen izdarīja, piemēram, Lielbritānija 70, kas apņēmusies palielināt ieguldījumus EKA līdz mārciņu 60 milj. gadā, un Nīderlande 71, kas tuvākos gados ir iezīmējusi kopā EUR 140 milj., bet no gada palielinās savas iemaksas par EUR 18 milj. gadā. Nozares, kurās VSRC un sadarbības komersanti var sasniegt vislabākos rezultātus: Zemes virsmas tālizpēte (t.sk. ES Copernicus programma) (angļu val. - Earth Observation); satelītattēlu precizitātes izmantošana ar mērķi paātrināt darbu veikšanu lielās teritorijās, samazināt parauglaukums, automatizēt arvien pieaugošo datu apjomu iegūšanu, uzkrāšanu un apstrādi, t.sk. plašas pakalpojumu eksporta iespējas; pozicionēšanas un navigācijas resursu izmantošana (t.sk. ES Galileo programma) lauksaimniecības, mērniecības, loģistikas un citu nozaru attīstībai, kur novietojumam vai īsākā ceļa izvēlei ir būtiska nozīme; tālu un vāju signālu uztveršana, reģistrācija un apstrāde, t.sk. jaunās paaudzes radioteleskopi un iekārtas, tālo misiju apkalpošana pakalpojumu eksports; IKT vadības un kontroles sistēmas programmēšana ir 30-40% no EKA izmaksām; reāli prognozējams IT nozares izrāviens; mazo satelītu būve, komunikāciju un telemetrijas sistēmu attīstība; 72 Saules (enerģijas) aktivitāšu ilgtermiņa plānošana un izmantošana klimata izmaiņu prognozēs; augstas veiktspējas sarežģītu objektu industriālā un inženiertehniskā modelēšana, kā arī ar laiku daudzas citas. Balstoties uz Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Lielbritānijas aprēķiniem, atdeve no ieguldījumiem lietišķajās kosmosa tehnoloģijās prognozēta EUR 4-8 par katru ieguldīto vienu EUR Carayannis E.G., Roy R.I.S. Davis vs Goliath in the small satellite industry: the role of technological innovation Dynamics in firm competitiveness. Technovation 20 (2000), pp Skatīt: 1. Evaluation of Danish Industrial activities in the European Space Agency (ESA). Assessment of the economic impacts of the Danish ESA-membership. Danish Agency for Space, Technology and Innovation, March, 2008, 40 p The case of space: the impact of space derived services and data. Final Report, July 2009, SEEDA, 56 / 205

57 Zinātniskie risinājumi un inovācijas visātrāk un veiksmīgāk rodas sadarbībā. Zinātnieku kopa, strādājot individuāli, vienmēr spēs paveikt mazāk nekā analogs skaits zinātnieku, veicot pētījumus sadarbībā grupā. Savukārt, apvienojot daudzu valstu zinātnieku grupas un augstskolu resursus, secinājumi, atklājumi, risinājumi un inženiertehniskās inovācijas kļūst iespējamas pat vairākus gadus ātrāk. Sekojoši arī to pielietojumi ikdienā un plašā patēriņā ir realizējami daudz ātrāk. Šobrīd ir izveidoti vairāki tīkli dažādās kosmosa nozaru izpētes un kosmosa resursu pielietošanas jomās, apvienojot pētniecisko instrumentu resursus un iegūtos rezultātus mākoņdatos, un ļaujot ar tiem iepazīties neskaitāmiem zinātniekiem, kur katrs var sniegt savu artavu. 74 Attīstoties šādiem tīkliem, ap tiem veidojas jauni uzņēmumi (spin-offs), pārrobežu sadarbība, resursus un rezultātus izmanto industrija, izstrādājot plaša patēriņa preces, un spēj tās komercializēt ikviena lietotāja ikdienas labumam utt. Vienlaikus šādi resursi ir vajadzīgi ne tikai privātiem izmantotājiem. Pastāv arī specifiskas nišas, kurās galvenais patērētājs ir publiskais sektors sākot ar EKA un beidzot ar nacionālām kosmosa aģentūrām vai valsts dienestiem, kas rūpējas par glābšanu un aizsardzību. Jaunās paaudzes programmējamo zemas frekvences antenu kvadrātlauku radioteleskopu (LOFAR jeb low frequency array) izveide būtu loģisks Irbenes pētījumu kompleksa attīstības solis. Piedāvājums VSRC tika jau izteikts no starptautiskā ES LOFAR tīkla Daudzos gadījumos LMZO kalpo kā katalizators skolu un augstskolu mācību programmu pilnveidei, ārpusskolas apmācībai, jaunu studiju programmu izveidē, mūžizglītībā No tehnoloģiju komercializācijas uz sadarbību zināšanu koplietošanā Tehnoloģiju komercializācija ir tikai viena, bet nozīmīga daļa, kā augstskola vai universitāte rada tirgū pieprasītus produktus, izmantojot tajā radītās jaunās zināšanas (galvenokārt radot ekonomiski izmērāmu atdevi, slēdzot licencēšanas līgumus vai stimulējot t.s. spin-off uzņēmumu izveidi, kas izmanto noteiktu intelektuālā īpašuma daļu). Šis modelis, ko literatūrā apzīmē par trīs prioritāšu (misiju) vai trešo universitāšu evolūciju ir parādīts 7.attēlā. Oxford Economics, 42 p. 3.Executive Summary: The size and health of the UK Space Industry, October, 2014, 14 p Web Survey of Large-Scale Research Facilities, Technopolis Group (2010), N = 41. un The role and added value of large scale research facilities. Final Report. Technopolis, 10 February, 2011, 62 p.; Simmonds P., Kraemer-Mbula E., Horvath A., Stroyan J., Zuijdam F. Big Science and Innovation. Technopolis, 5th July, p. 57 / 205

58 Attēls 8. Universitātē apritošo zināšanu komercializācijas modelis. Augstskolas un tās institūtos uzkrātās zināšanu bagātības tiek nodotas privātajam sektoram un sabiedrībai pa vairākiem kanāliem: ar absolventu zināšanu un prasmju kopumu darba tirgū, ar publikāciju un patentu palīdzību, ar pētniecisko konsultāciju palīdzību utt. Tomēr nelielā augstskolā vienmēr pastāvēs sekojoši ierobežojumi, kas traucēs efektīvu sadarbību ar industriju: 1) Likumdošana nosaka, ka valsts augstskolā saimnieciskie ieņēmumi nevar pārsniegt 20% no tās apgrozījuma. 2) Daudzu pētnieku un vadošo pētnieku mācību slodze veido 30-50% no katra zinātnieka efektīvā laika (PLE), turklāt mācību slodze, kā likums, tiek tikai daļēji uzskaitīta un apmaksāta mācību procesā. Rezultātā pētnieki ir pārslogoti un nespēj apmierināt galveno industrijas pasūtījuma būtību: nodrošināt tehnisko problēmrisinājumu īsā, industrijas vajadzībām atbilstošā laikā, visu cilvēkkapitālu tūlīt koncentrējot industriju interesējošās problēmas risinājumam. 3) Nelielā augstskolā ar tieši mācībām pakārtotu centralizētu pārvaldes organizatorisko modeli grūti uzturēt tikai pētniecībā nodarbinātu indivīdu kritisko masu, tādi var būt tikai daži priviliģēti zinātnieki, kuri vienlaikus iesaistīti arī plašās augstskolas administrācijas aktivitātēs vai paša institūta komunikācijas, pārvaldības vai sadarbības aktivitātēs, kas netiek uzskatītas par primāro zinātnisko rezultātu izstrādi. 4) Pats augstskolas pārvaldības modelis nosaka, ka katram darbiniekam vienlaikus ir vairāki tiešie priekšnieki: zinātnē pētnieku grupas, projekta, laboratorijas vai nodaļas vadītājs, mācību procesā studiju programmas direktors, nodaļas vadītājs, dekāns utt., var pastāvēt pakļautība vispārēja projekta vadītājam, finanšu prorektoram vai rektoram (par finanšu jautājumiem). Lai efektīvi risinātu jautājumus par plašu un efektīvu sadarbību ar industriju, līdzīgi kā tas ir vai nu ar nodalītiem patstāvīgiem zinātņu institūtiem vai Zviedrijas universitātēs ar nodalītu juridiski saimniecisko holdingu, kas arī veic pilnīgi visas saimnieciskās operācijas, līdz pat studentu kopmītņu īrēšanai, poligrāfijas iespiešanai utt. VeA / VSRC gadījumā būtu lietderīgi veikt iespēju 58 / 205

59 pētījumu (feasibility study) ar izstrādātu tehniski ekonomisko pamatojumu par Eksperimentālā konstruktoru biroja izveidi, kas būtu no VeA nodalīta juridiska vienība, pati pieņemtu lēmumus sava budžeta apjomā un pārvaldītu savu personāla politiku. Eksperimentālais konstruktoru un tehnisko pakalpojumu centrs: varētu ietvert sekojošus pakalpojumu blokus privātajam sektoram: 1. Efektīvu kompetences un pakalpojumu mārketingu mērķa klientiem. Protolab darbības vesture un noriets apliecina, ka pakalpojumu tiešajam mārketingam jāizdala nepieciešamais resurss, mārketinga aktivitāšu apvienojums ar citiem darbiem kādam pētniekam neļauj mārketingu veikt profesionāli, regulāri un sistemātiski, kā arī apkalpot jau radīto sākotnējo klientu interesi, transformējot to reālos pasūtījumos. Inženieri un zinātnieki ir vāji pārdevēji. 2. Centra darbības segmenti varētu aptvert: mehānisko, 3D un elektronikas prototipēšanu, testēšanu un pakalpojumus eksperimentālās izstrādnēs, augstas veiktspējas inženierfizikas pakalpojumus, IT sistēmu izstrādi, pakalpojumus kiberfizikālajās un viedajās tehnoloģijās, kā arī atjaunojamo enerģiju jomā. 3. Kosmosa pirms-inkubatora un biznesa paātrinātāja izveide sadarbībā ar VATP būtu trešais solis un prioritāte. Tas aptvertu industriāli domājošos pētniekus, uzņēmumu inovatorus, palīdzot radīju jaunus strauji augošus un inovatīvus start-ups un biznesus. Kā nākamais posms varētu būt pārnest Uzņēmējdarbības universitātes modeli, kas vairāk vai mazāk sekmīgi ir īstenots VSRC pārvaldē, uz visu VeA RT-kompleksa atdeve tautsaimniecībā Daži jaunākie ziņojumi iezīmē galvenos indikatorus, kurus izmanto, lai novērtētu lielu infrastruktūras objektu (piemēram, Big Science vai liela mēroga infrastruktūras objekti) ekselences statusu. Mēs varam par pamatu izmantot metriku no vairākiem pētījumiem un pielāgot to tālāk savas valsts situācijai. 75 Darbība LMZO palielina zinātnieku un grupu reputāciju, atver durvis dažādās slēgtās apvienībās un konsorcijos, apliecina, ka veiktie pētījumi būs unikāli un nozīmīgi. LMZO ietvars veicina zinātnes integrāciju, gan zinātnes starpdisciplinaritāti, pētījumu plāna soļi kļūst cieši savstarpēji saistīti, pieaug efektivitāte un inovācijas. Big data zinātne ir globāla dimensija 76, kas atspoguļo zinātnes mērījumu un novērojumu jēldatu pieaugošo vērtību visās zinātnes jomās (cilvēce, biodažādība, augsto-enerģijas fizika, astronomija utt.). Eiropai jāvelta pienācīga uzmanība galveno zinātnisko datu krātuvju pieejamībai, kvalitātes kontrolei un nodrošināšanai un datu saglabāšanai. Heterogēnajā digitālo datu sistēmā ir novērtēts, ka tikai 28% no zinātnes rezultātiem tiek apstrādāti digitālajās datu krātuvēs 77. Tas prasa izstrādāt jaunu zinātniskās informācijas pārvaldības stratēģiju un saistītās politikas, integrējot tajās lielo zinātnes mērķa organizāciju (kā CERN 78, JIVE, ESO, astronomisko observatoriju u.c.) un akadēmisko institūciju datu krātuves un bibliotēkas. 75 Innovation Scoreboard, Technopolis 2011, Autio 2004, Technopolis 2013 etc. 76 US National Science Foundation DataNet program ( 77 Investigative Study of Standards for Digital Repositories and Related Services DRIVER ( 78 EMBL (European Molecular Biology Laboratory), ESA (European Space Agency), ECMWF (European Centre for Medium-Range Weather Forecasts), CERN (European Organisation for Nuclear Research). 59 / 205

60 Attēls 9. LMZO ekonomiskās un sociālās atdeves novērtējuma modelis, Technopolis. Svarīgi ir socioekonomiskās atdeves novērtēšanā izmantot atzītu un aprobētu metodiku. Šai gadījumā tika izmantota starptautisko konsultantu Technopolis Group izstrādātā liela mēroga zinātnes infrastruktūras objektu atdeves novērtēšanas metodika. 79 Informācija 9. LMZO atdeves tautsaimniecībai novērtēšanas metodika. 1. Sociālie tīkli un cilvēkkapitāls. Sociālā kapitāla veidošana ir viens no svarīgākajiem LMZO uzdevumiem. Sociālais kapitāls dod ieguvumus no sociālajiem tīkliem (zinātnes, biznesa, valsts, iedzīvotāju, izglītības utt.), pārnes uz tīkliem jaunās LMZO ietvaros radītās un pieejamās zināšanas un izplata formālās un neformālās vērtības. To veicina saskarsme ar daudzajiem piegādātājiem, partneriem, kā arī augstais prasību līmenis uzturēšanas un pētniecības procesā. Kopumā LMZO ir daudz lielāka nozīme nekā tikai pirmrindas tehnoloģiju pētījumu infrastruktūrai. Izveidotais sociālais kapitāls paātrina mācību procesus un zināšanu pārplūšanu (difūziju) trijos veidos: Sociālais kapitāls palielina iesaistītajām pusēm pieejamo zināšanu apjomu un dažādību, jo pieaug pašas mērķa grupas gatavība padarīt pieejamas tās tīklā esošās iekšējās un ārējās zināšanas; Sociālais kapitāls palielina zināšanu apmaiņu starp pusēm, jo rodas savstarpējā uzticība un nostiprinās atvērtība apmaiņai. Sociālais kapitāls palielina zināšanu pārneses efektivitāti, jo pusēm ir plašāka zināšanu pārklāšanās, kas palielina to daļu, kas tiek koplietota. Kopumā veidojas labvēlīga inovācijām agrīnās rašanās vide, ko stiprina inkubatoru, zinātnes parku un universitāšu sinerģija. LMZO neveido tādus aglomerācijas efektus kā ZTP, bet drīzāk darbojas kā enkura īrnieki, kas katalizē inovācijas un pārnesi. a. LMZO ir nozīmīgs talantu magnēts. Tas ietver gan savu radīto talantu noturēšanu, aizbraukušo atgriešanu, un citu valstu apmācīto talantīgo jauno zinātnieku piesaisti. Visaugstākās raudzes zinātnes infrastruktūras pieejamība ir viens no nozīmīgiem zinātnes talantu mobilitātes faktoriem. 80 b. Parasti kā likums LMZO darbība ietver lielu skaitu PhD student un post-doku pētījumus. Prasība papildus izvērtēt pētijumu pieteikumus un kvalitāti nosaka, ka LMZO izmanto tikai vislabākie un sagatavotākie jaunie zinātnieki. Prasības nosaka arī aktīvāku student apmācību un straujāku izaugsmi, jo tikai ar papildus darbu tie varēs plānotos mērķus sasniegt. LMZO apaug ar dažādām mācību procesa aktivitātēm studiju pētījumu veikšanu, tematiskajām vasaras skolām, kursiem, apmācību semināriem, lekcijām, apmaiņas programmām un stažēšanās iespējām. 2. Ekonomiskā atdeve. Technopolis definē ekonomisko pievienoto vērtību kā visu LMZO radīto ekonomisko ieguvumu summu. a. Radītā ekonomiskā aktivitāte. Pirmkārt tās ir apjomīgas investīcijas, kas saistītas ar LMZO infrastruktūras būvniecību, renovāciju, un uzturēšanas un ekspluatācijas pakalpojumu iepirkšanu galvenokārt no privātā sektora. ES FP7 programmā investīcijas šādos LMZO pārsniedza EUR 1,7 miljardi. Kopējā ES tirgū LMZO attīstībā tika investēti EUR 2 miljardi ik gadu. Uzturēšanas izmaksas LMZO svārstās no EUR 2000 mazākajam līdz EUR 15 miljoni gadā lielākajam. Lielākā pozīcija ir algas (vidēji 53%, bet pārējā daļa parasti ir vienmērīgi sadalīta starp enerģijas, 79 Griniece E., Reid A., Angelis J. Evaluating and monitoring the socio-economic impact of investment in research infrastructures. Technopolis group, 2015, 19 p. 80 OECD. The Global Competition for Talent Mobility of the Highly Skilled, / 205

61 izejmateriālu, IKT/software, kredītprocentiem un inženiertehniskajiem pakalpojumiem. 81 Lielākā daļa šo investīciju vietējo līgumu veidā atgriežas reģiona un nacionālajā ekonomikā, un daudz retāk ārvalstu uzņēmumiem. Nīderlandē nacionālie piegādātāji veido 64% no investīcijām, reģionāli tikai 22%. EKA ESTEC centrā Nīderlandē Nīderlandes valsts 2004.gadā ieguldīja EUR 88 miljonus, kamēr pasūtījumi Nīderlandes uzņēmumiem veidoja EUR 284 miljonus, t.i. katrs valsts investētais EUR ESTEC rezultējās atgrieztā ieņēmuma EUR 3,3 pasūtījuma līgumos Nīderlandes uzņēmējiem. Papildus ieguvums ir augsto tehnoloģiju produktu / pakalpojumu piegāde, kamēr vietējā tirgū dominē low-tech produkti. Iegūtā competence veicina iesaistīto vietējo uzņēmēju eksporta pieaugumu. b. Nodarbinātība. LMZO rada papildus nodarbinātību. Jāizšķir pagaidu (īslaicīgā) nodarbinātība un ilgtermiņa efekti. Pirmie saistās ar LMZO izbūvi vai renovāciju, kas var ilgt no pāris līdz pat desmit gadiem. Nīderlandē pie investīcijām EUR 45 miljoni mega-centrālā mezgla izbūve ietvēra 270 cilvēkgadus un apakškontrakta piegādes papildus ietvēra vēl 250 cilvēkgadus, kopā pārsniedzot 500 cilvēkgadus. 82 European Spallation Source (ESS) izbūve Lundā radīja infrastruktūras objektu, kas gadā radīs jaunas 700 darba vietas, bet kopā 25 gados aptuveni jaunas darba vietas. Reģionā jaunās darba vietas saistās ar enerģijas un izejmateriālu piegādēm, programmatūras izstrādi superdatoram, bet gada uzturēšanas izmaksas būs EUR 4 miljoni. Savukārt atvasinātie jeb sekundārie ekonomiskie efekti saistās ar personāla izmaksām, mājokļu, patēriņa preču, viesnīcu, ēdināšanas utt. Piedāvājuma pieaugumu. LMZO izveide var piesaistīt arī sekundāras neplānotas investīcijas jauna zinātniska objekta izveidē. c. Jauni Spin-of uzņēmumi un kopuzņēmumi. Parasti blakus LMZO izveidojas jauni tehnoloģiski uzņēmumi, kuri izmanto saistībā ar LMZO darbības mērķa sasniegšanu nepieciešamās zināšanas, kuras attīsta kopā ar LMZO attīstību un ekspluatāciju. 25% no spin-ofiem LMZO tika izveidoti saistībā ar zināšanām un kompetenci, kas nepieciešama, lai pārvaldītu un nodrošinātu tehnisko atbalstu LMZO; 47% - uz pētniecības zinātšanu un ekspertīzes bāzes. Saistībā ar LOFAR tīkla izveidi Astron institūts Nīderlandē izveidoja atsevišķu bezpeļņas spin-ofu AstroTec Holding BV, lai komercializētu pētījumu rezultātus un kompetenci. NASA 2012.gada Spinoff Gada pārskats informēja, ka 500 spin-off uzņēmumi gadu periodā radīja USD 5 miljardi papildus ieņēmumus un ļāva ietaupīt USD 6,2 miljardus kā izmaksu samazinājumu. 83 Papildus interesi izrāda riska kapitāla fondi, piemēram Lundā pie ESS. Atsevišķos gadījumos LMZO katalizē apjomīgu FDI piesaisti. d. Aprīkojuma pieejamība industrijai. Uzņēmumi kas rada pioniera produktus attiecīgajā tehnoloģiskajā segmentā, būtu ieinteresēti izmantot LMZO infrastruktūru. e. Inovācija iepirkuma procesā. Unikālās prasības liek izpildītājam radīt jaunas tehnoloģijas vai produktus, lai sasniegtu iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības, kopumā mērķa pētījumu, testu un eksperimentālo izstrāžu rezultātā radot jaunas tehnoloģijas, produktus vai pakalpojumus, ko tālāk var jau patstāvīgi realizēt tirgū. Piemēram TTE radītais platjoslas uztvērējs ir šāds jauns unikāls projekts Irbenē. 3. Ieguvumi sabiedrībai. Jāizšķir sociālu interešu izpētes virziena LMZO, sociālu inovāciju LMZO. Pie pirmajām pieder biobankas un zāļu novēršanas instrumenti (ECRIN, piemēram), kā arī zemes virsmas, LIFE WATCH (biodažādības), oglekļa aprites, valodas tehnoloģiju (CLARIN) pētījumu infrastruktūras. Otrās saistītas ar nacionāla standarta izveides funkciju blakus ciklotronam vai pretstarojuma terapijas izstrādi vai pretvēža līdzekļu radīšanu lielas enerģijas daļiņu paātrinātājos, vai jaunas ģenerācijas sociālās tehnoloģijas izveidē. CERN deva impulsu nākotnes internet jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādei, līdzīgi ir ar meteoroloģisko prognožu izstrādi LMZO utt. Daudzos gadījumos LMZO kalpo kā katalizators skolu un augstskolu mācību programmu pilnveidei, ārpusskolas apmācībai, jaunu studiju programmu izveidē, mūžizglītībā. Katrs Latvijā izglītots maģistrs, kurš aizbrauc, sev aizved līdzi ieguldījumus ~ EUR 1 milj. vērtībā, bet sagatavots jauns doktora grāda ieguvējs - pat līdz EUR 2 milj. atkarībā no infrastruktūras, ar ko viņš strādā. RT komplekss kā unikāls objekts rada pētnieku darba vietas, kuri neaizbrauc un paliek LR, stažēšanās dod labu izglītību, tas ir signāls arī ārvalstu talantīgu studentu piesaistei. Ik gadus kādi 10 studenti saista savus prakses, kursa darbus ar radioteleskopu problēmu risināšanu vai datu apstrādi. Šo skaitu varētu palielināt 3-4 reizes. Veikto investīciju atdevi tautsaimniecībai LMZO apskatīsim saskaņā ar 9.attēlā doto metodiku Ieguvumi Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijā: plānošanas un darbu izpildes etaps (investēti kopā 8,264 MEUR) Radītā papildus nodarbinātība LR Plānošanas etaps (tikai uz LR attiecināmā daļa) - 5 persongadi (rēķinot vidēji, ka 50% no līguma summas plānošanas etapā ir algu fonds un viens persongads vidēji prasa EUR darba algas fondā) Piegādātāji projektā - 29,45 persongadi (ar MT Mechatronics apakškontrakta piegādātājiem arhitekti, testi, inspekcijas, tulki utt., aprēķinos izmantots pieņēmums, ka 35% no kopsummas aiziet darba samaksas fondā) Viesu dzīvošana Ventspilī, t.sk. projekta gala konference deva sekojošu sieguvumus pilsētai: Izmitināšanas naktis EUR 260, 6500 vid. viens viesis Ventspilī atstāj 25 EUR/dienā, 260 dienas, EUR Technopolis pētījums par LMZO darbību. Web Survey of Large-Scale Research Facilities, Technopolis Group, Ecorys, Economische effecten van de vestiging van een supernode in Nederland. 83 Simmonds P., Kraemer-Mbula E., Horvath A., Zuijdam F. Big Science and Innovation, Technopolis, July 5, 2013, p Griniece E., Reid A., Angelis J. Evaluating and monitoring the socio-economic impact of investment in research infrastructures. Technopolis group, 2015, 19 p. 61 / 205

62 1.2. Radītais pasūtījumu apjoms LR uzņēmējiem projektā kopā Plānošanas etaps: līgumi par summām kopā ar MEUR 0,025 un MEUR 0,784 līgums ar MT Mechatronics (MEUR 0,164 PVN valsts budžetā, režģa projektēšana un autoruzraudzība) Piegādātāji (13 LR uzņēmumi) Piegādes kopējais apjoms MEUR 1,178 (pieņemam, ka algas 35%), t.sk. SIA Arsava, Ostas celtnieks un MtMechatronics ar apakškontrakta piegādātājiem Ventspilī, t.sk. starptautiskās zinātniskās konferences Yerac un Baasp2015 Izmitināšana naktis Izmitināšana ~ EUR Viesi atstāj Ventspilī par 580 dienām ~ EUR Ārvalstu izpildītāji, MtMechatronics līgums par RT32 un RT16 vadības sistēmām un RT-16 šķīvi un balsta struktūru (samaksāts Valsts budžetā PVN - MEUR 0,878) Vietējo piegādātāju samaksātais PVN valstij PVN 0,342 (no MEUR 1,63 līgumu kopsummas) 1.3. Inovācijas, kas radušās veikto iepirkumu rezultātā LR uzņēmumiem Plānošanas etaps ievērojami izauga inženieru kompetence pašā VSRC, nopublicētas zinātniskās publikācijas Scopus datu bāzē Iesaistīti vismaz 5 studenti plānošanas etapā. Piegādātāji projektam (radītas jaunas darba vietas): Vislaik pieaug 4 inženieru un 2-3 astronomu kompetence pašā VSRC, projekta gaitā iegūta vērtīga radioastronomisko iekārtu būves pieredze, JTI reģistrēts patents (kriogēnika, Spānija), IGN jaunas tehn.-apstarotājs, CETC54 (Ķīna) inovācijas antenu būvē; Izveidota augstas precizitātes metināšanas brigāde ar metināšanas inženieri visaugstākās sarežģītības darbiem ES ar sertifikātiem (nebija), apgūta komplicētu mehānisku objektu pārvietošana un montāža - Ostas Celtnieks, konkurētspēja eksporta uzsākšanai un jauniem pasūtījumiem LR; LIEBHER celtņa izmantošanas pieredze, par to pozitīvs raksts nozares žurnālā Arsava iegūst uzticama un kvalificēta partnera starptautisku reputāciju, iegūti arī jauni kontrakti sadarbībā ar MTMechatronics (konfidenciāli); Ostas celtnieks iegūta pieredze alumīnija plākšņu precīzā apstrādē, krāsošanā, darbu vadībā un uzraudzībā (ar apakškontrakta darbu veicējiem); Jauni uzņēmumi pieteikušies pirms-inkubatorā (VATP biznesa inkubatora Idea-lab). Iesaistīti vismaz 20 studenti izpildes etapā. Multiplikatori, netiešie ieguvumi, iespējas Piegādātāju izmaksātās algas dod papildus efektu tautsaimniecībā ar koefic. 4 (multiplikators), jo šis kapitāls veic 4 līdz 9 iekšējās aprites ciklus, kur gandrīz katrā solī ir atbalsts darba vietām un maksāti nodokļi. Augsta sarežģītība, darbu prestižs atver durvis eksportam Arsavai palīdz iegūt papildus līgumus ES Ostas celtnieks sertificēti metinātāji, inž., pieaug gatavība eksportam, pieprasījums VSRC unikāla pieredze RT modernizēšana, konsultāciju eksporta iespējas, studentu iesaiste Darbs ar augsto tehnoloģiju, augstas piev. vērtības produktiem, ETH (Šveice, pasaules astrofizikas līderis) interese par RT izmantošanu. No literatūras izriet, ka multiplikatora vērtība atrodas robežas 3,5-7, pašreizējais EM speciālistu novērtējums parāda, ka ESF atdevei Latvijā var piemērot vērtību 4,6, tādad 4 ir atbilstošs novērtējums. Svarīgs pieņēmums ir spēja dubultot zinātnieku PLE galvenokārt uz jauno zinātnieku un post-doktoru rēķina. Plānots, ka zinātnieku skaits 24 ar PLE 7,6 un bruto algu EUR gadā pieaugs līdz 52 ar PLE 35 un bruto algu EUR gadā, bet zin. tehn. personāls, attiecīgi 18,3 un vid. bruto algu EUR 500 pieaugs līdz 35,3 un EUR 850. Rezultātā pieaugusi ekonomiskā aktivitāte Ventspils pilsētā, Kurzemes reģionā un valstī kopumā. 62 / 205

63 2. Sociālā kapitāla pieaugums Talantu noturēšana, piesaiste un atgriešana RT ir kā magnēts jauniem studentiem, tas uzlabo VeA tēlu un pievilcību; Studenti iesaistīti modernizācijā kopā 25 (kursa darbi, prakses, bak., un mag.darbi, 3 doktoranti); Doktorantiem ir atvieglota pieeja veikt tuvā un tālā kosmosa mērījumus D.Bezrukovs, Vlad.Bezrukovs, K.Krinkele, A.Aberfelds, S.Upnere, K.Bērziņš, G.Gaigals; RT komplekss ļauj Jāspēj noturēt pirmkārt savus talantus, atgriezt aizbraukušos un tad piesaistīt citur augušos; VSRC pētnieku, vad.pētnieku vidējā iesaiste VeA mācību procesos 20-40% no PLE slodzes (ievērojams ieguldījums, neskaitot plašo neapmaksāto pakalpojumu loku); zinātnes popularizēšana (Zinātnes nakts pasākumi ik gadu), talantu vasaras skola 2014 talantīgajiem Zemgales skolēniem,plānotas regulāri, ieguldījums Jaunrades nama izveidē planetārijs; observatorija, populārzinātn.brošūra; Mūžizglītība IKTe inženieru prasmēs nepārtraukta izaugsme, operatora izveide; pieredzes nodošana piegādātājiem! Jauni tīkli, sadarbības Pateicoties LMZO infrastruktūra sizveidei, paplašinājies sadarbības partneru tīkls; Plānota iestāšanās EVN VLBI tīklā / ERIC, LOFAR tīkls (EISCAT, IVS tiek analizēts); ESA Tālās misijas, atlūzas; LEO, Mežu kompetences centri; Satelīttehnoloģiju klasteris; Helios ES plānots; Nacionālās kosmosa aģentūras; ETH interese - melnās matērijas pētījumi;; Letera, Masoc, LIKTA, Interneta asoc. Jaunas zināšanas un prasmes RT inženierdienesti, gatavība apkalpot ārēju klientu, EVN TOG apmācības semināri 2x gadā; Zinātnieku spēja strādāt izcilā tīklā atbilstoši standartam, industriālais RT modelis; Stažēšanās EVN TOG 2x gadā; Park-IT ieguva jaunas prasmes kā OC piegādātājs; Sensoru tīklu prasmes sadarbībā ar Interneta asociāciju, RTU; Radīta tehniskā dokumentācija, rokasgrāmatas, vadlīnijas. Starpinstitūciju un starpnozaru sadarbība VNPC ietvaros LU MII, RTU, LU, EDI Kosmosa un viedo tehnoloģiju pielietojumi IKTe, mežu, medicīnas, transporta nozarēs, precīzajā lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, apk.vides nozarēs, arheoloģijā, ģeoloģijā, seismoloģijā, meteroloģijā utt. Sadarbība ar Ventspils partneriem VePD, VATP (BI), Digit.centrs, Ūdeka, Slimnīca, uzņēmumi vairāki projekti Izglītības sektors Iesaiste konsorcijā Fotonika Baltija, Tartu, Viļņa, Kauņa, Klaipēda (Teaming pieteikums H2020) Sadarbība ar Letera un Leo KC 4 projekti Attēls 10. Iksa Centrs Irbenē radītais sociālā kapitāla pieaugums. Precīzi izmērīt Iksa-centrs projekta Irbenes LMZO saistībā radīto sociālā kapitāla pieaugumu ne vienmēr ir iespējams precīzi izmērīt, bet salīdzinājumam var minēt, ka katrs ekonomiski aktīvs maģistrs, kas aizbrauc strādāt uz citu valsti un sāk tur maksāt nodokļus, izved ārā no LR valsts, pašvaldības un ģimenes jaunieša dzīves laikā ieguldītos aptuveni EUR 1 milj. 63 / 205

64 Nerezidentu skaits doktorantūrā Doktorantu skaits, Latvijas apstiprināto Post-doc studentu pieteikumu skaits gadā Jauno zin. Skaits Zinātnieki ar Hirša indeksu 4 un vairāk Zinātnieki rekrutēti no ārzemēm Zinātniekieki repatriēti no ārzemēm Zin. Doktoru skaits (PLE) Attēls 11. Cilvēkkapitāla attīstības modelis VSRC pa gadiem no līdz gadam ik pa gadam rādītāja pieauguma secībā. 3. Zināšanu difūzijas un pārplūšanas (angl. R&D spillovers) pieaugums 3.1. Spin-offi, start-upi VeA / VSRC absolventi, kas iesaistās VSRC projektos vai LMZO modernizācijas darbos iegūst jaunas praktiskas zināšanas un ir konkurētspējīgāki darba tirgū, tie ir arī nākamie zinātnieki; VSRC esamība sekmēja Accenture ienākšanu Ventspilī (abi vadītāji joprojām ir VSRC darbinieki pētnieks un zinātniskais asistents, organizēja arī nākamo darbinieku atklasi un vasaras apmācību skolas) šodien Ventspilī uzņēmumā Accenture strādā 10 darbinieki, 12 praktikanti, visi maksā nodokļus; ITP Baltic arī atveda no Norvēģijas bijusī VSRC darbiniece (Norvēģija, pašreiz Ventspils uzņēmumā strādā 7 darbinieki, 5 ir bijuši VSRC darbinieki); Var minēt uzņēmumus Latviasoft (2) un Embedded Systems (1) abi slēgti, Dānijas investors, darbojās aptuveni 3 gadus, kopā nodarbināja līdz 20 darbiniekiem, Ventspilī aptuveni 10-12; TestDevLab (netieša saikne, lielāka nozīme te ir VSRC pētniekiem, kas vienlaikus ir ITF lektori), pēdējos 3 gados ir līgumi ar ~15 BI/VATP uzņēmumiem nelieli līgumi, zinātniskas konsultācijas; VEF, LCD inženieri, Demo centrs IT, elektronika; VSRC kopējā ar VATP projektā izstrādāja pirms-bi, BIi, paātrinātāja koncepcijas, 2015.gadā - start-up lauku paātrinātāja konceptu (apstiprināts Twining H2020 projekts Baltics), sniegts atbalsts izaugsmes uzņēmumiem Kopuzņēmuma izveides perspektīva Iespējas veidot uz RT16, RT-New platformas, ir sarunas ar UK pārstāvjiem; 64 / 205

65 Plāns izveidot Eksperimentālo konstruktoru biroju (prototipēšana, testēšana, tehnoloģiskie pakalpojumi, tālizpētes un inženiermehānikas, sensoru izstrādes pakalpojumi) kā juridiski nodalītu uzņēmumu peļņas centrs Komercpiedāvājumi, patenti, IPR RT un satelīttehnoloģijas ir kā magnēts talantīgiem studentiem, komandu darbs sekmē arī jaunu uzņēmumu izveidi; Senātā ir pieņemta un 2015.gadā aktualizēta VeA IPR stratēģija; VSRC radījis 10 Latvijas patentus pēdējos 5 gados Inovācijas industrijā arvien pieaugošs raksturs Sadarbības un pasūtījuma pētījumi 5 projekti divu nozaru KC programmā; Pēdējos 9 gados aptuveni 200 līgumu ar industriju; TOP projekti 5, pēc tam 1 ERAF projekts; RT sekmēs jaunu inovatīvu straujas izaugsmes MVU izveidi augsto tehnoloģiju segmentā. 4. LMZO modernizācijas rezultātā pieaug VSRC zinātniskās izcilības rādītāji Zinātniskie rezultāti vispirms tradicionālie no publikācijām VSRC izdotajā Space Review sagatavošanā 4.sējums; līdz zinātniskajām publikācijām augstas ietekmes žurnālos; patenti un izstrādātas jaunas metodikas vai komerciāli priekšlikumi, t.sk. IP portfeļa piedāvājumi Plānotais publikāciju un patentu skaits WoS, Scopus publikācijas augstas ietekmes žurnālos Pārējās WoS, Scopus, IEEE publikācijas Kopējais recenzēto publikāciju skaits MsC publicēto recenzēto publikāciju skaits Patentu skaits Attēls 12. Plānotais publikāciju skaits VSRC to kvalitātes griezumā pēc infrastruktūras modernizācijas noslēguma. Zinātniskā atpazīstamība, reputācija un esamība ES prioritātēs EVN uzticības kredīts kopš gada, kopš gada pakāpeniski arvien vairāk un vairāk sevi pierāda; ir EVN partneris pieaicināta novērotāja statusā; Uzaicinājums iesaistīties JIVE / ERIC struktūrā, pašreiz uzticības režīmā 3 valstīm tiek veidots novērotāja statuss Polijai, Somijai, kas jai ir pilntiesīgi EVN biedri un Latvijai ļoti augsts novērtējums; Uzaicinājums iestāties LOFAR staciju tīklā un izveidot savu staciju; Bij. LFVN tīkls turpinās kā sadarbība ar Ukrainas, Krievijas, NVS, Ķīnas un Japānas partneriem. EKA iespējas: space debris, misijas, piedalāmies 2 PECS 1.kārtas konkursa projektos. ASV, NASA ar EVN palīdzību varetu iesaistīties talo misiju apkalpošanā gadā sekmīgi noorganizēta YERAC2015 ES jauno radioastronomu konference Ventspilī. VeA reģionālais zināšanu centrs, zināšanu ekonomikas katalizators. 65 / 205

66 4. Ekonomiskā ietekme atdeve tautsaimniecībā Nodarbinātība: uzturēšana 2014.g. zin.tehn.un apkalp. Personāla PLE 18,3 Vid.alga 500, IIN, VSAOI, NĪN 2020.g. tehn., apk.pers. PLE - 35,3 Vid.alga pieaug līdz EUR, IIN, VSAOI, NĪN Nodarbinātība: zinātniskā 2014 PhD 24, PLE 7,6 Ievēlētais bez PhD 7,7 Vid.DSF 651, IIN =0,134 M, VSAOI=0,07 un 0,158 M ; NĪN = Zin.doktoru skaits 52, PLE 35 Ievēlētais personāls bez zin.doktoriem, PLE 21 Vid.DSF=1000, IIN+VSAOI=0,74 M Ieņēmumi no zinātniskās darbības, MEUR 2014 (bez Iksa centrs) Izcilības programmas: H2020, Bonus, LIFE, 0,16 M Citas starpt.progr. 0,25 M LR programmas 0,4 M Industrija 0,005 M Investīcijas 1,8 M 2020 Izcilības programmas: H2020, Bonus, LIFE, 1,67 M Citas starpt.progr. 0,45 M LR programmas 1,34 M Industrija 0,32 M Investīcijas 2,56 Pasūtījumi piegādātājiem, MEUR Uzturēšana ,6 k Projektos ,04 M ; ,381 M Multiplikatori, netiešie ieguvumi, iespējas Katrs algā izmaksātais EUR tautsaimniecībā reģionā dod ieguvumu ar K= biedrs EVN / LOFAR tīklā, pieaug RT32 apmaksātās stundas, pozitīva reputācija kā partnerim 2018 LR iestājas Eiropas Kosmosa aģentūrā EISKAT, LOFAR, SKY, IVS Attēls 13. Radioteleskopu kompleksa ekonomiskās atdeves raksturojums līdz gadam Jāsecina, ka 10 gadu laikā pieaugs ekonomiskā aktivitāte reģionā! 66 / 205

67 Tabula 6. Atdeves tautsaimniecībā 10 gadu periodā novērtējums Investīcijas MEUR Pirms Iksa Centrs 4,00 Iksa Centrs investīcijas 8,26 Nepieciešama 3.kārta 1,90 Uzturēšana no ,79 VePD ,15 Kopā: 26,11 Atdeve LR 10 gados* MEUR Celtniecība: PVN par ārzemju līgumiem 1,04 Uzturēšana: PVN par vietējām piegādēm 0,10 Celtniecība: PVN par vietējām piegādēm 0,34 VSRC IIN + VSAOI 10 gados, k=4 22,88 Celtn. Viet.piegādāt. IIN+VSAOI nod., algas 35% no apjoma, k=4 2,45 Uzturēšana: IIN, VSAOI, Viet.pieg., 35%; k=4 2,25 Darbība, viet.pieg. IIN+VSAOI, 35%, k=4 3,41 Darbība, LR proj. partneru IIN+VSAOI nod., 35%,k=4 5,01 Nek.īp.nod. 0,00 Kopā: 37,47 *Bez VSRC atbalstīto un/vai ienākošo uzņēmumu izaugsmes rādītājiem, tūrisma; jaunā perioda jauno projektu investīcijām, komercializācijas, ieg.izglītībā kopumā VeA? LMZO Irbenē dod ievērojamu atdevi. Piezīme: kā redzams no tabulas 3, izšķirošs faktors ir VeA / VSRC spēja sekmīgi piesaistīt doktorantus no LR un ārvalstīm, postdoktorantus no LR un ārvalstīm, kā arī aptuveni 2-3 vadošos pētniekus brieduma gados, lai noklātu nepieciešamo ekspertīzi. Tieši pētnieku un vadošo pētnieku maksāto nodokļu pieaugums ir kritiskais faktors, lai pozitīvo atdeves tautsaimniecībai scenāriju īstenotu. Tāpēc vēlreiz jāuzsver, ka nepieciešams regulārs un nodalīts no kopējā bāzes finansējuma valsts mērķa finansējums LMZO darbības un uzturēšanas nodrošināšanai, kas veidotu 45%-50% no nepieciešamā aptuveni EUR 1,2 milj. gadā uzturēšanas finansējuma ilgtermiņā, otru pusi piesaistot no ārējiem avotiem, kas ir kritiskais priekšnosacījums, lai izvirzītos stratēģiskos mērķus sasniegtu. 1.7 VSRC pašreizējā situācija Integrācija ar studiju procesu VSRC darbība ir salīdzinoši cieši integrēta ar Ventspils Augstskolas mācību procesu, pamatā ar ITF, nedaudz mazāk ar EPF. VSRC vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti un speciālisti veic mācību darbu, ieņemot ievēlētos profesoru, asoc.prof., docentu un lektoru amatus. Tā acīmredzot ir mazas augstskolas darbības neizbēgama problēma: VeA ir 3 fakultātes, ir pietiekami daudz atšķirīgu studiju programmu skaits, kuru studiju kursos apvienot studentus nav iespējams, studentu skaits katrā fakultātē salīdzinoši ir neliels, katram kursam attiecīgajā studiju programmā nepieciešams nodrošināt pilnu pasniedzēju spektru, uz katru pasniedzēju studentu skaits ir mazs, gala rezultātā grūti runāt par resursu izmantošanas efektivitāti kopumā, bet VSRC zinātnieki ir pārslogoti, jo liela daļa aktivitāšu pēc gada krīzes netika apmaksāti. Kopumā VSRC nodevumus mācību procesam pēdējos 3 gados var raksturot sekojoši: 1. Doktorantūras studenti projekta periodā gados t.sk. aizstāvējušies jaunie zinātnieki 7 3. Sadarbība doktorantūrās ar VNPC partneriem VSRC pētnieku vadīto maģistru darbu skaits, kur izmantota modernizētā zinātniskā infrastruktūra projekta IKSA-centrs ietvaros, gadā 6 5. VSRC pētnieku vadīto bakalauru darbu skaits un mācību prakšu skaits, gadā / 205

68 VSRC doktoranti Tabula 7. VSRC darbinieki, kas ir aizstāvējuši vai studē doktorantūrā Nr.p. Vārds, uzvārds Statuss k. 1. J.Kalvāns Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gadā LU 2. D.Bezrukovs Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gadā LU 3. Vl.Dovgaļecs Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gadā Francijā, strādā Francijā 4. J.Hofmanis Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gadā Nansī, Francijā, atgriezies 5. R.Rollande Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gadā RTU, vadītājs no RTU 6. Vl.Bezrukovs Jaunais zinātnieks, aizstāvēsies gada martā Korkas TI, Īrijā 7. L.Resele Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gadā RSEBA / Banku Augstskolā 8. G.Korāts Jaunais zinātnieks, aizstāvējās gada februārī Nansī, Francijā, atgriezies VeA. 9. G.Gaigals Doktorants, plānots aizstāvēties RTU gadā, vadītājs no EDI 10. R.Pauliks Doktorants, aizstāvējās RTU gadā, vadītājs no RTU, strādā Rīgā. 11. K.Zālīte Aizstāvējās Tartu universitātē gada janvārī, strādā Lundas universitātē 12. A.Slavinskis aizstāvējās Tartu universitātē gadā, paliek Tartu, iesaistīts sadarbības projektos ar VSRC 13. K.Kondratjevs Doktorants, plānots aizstāvēties RTU gadā, vadītājs no RTU 14. E.Vītola Doktorants, plānots aizstāvēties RTU, vadītājs no RTU 15. L.Gulbe Sekmīgi aizstāvēja darbu priekšaizstāvēšanā, plānots aizstāvēties LU gadā, vadītājs no EDI 16. U.Locāns Doktorants, plānots aizstāvēties LU, vadītājs no LU, P.Šērera institūta, Šveice 17. K.Krinkele Doktorants, plānots aizstāvēties LU 2019.gadā, vadītājs no LU 18. S.Upnere Doktorants, plānots aizstāvēties RTU, vadītājs no RTU 19. A.Traškovs Doktorants, plānots aizstāvēties LU, vadītājs no LU MII 20. A.Stepčenko Doktorants, plānots aizstāvēties RTU, vadītājs no RTU 21. A.Aberfelds Doktorants, plānots aizstāvēties LU 2019.gadā 22. K.Bērziņš Doktorants, plānots aizstāvēties LU 2020.gadā 23. A.Orbidāns Speciālists, nākamais doktorants, plāno iestāties RTU gadā 24. R.Dreifogels Speciālists, nākamais doktorants, plāno iestāties RTU gadā 25. J.Šate Speciālists, studē doktorantūrā LU, aizstāvēsies gadā 26. M.Bleiders Speciālists, nākamais doktorants, plāno iestāties RTU gadā 27. R.Trops Plāno iestāties doktorantūrā Aalto universitātē, Somijā gadā No 10 jaunajiem doktoriem 4 saņēma Ventspils pilsētas Domes finansiālu atbalstu (stipendiju), no doktorantiem to saņem vai saņems vēl gadā doktorantūras studijas sekmīgi beidza un aizstāvējās L.Resele, G.Korāts un R.Pauliks, bet Vl.Bezrukovs, L.Gulbe ir tuvu tam. Kopā VSRC cilvēkkapitāla attīstības programmā bija iesaistīti 27 doktoranti, no tiem uz 2016.gada decembrī būs aizstāvējušies 12 jaunie doktori, 11 doktorantūras studentiem vadītāji ir no Valsts nozīmes pētījumu centra (VNPC) partneru organizācijām. Katrā ziņā, pat šis temps ir par mazu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu VeA profesūras un pētnieku atjaunotni. Tāpēc lielas cerības saistās ar jauno pēcdoktorantūras programmu VSRC pieejamā zinātniskā infrastruktūra VSRC rīcībā ir unikāli radioteleskopi, kuri tika augstu novērtēti jau neatkarīgajā starptautiskajā Latvijas zinātnes izvērtēšanā gadā 85. RT-32 un RT-16 ir Cassegrain tipa radioteleskopi ar 32 un 16 m galvenajiem spoguļiem gadā RT-32 modernizācijas uzdevums bija panākt, lai RT sistēmu darbs atbilst EVN e-vlbi standartam un ļauj iekļauties kā pilnasinīgam dalībniekam tīkla zinātnisko pētījumu sesijās. Pats tīkls gada aprīlī kļuva par JIV-ERIC 86 izcilības struktūru ar augstas veiktspējas datu apstrādes centru daudzantenu datu iegūšanas režīmā Significant progress has been made in establishing the legal status of European research infrastructures. The Council of the European Union reached a political agreement on a regulation on a Community legal framework for European research infrastructures on 29th May The 68 / 205

69 VSRC rīcībā ir sekojoši nozīmīgākie un galvenie zinātniskās infrastruktūras objekti un iekārtas, kas vienlaikus ir ES liela mēroga izkliedētās infrastruktūras sastāvdaļa: 1. RT-32 radioteleskops Renovēta paraboliskā šķīvja pamata metāla struktūra; Jaunākās antenu vadības un piedziņas tehnoloģijas, vadības sistēma saskaņā ar aktuālāko pasaules standartu atenām VLB2010; Precizitāte: RT32 pagriešanas ātrumi 2,8 /sek., elevācijā 2.25 /s; antenas pilna pagriešanās (360 ) pa horizontālo asi = 2,1 min., sekošana 20 arcsek., pozicionēšana vismaz 10 arcsek. RT-32 galvenais uztvērējs: projektēts projekta ietvaros, inovatīvs no tehnologiskā viedokļa (jauna zinātniskā izstrāde), platsjoslas, kriogēni dzesējams (-264 C) uzticamība, daudz plašākas iespējas novērošanai - plašāks frekvenču loks, vājāki objekti, nav nepieciešams papildu laiks uztvērēju nomaiņai GHz (ar kriogēniskiem priekšpastiprinātājiem) Ierīkotas precīzas gaisa kondicionēšanas iekārtas, lai nodrošinātu kriogēnās dzesēšanas sistēmas darbības iespējamību un aparatūras uzturēšanu laboratorijas apstākļos ziemā. Citi uztvērēji: 1.6 GHz, 5 GHz (mērījumiem astrofizikā, t.sk. EVN); 6 9 GHz (Saules novērojumi, cm viļņu garums ar 16-kanālu spektropolarimetru 87 ); 327 MHz (Saules novērojumi, jonosfēra); 12 GHz (māzeri, kvazāri); Ierīkotas precīzas gaisa kondicionēšanas iekārtas, lai nodrošinātu kriogēnās dzesēšanas sistēmas darbības iespējamību un aparatūras uzturēšanu laboratorijas apstākļos ziemā. RT32 Mašīnzālē trīs statnēs izvietoti: o Drošības sistēma (avārijas slēdži, gala slēdži); o Industriāls vadības dators, vadības kontroles iekārta; o Piedziņas statne; o Elektrapgādes statne (400 voltu 3-fāzu maiņspriegums); o Drošinātāji, sadale, pārveidotāji, trokšņu filtri; o dzesēšanas iekārta motoru spēka vadības daļai (šķidrā dzesēšana). Antenas vadības pieslēgvietas (pieslēgšanās ar pārnēsājamo datoru) un drošības slēdži visos antenas stāvos nodrošina attālinātas vadības iespēju. Jauni leņķu devēji uz asīm ar augstu precizitāti antenas pozīcijai. 2. RT-16 radioteleskops. Jauns unikāls kompozītmateriāla risinājums RT-16 spoguļa virsmai, jauns sekundārais spogulis, balsta struktūra un uztvērēju augšējā telpa; Jauna kontroles un piedziņas sistēma (motori, sensori, kabeļi, kontroles sistēma); Precizitāte: o Uzvadīšana vismaz 20 arsec (depends on existing main mechanical parts); o sekošana 30 arcsec; Maksimālais radioteleskopa kustības ātrums: o Azimuts 5 /s o Elevācija 4 /s RT-16 uztvērējs: projektēts projekta ietvaros, inovatīvs tehnologiskā viedokļa (zinātniskā izstrāde), platsjoslas, kriogēni dzesējams (-264 C) uzticamība, daudz plašākas iespējas novērošanai - plašāks frekvenču loks, vājāki objekti, nav nepieciešams papildu laiks uztvērēju nomaiņai. Izstrādāts jauns platjoslas uztvērējs GHz diapazonā (ar kriogēniskiem priekšpastiprinātājiem). Vienādi uztvērēji abās antenās, abi RT vienlaikus spēj veidot mazas bāzes interferometru (iegūstot virtuālu antenu, Ø=~800 m). adoption of the regulation provides for European Research Infrastructure Consortia (ERICs) clear legal status of RIs, their tax liabilities and their operation. 87 D. Bezrukov: 2013, Baltic Astronomy, v.22, N1, p / 205

70 Ierīkotas precīzas gaisa kondicionēšanas iekārtas, lai nodrošinātu kriogēnās dzesēšanas sistēmas darbības iespējamību un aparatūras uzturēšanu laboratorijas apstākļos ziemā. RT16 pagriešanas ātrumi 5 sek. antenas pilna pagriešanās (360 ) pa horizontālo asi = 1,2 min. Uztvērēji 2 jaunas kriogēniskās uztvērēja iekārtas katrā radioteleskopā, vismodernākās: Joslas platums: GHz; LCP & RCP simultaneously; LNA fizikālā temperatūra 15 o K; Piemēroti VLBI novērojumiem; No padeves ievada līdz IF izvadei ar 15K trokšņa temperatūru. Informācija 10. HPC resursi (angļu valodā). HPC1 (līdz gada rudenim) skaitļotājs klasteris ar 30 nodēm; katrā 2 CPU x 2Cores Intel(R) Xeon(R) CPU 3.00GHz, 5600 bogomips (kopā 4 kodoli nodē). 4 GB Ram katrai diska nodei (iekšējais SCA disks ar 80Gb katrā nodē). Skaitļošanas nodēs: Debian Linux, shared NFS, rsh infrastruktūra, iekšējā IP telpa xxx, gigabitu ethernets. Master node, Slacware Linux: Viena master node ar SATA disku, nodrošina NFS un boottp pakalpojumus 30 aprēķinu nodēm; Gigabit ethernets, divi savienojumi ar Ventspils Augstskolas vietējā tīkla IP telpu, divi savienojumi ar klastera iekšējo xxx IP telpu. HPC2 (kopš gada novembra) ietver divus serverus, kurus var izmantot aprēķiniem. Serverim I ir 32 RISC arhitektūra (procesoru kopējā veiktspēja ir 909 punkti, vērtējot pret SPECfp_base2006Rate). Minimālā RAM ir 256 GB RDIMM DDR MHz un divi 146 GB rpm SAS cietie diski. Datu pārraidei ir divi porti 20 Gb/s InfiniBand. Serveris II kopā 28 vienības ar diviem x86 arhitektūras procesoriem ar minimums 8 kodoliem katrā. Minimālā RAM ir 32 GB R DDR3 un 300 GB 6Gbps rpm SAS HDD katrā vienībā. Datu apmaiņu ar klasteri nodrošina divi porti 40 Gb/s QDR InfiniBand. Iekārta nodrošina EK direktīvu prasības (CE marķējumu). VSRC strādā ar sekojošiem uztvērējiem: MHz uztvērējs. Sagatavošanās mērījumiem šajā joslā prasa apmainīt padevi un kalibrēt augstso frekvenču iekārtu. Pieslēgšana manuāla. 2. Uztvērēji 12 GHz un GHz diapazonā tiek izmantoti mērījumiem viena teleskopa režīmā. 3. Uztvērēji 327 MHz, 1.6 GHz un 5 GHz frekvencēs ir daudzpusīgi un tiek izmantoti VLBI pētījumos. Frekvenču joslas pie 327 MHz un 1.6 GHz intensīvi lieto VLBI eksperimentos, pētot jonosfēru un saules aktivitāti sadarbībā ar ŅižņijNovgorodas Radiofizikas pētījumu institūtu Krievijā (ŅNRPI) 88. Uztvērēju sistēmu 5 GHz joslā galvenokārt izmanto, lai novērotu kosmiskās atlūzas (space debris) gan EVN VLBI, gan e-vlbi novērojumos Jaunā universālā platjoslas uztvērēja GHz diapazonā ar aprīkotu kriogēniku instalācija 2014.gada oktobrī un abu radio teleskopu uzvadīšanas un sekošanas sistēmu pilna modernizācija tika pabeigta gada decembrī. Kopā ar Toruņas (Polija) un Svetlojes (Krievija) radio teleskopiem Irbenes RT-32 būs viens no labākajiem radioteleskopiem ar šādu diametru Baltijas jūras reģionā. Akadēmiskā tīkla projekts ļāva sasniegt 6 Gbps 2015.gada beigās ar tālāku izaugsmi līdz 10 Gbps gadā. Dati tiek sūtīti uz ES centriem, izmantojot GEANT pieslēgumu. Lai pabeigtu teleskopu modernizāciju, jāīsteno arī 3.kārtas investīcijas (skatīt pie AAN 4.nodaļā). Kā alternatīva iespēja ir izmantot KTH (Zviedrijā) tīkla NORDUNET pieslēgumu. Plānošanas periodā līdz gadam tiek plānots izveidot jaunās ģenerācijas radioteleskopu LOFAR staciju (Low-Frequency Array) un kļūt par starptautiskās ILT organizācijas biedru. VSRC pēdējo 5 gadu laikā ir reģistrējusi 12 patentus. 88 Dugin et al. 2013, Baltic Astronomy, vol. 22, No. 4, 2013, pp Vl. Bezrukovs, K. Skirmante, N. Jekabsons & I. Shmeld; "Preparation of the VIRAC radiotelescope RT-32 for e-vlbi observations" 70 / 205

71 1.7.3 IZI VSRC sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs Integrācija izcilības klases pētniecības tīklos un apvienībās ir būtiska, lai saņemtu uzaicinājumus uz līdztiesīgiem noteikumiem piedalīties daudzpartneru novērojumu vai izpētes programmās un iegūtu atpazīstamību, kā arī lai saņemtu pasūtījumus no privātā sektora un Eiropas Kosmosa aģentūras. Līdz šim ir izveidota aktīva partnerība ar šādām organizācijām: 1) Latvijas augstskolas (RTU, LU, EDI) doktorantu un fizikas profila studentu apmācīšana, kā arī sadarbība VNPC ietvaros; 2) Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) kopīgi ar VSRC plāno piedāvāt kompleksus starptautiska līmeņa pētnieciskos pakalpojumus kosmisko datu apstrādē gan no kompetenču, gan no infrastruktūras viedokļa, partneris VNPC KDAC; 3) EVN tīkla partneri radiointerferometrijas pētījumi; galvenie partneri ir Onsala Čalmersas Tehniskajā universitātē (Zviedrija), JIVE, Astron, Toruņas universitāte (Polija), Itālijas radioteleskopi, Vācijas Maksa Planka astrofizikas institūts, Jebes radioobservatorija (Spānijā), Metsahovi observatorija (Aalto universitāte); 4) Brēmenes Universitāte un aerokosmiskā korporācija OHB Technologies (Vācijā) stratēģiskie partneri lietišķo kosmisko pētījumu jomā; 5) Baltijas valstu augstskolas, kur izveidota sadarbība ar Tartu Universitāti un Tartu Observatoriju, Tallinas Tehnisko universitāti, Kauņas Tehnisko universitāti, Klaipēdas universitāti, Tartu Zinātnes parku; 6) citas nozīmīgas ārvalstu augstskolas un organizācijas (piemēram, Agderas universitāte Norvēģijā; Luleo Tehniskā universitāte Zviedrijā; Paula Šērera institūts Šveicē), Upsalas universitāte un Zviedrijas Kosmosa fizikas institūts Upsalā, Alborkas universitāte Dānijā, Aalto universitāte Helsinkos Somijā, Oulu universitāte dod papildus pieredzes iespējas jaunajiem speciālistiem, kā arī ir partneri industriālās matemātikas, prototipēšanas, telekomunikāciju u.c. lietišķo pētījumu virzienos; 7) Ņižņijnovgorodas Radiofizikas pētniecības institūts (Krievija) sadarbība Zemei tuvo objektu radiolokācijā un VLBI, kā arī jonosfēras pētījumos, kopā ar citām bijušā LFVN tīkla observatorijām; 8) Dānijas karaliskais ģeodēzijas un kadastra centrs pētījumi satelītnavigācijā; 9) rūpniecības nozaru asociācijas Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEtERA), Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Vienlaikus, IZI VSRC ir nacionālais pārstāvis CRAF komitejā (CRAF radioastronomisko frekvenču ekspertu komiteja, kas darbojas ESF un koordinē darbības, kuras saistītas ar radio astronomijai un kosmiskajai zinātnei nepieciešamo frekvenču joslu izmantošanu. Komitejas uzdevums ir analizēt visus iespējamos draudus radioastronomijai, kas rodas no visa veida aktīvajiem spektra lietotājiem, tādiem kā mobilie operatori, televīzija, radiokomunikācijas, visa veida radiolokācijas iekārtas un citi). J.Freimanis pārstāvēja VSRC MP1104 COST komitejā līdz gadam un M.Šneps-Šneppe pārstāv IC0906 Cost komitejā, J.Kalvāns LR aktivitātēs TD 1308, CM 1401, I.Šmelds CM1401. Pie pašreizējā bāzes finansējuma aprēķina modeļa kritisks ir jautājums par iespējām nodrošināt starptautiskas nozīmes LMZO infrastruktūras ekspluatāciju. Irbenes radioteleskopu kompleksa radioteleskopiem, saskaņā ar projektētāja tehnisko dokumentāciju, jāveic pilnvērtīgas, sistemātiskas un regulāras ekspluatācijas apkopes, lai nodrošinātu, ka ieguldītās investīcijas ir kā ilgtermiņa ieguldījums. Irbenes radioteleskopu kompleksa pašizmaksu veido šādas izmaksu kategorijas: Darbaspēka izmaksas (saskaņā ar laiku, kas tiek patērēts aktivitāšu veikšanai un atalgojuma normām, t.sk. objekta apsardzei un tā telpu uzkopšanai, uzturēšanai, apkopei un vadībai (radioteleskopu vadības operatori, inženieri)); Komunālo pakalpojumu un elektroenerģijas izmaksas, sakaru pakalpojumi, t.sk. ātrgaitas interneta savienojums (10 Gb/s) augstas veiktspējas aprēķiniem starp teleskopiem starptautiskajā tīklā, elektroenerģija, gāzes apgādes sistēmas ekspluatācija un apkope, 71 / 205

72 ūdensvads, kanalizācija, atkritumi, apsardze un videonovērošana, piekļuves teritorijai nodrošināšana (attīrīšana no sniega un ledus); Nolietojuma izmaksas infrastruktūrai un citiem pamatlīdzekļiem, kas tiek izmantoti aktivitātēs, ieskaitot programmatūras un citu nemateriālo ieguldījumu nolietojuma izmaksas; Palīgmateriālu, transporta, un citas tiešās izmaksas saistītas ar objekta ekspluatāciju (saskaņā ar teleskopu projektētāja izstrādāto teleskopu ekspluatācijas rokasgrāmatu veicama regulāra inspekcija par objekta (t.sk. metāla konstrukciju) stāvokli, veicamas ikgadējās plānveida inženiertehniskās apkopes (t.sk. 2% metāla konstrukciju metināšana, drenēšana, cauruļu iekšējās virsmas pretkorozijas līdzekļa uzklāšana, eļļas nomaiņa mehāniskajās komponentēs u.tml.), kriogēnikas sistēmas apkope, hēlija atjaunošana uztvērēju sistēmām, 24 stundu darbības nodrošināšanai nepieciešamās degvielas piedziņas nepārtrauktās barošanas padeves ģeneratoriem krājumu atjaunošana, datu nesēju novērojumu datu saglabāšanai un transportēšanai regulāra papildināšana atbilstoši EVN prasībām, apdrošināšana (iekārtām, darbiniekiem, t.sk. inženieriem-alpīnistiem)); Netiešās izmaksas (administratīvās grāmatvedība, lietvedība, juridiskie pakalpojumi saskaņā ar zinātniskās institūcijas iepriekš noteiktajām normām un principiem). Saskaņā ar IZM izstrādāto izmaksu un ieguvumu aprēķinu metodiku, zinātniskās infrastruktūras kompleksa ikgadējos ekspluatācijas izdevumus veido trīs izdevumu kategorijas: 1. Ar esošo pētniecības virzienu paplašināšanu un jauno pētniecības virzienu īstenošanu saistītās papildu izmaksas (darba algas, t.sk. soc.nodoklis, materiāli); pamatā saistās ar Irbenes kompleksa attīstības investīciju 3.kārtas īstenošanu un LOFAR stacijas izveidi, kas nozīmē VeA VSRC pētījumu integrāciju 3 jaunos virzienos EISCAT, Kosmosa ģeodēzijas tīklā un iesaiste EKA Tālo kosmisko misiju apkalpošanā; 2. Ar pamatlīdzekļu ekspluatāciju un uzturēšanu saistītās starptautiskas nozīmes LMZO tiešās uzturēšanas izmaksas, tai skaitā darba algas, uzturēšanas izmaksas (tai skaitā materiāli, apkure, elektrība, remontdarbi), nodokļu izdevumi (tai skaitā nekustamā īpašuma nodoklis, dabas resursu nodoklis), administrācijas izdevumi, izdevumi par materiāliem u.c.; tomēr šī pozīcija neietver algas zinātniekiem un pētījumos tieši iesaistītajam zinātniski tehniskajam personālam, kā arī dalības maksas starptautiskajās astronomijas vai kosmosa organizācijās. 3. Citi izdevumi (transferti projektu partneriem). Saskaņā ar IZM apstiprināto VeA (VSRC) izmaksu un ieguvumu aprēķinu metodiku, Irbenes zinātniskās infrastruktūras kompleksa ikgadējie ekspluatācijas izdevumi (augstāk norādītā izdevumu kategorija Nr.2 Ar pamatlīdzekļu ekspluatāciju un uzturēšanu saistītās papildu izmaksas ) gada cenās būs aptuveni EUR 230,0 tūkst./gadā, bet rēķinot normālu VSRC darbību, ieskaitot zinātnieku algas, gada budžets veido aptuveni EUR 1,2 milj. gadā, no kuriem 45-50% plānots piesaistīt no zinātnes programmu avotiem vai industrijas. Augstāk norādītā izdevumu kategorija Nr.1 Ar esošo pētniecības virzienu paplašināšanu un jauno pētniecības virzienu īstenošanu saistītās papildu izmaksas ir EUR tūkst. gadā pēc projekta pabeigšanas, bet trešā investīciju kārtā nepieciešams ieguldīt EUR 1,908 milj. Augstāk norādītā izdevumu kategorija Nr.3 Citi izdevumi ir EUR 59 tūkst. 1.gadā pēc projekta pabeigšanas, EUR 98,4 tūkst. /gadā 5. gadā pēc projekta pabeigšanas. 72 / 205

73 Pēc modernizācijas sakarā ar pētījumu aktivitāšu būtisku palielinājumu par 30-50% pieaugs vairākas izdevumu pozīcijas, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes patēriņš, samazināsies izteiktās sezonālās svārstības, pieaugs darba samaksas fonds apkalpojošajiem dienestiem, teritorijas apsardzes un apgaismošanas izmaksas, izdevumi remontiem, inspekcijām un standartu prasību nodrošināšanai. Pieaugot energoresursu patēriņam, jādomā par tādiem energoefektivitātes jautājumiem uzņēmumā, kā taupība, alternatīvo un atjaunojamo elektroenerģijas avotu izmantošana, mazāk energoresursus izmantojošu iekārtu iegāde, ja vien tās nerada papildus troksni radioviļņu diapazonā VSRC līdzšinējie darbības rādītāji VSRC darbību pēdējos gados raksturoja stabils un pakāpenisks rezultatīvo rādītāju pieaugums līdz gadam, kad aktīvi tika īstenoti cilvēkresursu piesaistes (ZMP) un integrācijas ES zinātnes telpā (SATTEH) projekti. Tas deva stabilitāti uz 3 gadiem, kas pārtrūka gadā. Divos projektu konkursos VSRC nevarēja piedalīties, jo VeA netika savlaicīgi pārreģistrēta par zinātnisko institūciju, kamēr VSRC neatbilda programmas prasībām. Rezultātā uz cilvēkresursu piesaistes programmas konkursa 2.kārtu nebija, kam pieteikties. Savukārt, ERAF programmas konkursā ar atbalstu lietišķajai zinātnei VeA neizpildīja apgrozījuma kritērijus. Situācija atgriezās izdzīvošanas līmenī, kad pārfinansēt algas lielākajai daļai pētnieku izdevās ar 5 Kompetences centru projektiem un VePD atbalstīto iekšējo pētījumu projektu. No daļas darbiniekiem bija jāšķiras, un kritiskāka situācija kļuva atkal pēc KC projektu noslēguma 2015.gada oktobrī un novembrī, kad līdz gada augusta beigām ir izveidojies pārrāvums projektu konkursos, jo IZM novēloja ar jauno ES struktūrforndu programmu sagatavošanu un apstirpināšanu. Minētā nestabilitāte atsaucās arī uz VSRC rādītājiem samazinājās zinātnieku PLE, daļai ciešāk integrējoties ITF darbā, samazinājās publikāciju skaits, jo industriju kā pētījumu pasūtītāju KC projektos mazāk interesēja publikācijas, vairāk savas konkurētspējas pieaugums. Būtiski, ka pieauga tieši publikāciju skaits žurnālos ar augstu ietekmi (impact). VSRC zinātnisko rakstu dinamika no līdz 2015.gadam WoS, Scopus datu bāzēs ietvertās publikācijas Raksti citos recenzētos zinātniskos izdevumos un konferenču ziņojumu izdevumos Kopā Attēls 14. Zinātnisko rakstu faktiskā dinamika VSRC no līdz gadam. 73 / 205

74 Plānotais publikāciju un patentu skaits WoS, Scopus publikācijas augstas ietekmes žurnālos Pārējās WoS, Scopus, IEEE publikācijas Kopējais recenzēto publikāciju skaits MsC publicēto recenzēto publikāciju skaits Patentu skaits Attēls 15. Plānotā publikāciju dinamika pēc gada. Pētnieku integrācija mācību procesā ir ļoti liela, vidēji sasniedzot 30-40% no atsevišķu pētnieku efektīvā PLE, dažiem pat 50%. Tā kā vidējā stundas likme mācību procesā ir ievērojami mazāka par projektu stundu likmi, kas vidējo ataolgojumu tuvina vietējam tirgus līmenim (bet ne ES pētnieku vidējam atalgojuma līmenim), un ņemot vērā, ka gala darbu, prakšu un kursa darbu stundas mācībspēkiem netiek kompensētas, tad veidojas situācija, ka daļēji zinātnes daļa cilvēkam šķērssubsidē apmācībai patērētās darba stundas. Kopumā jāsecina, ka zinātnei pieejamais darba laika īpatsvars ir par mazu, lai panāktu jauniešu izaugsmi, arī vadošie pētnieki ir aizņemti, tiem nepietiek laika, lai kvalitatīvi vadītu jaunos speciālistus un asistentus Finansējuma apjoms, kurš piesaistīts VSRC kā līdzfinansējums aktīvajiem projektiem no izciliem pasaules pētniecības tīkliem un programmām (piem. Horizon2020, Bonus) EKA PECS projektu piesaistītais finansējums ES struktūrfondos piesaistītais finansējums, EUR Citi projekti, piesaistītā finansējuma apjoms. EUR Finansējuma apjoms, kurš piesaistīts sadarbībā ar (vai pasūtījusi) industriju ieguldījumi infrastruktūrā, plāns, EUR Attēls 16. Plānotais pēc gada piesaistāmā finansējuma sadalījums pa avotiem. Pamatā nodaļām izvirzītie uzdevumi ar izmērāmajiem indikatoriem. 74 / 205

75 / / / ITF EPF ITF EPF ITF EPF Bak.darbi Maģ.darbi Kursa d. Attēls 17. VSRC darbinieku vadīto bakalaura, maģistra un kursa darbu skaits ITF vai EPF. 2 IZI VSRC stratēģiskā virzība periodā Dokuments tiek veidots darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājuma 1.2. Zinātnes un inovācijas pasākuma Zinātne, pētniecība un attīstība aktivitātes Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība apakš aktivitātes Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība projekta Ventspils Augstskolas kā zinātniskas institūcijas ekselences un kapacitātes stiprināšana (turpmāk ERAF STRAT) ietvaros. Stratēģijas izstrādes mērķis ir veikt vispārīgu VSRC iepriekšējā perioda ( ) darbības, zinātnes izcilības, kompetences, resursu izlietojuma efektivitātes novērtējumu, kā arī izvirzīt konkurētspējīgas prioritātes turpmākajam plānošanas periodam, īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskās struktūras efektivitātei, pētnieku grupu un pētījumu virzienu sadarbības papildinošiem efektiem, globālām satelīttehnoloģiju tendencēm un tirgus pieprasījumam. 2.1 Stratēģijas izstrādes pieeja un metodika Viens no VSRC stratēģijas izstrādes galvenajiem uzdevumiem ir veidot to maksimāli integrētu ar plašāku kontekstu, respektīvi, kā loģisku instrumentu VeA darbības, reģiona, nacionālās un globālās attīstības kontekstā. Stratēģijas sagatavošanai tiek izvirzīti šādi svarīgākie uzdevumi: 1. izvērtēt esošo VSRC un individuālo nodaļu sniegumu, kompetences, pieejamo infrastruktūru, tās noslodzi, kā arī finansējuma izlietojumu; 2. veikt VSRC stipro un vājo pušu analīzi, kā arī starptautiskā kontekstā analizēt iespējas un konkurences priekšrocības un potenciālos draudus (veikt SVID analīzi, skatīt iepriekš); 3. konsultējoties ar pētniecības un administratīvo personālu, izveidot optimālu un efektīvu pārvaldes struktūru. 4. izveidot darbības pārraudzības indikatoru (key performance indicators) sistēmu, lai nodrošinātu darbības uzraudzību, kā arī konkrētu mērķu sasniegšanas progresu. 5. identificēt prioritāros pētniecības virzienus, kā arī novērtēt to pienesumu kopējai VSRC (t.sk. VeA) attīstībai. Novērtēt pētnieku un pētniecības kompetences un spējas, kā arī identificēt nepieciešamos papildus resursus, lai nodrošinātu pētniecības ekselenci. 6. izstrādāt rīcības plānu VSRC (t.sk. VeA) mērķu sasniegšanai. 75 / 205

76 Stratēģijas izstrādes gaitā īpaša uzmanība tika pievērsta sekojošiem aspektiem: zinātnes izcilības līmeņa astronomijas un satelīttehnoloģiju jomā nodrošināšanai nepieciešamās aktivitātes un nepieciešamie resursi; sadarbības uzlabošana ar starptautiskiem kosmisko tehnoloģiju tīkliem (EVN (arī JIV-ERIC), LOFAR, EISCAT u.c.), lai veicinātu VSRC starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju; jauna pētniecības personāla (maģistranti, doktoranti, pēc-doktoranti u.c.) ieinteresēšanai, motivēšanai un piesaistīšanai; esošās kompetences un kapacitātes izvērtējumam, kā arī prognozēto nepieciešamo kompetenču paaugstināšanas un paplašināšanas novērtēšanai; komerciālās atdeves novērtēšanai; pētniecības resursu (infrastruktūra, cilvēkresursi, finansējums) efektivizēšanai. Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem tiek veidota arī VSRC Stratēģijas struktūra, kura iezīmē potenciālās izmaiņas VSRC organizatoriskajā struktūrā, respektīvi, veidojot nodaļas un pētniecības virzienus, kas spētu darboties autonomi un salīdzinoši operatīvi savu kompetenču ietvaros Stratēģijas izstrādes metodika Stratēģijas izstrādes metodika lielā mērā ir balstīta uz vispārpieņemto stratēģisko dokumentu izstrādes praksi, respektīvi, sākotnēji a) tiek veikts status quo novērtējums, b) tad tiek apzinātas esošās kompetences un resursi, c) kontekstā ar globālo atbilstošās jomas attīstības tendenču analīzi tiek identificēti perspektīvākie attīstības virzieni un d) veidotas resursu, kompetenču, rādītāju un citu rīcības pasākumu un instrumentu kopums, kas nodrošina virzību uz konkrētu mērķi (skatīt attēlu 18). Attēlā 18 tiek vizuāli atainots stratēģijas izstrādes metodiskais konteksts, kur analizējot globālās tendences un jaunas nišas satelīttehnoloģiju jomā (tajā skaitā astrofizikas pētījumu jomā) tiek noteiktas un analizētas esošās kompetences, kas secīgi konstruē lielāko daļu no iespējām turpmākajam plānošanas periodam. VSRC stratēģija 2020 Inovācijas ekosistēma Globālās tendences Jaunas, esošas nišas Esošās kompetences Iespējas VSRC prioritārie 4 virzieni Mērķi, metrika Pienesums VeA studiju programmās 1.Personāla politika, 2.Organizator.izmaiņas 3.LMZO infrastruktūras attīstība Integrācija starpt. tīklos EVN, KF, Ukraina, Ķīna u.c. Zināšanu komercializācija, koplietošana un pārnese Sadarbības partneri LR un ārvalstīs Industr. pētījumi Spin-ofi; Start-api konsultācijas Mūžizglītība Starptautiskā izcilība! 4.Projektu kapacitāte, plūsmas plāns 5.Mērķa finansējums no budžeta Zinātnes popularizēšana, rezultātu izplatīšana Nodaļas, laboratorijas. kā kvazi-uzņēmumi ar saviem izmērāmiem mērķiem 6.Snieguma izvērtējums, indikatori Irbenes kosmosa izglītošanas pētnieciskais centrs Atdeve tautsaimniecībā; stratēģijas monitorings Attēls 18. Stratēģijas struktūra un izstrādes konteksts. 76 / 205

77 VSRC stratēģija gadam ir orientēta uz starptautiskās izcilības sasniegšanu, kā nodrošināšanai tiek izvirzīti 4 prioritārie pētniecības virzieni: - Astrofizika (starpzvaigžņu vide, Saules pētījumi, IKT tehnoloģiju attīstība). - Tālizpēte (zemes virsmas pētījumi, sistēmu pētījumu metodes u.c.). - Augstas veiktspējas skaitļošana (kosmosa datu apstrāde, industriālā modelēšana, datorprojektēšana un testēšana u.t.). - Satelītehnoloģijas un elektronika (jaunas antenu tehnoloģijas, satelītinženierija, kiberfizikālās un iegultās sistēmas). Stratēģijas kontekstā tiek analizēts VSRC pienesums VeA studiju programmu nodrošinājumam, kā arī potenciālais pieprasījums pēc studentiem VSRC aktivitāšu īstenošanai, tiek aprakstītas organizatoriskās izmaiņas un personāla politika. Sadarbībā ar iesaistīto personālu ir izveidota projektu kapacitāte un potenciālais starptautiskās sadarbības projektu plūsmas plāns, kas papildina atbilstošo finansējumu un ļauj īstenot papildus iniciatīvas, kā arī piesaistīt jaunas kompetences un talantus. Tiek pārveidota VSRC organizatoriskā struktūra, kur struktūrvienības faktiski veidojas kā kvazi uzņēmumi ar saviem izmērāmiem mērķiem, budžetu un ambīcijām, šādi nododot lielākas rīcības pilnvaras struktūrvienībām, tajā pašā laikā deleģējot arī atbildību par konkrētu uzdevumu īstenošanu. Gan struktūrvienību, gan arī VSRC kontekstā tiek izveidota pārskatāma indikatoru sistēma, kas ļauj sekot aktivitāšu izpildei un novērtēt sniegumu, secināt kādus pasākumu nepieiešams īstenot, ja gadījumā rādītāji netiek sasniegti u.t.t. Tāpat svarīgs indikatoru sistēmas aspekts ir tas, ka šādi ir iespējams novērtēt potenciālo atdevi tautsaimniecībai un izvērtēt valsts resursu izlietojuma efektivitāti. Izmatojot tās rīcībā esošos resursus, VSRC veidojas kā daļa no Inovācijas ekosistēmas, kur integrācija starptautiskos tīklos, kompetenta Latvijas pārstāvība tajos, kā arī sadarbība ar reģionāla un nacionāla mēroga institūcijām sniedz pienesumu gan VSRC aktivitāšu īstenošanai, gan arī satelīttehnoloģiju attīstībai kopumā. Svarīga inovācijas ekosistēmas sastāvdaļa ir zinātnes komercializācija, kas paredzama lielākoties tālizpētes, augstas veiktspējas skaitļošanas, kā arī satelīttehnoloģiju jomās, kas tiks īstenota ar iestrādātu instrumentu starpniecību, respektīvi, sadarbībā gan ar Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktputnu, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubatoru, kā arī ar citām privātā sektora organizācijām. Paredzams, ka komerciāli perspektīvāko darbības virzienu attīstībai varētu tikt veidotas specializētas tirgus orientētas laboratorijas vai tehnoloģiju un projektēšanas birojs. Lai veicinātu darbības nodrošināšanu ilgtermiņā nepieciešams strādāt ar mārketinga pasākumiem, lai veicinātu jauniešu interesi studijām VeA (it īpaši satelīttehnoloģiju jomā), tāpēc daļa no VSRC aktivitātēm ir tieši virzīta uz Irbenes kosmosa izglītojoša centra izveidi un darbību. Lai risinātu uzdevumus, kas saistīti ar pētījumiem astrofizikā, nepieciešami arī pasākumi, lai piesaistītu talantīgus jauniešus ar zināšanām fizikā un astronomijā, kas beiguši maģistratūru LU Fizikas un matemātikas fakultātē. 77 / 205

78 2.1.2 Stratēģijas efektivitātes izvērtēšanas indikatori Uzdevums kļūt par starptautiski izcilu pētniecības institūciju izvirza jaunus un augstākus mērķus, uzdevumus un arī apakšmērķus. Tāpēc esam izstrādājuši jaunu VSRC snieguma izvērtēšanas metriku, kas norāda uz izcilību un kas ir arī pamats visas stratēģijas izstrādei (attēls 18, indikatoru paskaidrojums sniegts Pielikumā 1). 1. Zinātniskā izcilība Zin.doktoru skaits, PLE Zin.Hirša.ind.>4 Jauno dokt. Skaits Post-doc. Skaits Vieszin.skaits Dalība pasaules konf., ziņojumi RT32 pēt.stundu skaits tīklos WoS, Scopus publ. Skaits High impact publ.skaits Patentu (starpt.) skaits Projektu skaits EKA Projektu skaits H2020 vai ekvivalentu LMZO nac.mērķa finansējums Investīcijas modernizācijā 2. Integrācija globālajā pētniecībā Erasmus studenti no ES centriem Piesaist. Nerezidentu skaits Post-doc. Skaits no EVN RT32 pēt.projektu skaits tīklos Apkalpoto stundu skaits tīkla vajadzībām Pies.finansējums tīklu stundām WoS, Scopus publ. Skaits ar EVN partneriem Finansējuma apjoms EKA Finansējuma apjoms H Inovācijas sniegums Radītie spin-off Radītie start-upi Uz industriju aizgājušie maģistri, jaunie doktori Komercpiedāvājumu skaits Licenču līgumu skaits Finansēj.apj.licenču līgumos Pasūtījuma pētījumi EUR Sadarbības projektu apjoms ar ind. (starpt.) EUR Zin.konsultāciju skaits un apjoms Līgumu ar BI, VATP, Kurzemes uzņēmumiem apjoms FDI projekti, apjoms Ieviesto jauno produktu skaits 4. Sociālie ieguvumi Irbenes kompleksa apmeklētāju skaits Organiz.Starp. konferences Populārzinātnisko rakstu sk. Studiju kursos stundas Apmeklētāju skaits mūžizgl. pasākumos, zin.naktīs, KOPIC Vadīto prakses, kursa, bak. VSRC izstrādāto Maģ.darbu skaits Izdotās zinātniskās grāmatas, tirāža Attēls 19. VSRC starptautiskās izcilības novērtēšanas metrika. Izstrādāja V.Avotiņš. Ekspertu novērtējums par globālās pētniecības ekselences centra rādītāju metriku RT-32 infrastruktūras pilnīgas modernizācijas procesa ietvaros mums sniegs skaidru priekšstatu par to, kādā statusā VSRC lielākais teleskops ir, iedalot to trijos līmeņos: 1) situācija gada sākumā ar līdz tam veikto ieguldījumu un daļēji pabeigto infrastruktūras modernizācijas programmu (īstenota 1.kārta, daļēji 2.kārta). 2) Situācija gada decembrī tieši pēc zinātnes infrastruktūras modernizācijas projekta IKSA Centrs beigām (pabeigta 2.kārta), nepietiekama cilvēkresursu kapacitāte. 3) Situācija gada beigās pēc iespējamās pilnās modernizācijas programmas pabeigšanas (pabeigta 3. investīciju kārta) un aktīvu mērījumu uzsākšanas, sasniedzot atbilstošu cilvēkresursu kapacitāti. Šāda analīze dod mums pārskatu par indikatoriem, resursu realizāciju, salīdzinājumu ar savu institūtu, lai izstrādātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu pētniecības centru ar pietiekamu kritisko masu un beigās parādītu atdevi atbilstoši nepieciešamajiem ieguldījumiem. 78 / 205

79 Attēls 20. VSRC izcilības novērtējuma diagramma. Paskaidrojums attēlam 19: A) 1. līmenis - VSRC konkurētspējas novērtējums uz 2014.gada sākumu, B) 2. līmenis - pēc Iksa Centrs projektā apstiprināto ieguldījumu veikšanas (2015. gada decembris) un C) 3. līimenis - plānotais rezultāts, kad tiks pabeigta pilnīga Irbenes kompleksa modernizācija un sasniegta nepieciešamā cilvēkresursu kapacitāte (2018.gada beigas). VSRC mērķis pēc pilnas infrastruktūras modernizācijas pabeigšanas gadā saskaņā ar strauju izaugsmes scenāriju būs 80 PLE darbinieki un doktori, ar 20 vietējiem doktorantūras studentiem un 10 ārvalstu doktorantūras studentiem vai jaunajiem doktoriem, ar turpmāku pieaugumu gadā līdz 80 doktoriem un pilna laika darbiniekiem. Pirmajā tabulā, iedalīti četrās kategorijās, ir aprakstīti pētniecības institūtu novērtējuma indikatori, lai novērtētu izvēlēta institūta ekselences statusu: 1) Zinātniskā izcilība (5 indikatori); 2) Integrācija pasaules pirmrindas pētniecības sabiedrībā (4 indikatori); 3) Inovācijas un komercializācijas izcilība (4 indikatori); 4) Sabiedrības ieguvums un labums (5 indikatori), aprakstot pētniecības izcilības būtību kontekstā ar konkurētspēju un sabiedrības ieguvumu (skatīt detalizētu visu indikatoru aprakstus 1.pielikumā). Divu radioteleskopu modernizācijas procesa pabeigšana (1. kārta ERAF Iksa Centra projekta ietvaros; 2. kārta nepieciešamais papildus finansējums) mums dos ne tikai divus pilnībā darboties starptautiskas nozīmes LMZO ar ES EVN-ERIC sistēmā atzītu starptautisko nozīmi, bet daudz vairāk: RT32 un RT16 būs gatavi ekspluatācijai atbilstoši e-vlbi standartam ar stabilu, prognozējamu funkcionalitāti nākamos 5-10 gadus, ar valsts izdalītu mērķa finansējumu LMZO uzturēšanai, kas garantēs kompleksa ekspluatāciju nākamos 30 gadus; pārbaudītu un sevi 79 / 205

80 pierādījušu zinātnieku un inženieru komandu, magnētu jauno talantu piesaistei reģionam, spēju darboties atbilstoši starptautiskajiem dalītās pētījumu infrastruktūras standartiem, pievilcīgu jauno avangarda tehnoloģiju testa poligonu jaunās paaudzes sensoru tīkla programmējamiem radioteleskopu laukiem un zemes bāzes staciju kompleksu kā katalizatoru plašai sadarbībai ar vieszinātniekiem jau 3-4 ES ESFRI tīklos. Turklāt tiks arī radīta platforma avangarda jaunāko tehnoloģiju plašākai izmantošanai zinātniskajā sabiedrībā un industrijā. 3.investīciju kārta noslēdz investīciju programmu esošajā RT-Irbenes kompleksā, uzlabojot kā darbības efektivitāti (justēšana, datu uzkrāšana, atlikušo iekštelpu un jumta renovāciju, tā arī drošības sistēmas un apkārtnes labiekārtošanu). No otras puses, pabeigta modernizācija prasa konsekventu finansējumu objekta uzturēšanai un cilvēkresursu attīstībai, kas pārsniedz līdzšinējo nelielo, nepietiekoša apmēra garantēto zinātnes bāzes finansējuma apjomu. Šāda situācija var novest pie stagnācijas sākuma un kārtējo reizi apturēt līdzšinējo VSRC attīstību Stratēģijas īstenošanas pamatprincipi Komandas princips. IZI VSRC ir neliels darbinieku skaits, tāpēc būtiski ir strādāt komandā, maksimāli izmantojot katra darbinieka īpašības un spējot nepieciešamības gadījumā vienam otru aizstāt. Paaudžu integrācijas princips. Jāņem vērā, ka pēdējās desmitgades laikā Latvijas zinātnē nav notikusi pakāpeniska paaudžu maiņa liels zinošu speciālistu skaits turpina darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, bet jauni nav uzsākuši zinātnisko darbību. Tāpēc ir jāpievērš liela nozīme jaunā darbaspēka piesaistei un integrācijai pētniecības institūta darbībā. Sadarbības princips. Nepārtraukta zinātniskās, akadēmiskās un komerciālās sadarbības pilnveidošana ar stratēģiskajiem partneriem LR un ārvalstīs. Saskaņotības un vienotības princips. IZI VSRC attīstība notiek saskaņā ar valsts zinātnes, Kurzemes reģiona, Ventspils pilsētas un VeA attīstību, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības un starptautiskās tendences un plānus. Profesionālā attieksme. IZI VSRC darbiniekiem jābūt zinošiem un atsaucīgiem, jāizprot klientu vajadzības un problēmas. Veicot tirgus aktuālo vajadzību izpēti, pastāvīgi jāpiedāvā partneriem atbilstošs, uz modernajām tehnoloģijām vērsts pakalpojumu klāsts. Kvalitātes paaugstināšanas princips. IZI VSRC darbinieki visus darbus veic ar visaugstāko iespējamo kvalitāti un precizitāti. Nepārtraukti tiek paaugstināta iesaistīto speciālistu un pētnieku kvalifikācija, prasmes un zināšanas, turpinot mācības, stažējoties ārvalstu vadošajos centros un pieaicinot vieszinātniekus. Pārskatāmības princips. Pētniecības darbība un rezultāti tiek dokumentēti, nodrošinot pārmantojamības un savstarpējās aizvietojamības iespējas. Motivācijas princips. Viss IZI VSRC pētnieciskās darbības rezultātā radītais intelektuālais īpašums pieder VeA. Vienlaikus ar atsevišķu VeA intelektuālā īpašuma pamatnostādni tiek aizsargātas autoru komerciālās intereses, nosakot daļu, kuru saņem izstrādātāji pētniecisko rezultātu komercializācijas gadījumā. 80 / 205

81 Koncentrācijas princips. Kompetences koncentrācija vienā VeA, vienā pilsētā, signāls talantu noturēšanai, atgriešanai un citur izveidoto izcilo zinātnieku piesaistei. Iespēja koncentrēt resursus jaunu avangarda tehnoloģiju attīstībai un platforma tās plašai starptautiskai un lokālai lietošanai. Pieejamības princips LMZO un zinātnieku ērta pieejamība, saimniecisko pakalpojumu un zinātnisko konsultāciju pieejamības izveidošana. Dažādības princips Uzskatu iecietība, uz Latvijas valstiskuma, politiskās demokrātijas un vispārcilvēcisko vērtību pamata; tolerance pret kultūrām un uzskatiem uz latviskas vērtību sistēmas pamata; dzimumu līdztiesība, talantu skolu miksēšana, stažēšanās, doktorantūras ārpus LR, post-docs vadošajos izcilības centros, mobilitāte un plašas vieszinātnieku apmaiņas programmas. 2.2 VSRC darbības prioritārie virzieni Kosmisko tehnoloģiju pakalpojumu industrija ir viena no tautsaimniecības nozarēm ar visaugstāko pievienoto vērtību, tai ir pieaugoša nozīme pasaules ekonomikā un tā nosaka industriālās attīstības pamatu. Par stabilu nozares attīstību liecina pasaules tendences, kā, piemēram, investīciju divkāršošanās zinātnei un pētniecībai pēdējo desmit gadu laikā, augstais tirgus pieprasījums pēc zinātnes un tehnoloģiju jomas darbiniekiem. Vislielākais investīciju apjoms ir šādās kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarēs: komunikācijas, satelītu lidojumi, Zemes novērojumi. Pēc iekļaušanās Eiropas ļoti garas bāzes interferometrijas tīklā (EVN), RT 32 nodrošinās regulāru, precīzu kosmisko datu ieguvi un to pilvērtīgāku izmantošanu. Pateicoties līdzšinējam ieguldītajam darbam un investīcijām, IZI VSRC ir sasniedzis kompetences līmeni, kas ļauj pretendēt uz kvalitatīvu un stabilu zinātnes attīstību. IZI VSRC kompetence un pieredze, kā arī iespējas turpmākai attīstībai iedalāmas četros pamata virzienos: 1) fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā; 2) lietišķie pētījumi satelīttehnoloģiju un elektronikas jomā; 3) augstas veiktspējas skaitļošanas inženiermehāniskie aprēķini; 4) tālizpēte; 5) finanšu, inovācijas un tehniskie dienesti. 81 / 205

82 Starpzvaigžņu un apzvaigžņu vide astroķīmija, stzv.vides mijiedarbības, molek.novērojumi Saules pētījumi Astrofizika Satelīttehnoloģijas un elektronika Satelītinženierija Jaunas antenu tehnologijas Kiberfizikālās un iegultās sistēmas Komerciālās prioritātes: - Kosmosa drošība: atlūzas (RT32) - Satelītu telekomunikācijas (RT16; RT- New) - Tālās kosmosa misijas (RT32 un RT16) - Saules, vēja un viedā enerģija (RT32 un RT16) - Zemes virsmas pētījumi (tālizpēte) Jūras pētījumu grupa Zemes virsmas pētījumi meži, lauki, pilsētas Sistēmu pētījumi, metodikas Tālizpēte Inženiermehāniskie aprēķini Kosmosa datu apstrāde HPC industr. modelēšana Tuvais kosmoss Datorprojektēšana Testēšana Eksperimentālais konstruktoru birojs Tehnoloģiskie pakalpojumi industrijai Testēšana, prototipēšana Eksperimentālās izstrādnes, mazas sērijas Problēmrisinājuma zinātniskās konsultācijas Privāts partneris ESF izpratnē, posms uz VEF, LCD, SAF Tehnika u.c. Attēls 21. Galvenie IZI VSRC darbības virzieni IZI VSRC pamatmērķis un attīstības redzējums ir noteikti, ievērojot kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu attīstības tendences un perspektīvas, un IZI VSRC sasniegto kompetenci un attīstības potenciālu nodrošināt RT32, RT16 funkcionēšanu, modernizēt ēkas, pieslēgumus, internetu Integrēties VeA, radioastronomijas EVN tīklā 2010 kļūt par starptautiski atpazīstamu zinātnes institūtu tālu, vāju un komplicētu signālu apstrādē nodrošināt RT32, RT16 modernizēšanu atbilstoši VLBI standartiem, izveidot kompetentu pētnieku komandu, izveidot sadarbību ar industriju radīt kritisko masu, apvienojoties ar IPC VeA IZI VSRC ir starptautiski atzīts izcilības centrs nodrošināt RT32, RT16 e-vlbi standartu, kļūt par EVN biedru, izveidot sabalansētu pētnieku komandu ar kritisko masu attīstīt pielietojamās pētniecības pakalpojumus tālizpētē un satelītinženierijā, pabeigt RT modernizāciju, izveidot LOFAR staciju Attēls 22. IZI VSRC attīstības redzējums un stratēģiskie mērķi. 82 / 205

83 Attēls 23. IZI VSRC vieta reģiona inovācijas ekosistēmā. Redzējums: IZI VSRC ir pasaules zinātnes izcilības centrs, kas specializējies augstas kvalitātes nākotnes pētniecisko pakalpojumu īstenošanā kosmosa tehnoloģiju un signālapstrādes zinātnes jomās. Pamatmērķis: Izcila zinātniskās darbības un pētījumu veikšana, izmantojot modernu un unikālu infrastruktūru, kas ir pasaules nozīmes zinātnes objekts Latvijā un kurā darbojas un vada darbinieku komanda ar augstu kompetenci, kas ir nodrošināta ar stabilām un nepārtrauktām zinātniskā potenciāla izaugsmes iespējām. Šāda zinātniskā darbība nodrošinās ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskos klientus ar unikālām zināšanām un tehnoloģijām inovāciju īstenošanai, lai izstrādātu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Stratēģiskie mērķi Saskaņā ar IZI VSRC iekšējās un ārējās vides analīzi, ir izvirzītas iespējas konkurētspējas paaugstināšanai, kas: balstās uz iekšējām stiprām pusēm, lai izmantotu ārējās vides iespējas, izmanto ārējās vides iespējas, lai pārvarētu iekšējās vājās puses, izmanto iekšējās stiprās puses, lai izvairītos no ārējās vides draudiem, minimizē iekšējās vājās puses un sniedz iespēju izvairīties no ārējās vides draudiem. Līdz ar to augšupejošas attīstības nodrošināšanai un konkurētspējas celšanai IZI VSRC nepieciešams ieviest un/vai stiprināt šādus darbību kompleksus: darbinieku motivēšana uz zinātniskās ekselences pieaugumu, fundamantālo pētījumu veikšanu, doktorantūras studentu apmācību; sadarbības projektu ar komercsektoru plūsmas un apjomu palielināšana; pētījumu veikšana, ārējo pētnieku piesaiste unikālai zinātniski pētnieciskai infrastruktūrai; apmācību un apmaiņas programmu piedāvājums, pielietojot unikālu zinātniski pētniecisko infrastruktūru; 83 / 205

84 starptautisko projektu plūsmu un apjomu palielināšana; ciešākas sadarbības veidošana ar pilsētā, reģionā, valstī esošām parvaldes un komercdarbību atbalstošām struktūrām; mārketinga stratēģijas izstrāde un ieviešana; ciešākas sadarbības veidošana ar sadarbības partneriem. Ņemot vērā definētos attīstības un konkurētspējas celšanas kompleksus, IZI VSRC vīzijas un misijas īstenošanai ir izvirzīti divi vidēja termiņa stratēģiskie mērķi, kuru savstarpējas mijiedarbības rezultātā tiek īstenoti misijas un vīzijas uzstādījumi. Katram vidēja termiņa galvenajam mērķim ir pakārtoti operatīvie apakšmērķi Personāla attīstības politika Pirmais mērķis: izveidot starptautiski konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu pētnieku kolektīvu. Lai to panāktu (skatīt arī attēlu 23): 1) Palielināt VSRC atpazīstamību, veidot VSRC zīmolu un uzticama un kompetenta zinātnes sadarbības partnera tēlu; 2) Piesaistīti jaunieši specializētu uz jauniešiem orientētu dabaszinātņu popularizācijas aktivitāšu rezultātā (talantu nometnes, darba sanāksmes, atvērto durvju dienas, kā Irbenes interaktīvā zinātnes centra ekspozīciju apmeklētāji); 3) Piesaistīt pasaules top-līmeņa zinātnes vadītāju vismaz vienā no prioritārajām tēmām, kas palīdzētu uzlabot VSRC izcilību, piemēram ar EuroChair projekta palīdzību; 4) Piesaistīt apjomīgu vietējo un ārvalstu studentu skaitu ar VSRC tematiku saistītajās studiju programmās un projektos; 5) Piesaistīt izcilus 5 viespētniekus galvenajās VSRC pētījumu jomās; 6) Piesaistīti 6-8 vietējie talantīgi doktoranti; 7) Licencēta starptautiska doktorantūras programma un tajā 15 studējoši doktoranti (sadarbībā ar ITF); 8) Līdz gadam trīs doktorantūras studenti tiks piesaistīti starptautiska konkursa rezultātā. Panākt starptautisko izcilību: 9) Sasniegt rādītāju 5-6 publikācijas gadā, kas publicētas augstas ietekmes žurnālos; 10) 3-4 apstiprināti izcili pētnieciskie projekti gadā (tādās programmās kā H2020); 11) Iesniegt plānošanas periodā vienu ERC projekta pieteikumu; 12) Apstiprināti 2-4 pasaules līmeņa pētniecības sadarbības projekti; 13) Sasniegt ik gadu pieteiktus 1-2 starptautiskos patentus un 1-2 noslēgtus licencēšanas līgumus; 14) VSRC pētnieku grupas piesaka savus pētniecības projektus sekojošos pasaules līmeņa VLBI tīklos: EVN, LOFAR, ALMA, MERLIN, MeerKAT, ASKAP, EISKAT, IVS un citās Big Science radio observatorijās. Pirmā mērķa sasniegšanai ir izvirzīti trīs apakšmērķi: 1) nodrošināt esošo speciālistu izaugsmi un motivēt to darbību: a. nodrošināt finansējuma pieejamību trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai; 84 / 205

85 b. nodrošināt pētījumu uzdevumu definēšanu trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai; c. nodrošināt pētījumu projektu sagatavošanu un pieejamību trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai gan fundamentālajos, gan pielietojamos pētījumos; 2) piesaistīt ārvalstu pētniekus un viespētniekus atsevišķās KET 90 tehnoloģiju jomās: a. nodrošināt finansējuma pieejamību ārvalstu pētnieku un viespētnieku piesaistei; b. nodrošināt pētījumu projektu sagatavošanu un pieejamību ārvalstu pētnieku un viespētnieku piesaistei; c. īstenot mārketinga pasākumus ārvalstu pētnieku un viespētnieku piesaistei; 3) palielināt studentu un VeA sagatavoto speciālistu skaitu, kuri iesaistīti pētījumu projektos: a. sadarbībā ar VeA radīt un veicināt iespējas studentu praktiskai apmācībai un praksei IZI VSRC virzienos un struktūrās; b. nodrošināt iespēju studentu iesaistei pētījumu projektos; c. īstenot mārketinga pasākumus studentu un jauno speciālistu piesaistei. 90 KET key enabling technologies, vadošās nākotnes potenciāla (t.s. atslēgas ) tehnoloģijas 85 / 205

86 VeA studenti Piesaistītie no ārvalstīm Cilvēkkapitāla izaugsmes posmi Prakse un pētniecība RT kompleksā (LMZO) Bak. Mag. Doktorants PhD Post-doc PhD Erasmus: bak., mag., doktorants, viespētnieks Īstermiņa vizītes, tīkli, TOG, semināri, projekti, vas.skolas izcilība Stažēšanās ārvalstu izcilības centrā, EKA indikatori Noturēti, piesaistīti, atgriezti talanti, Jaunie PhD Post-doki viespētnieki Docētāju, inženieru, zinātnieku izaugsme Laborants, speciālists asistents Inženieris lektors Docents Vec.inž. Asoc.prof. Profesors Vec.inž. Galv.inž. Inž.starpt.komandā Zinātn. asist. pētnieks Vad.pētnieks Grupas vad. Starpt.tēmas līderis Vadošajiem pētniekiem Hirša indekss >4 Zin. rezultāti Studentu zin.konf. Baltijas konferences Space Review WoS, Scopus, EEE konf., raksti Reģ. Scopus, WoS, EEE Baltijas konferences Starpt. Scopus, WoS, EEE Pasaules vadošās konf. rīkotājs High impact. žurnāli Publikāciju, patentu, H2020 projektu skaits Komercializācija Strat.uzlabošana Apmācība projektu sagatavošana, asistēšana Līdzdalība proj. pieteikumu, tehn. specif. sagatavošanā. Aktivitāšu plānošana, līderība, vadība VeA IPR politika, ekosistēma Foresight process labor. / VSRC līmenī Projekta vadība, pētn.proj. ideju plānošana, viet. konsorcijs Starptautiska konsorcija projekta vadība Smadzeņu koncentrācija reģionā Spin-off, start-up prototipi komerc. Prieikšlikumi konsultācijas projekti Attēls 24. Cilvēkkapitāla izaugsmes modelis VeA IZI VSRC ietvaros. Galvenais IZI VSRC turpmākas darbības attīstības priekšnosacījums ir kvalificēta darbaspēka nodrošinājums, kas, izmantojot IZI VRSC rīcībā esošo infrastruktūru, spētu realizēt plānotos uzdevumus. Tāpēc, lai turpinātu uzsākto virzienu, ir noteikts triju būtisku cilvēkresursu grupu nodrošinājums: 1. Esošie IZI VSRC speciālisti Pakāpeniski uzlabojot institūta infrastruktūru, un panākot tās uzturēšanai atsevišķu mērķa finansējumu no valsts budžeta, var realizēt vairāk projektu un pieņemt jaunus pasūtījumus, kas nodrošinātu speciālistu nepārtrauktu nodarbinātību savā jomā. Tas savukārt dotu daudzpusīgu pozitīvo efektu: nepārtraukta zinātnieku attīstība un pieredzes gūšana, izstrādājot projektus, t.sk. fundamentālajā zinātnē un iekšējos grantus, kā arī pasūtījumus; darbaspēka motivācijas paaugstināšana, nodrošinot labiekārtotas darbavietas un pamata līmeņa atalgojumu un apstākļus algas pieaugumam projektos; IZI VSRC kā darba devēja prestiža celšanās, kas nodrošina speciālistu vēlmi ilgtermiņa sadarbībai. 2. Piesaistītie pētnieki Veidojot IZI VSRC kā kosmisko pētījumu veikšanas un atbalsta centru, tiek nodrošināta starptautiskā pazīstamība, kas veicina ārzemju un Latvijas mēroga pētnieku interesi darboties IZI VSRC vai arī izmantot tā piedāvātos pakalpojumus. Būtiska loma ir arī dažādu fondu līdzekļu apguvei, kas ļautu nodrošināt piesaistītos pētniekus ar pievilcīgu atalgojumu. 3. Jaunie zinātnieki Jau šobrīd VeA daļēji nodrošina IZI VSRC potenciālo jauno darbinieku paaudzi ar pamatzināšanām, īstenojot šādas studiju programmas: 86 / 205

87 akadēmiskā bakalaura studiju programma Datorzinātnes dabas zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai datorzinātnēs; bakalaura studiju programma Elektronika inženierzinātņu akadēmiskā bakalaura grāda elektronikā iegūšanai; 1. līmeņa augstākās izglītības profesionālā studiju programma Informācijas tehnoloģijas datorsistēmu un datortīklu administratora kvalifikācijas iegūšanai; dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnēs (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) dabaszinātņu maģistra grāda iegūšanai datorzinātnēs; konkursa kārtībā vai kā mērķprogrammu VeA iegūt vietas doktorantūras studijās LU, RTU u.c. Turklāt VeA stratēģijā ietilpst arī doktorantūras programmas izveide sadarbībā ar Klaipēdas Universitāti (IT, elektronikas un komunikāciju jomās), kas sagatavotu IZI VSRC augstas kvalifikācijas kosmosa inženierus, kas spētu individuāli risināt sarežģītus uzdevumus. Papildu izglītības iespējas jaunajiem zinātniekiem ir iespējams nodrošināt ar apmaiņas programmām ārzemēs (Erasmus, EEZ, utt). Realizējot visu trīs cilvēkresursu grupu nodrošinājumu, ir iespējams panākt nepārtrauktu darbinieku kvalifikācijas uzlabošanu un tādējādi sasniegt izvirzīto stratēģisko mērķi - izveidot starptautiski konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu pētnieku kolektīvu Infrastruktūras attīstība līdz gadam Otrais mērķis: izveidot starptautiski konkurētspējīgu un atzītu zinātniskās infrastruktūras pētniecisko kompleksu. Otrā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti četri apakšmērķi: 1) nodrošināt unikālās zinātniskās infrastruktūras pilnīgu funkcionēšanu: a. nodrošināt RT-32 pilnīgu funkcionalitāti, t.sk. vājo signālu uztveršanā, līdz gada decembrim (ieskaitot garantijas un kalibrēšanas darbus); b. nodrošināt RT-16 pilnu funkcionalitāti, t.sk. nodrošinot Zemes bāzes stacijas funcijas, līdz gada decembrim; 2) līdz Gada beigām pabeigt RT32 un RT16 modernizācijas 3.kārtu; 3) veikt nepārtrauktu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes monitoringu un uzturēšanu: a. izveidot tehniskās vadības dienestu, kas kopā ar pētnieku grupām sasniedz noteiktu starptautisko pētniecisko prasību standartu līdz gada beigām; b. nodrošināt infrastruktūras kompleksa uzturēšanu, piesaistot valsts budžeta mērķa finansējumu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai un uzturēšanai. 4) Jaunās avangarda tehnoloģiju zinātnes infrastruktūras izveide gadu periodā: a. Izprojektēt un izveidot Irbenē LOFAR staciju (skatīt pie AAN); b. Izveidot DART Lab Inženieru ielā un Irbenē (pie SEN); c. Pilnveidot pieejamos pakalpojumus 3D prototipēšanas laboratorijā, integrējot to HPC inženierfizikas modelēšanā (pie HPC). d. Izveidot eksperimentālo konstruēšanas un testēšanas centru kā VSRC tehnoloģisko izstrādņu komerciālizācijas platformu. e. Izveidot Kosmosa pētniecisko izglītošanas centru Irbenē (KOPIC). 87 / 205

88 Attēls 25. VSRC tehnoloģisko kompetenču attīstības saistība ar plānotajām investīcijām. Tikai tālā pagātnē radioteleskopi tika izmantoti tikai autonomi - mūsdienās izmanto vairāku radioteleskopu vienlaicīgos datus par vienu un to pašu kosmiskās telpas apjomu, turklāt svarīgi panākt datu iegūšanu no daudziem radioteleskopiem reālā laikā. Līdz šim galvenokārt dati tika iegūti kvazireālā laikā - radioteleskopu dati tika marķēti laikā un tos transportēja vēlākai apstrādei, tomēr šāda pieeja strauji atmirst. Radioteleskopu saslēgšana operatīvā tīklā ir iekļauta FP6, FP7 projektos un ir svarīgs Eiropas pētniecības uzdevums. Šī attīstība ir noteikta kā Eiropas līmeņa zinātnes infrastruktūra saskaņā ar ESFRI. FP6 projekts EXPReS (Express Production Real-time e-vlbi Service) (VeA partneris) noteica e-vlbi attīstības prasības: GEANT izmantošana, Gbps uz radioteleskopu (Latvija piedāvātajā projektā var izpildīt šo prasību ar minimālo slieksni) un par e-vlbi datu procesoru (programkorelatoru) jāizmanto izkliedētā vidē darbojošos standarta serverus, piemēram, GRID aplikācijas. Eiropas galvenais radiointerferometrijas datu apstrādes centrs ir JIVE (Joint Institute for VLBI in Europe), tīkls EVN (European VLBI Network, kur VSRC ir tīkla partneris) un teleskopu virtualizācijas servisi e-vlbi, tādejādi saslēdzot 16 Eiropas radioteleskopus (arī VRSC) ar 16 * 1 Gbps kanāliem ar JIVE. Tieši RD un ātrās prototipēšanas laboratorija kopā ar elektronikas prototipēšanu veidos nākamā eksperimentēšanas un konstruēšanas centra platformu, pakāpeniski savu kompetenci un uzņēmējiem sniegto pakalpojumu klāstu palielinot ar datorprojektēšanas un inženierfizikas, tālizpētes, IS izstrādes un kiberfizikālo sistēmu eksperimentālajiem un testēšanas pakalpojumiem (skatīt 26.attēlu). 88 / 205

89 Attēls 26. Protolab darbības modelis VSRC darbības kvazi-uzņēmējdarbības modelis Trešais mērķis: izveidot ilgtspējīgu pētījumu kompetenci dažu specifisku specializāciju tēmās, kas apvienojas ap kosmosa tehnoloģijām un vāju un sarežģītu signālu apstrādi, izveidojot labvēlīgu vidi izcilu zinātnisku ideju attīstībai un spēju nodrošināt šo attīstību ar nepieciešamajiem resursiem. Iepriekšējā perioda stratēģijas darbības laikā VSRC darbojās kā vertikālas pārvaldības organizācija, kur jaunus projektus, finansējuma piesaisti iniciēja un arī lielā mērā atbildību par sekmīgu iznākumu uzņēmās VSRC vadība: direktors ar vietnieku. Lai sekmīgi attīstōs nelielas un ES vienas no nabadzīgākajām valstīm ietvaros, nepieciešama paradigmas maiņa pašā VSRC pārejot uz pieeju, kur katra nodaļa un pētnieku grupa darbojas kā kvazi-uzņēmums, ar savu nelielu biznesa aprēķinu, lai nodrošinātu vismaz 45-60% no savām izmaksām. Tieši virzība uz zinātnes izcilību nosaka šo strukturālo pārmaiņu nepieciešamību, kad katras nodaļas, grupas, laboratorijas vadītājs kopā ar pārējiem zinātniekiem ir galvenais atbildīgais par sava virziena attīstību, konkurētspēju, cilvēku kapitāla pieaugumu un finansējuma pieejamību. Jo augstāka izcilība, jo lielāka ir tieši autoru (tēmas līderu) ieguldījuma nozīme. Galvenais, saprotot, ka tieši pašu izstrādāto projektu pieteikumu kvalitāte un konkurētspēja ar citu ES zinātnes izcilnieku projektiem noteiks turpmāko nodaļas attīstību un darbinieku labklājību. Latvija tuvākajā desmitgadē ar savu attīstības līmeni nebūs ne Vācija, ne Lielbritānija, tāpēc kopējā konkurences telpā jārēķinās ar šo realitāti, atmetot cerības, ka kāds ārējs faktors (valdība, politiķi vai augstskolas vadība) uz paplātes pienesīs no malas finansējumu. Trešā mērķa īstenošana ietver sekojošu apakšmērķu īstenošanu: 1) Kopīgas VeA budžeta izlietojuma izvērtēšanas kontekstā izvērtēt lietderību VSRC veidot atsevišķu VeA kopejā budžetā izdalītu budžetu ar skaidru centrālo atskaitījumu sistēmu augstskolas administrācijai, ko ieteica starptautiskie VeA stratēģijas izvērtēšanas eksperti; 2) Līdzīgi ASV, Lielbritānijas u.c. valstu praksei palielināt nodaļu un laboratoriju motivāciju piesaistīt finansējumu, veidojot noteiktu atskaitījumu mehānismu, kas paliek minēto struktūrvienību rīcībā; 3) Izveidot augstskolā vienotu un stabilu atlīdzības sistēmu, kurā ietvert ievēlētajam akadēmiskajam un administratīvajam personālam noteiktu uz izcilu rezultātu orientētu izvērtēšanas sistēmu un vienlaikus paredzēt ar sasniegtajiem rezultātiem saistītu prēmēšanas sistēmu. 89 / 205

90 Tehhnoloģiju gatavības līmenis Attēls 27. Tehnoloģiju gatavības līmenis. Zinātnes uzdevums ir radīt jaunas zināšanas, kuras pakāpeniski var pielietot kādā no tautsaimniecības nozarēm. Parasti šis lietišķais virziens sākas ar noteikta efekta izmērīšanu, kas rosina domāt, ka pirmajiem panākumiem lietišķajā zinātnē var sekot tālāka ieinteresētība izvērtēt sagaidāmos ekonomiskos efektus, samazināt riskus un pārliecināties par iespējamu jaunu tehnoloģisku risinājumu, tehnoloģiju, prototipu, produktu vai pakalpojumu, par ko kāds uzņēmums ir gatavs maksāt. Tehnoloģiju gatavības līmeņi (TRL) 91 ir mērīšanas sistēmas veids, ko izmanto, lai novērtētu konkrētās tehnoloģijas brieduma līmeni. Katrs tehnoloģisks projekts tiek vērtēts ar parametriem katrā tehnoloģiju līmenī, un pēc tam piešķirot TRL reitingu, pamatojoties uz projekta progresu tā izpildes gaitā. Kopumā ir deviņi tehnoloģiju gatavības līmeņi. TRL 1 ir viszemākais un TRL 9 ir visaugstākais. Kad tehnoloģijas gatavība atbilst TRL 1, sākas zinātniskā pētniecība un tās rezultāti tiek izmantoti turpmākajā pētniecībā un attīstībā. TRL 2 atbilst situācijai, kad pamatprincipi jau ir izpētīti un šos sākotnējos konstatējumus virza praktiskai pielietošanai. TRL 2 tehnoloģija ir ļoti spekulatīva, jo nav eksperimentālā pierādījuma tehnoloģijas lietderībai. Kad sākas aktīva izpēte un projektēšana, tehnoloģija iegūst TRL 3 statusu. Parasti šajā līmenī nepieciešami analītiski un laboratorijas pētījumi, lai pārliecinātos, ka tehnoloģija ir dzīvotspējīga un sagatavota tālākai attīstībai. Bieži TRL 3 laikā, izveido modeli, lai pārbaudītu tehnoloģisko risinājumu jeb konceptu. Kad tehnoloģiskā risinājuma jeb koncepta efekts ir apliecināts, tehnoloģija iegūst TRL 4 statusu. TRL 4 procesā daudzas komponentes tiek pārbaudītas cita ar citu. TRL 5 ir turpinājums TRL 4, tomēr tehnoloģija, kas ir 5 tiek identificēta kā maizes dēļa tehnoloģija, kurai jāiziet stingrāka pārbaude, kā TRL 4 tehnoloģijai. Simulācijas notiek darba vidē, kas ir maksimāli tuva realitātei. Kad TRL 5 testēšana ir pabeigta, tehnoloģija var pāriet uz TRL 6. TRL 6 tehnoloģijai ir pilnīgi funkcionāls prototips vai reprezentācijas modelis. 91 Technology Readiness Level (TLR), plaši izmantots zinātnisko izstrādņu klasifikācijas modelis pēc to izmantošanas gatavības tirgū, izmanto NASA, EKA, Avots: NASA, 90 / 205

91 TRL 7 tehnoloģija paredz, ka darba modelis vai prototips sevi pierādīs reālā kosmosa vidē. TRL 8 tehnoloģijas līmenī tehnoloģija jau ir pārbaudīta un "lidojumā testēta", un tā ir gatava īstenošanai kādas jau esošas tehnoloģijas vai tehnoloģiskās sistēmas ietvaros. Kad tehnoloģija ir "lidojumā testēta" veiksmīgas misijas laikā, tā iegūst TRL 9 statusu Kosmiskās izglītošanas pētnieciskais centrs Ceturtais mērķis (skatīt arī atsevišķo pielikumu): Izveidot Kosmosa izglītošanas pētniecības centru (KOPIC) Irbenē, Ventspils novadā, kas sniegtu ārpusskolas izglītības pakalpojumus skolēniem Latvijā un Baltijas jūras reģionā, uzturētu un pilnveidotu VSRC rīcībā esošās ekspozīcijas un zinātnes tūrisma objektu tehniskās iespējas, kā arī ļautu apmeklētājiem ekskursijās interesanti un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Ceturtais mērķis ietvertu sekojošus uzdevumus: 1. Nojaukt kādreizējo Tehnisko ēku, iespēju robežās saglabājot kādus PSRS laika bruņoto spēku infrastruktūras elementus; 2. Izprojektēt un uzbūvēt jauno viedo KOPIC ēku, kas vienlaikus būtu arī viedo tehnoloģiju mācību izpētes poligons. Ēku funkcionalitāte aprakstīta tālāk. 3. Izveidot un aprīkot mācību klasi auditoriju un attālinātas vadības režīma optisko teleskopu. 4. Pilnveidot un izveidot interaktīvas ekspozīcijas (kopā 4), nodrošināt tās ar lietotāju instrukcijām un gidu ceļvežiem, kā arī nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un materiāliem. 5. Atjaunot VSRC mājas lapu, padarot to pievilcīgu sabiedrības mērķa grupām. Sakarā ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 rekonstrukciju un modernizāciju, šajos objektos tūristu plūsma pārtraukta, sākot ar 2015.gada sākumu. Pēc abu radioteleskopu renovācijas darbiem šajos objektos sāksies nopietna pastāvīga zinātniskā darbība, kuras dēļ ārējiem apmeklētājiem abi radioteleskopi apskatei vairs nebūs pieejami. Tā kā līdz šim ik gadu vidēji objektu apmeklēja apmeklētāji (maksimuma gados pat vairāk), tad ir pamats plānot, ka jauniešu un interesentu interese kaut ko vairāk uzzināt par kādreizējā slepenā kosmiskās spiegošanas centra darbību, konversiju uz civilo zinātni un šodienas pētījumiem saglabājas parastajā līmenī. Turklāt apmeklētāji bija no Latvijas un arī no ārvalstīm. Pētniecības centra uzdevums ir spēt aizvietot bijušo objektu apmeklējumu iespējas ar jaunu apskates objektu un atpūtas iespēju klāsta piedāvājumu, ar kuru palīdzību būtu iespējams aizvietot radioteleskopu iekšpuses telpās rīkotās ekskursijas. Pētniecības centra ēkas paredzētā atrašanās vieta ir redzama 27.attēlā. Padomju laikos celtās ēkas renovācija nav iespējama tās sliktā fiziskā stāvokļa dēļ, tādēļ to ir paredzēts nojaukt un jauno KOPIC ēku celt tās vietā. Infrastruktūras uzlabojumi: Ēkas pievedceļa atjaunošana līdz ar to, ka jau esošais ceļš ir būvēts padomju laikā, tā stāvoklis ir ļoti slikts. Stāvlaukuma izbūve līdz ar to, ka kosmosa izglītošanas pētniecības centru regulāri apmeklēs skolēnu grupas no visas apkārtnes, nepieciešams izveidot liela izmēra stāvlaukumu, kurā varētu apgriezties un izvietoties aptuveni trīs autobusi. Stāvlaukums varētu atrasties šosejas malā, lai autobusiem nebūtu jāmanevrē pa nelielā izmēra ceļiem, kas ved uz centra ēku. Vieglās automašīnas varētu arī braukt pie pašas pētniecības centra ēkas. Ilustrācija ar infrastruktūras uzlabojumiem ir redzama 27.attēlā. 91 / 205

92 Stāvlaukum s Attēls 28. Ieplānotās infrastruktūras izmaiņas. Tūrisma piesaistes produkti pētniecības centra apkārtnē: Pazemes tunelis - tajos būs ierīkoti ar elektromotoriem vadāmi vagoniņi cilvēku pārvadāšanai, turklāt tuneļi tiks izremontēti un tajos būs ierīkotas dekorācijas ar kādu noteiktu astronomijai svarīgu motīvu. Taka, kas dotu iespēju aplūkot teritoriju ap renovētajiem radioteleskopiem (RT-16, RT- 32), apietu Kristāla ēku. Apmeklētāju mobilie telefoni tiktu atstāti zinātnes centra galvenajā ēkā, lai netiktu traucēta zinātniskā darbība abos radioteleskopos. Vecā RT-16 radioteleskopa paraboliskā antena (uzstādīta kā apskates objekts zinātnes centra teritorijā, piemēram pie Kristāla). Apmeklētāju uzņemšanu ir plānots veikt no pavasara līdz rudenim. Ziemas laikā pētnieciskais darbs netiks pārtraukts, bet eksponāti gan nebūs apmeklētājiem pieejami. Ziemas laikā tūrisms Latvijā ir ļoti neliels un centra darbība neatmaksātos pie ļoti neliela apmeklētāju skaita. Vasaras laikā, sevišķi nedēļas nogalē ir paredzams, ka lielākā daļa apmeklētāju būs ģimenes grupās no 3 līdz 5 cilvēkiem. Līdz ar to šajos mēnešos ir jāalgo vairāki gidi, lai centrā būtu iespējams apkalpot vairākas nelielas grupas vienlaicīgi. Toties rudens un pavasara mēnešos tiek paredzēta aktīva skolēnu viesošanās no skolām Kurzemē un citviet Latvijā. Vidēja izmēra autobusā ietilpst 30 līdz 50 cilvēki. Centram visus šos cilvēkus ir jāspēj uzņemt un apkalpot vienlaicīgi, lai nevienam apmeklētājam nebūtu jāgaida. KOPIC Interaktīvajā centrā atrastos vestibils, kurā var pulcēties ap 40 cilvēkiem. Vestibilā ir garderobe, kur pakārt āra drēbes. Vestibilā (var būt arī otras durvis no ārpuses) ir durvis uz sieviešu tualeti, vīriešu tualeti un ēdnīcu. No ēdnīcas tālāk ir durvis uz ekspozīciju zāli, kas aprīkota ar skārienjūtīgiem lieliem pārbīdāmiem ekrāniem apmācību noturēšanai. Pie šīm durvīm ir lete ar kasi biļešu pārdošanai. Ekspozīciju zāle ir 100 vai vairāk m 2 liela, tā lai tajā brīvi varētu pulcēties 50 cilvēki (krēslu skaits). Interaktīvie ekrāni un krēsli tiks periodiski mainīti pret citiem ekspozīcijas materiāliem. 92 / 205