Jauns skats uz ķīmiju: IT rīki un kompetenču nostāja

Transkripts

1 e-žurnāls izglītības profesionāļiem Skolotāji apgūst 3D tehnoloģijas un diskutē par to mācīšanu skolā Jauns skats uz ķīmiju: IT rīki un kompetenču nostāja Idejas, kā reaģēt uz bērna dusmām un agresivitāti Diskutē par pārmaiņām LIVA un valsts izglītības sistēmā Banka skolēnus māca būt gataviem dzīvei Personības attīstība digitālajā laikmetā Darbam pagarinātās dienas grupā ir jāgatavojas tik pat nopietni kā mācību stundai Vāka foto: Publicitātes foto no Etwinning konferences METODISKIE MATERIĀLI Dabaszinības. Termosa modeļa izveidošana. 5. klase. Bioloģija. Vadaudu darbība augos. 7. klase. ISSN

2 saturs 3 AKTUĀLI Diskutē par pārmaiņām LIVA un valsts izglītības sistēmā. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas konferencē Rīgas Juglas vidusskolā skolu direktori uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra vadītājus, iepazina Igaunijas izglītības sistēmu un diskutēja par pārmaiņām Latvijas izglītībā. Ievēlēts arī jauns LIVA prezidents par to uz četriem gadiem kļuvis Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns PIEREDZE Skolotāji apgūst 3D tehnoloģijas un diskutē par to mācīšanu skolā. Eiropas skolu sadarbības tīkls etwinning e-prasmju nedēļā pievērsies 3D tehnoloģiju izmantošanas nozīmei Latvijas skolās. 23 skolotāji no 12 Latvijas skolām etwinning un Baltic 3D mācībās Rīgā RISEBA Arhitektūras un mediju centrā trīs dienas apguva 3D tehnoloģijas un 1. aprīlī notikušajā konferencē 3D tehnoloģiju izmantošana izglītībā savus darbus prezentēja lielākai auditorijai. IESPĒJAS Banka skolēnus māca būt gataviem dzīvei. Marta vidū AS Swedbank parakstīja sadarbības līgumu ar Valsts izglītības satura centru par ekonomiskās izglītības tēmu integrēšanu vispārējās un profesionālās izglītības mācību procesā. Līgumā paredzēta valsts un bankas sadarbība, lai pilnveidotu skolotāju un skolēnu izpratni par ekonomiskās izglītības tēmām, veicinot zināšanu sasaisti ar to lietojumu dzīvē. Abu pušu sadarbībā pirmais veikums ir izglītības programma Dzīvei gatavs!. Rakstā stāstām par programmu un skolu pieredzi. INTERVIJA Darbam pagarinātās dienas grupā ir jāgatavojas tik pat nopietni kā mācību stundai. Kā pareizi organizēt darbu skolas pagarinātās dienas grupā? Uz šo jautājumu pareizo atbildi nesniegs neviens, jo, mēģinot meklēt, mēs neatradīsim nevienu metodisko materiālu, nevienu mācību grāmatu. Jaunmārupes pamatskolas skolotāja Diāna Zemīte, gatavojot lekciju ciklu skolotājiem, norāda, ka viss, ko viņa var sniegt, ir 26 gadus ilgā darba pieredzē uzkrātais. KONFERENCE Jauns skats uz ķīmiju: IT rīki un kompetenču nostāja. Par informācijas tehnoloģiju rīkiem, kas noderīgi darbā, un jauna veida skatu uz mācību satura pasniegšanu marta vidū tika spriests ķīmijas skolotāju konferencē. DISKUSIJA Personības attīstība digitālajā laikmetā. 29. martā kompetences centrā Lielvārds UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar partneriem rīkoja diskusiju vebināru par personības attīstību digitālajā laikmetā. Ja vecākajai paaudzei galvenais ir stabilitāte un pārmaiņas tiek uztvertas kā drauds, tad jauniešiem stabilitāte nav būtiska, jo stabilitātes viņu laikā nav. Pārmaiņas jaunās tehnoloģijas, kas nemitīgi mainās, jauniešiem ir ikdiena. 4 ATBALSTS Idejas, kā reaģēt uz bērna dusmām, nepaklausību un agresivitāti. Dusmu un nepaklausības situācijās priekšrocības būs tiem, kas investē laiku, veidojot vidi, kur bērniem ir skaidrs, kādu uzvedību no viņiem sagaida. Paredzama vide palīdz bērniem justies droši un mazina nepieciešamību eksperimentēt ar pieaugušo un citiem bērniem. Un nobeigumā Alana Bīna izstrādāts materiāls darbam ar skolēniem Ko darīt, ja kāds tev dara pāri? PIEREDZE Attīstīt skolēna kompetences. Pedagogi Dagdas novadā dalās ar savu pieredzi. Stāsta Marija Micķeviča, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja. METODISKIE MATERIĀLI Dabaszinības. Termosa modeļa izveidošana. 5. klase. Bioloģija. Vadaudu darbība augos. 7. klase. 2

3 AKTUĀLI Diskutē par pārmaiņām LIVA un valsts izglītības sistēmā Andra Ozola, žurnāliste Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē Rīgas Juglas vidusskolā skolu direktori uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājus, iepazina Igaunijas izglītības sistēmu un diskutēja par pārmaiņām Latvijas izglītībā. Ievēlēts arī jauns LIVA prezidents par to uz četriem gadiem kļuvis Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savā uzrunā uzsvēra paveikto skolotāju algu paaugstināšanas jomā, akcentēja 13,5% apmērā atjaunotā direktoru fonda nozīmi, taču teica, ka viņam nepatīk, ka ēnā palicis klases audzinātājs. Ministrs izteica cerību, ka valdība pieņems IZM izstrādāto skolotāju algu paaugstināšanas jauno modeli un arī turpmāk 8,2% no valsts budžeta saņems izglītība, jo neinvestējot izglītībā, mēs nevaram runāt par Eiropas Savienības līmeņa sasniegumiem, uzsvēra K. Šadurskis. Par reālu Latvijas problēmu ministrs atzina skolu tīklu, kuru ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan Rīga, kas darbojas kā sūknis, jo reģionos ir maz darbavietu, kas mudina cilvēkus pārcelties uz galvaspilsētu. Rezultātā ir pārpildītas un pārslogotas Rīgas skolas un tukšas skolas laukos. Darbs pie skolu tīkla telpiskā kartējuma ministram raisījis smagas pārdomas. Pielietojot centralizēto eksāmenu indeksu (saskaita četru eksāmenu kopējos rezultātus un izdala ar četri, pēc tam izdala tos ar 12. klases audzēkņu skaitu uz 1. septembri), iegūti ļoti dažādi rezultāti, izkliede ir milzīga, un tieši šī neviendabība rada lielas problēmas, liekot šaubīties, vai mēs nodrošinām Satversmē rakstīto, ka izglītība pienākas ikvienam, skaidroja K. Šadurskis. Ministrs prognozēja, ka gaidāmas grūtas sarunas ar pašvaldībām, piebilstot, ka mūsu valstī atbildības jomai ir vāja sasaiste ar finansējuma plūsmu. Viņš ar cerībām raugoties uz Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) gatavoto 29 sadarbības teritoriju modeli, kas atbilst kādreizējo rajonu tīklam. Viņaprāt, atceļot savstarpējos norēķinus teritorijas iekšienē, katra no teritorijām kļūtu spēcīgāka. Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja Igauņi nav tik radoši kā latvieši daudz nerunā, bet dara Izglītības eksperte, PISA projektu koordinatore, izglītības fonda Innove pārstāve Gunda Tire no Igaunijas savā prezentācijā Pārmaiņu vadība izglītībā aktuālie izaicinājumi un Baltijas prakse pastāstīja, ka katrā no 15 Igaunijas rajoniem ir centrs, kurā darbojas profesionāli psihologi, logopēdi un karjeras speciālisti, kuri brauc uz tām skolām, kurās šo speciālistu nav. Tāpat viņa demonstrēja attēlu ar vienu no mazākajām Igaunijas skolām, kas atrodas Roņu salā un uz kuru var nokļūt lidojot ar helikopteru. Šajā skolā mācās ap 10 bērnu vai vēl mazāk, taču to nav plānots optimizēt. Tajā pat laikā G. Tires meitas apmeklē lielu skolu Tallinas tu- 3

4 vumā, kur mācās 1200 bērnu. Katrai no šīm skolām ir sava vieta Igaunijas izglītības sistēmā. Kā liecina PISA pētījumu rezultāti par skolēnu zināšanām Igaunijā, atškirībā no Latvijas, izkliede starp skolām ir mazāka tur lauku skolas ir līdzīgākā līmenī ar Tallinas un citu lielāko pilsētu skolām. Runājot par nākotni, G. Tire ikvienu aicināja padomāt par to, kādi darbi būs vajadzīgi. Tie noteikti nebūs rutīnas darbi, jo viss, ko var automatizēt, pazudīs. Taču neko nedarīt nevarēs, būs jāmainās. Būs vajadzīgi cilvēki, kuri māk domāt, pieņemt lēmumus un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Zinātne iet uz priekšu, bet izglītība velkas pakaļ, pat slīd lejup, salīdzinot PISA pētījumu rezultātus, sākot no gada, konstatēja PISA eksperte. Ar ko sākt? G. Tire demonstrēja Igaunijas izlītības sistēmas koku, kas tapis pirms desmit gadiem. Pamatā ir ģimene, no kuras nāk bērns, tad bērnudārzs, pamatskola. Koks ir jākopj, jālaista, jāravē. Tas pats jādara ar bērnu. Lielāks koks jau turpina augt pats. Tāpat pārmaiņas katram jāsāk ar sevi, atceroties, ka cilvēks aug visu mūžu (mūžizglītība). Katram jāaug pašam, jāgrib mainīties. Igaunijas pārstāve ar nodemonstrēja, kādam jābūt pasaules līmeņa izglītības iestādes vadītājam (tas ir arī Igaunijas vadītāju kompetences modelis). Viņam jābūt: inovācijas vadītājam; komandas vadītājam; katra skolēna attīstības atbalstītājam; skolēnu un skolotāju sasniegumu vadītājam; veiksmes stāsta iepazīstinātājam (jāstāsta citiem par savu labo skolu). Igaunijas izglītības sistēmā no gada pastāv vairākas pakāpes: 1. pakāpe klase 2. pakāpe klase 3. pakāpe klase 4. pakāpe ģimnāzija Skola pati var nolemt, kad un kādā kārtībā organizēt priekšmetus. Skola var veidot savu seju. Jau no gada Igaunijas izglītība ir balstīta uz kompetencēm par vienu tēmu māca dažādos priekšmetos. Šajā sistēmā iesaistītas arī krievu skolas.ģimnāzija Igaunijā strādā pēc kursu principa. Kopā ir 105 kursi, obligāti jāapgūst 74 kursi gadā pēc Igaunijas prezidenta Lenarta Meri iniciatīvas, tika realizēts tīģera lēciens informācijas tehnoloģijās, modernizējot arī izglītības sistēmu, veidojot atvērtu vidi, attīstot infosabiedrību. Skolas saņēma datorus, internetu, apmācības. Igaunijā skolēni tiek mācīti argumentēt, darbojas argumentācijas (debašu) pulciņi. No gada nolemts, ka Igaunijā jākārto trīs obligātie eksāmeni: igauņu valodā, angļu valodā (vai kādā citā svešvalodā krievu, vācu, franču) un matemātikā. Interesanti, ka matemātiku skolēni var kārtot pamata kursā (ja tā turpmāk nebūs vajadzīga studijām) un paplašinātajā kursā. Mācību saturs Igaunijā tiek mainīts ik pēc 10 gadiem. Patlaban tiek strādāts pie e- testu un e- eksāmenu ieviešanas. Piemēram, no gada visi pārbaudes darbi un kontroldarbi 6. klasei ir elekroniskā veidā. No gadā Igaunijā jābūt digitalizētiem visiem mācību materiāliem, skolēniem jābūt e- somai. Igaunijas valsts finansē skolotāju algas, infrastruktūru, mācību līdzekļus, pusdienas visiem skolēniem, (izņemot ģimnāzijas audzēkņus, kuri par pusdienām daļēji maksā paši). Visiem Igaunijas skolotājiem ir jābūt maģistra grādam un visi skolotāji ir vienlīdzīgi gadā Igaunijā tika likvidēta skolotāju pakāpju sistēma. Valsts skolotājiem piedāvā bezmaksas kursus un citas pilnveides iespējas. Skolas neapmeklē inspektori. Skolām jābūt attīstības plānam un jāveic iekšējā vērtēšana. Valsts iejaucas tikai tad, ja ir nopietns iemesls. Skolas var pārbaudīt īpašnieks pašvaldība, kurā ir izglītības darbinieks. Lai gan bija diskusijas, Igaunijā veica skolu tīkla reorganizāciju, jo tika noteikts, ka pamatskolu tīklā ES naudu saņems tikai tās skolas, kas gatavas optimizēties. Paralēli tika veidotas arī Valsts ģimnāzijas. Pie ģimnāzijām nereti atrodas internāti, bērni tur dzīvo. Skolas ir ļoti skaistas, stāstīja G. Tire. Ko grib igauņi? interesantāku skolu; vairāk svaiga gaisa, fiziskās aktivitātes, digitālo risinājumu; skolēnu labklājību (lai bērns skolā jūtas labi). 4

5 Nobeigumā G.Tire uzsvēra, ka kaut ko reformējot, jaunajam ir jābūt līdzsvarā ar veco. Vajadzīgas ir ne tikai kompetences, bet jāsaliek jaunais kopā ar veco. Kur mēs esam pārmaiņu procesā? Paneļdiskusijā Pārmaiņas izglītībā kurp un kā mēs ejam? piedalījās: VISC vadītājs Guntars Catlaks,G. Tire, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas fakultātes asoc. profesore Linda Daniela, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane, Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks. Diskusiju vadīja Mārtiņš Martinsons ( Franklin Covey Latvijā vadītājs). Rīgas Teikas vidusskolu un Daugmales pamatskolu, kas ir aprobācijas skolas jaunajā kompetenču projektā, visvairāk satrauca joprojām valdošā neziņa, neskaidrība, stress un informācijas trūkums par projektu. Skolotāji baidās, kas notiks ar mācību priekšmetiem, vai viņiem būs darbs, sacīja Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane. Viņa uzsvēra, ka mēs pārāk daudz diskutējam, bet baidāmies pieņemt lēmumus. Arī LU profesore Linda Daniela atzina, ka augstskolā valda neziņa, visi diskutē apkārt, bet ar mācībspēkiem neviens nav runājis, iztrūkst sadarbības un sarunāšanās elementu, lai virzītos tālāk. Svarīgi ir nepazaudēt to, kas mums ir un sākt lepoties ar to, kas ir labi. Ir skaidrs, ka būs jāmaina studiju process, bet to nevar izdarīt ātri. Savukārt G. Tire uzsvēra, ka daudzi skolotāji jau tagad savā darbā izmanto kompetences un kompetenču projekts faktiski nav projekts tā ir domāšanas maiņa. Viņai piekrita arī VISC vadītājs G. Catlaks, kurš sacīja, ka kompetenču projekts paredz apgūt ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī attieksmes, kas balstītas uz vērtībām, prasmes darboties nezināmās situācijās, mūžizglītību. G. Tire arī vērsa uzmanību uz Igaunijas piemēru, kur ieviešot jaunu izglītības saturu, pēkšņi vairs nebija grāmatu no kā mācīties. Vai Latvijā nebūs līdzīgi? G. Catlaks skaidroja, ka top 83 digitāli mācību līdzekļi visām sešām kompetencēm visām vecumu grupām. Mācību materiāli būs pieejami digitālā krātuvē, lai katrs skolotājs varētu veidot savu stundu kopumu. Nākamgad paredzēts izsludināt konkursu izdevējiem jaunu mācību līdzekļu komplektu veidošanai. LU pārstāve uzdeva jautājumu: Kā būs ar pedagogiem viņus mācīs un pēc tam pārmācīs? Mums ir svarīgi nepazaudēt pedagogu, jo ir valstis, kuras koncentrējoties uz atseviškiem priekšmetiem, pedagogus ir pazaudējušas, piebilda L. Daniela. Savukārt G. Catlaks uzsvēra, ka nepieciešama pieejas, paradigmas maiņa, jo mēs nevaram pedagogus sagatavot visai turpmākajai karjerai, jādomā par tālākizglītību. G.Tire jautāja: Vai valsts eksāmeni arī mainīsies?, uz ko G. Catlaks atbildēja, ka uzreiz nemainīsies - kas eksāmeniem gatavojies pēc iepriekšējā izglītības standarta, tas arī kārtos pēc tā, izmaiņas notiks pakāpeniski. VISC vadītājs atgādināja, ka mēs visi dzīvojam neziņā un bažās daudzās dzīves jomās, ne tikai izglītībā. Skaidrības nebūs nekad un spēja sadzīvot ar nenoteiktību ir viena no 21. gadsimta kompetencēm. Nobeigumā G. Catlaks lūdza neaizmirst svarīgu faktu pirmoreiz Latvijas vēsturē izglītības satura reformai ir reāls finansējums. Savukārt G.Tire ieteica mācīties no igauņu pragmatisma nevajag reformas saukt par kaut ko pilnīgi jaunu, tas rada stresu. Pārmaiņas arī nevar būt jaunas, jo matemātika vienmēr ir matemātika, labāk tās dēvēt par pārstrādātu veco. Jauno LIVA prezidentu ievēl vienbalsīgi Līdzšinējā LIVA prezidente Ilze Kalniņa atskaitījās par paveikto, īpaši uzsverot ieguldīto darbu priekšlikumu un atzinumu sagatavošanā skolotāju algu reformai, kā arī gadā noslēgto sadarbības līgumu ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), kas ļāvis abām organizācijām kļūt par lielu spēku, kas neērts IZM un VISC. Līdzšinējo un jauno LIVA prezidentus bija ieradusies sveikt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. 5

6 LIVA līdzšinējā prezidente I. Kalniņa un viceprezidente, Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle jau pagājušā gada augustā nolēmušas, ka atstās amatus pēc skolotāju algu reformas ieviešanas un, aptaujājot LIVA valdes locekļus, sākušas meklēt jaunu kandidātu prezidenta amatam. Ņemot vērā izglītību, mērķtiecību un sadarbības prasmes ar IZM, par piemērotāko atzīta Siguldas Valsts ģimnāzijas direkrora Rūdolfa Kalvāna kandidatūra, kas balsojot konferencē, tika vienbalsīgi atbalstīta. R. Kalvāns kā galvenos turpmākajos četros gados veicamos LIVA darbus atzīmēja profesionālo un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju iesaisti organizācijā, vadītāju tiesiskās aizsardzības aktualizēšanu (nepieciešamības gadījumā nodrošinot juridiskas konsultācijas), sadarbības partneru loka un LIVA atpazīstamības palielināšanu. Tika ievēlēta arī jaunā LIVA valde 36 locekļu sastāvā un revīzijas komisija. Sīkāka informācija par izmaiņām organizācijas vadībā būs pieejama LIVA mājaslapā Mājaslapas sadaļā Konferences būs pieejama arī G. Tires prezentācija. SV PIEREDZE Skolotāji apgūst 3D tehnoloģijas un diskutē par to mācīšanu skolā Andra Ozola, žurnāliste Eiropas skolu sadarbības tīkls etwinning e-prasmju nedēļā pievērsies 3D tehnoloģiju izmantošanas nozīmei Latvijas skolās. 23 skolotāji no 12 Latvijas skolām etwinning un Baltic 3D mācībās Rīgā RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 trīs dienas apguva 3D tehnoloģijas un 1. aprīlī notikušajā konferencē 3D tehnoloģiju izmantošana izglītībā savus darbus prezentēja lielākai auditorijai. Dažādu priekšmetu latviešu valodas, svešvalodu, sporta, ģeogrāfijas, vēstures, kulturoloģijas, informātikas, matemātikas, fizikas u.c. skolotāji, no kuriem daudziem līdz šim nav bijusi nekāda vai bijusi vien minimāla saskare ar 3D tehnoloģijām un daži 3D printeri redzējuši vien pa gabalu kādā izstādē vai kaimiņu skolā, sākot būtībā no nulles, pasniedzēja vadībā trijās dienās tika līdz rezultātam izprintētam gatavam produktam. Kā konferences sākumā uzsvēra tās pirmās daļas vadītājs Kristaps Auzāns, 3D printēšanas pamatā ir stāsts par rīkiem un prasmēm. Latvijā ir ļoti labs un ātrs internets interneta ātruma ziņā esam ceturtajā vietā Eiropā. Tajā pašā laikā interneta pieejamībā esam 13. vietā Eiropā. Taču, lai cik brīnišķīgi būtu šie statistikas dati, paradoksāli ir tas, ka pēc kopējā vidējā rezultāta esam tikai 19. vietā, jo mūsu cilvēkiem nav pietiekamas prasmes integrēt internetu ikdienas darbos. Aptauju rezultāti pierāda, ka internetu lieto 77% Latvijas iedzīvotāju, no tiem 50% cilvēku ir pamata prasmes interneta lietošanā. Tāpēc arī tiek rīkotas šīs mācības, jo vieni paši rīki nesniedz rezultātu. Mums nevajag, lai skolās stāv 1000 eiro vērtas pildspalvas, bet mums vajag, lai tās darbotos, uzsvēra K. Auzāns. 3D tehnoloģiju mācībām pieteicās 28 skolas, no kurām tika atlasītas 12. No katras skolas mācībās piedalījās divi pedagogi (kopumā 23), un, strādājot darba grupās, viņi radīja sešas projektu idejas. Pirmajā mācību dienā katram skolotājam bija jāatbild uz jautājumu, ko nozīmē mācīties mūsdienīgi. Pirmajā dienā netika izmantoti datori skolotāji plānoja projektus, rakstīja idejas uz papīra. Pēc tam viņi 6

7 klusējot būvēja papīra torni. Šī darba rezultāts bija atkarīgs no tā, cik labi skolotāji iepriekš bija to izplānojuši. Tikai nākamajā dienā tika atvesti 3D printeri un pedagogiem dots pirmais uzdevums izprintēt ar tiem mazas zeltītas kartītes ar savu vārdu. Trešajā mācību dienā skolotājiem savas idejas bija jāprezentē auditorijai. Šādas mācības tika rīkotas pirmo reizi, tāpēc visi ar nepacietību gaidīja rezultātu. Pirmā projekta nosaukums ir Dari pats no A līdz Dē. To izstrādāja Krotes Kronvalda Ata pamatskolas un Pāvilostas vidusskolas pedagogi. Kaut arī projekta veidotāji apgalvo, ka tagad nopirkt var visu un viņu ideja nav nekas inovatīvs, abu skolu skolotāji, pielietojot 3D tehnoloģijas un starppriekšmetu saikni, izveidoja galda pirkstiņspēli hokeju. Veicot 3D printēšanu, iegūtas divas hokeja nūjas un ripa. Mēs šorīt jau uzspēlējām. Spēli varam nodot tālāk kolēģiem vai pagarinātās grupas bērniem, pastāstīja projekta autori. Vispirms tika lemts, kādu spēli veidot hokeju vai futbolu. Pēc tam, iesaistot sporta un latviešu valodas un literatūras skolotāju, tika noskaidrots, kādi ir laukuma parametri, attiecības, spēles noteikumi, inventārs utt. Tad sākās modelēšanas gaita, kas bija pati grūtākā, jo nepieciešama liela pacietība un zināšanas. Visbeidzot 3D printēšana. Kādas prasmes ir vajadzīgas, lai taptu šāds darbs? Skolotāji atzina, ka, pirmkārt, lai izveidotu sarežģītas figūras, ir jābūt ļoti labai nervu sistēmai. Tāpat darba gaitā skolotāji atraduši atbildi uz skolēnu bieži uzdoto jautājumu: Kāpēc jāzina leņķi? Zināšanas par leņķiem skolotājiem noderējušas 3D modelēšanā, domājot, kā sagriezt vai pagriezt figūru. Noderējušas arī prasmes analizēt, meklēt un labot kļūdas. Projekta veidotāji sacīja, ka vēl ir jānotiek spēles aprobācijai. Būtu ideāli, ja abu skolu pārstāvji satiktos, lai kopīgi uzspēlētu. Paredzēts izveidot arī e-grāmatu. Kas ir spēles pievienotā vērtība jo šādu spēli var izgatavot arī, piemēram, no kartona? vaicāja konferences vadītājs. Skolotāju komanda atzina, ka, esot provinces skolas pedagogiem, bieži nākas domāt par to, lai jaunieši, aizejot studēt, nejustos nezinoši, nekompetenti, neizglītoti. Pedagogus aizrāvusi 3D modelēšana, un viņi grib to iemācīt saviem skolēniem, attīstot viņos tādas īpašības kā pacietību, precizitāti un uzmanību, parādot, kur var pielietot matemātikas zināšanas un telpisko uztveri. Tāpat pedagogi sacīja, ka viņiem ir prieks turēt rokā savu darbu, viņi par to priecājušies kā bērni un izrādījies, ka arī darba izdevumi neesot astronomiski. Otrā projekta nosaukums ir Biroja telpu iekārtojums 3D formātā. Tā īstenotāji ir Vidrižu pamatskolas un Liepājas Valsts tehnikuma skolotāji. Darba ražīgums atkarīgs no ergonomikas likumu ievērošanas un tā, kādi objekti ir darba vidē. Četru skolotāju komanda nolēma izveidot savu biroja telpas iekārtojumu 3D formātā. Viņu mērķauditorija ir gadus veci pusaudži un jaunieši. Darbam nepieciešamās prasmes ir rēķināšana un komunikācija. Būtiska ir sadarbība starp skolotāju un skolēnu, precīzi mērķi, atgriezeniskā saite, uzdevumu noteikšana, pienākumu definēšana, izvērtēšana, rezultātu apkopojums un aprēķini. Uz jautājumu: Kāpēc mums tas jādara? skolotāju komanda atbild: Lai attīstītu komunikāciju, mācītos sadarboties, apgūtu jaunas metodes, radītu jaunas idejas un taustāmas lietas, domātu ārpus rāmjiem. Darba gaitā skolotāji daudz uzzinājuši, ko dara birojos, kā arī pielietojuši biznesa menedžmenta elementus plānošanu, termiņu noteikšanu, starpkontroli, pārraudzību u.c. Pedagogi atklāja, ka galvenais ir uzdrošināties, nenobīties, laiku pa laikam spert soli tālāk un ārā no sava lauciņa, lai tehnoloģiju jomā tiktu līdzi skolēniem. 7

8 Savu prezentāciju informātikas, latviešu valodas un svešvalodu skolotāji pabeidza ar pašu radītām dzejas rindām par 3D tehnoloģijām, kas ir un būs, beigās atzīstot, ka učukiem tā tagad elle. Ikviens konferences apmeklētājs varēja apskatīt un paturēt rokās šīs grupas darba rezultātus ar 3D printeri izprintēto plauktu un modernu galdu. Trešais projekts ieguvis nosaukumu 3D tehnoloģiju izmantošana skolā un etwinning projektos ar satiksmes noteikumu konstruktoru palīdzību. To izstrādāja Rīgas Klasiskās ģimnāzijas un Riebiņu vidusskolas pedagogi. Pedagogiem vajadzēja ne tikai datorprogrammā TinkerCad konstruēt telpiskus objektus, bet arī prognozēt situāciju izvēlēties, kur labāk ielikt ceļazīmi, redzēt perspektīvu, lai būtu drošas ceļazīmes un drošs ceļš uz skolu. Vispirms katrai priekšmetu grupai tika sagatavota puzles veida platforma. Pēc tam tajā tika iespraustas ceļazīmes. Tika iezīmētas gājēju pārejas, uzlikti autobusi utt. Informātikas, svešvalodu, fizikas un matemātikas skolotāji ne tikai pašizglītojās un atklāja jaunu pieeju mācību apguvē, bet radīja noderīgu un praksē pielietojamu lietu, jo modelēja ceļu uz savām skolām, kas noderēs skolēniem. Taču konferences vadītājs skolotājiem jautāja, kā viņu projekts iekļausies mācību standartā. Riebiņu vidusskolas pārstāvji skaidroja, ka viņu skolā no 4. klases bērni var apmeklēt satiksmes noteikumu pulciņu, jo 5. klasē daudzi bērni jau kārto velosipēdista tiesības. Savukārt 5., 6., 7. klasēs informātikā bērni apgūst datorgrafiku, ko varētu papildināt ar 3D modelēšanu. To varētu sākt mācīt jau no 3. klases, sacīja Riebiņu vidusskolas skolotāji. Ceturtā projekta Suvenīri īstenotājas ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma un Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas skolotājas. Ģeogrāfijas, vēstures, valodu un kulturoloģijas skolotājas ar 3D tehnoloģiju palīdzību aicināja doties virtuālā ceļojumā, lai no tā pārvestu virtuālus suvenīrus jēgpilnas lietas ar nozīmi, kas nenoputēs sekcijas plauktā. Šajā projektā iesaistītā latviešu valodas un literatūras skolotāja rosināja skolotājus saskatīt saikni starp mācību priekšmetiem un apvienot tos, piedāvājot saviem audzēkņiem doties arī literāri virtuālos ceļojumos kā Guliveram uz liliputu vai milžu zemi vai Nezinītim uz ziedu pilsētu. Šīs komandas skolotājas sprieda, ka pēc 3D tehnoloģiju ieviešanas skolās matemātikas, ģeogrāfijas, valodu u.c. skolotāju darbība vienalga būs svarīga, jo skolotājs būs tas, kurš radīs ideju, būs atbildīgs par tās realizāciju un rezultātu. Skolotājs būs palīgs, atbalsts skolēniem, no kuriem daži tehnoloģiju jomā ir lietpratīgāki par pedagogiem. Projekta īstenošanas gaitā skolotājas nolēma virtuāli ceļot uz Maltu, izvēlējās, kādu suvenīru gatavot, mācījās modelēt un printēt. Diemžēl skolotāju izdomāto un modelēto ar Maltas krustiem rotāto pildspalvu un zīmuļu turētāju kuba formā 3D tehnoloģiju ierobežojumu dēļ komanda nevarēja izprintēt. Prezentācijas rītā komandai nācies secināt, ka starp krustiem pārāk daudz tukšumu un to izprintēt nav iespējams. Komanda atklāti atzina savu neveiksmi, bet klātesošos iepriecināja ar video par to, kā jāizskatās viņu izlolotajam suvenīram. Jāpiebilst, ka tieši šai komandai bija vismazākā būtībā nekāda iepriekšējā pieredze 3D tehnoloģiju jomā. No nulles līdz rezultātam skolotājām palīdzējis tikt pirmais uzdevums ar vārdu kartītēm, kurā bijis precīzi definēts, kas jāizdara. Ja varējām tikt galā ar kartiņām, varam arī vairāk, secināja komandas dalībnieces. 8

9 Piekto projektu Latvju spēka zīmes veidoja Liepājas Raiņa 6. vidusskolas un Preiļu 1. pamatskolas pedagogi. Komanda darba gaitā iepazina senās latvju spēka zīmes, mācījās sadarboties ar dažādu novadu pārstāvjiem, izmantot tiešsaistes rīkus, atrast informāciju, veidot aprakstus, modelēt programmā TinkerCad un printēt. Diemžēl arī šai komandai viss neizdevās, kā iecerēts, zīmes neizprintējās uz abām pusēm, turklāt to krāsa nebija īsti latviska, bet gan koši zila. Taču komandai ir padomā programmā SketchUp izveidot virtuālo galeriju, kur varēs apskatīt spēka zīmes un izlasīt to aprakstus. Tāpat iecerēts izmantot arī etwinning piedāvāto videokonferences iespēju, lai par paveikto pastāstītu partneriem. Šīs komandas skolotāji sev un klātesošajiem uzdeva jautājumus: Vai ir kādas robežas? Varbūt latvju zīmes likt mierā? Skolotāji paši atbildēja, ka latvju zīmes tomēr vajag izmantot, tikai izvērtējot, cik daudz un kā. Viņi iesaka par latvju zīmēm mācīt ne tikai literatūras, bet arī matemātikas stundās, jo paši pārliecinājušies, cik svarīgi ir zināt proporcijas. Sestā projekta Šaha darītāji īstenotāji ir Rīgas privātās vidusskolas Klasika un Daugavpils 13. vidusskolas skolotāji. Matemātikas skolotājas skaidroja, ka šahs ir spēle, kas izaicina pasaules spožākos prātus. Projekta gaitā ne tikai uzzināts daudz jauna par šaha vēsturi, bet izveidotas arī unikālas šaha figūras ar Rīgas un Daugavpils pilsētu simboliku. Tāpat projekta īstenotājiem padomā ir online šaha turnīrs internetā starp skolēniem un izbraukuma turnīri uz citu skolu, dāvanā pasniedzot savu unikālo šaha figūru komplektu. Rezultātā tapa šaha figūra tornis ar Daugavpils cietokšņa daļai raksturīgo formu un pilsētas ģerboņa elementu liliju. Savukārt Rīgai izveidots līdzīgs modelis ar ūdenstorni. Skatītājiem tika demonstrēts sava veida reklāmkadrs par to, kādiem jāizskatās abiem šaha komplektiem, bet tos izprintēt 3D formātā autori solīja līdz mācību gada beigām. Šai komandai bija jāatbild uz jautājumu: Kādam jābūt skolotājam, lai strādātu ar modernajām tehnoloģijām? Komandas atbilde: Motivētam, ieinteresētam, mūsdienīgam, dinamiskam. 3D mācībās iesaistītie skolotāji atzinīgus vārdus veltīja savam pasniedzējam Edgaram Barajunam, kurš ikdienā ir Siguldas pilsētas vidusskolas sociālo zinību, vēstures un fizikas skolotājs. Savukārt pasniedzējs Edgars slavēja savus audzēkņus, kuri 3D tehnoloģijas no nulles apguvuši ātri un jau pēc dažām stundām gatavojuši fantastiskas lietas. Trīs labākās skolotāju komandas saņēma balvas dāvanu kartes 30 eiro vērtībā savu darbu izprintēšanai no uzņēmuma Baltic 3D. Par labākajām tika atzītas biroja telpu iekārtojuma, ceļu satiksmes noteikumu konstruktora un suvenīru idejas. Par 3D tehnoloģijām skolās diskutē nozares eksperti No kāda vecuma sākt mācīt 3D tehnoloģijas? Kas skolēnam jāprot, beidzot mācību iestādi? Kā no šī brīžiem haotiskā, bet interesantā, radošā procesa, kas 3D tehnoloģiju jomā patlaban pastāv Latvijā, pāriet uz metodisko un iemācīt jaunietim? Kas ietilpst datora lietotāja pamatprasmēs? Uz šiem un citiem jautājumiem diskusijas dalībniekus atbildēt mudināja Latvijas digitālais čempions, itero.eu dibinātājs, kādreizējā raidījuma Nākotnes parks vadītājs Reinis Zitmanis. Latvijas Interneta asociācijas valdes locekle, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA programmas Biznesa vadība digitālā vidē direktore Ina Gudele uzsvēra, ka ir dažas pamatprasmes, kas vajadzīgas jebkur, un galvenā no tām ir radošums, spēja radoši domāt. Viņa mudināja neaizmirst, ka tagad mēs esam pazaudējuši telpas robežu, viss ir kļuvis virtuāls, 3D un globāls, arī 9

10 tirgus, tāpēc jāmāk vienkāršās lietās pirmajam saskatīt to, ko citi neredz. Turpretī telpisko domāšanu jāsāk mācīt jau bērnudārzā, citādi var būt par vēlu, jo mūsdienu bērni darboties ar internetu iemācās ātrāk nekā lasīt. Kas ir informātika? Tādas vairs nav. Es jau pirms astoņiem gadiem ierosināju, ka skolās informātika jāmāca no 1. klases, un saskāros ar lielu pretestību. Tagad jau ir par vēlu. Mēs esam pārlekuši daudzām zināšanu stadijām. Informātika ir iegājusi katrā priekšmetā, un tā ir papildu slodze skolotājam. Pirms desmit gadiem skolotāji jautāja: Kāpēc man tas vajadzīgs? bet tagad mācīšana bez tehnoloģijām vairs nav iespējama, sacīja I. Gudele. Savukārt informācijas tehnoloģiju kompānijas Meirans IT īpašnieks Viktors Meirāns šaubījās, vai skola spēj jaunietim iedot prasmi sastrādāties ar citiem, pajautāt to, ko nezini, svešam cilvēkam, meklēt kontaktus, sadarbības iespējas. Uzņēmuma Baltic 3D direktors Jānis Jātnieks uzskata, ka 3D prasmes gluži kā reizrēķins jāiedod tik maksimāli ātri, cik vien var. Viņš nepiekrita diskusijas vadītājam, ka viedtālrunis ir patēriņa, nevis radīšanas ierīce, sakot, ka 3D printeris ir tikai rīks, bet saturu drukāšanai šobrīd var radīt gan viedtālrunī, gan planšetē, gan datorā. Liepājas 6. vidusskolas Microsoft Showcase skolas direktors Kārlis Strautiņš secināja, ka pasaule ir mainījusies ja agrāk mūs mācīja izpildīt instrukcijas, šobrīd svarīgi ir darīt citādi, būt praktiski radošiem. Svētās Trīsvienības baznīca un kronis Elzai Radziņai Konferences dalībnieki varēja aplūkot arī ar 3D printeri izgatavotu skolēnu darbu izstādi. Atslēgu piekariņi, uzņēmumu nosaukumi zīmoli, krēsli, gulta, šaha figūras, dronu detaļas, ēku maketi u.c. Darbi tapuši Jelgavas tehnoloģiju vidusskolā. Skolas datormācības un programmēšanas skolotājs, interešu pulciņa vadītājs Kaspars Antonevičs pastāstīja, ka skolā 3D printēšana kā interešu izglītība pastāv jau trīs gadus. Tostarp realizēts arī projekts par Jelgavas zudušajām ēkām, kura gaitā tapis ne vien Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, bet arī pati Otrā pasaules kara laikā nopostītā baznīca. Baznīcu pēc rasējumiem izgatavojuši četri 8. klases skolēni. Skolotājs demonstrēja vēl kādu ar 3D printeri izprintētu zudušo ēku, kas atjaunota, izpētot senas vācu militāristu kartes un plānus. Skolotājs skaidroja, ka no visām lietām tieši ēkas izgatavot ir visgrūtāk. Izstādē kronis visam bija Elzas Radziņas kronis, tolaik 8. klases skolēna Jāņa Grāvīša divu gadu darbs. Gaidot leģendārās aktrises, Jelgavas Goda pilsones 100 gadu jubileju, skolā tika izsludināts konkurss Kronis Elzai Radziņai. Tā laikā bērni skatījās vecās filmas, kuru uzņemšanā bija piedalījusies aktrise, un katrai no viņas atveidotajām varonēm tapa savs kronis 3D formātā. Patlaban skolotājs K. Antonevičs, mācot 3D tehnoloģijas, īpaši pievērsies 4. klases bērniem, kuri grib pamēģināt, un viņiem arī izdodas. Tāpat, darbojoties ar 3D tehnoloģijām, izgatavots gredzenu prototips skolas mācību uzņēmumam, bet skolas devītie, veicot pētniecisko darbu, ar 3D tehnoloģiju palīdzību atjaunojuši skolas zvana kasti. SV 10

11 IESPĒJAS Banka skolēnus māca būt gataviem dzīvei Andra Ozola, žurnāliste Marta vidū AS Swedbank parakstīja sadarbības līgumu ar Valsts izglītības satura centru par ekonomiskās izglītības tēmu integrēšanu vispārējās un profesionālās izglītības mācību procesā. Līgumā paredzēta valsts un bankas sadarbība, lai pilnveidotu skolotāju un skolēnu izpratni par ekonomiskās izglītības tēmām, veicinot zināšanu sasaisti ar to lietojumu dzīvē. Abu pušu sadarbībā pirmais veikums ir izglītības programma Dzīvei gatavs!. Rakstā stāstām par programmu un skolu pieredzi. Programma Dzīvei gatavs! ir bankas ekspertu un nodibinājuma Iespējamā misija skolotāju kopdarbs, kas piedāvā skolotājiem pilnveidot mācību stundu saturu, uzaicinot Swedbank vieslektorus, kuri stundas tēmu izskaidros ar praktiskiem finanšu jomas piemēriem, vienlaikus ļaujot skolēniem iekāpt dažādu profesiju kurpēs. Programmas Dzīvei gatavs! saturā ir iekļautas matemātikas, ekonomikas, angļu valodas, informātikas un klases stundas nodarbības. Tā tiek īstenota visā Latvijā, atsaucoties skolas uzaicinājumam. Programma 11. klases skolēniem sniedz ieskatu dažādās finanšu nozares profesijās un ļauj attīstīt 21. gadsimta kompetences, piemēram, finanšu pratību, līderību, sadarbības prasmes, komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, prasmi pielietot iegūtās zināšanas citā kontekstā. Šajā mācību gadā Swedbank eksperti jau ir vadījuši 455 Dzīvei gatavs! mācību stundas. Stundās izmanto reālus piemērus no banku prakses Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons pats kā lektors skolās bijis četras reizes, taču viņam radies savs iespaids un vērojumi par skolās redzēto un skolēnu zināšanām. Viņš stāsta, ka projekta ideja radusies, jo bankas darbinieki vēlējušies, lai Latvijas skolēni iegūtu paplašinātu skatu uz lietām, kas vēlāk noderēs dzīvē. Skolās zināšanām vairāk pieiet akadēmiski, bet mēs gribam iesēt jēgu. Projekta mērķis ir samazināt plaisu starp skolu un reālo dzīvi, uzsver R. Jansons. Piemēram, ekonomikā jaunieši mācās par dažādiem kredītu veidiem, bet, pievienojot mūsu finanšu pratību, mēs kā banka parādām, kur šīs zināšanas var izmantot praktiski. Bankas speciālistu vadītajās ekonomikas stundās jauniešiem ir iespēja iejusties kredītkomitejas locekļu lomā un lemt piešķirt vai nepiešķirt kredītu, skaidro Swedbank Finanšu institūta vadītājs. Stundās tiek izmantoti reāli piemēri no bankas ikdienas. Interesanti, ka kredītu piešķiršanā bērni mēdz būt pat piesardzīgāki un konservatīvāki nekā banku darbinieki. Jaunieši stundās ir mēreni savā vēlmē izsniegt kredītus, stāsta R. Jansons, šādu situāciju skaidrojot ar stundas sākumā teorijas daļā dzirdētā lektora stāstījuma par riskiem ietekmi uz skolēnu prātiem. Bet beigās bērnu vērtējums lielākoties saskan ar bankas 11

12 darbinieku pieņemto lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Turklāt mēs skolēniem prasām pamatot savu lēmumu, piebilst R. Jansons. Bērniem reizēm ir grūti saprast, kur skolā mācītais var noderēt dzīvē. Te R. Jansons min piemēru no savas dzīves. Mācoties skolā matemātiku, proti, statistiku, viņš nav domājis, ka tā varētu noderēt. Taču, sākot strādāt bankā, uzreiz vajadzējis pielietot statistiku. Tāpēc šajā projektā mēs skolēniem jau mācību laikā vēlamies parādīt iemācītā jēgu un kā iegūtās zināšanas pielietot, uzsver Finanšu institūta vadītājs. Lielākais izaicinājums skolēniem Excel programma Apmeklējot skolas, R. Jansons secinājis, ka ir starpība starp to jauniešu zināšanām, kuri mācās Rīgas skolās, un to skolēnu zināšanām, kuri mācās ārpus Rīgas un lielākajām Latvijas pilsētām. Lauku skolās finanšu pratības tēmas ir svešas. Turklāt izrādījies lai kāda arī būtu skolas atrašanās vieta, jauniešiem diezgan sveša ir Excel programma. Skolā tā ir mācīta, bet bērni praktiski ar to nav darbojušies. Taču labā ziņa ir tā, ka mūsu jaunieši ir ļoti apķērīgi un ātri uzsūc zināšanas, stāsta bankas pārstāvis. Tādēļ visas piecas programmas Dzīvei gatavs! stundas ir sadalītas divās daļās. Pirmajā stundas daļā tiek apgūta teorija, bet iegūtās teorētiskās zināšanas tiek pielietotas otrajā stundas daļā, pildot praktiskus uzdevumus. Matemātikas stundās tiek stāstīts par vērtspapīriem, akciju tirdzniecību biržā, statistiku, svārstībām, tiek izmantota Excel programma. Jauniešiem ir jāsaprot, ka, aizejot strādāt, Excel būs viena no galvenajām programmām ikvienā birojā, ikvienā uzņēmumā, atgādina R. Jansons. Savukārt angļu valodas stundas tēma ir nākotnes darba tirgus, un jauniešiem jāiejūtas karjeras konsultanta lomā. Mēs gribam iemācīt, ka jaunietim sevī jāattīsta dažādas prasmes un iemaņas, jo var gadīties, ka viņa izsapņotās un izlolotās profesijas pēc gada vai diviem vairs nebūs, tāpēc ir jābūt spējīgam mainīties, uzsver R. Jansons. Uz jautājumu par skolēnu angļu valodas zināšanām R. Jansons atbild, ka ir skolas, kur bērni ļoti labi zina angļu valodu, un ir skolas, kur ne visai. Taču tas nav saistīts ar pilsētu vai laukiem, bet drīzāk ar to, kā bērniem ir paveicies ar angļu valodas skolotājiem. Ja bērniem ir grūti saprast, stundas temps tiek palēnināts, piebilst bankas pārstāvis. Klases stundā jaunieši mācās plānot budžetu un meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc tas jāplāno, kāpēc nepieciešami uzkrājumi, kā nodrošināties pret neparedzētiem gadījumiem u.c. Skolēni it kā iejūtas bankas finanšu konsultanta lomā un veido finanšu plānu konkrētai mājsaimniecībai (tiek iedoti divi situāciju piemēri no bankas pieredzes). Informātikas stundās skolēni mācās par drošību internetā, apgūstot, kādi ir naudas izkrāpšanas veidi un kā izvairīties no uzbrukuma digitālajā vidē. Jauniešiem tas ir īpaši nozīmīgi, jo viņi savu ikdienu lielākoties pavada digitālajā vidē. Stundā skolēniem tiek dots uzdevums iejusties bankas finanšu drošības eksperta lomā un, piemēram, jāspēj identificēt krāpšanas gadījumu ar POS termināļiem. R. Jansons secinājis, ka skolēniem lielākais izaicinājums ir Excel. Ar pārējiem uzdevumiem viņi tiekot galā labi. Tāpat bankas speciālists uzslavē jauniešu radošās domas atraisīšanos klases stundās, kur top ļoti radoši un racionāli budžeta ieteikumi. Jāatgādina, ka programma Dzīvei gatavs! ir pielāgota 11. klases programmai un Swedbank darbinieku mērķis ir katrā Latvijas skolā tikties ar katru 11. klases skolēnu piecas reizes. Patlaban programmā kā lektori ir iesaistījušies vairāk nekā 100 Swedbank darbinieki visā Latvijā un programmā iesaistīto darbinieku skaitam ir tendence palielināties, rezumē R. Jansons. 12

13 Uz skolām jānāk dažādu profesiju pārstāvjiem Rīgas 21. vidusskolas karjeras izglītības pedagoģe Alisa Cvetkova stāsta lai gan skolā ir notikusi tikai Swedbank lektores vadīta angļu valodas stunda, no skolotājiem un skolēniem saņemtas ļoti labas atsauksmes. Skolēni stundā pildījuši ar savu topošo profesiju saistītus uzdevumus, kas, viņasprāt, ir dzīvē lietderīgi. Tā kā vienpadsmitajiem nav tālu angļu valodas eksāmens, ir svarīgi aktualizēt angļu valodas zināšanu līmeni, bet stāstu par bankas darbu, iespējams, audzēkņi varēs izmantot 12. klases eksāmenā angļu valodā. Swedbank lektore skolas angļu valodas skolotājai atstājusi arī turpmāk stundās izmantojamus metodiskos materiālus. Savukārt jaunāko klašu skolotājas paudušas nožēlu, ka šāda programma nav pieejama, piemēram, jau no 7. klases. Tagad skolā ar nepacietību tiekot gaidīti arī citu priekšmetu lektori no bankas. Šādas stundas ir nepieciešamas, jo, kā liecina mana pieredze, jaunieši slikti orientējas profesiju pasaulē. Visi grib saņemt lielas algas, bet katru dienu iet uz darbu to gan ne. Jaunieši atrodas tālu no reālās dzīves. Daudziem no viņiem tā bija pirmā saskare ar banku un bankas darbinieku, jo finanšu lietas ģimenē kārto vecāki. Domāju, ka uz skolu jānāk pēc iespējas vairāk dažādu profesiju pārstāvjiem no reālās vides, lai saistītu skolu ar reālo dzīvi, uzskata A. Cvetkova. Skolotāja akcentē lai arī skola ir viesmīlīga un labprāt uzņem ciemiņus, līdz šim neviena cita uzņēmuma pārstāvji nav izrādījuši interesi nākt un stāstīt bērniem par profesijām, vadīt stundas. Viņa stāsta, ka uz skolu nākot vien bijušie audzēkņi, tāpēc pedagogi paši meklē uzņēmumus, sarunā mācību ekskursijas. Tiekot izmantoti arī visi iespējamie bērnu vecāki, kuri strādā interesantās profesijās. Piemēram, šogad tā apmeklēts uzņēmums Olainfarm. Tā mēs cenšamies paplašināt bērnu redzesloku, piebilst A. Cvetkova. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolotāja karjeras konsultante Daina Romanovska pastāstīja, ka pirmā angļu valodas stunda par karjeras izglītību vispirms notikusi 10. klasei, kura arī izrādījusi interesi par šo programmu, un tikai pēc tam visām skolas vienpadsmitajām klasēm. Bankas darbiniekiem neesot bijis iebildumu vadīt stundu desmitajiem. Ierosme par sadarbību ar skolu bijusi no bankas, kā arī no audzēkņu vecākiem, kuri jautājuši, vai skolotāji zina par šādu programmu. Nevienā no klasēm skolēniem ar angļu valodu neesot bijis problēmu, bet specializētajām klasēm tā likusies pat par vienkāršu. Audzēkņi darba grupās meklējuši atbildes uz jautājumu, kādas prasmes, attīstoties darba tirgum, turpmāk būs vajadzīgas. Jaunieši secinājuši, ka, attīstoties tehnoloģijām, vajadzēs speciālistus, kuri apkalpos robotus. Taču bez radošiem līderiem arī neiztikt. Pieprasītākās kompetences skolēniem pašiem bija jāprezentē. Stunda rosinājusi jauniešus diskutēt, ļāvusi paraudzīties uz dzīvi no cita skatupunkta. Tāpat skolēnus interesējušas lektoru bankas darbinieku personības, un pasniedzēji iztaujāti par mācībām, izvēli strādāt bankā, amata pienākumiem, bankas vidi, brīvajām darbavietām bankā utt., atceras D. Romanovska. Viena no interesantākajām karjeras pedagoģei šķitusi matemātikas stunda, kura arī esot viena no garākajām un ilgst 1,5 2 stundas. Jauniešiem dots uzdevums par akciju ieguldīšanu. To pildot, paši spējuši rast atbildi uz jautājumu, kad ieguldīt un kad nē. Skolēni darbojušies ar reāla uzņēmuma akcijām, reāliem datiem, Excel programmu, iegūstot līkni, pēc kuras analīzes pieņēmuši lēmumu par ieguldīšanu vai neieguldīšanu. Pasniedzējs jauniešiem sniedzis atgriezenisko saiti, novērtējot, kad lēmumi bijuši pareizi, kad nē. Stundas gaitā skolēni nonāca pie secinājuma, ka datorprasmes un Excel vajadzēs jebkuram. Tāpat pasniedzējs jauniešiem uzsvēra, ka darba tirgū viņi ir gaidīti, stāsta D. Romanovska. Savukārt klases stundā jaunieši izzinājuši personīgā budžeta veidošanu, uzzinot par riskiem, to mazināšanas iespējām, apdrošināšanu, uzkrājumiem u.c. Skolēniem stāstīts, ka arī no mazas stipendijas vai kabatas naudas var veidot 5% uzkrājumus un problēma nav naudas daudzumā vai mazumā, bet gan tajā, kā plānojam finanses. D. Romanovska uzsver, ka bankas lektoru vadītās stundas skolā turpināsies vēl aprīlī. Viņa cer, ka stundas sadarbībā ar Swedbank būs arī nākamgad, jo aug taču desmitie un viņiem arī vajag. Visām piecām Swedbank nodarbībām vai arī kādai no tām skolas var pieteikties, aizpildot anketu vietnē Visas nodarbības ir bezmaksas. 13

14 Swedbank praktisko mācībstundu programma Dzīvei gatavs! Izmantojiet bankas ekspertu zināšanas un piesakiet Swedbank bezmaksas praktiskās mācībstundas Dzīvei gatavs savā skolā! Programma piedāvā 11. klašu skolēniem aicināt bankas darbiniekus uz matemātikas, ekonomikas, angļu valodas un informātikas stundu, kā arī klases stundu, kurās līdztekus mācību programmā paredzētās tēmas apgūšanai bankas darbinieks ar praktiska uzdevuma palīdzību sniegs priekšstatu par kādu konkrētu profesiju, kurā attiecīgās zināšanas tiek izmantotas. Programmas mācību saturu, kas balstīts kompetenču attīstības pieejā, atzinīgi novērtējis Valsts Izglītības satura centrs. Mācību metodes: lekcija, grupu darbs, pārrunas. Matemātika, 2 x 40 min Tēma: statistikas elementi, akciju tirdzniecība biržās Mērķis: Sekmēt skolēnu un audzēkņu matemātikas zināšanu apguvi ar nozares piemēru palīdzību. Skolēni lieto zināšanas par statistikas elementiem, lai pieņemtu pamatotus un racionālus lēmumus par norisēm akciju tirdzniecībā biržā. Skolēni izprot matemātikas zināšanu nozīmi darba tirgū finanšu pakalpojumu nozarē. Plānotais rezultāts: zina, kas ir vērtspapīri un statistikas elementi; var pielietot matemātikas zināšanas par statistikas elementiem, lai veiktu aprēķinus akciju tirdzniecībai biržā; spēj patstāvīgi meklēt un atlasīt datus; spēj izvērtēt un pamatot aprakstošās statistikas rezultātus par konkrētiem rādītājiem akciju tirgū; sadarbojas pāros; diskutē ar kolēģiem klasē. 21. gadsimta kompetences: skaitļošana; IKT prasmes; finanšu pratība; kritiskā domāšana; problēmrisināšanas prasme; komunikācija; sadarbība. Nepieciešamie resursi: stunda notiek datorklasē ar piekļuvi internetam; dators, projektors; tāfele (flipchart). Ekonomika, 40 min Tēma: kredīti un līzingi Mērķis: Sekmēt skolēnu un audzēkņu ekonomikas zināšanu apguvi ar nozares piemēru palīdzību. Skolēni lieto zināšanas par aizdevumiem un kreditēšanas principiem, lai pieņemtu pamatotus lēmumus, analizējot gadījuma situācijas par kredītu piešķiršanu. Skolēni izprot ekonomikas zināšanu nozīmi darba tirgū finanšu nozarē (kredītkomiteja). Plānotais rezultāts: zina aizdevumu veidus, maksātspējas un kreditēšanas sakarības; var pieņemt lēmumu, kādos gadījumos tiek piešķirts kredīts; paskaidrot pieņemto lēmumu, pamatojoties uz dotajiem kritērijiem; spēj izvērtēt un pamatot kreditēšanas procesu un lēmuma pieņemšanu. 21. gadsimta kompetences: skaitļošana; finanšu pratība; kritiskā domāšana; problēmrisināšanas prasme; komunikācija; sadarbība. Nepieciešamie resursi: dators, projektors; tāfele (flipchart). 14

15 Angļu valoda, 40 min Tēma: nākotnes darba tirgus (The Future of Work) Mērķis: Stiprināt skolēnu un audzēkņu angļu valodas zināšanas par karjeras, darba tirgus un prasmju tēmu; skolēni gūst ieskatu prasmēs, kas būs nepieciešamas nākotnes darba tirgū. Plānotais rezultāts: uzzina par aspektiem, kas maina darba tirgu; iejūtas karjeras konsultanta lomā; izprot, kādas prasmes būs nepieciešamas nākotnes darba tirgū. 21. gadsimta kompetences: sadarbība; komunikācija; kritiskā domāšana; iniciatīva. Nepieciešamie resursi: projektors, dators; interneta pieslēgums. Klases stunda, 40 min Tēma: budžeta veidošana, ekonomiskās izvēles Mērķis: Skolēni, pielietojot stundas sākumā iegūtās teorētiskās zināšanas par mājsaimniecības izdevumu struktūru un uzkrājumiem, iejūtas finanšu konsultanta profesijā veic gadījuma analīzi un pamato pieņemtos lēmumus. Skolēni izprot ekonomisko izvēļu nozīmi budžeta veidošanā. Plānotais rezultāts: zina, kā veidojas izdevumi (problēma jaunieši pārmērīgi un neatbildīgi tērē); saprot, kāpēc ir jāveic uzkrājums/ drošības spilvens (problēma cilvēki neveido uzkrājumus); apzinās, kāda ir izdevumu struktūra (kas veido lielāko izdevumu īpatsvaru); spēj iejusties finanšu konsultanta profesijā prioritizēt mērķus, efektivizēt izdevumus; sadarbojas pāros un grupā. 21. gadsimta kompetences: skaitļošana; finanšu pratība; kritiskā domāšana; problēmrisināšanas prasme; komunikācija; sadarbība; pielāgošanās spēja; līderība; sociālā apzināšanās. Nepieciešamie resursi: dators, projektors; tāfele. Informātika, 40 min Tēma: finanšu drošība internetā Mērķis: Skolēni, pielietojot stundas sākumā iegūtās teorētiskās zināšanas par krāpšanas veidiem un drošības pasākumiem interneta vidē, prot identificēt dažādas krāpšanas mēģinājuma pazīmes. Skolēni izprot finanšu drošības eksperta profesijas būtību un nepieciešamās zināšanas. Plānotais rezultāts: zina populārākos krāpšanas veidus, kādi iespējami, interneta vidē rīkojoties ar naudu; zina drošības pasākumus, kas jāievēro, rīkojoties ar naudu interneta vidē; prot identificēt dažādas naudas izkrāpšanas mēģinājuma pazīmes, ko savā profesijā pārbauda finanšu drošības eksperts. 21. gadsimta kompetences: IKT prasmes; kritiskā domāšana; problēmrisināšanas prasme; sadarbība; komunikācija. Nepieciešamie resursi: dators, projektors; tumbiņas video atskaņošanai; tāfele. Aizpildiet pieteikumu Ja rodas jautājumi, zvaniet pa tālruni

16 INTERVIJA Darbam pagarinātās dienas grupā ir jāgatavojas tik pat nopietni kā mācību stundai Zanda Radziņa, žurnāliste Kā pareizi organizēt darbu skolas pagarinātās dienas grupā? Uz šo jautājumu pareizo atbildi nesniegs neviens, jo, mēģinot meklēt, mēs neatradīsim nevienu metodisko materiālu, nevienu mācību grāmatu. Jaunmārupes pamatskolas skolotāja Diāna Zemīte, gatavojot lekciju ciklu skolotājiem, norāda, ka viss, ko viņa var sniegt, ir 26 gadus ilgā darba pieredzē uzkrātais. Diāna saka: Es esmu darītāja, tāpēc tik ļoti trūkstošo mācību grāmatu pedagogiem par pagarinātās dienas grupu darbu lai raksta kāds, kuram patīk rakstīt, es varu dalīties pieredzē. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) speciālisti skolotāju uzrunājuši, jo pedagogi interesējušies, vai tiešām nekur nevar smelties zināšanas par darbu pagarinātās dienas grupās. Darba plānošana un organizēšana pagarinātajā dienas grupā ir Diānas Zemītes izaicinājums strādāt ar saviem kolēģiem skolotājiem. Kursu laikā pedagogi tiek iepazīstināti ar aktuālo likumdošanā, bet pārējās stundas atvēlētas pieredzes apmaiņai. Ikdienā ir izveidojusies tāda situācija, ka, pajautājot skolotājam, ko dara pagarinātās dienas grupā, praktiski visi skatās lielām acīm un atbildi nezina. Jāpieskata bērni. Kā pareizi jāpieskata? Neviens nezina. Tā mēs visi nākam kopā, lai meklētu pareizās atbildes. Foto: No personīgā arhīva Un kā ir pareizi? Manuprāt, nav vienas pareizas atbildes. Tas ir tas, kas pedagogiem ir jāsaprot. Tāpēc es pirmajā nodarbībā stāstīju par likumiem, dokumentāciju pašas neinteresantākās lietas, bet, lai skolotājs saprastu, ka viņam ir diezgan liela brīvībam, bet tai pat laikā arī atbildība. Tas ir pedagogiem jāpasaka no malas, un tas nekas, ka to pasaka tāds pats skolotājs. Tā rodas šī drošības sajūta. Kur Jūs meklējāt materiālus šīm lekcijām? Jeb Jums ir sava izstrādāta metodika, ar ko tagad labprāt dalāties? Mana pieredze ir 26 gadi darbā. Es vienmēr visiem stāstu, ka esmu pabeigusi Rīgas Pedagoģisko skolu, kur man bija kvalifikācija sakumskolas skolotājs un pagarinātās dienas grupas audzinātājs. Par to visi brīnās, vai tad tāds arī ir? Jā, ir man šāds ieraksts diplomā, un man tas vienmēr licies pats par sevi saprotams, ka arī darbam pagarinātās dienas grupā ir jāgatavojas. Skolotājs nevar vienkārši uzlikt multenīti un sēdēt. Ir jāgatavojas tieši tāpat kā stundām. Jūs noteikti zināt, kāda ir tā reālā situācija skolotājs sēž, un bērni darbojas pašplūsmā? Diemžēl tā ir. Tāpēc es piekritu šim izaicinājumam strādāt ar pieaugušiem cilvēkiem, jo visu mūžu esmu strādājusi tikai ar bērniem. Ko pašu galveno Jūs vēlaties pateikt saviem kolēģiem šajās nodarbībās? Strādājam, jo tas neprasa tik milzu lielu piepūli drusku pacensties un būt kopā ar bērniem arī pagarinātajā grupā. Es zinu, ka darbu ir daudz, gribētos labāk labot burtnīcas, bet tas ir mūsu darbs darboties kopā ar bērniem, attīstīt un pilnveidot viņus arī pagarinātajā grupā. Pagarinātās dienas grupa bija arī mūsu bērnībā. Pilnīgi jāsaka tāda padomju palieka! Kāpēc tā joprojām ir svarīga un tik apmeklēta? Izglītības likumā teikts, ka pagarinātā grupa ir tā, kur bērni pedagoga klātbūtnē pavada brīvo laiku, kamēr viņiem pakaļ atnāk vecāki. Pedagogam šo laiku ir iespēja izmantot gan kā audzināšanas, gan kā mācību darbu. Daudziem bērniem ir pulciņi, bet starp stundām un interešu izglītību ir brīvs laiks. Bērns neiet uz 16

17 mājām, bet paliek pagarinātajā grupā. Tā ir iespēja bērnam pavisam citādā vidē pabūt ar klases biedriem, izkopt sociālās prasmes. Tā ir iespēja izspēlēties. Tā ir arī iespēja izmantot brīdi, kad vari būt aci pret aci ar skolotāju un izrunāt kaut ko svarīgu. Jā, pagarinātaja grupā viņi visu laiku rotē iet uz pulciņu, nāk no pulciņa, bet viņiem visu laiku ir jāpiedavā darbošanās. Tas nav laiks, kad spēlēt spēles telefonā, jo stundas beigušās un tagad drīkst. Viņiem ir jāpiedāvā nodarbības pilnvērtīgai attīstībai. Ir tāds uzskats, ka pagarinātā ir grupa ir tikai tāpēc, lai bērns izmācītos. Tas ir vecāku viedoklis, jo man ir izdevīgi, ka bērns pārnāk mājās, un man ar viņu vairs nav jāstrādā, jo es arī esmu pārnākusi no darba un neko negribu. Otrs vecāku arguments es neesmu pedagogs un nesaprotu kā tos mājas darbus pildīt. Es it kā piekrītu viedoklim, ka no mājas darbiem vajadzētu tikt vaļā. No otras puses kā skolotāja gribu sacīt, ka diezin vai no tiem tiks vaļā, jo tur ir ļoti daudz lietu, kas bērnam māca patstāvību. Ja mājas darbs ir pareizi uzdots, tad tas tikai nostiprina zināšanas kaut ko risinot, pildot patstavīgi. Skolā māca vienciparu saskaitīšanu. Nedodiet mājās pildīt 20 + uzdevumus, iedodiet izrēķināt 7 piemērus. Bērnam jau ceļas pašapziņa, ka viņš to spēj izdarīt viens pats. Man daudzi pagarināto dienu skolotāji ir teikuši, ka man ir jāsēž un jāpalīdz pildīt mājas darbi, no kuriem bērni nesaprot neko. Ja būs uzdoti pareizi mājas darbi, bērni tiks galā. Viņi tikai pieies pie pagarinātās dienas grupas pedagoga un pajautās Skolotāj, vai pareizi? Mājās viņš pieies pie mammas un sacīs Redzi, es pats izpildīju! Pagarinātā grupa bērna brīvais laiks ne tikai mācīšanās. Kur skolotājam smelties idejas kā organizēt atrakcijas, izklaides? Kur pasmelties ir ļoti daudz, tikai jāmāk atrast. Es šos kursus tā arī veidoju, ka ir lietas, ko varu piedāvāt no sevis, bet tai pat laikā man auditorijā ir 28 cilvēki. Katram ir sava pieredze. Es nevienu mirkli nesaku, ka esmu vienīgā un pareizā. Jau pirmajā lekcijā es dzirdēju tik daudz ideju par pagarinātās grupas dienas plānojumu! Ja skolotājs ir radošs, tad viņš dalīsies ar to, ko pats izdomājis un izmēģinājis. Ja es eju uz kādiem kursiem, tad tas lielākais ieguvums ir no kolēģu pieredzes stāstiem. Mēs satiekamies, katrs kaut ko iedodam no sevis, un tā rodas milzīgs materiāls, ko ikdienā varam izmantot, kas atvieglo mūsu dzīvi, jo vilkt vezumu vienam pašam, izdomāt katrai nedēļai kaut ko nebijušu un oriģinālu, tas ir nereāli. Iemācies paķert idejas un izmantot! Tā var sastādīt sev plānu veselam gadam. Skolotājs nevar strādāt, ja viņš nav radošs. Bet radošam cilvēkam vajag vietu, kur atnākt un atsvaidzināt savus krājumus. Man kursos skolotāji sacīja Man ir milzu pieredze, bet es atnācu pēc jaunām idejām! Kur smeļaties Jūs, kad drusku aptrūkstas? Vislabākie ir tie brīži, kad ir iespēja ar kolēģiem apsēsties pie kafijas tases un pastāstīt Klausies, šodien es darīju tā un tā, tas man tik labi sanāca, bērniem patika! Tas ir tas, kā mēs maināmies ar pieredzi, kas bērniem patīk, bet es kā pedagogs šo procesu regulēju, jo man ir apakšā mērķis, kāpēc es viņiem uzdevu tā darīt. Es gribu, lai viņi paasina prātus. Es iedošu atjautības uzdevumu, lai viņiem ir interesanti, pat viegli, lai viņi nemana, ka asina prātu. Tas ir skolotāja mērķis ikdienas darbu padarīt interesantu. Bērnus vajag iedvesmot, un viņi darīs. Viņi gāzīs kalnus! Jūs stāstījāt, ka pirmajā nodarbībā skolotāji veidoja vienas dienas pagarinātās grupas laika plānojumu. Ir kaut kādas norādes, kā ir pareizi, jeb tas atkal ir skolotāja radošā gara lidojums? Ir jāņem vērā vecuma posma psiholoģija. Mēs aizmirstam to, ka bērni nogurst. Tāpēc arī ir šie normatīvie akti, cik ilgi bērns var mācīties. Pamata stundas skolā viņš jau ir nostrādājis. To pedagogi apzinās, ka pirmais šajā plānā ir brīvais laiks. Ļaujam atpūsties, izkustēties, vedam svaigā gaisā. Man ir nācies redzēt pagarinātās dienas grupā pirmklasniekus un ceturtās klases bērnus. Kā risināt jautājumu, lai viņi viens otram netraucē? Skolotājam jāredz un jāpaņem tas vidējais risinājums. Ceturtklasniekam vairāk laika prasīs mājas darbu izpilde. Taču neviens normatīvais akts neparedz, ka šajā grupā ir obligāti jāpilda mājas darbi. Pagarinātās grupas uzdevums ir ļaut atpūsties, palīdzēt un pilnveidot. Kursos mēs runāsim par fiziskām aktivitātēm, lai tas neaprobežotos tikai ar skrieniet! Ir tik daudz spēlēs brīvā dabā, kuras vajag atsvaidzināt skolotāju prātos. Arī spēles bērnam ir jāmāca! Tāpat kursos dalīsimies ar attīstošo spēļu idejām. Skolotājiem jau tagad ir uzdots mājas darbs, lai kursu noslēgumā katrs ir sagatavojis tematisko plānu darbam pagarinātās dienas grupā vienai dienai vai nedēļai. Sagatavojis tā, lai šo materiālu var nodot kolēģu rīcībā. Es no šiem kursiem 17

18 aizeju ar jau gatavu materiālu turpat 29 darba dienām vai nedēļām! Super! Man atliek to papildināt, pielāgot savām vajadzībām un strādāt. Kursi šobrīd ir Rīgas skolotājiem un gribētāju ir vairāk kā iespējams paņemt, ko darīt pedagogiem novados. Ir iespēja Jūs uzaicināt? Galvenais, lai novados rodas šī interese dalīties pieredzē. Protams, ir jāskatās, kā es varu saplānot laiku, jo pati taču strādāju skolā. Man nav žēl dalīties, galvenais, lai ir cilvēki, kuri vēlas ņemt! Tas ir svarīgākais. Es varu stāstīt, bet tev ir jāmāk paņemt nevis burkšķēt oi, es jau to visu zinu! SV KONFERENCE Jauns skats uz ķīmiju: IT rīki un kompetenču nostāja Ilze Pole, žurnāliste Par informācijas tehnoloģiju (IT) rīkiem, kas noderīgi darbā, un jauna veida skatu uz mācību satura pasniegšanu marta vidū tika spriests ķīmijas skolotāju konferencē. Tajā piedalījās vairāk nekā 80 skolotāju. Konferencē Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra projekta Kompetenču pieeja mācību saturā vadītāja Dace Namsone konferences dalībniekus iepazīstināja ar teorētiskām nostādnēm par kompetenču pieejā balstītu izglītību. Akadēmiķis Dr. chem. Pēteris Trapencieris informēja par bioloģiski aktīvo dabas vielu pētījumiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un nozares attīstības perspektīvām. Konferences otrajā daļā tās dalībnieki darbnīcās pievērsās ķīmijas mācīšanas metodikas tēmām, veicot praktiskus uzdevumus. Liene Zeile, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas ķīmijas skolotāja, Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas (LĶSA) valdes sekretāre Skolotājus uz konferenci sasaucām, lai informētu par aktualitātēm ķīmijas izglītības lauciņā, diskutētu un kopīgiem spēkiem rastu iedvesmu un risinājumus, lai celtu ķīmijas skolotāju prestižu. Nav noslēpums, ka ķīmijas skolotāju trūkst un uz skolām strādāt dodas ne tie labākie speciālisti, turklāt jaunie ātri pamet darbu skolā. Tomēr stāvoklis nav katastrofāls, uzskata L. Zeile. Pagaidām vēl ir cilvēki, kas skolās strādā, bet, kad pašreizējā piecdesmitgadnieku paaudze aizies pensijā, problēma kļūs nopietna. Pavirši rēķinot Latvijā ir apmēram 200 ķīmijas skolotāju, bet viņi ir nobažījušies par savu nākotni. Jaunās nostādnes izglītības virzībā ir postulētas, tomēr viennozīmīgi neviens nav apliecinājis, vai ķīmijas skolotāji nākamajos 20 gados būs vajadzīgi. Iespējams, jaunā pieeja būs tik ļoti globāla, ka visi līdzīgie priekšmeti pamazām saplūdīs. Skolotājam ar pieredzi, kurš skolā ir nostrādājis padsmit un vairāk gadu, turklāt ar labiem panākumiem, ir grūti krasi mainīt savu mācīšanas stilu un vai tas vispār ir nepieciešams? Skolotāji pieredzi gūst darbā un ļoti labi redz, kura metode ir iedarbīga un kura nē. Ja mācību darbā ir labi rezultāti un skolēni guvuši panākumus ķīmijas jomā, tas ir apliecinājums, ka ceļš ir pareizs. foto: Latvijas Universitātes fotoarhīvs Kompetenču pieejas ieviešanas problēmpunkti LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra projekta Kompetenču pieeja mācību saturā vadītāja Dace Namsone D. Namsone uzskata, ka kompetenču pieeju mācību procesā, par kuru tagad daudz tiek runāts, ir nepareizi uzskatīt par kaut ko kardināli atšķirīgu no tās virzības, kas Latvijas izglītības sistēmai izvēlēta jau 18

19 kopš gada. Jautājums ir, vai skolēni mācās ķīmiju ar izpratni un jēgu un vai mācībām ir pietiekama saistība ar dzīvi. Kompetence, īsi raksturojot, ir zināšanu pārnesums darbībā. Un vēl vai skolotāji māca skolēnu saprast jēgu vai tikai iegaumēt un atkārtot. Mācīšanās iedziļinoties nozīmē, ka ir skaidrs sasniedzamais rezultāts skolēnam, jēgpilni, daudzveidīgi, kontekstuāli uzdevumi, attīstoša atgriezeniskā saite un atbalsts, skolēni domā par savu mācīšanos. Mācīšanās šādā izpratnē ir jēgas konstruēšana. Praktizēšanās (vingrināšanās) = aktualizēšana ar jēgu, apgūto lietojot dažādos kontekstos. Kompetence ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Vērtības/tikumi Atbildība/centība Drosme/godīgums Gudrība/laipnība Līdzcietība/mērenība Savaldība/solidaritāte Taisnīgums/tolerance Pamatkompetences Valodu Sociālā un pilsoniskā Kultūras izpratnes un mākslas Matemātikas un datorzinātnes Dabaszinātņu un inženierzinātņu Veselības un fiziskās aktivitātes Caurvijas Kritiskā domāšana un problēmu risināšana Jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspēja Digitālā un mediju Pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties Sadarbība Līdzdalība Problēma, kas rodas, šo pieeju ieviešot, ir nepietiekama starppriekšmetu saikne. Tas secināms no skolēnu diagnostikas darbiem. Ne visur un ne visās skolās tiek galā ar nepieciešamību pārnest mācīto no viena priekšmeta uz otru. Jau vairākus gadus ik gadu šī problēma parādās no jauna. Par to ir nopietni jādomā. Būtiskākais ir dabaszinību, fizikas, bioloģijas un matemātikas priekšmetu pēctecības nodrošināšana, lai no pirmās līdz 12. klasei tas notiktu pakāpeniski un nezaudējot saistību ar jau iemācīto. Risinājums ir skolotāju sadarbība skolā. Atgriezeniskās saites veidošana ar skolēnu, IT rīki, kas to palīdz veikt Andris Nikolajenko, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra projekta koordinators LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs ir veicis nelielu (90 respondentu) aptauju, kurā noskaidrots, ko skolotāji vēlētos apgūt un kā viņi vērtē savas IT lietošanas prasmes. Kāda ir viņu attieksme pret IT rīkiem un datorizāciju kopumā. Aptaujātie skolotāji atzinuši, ka viņu IT zināšanas ir lietotāja līmenī (var veikt ikdienai nepieciešamās darbības tā atzinusi aptuveni puse no aptaujātajiem ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību, matemātikas un fizikas skolotājiem). Par IT jomas ekspertiem sevi uzskata neliela daļa līdz 15% aptaujāto (visvairāk šādās domās, t.i., 23%, ir matemātikas skolotāju). Neliela daļa bioloģijas skolotāju atzinuši, ka necieš tehnoloģijas. Ko skolotāji vēlas papildus apgūt? Mākoņvides lietošanu, prezentāciju veidošanu (ne PowerPoint), pārbaudes darbu veidošanu elektroniski, tiešsaistē, video un foto apstrādi, mobilo telefonu un planšetdatoru izmantošanu, animāciju, GeoGebru, sensorus, interaktīvās tāfeles materiālu veidošanu. 19

20 Ir vairākas programmas, kuras var izmantot, lai sniegtu atgriezenisko saiti skolēnam. Programmas lietojamas lielākoties pārbaudes darbu un testu organizēšanai. Lūk, ieskats dažās programmās, kas varētu būt labs palīgs stundu gatavošanā! ActivInspire Tā ir atsevišķa programmatūras platforma. To lietojot, notiek skolēna un skolotāja sadarbība, izmantojot datoru vai interaktīvo tāfeli un balsošanas pultis. Protams, ir nepieciešams interneta pieslēgums. Programmatūra ActivInspire nodrošina tūlītēju piekļuvi daudziem resursiem, attēliem un foniem, kā arī iespēju izvēlēties skolēnu vecumam piemērotu interfeisu: vidusskolas klašu skolēniem ir pieejams sarežģītāks interfeiss, savukārt pamatskolas skolēniem ir pieejams spilgtāks un interesantāks interfeiss (ActivStudio izskats dinamisks un akadēmisks rīks izmantošanai pamatskolā un vidusskolā, ActivPrimary izskats krāsains un bērnišķīgs, paredzēts sākumskolas klasēm). Programmas pamatdarbība ir pilnībā integrētas balsošanas sistēmas Activote un Activexpression, lai skolotājs vienmēr būtu gatavs pārbaudīt skolēnu zināšanas, pajautāt kādu jautājumu, noskaidrot viedokli, padarot skolēna un skolotāja sadarbību vienkāršu. ActivInspire ir savietojama ar jebkuru interaktīvo tāfeli un citām interaktīvo tāfeļu programmatūrām. Programmatūra ir latviešu valodā. Lai lietotu šo programmu, ir nepieciešama interaktīvā tāfele un balsošanas pultis katram skolēnam. Skolotājam ir rūpīgi jāsagatavo pārbaudes darbs, jāieraksta tēma, jautājumi, atbilžu varianti. Tas nozīmē, ka darbs pirms stundas ir pietiekami apjomīgs, bet mācību stundas laikā tas būs vienkāršs, turklāt skolēniem būs interesanti darboties. Katrs skolēns varēs strādāt atbilstoši savam darba ritmam, kā arī varēs izvēlēties vairākus sarežģītības līmeņus. Pirms programmas izmantošanas noteikti jāvelta laiks skolēnu sagatavošanai un izglītošanai darbam ar pultīm un konkrēti ar šo programmu. ClassFlow Tā ir saziņas programma, kuras lietošanai būs nepieciešams internets, dators skolotājam un mobilie telefoni skolēniem. Lai piekļūtu pakalpojumam, ir jāreģistrējas konta saņemšanai, norādot lietotājvārdu un paroli (jūsu ClassFlow lietotāja ID). To dara skolotājs. Lietotājiem (izņemot skolēnus) ir jāreģistrē savs ClassFlow konts, izmantojot derīgu e-pasta adresi, kuru lietotājs regulāri izmanto. Reģistrēšanās un programmas izmantošana ir bezmaksas. Skolai jābūt nodrošinātai ar pietiekami ātru internetu, lai saziņa būtu veiksmīga. Programmā iespējams veidot interaktīvas darba lapas. Darbības princips ir šāds: katram skolotājam ir jāizveido savs konts, kurā iespējams veidot stundu plānus, jautājumus, pārbaudes darbus vai uzdevumus. Katrai klasei var sagatavot savus uzdevumus un glabāt tos atsevišķi. Konts ir ne tikai skolotājam, bet arī katram skolēnam. Skolotājs dod iespēju skolēniem izveidot kontus, nosūtot klases kodu, lai varētu veikt savstarpējo saziņu. Skolotājam konts ir veidots tā, lai varētu nosūtīt uzdevumus skolēniem un apskatīt skolēnu veikumu, savukārt skolēniem konts izskatās līdzīgi darba lapai ar norādījumiem, kas jāveic. Skolēns, atbildot uz konkrēto jautājumu, redz, vai ir atbildējis pareizi vai nepareizi, viņam ir iespēja atkārtoti atbildēt, labot utt. Skolotājs savukārt savā datorā var redzēt, vai skolēns ir pareizi atbildējis, cik skolēnu ir nepareizi atbildējuši, un secināt, ar kurām tēmām stundas laikā vēl nepieciešams strādāt. Skolēnu atbildes iespējams redzēt personificētas vai diagrammu veidā. Stundā jau iepriekš sagatavotos jautājumus skolotājs nosūta skolēniem un katrs skolēns savā mobilajā telefonā redz jautājumus un atbilžu variantus. Informāciju par skolēnu veikumu un sekmes ar atbildēm pēc izvēles var rādīt vai nerādīt uz interaktīvās tāfeles. 20

21 Skolotājam tas ir ļoti uzskatāmi ja atbilde ir nepareiza, iekrāsojas sarkana atbildētāja ailīte, bet, ja tā ir pareiza, ailīte kļūst zaļa. Ja skolēns ir pārdomājis un otro vai trešo reizi ķēries klāt tam pašam jautājumam, tad skolotājam datorā šī atbilde iekrāsojas brūna. Piemērs. Jautājums kopā ar attēlu, ko saņem skolēns savā mobilajā telefonā: attēlā redzams kāda ķīmiska savienojuma molekulas modelis. Skolēnam lūgts nosaukt to (piedāvāti atbilžu varianti). Google veidlapas Tā ir bezmaksas iespēja Google kontā veidot testus un jautājumus. Skolotājam, izmantojot piedāvāto struktūru, ir jāsagatavo jautājumi. Tā ir platforma, kur skolotājs var iepriekš sagatavoties, lai stundas norise būtu veiksmīga. Skolēns uzdoto var pildīt jebkur kaut vai mājās kā mājasdarbu. Vislabāk ir, ja skolotājs nosaka laika intervālu, kurā skolēniem darbs jāveic, ar domu, ka šajā laikā arī skolotājs būs sasniedzams un katram varēs sniegt atgriezenisko saiti, tiklīdz mājasdarbs tiks veikts. Darbības princips ir šāds: skolotājs skolēniem aizsūta e-pastā saiti ar adresi. Skolēns aktivizē savā datorā vai mobilajā telefonā šo saiti, un atveras veidlapa ar uzdevumiem, kurus viņam jāpilda. Tikko skolēns ir uzdevumus izpildījis, skolotājs var sniegt atbildes ziņu, norādījumus, kā arī paslavēt vai palabot skolēna veikumu. foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Mediju un mārketinga centrs Toms Rēķis, LU mācībspēks ChemSketch programma, kas veido ķīmijas formulu trīsdimensiju attēlus ChemSketch ir bezmaksas vietne, kura veidota, lai palīdzētu ķīmijas skolotājiem veidot vizuālu informāciju, piemēram, izveidot trīsdimensiju molekulu modeļus. Tas ir lielisks veids, kā demonstrēt molekulu ne tikai uz statīva, bet arī attēlā, turklāt telpiskā. Programmatūra ir līdzīga citām CADware un rediģēšanas programmām, taču ieguvums ir tāds, ka programma ir speciāli izstrādāta ķīmijas savienojumu grafiskai demonstrēšanai. Lielisks rīks skolotājiem. SV DISKUSIJA Personības attīstība digitālajā laikmetā Ilze Pole, žurnāliste 29. martā kompetences centrā Lielvārds UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar partneriem rīkoja diskusiju vebināru par personības attīstību digitālajā laikmetā. Tajā eksperti runāja par medijpratību kā priekšnoteikumu izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, kas mudina mācīties mācīties, mācīties kļūt un mācīties pārveidot. 21. gadsimta digitālās kultūras uzplaukums rada aizvien jaunus izaicinājumus ikviena spējai pielāgoties pārmaiņām, uzturoties gan virtuālajā, gan reālajā pasaulē. Tehnoloģijas dod lielas iespējas informācijas pieejamībā un zināšanu bagātināšanā, bet tajā pašā laikā var radīt arī draudus privātumam, ietekmēt cilvēka pašapziņu, personības izaugsmi, lēmumu pieņemšanu un tādējādi arī izvēļu veikšanu dzīvē, uzskata UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kura bija arī vebināra moderatore. Šobrīd pētījumi par medijpratību, informācijpratību, digitālo pratību un mediju lietošanas pa- 21

22 radumiem kļūst aizvien aktuālāki, jo tie dod ieskatu situācijas dinamikā un piedāvā iespējamos risinājumus. Arī UNESCO pasaulē aktīvi skaidro medijpratības un informācijpratības konceptu, uzsverot, ka šīs kompetences dod iespēju izprast informācijas sniedzēju funkcijas un kritiski novērtēt ziņu saturu. Medijpratība un informācijpratība rosina domāt ne vien par plašsaziņas līdzekļu, bet arī par cita veida informācijas avotu, īpaši sociālo mediju un reklāmas industriju, ietekmi uz jaunu cilvēku identitātes veidošanu. Vebinārā piedalījās: Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Aija Tūna, Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Latvijas valsts simtgades birojā, Guna Spurava, Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības katedras vadītāja, Ineta Upeniece, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja, Liene Valdmane, Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte, Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja, Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds kompetences centra vadītājs. Vebināru var apskatīt: Tālāk neliels ieskats vērtīgākajās atziņās. foto: Kā nepazaudēt cilvēku tehnoloģiju laikmetā Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore: ASV Nacionālais veselības institūts ir veicis apjomīgu pētījumu par jauniešu vērtībām ar interesi noskaidrot, vai ir vērojamas atšķirības digitālajai paaudzei un iepriekšējām paaudzēm? Atšķirības, protams, ir. Pētījums iezīmē vairākas tendences. Mūsdienu jaunieši (vecumā no 10 līdz 20 gadiem) ir izveidojuši pieaugušajiem nesaprotamu kultūru. Viena no atšķirībām ir vērtību sistēmas nosliekšanās no sociālajām vērtībām uz individuālajām vērtībām. Īpaši izplatās narcisms, iemīlēšanās sevī, vēršanās uz sevi (selfiji utt.). Piemēram, padomju laika cilvēkam, kāda ir lielākā daļa skolotāju Latvijas skolās, galvenās vērtības ir kolektīvās vērtības, bet jauniešiem individuālās. Un tāpēc veidojas diezgan būtisks īssavienojums Latvijas sabiedrībā. Digitālā paaudze visā pasaulē ir ļoti līdzīga, tāpēc ASV pētījuma secinājumus var attiecināt arī uz Latviju. Jaunā paaudze ir rīcībspējīgāka, jo ir atvērta visam jaunajam. Ja vecākajai paaudzei galvenais ir stabilitāte un pārmaiņas tiek uztvertas kā drauds, tad jauniešiem stabilitāte nav būtiska, jo stabilitātes viņu laikā nav. Pārmaiņas jaunās tehnoloģijas, kas nemitīgi mainās, jauniešiem ir ikdiena. Līdz ar to vecākā paaudze, kas skolo, ir kardināli atšķirīga no jaunās paaudzes. Vairs neder frāze mēs zinām, kā jābūt. Pieaugušie vēlas, lai viņu vērtības būtu arī jaunās paaudzes vērtības. Bet jaunajai paaudzei ir citas vērtības. Tas ir izaicinājums izglītības sistēmai. Ir jākoncentrējas nevis uz zināšanām, bet uz rīcībspēju, jo tā atbilst jaunās paaudzes garam. Audzināšana ir notikusi tad, ja skolotāja vērtības saskan ar jaunās paaudzes jeb skolnieka vajadzībām, citādi audzināšanai nav nozīmes. Mazliet par skolotāju izglītošanu Somijā: izrādās, ka skolotāju izglītošanas fokuss tur ir diezgan atšķirīgs no mūsu. Ja mēs domājam, ka pārņemt veiksmīgos stāstus ir ieteicams, tad Somijā pieprasa un aicina rīkoties oriģināli. Somi saka: labās prakses piemēri mums neder! Tas jau ir kaut kas, kas iepriekš bijis. Skolotājam ir tiesības un pienākums vadīt stundu tā, kā līdz šim neviens vēl nav darījis, tā domā un rīkojas somi. Izglītība tradicionāli ir vērsta pagātnē. Ja mēs izglītību saprotam kā reproducēšanu, tad rodas jautājums par kļūdu, kura rodas, ja nav precīzi reproducēts. Ja izglītība ir radīšana, tad jautājums par kļūdīšanos atkrīt. Digitālā pasaule kā kopīga radīšana Aija Tūna, Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Latvijas valsts simtgades birojā: Šodien skola ir visur un skolotājs ir ikviens. Un tas ir tas lielais jautājums: vai mūsu leksikā iederas jēdzieni izglītotājs un izglītojamais, jo 22

23 nemitīgi notiek lomu maiņa. Skolotāja un skolēna attiecības mācību procesā arvien vairāk līdzinās improvizācijas teātrim. Protams, ar saviem noteikumiem, ar savām metodikām, kas skolotājiem ir jāpārzina. Bet katrs dalībnieks tomēr spēj radikālu pagriezienu izglītošanās procesā rast. Jāpievērš uzmanība, kā mēs izglītības virzītāji lietojam jēdzienus un kādus. Piemēram, ļoti aktuāli patlaban ir izteikties: panākt personības pašrealizāciju. Nevis sakām: radīt apstākļus personības izaugsmei. Jēdzieni nosaka mūsu domāšanu. Mēs paši vecākā paaudze esam veicinājuši to situāciju, kāda patlaban ir Latvijas skolās. Tā ir mūsu atbildība, nevis jauniešu vērtības, kas nezin kāpēc ir mums dīvainas. Par tehnoloģiju lietošanu: tās paver nebijušas iespējas sadarbībai, neskatoties uz fizisko atrašanās vietu utt. Ir iespējama daudz plašāka sadarbība. Digitālā pasaule ir iespēja kopīgai radīšanai. Piemērs jauniešu un pieaugušo atšķirīgajai domāšanai. Auditorijai tiek demonstrēts attēls, kuru zīmējusi pusaugu meitene. Uz tā redzama galva ar dažādiem vadiņiem. Pieaugušie šo bildi raksturo kā milzīgo informācijas plūsmu, kas mūs aptver un nomāc. Jaunieši šo bildi raksturoja pavisam savādāk: tie ir bezgala dažādie veidi, kā es varu komunicēt ar pasauli. Lielie lēmumi sākas ar pavisam vienkāršu ikdienas situāciju: piemēram, ar jautājumu, vai skolēns var ņemt un izmantot stundās mobilo telefonu. Ir virkne mītu, ka labāk neizmantot telefonu, jo tas novirza uzmanību, tomēr, no otras puses, ļaut bērniem izmantot tehnoloģijas nozīmē iesaistīt skolēnus darbībā, kurai jēgu un mērķi jānosaka skolotājiem. Izglītība kā improvizācija un mērķu definēšanas problēma. Ineta Upeniece, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja: Uzskatu, ka izveidojas pretruna, ja jauniešu vajadzības ir stipri individuālas un mēs vēlamies orientēties uz jauniešu vajadzībām, un ja nākotne ir neparedzama, tas nestabilitāti sabiedrībā un paaudžu attiecībās padara vēl smagnējāku. Domājot par vērtību izglītību un sabiedrības kopējo labumu, tā kļūst par nopietnu problēmu. Mēs, izglītības darbinieki, ierēdņi, saprotam, ka ir jāmainās, bet rodas jautājums par izglītības standartu jēgu. Ko nozīmē skaidri definējami rezultāti, ja mēs ejam un pieprasām improvizācijas ceļu? Tas ir jautājums, ko mēs gribam panākt. Vai standarts ar aptuveniem mērķiem, ceļa rādītājiem ir pietiekams? Ja mēs pieļaujam improvizāciju, tad tos nevar detalizēti izteikt. Tie ir pašreizējā pedagoģiskā mulsuma laikmeta svarīgākie jautājumi, uz kuriem nav vienas atbildes. foto: foto: LETA, Latvijas Avīze Atbildība digitālajā vidē Guna Spurava, Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības katedras vadītāja: Mēs esam kļuvuši no satura patērētājiem par satura radītājiem internetā jeb digitālajā vidē. Tas ir noticis, un tas ir neatgriezenisks process. Tehnoloģiju attīstība ir ienesusi nebijušas izmaiņas. Jaunajai paaudzei ir lielas iespējas dalīties, kontaktēties digitālajā vidē. Jāmācās ir atbildība par to, ko mēs katrs darām digitālajā vidē. Mēs esam atbildīgi savā priekšā un citu priekšā. Prasme apzināties sekas ir ļoti nozīmīga, bet diemžēl tā nav pietiekami nopietni uztverta. Satura nezūdamību no digitālās vides ir nozīmīgi apzināties. Mēs radām saturu internetā ar saviem ziņojumiem, postošanu, dalīšanos, tādējādi mēs ietekmējam visus. Mūsu vēlme sevi prezentēt ietekmē mūs un mūsu līdzcilvēku dzīvi. Jāmāca atbildība digitālajā vidē tas ir pedagogu uzdevums. Tas ir diezgan maz apskatīts aspekts un nepietiekami uzsvērts. Digitālā vide kopumā ir vērsta uz pašizpausmi, pašreklamēšanos. Tāda ir tās virzība, līdz ar to piederības sajūta kopienai, valstij digitālajā vidē pārorientējas uz piederības nepieciešamību kādai interešu grupai, nevis teritoriālai valstij. SV 23

24 ATBALSTS Idejas, kā reaģēt uz bērna dusmām, nepaklausību un agresivitāti Dr. psych. Kristīne Maslovska, grāmatas Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem līdzautore Cilvēkiem ļoti gribas saņemt dažādas receptes, tomēr atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar mūsu dzīvi, slēpjas mūsos pašos. Tas nav viegli, tomēr pārveidot mēs varam tikai paši sevi. Šī atslēga darbojas arī tad, ja apkārt notiekošais, šķiet, nav mūsu izraisīts. Jo mums pieder izvēle, kā rīkoties. Dusmu un nepaklausības situācijās priekšrocības būs tiem, kas investē laiku, veidojot vidi, kur bērniem ir skaidrs, kādu uzvedību no viņiem sagaida. Paredzama vide palīdz bērniem justies droši un mazina nepieciešamību eksperimentēt ar pieaugušo un citiem bērniem. 1. Pirmais priekšnoteikums paredzamas vides izveidē noteikumi. Vislabāk darbojas tie, kas ir kopīgi izveidoti, un to spēj jau pirmsskolas vecuma bērni. Kopīgi tas nozīmē, ka priekšlikumus izsaka gan skolēni, gan skolotājs, un pieaugušā ziņā ir parūpēties, lai galarezultāts ir skaidri saprotams, viegli īstenojams un ietver skolas pamatvērtības (piem., izturamies viens pret otru draudzīgi un ar cieņu). Lai par noteikumiem neaizmirstu, tos pieraksta/uzzīmē un noliek redzamā vietā, un ik pa laikam pārrunā (piemēram, kā izpaužas draudzīga uzvedība? Vai mēs šobrīd tā uzvedamies? Kā mēs varam viens otram palīdzēt būt draudzīgiem? Utt.). 2. Otrs priekšnoteikums cik vien iespējams, veiciniet tādu uzvedību, kādu jūs vēlaties redzēt. Pievērsieties bērniem brīdī, kad viņi rīkojas labi visi kopā un katrs atsevišķi. Svarīgi, lai gan delveri, gan nemanāmie no sava skolotāja dzirdētu, ko viņi dara labi. Pasakiet ar vārdiem, kas tieši jūs iepriecina viņu rīcībā. Tā viņi iegūs tik nepieciešamo uzmanību, stimulu rīkoties pozitīvi un skaidru norādi par vēlamo uzvedību. 3. Un trešais jo saskaņotākas būs dažādu pieaugušo prasības, jo bērniem vieglāk tās īstenot. Protams, robežu pārbaudīšana iederas bērna attīstībā. Kā tad reaģēt uz bērna dusmām, nepaklausību un agresiju? Lūk, dažas idejas! Atturieties rīkoties pēc pirmā impulsa! Iesaistīšanās cīņā ar bērnu vai pat atriebība visu tikai sarežģīs vēl vairāk! Cik iespējams, nepievērsiet uzmanību bērnam, kad viņš uzvedas neadekvāti. Protams, nereaģēt var tikai tajos gadījumos, kad bērna uzvedība nerada briesmas savai vai citu dzīvībai un veselībai. Kad bērns uzvedas neadekvāti, pievērsiet uzmanību tam, ko bērns dara, nevis bērnam kā personībai. Uz personību attiecinātie izteikumi ir kā apvainojumi, bet uzvedību var mainīt. Centieties nevispārināt secinājumus. Cilvēks, kurš izjūt uzbrukumu, ir nodarbināts ar sevis aizstāvēšanu, nevis cenšas risināt attiecīgo problēmu. Nevis apspriediet bērna nepareizo uzvedību, bet paskaidrojiet, kādu uzvedību jūs vēlaties. Izteikumus, kas sākas ar ne, bērni parasti nesadzird tā, kā pieaugušais to domājis. Reizēm tie pat iedod padomu, ko vēl varētu pamēģināt. Tā vietā jāpiedāvā risinājums, kas palīdzēs saprast, kā turpmāk rīkoties līdzīgās situācijās. Piemēram, nekliedz! vietā var teikt runā, lūdzu, klusāk, es tevi labi dzirdu. Pārrunājiet noteikumus! Skaidri un konsekventi piemēroti noteikumi palīdzēs bērnam tos ievērot. Ja bērns, zinādams uzvedības noteikumus, tomēr tos pārkāpj, apspriediet to privātā sarunā. Pajautājiet viņam ne tikai to, ko viņš var darīt citādāk, bet arī to, ko jūs varat darīt (piem., lai palīdzētu noteikumus ievērot. Varbūt jūs varat ietekmēt provocējošos apstākļus? Varbūt varat palīdzēt rast risinājumu kādai konfliktsituācijai?). 24

25 Dariet zināmas bērnam savas izjūtas. Tas viņam palīdzēs ne tikai labāk saprast savas rīcības sekas, bet arī veidos pamatu cilvēcīgai sarunai. Parasti mērķis nav bijis ne sāpināt, ne uztraukt, ne sadusmot skolotāju, bet gan tikt vaļā no savas iekšējās neapmierinātības. Novērst bērnu uzmanību no nevēlamās darbības var palīdzēt negaidīta rīcība. Piemēram, kad klasē ir troksnis, skolotājs sāk sarunāties ar sienu. Ierosiniet veikt kādu citu darbību, kur arī nepieciešama enerģija. Piemēram, aiznest kādu lietu citam skolotājam. Ja bērna uzvedībai pamatā ir cīņa par varu, efektīvi var izrādīties, ja atzīsiet bērna spēku. Tā arī pasakiet es nevaru tevi piespiest rīkoties citādāk. Dodiet iespēju bērniem ikdienā fiziski izlādēties. Mēģiniet mainīt vidi. Izvērtējot iespējamos cēloņus, ar samērā vienkāršiem vides pārveidojumiem var sekmēt pozitīvu iznākumu, piemēram, mainot solu izkārtojumu klasē vai nodrošinot regulāru pieaugušo klātbūtni nepārredzamajās skolas teritorijas daļās. Neprasiet neizpildāmo. Nav iespējams vienmēr būt paklausīgam un nekad nekļūdīties. Arī ievērot disciplīnu bez iespējas palaikam izkustēties ir diezgan neizpildāma prasība. Rodiet iespēju apmierināt pieņemamās bērnu un pusaudžu intereses. Pēc iespējas legalizējiet uzvedību. Vai dīdīšanās ir neklausīšana? Varbūt tomēr drīkst dīdīties? Starp citu, hiperaktīvs bērns tā labāk spēj uztvert. Varbūt ir vēl kādas darbības, ko pierasts uzskatīt par Vienmēr būs prasības, kuras bērnam jāievēro. Taču ar katru gadu disciplīnas grožus vajadzētu palaist vaļīgāk, ļaut pašiem pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību. Bērniem būtiski ir iemācīties, ka ikvienai rīcībai ir sekas. Ja bērns ir izdarījis būtisku pārkāpumu, viņam savi nedarbi būtu jāizpērk. Piemēram, ja kāds sabojājis otram piederošu lietu, par izdarīto jāatvainojas un lietu jāsalabo vai jānopērk vietā cita. Maziniet spriedzi ar humoru, bet uzmanieties no izsmiešanas. Pasakiet bērnam, ka pieņemat viņa dusmas, bet piedāvājiet citas iespējas to izteikšanai. Piemēram, nav pieņemami dusmās sist klasesbiedram, bet drīkst sist pa boksa maisu vai spilvenu. Palīdziet bērnam izskaidrot un nosaukt vārdos savas izjūtas (īpaši negatīvās). Pastāstiet, kādas izmaiņas bērna uzvedībā jūs vēlētos redzēt. Palūdziet, lai bērns jums palīdz kaut ko izdarīt. Izrādiet interesi par bērna nodarbēm. Un nobeigumā Alana Bīna (Allan L. Beane 1 ) izstrādāts materiāls darbam ar skolēniem Ko darīt, ja kāds tev dara pāri?. Apdomājiet piedāvātās idejas un izvērtējiet, vai jūs šādi rīkotos. Jūsu atbildes var būt jā, nē vai arī neesmu pārliecināts. Kad kāds tev dara pāri, tev vajadzētu: jā nē neesmu pārliecināts 1. Raudāt 2. Pastāstīt par to draugam 3. Pastāstīt par to pāridarītāja vecākiem 4. Bēgt prom 5. Atdarīt pāridarītājam 6. Pastāstīt skolotājam 7. Palikt mājās un neiet uz skolu 8. Sist, grūst vai spert pāridarītājam 9. Nostāties taisni, ieskatīties pāridarītājam acīs un teikt stingrā un pārliecinošā balsī: Liec mani mierā! 10. Sakumpt, ieraut galvu plecos un izskatīties tik mazam, ka pāridarītājs pārstās tevi ievērot 1 Beane A.L. (1999). Bully Free Classroom: Over 100 Tips and Strategies for Teachers K-8. Minneapolis: Free Spirit Publishing Inc 25

26 11. Smieties un uzvesties tā, it kā tas tev nerūpētu 12. Nostāties taisni, ieskatīties pāridarītājam acīs un teikt stingrā un pārliecinošā balsī: Pārstāj! Man tas nepatīk! 13 Pateikt saviem vecākiem 14. Piedraudēt pāridarītājam 15. Saglabāt mieru un iet prom 16. Apsaukāt pāridarītāju 17. Kliegt, cik skaļi vari, Izbeidz! 18. Ignorēt pāridarītāju 19. Pateikt kādu joku vai kaut ko muļķīgu 20. Ja tuvumā ir citi cilvēki, pievienoties viņiem, lai tu nebūtu viens Vēlamās atbildes 1. Raudāt nē Uzbrucējiem patīk gūt pārsvaru pār citiem. Viņiem patīk likt citiem raudāt. Kad tu raudi, tu viņam dod to, ko viņš vēlas. No otras puses, tu vari būt tik nomākts, ka tu nevari neraudāt. Ja tā, ej projām, cik ātri vien vari. Sameklē kādu draugu vai pieaugušo, kurš tevi uzklausīs un atbalstīs. 2. Pastāstīt par to draugam jā Pārliecinies, lai tas būtu draugs, kurš tevi uzklausīs, atbalstīs un nostāsies tavā pusē. Un pasaki par to ne tikai draugam, bet arī kādam pieaugušajam. 3. Pastāstīt par to pāridarītāja vecākiem nē Daži bērni dara pāri citiem tāpēc, ka viņu vecāki tā izturas pret viņiem. Pāridarītāju vecāki var drīzāk noticēt savam bērnam, nevis tev. Viņi var pat ieņemt aizsargpozu un vainot tevi notikušajā. 4. Bēgt prom Neesmu pārliecināts Ja tu jūti, ka tuvojas patiesas briesmas, piemēram, tavā priekšā ir vesela banda, bēdz, cik vien ātri vari, uz kādu drošu vietu. Citreiz labāk ir palikt, pastāvēt par sevi un aizstāvēties. Paļaujies uz savu intuīciju! 5. Atdarīt pāridarītājam nē Pāridarītājs var sadusmoties un uzbrukt tev vēlāk atkal. Turklāt tā arī tu kļūsti par pāridarītāju. 6. Pastāstīt skolotājam jā Īpaši, ja tas notiek skolā. Vairākums pāridarījumu notiek, kad pieaugušie to neredz un nedzird. Skolotājs tev nevar palīdzēt, kamēr tu (vai kāds cits) viņam to nepasaki. 7. Palikt mājās un neiet uz skolu nē Lai arī tu izjūti patiesus draudus, nevajag palikt mājās un neiet uz skolu, lai izvairītos no pāridarījumiem. Atceries, tiem, kas dara pāri citiem, patīk izjust spēku. Iztēlojies, cik vareni viņi jūtas, kad spēj kādu nobiedēt tā, ka viņš pārstāj apmeklēt skolu! Turklāt, ja tu neapmeklē skolu, tas liedz tev iespēju mācīties un sāpina tevi vēl vairāk. 8. Sist, grūst vai spert pāridarītājam nē 26

27 Tā kā pāridarītāji mēdz būt lielāki un stiprāki par tiem, kuriem viņi uzbrūk, ir lielas iespējas tikt piekautam. Tu arī pats vari iekulties nepatikšanās kaušanās dēļ. 9. Nostāties taisni, ieskatīties pāridarītājam acīs un teikt stingrā un pārliecinošā jā balsī: Liec mani mierā! Uzbrucēji negaida, ka cilvēki stāsies viņiem pretī. Viņi parasti izvēlas tos, kuri izskatās tā, ka nespēs aizstāvēt sevi. Viņi ir pārsteigti, ja kāds rīkojas stingri un pārliecinoši, nevis ir nobijies un vājš. Tas var izrādīties pietiekami, lai viņus apturētu. 10. Sakumpt, ieraut galvu plecos un izskatīties tik mazam, ka pāridarītājs pārstās nē tevi ievērot. Tas sniedz uzbrucējam to, ko viņš vēlas, cilvēku, kurš izrādās vēl vairāk nobijies un vājš. 11. Smieties un uzvesties tā, it kā tas tev nerūpētu neesmu pārliecināts Daži padosies, ja cilvēks nereaģēs uz viņu uzbrukumu. Citi turpretī izmantos vēl smagākas metodes, lai panāktu to, ko vēlas. 12. Nostāties taisni, ieskatīties pāridarītājam acīs un teikt stingri un pārliecinoši: jā Pārstāj! Man tas nepatīk! Sk Pateikt saviem vecākiem jā Pastāsti viņiem, kas notiek, un lūdz viņu palīdzību 14. Piedraudēt pāridarītājam nē Uzbrucējs var sadusmoties un nodarīt tev pāri vēl vairāk 15. Saglabāt mieru un iet prom jā Īpaši, ja tu dodies uz vietu, kur ir cilvēki vai tavu draugu pulciņš. 16. Apsaukāt pāridarītāju nē Tas tikai sadusmos uzbrucēju notiks tas, kas tev nav vajadzīgs. 17. Kliegt, cik skaļi vari, Izbeidz! jā Tas var pārsteigt uzbrucēju un dot tev iespēju aiziet prom. Turklāt, ja tevi izdzird citi cilvēki, viņi var atskatīties un pievērst uzmanību, kādu uzbrucējs nevēlētos. 18. Ignorēt pāridarītāju nē Uzbrucēji vēlas, lai viņu upuri reaģētu. Ignorēšana var izraisīt vēl lielāku un ļaunāku uzbrukumu. 19. Pateikt kādu joku vai kaut ko muļķīgu Dažreiz humors var likvidēt noteiktajā situācijā spriedzi. Esi uzmanīgs, lai joks nebūtu par uzbrucēju un neizsmietu viņu. 20. Ja tuvumā ir citi cilvēki, pievienoties viņiem, lai tu nebūtu viens jā Uzbrucēji parasti neaiztiek cilvēkus grupās. Viņiem nepatīk, ja pārspēks nav viņu pusē. neesmu pārliecināts SV 27

28 PIEREDZE Attīstīt skolēna kompetences. Pedagogi Dagdas novadā dalās ar savu pieredzi Marija Micķeviča, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Valsts izglītības satura centrs šobrīd izstrādā jaunu, kompetencēs balstītu izglītības satura modeli, ko plānots pabeigt pēc diviem gadiem. Plānots, ka jaunais modelis pārveidos Latvijas vispārējās izglītības sistēmu mācību priekšmetu kļūs mazāk, bet galvenā vērība tiks pievērsta ne tikai zināšanu iegūšanai, bet arī skolēna individuālajai izaugsmei un kompetenču attīstībai. Tātad mērķis ir attīstīt skolēna kompetences ar tām saprotot gan zināšanas, gan izpratni, gan arī prasmes, spējas un attieksmi. Protams, pedagogi to dara arī tagad, bet varbūt ne tik daudz, kā tas tiks pieprasīts jaunajā izglītības satura modelī. Informācijas apjoms ir milzīgs mēs vairs nevaram pateikt, ka pietiek iemācīties lasīt, rakstīt un rēķināt, jo ar to pietiks visai dzīvei. Kompetenču pieejā lielāka uzmanība tiks veltīta individuālam skolēnam un viņa vajadzībām. Mēs nevaram iedot gatavu visu informāciju un visas prasmes, kamēr bērns skolā mācās. Ir jāattīsta skolēna spēja un vēlme kritiski domāt, analizēt, iegūt informāciju un rīkoties atbilstoši savām un sabiedrības kopējām vajadzībām. Ir definētas sešas pamatkompetences un sešas caurviju kompetences. Pamata kompetences skolēni apgūst kā mācību priekšmetus, piemēram, matemātiskā kompetence, kas ietver spēju domāt skaitļos, izprast attiecības starp dažādiem lielumiem, rēķināt utt. Savukārt caurviju kompetencēm nevar būt sava priekšmeta tās jāapgūst visos pamata priekšmetos. Tādas ir: sadarbība, komunikatīvā kompetence, saskarsme, kritiskās domāšanas un digitālā kompetence jeb spēja rīkoties ar informācijas tehnoloģijām (IT), turklāt darīt to atbildīgi. Lūk, arī 17. martā Dagdā notika 2. starptautiskā un 7. starpnovadu pedagoģiskās pieredzes konference Izglītojamo kompetenču pilnveides iespējas mācību un audzināšanas procesā, ko organizēja Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļa (IKSN) sadarbībā ar Dagdas vidusskolu. Konferencē piedalījās četri skolotāji no Polijas, Narevkas pilsētas, 12 pedagogi no Visaginas (Lietuva), 23 pedagogi no Baltkrievijas Hlibokajes rajona izglītības iestādēm un divi pedagogi no Verhņedvinskas rajona rehabilitācijas centra. Latviju pārstāvēja Dagdas, Krāslavas, Riebiņu, Viļānu un Ludzas novadi. Konferencē bija vairāk nekā 200 dalībnieku. 92 pedagogi uzstājās 7 sekcijās ar prezentācijām. Dabaszinību sekcija Dabaszinību sekciju vadīja Dagdas vidusskolas bioloģijas skolotāja Anna Krilova. Dabaszinību sekcijā uzstājās 14 referenti, kas pārstāvēja ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu un Baltkrieviju, aptverot dabaszinību priekšmetus, kā arī aktuālās tēmas, kas saistītas ar IT, starppriekšmetu skolotāju sadarbību un radošo darbību. Dabaszinību sekcijā paustā informācija pierāda, ka skolotājiem plānotais kompetenču pieejas modelis nav nekas jauns tas aktīvi tiek izmantots. Latgales skolu pedagogi, kuri piedalījās konferencē, akcentēja, ka skolēniem nepieciešams praktiski darboties, turklāt vajadzīga saikne ar vidi. Risinot daudzpakāpju uzdevumus, skolēni iegūst ne tikai zināšanas, bet apgūst nepieciešamās prasmes un galvenais prasmi mācīties. Mūsdienu problēma nevēlēšanās lasīt ar izpratni, tāpēc tiek meklētas iespējas, kā to risināt. Tiek izmantoti radoši uzdevumi, spēles elementi un arī IT, kas nepiespiestā veidā liek skolēnam lasīt, analizēt un domāt. Lietuvas skolu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi par IT pielietojumu. IT skolās tiek lietotas dažādi. Tiek izmantoti video, audio un animāciju rīki, turklāt mācību stundās tiek lietota klases vadības datorsistēma Classroom Management. No Baltkrievijas pārstāvjiem bija iespējams uzzināt par viņu pieredzi ekoloģiskās domāšanas veicināša- 28

29 nā, kas notiek ar projektiem, aktivitātēm un ikdienas dzīves paradumiem. Noderīgs piemērs tika parādīts arī starppriekšmetu skolotāju sadarbībā, kad dažādos mācību priekšmetos tiek apgūts viens un tas pats temats, papildinot vienam otru. Skolēnu kompetenču pilnveides iespējas mācību un audzināšanas procesā Par darbu sekcijā Skolēnu kompetenču pilnveides iespējas mācību un audzināšanas procesā stāsta tās vadītāja Dagdas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Irēna Malķeviča: Pozitīvā, labvēlīgā gaisotnē aizritēja darbs sekcijā Izglītojamo kompetenču pilnveides iespējas mācību un audzināšanas procesā, kurā piedalījās 15 erudīti, zinoši un ļoti radoši pedagogi no Riebiņu vidusskolas, Krāslavas pamatskolas, Ezernieku vidusskolas, Dagdas vidusskolas, Viļānu vidusskolas, Ludzas pilsētas ģimnāzijas, kā arī viesi no Baltkrievijas un Lietuvas. Viņi prezentēja daudzveidīgus, interesantus lasījumus par izglītojamo kompetenču pilnveidi mācību un ārpusklases darbā. Ar interesi klausījās un piedalījās debatēs klausītāji, kuriem arī bija iespēja gūt jaunas atziņas un ierosmi veidot interesantāku, jēgpilnāku, kompetencēs balstītu mācību procesu. Sākumskolas sekcija Dagdas vidusskolas skolotāja Lidija Kartenko vadīja sākumskolas sekciju: Mūsu sekcijā Sākumskola skolotāji apsprieda plašu jautājumu klāstu un dalījās pieredzē, kā veicināt skolēnu radošo pieeju mācībām, kā pilnveidot darbu ar vecākiem, izmantot spēles elementus mācību stundās, veidot izpratni par karjeras izvēles iespējām sākumskolā, netradicionālo tehnoloģiju izmantošanā mājturībā un vizuālās mākslas stundās, kā izzināt un pilnveidot sevi, par sporta pasākumu nozīmi sākumskolā. Visi klātesošie ar interesi klausījās, kā Baltkrievijas un Lietuvas pedagogi sākumskolā strādā ar projektiem, attīsta skolēnos sociālās un radošās kompetences. Iegūtā pieredze ir ļoti svarīga, lai attīstītu savas prasmes darbā ar jauno paaudzi. Sociālās zinātnes sekcija Sociālās zinātnes sekcijas darbība tika sākta ar Horācija izteicienu: Ja būtība izprasta, vārdi atnāk paši. To vadīja Dagdas vidusskolas vēstures skolotāja Ludmila Lovčinovska. Visi sekcijas dalībnieki piedāvāja interesantas tēmas, kas saistītas ar viņu pieredzi. Riebiņu vidusskolas skolotāja Sandra Eiduka informēja auditoriju par inovatīvo uzņēmējdarbību. Mūsdienīgiem skolēniem jāpielāgojas nākotnes darba tirgum, gan piedāvājot sevi kā darbaspēku, gan arī kā darba devējus. Viņiem nepieciešams veikt lielas izmaiņas ekonomikā. Viņiem jāzina, kas ir inovācijas process un kuri uzņēmēji mūsdienās realizē inovācijas programmas Latvijā. Skolotāji bieži meklē dažādas metodes, lai padarīt mācības interesantākas. Viens no tādiem metodiskajiem paņēmieniem ir shēmu izmantošana Latvijas vēstures stundās. Tā bija Dagdas vidusskolas vēstures skolotājas Ludmilas Lovčinovskas prezentācijas tēma. Shēmu izmantošana dod iespēju, pirmkārt, sistematizēt mācību materiālu par konkrētu tēmu, otrkārt, veidot prasmi loģiski izklāstīt vēsturisko notikumu, treškārt, mobilizēt skolēnu uzmanību. Viļānu vidusskolā jau vairākus gadus darbojas novadpētniecības pulciņš, kuru vada Viļānu vidusskolas vēstures skolotāja Natālija Jakušonoka. Pulciņa dalībnieki strādā pēc pamattēmas Bez pagātnes nav tagadnes. Darbības galvenie mērķi: attīstīt un pilnveidot skolēnos izziņas spējas un radošas prasmes, darbojoties novadpētniecībā, kā arī audzināt sava novada patriotus. Novadpētniecībā tiek izmantotas mutvārdu vēstures metodes. Skolotāja Valentīna Beitāne, kas strādājusi skolā 48 gadus, katru savu stundu iesāk ar nelielu stāstiņu, kas dod bērniem iespēju aizdomāties. Savu prezentāciju par tēmu Vietējo vēsturisko notikumu sasaiste ar tēmu Holokausts Viļānu vidusskolas skolotāja veltīja braucienam uz starptautisko vēstures skolotāju semi- 29

30 nāru Izraēlā, kurā uzzināja par to, kā šajā valstī pasniedz tēmu Holokausts. Baltkrievijas pārstāve Ludmila Sauliča stāstīja, kā viņa savā skolā attīsta skolēnu kompetences, izmantojot problemātiskas mācīšanas tehnoloģijas vēstures stundās. Skolotāja strādā, piedāvājot skolēniem iespēju piedalīties dažādos konkursos un viktorīnās. Viens no veidiem, kā attīstīt bērniem pilsoniskās kompetences, ir mācību ekskursijas un piedalīšanās projektos. Dagdas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Leonora Brence pastāstīja par savu pieredzi. Divus gadus pēc kārtas viņa kopā ar savu audzināmo un paralēlo klasi piedalījās Vītolu fonda un Monreālas latviešu biedrības piedāvātajā projektu konkursā Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!. Tika apmeklēti daudzi vēsturiskie objekti, intervēti dažu profesiju pārstāvji, turklāt skolēniem pašiem bija iespēja vadīt ekskursijas. Nobeigumā sociālās zinātnes sekcijas dalībnieki novērtēja savu darbu un secināja, ka piedalīšanās šajā pasākumā deva iespēju dalīties ar savu pieredzi un iegūt to, sirsnīgi parunāt par dažādām tēmām (bija iesaistīti pat klausītāji!): Un mēs konstatējām, kā saprotam visas prezentācijas būtību. Līdz ar to mums bija, ir un būs, par ko parunāt, arī turpmāk. Valodu sekcija Valodu sekciju vadīja Ezernieku vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aina Zariņa. Pēc konferences viņa pastāstīja par saviem iespaidiem: Ja kāds cenšas jums iegalvot, ka valodas nezināšana ir šķērslis veiksmīgai saziņai, tad pedagogu vidē šis apgalvojums var izrādīties aplams. Tieši šāda situācija radās konferences laikā, kad valodu sekcijā pedagogi diskutēja par latviešu valodas un literatūras, angļu valodas, poļu valodas, krievu valodas, krievu literatūras un baltkrievu valodas mācīšanas metodiku. Mēs lieliski sapratāmies, izmantojot latviešu, krievu un angļu valodu, bet vienoja mūs galvenokārt ne valodu prasme, bet gan vēlme izmantot mūsdienīgas mācību metodes, lai skolēni būtu pēc iespējas labāk motivēti un vairāk gūtu mācību procesā. Sekcijas darbā piedalījās 8 skolotājas no Latvijas, divas no Baltkrievijas un divas no Polijas. Dagdas vidusskolas skolotāja A. Slesare informēja par pētniecisko iemaņu attīstīšanu, mācot tematu I. Ziedoņa Krāsainās pasakas. Riebiņu vidusskolas skolotāja D. Bravacka runāja, kā var izmantot mūzikas elementus latviešu valodas stundās, lai sarežģītas valodas tēmas skolēniem būtu vieglāk uztveramas. Ezernieku vidusskolas skolotāja A. Zariņa akcentēja, ka literatūras un valodas stundās nozīmīgas ir vērtīborientācijas tēmas. Viļānu vidusskolas skolotāja T. Samuilova, analizējot vietējā dzejnieka I. Koroļkova darbus, stāstīja, kā 7. klases skolēni apgūst jēdzienus laiks un telpa daiļdarbā. Baltkrievijas pilsētas Hlibokajes 1. vidusskolas pedagoģe Ž. Hoholko pastāstīja, kā viņa izmanto daudzveidīgas problēmizglītošanas metodes, lai uzlabotu skolēnu ortogrāfijas iemaņas. Savukārt šīs skolas skolotāja J. Jurgeļa, mācot baltkrievu valodu un literatūru, vienmēr izmanto didaktiskās rotaļas, uzdevumus ar spēles elementiem. Viņa uzskatāmi demonstrēja, kā tas iespējams visos mācību stundas posmos. Polijas pedagoģes P. Veremiuka un L. Niedzvedza uzstājās ar tematu Projektu metodes izmantošana skolēnu prasmju attīstīšanā. Šo metodi viņas bieži izmanto savā skolā Narevcē. Šādi darbojoties, skolēni apgūst sociālās, komunikatīvās, datoru lietošanas, valodu un kritiskās domāšanas prasmes, kā arī prasmes analizēt un secināt. Trešdaļa no prezentācijām bija saistītas ar angļu valodas mācīšanu. Dagdas vidusskolas skolotāja S. Smirnova uzsvēra, ka ārpusstundu radošajām nodarbībām ir liela nozīmība valodas un sociokultūras kompetenču attīstībā, bet S. Grebneva no Ezernieku vidusskolas aktualizēja tēmu par skolēnu lasītprasmes attīstīšanu. Ludzas pilsētas ģimnāzijas skolotāja I. Vorza uzskaitīja daudzveidīgas iespējas, kā vidusskolēni var angļu valodas stundās uzlabot savu mediju pratību. Viļānu vidusskolas skolotājas I. Stabulniece un A. Griņeviča bija izstrādājušas darbu par jaunāko IT pielietojumu angļu valodas stundās. 30

31 Tik daudzveidīgas un atšķirīgas pieejas mācīšanas un mācīšanās procesam bija ieraugāmas konferences laikā, bet katra mudināja virzīties uz priekšu, meklēt un atrast veidu, kā palīdzēt skolēnam būt gudram un veiksmīgam. Tā bija lieliska pieredzes apmaiņa, un atzinumus no dzirdētā un redzētā katrs no klātesošajiem noteikti gribēs izmantot arī savā skolā. Konferences organizācija bija augstā līmenī. Vispārīgās pedagoģijas sekcija Vispārīgās pedagoģijas sekciju vadīja Dagdas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Diāna Stikute. Pedagogi dalījās ar pieredzi par aktuālām tēmām mācību, audzināšanas un ārpusstundu darbā. Ludzas ģimnāzijas kolēģi stāstīja par tiešsaistes testu izmantošanu mācību un audzināšanas darbā. Tika novadīta praktiska nodarbība, izmantojot mobilās ierīces. Kolēģi tika informēti, kā tiek realizēti kompetenču pieejas un audzināšanas mērķi, organizējot Ludzas pilsētas ģimnāzijas jubileju. Pedagogi no Viļānu vidusskolas stāstīja par datoratkarības problēmām un IT vietu jauniešu vērtību skalā. Baltkrievijas kolēģi informēja par digitālo kompetenču pilnveidi, izstrādājot dažādus projektus, paaugstinot mācīšanās kvalitāti un attīstot izzināšanas un pētniecības prasmes. Krāslavas pamatskolas psiholoģe piedāvāja prezentāciju par skolēnu mācību motivācijas veicināšanas psiholoģiskajiem faktoriem. Dagdas vidusskolas pedagoģe piedāvāja prezentāciju Ceļā uz darba dzīvi, aktualizējot skolēnu karjeras izglītības nozīmi audzināšanas procesā. Konferences klausītājiem bija iespēja dzirdēt daudzu pedagogu labās prakses piemērus un diskutēt par to, ka kompetenču pieeja ietver domu, ka visi cilvēki nav vienādi, tāpēc arī nepieciešama individuāla pieeja gan darbs ar īpaši talantīgajiem bērniem, gan arī skolēniem ar īpašām vajadzībām. Arī šeit raisījās skolotāju diskusijas. Konferences otrajā daļā 9 pedagogi vadīja meistarklases, kur skolotājiem bija iespēja iejusties skolēnu lomā un attīstīt kādu no 6 pamatkompetencēm. Ezernieku vidusskolas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Diāna Kiseļova mācīja gatavot draudzības rokassprādzes. Ezernieku vidusskolas dabaszinību skolotāja Lidija Kudrjavceva aicināja izspēlēt vides spēles. Savas loģiskās spriešanas spējas varēja izmēģināt pie Aijas Babres, Dagdas vidusskolas matemātikas skolotājas. Dagdas vidusskolas informātikas un bioloģijas skolotāja Anna Krilova pilnveidoja skolotāju zināšanas e-rīku izmantošanā mūsdienīgā mācību stundā. Dagdas vidusskolas angļu valodas skolotāja Larisa Mačukāne iedrošināja pedagogus komunicēt angļu valodā. Dagdas PII Saulīte pirmsskolas skolotāja Iveta Plakoša ļāva uzburt/pagatavot saviem skolēniem rozi no īpašiem materiāliem. Ilona Mūrniece, Dagdas Bērnu un jauniešu centra metodiķe, rotāja saktu ar dažādiem dabas materiāliem. Diāna Fiļimonova, Aleksandrovas internātpamatskolas floristikas skolotāja, mudināja pedagogus izveidot burvīgu glezniņu. Hlibokajes ģimnāzijas skolotāja Lidija Romančuka saviem klausītājiem pierādīja, ka iespējams papildināt skolēnu zināšanas (minot piemērus) ar darbošanos projektos. Pedagogu meistarklases apmeklēja daudz dalībnieku. Daudzi pedagogi pat šai neilgajā laikā paspēja būt divās meistarklasēs, lai redzētu tajās piedāvāto un tad izstāstītu par to saviem kolēģiem skolās. Noslēgumā jāpiebilst, ka cilvēks nevar iegūt kompetences bez reālās mācību vielas, tāpēc ir jābūt mācību vielas kontekstam, kurā konkrētu kompetenci var apgūt. Būtiskākais, ko mēs varam dot un dodam saviem skolēniem ar ikvienu mācību stundu, starpbrīdi, formālu un neformālu sarunu, ir spēja izjust cilvēkus sev apkārt, prasme sadarboties, drosme un ticība sev, vēlme iet uz priekšu. Gatavojot kafiju franču presē, mēģinot to nospiest, bieži gadās pretī dabūt kārtīgu šļakatu. Fiziķis teiks: Pret fiziku ar spēku neko neiesāksi. Nu kāda tur fizika kafiju gribas! Bet no fizikas, komatiem un daudz kā cita, izrādās, aizmukt nevar pat tad, ja pasludinām, ka tas un tas mācību priekšmets mani neinteresē. Dzīvē superaugsta vidējā atzīme mēdz arī nesanākt, jo dzīve nepasaka priekšā, kas, kad un kā jādara, turklāt arī jautājumus neuzdod pareizos pa mācību priekšmetiem, tēmām sašķirotus. Jo ātrāk mudināsim skolēnus domāt, kādas zināšanas un prasmes viņiem nepieciešamas, lai..., jo labāk. Mudināsim skolēnus mācību stundās pē- 31

32 tīt, meklēt, radīt, sadarboties, diskutēt, domāt, jo skolēni vēlas kaut ko noskaidrot. Un ikreiz, kad kaut kas ir vai nav izdevies, ir jāatceras: nepieciešams apstāties un uzdot sev un viens otram visu jautājumu karali kāpēc? Kāpēc mums izdevās vai neizdevās, un ko mēs no notikušā varam mācīties? Pedagoģija ir virzītājspēks. Un mēs pedagogi un skolēni esam nepārtrauktā izaugsmes un pārmaiņu procesā. Konferences noslēgumā tika pasniegti sertifikāti. Bija iespēja dalīties ar saviem iespaidiem par dalību un guvumu konferencē. Paldies par atbalstu Dagdas vidusskolai un Dagdas novada pašvaldībai! SV AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS Valsts aizsardzības mācība vidusskolās varētu būt viens no obligātajiem izvēles priekšmetiem, kurā māca apieties ar ieročiem Aizsardzības ministrijas (AM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem. Abu ministriju izveidotās darba grupas šobrīd piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada. Otrkārt, AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no gada. Paredzēts, ka mācību priekšmeta obligātais saturs balstītos uz četriem komponentiem - "Zināšanas un izpratnes valsts aizsardzībā", "Darbības", "Fizisko spēju attīstības militārajā dienestā" un "Fiziskajām aktivitātēm sociālajā un apkārtējā vidē". Iepriekšminētie komponenti paredz, ka skolēni apgūtu, piemēram, starptautisko kara likumu prasības un karavīru pienākumus, iepazītu karavīru lomu valsts aizsardzībā un apgūtu nepieciešamās prasmes, tostarp, iemācītos taktiski pareizi pārvarēt šķēršļus, iegūt uguni un izvairīties no mīnām. Tāpat jauniešiem būtu jāapgūst šaušana ar triecienšauteni un individuālās lauka kaujas iemaņas, jāpilnveido sava fiziskā kondīcija un jāapgūst vēl daudzas citas prasmes. 6. aprīlī par IZM un AM plānotajām izmaiņām izcēlās diskusijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā bez Catlaka piedalījās arī Aizsardzības ministrijas vadība. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) argumentēja, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs. "Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu," paziņoja ministrs. 32

33 Iepriekšminētais nozīmētu, ka, vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Kā uzsvēra Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai. Pēc AM vadības un Catlaka uzklausīšanas deputātu vidū izcēlās diskusijas par to, vai aizsardzības mācība kā atsevišķs priekšmets vidusskolas klasēs ir nepieciešams. Atsevišķi deputāti argumentēja, ka skolēni šobrīd ir noslogoti un tiem ir citas intereses. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par atbilstošu pedagogu nodrošināšanu un vai beigās tomēr nevajadzētu Latvijai atgriezties pie obligātā militārā dienesta atjaunošanas. Catlaks atzina, - lai vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācību, IZM un AM ir vēl ļoti daudz darāmā, proti, jāatrisina galvenā problēma - jāsagatavo atbilstoši pedagogi. Catlaks skaidroja, ka rezerves karavīru piesaistīšana par pedagogiem būtu viens no pragmatiskākajiem risinājumiem. Catlaks skaidroja, ka par piedāvāto valsts aizsardzības mācības modelī IZM un AM domas sakrītot. Saeimas komisija 6.aprīlī nekādu lēmumu vēl nepieņēma, jo AM un IZM ekspertu darba grupa gala risinājumu vēl nav sagatavojusi. Turklāt kā izskanēja no deputātiem, jauno izmaiņu ieviešana būs atkarīga no politiskās gribas un pašvaldību attieksmes, ņemot vērā skolu ciešo saistību ar vietējo varu. Šobrīd 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē. Jauna motivācijas programma skolu jauniešiem Ko piedāvā skolu programma MOT. Izvēlies drosmi! MOT. Izvēlies drosmi! ir interaktīva, atraktīva un iedvesmojoša motivācijas programma klašu skolēniem, kas 12 nodarbību ciklā trīs mācību gadu garumā jauniešos stiprina drosmi dzīvot jeb atļaušanos sapņot lielus sapņus un mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai, drosmi rūpēties par līdzcilvēkiem un drosmi pateikt nē jeb noteikt prioritātes, lai pateiktu jā kaut kam lielākam un svarīgākam. Rūpīgi izstrādātas nodarbības, kā arī īpaši apmācīti treneri veido pamatu, lai šīs vērtības nostiprinās un ir klātesošas jauniešu rīcības izvēlē. Principi, kā to sasniegt, ir rīkoties proaktīvi, vairot pozitīvo, skatīt cilvēku visā tā veselumā, sadarboties un iesaistīt jauniešus, būt atvērtiem un vadīt nodarbības veidā, kāds uzrunā mūsdienu jauniešus. Kopš gada 1. septembra Latvijā to apgūst ap 450 septīto klašu skolēni 5 Latvijas skolās Rīgas Teikas vidusskolā, Pamatskolā Rīdze, Ogres Valsts ģimnāzijā, Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā un Rīgas Angļu ģimnāzijā. Savukārt 11 treneru vidū ir gan profesionāli skolotāji, gan brīvprātīgie citu profesiju pārstāvji. MOT idejas guvušas atbalstu arī vairāku uzņēmīgu, Latvijā pazīstamu cilvēku vidū, kuri ar savas dzīves un pieredzes stāstu vēlas iedvesmot jauniešus, piemēram, aktīvi MOT vēstneši ir Toms Alsbergs, Agnese Pastare, Vestards Šimkus, Renārs Zeltiņs, Gacho, Kārlis Bardelis u.c. Plānots, ka nākamajā mācību gadā kopā jau 14 Latvijas skolu skolēniem būs iespēja sākt MOT nodarbības, turklāt gandrīz visas jaunās MOT. Izvēlies drosmi! programmas skolas būs ārpus Rīgas, jo, kā uzsver MOT Latvija vadītāja, mērķis un misija ir būt pieejamiem visu Latvijas novadu jauniešiem. Katrīne Judovica, uzņēmēja un viena no programmas aizsācējām Latvijā uzskata: Drosmes trūkums ir tas, kas traucē cilvēkiem sasniegt savus personīgos mērķus, gūt panākumus karjerā un darba tirgū, un nozog mums arī fantastikas iespējas dalīties pieredzē, paveikt labas lietas. Skolu programma MOT. Izvēlies drosmi! ļauj jauniem cilvēkiem saskatīt savu vērtību un neapjukt sarežģītās situācijās. Iet dzīvē tālāk ar pārliecību par saviem spēkiem. Tāpēc esmu pārliecināta, ka šīs pieredzes pārņemšana dos iespēju papildināt esošo skolu programmu Latvijā. Iespējams, MOT ir brīnišķīgākā dāvana Latvijai stipri, pašapzinīgi jaunieši, kas spēj mainīti pasauli uz labu. Mācību programma MOT. Izvēlies drosmi! ir radīta Norvēģijā, kur tā bagātina skolu mācību programmu jau vairāk nekā 20 gadus. Tulkojumā no norvēģu valodas mot nozīmē drosme. Tā ir viena no cilvēka svarīgākajām īpašībām. Tāpēc tieši drosme ir MOT filozofijas stūrakmens, absolūts priekšnoteikums, lai mēs spētu realizēt savu iekšējo vērtību sistēmu konkrētā rīcībā. Uzziniet vairāk par jauno motivācijas programmu skolu jauniešiem: 33

34 CSDD aicina skolēnus apgūt satiksmes noteikumus ar konkursu "Jauno satiksmes dalībnieku forums 2017" Lai uzlabotu skolēnu zināšanas un prasmes ceļu satiksmes drošībā, jau 24.gadu pēc kārtas Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rīko konkursu jaunajiem un topošajiem velosipēdistiem "Jauno satiksmes dalībnieku forums ". Labākie tiks uz Eiropas mēroga sacensībām, kur aizstāvēs pērn iegūto čempiona titulu. Sacensību galvenais mērķis - izglītot jaunos velosipēdistus, tādējādi veicinot drošību uz koplietošanas ceļiem un radīt izpratni par ceļu satiksmes noteikumiem. Katrs, kurš ir piedalījies un ieguvis jaunas zināšanas un prasmes, pēc tam var justies daudz pārliecinošāk un drošāk mūsdienu aktīvajā satiksmes plūsmā gan pilsētā, gan ārpus tās. Sacensību dalībniekiem jādemonstrē savas teorētiskās zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem un satiksmes drošību, jāprot sniegt pirmā medicīniskā palīdzība, jāpārzina velosipēda uzbūve, kā arī jāveic praktiskās braukšanas demonstrējums. Sacensībās var tikt piedāvāti papildus uzdevumi, ar kuriem dalībnieki tiks iepazīstināti maču laikā. Šogad ierasto trīs kārtu vietā sacensības norisināsies četrās kārtās: -pirmā kārta: kopskaitā 32 sacensības notiks Latvijas reģionos no 11.aprīļa līdz 26.maijam. Sacensību norises grafiks atrodams CSDD mājas lapā -otrā kārta: reģionālais pusfināls, notiks no 3.maija līdz 29.maijam. Šīm sacensībām kvalificējas komandas, kuras ieguvušas augstāko novērtējumu Foruma pirmās kārtas sacensībās. Bērna atkārtota dalība Eiropas Jauno satiksmes dalībnieku sacensībās nav pieļaujama; -trešā kārta: Latvijas fināls, kas norisināsies 1.jūnijā. Tajā piedalīsies komandas, kuras ieguvušas augstāko novērtējumu ( vieta) sava reģiona jeb otrās kārtas sacensībās un kurās ir divas meitenes un divi zēni; -ceturtā kārta: Foruma trešās kārtas sacensību 1. un 2. vietas komandu dalībnieki ir kandidāti iekļaušanai Latvijas izlasē, kas piedalīsies Foruma Eiropas Jauno satiksmes dalībnieku sacensībās Albānijā gada septembrī. Jāuzsver, ka šogad Latvija cīnās par čempiona titula aizstāvēšanu, jo Eiropas mēroga sacensībās, kas pērn norisinājās no 2016.gada 15.septembra līdz 2016.gada 18.septembrim Čehijas pilsētā Ūsti pie Labas (Usti nad Labem), Latvijas izlase izcīnīja pirmo vietu! Lai piedalītos sacensībās, skolēniem jābūt dzimušiem gadā, jāizveido četru cilvēku komanda (kuras sastāvā ir ne vairāk kā divi zēni), jāizdomā tās nosaukums un jāpiesakās. Atgādinām, ka komandas dalība sacensībās jāsaskaņo ar skolotāju vai citu pieaugušo, un katru komandu uz sacensībām pavada viens vai divi pieaugušie - skolotāji vai vecāki. Jauno satiksmes dalībnieku foruma satura izstrādē CSDD sadarbojas ar Valsts izglītības satura centru. Sacensības organizē un vada CSDD, tās finansē OCTA, savukārt Latvijas izlases dalību Foruma trešās kārtas sacensībās nodrošina Latvijas Automoto biedrība (LAMB). Pirmās kārtas pieteikuma anketa: Sacensību nolikums: Pirmās kārtas norises grafiks: LOK aicina jaunus dalībniekus projekta "Sporto visa klase" 4.sezonai 30.martā, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) izsludinājusi pieteikšanos pašvaldību izglītības iestāžu 3.klasēm, kuras vēlas iesaistīties projekta "Sporto visa klase" 2017./2018.mācību gadā. "Esmu patiesi gandarīts, ka projekts "Sporto visa klase" ir ieguvis lielu atbalstu aizvadīto 3 gadu laikā, jo tas ir interesants tā dalībniekiem", atzīst LOK ģenerālsekretārs un projekta idejas autors Žoržs Tikmers. "Projekta dalībniekiem ir iespēja nostiprināt veselību un uzlabot stāju, vienlaikus sniedzot motivāciju skolēniem gūt labas sekmes mācībās un darboties komandā". Projekts paredz iesaistīto skolu 3., un 6.klašu skolēniem katru nedēļu nodrošināt papildus trīs fakultatīvās sporta nodarbības, kas notiek un notiks saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) 34

35 izstrādātu metodisko materiālu. Šajā mācību gadā norisinās projekta trešā sezona, kurā piedalās jau vairāk kā 3000 bērnu no 130 klasēm un 59 pašvaldībām. Projekta mērķis ir palielināt projektā iesaistīto izglītības iestāžu, klašu un audzēkņu skaitu, izstrādājot projekta metodiskās programmas 3.-6.klašu grupai un četru mācību gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagatavotību, stāju, dodot motivāciju nodarboties ar sportu. Projekts "Sporto visa klase" paredz 3 fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā:? stājas uzlabošana un vispārējā fiziskā sagatavotība;? futbola iemaņu apguve;? peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā. Pašvaldību apstiprinātus pieteikumus no izglītības iestādēm LOK jāiesniedz līdz šā gada 28.aprīlim, nosūtot to uz e-pastu sportovisaklase@olimpiade.lv. Ar projekta "Sporto visa klase" nolikumu, pieteikuma iesniegšanas kārtību un citu informāciju ir iespējams iepazīties mājaslapā internetā olimpiade.lv Atbalsts skolēniem = Atbalsts skolotājiem Skolēni, viņu vecāki un sabiedrība kopumā gaida radošu un efektīvu darbu. Mācību procesam jābūt aizraujošam un pilnvērtīgam, motivējošam un rezultatīvam. Tajā pašā laikā 21. gadsimts ik brīdi nes pietiekami daudz pārmaiņu, uz kurām jāreaģē. Mācību process ir pakļauts lielākām vai mazākām izmaiņām, un skolotāja profesionalitātei ir izšķiroša nozīme. Tikai profesionāls un par savām prasmēm pārliecināts skolotājs spēs pilnvērtīgi strādāt, atbalstīt savus skolēnus un iedvesmot viņus tālākai izglītībai. Lai atbalstītu skolotāju profesionālo pilnveidi, sava loma ir katras skolas administrācijai. Arī Rīgas Valda Zālīša sākumskolas vadība daudz domā par nepārtrauktu pedagogu profesionālo izaugsmi. Šobrīd ar prieku varam teikt, ka skolas projekts Atbalsts skolēniem = Atbalsts skolotājiem ir ieguvis BAFF (Baltic American Freedom Foundation) finansējumu programmā Baltic - American Dialogue (Baltijas Amerikas dialogs). Pateicoties šī fonda atbalstam, ir radusies iespēja uz Rīgu uzaicināt ASV Dienvidfloridas Universitātes profesori Barbaru Krūzu (Dr. Bárbara C. Cruz) atzītu ASV pedagogu izglītotāju un izglītības pētnieci dalīties ar savu un amerikāņu skolotāju pieredzi ar mūsu valsts skolotājiem, izglītības darbiniekiem un pedagoģijas studentiem. Dr. Krūzas lekciju un pieredzes darbnīcu uzmanības centrā būs piecas tēmas: pozitīvas mācību vides veidošana; skolotāja darba efektivitāte, veiksmīga skolotāja raksturojums; aktīva, uz praktisku darbību un iesaistīšanos balstīta mācīšanās; kā nepieļaut skolotāju profesionālo izdegšanu; skolas un sabiedrības attiecības. Pateicoties LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes un personīgi profesores Ilzes Ivanovas atbalstam, arī pedagoģijas studenti tiek aicināti apmeklēt profesores Barbaras Krūzas vieslekciju gada 12. jūnijā fakultātes telpās, Jūrmalas gatvē 76. Lekcijas laikā tiks aplūkoti divi temati. Pozitīvas mācību vides veidošana Kad skolēni katru dienu dodas uz skolu, vecāki un citi pieaugušie, kuru aprūpē ir bērni, sagaida, ka bērns tiks novērtēts, iedvesmots, izglītots, izrādot rūpes un cieņu, kādu ir pelnījuši visi skolēni. Skolēni sagaida, ka viņi darbosies kopā ar skolas biedriem un skolotājiem, viņu paveiktais tiks novērtēts un viņiem patiks mācību process. Tā pozitīvu mācību vidi varētu iedomāties vecāki un bērni. Kā pedagogi var izveidot un uzturēt pozitīvu mācību vidi, lai skolēni justos droši un būtu iedvesmoti uzņemties izaicinājumus mācību vielas apgūšanai? Kā organizēt tādu mācību procesu, lai skolēni vēlētos kārtīgi izpildīt uzdotos darbus un mācīties arvien labāk? Pasniedzēja dos idejas, ar kādu attieksmi un ar kādiem paņēmieniem skolotāji var ietekmēt pozitīvas 35

36 mācību vides veidošanu. Skolotāji veido mācību vidi klasēs, skolas administrācija veido skolas klimatu kā viens, tā otrs ir absolūti svarīgi komponenti, lai skolēni izglītotos pozitīvā vidē. Skolotāja darba efektivitāte. Kas raksturo veiksmīgu skolotāju? Kas nosaka, vai skolotājs strādā efektīvi un virza skolēnus uz izcilību, nodrošinot pozitīvu mācību vidi? Gadu desmitus ilgi pētījumi liecina, ka tiešām ir vairākas īpašības, kas raksturīgas efektīviem skolotājiem. Tās arī būs šīs lekcijas daļas uzmanības centrā. Lekcijas dalībnieki uzzinās par pieejām un stratēģijām, kas nodrošina augstus skolēnu sasniegumus, motivāciju un labu uzvedību. Lekcijā tiks uzsvērta arī savas profesionālās dzīves izkopšanas un pilnveidošanas nozīme veiksmīgam darbam. Dr. Krūza aicinās katru pārdomāt savas iespējamās personīgās pieejas un izplānot darbību, kuru varētu saukt par efektīvu. Ar RIIMC un personīgi direktores Signes Neimanes atbalstu uz vieslekciju 13. jūnijā tiks aicināti Rīgas skolu skolotāji. Tā notiks RIIMC telpās, Kaņiera ielā 15. Arī šīs lekcijas laikā tiks aplūkoti divi temati. Aktīva, uz praktisku darbību un iesaistīšanos balstīta mācīšanās Aktīva mācīšanās ir tad, kad skolēni tiek iesaistīti darīšanā un domāšanā. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa skolēnu labprāt izvēlas aktīvu mācīšanos, kas veicina daudz labāku informācijas un apgūtā mācību satura izpratni un atcerēšanos, salīdzinot ar tradicionālajām mācību stratēģijām. Aktīvā mācīšanās motivē skolēnus mācīties arī turpmāk. Tomēr pētījumi liecina arī to, ka skolotāji vilcinās iekļaut aktīvās mācīšanās metodes savās stundās, aizbildinoties ar nepietiekamu nodrošinājumu ar mācību materiāliem un nebūdami īsti pārliecināti par šo metožu efektivitāti. Ar šo problēmu saskaras arī skolas ASV. Lektore piedāvās izvērtēt empīriskos pētījumus, kas parāda, cik ļoti aktīva mācīšanās ir pārāka un ļauj attīstīt skolēnu domāšanas un rakstīšanas prasmes, kā var izmantot dažādus mācību stilus un kāpēc aktīva mācīšanās mēdz būt ļoti efektīva un noved pie augstākas izziņas darbības. Kā nepieļaut skolotāju profesionālo izdegšanu Šajā lekcijas daļā dalībnieki uzzinās, kā atpazīt agrīnus signālus, ka sākusies profesionālā izdegšana un to, cik būtiska ir laicīga iejaukšanās, lai to novērstu. Dalībnieki tiks iesaistīti praktiskā darbībā, lai apgūtu, kā palīdzēt pašiem sev, ja sākusies profesionālā izdegšana. Profesore iepazīstinās ar darbībām, kuru veikšana gan skolas vidē, gan ārpus skolas palīdzēs ne tikai izdzīvot, bet pilnveidoties un piedzīvot profesionālu izaugsmi. Šī vieslekcija tiks tulkota, dalībnieki varēs uzdot interesējošus jautājumus. 14. un 15. jūnijā profesore Barbara Krūza Valda Zālīša sākumskolā strādās pieredzes darbnīcās gan ar šīs skolas pedagogiem, gan ar sadarbības skolu pārstāvjiem, kuri tiks uzaicināti uz šo pasākumu. Pieredzes darbnīcās tiks aplūkoti visi iepriekš minētie temati, dodot iespēju skolotājiem grupās diskutēt un reflektēt par aktuālām problēmām viņu ikdienas darbā. Tāpat kā daudzās citās skolās, arī Valda Zālīša sākumskola vienmēr īpaša uzmanība tikusi veltīta sadarbībai ar vecākiem, tādēļ visām iepriekšējām tēmām tiks pievienota vēl kāda ļoti svarīga tēma. 36

37 Ģimenes, skolas un sabiedrības attiecības Labu, uz sadarbību balstītu attiecību veidošana ar skolēnu ģimenēm un sabiedrību kopumā ir nozīmīga komponente veiksmīgā mācību procesā. Ne velti skolas šim jautājumam velta daudz uzmanības. Pētījumi parāda, ka tad, kad ģimenes jūtas sadzirdētas un novērtētas, kad tās iesaistās savu bērnu izglītošanā, bērnu sasniegumi pieaug. Tādēļ skolām jāiesaista vecāki kopīgā darbu plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Pieredzes darbnīcā profesore Barbara Krūza dalīsies ar labāko pieredzi veiksmīgos skolas un sabiedrības attiecību veidošanas gadījumos, efektīvas savstarpējas komunikācijas stratēģijās, piedāvās labas skolas un vecāku sadarbības pasākumu idejas un ģimeņu iesaistīšanu mācību procesā. Lattelecom Rīgas maratons aicina 2500 skolēnus par pazeminātu dalības maksu sacensties Latvijas Skolu kausā Domājot par jauno skrējēju un maratonistu paaudzi, kā arī iespējām skriešanas svētkus padarīt pieejamus ikvienam, Lattelecom Rīgas maratons sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Latvijas Sporta federāciju padomi aicina skolas un skolēnus no visas Latvijas sacensties Latvijas Skolu kausā. Kausa izcīņas ietvaros 2500 bērniem būs iespēja piedalīties Lattelecom Rīgas maratonā 6 km distancē vai Rimi Bērnu dienas Ģimeņu skrējienā 3,6 km distancē par pazeminātu dalības maksu 1,50 EUR. Pārējo dalības maksu sedz Rīgas dome un Latvijas Sporta federāciju padome sadarbībā ar Lattelecom Rīgas maratona organizatoriem. Tradīcija skolām un skolēniem sacensties savā starpā un piedalīties skriešanas svētkos par pazeminātu dalības maksu tika iedibināta jau gadā, aicinot Rīgas skolēnus cīnīties par Rīgas Skolu kausu. Ar Rīgas domes un Latvijas Sporta federāciju padomes atbalstu, jau otro gadu kausa izcīņā tiek aicināti piedalīties arī skolēni no visas Latvijas. Plašajā un vienotajā Latvijas Skolu kausa izcīņā pazeminātā dalības maksa 1,50 EUR apmērā būs pieejama 2500 skolēniem no visas Latvijas 1500 skolēniem no Rīgas skolām un 1000 skolēniem no skolām ārpus Rīgas. Kausa izcīņa Kausa izcīņa norisināsies divās atsevišķās ieskaitēs 6 km distancē un Rimi Bērnu dienas Ģimeņu skrējiena 3,6 km distancē. Kausa izcīņā piedalās tikai skolas, no kurām finišē vismaz 20 dalībnieki, summējot 20 labāko dalībnieku iegūto vietu vecuma grupā. Latvijas Skolu kausu iegūs komanda, kurai kopsummā būs vismazākais punktu skaits. Latvijas Skolu kauss un komandu TOP tiks veidots atsevišķi sestdienas Rimi Bērnu dienas Ģimeņu skrējienam un svētdienas 6 km distancei. Tiks apbalvotas pirmo trīs vietu ieguvējas komandas, savukārt aktīvākajiem skolotājiem tiks pasniegtas veicināšanas naudas balvas. Pieteikšanās Skolas komanda piesakās elektroniski, nosūtot informāciju par skolas komandu Maratona organizatoriem uz marathon@necom.lv, norādot skolas nosaukumu, plānoto dalībnieku skaitu komandā un kontaktpersonas datus. Pieteikties iespējams līdz 20. aprīlim vai 1500 dalībniekiem no Rīgas skolām un 1000 dalībniekiem no citām Latvijas skolām. Maksimālais vienas skolas komandu dalībnieku skaits nav noteikts, bet tradicionāli lielākās komandas pulcējušas līdz pat 200 dalībnieku. Informācija pieejama šeit: 37

38 Papildus informācija: 38

39 METODISKIE MATERIĀLI Dabaszinības Termosa modeļa izveidošana. 5. klase Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja Nodarbības plāns Ziņa: Skolēniem jādodas pārgājienā, bet ne visiem ir termosi siltas tējas saglabāšanai. Ir pieejami dažādi materiāli (plastmasas pudeles, putuplasts, kartons (olu iepakojums), folija, skočs, lineāls, termometri, nazis, šķēres), no tiem jāpagatavo termoss, kas pēc iespējas labāk saglabātu siltās tējas temperatūru. Kompetence / apakškompetence: inženiertehniskā kompetence Iepriekšējās zināšanas un prasmes: kāpēc materiāli vai vielas atdziest un kas aizkavē to atdzišanu Plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts Izplāno un izveido termosa modeli Prot novērtēt, cik labs ir izveidotais modelis Nodarbības gaita: soļi, kas tiek īstenoti, lai apgūtu kompetenci / konkrētās darbības, uzdevumi Aktualizēšana un mērķa formulēšana Skolotājs jautā, vai skolēni ir kaut ko konstruējuši. Skolēni atbild, ka tas ir bijis no lego, metāla un koka konstruktoriem. Skolotājs liek iedomāties situāciju, ka rīt jādodas pārgājienā un līdzi jāņem neliels termoss ar siltu tēju. Šādu termosu skolēni varētu uzkonstruēt paši. Skolotājs demonstrē termosu, pārrunā, kāpēc tas saglabā siltumu. Noskaidrojam, ka jābūt izolējošam slānim, kas aizkavēs siltuma atdevi, un sudrabotai folijai, kas siltumu atstaros uz iekšpusi. Skolēniem tiek dots uzdevums pagatavot pašiem termosu no dažādiem materiāliem: plastmasas pudelēm, putuplasta, kartona, auduma, skoča. Skolēni tiek sadalīti grupās pa trīs, izlozējot grupas numuru, un skolotāja vadībā pārrunā, kādiem kritērijiem atbildīs labs termoss, kā varētu izmērīt, ka tas ir labs. Skolēni min siltuma atdevi, mērot siltā ūdens temperatūru pēc noteikta laika, to, vai nelaidīs cauri šķidrumu un to, vai nepārplīsīs. Kritērijus fiksē uz lapas: Lai saglabā siltumu Lai nesaplīst, kad ielies karstu ūdeni Lai nelaiž cauri ūdeni Lai negāžas Lai labi izskatās. Vienojas, ka, lai noskaidrotu, kā termoss saglabā siltumu, jāizmēra ūdens temperatūra sākumā un pēc 2 stundām. 39

40 Plāno, kā veidos termosa modeli Skolēni grupās saņem dažādus materiālus ( plastmasas pudele, putuplasts, kartons, akmens vate, plastmasas maisiņi,folija, skočs, cimdi) un pārrunā, kurus no tiem izvēlēsies. Uz lapas veido skici, kāds izskatīsies termoss. Precizējām, kas īsti ir skice un kādas ir tās prasības. Skici zīmē ar brīvu roku, zīmējumā sniedz norādes jeb paskaidrojumus. Skolotājs aplūko visām grupām skices, komentē, jautā, atbild uz jautājumiem, vēro, uzmundrina. Veido termosa modeli Skolēni izmanto skices, sadala pienākumus un veido savu modeli. Skolotājs konsultē grupas. Skolotājs seko, lai iesaistītos visi grupas dalībnieki, jautā, atbild uz jautājumiem, vēro, uzmundrina.... Atgriezeniskā saites - grupas izvērtē viena otras modeli Kad modeļi ir pagatavoti, skolēni tajos ielej karstu ūdeni, izmēra temperatūru un pēc 2 stundām vēlreiz izmēra temperatūru. Rezultātus fiksē uz lapas. Nākošajā mācību stundā grupas izvērtē katra savu termosu atbilstoši iepriekš izstrādātajiem kritērijiem. Rezultātu prezentēšanai piedāvāju izmantot vietni Tajā vispirms ir reģistrējies skolotājs un ievadījis savu lietotājvārdu. Skolēni telefonos vai planšetēs ir lejupielādējuši atbilstošo lietotni un ieraksta savas grupas nosaukumu un apraksta termosa izvērtējumu, ko nosūta skolotājam uz viņa lietotājvārdu. Skolotājam uz ekrāna ir iespēja parādīt visus iesūtītos ziņojumus. Veidojam kopīgu izstādi, iepazīstamies ar termosiem un to izvērtējumu. Noskaidrojam, kurai grupai termoss bijis vislabākais. Pārrunājam, kas ir bijis labs un ko varētu uzlabot. Skolēnu ieteiktie uzlabojumi: Veidotu stabilāku termosu, Izolētu arī korķīti, Liktu vairāk vates, Glītāk notītu, Foliju ieliktu pudeles iekšpusē. Kopā noskaidrojam: Kuri ir labākie izolējošie materiāli? 40

41 - Skolēnu pagatavotie termosu modeļi. - Skolēnu pagatavotie termosu modeļi. 41

42 METODISKIE MATERIĀLI Bioloģija Vadaudu darbība augos. 7. klase Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja Nodarbības plāns Ziņa: Skolēnam bija uzticēts laistīt augus, bet viņš to piemirsa, tāpēc augi nokalta. Lai izskaidrotu situāciju, vecāki augus salīdzināja ar cilvēku, kura organismā cirkulē asinis un nodrošina dzīvības procesus. Bet kā pierādīt, ka arī augos notiek līdzīgi cirkulācijas procesi? Šādu jautājumu saņemat jūs, un paši plānojiet, kā veikt tam pierādījumu. Varēs izmantot pārtikas krāsvielas un dažādus augus, kuros varētu redzēt minerālvielu iekrāsotos vadaudus. Ir pieejami dažādi materiāli : mēģenes, mēģeņu statīvs, vārglāzes, augu lapas, augu ziedi, šķēres, nazis, pārtikas krāsvielas, stienīši šķīduma maisīšanai, metāla drātiņa Kompetence / apakškompetence: inženiertehniskā kompetence Iepriekšējās zināšanas un prasmes: augu uzbūve: tiem ir vadaudi, kas pārvada ūdeni un minerālvielas Plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts Izplāno un izveido demonstrējumu, kas pierāda ūdens un minerālvielu cirkulāciju augos Prot novērtēt, cik labs ir izveidotais demonstrējums Nodarbības gaita: soļi, kas tiek īstenoti, lai apgūtu kompetenci / konkrētās darbības, uzdevumi Aktualizēšana un mērķa formulēšana Skolotājs jautā, kāpēc augi nokalta dotajā situācijā? Kā varētu pierādīt, ka tiem nepieciešams ūdens un minerālvielas? Tiek parādīti pieejamie materiāli šīm darbam. Skolēni min ūdens trūkumu, atceras, ka ir mācījušies par vadaudiem. Ģenerē idejas par to, ka augus vajadzētu nogriezt un ielikt krāsainā šķīdumā. Pārrunājam, kādu hipotēzi mēs varētu pārbaudīt. Skolotājs aicina izteikt kritērijus, kā mēs zināsim, ka demonstrējums ir izdevies. Skolēni nosauc šo kritēriju: Vadaudi būs iekrāsojušies tādā krāsā, kādas krāsas pārtikas krāsviela tiks pievienot ūdenim. 42

43 Plāno, kā veidos demonstrējumu Skolēni sadalās pa divi un plāno, kā veikt demonstrējuma uzstādīšanu. Vispirms idejas tiek apspriestas mutiski, pēc tam tā noformē rakstveidā kā darbības plānojumu. Jāizvirza hipotēze, jānorāda nepieciešamie darba piederumi un jāuzraksta darba gaita. Katra grupa prezentē savu plānu, citas grupas to papildina ar savām idejām. Veido demonstrējumu par vadaudu darbību augos Skolēni izmanto papildināto plānu un veic praktisko darbu. Skolotājs konsultē par to, ka nevar šķīdumu pagatavot mēģenē, tam nepieciešama vārglāze. Kad demonstrējumi ir pagatavoti, tos atstāj uz 2-3 dienām, lai notiek vadaudu iekrāsošanās. Atgriezeniskā saites- grupas izvērtē viena otras modeli Nākošajā stundā skolēni veic novērojumus, fiksē tos savā skices lapā. Pēc tam katrs pāris prezentē pārējiem savu pagatavoto demonstrējumu. Veicam novērtēšanu- cik lielā mērā tas atbilst izvirzītajam kritērijam, proti, kā ir iekrāsojušies vadaudi. Atgriežamies pie situācijas apraksta sākumā un kāds no pāriem var paskaidrot zēnam, kāpēc viņa nelaistītie augi nokalta., Skolēnu izveidotie demonstrējumi par vadaudu iekrāsošanos augos. 43

44 44