ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 12 (198) GADA DECEMBRIS

Transkripts

1 ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 12 (198) GADA DECEMBRIS ALSUNGAS NOVADA DOME Domes gada 21.decembra se de : Saistošie noteikumi Noteica ar par spe ku zaude jus iem gada 8.novembra Alsungas novada domes apstiprina tos saistos os noteikumus Nr. 4/2012 Kustama un nekustama īpaš uma novē rtē š anaš kritē riji, nošakot atbilštību tru cīgas g imenes (personas) statusam Alsungas novada. Apstiprina ja saistos os noteikumus Nr.16/2017 Par socia la s palīdzības pabalstiem Alsungas novada. Apstiprina ja saistos o noteikumu Nr.13/2017 Par socia lo pakalpojumu san ems anas un samaksas ka rtību Alsungas novada precize jumus. Veica grozījumus Alsungas novada domes saistos ajos noteikumos Nr. 2/2014 Alsungas novada pas valdības nolikums : Izsakot punktu s a da redakcija Alsungas novada 1) Tu risma informa cijas un ve sturiska mantojums centrs, 2)Izsakot 9.3. punktu s a da redakcija Alsungas novada domes Administratīva un attīstības nodala, 3)Izsle dzot 9.2., , un punktus. 4)Izsle dzot 4.5 punktu Civila s aizsardzības komisija. Precize ja saistos os noteikumus Nr. 14/2017 Par Alsungas novada zemes nomas maksas palielina s anas ka rtību Apstiprina ja saistos os noteikumus Nr. 18/2017 Grozījumi Alšungaš novada domēš 2017.gada 20.oktobra saistos ajos noteikumos Nr. 12/2017 Par Alsungas novada domes budz etu 2017.gadam. Nolikumi, noteikumi Apstiprina ja noteikumus par Alsungas novada zemes iznoma s anas un zemes nomas maksas apre k ina s anas ka rtību. Apstiprina ja Alsungas novada Tu risma informa cijas un ve sturiska mantojums centra nolikumu. Apstiprina ja nolikumu par stipendija m klas u skole niem Alsungas vidusskola. Apstiprina ja Alsungas novada domes Administratīva s un attīstības nodalas nolikumu. Dažādi Nole ma nesle gt sadarbības līgumu ar biedrību Slepenie ag enti par gra matu izdos anu. Pies k īra Pasaules etnomuzikologu konferencei bez maksas Kultu ras nama telpas konferences dalībnieku un suitu tiks ana s nodros ina s anai , finanse jumu euro apme ra e dina s anas izmaksu segs anai dalībniekiem un suitiem un bezmaksas Alsungas novada muzeja apmekle jumu. Nole ma Alsungas novada domes autocelu fonda līdzeklu izlietojuma pla nu trijiem gadiem no līdz gadam skatīt un apstiprina t kopa ar gada budz etu. Uzdeva izpilddirektoram V. Dunajevam sagatavot atskaiti 1 par un gada apstiprina taja m summa m, pla notajiem darbiem un to izpildi un Finans u un saimnieciska s darbības komitejas se de atskaitīties par un gada apstiprina ta celu fonda līdzeklu izlietojumu. Apstiprina ja pas valdības autocelu uzture s anas klases ziemas un vasaras sezonai. Apstiprina ja Alsungas novada domes Administra cijas Administratīva s un attīstības nodalas darbiniekiem me nes algas. Nole ma Alsungas novada domes darba algas fonda apstiprina s anu skatīt gada janva ra se de. Diviem iedzīvota jiem izbeidza īres līgumus, diviem pies k īra dzīvojamo platību. Vienu iedzīvota ju uzn e ma rinda pas valdība uz dzīvojama s platības iedali. Apstiprina ja nokave to nodoklu maksa jumu par gadu piedzin u bezstrīdus ka rtība 11 persona m. Ieve le ja Alsungas novada Ba rin tiesas sasta va ba rin tiesas locekli Ina ru Stan islavc iku uz laiku no līdz Nole ma ar gada 1. janva ri veikt Alsungas novada muzeja reorganiza ciju, pa rde ve jot par Alsungas novada Tu risma informa cijas un ve sturiska mantojums centru un apstiprina ja līdzs ine jo Alsungas novada muzeja vadīta ju Ingu Bredovsku par Alsungas novada Tu risma informa cijas un ve sturiska mantojums centra vadīta ju. Veica grozījumus gada 16. novembra protokolle muma Nr. 18#17) apstiprinot Kuldīgas sadarbības teritorijas civila s aizsardzības komisijas sasta vu. Ar izbeidza darba attiecības Alsungas novada domes Dzimtsarakstu nodala ar vadīta ju Valdu Zingbergu un ar apstiprina ja Ina ru Stan islavc iku Alsungas novada domes Dzimtsarakstu nodalas vadīta jas amata. Nole ma sle gt vienos anos ar Latvijas Izglītības un zina tnes darbinieku arodbiedrības Kuldīgas starpnovadu organiza ciju. Vienam nekustamam īpas umam atce la zemes gabalu atdalīs anu. Atla va atdalīt no nekustamiem īpas umiem zemes vienības ar lietos anas me rk i lauksaimniecība. Atla va uzsa kt zemes ierīcības projektu nekustamam īpaš umam, pamatojotiēš uz zēmēš iērīcībaš projēkta izstra des nosacījumiem gada pieme roja nekustama īpas uma nodokla samazina jumu 50% apme ra devin a m politiski represe tajam persona m. ZIN O DOMES KANCELEJAS VADI TA JA Alsungā reģistrēti MIRUS IE Valdiš Rēmērtš (1960)

2 Labdien, cienījamie centru, kura bu tu arī apskata ma izsta de, kas centra novadnieki! apmekle ta jus iepazīstina ar Suitu kultu ras mantojumu. Lai Ve los gadu mija ju s uzruna t ar nodros ina tu projekta apsolīto un n emot ve ra, ka anekdoti par lietu ierasto ka rtību. pas valdībai līdz s im nav bijis pietiekami līdzeklu, lai vare tu Jauna sieva, cepot vistu, nogriez nodros ina t muzeja akredita ciju un pe c tam ta darbību tai ka jas, noliek blakus rumpim un atbilstos i akredite tu muzeju nosacījumiem, domes se de tika tikai tad s auj cepes kra snī ieks a. pien emts le mums pa rveidot muzeju par Alsungas novada Vīrs prasa Ka pe c ka jas tu risma informa cijas un ve sturiska mantojuma centru. Arī ja nogriez?. Sieva atbild To es turpma k centrs darīs to pas u, ko līdz s im, un iedzīvota ju iema cījos no ma tes, ta gars īga k. muzejam uztice ta s mantas un ve rtības tur tiks glaba tas un Vīrs dodas pie sievasma tes un izmantotas ar tiem pas iem noteikumiem. prasa: Ka pe c vistai nogriez at ka jas? Sievasma te saka, ka Kad tiks san emts VARAM saskan ojums vaira kiem ta ta da g imenes tradīcija, no ma tes iema cījusies. Vīrs decembrī domes se de pien emtiem saistos iem dodas pie sievas vecma min as un jauta atkal. Vecma min a noteikumiem, tad paplas ina sies arī socia lo pabalstu un atbild: Vai, de lin, mums vienme r ir bijusi tik maza pakalpojumu kla sts, bet par to vaira k na kamajos avīzītes cepes kra sns, ka vista ar ka ja m neiet ieks a, ta pe c ka jas numuros. ja nogriez. Jaunaja gada palielina sies pas valdības zemes nomas Doma jot par lietu ierasto ka rtību, me s reti kad maksa. Līdz s im liela kaja dala gadījumu mazda rzin u nomas analize jam, ka pe c ta ir ta da, ka da ir, un ne vienme r maksa nenosedza ta s administre s anas izdevumus, iemesli, ka pe c ta da izveidojusies, ir aktua li arī s odien. No pieme ram, ta bija 1 cents gada (75% nomnieku nomas vienas puses, tas, kas bija labs vakar, visticama k, maksa bija zem 1 eiro gada ). Līdz ar to izna ca no nodoklu darbosies arī s odien, bet jaunais var bu t ka laba ks, ta arī maksa ta ju naudas piemaksa t, lai sagatavotu un nosu tītu slikta ks. Bailes no nezina ma un gru tības piela goties rada re k inu, ta pe c no gada minima la nomas maksa spe cīgu ve lmi pieture ties pie lietu ierasta s ka rtības. mazda rzin iem noteikta 4 eiro gada. Savuka rt Tome r pasaule maina s un, ja ve lamies ka novads, ka vieta lauksaimniecības zemju nomas maksa bu s vaira k Latvijas karte izdzīvot un labi dzīvot, arī mums ja maina s. pielīdzina ta tai, ka da ta ir priva taja sektora, t.i., ne maza k ka Ka secina jis C a rlzs Darvins: Izdzīvos nevis stipra kais un 20 eiro par hekta ru. gudra kais, bet gan tas, kurs vislaba k spe s piela goties Ieprieks e ja avīzīte bija publice ti domes pien emtie pa rmain a m. Es ve los piebilst tas, kuram piemīt saistos ie noteikumi par pas valdības nodeva m. Ve los izturības un pacietības spe ks, lai gudri piela gotos uzsve rt, ka ielu tirdzniecības nodeva nav ja maksa Alsungas pa rmain a m, kuras ar gudrību pirms tam nav iespe jams novada reg istre ta m fiziska m un juridiska m persona m. nove rst. Ta tad visi Alsungas novada iedzīvota ji, kas tirgojas centra gada sa kuma liela kais izaicina jums bu s laukuma vai uz ielas pie savas ma jas, to var turpina t darīt budz eta sasta dīs ana, n emot ve ra, ka par 13% palielina ta bez maksas ka līdz s im, neaizmirstot reizi gada pas valdība minima la alga, par 5% pieaug degvielas cena, tiek izn emt ielu tirdzniecības atlauju (jaunums turpma k par prognoze ts cenas pieaugums prece m un pakalpojumiem tirdzniecības atlaujas izn ems anu nodeva nav ja maksa ). vismaz par 0,6%, un s aja gada ja īsteno vaira ki projekti ar Esat pamanījus i, ka afis u de lis centra ir nedaudz Eiropas līdzfinanse jumu: pils rekonstrukcija, muzeja pamainījies, nodalot vietu sludina jumiem un afis a m. ieejas mezgla pa rbu ve un Rijas Zalumi cela posma Iesta joties silta kam laikam, afis u de lis tiks arī notīrīts un asfalte s ana. Ta pe c na kas pa rve rte t lietu ierasto ka rtību, uzfriš ina tš. Turpma k Paš valdībaš policija arī šēkoš līdzi re k ina t un analize t, lai saprastu, kur esos ie risina jumi ir sludina jumiem un ik pa laikam nova ks vecos sludina jumus. laba kais iespe jamais variants Alsungas novadam un kur, Lu gums neapvainoties, ja policija jums piezvana uz n ēmot vē ra mu šdiēnu iēšpē jaš un tēhnolog ijaš, iēšpē jamš sludina juma nora dīto telefona numuru un apjauta jas, kas ir izdarīt kaut ko a tra k, le ta k un laba k. sludina juma autors. Tas tiek darīts ta pe c, ka ieviesta Arī ierasta ka rtība pas valdība nedaudz mainīsies. nodeva par sludina jumu izvietos anu. Alsungas novada Pe c 39 darba gadiem pensija devusies Kancelejas un iedzīvota ji ir atbrīvoti no maksas par sludina jumiem, kas Dzimtsarakstu nodalas vadīta ja Valda Zingberga. Ta ka nepa rsniedz A5 forma tu, ja to saturs ir pakalpojumu Valdai piemītos a s kompetences nav apgu stamas neviena pieda va jums, darba mekle s ana vai pieda va s ana, personīgo augstskola, tika pien emts le mums sadalīt vin as mantu pa rdos ana, pas a raz otas vai audze tas produkcijas piena kumus starp esos ajiem domes darbiniekiem. No 2. pa rdos ana nelielos apjomos, pazudus u mantu vai dzīvnieku janva ra 1. sta va ikvienu iedzīvota ju sagaidīs Santa mekle s ana un ma jdzīvnieku tirdzniecība. Kreic mane (taja pas a kabineta kur stra da ja Valda), Doma jot par ierasto lietu ka rtību un pien ems iesniegumus, dos padomus, palīdze s noforme t nepiecies amaja m pa rmain a m, lai me s ve l ilgi ar lepnumu dokumentus un joproja m konsulte s arī nekustama vare tu sacīt, ka esam no Alsungas novada, nove lu, lai katra īpaš uma jauta jumoš. Dzimtšarakštu nodalaš vadīta ja bu š no mums bu tu pietiekami godapra ta doma t ne tikai par Ina ra Stan islavc ika. Vin a reg istre s jaundzimus os, izsniegs savu labumu, bet arī par līdzcilve kiem. Nove lu, lai katram mirs anas apliecības un arī reg istre s laulības. Savuka rt no mums pirms skabargas mekle s anas cita acī bu tu domes se des turpma k protokole s Lauma Migovic a. pietiekami godapra ta pamekle t, vai ka ds balk ītis nav Jau kops gada sa kuma Alsungas novads aizk e ries pas a acī. Lai katra no mums bu tu pietiekami piedala s INTERREG programmas Igaunijas-Latvijas godapra ta pirms citu nosodīs anas pavaica t sev vai es pa rrobez u sadarbības projekta "Mazo etnisko kultu rtelpu nosodu citu centienus darīt laba k un mainīt ierasto lietu attīstība un popularize s ana ka tu risma galame rk is ka rtību ta pe c, ka baidos no pa rmain a m? Ta pe c, ka "UNESCO - tu risms". Ta ietvaros gada pla nota mainīsies mana ierasta lietu ka rtība? Vai ta pe c, ka ta ties a m Alsungas muzeja ieejas mezgla pa rbu ve informa cijas ir slikta ideja un novadam kopuma darīs launu? centra izveidei, lai izveidotu Suitu tu risma informa cijas 2

3 Manu atbalstītāju un palīgu vārdā novēlu visiem vairāk saulainu dienu! Ieprieks e ja gada ve le s anu radītie s k e rs li trauce ja stra da t, tac u kopa ar palīgiem paveica m pla notos un papildu darbus desmitiem tu kstos u ve rtī ba. Vare tu uzskatīt, ka neka īpas a jau nav, ta di sīkumi ka u dens attīrīs ana Alma les un Dienvidu stacijas iedzīvota jiem, ga je ju dros ībai pa reja, jumtu remonti, parku un teritorijas sakops ana, bru kos o, applu stos o, smagai tehnikai nepieme roto celu uzture s ana, kra s n u, skursten u atjaunos ana un siltuma saglaba s ana e ka m. Tac u pame g ina sim tos sī kumus ignore t. Jau piekto reizi s ogad asfalta veidojas bedres. Nesalabosim tagad, līdz pavasarim bu s metra lieluma un 10 cm dzilas. Sarkana skola vaira kus gadus gaidīja muzeja akredita ciju un naudu jumta nomain ai. Nesagaidījus i atbalstu, s ogad to paveica m pas u spe kiem. Bet sijas jau satrusus as, kame r attīstī bas un izaugsmes va rda nauda aizplu da cita m vajadzī ba m. Ta pe c nepiekritīs u tiem, kuri uzskata, ka, paredzot trīs ga jienus ta la k, ir pietiekami, lai pamatotu daz a das reformas un pa rmain as. Visu mu su pieredzes apkopos ana man nelauj atbalstīt ideju inkubatora, un datora izperina tas idejas bez septin ka rtīgas izve rte s anas, ka to ma ca sente vu gudrība. Jau mu s apmulk oja ar ve ja rotoriem, kur ieguve ji izrēdzē tiē, bēt ja makša mumš obliga taiš dubultaiš tarifs par elektrību. Protams, godī gam cilve kam gru ti saprast, ka tīs i var melot, solīt un nepildīt. Tac u cilve ki maina s un izmanto negodīgus līdzeklus, lai iegu tu naudu, varu, garda ku kumosu. Pie varas esos a s grupas sava s interese s nosaka attīstību, izdod likumus, nodros ina to izpildi un, galvenais, ka da ce la me rk a va rda. Ru pe s par be rnu izglītību- sle dz lauku skolas, ru pe s par dabu- veido liegumus, aizsargjoslas, bet ja maksa nodoklis ta pat. Personas datu aizsardzī bas likums lauj sodīt par datu izmantos anu, tac u maz aizsarga, ja ka ds ieka rojis tavu īpas umu. Veselību pat nepieminot. Mana skatījuma tas ta pe c, ka s īs grupas cilve ki uzskata, ka demokra tija un va rda brīvī ba doma ta tikai vin iem, bet pa re jiem ir kalpa statuss, ko izmantot ve le s ana s. Ja īstenota s reformas 25 gados bu tu nesus as solītos labumus, tad visi dzīvotu labkla jība, nebu tu bijis ja pamet Latvija daudziem jaunies iem, be rni dzimtu Alsunga, nebu tu ja vada pusdienas, lai taupītu un gaidītu tu ristus, kas aizpildīs tuks a s ielas, nebu tu ja mē da š intērnēta, lai piēvē rštu uzmanī bu un izla de tu sakra jus os energ iju. Doma ju, ka ja apzina s arī dzīves negatīva puse, lai nove rstu ce lon us, kas trauce dzīvot laba k, līdzīgi ka mu su Ziemelvalstīs. Nevis izs k e rdīga, tuks a izra dīs ana s, bet rados s darbs un me renī ba svinība s nodros ina izaugsmi. Nove lu Jaunaja sun a gada pan emt labo no sun a dabas, ture t goda senc u tikumus, dzimto zemi un ta s patiesos kope jus, lauku laudis. Voldema rs Dunajevs 3 Individuālas konsultācijas jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem Alsungā. 16. janvārī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Kuldīgas biznesa inkubators sadarbība ar biedrību Darīšim paš i! un ALTUM, Alšungaš novada jaunajiēm un esos ajiem uzn e me jiem pieda va individua las konsulta cijas par atbalsta iespe ja m uzn e me jdarbības uzsa ks anai, izmantojot LEADER pieeju, LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora un ALTUM iespe jas. Lai san emtu individua la s konsulta cijas un informa ciju par jums interese jos iem jauta jumiem, lu gums pieteikties rakstot vai zvanot: E-pasts: ronalds.veiss@alsunga.lv Tel.: Alsungas Pašvaldības policija informē Ve l joproja m pamana m, ka diennakts tums aja laika lielais vairums Alsungas iedzīvota ji, jo īpas i be rni, gan lieli, gan mazi, ir praktiski nepamana mi tumsa uz celiem. Lūdzu, nodrošiniet sevi un savus bērnus ar atstarotājiem vai atstarojošo vesti! Ja atceras, ka par s a du noteikumu nepildīs anu ir paredze ta administratīva atbildība. Sarga sim pas i sevi un savus mīlos! Aicina m arī autobrauce jus bu t pra tīgiem un apdomīgiem, izve rte jot savas spe jas uz cela. Atgādinām, ka Administratīvā pārkāpumu kodekss par agresīvu braukšanu, kas saistīta ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu, paredz naudas sodu! Novēlam laimīgu un bagātīgu Jauno gadu! Sv. Miķeļa draudzes ziņas Datums Laiks Pasākums 6. janva ris Kunga Epifa nija jeb Zvaigznes diena, jeb Triju k e nin u sve tki, Sv. Mise Sve tīs krītu, vī raku, zeltu un sudrabu. 7. janva ris Kunga Kristīs anas sve tki, Sv. Mise Gudeniekos Sv. Mise Alsunga 2.februa ris 3. febra ris 5. februa ris Kunga prezenta cija sve tnīca. Sv. Mise par Dzīva Roz ukron a pulcin a dalībniekiem. Sv. Blazija diena Sv. Mise, sve tība pret kakla slimība m. Sv. Agatas diena Sv. Mise, aizlu gums par ugunsdze se jiem. Sve tīs maizi un u deni Sv. Agatas godam. 7. februa ris Sv. Mise par slimnieku veselī bu. 14. februa ris Krustacels Sv. Mise

4 ALSUNGAS ZINAS Bērnudārza Miķelītis ziņas Pirms svetkiem bernudarza daudz darba mazie pirkstini rupīgi gatavo apsveikumu kartītes, eglītes gaida rotajumus, japaspej iemacīties dzejolīsus, dziesminas, vecakus gribas pacienat ar pasu ceptam piparkukam. Ieskats ka Mikelītī gatavojamies svetkiem, cik loti tos gaidījam. Grupinas Zakīsi berni svetkos stastīja, ka peleni gatavojas svetkiem. Jaunaka grupina Bitītes rota eglīti. Paldies vecakiem par skaistajam majinam lielajai bernudarza eglei - ta rotata ar lielu Jusu mīlestību! Labaka Ziemassvetku davana - gimene, draugi, cilveki, kurus mīlam! Lai mums visiem sniegbaltam domam un labiem darbiem bagats Jaunais gads! Skolas ziņas Grupina Pucītes cep svetku piparkukas. Ezīšu grupina atkartoti piēdalaš zurnala Spicītē radosaja konkursa Es to varu!, zīmejot Ziemassvetku eglīti, ka arī ir cakli lasītaji un gramatu vertetaji, Ziemassvetkos sanem davaninas arī no Alsungas bibliotekas. 4 SKOLĒNI, KURI 2017./2018. MĀCĪBU GADA 1. semestri BEIGUŠI AR LABĀM UN TEICAMĀM SEKMĒM: 4.klase Martins Jekabsons Kristaps Sprogis 2.klase Aurora Laizane Emīlija Liepa Eduards Savlaks Lauma Svilpe 3.klase Nils Alsbergs Laura Meness Laura Obersate Aksels Ratenieks 5.klase Agnija Bendzika Paula Kleinhofa Līga Meness Aleksis Ratenieks Anastasija Kapece 7.klase Madara Kluge Reinis Ragelis 8.klase Georgs Stasaitis 11.klase Krista Strujevica Gintars Zagars 12.klase Alise Punclava Megija Vilsone Lita Laine Maculevica Direktores vietniece Aīda Vanaga

5 ALSUNGAS ZINAS Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma "Ražots Kurzemē" izveide" Sadarbojoties Kurzemes vietējās rīcības grupām, tiks īstenots jauns projekts! Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma "Ražots Kurzemē" izveide" projekta ietvaros sešas Kurzemes vietējās rīcības grupas Darīsim paši!, Saldus rajona attīstības biedrība, Talsu rajona partnerība, Laukiem un jūrai, Ziemeļkurzemes biznesa asociācija, Kandavas Partnerība, sadarbojoties ar Viesnīcu un restorānu mācību centru, Kurzemes tūrisma asociāciju un Kurzemes tūrisma apvienību plāno aktualizēt un stiprināt mājražotāju un amatnieku reģionālo piederību Kurzemei, veidojot kopīgu vizuālo identitāti. Mājražotāju un amatnieku produktu attīstības un noieta veicināšanai, projekta ietvaros tiek plānotas šādas aktivitātes : 1. Apmācības amatniekiem un mājražotājiem 7 tēmās. 2. Seši pieredzes apmaiņas braucieni. 3. Tūrisma maršruta Ražots Kurzemē izveide. 4. Noorganizēta ceļošanas akcija Ražots Kurzemē (akcijas avīzes tirāža 5000 eksemplāros) un iepazīšanās tūre žurnālistiem, prezentējot Kurzemes mājražotāju un amatnieku piedāvājumus. 5. Noorganizēts pasākums Kurzemes diena. 6. Iegādāts tirdzniecības vietu aprīkojums (tirdzniecības teltis, plaukti un galdi) un noformēts kopējā vizuālā noformējumā, ko pēc nepieciešamības varēs izmantot mājražotāji un amatnieki. Projekta kopējās izmaksas ir 72` EUR un aktivitātes tiks īstenotas līdz Projekts 100% apmērā tiks finansēts no ELFLA 19.3 pasākuma Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība. Jau janvārī gaidāmas pirmās lekcijas mājražotājiem un amatniekiem. Tirgus izpēte un segmentu apzināšana plkst. 11:00, Mārtiņzāle, Pilsētas laukums 4, Kuldīga, lektore Linda Medne. Darba kārtība : 11:00 12:30 Semināra pirmā daļa 12:30 13:00 Kafijas pauze 13:00 15:00 Semināra otrā daļa Likumdošana , plkst. 12:00, Jaunpils reģionālās attīstības centrs Rats, Jaunkalni", Jaunpils, lektors Dainis Pilskungs Darba kārtība : 12:00 13:30 Semināra pirmā daļa 13:30 14:00 Kafijas pauze 14:00 15:00 Semināra otrā daļa Sīkāka informācija un pieteikšanās pa tālr vai vai epastā: darisim.pasi@gmail.com Biedrība Darīsim paši! izsludina projektu pieteikumu konkursu Biedrība Darīsim pasi! izsludina atklata konkursa projektu pieteikumu pienemsanas 4. kārtu Lauku attīstības programmas gadam 19.2.pasakuma Darbību īstenosana saskana ar sabiedrības virzītas vietejas attīstības strategiju ietvaros apstiprinatas sabiedrības virzītas vietejas attīstības strategijas īstenosanai. Projektu iesniegumu pienemsana notiks no līdz Projektu konkursa 4. karta pieejamais publiskais finansejums ir 102` euro. Projektu iesniegumu pienemsana notiks 1. rīcība Atbalsts vietejas ekonomikas stiprinasanai. 4. karta tiek atbalstīti projekti, kuros paredzeta pamatlīdzeklu iegade. Projekti, kuros planota buvniecība, netiks atbalstīti. Projekta īstenosanas laiks viens gads no Lauku atbalsta dienesta lemuma pienemsanas par projekta iesnieguma apstiprinasanu. Projekta iesniegumu var iesniegt Lauku atbalsta dienesta Elektroniskas pieteiksanas sistema vai elektroniska dokumenta veida, parakstītu ar drosu elektronisko parakstu un apliecinatu ar laika zīmogu saskana ar Elektronisko dokumentu likuma noteikto kartību, nosutot uz Lauku atbalsta dienesta elektroniska pasta adresi lad@lad.gov.lv.projekta iesniegumu papīra formata var iesniegt biedrība Darīsim pasi! Pilsetas laukuma 4, 3. stava, Kuldīga 2 ēkšēmplaroš un ta ēlēktroniško kopiju, kaš ierakstīta areja datu neseja (ja to neiesniedz dienesta EPS vai elektroniska dokumenta veida saskana ar Elektronisko dokumentu likumu). Ar Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju (SVVA) un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai iesniegtu projekta iesniegumu, var iepazīties: biedrības Darīsim pasi! majaslapa vietejas-attistibas-strategija/; Lauku atbalsta dienesta majaslapa atbalsta-veidi/projekti-un-investicijas/leader/ biedriba-darisim-pasi/. Kontaktinformacija: Ieva Birbele Mob. talr.: , Pilsetas laukums 4, 3. stavs, Kuldīga, epasts: darisim.pasi@gmail.com. Viēnš gadutinš cauri un šēcēn, Ka ciēkuri diēnaš briēšt, Un iēdomaš iēdēgtaš švēcēš Tur ilgi vēl nēnodziēšt. A.Skalbē Cienījamie seniori! Lai katram no Jums Jaunaja gada ir sava laimīte, sava veiksme, savs prieks, labklajība un veselība! Alsungas novada pensionaru padome un biedrība "ZIEDUPITE" Sporta diena Alsungā 27.janvarī plkst Alsungas vidusskolas sporta zale Disciplīnas: novuss, galda teniss, basketbola soda metieni, sautrinas, futbola un florbola soda sitieni. Vairak informacija pa talr (Maris). 5

6 Saistošie noteikumi Alsunga 2017.gada 21.decembrī Nr.18 GROZĪJUMI Alsungas novada domes 2017.gada 20.oktobra saistošajos noteikumos Nr.12/2017 Par Alsungas novada domes budžetu 2017.gadam Ar saistos o noteikumu Nr.3/2017 grozījumiem var iepazīties Alsungas ma jas lapa sadala Pas valdība Budz ets. Paskaidrojuma raksts Alsungas novada pašvaldības 2017.gada budžeta tāmes grozījumiem, pamatojoties uz likumu Par pašvaldību budžetiem Pamatbudžets Ieņēmumi Pamatbudžeta ien e mumi ar grozī jumiem pla noti EUR , kas ir par Euro vairāk kā plānots gada sākumā. Palielina jumu galvenoka rt veido IZM me rk dota cijas Alsungas vidusskolas un pirmsskolas izglītības iesta des pedagogu darba samaksai un DDSN maksa jumiem no septembra līdz decembrim LNKC me rk dota cijas Alsungas mu zikas skolas pedagogu darba samaksai un DDSN maksa jumiem no septembra līdz decembrim Autobusa ISUZU un pas valdības policijas automas īnas pa rdos anas ien e mumi Izdevumi Budžeta izdevumi ar grozījumiem pla noti EUR , kas ir par Euro vairāk kā plānota gada sākumā. Palielina jumu izdevumos veido Alsungas vidusskolas, Alsungas Pirmsskolas izglītības iesta des un Alsungas Mu zikas skolas pedagogu darba samaksai un DDSN maksa jumiem, a rvalstu komande jumu izdevumi, izdevumi normatīvajos aktos noteiktajiem darba deve ja veselī bas pa rbaude m (aroda rsts),, remontdarbu un iesta z u uzture s anas izdevumi, e ku un bu vju ekspertīz u izdevumi, inventa ra iega de, PVN maksa jumi (no realiza cijas ien e mumiem). Speciālais budžets Speciālā budžeta ieņēmumi ta me ar grozījumiem Euro 88553, kas ir par Euro varāk kā plānots gada sākumā. Palielina jumu veido Dabas resursu nodokla pla notais palielina jums Euro 5500, ka arī transferti no pamatbudz eta projektu realiza cijai. Speciālā budžeta izdevumi tāmē ar grozījumiem Euro ,kas ir par euro vairāk kā plānots gada sākumā. Palielina jumu veido izdevumi transporta līdzeklu remontam, ka arī projektu realiza cijai un uzsa ks anai. Ziedojumi un dāvinājumi Kopējie ieņēmumi ziedojumu un dāvinājumu budžetā ir Euro kas ir par 6001 euro varāk kā plānots gada sākumā: ziedojumi daudzgadīgo sta dījumu Suitu josta izveidei, ka arī 200 euro transferts no pamatbudz eta (arī Suitu jostai ). Izdevumu daļā kopsumma palielina juma vai samazina juma nav, bet, n emot ve ra, ka daudzgadī gie sta dījumi ir kapita lieguldījumi, no EKK 2350 izdevumu summa tika pa rcelta uz EKK 5240 (pamatlīdzeklu izveidos ana). Pašvaldības aizņēmumi un galvojum Aizdevumu san ems ana un atmaksa izmain u nav. Prieks se de ta ja D.Kalnin a 2017.gada 16.novembrī Nr.14 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Alsungas novada Par Alsungas novada zemes nomas maksas palielināšanas kārtību Izdoti saskan a ar likuma "Par pas valdība m" 21. panta pirma s dalas 14.punktu un Ministru kabineta noteikumu Nr.735 Notēikumi par publiškaš pēršonaš zēmēš nomu 18.punktu. Vispārīgie jautājumi 1. Saistos ie noteikumi (turpma k noteikumi) nosaka ka rtību, ka da Alsungas novada pas valdība (turpma k pas valdība) tiek pien emti le mumi par pas valdībai piederos u vai piekrītos u zemesgabalu nomas maksas palielina s anu. 2. S ajos noteikumos lietotais termins zemesgabals atbilst Nekustama īpas uma valsts kadastra likuma lietotajam terminam zemes vienī ba un nomas vajadzī ba m noteikta zemes vienības dala, kas nav pasta vīgs nekustama īpas uma objekts. 3. Noteikumi par iznoma to zemesgabalu nomas maksas palielina s anas attiecas uz neapbu ve tiem zemesgabaliem. 4. Le mumu par pas valdībai piederos a vai piekrītos a zemesgabala nomas maksas palielina s anu pien em Alsungas novada dome. II. Nomas maksas apmērs, tā palielināšanas noteikumi. 5. Neapbu ve tu pas valdības zemesgabalu nomas maksu (bez pievienota s ve rtī bas nodokla) nosaka Ministru kabineta gada 30. oktobra noteikumi Nr. 735 Noteikumi par publiskas personas zemes nomu, bet pas valdība papildus nosaka zemes nomas maksas palielina s anas ka rtību. 6. Neapbu ve tu pas valdības zemesgabalu nomas maksu (bez pievienota s ve rtības nodokla) nosaka: 6.1. zemesgabaliem, kuri iznoma ti mazda rzin u, sakn u da rzu vai palīgsaimniecī bu vajadzī ba m 0,5% apme ra no zemes kadastra la s ve rtības gada, bet ne maza k ka 4,00 euro gada ; 6.2. zemesgabaliem, uz kuriem tiks izvietotas komercia la rakstura lietos anas bu ves: t.sk. tirdzniecības kioski vai anga ri 0,50 eiro/m 2, bet ne maza k ka 28,00 euro gada ; 6.3. zemesgabaliem, kuru galvena saimnieciska darbība ir lauksaimniecī ba 1,5% apme ra no zemes kadastra la s ve rtī bas gada, bet ne maza k ka 20 euro par hekta ru. 7. Nomas maksa tiek aplikta ar pievienota s ve rtības nodokli normatīvajos aktos noteikta ka rtība un apme ra. III. Noslēguma jautājumi 8. Ja neapbu ve ta zemesgabala nomas līgums nosle gts pirms s o noteikumu spe ka sta s ana s un nomas lī guma nav pielīgtas zemesgabala iznoma ta ja tiesības vienpuse ji mainī t nomas maksas apme ru, zemes iznoma ta jam līgums ir ja groza 3 (trīs) me nes u laika no s o noteikumu spe ka sta s ana s dienas un ja nosaka nomas maksu s ajos noteikumos paredze taja ka rtī ba un apjoma. 9. Kontroli par s o noteikumu ieve ros anu veic novada domes izpilddirektors. 10. Noteikumi savu darbī bu sa k ar gada 1. janva ri. 11. Saistos ie noteikumi sta ja s spe ka na kamaja diena pe c to publice s anas Alsungas novada informatīvaja izdevuma Alsungas zin as. Prieks se de ta ja D.Kalnin a 6

7 2017.gada 16.novembrī 7 APSTIPRINĀTI ar Alsungas novada domes gada 16.novembra se des protokolle mumu Nr.19#4 PRECIZĒTI ar Alsungas novada domes 2017.gada 21.decembra se des protokolle mumu Nr.20#23 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Alsungas novada Par sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Alsungas novadā Izdoti saskan a ar Socia lo pakalpojumu un socia la s palīdzības likuma 3.panta otro un tres o dalu, likuma Par pas valdība m 15.panta pirma s dalas 7.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275 Socia la s apru pes un socia la s rehabilita cijas pakalpojumu samaksas ka rtība un ka rtība, ka da pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pas valdības budz eta 6.punktu 1.Vispārīgie jautājumi 1. Saistos ie noteikumi (turpma k noteikumi) nosaka pas valdības nodros ina to socia lo pakalpojumu (turpma k pakalpojumi) veidus, to san ems anas un samaksas ka rtību, ka arī le mumu par socia lo pakalpojumu pies k irs anu vai atteikumu apstrīde s anas un pa rsu dze s anas ka rtību. 2. Socia lo pakalpojumu sniegs anas me rk is ir uzlabot personas, g imenes, personu grupas un sabiedrī bas dzīves kvalita ti un atjaunot vai uzlabot personu spe jas socia li funkcione t un ieklauties sabiedrība. 3. Pas valdība sniedz pakalpojumus vai organize to sniegs anu dzīvesvieta vai socia lo pakalpojumu sniedze ja institu cija. 4. Tiesī bas san emt pakalpojumus ir personai, kura deklare jusi savu dzīvesvietu pas valdības administratīvaja teritorija. Ja nepiecies ams, personu, kura ir bez ma jokla, pas valdība nodros ina ar naktspatversmi, patversmi vai krīzes centru, sniedz informa ciju un konsulta cijas jebkurai personai, kura pe c ta s ve rs as pas valdība, ka arī sniedz vienreize ju materia lu palīdzību saskan a ar Socia lo pakalpojumu un socia la s palīdzības likuma 9.panta tres o dalu. 5.Gadījumos, kad no personas neatkarīgu apsta klu de l, g imenei (personai) nav iespe ju deklare t savu dzīves vietu un socia lais pakalpojums ir nepiecies ams, lai nove rstu krīzes situa ciju vai socia la s intervences me rk u sasniegs anai gadī juma vadības ietvaros, pakalpojums tiek sniegts g imenei (personai), kura faktiski dzīvo Alsungas novada pas valdības administratīvaja teritorija. 6.Par apga dniekiem s o noteikumu izpratne uzskata mas personas, kura m saskan a ar likumu vai tiesas nole mumu ir piena kums ru pe ties par savu laula to, be rniem vai veca kiem. 2. Sociālo pakalpojumu veidi 7. Alsungas novada pas valdība nodros ina socia los pakalpojumus atbilstos i novada iedzīvota ju vajadzība m, saskan a ar socia lo pakalpojumu attīstī bas pla nos anas dokumentiem un pas valdības finansia laja m iespe ja m. 8. Alsungas novada pas valdība sniedz vai nodros ina s a dus socia los pakalpojumus: 8.1. Sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā: apru pe ma ja s pakalpojums; dros ī bas poga; asistenta pakalpojums; 8.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā: krīzes centra pakalpojums; ( krīz u centri); socia la rehabilita cija institu cija persona m ar funkciona liem trauce jumiem; (SIVA); socia la rehabilita cija institu cija atkarī ga m, krīzes situa cija nona kus a m un no ieslodzījuma vieta m atbrīvota m persona m; 8.3. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā ilgstos a socia la apru pe un socia la rehabilita cija institu cija pilngadī ga m persona m; īslaicīga socia la apru pe un socia la rehabilita cija institu cija pilngadī ga m persona m; ilgstos a socia la apru pe un socia la rehabilita cija institu cija be rniem; īslaicīga socia la apru pe un socia la rehabilita cija institu cija be rniem; 8.4. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā: specia listu ( psihologa, atkarību specia lista) pakalpojums; socia la atbalsta grupas pakalpojums; socia la rehabilita cija no prettiesiska m darbī ba m cietus a m persona m; socia la rehabilita cija vardarbī bu veikus a m persona m; be rnu emociona la s audzina s anas pakalpojums; celvedis audzinot pusaudzi pakalpojums.; 8.5. Citi sociālā atbalsta pakalpojumi: higie nas pakalpojums. 3.Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus 9. Aprūpe mājās pakalpojums 9.1. Pakalpojums tiek sniegts, lai atbilstos i personas individua laja m vajadzība m nodros ina tu praktisku pakalpojumu kompleksu personas dzīvesvieta pamatvajadzī bu apmierina s anai un personas (g imenes) apru pei Pakalpojums Apru pe ma ja s ietver pagaidu vai patsta vīgus socia la apru pe ta ja pakalpojumus atbilstos i personas individua laja m vajadzība m Pakalpojumu Apru pe ma ja s patsta vīgi pies k ir persona m, kura m vecuma, funkciona lu trauce jumu vai veselī bas sta vokla de l ir gru tības nodros ina t savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot socia lo funkcione s anu Pagaidu pakalpojums tiek pies k irts: persona m atveselos ana s perioda ; persona m, kuru g imenes locekli daz a du apsta klu de l nespe j nodros ina t personas apru pi. 10. Drošības poga Pakalpojums Dros ības poga ietver personas diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzī bu un psiholog isko atbalstu, Nr.13

8 izmantojot īpas u sazin as siste mu sazin as ieka rtu un signa lpogu, kas atrodas aproce vai kulona 10.2.Pakalpojumu var san emt personas: kuras vecuma, garīgu vai fizisku trauce jumu de l nevar veikt ikdienas ma jas darbus un savu personisko apru pi un kura m nav likumīgu apga dnieku vai tie objektīvu apsta klu de l nespe j sniegt nepiecies amo palīdzību; personas, kura m slimī bas laika vai atvesel os ana s perioda ir gru tī bas veikt ikdienas ma jas darbus un savu personisko apru pi un kura m nav likumī gu apga dnieku vai tie objektīvu apsta klu de l nespe j sniegt nepiecies amo palīdzību; 11. Asistenta pakalpojums Pakalpojums tiek sniegts, lai veicina tu personas ar vide jiem un smagiem funkciona liem trauce jumiem socia los kontaktus ma ja s un a rpus ma jas, lai persona ar invalidita ti un funkciona liem trauce jumiem iespe ju robez a s pati vare tu aktīvi iesaistīties daz a da s sabiedriska s aktivita te s Pakalpojums ietver asistenta pakalpojumus līdz 40 stunda m nede la, lai palīdze tu persona m: nokl u s anai uz darba vietu, biedrī bu vai nodibina jumu, izglī tī bas iesta di vai dienas apru pes centru; apmekle t a rstniecī bas, valsts vai pas valdī bas iesta des; iesaistī tos daz a dos brī va laika pavadī s anas, sporta spe l u un citos pasa kumos Pakalpojumu pies k ir saskan a ar Ministru kabineta noteikumiem. 12. Krīzes centra pakalpojums Pakalpojums tiek sniegts, lai krīzes situa cija nona kus a m g imene m un be rniem sniegtu diennakts socia lo rehabilita ciju un psiholog isko palīdzību, ka arī, lai no prettiesiska m darbība m cietus ais be rns atgu tu fizisko un psihisko veselī bu un integre tos sabiedrī ba Pakalpojums ietver rehabilita cijas kursu līdz 30 diena m, nodros inot krīzes situa cija nona kus ai g imenei psiholog isko palīdzību, socia lo rehabilita ciju, dros u naktsmī tni, e dina s anu un citu palīdzī bu vai kompleksu rehabilita ciju līdz 60 diena m Pakalpojumu pies k ir: g imenei, kura nona kusi krī zes situa cija vardarbī bas, nelaimes gadī juma vai ieilgus u socia lu proble mu de l ; be rnam, kurs ir prettiesisku darbī bu-noziedzīga nodarījuma, ekspluata cijas, seksua las izmantos anas, vardarbī bas vai jebka das citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cien u aizskaros as darbī bas upuris. 13. Sociālā rehabilitācija institūcijā personām ar funkcionālie traucējumiem Pakalpojums tiek sniegts, lai pe c individua la socia la s rehabilita cijas pla na nodros ina tu kompleksu pasa kumu kopumu, kas palīdz iema cīties sadzīvot ar funkciona liem trauce jumiem, veicinot zaude to prasmju apgu s anu vai atjaunos anu, palīdzot personai integre ties sabiedrī ba un darba tirgu Pakalpojums ietver 14 vai 21 dienu socia la s rehabilita cijas kursu ar diennakts uzture s anos, fizioterapiju un fizika lo terapiju, socia la darbinieka, psihologa, ergoterapeita, a rsta un citu specia listu konsulta cija m, aktīvas atpu tas iespe jas un citiem rehabilita cijas pakalpojumiem, atbilstos i personas individua laja m socia la s rehabilita cijas pla nam Pakalpojumu pies k ir saskan a ar Ministru kabineta noteikumiem. 14. Sociālā rehabilitācija institūcijā atkarīgām, krīzes situācijā nonākušām un no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām Pakalpojums tiek sniegts, lai veicina tu atkarīgo, krīzes situa cija s nona kus o un no ieslodzījuma vieta m atbrīvoto personu resocializa ciju un reintegra ciju sabiedrī ba, motive jot atbrīvoties no atkarības, sniedzot psihosocia lo atbalstu, attīstot socia la s un darba prasmes Pakalpojums ietver personu izmitina s anu, specia listu ( socia lo darbinieku, psihologu, narkologu u. c. ) konsulta cijas, socia la s rehabilita cijas programmu īstenos anu līdz 6 me nes iem, motive jos as un izglītojos as nodarbī bas, atbalsta grupas, pasa kums socia lo un darba prasmju attīstīs anai Pakalpojumu pies k ir: Atkarī ga m persona m, kuras socia la s vides ietekmes de l nespe j pa rtraukt psihoaktī vo vielu lietos anu vai atbrīvoties no cita m atkarī ba m; Persona m, kuras ir nona kus as krī zes situa cija sava dzī vesveida de l Pakalpojumu pies k ir uz laiku līdz 6 me nes iem Personai, kura aktīvi iesaista s savu proble mu risina s ana, pamatojoties uz socia la darbinieka veiktu personas vajadzību izve rte jumu un atzinumu, pakalpojumu var pies k irt atka rtoti. 15. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām Pakalpojums tiek sniegts, lai nodros ina tu patsta vī gu socia lo apru pi un rehabilita ciju gadījumos, kad socia la s apru pes un rehabilita cijas pakalpojumi dzīvesvieta nav pietiekami vai neatbilst personas vajadzība m Pakalpojums ietver personas pasta vīgu pamatvajadzību nodros ina s anu, socia lo apru pi un socia lo rehabilita ciju atbilstos i personas funkciona lo trauce jumu raksturam Pakalpojumu pies k ir pensijas vecuma persona m vai persona m ar funkciona liem trauce jumiem, nosakot personas vajadzība m atbilstos a ko pakalpojuma sniedze ju. 16. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām Pakalpojums tiek sniegts, lai nodros ina tu īslaicīgu socia lo apru pi un socia lo rehabilita ciju persona m ar funkciona liem trauce jumiem, pe c individua la socia la rehabilita cijas vai socia la s apru pes pla na Pakalpojums ietver personas diennakts uzture s anos, pamatvajadzību nodros ina s anu, socia la s apru pes un socia la s rehabilita cijas pakalpojumus socia la s apru pes, socia la s rehabilita cijas vai a rstniecī bas institu cija Pakalpojumu pies k ir uz laiku līdz 3 me nes iem pilngadīga m persona m: kura m vecuma, funkciona lu trauce jumu vai veselības sta vokla de l ir gru tī bas nodros ina t savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot socia lo funkcione s anu pe c g imenes a rsta vai citu specia listu nozīme ta a rste s anas pla na; kura m nepiecies amais pakalpojuma apjoms pa rsniedz apru pei ma ja s vai dienas centra noteikto pakalpojumu apjomu; atvesel os ana s perioda vai lī dz pakalpojuma san ems anai ilgstos as socia la s apru pes un socia la s rehabilita cijas institu cija ; persona m, kuras socia lu apsta kl u de l nona kus as krī zes situa cija, un kura m nepiecies ama ī slaicī ga socia la apru pe Pakalpojumu pies k ir persona m: kura m nav likumī go apga dnieku vai apga dnieks ir invalī ds, pensiona rs, tru cī ga persona; ja likumī gie apga dnieki, pamatojoties uz socia la darbinieka izve rte jumu, nav spe jī gi nodros ina t samaksu par pakalpojumuvai pas u spe kiem veikt personas apru pi; kuras nav nosle gus as testamenta rus vienos ana s lī gumus, mantas atsavina juma lī gumus, t.sk. pirkuma, da vina juma un uztura līgumus, kas paredz uztura deve jam nodros ina t personai nepiecies amo apru pi un socia lo rehabilita ciju, 8

9 pamatvajadzību apmierina s anu, piena kumu apru pe t personu, apmaksa t izdevumus, kas saistīti ar socia lo pakalpojumu sniegs anu personai; kura m nav materia lo resursu, kurus realize jot vai lietojot var nodros ina t sev apru pi pakalpojums paredz personas lī dzmaksa jumu, pakalpojuma sniedze jam maksa jot starpī bu starp personas iena kumiem un valstī noteikto tru cī gas personas iena kumu līmeni. 17. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērnam Pakalpojums tiek sniegts, lai be rniem ba ren iem un bez veca ku ga dī bas palikus iem be rniem Pakalpojums ietver diennakts uzture s anos, pamatvajadzību nodros ina s anu, audzina s anu un izglītību, socia lo apru pi un rehabilita ciju Pakalpojumu pies k ir be rniem, kuri ievietoti ilgstos as socia la s apru pes iesta de, pamatojoties uz Alsungas novada ba rin tiesas le mumu. 18. Speciālista pakalpojums Pakalpojums tiek sniegts, lai nodros ina tu specia lista (psihologa, atkarību specia lista) konsulta cijas atbilstos i personas (g imenes) vajadzī ba m un san emtu socia lo rehabilita ciju, kas virzīta uz personas (g imenes) socia lo funkcione s anu, socia la un psiholog iska statusa atjaunos anu sabiedrī ba Pakalpojums ietver viena specia lista pakalpojumus līdz 10 konsulta cija m gada Pakalpojumu pies k ir, persona m, kura m ir socia la darbinieka atzinums vai sasta dīts individua la s socia la s rehabilita cijas pla ns Pamatojoties uz personas iesniegumu un socia la darbinieka atzinumu pakalpojumu var pies k irt atka rtoti. 19. Sociālā atbalsta grupas pakalpojums Pakalpojums tiek sniegts ar me rk i mazina t personas socia lo izole tību, saskatīt proble mu ce loni un attīstīt personas resursus, san emot grupas atbalstu un proble mrisina s anas pieredzi Pakalpojums ietver 10 grupas nodarbības, profesiona la grupas vadīta ja kla tbu tne, pe c, atbilstos i grupas dalībnieku vajadzība m izstra da ta nodarbību pla na Pakalpojums tiek nodros ina ts 1 reizi gada, komplekte jot grupu Atbilstos i klienta vajadzība m, pe c pakalpojuma san ems anas, pakalpojumu var pies k irt atka rtoti, iesaistot klientu cita atbalsta grupa. 20. Sociālā rehabilitācija no prettiesiskām darbībām cietušām personām Pakalpojums tiek sniegts, lai no vardarbī bas cietus as pieaugus as personas vai be rns atgu tu fizisko un psihisko veselību un integre tos sabiedrī ba Pakalpojums ietver desmit individua la s psihologa vai socia la darbinieka konsulta cijas be rnam vai desmit individua la s psihologa, socia la darbinieka, vai jurista konsulta cijas pieaugus ai personai Pakalpojumu pies k ir: be rnam, kura ir prettiesisku darbī bu noziedzīga nodarījuma, ekspluata cijas, seksua las izmantos anas, vardarbī bas vai jebka das citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cien u aizskaros as darbī bas upuris; pilngadī gai personai, kura cietusi no vardarbī bas, fiziskas vai seksua las vardarbī bas draudiem vai vardarbī gas kontroles Pakalpojumu pies k ir Ministru kabineta noteiktaja ka rtība. 21. Higiēnas pakalpojums Pakalpojums tiek sniegts, lai nodros ina tu personu vajadzību pe c personīga s higie nas, veicinot personas (g imenes) socialize s anos un integra ciju sabiedrī ba Pakalpojums ietver: dus as apmekle jumu; vel as automa ta izmantos anu Tiesības san emt pas valdības pakalpojumu ir pas valdības iedzīvota jiem pe c Domes apstiprina ta cenra z a nosakot samazina tu maksu persona m (g imene m), kura m noteikts tru cīgas g imenes (personas) statuss un maznodros ina tas g imenes (personas) statuss. 4.Pakalpojuma saņemšanas kārtība 22. Pieprasot pakalpojumus, persona vai ta s likumiskais pa rsta vis socia laja dienesta iesniedz: Iesniegumu, nora dot proble mu un ta s risina s anai ve lamo pakalpojuma veidu Iztikas līdzeklu deklara ciju, kas noteikta normatīvajos aktos par g imenes vai atsevis k i dzīvojos as personas atzīs anu par tru cī gu, vai maznodros ina tu, ja persona nav atzīta par tru cī gu un socia la pakalpojuma izmaksas sedz no pas valdības budz eta Ģ imenes a rsta izzin u par personas veselī bas sta vokli. Izzin a nora dīta funkciona lo spe ju trauce jumu smaguma paka pi un medicīnisko kontrindika ciju (plaus u tuberkuloze aktīvaja stadija, aku tas infekcijas slimības, seksua li transmisīva s slimības) neesamī bu, ja persona ve las san emt apru pi ma ja s, dienas apru pes centra un ilgstos as socia la s apru pes un socia la s rehabilita cijas institu cija Psihiatra atzinumu par specia lo (psihisko) kontrindika ciju neesamību un pieme rota ko socia la pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura trauce jumiem (atzinums saskan a ar Ministru kabineta noteikumiem par socia lo pakalpojumu un socia la s palīdzības san ems anas ka rtību), ja socia lo pakalpojumu ve las san emt persona ar garīga rakstura trauce jumiem vai be rns ar garī ga s attīstības trauce jumiem Invalidita ti apliecinos a dokumenta kopiju, ja socia los pakalpojumus ve las san emt persona ar invalidita ti Citus dokumentus, kas nepiecies ami, lai izve rte tu attiecīga socia la pakalpojuma nepiecies amību. 23. Socia lais dienests 10 darbdienu laika pe c iesnieguma san ems anas: Nove rte personas vajadzības pe c pieprasīta pakalpojuma, kura izve rte pas apru pes un līdzdarbī bas iespe jas, nepiecies amības gadījumos apseko personu ma ja s, izve rte personas socia lo situa ciju Vienojas ar personu par turpma k sniedzamajiem socia lajiem apkalpojumiem Nove rte personas pas apru pes, mobilita tes un ar ma jas dzīvi saistīto darbību funkciona lo trauce jumu smaguma paka pi atbilstos i Bartela indeksam (attiecas uz socia lajiem pakalpojumiem, kuriem s a da nove rte juma veiks ana paredze ta saskan a ar Ministru kabineta noteikto socia lo pakalpojumu san ems anas ka rtī bu), ka arī personas vajadzī bas pe c socia la pakalpojuma, aizpildot personas vajadzību pe c socia lajiem pakalpojumiem nove rte s anas karti Nepiecies amī bas gadījuma pieprasa no citiem specia listiem le muma pien ems anai nepiecies amo informa ciju Nepiecies amības gadījuma sadarbība ar personu sasta da individua lu socia la s rehabilita cijas pla nu, vienojoties par pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un samaksas ka rtību Lemj par personai pieme rota ko socia la pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un izve rte personas un vin u apga dnieku 9

10 ALSUNGAS ZINAS maksatspeju Rakstiski pazino klientam par lemumu par pakalpojuma pieskirsanu vai par atteikumu to pieskirt. Ja pienemts lemums par atteikumu pieskirt pakalpojumu, norada ta pamatojumu un lemuma apstrīdesanas kartību. 24. Pakalpojumu partrauc vai atsaka, ja: Persona neievero pakalpojuma sniedzeja ieksejas kartības noteikumus vai līguma par pakalpojumu sanemsanu, nosacījumus Persona nepilda socialas rehabilitacijas planu vai neveic sociala darbinieka noteiktos līdzdarbības pienakumus Ir sanemts pakalpojuma sniedzeja vai gadījuma risinasana iesaistīta specialista atzinums par to, ka personai pakalpojums vairs nav nepieciesams vai personas vajadzībam piemerots (atgutas pasaprupes spejas, noversti socialie riski, zudusi iemesli, kuru del pakalpojums bija nepieciesams) Pieskirts pakalpojums ilgstosas socialas aprupes un socialas rehabilitacijas institucija Persona maina savu dzīvesvietu uz citas pasvaldības administratīvo teritoriju Pakalpojuma sanemsanas laika ir noslegusi vienosanas līgumus, mantas atsavinajuma līgumus, t.sk. pirkuma, davinajuma un uztura līgumus, kas paredz uztura devejam nodrosinat nepieciesamo aprupi un pamatvajadzību apmierinasanu Personas vajadzības vai statuss neatbilst noteikumos minetajiem nosacījumiem vai izveletajam pakalpojuma veidam Persona vai tas likumiskais parstavis rakstiski, noradot iemeslu, atsakas vai ludz partraukt pakalpojuma sniegsanu. 25. Piemerojot saistoso noteikumu 29. punkta noteikto, tiek nemti vera tie saistoso noteikumu nosacījumi, kas ir noteikti attiecība uz katru socialo pakalpojuma veidu. 26. Krīzes situacija Socialais dienests lemumu par pakalpojuma pieskirsanu pienem nekavejoties. 27. Ja pasvaldības administratīvaja teritorija nav instituciju attiecīgo pakalpojuma sniegsanai, socialais dienests sledz līgumus ar pakalpojuma sniedzejiem citu pasvaldību administratīvaja teritorija. Ja pakalpojumi pilnība vai daleji tiek finanseti no pasvaldības budzeta, tad pakalpojuma cena, kopeja līguma summa, noradot pasvaldības dalu un klienta dalu, tiek noteikta līguma. 28. Lai sanemtu socialos pakalpojumus naktspatversme, patversme, krīzes centra, ka arī redzes un dzirdes invalīdiem paredzetos socialas rehabilitacijas pakalpojumus, persona versas tiesi pie pakalpojuma sniedzeja. Pakalpojuma sniedzejs pienem lemumu par pakalpojuma nodrosinasanu atbilstosi attiecīgas institucijas dibinataja noteiktajai kartībai. 5.Pakalpojuma samaksas kārtība 29. Pakalpojumi tiek sniegti, neizvertejot pakalpojuma sanemeja materialos resursus, iznemot Socialo pakalpojumu un socialas palīdzības likuma un Ministru kabineta noteikumos noteiktos gadījumus, kas paredz novertet pakalpojuma sanemeja materialos resursus. 30. Noteikumu 15., 17. punkta minetie pakalpojumi tiek sniegti, izvertejot personas likumīgo apgadnieku materialos resursus un iesaistīsanos pakalpojumu nodrosinasana. 31. Socialie pakalpojumi pilna apmera tiek finanseti no pasvaldības budzeta līdzekliem, iznemot: noteikumu 11., 13., 20. punkta minetos pakalpojumus, kurus nodrosina par valsts pieskirto finansejumu; noteikumu 15., 17., 20. punkta minetos pakalpojumus, ja to nodrosinasanai ir pieejams valsts finansejums; noteikumu 15., 16. punkta minetos pakalpojumus, kad pakalpojums tiek finansets daleji, sedzot starpību starp pakalpojuma cenu un pakalpojuma sanemeja un vina likumīgo apgadnieku nodrosinato samaksu par pakalpojumu saskana ar MK noteikumiem. 6.Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība 32. Noteikumi tiek publiceti pasvaldības informatīvaja izdevuma Alsungas zinas un ievietoti pasvaldības majas lapa: Noteikumi stajas speka nakosaja diena pec to publicesanas likuma Par pasvaldībam 45. panta noteiktaja kartība. Priekssedetaja SAISTOŠIE NOTEIKUMI Alsungas novada D.Kalnina Apstiprināti ar Alsungas novada domes gada 16.novembra sedes protokollemumu Nr.19# gada 16. novembrī Nr.15 Par pakalpojuma Aprūpe mājās darba organizēšanu un pakalpojuma saņemšanas kārtību Alsungas novadā Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Saistosie noteikumi nosaka pakalpojuma Aprupe majas (turpmak teksta APRUPE MAJAS) veidus, apmeru, sanemsanas un samaksas kartību, ka arī pienemto lemumu apstrīdesanas un parsudzesanas kartību. 2. Alsungas novada APRUPI MAJAS organize Alsungas novada Socialais dienests (turpmak teksta DIENESTS). APRUPE MAJAS pakalpojuma sniegsanai var tikt noslegts delegejuma līgums ar pakalpojuma sniedzeju. 3. PRUPE MAJAS nodrosina personas pamatvajadzību apmierinasanu, palīdzību majas darbu veiksana un personiskaja aprupe personam, kuram ir objektīvas grutības aprupet sevi vecuma vai funkcionalo traucejumu del 4. Tiesības sanemt APRUPE MAJAS pakalpojumu ir personam, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarejusas Alsungas novada. 5. APRUPE MAJAS tiek finanseta no Alsungas novada sociala dienesta budzeta līdzekliem, saskana ar apstiprinato izdevumu tami. II. Pakalpojuma APRŪPE MĀJĀS veidi un aprūpes līmeņi 6. Pakalpojums Aprupe majas var but pastavīgs pakalpojums vai pagaidu pakalpojums Pastavīgu aprupi majas pieskir personam, kuras vecuma vai funkcionalu traucejumu del nevar veikt ikdienas darbus un savu personisko aprupi Pagaidu aprupi majas pieskir personam, kuras slimības vai atveselosanas perioda nevar veikt ikdienas darbus un personisko aprupi Pagaidu aprupi majas pieskir ka pagaidu palīdzību gimenem, kuras patstavīgi aprupe bernu vai pieaugusu personu ar 10